Procedūra : 2016/0280(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0245/2018

Iesniegtie teksti :

A8-0245/2018

Debates :

PV 11/09/2018 - 12
CRE 11/09/2018 - 12

Balsojumi :

PV 05/07/2018 - 6.4
CRE 05/07/2018 - 6.4
PV 12/09/2018 - 6.4
CRE 12/09/2018 - 6.4

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2018)0337

ZIŅOJUMS     ***I
PDF 1931kWORD 253k
2018. gada 29. jūnija
PE 601.094v02-00 A8-0245/2018

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par autortiesībām digitālajā vienotajā tirgū

(COM(2016)0593 – C8-0383/2016 – 2016/0280(COD))

Juridiskā komiteja

Referents: Axel Voss

Atzinuma sagatavotāja (*):

Catherine Stihler, Committee on the Internal Market and Consumer Protection

(*) Iesaistītās komitejas — Reglamenta 54. pants

KĻŪDAS LABOJUMS/ PAPILDINĀJUMS
EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
 Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejAS ATZINUMS (*)
  Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejAS ATZINUMS
  Kultūras un izglītības komitejAS ATZINUMS
  Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejAS ATZINUMS
 ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA
 ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par autortiesībām digitālajā vienotajā tirgū

(COM(2016)0593 – C8-0383/2016 – 2016/0280(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2016)0593),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 114. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0383/2016),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2017. gada 25. janvāra atzinumu(1),

–  ņemot vērā Reģionu komitejas 2017. gada 8. februāra atzinumu(2),

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu un Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas, Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas, Kultūras un izglītības komitejas un Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas atzinumus (A8-0245/2018),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā šo priekšlikumu aizstāj ar citu tekstu, būtiski groza vai ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Grozījums Nr.     1

Direktīvas priekšlikums

2. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2)  Autortiesību un blakustiesību jomā pieņemtās Savienības direktīvas tiesību īpašniekiem nodrošina augstu aizsardzības līmeni un izveido regulējumu tam, kā iespējams izmantot darbus un citus ar tiesībām aizsargātus objektus. Šis saskaņotais tiesiskais regulējums sekmē iekšējā tirgus labu funkcionēšanu: tas stimulē inovāciju, radošumu, ieguldījumus un jauna satura radīšanu, arī digitālajā vidē. Šā tiesiskā regulējuma nodrošinātā aizsardzība arī palīdz sasniegt Savienības mērķi ievērot un veicināt kultūru daudzveidību, vienlaikus pievēršot uzmanību ES kopīgajam kultūras mantojumam. Līguma par Eiropas Savienības darbību 167. panta 4. punkts prasa, lai Savienība savā rīcībā ņemtu vērā kultūras aspektus.

(2)  Autortiesību un blakustiesību jomā pieņemtās Savienības direktīvas sniedz ieguldījumu iekšējā tirgus darbībā, tiesību īpašniekiem nodrošina augstu aizsardzības līmeni, atvieglo tiesību nokārtošanu un izveido regulējumu tam, kā iespējams izmantot darbus un citus ar tiesībām aizsargātus objektus. Šis saskaņotais tiesiskais regulējums sekmē patiesi integrēta iekšējā tirgus labu funkcionēšanu: tas stimulē inovāciju, radošumu, ieguldījumus un jauna satura radīšanu, arī digitālajā vidē, lai nepieļautu iekšējā tirgus sadrumstalotību. Šā tiesiskā regulējuma nodrošinātā aizsardzība arī palīdz sasniegt Savienības mērķi ievērot un veicināt kultūru daudzveidību, vienlaikus pievēršot uzmanību ES kopīgajam kultūras mantojumam. Līguma par Eiropas Savienības darbību 167. panta 4. punkts prasa, lai Savienība savā rīcībā ņemtu vērā kultūras aspektus.

Grozījums Nr.    2

Direktīvas priekšlikums

3. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3)  Straujas tehnoloģiju attīstības ietekmē joprojām mainās darbu un citu tiesību objektu radīšanas, producēšanas, izplatīšanas un izmantošanas veidi. Joprojām parādās jauni darījumdarbības modeļi un jauni darītāji. Savienības autortiesību regulējumā noteiktie principi un mērķi joprojām ir stabili. Tomēr attiecībā uz noteiktiem darbu un citu tiesību objektu izmantošanas veidiem digitālajā vidē, arī pārrobežu izmantošanu, gan tiesību īpašniekiem, gan lietotājiem joprojām trūkst juridiskās noteiktības. Kā teikts Komisijas paziņojumā "Ceļā uz modernu un eiropeisku autortiesību regulējumu"26, spēkā esošo Savienības autortiesību regulējumu dažās jomās vajag pielāgot un papildināt. Šajā direktīvā paredzēti noteikumi, kā digitālajai videi un pārrobežu videi pielāgot noteiktus izņēmumus un ierobežojumus, un tādi pasākumi, kas, lai nodrošinātu plašāku piekļuvi saturam, atvieglo noteiktu licencēšanas praksi attiecībā uz vairs netirgotu darbu izplatīšanu un attiecībā uz audiovizuālo darbu tiešsaistes pieejamību pieprasījumvideo platformās. Lai izveidotos no autortiesību viedokļa labi funkcionējošs tirgus, būtu nepieciešami arī noteikumi par tiesībām attiecībā uz izdevumiem, par to, kā darbus un citus tiesību objektus izmanto tiešsaistes pakalpojumu sniedzēji, kas glabā un dara piekļūstamu lietotāju augšupielādētu saturu, un par autoru un izpildītāju līgumu pārredzamību.

(3)  Straujas tehnoloģiju attīstības ietekmē joprojām mainās darbu un citu tiesību objektu radīšanas, producēšanas, izplatīšanas un izmantošanas veidi, un attiecīgajiem tiesību aktiem jāatbilst nākotnes vajadzībām, lai tie neierobežotu tehnoloģiju attīstību. Joprojām parādās jauni darījumdarbības modeļi un jauni darītāji. Savienības autortiesību regulējumā noteiktie principi un mērķi joprojām ir stabili. Tomēr attiecībā uz noteiktiem darbu un citu tiesību objektu izmantošanas veidiem digitālajā vidē, arī pārrobežu izmantošanu, gan tiesību īpašniekiem, gan lietotājiem joprojām trūkst juridiskās noteiktības. Kā teikts Komisijas paziņojumā "Ceļā uz modernu un eiropeisku autortiesību regulējumu"26, spēkā esošo Savienības autortiesību regulējumu dažās jomās vajag pielāgot un papildināt. Šajā direktīvā paredzēti noteikumi, kā digitālajai videi un pārrobežu videi pielāgot noteiktus izņēmumus un ierobežojumus, un tādi pasākumi, kas, lai nodrošinātu plašāku piekļuvi saturam, atvieglo noteiktu licencēšanas praksi attiecībā uz vairs netirgotu darbu izplatīšanu un attiecībā uz audiovizuālo darbu tiešsaistes pieejamību pieprasījumvideo platformās. Lai izveidotos no autortiesību viedokļa labi funkcionējošs un taisnīgs tirgus, būtu nepieciešami arī noteikumi par darbu un citu tiesību objektu lietošanas tiešsaistes pakalpojumu sniedzēju platformās īstenošanu un izpildi, kā arī par autoru un izpildītāju līgumu pārredzamību un norēķinu pārredzamību saistībā ar aizsargātu darbu izmantošanu saskaņā ar minētajiem līgumiem.

__________________

__________________

26 COM(2015) 626 final.

26 COM(2015) 626 final.

Grozījums Nr.     3

Direktīvas priekšlikums

4. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4)  Šī direktīva balstās uz noteikumiem, kas noteikti ar šajā jomā patlaban spēkā esošajām direktīvām, jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 96/9/EK27 , Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/29/EK28 , Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/115/EK29 , Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/24/EK30 , Eiropas Parlamenta un Padomes 2012/28/ES31 un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/26/ES32 .

(4)  Šī direktīva balstās uz noteikumiem, kas noteikti ar šajā jomā patlaban spēkā esošajām direktīvām, jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 96/9/EK27, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/31/EK27a, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/29/EK28, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/115/EK29, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/24/EK30, Eiropas Parlamenta un Padomes 2012/28/ES31 un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/26/ES32.

_________________

_________________

27 Eiropas Parlamenta un Padomes 1996. gada 11. marta Direktīva 96/9/EK par datubāzu tiesisko aizsardzību (OV L 77, 27.3.1996., 20.–28. lpp.).

27 Eiropas Parlamenta un Padomes 1996. gada 11. marta Direktīva 96/9/EK par datubāzu tiesisko aizsardzību (OV L 77, 27.3.1996., 20.–28. lpp.).

 

27a Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 8. jūnija Direktīva 2000/31/EK par dažiem informācijas sabiedrības pakalpojumu tiesiskiem aspektiem, jo īpaši elektronisko tirdzniecību, iekšējā tirgū (Direktīva par elektronisko tirdzniecību) (OV L 178, 17.7.2000., 1. lpp.).

28 Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 22. maija Direktīva 2001/29/EK par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā, (OV L 167, 22.6.2001., 10.–19. lpp.).

28 Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 22. maija Direktīva 2001/29/EK par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā, (OV L 167, 22.6.2001., 10.–19. lpp.).

29 Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Direktīva 2006/115/EK par nomas tiesībām un patapinājuma tiesībām, un dažām blakustiesībām intelektuālā īpašuma jomā (OV L 376, 27.12.2006., 28.–35. lpp.).

29 Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Direktīva 2006/115/EK par nomas tiesībām un patapinājuma tiesībām, un dažām blakustiesībām intelektuālā īpašuma jomā (OV L 376, 27.12.2006., 28.–35. lpp.).

30 Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Direktīva 2009/24/EK par datorprogrammu tiesisko aizsardzību (OV L 111, 5.5.2009., 16.–22. lpp.).

30 Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Direktīva 2009/24/EK par datorprogrammu tiesisko aizsardzību (OV L 111, 5.5.2009., 16.–22. lpp.).

31 Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Direktīva 2012/28/ES par dažiem atļautiem nenosakāmu autortiesību subjektu darbu izmantošanas veidiem (OV L 299, 27.10.2012., 5.–12. lpp.).

31 Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Direktīva 2012/28/ES par dažiem atļautiem nenosakāmu autortiesību subjektu darbu izmantošanas veidiem (OV L 299, 27.10.2012., 5.–12. lpp.).

32 Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra Direktīva 2014/26/ES par autortiesību un blakustiesību kolektīvo pārvaldījumu un muzikālo darbu tiesību lietošanai tiešsaistē daudzteritoriālo licencēšanu iekšējā tirgū (OV L 84, 20.3.2014., 72.–98. lpp.).

32 Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra Direktīva 2014/26/ES par autortiesību un blakustiesību kolektīvo pārvaldījumu un muzikālo darbu tiesību lietošanai tiešsaistē daudzteritoriālo licencēšanu iekšējā tirgū (OV L 84, 20.3.2014., 72.–98. lpp.).

Grozījums Nr.     4

Direktīvas priekšlikums

5. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5)  Pētniecībā, izglītībā un kultūras mantojuma saglabāšanā digitālās tehnoloģijas paver jaunus izmantošanas veidus, ko spēkā esošie Savienības noteikumi par izņēmumiem un ierobežojumiem skaidri neaptver. Turklāt izņēmumi un ierobežojumi, ko šajās jomās paredz Direktīvas 2001/29/EK, 96/9/EK un 2009/24/EK, ir brīvprātīgi un tāpēc var nelabvēlīgi ietekmēt iekšējā tirgus funkcionēšanu. Tas ir īpaši relevanti attiecībā uz izmantošanu pāri robežām, kura digitālajā vidē gūst arvien lielāku nozīmi. Tāpēc spēkā esošie Savienības tiesību izņēmumi un ierobežojumi, kas ir relevanti zinātniskajā pētniecībā, mācību darbā un kultūras mantojuma saglabāšanā, būtu jāpārvērtē šo jauno izmantošanas veidu gaismā. Būtu jāievieš obligāti izņēmumi vai ierobežojumi attiecībā uz tekstizraces un datizraces tehnoloģijām zinātniskajā pētniecībā, mācīšanas ilustrēšanu digitālajā vidē un kultūras mantojuma saglabāšanu. Izmantošanai, uz ko neattiecas šajā direktīvā paredzētie izņēmumi vai ierobežojums, joprojām būtu jāpiemēro Savienības tiesībās pastāvošie izņēmumi un ierobežojumi. Direktīvas 96/9/EK un 2001/29/EK būtu jāpielāgo.

(5)  Pētniecībā, inovācijā, izglītībā un kultūras mantojuma saglabāšanā digitālās tehnoloģijas paver jaunus izmantošanas veidus, ko spēkā esošie Savienības noteikumi par izņēmumiem un ierobežojumiem skaidri neaptver. Turklāt izņēmumi un ierobežojumi, ko šajās jomās paredz Direktīvas 2001/29/EK, 96/9/EK un 2009/24/EK, ir brīvprātīgi un tāpēc var nelabvēlīgi ietekmēt iekšējā tirgus funkcionēšanu. Tas ir īpaši relevanti attiecībā uz izmantošanu pāri robežām, kura digitālajā vidē gūst arvien lielāku nozīmi. Tāpēc spēkā esošie Savienības tiesību izņēmumi un ierobežojumi, kas ir relevanti inovācijā, zinātniskajā pētniecībā, mācību darbā un kultūras mantojuma saglabāšanā, būtu jāpārvērtē šo jauno izmantošanas veidu gaismā. Būtu jāievieš obligāti izņēmumi vai ierobežojumi attiecībā uz tekstizraces un datizraces tehnoloģijām inovācijā un zinātniskajā pētniecībā, mācīšanas ilustrēšanu digitālajā vidē un kultūras mantojuma saglabāšanu. Izmantošanai, uz ko neattiecas šajā direktīvā paredzētie izņēmumi vai ierobežojums, joprojām būtu jāpiemēro Savienības tiesībās pastāvošie izņēmumi un ierobežojumi. Tādēļ būtu jāatļauj dalībvalstīs saglabāt spēkā esošos labi funkcionējošos izņēmumus minētajās jomās, ja vien tie neierobežo šajā direktīvā paredzēto izņēmumu vai ierobežojumu darbības jomu. Direktīvas 96/9/EK un 2001/29/EK būtu jāpielāgo.

Grozījums Nr.    5

Direktīvas priekšlikums

6. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6)  Šajā direktīvā izklāstīto izņēmumu un ierobežojuma nolūks ir panākt taisnīgu līdzsvaru starp autoru un citu tiesību īpašnieku tiesībām un interesēm, no vienas puses, un lietotāju tiesībām un interesēm, no otras puses. Tos var piemērot tikai konkrētos īpašos gadījumos, kas nav pretrunā darba vai citu tiesību objektu parastajai izmantošanai un nepamatoti neaizskar tiesību īpašnieku likumīgās intereses.

(6)  Šajā direktīvā izklāstīto izņēmumu un ierobežojumu nolūks ir panākt taisnīgu līdzsvaru starp autoru un citu tiesību īpašnieku tiesībām un interesēm, no vienas puses, un lietotāju tiesībām un interesēm, no otras puses. Tos var piemērot tikai konkrētos īpašos gadījumos, kas nav pretrunā darba vai citu tiesību objektu parastajai izmantošanai un nepamatoti neaizskar tiesību īpašnieku likumīgās intereses.

Grozījums Nr.    6

Direktīvas priekšlikums

8. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(8)  Jaunas tehnoloģijas paver iespēju automātiski datorizēti analizēt tādu digitālas formas informāciju kā teksts, skaņas, attēli vai dati — šo procesu parasti sauc par tekstizraci un datizraci. Šādas tehnoloģijas pētniekiem dod iespēju apstrādāt lielus informācijas daudzumus, lai varētu iegūt jaunas zināšanas un atklāt jaunas tendences. Tekstizraces un datizraces tehnoloģijas digitālajā ekonomikā ir vispārizplatītas, taču ir plaši atzīts, ka tekstizrace un datizrace īpašu labumu var dot pētnieku aprindām un tādējādi sekmēt inovāciju. Tomēr Savienībā tādas pētniecības organizācijas kā universitātes un pētniecības institūti saskaras ar juridisku nenoteiktību attiecībā uz to, kādā apjomā tie drīkst veikt tekstizraci un datizraci. Dažos gadījumos tekstizrace un datizrace var būt saistītas ar darbībām, ko aizsargā autortiesības un/vai sui generis datubāzes tiesības, proti, ar darbu vai citu tiesību objektu reproducēšanu un/vai satura ekstrahēšanu no kādas datubāzes. Ja netiek piemērots izņēmums vai ierobežojums, šādu darbību veikšanai būtu vajadzīga tiesību īpašnieku atļauja. Tekstizraci un datizraci var veikt arī attiecībā uz tīriem faktiem vai datiem, ko neaizsargā autortiesības, un šādos gadījumos atļauja nebūtu vajadzīga.

(8)  Jaunas tehnoloģijas paver iespēju automātiski datorizēti analizēt tādu digitālas formas informāciju kā teksts, skaņas, attēli vai dati — šo procesu parasti sauc par tekstizraci un datizraci. Tekstizrace un datizrace dod iespēju lasīt un analizēt lielus digitāli saglabātas informācijas daudzumus, lai varētu iegūt jaunas zināšanas un atklāt jaunas tendences. Tekstizraces un datizraces tehnoloģijas digitālajā ekonomikā ir vispārizplatītas, taču ir plaši atzīts, ka tekstizrace un datizrace īpašu labumu var dot pētnieku aprindām un tādējādi sekmēt inovāciju. Tomēr Savienībā tādas pētniecības organizācijas kā universitātes un pētniecības institūti saskaras ar juridisku nenoteiktību attiecībā uz to, kādā apjomā tie drīkst veikt tekstizraci un datizraci. Dažos gadījumos tekstizrace un datizrace var būt saistītas ar darbībām, ko aizsargā autortiesības un/vai sui generis datubāzes tiesības, proti, ar darbu vai citu tiesību objektu reproducēšanu un/vai satura ekstrahēšanu no kādas datubāzes. Ja netiek piemērots izņēmums vai ierobežojums, šādu darbību veikšanai būtu vajadzīga tiesību īpašnieku atļauja. Tekstizraci un datizraci var veikt arī attiecībā uz tīriem faktiem vai datiem, ko neaizsargā autortiesības, un šādos gadījumos atļauja nebūtu vajadzīga.

Grozījums Nr.    7

Direktīvas priekšlikums

8.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(8a)  Lai notiktu tekstizrace un datizrace, lielākajā skaitā gadījumu ir nepieciešama piekļuve informācijai un pēc tam — tās reproducēšana. Parasti informāciju var apstrādāt, izmantojot tekstizraci un datizraci, tikai pēc tam, kad informācija ir normalizēta. Kad ir iegūta likumīga piekļuve informācijai, ar autortiesībām aizsargāta izmantošana notiek tad, kad šī informācija tiek normalizēta, jo tas noved pie reproducēšanas, mainot informācijas formātu vai ekstrahējot to no datubāzes formātā, kuru var pakļaut tekstizracei un datizracei. No autortiesību viedokļa nozīmīgais process tekstizraces un datizraces tehnoloģiju izmantošanas gaitā attiecīgi nav vis tekstizraces un datizraces process, kuru veido digitāli saglabātas un normalizētas informācijas lasīšana un analīze, bet gan piekļuves process un process, kura rezultātā informāciju normalizē, lai pavērtu iespēju to automātiski datorizēti analizēt, ciktāl šis process ietver ekstrahēšanu no datubāzes vai reproducēšanu. Šajā direktīvā paredzētie izņēmumi attiecībā uz tekstizraces un datizraces mērķiem būtu jāsaprot kā tādi, kas attiecas uz tādām ar autortiesībām saistītām procedūrām, kuras vajadzīgas, lai varētu veikt tekstizraci un datizraci. Ja pašreizējie tiesību akti autortiesību jomā nav piemērojami tekstizraces un datizraces izmantojumiem, šai direktīva joprojām nevajadzētu uz tiem attiekties.

Grozījums Nr.    8

Direktīvas priekšlikums

10. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10)  Šī juridiskā nenoteiktība būtu jārisina, attiecībā uz reproducēšanas tiesībām un arī tiesībām liegt ekstrahēšanu no datubāzes nosakot obligātu izņēmumu. Jaunais izņēmums nedrīkstētu skart līdzšinējo obligāto izņēmumu, kas Direktīvas 2001/29 5. panta 1. punktā paredzēts attiecībā uz pagaidu reproducēšanas darbībām un kas būtu arī turpmāk jāpiemēro tekstizraces un datizraces paņēmieniem, kuri nav saistīti ar kopēšanu ārpus minētā izņēmuma tvēruma. Pētniecības organizācijām būtu jāizmanto izņēmums, arī iesaistoties publiskā un privātā sektora partnerībās.

(10)  Šī juridiskā nenoteiktība būtu jārisina, attiecībā uz reproducēšanas tiesībām un arī tiesībām liegt ekstrahēšanu no datubāzes nosakot obligātu izņēmumu pētniecības organizācijām. Jaunais izņēmums nedrīkstētu skart līdzšinējo obligāto izņēmumu, kas Direktīvas 2001/29 5. panta 1. punktā paredzēts attiecībā uz pagaidu reproducēšanas darbībām un kas būtu arī turpmāk jāpiemēro tekstizraces un datizraces paņēmieniem, kuri nav saistīti ar kopēšanu ārpus minētā izņēmuma tvēruma. Tekstizraces un datizraces izņēmums būtu jāattiecina arī uz izglītības iestādēm un kultūras mantojuma iestādēm, kas veic zinātnisko pētniecību, ar noteikumu, ka pētījumu rezultāti nedod labumu uzņēmumam, kam ir konkrēta izšķiroša ietekme uz šādām organizācijām. Gadījumā, ja pētniecību veic publiskā un privātā sektora partnerības ietvaros, uzņēmumam, kas piedalās publiskā un privātā sektora partnerībā, arī vajadzētu būt likumīgai piekļuvei darbiem un citiem tiesību objektiem. Reproducēšanas un ekstrahēšanas, ko veic tekstizraces un datizraces mērķiem, rezultāti būtu jāglabā drošā veidā un tā, lai nodrošinātu, ka kopijas tiek izmantotas tikai zinātniskās pētniecības nolūkos.

Grozījums Nr.    9

Direktīvas priekšlikums

13.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(13a)  Lai veicinātu inovāciju arī privātajā sektorā, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai paredzēt izņēmumu, kas ir vairāk nekā obligātais izņēmums, ja darbu un citu tajā minētu tiesību objektu lietojumu nav skaidri rezervējis to tiesību īpašnieks, tostarp ar mašīnlasāmiem līdzekļiem.

Grozījums Nr.    10

Direktīvas priekšlikums

15. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(15)  Tālmācība un pārrobežu izglītības programmas gan galvenokārt tiek izstrādātas augstākās izglītības līmenī, taču digitālie instrumenti un resursi tiek arvien vairāk izmantoti visos izglītības līmeņos, jo īpaši mācību pieredzes pilnveidošanai un bagātināšanai. Tāpēc vajadzētu būt tā, ka šajā direktīvā paredzēto izņēmumu vai ierobežojumu izmanto visas primārās un sekundārās izglītības, kā arī profesionālās un augstākās izglītības iestādes tiktāl, ciktāl tās nekomerciālā nolūkā veic izglītošanas darbu. Nosakot, vai kādas izglītības iestādes darbība ir nekomerciāla, izšķiroši faktori nav tās organizatoriskā struktūra un finansēšanas veids.

(15)  Tālmācība un pārrobežu izglītības programmas gan galvenokārt tiek izstrādātas augstākās izglītības līmenī, taču digitālie instrumenti un resursi tiek arvien vairāk izmantoti visos izglītības līmeņos, jo īpaši mācību pieredzes pilnveidošanai un bagātināšanai. Tāpēc vajadzētu būt tā, ka šajā direktīvā paredzēto izņēmumu vai ierobežojumu izmanto visas primārās un sekundārās izglītības, kā arī profesionālās un augstākās izglītības iestādes tiktāl, ciktāl tās nekomerciālā nolūkā veic izglītošanas darbu. Nosakot, vai kādas izglītības iestādes darbība ir nekomerciāla, izšķiroši faktori nav tās organizatoriskā struktūra un finansēšanas veids. Ja kultūras mantojuma iestādes tiecas sasniegt izglītības mērķi un ir iesaistītas mācīšanas darbībās, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai uzskatīt minētās iestādes par izglītības iestādēm saskaņā ar šo izņēmumu, ciktāl tas attiecas uz to mācīšanas darbībām.

Grozījums Nr.    11

Direktīvas priekšlikums

16. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(16)  Izņēmumam vai ierobežojumam vajadzētu aptvert darbu un citu tiesību objektu digitālu izmantošanu, piemēram, ka darbu daļas vai fragmentus izmanto, lai atbalstītu, bagātinātu vai papildinātu mācīšanu, tostarp ar to saistīto mācīšanos. Izņēmuma vai ierobežojuma aptvertie darbi vai citi tiesību objekti būtu jāizmanto tikai izglītības iestāžu atbildībā īstenotas mācīšanas un mācīšanās sakarā, arī eksāmenos, un tikai tik, cik šādu darbību nolūkā vajadzīgs. Izņēmumam vai ierobežojumam, aptverot digitālus līdzekļus mācību telpā un tiešsaistes izmantošanu izglītības iestādes drošajā elektroniskajā tīklā, kuras piekļuvei vajadzētu būt aizsargātai jo īpaši ar autentificēšanas procedūru, būtu jāattiecas uz izmantošanu abos veidos. Būtu jāuzskata, ka mācīšanas ilustrēšanas kontekstā izņēmums vai ierobežojums aptver specifiskās piekļuves vajadzības, kādas ir personām ar invaliditāti.

(16)  Izņēmumam vai ierobežojumam vajadzētu aptvert darbu un citu tiesību objektu digitālu izmantošanu, lai atbalstītu, bagātinātu vai papildinātu mācīšanu, tostarp ar to saistīto mācīšanos. Izmantošanas izņēmums vai ierobežojums būtu jāpiešķir tikai tad, ja izmantotajā darbā vai citos tiesību objektos ir norādīts avots, tostarp autoru vārdi, izņemot gadījumus, kad tas nav iespējams praktisku iemeslu dēļ. Izņēmuma vai ierobežojuma aptvertie darbi vai citi tiesību objekti būtu jāizmanto tikai izglītības iestāžu atbildībā īstenotas mācīšanas un mācīšanās sakarā, arī eksāmenos, un tikai tik, cik šādu darbību nolūkā vajadzīgs. Izņēmumam vai ierobežojumam vajadzētu aptvert gan izmantojumus tur, kur mācību darbība fiziski notiek, arī tad, ja tā notiek ārpus izglītības iestādes telpām, piemēram, bibliotēkās vai kultūras mantojuma iestādēs, ciktāl par to ir atbildīga attiecīgā izglītības iestāde, gan izmantojumus drošajā elektroniskajā vidē, kuras piekļuvei vajadzētu būt aizsargātai jo īpaši ar autentificēšanas procedūru, būtu jāattiecas uz izmantošanu abos veidos. Būtu jāuzskata, ka mācīšanas ilustrēšanas kontekstā izņēmums vai ierobežojums aptver specifiskās piekļuves vajadzības, kādas ir personām ar invaliditāti.

Grozījums Nr.    12

Direktīvas priekšlikums

16.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(16a)  Droša elektroniskā vide būtu jāsaprot kā digitālā mācīšanas un mācīšanās vide, kurai ar atbilstošu autentifikācijas procedūru var piekļūt vienīgi izglītības iestādes mācībspēki un skolēni vai studenti, kas uzņemti studiju programmā.

Grozījums Nr.    13

Direktīvas priekšlikums

17. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(17)  Lai darbus un citus tiesību objektus būtu vieglāk izmantot izglītībā, vairākās dalībvalstīs ir noteikta atšķirīga kārtība, kas balstās uz Direktīvā 2001/29/EK paredzētā izņēmuma īstenošanu vai uz licencēšanas nolīgumiem, kuri aptver tālāku izmantošanu. Šāda kārtība parasti ir izstrādāta, ņemot vērā izglītības iestāžu vajadzības un atšķirīgos izglītības līmeņus. Lai gan jaunā obligātā izņēmuma vai ierobežojuma tvērumu attiecībā uz digitālu izmantošanu un pārrobežu izglītojošo darbību ir būtiski vajadzīgs saskaņot, īstenošana dažādās dalībvalstīs var notikt atšķirīgi, ja vien tas nekavē izņēmuma vai ierobežojuma piemērošanu vai pārrobežu izmantošanu. Tādējādi dalībvalstīm būtu jārodas iespējai tālāk attīstīt līdzšinējās valstu līmenī noslēgtās vienošanās. Dalībvalstis jo īpaši varētu noteikt, ka izņēmuma vai ierobežojuma pilnīga vai daļēja piemērošana ir atkarīga no tā, vai ir pieejamas attiecīgas licences, kas aptver vismaz to pašu ar izņēmumu atļauto izmantošanu. Šāds mehānisms, piemēram, dotu iespēju par preferenciālām uzskatīt licences uz galvenokārt izglītības tirgum paredzētiem materiāliem. Lai nepieļautu, ka šāds mehānisms izglītības iestādēm rada juridisku nenoteiktību vai administratīvu slogu, dalībvalstīm, kas izmanto šo pieeju, būtu jāpieņem konkrēti pasākumi, kuri nodrošinātu, ka licencēšanas shēmas, kas mācīšanas ilustrēšanas nolūkam atļauj darbu vai citu tiesību objektu digitālu izmantošanu, ir viegli pieejamas un ka izglītības iestādes zina, ka šādas licencēšanas shēmas pastāv.

(17)  Lai darbus un citus tiesību objektus būtu vieglāk izmantot izglītībā, vairākās dalībvalstīs ir noteikta atšķirīga kārtība, kas balstās uz Direktīvā 2001/29/EK paredzētā izņēmuma īstenošanu vai uz licencēšanas nolīgumiem, kuri aptver tālāku izmantošanu. Šāda kārtība parasti ir izstrādāta, ņemot vērā izglītības iestāžu vajadzības un atšķirīgos izglītības līmeņus. Lai gan jaunā obligātā izņēmuma vai ierobežojuma tvērumu attiecībā uz digitālu izmantošanu un pārrobežu izglītojošo darbību ir būtiski vajadzīgs saskaņot, īstenošana dažādās dalībvalstīs var notikt atšķirīgi, ja vien tas nekavē izņēmuma vai ierobežojuma piemērošanu vai pārrobežu izmantošanu. Tādējādi dalībvalstīm būtu jārodas iespējai tālāk attīstīt līdzšinējās valstu līmenī noslēgtās vienošanās. Dalībvalstis jo īpaši varētu noteikt, ka izņēmuma vai ierobežojuma pilnīga vai daļēja piemērošana ir atkarīga no tā, vai ir pieejamas attiecīgas licences. Lai izvairītos no tā, ka izglītības iestādēm ir individuāli jārisina sarunas ar tiesību īpašniekiem, šādas licences var būt kolektīvās licencēšanas līgumi, paplašinātas kolektīvās licencēšanas līgumi un licences, par kurām tiek noslēgti kolektīvi līgumi, piemēram, “vispārējās licences”. Šādām licencēm būtu jābūt finansiāli pieejamām un jāaptver vismaz tie paši ar izņēmumu atļautie izmantojumi. Šāds mehānisms, piemēram, dotu iespēju par preferenciālām uzskatīt licences materiāliem, kas galvenokārt paredzēti izglītības tirgum vai mācīšanai izglītības iestādēs vai nošu partitūrām. Lai nepieļautu, ka šāds mehānisms izglītības iestādēm rada juridisku nenoteiktību vai administratīvu slogu, dalībvalstīm, kas izmanto šo pieeju, būtu jāpieņem konkrēti pasākumi, kuri nodrošinātu, ka šādas licencēšanas shēmas, kas mācīšanas ilustrēšanas nolūkam atļauj darbu vai citu tiesību objektu digitālu izmantošanu, ir viegli pieejamas un ka izglītības iestādes zina, ka šādas licencēšanas shēmas pastāv. Dalībvalstīm būtu jāspēj paredzēt sistēmas, lai nodrošinātu, ka tiesību īpašniekiem ir pieejama taisnīga kompensācija par izmantojumiem saskaņā ar minētajiem izņēmumiem vai ierobežojumiem. Būtu jāmudina dalībvalstis izmantot sistēmas, kas nerada administratīvu slogu, piemēram, sistēmas, kas paredz vienreizējus maksājumus.

Grozījums Nr.     14

Direktīvas priekšlikums

17.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(17a)  Lai nodrošinātu juridisko noteiktību, kad dalībvalsts nolemj, ka izņēmuma piemērošana ir atkarīga no atbilstīgu licenču pieejamības, ir jāprecizē nosacījumi, kas izglītības iestādei jāievēro, lai izmantotu aizsargātu darbu vai citu tiesību objektu, uz kuru attiecas minētais izņēmums, un pretēji — kad tai jārīkojas saskaņā ar licencēšanas shēmu.

Pamatojums

Ierosinātais grozījums ir vajadzīgs, lai nodrošinātu juridisko noteiktību gadījumos, kad dalībvalsts nolemj, ka izņēmuma piemērošana ir atkarīga no atbilstīgu licenču pieejamības.

Grozījums Nr.    15

Direktīvas priekšlikums

18. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(18)  Saglabāšanas darbībai var būt nepieciešams kādas kultūras mantojuma iestādes kolekcijā esošu darbu vai citu tiesību objektu reproducēt un tātad no attiecīgajiem tiesību īpašniekiem saņemt attiecīgu atļauju. Kultūras mantojuma iestādes ir iesaistītas savu kolekciju saglabāšanā nākamajām paaudzēm. Jaunus šo kolekciju mantojuma saglabāšanas veidus piedāvā digitālās tehnoloģijas, taču tās rada arī jaunas problēmas. Ņemot vērā jaunās problēmas, vajadzīgs koriģēt spēkā esošo tiesisko regulējumu, paredzot obligātu izņēmumu attiecībā uz tādām reproducēšanas tiesībām, kas dara iespējamas minētās saglabāšanas darbības.

(18)  Saglabāšanas darbībai var būt nepieciešams kādas kultūras mantojuma iestādes kolekcijā esošu darbu vai citu tiesību objektu reproducēt un tātad no attiecīgajiem tiesību īpašniekiem saņemt attiecīgu atļauju. Kultūras mantojuma iestādes ir iesaistītas savu kolekciju saglabāšanā nākamajām paaudzēm. Jaunus šo kolekciju mantojuma saglabāšanas veidus piedāvā digitālās tehnoloģijas, taču tās rada arī jaunas problēmas. Ņemot vērā jaunās problēmas, vajadzīgs koriģēt spēkā esošo tiesisko regulējumu, paredzot obligātu izņēmumu attiecībā uz tādām reproducēšanas tiesībām, kas dara iespējamas minētās saglabāšanas darbības šādām iestādēm.

Grozījums Nr.    16

Direktīvas priekšlikums

19. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(19)  Dažādu valstu pieeja kultūras mantojuma iestāžu veiktām saglabāšanas darbībām atšķiras, un tas, apgrūtinot pārrobežu sadarbību un to, kā kultūras mantojuma iestādes kopējā tirgū koplieto saglabāšanas līdzekļus, noved pie neefektīvas resursu izmantošanas.

(19)  Atšķirīgas pieejas reproducēšanas darbībām saglabāšanas nolūkā dalībvalstīs kavē pārrobežu sadarbību, saglabāšanas līdzekļu kopīgu izmantošanu un pārrobežu saglabāšanas tīklu izveidi iekšējā tirgus organizācijās, kas ir iesaistītas saglabāšanā, kā rezultātā resursi tiek izmantoti neefektīvi. Tas var negatīvi ietekmēt kultūras mantojuma saglabāšanu.

Grozījums Nr.    17

Direktīvas priekšlikums

20. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(20)  Tāpēc būtu jāizvirza prasība, ka dalībvalstīm jānosaka izņēmums, kas kultūras mantojuma iestādēm atļautu saglabāšanas nolūkā, piemēram, lai risinātu tehnoloģiskas novecošanas problēmu vai sākotnējā datneša nolietošanos, reproducēt to kolekcijās pastāvīgi esošus darbus un citus tiesību objektus Šādam izņēmumam vajadzētu pavērt iespēju, ka ar attiecīgu saglabāšanas rīku, līdzekli vai tehnoloģiju ir iespējams vajadzīgajā skaitā un jebkurā darba vai cita tiesību objekta dzīvescikla brīdī izgatavot tā kopijas tādā apmērā, kāds vajadzīgs, lai varētu izgatavot kopiju vienīgi saglabāšanas nolūkā.

(20)  Tāpēc būtu jāizvirza prasība, ka dalībvalstīm jānosaka izņēmums, kas kultūras mantojuma iestādēm atļautu saglabāšanas nolūkā, lai risinātu tehnoloģiskas novecošanas problēmu vai sākotnējā datneša nolietošanos, reproducēt to kolekcijās pastāvīgi esošus darbus un citus tiesību objektus vai apdrošināt darbus. Šādam izņēmumam vajadzētu pavērt iespēju, ka ar attiecīgu saglabāšanas rīku, līdzekli vai tehnoloģiju jebkurā formātā vai datnesī ir iespējams vajadzīgajā skaitā un jebkurā darba vai cita tiesību objekta dzīvescikla brīdī izgatavot tā kopijas tādā apmērā, kāds vajadzīgs, lai varētu izgatavot kopiju vienīgi saglabāšanas nolūkā. Pētniecības organizāciju vai sabiedrisko raidorganizāciju arhīvi būtu jāuzskata par kultūras mantojuma iestādēm un līdz ar to arī par šā izņēmuma labumguvējiem. Šā izņēmuma nolūkos dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai saglabāt noteikumus, kas paredz publiski pieejamas galerijas uzskatīt par muzejiem.

Grozījums Nr.    18

Direktīvas priekšlikums

21. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(21)  Šajā direktīvā darbi un citi tiesību objekti par kādas kultūras mantojuma iestādes kolekcijā pastāvīgi esošiem būtu jāuzskata, ja, piemēram, īpašumtiesību nodošanas vai licences nolīgumu rezultātā kultūras mantojuma iestādes īpašumā vai pastāvīgā valdījumā ir eksemplāri.

(21)  Šajā direktīvā darbi un citi tiesību objekti par kādas kultūras mantojuma iestādes kolekcijā pastāvīgi esošiem būtu jāuzskata, ja, piemēram, īpašumtiesību nodošanas, licences nolīgumu vai obligātā eksemplāra vai ilgtermiņa patapinājuma rezultātā minēto organizāciju īpašumā vai pastāvīgā valdījumā ir šādu darbu vai citu tiesību objektu eksemplāri. Darbus vai citus tiesību objektus, kuriem kultūras mantojuma iestādes īslaicīgi piekļūst ar trešās personas servera starpniecību, neuzskata par pastāvīgi pieejamiem to kolekcijās.

Grozījums Nr.    19

Direktīvas priekšlikums

21.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(21a)  Tehnoloģiju attīstība ir radījusi informācijas sabiedrības pakalpojumus, kas ļauj lietotājiem augšupielādēt saturu un padarīt to pieejamu dažādās formās un dažādiem nolūkiem, tostarp idejas ilustrēšanai, kritikai, parodijai vai stilizācijai. Šāds saturs var ietvert jau esošu aizsargāto darbu vai citu tiesību objektu īsus izvilkumus, ko šie lietotāji varētu būt mainījuši, apvienojuši vai citādi pārveidojuši.

Grozījums Nr.    20

Direktīvas priekšlikums

21.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(21b)  Neraugoties uz dažiem pārklāšanās gadījumiem ar esošiem izņēmumiem vai ierobežojumiem, piemēram, attiecībā uz citēšanu un parodiju, ne visam saturam, ko ir augšupielādējis vai darījis pieejamu lietotājs un kas ietver samērīgus aizsargātu darbu vai citu tiesību objektu fragmentus, piemēro Direktīvas 2001/29/EK 5. pantu. Šāda veida situācija rada juridisko nenoteiktību gan lietotājiem, gan tiesību īpašniekiem. Šajā nolūkā jāievieš jauns īpašs izņēmums, kas nodrošina fragmentu no jau esošiem aizsargātiem darbiem vai citiem tiesību objektiem lietotāju augšupielādētā vai publiskotā saturā likumīgu izmantošanu. Ja lietotāja radīts vai darīts pieejams saturs ietver īsu un samērīgu kāda aizsargāta darba citāta vai fragmenta vai cita tiesību objekta izmantojumu likumīgiem mērķiem, šāds izmantojums būtu jāaizsargā ar šajā direktīvā paredzēto izņēmumu. Šis izņēmums būtu jāpiemēro tikai dažos īpašos gadījumos, kas nekonfliktē ar darba vai cita tiesību objekta parasto izmantošanu un kas nepamatoti neskar tiesību īpašnieka likumīgās intereses. Lai novērtētu šādu kaitējumu, ir būtiski, lai attiecīgā satura oriģinalitātes pakāpe, izmantotā citāta vai fragmenta garums/apjoms, konkrētā satura profesionālais raksturs vai ekonomiskā kaitējuma pakāpe attiecīgā gadījumā tiktu pārbaudīta, vienlaikus neizslēdzot izņēmuma likumīgo izmantošanu. Šim izņēmumam nevajadzētu skart attiecīgā darba vai cita tiesību objekta autoru morālās tiesības.

Grozījums Nr.    21

Direktīvas priekšlikums

21.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(21c)  Informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzējiem, uz kuriem attiecas šīs direktīvas 13. panta darbības joma, nevajadzētu būt iespējai nolūkā ierobežot savas saistības, ko uzliek šīs direktīvas 13. pants, atsaukties uz šajā direktīvā paredzēto esošo darbu fragmentu izmantošanas izņēmumu attiecībā uz tādu aizsargāto darbu vai citu tiesību objektu citātu vai fragmentu izmantošanu, kurus šo informācijas sabiedrības pakalpojumu lietotāji ir augšupielādējuši vai darījuši pieejamus.

Grozījums Nr.    22

Direktīvas priekšlikums

22. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(22)  Vajadzētu būt tā, ka kultūras mantojuma iestādes attiecībā uz vairs netirgotiem darbiem vai citiem tiesību objektiem var izmantot skaidru (arī pārrobežu vidē īstenotas) digitalizācijas un izplatīšanas regulējumu. Tomēr vairs netirgotu darbu kolekciju īpatnības nozīmē, ka atsevišķo tiesību īpašnieku iepriekšēju piekrišanu iegūt var būt ļoti grūti. Tas var būt, piemēram, sakarā ar darbu vai citu tiesību objektu vecumu, to ierobežoto komercvērtību vai tādā sakarā, ka tos vispār nav bijis paredzēts izmantot komerciālām vajadzībām. Tāpēc nepieciešams paredzēt pasākumus, kas atvieglina tiesību licencēšanu attiecībā uz kultūras mantojuma iestāžu kolekcijās esošiem vairs netirgotiem darbiem un tādējādi jāpaver iespēja slēgt nolīgumus, kam iekšējā tirgū ir pārrobežu spēks.

(22)  Vajadzētu būt tā, ka kultūras mantojuma iestādes attiecībā uz vairs netirgotiem darbiem vai citiem tiesību objektiem var izmantot skaidru (arī pārrobežu vidē īstenotas) digitalizācijas un izplatīšanas regulējumu. Tomēr vairs netirgotu darbu kolekciju īpatnības nozīmē, ka atsevišķo tiesību īpašnieku iepriekšēju piekrišanu iegūt var būt ļoti grūti. Tas var būt, piemēram, sakarā ar darbu vai citu tiesību objektu vecumu, to ierobežoto komercvērtību vai tādā sakarā, ka tos vispār nav bijis paredzēts izmantot komerciālām vajadzībām vai tie šādām vajadzībām nekad nav izmantoti. Tāpēc nepieciešams paredzēt pasākumus, kas atvieglina kultūras mantojuma iestāžu kolekcijās esošu vairs netirgotu darbu izmantošanu, un tādējādi jāpaver iespēja slēgt nolīgumus, kam iekšējā tirgū ir pārrobežu spēks.

