Fokuss
14.–17. decembra plenārsesija
Iestādes - 11-12-2009 - 14:45
Nepalaidiet garām!
14.–17. decembra plenārsesijā Strasbūrā eiroparlamentārieši pieņēma Eiropas Savienības 2010. gada budžetu, balsoja par jaunu mikrofinansēšanas instrumentu, vērtēja Zviedrijas prezidentūru, uzdeva jautājumus Komisijas priekšsēdētājam Barrozu un debatēja par cilvēktiesību situāciju Afganistānā, Pakistānā, Baltkrievijā un Kongo. Svinīgā ceremonijā tika pasniegta Saharova balva.
Lai uzzinātu vairāk, uzklikšķiniet uz zemāk esošajam saitēm!
Sommaire du dossier :
Ats.: 20091207FCS66070
Plenārsesija īsumā
"Memoriāls" saņems Saharova balvu par domas brīvību
Ludmila Aleksejeva, Oļegs Orlovs un Sergejs Kovaļevs organizācijas "Memoriāls" un visu citu Krievijas cilvēktiesību aizstāvju vārdā trešdien plkst. 12.00 svinīgā sēdē saņems Eiropas Parlamenta Saharova balvu par domas brīvību.
Eiropas Savienības 2010. gada budžets
Parlaments ceturtdien gatavojas pieņemt Eiropas Savienības 2010. gada budžetu. Grūtākais uzdevums šā gada procedūrā bija atrast līdzekļus ekonomikas atveseļošanas plānam, par ko vienošanās jau bija panākta agrāk, taču nenosakot finansēšanas avotus.
Jauns finansējuma instruments mikrozuņēmumiem
Parlaments lems par jaunu mikrofinansējuma instrumentu, lai palīdzētu veidot uzņēmumus cilvēkiem, kas zaudējuši darbu vai riskē to zaudēt.
Deputāti vērtēs Zviedrijas prezidentūru
Deputāti trešdien vērtēs Zviedrijas kā ES prezidentvalsts paveikto un Eiropadomes (valstu un valdību vadītāju) decembra sanāksmes rezultātus. Debatēs piedalīsies Zviedrijas premjerministrs Fredriks Reinfeldts (Fredrik Reinfeldt).
Ekonomikas atjaunotne Centrālās un Austrumeiropas valstīs
Laikā, kad vairākās Eiropas valstīs turpinās ekonomikas lejupslīde, deputāti ar Eiropas Komisiju apspriedīs krīzes sekas Centrālās un Austrumeiropas valstīs, gaidāms, pievēršoties tādām tēmām kā atlabšanas stratēģijas, eiro ieviešana un ar to saistītie 1992. gada Māstrihtas kritēriji.
NB: Lisabonas līgums
Līdz ar Lisabonas līguma stāšanos spēkā 2009. gada 1. decembrī Eiropas Parlaments ir ieguvis jaunas likumdošanas pilnvaras. Turpmāk kopā ar dalībvalstu valdībām Eiropas Parlaments pieņems lēmumus gandrīz visās politikas jomās, ieskaitot lauksaimniecību, imigrāciju, enerģētiku un ES budžetu. Tādā veidā nostiprinās Parlamenta — vienīgās tiešās vēlēšanās ievēlētās ES iestādes — pilnvaras nodrošināt Eiropas Savienības atbildību iedzīvotāju priekšā, piemēram, attiecībā uz ES augstāko amatu nominācijām.
Papildu informācija :
Plenārsesijas atklāšana: nosoda uzbrukumu S.Berluskoni
Kāds žurnālists seko līdzi vienas minūtes runām plenārsēžu zālē.
Pirmdien Strasbūrā atklājot Eiropas Parlamenta (EP) plenārsesiju, EP priekšsēdētājs Ježijs Buzeks nosodīja uzbrukumu Itālijas premjerministram Silvio Berluskoni.
Priekšsēdētājs arī atgādināja, ka trešdien pasniegs Saharova balvu organizācijai "Memoriāls", kas cīnās par cilvēktiesībām Krievijā, un aicināja atcerēties 28. gadadienu kopš kara stāvokļa ieviešanas Polijā.
Uzbrukums Itālijas premjerministram
Pieminot svētdien notikušo uzbrukumu Itālijas premjerministram Silvio Berluskoni, J.Buzeks uzsvēra: "Politiskai diskusijai ir robežas. Vakardienas incidents nedrīkstēja notikt."
