Background
Visbiežāk uzdotie jautājumi par interneta piekļuves tiesību aizsardzību un telekomunikāciju paketi
Informācijas sabiedrība - 19-11-2009 - 18:39
Lietotāja piekļuvi internetam var ierobežot tikai tad, ja šis ierobežojums ir vajadzīgs un samērīgs, un tikai saskaņā ar godīgu un objektīvu procedūru, ievērojot lietotāja tiesības tikt uzklausītam. Eiropas Parlamenta deputāti un Padomes pārstāvji 5. novembrī vienojās šajā jautājumā, kas bija pēdējais neatrisinātais jautājums telekomunikāciju paketē.
Eiropas Parlamenta deputāti saskaņošanas sanāksmē uzstāja uz procesuālu aizsardzības pasākumu ieviešanu attiecībā uz piekļuvi internetam, kas ir saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju, garantējot efektīvu tiesisko aizsardzību un taisnīgu procesu.
Turpmākajās atbildēs uz biežāk uzdotajiem jautājumiem sīkāk aplūkoti telekomunikāciju paketē ietvertie interneta piekļuves tiesību aizsardzības pasākumi.
1. Ko EP panāca, pieņemot telekomunikāciju paketi, kurā iekļautas divas direktīvas un viena regula?- 2. Kāpēc EP bija svarīga interneta piekļuves tiesību aizsardzība?
- 3. Ko EP paveica, lai nodrošinātu šīs piekļuves tiesības?
- 4. Tika ziņots, ka Eiropas Parlaments šajās sarunās ar ES Padomi esot mainījis savu nostāju. Vai tā ir patiesība?
- 5. Kādus tiesiskās aizsardzības līdzekļus EP ieguva?
- 6. Kādu iemeslu dēļ var liegt piekļuvi internetam? Vai tas attiecas tikai uz nelikumīgu lejupielādi?
- 7. Vai piekļuve internetam bija vienīgais jautājums, ko izskatīja saistībā ar šo likumprojektu paketi?
- 8. Vai tas novērsīs tādu valsts tiesību aktu pieņemšanu kā likums „trīs pārkāpumi un izslēgšana"?
Ats.: 20091105BKG63887
1. Ko EP panāca, pieņemot telekomunikāciju paketi, kurā iekļautas divas direktīvas un viena regula?
Eiropas Parlaments 5. novembrī panāca, ka interneta lietotājiem, kurus tur aizdomās par likuma pārkāpumu, nevar liegt pieeju internetam, un ierobežojumus var piemērot tikai tad, ja ir pierādīta krimināli sodāma darbība. Sarunās ar ES telekomunikāciju ministriem (lielākoties pārstāvēti savas valsts vēstnieku līmenī) EP deputāti pieprasīja, lai jebkādu ierobežojumu pamatā būtu iepriekšēja, taisnīga un objektīva procedūra un tiktu ievērotas lietotāja tiesības tikt uzklausītam, lai sevi aizstāvētu. Tas nozīmē, ka ierobežojumus var piemērot tikai tad, ja ir pierādīta krimināli sodāma darbība un - kamēr nav pierādīts pretējais, pastāv nevainības prezumpcija.
2. Kāpēc EP bija svarīga interneta piekļuves tiesību aizsardzība?
EP deputāti uzskatīja, ka piekļuvei internetam ir jābūt vienai no pamattiesībām, bet līdz šim nav pastāvējuši īpaši ES tiesību akti, kas aizsargātu šīs tiesības. Tā kā ES tiesību akti uz šo jomu neattiecās, par piekļuvi internetam līdz šim lēma dalībvalstis.
3. Ko EP paveica, lai nodrošinātu šīs piekļuves tiesības?
Sākotnējā tiesību aktu projektā nav minēta ne interneta lietotāju interneta piekļuves tiesību aizsardzība, ne tiesību uz informācijas un vārda brīvību aizsardzība. Tāpēc Eiropas Parlaments nolēma izdarīt grozījumus likumprojektā, lai nodrošinātu šīs piekļuves tiesības. Tas tika paveikts, pieņemot „138. grozījumu”, kurā paredzēti aizsardzības pasākumi pret pārmērīgu interneta piekļuves ierobežošanu interneta lietotājiem, pieprasot iepriekšēju tiesas iestāžu lēmumu. ES ministri šo grozījumu noraidīja, tāpēc Parlaments to pieņēma atkārtoti otrajā lasījumā. Ministri to noraidīja atkal. Tāpēc bija vajadzīga „saskaņošanas procedūra”, kurā Parlaments un valdības pārstāvji vienojas par galīgo kompromisu.
