Background
Telekomunikāciju reforma patērētāju tiesību aizsardzībai un spēcīgākai konkurencei
Informācijas sabiedrība - 19-11-2009 - 13:15
Par grozītajiem ES tiesību aktiem telekomunikāciju jomā Parlaments galīgi balsos 24. novembrī. Reforma labāk aizsargās tālruņu un interneta lietotāju tiesības, kā arī veicinās konkurenci starp telekomunikāciju firmām.
Jaunie tiesību akti, kuriem jāstājas spēkā līdz 2011. gada vidum, uzlabos patērētāju tiesību aizsardzību, nodrošinās interneta piekļuvi, aizsargās datus, veicinās konkurenci un modernizēs radiofrekvenču spektra lietošanu.
Šī publikācija sniedz detalizētu ieskatu katrā no tā dēvētās telekomunikāciju pakotnes tiesību aktiem.
Telekomunikāciju pamatdirektīva
Pārskatītajā elektronisko sakaru tīklu un pakalpojumu pamatdirektīvā, kam Parlamenta nostāju koordinēja Catherine Trautmann (S&D, Francija), cita starpā :
- nodrošina interneta piekļuvi;
- harmonizē radiofrekvenču spektra pārvaldību visā Eiropas Savienībā, īpaši ņemot vērā mērķi līdz 2012. gadam pāriet no analogās uz ciparu TV;
- stiprina sadarbību starp dalībvalstu telekomunikāciju regulatoriem;
- atļauj „funkcionālo nodalīšanu”, t. i., tā ietver noteikumus, kas pieprasa dominējošiem operatoriem nodalīt tīkla infrastruktūras no tām uzņēmuma struktūrvienībām, kas sniedz pakalpojumus, izmantojot šo infrastruktūru.
Lietotāju tiesību direktīva
Direktīvas mērķis ir:
- uzlabot patērētāju tiesību aizsardzību, piemēram, operatora maiņas gadījumā ļaujot vienas darba dienas laikā mainīt operatoru, nemainot mobilā tālruņa numuru;
- stiprināt personas datu privātuma aizsardzību, piemēram, sīkfailu (cookies) izmantošanai pieprasot lietotāja piekrišanu.
Parlamenta nostāju par direktīvu koordinēja Malcolm Harbour (ECR, Apvienotā Karaliste).
Telekomunikāciju regulatori
Eiropas Parlamenta deputāti referenta Pilar del Castillo (EPP, Spānija) vadībā vienojās ar ES dalībvalstu telekomunikāciju ministriem izveidot Eiropas mēroga organizāciju, kas apvienotu visu 27 dalībvalstu regulatorus (Eiropas Telekomunikāciju regulatoru organizācija (EESRI)).
Pēdējā sarunu kārtā ar Padomes pārstāvjiem, 2009. gada 5. novembrī, Parlamentam izdevās panākt, ka pamatdirektīvai tiek pievienots punkts par interneta piekļuves nodrošināšanu. Parlaments jau 2009. gada maijā vienojās ar Padomi par divām citām telekomunikāciju paketes daļām (telekomunikāciju regulatoriem un patērētāju tiesībām), kuras Eiropas Parlamenta deputāti apstiprināja 2009. gada 6. maijā, bet Padome — 26. oktobrī.
Ats.: 20091112BKG64357
Interneta piekļuves nodrošināšana
Lietotājam drīkst liegt piekļuvi internetam tikai gadījumā, ja tiek pārkāptas demokrātiskas sabiedrības normas un tikai pēc iepriekšējas, godīgas un objektīvas procedūras, kas lietotājiem dod iespēju aizstāvēties. Tas bija pēdējais neatrisinātais telekomunikāciju paketes jautājums, par kuru Eiropas Parlamenta deputāti vienojās ar Padomi samierināšanas procedūrā 5. novembrī. Līdz ar šo vienošanos ES telekomunikāciju likumos ir iekļautas tiesības, ko garantē Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija.