28. gadadiena kopš karastāvokļa ieviešanas Polijā
Priekšsēdētājs atgādināja, ka pirms 28 gadiem 13. janvārī komunistiskās varas pārstāvji Polijā ieviesa kara stāvokli, kā rezultātā gandrīz 100 cilvēku tika nogalināti. Kara stāvokļa laikā tika arestēti gandrīz 10 000 demokrātiskās Polijas atbalstītāju.
Saharova balva
Trešdien svinīgā sēdē Eiropas Parlamentā Ludmila Aleksejeva, Oļegs Orlovs un Sergejs Kovaļevs organizācijas "Memoriāls" un citu Krievijas cilvēktiesību aizstāvju vārdā saņems Eiropas Parlamenta Saharova balvu par domas brīvību. Parlamenta priekšsēdētājs uzsvēra, ka personiskās un politiskās pieredzes dēļ viņam cilvēktiesību veicināšana pasaulē, jo īpaši Eiropā, šķiet īpaši svarīga.
Darba kārtības izmaiņas
Deputāti nolēma darba kartībā iekļaut jautājumu par krucifiksu lietošanu skolu klasēs. Savu nostāju Parlaments paudīs ceturtdien, pieņemot rezolūciju.
Atvieglota kredīta piekļuve maziem uzņēmumiem
Referente Kinga Genca pēc balsojuma
Eiropas Parlaments otrdien atbalstīja likumprojektu, kura mērķis ir palīdzēt sākt uzņēmējdarbību cilvēkiem, kas zaudējuši darbu vai riskē to zaudēt.
"Eiropas progresa mikrofinansēšanas instruments" ir domāts, lai atvieglotu piekļuvi kredītam tiem, kas vēlas veidot ļoti mazus uzņēmumus un kam parasti ir grūtības atrast tradicionālā finansējuma avotus (ne vairāk kā 10 personu un ne vairāk kā 2 miljonu eiro apgrozījuma gadā). Šāda kredīta apmērs nevar pārsniegt 25 000 eiro.
Balsojumā Parlaments piekrita atvēlēt jaunajam instrumentam 100 miljonus eiro četru gadu laikposmam, kā bija ierosinājusi Eiropas Komisija. Tomēr debatēs deputāti uzsvēra, ka nevēlas, lai nauda tiktu ņemta no "Progresa" programmas, kas domāta sociāli neaizsargātāko atbalstam. Eiropas Komisija piedāvāja Mikrofinansējuma instrumentu finansēt no šīs programmas, jo "Progresam" jau ir atvēlēti papildu 114 miljoni eiro pēc Parlamenta pieprasījuma.
Lai nodrošinātu, ka instruments sāk darbību 2010. gada sākumā, kā plānots, Parlaments vienojās atvēlēt 25 miljonus eiro no atlikuma, ko veido starpība starp ilgtermiņa budžetu un gada budžetu. Tāpēc šie izdevumi tiks ņemti vērā arī ES 2010.gada budžetā, par ko Eiropas Parlaments balso ceturtdien. Taču par pārējiem trim gadiem (2011. g.-2013. g.) vienošanās starp Parlamentu un dalībvalstīm pagaidām nav panākta.
Kā tas darbosies?
Mikrofinansējuma instruments dalībvalstīs būs pieejams valsts un privātām struktūrām, kuras piešķir mikrofinansējumu personām un mikrouzņēmumiem.
Instruments atvēl 100 miljonus eiro četriem gadiem ar Eiropas Investīciju bankas un Eiropas Investīciju fonda starpniecību.
Kad tas sāks darboties?
Jaunais instruments ir domāts četru gadu laikposmam no 2010. gada sākuma.
Grozīto likumprojektu Parlaments pieņēma ar 516 balsīm par, 82 pret, un 4 atturoties.
Eiropas Parlaments pieņem ES 2010. gada budžetu
Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs Ježijs Buzeks paraksta pieņemto 2010. gada ES budžetu.
Eiropas Parlaments ceturtdien galīgi apstiprināja nākamā gada Eiropas Savienības budžetu, ko veidos 141,453 mljrd. eiro saistībās un 122,937 mljrd. eiro maksājumos. Grūtākais uzdevums šā gada procedūrā bija atrast līdzekļus Ekonomikas atveseļošanas plānam (2,4 mljrd. eiro), par ko vienošanās bija panākta jau agrāk, taču neprecizējot finansēšanas avotus.