Grozījums Nr.    23

Direktīvas priekšlikums

22.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(22a)  Vairākas dalībvalstis jau ir pieņēmušas paplašinātus kolektīvās licencēšanas režīmus, juridiskās pilnvaras vai juridiskos pieņēmumus, kas atvieglo vairs netirgotu darbu licencēšanu. Tomēr, ņemot vērā darbu un citu tiesību objektu daudzveidību kultūras mantojuma iestāžu kolekcijās un atšķirības starp kolektīvās pārvaldības praksi dalībvalstīs un kultūras ražošanas nozarēs, šādi pasākumi nevar visos gadījumos nodrošināt risinājumu, piemēram, tāpēc, ka nepastāv noteiktu veidu darbu vai citu tiesību objektu kolektīvā pārvaldība. Tādēļ šādos īpašos gadījumos ir jāļauj kultūras mantojuma iestādēm saskaņā ar autortiesību un blakustiesību izņēmumiem padarīt pieejamus tiešsaistē to pastāvīgajā kolekcijā esošus vairs netirgotus darbus. Kaut gan ir būtiski saskaņot jaunā obligātā izņēmuma darbības jomu, lai varētu izmantot vairs netirgotus darbus pāri robežām, tomēr būtu jāļauj dalībvalstīm izmantot vai turpināt izmantot paplašinātu kolektīvās licencēšanas kārtību, kas valsts līmenī noslēgta ar kultūras mantojuma iestādēm, attiecībā uz tādu darbu kategorijām, kuras pastāvīgi atrodas kultūras mantojuma iestāžu kolekcijās. Vienošanās par licences nosacījumiem neesamību nevajadzētu interpretēt kā uz licenci balstītu risinājumu nepieejamību. Jebkādai šādai izmantošanai saskaņā ar minēto izņēmumu būtu jāpiemēro tādas pašas atteikšanās un publicitātes prasības kā izmantošanai, ko atļauj licencēšanas mehānisms. Lai nodrošinātu, ka izņēmums ir piemērojams tikai tad, ja ir izpildīti konkrēti nosacījumi, un lai nodrošinātu juridisko noteiktību, dalībvalstīm, apspriežoties ar tiesību īpašniekiem, kolektīvā pārvaldījuma organizācijām un kultūras mantojuma organizācijām, atbilstošos laika intervālos būtu jānosaka, kādām nozarēm un kādu veidu darbiem nav pieejami atbilstīgi uz licenci balstīti risinājumi, un tādā gadījumā būtu jāpiemēro izņēmums.

Grozījums Nr.    24

Direktīvas priekšlikums

23. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(23)  Dalībvalstīm saskaņā ar savām juridiskajām tradīcijām, praksi vai situāciju vajadzētu spēt šīs direktīvas satvarā elastīgi izvēlēties konkrēta veida mehānismu, ar kuru vairs netirgotu darbu licences iespējams attiecināt uz to tiesību īpašnieku tiesībām, kurus nepārstāv kolektīvā pārvaldījuma organizācija. Pie šādiem mehānismiem var piederēt kolektīva licencēšana un prezumpcija par pārstāvību.

(23)  Dalībvalstīm saskaņā ar savām juridiskajām tradīcijām, praksi vai situāciju vajadzētu spēt šīs direktīvas satvarā elastīgi izvēlēties konkrēta veida mehānismu, ar kuru vairs netirgotu darbu licences iespējams attiecināt uz to tiesību īpašnieku tiesībām, kurus nepārstāv attiecīgā kolektīvā pārvaldījuma organizācija. Pie šādiem mehānismiem var piederēt kolektīva licencēšana un prezumpcija par pārstāvību.

Grozījums Nr.    25

Direktīvas priekšlikums

24. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(24)  Minētajos licencēšanas mehānismos liela nozīme ir stingrai un labi funkcionējošai kolektīvā pārvaldījuma sistēmai. Konkrētāk, minētajā sistēmā ietilpst Direktīvā 2014/26/ES paredzētie noteikumi par labu pārvaldību, pārredzamību un paziņošanu, kā arī par atsevišķiem tiesību īpašniekiem pienākošos summu regulāru, pienācīgu un precīzu sadalīšanu un samaksu. Vajadzētu būt tā, ka attiecīgi papildu aizsardzības mehānismi ir pieejami visiem tiesību īpašniekiem, kuriem būtu jāsaņem iespēja izslēgt šādu mehānismu piemērošanu saviem darbiem vai citiem tiesību objektiem. Šo mehānismu pavadnosacījumi nedrīkstētu ietekmēt to praktisko nozīmību attiecībā uz kultūras mantojuma iestādēm.

(24)  Minētajos licencēšanas mehānismos liela nozīme ir stingrai un labi funkcionējošai kolektīvā pārvaldījuma sistēmai, un dalībvalstu uzdevums būtu veicināt tās izveidi. Konkrētāk, minētajā sistēmā ietilpst Direktīvā 2014/26/ES paredzētie noteikumi par labu pārvaldību, pārredzamību un paziņošanu, kā arī par atsevišķiem tiesību īpašniekiem pienākošos summu regulāru, pienācīgu un precīzu sadalīšanu un samaksu. Vajadzētu būt tā, ka attiecīgi papildu aizsardzības mehānismi ir pieejami visiem tiesību īpašniekiem, kuriem būtu jāsaņem iespēja izslēgt šādu licencēšanas mehānismu vai šādu izņēmumu piemērošanu saviem darbiem vai citiem tiesību objektiem. Šo mehānismu pavadnosacījumi nedrīkstētu ietekmēt to praktisko nozīmību attiecībā uz kultūras mantojuma iestādēm.

Grozījums Nr.    26

Direktīvas priekšlikums

25. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(25)  Ņemot vērā, ka kultūras mantojuma iestāžu kolekcijās esošie darbi un citi tiesību objekti ir daudzveidīgi, ir svarīgi, lai ar šo direktīvu ieviestie licencēšanas mehānismi būtu pieejami un praksē izmantojami dažāda veida darbiem un citiem tiesību objektiem, arī fotogrāfijām, skaņu ierakstiem un audiovizuāliem darbiem. Lai būtu atspoguļotas dažādu kategoriju darbu un citu tiesību objektu publicēšanas un izplatīšanas veidu īpatnības un lai minētie mehānismi būtu vieglāk izmantojami, var būt tā, ka dalībvalstīm jāiedibina specifiskas prasības un procedūras attiecībā uz šo licencēšanas mehānismu praktisko piemērošanu. Ir lietderīgi, ka dalībvalstis to dara, konsultējoties ar tiesību īpašniekiem, lietotājiem un kolektīvā pārvaldījuma organizācijām.

(25)  Ņemot vērā, ka kultūras mantojuma iestāžu kolekcijās esošie darbi un citi tiesību objekti ir daudzveidīgi, ir svarīgi, lai ar šo direktīvu ieviestie licencēšanas mehānismi būtu pieejami un praksē izmantojami dažāda veida darbiem un citiem tiesību objektiem, arī fotogrāfijām, skaņu ierakstiem un audiovizuāliem darbiem. Lai būtu atspoguļotas dažādu kategoriju darbu un citu tiesību objektu publicēšanas un izplatīšanas veidu īpatnības un lai ar šo direktīvu ieviestie risinājumi attiecībā uz vairs netirgotu darbu izmantošanu būtu vieglāk izmantojami, var būt tā, ka dalībvalstīm jāiedibina specifiskas prasības un procedūras attiecībā uz šo licencēšanas mehānismu praktisko piemērošanu. Ir lietderīgi, ka dalībvalstis to dara, konsultējoties ar tiesību īpašniekiem, kultūras mantojuma iestādēm un kolektīvā pārvaldījuma organizācijām.

Grozījums Nr.    27

Direktīvas priekšlikums

26. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(26)  Starptautisku savstarpējas atzīšanas apsvērumu dēļ šajā direktīvā paredzētie licencēšanas mehānismi, kas attiecas uz vairs netirgotu darbu digitalizāciju un izplatīšanu, nebūtu jāattiecina uz tādiem darbiem vai citiem tiesību objektiem, kuri pirmo reizi publicēti vai, ja nenotiek publicēšana, pirmo reizi pārraidīti trešā valstī, vai, ja tie ir kinematogrāfiski vai audiovizuāli darbi, uz tāda producenta darbiem, kam trešā valstī atrodas galvenā mītne vai pastāvīgā dzīvesvieta. Šie mehānismi nebūtu jāattiecina arī uz trešo valstu valstspiederīgo darbiem vai citiem tiesību objektiem, ja vien tie pirmo reizi nav publicēti, vai, ja nenotiek publicēšana, pirmo reizi pārraidīti kādas dalībvalsts teritorijā, vai, ja tie ir kinematogrāfiski vai audiovizuāli darbi, uz tāda producenta darbiem, kam dalībvalstī atrodas galvenā mītne vai pastāvīgā dzīvesvieta.

(26)  Starptautisku savstarpējas atzīšanas apsvērumu dēļ šajā direktīvā paredzētie licencēšanas mehānismi un izņēmums, kas attiecas uz vairs netirgotu darbu digitalizāciju un izplatīšanu, nebūtu jāattiecina uz tādiem darbiem vai citiem tiesību objektiem, kuri pirmo reizi publicēti vai, ja nenotiek publicēšana, pirmo reizi pārraidīti trešā valstī, vai, ja tie ir kinematogrāfiski vai audiovizuāli darbi, uz tāda producenta darbiem, kam trešā valstī atrodas galvenā mītne vai pastāvīgā dzīvesvieta. Šie mehānismi nebūtu jāattiecina arī uz trešo valstu valstspiederīgo darbiem vai citiem tiesību objektiem, ja vien tie pirmo reizi nav publicēti, vai, ja nenotiek publicēšana, pirmo reizi pārraidīti kādas dalībvalsts teritorijā, vai, ja tie ir kinematogrāfiski vai audiovizuāli darbi, uz tāda producenta darbiem, kam dalībvalstī atrodas galvenā mītne vai pastāvīgā dzīvesvieta.

Grozījums Nr.    28

Direktīvas priekšlikums

27. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(27)  Masveida digitalizācijas projekti var būt saistīti ar kultūras mantojuma iestāžu izdarītiem būtiskiem ieguldījumiem, tādēļ ar licencēm, kas piešķirtas saskaņā ar šajā direktīvā paredzētajiem mehānismiem, nevajadzētu iestādēm liegt gūt tādus saprātīgus ieņēmumus, lai tiktu segtas licences izmaksas un licences aptverto darbu un citu tiesību objektu digitalizēšanas un izplatīšanas izmaksas.

(27)  Masveida digitalizācijas projekti var būt saistīti ar kultūras mantojuma iestāžu izdarītiem būtiskiem ieguldījumiem, tādēļ ar licencēm, kas piešķirtas saskaņā ar šajā direktīvā paredzētajiem mehānismiem, nevajadzētu iestādēm liegt segt licences izmaksas un licences aptverto darbu un citu tiesību objektu digitalizēšanas un izplatīšanas izmaksas.

Grozījums Nr.    29

Direktīvas priekšlikums

28. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(28)  Informācija par to, kā kultūras mantojuma iestādes, balstoties uz šajā direktīvā paredzētajiem licencēšanas mehānismiem un visiem tiesību īpašniekiem ieviesto kārtību, kā izslēgt licenču piemērošanu to darbiem vai citiem tiesību objektiem, turpmāk un pastāvīgi izmanto vairs netirgotus darbus un citus tiesību objektus, būtu attiecīgi jāpublisko. Tas ir īpaši svarīgi, ja izmantošana notiek iekšējā tirgū pāri robežām. Tāpēc ir lietderīgi noteikt normu, kas paredz izveidot vienu publiski piekļūstamu Savienības portālu, kurā, pirms notiek pārrobežu izmantošana, šāda informācija publikai ir pieejama saprātīgi ilgu laiku. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 386/2012 Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma aģentūrai ir uzticēti noteikti uzdevumi un darbības, kuri tiek finansēti, izmantojot pašas Aģentūras budžeta pasākumus, un kuru nolūks ir veicināt un atbalstīt valstu iestāžu, privātā sektora un Savienības iestāžu darbību intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu apkarošanā, arī šo pārkāpumu novēršanā. Tāpēc ir lietderīgi, ka izveidot un pārvaldīt Eiropas portālu, kurā tiek darīta pieejama šāda informācija, tiek uzticēts šai Aģentūrai.

(28)  Informācija par to, kā kultūras mantojuma iestādes, balstoties uz šajā direktīvā paredzētajiem licencēšanas mehānismiem vai izņēmumu un visiem tiesību īpašniekiem ieviesto kārtību, kā izslēgt licenču vai izņēmuma piemērošanu to darbiem vai citiem tiesību objektiem, turpmāk un pastāvīgi izmanto vairs netirgotus darbus un citus tiesību objektus, būtu attiecīgi jāpublisko. Tas ir īpaši svarīgi, ja izmantošana notiek iekšējā tirgū pāri robežām. Tāpēc ir lietderīgi noteikt normu, kas paredz izveidot vienu publiski piekļūstamu Savienības portālu, kurā, pirms notiek pārrobežu izmantošana, šāda informācija publikai ir pieejama saprātīgi ilgu laiku. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 386/2012 Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma aģentūrai ir uzticēti noteikti uzdevumi un darbības, kuri tiek finansēti, izmantojot pašas Aģentūras budžeta pasākumus, un kuru nolūks ir veicināt un atbalstīt valstu iestāžu, privātā sektora un Savienības iestāžu darbību intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu apkarošanā, arī šo pārkāpumu novēršanā. Tāpēc ir lietderīgi, ka izveidot un pārvaldīt Eiropas portālu, kurā tiek darīta pieejama šāda informācija, tiek uzticēts šai Aģentūrai.

Grozījums Nr.    30

Direktīvas priekšlikums

28.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(28a)  Lai nodrošinātu, ka attiecībā uz vairs netirgotiem darbiem noteiktie licencēšanas mehānismi ir atbilstīgi un pienācīgi darbojas, ka šie mehānismi nodrošina pienācīgu aizsardzību tiesību īpašniekiem, ka licences ir pienācīgi publiskotas un ka ir nodrošināta juridiskā noteiktība attiecībā uz kolektīvā pārvaldījuma organizāciju pārstāvību un darbu kategorizēšanu, dalībvalstīm būtu jāveicina nozares ieinteresēto personu dialogs.

Grozījums Nr.    31

Direktīvas priekšlikums

30. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(30)  Lai tiesības uz audiovizuāliem darbiem būtu vieglāk licencēt pieprasījumvideo platformās, šī direktīva prasa, lai dalībvalstis izveidotu sarunu mehānismu, kas pusēm, kuras vēlas slēgt nolīgumu, dotu iespēju paļauties uz neitrālas institūcijas palīdzību. Institūcijai būtu ar pusēm jātiekas un jāpalīdz risināt sarunas, sniedzot profesionālas un ārējas konsultācijas. Ņemot vērā šo kontekstu, dalībvalstīm būtu jālemj par sarunu mehānisma darbības nosacījumiem, arī par to, kurā laikā un cik ilgi sarunvedībā palīdzēt un kā segt attiecīgās izmaksas. Lai tiktu garantēta sarunu foruma efektivitāte, dalībvalstīm būtu jāgādā, lai administratīvais un finansiālais slogs joprojām būtu samērīgs.

(30)  Lai tiesības uz audiovizuāliem darbiem būtu vieglāk licencēt pieprasījumvideo platformās, dalībvalstīm būtu jāizveido sarunu mehānisms, ko pārvalda esoša vai jaunizveidota valsts struktūra, sniedzot iespēju pusēm, kuras vēlas slēgt nolīgumu, paļauties uz neitrālas struktūras palīdzību. Līdzdalībai šajā sarunu mehānismā un turpmākai nolīgumu noslēgšanai vajadzētu būt brīvprātīgai. Kad sarunās ir iesaistītas puses no dažādām dalībvalstīm, minētajām pusēm būtu iepriekš jāvienojas par kompetento dalībvalsti, ja tās nolemj paļauties uz sarunu mehānismu. Struktūrai būtu ar pusēm jātiekas un jāpalīdz risināt sarunas, sniedzot profesionālas, neitrālas un ārējas konsultācijas. Ņemot vērā šo kontekstu, dalībvalstīm būtu jālemj par sarunu mehānisma darbības nosacījumiem, arī par to, kurā laikā un cik ilgi sarunvedībā palīdzēt un kādam jābūt radušos izmaksu sadalījumam, arī šādu struktūru sastāvam. Lai tiktu garantēta sarunu foruma efektivitāte, dalībvalstīm būtu jāgādā, lai administratīvais un finansiālais slogs joprojām būtu samērīgs.

Grozījums Nr.    32

Direktīvas priekšlikums

30.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(30a)  Savienības mantojuma saglabāšana ir ārkārtīgi svarīga un būtu jānostiprina nākamo paaudžu labā. Tas konkrēti būtu jāpanāk, aizsargājot publicēto mantojumu. Šajā nolūkā būtu jāizveido Savienības obligātais eksemplārs, lai nodrošinātu, ka publikācijas, kas attiecas uz Savienību, piemēram, Savienības tiesību akti, publikācijas par Savienības vēsturi un integrāciju, Savienības politikas jomām un Savienības demokrātiju, institucionālajām un parlamentārajām lietām un politiku, respektīvi, dokumentētais Savienības intelektuālais darbs un turpmāk publicētais mantojums tiek sistemātiski apkopots. Šāds mantojums būtu ne tikai jāsaglabā, izveidojot Savienības publikāciju arhīvu, kas nodarbotos ar jautājumiem, kuri ir saistīti ar Savienību, bet tas būtu arī jāpadara pieejams Savienības iedzīvotājiem un turpmākajām paaudzēm. Eiropas Parlamenta kā vienīgās Savienības iestādes, kas tieši pārstāv Savienības pilsoņus, bibliotēka būtu jānosaka par Savienības depozitāro bibliotēku. Lai neradītu pārmērīgu slogu izdevējiem, iespiedējiem un importētājiem, tikai elektroniskas publikācijas, piemēram, e-grāmatas un e-žurnāli, būtu jādeponē Eiropas Parlamenta bibliotēkā, kurai būtu lasītajiem jādara pieejamas publikācijas, uz kurām attiecas pētniecības vai studiju nolūkiem paredzētais un Eiropas Parlamenta bibliotēkas kontrolē esošais Savienības obligātais eksemplārs tajā. Šādas publikācijas nevajadzētu darīt ārēji pieejamas tiešsaistē.

Grozījums Nr.    33

Direktīvas priekšlikums

31. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(31)  Lai nodrošinātu kvalitatīvu žurnālistiku un pilsoņu piekļuvi informācijai, nepieciešama ir brīva un plurālistiska prese. Tā sniedz fundamentālu ieguldījumu sabiedriskās diskusijās un demokrātiskas sabiedrības pareizā funkcionēšanā. Pārejā no drukas formāta uz digitālo formātu preses izdevumu izdevēji saskaras ar problēmām, kā licencēt savu izdevumu tiešsaistes izmantošanu un atgūt savus ieguldījumus. Preses izdevumu izdevējus neatzīstot par tiesību īpašniekiem, licencēšana un tiesību piemērošana digitālajā vidē bieži vien kļūst sarežģīta un neefektīva.

(31)  Lai nodrošinātu kvalitatīvu žurnālistiku un pilsoņu piekļuvi informācijai, nepieciešama ir brīva un plurālistiska prese. Tā sniedz fundamentālu ieguldījumu sabiedriskās diskusijās un demokrātiskas sabiedrības pareizā funkcionēšanā. Pieaugošā nelīdzsvarotība starp ietekmīgām platformām un preses izdevējiem, kas var būt arī ziņu aģentūras, jau ir izraisījusi ievērojamu plašsaziņas līdzekļu ainavas pasliktināšanos reģionālā līmenī. Pārejā no drukas formāta uz digitālo formātu preses izdevumu izdevēji un ziņu aģentūras saskaras ar problēmām, kā licencēt savu izdevumu tiešsaistes izmantošanu un atgūt savus ieguldījumus. Preses izdevumu izdevējus neatzīstot par tiesību īpašniekiem, licencēšana un tiesību piemērošana digitālajā vidē bieži vien kļūst sarežģīta un neefektīva.

Grozījums Nr.    34

Direktīvas priekšlikums

32. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(32)  Lai būtu nodrošināta izdevējnozares ilgtspējība, vajag atzīt un joprojām atbalstīt izdevēju organizatorisko un finansiālo ieguldījumu preses izdevumu radīšanā. Tāpēc attiecībā uz preses izdevumu digitālu izmantošanu Savienības līmenī vajag nodrošināt saskaņotu juridisko aizsardzību. Šāda aizsardzība būtu faktiski jāgarantē, Savienības tiesībās ieviešot tiesības, kas saistītas ar autortiesībām attiecībā uz to, kā digitālā izmantošanā reproducē un publikai pieejamus dara preses izdevumus.

(32)  Lai būtu nodrošināta izdevējnozares ilgtspējība, ir nepieciešams atzīt un joprojām atbalstīt izdevēju organizatorisko un finansiālo ieguldījumu preses izdevumu radīšanā un tādējādi garantēt uzticamas informācijas pieejamību. Tāpēc dalībvalstīm attiecībā uz preses izdevumu digitālu izmantošanu Savienībā ir jānodrošina juridiskā aizsardzība. Šāda aizsardzība būtu faktiski jāgarantē, Savienības tiesībās ieviešot tiesības, kas saistītas ar autortiesībām attiecībā uz to, kā digitālā izmantošanā reproducē un publikai pieejamus dara preses izdevumus digitālai izmantošanai, lai būtu iespējams saņemt taisnīgu un samērīgu atlīdzību par šādu izmantošanu. No šīs atsauces būtu jāizslēdz privāta izmantošana. Turklāt atsauces iekļaušana meklētājprogrammā nebūtu jāuzskata par taisnīgu un samērīgu atlīdzību.

Grozījums Nr.    35

Direktīvas priekšlikums

33. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(33)  Šajā direktīvā ir nepieciešams definēt preses izdevuma jēdzienu, ar to aptverot tikai žurnālistiskus izdevumus, kuri paredzēti informēšanai vai izklaidēšanai un kurus jebkādā datnesī publicē un periodiski vai regulāri atjaunina kāds pakalpojumu sniedzējs. Pie tādiem izdevumiem piederētu, piemēram, dienas laikraksti, vispārīgām vai speciālām interesēm veltīti nedēļas vai mēneša žurnāli un ziņu vietnes. Preses izdevumiem ar šo direktīvu piešķirtā aizsardzība nebūtu jāattiecina uz tādiem zinātniskā vai akadēmiskā nolūkā publicētiem periodiskiem izdevumiem kā zinātniski žurnāli. Šī aizsardzība neattiecas uz tādu hipersaites ievietošanu, kas nav publiskošana.

(33)  Šajā direktīvā ir nepieciešams definēt preses izdevuma jēdzienu, ar to aptverot tikai žurnālistiskus izdevumus, kuri paredzēti informēšanai vai izklaidēšanai un kurus jebkādā datnesī publicē un periodiski vai regulāri atjaunina kāds pakalpojumu sniedzējs. Pie tādiem izdevumiem piederētu, piemēram, dienas laikraksti, vispārīgām vai speciālām interesēm veltīti nedēļas vai mēneša žurnāli un ziņu vietnes. Preses izdevumiem ar šo direktīvu piešķirtā aizsardzība nebūtu jāattiecina uz tādiem zinātniskā vai akadēmiskā nolūkā publicētiem periodiskiem izdevumiem kā zinātniski žurnāli. Šī aizsardzība neattiecas uz hipersaites ievietošanu.

Grozījums Nr.    36

Direktīvas priekšlikums

34. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(34)  Kas attiecas uz digitālu izmantošanu, preses izdevumu izdevējiem ar šo direktīvu piešķirto tiesību tvērumam vajadzētu būt tādam pašam, kāds ir Direktīvā 2001/29/EK paredzētajām reproducēšanas un publiskošanas tiesībām. Uz tām būtu jāattiecina tādas pašas izņēmumu un ierobežojumu normas kā uz Direktīvā 2001/29/EK paredzētajām tiesībām, ieskaitot minētās direktīvas 5. panta 3. punkta d) apakšpunktā paredzēto izņēmumu attiecībā uz citēšanu kritikas vai apskata nolūkā.

(34)  Kas attiecas uz digitālu izmantošanu, preses izdevumu izdevējiem ar šo direktīvu piešķirto tiesību tvērumam vajadzētu būt tādam pašam, kāds ir Direktīvā 2001/29/EK paredzētajām reproducēšanas un publiskošanas tiesībām. Dalībvalstīm būtu jāspēj attiecināt minētās tiesības uz tādām pašām izņēmumu un ierobežojumu normām kā uz Direktīvā 2001/29/EK paredzētajām tiesībām, ieskaitot minētās direktīvas 5. panta 3. punkta d) apakšpunktā paredzēto izņēmumu attiecībā uz citēšanu kritikas vai apskata nolūkā.

Grozījums Nr.    37

Direktīvas priekšlikums

35. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(35)  Ar šo direktīvu preses izdevumu izdevējiem piešķirtā aizsardzība nedrīkstētu skart tajā ietvertās autoru un citu tiesību īpašnieku tiesības uz darbiem un citiem tiesību objektiem, arī uz to, kādā apmērā autori un citi tiesību īpašnieki savus darbus vai citus tiesību objektus var izmantot neatkarīgi no preses izdevuma, kurā tie iestrādāti. Tāpēc preses izdevumu izdevējiem nevajadzētu spēt sev piešķirto aizsardzību izmantot pret autoriem un citiem tiesību īpašniekiem. Tas neskar līgumiskas vienošanās, kas noslēgtas starp preses izdevumu izdevējiem, no vienas puses, un autoriem un citiem tiesību īpašniekiem, no otras puses.

(35)  Ar šo direktīvu preses izdevumu izdevējiem piešķirtā aizsardzība nedrīkstētu skart tajā ietvertās autoru un citu tiesību īpašnieku tiesības uz darbiem un citiem tiesību objektiem, arī uz to, kādā apmērā autori un citi tiesību īpašnieki savus darbus vai citus tiesību objektus var izmantot neatkarīgi no preses izdevuma, kurā tie iestrādāti. Tāpēc preses izdevumu izdevējiem nevajadzētu spēt sev piešķirto aizsardzību izmantot pret autoriem un citiem tiesību īpašniekiem. Tas neskar līgumiskas vienošanās, kas noslēgtas starp preses izdevumu izdevējiem, no vienas puses, un autoriem un citiem tiesību īpašniekiem, no otras puses. Neatkarīgi no tā, ka preses izdevumā iekļauto darbu autori saņem atbilstošu atlīdzību par savu darbu izmantošanu, pamatojoties uz viņu darbu licencēšanas noteikumiem preses izdevējam, autoriem, kuru darbs ir iekļauts preses izdevumā, vajadzētu būt tiesīgiem saņemt atbilstīgu daļu no jaunajiem papildu ieņēmumiem, ko preses izdevēji saņem par noteiktu veidu preses izdevumu sekundāru izmantošanu no informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzēju puses attiecībā uz tiesībām, kas paredzētas šīs direktīvas 11. panta 1. punktā. Kompensācijas summā, ko piešķir autoriem, būtu jāņem vērā īpašie nozares licencēšanas standarti, kurus uzskata par atbilstīgiem attiecīgajā dalībvalstī, attiecībā uz darbiem, kas iekļauti preses izdevumā; un autoriem piešķirtā kompensācija nedrīkst ietekmēt licencēšanas noteikumus, par kuriem autors un preses izdevējs ir vienojušies, lai preses izdevējs varētu izmantot autora rakstu.

Grozījums Nr.    38

Direktīvas priekšlikums

36. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(36)  Izdevēji, ieskaitot preses izdevumu, grāmatu vai zinātnisku publikāciju izdevējus, bieži vien darbojas, balstoties uz autortiesību nodošanu ar līgumiskas vienošanās vai tiesību normu starpniecību. Šajā kontekstā izdevēji, lai varētu izmantot savos izdevumos iekļautos darbus, izdara ieguldījumu un dažos gadījumos, ja darbi tiek lietoti ar tādiem izņēmumiem un ierobežojumiem, kādi attiecas, piemēram, uz privātu kopēšanu un reprografēšanu, var negūt ieņēmumus. Vairākās dalībvalstīs kompensāciju par izmantošanu, uz kuru attiecas šādi izņēmumi, dala autori un izdevēji. Lai šī situācija būtu ņemta vērā un lai visām iesaistītajām pusēm būtu nodrošināta lielāka juridiskā noteiktība, dalībvalstīm būtu jāļauj noteikt, ka, ja autors savas tiesības nodevis vai licencējis izdevējam vai ar saviem darbiem kādā citā veidā iegulda izdevumā un ja ir ieviestas sistēmas, kā kompensēt kāda izņēmuma vai ierobežojuma radīto kaitējumu, izdevējiem ir tiesības pieprasīt daļu no šādas kompensācijas, savukārt izdevējam prasījuma pamatošana nedrīkstētu radīt lielāku slogu, kā spēkā esošajā sistēmā vajadzīgs.

(36)  Izdevēji, ieskaitot preses izdevumu, grāmatu vai zinātnisku publikāciju un mūzikas ierakstu izdevējus, darbojas, pamatojoties uz līgumisku vienošanos ar autoriem. Šajā kontekstā izdevēji veic ieguldījumu un iegūst tiesības dažās jomās, ieskaitot tiesības pieprasīt kompensācijas daļu autoru un izdevēju kopīgās mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijās nolūkā izmantot darbus, un tādējādi tiem arī var tikt liegts gūt ieņēmumus, ja šādi darbi tiek izmantoti saskaņā ar izņēmumiem vai ierobežojumiem, piemēram, attiecībā uz privātu kopēšanu un reprografēšanu. Daudzās dalībvalstīs kompensāciju par izmantošanu, uz kuru attiecas šādi izņēmumi, dala autori un izdevēji. Lai ņemtu vērā šo situāciju un uzlabotu juridisko noteiktību visām iesaistītajām personām, būtu jāatļauj dalībvalstīm nodrošināt līdzvērtīgu kompensācijas sadales sistēmu, ja šāda sistēma šajā dalībvalstī darbojās līdz 2015. gada 12. novembrim. Šādas kompensācijas sadali starp autoriem un izdevējiem varētu noteikt to mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas iekšējās izplatīšanas noteikumos, kuras rīkojas autoru un izdevēju vārdā, vai to varētu noteikt dalībvalstis tiesību aktos saskaņā ar līdzvērtīgu sistēmu, kas šajā dalībvalstī darbojās līdz 2015. gada 12. novembrim. Šis noteikums neskar dalībvalstu kārtību attiecībā uz publiskām patapināšanas tiesībām, tiesību pārvaldību, kas nav balstīta uz autortiesību izņēmumiem vai ierobežojumiem, piemēram, paplašinātas kolektīvās licencēšanas sistēmām, vai attiecībā uz atlīdzības tiesībām, pamatojoties uz valsts tiesību aktiem.

Grozījums Nr.     39

Direktīvas priekšlikums

36.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(36a)  Kultūras un radošajām nozarēm (CCI) ir īpaši būtiska nozīme Eiropas reindustrializācijā, tās veicina izaugsmi, un tām ir stratēģiska iespēja radīt netiešu inovāciju pārnesi uz citām rūpniecības nozarēm. Turklāt CCI ir inovāciju un attīstības virzītājspēks IKT jomā Eiropā. Kultūras un radošās nozares Eiropā nodrošina vairāk nekā 12 miljonus pilnas slodzes darbvietu, un tās veido 7,5 % Savienības darbaspēka, radot IKP pievienoto vērtību aptuveni 509 miljardu EUR apmērā (5,3 % ES kopējās BPV). Autortiesību un blakustiesību aizsardzība ir galvenais CCI ienākumu avots.

Grozījums Nr.    40

Direktīvas priekšlikums

37. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(37)  Pēdējos gados tiešsaistes satura tirgus funkcionēšana kļuvusi sarežģītāka. Uzplaukuši un par galvenajiem tiešsaistes satura piekļuves avotiem ir kļuvuši tiešsaistes pakalpojumi, kas paver piekļuvi ar autortiesībām aizsargātam saturam, kuru to lietotāji augšupielādējuši bez tiesību īpašnieku iesaistes. Tas ietekmē tiesību īpašnieku iespējas noteikt, vai un ar kādiem nosacījumiem viņu darbi un citi tiesību objekti tiek izmantoti, kā arī viņu iespējas par to saņemt atbilstīgu atlīdzību.

(37)  Pēdējos gados tiešsaistes satura tirgus funkcionēšana kļuvusi sarežģītāka. Uzplaukuši un par galvenajiem tiešsaistes satura piekļuves avotiem ir kļuvuši tiešsaistes pakalpojumi, kas paver piekļuvi ar autortiesībām aizsargātam saturam, kuru to lietotāji augšupielādējuši bez tiesību īpašnieku iesaistes. Tiešsaistes pakalpojumi ir līdzekļi, ar kuriem nodrošina plašāku piekļuvi kultūras un radošajiem darbiem un piedāvā lielas iespējas kultūras un radošajām nozarēm jaunu uzņēmējdarbības modeļu attīstīšanā. Tomēr, lai gan tie pieļauj daudzveidību un atvieglo satura pieejamību, tie rada arī problēmas, ja ar autortiesībām aizsargāts saturs tiek augšupielādēts bez tiesību īpašnieku iepriekšējas atļaujas. Tas ietekmē tiesību īpašnieku iespējas noteikt, vai un ar kādiem nosacījumiem viņu darbi un citi tiesību objekti tiek izmantoti, kā arī viņu iespējas par to saņemt atbilstīgu atlīdzību, jo daži lietotāja augšupielādēta satura pakalpojumi nenodrošina iespēju slēgt licencēšanas nolīgumus, pamatojoties uz to, ka uz tiem attiecoties Direktīvā 2000/31/EK paredzētais ”drošības zonas” atbrīvojums.

Grozījums Nr.    41

Direktīvas priekšlikums

37.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(37a) Daži informācijas sabiedrības pakalpojumi, kas ir daļa no to parastā lietojuma, ir paredzēti, lai nodrošinātu publisku piekļuvi ar autortiesībām aizsargātam saturam vai blakustiesību objektiem, ko augšupielādējuši to lietotāji. Tiešsaistes satura kopīgošanas pakalpojumu sniedzēja definīcija saskaņā ar šo direktīvu attiecas uz informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzējiem, kuru galvenais mērķis ir saglabāt un nodrošināt publisku piekļuvi vai straumēšanu autortiesību aizsargātajam saturam, ko ir augšupielādējuši/darījuši pieejamu tā lietotāji, un kuri optimizē saturu, cita starpā veicinot augšupielādēto darbu vai citu tiesību objektu izstādīšanu, iezīmēšanu, organizēšanu un to secības noteikšanu neatkarīgi no to izmantotajiem līdzekļiem, un tādējādi darbojas aktīvā veidā. Tiešsaistes satura kopīgošanas pakalpojumu sniedzēju definīcija saskaņā ar šo direktīvu neattiecas uz pakalpojumu sniedzējiem, kas darbojas nekomerciālā nolūkā, piemēram, piedāvājot tiešsaistes enciklopēdijas, un tiešsaistes pakalpojumu sniedzējiem, ja saturs tiek augšupielādēts ar visu attiecīgo tiesību īpašnieku, piemēram, izglītības vai zinātnisko repozitoriju, atļauju. Tādu individuālai lietošanai paredzētu mākoņdatošanas pakalpojumu, kuri nav tieši publiski pieejami, sniedzēji, atklātā pirmkoda programmatūras izstrādes platformas un tiešsaistes tirdzniecības vietas, kuru pamatdarbība ir fizisku preču mazumtirdzniecība tiešsaistē, nebūtu uzskatāmi par tiešsaistes satura kopīgošanas pakalpojumu sniedzējiem šīs direktīvas nozīmē.

Grozījums Nr.    42

Direktīvas priekšlikums

38. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(38)  Ja informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzēji glabā ar autortiesībām aizsargātus darbus vai citus tiesību objektus vai dara tos publiski piekļūstamus, tādējādi nodrošinot vairs ne tikai fizisku infrastruktūru vien un veicot publiskošanas aktu, tiem ir pienākums ar tiesību īpašniekiem slēgt licencēšanas nolīgumus, ja vien uz tiem neattiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/31/EK34 14. pantā paredzētais atbrīvojums no atbildības.

(38)   Tiešsaistes satura kopīgošanas pakalpojumu sniedzēji īsteno saziņu ar sabiedrību un līdz ar to ir atbildīgi par to nodrošināto saturu. Līdz ar to tiem būtu jānoslēdz taisnīgi un atbilstīgi licencēšanas nolīgumi ar tiesību īpašniekiem. Tāpēc tie nevar izmantot Direktīvas 2000/31/EK 14. pantā paredzēto atbrīvojumu no atbildības.

 

Tiesību īpašniekam nevajadzētu būt spiestam slēgt licencēšanas nolīgumus.

Attiecībā uz 14. pantu nepieciešams verificēt, vai pakalpojumu sniedzējam ir aktīva loma, tostarp vai tas optimizē augšupielādēto darbu vai citu tiesību aktu pasniegšanu vai tos reklamē, neatkarīgi no tā, kāda veida līdzekļus šīm darbībām izmanto.

Attiecībā uz Direktīvas 2000/31/EK 14. pantu nepieciešams verificēt, vai pakalpojumu sniedzējam ir aktīva loma, tostarp vai tas optimizē augšupielādēto darbu vai citu tiesību aktu pasniegšanu vai tos reklamē, neatkarīgi no tā, kāda veida līdzekļus šīm darbībām izmanto.

 

Ja licencēšanas nolīgumi ir noslēgti, tiem būtu tādā pašā mērā un apjomā jāattiecas arī uz lietotāju atbildību, kad tie darbojas nekomerciālā statusā.

Lai nodrošinātu jebkāda licencēšanas nolīguma funkcionēšanu, informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzējiem, kas lielā apjomā glabā un sabiedrībai piekļūstamus dara ar autortiesībām aizsargātus darbus vai citus to lietotāju augšupielādētus tiesību objektus, būtu jāveic atbilstīgi un samērīgi pasākumi, kas nodrošinātu darbu vai citu tiesību objektu aizsardzību, piemēram, jāievieš produktīvas tehnoloģijas. Šādam pienākumam vajadzētu būt spēkā arī, ja informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzēji ir tiesīgi uz Direktīvas 2000/31/EK 14. pantā paredzēto atbrīvojumu no atbildības.

Lai nodrošinātu jebkāda licencēšanas nolīguma funkcionēšanu, tiešsaistes satura kopīgošanas pakalpojumu sniedzējiem būtu jāveic atbilstīgi un samērīgi pasākumi, kas nodrošina to lietotāju augšupielādēto darbu vai blakustiesību objektu aizsardzību, piemēram, jāievieš efektīvas tehnoloģijas. Šādam pienākumam vajadzētu būt spēkā arī, ja informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzēji ir tiesīgi uz Direktīvas 2000/31/EK 14. pantā paredzēto atbrīvojumu no atbildības.

 

Ja nav noslēgts nolīgums ar tiesību īpašniekiem, ir arī pamatoti no tiešsaistes satura kopīgošanas pakalpojumu sniedzējiem sagaidīt, ka tie veic atbilstīgus un samērīgus pasākumus, kā rezultātā kļūst nepieejami minētie autortiesību pakalpojumi vai darbi, ar kuriem tiek pārkāptas blakustiesības, vai citu tiesību objekti. Šādi pakalpojumu sniedzēji ir nozīmīgi satura izplatītāji, tādējādi ietekmējot ar autortiesībām aizsargāta satura izmantošanu. Šādiem pakalpojumu sniedzējiem būtu jāveic atbilstīgi un samērīgi pasākumi, lai nodrošinātu darbu vai tiesību objektu nepieejamību, kā to noteikuši tiesību īpašnieki. Tomēr šiem pasākumiem nevajadzētu novest pie lietotāju augšupielādētu darbu vai citu tiesību objektu, ar kuriem netiek izdarīts pārkāpums, nepieejamības.

Grozījums Nr.    43

Direktīvas priekšlikums

39. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(39)  Satura pazīšanas tehnoloģiju un tamlīdzīgu tehnoloģiju funkcionēšanā nepieciešams, lai informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzēji, kas lielā apjomā glabā un sabiedrībai piekļūstamus dara ar autortiesībām aizsargātus darbus vai citus to lietotāju augšupielādētus tiesību objektus, sadarbotos ar tiesību īpašniekiem. Šādos gadījumos tiesību īpašniekiem būtu jāsniedz dati, kas nepieciešami, lai pakalpojumu sniedzēji varētu identificēt īpašniekiem piederošu saturu, un vajadzētu būt tā, ka tiesību īpašniekiem ir pārredzamas pakalpojumos izmantotās tehnoloģijas, lai būtu iespējams novērtēt to lietderību. Konkrētāk, pakalpojumu sniedzējiem būtu tiesību īpašnieki jāinformē par to, kāda veida tehnoloģijas tiek izmantotas, kādā veidā tās tiek ekspluatētas un kāds ir to gadījumu īpatsvars, kuros tiesību īpašnieku saturs tiek veiksmīgi atpazīts. Šīm tehnoloģijām būtu arī tiesību īpašniekiem jādod iespēja, ka viņi no informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzējiem var saņemt informāciju par to, kā tiek izmantots viņiem piederošs saturs, ko reglamentē kāds nolīgums.

(39)  Pasākumu funkcionēšanā nepieciešams, lai tiešsaistes satura kopīgošanas pakalpojumu sniedzēji sadarbotos ar tiesību īpašniekiem. Jo īpaši tiesību īpašniekiem būtu jāsniedz tiešsaistes satura kopīgošanas pakalpojumu sniedzējiem attiecīga informācija, kas nepieciešama, lai, īstenojot pasākumus, viņi varētu identificēt tiesību īpašnieku saturu. Pakalpojumu sniedzējiem vajadzētu nodrošināt tiesību īpašniekiem pārredzamību par īstenotajiem pasākumiem, lai būtu iespējams novērtēt to lietderību. Novērtējot īstenoto pasākumu proporcionalitāti un iedarbīgumu, būtu pienācīgi jāņem vērā tehnoloģiskie ierobežojumi, kā arī pakalpojumu lietotāju augšupielādēto darbu vai cita veida tiesību objektu apjoms vai veids. Saskaņā ar Direktīvas 2000/31/EK 15. pantu attiecīgos gadījumos pakalpojumu sniedzējiem, veicot pasākumus, nevajadzētu būt vispārīgām pārraudzīšanas saistībām, un pasākumu veikšanai vajadzētu aprobežoties ar to, ka ir jānodrošina, ka pakalpojumu sniedzēju pakalpojumos nav pieejami konkrētu tādu ar autortiesībām aizsargātu darbu un citu tiesību objektu nesankcionētas lietošanas veidi, par kuriem ir pienācīgi sniegta informācija. Īstenojot šādus pasākumus, pakalpojumu sniedzējiem būtu arī jārod līdzsvars starp Eiropas Savienības Pamattiesību hartā paredzētajām lietotāju tiesībām un tiesību īpašnieku tiesībām. Ar piemērotajiem pasākumiem nebūtu jāpieprasa atklāt satura augšupielādi veicošu individuālo lietotāju identitāti un tiem nevajadzētu ietvert individuālu lietotāju datu apstrādi, ievērojot Regulu (ES) 2016/6791a un Direktīvu 2002/58/EK1b. Tā kā tiešsaistes satura kopīgošanas pakalpojumu sniedzēju veiktajiem pasākumiem un izmantotajām tehnoloģijām šīs direktīvas piemērošanā var būt negatīva vai nesamērīga ietekme uz likumīgu saturu, ko augšupielādējuši vai izvietojuši lietotāji, jo īpaši tad, ja uz attiecīgo saturu attiecas izņēmums vai ierobežojums, tiešsaistes satura kopīgošanas pakalpojumu sniedzējiem būtu jāizvirza prasība piedāvāt sūdzību mehānismu, kas paredzēts lietotājiem, kuru saturu šie pasākumi ir ietekmējuši. Šādam mehānismam vajadzētu ļaut lietotājam noskaidrot, kādēļ pasākumi piemēroti attiecīgajam saturam, un tajā būtu jāiekļauj pamatinformācija par attiecīgajiem piemērojamiem izņēmumiem un ierobežojumiem. Ar to būtu jānosaka minimālie standarti attiecībā uz sūdzībām, lai nodrošinātu, ka tiesību īpašniekiem tiek sniegta pietiekama informācija, lai novērtētu sūdzības un atbildētu uz tām. Tiesību īpašniekiem vai to pārstāvjiem būtu jāatbild uz visām saņemtajām sūdzībām saprātīgā termiņā. Platformām vai uzticamai trešai pusei, kas atbildīga par kompensāciju mehānismu, vajadzētu bez liekas kavēšanās veikt korektīvus pasākumus gadījumos, kad tiek noskaidrots, ka pasākumi ir nepamatoti.

 

__________

 

1a Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regula (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).

 

1b Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 12. jūlija Direktīva 2002/58/EK par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē (direktīva par privāto dzīvi un elektronisko komunikāciju) (OV L 201, 31.7.2002., 37. lpp.).