Ja kādas dalībvalsts tiesu iestāde vai kompetenta valsts pārvaldes iestāde vēlas aizliegt piekļuvi internetam, lietotājiem ir jādod iespēja sniegt paskaidrojumus un aizstāvēties, pirms tiek pieņemts jebkāds lēmums. Pierādījumus ir jāsniedz pusei, kura uzrāda apsūdzību, un ir iespējama apelācija.
Jaunajos tiesību aktos nav sniegts neviens konkrēts nelegālas interneta lietošanas piemērs, ko potenciāli varētu izmantot, lai aizliegtu piekļuvi internetam. Pamatojoties uz spēkā esošajiem tiesību aktiem, dalībvalstīm pašām ir jāizlemj, kuru pārkāpumu gadījumā lietotājam būtu jāaizliedz piekļuve internetam. Piemēri: bērnu pornogrāfijas izplatīšana vai teroristisks saturs.
Internets - vitāli svarīgs pamattiesību un brīvību īstenošanai
Pēc Eiropas Parlamenta deputātu iniciatīvas elektronisko sakaru pamatdirektīvā internets tiek atzīts kā būtiski svarīgs, lai persona varētu izmantot tiesības uz izglītību, izpausmes brīvību un piekļuvi informācijai. Tāpēc Eiropas Parlamenta deputāti samierināšanas procedūrā ar Padomes pārstāvjiem pieprasīja, lai tiktu izveidots nodrošinājums pret iespējamiem ierobežojumiem piekļuvei internetam, garantējot efektīvu tiesisko aizsardzību un taisnīgu tiesu atbilstoši Eiropas Cilvēktiesību konvencijai.
Ierobežojumi: tikai ja nepieciešami, proporcionāli un pēc objektīvas procedūras
Noteikumos, par ko vienojās Eiropas Parlamenta deputāti un Padomes pārstāvji, ir teikts, ka lietotājiem drīkst piemērot interneta piekļuves ierobežojumus „tikai ar nosacījumu, ka tie ir atbilstoši, samērīgi un nepieciešami demokrātiskā sabiedrībā”. Elektronisko sakaru pamatdirektīvas kompromiss paredz, ka šādus pasākumus drīkst veikt, tikai ievērojot nevainīguma prezumpcijas principu un tiesības uz privātumu, un iepriekšējas, godīgas un objektīvas procedūras rezultātā, kas garantē tiesības tikt uzklausītam un tiesības uz savlaicīgu un efektīvu pārsūdzības procedūru. „Pienācīgi pamatotos steidzamības gadījumos” var noteikt attiecīgas procedūras, ja vien tās atbilst Eiropas Cilvēktiesību konvencijai.
Turpmāk interneta lietotāji, iebilstot pret dalībvalsts lēmumu aizliegt viņiem interneta piekļuvi, tiesas procesos var atsaukties uz šiem nosacījumiem.
Ne Komisijas sākotnējā priekšlikumā, ne arī Padomes kopējā nostājā nav iekļautas garantijas pret nepamatotu interneta piekļuves ierobežošanu.
Patērētāju tiesību aizsardzība
Grozītā direktīva par privātās dzīves un patērētāju tiesību aizsardzību tiecas uzlabot patērētāju aizsardzību. To nolūks ir arī tiesību aktu modernizācija, ņemot vērā tehnoloģiju izmaiņas.
Par izmaiņām 2009. gada pavasarī starp Parlamentu un Padomi norisinājās ilgas sarunas. Kompromisa lēmumu Parlaments pieņēma 2009. gada 6. maijā, bet Padome — 2009. gada 26. oktobrī.
Grozītā direktīva palielinās operatoru pienākumu attiecīgā kvalitātē nodrošināt minimālos pakalpojumus, kam jābūt pieejamiem visiem lietotājiem par pieņemamu cenu. Šajā „universālajā pakalpojumā” ir ietvertas tiesības uz savienojumu ar publisku sakaru tīklu, kas pietiekamā kvalitātē nodrošina balss un faksimila pakalpojumus, kā arī interneta piekļuvi. Pašreizējā "funkcionāla interneta" piekļuves definīcija ar ierobežojumu 56 kbit/s ir atcelta, lai veicinātu platjoslas piekļuves attīstību.