"Ja mēs vēlamies, lai eiropieši 2010. gadā justos drošāk, mums šis budžets jāizmanto gudri. Tā mēs veicinām enerģijas drošību, atbalstām darba vietu radīšanu, ieviešam mikrofinansējuma mehānismu. Mēs atbalstām pētniecību un zinātnes attīstību, un mūžizglītību. Mēs vēlamies palīdzēt piena sektoram un mazināt klimata pārmaiņu ietekmi," debatēs pirms balsojuma teica par ziņojumu atbildīgais deputāts Lāslo Surjans (Eiropas Tautas partijas grupa, Ungārija).
ES budžets maksājumu izteiksmē veido 1,04% no ES nacionālā kopprodukta.
Ekonomikas atveseļošanas plāns, kas kopā izmaksā 5 mljrd. eiro un kas paredzēts 2009. un 2010. gadam, atbalsta enerģētikas projektus un platjoslas interneta attīstību lauku apvidos. Šā gada sākumā par plānu vienojoties, palika neatrisināts jautājums par to, kā tiks finansēta 2010. gada daļa 2,4 miljardi eiro apmērā. ES iestādes novembrī vienojās, ka finansējumu veidos 2009. un 2010. gada budžeta atlikums* un rezerves (galvenokārt lauksaimniecības un administrācijas izdevumos), un dalībvalstis atvēlēs papildu 120 milj. eiro.
Sarunas par budžetu šogad notika pēdējo reizi pēc Nicas līguma noteikumiem, kas Parlamentam nedeva formālas pilnvaras pār lauksaimniecības budžetu. Tomēr deputātiem izdevās panākt, ka 300 milj. eiro atvēlēti īpašam piena fondam lauksaimnieku atbalstam. No nākamā gada Parlamentam būs pilnas lēmējtiesības pār visu budžetu, ieskaitot lauksaimniecības izdevumus. Parlaments arī apstiprināja 20 milj. eiro rezerves izveidi Baltijas jūras stratēģijai, galvenokārt koordinācijas un informācijas vajadzībām.
Nākamā gada ES budžets skaitļos
|
Budžets 2010 |
Salīdzinājumam: 2009.g. budžets* |
Daudzgadu finanšu plāns 2010.g. |
Galīgais budžets 2010.g. | |||
|
Kategorija |
Saistī- bas |
Maksā- jumi |
Saistī- bas |
Maksā- jumi |
Saistī- bas |
Maksā- jumi |
|
1.a Konkurēt- spēja izaugsmei un nodarbinātībai |
13 775 |
11 106 |
14 362 |
- |
14 862 |
11 342 |
|
1.b Kohēzija izaugsmei un nodarbinātībai |
48 427 |
34 963 |
49 388 |
- |
49 388 |
36 385 |
|
2. Dabas resursu saglabāšana |
56 721 |
52 566 |
59 955 |
- |
59 499 |
58 136 |
|
3.a Brīvība, drošība un tiesiskums |
864 |
617 |
1 025 |
- |
1 006 |
739 |
|
3.b Iedzīvotāji (civilā aizsardzība, mediji, veselība, pils. aktivitātes) |
663 |
691 |
668 |
- |
668 |
659 |
|
4. ES kā globāls partneris |
8 104 |
8 324 |
7 893 |
- |
8 141 |
7 788 |
|
5. Administrācija |
7 695 |
7 695 |
7 882 |
- |
7 889 |
7 889 |
|
Kopā |
||||||
|
% no nacionālā kopienākuma |
1.18% |
1.00% |
- |
- |
1.20% |
1.04%
|
*2009. gada budžetā atšķirībā no 2010.gada budžeta bija arī pirmspievienošanās atbalsts Bulgārijai un Rumānijai ar 209 milj. eiro gan maksājumos, gan saistībās. Šī budžeta kategorija ir iekļauta 2009.gada kopsummā.
Deputāti pieņēma finansējumu virknei pilotprojektu un sagatavošanas darbību. Pilotprojekti paredzēti, lai izmēģinātu, vai iecerētais pasākums ir praksē īstenojams un lietderīgs, un tiem nav nepieciešams īpašs likuma pamats. Ja pilotprojekts norit veiksmīgi, tam var sekot sagatavošanas darbība, kas kalpo par pamatu ES mēroga rīcībai.