Grozījums Nr.     44

Direktīvas priekšlikums

39.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(39a)  Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka pastāv starpposma mehānisms, kas sniedz iespēju pakalpojumu sniedzējiem un tiesību īpašniekiem rast miermīlīgu risinājumu jebkurā strīdā, kas radies sakarā ar viņu sadarbības līgumu nosacījumiem. Šajā nolūkā dalībvalstīm būtu jāizraugās neitrāla institūcija, kurai ir visa būtiskā kompetence un pieredze, kas vajadzīga, lai palīdzētu strīdā iesaistītajām pusēm izšķirt strīdu.

Grozījums Nr.     45

Direktīvas priekšlikums

39.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(39b)  Satura atpazīšanas tehnoloģiju tirgus jau ir labi attīstījies, un paredzams, ka uz datiem balstītā ekonomikā tas turpinās augt. Apstāklim, ka pastāv šāda veida tehnoloģijas un ka starp to nodrošinātājiem pastāv konkurence, vajadzētu palīdzēt veidot tādu tirgu, kas ir taisnīgs pret visiem uzņēmumiem neatkarīgi no to lieluma, nodrošinot, ka MVU var atļauties tam piekļūt un ka piekļuve ir vienkārša. Tomēr apstāklis, ka nav skaidru juridisku pienākumu šīs tehnoloģijas izmantot, sniedz iespēju jo īpaši tirgus dalībniekiem ar dominējošu stāvokli atteikties izmantot tādus instrumentus, kuri ir lietderīgi licencēšanai un tiesību pārvaldībai.

Grozījums Nr.    46

Direktīvas priekšlikums

39.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(39c)   Principā tiesību īpašniekiem būtu vienmēr jāsaņem taisnīga un pienācīga atlīdzība. Autoriem un izpildītājiem, kuri ir noslēguši līgumus ar tādiem starpniekiem kā ierakstu kompānijas un producenti, būtu no tiem jāsaņem taisnīga un pienācīga atlīdzība uz atsevišķu līgumu un/vai koplīgumu vai kolektīvā pārvaldījuma līgumu pamata vai balstoties uz noteikumiem, kam ir līdzīga ietekme, piemēram, kopīgiem noteikumiem par atlīdzību. Šī atlīdzība par katru izmantošanas veidu, tostarp izmantošanu tiešsaistē, būtu nepārprotami jānorāda attiecīgajos līgumos. Dalībvalstīm būtu jāizskata katras nozares specifika, un tām vajadzētu ļaut paredzēt, ka atlīdzība ir uzskatāma par taisnīgu un pienācīgu, ja tā ir noteikta saskaņā ar koplīgumu vai kopīgu vienošanos par atlīdzību.

Grozījums Nr.    47

Direktīvas priekšlikums

40. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(40)  Noteiktiem tiesību īpašniekiem, piemēram, autoriem un izpildītājiem, ir vajadzīga informācija, kā novērtēt atbilstoši Savienības tiesībām saskaņoto tiesību ekonomisko vērtību. Jo īpaši tā ir gadījumos, kur šādi tiesību īpašnieki par atlīdzību piešķir licenci vai nodod kādam citam tiesības. Kad autori un izpildītāji piešķir licenci vai nodod tiesības kādam citam, viņu līgumiskais stāvoklis parasti ir vājāks, tāpēc viņiem vajag informāciju, ar kuras palīdzību novērtēt savu tiesību turpmāko ekonomisko vērtību salīdzinājumā ar atlīdzību, kas saņemta par licenci vai tiesību nodošanu, taču bieži vien viņi saskaras ar nepārredzamību. Tāpēc autoru un izpildītāju atlīdzību reglamentējošās sistēmas pārredzamības un līdzsvara labad ir svarīgi, lai autoru un izpildītāju līgumpartneri vai to tiesību pārņēmēji dalītos ar pietiekamu informāciju.

(40)   Noteiktiem tiesību īpašniekiem, piemēram, autoriem un izpildītājiem, ir vajadzīga informācija, kā novērtēt atbilstoši Savienības tiesībām saskaņoto tiesību ekonomisko vērtību. Jo īpaši tā ir gadījumos, kur šādi tiesību īpašnieki par atlīdzību piešķir licenci vai nodod kādam citam tiesības. Kad autori un izpildītāji piešķir licenci vai nodod tiesības kādam citam, viņu līgumiskais stāvoklis parasti ir vājāks, tāpēc viņiem vajag informāciju, ar kuras palīdzību novērtēt savu tiesību turpmāko ekonomisko vērtību salīdzinājumā ar atlīdzību, kas saņemta par licenci vai tiesību nodošanu, taču bieži vien viņi saskaras ar nepārredzamību. Tāpēc autoru un izpildītāju atlīdzību reglamentējošās sistēmas pārredzamības un līdzsvara labad ir svarīgi, lai autoru un izpildītāju līgumpartneri vai to tiesību pārņēmēji dalītos ar visaptverošu un relevantu informāciju. Informācijai, ko autoriem un izpildītājiem ir tiesības sagaidīt, vajadzētu būt samērīgai, un tai būtu jāapraksta visi izmantošanas veidi, gūtie tiešie un netiešie ieņēmumi, tostarp ieņēmumi no tirdzniecības, un pienākošā atlīdzība. Informācijai par izmantojumu vajadzētu ietvert arī informāciju par jebkura turpmāka licences vai tiesību saņēmēja identitāti. Tomēr pārredzamības pienākumu vajadzētu piemērot tikai tad, ja tas attiecas uz tiesībām, kas saistītas ar autortiesībām.

Grozījums Nr.    48

Direktīvas priekšlikums

42. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(42)  Daži līgumi par Savienības līmenī saskaņotu tiesību izmantošanu ir ilglaika līgumi un autoriem un izpildītājiem dod maz iespēju ar līgumpartneriem vai to tiesību pārņēmējiem vienoties par jauniem nosacījumiem. Tāpēc, neskarot tiesības, ko dalībvalstīs piemēro līgumiem, vajadzētu būt atlīdzības koriģēšanas mehānismam, kas paredzēts gadījumiem, kur saskaņā ar licenci vai tiesību nodošanu sākotnēji salīgtā atlīdzība salīdzinājumā ar attiecīgajiem ieņēmumiem un labumu, kas gūts no darba izmantošanas vai izpildījuma fiksēšanas, ir nesamērīgi maza, arī šis direktīvas nodrošinātās pārredzamības gaismā. Stāvokļa novērtēšanā būtu jāņem vērā katra gadījuma specifiskie apstākļi, kā arī dažāda satura nozaru īpatnības un prakse. Ja puses par atlīdzības koriģēšanu nevienojas, autoram vai izpildītājam vajadzētu būt tiesīgam iesniegt prasījumu tiesā vai citā kompetentā iestādē.

(42)   Daži līgumi par Savienības līmenī saskaņotu tiesību izmantošanu ir ilglaika līgumi un autoriem un izpildītājiem dod maz iespēju ar līgumpartneriem vai to tiesību pārņēmējiem vienoties par jauniem nosacījumiem. Tāpēc, neskarot tiesības, ko dalībvalstīs piemēro līgumiem, vajadzētu būt atlīdzības koriģēšanas mehānismam, kas paredzēts gadījumiem, kur saskaņā ar licenci vai tiesību nodošanu sākotnēji salīgtā atlīdzība salīdzinājumā ar attiecīgajiem tiešajiem un netiešajiem ieņēmumiem un labumu, kas gūts no darba izmantošanas vai izpildījuma fiksēšanas, ir nesamērīgi maza, arī šis direktīvas nodrošinātās pārredzamības gaismā. Stāvokļa novērtēšanā būtu jāņem vērā katra gadījuma specifiskie apstākļi, kā arī dažāda satura nozaru īpatnības un prakse, kā arī darba veids un autora vai izpildītāja ieguldījums darbā. Šādu līguma koriģēšanas pieprasījumu var izteikt arī organizācija, kas autora vai izpildītāja vārdā viņu pārstāv, izņemot gadījumos, kad pieprasījums kaitētu autora vai izpildītāja interesēm. Ja puses par atlīdzības koriģēšanu nevienojas, autoram vai izpildītājam vai viņa izraudzītai viņu pārstāvošajai organizācijai pēc autora vai izpildītāja pieprasījuma vajadzētu būt tiesīgai iesniegt prasījumu tiesā vai citā kompetentā iestādē.

Grozījums Nr.    49

Direktīvas priekšlikums

43. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(43)  Autori un izpildītāji bieži vien nevēlas savas tiesības piemērot pret līguma partneriem tiesā vai tribunālā. Tāpēc dalībvalstīm būtu jāparedz alternatīva strīdu izšķiršanas procedūra, kurā tiek izskatītas prasības, kas saistītas ar pienākumu ievērot caurredzamību un ar līguma koriģēšanas mehānismu.

(43) Autori un izpildītāji bieži vien nevēlas savas tiesības piemērot pret līguma partneriem tiesā vai tribunālā. Tāpēc dalībvalstīm būtu jāparedz alternatīva strīdu izšķiršanas procedūra, kurā tiek izskatītas prasības, kas saistītas ar pienākumu ievērot caurredzamību un ar līguma koriģēšanas mehānismu. Autorus un izpildītājus pārstāvošajām organizācijām, tostarp kolektīvā pārvaldījuma organizācijām un arodbiedrībām, vajadzētu spēt pēc autoru vai izpildītāju lūguma ierosināt šādas procedūras. Informācijai par procedūras ierosinātāju būtu jāpaliek neizpaustai.

Grozījums Nr.    50

Direktīvas priekšlikums

43.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(43a) Ja autori un izpildītāji licencē vai nodod savas tiesības, viņi sagaida, ka viņu darbs vai izpildījums tiks izmantots. Tomēr gadās arī, ka darbi vai izpildījumi, kas ir licencēti vai tiesības uz kuriem ir nodotas, nemaz netiek izmantoti. Ja ir nodotas ekskluzīvas tiesības uz darbu, autori un izpildītāji nevar vērsties pie cita partnera nolūkā ļaut izmantot savu darbu. Šādā gadījumā un pēc tam, kad ir pagājis saprātīgs laikposms, autoriem un izpildītājiem vajadzētu būt tiesībām uz atsaukšanu, kas viņiem ļautu nodot vai licencēt savas tiesības citai personai. Atsaukšanai vajadzētu būt iespējamai arī gadījumos, kad tiesību vai licences saņēmējs nav pildījis savu ziņošanas/pārredzamības pienākumu, kas paredzēts šīs direktīvas 14. pantā. Atsaukšanu vajadzētu apsvērt tikai tad, kad ir izpildīti visi pārējie strīdu alternatīvas izšķiršanas posmi, jo īpaši saistībā ar ziņošanu. Tā kā darbu izmantošana atkarībā no nozares var atšķirties, valstu līmenī varētu paredzēt īpašas normas, lai ņemtu vērā nozaru, piemēram audiovizuālās nozares, specifiku, vai darbu specifiku un paredzamos izmantošanas laikposmus, galvenokārt paredzot termiņus, kuriem iestājoties var izmantot atsaukšanas tiesības. Lai izvairītos no pārkāpumiem un ņemtu vērā, ka ir nepieciešams zināms laiks, pirms darbu var reāli sākt izmantot, autoriem un izpildītājiem vajadzētu spēt izmantot atsaukšanas tiesības tikai pēc tam, kad pagājis noteikts laiks pēc licences vai tiesību nodošanas līguma noslēgšanas. Atsaukšanas tiesību izmantošanu gadījumos, kad ir iesaistīti vairāki autori vai izpildītāji, vajadzētu reglamentēt valstu tiesību aktiem, ņemot vērā atsevišķo autoru vai izpildītāju ieguldījuma salīdzinošo nozīmīgumu.

Grozījums Nr.    51

Direktīvas priekšlikums

43.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(43b)  Lai atbalstītu šīs direktīvas attiecīgo noteikumu rezultatīvu piemērošanu dalībvalstīs, Komisijai, sadarbojoties ar dalībvalstīm, vajadzētu sekmēt labākās prakses apmaiņu un veicināt dialogu Savienības līmenī.

Grozījums Nr.     52

Direktīvas priekšlikums

46. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(46)  Jebkādā personas datu apstrādē saskaņā ar šo direktīvu būtu jārespektē pamattiesības, arī Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 7. un 8. pantā paredzētās tiesības uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību un tiesības uz personas datu aizsardzību, un tai jānotiek atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai (95/46/EK)35 un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2002/58/EK36 .

(46)  Jebkādā personas datu apstrādē saskaņā ar šo direktīvu būtu jārespektē pamattiesības, arī Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 7. un 8. pantā paredzētās tiesības uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību un tiesības uz personas datu aizsardzību, un tai jānotiek atbilstīgi Regulai (ES) 2016/679 un Direktīvai 2002/58/EK. Būtu jāievēro Vispārīgās datu aizsardzības regulas noteikumi, tostarp “tiesības tikt aizmirstam”.

Grozījums Nr.     53

Direktīvas priekšlikums

46.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(46a)  Ir svarīgi uzsvērt anonimitātes nozīmību personas datu apstrādē komerciālos nolūkos. Turklāt būtu jāveicina izvēle nekopīgot lietošanu “pēc noklusējuma” attiecībā uz personas datiem, ja vienlaikus izmanto tiešsaistes platformas saskarnes.

Grozījums Nr.    54

Direktīvas priekšlikums

1. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. pants

1. pants

Priekšmets un darbības joma

Priekšmets un darbības joma

1.  Šī direktīva nosaka noteikumus, kuru mērķis ir tālāk saskaņot Savienības tiesības, ko iekšējā tirgus satvarā piemēro autortiesībām un blakustiesībām, jo īpaši ņemot vērā aizsargāta satura digitālu izmantošanu un pārrobežu izmantošanu. Tā nosaka arī noteikumus par izņēmumiem un ierobežojumiem, par licenču atvieglojumiem, kā arī noteikumus, kuru nolūks ir nodrošināt darbu un citu tiesību objektu izmantošanai labi funkcionējošu tirgu.

1.  Šī direktīva nosaka noteikumus, kuru mērķis ir tālāk saskaņot Savienības tiesības, ko iekšējā tirgus satvarā piemēro autortiesībām un blakustiesībām, jo īpaši ņemot vērā aizsargāta satura digitālu izmantošanu un pārrobežu izmantošanu. Tā nosaka arī noteikumus par izņēmumiem un ierobežojumiem, par licenču atvieglojumiem, kā arī noteikumus, kuru nolūks ir nodrošināt darbu un citu tiesību objektu izmantošanai labi funkcionējošu tirgu.

2.   Izņemot 6. pantā minētos gadījumus, šī direktīva neskar un nekādi neietekmē spēkā esošos noteikumus, kas noteikti ar šajā jomā patlaban spēkā esošajām direktīvām, jo īpaši Direktīvām 96/9/EK, 2001/29/EK, 2006/115/EK, 2009/24/EK, 2012/28/ES un 2014/26/ES.

2.   Izņemot 6. pantā minētos gadījumus, šī direktīva neskar un nekādi neietekmē spēkā esošos noteikumus, kas noteikti ar šajā jomā patlaban spēkā esošajām direktīvām, jo īpaši Direktīvām 96/9/EK, 2000/31/EK, 2001/29/EK, 2006/115/EK, 2009/24/EK, 2012/28/ES un 2014/26/ES.

Grozījums Nr.     55

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 1. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1)  "pētniecības organizācija" ir universitāte, pētniecības institūts vai jebkāda cita organizācija, kuras galvenais mērķis ir veikt zinātnisku pētniecību vai veikt zinātnisku pētniecību un sniegt izglītības pakalpojumus:

(1)   "pētniecības organizācija" ir universitāte, tostarp tās bibliotēkas, pētniecības institūts vai jebkāda cita organizācija, kuras galvenais mērķis ir veikt zinātnisku pētniecību vai veikt zinātnisku pētniecību un sniegt izglītības pakalpojumus:

Grozījums Nr.    56

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 1. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  uz bezpeļņas pamata vai visu peļņu ieguldot zinātniskajā pētniecībā vai arī

(a)  bez nolūka gūt peļņu vai visu peļņu ieguldot zinātniskajā pētniecībā vai arī

Grozījums Nr.     57

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 1. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

tādā veidā, lai zinātniskajā pētniecībā iegūtajiem rezultātiem nevarētu preferenciāli piekļūt uzņēmums, kam uz šādu organizāciju ir izšķiroša ietekme;

tādā veidā, lai zinātniskajā pētniecībā iegūtajiem rezultātiem nevarētu preferenciāli piekļūt uzņēmums, kam uz šādu organizāciju ir nozīmīga ietekme;

Grozījums Nr.     58

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2)  "tekstizrace un datizrace" ir jebkāds automatizēts analītisks paņēmiens, kura nolūks ir digitālā formā analizēt tekstu un datus, lai iegūtu tādu informāciju kā modeļi, tendences un korelācijas;

(2)  "tekstizrace un datizrace" ir jebkāds automatizēts analītisks paņēmiens, ar kuru digitālā formā tiek analizēti darbi un citi tiesību objekti, lai iegūtu informāciju, tostarp — bet ne tikai — modeļus, tendences un korelācijas;

Grozījums Nr.    59

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4)  "preses izdevums" ir fiksēts žurnālistiskas dabas literāru darbu sakopojums, kurā var ietilpt arī citi darbi vai tiesību objekti un kurš ir atsevišķs vienums periodiskā vai regulāri atjauninātā izdevumā ar vienu nosaukumu, piemēram, laikrakstā vai vispārīgu vai speciālu interešu žurnālā, kura nolūks ir sniegt ar jaunumiem vai citām tēmām saistītu informāciju un kurš ar kāda pakalpojumu sniedzēja iniciatīvu, uz tā redakcionālo atbildību un tā kontrolē ir publicēts jebkādā datnesī.

(4) "preses izdevums" ir izdevēju vai ziņu aģentūru fiksēts žurnālistiskas dabas literāru darbu sakopojums, kurā var ietilpt arī citi darbi vai tiesību objekti un kurš ir atsevišķs vienums periodiskā vai regulāri atjauninātā izdevumā ar vienu nosaukumu, piemēram, laikrakstā vai vispārīgu vai speciālu interešu žurnālā, kura nolūks ir sniegt ar jaunumiem vai citām tēmām saistītu informāciju un kurš ar kāda pakalpojumu sniedzēja iniciatīvu, uz tā redakcionālo atbildību un tā kontrolē ir publicēts jebkādā datnesī. Šī definīcija nebūtu jāattiecina uz tādiem zinātniskā vai akadēmiskā nolūkā publicētiem periodiskiem izdevumiem kā zinātniski žurnāli;

Grozījums Nr.    60

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 4.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(4a) “darbs, ko vairs netirgo”, ir:

 

(a) viss darbs vai cits tiesību objekts visos tā izdevumos un izpausmēs, kas vairs nav pieejams sabiedrībai parastajā tirdzniecības apritē kādā dalībvalstī;

 

(b) darbs vai cits tiesību objekts, kas nekad nav ticis tirgots kādā dalībvalstī, izņemot gadījumus, kad no lietas apstākļiem ir acīmredzams, ka tā autors ir paudis iebildumus par tā darīšanu pieejamu sabiedrībai;

Grozījums Nr.    61

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 4.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(4b) "tiešsaistes satura kopīgošanas pakalpojumu sniedzējs" ir informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzējs, kura viens no galvenajiem mērķiem (un kura īstenošanu pakalpojums optimizē) ir saglabāt un nodrošināt publisku piekļuvi ar autortiesībām aizsargātiem darbiem vai citiem aizsargātiem tiesību objektiem, ko ir augšupielādējuši tā lietotāji. Par tiešsaistes satura kopīgošanas pakalpojumu sniedzējiem šīs direktīvas izpratnē neuzskata pakalpojumu sniedzējus, kas darbojas nekomerciālā nolūkā, piemēram, piedāvājot tiešsaistes enciklopēdijas, un tiešsaistes pakalpojumu sniedzējus, ja saturs tiek augšupielādēts ar visu attiecīgo tiesību īpašnieku, piemēram, izglītības vai zinātnisko repozitoriju, atļauju. Tādu individuālai lietošanai paredzētu mākoņdatošanas pakalpojumu, kuri nav tieši publiski pieejami, sniedzēji, atklātā pirmkoda programmatūras izstrādes platformas un tiešsaistes tirdzniecības vietas, kuru pamatdarbība ir fizisku preču mazumtirdzniecība tiešsaistē, nebūtu uzskatāmi par tiešsaistes satura koplietošanas pakalpojumu sniedzējiem šīs direktīvas izpratnē;

Grozījums Nr.    62

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 4.c punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(4c) "informācijas sabiedrības pakalpojums" ir pakalpojums Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2015/15351a 1. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē;

 

___________

 

Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 9. septembra Direktīva (ES) 2015/1535, ar ko nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko noteikumu un Informācijas sabiedrības pakalpojumu noteikumu jomā (OV L 241, 17.9.2015., 1. lpp.).

Grozījums Nr.     63

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 4.d punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(4d) "automatizēts pakalpojums, ar ko izveido atsauces uz attēliem" ir jebkurš tiešsaistes pakalpojums, kas reproducē vai indeksēšanas un atsauču sniegšanas nolūkā dara publiski pieejamus grafikas vai mākslas darbus vai fotogrāfijas darbus, kurus automātiski savācis tiešsaistes pakalpojums, kas ir trešā puse.

Grozījums Nr.    64

Direktīvas priekšlikums

3. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. pants

3. pants

Tekstizrace un datizrace

Tekstizrace un datizrace

1.  Attiecībā uz Direktīvas 2001/29/EK 2. pantā, Direktīvas 96/9/EK 5. panta a) punktā un 7. panta 1. punktā un šīs direktīvas 11. panta 1. punktā paredzētajām tiesībām dalībvalstis nosaka izņēmumu, kas attiecas uz reproducēšanu un ekstrahēšanu, kuru pētniecības organizācijas veikušas, lai izdarītu tekstizraci un datizraci darbos vai citos tiesību objektos, kas tiem ir likumīgi piekļūstami zinātniskas pētniecības vajadzībām.

1.  Attiecībā uz Direktīvas 2001/29/EK 2. pantā, Direktīvas 96/9/EK 5. panta a) punktā un 7. panta 1. punktā un šīs direktīvas 11. panta 1. punktā paredzētajām tiesībām dalībvalstis nosaka izņēmumu, kas attiecas uz tādu darbu vai citu tiesību objektu reproducēšanu un ekstrahēšanu no tādiem darbiem vai citiem tiesību objektiem tekstizraces un datizraces veikšanas nolūkā, attiecībā uz kuriem pētniecības organizācijām ir likumīga piekļuve šādu organizāciju veiktas zinātniskas pētniecības vajadzībām.

 

Dalībvalstis nodrošina, ka šajā pantā paredzēto izņēmumu var attiecināt arī uz izglītības iestādēm un kultūras mantojuma iestādēm, kuras 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta vai 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē veic zinātniskus pētījumus tādā veidā, ka minēto zinātnisko pētījumu rezultātiem nevar prioritāri piekļūt uzņēmumi, kam ir izšķiroša ietekme uz šādām organizācijām.

 

1.a   Reproducēšanas un ekstrahēšanas, ko veic tekstizraces un datizraces mērķiem, rezultātus glabā drošā veidā, piemēram, šim nolūkam izraudzītas uzticamas iestādes.

2.  Nevar likt pildīt līgumiskus noteikumus, kas ir pretrunā 1. punktā noteiktajam izņēmumam.

2.  Nevar likt pildīt līgumiskus noteikumus, kas ir pretrunā 1. punktā noteiktajam izņēmumam.

3.  Tiesību īpašniekiem atļauj veikt pasākumus, kas darbus vai citus tiesību objektus mitinošajiem tīkliem un datubāzēm nodrošina drošību un integritāti. Šādi pasākumi nepārsniedz minētā mērķa sasniegšanai vajadzīgo.

3.  Tiesību īpašniekiem atļauj veikt pasākumus, kas darbus vai citus tiesību objektus mitinošajiem tīkliem un datubāzēm nodrošina drošību un integritāti. Šādi pasākumi nepārsniedz minētā mērķa sasniegšanai vajadzīgo.

4.  Dalībvalstis tiesību īpašniekus un pētniecības organizācijas rosina attiecībā uz 3. pantā minēto pasākumu piemērošanu definēt tādas labās prakses, par kurām panākta kopīga vienošanās.

4   Dalībvalstis drīkst turpināt paredzēt izņēmumus attiecībā uz tekstizraci un datizraci saskaņā ar Direktīvas 2001/29/EK 5. panta 3. punkta a) apakšpunktu.

Grozījums Nr.    65

Direktīvas priekšlikums

3.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.a pants

 

Neobligāts izņēmums vai ierobežojums attiecībā uz tekstizraci un datizraci

 

1.  Neskarot šīs direktīvas 3. pantu, dalībvalstis var paredzēt izņēmumu vai ierobežojumu attiecībā uz tiesībām, kas paredzētas Direktīvas 2001/29/EK 2. pantā, Direktīvas 96/9/EK 5. panta a) punktā un 7. panta 1. punktā un šīs direktīvas 11. panta 1. punktā, saistībā ar tādu likumīgi pieejamu darbu un citu tiesību objektu reproducēšanu un ekstrahēšanu, kas ir tekstizraces vai datizraces procesa daļa, ar nosacījumu, ka tiesības izmantot tur minētos darbus un citus tiesību objektus, tostarp ar mašīnlasīšanas līdzekļiem, nav nepārprotami paturējuši attiecīgo tiesību īpašnieki.

 

2.  Saskaņā ar 1. punktu veiktu reproducēšanu un ekstrahēšanu neizmanto citiem nolūkiem kā vien tekstizracei un datizracei.

 

3.  Dalībvalstis drīkst turpināt paredzēt izņēmumus attiecībā uz tekstizraci un datizraci saskaņā ar Direktīvas 2001/29/EK 5. panta 3. punkta a) apakšpunktu.

Grozījums Nr.    66

Direktīvas priekšlikums

4. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. pants

4. pants

Darbu un citu tiesību objektu izmantošana digitālā un pārrobežu izglītojošajā darbībā

Darbu un citu tiesību objektu izmantošana digitālā un pārrobežu izglītojošajā darbībā

1.  Dalībvalstis paredz tādu Direktīvas 2001/29/EK 2. un 3. pantā, Direktīvas 96/9/EK 5. panta a) punktā un 7. panta 1. punktā, Direktīvas 2009/24/EK 4. panta 1. punktā un šīs direktīvas 11. panta 1. punktā paredzēto tiesību izņēmumus vai ierobežojumus, lai, ciktāl tas pamatojams ar īstenojamo nekomerciālo nolūku, būtu iespējama darbu un citu tiesību objektu digitāla izmantošana vienīgi mācīšanas ilustrēšanai, ja vien šāda izmantošana:

1.  Dalībvalstis paredz tādu Direktīvas 2001/29/EK 2. un 3. pantā, Direktīvas 96/9/EK 5. panta a) punktā un 7. panta 1. punktā, Direktīvas 2009/24/EK 4. panta 1. punktā un šīs direktīvas 11. panta 1. punktā paredzēto tiesību izņēmumus vai ierobežojumus, lai, ciktāl tas pamatojams ar īstenojamo nekomerciālo nolūku, būtu iespējama darbu un citu tiesību objektu digitāla izmantošana vienīgi mācīšanas ilustrēšanai, ja vien šāda izmantošana:

(a) notiek kādas izglītības iestādes telpās vai drošā elektroniskā tīklā, kas piekļūstams tikai izglītības iestādes skolēniem vai studentiem un mācībspēkiem;

(a) notiek kādas izglītības iestādes telpās vai jebkurā citā vietā, kur notiek mācības, par kurām ir atbildīga minētā izglītības iestāde, vai drošā elektroniskā vidē, kas piekļūstama tikai izglītības iestādes skolēniem vai studentiem un mācībspēkiem;

(b) notiek, norādot avotu, arī autora vārdu, ja vien tas nav neiespējami.

(b) notiek, norādot avotu, arī autora vārdu, ja vien tas nav neiespējami praktisku apsvērumu dēļ.

2.  Dalībvalstis var noteikt, ka, ciktāl tirgū ir viegli pieejamas pietiekamas licences, kas piešķir atļauju attiecībā uz 1. punktā aprakstītajām darbībām, atbilstoši 1. punktam pieņemtu izņēmumu nepiemēro vispār vai nepiemēro konkrēta veida darbiem vai citiem tiesību objektiem.

2.  Dalībvalstis var noteikt, ka, ciktāl tirgū ir viegli pieejami un izglītības iestāžu vajadzībām un īpatnībām pielāgoti pietiekami licences līgumi, kas piešķir atļauju attiecībā uz 1. punktā aprakstītajām darbībām, pieņemtu izņēmumu nepiemēro vispār vai nepiemēro konkrēta veida darbiem vai citiem tiesību objektiem, piemēram, galvenokārt izglītības tirgum paredzētiem materiāliem vai notīm.

Dalībvalstis, kas izmanto pirmās daļas noteikumu, veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka 1. daļā atļauto darbību licences izglītības iestādēm ir pietiekami pieejamas un zināmas.

Dalībvalstis, kas izmanto pirmās daļas noteikumu, veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka 1. daļā atļauto darbību licences izglītības iestādēm ir pietiekami pieejamas un zināmas.

3.  Tiek uzskatīts, ka šā panta kārtībā pieņemtajām valsts tiesību aktu normām atbilstoša, drošos elektroniskajos tīklos īstenota darbu un citu tiesību objektu izmantošana tikai mācību ilustrēšanai notiek vienīgi dalībvalstī, kurā izglītības iestāde veic uzņēmējdarbību.

3.  Tiek uzskatīts, ka šā panta kārtībā pieņemtajām valsts tiesību aktu normām atbilstoša, drošās elektroniskās vidēs īstenota darbu un citu tiesību objektu izmantošana tikai mācību ilustrēšanai notiek vienīgi dalībvalstī, kurā izglītības iestāde veic uzņēmējdarbību.

4.  Par kaitējumu, kas tiesību īpašniekiem nodarīts, to darbus vai citus tiesību objektus izmantojot atbilstoši 1. punktam, dalībvalstis var paredzēt taisnīgu kompensāciju.

4.  Par kaitējumu, kas tiesību īpašniekiem nodarīts, to darbus vai citus tiesību objektus izmantojot atbilstoši 1. punktam, dalībvalstis var paredzēt taisnīgu kompensāciju.

 

4.a  Neskarot 2. punktu, nevar likt pildīt līgumiskus noteikumus, kas ir pretrunā 1. punktā noteiktajam izņēmumam vai ierobežojumam. Dalībvalstis nodrošina, ka tiesību īpašniekiem ir tiesības piešķirt bezatlīdzības licences, atļaujot 1. punktā aprakstītās darbības, vispārīgi vai attiecībā uz konkrētiem darbu vai citu tiesību objektu veidiem, ko tie var izvēlēties.

Grozījums Nr.    67

Direktīvas priekšlikums

5. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5. pants

5. pants

Kultūras mantojuma saglabāšana

Kultūras mantojuma saglabāšana

Dalībvalstis paredz Direktīvas 2001/29/EK 2. pantā, Direktīvas 96/9/EK 5. panta a) punktā un 7. panta 1. punktā, Direktīvas 2009/24/EK 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā un šīs Direktīvas 11. panta 1. punktā paredzēto tiesību izņēmumu, kas kultūras mantojuma iestādēm atļauj izgatavot jebkādu to kolekcijās pastāvīgi atrodošos darbu vai citu tiesību objektu kopijas jebkādā formā vai datnesī ar vienīgo mērķi šādus darbus vai citus tiesību objektus saglabāt un tādā apmērā, kā šādai saglabāšanai nepieciešams.

1.  Dalībvalstis paredz Direktīvas 2001/29/EK 2. pantā, Direktīvas 96/9/EK 5. panta a) punktā un 7. panta 1. punktā, Direktīvas 2009/24/EK 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā un šīs direktīvas 11. panta 1. punktā paredzēto tiesību izņēmumu, kas kultūras mantojuma iestādēm atļauj izgatavot jebkādu to kolekcijās pastāvīgi atrodošos darbu vai citu tiesību objektu kopijas jebkādā formā vai datnesī ar mērķi šādus darbus vai citus tiesību objektus saglabāt un tādā apmērā, kā šādai saglabāšanai nepieciešams.

 

1.a  Dalībvalstis nodrošina, ka uz materiālu, kas iegūts, reproducējot neaizsargātu materiālu, neattiecina autortiesības vai blakustiesības, ar nosacījumu, ka šāda reprodukcija ir oriģinālam atbilstoša un ir veikta oriģinālā materiāla saglabāšanas nolūkā.

 

1.b  Nevar likt pildīt līgumiskus noteikumus, kas ir pretrunā 1. punktā noteiktajam izņēmumam.

Grozījums Nr.     68

Direktīvas priekšlikums

6. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6. pants

6. pants

Kopīgie noteikumi

Kopīgie noteikumi

Šajā sadaļā paredzētajiem izņēmumiem un ierobežojumam piemēro Direktīvas 2001/29/EK 5. panta 5. punktu un 6. panta 4. punkta pirmo, trešo un piekto daļu.

1.   Piekļuve saturam, uz ko attiecas kāds šajā direktīvā paredzēts izņēmums, nedod lietotājiem nekādas tiesības to izmantot atbilstīgi citam izņēmumam.

 

2.   Šajā sadaļā paredzētajiem izņēmumiem un ierobežojumam piemēro Direktīvas 2001/29/EK 5. panta 5. punktu un 6. panta 4. punkta pirmo, trešo, ceturto un piekto daļu.

Grozījums Nr.    69

Direktīvas priekšlikums

7. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

7. pants

7. pants

Kā vairs netirgotus darbus izmanto kultūras mantojuma iestādes

Kā vairs netirgotus darbus izmanto kultūras mantojuma iestādes

1.  Dalībvalstis paredz, ka, ja kolektīvā pārvaldījuma organizācija ar kultūras mantojuma iestādi savu biedru vārdā nekomerciālos nolūkos noslēdz vienkāršu licenci par to, ka iestādes kolekcijā pastāvīgi atrodošos vairs netirgotus darbus vai citus tiesību objektus digitalizē, izplata, publisko vai dara pieejamus, šādu vienkāršu licenci var attiecināt vai var pieņemt, ka tā attiecas uz tiesību īpašniekiem, kuri ir tās pašas kategorijas tiesību īpašnieki kā licences tvērumā esošie tiesību īpašnieki, bet kurus kolektīvā pārvaldījuma organizācija nepārstāv, ar noteikumu, ka:

1.  Dalībvalstis paredz, ka, ja kolektīvā pārvaldījuma organizācija ar kultūras mantojuma iestādi savu biedru vārdā nekomerciālos nolūkos noslēdz vienkāršu licenci par to, ka iestādes kolekcijā pastāvīgi atrodošos vairs netirgotus darbus vai citus tiesību objektus digitalizē, izplata, publisko vai dara pieejamus, šādu vienkāršu licenci var attiecināt vai var pieņemt, ka tā attiecas uz tiesību īpašniekiem, kuri ir tās pašas kategorijas tiesību īpašnieki kā licences tvērumā esošie tiesību īpašnieki, bet kurus kolektīvā pārvaldījuma organizācija nepārstāv, ar noteikumu, ka:

(a)  kolektīvā pārvaldījuma organizācija, balstoties uz tiesību īpašnieku pilnvarojumu, attiecībā uz attiecīgās kategorijas darbiem vai citiem tiesību objektiem un ar licenci piešķirtajām tiesībām kopumā reprezentē tiesību īpašniekus;

(a)  kolektīvā pārvaldījuma organizācija, balstoties uz tiesību īpašnieku pilnvarojumu, attiecībā uz attiecīgās kategorijas darbiem vai citiem tiesību objektiem un ar licenci piešķirtajām tiesībām kopumā reprezentē tiesību īpašniekus;

(b)  visiem tiesību īpašniekiem attiecībā uz licences noteikumiem ir garantēta vienlīdzīga attieksme;

(b)  visiem tiesību īpašniekiem attiecībā uz licences noteikumiem ir garantēta vienlīdzīga attieksme;

(c)  ikviens tiesību turētājs pret to, ka viņa darbus vai citus tiesību objektus uzskata par vairs netirgotiem, jebkurā brīdī var iebilst un licences piemērošanu uz saviem darbiem vai citiem tiesību objektiem neattiecināt.

(c)  ikviens tiesību īpašnieks pret to, ka viņa darbus vai citus tiesību objektus uzskata par vairs netirgotiem, jebkurā brīdī var iebilst un licences piemērošanu uz saviem darbiem vai citiem tiesību objektiem neattiecināt.

 

1.a  Dalībvalstis paredz izņēmumu vai ierobežojumu attiecībā uz Direktīvas 2001/29/EK 2. un 3. pantā, Direktīvas 96/9/EK 5. panta a) punktā un 7. panta 1. punktā, Direktīvas 2009/24/EK 4. panta 1. punktā un šīs direktīvas 11. panta 1. punktā noteiktajām tiesībām, lai ļautu kultūras mantojuma iestādēm bezpeļņas nolūkos izgatavot tādu tiešsaistē pieejamu vairs netirgotu darbu kopijas, kuri pastāvīgi atrodas attiecīgās iestādes kolekcijā, ar nosacījumu, ka:

 

(a)  tiek norādīts autora vai jebkura cita identificējama tiesību īpašnieka vārds, izņemot gadījumus, kad tas nav iespējams;

 

(b)  ikviens tiesību īpašnieks pret to, ka viņa darbus vai citus tiesību objektus uzskata par vairs netirgotiem, jebkurā brīdī var iebilst un izņēmuma piemērošanu uz saviem darbiem vai citiem tiesību objektiem neattiecināt;

 

1.b  Dalībvalstis paredz, ka saskaņā ar 1.a punktu pieņemtais izņēmums neattiecas uz nozarēm vai darbu veidiem, kuru gadījumā ir pieejami pienācīgi licencēšanas risinājumi, tostarp, bet ne tikai risinājumi, kas ir paredzēti 1. punktā. Dalībvalstis, apspriežoties ar autoriem, citiem tiesību īpašniekiem, kolektīvā pārvaldījuma organizācijām un kultūras mantojuma iestādēm, nosaka kolektīvās licencēšanas risinājumu pieejamību konkrētām nozarēm vai darbu veidiem.

2.  Darbu vai citu tiesību objektu par vairs netirgotu uzskata, kad viss darbs vai cits tiesību objekts ar visiem tā tulkojumiem, izdevumiem un izpausmēm sabiedrībai parastajā tirdzniecības apritē nav pieejams un nav saprātīgi gaidīt, ka tas kļūs pieejams.

2.   Dalībvalstis var paredzēt termiņu, kas izmantojams, lai noteiktu, vai iepriekš tirgots darbs ir uzskatāms par vairs netirgotu darbu.

Dalībvalstis saziņā ar tiesību īpašniekiem, kolektīvā pārvaldījuma organizācijām un kultūras mantojuma iestādēm nodrošina, ka prasības, ko izmanto, lai noteiktu, vai darbus un citus tiesību objektus nav iespējams licencēt saskaņā ar 1. punktu, nepārsniedz to, kas ir nepieciešams un pamatots, un, ja ir saprātīgi pieņemt, ka neviens kolekcijas darbs vai cits tiesību objekts vairs netiek tirgots, neizslēdz iespēju statusu "vairs netirgota" noteikt visai kolekcijai.

Dalībvalstis saziņā ar tiesību īpašniekiem, kolektīvā pārvaldījuma organizācijām un kultūras mantojuma iestādēm nodrošina, ka prasības, ko izmanto, lai noteiktu, vai darbus un citus tiesību objektus nav iespējams licencēt saskaņā ar 1. punktu vai izmantot saskaņā ar 1.a punktu, nepārsniedz to, kas ir nepieciešams un pamatots, un, ja ir saprātīgi pieņemt, ka neviens kolekcijas darbs vai cits tiesību objekts vairs netiek tirgots, neizslēdz iespēju statusu "vairs netirgota" noteikt visai kolekcijai.

3.  Dalībvalstis gādā, lai tiktu veikti pienācīgi publicitātes pasākumi attiecībā uz:

3.  Dalībvalstis gādā, lai tiktu veikti pienācīgi publicitātes pasākumi attiecībā uz:

(a)  to, ka darbus vai citus tiesību objektus uzskata par vairs netirgotiem;

(a)  to, ka darbus vai citus tiesību objektus uzskata par vairs netirgotiem;

(b)  licenci un jo īpaši to, kā to piemēro nepārstāvētiem tiesību īpašniekiem;

(b)   licenci un jo īpaši to, kā to piemēro nepārstāvētiem tiesību īpašniekiem;

(c)  1. punkta c) apakšpunktā minēto iespēju, ka tiesību īpašnieki iebildīs;

(c)   1. punkta c) apakšpunktā un 1.a punkta b) apakšpunktā minēto iespēju, ka tiesību īpašnieki iebildīs;

un gādā, lai, pirms darbus vai citus tiesību objektus digitalizē, izplata, publisko vai dara pieejamus, būtu paredzēts saprātīgs laiks.

un gādā, lai, pirms darbus vai citus tiesību objektus digitalizē, izplata, publisko vai dara pieejamus, būtu paredzēts vismaz sešu mēnešu laika periods.

4.  Dalībvalstis nodrošina, ka pēc 1. punktā minētās licences vēršas pie kolektīvā pārvaldījuma organizācijas, kas ir reprezentatīva dalībvalstij:

4.   Dalībvalstis nodrošina, ka pēc 1. punktā minētās licences vēršas pie kolektīvā pārvaldījuma organizācijas, kas ir reprezentatīva dalībvalstij:

(a)  kurā darbi vai fonogrammas ir pirmo reizi publicēti vai, ja tie nav publicēti, pirmo reizi pārraidīti, izņemot kinematogrāfiskus un audiovizuālus darbus;

(a)   kurā darbi vai fonogrammas ir pirmo reizi publicēti vai, ja tie nav publicēti, pirmo reizi pārraidīti, izņemot kinematogrāfiskus un audiovizuālus darbus;

(b)  attiecībā uz kinematogrāfiskiem un audiovizuāliem darbiem — kurā atrodas darbu producentu galvenā mītne vai pastāvīgā dzīvesvieta; vai,

(b)   attiecībā uz kinematogrāfiskiem un audiovizuāliem darbiem — kurā atrodas darbu producentu galvenā mītne vai pastāvīgā dzīvesvieta; vai,

(c)  ja pēc saprātīgiem centieniem saskaņā ar a) un b) punktu dalībvalsti vai trešo valsti noteikt nevar, — kurā kultūras mantojuma iestāde veic uzņēmējdarbību.

(c)   ja pēc saprātīgiem centieniem saskaņā ar a) un b) punktu dalībvalsti vai trešo valsti noteikt nevar, — kurā kultūras mantojuma iestāde veic uzņēmējdarbību.

5.  Šā panta 1., 2. un 3. punktu nepiemēro trešo valstu valstspiederīgo darbiem vai citiem tiesību objektiem, izņemot gadījumus, kur piemēro 4. punkta a) un b) apakšpunktu.

5.   Šā panta 1., 2. un 3. punktu nepiemēro trešo valstu valstspiederīgo darbiem vai citiem tiesību objektiem, izņemot gadījumus, kur piemēro 4. punkta a) un b) apakšpunktu.

Grozījums Nr.    70

Direktīvas priekšlikums

8. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

8. pants

8. pants

Pārrobežu izmantošana

Pārrobežu izmantošana

1.  Saskaņā ar 7. pantu piešķirtas licences aptvertus darbus vai citus tiesību objektus kultūras mantojuma iestāde saskaņā ar licences noteikumiem var izmantot visās dalībvalstīs.

1.  Vairs netirgotus darbus vai citus tiesību objektus, uz kuriem attiecas 7. pants, kultūras mantojuma iestāde saskaņā ar minēto pantu var izmantot visās dalībvalstīs.

2.  Dalībvalstis gādā, lai vismaz sešus mēnešus, pirms darbus vai citus tiesību objektus digitalizē, izplata, publisko vai dara pieejamus dalībvalstīs, kas nav licences piešķiršanas dalībvalsts, un visā licences darbības laikā informācija, kas dod iespēju identificēt saskaņā ar 7. pantu piešķirtas licences aptvertus darbus vai citus tiesību objektus, un informācija par 7. panta 1. punkta c) apakšpunktā minēto tiesību īpašnieku iespēju iebilst būtu publiski piekļūstama vienā tiešsaistes portālā.

2.  Dalībvalstis gādā, lai vismaz sešus mēnešus, pirms darbus vai citus tiesību objektus digitalizē, izplata, publisko vai dara pieejamus dalībvalstīs, kas nav licences piešķiršanas dalībvalsts, vai 7. panta 1.a punktā aptvertajos gadījumos — dalībvalstīs, kas nav dalībvalsts, kurā kultūras mantojuma iestāde ir reģistrēta — un visā licences darbības laikā informācija, kas dod iespēju identificēt 7. panta darbības jomā ietvertus darbus vai citus tiesību objektus, un informācija par 7. panta 1. punkta c) apakšpunktā un 7. panta 1.a punkta b) apakšpunktā minēto tiesību īpašnieku iespēju iebilst būtu pastāvīgi, viegli un reāli piekļūstama vienā publiskā tiešsaistes portālā.