Lietotājiem ir arī jāgarantē bezmaksas piekļuve ārkārtas tālruņa numuriem (gan 112, kas darbojas visā ES, gan arī atsevišķu dalībvalstu numuriem), vismaz vienam uzziņu pakalpojumam, kā arī atbilstošs telekomunikāciju piekļuves punktu ģeogrāfisks pārklājums. Lai uzlabotu patērētāju aizsardzību, kā arī veicinātu iespējas izvēlēties pakalpojumu sniedzēju, ir ievērojami palielinātas lietotāju tiesības saņemt informāciju.
Skaidrāki līgumu nosacījumi
Direktīva sniedz lietotājiem tiesības saņemt labāku informāciju par cenām, tarifiem un noteikumiem. Līgumos būs jānorāda, kādā veidā ārkārtas izsaukumi tiek veikti, un to atrašanās vieta, visi ierobežojumi attiecībā uz piekļuvi konkrētam saturam vai iekārtu tipam (piemēram, ja mobilajos tālruņos ir bloķēti VOIP (IP balss pārraides pakalpojumu) izsaukumi, kas citādi nodrošina interneta savienojumu), piemērojamie tiesiskie nosacījumi, pakalpojuma kvalitātes parametri, līguma darbības ilgums, piemērotās cenas un tarifi, klientu tipi un pieejamie pēcpirkuma pakalpojumi, maksāšanas metodes un maksājumi (ja tādi ir) par tālruņa numura nodošanu citam operatoram vai par līguma laušanu.
Visai šai informācijai ir jābūt pārredzamai, salīdzināmai, atbilstošai un aktuālai, un tai jābūt publicētai skaidrā, saprotamā un viegli pieejamā formā. Lietotājam ir jāsniedz iespēja saņemt no operatora līgumu pēc viņa vēlēšanās, pirms tā parakstīšanas. Ja operators grozīs noslēgta līguma nosacījumus, abonentam būs tiesības lauzt līgumu bez līgumsoda.
Informācija lietotājiem
Labāk informētiem lietotājiem no tirgū pieejamo pakalpojumu klāsta ir vieglāk izdarīt izvēli. Tāpēc lietotājiem tiks sniegta salīdzinoša informācija par cenām un tarifiem. Dalībvalstis varēs pieprasīt pakalpojumu sniedzējiem, lai tie visiem lietotājiem sniedz bezmaksas standartveida publiskas nozīmes informāciju par pašreizējo praksi attiecībā uz elektronisko sakaru līdzekļu nelikumīgu lietošanu un ļaunprātīgu, nelegālu vai autortiesības pārkāpjošu materiālu izplatīšanu. Patērētājiem ir jādod iespēja saņemt informāciju par pieejamām metodēm, lai aizsargātu sevi pret riskiem, kas apdraud viņu privāto datu drošību. Šī publiskas nozīmes informācija ir jāstandartizē un jāsagatavo valsts iestādēm.
Ārkārtas izsaukumu numuriem jābūt vieglāk pieejamiem
Pārskatītās direktīvas mērķis ir veicināt Eiropas avārijas dienesta numura 112 lietošanu un atvieglot piekļuvi šim numuram. Iestādēm ir jāveic pasākumi, lai nodrošinātu iespējami plašāku avārijas tālruņa numuru pakalpojumu pārklājumu, tostarp, izmantojot dalībvalstu ārkārtas tālruņa numurus. Šiem izsaukuma numuriem ir jābūt pieejamiem arī sakaru tīkla pārrāvuma gadījumā vai dažos citos nepārvaramas varas gadījumos. Izsaukumiem uz numuru 112 ir jāsaņem atbilde, un uz tiem ir jāreaģē vismaz tikpat ātri un efektīvi kā izsaukumiem uz dalībvalstu avārijas numuriem.
Cita svarīga izmaiņa ir piekļuves tiesību piešķiršana lietotājiem visiem numuriem ES neatkarīgi no tā, kāda tehnoloģija tiek izmantota (fiksētā līnija, mobilie sakari vai VOIP). Dalībvalstīm pašām būs jānodrošina šo tiesību realizēšana, ja tas ir ekonomiski un tehniski iespējams.