Pilotprojektu piemēri:
-
pilotprojekts norīkoto strādnieku darba un dzīves apstākļu uzlabošanai: 1 milj. eiro saistībās/1,7 milj. eiro maksājumos (projekta turpinājums)
-
pilotprojekts darba vietu saglabāšanai: 1 milj./600 000 eiro
-
pilotprojekts energodrošībai (biodegviela, atjaunīgo enerģiju attīstība): 1,5 milj. eiro maksājumos
-
pilotprojekts mācību un apmaiņas stipendiju finansēšanai Eiropas Kaimiņattiecību politikas ietvaros: 1 milj./1 milj. eiro
-
pilotprojekts pētošās žurnālistikas veicināšanai (pārrobežu pētījumiem): 1.5 milj./1,5 milj. eiro
-
pilotprojekts atlīdzībai par dzērienu alumīnija bundžiņu nodošanu, lai veicinātu pārstrādi: 1,5 milj./1,5milj. eiro
Sagatavošanas darbību piemēri:
-
Erasmus programma jauniem uzņēmējiem: 5 milj./3,6 milj. eiro
-
sagatavošanas pasākumi sporta jomā (piemēram, pārrobežu sporta spēles, sporta infrastruktūru tīklu izmēģināšana): 3 milj. /3 milj. eiro
-
Erasmus programma žurnālistiem: 500 000 eiro/500 000 eiro
Piezīme redaktoriem
Katrā budžeta postenī ir divas summas: saistības un maksājumi. Saistības ir summa, ko ES apņemas maksāt, piemēram, parakstot līgumu par kāda projekta īstenošanu noteiktā gadā. Maksājumi parāda, cik liela summa tiks reāli izmaksāta šajā gadā.
Atlikums — atšķirība starp daudzgadu finanšu plānā paredzēto summu un attiecīgā gada budžetu.
Decembra plenārsesija 10 punktos
Fotogalerija
2009.gada decembris: gada pēdējā plenārsesija.
Citas pieejamās fotogrāfijas
- Kāds žurnālists ieklausās vienas minūtes runās.
- EuroparlTV komanda sagatavo reportāžu par klimata pārmaiņām.
- Saharova balvas pasniegšanas ceremonija. Trešais no kreisās: Oļegs Orlovs, pa labi no viņa Ludmila Aleksejeva, Ježijs Buzeks, Sergejs Kovaļevs.
- Kāds žurnālists seko līdzi debatēm par Saharova balvu.
- Ārzemju korespondents ziņo par decembra plenārsesiju.
- Radio šovu prezentēja itāļu dīdžejs Džanluka Forezi.
- Viedokli izsaka EP Arodbiedrību apvienības pārstāvis.
- Saharova balvas ceremonija.
- Sergejs Kovaļevs un Ježijs Buzeks pēc debatēm par Saharova balvu.
Kamēr deputāti gatavojās pēdējo šīgada plenārsesijai Eiropas „Ziemassvētku galvaspilsētā”, cilvēktiesību aktīvists Oļegs Orlovs ledaini aukstajā Maskavā atbildēja uz Eiropas Parlamenta (EP) „Facebook” fanu jautājumiem par cilvēktiesību situāciju Krievijā. Tāpat trešdien interesentiem par notiekošos Kopenhāgenas klimata konferencē EP „Facebook” lapā ziņoja Parlamenta delegācijas vadītāja vietnieks Karls Haincs Florencs. Piedāvājam īsu atskatu uz plenārsesiju, kuru ilustrē foto galerija.
Miera liesma. Pēc simtiem kilometru gara ceļa Betlēmes „Miera liesma” otrdien nu jau 14. reizi apstājās Eiropas Parlamentā Strasbūrā, kur Parlamenta priekšsēdētājs Ježijs Buzeks pie tās aizdedzināja sveci. Pakavējusies Strasbūras centrā, liesma, kas atgādina par Jēzus piedzimšanu un par savstarpējas sapratnes nepieciešamību, devās tālāk uz Austriju.
Jautājumu laiks. Trešajā jautājumu un atbilžu sesijā deputātiem bija iespēja iztaujāt Eiropas Komisijas priekšsēdētāju par jauno „ES stratēģiju 2020. gadam”, kuras mērķis ir nodrošināt videi nekaitīgāku un sociāli integrējošu ekonomisko izaugsmi. Pirmajā pusstundā, kura bija atvēlēta Parlamenta politisko grupu priekšsēdētāju jautājumiem, tika skartas tādas tēmas kā jauno komisāru atbildības jomas, nesenais ES un Ukrainas samīts un pārrobežu valūtas tirdzniecības nodoklis.