4. Tika ziņots, ka Eiropas Parlaments šajās sarunās ar ES Padomi esot mainījis savu nostāju. Vai tā ir patiesība?
Jā un nē. Attiecībā uz grozījuma būtību
Parlaments savu nostāju nemainīja un guva uzvaru. Bet, lai to panāktu, bija jāmaina grozījuma formulējums, tādējādi teksta galīgā redakcija bija jāaizstāv Eiropas Kopienu Tiesā, kas lemj par ES tiesību aktu pamatotību.
5. Kādus tiesiskās aizsardzības līdzekļus EP ieguva?
Ja valsts tiesu iestāde vai kompetentā administratīvā iestāde vēlas liegt interneta lietotājam piekļuvi internetam, tai ir jāievēro īpaša procedūra. Pirms piekļuves ierobežošanas interneta lietotājiem jābūt iespējai paust savu viedokli tiesā un sevi aizstāvēt līdz lēmuma pieņemšanai. Pierādīšanas pienākums attiecas uz pusi, kura iesniedz apsūdzību; būs iespējams arī iesniegt pārsūdzību.
Kompromisa teksts ir šāds:
„minētos pasākumus var veikt, tikai pienācīgi ievērojot nevainīguma prezumpcijas principu un tiesības uz privātumu. Jānodrošina godīga un objektīva iepriekšēja procedūra, ietverot attiecīgās personas vai personu tiesības tikt uzklausītiem, ievērojot atbilstīgu nosacījumu un procedūru vajadzību pienācīgi pamatotos ārkārtējas steidzamības gadījumos saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju. Jāgarantē tiesības uz efektīgu un savlaicīgu lietas izskatīšanu tiesā.”
6. Kādu iemeslu dēļ var liegt piekļuvi internetam? Vai tas attiecas tikai uz nelikumīgu lejupielādi?
Jaunajos tiesību aktos netiek sniegti konkrēti piemēri attiecībā uz interneta lietošanu, kas uzskatāma par nelikumīgu, un tādējādi tiek vērtēta kā iespējams pamatojums interneta piekļuves ierobežošanai. Tikai dalībvalstis, pamatojoties uz saviem valsts tiesību aktiem, izlemj, vai attiecīgā rīcība ir noziedzīga un tāpēc var liegt interneta piekļuvi lietotājam. Kā piemēru varētu minēt bērnu pornogrāfijas vai teroristiska rakstura informācijas izplatīšanu internetā.
7. Vai piekļuve internetam bija vienīgais jautājums, ko izskatīja saistībā ar šo likumprojektu paketi?
Tas bija tikai pēdējais neizskatītais jautājums. Eiropas Parlaments un ES Padome jau šā gada maijā panāca vienošanos par lielāko daļu jautājumu saistība ar šo paketi. Tie ietvēra šādas tēmas:
- patērētāju tiesību uzlabošana, piemēram, ļaujot patērētājiem vienas darba dienas laikā mainīt mobilo telefonu sakaru operatoru, paturot to pašu numuru;
- prasība lūgt interneta lietotāja atļauju pirms sīkdatņu uzstādīšanas lietotāja datorā;
- pakalpojumu sniedzēju pienākums vienkāršot līgumus;
- lielākas interneta piekļuves iespējas cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.
8. Vai tas novērsīs tādu valsts tiesību aktu pieņemšanu kā likums „trīs pārkāpumi un izslēgšana"?
Ne vienmēr, tomēr visiem tiesību aktiem būs jānodrošina taisnīgs process ikvienam, kuram valsts iestāde vēlas liegt interneta piekļuvi. Nebūs iespējams automātiski ierobežot piekļuvi personai bez iespējas iepriekš izklāstīt savu viedokli tiesā.
Dalībvalstis vajadzības gadījumā var piemērot vēl stingrākas piekļuves garantijas, nekā paredzēts ES tiesību aktos, piemēram, to pienākums nebūs vājināt kādu no esošajiem tiesību aktiem, kas nodrošina šādas garantijas.