Palīdzības tālrunis ziņošanai par pazudušiem bērniem
Dalībvalstīm būs jānodrošina „sociālas nozīmes” pakalpojumi, kuriem jāsākas ar numuru 116. To skaitā ir palīdzības tālruņa numurs 116000 ziņošanai par pazudušiem bērniem. Šādu pakalpojumu organizēšana paliek katras atsevišķas dalībvalsts ziņā, tomēr Eiropas Komisija var veikt tehniskus pasākumus, lai paātrinātu to ieviešanu.
Šī direktīva arī veicina ātrāku Eiropas telenumerācijas ieviešanu ar kopīgu koda numuru „3883” visās ES dalībvalstīs un kopīga Eiropas numura ieviešanu ziņošanai par zādzībām un tūlītējai bloķēšanai.
Atbalsts cilvēkiem ar īpašām vajadzībām
Papildus izmaiņas dos cilvēkiem ar īpašām vajadzībām tādas pašas iespējas piekļūt elektroniskajiem sakaru pakalpojumiem kā citiem lietotājiem. Šo mērķi var sasniegt, izmantojot nespējīgiem vai veciem cilvēkiem piemērotu tehnoloģiju, piemēram, tālruņus ar video vai teksta iekārtām, kas atvieglotu piekļuvi, vai televīzijas programmu subtitrēšanu.
Numuru saglabāšana un līgumu darbības ilgums
Ja patērētāji izlemj mainīt operatoru, viņiem ir tiesības saglabāt savu numuru. Tomēr operatori bieži atrod veidus, kā to apgrūtināt, īpaši nosakot garus gaidīšanas periodus. Saskaņā ar jauno direktīvu numuri ir jāpārnes pēc iespējas ātrāk. Visos gadījumos, lai mainītu pakalpojumu sniedzēju, pēc līguma noslēgšanas jaunajam operatoram numurs ir jāaktivizē vienas darba dienas laikā. Dalībvalstīm ir arī jāveic pasākumi, lai patērētājiem pret savu gribu nebūtu jāmaina operators. Daudzi lietotāji ir kļuvuši par upuriem šai pretlikumīgajai praksei, kas zināma kā „slamming” (preces vai pakalpojuma uzspiešana patērētājam). Tie operatori, kuri vainīgi šīs prakses īstenošanā vai kuri neievēro pārnesamības termiņu, var tikt sodīti.
Maksimālais līgumu darbības laiks patērētājiem nedrīkst pārsniegt 24 mēnešus, un lietotājiem ir jābūt iespējai parakstīt līgumu uz 12 mēnešiem.
Informācija par piekļuves ierobežojumiem
Visi ierobežojumi, kurus pakalpojumu sniedzēji piemēro pakalpojumu, lietojumprogrammu vai aparatūras piekļuvei, ir atkarīgi no valsts tiesību aktiem. Šī direktīva tos ne atļauj, ne arī aizliedz un tāpēc nemaina esošo situāciju. Tomēr tā uzliek par pienākumu informēt lietotājus par gadījumiem, kad šādi ierobežojumi pastāv. Šajā direktīvā ir noteikts, ka dalībvalstīm ir jāievēro lietotāju pamattiesības, tostarp tiesības, kas attiecas uz konfidencialitāti un privātumu, kā arī informācijas sabiedrības mērķi un tirgus noteikumi.
Tīkla neitralitāte
Likumprojektus papildinās atsevišķa Komisijas deklarācija, uzsverot „interneta atvērtā un neitrālā rakstura saglabāšanas lielo nozīmi, pašlaik pilnā mērā ņemot vērā likumdevēju gribu, lai tīkla neitralitāti nostiprinātu kā politisku mērķi”.
Universālā pakalpojuma direktīvas mērķis ir uzlabot publiski pieejamo pakalpojumu kvalitāti. Operatoriem būs jāinformē patērētāji par visiem ierobežojumiem, ko viņi piemēro interneta piekļuvei (piemēram, noteiktu pakalpojumu pieprasījumu ierobežošana sastrēgumstundās, lai novērstu pārslogojumu). Šī direktīva nosaka, ka lietotājiem ir jābūt iespējai izlemt, kādu saturu viņi vēlas nosūtīt un saņemt, un kādus pakalpojumus, lietojumprogrammas, aparatūru un programmatūru viņi šiem mērķiem vēlas izmantot, ja vien tas nav pretrunā ar nepieciešamību saglabāt tīklu un pakalpojumu integritāti un drošību. Valstu iestādes varēs piemērot minimālās pakalpojuma kvalitātes prasības, lai novērstu pakalpojuma kvalitātes standartu pazemināšanu, kas var izpausties, piemēram, kā plūsmas traucēšana vai palēnināšana.