3.  Šā panta 2. punktā minēto portālu saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 386/2012 izveido un pārvalda Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma aģentūra.

3.  Šā panta 2. punktā minēto portālu saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 386/2012 izveido un pārvalda Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma aģentūra.

Grozījums Nr.    71

Direktīvas priekšlikums

9. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis nodrošina regulāru dialogu starp reprezentatīvām lietotāju un tiesību īpašnieku organizācijām un jebkādām citām attiecīgām ieinteresēto personu organizācijām, lai, ievērojot nozaru specifiku, veicinātu 7. panta 1. punktā minēto licencēšanas mehānismu relevantumu un izmantojamību, nodrošinātu, ka tiešām darbojas šajā nodaļā minēto tiesību īpašnieku aizsardzības mehānismi, jo īpaši attiecībā uz publicitātes pasākumiem, un attiecīgā gadījumā palīdzētu iedibināt 7. panta 2. punkta otrajā daļā minētās prasības.

Dalībvalstis nodrošina regulāru dialogu starp reprezentatīvām lietotāju un tiesību īpašnieku organizācijām un jebkādām citām attiecīgām ieinteresēto personu organizācijām, lai, ievērojot nozaru specifiku, veicinātu 7. panta 1. punktā minēto licencēšanas mehānismu un 7. panta 1.a punktā minētā izņēmuma relevantumu un izmantojamību, nodrošinātu, ka tiešām darbojas šajā nodaļā minēto tiesību īpašnieku aizsardzības mehānismi, jo īpaši attiecībā uz publicitātes pasākumiem, un attiecīgā gadījumā palīdzētu iedibināt 7. panta 2. punkta otrajā daļā minētās prasības.

Grozījums Nr.    72

Direktīvas priekšlikums

10. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

10. pants

10. pants

Sarunu mehānisms

Sarunu mehānisms

Dalībvalstis gādā, lai puses, kas vēlas slēgt nolīgumu par to, lai audiovizuālus darbus darītu pieejamus pieprasījumvideo platformās, bet saskaras ar tiesību licencēšanas grūtībām, varētu paļauties, ka tām palīdz neitrāla institūcija ar attiecīgu pieredzi. Šī institūcija palīdz risināt sarunas un panākt vienošanos.

Dalībvalstis gādā, lai puses, kas vēlas slēgt nolīgumu par to, lai audiovizuālus darbus darītu pieejamus pieprasījumvideo platformās, bet saskaras ar audiovizuālo tiesību licencēšanas grūtībām, varētu paļauties, ka tām palīdz neitrāla institūcija ar attiecīgu pieredzi. Saskaņā ar šo pantu dalībvalsts izveidotā vai izraudzītā neitrālā institūcija palīdz pusēm risināt sarunas un panākt vienošanos.

Dalībvalstis 1. punktā minēto institūciju Komisijai paziņo vēlākais [date mentioned in Article 21(1)].

Dalībvalstis par institūciju, ko tās izveido vai izraugās, pildot šā punkta pirmo daļu, paziņo Komisijai ne vēlāk kā [date mentioned in Article 21(1)].

 

Lai veicinātu audiovizuālo darbu pieejamību pieprasījumvideo platformās, dalībvalstis veicina autoru, producentu, pieprasījumvideo platformu un citu attiecīgo ieinteresēto personu dialogu.

Grozījums Nr.    73

Direktīvas priekšlikums

III sadaļa – 2.a nodaļa (jauna) – 10.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a NODAĻA

 

Piekļuve Savienības publikācijām

 

10.a pants

 

Savienības obligātais eksemplārs

 

1.  Jebkurai elektroniskai publikācijai, kurā ir runa par Savienību, piemēram, Savienības tiesību aktiem, Savienības vēsturi un integrāciju, Savienības politikas jomām un Savienības demokrātiju, iestāžu un parlamentārajām lietām un politisko dzīvi un kas ir padarīta pieejama sabiedrībai Savienībā, ir jāatbilst Savienības obligātajam eksemplāram.

 

2.  Eiropas Parlamenta bibliotēkai piešķir tiesības bez maksas piegādāt katras 1. punktā minētās publikācijas vienu eksemplāru.

 

3.  Šā panta 1. punktā noteiktais pienākums tiek piemērots publikāciju izdevējiem, iespiedējiem un importētājiem attiecībā uz darbiem, kurus tie Savienībā publicē, iespiež vai importē.

 

4.  Sākot no piegādes dienas Eiropas Parlamenta bibliotēkai, 1. punktā minētās publikācijas kļūst par daļu no Eiropas Parlamenta bibliotēkas pastāvīgās kolekcijas. Šīs publikācijas Eiropas Parlamenta bibliotēkas telpās padara pieejamas lietotājiem vienīgi pētniecības vai pētījumu nolūkos, kurus veic akreditēti pētnieki Eiropas Parlamenta bibliotēkas kontrolē.

 

5.   Komisija pieņem aktus, lai precizētu kārtību attiecībā uz 1. punktā minēto publikāciju piegādi Eiropas Parlamenta bibliotēkai.

Grozījums Nr.    74

Direktīvas priekšlikums

11. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

11. pants

11. pants

Preses izdevumu aizsardzība attiecībā uz digitālu izmantošanu

Preses izdevumu aizsardzība attiecībā uz digitālu izmantošanu

1.  Dalībvalstis preses izdevumu izdevējiem attiecībā uz to preses izdevumu digitālu izmantošanu piešķir Direktīvas 2001/29/EK 2. pantā un 3. panta 2. punktā paredzētās tiesības.

1.  Dalībvalstis preses izdevumu izdevējiem piešķir Direktīvas 2001/29/EK 2. pantā un 3. panta 2. punktā paredzētās tiesības, lai tie varētu saņemt taisnīgu un samērīgu atlīdzību par to, ka viņu preses izdevumus digitāli izmanto informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzēji.

 

1.a  Tiesības, kas minētas 1. punktā, neliedz individuāliem lietotājiem izmantot preses izdevumus likumīgām privātām un nekomerciālām vajadzībām.

2.  Šā panta 1. punktā minētās tiesības neskar un nekādi neietekmē tiesības, kas Savienības tiesību aktos autoriem un citiem tiesību īpašniekiem paredzētas attiecībā uz darbiem un citiem tiesību objektiem, kuri ievietoti kādā preses izdevumā. Šādas tiesības nevar vērst pret šiem autoriem un citiem tiesību īpašniekiem, un jo īpaši ar tām nevar atņemt to tiesības savus darbus un citus tiesību objektus izmantot neatkarīgi no preses izdevuma, kurā tie ievietoti.

2.  Šā panta 1. punktā minētās tiesības neskar un nekādi neietekmē tiesības, kas Savienības tiesību aktos autoriem un citiem tiesību īpašniekiem paredzētas attiecībā uz darbiem un citiem tiesību objektiem, kuri ievietoti kādā preses izdevumā. Šādas tiesības nevar vērst pret šiem autoriem un citiem tiesību īpašniekiem, un jo īpaši ar tām nevar atņemt to tiesības savus darbus un citus tiesību objektus izmantot neatkarīgi no preses izdevuma, kurā tie ievietoti.

 

2.a  Šā panta 1. punktā minētās tiesības neattiecas uz hipersaišu ievietošanu.

3.  Attiecībā uz 1. punktā minētajām tiesībām mutatis mutandis piemēro Direktīvas 2001/29/EK 5. līdz 8. pantu un Direktīvu 2012/28/ES.

3.  Attiecībā uz 1. punktā minētajām tiesībām mutatis mutandis piemēro Direktīvas 2001/29/EK 5. līdz 8. pantu un Direktīvu 2012/28/ES.

4.  Šā panta 1. punktā minētās tiesības zaudē spēku 20 gadus pēc minētā preses izdevuma laišanas klajā. Minēto termiņu rēķina no klajā laišanas datumam sekojošā gada pirmās janvāra dienas.

4.  Šā panta 1. punktā minētās tiesības zaudē spēku 20 gadus pēc minētā preses izdevuma laišanas klajā. Minēto termiņu rēķina no klajā laišanas datumam sekojošā gada pirmās janvāra dienas.

 

Šā panta 1. punktā minētās tiesības nepiemēro ar atpakaļejošu spēku.

 

4.a  Dalībvalstis nodrošina, ka autori saņem pienācīgu daļu no papildu ieņēmumiem, kurus preses izdevēji saņem par to, ka preses izdevumu lieto informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzēji.

Grozījums Nr.    75

Direktīvas priekšlikums

12. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

12. pants

12. pants

Prasības par taisnīgu atlīdzību

Prasības par taisnīgu atlīdzību

Dalībvalstis var noteikt, ka tad, ja autors kādas tiesības nodevis vai licencējis izdevējam, šāds tiesību nodevums vai licence ir pietiekams juridisks pamats, lai daļu no kompensācijas par darba izmantošanu, kas notikusi saskaņā ar tālāk nodoto vai licencēto tiesību izņēmumu vai ierobežojumu, varētu pieprasīt izdevējs.

Dalībvalstis, kurās attiecībā uz izņēmumiem un ierobežojumiem pastāv autoru un izdevēju kompensāciju sadales sistēmas, var noteikt, ka tad, ja autors kādas tiesības nodevis vai licencējis izdevējam, šāds tiesību nodevums vai licence ir pietiekams juridisks pamats, lai daļu no kompensācijas par darba izmantošanu, kas notikusi saskaņā ar tālāk nodoto vai licencēto tiesību izņēmumu vai ierobežojumu, varētu pieprasīt izdevējs, ar nosacījumu, ka līdzvērtīga kompensāciju sadales sistēma konkrētajā dalībvalstī darbojās pirms 2015. gada 12. novembra.

 

Šā panta pirmā daļa neskar dalībvalstu kārtību attiecībā uz publiskām patapināšanas tiesībām, tiesību pārvaldību, kas nav balstīta uz autortiesību izņēmumiem vai ierobežojumiem, piemēram, paplašinātas kolektīvās licencēšanas sistēmām, vai attiecībā uz atlīdzības tiesībām, kas balstītas uz valsts tiesību aktiem.

Grozījums Nr.     76

Direktīvas priekšlikums

IV sadaļa 1.a nodaļa (jauna) – 12.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a NODAĻA

 

Sporta pasākumu organizatoru aizsardzība

 

12.a pants

 

Sporta pasākumu organizatoru aizsardzība

 

Dalībvalstis piešķir sporta pasākumu organizatoriem Direktīvas 2001/29/EK 2. pantā un 3. panta 2. punktā un Direktīvas 2006/115/EK 7. pantā paredzētās tiesības.

Pamatojums

Līguma 165. panta 1. punktā noteikts, ka Savienībai jāpalīdz risināt Eiropas sporta nozares jautājumi. Sporta pasākumu organizatoru intelektuālā īpašuma aizsardzība jau ir paredzēta Direktīvas 2010/13/ES 52. apsvērumā, un Eiropas Parlaments to ir atbalstījis vairākos ziņojumos par sportu. ES Tiesa apvienotajās lietās C-403/08 un C-429/08, FAPL, EU:C:2011:631 nosprieda, ka sporta pasākumiem ir unikāls un oriģināls raksturs, kas ir pelnījis aizsardzību, kura salīdzināma ar darbiem piešķirto aizsardzību. Pašlaik piecās dalībvalstīs sporta pasākumu organizatoriem ir piešķirtas blakustiesības.

Grozījums Nr.    77

Direktīvas priekšlikums

13. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

13. pants

13. pants

Aizsargāta satura izmantošana, ko veic informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzēji, kuri lielā apjomā glabā savu lietotāju augšupielādētus darbus un citus tiesību objektus un dod tiem piekļuvi

Aizsargāta satura izmantošana, ko veic tiešsaistes satura kopīgošanas pakalpojumu sniedzēji

 

-1.   Neskarot Direktīvas 2001/29/EK 3. panta 1. un 2. punktu, tiešsaistes satura kopīgošanas pakalpojumu sniedzēji veic publiskošanas aktu un slēdz taisnīgus un pienācīgus licences līgumus ar tiesību īpašniekiem, izņemot gadījumos, kad tiesību īpašnieks nevēlas piešķirt licenci vai licences nav pieejamas. Licences līgumi, ko tiešsaistes satura kopīgošanas pakalpojumu sniedzēji slēdz ar tiesību īpašniekiem, aptver atbildību par darbiem, ko augšupielādē šo pakalpojumu lietotāji saskaņā ar licences līgumā izklāstītajiem noteikumiem un nosacījumiem, ja šie lietotāji nerīkojas komerciālos nolūkos vai nav tiesību īpašnieki vai viņu pārstāvji.

1.   Informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzēji, kas lielā apjomā glabā savu lietotāju augšupielādētus darbus vai citus tiesību objektus, sadarbībā ar tiesību īpašniekiem veic pasākumus, kuri nodrošina, ka funkcionē ar tiesību īpašniekiem slēgtie nolīgumi par viņu darbu vai citu tiesību objektu izmantošanu vai ka pakalpojumos nav pieejami darbi vai citi tiesību objekti, ko sadarbībā ar pakalpojumu sniedzējiem identificējuši tiesību īpašnieki. Minētie pasākumi, piemēram, rezultatīvu satura atpazīšanas tehnoloģiju izmantošana, ir lietderīgi un samērīgi. Pakalpojumu sniedzēji tiesību īpašniekiem sniedz atbilstīgu informāciju par minēto pasākumu funkcionēšanu un to ieviešanu, kā arī attiecīgā gadījumā atbilstīgi ziņo par darbu un citu tiesību objektu atpazīšanu un izmantošanu.

1.  Šā panta -1. punktā minētie tiešsaistes satura kopīgošanas pakalpojumu sniedzēji sadarbībā ar tiesību īpašniekiem veic pienācīgus un samērīgus pasākumus, kuri nodrošina, ka funkcionē licences līgumi, ja tie ir noslēgti ar tiesību īpašniekiem par viņu darbu vai citu tiesību objektu izmantošanu attiecīgajos pakalpojumos.

 

Ja tiešsaistes satura kopīgošanas pakalpojumu sniedzējiem nav licences līguma ar tiesību īpašniekiem, tiešsaistes satura kopīgošanas pakalpojumu sniedzēji sadarbībā ar tiesību īpašniekiem veic pienācīgus un samērīgus pasākumus, kā rezultātā to pakalpojumos kļūst nepieejami darbi vai citi tiesību objekti, kas pārkāpj autortiesības vai blakustiesības, bet darbu un citu tiesību objektu, kas šīs tiesības nepārkāpj, pieejamība tiek saglabāta.

 

1.a   Dalībvalstis nodrošina, ka -1. punktā minētie tiešsaistes satura kopīgošanas pakalpojumu sniedzēji piemēro 1. punktā minētos pasākumus, balstoties uz tiesību īpašnieku sniegto attiecīgo informāciju.

 

Tiešsaistes satura kopīgošanas pakalpojumu sniedzēju darbība ir tiesību īpašniekiem pārredzama, un tie informē tiesību īpašniekus par ieviestajiem pasākumiem, to īstenošanu, kā arī attiecīgos gadījumos periodiski ziņo par darbu un citu tiesību objektu izmantošanu.

 

1.b  Dalībvalstis nodrošina, ka šādu pasākumu īstenošana ir samērīga un ka tajā tiek nodrošināts līdzsvars starp lietotāju un tiesību īpašnieku pamattiesībām, un attiecīgos gadījumos saskaņā ar Direktīvas 2000/31/EK 15. pantu neuzliek tiešsaistes satura kopīgošanas pakalpojumu sniedzējam vispārīgu pienākumu pārraudzīt to nosūtīto vai glabāto informāciju.

2.  Dalībvalstis nodrošina, ka 1. punktā minētie pakalpojumu sniedzēji ievieš sūdzību un kompensāciju mehānismus, kas lietotājiem ir pieejami gadījumos, kur ir strīdi par 1. punktā minēto pasākumu piemērošanu.

2.   Lai novērstu autortiesību izņēmumu vai ierobežojumu nepareizu izmantošanu vai ierobežošanu, dalībvalstis nodrošina, ka 1. punktā minētie pakalpojumu sniedzēji ievieš iedarbīgus un ātrus sūdzību un kompensāciju mehānismus, kas lietotājiem ir pieejami gadījumos, kur ir strīdi par 1. punktā minēto pasākumu piemērošanu. Visas sūdzības, kas iesniegtas, izmantojot šādus mehānismus, izskata bez liekas kavēšanās. Tiesību īpašnieki argumentēti pamato savus lēmumus, lai izvairītos no patvaļīgas sūdzību noraidīšanas.

 

Turklāt saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679 un Direktīvu 2002/58/EK 1. punktā minēto pasākumu veikšanai netiek prasīts identificēt atsevišķus lietotājus un apstrādāt viņu personas datus.

 

Dalībvalstis arī nodrošina, ka saistībā ar 1. punktā minēto pasākumu piemērošanu lietotājiem ir pieejama tiesa vai cita attiecīga tiesu iestāde, kurā pieprasīt autortiesību izņēmuma vai ierobežojuma izmantošanu.

3.  Attiecīgā gadījumā dalībvalstis atvieglo ieinteresēto personu dialogos īstenotu sadarbību starp informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzējiem un tiesību īpašniekiem, kurā tiek definēta tāda labākā prakse kā lietderīgas un samērīgas satura atpazīšanas tehnoloģijas, cita starpā ņemot vērā pakalpojumu dabu, tehnoloģiju pieejamību un to rezultativitāti tehnoloģiskās attīstības gaismā.

3.  Attiecīgā gadījumā dalībvalstis atvieglo ieinteresēto personu dialogos īstenotu sadarbību starp tiešsaistes satura kopīgošanas pakalpojumu sniedzējiem, lietotājiem un tiesību īpašniekiem, kurā tiek definēta 1. punktā minēto pasākumu samērīgas un lietderīgas īstenošanas paraugprakse, cita starpā ņemot vērā pakalpojumu dabu, tehnoloģiju pieejamību un to rezultativitāti tehnoloģiskās attīstības gaismā.

Grozījums Nr.     78

Direktīvas priekšlikums

13.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

13.a pants

 

Dalībvalstis paredz, ka strīdus starp tiesību pārņēmējiem un informācijas sabiedrības pakalpojumiem par 13. panta 1. punkta piemērošanu var izšķirt strīdu alternatīvas izšķiršanas sistēmā.

 

Dalībvalstis izveido vai izraugās neitrālu struktūru ar nepieciešamo pieredzi nolūkā palīdzēt strīdā iesaistītajām pusēm izšķirt savus strīdus minētajā sistēmā.

 

Dalībvalstis informē Komisiju par šādas struktūras izveidi ne vēlāk kā [date mentioned in Article 21(1)].

Grozījums Nr.    79

Direktīvas priekšlikums

13.b pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

13.b pants

 

Ar autortiesībām aizsargāta satura izmantošana informācijas sabiedrības pakalpojumos, kas veido automātiskas atsauces uz attēliem

 

Dalībvalstis nodrošina, ka informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzēji, kas automātiski reproducē vai sniedz atsauces uz ievērojamu apjomu ar autortiesībām aizsargātu vizuālo darbu un dara tos publiski pieejamus indeksēšanas un atsauču sniegšanas nolūkā, noslēdz taisnīgus un samērīgus licences līgums ar tiesību īpašniekiem, kuri to pieprasa, lai nodrošinātu tiem taisnīgu atlīdzību. Šādu atlīdzību var pārvaldīt attiecīgo tiesību īpašnieku kolektīvā pārvaldījuma organizācija.

Grozījums Nr.    80

Direktīvas priekšlikums

3. nodaļa – -14. pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

-14. pants

 

Taisnīgas un samērīgas atlīdzības princips

 

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka autori un izpildītāji saņem taisnīgu un samērīgu atlīdzību par viņu darbu un citu tiesību objektu izmantošanu, tostarp par to izmantošanu tiešsaistē. To katrā nozarē var nodrošināt ar līgumiem, tostarp koplīgumiem, kopā ar tiesību aktos paredzētiem atlīdzības mehānismiem.

 

2.  Šā panta 1. punktu nepiemēro, ja autors vai izpildītājs piešķir bezmaksas un neekskluzīvas izmantošanas tiesības par labu visiem lietotājiem.

 

3.  Dalībvalstis, veicinot samērīgas atlīdzības nodrošināšanu par autoru un izpildītāju piešķirtajām tiesībām, ņem vērā katras nozares specifiku.

 

4.  Katram izmantošanas veidam piemērojamo atlīdzību norāda līgumā.

Grozījums Nr.    81

Direktīvas priekšlikums

14. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

14. pants

14. pants

Pārredzamības pienākums

Pārredzamības pienākums

1.  Dalībvalstis gādā, lai autori un izpildītāji no tiem, kam ir licencējuši vai nodevuši savas tiesības, regulāri un katras nozares īpatnībām atbilstoši saņemtu savlaicīgu, atbilstīgu un pietiekamu informāciju par savu darbu un izpildījumu izmantošanu, jo īpaši attiecībā uz izmantošanas veidiem, gūto peļņu un sev pienākošos atlīdzību.

1.  Dalībvalstis gādā, lai autori un izpildītāji no tiem, kam ir licencējuši vai nodevuši savas tiesības, regulāri, ne retāk kā vienreiz gadā un katras nozares īpatnībām un katra individuālā ieguldījuma salīdzinošajam nozīmīgumam atbilstoši saņemtu savlaicīgu, precīzu, atbilstīgu un visaptverošu informāciju par savu darbu un izpildījumu izmantošanu, jo īpaši attiecībā uz izmantošanas veidiem, gūto tiešo un netiešo peļņu un sev pienākošos atlīdzību.

 

1.a   Dalībvalstis nodrošina, ka gadījumos, kad autoru vai izpildītāju piešķirtās licences vai tiesību saņēmējs turpmāk licencē šīs tiesības citai personai, šā persona dalās ar piešķirtās licences vai tiesību saņēmēju visā 1. punktā minētajā informācijā.

 

Galvenais licences vai tiesību saņēmējs visu šā punkta pirmajā daļā minēto informāciju dara zināmu autoram vai izpildītājam. Šo informāciju sniedz nemainītu, izņemot Savienības vai valsts tiesību aktos definētas sensitīvas komercinformācijas gadījumā, uz kuru, neskarot 15. un 16.a pantu, godīgas konkurences saglabāšanas nolūkā var attiekties neizpaušanas līgums. Ja galvenais licences vai tiesību saņēmējs laicīgi nesniedz šajā daļā minēto informāciju, autoram vai izpildītājam ir tiesības pieprasīt minēto informāciju tieši no apakšlicences saņēmēja.

2.  Šā panta 1. punktā minētais pienākums ir samērīgs un iedarbīgs un katrā nozarē nodrošina pienācīgu pārredzamības līmeni. Tomēr, ja, ņemot vērā no darba vai izpildījuma izmantošanas gūtos ieņēmumus, 1. punktā minētais pienākums radītu nesamērīgu administratīvo slogu, dalībvalstis šo pienākumu var koriģēt, ja vien pienākums joprojām ir spēkā un nodrošina pienācīgu pārredzamības līmeni.

2.  Šā panta 1. punktā minētais pienākums ir samērīgs un iedarbīgs un katrā nozarē nodrošina augstu pārredzamības līmeni. Tomēr, ja, ņemot vērā no darba vai izpildījuma izmantošanas gūtos ieņēmumus, 1. punktā minētais pienākums radītu nesamērīgu administratīvo slogu, dalībvalstis šo pienākumu var koriģēt, ja vien pienākums joprojām ir spēkā un nodrošina augstu pārredzamības līmeni.

3.  Dalībvalstis var nolemt, ka 1. punktā minētais pienākums nav piemērojams tad, ja autora vai izpildītāja ieguldījums kopējā darbā vai izpildījumā ir nebūtisks.

 

4.  Šā panta 1. punktu nepiemēro tiesību subjektiem, uz kuriem attiecas ar Direktīvu 2014/26/ES iedibinātie pārredzamības pienākumi.

4.  Šā panta 1. punktu nepiemēro tiesību subjektiem, uz kuriem attiecas ar Direktīvu 2014/26/ES iedibinātie pārredzamības pienākumi, vai koplīgumiem, ja šajās saistībās vai līgumos ir paredzētas ar 2. punktā minētajām pārredzamības prasībām salīdzināmas prasības.

Grozījums Nr.    82

Direktīvas priekšlikums

15. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis nodrošina, ka tad, ja atlīdzība, par kuru sākumā noslēgta vienošanās, salīdzinājumā ar vēlāk no darbu vai izpildījumu izmantošanas gūtajiem attiecīgajiem ienākumiem un labumiem ir nesamērīgi maza, autoriem un izpildītājiem no puses, ar ko viņi ir stājušies līgumattiecībās par tiesību izmantošanu, ir tiesības pieprasīt pienācīgu papildatlīdzību.

Gadījumā, ja nav koplīgumu, kuros paredzēts salīdzināms mehānisms, dalībvalstis nodrošina, ka tad, ja atlīdzība, par kuru sākumā noslēgta vienošanās, salīdzinājumā ar vēlāk no darbu vai izpildījumu izmantošanas gūtajiem attiecīgajiem tiešajiem vai netiešajiem ienākumiem un labumiem ir nesamērīgi maza, autoriem un izpildītājiem vai jebkurai pārstāvības organizācijai, kas rīkojas viņu vārdā, no puses, ar ko viņi ir stājušies līgumattiecībās par tiesību izmantošanu, ir tiesības pieprasīt pienācīgu un taisnīgu papildatlīdzību.

Grozījums Nr.    83

Direktīvas priekšlikums

16. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis paredz, ka strīdi attiecībā uz 14. pantā noteikto pārredzamības pienākumu un 15. pantā noteikto līgumu koriģēšanas mehānismu var tikt risināti brīvprātīgā alternatīvā strīdu izšķiršanas procedūrā.

Dalībvalstis paredz, ka strīdi attiecībā uz 14. pantā noteikto pārredzamības pienākumu un 15. pantā noteikto līgumu koriģēšanas mehānismu var tikt risināti brīvprātīgā alternatīvā strīdu izšķiršanas procedūrā. Dalībvalstis nodrošina, ka autoru un izpildītāju pārstāvības organizācijas drīkst ierosināt šādas procedūras pēc viena vai vairāku autoru vai izpildītāju pieprasījuma.

Grozījums Nr.    84

Direktīvas priekšlikums

16.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

16.a pants

 

Atsaukšanas tiesības

 

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka gadījumā, ja autors vai izpildītājs ir ekskluzīvi piešķīris licenci uz savām tiesībām uz darbu vai citu aizsargātu tiesību objektu vai ekskluzīvi nodevis šīs tiesības, autoram vai izpildītājam ir atsaukšanas tiesības, ja darbs vai cits aizsargātais tiesību objekts netiek izmantots vai ja pastāvīgi netiek saņemti saskaņā ar 14. pantu sniedzamie regulārie ziņojumi. Dalībvalstis var paredzēt īpašus noteikumus, ar kuriem ņem vērā dažādu nozaru un darbu specifiku un paredzamās izmantošanas laikposmu, galvenokārt paredzot termiņus, kuriem iestājoties var izmantot atsaukšanas tiesības.

 

2.   Šā panta 1. punktā minētās atsaukšanas tiesības var izmantot tikai pēc tam, kad pagājis pieņemams laiks pēc licences vai tiesību nodošanas līguma noslēgšanas, un tikai ar rakstisku paziņojumu, kurā noteikts pienācīgs termiņš, kurā ir jāsākas licencēto vai nodoto tiesību izmantošanai. Pēc šā termiņa iestāšanās autors vai izpildītājs tā vietā, lai atsauktu tiesības, var izvēlēties izbeigt tiesību ekskluzīvas nodošanas režīmu. Ja darbā vai citā tiesību objektā ir autoru vai izpildītāju kopuma ieguldījums, šādu autoru vai izpildītāju individuālo atsaukšanas tiesību izmantošanu reglamentē valsts tiesību akti, ar kuriem paredz noteikumus par atsaukšanas tiesību izmantošanu kopdarbu gadījumā, ņemot vērā individuālo ieguldījumu salīdzinošo nozīmīgumu.

 

3.  Šā panta 1. un 2. punktu nepiemēro, ja tiesību neizmantošanas galvenais cēlonis ir apstākļi, attiecībā uz kuriem ir pamatoti sagaidāms, ka autors vai izpildītājs tos var novērst.

 

4.  Līgumiskas vai citādas vienošanās, kuras atkāpjas no atsaukšanas tiesībām, ir likumīgas tikai tad, ja tās slēdz ar līgumu, kas balstīts uz koplīguma slēgšanas sarunām.

Grozījums Nr.     85

Direktīvas priekšlikums

17.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

17.a pants

 

Dalībvalstis attiecībā uz lietojuma veidiem, uz kuriem attiecas šajā direktīvā paredzēti izņēmumi vai ierobežojumi, var pieņemt vai uzturēt spēkā plašākus noteikumus, kas ir saderīgi ar Savienības tiesību aktos pastāvošajiem izņēmumiem un ierobežojumiem.

Grozījums Nr.     86

Direktīvas priekšlikums

18. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  11. punkta noteikumi attiecas arī uz preses izdevumiem, kas publicēti pirms [the date mentioned in Article 21(1)].

svītrots

(1)

Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts.

(2)

Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts.


Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejAS ATZINUMS (*) (14.6.2017)

Juridiskajai komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par autortiesībām digitālajā vienotajā tirgū

(COM(2016)0593 – C8-0383/2016 – 2016/0280(COD))

Atzinuma sagatavotāja (*): Catherine Stihler

(*)  Iesaistītā komiteja — Reglamenta 54. pants

ĪSS PAMATOJUMS

Lai gan dažādas direktīvas un spēkā esošais ES tiesiskais regulējums autortiesību jomā ir sekmējuši iekšējā tirgus labāku darbību un pēdējos gados veicinājuši inovāciju, radošumu, ieguldījumus un jauna satura izveidi, „digitālā revolūcija” un izrietošā straujā tehnoloģiju attīstība ir šajā jomā radījušas lielas problēmas.

Dažos gadījumos nepārtrauktā attīstība tirgos ir izraisījusi radikālas pārmaiņas tajā, kā tiek radīti, producēti, izplatīti un izmantoti ar autortiesībām aizsargāti darbi. Dažādu darījumdarbības modeļu un jauna pieprasījuma rašanās dēļ pašreizējā autortiesību regulējuma ietvaros ir nācies atbilstīgi reaģēt uz šīm problēmām, lai nodrošinātu šā regulējuma piemērotību turpmākai attīstībai un jaunām tirgus reālijām, kā arī iedzīvotāju vajadzībām.

Šajā ziņā atzinuma sagatavotāja atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par autortiesībām digitālajā vienotajā tirgū, kura mērķis ir paredzēt jaunus noteikumus, lai pievērstos šīm vajadzībām, piemēram, pieņemt noteiktus izņēmumus un ierobežojumus digitālajai videi un pārrobežu videi, vienkāršot licencēšanas praksi, nodrošināt patērētājiem plašāku piekļuvi saturam un aizsargāt labāku pārredzamību attiecībā uz autoru un izpildītāju līgumiem un atlīdzību.

Tomēr atzinuma sagatavotāja uzskata, ka vairākus priekšlikuma teksta aspektus varētu uzlabot, savukārt citus aspektus varētu papildināt ar konkrētākiem vai vērienīgākiem ierosinājumiem. Tādēļ atzinuma projekta priekšlikumā ir piedāvāti vairāki mērķtiecīgi grozījumi, lai uzlabotu, precizētu un paplašinātu Komisijas ierosināto tekstu.

Izņēmumi un ierobežojumi pētniecības, izglītības un kultūras mantojuma saglabāšanas jomā

Atzinuma sagatavotāja atzinīgi vērtē Komisijas nodomu risināt šīs jomas jaunās problēmas, bet uzskata, ka būtu jāpiemēro vērienīgāka pieeja. Proti, saistībā ar direktīvas 3. pantā paredzēto izņēmumu attiecībā uz tekstizraci un datizraci (TDM) atzinuma sagatavotāja uzskata, ka ierosinātā ES izņēmuma attiecināšana tikai uz šauru definīciju „pētniecības organizācijas”, nav produktīva pieeja, tādēļ piedāvā vienkāršu noteikumu, kas neizšķir lietotājus vai mērķus un nodrošina stingri ierobežotu un pārredzamu tehnoloģisko aizsardzības pasākumu izmantošanu attiecīgos gadījumos.

Attiecībā uz darbu un citu tiesību objektu izmantošanu izglītojošajā darbībā (4. pants) atzinuma sagatavotāja uzskata, ka izņēmumam būtu jāattiecas ne tikai uz visām oficiālajām primārās un sekundārās izglītības, kā arī profesionālās un augstākās izglītības iestādēm, bet arī citām organizācijām, piemēram, bibliotēkām un citām kultūras mantojuma iestādēm, kas piedāvā neformālo un ikdienējo mācīšanos. Atzinuma sagatavotāja uzskata, ka labākais risinājums ir vienots un obligāts izņēmums attiecībā uz jebkādu izglītojošo darbību, proti, gan digitālo, gan nedigitālo, gan formālo, gan ikdienējo mācīšanos.

Attiecībā uz 5. pantā paredzēto izņēmumu saistībā ar kultūras mantojuma saglabāšanu atzinuma sagatavotāja ierosina vērienīgi paplašināt šā panta darbības jomu, ieviešot vairākus jaunus elementus. Pirmām kārtām atzinuma projektā ir ierosināts grozīt izņēmumu, lai ļautu kultūras mantojuma iestādēm un izglītības iestādēm reproducēt to kolekcijās pastāvīgi esošus darbus un citus tiesību objektus nolūkā pildīt to sabiedrisko interešu uzdevumu saistībā ar saglabāšanu, pētniecību, izglītību, kultūru un izglītojošo darbību.

Turklāt ir ierosināti trīs jauni izņēmumi, lai atbalstītu Eiropas Pētniecības telpas attīstību un sekmētu zinātnisko pētniecību un zināšanu un kultūras mantojuma izmantošanu un pieejamību. Šajā nolūkā ir ieviests jauns izņēmums attiecībā uz dokumentu nodrošināšanu, ko veic kultūras mantojuma iestādes vai izglītības iestādes, un vēl viens izņēmums attiecībā uz piekļuvi kultūras mantojuma iestāžu vai izglītības iestāžu telpām pētniecības vai privātu studiju nolūkos. Turklāt ir arī ieviests izņēmums attiecībā uz literāru darbu publisku patapināšanu, lai nodrošinātu, ka visi Eiropas Savienības iedzīvotāji var piekļūt neierobežotai grāmatu un citu resursu izlasei.

Darbi, ko vairs netirgo

Atzinuma sagatavotāja ir 7. pantā piedāvājusi ieviest izņēmumu, kas kultūras mantojuma iestādēm ļaus izplatīt, publiskot vai darīt pieejamus iestādes kolekcijā pastāvīgi esošus vairs netirgotus darbus vai citus tiesību objektus nekomerciālos nolūkos, pienācīgi ņemot vērā atlīdzības shēmas, lai kompensētu jebkādu tiesību īpašnieku likumīgo interešu nepamatotu aizskārumu. Visos gadījumos radošajām personām un tiesību īpašniekiem vajadzētu būt tiesībām iebilst pret šādas pieejamības nodrošināšanu un panākt savu darbu izņemšanu no tiešsaistes.

Preses izdevumu aizsardzība attiecībā uz digitālu izmantošanu

Atzinuma sagatavotāja uzskata, ka preses izdevēju tiesību noteikšana 11. pantā nav pietiekami pamatota. Izdevēji patiešām var saskarties ar problēmām, piemērojot licencētas autortiesības, taču šis jautājums būtu jārisina ar regulējumu izpildes nodrošināšanai. Vienkārši grozījumi Izpildes direktīvas 2004/48/EK 5. pantā, to attiecinot arī uz preses izdevējiem, nodrošinās vajadzīgos un atbilstīgos līdzekļus šā jautājuma atrisināšanai. Atzinuma sagatavotāja uzskata, ka nav jāparedz jaunas tiesības, jo izdevējiem ir neierobežotas tiesības jebkurā brīdī izvēlēties nepiedalīties šajā ekosistēmā, izmantojot vienkāršus tehniskus līdzekļus. Atzinuma sagatavotāja pauž bažas par šādu tiesību noteikšanas iespējamo ietekmi uz tirgu — ļoti iespējams, ka šādu tiesību pievienošana papildinās licencēšanas darījumus ar vēl vienu sarežģītības slāni. Nav paredzētas arī nekādas garantijas, ka jebkāds izdevēju atlīdzības paaugstinājums nonāktu autoru rokās. Iespējams, ir pieejami efektīvāki veidi, kā veicināt kvalitatīvu žurnālistiku un izdevējdarbību ar nodokļu stimuliem, nevis ar autortiesību aktu papildu slāni.

Daži veidi, kā aizsargātu saturu izmanto tiešsaistes pakalpojumos

Attiecībā uz 13. pantu (un attiecīgi 37., 38. un 39. apsvērumu) atzinuma sagatavotāja uzskata, ka pašreizējais formulējums nav saderīgs ar ierobežoto saistību režīmu, kas noteikts Direktīvā 2000/31/EK (Direktīvā par elektronisko tirdzniecību) — tiesību aktā, kurš ir izrādījies patiešām lietderīgs iekšējam tirgum digitālajā jomā. Atzinuma sagatavotāja noteikti atbalsta to, ka ir jārisina vērtību atšķirības jautājums, un uzsver, ka radošajām personām un tiesību īpašniekiem ir no tiešsaistes pakalpojumu sniedzējiem jāsaņem taisnīga un līdzsvarota atlīdzība par viņu darbu izmantošanu. Tomēr tas būtu jāpanāk, neradot nelabvēlīgu ietekmi uz digitālo ekonomiku vai iedzīvotāju brīvību interneta lietošanā. Direktīvas 13. panta pašreizējais formulējums to nepanāk. Pantā noteiktās stingrās prasības varētu radīt šķērsli jaunu un jaunietekmes uzņēmumu ienākšanai tirgū. Tam arī piemīt tehnoloģiska specifika, un tirgus var reaģēt, vienkārši izmainot tehniskos procesus vai izstrādājot jaunus darījumdarbības modeļus, kas nepakļaujas noteiktajam kategorizēšanas režīmam. Filtrēšana, iespējams, kaitē lietotāju interesēm, jo ir daudzi likumīgi autortiesību satura lietošanas veidi, kurus filtrēšanas tehnoloģijas nereti neņem vērā, jo nav pietiekami attīstītas.

GROZĪJUMI

Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Juridisko komiteju ņemt vērā šādus grozījumus:

Grozījums Nr.    1

Direktīvas priekšlikums

2. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2)  Autortiesību un blakustiesību jomā pieņemtās Savienības direktīvas tiesību īpašniekiem nodrošina augstu aizsardzības līmeni un izveido regulējumu tam, kā iespējams izmantot darbus un citus ar tiesībām aizsargātus objektus. Šis saskaņotais tiesiskais regulējums sekmē iekšējā tirgus labu funkcionēšanu: tas stimulē inovāciju, radošumu, ieguldījumus un jauna satura radīšanu, arī digitālajā vidē. Šā tiesiskā regulējuma nodrošinātā aizsardzība arī palīdz sasniegt Savienības mērķi ievērot un veicināt kultūru daudzveidību, vienlaikus pievēršot uzmanību ES kopīgajam kultūras mantojumam. Līguma par Eiropas Savienības darbību 167. panta 4. punkts prasa, lai Savienība savā rīcībā ņemtu vērā kultūras aspektus.

(2)  Autortiesību un blakustiesību jomā pieņemtās Savienības direktīvas tiesību īpašniekiem nodrošina augstu aizsardzības līmeni un izveido regulējumu tam, kā iespējams izmantot darbus un citus ar tiesībām aizsargātus objektus. Šis saskaņotais tiesiskais regulējums sekmē patiesi integrēta iekšējā tirgus labu funkcionēšanu: tas stimulē inovāciju, radošumu, ieguldījumus un jauna satura radīšanu, arī digitālajā vidē. Šā tiesiskā regulējuma nodrošinātā aizsardzība arī palīdz sasniegt Savienības mērķi ievērot un veicināt kultūru daudzveidību, vienlaikus pievēršot uzmanību ES kopīgajam kultūras mantojumam. Līguma par Eiropas Savienības darbību 167. panta 4. punkts prasa, lai Savienība savā rīcībā ņemtu vērā kultūras aspektus.

Grozījums Nr.    2

Direktīvas priekšlikums

3. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3)  Straujas tehnoloģiju attīstības ietekmē joprojām mainās darbu un citu tiesību objektu radīšanas, producēšanas, izplatīšanas un izmantošanas veidi. Joprojām parādās jauni darījumdarbības modeļi un jauni darītāji. Savienības autortiesību regulējumā noteiktie principi un mērķi joprojām ir stabili. Tomēr attiecībā uz noteiktiem darbu un citu tiesību objektu izmantošanas veidiem digitālajā vidē, arī pārrobežu izmantošanu, gan tiesību īpašniekiem, gan lietotājiem joprojām trūkst juridiskās noteiktības. Kā teikts Komisijas paziņojumā "Ceļā uz modernu un eiropeisku autortiesību regulējumu"26, spēkā esošo Savienības autortiesību regulējumu dažās jomās vajag pielāgot un papildināt. Šajā direktīvā paredzēti noteikumi, kā digitālajai videi un pārrobežu videi pielāgot noteiktus izņēmumus un ierobežojumus, un tādi pasākumi, kas, lai nodrošinātu plašāku piekļuvi saturam, atvieglo noteiktu licencēšanas praksi attiecībā uz vairs netirgotu darbu izplatīšanu un attiecībā uz audiovizuālo darbu tiešsaistes pieejamību pieprasījumvideo platformās. Lai izveidotos no autortiesību viedokļa labi funkcionējošs tirgus, būtu nepieciešami arī noteikumi par tiesībām attiecībā uz izdevumiem, par to, kā darbus un citus tiesību objektus izmanto tiešsaistes pakalpojumu sniedzēji, kas glabā un dara piekļūstamu lietotāju augšupielādētu saturu, un par autoru un izpildītāju līgumu pārredzamību.

(3)  Straujas tehnoloģiju attīstības ietekmē joprojām mainās darbu un citu tiesību objektu radīšanas, producēšanas, izplatīšanas un izmantošanas veidi, un attiecīgajiem tiesību aktiem jāatbilst nākotnes vajadzībām, lai tie neierobežotu tehnoloģisko attīstību. Joprojām parādās jauni darījumdarbības modeļi un jauni darītāji. Savienības autortiesību regulējumā noteiktie principi un mērķi joprojām ir stabili. Tomēr attiecībā uz noteiktiem darbu un citu tiesību objektu izmantošanas veidiem digitālajā vidē, arī pārrobežu izmantošanu, gan tiesību īpašniekiem, gan lietotājiem joprojām trūkst juridiskās noteiktības. Kā teikts Komisijas paziņojumā "Ceļā uz modernu un eiropeisku autortiesību regulējumu"26, spēkā esošo Savienības autortiesību regulējumu dažās jomās vajag pielāgot un papildināt. Šajā direktīvā paredzēti noteikumi, kā digitālajai videi un pārrobežu videi pielāgot noteiktus izņēmumus un ierobežojumus, un tādi pasākumi, kas, lai nodrošinātu plašāku piekļuvi saturam, atvieglo noteiktu licencēšanas praksi attiecībā uz vairs netirgotu darbu izplatīšanu un attiecībā uz audiovizuālo darbu tiešsaistes pieejamību pieprasījumvideo platformās. Lai izveidotos no autortiesību viedokļa labi funkcionējošs un taisnīgs tirgus, būtu nepieciešami arī noteikumi par darbu un citu tiesību objektu lietošanu, par tiešsaistes pakalpojumu sniedzējiem, kā arī par autoru un izpildītāju līgumu pārredzamību un tādu norēķinu pārredzamību, kas izriet no aizsargātu darbu izmantošanas saskaņā ar šiem līgumiem.

__________________

__________________

26 COM(2015) 626 final.

26 COM(2015) 626 final.

Grozījums Nr.     3

Direktīvas priekšlikums

4. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4)  Šī direktīva balstās uz noteikumiem, kas noteikti ar šajā jomā patlaban spēkā esošajām direktīvām, jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 96/9/EK27, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/29/EK28, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/115/EK29, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/24/EK30, Eiropas Parlamenta un Padomes 2012/28/ES31 un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/26/ES32.