Facebook. Kamēr deputāti gatavojās pēdējo šīgada plenārsesijai Eiropas „Ziemassvētku galvaspilsētā”, cilvēktiesību aktīvists Oļges Orlovs ledaini aukstajā Maskavā atbildēja uz Parlamenta „Facebook” fanu jautājumiem par cilvēktiesību situāciju Krievijā. Tāpat trešdien interesentiem par notiekošos Kopenhāgenas klimata konferencē Parlamenta „Facebook” lapā ziņoja Parlamenta delegācijas vadītāja vietnieks Karls Haincs Florencs.
Zviedrijas prezidentūra. Deputāti izteica savu vērtējumu — lielākoties pozitīvu — par Zviedrijas sešu mēnešu ilgo ES prezidentūru, kā arī par decembra Eiropadomes sanāksmes rezultātiem. Zviedrijas premejrministrs Fredriks Reinfelds rezumēja prezidentūras un EP attiecības skaitļos — zviedri 44 reizes piedalījās EP komiteju sanāksmēs un 43 reizes uzrunāja Parlamentu plenārsesijā, ieskaitot 23 Eiropas lietu ministres Cecīlijas Malmstrēmas uzrunas un 4 Fredrika Reinfelda uzstāšanās.
Saharova balva. Šogad Parlaments ikgadējo Saharova balvu par domas brīvību piešķīra Krievijas cilvēktiesību aizstāvjiem. Ludmila Aleksejeva, Oļegs Orlovs un Sergejs Kovaļevs saņēma 50 000 eiro vērto balvu organizācijas „Memoriāls" un Krievijas cilvēktiesību aizstāvju vārdā. „Šodien manai valstij vajadzīgs atbalsts un spiediens,” uzrunājot Parlamentu, teica 79 gadus vecais Sergejs Kovaļevs, viens no organizācijas dibinātājiem.
Ārlietas. Trešdien deputāti vērtēja jauno ES rīcības plānu Afganistānai un Pakistānai un apsprieda. vardarbīgo konfliktu Kongo Demokrātiskajā Republikā, kurš turpinās par spīti starptautiskās kopienas centieniem to apturēt. Tāpat darba kārtībā bija attiecības ar Baltkrieviju un sankcijas pret tās amatpersonām. Pirmoreiz deputātu priekšā kā ES augstā pārstāve atskaitījās Ketrīna Eštone.
Viedas sankcijas. Deputāti prasīja, lai viņu viedoklis tiktu ņemts vērā attiecībā uz tādiem pasākumiem kā Osamas bin Ladena un viņa domubiedru, Al Qaeda tīkla un talibu banku kontu iesaldēšana. Tā kā režīmi, kas ir ANO un ES melnajā sarakstā, ir tikuši kritizēti par nesadarbošanos, deputāti vēlas piedalīties visu turpmāko sankciju noteikšanā, lai nodrošinātu, ka tās iet roku rokā ar juridiskām garantijām.
Publiska piekļuve dokumentiem. Deputāti aicināja Komisiju un Padomi virzīties uz priekšu ES likumu par piekļuvi dokumentiem pārskatīšanā. ES jaunajam Lisabonas līgumam ir paredzēts ieviest lielāku pārredzamību un vieglāku piekļuvi ES dokumentiem.
Globalizācijas fonds. Trešdien deputāti deva zaļo gaismu darbu zaudējušu auto un celtniecības nozares darbinieku atbalstam Zviedrijā, Austrija un Nīderlandē. Šīm dalībvalstīm ir doti 12 mēneši, lai izlietotu 15,9 miljonu eiro no ES Globalizācijas pielāgošanas fonda apmācībai, pašnodarbinātības veicināšanai un profesionālās orientācijas pakalpojumiem.
ES 2010. gada budžets. Ceturtdien Parlaments pieņēma ES budžetu 2010.gadam. Galvenais izaicinājums 2010. gada budžeta pieņemšanas procesā bija atrast līdzekļus ekonomikas atveseļošanas plānam, kas nākamgad izmaksās 2,4 miljardus eiro. Jaunais Lisabonas līgums piešķir Parlamentam pilnīgas pilnvaras attiecībā uz visu ES budžetu.