Eiropas Komisija cieši uzraudzīs šo nosacījumu īstenošanu un līdz 2010. gada beigām ziņos Parlamentam un Padomei, vai ir nepieciešami sīkāki norādījumi.
Papildu informācija :
Privātuma aizsardzība un pasākumi pret nelikumīgām darbībām internetā
„Telekomunikāciju paketes” nākamais elements, mainītā 2002. gada direktīva par personas datu apstrādi un privātuma aizsardzību tiecas uzlabot tīkla drošību un integritāti, labāk aizsargāt lietotāju datus un cīnītos pret surogātpastu un „kiberuzbrukumiem”.
Labāka personas datu aizsardzība
Pašreizējā direktīva saskaņo dažādus atsevišķu valstu noteikumus ar mērķi nodrošināt pienācīgu pamattiesību un brīvību aizsardzību, veicot personas datu apstrādi. Pārskatītajā direktīvā šī saskaņošana attiecas arī uz tiesībām uz privātumu, konfidencialitāti un informācijas tehnoloģiju drošību.
Elektroniskās sakaru sistēmas ir attīstījušās, uzglabāto personas datu apjoms, kurus var piesaistīt konkrētam lietotājam, pieaug. Šis informācijas apjoms tiek uzglabāts, nodots no viena operatora otram un apstrādāts dažādos veidos. Tas rada situāciju, kas vēl vairāk veicina datu drošības pārkāpumus, pat ja reāli nopietni lietotāju interešu pārkāpumu gadījumi (datu iznīcināšana, zaudēšana vai nesankcionēta piekļuve) ir sastopami samērā reti.
Tīkla drošība
Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem, kas ES tiesību aktos tika ieviesti pirmo reizi, direktīva paredz, ka par drošības pārkāpumu, piemēram, klientu saraksta zādzību no interneta pakalpojumu sniedzēja, ir nekavējoties jāpaziņo regulatoram. Lietotāji tiks brīdināti par to personas datu drošības un privātuma pārkāpumu, ja šis pārkāpums ir pietiekami nopietns. Tiem pakalpojumu sniedzējiem, kas kompetentajām iestādēm var pierādīt, ka ir veikti atbilstoši tehniskas aizsardzības pasākumi, nav pienākuma informēt abonentu par viņa vai viņas personas datu konfidencialitātes pārkāpumu tajos gadījumos, kad šos datus nebija iespējams izmantot nevienai personai. Tomēr pakalpojumu sniedzējiem ir jāsaglabā personas datu pārkāpumu saraksts, lai ļautu iestādēm pārliecināties par to, vai aizsardzības pasākumi ir bijuši pietiekami.
Pakalpojumu sniedzējiem jau tagad ir pienākums veikt atbilstošas darbības, lai samazinātu drošības pārkāpumu riskus. Papildu drošības prasības sniedz garantiju, ka personas datiem var piekļūt tikai attiecīgi pilnvarots personāls.
Aizsardzība pret surogātpastu un kiberuzbrukumiem
Direktīvai ir arī jāpastiprina aizsardzība pret surogātpastu. Lai pakalpojumu sniedzēji varētu veikt personas datu apstrādi (arī, ja tas tiek darīts saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem), ir nepieciešama lietotāja iepriekšēja piekrišana. Lietotājam ir jābūt tiesībām jebkurā laikā atsaukt savu piekrišanu.
Komerciāliem sakariem (tostarp reklāmām, balvām un ziedojumiem) pa tālruni vai datoru tīklos ir jābūt parakstītiem un identificējamiem ar adresi, kas lietotājiem dod iespēju lūgt turpmāk nesūtīt šāda veida informāciju. Direktīvā ir teikts, ka tādu e–pasta ziņojumu, kuros ir ietvertas saites uz ļaunprātīgu vai krāpniecisku materiālu, sūtīšana ir pretlikumīga.