(4)  Šī direktīva balstās uz noteikumiem, kas noteikti ar šajā jomā patlaban spēkā esošajām direktīvām, jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 96/9/EK27, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/31/EK27a, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/29/EK28, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/115/EK29, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/24/EK30, Eiropas Parlamenta un Padomes 2012/28/ES31 un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/26/ES32.

_________________

_________________

27 Eiropas Parlamenta un Padomes 1996. gada 11. marta Direktīva 96/9/EK par datubāzu tiesisko aizsardzību (OV L 77, 27.3.1996., 20.–28. lpp.).

27 Eiropas Parlamenta un Padomes 1996. gada 11. marta Direktīva 96/9/EK par datubāzu tiesisko aizsardzību (OV L 77, 27.3.1996., 20.–28. lpp.).

 

27a Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 8. jūnija Direktīva 2000/31/EK par dažiem informācijas sabiedrības pakalpojumu tiesiskiem aspektiem, jo īpaši elektronisko tirdzniecību, iekšējā tirgū (Direktīva par elektronisko tirdzniecību) (OV L 178, 17.7.2000., 1. lpp.).

28 Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 22. maija Direktīva 2001/29/EK par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā, (OV L 167, 22.6.2001., 10.–19. lpp.).

28 Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 22. maija Direktīva 2001/29/EK par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā (OV L 167, 22.6.2001., 10.–19. lpp.).

29 Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Direktīva 2006/115/EK par nomas tiesībām un patapinājuma tiesībām, un dažām blakustiesībām intelektuālā īpašuma jomā (OV L 376, 27.12.2006., 28.–35. lpp.).

29 Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Direktīva 2006/115/EK par nomas tiesībām un patapinājuma tiesībām, un dažām blakustiesībām intelektuālā īpašuma jomā (OV L 376, 27.12.2006., 28.–35. lpp.).

30 Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Direktīva 2009/24/EK par datorprogrammu tiesisko aizsardzību (OV L 111, 5.5.2009., 16.–22. lpp.).

30 Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Direktīva 2009/24/EK par datorprogrammu tiesisko aizsardzību (OV L 111, 5.5.2009., 16.–22. lpp.).

31 Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Direktīva 2012/28/ES par dažiem atļautiem nenosakāmu autortiesību subjektu darbu izmantošanas veidiem (OV L 299, 27.10.2012., 5.–12. lpp.).

31 Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Direktīva 2012/28/ES par dažiem atļautiem nenosakāmu autortiesību subjektu darbu izmantošanas veidiem (OV L 299, 27.10.2012., 5.–12. lpp.).

32 Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra Direktīva 2014/26/ES par autortiesību un blakustiesību kolektīvo pārvaldījumu un muzikālo darbu tiesību lietošanai tiešsaistē daudzteritoriālo licencēšanu iekšējā tirgū (OV L 84, 20.3.2014., 72.–98. lpp.).

32 Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra Direktīva 2014/26/ES par autortiesību un blakustiesību kolektīvo pārvaldījumu un muzikālo darbu tiesību lietošanai tiešsaistē daudzteritoriālo licencēšanu iekšējā tirgū (OV L 84, 20.3.2014., 72.–98. lpp.).

Grozījums Nr.    4

Direktīvas priekšlikums

6. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6)  Šajā direktīvā izklāstīto izņēmumu un ierobežojuma nolūks ir panākt taisnīgu līdzsvaru starp autoru un citu tiesību īpašnieku tiesībām un interesēm, no vienas puses, un lietotāju tiesībām un interesēm, no otras puses. Tos var piemērot tikai konkrētos īpašos gadījumos, kas nav pretrunā darba vai citu tiesību objektu parastajai izmantošanai un nepamatoti neaizskar tiesību īpašnieku likumīgās intereses.

(6)  Šajā direktīvā izklāstīto izņēmumu un ierobežojumu nolūks ir panākt taisnīgu līdzsvaru starp autoru un citu tiesību īpašnieku tiesībām un interesēm, no vienas puses, un lietotāju tiesībām un interesēm, no otras puses. Tos var piemērot tikai konkrētos īpašos gadījumos, kas nav pretrunā darba vai citu tiesību objektu parastajai izmantošanai un nepamatoti neaizskar tiesību īpašnieku likumīgās intereses. Tie jo īpaši attiecas uz piekļuvi izglītībai, zināšanām un kultūras mantojumam, līdz ar to tie ir sabiedrības interesēs.

Grozījums Nr.     5

Direktīvas priekšlikums

8. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(8)  Jaunas tehnoloģijas paver iespēju automātiski datorizēti analizēt tādu digitālas formas informāciju kā teksts, skaņas, attēli vai dati — šo procesu parasti sauc par tekstizraci un datizraci. Šādas tehnoloģijas pētniekiem dod iespēju apstrādāt lielus informācijas daudzumus, lai varētu iegūt jaunas zināšanas un atklāt jaunas tendences. Tekstizraces un datizraces tehnoloģijas digitālajā ekonomikā ir vispārizplatītas, taču ir plaši atzīts, ka tekstizrace un datizrace īpašu labumu var dot pētnieku aprindām un tādējādi sekmēt inovāciju. Tomēr Savienībā tādas pētniecības organizācijas kā universitātes un pētniecības institūti saskaras ar juridisku nenoteiktību attiecībā uz to, kādā apjomā tie drīkst veikt tekstizraci un datizraci. Dažos gadījumos tekstizrace un datizrace var būt saistītas ar darbībām, ko aizsargā autortiesības un/vai sui generis datubāzes tiesības, proti, ar darbu vai citu tiesību objektu reproducēšanu un/vai satura ekstrahēšanu no kādas datubāzes. Ja netiek piemērots izņēmums vai ierobežojums, šādu darbību veikšanai būtu vajadzīga tiesību īpašnieku atļauja. Tekstizraci un datizraci var veikt arī attiecībā uz tīriem faktiem vai datiem, ko neaizsargā autortiesības, un šādos gadījumos atļauja nebūtu vajadzīga.

(8)  Jaunas tehnoloģijas paver iespēju automātiski datorizēti analizēt tādu digitālas formas informāciju kā teksts, skaņas, attēli vai jebkādi citādi dati — šo procesu parasti sauc par tekstizraci un datizraci. Šādas tehnoloģijas dod iespēju apstrādāt lielus digitāli glabātas informācijas daudzumus, lai varētu iegūt jaunas zināšanas un atklāt jaunas tendences. Tekstizraces un datizraces tehnoloģijas digitālajā ekonomikā ir vispārizplatītas, taču ir plaši atzīts, ka tekstizrace un datizrace īpašu labumu var dot pētnieku aprindām un tādējādi sekmēt inovāciju. Tomēr Savienībā fiziskas personas, publiskas un privātas struktūras, kam ir likumīga piekļuve saturam, saskaras ar juridisku nenoteiktību attiecībā uz to, kādā apjomā tie drīkst veikt tekstizraci un datizraci. Dažos gadījumos tekstizrace un datizrace var būt saistītas ar darbībām, ko aizsargā autortiesības un/vai sui generis datubāzes tiesības, proti, ar darbu vai citu tiesību objektu reproducēšanu un/vai satura ekstrahēšanu no kādas datubāzes. Ja netiek piemērots izņēmums vai ierobežojums, šādu darbību veikšanai būtu vajadzīga tiesību īpašnieku atļauja. Atļauja nebūtu vajadzīga, ja tekstizraci vai datizraci veic attiecībā uz tīriem faktiem vai datiem, ko neaizsargā autortiesības. Tiesības lasīt būtībā ir tādas pašas kā izraces tiesības.

Grozījums Nr.    6

Direktīvas priekšlikums

9. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9)  Savienības tiesību akti jau paredz zināmus izņēmumus un ierobežojumus, kas aptver lietošanu zinātniskas pētniecības vajadzībām un ko var attiecināt uz tekstizraces un datizraces darbībām. Tomēr šie izņēmumi un ierobežojumi ir brīvprātīgi un nav pilnīgi pielāgoti tehnoloģiju lietošanai zinātniskā pētniecībā. Turklāt pētniekiem var būt likumīga piekļuve saturam, piemēram, viņi var būt izdevumu abonenti vai viņiem var būt atvērtas piekļuves licence, taču tekstizrace vai datizrace var neietilpt licences nosacījumos. Tā kā pētniecība arvien vairāk tiek veikta ar digitālās tehnoloģijas palīdzību, nerisinot juridisko nenoteiktību attiecībā uz tekstizraci un datizraci, rodas risks, ka Savienība kā pētniecības teritorija vairs nebūs tik konkurētspējīga.

(9)  Savienības tiesību akti jau paredz zināmus izņēmumus un ierobežojumus, kas aptver lietošanu zinātniskas pētniecības vajadzībām un ko var attiecināt uz tekstizraces un datizraces darbībām. Tomēr šie izņēmumi un ierobežojumi ir brīvprātīgi un nav pilnīgi pielāgoti tekstizraces un datizraces tehnoloģiju lietošanai, kuras ir relevantas ne tikai zinātniskā pētniecībā vien. Turklāt, ja ir likumīgi iegūta piekļuve saturam, piemēram, izdevumu abonementi vai atvērtas piekļuves licences, tekstizrace vai datizrace var neietilpt licences nosacījumos. Tā kā pētniecība arvien vairāk tiek veikta ar digitālās tehnoloģijas palīdzību, nerisinot juridisko nenoteiktību attiecībā uz tekstizraci un datizraci visiem potenciālajiem lietotājiem, rodas risks, ka Savienība kā pētniecības teritorija vairs nebūs tik konkurētspējīga un ka cietīs Eiropas Atvērtās zinātnes programmā paredzētie Savienības darbības virzieni. Savienības tiesību aktos jāatzīst, ka tekstizraci un datizraci aizvien vairāk izmanto ne tikai oficiālas pētniecības organizācijas un ne tikai zinātniskās pētniecības nolūkiem, tomēr tik un tā sekmējot inovāciju un tehnoloģiju nodošanu un kalpojot sabiedrības interesēm.

Grozījums Nr.    7

Direktīvas priekšlikums

10. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10)  Šī juridiskā nenoteiktība būtu jārisina, attiecībā uz reproducēšanas tiesībām un arī tiesībām liegt ekstrahēšanu no datubāzes nosakot obligātu izņēmumu. Jaunais izņēmums nedrīkstētu skart līdzšinējo obligāto izņēmumu, kas Direktīvas 2001/29 5. panta 1. punktā paredzēts attiecībā uz pagaidu reproducēšanas darbībām un kas būtu arī turpmāk jāpiemēro tekstizraces un datizraces paņēmieniem, kuri nav saistīti ar kopēšanu ārpus minētā izņēmuma tvēruma. Pētniecības organizācijām būtu jāizmanto izņēmums, arī iesaistoties publiskā un privātā sektora partnerībās.

(10)  Šī juridiskā nenoteiktība būtu jārisina, attiecībā uz reproducēšanas tiesībām un arī tiesībām liegt ekstrahēšanu no datubāzes nosakot obligātu izņēmumu. Vēl vienam obligātam izņēmumam būtu jānodrošina pētniecības organizācijām piekļuve informācijai formātā, kas sniedz iespēju to izmantot tekstizracei un datizracei. Izņēmums uz pētniecības organizācijām būtu jāattiecina arī tad, kad tās iesaistās publiskā un privātā sektora partnerībās, bet ar noteikumu, ka savu peļņu tās reinvestē pētniecībā. Jaunie izņēmumi nedrīkstētu skart līdzšinējo obligāto izņēmumu, kas Direktīvas 2001/29 5. panta 1. punktā paredzēts attiecībā uz pagaidu reproducēšanas darbībām un kas būtu arī turpmāk jāpiemēro tekstizraces un datizraces paņēmieniem, kuri nav saistīti ar kopēšanu ārpus minētā izņēmuma tvēruma.

Grozījums Nr.     8

Direktīvas priekšlikums

11. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(11)  Pie pētniecības organizācijām visā Savienībā pieder daudzi dažādi tiesību subjekti, kuru galvenais mērķis ir nodarboties ar zinātnisku pētniecību vai ar to nodarboties, vienlaikus sniedzot izglītības pakalpojumus. Tā kā šie tiesību subjekti ir daudzveidīgi, ir svarīgi, lai labumguvējiem par izņēmumu būtu vienota izpratne. Par spīti juridisko formu un struktūru daudzveidībai, pētniecības organizācijām visās dalībvalstīs kopīga iezīme parasti ir tāda, ka tās darbojas vai nu uz bezpeļņas pamata, vai kopsakarā ar valsts atzītām sabiedriskām interesēm. Par šādām sabiedriskām interesēm var liecināt, piemēram, sabiedrisks finansējums vai valsts līmeņa tiesību aktu vai publisku līgumu noteikumi. Tomēr par pētniecības organizācijām šīs direktīvas nozīmē nevajadzētu uzskatīt organizācijas, ko izšķirīgi ietekmē komercuzņēmumi, kuru strukturālais izkārtojums, piemēram, akcionāru vai biedru kvalitatīvais sastāvs, var tiem pavērt preferenciālu piekļuvi pētniecības rezultātiem.

(11)  Pie pētniecības organizācijām visā Savienībā pieder daudzi dažādi tiesību subjekti, kuri veic pētniecību, tostarp publiskā sektora un kultūras mantojuma iestādes, un kuru galvenais mērķis ir nodarboties ar zinātnisku pētniecību vai ar to nodarboties, vienlaikus sniedzot izglītības pakalpojumus. Tā kā šie tiesību subjekti ir daudzveidīgi, ir svarīgi, lai labumguvējiem par izņēmumu būtu vienota izpratne. Par spīti juridisko formu un struktūru daudzveidībai, pētniecības organizācijām visās dalībvalstīs kopīga iezīme parasti ir tāda, ka tās darbojas vai nu uz bezpeļņas pamata, vai kopsakarā ar valsts atzītām sabiedriskām interesēm. Par šādām sabiedriskām interesēm var liecināt, piemēram, sabiedrisks finansējums vai valsts līmeņa tiesību aktu vai publisku līgumu noteikumi. Tomēr par pētniecības organizācijām šīs direktīvas nozīmē nevajadzētu uzskatīt organizācijas, ko izšķirīgi ietekmē komercuzņēmumi, kuru strukturālais izkārtojums, piemēram, akcionāru vai biedru kvalitatīvais sastāvs, var tiem pavērt preferenciālu piekļuvi pētniecības rezultātiem.

Grozījums Nr.    9

Direktīvas priekšlikums

12. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(12)  Paredzot potenciāli daudz pieprasījumu pēc piekļuves tiesību īpašnieku darbiem vai citiem tiesību objektiem un to lejupielādes, ja ir risks, ka pazemināsies darbu vai citu tiesību objektu mitinātāju sistēmu vai datubāzu drošība vai integritāte, tiesību īpašniekiem būtu jāatļauj veikt pasākumus. Šie pasākumi nedrīkstētu pārsniegt to, kas nepieciešams, lai nodrošinātu sistēmas drošību un integritāti, un nedrīkstētu traucēt izņēmuma faktisko piemērošanu.

(12)  Paredzot potenciāli daudz pieprasījumu pēc piekļuves tiesību īpašnieku darbiem vai citiem tiesību objektiem un to lejupielādes, ja ir risks, ka pazemināsies darbu vai citu tiesību objektu mitinātāju sistēmu vai datubāzu drošība, tiesību īpašniekiem būtu jāatļauj veikt pasākumus. Šie pasākumi nedrīkstētu pārsniegt to, kas nepieciešams, samērīgs un lietderīgs, lai nodrošinātu sistēmas drošību, un nedrīkstētu traucēt izņēmuma faktisko piemērošanu vai ierobežot pētniecības rezultātu reproducējamību.

Grozījums Nr.     10

Direktīvas priekšlikums

13.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(13a)  Tekstizraces un datizraces process ietver aizsargātu darbu un citu tiesību objektu lejupielādi būtiskā apmērā. Tādēļ satura glabāšana un kopēšana būtu stingri jāierobežo līdz tādam apmēram, kāds nepieciešams rezultātu verificēšanai. Lai novērstu izmantošanu, ko šis izņēmums neparedz, visas glabātās kopijas pēc saprātīga laikposma būtu jādzēš.

Grozījums Nr.    11

Direktīvas priekšlikums

14. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(14)  Direktīvas 2001/29/EK 5. panta 3. punkta a) apakšpunkts dalībvalstīm dod iespēju izņēmumu vai ierobežojumu attiecībā uz savu darbu reproducēšanas, publiskošanas vai publiskas pieejamības došanas tiesībām ieviest cita starpā tikai mācīšanas ilustrēšanas [ilustrācija mācību procesā] nolūkā. Turklāt Direktīvas 96/9/EK 6. panta 2. punkta b) apakšpunkts un 9. panta b) punkts mācīšanās ilustrēšanas [piemērs mācībās] nolūkā atļauj lietot datubāzes un būtisku to satura daļu ekstrahēt vai izmantot atkārtoti. Nav skaidrs, kādā tvērumā šos izņēmumus vai ierobežojumus piemērot digitālai izmantošanai. Turklāt trūkst skaidrības par to, vai šādi izņēmumi vai ierobežojumi būtu jāpiemēro mācīšanai, kas notiek tiešsaistē un tātad ir tālmācība. Vēl jo vairāk, spēkā esošajā regulējumā nav paredzēta darbība pāri robežām. Šī situācija var kavēt digitāli atbalstītas izglītojošās darbības un tālmācības attīstību. Tāpēc ir jāievieš jauns obligāts izņēmums vai ierobežojums, lai būtu drošība, ka, darbus vai citus tiesību objektus izmantojot digitālā izglītojošajā darbībā, arī tiešsaistē un pāri robežām, izglītības iestādes bauda pilnīgu juridisku noteiktību.

(14)  Direktīvas 2001/29/EK 5. panta 3. punkta a) apakšpunkts dalībvalstīm dod iespēju izņēmumu vai ierobežojumu attiecībā uz savu darbu reproducēšanas, publiskošanas vai publiskas pieejamības došanas tiesībām ieviest cita starpā tikai mācīšanas ilustrēšanas [ilustrācija mācību procesā] nolūkā. Turklāt Direktīvas 96/9/EK 6. panta 2. punkta b) apakšpunkts un 9. panta b) punkts mācīšanās ilustrēšanas [piemērs mācībās] nolūkā atļauj lietot datubāzes un būtisku to satura daļu ekstrahēt vai izmantot atkārtoti. Turklāt trūkst skaidrības par to, vai šādi izņēmumi vai ierobežojumi būtu jāpiemēro mācīšanai, kas notiek tiešsaistē un tātad ir tālmācība. Vēl jo vairāk, spēkā esošajā regulējumā nav paredzēta darbība pāri robežām. Šī situācija var kavēt digitāli atbalstītas izglītojošās darbības un tālmācības attīstību. Tāpēc ir jāievieš jauns obligāts izņēmums vai ierobežojums, lai būtu drošība, ka, darbus vai citus tiesību objektus izmantojot visā izglītojošajā darbībā, arī tiešsaistē un pāri robežām, ir pilnīga juridiskā noteiktība.

Grozījums Nr.    12

Direktīvas priekšlikums

15. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(15)  Tālmācība un pārrobežu izglītības programmas gan galvenokārt tiek izstrādātas augstākās izglītības līmenī, taču digitālie instrumenti un resursi tiek arvien vairāk izmantoti visos izglītības līmeņos, jo īpaši mācību pieredzes pilnveidošanai un bagātināšanai. Tāpēc vajadzētu būt tā, ka šajā direktīvā paredzēto izņēmumu vai ierobežojumu izmanto visas primārās un sekundārās izglītības, kā arī profesionālās un augstākās izglītības iestādes tiktāl, ciktāl tās nekomerciālā nolūkā veic izglītošanas darbu. Nosakot, vai kādas izglītības iestādes darbība ir nekomerciāla, izšķiroši faktori nav tās organizatoriskā struktūra un finansēšanas veids.

(15)  Tālmācība, e-mācības un pārrobežu izglītības programmas gan galvenokārt tiek izstrādātas augstākās izglītības līmenī, taču digitālie instrumenti un resursi tiek arvien vairāk izmantoti visos izglītības līmeņos, jo īpaši mācību pieredzes pilnveidošanai un bagātināšanai. Tāpēc vajadzētu būt tā, ka šajā direktīvā paredzēto izņēmumu vai ierobežojumu attiecina uz visām izglītības darbībām un iestādēm, arī tām, kas saistītas ar primāro, sekundāro, profesionālo un augstāko izglītību, kā arī organizācijām, kuras iesaistītas izglītošanā, tostarp dalībvalsts atzītas neformālas vai ikdienējas mācīšanās kontekstā, tiktāl, ciktāl tās izglītošanas darbu veic nekomerciālā nolūkā. Saskaņā ar Padomes 2009. gada 12. maija secinājumiem par stratēģisku sistēmu Eiropas sadarbībai izglītības un apmācības jomā ("ET 2020"), lai sasniegtu Savienības mērķus, līdztekus formālas izglītības devumam būtu jāatzīst un jāattīsta neformālās un ikdienējās mācīšanās devums. Nosakot, vai kādas izglītības iestādes darbība ir nekomerciāla, izšķiroši faktori nav tās organizatoriskā struktūra un finansēšanas veids.

Grozījums Nr.    13

Direktīvas priekšlikums

16. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(16)  Izņēmumam vai ierobežojumam vajadzētu aptvert darbu un citu tiesību objektu digitālu izmantošanu, piemēram, ka darbu daļas vai fragmentus izmanto, lai atbalstītu, bagātinātu vai papildinātu mācīšanu, tostarp ar to saistīto mācīšanos. Izņēmuma vai ierobežojuma aptvertie darbi vai citi tiesību objekti būtu jāizmanto tikai izglītības iestāžu atbildībā īstenotas mācīšanas un mācīšanās sakarā, arī eksāmenos, un tikai tik, cik šādu darbību nolūkā vajadzīgs. Izņēmumam vai ierobežojumam, aptverot digitālus līdzekļus mācību telpā un tiešsaistes izmantošanu izglītības iestādes drošajā elektroniskajā tīklā, kura piekļuvei vajadzētu būt aizsargātai jo īpaši ar autentificēšanas procedūru, būtu jāattiecas uz izmantošanu abos veidos. Būtu jāuzskata, ka mācīšanas ilustrēšanas kontekstā izņēmums vai ierobežojums aptver specifiskās piekļuves vajadzības, kādas ir personām ar invaliditāti.

(16)  Izņēmumam vai ierobežojumam vajadzētu aptvert visus darbu un citu tiesību objektu lietojumus — gan digitālus, gan citādus —, piemēram, tādus, kuros darbu daļas vai fragmentus izmanto, lai atbalstītu, bagātinātu vai papildinātu mācīšanu, tostarp ar to saistīto mācīšanos. Ar jēdzienu "mācīšanas ilustrēšana" parasti saprot to, ka darbu izmanto, lai sniegtu piemērus un paskaidrotu vai papildinātu mācību vielu. Izņēmuma vai ierobežojuma aptvertie darbi vai citi tiesību objekti būtu jāizmanto tikai mācīšanas un mācīšanās sakarā, arī eksāmenos, un tikai tik, cik šādu darbību nolūkā vajadzīgs. Izņēmumam vai ierobežojumam būtu jāattiecas gan uz bezsaistes izmantošanu, piemēram, mācību telpā vai tādās organizācijās kā bibliotēkas un citas kultūras mantojuma iestādes, kas iesaistītas mācīšanas darbībās, gan uz tiešsaistes izmantošanu izglītības iestādes drošajā elektroniskajā tīklā, kura piekļuvei vajadzētu būt aizsargātai jo īpaši ar autentificēšanas procedūru. Būtu jāuzskata, ka mācīšanas ilustrēšanas kontekstā izņēmums vai ierobežojums aptver specifiskās piekļuves vajadzības, kādas ir personām ar invaliditāti.

Grozījums Nr.    14

Direktīvas priekšlikums

17. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(17)  Lai darbus un citus tiesību objektus būtu vieglāk izmantot izglītībā, vairākās dalībvalstīs ir noteikta atšķirīga kārtība, kas balstās uz Direktīvā 2001/29/EK paredzētā izņēmuma īstenošanu vai uz licencēšanas nolīgumiem, kuri aptver tālāku izmantošanu. Šāda kārtība parasti ir izstrādāta, ņemot vērā izglītības iestāžu vajadzības un atšķirīgos izglītības līmeņus. Lai gan jaunā obligātā izņēmuma vai ierobežojuma tvērumu attiecībā uz digitālu izmantošanu un pārrobežu izglītojošo darbību ir būtiski vajadzīgs saskaņot, īstenošana dažādās dalībvalstīs var notikt atšķirīgi, ja vien tas nekavē izņēmuma vai ierobežojuma piemērošanu vai pārrobežu izmantošanu. Tādējādi dalībvalstīm būtu jārodas iespējai tālāk attīstīt līdzšinējās valstu līmenī noslēgtās vienošanās. Dalībvalstis jo īpaši varētu noteikt, ka izņēmuma vai ierobežojuma pilnīga vai daļēja piemērošana ir atkarīga no tā, vai ir pieejamas attiecīgas licences, kas aptver vismaz to pašu ar izņēmumu atļauto izmantošanu. Šāds mehānisms, piemēram, dotu iespēju par preferenciālām uzskatīt licences uz galvenokārt izglītības tirgum paredzētiem materiāliem. Lai nepieļautu, ka šāds mehānisms izglītības iestādēm rada juridisku nenoteiktību vai administratīvu slogu, dalībvalstīm, kas izmanto šo pieeju, būtu jāpieņem konkrēti pasākumi, kuri nodrošinātu, ka licencēšanas shēmas, kas mācīšanas ilustrēšanas nolūkam atļauj darbu vai citu tiesību objektu digitālu izmantošanu, ir viegli pieejamas un ka izglītības iestādes zina, ka šādas licencēšanas shēmas pastāv.

(17)  Lai vismaz īsus darbu un citu tiesību objektu fragmentus vai izvilkumus būtu vieglāk izmantot izglītībā, vairākās dalībvalstīs ir noteikta atšķirīga kārtība, kas balstās uz Direktīvā 2001/29/EK paredzētā izņēmuma īstenošanu vai uz paplašinātas kolektīvās licencēšanas nolīgumiem. Šāda kārtība parasti ir izstrādāta, ņemot vērā šķēršļus, ko rada Savienības līmeņa brīvprātīgo izņēmumu slēgtais saraksts, izglītības iestāžu vajadzības un atšķirīgos izglītības līmeņus. Lai gan jaunā obligātā izņēmuma vai ierobežojuma tvērumu attiecībā uz bezsaistes un tiešsaistes izmantošanu un jo īpaši pārrobežu izglītojošo darbību ir būtiski vajadzīgs saskaņot, īstenošana dažādās dalībvalstīs var notikt atšķirīgi, ja vien tas nekavē izņēmuma vai ierobežojuma piemērošanu vai pārrobežu izmantošanu. Tādējādi dalībvalstīm būtu jārodas iespējai tālāk attīstīt līdzšinējās valstu līmenī noslēgtās vienošanās. Dalībvalstis jo īpaši varētu noteikt, ka izņēmuma vai ierobežojuma pilnīga vai daļēja piemērošana ir atkarīga no tā, vai ir pieejamas attiecīgas licences, kas aptver vismaz to pašu ar izņēmumu atļauto izmantošanu. Jebkādi citi atlīdzības mehānismi būtu jāattiecina tikai uz gadījumiem, kad pastāv risks nepamatoti skart tiesību īpašnieku likumīgās intereses. Šādos gadījumos dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai prasīt kompensāciju par izmantošanu saskaņā ar šo izņēmumu. Šāds mehānisms, piemēram, dotu iespēju par preferenciālām uzskatīt licences uz galvenokārt izglītības tirgum paredzētiem materiāliem. Lai nepieļautu, ka šāds mehānisms izglītības iestādēm rada juridisku nenoteiktību vai administratīvu slogu, dalībvalstīm, kas izmanto šo pieeju, būtu jāpieņem konkrēti pasākumi, kuri nodrošinātu, ka licencēšanas shēmas, kas mācīšanas ilustrēšanas nolūkam atļauj darbu vai citu tiesību objektu digitālu izmantošanu, ir viegli pieejamas, nav pārāk dārgas un aptver visus saskaņā ar izņēmumu atļautos lietojumus un ka izglītības iestādes zina, ka šādas licencēšanas shēmas pastāv.

Grozījums Nr.    15

Direktīvas priekšlikums

18. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(18)  Saglabāšanas darbībai var būt nepieciešams kādas kultūras mantojuma iestādes kolekcijā esošu darbu vai citu tiesību objektu reproducēt un tātad no attiecīgajiem tiesību īpašniekiem saņemt attiecīgu atļauju. Kultūras mantojuma iestādes ir iesaistītas savu kolekciju saglabāšanā nākamajām paaudzēm. Jaunus šo kolekciju mantojuma saglabāšanas veidus piedāvā digitālās tehnoloģijas, taču tās rada arī jaunas problēmas. Ņemot vērā jaunās problēmas, vajadzīgs koriģēt spēkā esošo tiesisko regulējumu, paredzot obligātu izņēmumu attiecībā uz tādām reproducēšanas tiesībām, kas dara iespējamas minētās saglabāšanas darbības.

(18)  Saglabāšanas darbībai var būt nepieciešams kādas kultūras mantojuma iestādes kolekcijā esošu darbu vai citu tiesību objektu reproducēt un tātad no attiecīgajiem tiesību īpašniekiem saņemt attiecīgu atļauju. Kultūras mantojuma iestādes ir iesaistītas kultūras mantojuma saglabāšanā nākamajām paaudzēm. Jaunus kultūras mantojuma iestāžu kolekciju mantojuma saglabāšanas veidus piedāvā digitālās tehnoloģijas, taču tās rada arī jaunus izaicinājumus. Viens no šādiem izaicinājumiem ir tādu darbu sistemātiska vākšana un saglabāšana, kuri sākotnēji nav publicēti, izmantojot parastos analogos līdzekļus, bet ir radīti digitālā formātā (tā dēvētie digitālā formātā radītie darbi). Lai gan izdevējiem dalībvalstīs parasti ir pienākums arhivēšanas nolūkā konkrētām kultūras mantojuma iestādēm iesniegt katra publicētā darba obligāto eksemplāru, digitālā formātā radītajiem darbiem šo pienākumu bieži vien nepiemēro. Ja digitālā formātā radīto darbu autori vai izdevēji nav iesnieguši obligātos eksemplārus, kultūras mantojuma iestādēm vajadzētu būt tiesīgām pēc savas iniciatīvas reproducēt digitālā formātā radītos darbus, ja tie ir atklāti pieejami internetā, lai pievienotu tos savām pastāvīgajām kolekcijām. Kultūras mantojuma iestādes veic arī iekšēju reproducēšanu daudzos un dažādos nolūkos, tostarp apdrošināšanas, tiesību nokārtošanas un patapinājumu vajadzībām. Ņemot vērā iespējamos jaunos izaicinājumus, vajadzīgs koriģēt spēkā esošo tiesisko regulējumu, paredzot obligātu izņēmumu attiecībā uz reproducēšanas tiesībām.

Grozījums Nr.    16

Direktīvas priekšlikums

21. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(21)  Šajā direktīvā darbi un citi tiesību objekti par kādas kultūras mantojuma iestādes kolekcijā pastāvīgi esošiem būtu jāuzskata, ja, piemēram, īpašumtiesību nodošanas vai licences nolīgumu rezultātā kultūras mantojuma iestādes īpašumā vai pastāvīgā valdījumā ir tā eksemplāri.

(21)  Šajā direktīvā darbi un citi tiesību objekti par kādas kultūras mantojuma iestādes kolekcijā pastāvīgi esošiem būtu jāuzskata, ja, piemēram, īpašumtiesību nodošanas vai licences nolīgumu rezultātā kultūras mantojuma iestādes vai izglītības iestādes īpašumā, ilgtermiņa patapinājuma turēšanā vai pastāvīgā valdījumā ir tā eksemplāri.

Grozījums Nr.    17

Direktīvas priekšlikums

31. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(31)  Lai nodrošinātu kvalitatīvu žurnālistiku un pilsoņu piekļuvi informācijai, nepieciešama ir brīva un plurālistiska prese. Tā sniedz fundamentālu ieguldījumu sabiedriskās diskusijās un demokrātiskas sabiedrības pareizā funkcionēšanā. Pārejā no drukas formāta uz digitālo formātu preses izdevumu izdevēji saskaras ar problēmām, kā licencēt savu izdevumu tiešsaistes izmantošanu un atgūt savus ieguldījumus. Preses izdevumu izdevējus neatzīstot par tiesību īpašniekiem, licencēšana un tiesību piemērošana digitālajā vidē bieži vien kļūst sarežģīta un neefektīva.

(31)  Lai nodrošinātu kvalitatīvu žurnālistiku un pilsoņu piekļuvi informācijai, nepieciešama ir brīva un plurālistiska prese. Tā sniedz fundamentālu ieguldījumu sabiedriskās diskusijās un demokrātiskas sabiedrības pareizā funkcionēšanā. Pārejā no drukas formāta uz digitālo formātu preses izdevumu izdevēji ir investējuši būtiskus resursus satura digitalizēšanā, bet saskaras ar problēmām, kā licencēt savu izdevumu tiešsaistes izmantošanu un atgūt savus ieguldījumus. Galvenokārt tas skaidrojams ar to, ka daži ziņu apkopotāji un meklētājprogrammas izmanto preses izdevēju saturu bez līgumiskas licences un bez taisnīgas atlīdzības. Digitālās platformas, piemēram, ziņu apkopotāji un meklētājprogrammas, savas darbības ir izvērsušas, izmantojot preses izdevēju ieguldījumus satura izveidē, taču nav veicinājušas tā attīstību. Tas nopietni apdraud žurnālistu nodarbinātību un taisnīgu atalgojumu, kā arī mediju plurālisma nākotni. Preses izdevumu izdevējus neatzīstot par tiesību īpašniekiem, licencēšana un tiesību piemērošana digitālajā vidē bieži vien kļūst sarežģīta un neefektīva.

Grozījums Nr.     18

Direktīvas priekšlikums

32. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(32)  Lai būtu nodrošināta izdevējnozares ilgtspējība, vajag atzīt un joprojām atbalstīt izdevēju organizatorisko un finansiālo ieguldījumu preses izdevumu radīšanā. Tāpēc attiecībā uz preses izdevumu digitālu izmantošanu Savienības līmenī vajag nodrošināt saskaņotu juridisko aizsardzību. Šāda aizsardzība būtu faktiski jāgarantē, Savienības tiesībās ieviešot tiesības, kas saistītas ar autortiesībām attiecībā uz to, kā digitālā izmantošanā reproducē un publikai pieejamus dara preses izdevumus.

(32)  Lai būtu nodrošināta izdevējnozares ilgtspējība, vajag atzīt un joprojām atbalstīt izdevēju organizatorisko un finansiālo ieguldījumu preses izdevumu radīšanā. Tāpēc attiecībā uz preses izdevumu digitālu izmantošanu Savienības līmenī vajag nodrošināt saskaņotu juridisko aizsardzību. Šāda aizsardzība būtu faktiski jāgarantē, Savienības tiesībās ieviešot autortiesību blakustiesības attiecībā uz to, kā drukātā un digitālā izmantošanā reproducē un publikai pieejamus dara preses izdevumus.

Pamatojums

Tā kā izdevēji investē gan drukātos, gan digitālos izdevumos, viņu tiesībām būtu jāatspoguļo šī realitāte, jo tas jau ir noteikts attiecībā uz citiem satura radītājiem saskaņā ar spēkā esošo Direktīvu 2001/29/EK.

Grozījums Nr.     19

Direktīvas priekšlikums

33. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(33)  Šajā direktīvā ir nepieciešams definēt preses izdevuma jēdzienu, ar to aptverot tikai žurnālistiskus izdevumus, kuri paredzēti informēšanai vai izklaidēšanai un kurus jebkādā datnesī publicē un periodiski vai regulāri atjaunina kāds pakalpojumu sniedzējs. Pie tādiem izdevumiem piederētu, piemēram, dienas laikraksti, vispārīgām vai speciālām interesēm veltīti nedēļas vai mēneša žurnāli un ziņu vietnes. Preses izdevumiem ar šo direktīvu piešķirtā aizsardzība nebūtu jāattiecina uz tādiem zinātniskā vai akadēmiskā nolūkā publicētiem periodiskiem izdevumiem kā zinātniski žurnāli. Šī aizsardzība neattiecas uz tādu hipersaites ievietošanu, kas nav publiskošana.

(33)  Šajā direktīvā ir nepieciešams definēt preses izdevuma jēdzienu, ar to aptverot tikai žurnālistiskus izdevumus, kuri paredzēti informēšanai vai izklaidēšanai un kurus jebkādā datnesī publicē un periodiski vai regulāri atjaunina kāds pakalpojumu sniedzējs. Pie tādiem izdevumiem piederētu, piemēram, dienas laikraksti, vispārīgām vai speciālām interesēm veltīti nedēļas vai mēneša žurnāli un ziņu vietnes. Preses izdevumiem ar šo direktīvu piešķirtā aizsardzība nebūtu jāattiecina uz tādiem zinātniskā vai akadēmiskā nolūkā publicētiem periodiskiem izdevumiem kā zinātniski žurnāli. Šī aizsardzība neattiecas uz datorizētas atsauču veidošanas vai indeksēšanas sistēmas darbībām, piemēram, hipersaites ievietošanu.

Grozījums Nr.     20

Direktīvas priekšlikums

34. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(34)  Kas attiecas uz digitālu izmantošanu, preses izdevumu izdevējiem ar šo direktīvu piešķirto tiesību tvērumam vajadzētu būt tādam pašam, kāds ir Direktīvā 2001/29/EK paredzētajām reproducēšanas un publiskošanas tiesībām. Uz tām būtu jāattiecina tādas pašas izņēmumu un ierobežojumu normas kā uz Direktīvā 2001/29/EK paredzētajām tiesībām, ieskaitot minētās direktīvas 5. panta 3. punkta d) apakšpunktā paredzēto izņēmumu attiecībā uz citēšanu kritikas vai apskata nolūkā.

(34)  Preses izdevumu izdevējiem ar šo direktīvu piešķirto tiesību tvērumam vajadzētu būt tādam pašam, kāds ir Direktīvā 2001/29/EK paredzētajām reproducēšanas un publiskošanas tiesībām, kā arī Direktīvā 2006/115/EK paredzētajām nomāšanas, patapināšanas un izplatīšanas tiesībām. Uz tām būtu jāattiecina tādas pašas izņēmumu un ierobežojumu normas kā uz Direktīvā 2001/29/EK paredzētajām tiesībām, ieskaitot minētās direktīvas 5. panta 3. punkta d) apakšpunktā paredzēto izņēmumu attiecībā uz citēšanu kritikas vai apskata nolūkā.

Grozījums Nr.     21

Direktīvas priekšlikums

36. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(36)  Izdevēji, ieskaitot preses izdevumu, grāmatu vai zinātnisku publikāciju izdevējus, bieži vien darbojas, balstoties uz autortiesību nodošanu ar līgumiskas vienošanās vai tiesību normu starpniecību. Šajā kontekstā izdevēji, lai varētu izmantot savos izdevumos iekļautos darbus, izdara ieguldījumu un dažos gadījumos, ja darbi tiek lietoti ar tādiem izņēmumiem un ierobežojumiem, kādi attiecas, piemēram, uz privātu kopēšanu un reprografēšanu, var negūt ieņēmumus. Vairākās dalībvalstīs kompensāciju par izmantošanu, uz kuru attiecas šādi izņēmumi, dala autori un izdevēji. Lai šī situācija būtu ņemta vērā un lai visām iesaistītajām pusēm būtu nodrošināta lielāka juridiskā noteiktība, dalībvalstīm būtu jāļauj noteikt, ka, ja autors savas tiesības nodevis vai licencējis izdevējam vai ar saviem darbiem kādā citā veidā iegulda izdevumā un ja ir ieviestas sistēmas, kā kompensēt kāda izņēmuma vai ierobežojuma radīto kaitējumu, izdevējiem ir tiesības pieprasīt daļu no šādas kompensācijas, savukārt izdevējam prasījuma pamatošana nedrīkstētu radīt lielāku slogu, kā spēkā esošajā sistēmā vajadzīgs.

(36)  Izdevēji, ieskaitot preses izdevumu, grāmatu vai zinātnisku publikāciju izdevējus, bieži vien darbojas, balstoties uz autortiesību nodošanu ar līgumiskas vienošanās vai tiesību normu starpniecību. Šajā kontekstā izdevēji, lai varētu izmantot savos izdevumos iekļautos darbus, izdara ieguldījumu un dažos gadījumos, ja darbi tiek lietoti ar tādiem izņēmumiem un ierobežojumiem, kādi attiecas, piemēram, uz privātu kopēšanu un reprografēšanu, var negūt ieņēmumus. Vairākās dalībvalstīs kompensāciju par izmantošanu, uz kuru attiecas šādi izņēmumi, dala autori un izdevēji. Lai šī situācija būtu ņemta vērā un lai visām iesaistītajām pusēm būtu nodrošināta lielāka juridiskā noteiktība, dalībvalstīm būtu jānosaka, ka, ja autors savas tiesības nodevis vai licencējis izdevējam vai ar saviem darbiem kādā citā veidā iegulda izdevumā un ja ir ieviestas sistēmas, kā kompensēt kāda izņēmuma vai ierobežojuma radīto kaitējumu, izdevējiem ir tiesības pieprasīt daļu no šādas kompensācijas, savukārt izdevējam prasījuma pamatošana nedrīkstētu radīt lielāku slogu, kā spēkā esošajā sistēmā vajadzīgs.

Grozījums Nr.    22

Direktīvas priekšlikums

37. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(37)  Pēdējos gados tiešsaistes satura tirgus funkcionēšana kļuvusi sarežģītāka. Uzplaukuši un par galvenajiem tiešsaistes satura piekļuves avotiem ir kļuvuši tiešsaistes pakalpojumi, kas paver piekļuvi ar autortiesībām aizsargātam saturam, kuru to lietotāji augšupielādējuši bez tiesību īpašnieku iesaistes. Tas ietekmē tiesību īpašnieku iespējas noteikt, vai un ar kādiem nosacījumiem viņu darbi un citi tiesību objekti tiek izmantoti, kā arī viņu iespējas par to saņemt atbilstīgu atlīdzību.

(37)  Digitālo tehnoloģiju evolūcija ir radījusi jaunus darījumdarbības modeļus un nostiprinājusi lomu, ko pilda internets, būdams galvenais tirgus, kurā izplata ar autortiesībām aizsargātu saturu. Gadu gaitā uzplaukuši un par svarīgiem tiešsaistes satura piekļuves avotiem ir kļuvuši tiešsaistes pakalpojumi, kas dod lietotājiem iespēju augšupielādēt darbus un darīt tos pieejamus sabiedrībai, tādējādi paverot ceļu daudzveidībai un vieglākai piekļuvei saturam, bet arī radot problēmas gadījumos, kad ar autortiesībām aizsargāts saturs tiek augšupielādēts bez tiesību īpašnieku iepriekšējas atļaujas.

Grozījums Nr.    23

Direktīvas priekšlikums

37.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(37a) Mūsdienās radošais saturs tiek patērēts vairāk nekā jebkad iepriekš. Patēriņu atvieglo tiešsaistes platformas un apkopošanas pakalpojumi. Tie ir līdzekļi, kas nodrošina plašāku piekļuvi kultūras un radošajiem darbiem un piedāvā lielas iespējas kultūras un radošajām nozarēm jaunu darījumdarbības modeļu attīstīšanā. Taču māksliniekiem un autoriem ir bijis grūti panākt šim patēriņa pieaugumam atbilstošu ienākumu palielinājumu. Viens no iemesliem varētu būt nepietiekama noteiktība attiecībā uz šo tiešsaistes pakalpojumu statusu e-komercijas tiesībās. Jāapdomā, kā šis process varētu darboties ar lielāku juridisko noteiktību un respektu pret visām skartajām pusēm, arī māksliniekiem un lietotājiem, un ir svarīgi panākt pārredzamību un vienlīdzīgus konkurences apstākļus. Komisijai būtu jāizstrādā norādījumi par starpnieku atbildības regulējuma īstenošanu, lai tiešsaistes platformas varētu pildīt savus pienākumus un ievērot noteikumus par atbildību un lai stiprinātu juridisko noteiktību un palielinātu lietotāju uzticēšanos.

Grozījums Nr.    24

Direktīvas priekšlikums

38. apsvērums – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ja informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzēji glabā ar autortiesībām aizsargātus darbus vai citus tiesību objektus vai dara tos publiski piekļūstamus, tādējādi nodrošinot vairs ne tikai fizisku infrastruktūru vien un veicot publiskošanas aktu, tiem ir pienākums ar tiesību īpašniekiem slēgt licencēšanas nolīgumus, ja vien uz tiem neattiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/31/EK34 14. pantā paredzētais atbrīvojums no atbildības.

Ja informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzēji lietotājiem piedāvā satura glabāšanas pakalpojumus un dara saturu piekļūstamu sabiedrībai un ja šāda darbība uzskatāma par publiskošanu un pēc dabas nav tikai tehniska, automātiska un pasīva, tiem vajadzētu būt pienākumam ar tiesību īpašniekiem slēgt licencēšanas nolīgumus par darbiem vai citiem tiesību objektiem, kas ir aizsargāti ar autortiesībām, ja vien uz tiem neattiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2000/31/EK34 paredzētie atbrīvojumi no atbildības.

__________________

__________________

34 Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 8. jūnija Direktīva 2000/31/EK par dažiem informācijas sabiedrības pakalpojumu tiesiskiem aspektiem, jo īpaši elektronisko tirdzniecību, iekšējā tirgū (OV L 178, 17.7.2000., 1.–16. lpp.).

34 Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 8. jūnija Direktīva 2000/31/EK par dažiem informācijas sabiedrības pakalpojumu tiesiskiem aspektiem, jo īpaši elektronisko tirdzniecību, iekšējā tirgū (OV L 178, 17.7.2000., 1.–16. lpp.).

Grozījums Nr.    25

Direktīvas priekšlikums

38. apsvērums – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Attiecībā uz 14. pantu nepieciešams verificēt, vai pakalpojumu sniedzējam ir aktīva loma, tostarp vai tas optimizē augšupielādēto darbu vai citu tiesību aktu pasniegšanu vai tos reklamē, neatkarīgi no tā, kāda veida līdzekļus šīm darbībām izmanto.

svītrots

Grozījums Nr.    26

Direktīvas priekšlikums

38. apsvērums – 3. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Lai nodrošinātu jebkāda licencēšanas nolīguma funkcionēšanu, informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzējiem, kas lielā apjomā glabā un sabiedrībai piekļūstamus dara ar autortiesībām aizsargātus darbus vai citus to lietotāju augšupielādētus tiesību objektus, būtu jāveic atbilstīgi un samērīgi pasākumi, kas nodrošinātu darbu vai citu tiesību objektu aizsardzību, piemēram, jāievieš produktīvas tehnoloģijas. Šādam pienākumam vajadzētu būt spēkā arī, ja informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzēji ir tiesīgi uz Direktīvas 2000/31/EK 14. pantā paredzēto atbrīvojumu no atbildības.

Lai nodrošinātu jebkāda licencēšanas nolīguma funkcionēšanu, informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzējiem, kas aktīvi un tieši ļauj lietotājiem augšupielādēt, publiskot un popularizēt darbus, būtu jāveic atbilstīgi un samērīgi pasākumi, kas nodrošinātu darbu vai citu tiesību objektu aizsardzību. Šādiem pasākumiem būtu jāatbilst Eiropas Savienības Pamattiesību hartai, un tie nedrīkstētu informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzējiem uzlikt vispārēju pienākumu atbilstoši Direktīvas 2000/31/EK 15. pantam pārraudzīt informāciju, ko tie pārraida vai glabā.

Grozījums Nr.    27

Direktīvas priekšlikums

38.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(38a) Šādu pasākumu īstenošanā būtiska ir informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzēju un tiesību īpašnieku sadarbība. Tiesību īpašniekiem būtu informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzējiem precīzi jānorāda darbi vai citi tiesību objekti, uz kuriem pēc to ieskatiem tiem ir autortiesības. Tiesību īpašniekiem būtu jāsaglabā atbildība par trešo pušu pieprasījumiem attiecībā uz darbiem, kurus, īstenojot jebkādu vienošanos, kas panākta ar informācijas sabiedrības pakalpojuma sniedzēju, tie būtu noteikuši par saviem darbiem.

Grozījums Nr.    28

Direktīvas priekšlikums

39. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(39)  Satura pazīšanas tehnoloģiju un tamlīdzīgu tehnoloģiju funkcionēšanā nepieciešams, lai informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzēji, kas lielā apjomā glabā un sabiedrībai piekļūstamus dara ar autortiesībām aizsargātus darbus vai citus to lietotāju augšupielādētus tiesību objektus, sadarbotos ar tiesību īpašniekiem. Šādos gadījumos tiesību īpašniekiem būtu jāsniedz dati, kas nepieciešami, lai pakalpojumu sniedzēji varētu identificēt īpašniekiem piederošu saturu, un vajadzētu būt tā, ka tiesību īpašniekiem ir pārredzamas pakalpojumos izmantotās tehnoloģijas, lai būtu iespējams novērtēt to lietderību. Konkrētāk, pakalpojumu sniedzējiem būtu tiesību īpašnieki jāinformē par to, kāda veida tehnoloģijas tiek izmantotas, kādā veidā tās tiek ekspluatētas un kāds ir to gadījumu īpatsvars, kuros tiesību īpašnieku saturs tiek veiksmīgi atpazīts. Šīm tehnoloģijām būtu arī tiesību īpašniekiem jādod iespēja, ka viņi no informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzējiem var saņemt informāciju par to, kā tiek izmantots viņiem piederošs saturs, ko reglamentē kāds nolīgums.

svītrots

Grozījums Nr.    29

Direktīvas priekšlikums

40. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(40)  Noteiktiem tiesību īpašniekiem, piemēram, autoriem un izpildītājiem, ir vajadzīga informācija, kā novērtēt atbilstoši Savienības tiesībām saskaņoto tiesību ekonomisko vērtību. Jo īpaši tā ir gadījumos, kur šādi tiesību īpašnieki par atlīdzību piešķir licenci vai nodod kādam citam tiesības. Kad autori un izpildītāji piešķir licenci vai nodod tiesības kādam citam, viņu līgumiskais stāvoklis parasti ir vājāks, tāpēc viņiem vajag informāciju, ar kuras palīdzību novērtēt savu tiesību turpmāko ekonomisko vērtību salīdzinājumā ar atlīdzību, kas saņemta par licenci vai tiesību nodošanu, taču bieži vien viņi saskaras ar nepārredzamību. Tāpēc autoru un izpildītāju atlīdzību reglamentējošās sistēmas pārredzamības un līdzsvara labad ir svarīgi, lai autoru un izpildītāju līgumpartneri vai to tiesību pārņēmēji dalītos ar pietiekamu informāciju.

(40)  Noteiktiem tiesību īpašniekiem, piemēram, autoriem un izpildītājiem, ir vajadzīga informācija, kā novērtēt atbilstoši Savienības tiesībām saskaņoto tiesību ekonomisko vērtību. Jo īpaši tā ir gadījumos, kur šādi tiesību īpašnieki par atlīdzību piešķir licenci vai nodod kādam citam tiesības. Kad autori un izpildītāji piešķir licenci vai nodod tiesības kādam citam, viņu līgumiskais stāvoklis ir vājāks, tāpēc viņiem vajag precīzu informāciju, ar kuras palīdzību novērtēt savu tiesību turpmāko ekonomisko vērtību salīdzinājumā ar atlīdzību, kas saņemta par licenci vai tiesību nodošanu, taču bieži vien viņi saskaras ar nepārredzamību. Tāpēc autoru un izpildītāju atlīdzību reglamentējošās sistēmas pārredzamības un līdzsvara labad ir svarīgi, lai autoru un izpildītāju tiešie līgumpartneri vai to tiesību pārņēmēji regulāri dalītos ar pietiekamu informāciju. Ziņošanas un pārredzamības pienākumā būtu jāievēro visu veidu, tostarp pārrobežu, izmantošana.

Grozījums Nr.    30

Direktīvas priekšlikums

41. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(41)  Īstenojot pārredzamības pienākumus, būtu jāņem vērā atšķirīga satura nozaru un katras nozares autoru un izpildītāju tiesību īpatnības. Dalībvalstīm būtu jākonsultējas ar visām attiecīgajām ieinteresētajām personām, jo tādējādi būtu iespējams labāk noteikt nozaru specifiskās prasības. Attiecībā uz to, kā attiecīgajām ieinteresētajām personām vienoties par pārredzamību, būtu jāapsver, vai par vienu no iespējām neizmantot kolektīvas sarunas. Lai pārredzamības pienākumiem varētu pielāgot līdzšinējo ziņošanas praksi, būtu jāparedz pārejas laiks. Pārredzamības pienākumus nevajag piemērot ar kolektīvā pārvaldījuma organizācijām noslēgtajiem nolīgumiem, jo pārredzamības pienākumi uz tiem jau attiecas saskaņā ar Direktīvu 2014/26/ES.

(41)  Īstenojot pārredzamības pienākumus, būtu jāņem vērā atšķirīga satura nozaru un katras nozares autoru un izpildītāju tiesību īpatnības, kā arī autoru un izpildītāju ieguldījuma nozīmīgums darbā vai izpildījumā kopumā. Dalībvalstīm būtu jākonsultējas ar visām attiecīgajām ieinteresētajām personām, jo tādējādi būtu iespējams labāk noteikt nozaru specifiskās prasības un izveidot standarta ziņojuma modeļus un ziņošanas procedūras. Attiecībā uz to, kā attiecīgajām ieinteresētajām personām vienoties par pārredzamību, būtu jāapsver, vai par vienu no iespējām neizmantot kolektīvas sarunas. Lai pārredzamības pienākumiem varētu pielāgot līdzšinējo ziņošanas praksi, būtu jāparedz pārejas laiks. Pārredzamības pienākumus nevajag piemērot ar kolektīvā pārvaldījuma organizācijām noslēgtajiem nolīgumiem, ciktāl pilnīgi līdzvērtīgi pārredzamības pienākumi jau ir ieviesti saskaņā ar Direktīvu 2014/26/ES.

Grozījums Nr.    31

Direktīvas priekšlikums

42. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(42)  Daži līgumi par Savienības līmenī saskaņotu tiesību izmantošanu ir ilglaika līgumi un autoriem un izpildītājiem dod maz iespēju ar līgumpartneriem vai to tiesību pārņēmējiem vienoties par jauniem nosacījumiem. Tāpēc, neskarot tiesības, ko dalībvalstīs piemēro līgumiem, vajadzētu būt atlīdzības koriģēšanas mehānismam, kas paredzēts gadījumiem, kur saskaņā ar licenci vai tiesību nodošanu sākotnēji salīgtā atlīdzība salīdzinājumā ar attiecīgajiem ieņēmumiem un labumu, kas gūts no darba izmantošanas vai izpildījuma fiksēšanas, ir nesamērīgi maza, arī šis direktīvas nodrošinātās pārredzamības gaismā. Stāvokļa novērtēšanā būtu jāņem vērā katra gadījuma specifiskie apstākļi, kā arī dažāda satura nozaru īpatnības un prakse. Ja puses par atlīdzības koriģēšanu nevienojas, autoram vai izpildītājam vajadzētu būt tiesīgam iesniegt prasījumu tiesā vai citā kompetentā iestādē.

(42)  Lielākā daļa līgumu par Savienības līmenī saskaņotu tiesību izmantošanu ir ilglaika līgumi un autoriem un izpildītājiem dod ļoti maz iespēju ar līgumpartneriem vai to tiesību pārņēmējiem vienoties par jauniem nosacījumiem. Tāpēc, neskarot tiesības, ko dalībvalstīs piemēro līgumiem, vajadzētu būt atlīdzības koriģēšanas mehānismam, kas paredzēts negaidītu panākumu gadījumiem, kur saskaņā ar licenci vai tiesību nodošanu sākotnēji salīgtā atlīdzība salīdzinājumā ar attiecīgajiem tiešajiem un netiešajiem neto ieņēmumiem un labumu, kas gūts no darba izmantošanas vai izpildījuma fiksēšanas, ir nesamērīgi maza, arī šis direktīvas nodrošinātās pārredzamības gaismā. Stāvokļa novērtēšanā būtu jāņem vērā katra gadījuma specifiskie apstākļi, kā arī dažāda satura nozaru īpatnības un prakse. Novērtējot nesamērīgumu, būtu jāņem vērā attiecīgie katra gadījuma apstākļi, tostarp autora vai izpildītāja ieguldījuma raksturs un nozīmīgums darbā vai izpildījumā kopumā. Ja puses par atlīdzības koriģēšanu nevienojas, autoram vai izpildītājam vajadzētu būt tiesīgam iesniegt prasījumu tiesā vai citā kompetentā iestādē.

Grozījums Nr.    32

Direktīvas priekšlikums

43. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(43)  Autori un izpildītāji bieži vien nevēlas savas tiesības piemērot pret līguma partneriem tiesā vai tribunālā. Tāpēc dalībvalstīm būtu jāparedz alternatīva strīdu izšķiršanas procedūra, kurā tiek izskatītas prasības, kas saistītas ar pienākumu ievērot caurredzamību un ar līguma koriģēšanas mehānismu.

(43)  Autori un izpildītāji bieži vien nevēlas vai nevar savas tiesības piemērot pret līguma partneriem tiesā vai tribunālā. Tāpēc dalībvalstīm būtu jāparedz efektīva alternatīva strīdu izšķiršanas procedūra, kurā tiek izskatītas prasības, kas saistītas ar pienākumu ievērot pārredzamību un ar līguma koriģēšanas mehānismu. Vajadzētu būt arī iespējai par strīdu izšķiršanu vienoties kolektīvos līgumos.

Grozījums Nr.    33

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Izņemot 6. pantā minētos gadījumus, šī direktīva neskar un nekādi neietekmē spēkā esošos noteikumus, kas noteikti ar šajā jomā patlaban spēkā esošajām direktīvām, jo īpaši Direktīvām 96/9/EK, 2001/29/EK, 2006/115/EK, 2009/24/EK, 2012/28/ES un 2014/26/ES.

2.  Izņemot 6. pantā minētos gadījumus, šī direktīva neskar un nekādi neietekmē spēkā esošos noteikumus, kas noteikti ar šajā jomā patlaban spēkā esošajām direktīvām, jo īpaši Direktīvām 96/9/EK, 2000/31/EK, 2001/29/EK, 2006/115/EK, 2009/24/EK, 2012/28/ES un 2014/26/ES.

Grozījums Nr.    34

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(1a)  "izglītības iestāde" ir skola, koledža, universitāte vai jebkura cita organizācija, kuras galvenais mērķis ir sniegt izglītības pakalpojumus:

 

(a)  uz bezpeļņas pamata vai visu peļņu ieguldot pakalpojumu sniegšanā, vai

 

(b)  saskaņā ar dalībvalsts atzītām sabiedrības interesēm;

Grozījums Nr.    35

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2)   "tekstizrace un datizrace" ir jebkāds automatizēts analītisks paņēmiens, kura nolūks ir digitālā formā analizēt tekstu un datus, lai iegūtu tādu informāciju kā modeļi, tendences un korelācijas;

(2)  "tekstizrace un datizrace" ir jebkāds automatizēts analītisks vai skaitļošanas paņēmiens, kura nolūks ir digitālā formā analizēt tekstu un datus vai citu vielu, lai iegūtu tādu informāciju kā — piemēram, bet ne tikai — modeļi, tendences un korelācijas;

Grozījums Nr.    36

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3)  "kultūras mantojuma iestāde" ir sabiedrībai atvērta bibliotēka vai muzejs, arhīvs vai arī filmu vai audio mantojuma iestāde;

(3)  "kultūras mantojuma iestāde" ir sabiedrībai atvērta bibliotēka vai muzejs, vai galerija, izglītības iestāde, arhīvs vai arī filmu vai audio mantojuma iestāde, vai sabiedriska raidorganizācija;

Grozījums Nr.    37

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(3a) "lietotājradīts saturs" ir attēls, kustīgu attēlu kopums ar skaņu vai bez tās, fonogramma, teksts, programmatūra, dati vai šo elementu apvienojums, ko tiešsaistes pakalpojumā ir augšupielādējuši tā lietotāji;

Grozījums Nr.    38

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4)  "preses izdevums" ir fiksēts žurnālistiskas dabas literāru darbu sakopojums, kurā var ietilpt arī citi darbi vai tiesību objekti un kurš ir atsevišķs vienums periodiskā vai regulāri atjauninātā izdevumā ar vienu nosaukumu, piemēram, laikrakstā vai vispārīgu vai speciālu interešu žurnālā, kura nolūks ir sniegt ar jaunumiem vai citām tēmām saistītu informāciju un kurš ar kāda pakalpojumu sniedzēja iniciatīvu, uz tā redakcionālo atbildību un tā kontrolē ir publicēts jebkādā datnesī.

svītrots

Grozījums Nr.    39

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 4.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(4a)  "vairs netirgots darbs" ir darbs vai cits tiesību objekts, kas nav publiski pieejams ar ierasto tirdzniecības kanālu starpniecību. Vairs netirgoti darbi ir gan darbi, kas agrāk bijuši pieejami tirdzniecībā, gan darbi, kas nekad nav bijuši pieejami tirdzniecībā.

Grozījums Nr.    40

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Attiecībā uz Direktīvas 2001/29/EK 2. pantā, Direktīvas 96/9/EK 5. panta a) punktā un 7. panta 1. punktā un šīs direktīvas 11. panta 1. punktā paredzētajām tiesībām dalībvalstis nosaka izņēmumu, kas attiecas uz reproducēšanu un ekstrahēšanu, kuru pētniecības organizācijas veikušas, lai izdarītu tekstizraci un datizraci darbos vai citos tiesību objektos, kas tiem ir likumīgi piekļūstami zinātniskas pētniecības vajadzībām.

1.  Attiecībā uz Direktīvas 2001/29/EK 2. pantā, Direktīvas 96/9/EK 5. panta a) punktā un 7. panta 1. punktā, Direktīvas 2009/24/EK 4. panta 1. punktā un šīs direktīvas 11. panta 1. punktā paredzētajām tiesībām dalībvalstis nosaka izņēmumu, kas attiecas uz reproducēšanu un ekstrahēšanu, kuru pētniecības organizācijas un kultūras mantojuma iestādes veikušas, lai izdarītu tekstizraci un datizraci darbos vai citos tiesību objektos, kam tie ir saņēmuši vai likumīgi ieguvuši piekļuvi zinātniskas pētniecības vajadzībām.

Grozījums Nr.    41

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Nevar likt pildīt līgumiskus noteikumus, kas ir pretrunā 1. punktā noteiktajam izņēmumam.

2.  Nevar likt pildīt līgumiskus noteikumus vai tehnisku aizsardzību, kas ir pretrunā 1. punktā noteiktajam izņēmumam.

Grozījums Nr.     42

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Tiesību īpašniekiem atļauj veikt pasākumus, kas darbus vai citus tiesību objektus mitinošajiem tīkliem un datubāzēm nodrošina drošību un integritāti. Šādi pasākumi nepārsniedz minētā mērķa sasniegšanai vajadzīgo.

3.  Tiesību īpašniekiem atļauj veikt mērķorientētus, samērīgus, saprātīgus un nediskriminējošus pasākumus, kas darbus vai citus tiesību objektus mitinošajiem tīkliem un datubāzēm nodrošina drošību un integritāti. Šādi pasākumi ir saprātīgi un efektīvi, nepārsniedz minētā mērķa sasniegšanai vajadzīgo un nerada nevajadzīgus tekstizraces un datizraces apgrūtinājumus.

Grozījums Nr.     43

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Dalībvalstis tiesību īpašniekus un pētniecības organizācijas rosina attiecībā uz 3. pantā minēto pasākumu piemērošanu definēt tādas labās prakses, par kurām panākta kopīga vienošanās.

4.  Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm tiesību īpašniekus un pētniecības organizācijas rosina attiecībā uz 3. pantā minēto pasākumu piemērošanu definēt tādas labās prakses, par kurām panākta kopīga vienošanās.

Grozījums Nr.    44

Direktīvas priekšlikums

4. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Darbu un citu tiesību objektu izmantošana digitālā un pārrobežu izglītojošajā darbībā

Darbu un citu tiesību objektu izmantošana mācīšanas un izglītojošajā darbībā

Grozījums Nr.    45

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Dalībvalstis paredz tādu Direktīvas 2001/29/EK 2. un 3. pantā, Direktīvas 96/9/EK 5. panta a) punktā un 7. panta 1. punktā, Direktīvas 2009/24/EK 4. panta 1. punktā un šīs direktīvas 11. panta 1. punktā paredzēto tiesību izņēmumus vai ierobežojumus, lai, ciktāl tas pamatojams ar īstenojamo nekomerciālo nolūku, būtu iespējama darbu un citu tiesību objektu digitāla izmantošana vienīgi mācīšanas ilustrēšanai, ja vien šāda izmantošana:

1.  Dalībvalstis paredz tādu Direktīvas 2001/29/EK 2. un 3. pantā, Direktīvas 96/9/EK 5. panta a) punktā un 7. panta 1. punktā, Direktīvas 2009/24/EK 4. panta 1. punktā un šīs direktīvas 11. panta 1. punktā paredzēto tiesību izņēmumus vai ierobežojumus, lai, ciktāl tas pamatojams ar īstenojamo nekomerciālo nolūku, būtu iespējama darbu un citu tiesību objektu digitāla izmantošana vienīgi mācīšanas ilustrēšanai, izglītojošiem nolūkiem vai zinātniskajā pētniecībā, ja vien šāda izmantošana:

Grozījums Nr.    46

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  notiek kādas izglītības iestādes telpās vai drošā elektroniskā tīklā, kas piekļūstams tikai izglītības iestādes skolēniem vai studentiem un mācībspēkiem;

(a)  notiek kādas izglītības iestādes telpās vai citās vietās, piemēram, kultūras mantojuma iestādēs, kas iesaistītas mācīšanas darbībās, vai drošā elektroniskā tīklā, kas piekļūstams tikai izglītības iestādes skolēniem vai studentiem un mācībspēkiem vai neformālā vai ikdienējā izglītībā iesaistītas kultūras mantojuma iestādes reģistrētiem dalībniekiem;

Grozījums Nr.    47

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a  Nevar likt pildīt līgumiskus noteikumus, kas ir pretrunā 1. punktā noteiktajam izņēmumam.

Grozījums Nr.    48

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Dalībvalstis var noteikt, ka, ciktāl tirgū ir viegli pieejamas pietiekamas licences, kas piešķir atļauju attiecībā uz 1. punktā aprakstītajām darbībām, atbilstoši 1. punktam pieņemtu izņēmumu nepiemēro vispār vai nepiemēro konkrēta veida darbiem vai citiem tiesību objektiem.

2.  Dalībvalstis var noteikt, ka, ciktāl tirgū par pieņemamu cenu ir viegli pieejami līdzvērtīgi paplašināti kolektīvo licenču līgumi, kas piešķir atļauju attiecībā uz 1. punktā aprakstītajām darbībām, atbilstoši 1. punktam pieņemtu izņēmumu nepiemēro vispār vai nepiemēro konkrēta veida darbiem vai citiem tiesību objektiem.

Dalībvalstis, kas izmanto pirmās daļas noteikumu, veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka 1. daļā atļauto darbību licences izglītības iestādēm ir pietiekami pieejamas un zināmas.

Dalībvalstis, kas izmanto pirmās daļas noteikumu, veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka 1. daļā atļauto darbību licences izglītības iestādēm un kultūras mantojuma iestādēm ir pietiekami pieejamas, piekļūstamas un zināmas.

 

Ne ātrāk kā ... [trīs gadi pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā] un apspriežoties ar visām ieinteresētajām personām, Komisija sagatavo ziņojumu par šādu licenču pieejamību, lai vajadzības gadījumā ierosinātu uzlabojumus.

Grozījums Nr.    49

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Tiek uzskatīts, ka šā panta kārtībā pieņemtajām valsts tiesību aktu normām atbilstoša, drošos elektroniskajos tīklos īstenota darbu un citu tiesību objektu izmantošana tikai mācību ilustrēšanai notiek vienīgi dalībvalstī, kurā izglītības iestāde veic uzņēmējdarbību.

3.  Tiek uzskatīts, ka šā panta kārtībā pieņemtajām valsts tiesību aktu normām atbilstoša, drošos elektroniskajos tīklos īstenota darbu un citu tiesību objektu izmantošana tikai mācību ilustrēšanai notiek vienīgi dalībvalstī, kurā izglītības iestāde veic uzņēmējdarbību vai kura ir izglītošanas darba izcelsmes valsts.

Grozījums Nr.    50

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Par kaitējumu, kas tiesību īpašniekiem nodarīts, to darbus vai citus tiesību objektus izmantojot atbilstoši 1. punktam, dalībvalstis var paredzēt taisnīgu kompensāciju.

4.  Par visām nepamatotajām darbībām, kas ir pretrunā tiesību īpašnieku likumīgajām interesēm, situācijās, kad to darbus vai citus tiesību objektus izmanto atbilstoši 1. punktam, dalībvalstis var paredzēt taisnīgu kompensāciju.

Grozījums Nr.    51

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 4.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

4.a  Dalībvalstis nodrošina, ka tiesību īpašniekiem ir tiesības piešķirt bezatlīdzības licences, atļaujot 1. punktā aprakstītās darbības, vispārīgi vai attiecībā uz konkrētiem darbu vai citu tiesību objektu veidiem, ko tie var izvēlēties.

Grozījums Nr.    52

Direktīvas priekšlikums

5. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis paredz Direktīvas 2001/29/EK 2. pantā, Direktīvas 96/9/EK 5. panta a) punktā un 7. panta 1. punktā, Direktīvas 2009/24/EK 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā un šīs Direktīvas 11. panta 1. punktā paredzēto tiesību izņēmumu, kas kultūras mantojuma iestādēm atļauj izgatavot jebkādu to kolekcijās pastāvīgi atrodošos darbu vai citu tiesību objektu kopijas jebkādā formā vai datnesī ar vienīgo mērķi šādus darbus vai citus tiesību objektus saglabāt un tādā apmērā, kā šādai saglabāšanai nepieciešams.

Dalībvalstis paredz Direktīvas 2001/29/EK 2. pantā, Direktīvas 96/9/EK 5. panta a) punktā un 7. panta 1. punktā, Direktīvas 2009/24/EK 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā un šīs Direktīvas 11. panta 1. punktā paredzēto tiesību izņēmumu, kas kultūras mantojuma iestādēm vai izglītības iestādēm atļauj izgatavot jebkādu to kolekcijās pastāvīgi atrodošos darbu vai citu tiesību objektu kopijas jebkādā formā vai datnesī, ciktāl tas ir vajadzīgs šādai reproducēšanai, lai individuāli vai sadarbībā ar citiem pildītu sabiedrības interešu uzdevumu saglabāšanas, pētniecības, kultūras, izglītības un mācīšanas jomā.

Grozījums Nr.     53

Direktīvas priekšlikums

5. pants – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Dalībvalstis atzīst, ka, darbam kļūstot par neaizsargātu darbu, t. i., ja ir beigušās darba autortiesības un blakustiesības vai šādas tiesības nekad nav pastāvējušas, autortiesības un blakustiesības vienādā mērā vairs neattiecas arī uz attiecīgā darba vai tā daļas precīzu reproducēšanu neatkarīgi no reproducēšanas veida, kas var būt arī digitalizācija.

Grozījums Nr.    54

Direktīvas priekšlikums

5.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

5.a pants

 

Panorāmas brīvība

 

Dalībvalstis paredz izņēmumu vai ierobežojumu attiecībā uz Direktīvas 2001/29/EK 2. un 3. pantā, kā arī Direktīvas 96/9/EK 5. panta a) punktā un 7. panta 1. punktā noteiktajām tiesībām, atļaujot reproducēt un izmantot tādus darbus kā arhitektūras darbi vai skulptūras, kas ir veidoti, lai pastāvīgi atrastos sabiedriskās vietās.

 

Nevar likt pildīt līgumiskus noteikumus, kas ir pretrunā šajā pantā paredzētajam izņēmumam.

Grozījums Nr.     55

Direktīvas priekšlikums

5.b pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

5.b pants

 

Izņēmums attiecībā uz lietotājradītu saturu

 

1.  Dalībvalstis paredz izņēmumu vai ierobežojumu attiecībā uz Direktīvas 2001/29/EK 2., 3. un 4. pantā, Direktīvas 96/9/EK 5. panta a) punktā un 7. panta 1. punktā, Direktīvas 2009/24/EK 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā un šīs direktīvas 13. pantā noteiktajām tiesībām, lai atļautu lietotājradītā saturā ietvertu darbu un citu tiesību objektu citātu vai fragmentu digitālu izmantošanu tādiem nolūkiem kā kritika, apskats, izklaide, ilustrēšana, karikatūra, parodija vai stilizācija, ja citāti vai fragmenti:

 

(a)  attiecas uz darbiem vai citiem tiesību objektiem, kas jau ir likumīgi darīti pieejami sabiedrībai;

 

(b)  ir papildināti ar norādi uz avotu, tostarp autora vārdu, ja vien tas nav neiespējami, un

 

(c)  ir izmantoti saskaņā ar godprātīgu praksi un ne plašāk, kā nepieciešams konkrētajam izmantošanas mērķim.

 

2.  Nevar likt pildīt līgumiskus noteikumus, kas ir pretrunā 1. punktā noteiktajam izņēmumam.

Grozījums Nr.     56

Direktīvas priekšlikums

6. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Šajā sadaļā paredzētajiem izņēmumiem un ierobežojumam piemēro Direktīvas 2001/29/EK 5. panta 5. punktu un 6. panta 4. punkta pirmo, trešo un piekto daļu.

Ar izņēmumu vai ierobežojumu atļauta piekļuve saturam nesniedz izņēmuma vai ierobežojuma saņēmējam tiesības izmantot attiecīgo saturu cita izņēmuma vai ierobežojuma paredzētā kontekstā.

 

Šajā sadaļā paredzētajiem izņēmumiem un ierobežojumam piemēro Direktīvas 2001/29/EK 5. panta 5. punktu un 6. panta 4. punkta pirmo, trešo, ceturto un piekto daļu.

Grozījums Nr.    57

Direktīvas priekšlikums

7. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Dalībvalstis paredz, ka, ja kolektīvā pārvaldījuma organizācija ar kultūras mantojuma iestādi savu biedru vārdā nekomerciālos nolūkos noslēdz vienkāršu licenci par to, ka iestādes kolekcijā pastāvīgi atrodošos vairs netirgotus darbus vai citus tiesību objektus digitalizē, izplata, publisko vai dara pieejamus, šādu vienkāršu licenci var attiecināt vai var pieņemt, ka tā attiecas uz tiesību īpašniekiem, kuri ir tās pašas kategorijas tiesību īpašnieki kā licences tvērumā esošie tiesību īpašnieki, bet kurus kolektīvā pārvaldījuma organizācija nepārstāv, ar noteikumu, ka:

1.  Dalībvalstis paredz izņēmumu vai ierobežojumu attiecībā uz Direktīvas 2001/29/EK 2. un 3. pantā, Direktīvas 96/9/EK 5. panta a) punktā un 7. panta 1. punktā, Direktīvas 2009/24/EK 4. panta 1. punktā un šīs direktīvas 11. panta 1. punktā noteiktajām tiesībām, lai ļautu kultūras mantojuma iestādēm nekomerciālā nolūkā izplatīt, publiskot vai darīt pieejamus vairs netirgotus darbus vai citus tiesību objektus, kuri pastāvīgi atrodas attiecīgās iestādes kolekcijā. Dalībvalstīs līdz 2020. gada 22. decembrim stājas spēkā normatīvi un administratīvi akti, kas vajadzīgi, lai ievērotu šā punkta prasības. Piemērojot attiecīgo izņēmumu vai ierobežojumu, dalībvalstis pienācīgi ņem vērā atlīdzības shēmas, lai kompensētu jebkādas nesamērīgas darbības, kas ir pretrunā tiesību īpašnieku likumīgajām interesēm, un nodrošina, ka visi tiesību īpašnieki var jebkurā brīdī iebilst pret tādu savu darbu vai citu tiesību objektu izmantošanu, kurus uzskata par vairs netirgotiem, un var izslēgt savu darbu vai citu tiesību objektu izmantošanu. Rīcība, kas citādi būtu atļauta saskaņā ar 1. punktu, nav atļauta, ja ir pieejami derīgi paplašinātas kolektīvās licencēšanas risinājumi, kas atļauj attiecīgo rīcību, un ja par šo rīcību atbildīgā kultūras mantojuma iestāde zināja vai tai bija jāzina šis fakts. Dalībvalstis paredz, ka, ja kolektīvā pārvaldījuma organizācija ar kultūras mantojuma iestādi savu biedru vārdā nekomerciālos nolūkos noslēdz vienkāršu licenci par to, ka iestādes kolekcijā pastāvīgi atrodošos vairs netirgotus darbus vai citus tiesību objektus digitalizē, izplata, publisko vai dara pieejamus, šādu vienkāršu licenci var attiecināt vai var pieņemt, ka tā attiecas uz tiesību īpašniekiem, kuri ir tās pašas kategorijas tiesību īpašnieki kā licences tvērumā esošie tiesību īpašnieki, bet kurus kolektīvā pārvaldījuma organizācija nepārstāv, ar noteikumu, ka:

Grozījums Nr.    58

Direktīvas priekšlikums

7. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Darbu vai citu tiesību objektu par vairs netirgotu uzskata, kad viss darbs vai cits tiesību objekts ar visiem tā tulkojumiem, izdevumiem un izpausmēm sabiedrībai parastajā tirdzniecības apritē nav pieejams un nav saprātīgi gaidīt, ka tas kļūs pieejams.

2.  Darbu vai citu tiesību objektu par vairs netirgotu uzskata, kad viss darbs vai cits tiesību objekts nav pieejams parastajā apritē nekādā formā, kas būtu piemērota kultūras mantojuma iestādes kolekcijā pastāvīgi esošam darbam. Vairs netirgoti darbi ir gan darbi, kas agrāk bijuši pieejami tirdzniecībā, gan darbi, kas nekad nav bijuši pieejami tirdzniecībā.

Dalībvalstis saziņā ar tiesību īpašniekiem, kolektīvā pārvaldījuma organizācijām un kultūras mantojuma iestādēm nodrošina, ka prasības, ko izmanto, lai noteiktu, vai darbus un citus tiesību objektus nav iespējams licencēt saskaņā ar 1. punktu, nepārsniedz to, kas ir nepieciešams un pamatots, un, ja ir saprātīgi pieņemt, ka neviens kolekcijas darbs vai cits tiesību objekts vairs netiek tirgots, neizslēdz iespēju statusu "vairs netirgota" noteikt visai kolekcijai.

Dalībvalstis saziņā ar tiesību īpašniekiem, kolektīvā pārvaldījuma organizācijām un kultūras mantojuma iestādēm nodrošina, ka prasības, ko izmanto, lai noteiktu, vai darbi un citi tiesību objekti ir vairs netirgoti darbi un objekti, nepārsniedz to, kas ir nepieciešams, pamatots un samērīgs, un, ja ir saprātīgi pieņemt, ka neviens kolekcijas darbs vai cits tiesību objekts vairs netiek tirgots, neizslēdz iespēju statusu "vairs netirgota" noteikt visai kolekcijai.

Grozījums Nr.    59

Direktīvas priekšlikums

7. pants – 3. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  licenci un jo īpaši to, kā to piemēro nepārstāvētiem tiesību īpašniekiem;

(b)  jebkādu licenci un jo īpaši to, kā to piemēro nepārstāvētiem tiesību īpašniekiem;

Grozījums Nr.    60

Direktīvas priekšlikums

7. pants – 3. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  1. punkta c) apakšpunktā minēto iespēju, ka tiesību īpašnieki iebildīs;

(c)  2. punktā un 4. punkta c) apakšpunktā minēto iespēju, ka tiesību īpašnieki iebildīs;

Grozījums Nr.    61

Direktīvas priekšlikums

7. pants – 4. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  kurā darbi vai fonogrammas ir pirmo reizi publicēti vai, ja tie nav publicēti, pirmo reizi pārraidīti, izņemot kinematogrāfiskus un audiovizuālus darbus;

(a)  kurā lielākā daļa darbu vai fonogrammu ir pirmo reizi publicēti vai, ja tie nav publicēti, pirmo reizi radīti vai pārraidīti, izņemot kinematogrāfiskus un audiovizuālus darbus;

Grozījums Nr.    62

Direktīvas priekšlikums

7. pants – 4. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  ja pēc saprātīgiem centieniem saskaņā ar a) un b) punktu dalībvalsti vai trešo valsti noteikt nevar, — kurā kultūras mantojuma iestāde veic uzņēmējdarbību.

(c)  ja pēc apstiprinātiem centieniem saskaņā ar a) un b) apakšpunktu dalībvalsti vai trešo valsti noteikt nevar, — kurā kultūras mantojuma iestāde veic uzņēmējdarbību.

Grozījums Nr.    63

Direktīvas priekšlikums

7. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5.  Šā panta 1., 2. un 3. punktu nepiemēro trešo valstu valstspiederīgo darbiem vai citiem tiesību objektiem, izņemot gadījumus, kur piemēro 4. punkta a) un b) apakšpunktu.

svītrots

Grozījums Nr.    64

Direktīvas priekšlikums

8. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Saskaņā ar 7. pantu piešķirtas licences aptvertus darbus vai citus tiesību objektus kultūras mantojuma iestāde saskaņā ar licences noteikumiem var izmantot visās dalībvalstīs.

1.  Saskaņā ar 7. pantu izmantotus darbus vai citus tiesību objektus kultūras mantojuma iestādes var izmantot visās dalībvalstīs.

Grozījums Nr.    65

Direktīvas priekšlikums

8. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Dalībvalstis gādā, lai vismaz sešus mēnešus, pirms darbus vai citus tiesību objektus digitalizē, izplata, publisko vai dara pieejamus dalībvalstīs, kas nav licences piešķiršanas dalībvalsts, un visā licences darbības laikā informācija, kas dod iespēju identificēt saskaņā ar 7. pantu piešķirtas licences aptvertus darbus vai citus tiesību objektus, un informācija par 7. panta 1. punkta c) apakšpunktā minēto tiesību īpašnieku iespēju iebilst būtu publiski piekļūstama vienā tiešsaistes portālā.

2.  Dalībvalstis gādā, lai vismaz sešus mēnešus, pirms darbus vai citus tiesību objektus digitalizē, izplata, publisko vai dara pieejamus visās dalībvalstīs, informācija, kas dod iespēju identificēt saskaņā ar 7. pantu izmantotus darbus vai citus tiesību objektus, un informācija par 7. panta 2. punktā un 4. punkta c) apakšpunktā minēto tiesību īpašnieku iespēju iebilst būtu publiski piekļūstama vienā tiešsaistes portālā.

Grozījums Nr.  66

Direktīvas priekšlikums

9. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis nodrošina regulāru dialogu starp reprezentatīvām lietotāju un tiesību īpašnieku organizācijām un jebkādām citām attiecīgām ieinteresēto personu organizācijām, lai, ievērojot nozaru specifiku, veicinātu 7. panta 1. punktā minēto licencēšanas mehānismu relevantumu un izmantojamību, nodrošinātu, ka tiešām darbojas šajā nodaļā minēto tiesību īpašnieku aizsardzības mehānismi, jo īpaši attiecībā uz publicitātes pasākumiem, un attiecīgā gadījumā palīdzētu iedibināt 7. panta 2. punkta otrajā daļā minētās prasības.

Dalībvalstis nodrošina regulāru dialogu starp reprezentatīvām lietotāju un tiesību īpašnieku organizācijām un jebkādām citām attiecīgām ieinteresēto personu organizācijām, lai, ievērojot nozaru specifiku, veicinātu 7. pantā minēto mehānismu relevantumu un izmantojamību, ietverot tādu gadījumu risināšanu, kad 7. un 8. pantam atbilstošās kultūras mantojuma iestāžu darbības netiek pienācīgi atļautas, nodrošinātu, ka tiešām darbojas šajā nodaļā minēto tiesību īpašnieku aizsardzības mehānismi, jo īpaši attiecībā uz publicitātes pasākumiem, un attiecīgā gadījumā palīdzētu iedibināt 7. panta 6. punkta otrajā daļā minētās prasības.

Grozījums Nr.    67

Direktīvas priekšlikums

IV sadaļa – 2. nodaļa – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Daži veidi, kā aizsargātu saturu izmanto tiešsaistes pakalpojumos

Daži veidi, kā aizsargātu saturu izmanto tiešsaistē

Grozījums Nr.    68

Direktīvas priekšlikums

13. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Aizsargāta satura izmantošana, ko veic informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzēji, kuri lielā apjomā glabā savu lietotāju augšupielādētus darbus un citus tiesību objektus un dod tiem piekļuvi

Aizsargāta satura izmantošana, ko veic informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzēji, kuri lielā apjomā glabā darbus un citus tiesību objektus un dod tiem piekļuvi

Grozījums Nr.    69

Direktīvas priekšlikums

13. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzēji, kas lielā apjomā glabā savu lietotāju augšupielādētus darbus vai citus tiesību objektus, sadarbībā ar tiesību īpašniekiem veic pasākumus, kuri nodrošina, ka funkcionē ar tiesību īpašniekiem slēgtie nolīgumi par viņu darbu vai citu tiesību objektu izmantošanu vai ka pakalpojumos nav pieejami darbi vai citi tiesību objekti, ko sadarbībā ar pakalpojumu sniedzējiem identificējuši tiesību īpašnieki. Minētie pasākumi, piemēram, rezultatīvu satura atpazīšanas tehnoloģiju izmantošana, ir lietderīgi un samērīgi. Pakalpojumu sniedzēji tiesību īpašniekiem sniedz atbilstīgu informāciju par minēto pasākumu funkcionēšanu un to ieviešanu, kā arī attiecīgā gadījumā atbilstīgi ziņo par darbu un citu tiesību objektu atpazīšanu un izmantošanu.

1.  Ja informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzēji lietotājiem piedāvā satura glabāšanas pakalpojumus un dara saturu piekļūstamu sabiedrībai un ja šāda darbība neatbilst Direktīvā 2000/31/EK paredzētajiem atbrīvojumiem no atbildības, tie veic pienācīgus un samērīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka funkcionē ar tiesību īpašniekiem slēgtie licencēšanas nolīgumi. Šādu nolīgumu īstenošanā ievēro lietotāju pamattiesības, un tie informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzējiem neuzliek vispārēju pienākumu atbilstoši Direktīvas 2000/31/EK 15. pantam pārraudzīt informāciju, ko tie pārraida vai glabā.

Grozījums Nr.    70

Direktīvas priekšlikums

13. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a  Lai nodrošinātu licencēšanas nolīgumu funkcionēšanu, kā minēts 1. punktā, informācijas sabiedrības pakalpojumi sniedzēji un tiesību īpašnieki savstarpēji sadarbojas. Tiesību īpašnieki precīzi norāda informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzējiem darbus vai citus tiesību objektus, uz kuriem tiem ir autortiesības. Informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzēji informē tiesību īpašniekus par veiktajiem pasākumiem un to darbības precizitāti, kā arī attiecīgos gadījumos ziņo par darbu un citu tiesību objektu izmantošanu.

Grozījums Nr.    71

Direktīvas priekšlikums

13. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Dalībvalstis nodrošina, ka 1. punktā minētie pakalpojumu sniedzēji ievieš sūdzību un kompensāciju mehānismus, kas lietotājiem ir pieejami gadījumos, kur ir strīdi par 1. punktā minēto pasākumu piemērošanu.

2.  Dalībvalstis nodrošina, ka 1. punktā minētie pakalpojumu sniedzēji sadarbībā ar tiesību īpašniekiem ievieš sūdzību mehānismus, kas lietotājiem ir pieejami gadījumos, kur ir strīdi par 1. punktā minēto licencēšanas nolīgumu īstenošanu.

Grozījums Nr.    72

Direktīvas priekšlikums

13. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a  Dalībvalstis nodrošina, ka lietotājiem piekļuve tiesai vai citai kompetentai iestādei, lai viņi varētu aizstāvēt savas tiesības uz izmantošanu saskaņā ar izņēmumu un ierobežojumu un apstrīdēt jebkādus ierobežojošus pasākumus, par kuriem panākta vienošanās saskaņā ar 3. punktu.

Grozījums Nr.    73

Direktīvas priekšlikums

13. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Attiecīgā gadījumā dalībvalstis atvieglo ieinteresēto personu dialogos īstenotu sadarbību starp informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzējiem un tiesību īpašniekiem, kurā tiek definēta tāda labākā prakse kā lietderīgas un samērīgas satura atpazīšanas tehnoloģijas, cita starpā ņemot vērā pakalpojumu dabu, tehnoloģiju pieejamību un to rezultativitāti tehnoloģiskās attīstības gaismā.