Visbeidzot, tiks uzlabota arī aizsardzība pret vīrusiem, un spiegprogrammatūru. Šīs programmas jau tagad ir aizliegtas neatkarīgi no krātuves sistēmas (CD-ROM, zibatmiņa, USB spraudņi) vai lejupielādes metodes (internets, tālrunis vai mobilie sakari).
„Sīkfaili” tikai pēc iepriekšējas piekrišanas
Arī pirms sīkfailu uzglabāšanas sistēmu (Cookies) instalēšanas lietotāju datoros ir nepieciešama lietotāja iepriekšēja piekrišana.
Spektra pārvaldības reforma
Radiofrekvenču spektrs ir mūsdienu bezvadu tehnoloģiju un pakalpojumu, piemēram, platjoslas interneta, mobilās telefonijas un apraides, Bluetooth, satelītu navigācijas sistēmu, gaisa satiksmes kontroles, laikapstākļu prognozēšanas utt., mugurkauls. Parādoties arvien jauniem pielietojumiem, frekvences ir kļuvušas par pieprasītu, pat retu resursu.
Savietojamības nodrošināšana bezvadu pakalpojumiem ES mērogā
Mūsdienās spektrs nereti tiek izmantots neefektīvi. Spektra piešķiršana un pārvaldība ir jāreformē, lai piemērotos jauniem pielietojumiem. Turklāt tagad ir nepieciešama koordinācija ES un starptautiskajos līmeņos, lai ļautu spektra lietotājiem sniegt pakalpojumus ES mērogā bez kaitējošiem traucējumiem, piemēram, lai nodrošinātu savienojuma izveidi ar mobilās TV pakalpojumiem, ceļojot uz ārzemēm.
Tāpēc pārskatītajā elektronisko sakaru pamatdirektīvā dalībvalstīm tiek pieprasīts sadarboties savā starpā un ar Komisiju stratēģiskās plānošanas, koordinācijas un radiofrekvenču spektra izmantošanas jautājumos. Šajā nolūkā Komisijai ir jāiesniedz apspriešanai likumdošanas priekšlikumi daudzgadu radiofrekvenču spektra politikas programmām, kuras ir apstiprinājuši Eiropas Parlamenta deputāti un Padome.
Radiofrekvenču lietojuma modernizācija
Līdz šim katrai frekvenču joslai ir tikuši izraudzīti konkrēti pakalpojumi. Piemēram, platās joslas diapazonā līdz 1 GHz ir rezervētas raidorganizācijām, jo tās darbojas īpašu vispārēju interešu nolūkos. Tomēr digitalizācija ļauj vienā spektra intervālā, kas iepriekš bija nepieciešams vienam analogajam kanālam, pārraidīt no 6 līdz 8 TV kanāliem. Tāpēc pārejas no analogās uz digitālo zemes televīziju rezultātā, kas jāveic līdz 2012. gada beigām, atbrīvosies ievērojams augstas kvalitātes spektra apjoms, kas tiek dēvētas arī par „digitālajām dividendēm”
Šo atbrīvoto spektru varēs izmantot, piemēram, papildu televīzijas programmām, mobilajiem platjoslas sakariem, radiofrekvenču identifikācijas (RFID) pielietojumiem (piemēram, ceļu nodokļa iekasēšanai vai biometriskajām pasēm), ceļu drošības pielietojumiem un jauniem e-pakalpojumiem, piemēram, e-valdībai vai e-veselībai. Atbrīvotās frekvences varētu pielāgot jaunajām un atvērtajām platjoslas tehnoloģijām un piekļuvei pakalpojumiem, kas palīdzēs pārvarēt „digitālo plaisu”.
Atļaut jebkuras frekvences izmantošanu jebkuram pielietojumam...