3.  Attiecīgā gadījumā dalībvalstis atvieglo ieinteresēto personu dialogos īstenotu sadarbību starp 1. punktā minētajiem informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzējiem, lietotāju pārstāvjiem un tiesību īpašniekiem, kurā tiek definēta labākā prakse,īstenot 1. punktu. Veiktie pasākumi ir pienācīgi un samērīgi un cita starpā ņem vērā pakalpojumu dabu, tehnoloģiju pieejamību un to rezultativitāti tehnoloģiskās attīstības gaismā.

Grozījums Nr.    74

Direktīvas priekšlikums

14. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Dalībvalstis gādā, lai autori un izpildītāji no tiem, kam ir licencējuši vai nodevuši savas tiesības, regulāri un katras nozares īpatnībām atbilstoši saņemtu savlaicīgu, atbilstīgu un pietiekamu informāciju par savu darbu un izpildījumu izmantošanu, jo īpaši attiecībā uz izmantošanas veidiem, gūto peļņu un sev pienākošos atlīdzību.

1.  Dalībvalstis gādā, lai autori un izpildītāji no tiem, kam ir licencējuši vai nodevuši savas tiesības, tostarp turpmākiem tiesību pārņēmējiem vai licenču ieguvējiem, regulāri — vismaz reizi gadā — un katras nozares īpatnībām atbilstoši saņemtu atvērtā lasāmā formātā sniegtu precīzu, savlaicīgu, atbilstīgu un pietiekamu informāciju par savu darbu un izpildījumu izmantošanu un popularizēšanu, jo īpaši attiecībā uz popularizēšanas un izmantošanas veidiem, gūto peļņu un sev pienākošos atlīdzību.

Grozījums Nr.    75

Direktīvas priekšlikums

14. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Šā panta 1. punktā minētais pienākums ir samērīgs un iedarbīgs un katrā nozarē nodrošina pienācīgu pārredzamības līmeni. Tomēr, ja, ņemot vērā no darba vai izpildījuma izmantošanas gūtos ieņēmumus, 1. punktā minētais pienākums radītu nesamērīgu administratīvo slogu, dalībvalstis šo pienākumu var koriģēt, ja vien pienākums joprojām ir spēkā un nodrošina pienācīgu pārredzamības līmeni.

2.  Šā panta 1. punktā minētais pienākums ir samērīgs un iedarbīgs un katrā nozarē nodrošina augstu pārredzamības līmeni. Tomēr, ja, ņemot vērā no darba vai izpildījuma izmantošanas gūtos ieņēmumus, 1. punktā minētais pienākums radītu nesamērīgu administratīvo slogu, dalībvalstis šo pienākumu var koriģēt ar nosacījumu, ka nesamērīguma līmenis ir pienācīgi pamatots, ja vien pienākums joprojām ir spēkā un nodrošina pienācīgu pārredzamības līmeni. Dalībvalstis nodrošina, ka, izmantojot ieinteresēto personu dialogus, tiek izstrādāti nozarēm atbilstoši standarta ziņojuma modeļi un ziņošanas procedūras.

Grozījums Nr.    76

Direktīvas priekšlikums

14. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Dalībvalstis var nolemt, ka 1. punktā minētais pienākums nav piemērojams tad, ja autora vai izpildītāja ieguldījums kopējā darbā vai izpildījumā ir nebūtisks.

svītrots

Grozījums Nr.    77

Direktīvas priekšlikums

15. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis nodrošina, ka tad, ja atlīdzība, par kuru sākumā noslēgta vienošanās, salīdzinājumā ar vēlāk no darbu vai izpildījumu izmantošanas gūtajiem attiecīgajiem ienākumiem un labumiem ir nesamērīgi maza, autoriem un izpildītājiem no puses, ar ko viņi ir stājušies līgumattiecībās par tiesību izmantošanu, ir tiesības pieprasīt pienācīgu papildatlīdzību.

Dalībvalstis nodrošina, ka tad, ja atlīdzība, par kuru sākumā noslēgta vienošanās, salīdzinājumā ar vēlāk no darbu vai izpildījumu izmantošanas negaidīti gūtajiem attiecīgajiem ienākumiem un labumiem ir nesamērīgi maza, autoriem un izpildītājiem vai viņu ieceltiem pārstāvjiem no puses, ar ko viņi ir stājušies līgumattiecībās par tiesību izmantošanu, vai tās tiesību pārņēmēja ir tiesības pieprasīt taisnīgu un pienācīgu papildatlīdzību.

Grozījums Nr.    78

Direktīvas priekšlikums

18. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  11. punkta noteikumi attiecas arī uz preses izdevumiem, kas publicēti pirms [the date mentioned in Article 21(1)].

svītrots

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

Autortiesības digitālajā vienotajā tirgū

Atsauces

COM(2016)0593 – C8-0383/2016 – 2016/0280(COD)

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

JURI

6.10.2016

 

 

 

Atzinumu sniedza

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

IMCO

6.10.2016

Iesaistītās komitejas - datums, kad paziņoja plenārsēdē

19.1.2017

Atzinumu sagatavoja

       Iecelšanas datums

Catherine Stihler

11.10.2016

Izskatīšana komitejā

13.3.2017

24.4.2017

 

 

Pieņemšanas datums

8.6.2017

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

19

7

6

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Dita Charanzová, Carlos Coelho, Anna Maria Corazza Bildt, Daniel Dalton, Nicola Danti, Evelyne Gebhardt, Sergio Gutiérrez Prieto, Robert Jarosław Iwaszkiewicz, Liisa Jaakonsaari, Antonio López-Istúriz White, Morten Løkkegaard, Jiří Pospíšil, Virginie Rozière, Christel Schaldemose, Olga Sehnalová, Igor Šoltes, Ivan Štefanec, Catherine Stihler, Róża Gräfin von Thun und Hohenstein, Mylène Troszczynski, Anneleen Van Bossuyt

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Lucy Anderson, Pascal Arimont, Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, Kaja Kallas, Julia Reda, Marc Tarabella, Lambert van Nistelrooij, Sabine Verheyen

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Georges Bach, Peter Jahr, Markus Pieper

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

19

+

PPE

Pascal Arimont, Georges Bach, Carlos Coelho, Anna Maria Corazza Bildt, Peter Jahr, Antonio López-Istúriz White, Markus Pieper, Jiří Pospíšil, Róża Gräfin von Thun und Hohenstein, Lambert van Nistelrooij, Ivan Štefanec

S&D

Lucy Anderson, Nicola Danti, Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, Sergio Gutiérrez Prieto, Liisa Jaakonsaari, Olga Sehnalová, Catherine Stihler, Marc Tarabella

7

-

ALDE

Dita Charanzová, Kaja Kallas

ECR

Daniel Dalton, Anneleen Van Bossuyt

ENF

Mylène Troszczynski

Verts/ALE

Julia Reda, Igor Šoltes

6

0

ALDE

Morten Løkkegaard

EFDD

Robert Jarosław Iwaszkiewicz

PPE

Sabine Verheyen

S&D

Evelyne Gebhardt, Virginie Rozière, Christel Schaldemose

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas


Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejAS ATZINUMS (01.8.2017)

Juridiskajai komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par autortiesībām digitālajā vienotajā tirgū

(COM(2016)0593 – C8-0383/2016 – 2016/0280(COD))

Atzinuma sagatavotājs: Zdzisław Krasnodębski

GROZĪJUMI

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Juridisko komiteju ņemt vērā šādus grozījumus:

Grozījums Nr.    1

Direktīvas priekšlikums

8. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(8)  Jaunas tehnoloģijas paver iespēju automātiski datorizēti analizēt tādu digitālas formas informāciju kā teksts, skaņas, attēli vai dati — šo procesu parasti sauc par tekstizraci un datizraci. Šādas tehnoloģijas pētniekiem dod iespēju apstrādāt lielus informācijas daudzumus, lai varētu iegūt jaunas zināšanas un atklāt jaunas tendences. Tekstizraces un datizraces tehnoloģijas digitālajā ekonomikā ir vispārizplatītas, taču ir plaši atzīts, ka tekstizrace un datizrace īpašu labumu var dot pētnieku aprindām un tādējādi sekmēt inovāciju. Tomēr Savienībā tādas pētniecības organizācijas kā universitātes un pētniecības institūti saskaras ar juridisku nenoteiktību attiecībā uz to, kādā apjomā tie drīkst veikt tekstizraci un datizraci. Dažos gadījumos tekstizrace un datizrace var būt saistītas ar darbībām, ko aizsargā autortiesības un/vai sui generis datubāzes tiesības, proti, ar darbu vai citu tiesību objektu reproducēšanu un/vai satura ekstrahēšanu no kādas datubāzes. Ja netiek piemērots izņēmums vai ierobežojums, šādu darbību veikšanai būtu vajadzīga tiesību īpašnieku atļauja. Tekstizraci un datizraci var veikt arī attiecībā uz tīriem faktiem vai datiem, ko neaizsargā autortiesības, un šādos gadījumos atļauja nebūtu vajadzīga.

(8)  Jaunas tehnoloģijas paver iespēju automātiski datorizēti analizēt tādu digitālas formas informāciju kā teksts, skaņas, attēli vai dati — šo procesu parasti sauc par tekstizraci un datizraci. Šādas tehnoloģijas dod iespēju apstrādāt lielus informācijas daudzumus, lai varētu iegūt jaunas zināšanas un atklāt jaunas tendences. Tekstizraces un datizraces tehnoloģijas digitālajā ekonomikā ir vispārizplatītas, taču ir plaši atzīts, ka tekstizrace un datizrace īpašu labumu var dot pētnieku aprindām un tādējādi sekmēt inovāciju, ilgtspējīgu izaugsmi un darbvietu izveidi. Tomēr Savienībā tādas pētniecības organizācijas kā universitātes un pētniecības institūti saskaras ar juridisku nenoteiktību attiecībā uz to, kādā apjomā tie drīkst veikt tekstizraci un datizraci. Dažos gadījumos tekstizrace un datizrace var būt saistītas ar darbībām, ko aizsargā autortiesības un/vai sui generis datubāzes tiesības, proti, ar darbu vai citu tiesību objektu reproducēšanu un/vai satura ekstrahēšanu no kādas datubāzes. Ja netiek piemērots izņēmums vai ierobežojums, šādu darbību veikšanai būtu vajadzīga tiesību īpašnieku atļauja. Tekstizraci un datizraci var veikt arī attiecībā uz tīriem faktiem vai datiem, ko neaizsargā autortiesības, un šādos gadījumos atļauja nebūtu vajadzīga.

Grozījums Nr.    2

Direktīvas priekšlikums

9. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9)  Savienības tiesību akti jau paredz zināmus izņēmumus un ierobežojumus, kas aptver lietošanu zinātniskas pētniecības vajadzībām un ko var attiecināt uz tekstizraces un datizraces darbībām. Tomēr šie izņēmumi un ierobežojumi ir brīvprātīgi un nav pilnīgi pielāgoti tehnoloģiju lietošanai zinātniskā pētniecībā. Turklāt pētniekiem var būt likumīga piekļuve saturam, piemēram, viņi var būt izdevumu abonenti vai viņiem var būt atvērtas piekļuves licence, taču tekstizrace vai datizrace var neietilpt licences nosacījumos. Tā kā pētniecība arvien vairāk tiek veikta ar digitālās tehnoloģijas palīdzību, nerisinot juridisko nenoteiktību attiecībā uz tekstizraci un datizraci, rodas risks, ka Savienība kā pētniecības teritorija vairs nebūs tik konkurētspējīga.

(9)  Savienības tiesību akti jau paredz zināmus izņēmumus un ierobežojumus, kas aptver lietošanu zinātniskas pētniecības vajadzībām un ko var attiecināt uz tekstizraces un datizraces darbībām. Tomēr šie izņēmumi un ierobežojumi ir brīvprātīgi un nav pilnīgi pielāgoti tehnoloģiju lietošanai zinātniskā pētniecībā. Turklāt pētniekiem var būt likumīga piekļuve saturam, piemēram, viņi var būt izdevumu abonenti vai viņiem var būt atvērtas piekļuves licence, taču tekstizrace vai datizrace var neietilpt licences nosacījumos. Tā kā pētniecība arvien vairāk tiek veikta ar digitālās tehnoloģijas palīdzību, nerisinot juridisko nenoteiktību attiecībā uz tekstizraci un datizraci, rodas risks, ka Savienība kā pētniecības teritorija un datu ekonomikas līdere vairs nebūs tik konkurētspējīga.

Grozījums Nr.     3

Direktīvas priekšlikums

9.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(9a)  Izstrādājot Savienības tiesību aktus, būtu jāņem vērā tas, ka tekstizracei un datizracei ir liels potenciāls tikt izmantotām formālās un neformālās pētījumu vidēs, un būtu jāatzīst tekstizraces un datizraces potenciāls sekmēt nozīmīgas inovācijas, izaugsmi un darbvietu veidošanu.

Grozījums Nr.    4

Direktīvas priekšlikums

10. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10)  Šī juridiskā nenoteiktība būtu jārisina, attiecībā uz reproducēšanas tiesībām un arī tiesībām liegt ekstrahēšanu no datubāzes nosakot obligātu izņēmumu. Jaunais izņēmums nedrīkstētu skart līdzšinējo obligāto izņēmumu, kas Direktīvas 2001/29 5. panta 1. punktā paredzēts attiecībā uz pagaidu reproducēšanas darbībām un kas būtu arī turpmāk jāpiemēro tekstizraces un datizraces paņēmieniem, kuri nav saistīti ar kopēšanu ārpus minētā izņēmuma tvēruma. Pētniecības organizācijām būtu jāizmanto izņēmums, arī iesaistoties publiskā un privātā sektora partnerībās.

(10)  Šī juridiskā nenoteiktība būtu jārisina, attiecībā uz reproducēšanas tiesībām un arī tiesībām liegt ekstrahēšanu no datubāzes, tostarp neapstrādātu datu ekstrahēšanu, nosakot obligātu izņēmumu. Jaunais izņēmums nedrīkstētu skart līdzšinējo obligāto izņēmumu, kas Direktīvas 2001/29 5. panta 1. punktā paredzēts attiecībā uz pagaidu reproducēšanas darbībām un kas būtu arī turpmāk jāpiemēro tekstizraces un datizraces paņēmieniem, kuri nav saistīti ar kopēšanu ārpus minētā izņēmuma tvēruma. Lielākā daļa tekstizraces un datizraces, ko veic atklātā internetā, nav saistīta ar pastāvīgām kopijām, un līdz ar to tās ievērojami atšķiras no tekstizraces un datizraces, ko veic, izstrādājot zinātniskas publikācijas.

Grozījums Nr.    5

Direktīvas priekšlikums

11. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(11)  Pie pētniecības organizācijām visā Savienībā pieder daudzi dažādi tiesību subjekti, kuru galvenais mērķis ir nodarboties ar zinātnisku pētniecību vai ar to nodarboties, vienlaikus sniedzot izglītības pakalpojumus. Tā kā šie tiesību subjekti ir daudzveidīgi, ir svarīgi, lai labumguvējiem par izņēmumu būtu vienota izpratne. Par spīti juridisko formu un struktūru daudzveidībai, pētniecības organizācijām visās dalībvalstīs kopīga iezīme parasti ir tāda, ka tās darbojas vai nu uz bezpeļņas pamata, vai kopsakarā ar valsts atzītām sabiedriskām interesēm. Par šādām sabiedriskām interesēm var liecināt, piemēram, sabiedrisks finansējums vai valsts līmeņa tiesību aktu vai publisku līgumu noteikumi. Tomēr par pētniecības organizācijām šīs direktīvas nozīmē nevajadzētu uzskatīt organizācijas, ko izšķirīgi ietekmē komercuzņēmumi, kuru strukturālais izkārtojums, piemēram, akcionāru vai biedru kvalitatīvais sastāvs, var tiem pavērt preferenciālu piekļuvi pētniecības rezultātiem.

(11)  Pie pētniecības organizācijām visā Savienībā pieder daudzi dažādi tiesību subjekti, kuru galvenais mērķis ir nodarboties ar zinātnisku pētniecību vai ar to nodarboties, vienlaikus sniedzot izglītības pakalpojumus. Tā kā šie tiesību subjekti ir daudzveidīgi, ir svarīgi, lai labumguvējiem par izņēmumu būtu vienota izpratne. Par spīti juridisko formu un struktūru daudzveidībai, pētniecības organizācijām visās dalībvalstīs kopīga iezīme parasti ir tāda, ka tās darbojas vai nu uz bezpeļņas pamata, vai kopsakarā ar valsts atzītām sabiedriskām interesēm. Par šādām sabiedriskām interesēm var liecināt, piemēram, sabiedrisks finansējums vai valsts līmeņa tiesību aktu vai publisku līgumu noteikumi. Tomēr par pētniecības organizācijām šīs direktīvas nozīmē nevajadzētu uzskatīt organizācijas, ko izšķirīgi ietekmē komercuzņēmumi, kuru strukturālais izkārtojums, piemēram, akcionāru vai biedru kvalitatīvais sastāvs, var tiem pavērt preferenciālu piekļuvi pētniecības rezultātiem. Ar pētniecības organizācijām būtu jāsaprot universitātes, tostarp jaunuzņēmumu inkubatori un pētniecības institūti.

Grozījums Nr.    6

Direktīvas priekšlikums

12. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(12)  Paredzot potenciāli daudz pieprasījumu pēc piekļuves tiesību īpašnieku darbiem vai citiem tiesību objektiem un to lejupielādes, ja ir risks, ka pazemināsies darbu vai citu tiesību objektu mitinātāju sistēmu vai datubāzu drošība vai integritāte, tiesību īpašniekiem būtu jāatļauj veikt pasākumus. Šie pasākumi nedrīkstētu pārsniegt to, kas nepieciešams, lai nodrošinātu sistēmas drošību un integritāti, un nedrīkstētu traucēt izņēmuma faktisko piemērošanu.

(12)  Paredzot potenciāli daudz pieprasījumu pēc piekļuves tiesību īpašnieku darbiem vai citiem tiesību objektiem un to lejupielādes, ja ir risks, ka pazemināsies darbu vai citu tiesību objektu mitinātāju sistēmu vai datubāzu drošība vai integritāte, tiesību īpašniekiem būtu jāatļauj veikt pasākumus. Šie pasākumi nedrīkstētu pārsniegt to, kas nepieciešams, lai nodrošinātu sistēmas drošību un integritāti, un nedrīkstētu traucēt izņēmuma faktisko piemērošanu. Veicot minētos pasākumus, nedrīkstētu noliegt vai izslēgt spēju izstrādāt tekstizraces un datizraces līdzekļus, kas atšķiras no tiem, kurus piedāvā tiesību īpašnieks, ja vien tīklu un datubāžu drošība un integritāte ir aizsargātas.

Grozījums Nr.    7

Direktīvas priekšlikums

13. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(13)  Sakarā ar izņēmuma dabu un tvērumu kaitējumam vajadzētu būt minimālam, tāpēc par izmantošanu, kas notiek saskaņā ar šīs direktīvas ieviesto tekstizraces un datizraces izņēmumu, kompensāciju tiesību īpašniekiem paredzēt nav nepieciešams.

(13)  Par izmantošanu, kas notiek saskaņā ar šīs direktīvas ieviesto tekstizraces un datizraces izņēmumu, nav nepieciešams paredzēt kompensāciju tiesību īpašniekiem, jo tiesību īpašnieku intereses nepamatoti skartas netiks. Izmantošana saskaņā ar tekstizraces un datizraces izņēmumu nebūtu pretrunā arī darbu parastajai izmantošanai — līdz ar to nav vajadzīga atsevišķa atlīdzība.

Grozījums Nr.  8

Direktīvas priekšlikums

14. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(14)  Direktīvas 2001/29/EK 5. panta 3. punkta a) apakšpunkts dalībvalstīm dod iespēju izņēmumu vai ierobežojumu attiecībā uz savu darbu reproducēšanas, publiskošanas vai publiskas pieejamības došanas tiesībām ieviest cita starpā tikai mācīšanas ilustrēšanas [ilustrācija mācību procesā] nolūkā. Turklāt Direktīvas 96/9/EK 6. panta 2. punkta b) apakšpunkts un 9. panta b) punkts mācīšanās ilustrēšanas [piemērs mācībās] nolūkā atļauj lietot datubāzes un būtisku to satura daļu ekstrahēt vai izmantot atkārtoti. Nav skaidrs, kādā tvērumā šos izņēmumus vai ierobežojumus piemērot digitālai izmantošanai. Turklāt trūkst skaidrības par to, vai šādi izņēmumi vai ierobežojumi būtu jāpiemēro mācīšanai, kas notiek tiešsaistē un tātad ir tālmācība. Vēl jo vairāk, spēkā esošajā regulējumā nav paredzēta darbība pāri robežām. Šī situācija var kavēt digitāli atbalstītas izglītojošās darbības un tālmācības attīstību. Tāpēc ir jāievieš jauns obligāts izņēmums vai ierobežojums, lai būtu drošība, ka, darbus vai citus tiesību objektus izmantojot digitālā izglītojošajā darbībā, arī tiešsaistē un pāri robežām, izglītības iestādes bauda pilnīgu juridisku noteiktību.

(14)  Direktīvas 2001/29/EK 5. panta 3. punkta a) apakšpunkts dalībvalstīm dod iespēju izņēmumu vai ierobežojumu attiecībā uz savu darbu reproducēšanas, publiskošanas vai publiskas pieejamības došanas tiesībām ieviest mācīšanas ilustrēšanas [ilustrācija mācību procesā] vai zinātniskās pētniecības nolūkā. Turklāt Direktīvas 96/9/EK 6. panta 2. punkta b) apakšpunkts un 9. panta b) punkts mācīšanās ilustrēšanas [piemērs mācībās] nolūkā atļauj lietot datubāzes un būtisku to satura daļu ekstrahēt vai izmantot atkārtoti. Papildus atšķirīgajai piemērošanai dalībvalstīs nav skaidrs, kādā tvērumā šos izņēmumus vai ierobežojumus piemērot digitālai izmantošanai. Turklāt trūkst skaidrības par to, vai šādi izņēmumi vai ierobežojumi būtu jāpiemēro mācīšanai, kas notiek tiešsaistē un tātad ir tālmācība. Vēl jo vairāk, spēkā esošajā regulējumā nav paredzēta darbība pāri robežām. Šī situācija var kavēt digitāli atbalstītas izglītojošās darbības un tālmācības attīstību. Tāpēc ir jāievieš jauns obligāts izņēmums vai ierobežojums, lai būtu drošība, ka, darbus vai citus tiesību objektus izmantojot jebkurā izglītojošajā darbībā, arī tiešsaistē un pāri robežām, izglītības iestādes bauda pilnīgu juridisku noteiktību.

Grozījums Nr.    9

Direktīvas priekšlikums

15. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(15)  Tālmācība un pārrobežu izglītības programmas gan galvenokārt tiek izstrādātas augstākās izglītības līmenī, taču digitālie instrumenti un resursi tiek arvien vairāk izmantoti visos izglītības līmeņos, jo īpaši mācību pieredzes pilnveidošanai un bagātināšanai. Tāpēc vajadzētu būt tā, ka šajā direktīvā paredzēto izņēmumu vai ierobežojumu izmanto visas primārās un sekundārās izglītības, kā arī profesionālās un augstākās izglītības iestādes tiktāl, ciktāl tās nekomerciālā nolūkā veic izglītošanas darbu. Nosakot, vai kādas izglītības iestādes darbība ir nekomerciāla, izšķiroši faktori nav tās organizatoriskā struktūra un finansēšanas veids.

(15)  Tālmācība un pārrobežu izglītības programmas gan galvenokārt tiek izstrādātas augstākās izglītības līmenī, taču digitālie instrumenti un resursi tiek arvien vairāk izmantoti visos izglītības līmeņos, jo īpaši mācību pieredzes pilnveidošanai un bagātināšanai. Tāpēc vajadzētu būt tā, ka šajā direktīvā paredzēto izņēmumu vai ierobežojumu izmanto visas primārās un sekundārās izglītības, kā arī profesionālās un augstākās izglītības iestādes un dalībvalstu atzītas sertificētas izglītības programmas un kultūras mantojuma institūcijas un pētniecības organizācijas, ciktāl tās nekomerciālā nolūkā veic izglītošanas darbu. Nosakot, vai kādas izglītības iestādes darbība ir nekomerciāla, izšķiroši faktori nav tās organizatoriskā struktūra un finansēšanas veids.

Grozījums Nr.    10

Direktīvas priekšlikums

16. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(16)  Izņēmumam vai ierobežojumam vajadzētu aptvert darbu un citu tiesību objektu digitālu izmantošanu, piemēram, ka darbu daļas vai fragmentus izmanto, lai atbalstītu, bagātinātu vai papildinātu mācīšanu, tostarp ar to saistīto mācīšanos. Izņēmuma vai ierobežojuma aptvertie darbi vai citi tiesību objekti būtu jāizmanto tikai izglītības iestāžu atbildībā īstenotas mācīšanas un mācīšanās sakarā, arī eksāmenos, un tikai tik, cik šādu darbību nolūkā vajadzīgs. Izņēmumam vai ierobežojumam, aptverot digitālus līdzekļus mācību telpā un tiešsaistes izmantošanu izglītības iestādes drošajā elektroniskajā tīklā, kura piekļuvei vajadzētu būt aizsargātai jo īpaši ar autentificēšanas procedūru, būtu jāattiecas uz izmantošanu abos veidos. Būtu jāuzskata, ka mācīšanas ilustrēšanas kontekstā izņēmums vai ierobežojums aptver specifiskās piekļuves vajadzības, kādas ir personām ar invaliditāti.

(16)  Izņēmumam vai ierobežojumam vajadzētu aptvert darbu un citu tiesību objektu jebkādu izmantošanu, piemēram, ka darbu daļas vai fragmentus izmanto, lai atbalstītu, bagātinātu vai papildinātu mācīšanu, tostarp ar to saistīto mācīšanos. Izņēmuma vai ierobežojuma aptvertie darbi vai citi tiesību objekti būtu jāizmanto tikai tādu izglītības iestāžu mācīšanas un mācīšanās pasākumu sakarā, kuras par tiem ir atbildīgas un kuras veic izglītības pasākumus, tostarp eksāmenu laikā, un, tos izmantojot, nedrīkst pārsniegt to, kas ir nepieciešams šādu pasākumu veikšanai. Izņēmumam vai ierobežojumam, aptverot digitālus līdzekļus mācību telpā un tiešsaistes izmantošanu izglītības iestādes drošajā elektroniskajā tīklā, kura piekļuvei vajadzētu būt aizsargātai jo īpaši ar autentificēšanas procedūru, būtu jāattiecas uz izmantošanu abos veidos. Būtu jāuzskata, ka mācīšanas ilustrēšanas kontekstā izņēmums vai ierobežojums aptver specifiskās piekļuves vajadzības, kādas ir personām ar invaliditāti.

Grozījums Nr.    11

Direktīvas priekšlikums

18. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(18)  Saglabāšanas darbībai var būt nepieciešams kādas kultūras mantojuma iestādes kolekcijā esošu darbu vai citu tiesību objektu reproducēt un tātad no attiecīgajiem tiesību īpašniekiem saņemt attiecīgu atļauju. Kultūras mantojuma iestādes ir iesaistītas savu kolekciju saglabāšanā nākamajām paaudzēm. Jaunus šo kolekciju mantojuma saglabāšanas veidus piedāvā digitālās tehnoloģijas, taču tās rada arī jaunas problēmas. Ņemot vērā jaunās problēmas, vajadzīgs koriģēt spēkā esošo tiesisko regulējumu, paredzot obligātu izņēmumu attiecībā uz tādām reproducēšanas tiesībām, kas dara iespējamas minētās saglabāšanas darbības.

(18)  Saglabāšanas darbībai var būt nepieciešams kādas kultūras mantojuma iestādes, pētniecības organizācijas un izglītības iestādes kolekcijā esošu darbu vai citu tiesību objektu reproducēt un tātad no attiecīgajiem tiesību īpašniekiem saņemt attiecīgu atļauju. Šīs iestādes ir iesaistītas savu kolekciju saglabāšanā nākamajām paaudzēm Jaunus šo kolekciju mantojuma saglabāšanas veidus piedāvā digitālās tehnoloģijas, taču tās rada arī jaunas problēmas. Ņemot vērā jaunās problēmas, vajadzīgs koriģēt spēkā esošo tiesisko regulējumu, paredzot obligātu izņēmumu attiecībā uz tādām reproducēšanas tiesībām, kas dara iespējamas minētās saglabāšanas darbības.

Grozījums Nr.    12

Direktīvas priekšlikums

19. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(19)  Dažādu valstu pieeja kultūras mantojuma iestāžu veiktām saglabāšanas darbībām atšķiras, un tas, apgrūtinot pārrobežu sadarbību un to, kā kultūras mantojuma iestādes kopējā tirgū koplieto saglabāšanas līdzekļus, noved pie neefektīvas resursu izmantošanas.

(19)  Dažādu valstu pieeja kultūras mantojuma iestāžu, pētniecības organizāciju un izglītības iestāžu veiktām saglabāšanas darbībām atšķiras, un tas, apgrūtinot pārrobežu sadarbību un to, kā kultūras mantojuma iestādes kopējā tirgū koplieto saglabāšanas līdzekļus, noved pie neefektīvas resursu izmantošanas. Dalībvalstīm būtu jāveicina labākās prakses, jauno tehnoloģiju un saglabāšanas paņēmienu pārrobežu koplietošana.

Grozījums Nr.    13

Direktīvas priekšlikums

20. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(20)  Tāpēc būtu jāizvirza prasība, ka dalībvalstīm jānosaka izņēmums, kas kultūras mantojuma iestādēm atļautu saglabāšanas nolūkā, piemēram, lai risinātu tehnoloģiskas novecošanas problēmu vai sākotnējā datneša nolietošanos, reproducēt to kolekcijās pastāvīgi esošus darbus un citus tiesību objektus Šādam izņēmumam vajadzētu pavērt iespēju, ka ar attiecīgu saglabāšanas rīku, līdzekli vai tehnoloģiju ir iespējams vajadzīgajā skaitā un jebkurā darba vai cita tiesību objekta dzīvescikla brīdī izgatavot tā kopijas tādā apmērā, kāds vajadzīgs, lai varētu izgatavot kopiju vienīgi saglabāšanas nolūkā.

(20)  Tāpēc būtu jāizvirza prasība, ka dalībvalstīm jānosaka izņēmums, kas kultūras mantojuma iestādēm, pētniecības organizācijām un izglītības iestādēm atļautu saglabāšanas nolūkā, piemēram, lai risinātu tehnoloģiskas novecošanas problēmu vai sākotnējā datneša nolietošanos, reproducēt to kolekcijās pastāvīgi esošus darbus un citus tiesību objektus Minētajām struktūrām būtu jāatļauj veikt arī dažādiem mērķiem paredzētu reproducēšanu šo organizāciju iekšienē, tostarp apdrošināšanas, tiesību ieguves un patapināšanas nolūkā. Šādam izņēmumam vajadzētu pavērt iespēju, ka ar attiecīgu saglabāšanas rīku, līdzekli vai tehnoloģiju ir iespējams vajadzīgajā skaitā un jebkurā darba vai cita tiesību objekta dzīvescikla brīdī izgatavot tā kopijas tādā apmērā, kāds vajadzīgs, lai varētu izgatavot kopiju šādas reprodukcijas nolūkā. Reproducēšanas darbības var veikt partnerībā ar citām dalībvalstīs izveidotām iestādēm.

Grozījums Nr.    14

Direktīvas priekšlikums

21. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(21)  Šajā direktīvā darbi un citi tiesību objekti par kādas kultūras mantojuma iestādes kolekcijā pastāvīgi esošiem būtu jāuzskata, ja, piemēram, īpašumtiesību nodošanas vai licences nolīgumu rezultātā kultūras mantojuma iestādes īpašumā vai pastāvīgā valdījumā ir tā eksemplāri.

(21)  Šajā direktīvā darbi un citi tiesību objekti būtu jāuzskata par tādiem, kas pastāvīgi atrodas kādas kultūras mantojuma iestādes, pētniecības organizācijas un izglītības iestādes kolekcijā, ja, piemēram, īpašumtiesību nodošanas vai licences nolīgumu rezultātā attiecīgās struktūras īpašumā, ilgstošā patapinājumā vai pastāvīgā valdījumā atrodas tā eksemplāri.

Grozījums Nr.     15

Direktīvas priekšlikums

23. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(23)  Dalībvalstīm saskaņā ar savām juridiskajām tradīcijām, praksi vai situāciju vajadzētu spēt šīs direktīvas satvarā elastīgi izvēlēties konkrēta veida mehānismu, ar kuru vairs netirgotu darbu licences iespējams attiecināt uz to tiesību īpašnieku tiesībām, kurus nepārstāv kolektīvā pārvaldījuma organizācija. Pie šādiem mehānismiem var piederēt kolektīva licencēšana un prezumpcija par pārstāvību.

(23)  Dalībvalstīm saskaņā ar savām juridiskajām tradīcijām, praksi vai situāciju vajadzētu spēt šīs direktīvas satvarā elastīgi izvēlēties konkrēta veida mehānismu, ar kuru vairs netirgotu darbu licences iespējams attiecināt uz to tiesību īpašnieku tiesībām, kurus vai nu nepārstāv, vai pietiekamā mērā nepārstāv kolektīvā pārvaldījuma organizācija. Pie šādiem mehānismiem var piederēt kolektīva licencēšana un prezumpcija par pārstāvību.

Grozījums Nr.     16

Direktīvas priekšlikums

25. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(25)  Ņemot vērā, ka kultūras mantojuma iestāžu kolekcijās esošie darbi un citi tiesību objekti ir daudzveidīgi, ir svarīgi, lai ar šo direktīvu ieviestie licencēšanas mehānismi būtu pieejami un praksē izmantojami dažāda veida darbiem un citiem tiesību objektiem, arī fotogrāfijām, skaņu ierakstiem un audiovizuāliem darbiem. Lai būtu atspoguļotas dažādu kategoriju darbu un citu tiesību objektu publicēšanas un izplatīšanas veidu īpatnības un lai minētie mehānismi būtu vieglāk izmantojami, var būt tā, ka dalībvalstīm jāiedibina specifiskas prasības un procedūras attiecībā uz šo licencēšanas mehānismu praktisko piemērošanu. Ir lietderīgi, ka dalībvalstis to dara, konsultējoties ar tiesību īpašniekiem, lietotājiem un kolektīvā pārvaldījuma organizācijām.

(25)  Ņemot vērā, ka kultūras mantojuma iestāžu kolekcijās esošie darbi un citi tiesību objekti ir daudzveidīgi, ir svarīgi, lai ar šo direktīvu ieviestie licencēšanas mehānismi būtu pieejami un praksē izmantojami dažāda veida darbiem un citiem tiesību objektiem, arī fotogrāfijām, skaņu ierakstiem un audiovizuāliem darbiem. Lai būtu atspoguļotas dažādu kategoriju darbu un citu tiesību objektu publicēšanas un izplatīšanas veidu īpatnības un lai minētie mehānismi būtu vieglāk izmantojami, var būt tā, ka dalībvalstīm jāiedibina specifiskas prasības un procedūras attiecībā uz šo licencēšanas mehānismu praktisko piemērošanu. Ir lietderīgi, ka dalībvalstis to dara, konsultējoties ar tiesību īpašniekiem, kultūras iestādēm, lietotājiem un kolektīvā pārvaldījuma organizācijām.

Grozījums Nr.     17

Direktīvas priekšlikums

33. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(33)  Šajā direktīvā ir nepieciešams definēt preses izdevuma jēdzienu, ar to aptverot tikai žurnālistiskus izdevumus, kuri paredzēti informēšanai vai izklaidēšanai un kurus jebkādā datnesī publicē un periodiski vai regulāri atjaunina kāds pakalpojumu sniedzējs. Pie tādiem izdevumiem piederētu, piemēram, dienas laikraksti, vispārīgām vai speciālām interesēm veltīti nedēļas vai mēneša žurnāli un ziņu vietnes. Preses izdevumiem ar šo direktīvu piešķirtā aizsardzība nebūtu jāattiecina uz tādiem zinātniskā vai akadēmiskā nolūkā publicētiem periodiskiem izdevumiem kā zinātniski žurnāli. Šī aizsardzība neattiecas uz tādu hipersaites ievietošanu, kas nav publiskošana.

(33)  Šajā direktīvā ir nepieciešams definēt preses izdevuma jēdzienu, ar to aptverot tikai žurnālistiskus izdevumus, kuri paredzēti informēšanai vai izklaidēšanai un kurus jebkādā datnesī publicē un periodiski vai regulāri atjaunina kāds pakalpojumu sniedzējs. Pie tādiem izdevumiem piederētu, piemēram, dienas laikraksti, vispārīgām vai speciālām interesēm veltīti nedēļas vai mēneša žurnāli un ziņu vietnes. Preses izdevumiem ar šo direktīvu piešķirtā aizsardzība būtu jāattiecina arī uz tādiem zinātniskā vai akadēmiskā nolūkā publicētiem periodiskiem izdevumiem kā zinātniski žurnāli. Šī aizsardzība neattiecas uz tādu hipersaites ievietošanu, kas nav publiskošana.

Grozījums Nr.     18

Direktīvas priekšlikums

33.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(33a)  Preses izdevēju tiesības būtu jāpiemēro, neskarot personu tiesības uz preses publikāciju reproducēšanu, publiskošanu, saišu izveidi uz tām vai to izvilkumu sagatavošanu sabiedrībai, ja tās paredzētas privātai lietošanai un bezpeļņas vai nekomerciāliem nolūkiem.

Grozījums Nr.     19

Direktīvas priekšlikums

34. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(34)  Kas attiecas uz digitālu izmantošanu, preses izdevumu izdevējiem ar šo direktīvu piešķirto tiesību tvērumam vajadzētu būt tādam pašam, kāds ir Direktīvā 2001/29/EK paredzētajām reproducēšanas un publiskošanas tiesībām. Uz tām būtu jāattiecina tādas pašas izņēmumu un ierobežojumu normas kā uz Direktīvā 2001/29/EK paredzētajām tiesībām, ieskaitot minētās direktīvas 5. panta 3. punkta d) apakšpunktā paredzēto izņēmumu attiecībā uz citēšanu kritikas vai apskata nolūkā.

(34)  Preses izdevumu izdevējiem ar šo direktīvu piešķirto tiesību tvērumam vajadzētu būt tādam pašam, kāds ir Direktīvā 2001/29/EK paredzētajām reproducēšanas un publiskošanas tiesībām. Uz tām būtu jāattiecina tādas pašas izņēmumu un ierobežojumu normas kā uz Direktīvā 2001/29/EK paredzētajām tiesībām, ieskaitot minētās direktīvas 5. panta 3. punkta d) apakšpunktā paredzēto izņēmumu attiecībā uz citēšanu kritikas vai apskata nolūkā. Saskaņā ar šo direktīvu piešķirtā aizsardzība preses publikācijām būtu jāattiecina arī uz gadījumiem, kad saturu automātiski izveido, piemēram, RSS lasītāji.

Grozījums Nr.     20

Direktīvas priekšlikums

35. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(35)  Ar šo direktīvu preses izdevumu izdevējiem piešķirtā aizsardzība nedrīkstētu skart tajā ietvertās autoru un citu tiesību īpašnieku tiesības uz darbiem un citiem tiesību objektiem, arī uz to, kādā apmērā autori un citi tiesību īpašnieki savus darbus vai citus tiesību objektus var izmantot neatkarīgi no preses izdevuma, kurā tie iestrādāti. Tāpēc preses izdevumu izdevējiem nevajadzētu spēt sev piešķirto aizsardzību izmantot pret autoriem un citiem tiesību īpašniekiem. Tas neskar līgumiskas vienošanās, kas noslēgtas starp preses izdevumu izdevējiem, no vienas puses, un autoriem un citiem tiesību īpašniekiem, no otras puses.

(35)  Ar šo direktīvu preses izdevumu izdevējiem piešķirtā aizsardzība nedrīkstētu skart tajā ietvertās autoru un citu tiesību īpašnieku tiesības uz darbiem un citiem tiesību objektiem, arī uz to, kādā apmērā autori un citi tiesību īpašnieki savus darbus vai citus tiesību objektus var izmantot neatkarīgi no preses izdevuma, kurā tie iestrādāti. Tāpēc preses izdevumu izdevējiem nevajadzētu spēt sev piešķirto aizsardzību izmantot pret autoriem un citiem tiesību īpašniekiem. Tas neskar līgumiskas vienošanās, kas noslēgtas starp preses izdevumu izdevējiem, no vienas puses, un autoriem un citiem tiesību īpašniekiem, no otras puses. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, lai žurnālistiem, autoriem un citiem tiesību īpašniekiem tiktu piešķirta taisnīga tās atlīdzības daļa, kas ir jāmaksā par preses izdevēju tiesību izmantošanu.

Grozījums Nr.     21

Direktīvas priekšlikums

36.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(36a)  Kultūras un radošās industrijas (CCI) ir Eiropas atkārtotās industrializācijas galvenās īstenotājas, tās veicina izaugsmi, un tām ir stratēģiska nozīme, radot novatorisku netiešo ietekmi uz citām industriālajām nozarēm. Turklāt CCI ir inovāciju un attīstības vadošais spēks IKT jomā Eiropā. Kultūras un radošās industrijās Eiropā ir izveidotas vairāk nekā 12 miljonu pilna laika darbvietas, tās veido 7,5 % ES darbaspēka, radot IKP pievienoto vērtību aptuveni 509 miljardu EUR apmērā (5,3 % ES kopējās BPV). Autortiesību un blakustiesību aizsardzība ir galvenais CCI ienākumu avots.

Grozījums Nr.     22

Direktīvas priekšlikums

37. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(37)  Pēdējos gados tiešsaistes satura tirgus funkcionēšana kļuvusi sarežģītāka. Uzplaukuši un par galvenajiem tiešsaistes satura piekļuves avotiem ir kļuvuši tiešsaistes pakalpojumi, kas paver piekļuvi ar autortiesībām aizsargātam saturam, kuru to lietotāji augšupielādējuši bez tiesību īpašnieku iesaistes. Tas ietekmē tiesību īpašnieku iespējas noteikt, vai un ar kādiem nosacījumiem viņu darbi un citi tiesību objekti tiek izmantoti, kā arī viņu iespējas par to saņemt atbilstīgu atlīdzību.

(37)  Pēdējos gados tiešsaistes satura tirgus funkcionēšana kļuvusi sarežģītāka. Uzplaukuši un par galvenajiem tiešsaistes satura piekļuves avotiem ir kļuvuši tiešsaistes pakalpojumi, kas paver piekļuvi ar autortiesībām aizsargātam saturam, kuru to lietotāji augšupielādējuši bez tiesību īpašnieku iesaistes. Tas ietekmē tiesību īpašnieku iespējas noteikt, vai un ar kādiem nosacījumiem viņu darbi un citi tiesību objekti tiek izmantoti, kā arī viņu iespējas par to saņemt atbilstīgu atlīdzību. Neraugoties uz to, ka mūsdienās tiek patērēts vairāk radošā satura nekā jebkad agrāk, attiecībā uz tādiem pakalpojumiem kā lietotāja augšupielādēta satura platformas un satura apvienošanas pakalpojumi radošās nozares nav pieredzējušas salīdzināmu ienākumu palielināšanos, kas atbilstu minētajam patēriņa palielinājumam. Kā vienu no galvenajiem iemesliem min vērtības tālāknodošanu, ko izraisa neskaidrība attiecībā uz šo tiešsaistes pakalpojumu statusu no autortiesību un e-tirdzniecības tiesību viedokļa. Ir izveidots netaisnīgs tirgus, kas apdraud digitālā vienotā tirgus attīstību un tā galvenos dalībniekus — kultūras un radošās nozares.

Grozījums Nr.     23

Direktīvas priekšlikums

37.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(37a)  Digitālās platformas ir līdzekļi, ar kuriem nodrošina plašāku piekļuvi kultūras un radošajiem darbiem un kultūras un radošajām industrijām paver lielas iespējas izstrādāt jaunus uzņēmējdarbības modeļus. Tādēļ ir jāapsver, kā šis process varētu darboties ar lielāku juridisko noteiktību un ievērojot tiesību īpašnieku intereses. Šā iemesla dēļ ir ārkārtīgi svarīgi nodrošināt pārredzamību un godīgas konkurences nosacījumus. Tiesību īpašnieku aizsardzība autortiesību un intelektuālā īpašuma tiesiskajā regulējumā ir nepieciešama, lai varētu nodrošināt vērtību atzīšanu un stimulēt inovācijas, radošumu, ieguldījumus un satura radīšanu.

Grozījums Nr.    24

Direktīvas priekšlikums

38. apsvērums – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ja informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzēji glabā ar autortiesībām aizsargātus darbus vai citus tiesību objektus vai dara tos publiski piekļūstamus, tādējādi nodrošinot vairs ne tikai fizisku infrastruktūru vien un veicot publiskošanas aktu, tiem ir pienākums ar tiesību īpašniekiem slēgt licencēšanas nolīgumus, ja vien uz tiem neattiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/31/EK34 14. pantā paredzētais atbrīvojums no atbildības.