Ar elektronisko sakaru pamatdirektīvas reformu pakalpojumu un tehnoloģiju neitralitāti tiek mēģināts ieviest kā saistošus principus, t. i., jebkuru frekvenču joslu var izmantot jebkuram pakalpojumam, lietojot jebkuru tehnoloģiju. Tādējādi to joslu, kas pašlaik tiek izmantota apraidei, nākotnē varētu, piemēram, pārslēgt bezvadu platjoslas pakalpojumu sniegšanai.
Šī jaunā, vairāk elastīgā pieeja spektra pārvaldībai ļaus arī veikt frekvenču nodošanu, kas ir vēl viens jaunievedums pārskatītajā pamatdirektīvā. Nākotnē lietotāji varēs nodot vai iznomāt savas individuālās tiesības izmantot frekvences noteiktās joslās citiem lietotājiem, ja vien šī nodošana atbilst valstu procedūrām. Lai izvairītos no negodīgas konkurences, no šī jaunā likuma ir svītrots punkts par radioapraides diapazoniem.
... nodrošinot mediju plurālismu
Pasākumus, kuriem ir jāsniedz pakalpojums konkrētā frekvenču joslā, var pamatot tikai ar vispārējām interesēm saistītiem mērķiem, piemēram, dzīvības aizsardzības nodrošināšanu, sociālās, reģionālās vai teritoriālās vienotības veicināšanu, izvairīšanos no neefektīvas radiofrekvenču izmantošanas vai kulturālas un lingvistiskas dažādības veicināšanu un masu informācijas līdzekļu plurālismu.
Regulatoru instrumentu paplašināšana
Veicot elektronisko sakaru pamatdirektīvas pārskatīšanu, Eiropas Parlamenta deputāti pastāvēja uz to, ka attīstoties konkurencei elektronisko sakaru tirgū, jebkādu konkrētai nozarei paredzētu regulēšanu vajadzētu pakāpeniski samazināt, un telekomunikāciju tirgu būtu jāregulē tikai konkurences likumam.
Pārskatītajā elektronisko sakaru tīklu un pakalpojumu pamatdirektīvā ir minēts, ka valstu regulēšanas iestādēm vajadzētu spēt apzināt tirgus vietējā līmenī. Tādējādi valsts regulatoram ir jāspēj uzņemties regulēšanas saistības tajās ģeogrāfiskās teritorijās, kur jau pastāv efektīva infrastruktūras konkurence.
Ciešāka sadarbība tirgus regulējumā
Jaunie tiesību akti nosaka, ka valstu regulēšanas iestādēm pirms regulēšanas lēmumu pieņemšanas ir jākonsultējas ar Komisiju un jauno Elektronisko sakaru regulācijas iestādi (EESRI). EESRI šādos gadījumos ar tās 27 locekļu absolūto balsu vairākumu pieņems lēmumu.
Regulatoram iespēju robežās vajadzēs ņemt vērā visas nopietnās šaubas, ko ir izteikusi Komisija un EESRI par to, ka ierosinātais pasākums ES vienotajam tirgum radītu šķēršļus. Saskaņotajā tekstā ir teikts, ka šādā gadījumā, pirms valsts regulators pieņem lēmumu par līdzekli, EESRI, Komisijai un valsts regulatoram būtu cieši jāsadarbojas, lai noteiktu „piemērotāko un efektīvāko pasākumu”.
Funkcionālā nodalīšana kā izņēmums
Jaunie noteikumi dod tiesības valsts regulatoram pieprasīt, lai integrētais dominējošais operators nodala tā tīkla infrastruktūru no uzņēmuma struktūrvienībām, kas piedāvā pakalpojumus, izmantojot šo infrastruktūru. Tas ir reglamentējošs instruments, kas tiek dēvēts arī par „funkcionālo nodalīšanu”, lai arī tas nemaina tīkla piekļuves un pakalpojumu vispārējās īpašumtiesības.
Eiropas Parlamenta deputāti vienojās ar Padomi, ka valstu regulatori šo „izņēmuma pasākumu” drīkst izmantot tikai „būtisku un pastāvīgu konkurences problēmu vai tirgus izkropļojumu” gadījumos iekšējos tirgos, kad ne ar vienu citu regulējošo instrumentu nav izdevies sasniegt efektīvu konkurenci, un ja ir mazas izredzes, ka konkurence nākotnē varētu tikt balstīta uz infrastruktūru. Šādos gadījumos atsevišķa uzņēmuma struktūrvienība tad nodrošinātu visas tīkla lietotāja firmas ar piekļuves produktiem un pakalpojumiem tādā pašā laikā un pie līdzvērtīgiem nosacījumiem attiecībā uz cenu un pakalpojumu līmeņiem.
Infrastruktūras koplietošana
Cits regulējošs instruments, ko pārskatītā pamatdirektīva sniegs valstu regulatoriem, ir iespēja pieprasīt, lai operatori koplietotu „tīkla elementus un ar tiem saistītās iekārtas”. Uzņēmumiem, kuriem ir tiesības instalēt iekārtas sabiedriskā īpašumā vai privātīpašumā, virs tā, vai zem tā, varētu, piemēram, pieprasīt, lai tie sniedz konkurentiem pieeju ēkas elektroinstalācijai (tostarp tai elektroinstalācijai, kas atrodas ēku iekšpusē), mastiem, antenām, torņiem, cauruļvadiem, izolācijas vadiem, lūkām un skapjiem.
Investīcijas nākamās paaudzes tīklos
Pārskatītajā direktīvā ir teikts, ka valstu regulatoriem ir jāveicina „pilnvērtīgi ieguldījumi un inovācijas jaunā un uzlabotā infrastruktūrā”, piemēram, jaunos optiskās šķiedras kabeļu tīklos („nākamās paaudzes piekļuves tīkli”). Turklāt, uzliekot par pienākumu padarīt šo jauno infrastruktūru pieejamu konkurentiem, pietiekamā mērā ir jāņem vērā risks, ko uzņemas investējošie uzņēmumi, un jāļauj slēgt „sadarbības līgumus starp investoriem un pusēm, kuras meklē piekļuvi tīkliem”, lai dažādotu investīciju riskus.
Eiropas Elektronisko sakaru regulatoru iestāde (EESRI)
Parlaments vienojās ar Padomi par Eiropas Elektronisko sakaru regulatoru iestādes (EESRI) izveidošanu. Kompromisa lēmumu Parlaments pieņēma 2009. gada 6. maijā, bet Padome — 2009. gada 26. oktobrī.
Atšķirībā no Eiropas Elektronisko sakaru tirgus iestādes, ko Komisija sākotnēji ierosināja izveidot, EESRI būs vienpakāpes Regulatoru padomes struktūra, kuras sastāvā būs 27 valstu regulēšanas iestāžu vadītāji un novērotājs bez balss tiesībām, kurš pārstāvēs Eiropas Komisiju.
EESRI neatkarīgas ekspertu padomdevēju organizācijas statusā sniegs atzinumus un ieteikumus, lai pēc Eiropas Parlamenta un Padomes ieteikuma palīdzētu Komisijai efektīvi un konsekventi piemērot elektroniskos sakarus regulējošo pamatdirektīvu. EESRI savus atzinumus (piemēram, par pārrobežu strīdiem) pieņems ar divu trešdaļu balsu vairākumu. Tādējādi visā Eiropas Savienībā tiks nodrošināti vienlīdzīgi spēles noteikumi visiem tirgus dalībniekiem, godīga konkurence un augstas kvalitātes pakalpojumi, garantējot, ka valstu regulatori līdzīgās tirgus situācijās izmanto līdzīgus instrumentus.
EESRI profesionālus un administratīvus atbalsta pakalpojumus sniegs neliels birojs. Tekstā ir teikts, ka EESRI birojs tiks izveidots no Kopienas budžeta subsīdijām un dalībvalstu vai to regulējošo iestāžu brīvprātīgiem finansiāliem ieguldījumiem.
Tīklu un informācijas drošības uzdevumi arī turpmāk paliks ETIDA kompetencē
EP deputāti vienojās ar Padomi, ka EESRI nepārņems nevienu no uzdevumiem, kas attiecas uz tīklu un informācijas drošību. Komisija sākotnēji bija ierosinājusi pašreizējo Eiropas Tīklu un informācijas drošības aģentūru (ETIDA) apvienot ar jauno organizāciju.