Ja informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzēji uzglabā ar autortiesībām aizsargātus darbus vai citus tiesību objektus, ko augšupielādējuši lietotāji, un dara tos publiski pieejamus, tādējādi nodrošinot ne tikai fizisku infrastruktūru vien, un veic saziņas ar sabiedrību un reproducēšanas darbību, tiem ir pienākums ar tiesību īpašniekiem slēgt licencēšanas nolīgumus, ja vien uz tiem neattiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/31/EK34 14. pantā paredzētais atbrīvojums no atbildības.

__________________

__________________

34 Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 8. jūnija Direktīva 2000/31/EK par dažiem informācijas sabiedrības pakalpojumu tiesiskiem aspektiem, jo īpaši elektronisko tirdzniecību, iekšējā tirgū (OV L 178, 17.7.2000., 1.–16. lpp.).

34 Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 8. jūnija Direktīva 2000/31/EK par dažiem informācijas sabiedrības pakalpojumu tiesiskiem aspektiem, jo īpaši elektronisko tirdzniecību, iekšējā tirgū (OV L 178, 17.7.2000., 1.–16. lpp.).

Grozījums Nr.     25

Direktīvas priekšlikums

38. apsvērums – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Attiecībā uz 14. pantu nepieciešams verificēt, vai pakalpojumu sniedzējam ir aktīva loma, tostarp vai tas optimizē augšupielādēto darbu vai citu tiesību aktu pasniegšanu vai tos reklamē, neatkarīgi no tā, kāda veida līdzekļus šīm darbībām izmanto.

Attiecībā uz 14. pantu nepieciešams verificēt, vai pakalpojumu sniedzējam ir aktīva loma, tostarp vai tas optimizē augšupielādēto darbu vai citu tiesību aktu pasniegšanu vai tos reklamē, neatkarīgi no tā, kāda veida līdzekļus šīm darbībām izmanto. Informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzējiem ir pienākums iegādāties licences ar autortiesībām aizsargātam saturam neatkarīgi no tā, vai viņiem ir vai nav redakcionāla atbildība par minēto saturu. Uzskata, ka licences, kuras informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzēji ir iegādājušies no tiesību īpašniekiem, attiecas uz visu to lietotāju radīto saturu, tostarp to lietotāju, kas darbojas nekomerciālos nolūkos. Šāds risinājums nodrošinās juridisko noteiktību attiecībā uz šādu pakalpojumu individuālajiem lietotājiem, vienlaikus izskaidrojot arī platformu atbildību.

Grozījums Nr.    26

Direktīvas priekšlikums

38. apsvērums – 3. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Lai nodrošinātu jebkāda licencēšanas nolīguma funkcionēšanu, informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzējiem, kas lielā apjomā glabā un sabiedrībai piekļūstamus dara ar autortiesībām aizsargātus darbus vai citus to lietotāju augšupielādētus tiesību objektus, būtu jāveic atbilstīgi un samērīgi pasākumi, kas nodrošinātu darbu vai citu tiesību objektu aizsardzību, piemēram, jāievieš produktīvas tehnoloģijas. Šādam pienākumam vajadzētu būt spēkā arī, ja informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzēji ir tiesīgi uz Direktīvas 2000/31/EK 14. pantā paredzēto atbrīvojumu no atbildības.

Lai nodrošinātu jebkāda licencēšanas nolīguma funkcionēšanu, informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzējiem, kas glabā un sabiedrībai piekļūstamus dara ievērojamu apjomu ar autortiesībām aizsargātu darbu vai citu to lietotāju augšupielādētu tiesību objektu, būtu jāveic atbilstīgi un samērīgi pasākumi, kas nodrošinātu darbu vai citu tiesību objektu aizsardzību. Šādam pienākumam vajadzētu būt spēkā arī, ja informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzēji ir tiesīgi uz Direktīvas 2000/31/EK 14. pantā paredzēto atbrīvojumu no atbildības.

Grozījums Nr.    27

Direktīvas priekšlikums

39. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(39)  Satura pazīšanas tehnoloģiju un tamlīdzīgu tehnoloģiju funkcionēšanā nepieciešams, lai informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzēji, kas lielā apjomā glabā un sabiedrībai piekļūstamus dara ar autortiesībām aizsargātus darbus vai citus to lietotāju augšupielādētus tiesību objektus, sadarbotos ar tiesību īpašniekiem. Šādos gadījumos tiesību īpašniekiem būtu jāsniedz dati, kas nepieciešami, lai pakalpojumu sniedzēji varētu identificēt īpašniekiem piederošu saturu, un vajadzētu būt tā, ka tiesību īpašniekiem ir pārredzamas pakalpojumos izmantotās tehnoloģijas, lai būtu iespējams novērtēt to lietderību. Konkrētāk, pakalpojumu sniedzējiem būtu tiesību īpašnieki jāinformē par to, kāda veida tehnoloģijas tiek izmantotas, kādā veidā tās tiek ekspluatētas un kāds ir to gadījumu īpatsvars, kuros tiesību īpašnieku saturs tiek veiksmīgi atpazīts. Šīm tehnoloģijām būtu arī tiesību īpašniekiem jādod iespēja, ka viņi no informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzējiem var saņemt informāciju par to, kā tiek izmantots viņiem piederošs saturs, ko reglamentē kāds nolīgums.

(39)  Ir svarīgi, lai informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzēji, kas glabā un sabiedrībai piekļūstamus dara ievērojamu apjomu ar autortiesībām aizsargātu darbu vai citu to lietotāju augšupielādētu tiesību objektu, sadarbotos ar tiesību īpašniekiem, lai minētos pasākumus īstenotu efektīvi. Šādos gadījumos tiesību īpašniekiem būtu jāsniedz dati, kas nepieciešami, lai pakalpojumu sniedzēji varētu identificēt īpašniekiem piederošu saturu, un vajadzētu būt tā, ka tiesību īpašniekiem ir pārredzami attiecībā uz pakalpojumiem veiktie pasākumi, lai būtu iespējams novērtēt to lietderību. Konkrētāk, pakalpojumu sniedzējiem būtu tiesību īpašnieki jāinformē par to, kāda veida pasākumi tiek veikti, kādā veidā tie tiek likti lietā un kāds ir to gadījumu īpatsvars, kuros tiesību īpašnieku saturs tiek veiksmīgi atpazīts. Veicot šos pasākumus, papildus tam būtu tiesību īpašniekiem jādod iespēja, ka viņi no informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzējiem var saņemt informāciju par to, kā tiek izmantots viņiem piederošs saturs, ko reglamentē nolīgums. Neskatoties uz to, būtu jānosaka pienācīgas drošības garantijas, lai nodrošinātu to, ka, īstenojot pasākumus, netiek pārkāptas lietotāju pamattiesības, proti, viņu tiesības uz personas datu aizsardzību, kas ir paredzētas Direktīvā 95/46/EK, Direktīvā 2001/58/EK un Regulā (ES) 2016/679, un viņu tiesības brīvi saņemt un sniegt informāciju, jo īpaši iespēja izmantot autortiesību izņēmumu vai ierobežojumu.

Grozījums Nr.    28

Direktīvas priekšlikums

40. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(40)  Noteiktiem tiesību īpašniekiem, piemēram, autoriem un izpildītājiem, ir vajadzīga informācija, kā novērtēt atbilstoši Savienības tiesībām saskaņoto tiesību ekonomisko vērtību. Jo īpaši tā ir gadījumos, kur šādi tiesību īpašnieki par atlīdzību piešķir licenci vai nodod kādam citam tiesības. Kad autori un izpildītāji piešķir licenci vai nodod tiesības kādam citam, viņu līgumiskais stāvoklis parasti ir vājāks, tāpēc viņiem vajag informāciju, ar kuras palīdzību novērtēt savu tiesību turpmāko ekonomisko vērtību salīdzinājumā ar atlīdzību, kas saņemta par licenci vai tiesību nodošanu, taču bieži vien viņi saskaras ar nepārredzamību. Tāpēc autoru un izpildītāju atlīdzību reglamentējošās sistēmas pārredzamības un līdzsvara labad ir svarīgi, lai autoru un izpildītāju līgumpartneri vai to tiesību pārņēmēji dalītos ar pietiekamu informāciju.

(40)  Noteiktiem tiesību īpašniekiem, piemēram, autoriem un izpildītājiem, ir vajadzīga informācija, kā novērtēt atbilstoši Savienības tiesībām saskaņoto tiesību ekonomisko vērtību. Jo īpaši tā ir gadījumos, kur šādi tiesību īpašnieki par atlīdzību piešķir licenci vai nodod kādam citam tiesības. Kad autori un izpildītāji piešķir licenci vai nodod tiesības kādam citam, viņu līgumiskais stāvoklis ir vājāks, tāpēc viņiem vajag informāciju, ar kuras palīdzību novērtēt savu tiesību turpmāko ekonomisko vērtību salīdzinājumā ar atlīdzību, kas saņemta par licenci vai tiesību nodošanu, taču bieži vien viņi saskaras ar nepārredzamību. Tādēļ autoru un izpildītāju atlīdzību reglamentējošās sistēmas pārredzamības un līdzsvara labad ir svarīgi, lai autoru un izpildītāju līgumpartneri un turpmākie tiesību vai licenču saņēmēji, kā arī to tiesību pārņēmēji dalītos ar nozīmīgu informāciju. Ziņošanas un pārredzamības pienākumam ir jābūt piesaistītam darbam visos izmantošanas veidos un pāri robežām.

Grozījums Nr.     29

Direktīvas priekšlikums

41. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(41)  Īstenojot pārredzamības pienākumus, būtu jāņem vērā atšķirīga satura nozaru un katras nozares autoru un izpildītāju tiesību īpatnības. Dalībvalstīm būtu jākonsultējas ar visām attiecīgajām ieinteresētajām personām, jo tādējādi būtu iespējams labāk noteikt nozaru specifiskās prasības. Attiecībā uz to, kā attiecīgajām ieinteresētajām personām vienoties par pārredzamību, būtu jāapsver, vai par vienu no iespējām neizmantot kolektīvas sarunas. Lai pārredzamības pienākumiem varētu pielāgot līdzšinējo ziņošanas praksi, būtu jāparedz pārejas laiks. Pārredzamības pienākumus nevajag piemērot ar kolektīvā pārvaldījuma organizācijām noslēgtajiem nolīgumiem, jo pārredzamības pienākumi uz tiem jau attiecas saskaņā ar Direktīvu 2014/26/ES.

(41)  Īstenojot pārredzamības pienākumus, būtu jāņem vērā atšķirīga satura nozaru un katras nozares autoru un izpildītāju tiesību īpatnības. Dalībvalstīm būtu jākonsultējas ar visām attiecīgajām ieinteresētajām personām, jo tādējādi būtu iespējams labāk noteikt nozaru specifiskās prasības, standartizēti ziņošanas formulējumi un procedūras. Attiecībā uz to, kā attiecīgajām ieinteresētajām personām vienoties par pārredzamību, būtu jāapsver, vai par vienu no iespējām neizmantot kolektīvas sarunas. Lai pārredzamības pienākumiem varētu pielāgot līdzšinējo ziņošanas praksi, būtu jāparedz pārejas laiks. Pārredzamības pienākumus nevajag piemērot ar kolektīvā pārvaldījuma organizācijām noslēgtajiem nolīgumiem, jo pārredzamības pienākumi uz tiem jau attiecas saskaņā ar Direktīvu 2014/26/ES ar nosacījumu, ka dalībvalstis ir transponējušas Direktīvu 2014/26/ES un veikušas visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka visu kolektīvā pārvaldījuma organizāciju vadība tiek īstenota efektīvi un taisnīgi. Dalībvalstīm ir jānodrošina arī tas, lai kolektīvā pārvaldījuma organizācijas darbotos tiesību īpašnieku interesēs, nodrošinot precīzu un regulāru maksājumu sadali un publiska gada ziņojuma par pārredzamību sagatavošanu saskaņā ar Direktīvu 2014/26/ES.

Grozījums Nr.     30

Direktīvas priekšlikums

46. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(46)  Jebkādā personas datu apstrādē saskaņā ar šo direktīvu būtu jārespektē pamattiesības, arī Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 7. un 8. pantā paredzētās tiesības uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību un tiesības uz personas datu aizsardzību, un tai jānotiek atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai (95/46/EK)35 un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai (2002/58/EK)36.

(46)  Jebkādā personas datu apstrādē saskaņā ar šo direktīvu būtu jārespektē pamattiesības, arī Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 7. un 8. pantā paredzētās tiesības uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību un tiesības uz personas datu aizsardzību, un tai jānotiek atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai (95/46/EK)35 un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai (2002/58/EK)36. Turpmāk ir jāievēro Vispārīgās datu aizsardzības regulas noteikumi, tostarp „tiesības tikt aizmirstam”.

_________________

_________________

35 Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīva 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti, (OV L 281, 23.11.1995., 31.–50. lpp.). Šo direktīvu no 2018. gada 25. maija atceļ un aizstāj ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regulu (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1.–88. lpp.).

35 Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīva 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti, (OV L 281, 23.11.1995., 31.–50. lpp.). Šo direktīvu no 2018. gada 25. maija atceļ un aizstāj ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regulu (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1.–88. lpp.).

36 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/58/EK (2002. gada 12. jūlijs) par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē (Direktīva par privāto dzīvi un elektronisko komunikāciju) (OV L 201, 31.7.2002., 37.–47. lpp), kas grozīta ar Direktīvām 2006/24/EK un 2009/136/EK, dēvēta par "e-privātuma direktīvu".

36 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/58/EK (2002. gada 12. jūlijs) par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē (Direktīva par privāto dzīvi un elektronisko komunikāciju) (OV L 201, 31.7.2002., 37.–47. lpp), kas grozīta ar Direktīvām 2006/24/EK un 2009/136/EK, dēvēta par "e-privātuma direktīvu".

Grozījums Nr.     31

Direktīvas priekšlikums

46.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(46a)  Ir svarīgi uzsvērt anonimitātes nozīmību, apstrādājot personas datus komerciālos nolūkos. Turklāt attiecībā uz personas datiem ir jāveicina iespēja „pēc noklusējuma” nepakļaut tos koplietošanai, ja vienlaikus izmanto tiešsaistes platformas saskarnes.

Grozījums Nr.    32

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 1. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  "pētniecības organizācija" ir universitāte, pētniecības institūts vai jebkāda cita organizācija, kuras galvenais mērķis ir veikt zinātnisku pētniecību vai veikt zinātnisku pētniecību un sniegt izglītības pakalpojumus:

1.  "pētniecības organizācija" ir universitāte, tostarp universitātei piesaistīts jaunuzņēmuma inkubators, pētniecības institūts vai jebkāda cita organizācija, kuras galvenais mērķis ir veikt zinātnisku pētniecību vai veikt zinātnisku pētniecību un sniegt izglītības pakalpojumus:

Grozījums Nr.    33

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(2a)  "jaunuzņēmums" šajā direktīvā ir ikviens uzņēmums, kurš nodarbina mazāk nekā 10 darbinieku un kura gada apgrozījums vai bilance ir mazāka par 2 miljoniem euro, un kuru nodibināja ne agrāk pirms trim gadiem, kad attiecībā uz to varēja piemērot 3. panta 1. punktā minēto izņēmumu.

Grozījums Nr.     34

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 4.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(4a)  "likumīga piekļuve" ir piekļuve likumīgi iegūtam saturam.

Grozījums Nr.     35

Direktīvas priekšlikums

3. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. pants

3. pants

Tekstizrace un datizrace

Tekstizrace un datizrace

1.  Attiecībā uz Direktīvas 2001/29/EK 2. pantā, Direktīvas 96/9/EK 5. panta a) punktā un 7. panta 1. punktā un šīs direktīvas 11. panta 1. punktā paredzētajām tiesībām dalībvalstis nosaka izņēmumu, kas attiecas uz reproducēšanu un ekstrahēšanu, kuru pētniecības organizācijas veikušas, lai izdarītu tekstizraci un datizraci darbos vai citos tiesību objektos, kas tiem ir likumīgi piekļūstami zinātniskas pētniecības vajadzībām.

1.  Attiecībā uz Direktīvas 2001/29/EK 2. pantā, Direktīvas 96/9/EK 5. panta a) punktā un 7. panta 1. punktā un šīs direktīvas 11. panta 1. punktā paredzētajām tiesībām dalībvalstis nosaka izņēmumu, kas attiecas uz reproducēšanu un ekstrahēšanu, kuru pētniecības organizācijas, bezpeļņas organizācijas un jaunuzņēmumi ir veikuši, lai izdarītu tekstizraci un datizraci darbos vai citos tiesību objektos, kas tiem ir likumīga piekļuve, kas ir iegūta zinātniskas pētniecības vajadzībām.

2.  Nevar likt pildīt līgumiskus noteikumus, kas ir pretrunā 1. punktā noteiktajam izņēmumam.

2.  Nevar likt pildīt līgumiskus noteikumus, kas ir pretrunā 1. punktā noteiktajam izņēmumam.

3.  Tiesību īpašniekiem atļauj veikt pasākumus, kas darbus vai citus tiesību objektus mitinošajiem tīkliem un datubāzēm nodrošina drošību un integritāti. Šādi pasākumi nepārsniedz minētā mērķa sasniegšanai vajadzīgo.

3.  Tiesību īpašniekiem atļauj veikt pasākumus, kas darbus vai citus tiesību objektus mitinošajiem tīkliem un datubāzēm nodrošina drošību un integritāti. Šādi pasākumi nepārsniedz minētā mērķa sasniegšanai vajadzīgo, un tie nedrīkst atturēt labumguvējus no 1. punktā minētā izņēmuma izmantošanas vai pārmērīgi ierobežot tā izmantošanu, un tie nedrīkst izslēgt vai pārmērīgi ierobežot to spēju izstrādāt tekstizraces un datizraces instrumentus, kas atšķiras no tiem, kurus piedāvā tiesību īpašnieki.

4.  Dalībvalstis tiesību īpašniekus un pētniecības organizācijas rosina attiecībā uz 3. pantā minēto pasākumu piemērošanu definēt tādas labās prakses, par kurām panākta kopīga vienošanās.

 

 

4.a  Labumguvēji, kas izmanto 1. punktā minēto izņēmumu un veic tekstizraci un datizraci, īsteno pasākumus, ar kuriem nodrošina to, lai tekstizraces un datizraces rezultātā iegūtie dati tiktu glabāti drošā veidā un — ne ilgāk par laikposmu, kas ir nepieciešams pētniecības nolūkā. Izņēmums, kas ir minēts 1. punktā, neietekmē tekstizraces un datizraces darbības, kas ir veiktas tikai attiecībā uz faktiem vai datiem, kuri nav aizsargāti ar autortiesībām, vai tekstizraces vai datizrces darbības, kas neparedz nekādu reproducēšanu vai ekstrahēšanu. Nedz tiesību īpašnieku, nedz datubāžu autoriem nav nepieciešama atļauja attiecībā uz pagaidu reproducēšanas darbībām, uz kurām attiecas Savienības tiesībās paredzētie izņēmumi, un attiecībā uz ekstrahēšanas darbībām, kuras ir nepieciešamas, lai likumīgs lietotājs varētu piekļūt datubāžu saturam un to izmantotu ierastiem mērķiem.

Grozījums Nr.    36

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Dalībvalstis paredz tādu Direktīvas 2001/29/EK 2. un 3. pantā, Direktīvas 96/9/EK 5. panta a) punktā un 7. panta 1. punktā, Direktīvas 2009/24/EK 4. panta 1. punktā un šīs direktīvas 11. panta 1. punktā paredzēto tiesību izņēmumus vai ierobežojumus, lai, ciktāl tas pamatojams ar īstenojamo nekomerciālo nolūku, būtu iespējama darbu un citu tiesību objektu digitāla izmantošana vienīgi mācīšanas ilustrēšanai, ja vien šāda izmantošana:

1.  Dalībvalstis paredz tādu Direktīvas 2001/29/EK 2. un 3. pantā, Direktīvas 96/9/EK 5. panta a) punktā un 7. panta 1. punktā, Direktīvas 2009/24/EK 4. panta 1. punktā un šīs direktīvas 11. panta 1. punktā paredzēto tiesību izņēmumus vai ierobežojumus, lai, ciktāl tas pamatojams ar īstenojamo nekomerciālo nolūku, būtu iespējama darbu un citu tiesību objektu digitāla izmantošana vienīgi mācīšanas ilustrēšanai vai zinātniskai pētniecībai, ja vien šāda izmantošana:

Grozījums Nr.    37

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  notiek kādas izglītības iestādes telpās vai drošā elektroniskā tīklā, kas piekļūstams tikai izglītības iestādes skolēniem vai studentiem un mācībspēkiem;

(a)  notiek kādas izglītības iestādes mācību telpās vai dalībvalstu atzītas sertificētas izglītības programmas ietvaros, kultūras mantojuma iestādē vai pētniecības organizācijā vai drošā elektroniskā tīklā, kas ir pieejams tikai minēto iestāžu reģistrētiem audzēkņiem un mācībspēkiem

Grozījums Nr.     38

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 2. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis, kas izmanto pirmās daļas noteikumu, veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka 1. daļā atļauto darbību licences izglītības iestādēm ir pietiekami pieejamas un zināmas.

Dalībvalstis, kas izmanto pirmās daļas noteikumu, veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka 1. daļā atļauto darbību licences izglītības iestādēm ir pietiekami pieejamas un zināmas, izmantojot viegli pieejamu datubāzi.

Grozījums Nr.     39

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Tiek uzskatīts, ka šā panta kārtībā pieņemtajām valsts tiesību aktu normām atbilstoša, drošos elektroniskajos tīklos īstenota darbu un citu tiesību objektu izmantošana tikai mācību ilustrēšanai notiek vienīgi dalībvalstī, kurā izglītības iestāde veic uzņēmējdarbību.

3.  Tiek uzskatīts, ka šā panta kārtībā pieņemtajām valsts tiesību aktu normām atbilstoša, drošos elektroniskajos tīklos īstenota darbu un citu tiesību objektu izmantošana tikai mācību ilustrēšanai vai zinātniskai pētniecībai notiek vienīgi dalībvalstī, kurā izglītības iestāde, sertificēta izglītības programma, kultūras mantojuma iestāde vai pētniecības organizācija ir reģistrēta vai veic uzņēmējdarbību.

Grozījums Nr.    40

Direktīvas priekšlikums

5. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis paredz Direktīvas 2001/29/EK 2. pantā, Direktīvas 96/9/EK 5. panta a) punktā un 7. panta 1. punktā, Direktīvas 2009/24/EK 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā un šīs Direktīvas 11. panta 1. punktā paredzēto tiesību izņēmumu, kas kultūras mantojuma iestādēm atļauj izgatavot jebkādu to kolekcijās pastāvīgi atrodošos darbu vai citu tiesību objektu kopijas jebkādā formā vai datnesī ar vienīgo mērķi šādus darbus vai citus tiesību objektus saglabāt un tādā apmērā, kā šādai saglabāšanai nepieciešams.

Dalībvalstis paredz Direktīvas 2001/29/EK 2. pantā, Direktīvas 96/9/EK 5. panta a) punktā un 7. panta 1. punktā, Direktīvas 2009/24/EK 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā un šīs Direktīvas 11. panta 1. punktā paredzēto tiesību izņēmumu, kas kultūras mantojuma iestādēm, pētniecības organizācijām un izglītības iestādēm atļauj izgatavot jebkādu to kolekcijās pastāvīgi atrodošos darbu vai citu tiesību objektu kopijas jebkādā formā vai datnesī ar vienīgo mērķi šādus darbus vai citus tiesību objektus saglabāt un tādā apmērā, kā šādai saglabāšanai nepieciešams, kā arī atļauj veikt reproducēšanu attiecīgās struktūras iekšienē, lai tā varētu īstenot savu sabiedrības nozīmes uzdevumu.

Grozījums Nr.     41

Direktīvas priekšlikums

7. pants – 2. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis saziņā ar tiesību īpašniekiem, kolektīvā pārvaldījuma organizācijām un kultūras mantojuma iestādēm nodrošina, ka prasības, ko izmanto, lai noteiktu, vai darbus un citus tiesību objektus nav iespējams licencēt saskaņā ar 1. punktu, nepārsniedz to, kas ir nepieciešams un pamatots, un, ja ir saprātīgi pieņemt, ka neviens kolekcijas darbs vai cits tiesību objekts vairs netiek tirgots, neizslēdz iespēju statusu "vairs netirgota" noteikt visai kolekcijai.

Dalībvalstis saziņā ar tiesību īpašniekiem, kolektīvā pārvaldījuma organizācijām un kultūras mantojuma iestādēm nodrošina, ka prasības, ko izmanto, lai noteiktu, vai darbus un citus tiesību objektus nav iespējams licencēt saskaņā ar 1. punktu, nepārsniedz to, kas ir nepieciešams un pamatots, un, ja ir saprātīgi pieņemt, ka neviens kolekcijas darbs vai cits tiesību objekts vairs netiek tirgots, neizslēdz iespēju statusu "vairs netirgota" noteikt visai kolekcijai. Ja kolektīvā pārvaldījuma organizācija neeksistē vai pienācīgi nepārstāv tiesību īpašnieku tiesības, dalībvalstīm ir jāparedz izņēmumi attiecībā uz kultūras mantojuma iestādēm, pētniecības organizācijām un formālās un neformālās izglītības iestādēm, lai vairs netirgotus darbus izplatītu, publiskotu vai darītu pieejamus nekomerciāliem mērķiem. Dalībvalstīm ir jānodrošina atbilstoša atlīdzība par jebkuru nepamatotu kaitējumu tiesību īpašnieku likumīgajām interesēm un jāparedz, ka visi tiesību īpašnieki jebkurā laikā var iebilst pret viņu darbu izmantošanu.

Grozījums Nr.     42

Direktīvas priekšlikums

9. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis nodrošina regulāru dialogu starp reprezentatīvām lietotāju un tiesību īpašnieku organizācijām un jebkādām citām attiecīgām ieinteresēto personu organizācijām, lai, ievērojot nozaru specifiku, veicinātu 7. panta 1. punktā minēto licencēšanas mehānismu relevantumu un izmantojamību, nodrošinātu, ka tiešām darbojas šajā nodaļā minēto tiesību īpašnieku aizsardzības mehānismi, jo īpaši attiecībā uz publicitātes pasākumiem, un attiecīgā gadījumā palīdzētu iedibināt 7. panta 2. punkta otrajā daļā minētās prasības.

Dalībvalstis nodrošina regulāru dialogu starp reprezentatīvām lietotāju un tiesību īpašnieku organizācijām un jebkādām citām attiecīgām ieinteresēto personu organizācijām, lai, ievērojot nozaru specifiku, veicinātu 7. panta 1. punktā minēto licencēšanas mehānismu piemērotību un izmantojamību, tostarp tādu problēmu risināšanu, kad kultūras mantojuma iestāžu darbības saskaņā ar 7. un 8. pantu netiek pietiekami nodrošinātas, un garantētu, lai šajā nodaļā minēto tiesību īpašnieku aizsardzības mehānismi darbotos efektīvi, jo īpaši attiecībā uz publicitātes pasākumiem, un attiecīgā gadījumā palīdzētu iedibināt 7. panta 2. punkta otrajā daļā minētās prasības.

Grozījums Nr.     43

Direktīvas priekšlikums

11. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Preses izdevumu aizsardzība attiecībā uz digitālu izmantošanu

Preses izdevumu aizsardzība

Pamatojums

Drukātie izdevumi ir pelnījuši tikpat lielu aizsardzību kā digitālie izdevumi. Tādēļ ir būtiski nodrošināt, lai šīs tiesības tiktu piešķirtas gan attiecībā uz digitālu, gan nedigitālu izmantošanu, svītrojot visus formulējumus, kas var izslēgt nedigitālu izmantošanu.

Grozījums Nr.     44

Direktīvas priekšlikums

11. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Dalībvalstis preses izdevumu izdevējiem attiecībā uz to preses izdevumu digitālu izmantošanu piešķir Direktīvas 2001/29/EK 2. pantā un 3. panta 2. punktā paredzētās tiesības.

1.  Dalībvalstis preses izdevumu izdevējiem attiecībā uz to preses izdevumu izmantošanu piešķir Direktīvas 2001/29/EK 2. pantā un 3. panta 2. punktā paredzētās tiesības.

Pamatojums

Drukātie izdevumi ir pelnījuši tikpat lielu aizsardzību kā digitālie izdevumi. Tādēļ ir būtiski nodrošināt, lai šīs tiesības tiktu piešķirtas gan attiecībā uz digitālu, gan nedigitālu izmantošanu, svītrojot visus formulējumus, kas var izslēgt nedigitālu izmantošanu.

Grozījums Nr.     45

Direktīvas priekšlikums

11. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a  Tiesības, kas minētas 1. punktā, neattiecas uz hipersaites ievietošanu, jo tā nav uzskatāma par publiskošanu.

Grozījums Nr.     46

Direktīvas priekšlikums

11. pants – 4.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

4.a  Dalībvalstīm ir jānodrošina, lai žurnālistiem tiktu piešķirta taisnīga daļa no ieņēmumiem, kurus rada preses izdevēju tiesību izmantošana.

Grozījums Nr.     47

Direktīvas priekšlikums

12. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis var noteikt, ka tad, ja autors kādas tiesības nodevis vai licencējis izdevējam, šāds tiesību nodevums vai licence ir pietiekams juridisks pamats, lai daļu no kompensācijas par darba izmantošanu, kas notikusi saskaņā ar tālāk nodoto vai licencēto tiesību izņēmumu vai ierobežojumu, varētu pieprasīt izdevējs.

Dalībvalstis var noteikt, ka tad, ja autors kādas tiesības nodevis vai licencējis izdevējam, šis izdevējs ir tiesību īpašnieks saskaņā ar šādu tiesību nodošanu vai licenci un tajās paredzētajā apjomā. Tādēļ šāda licences nodošana ir uzskatāma par pietiekamu juridisko pamatu, lai daļu no kompensācijas par darba izmantošanu, kas ir notikusi saskaņā ar tālāk nodoto vai licencēto tiesību izņēmumu, likumā noteikto kolektīvo licencēšanu vai ierobežojumu, varētu pieprasīt izdevējs.

Grozījums Nr.    48

Direktīvas priekšlikums

13. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Aizsargāta satura izmantošana, ko veic informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzēji, kuri lielā apjomā glabā savu lietotāju augšupielādētus darbus un citus tiesību objektus un dod tiem piekļuvi

Aizsargāta satura izmantošana, ko veic informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzēji, kuri ievērojamā apjomā glabā savu lietotāju augšupielādētus darbus un citus tiesību objektus un dod tiem piekļuvi

Grozījums Nr.    49

Direktīvas priekšlikums

13. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzēji, kas lielā apjomā glabā savu lietotāju augšupielādētus darbus vai citus tiesību objektus, sadarbībā ar tiesību īpašniekiem veic pasākumus, kuri nodrošina, ka funkcionē ar tiesību īpašniekiem slēgtie nolīgumi par viņu darbu vai citu tiesību objektu izmantošanu vai ka pakalpojumos nav pieejami darbi vai citi tiesību objekti, ko sadarbībā ar pakalpojumu sniedzējiem identificējuši tiesību īpašnieki. Minētie pasākumi, piemēram, rezultatīvu satura atpazīšanas tehnoloģiju izmantošana, ir lietderīgi un samērīgi. Pakalpojumu sniedzēji tiesību īpašniekiem sniedz atbilstīgu informāciju par minēto pasākumu funkcionēšanu un to ieviešanu, kā arī attiecīgā gadījumā atbilstīgi ziņo par darbu un citu tiesību objektu atpazīšanu un izmantošanu.

1.  Informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzēji, kas glabā un publisko ievērojamu apjomu savu lietotāju ar autortiesībām aizsargātu augšupielādētu darbu vai citu tiesību objektu, ja minētā glabāšana un piekļuves nodrošināšana ir uzskatāma par būtisku to darbības daļu, sadarbībā ar tiesību īpašniekiem veic atbilstīgus un samērīgus pasākumus, ar kuriem nodrošina, ka funkcionē ar tiesību īpašniekiem slēgtie nolīgumi par viņu darbu vai citu tiesību objektu izmantošanu vai ka pakalpojumos nav pieejami darbi vai citi tiesību objekti, ko sadarbībā ar pakalpojumu sniedzējiem identificējuši tiesību īpašnieki. Pakalpojumu sniedzēji pēc tiesību īpašnieku pieprasījuma tiem sniedz atbilstīgu informāciju par minēto pasākumu funkcionēšanu un to ieviešanu, kā arī attiecīgā gadījumā atbilstīgi ziņo par darbu un citu tiesību objektu atpazīšanu un izmantošanu.

Grozījums Nr.    50

Direktīvas priekšlikums

13. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Dalībvalstis nodrošina, ka 1. punktā minētie pakalpojumu sniedzēji ievieš sūdzību un kompensāciju mehānismus, kas lietotājiem ir pieejami gadījumos, kur ir strīdi par 1. punktā minēto pasākumu piemērošanu.

2.  Dalībvalstis nodrošina, ka 1. punktā minētie pakalpojumu sniedzēji ievieš sūdzību un kompensāciju mehānismus, kas lietotājiem ir pieejami gadījumos, kad rodas strīdi par šajā punktā minēto pasākumu piemērošanu. Šie mehānismi jo īpaši nodrošina to, ka gadījumos, kad 1. punktā minētā satura dzēšana nav pamatota, attiecīgo saturu saprātīgā termiņā tiešsaistē atjauno.

Grozījums Nr.    51

Direktīvas priekšlikums

13. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Attiecīgā gadījumā dalībvalstis atvieglo ieinteresēto personu dialogos īstenotu sadarbību starp informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzējiem un tiesību īpašniekiem, kurā tiek definēta tāda labākā prakse kā lietderīgas un samērīgas satura atpazīšanas tehnoloģijas, cita starpā ņemot vērā pakalpojumu dabu, tehnoloģiju pieejamību un to rezultativitāti tehnoloģiskās attīstības gaismā.

3.  Attiecīgā gadījumā Komisija un dalībvalstis atvieglo sadarbību starp informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzējiem un tiesību īpašniekiem, īstenojot ieinteresēto personu dialogus, kuros definē 1. punktā minēto pasākumu veikšanas labāko praksi, cita starpā ņemot vērā pakalpojumu dabu, tehnoloģiju pieejamību un to rezultativitāti tehnoloģiskās attīstības gaismā.

Grozījums Nr.     52

Direktīvas priekšlikums

13. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzēji, kas lielā apjomā glabā savu lietotāju augšupielādētus darbus vai citus tiesību objektus, sadarbībā ar tiesību īpašniekiem veic pasākumus, kuri nodrošina, ka funkcionē ar tiesību īpašniekiem slēgtie nolīgumi par viņu darbu vai citu tiesību objektu izmantošanu vai ka pakalpojumos nav pieejami darbi vai citi tiesību objekti, ko sadarbībā ar pakalpojumu sniedzējiem identificējuši tiesību īpašnieki. Minētie pasākumi, piemēram, rezultatīvu satura atpazīšanas tehnoloģiju izmantošana, ir lietderīgi un samērīgi. Pakalpojumu sniedzēji tiesību īpašniekiem sniedz atbilstīgu informāciju par minēto pasākumu funkcionēšanu un to ieviešanu, kā arī attiecīgā gadījumā atbilstīgi ziņo par darbu un citu tiesību objektu atpazīšanu un izmantošanu.

1.  Informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzēji, kas glabā un sabiedrībai dara pieejamu savu lietotāju augšupielādētus un ar autortiesībām aizsargātus darbus vai citus tiesību objektus, tādējādi nodrošinot vairs ne tikai fizisku infrastruktūru vien, un veic publiskošanas aktu, ko ir ierosinājuši to pakalpojumu lietotāji, augšupielādējot šādus darbus vai citus tiesību objektus, ar tiesību īpašniekiem slēdz licencēšanas nolīgumus gan par publiskošanas, gan reproducēšanas tiesībām, ja vien uz tiem neattiecas Direktīvas 2000/31/EK 14. pantā paredzētais atbrīvojums no atbildības.

2. Atbrīvojumu no atbildības, kas paredzēts Direktīvas 2000/31/EK 14. pantā, nepiemēro tādu informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzēju darbībai, kuri dara pieejamus sabiedrībai aizsargātos darbus un citus tiesību objektus un kuriem ir aktīva loma, tostarp optimizējot augšupielādēto darbu vai citu tiesību objektu pasniegšanu vai tos reklamējot.

3. Licencēšanas nolīgumi, kas ir minēti 1. punktā, ir uzskatāmi par tādiem, kas ir attiecināmi uz iepriekš minēto informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzēju lietotāju veiktajām darbībām, ja tās šie lietotāji neveic profesionālās darbības ietvaros.

4. Informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzēji, kas glabā un dara pieejamu sabiedrība ievērojamu apjomu ar autortiesībām aizsargātu, savu lietotāju augšupielādētu darbu vai citu tiesību objektu, sadarbībā ar tiesību īpašniekiem veic pasākumus, kuri nodrošina, ka funkcionē ar tiesību īpašniekiem slēgtie nolīgumi par viņu darbu vai citu tiesību objektu izmantošanu vai ka pakalpojumos nav pieejami darbi vai citi tiesību objekti, ko sadarbībā ar pakalpojumu sniedzējiem ir identificējuši tiesību īpašnieki. Minētie pasākumi, piemēram, rezultatīvu satura atpazīšanas tehnoloģiju izmantošana, ir lietderīgi un samērīgi. Pakalpojumu sniedzēji tiesību īpašniekiem sniedz atbilstīgu informāciju par minēto pasākumu funkcionēšanu un to ieviešanu, kā arī attiecīgā gadījumā atbilstīgi un laikus ziņo par darbu un citu tiesību objektu atpazīšanu un izmantošanu.

5. Dalībvalstis nodrošina, ka 4. punktā minētie pakalpojumu sniedzēji ievieš sūdzību un kompensāciju mehānismus, kas lietotājiem ir pieejami gadījumos, kad rodas strīdi par 4. punktā minēto pasākumu piemērošanu.

6. Informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzēji, kas veic 4. punktā minētos pasākumus, nodrošina, lai šie pasākumi pilnībā atbilstu Direktīvas 2000/31/EK 15. panta un Eiropas Pamattiesību hartas prasībām.

7. Attiecīgā gadījumā dalībvalstis atvieglo sadarbību starp informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzējiem un tiesību īpašniekiem, īstenojot ieinteresēto personu dialogus, kuros definē atbilstošas un samērīgas satura pazīšanas tehnoloģijas, cita starpā, ņemot vērā pakalpojumu raksturu, minēto tehnoloģiju pieejamību un to rezultativitāti tehnoloģiskās attīstības gaismā.

Grozījums Nr.    53

Direktīvas priekšlikums

14. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Dalībvalstis gādā, lai autori un izpildītāji no tiem, kam ir licencējuši vai nodevuši savas tiesības, regulāri un katras nozares īpatnībām atbilstoši saņemtu savlaicīgu, atbilstīgu un pietiekamu informāciju par savu darbu un izpildījumu izmantošanu, jo īpaši attiecībā uz izmantošanas veidiem, gūto peļņu un sev pienākošos atlīdzību.

1.  Dalībvalstis gādā, lai autori un izpildītāji no tiem, kam ir licencējuši vai nodevuši savas tiesības, tostarp turpmākiem tiesību vai licenču saņēmējiem, regulāri, ņemot vērā katras nozares īpatnības, saņemtu precīzu, savlaicīgu, atbilstīgu un pietiekamu informāciju par savu darbu, tostarp zinātnisko darbu, un izpildījumu izmantošanu un reklamēšanu, jo īpaši attiecībā uz izmantošanas un reklamēšanas veidiem, gūto peļņu un sev pienākošos atlīdzību.

Grozījums Nr.    54

Direktīvas priekšlikums

14. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Šā panta 1. punktā minētais pienākums ir samērīgs un iedarbīgs un katrā nozarē nodrošina pienācīgu pārredzamības līmeni. Tomēr, ja, ņemot vērā no darba vai izpildījuma izmantošanas gūtos ieņēmumus, 1. punktā minētais pienākums radītu nesamērīgu administratīvo slogu, dalībvalstis šo pienākumu var koriģēt, ja vien pienākums joprojām ir spēkā un nodrošina pienācīgu pārredzamības līmeni.

2.  Šā panta 1. punktā minētais pienākums ir samērīgs un iedarbīgs un katrā nozarē nodrošina augstu pārredzamības līmeni un autora un izpildītāja tiesības uz revīziju. Tomēr, ja, ņemot vērā no darba vai izpildījuma izmantošanas gūtos ieņēmumus, 1. punktā minētais pienākums radītu nesamērīgu administratīvo slogu, dalībvalstis šo pienākumu var koriģēt, ja vien pienākums joprojām ir spēkā, ir īstenojams un nodrošina pienācīgu pārredzamības līmeni.

Grozījums Nr.    55

Direktīvas priekšlikums

14. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a  Dalībvalstis nodrošina, lai ieinteresēto personu dialogos tiktu izstrādāti katrai nozarei raksturīgi standartizēti ziņošanas formulējumi un procedūras.

Grozījums Nr.    56

Direktīvas priekšlikums

14.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

14.a pants

 

Autoru un izpildītāju neatņemamās tiesības uz taisnīgu atlīdzību

 

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka gadījumos, kad autori vai izpildītāji ir nodevuši vai piešķīruši tiesības darbus darīt pieejamus sabiedrībai, viņi saglabā tiesības saņemt taisnīgu atlīdzību par sava darba izmantošanu.

 

2.   Autora vai izpildītāja tiesības saņemt taisnīgu atlīdzību par tiesībām darīt pieejamu viņu darbu ir neatņemamas, un no tām atteikties nevar.

 

3.   Tiesību administrēšanu saņemt taisnīgu atlīdzību par to, ka tiek darīts pieejams autora vai izpildītāja darbs, uztic viņu kolektīvā pārvaldījuma organizācijām, ja vien citi kolektīvi nolīgumi, tostarp brīvprātīgie kolektīvā pārvaldījuma nolīgumi, nenodrošina šādu atlīdzību autoriem, audiovizuālo darbu autoriem un izpildītājiem par tiesībām darīt pieejamus viņu darbus.

 

4.   Kolektīvā pārvaldījuma organizācijas iekasē taisnīgu atlīdzību no informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzējiem, kas darbus dara pieejamus sabiedrībai.

Grozījums Nr.    57

Direktīvas priekšlikums

15. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis nodrošina, ka tad, ja atlīdzība, par kuru sākumā noslēgta vienošanās, salīdzinājumā ar vēlāk no darbu vai izpildījumu izmantošanas gūtajiem attiecīgajiem ienākumiem un labumiem ir nesamērīgi maza, autoriem un izpildītājiem no puses, ar ko viņi ir stājušies līgumattiecībās par tiesību izmantošanu, ir tiesības pieprasīt pienācīgu papildatlīdzību.

Dalībvalstis nodrošina, ka tad, ja atlīdzība, par kuru sākumā ir noslēgta vienošanās, salīdzinājumā ar vēlāk no darbu vai izpildījumu izmantošanas gūtajiem attiecīgajiem ienākumiem un labumiem ir nesamērīgi maza, autoriem un izpildītājiem vai viņu ieceltiem pārstāvjiem no puses, ar ko viņi ir stājušies līgumattiecībās par tiesību izmantošanu, ir tiesības pieprasīt taisnīgu papildatlīdzību.

Grozījums Nr.    58

Direktīvas priekšlikums

15.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

15.a pants

 

Tiesību atsaukšanas mehānisms

 

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka autori un izpildītāji, kuriem ir līgumattiecības, kas paredz pastāvīgas maksājumu saistības, var izbeigt līgumu, ar kuru viņi ir licencējuši vai nodevuši savas tiesības, ja viņu darbi un izpildījumi netiek izmantoti nemaz, regulāri netiek izmaksāta norunātā atlīdzība vai netiek veikta nekāda ziņošana un netiek nodrošināta nekāda pārredzamība.

 

2.   Tiesības izbeigt līgumu par tiesību nodošanu vai licencēšanu var izmantot, ja gada laikā pēc izpildītāja vai autora paziņojuma par šādu nodomu izbeigt līgumu līgumslēdzēja puse neizpilda līgumā paredzēto pienākumu attiecībā uz norunātās atlīdzības izmaksāšanu. Saistībā ar darba neizmantošanu un pilnīgu ziņošanas un pārredzamības trūkumu tiesības izbeigt līgumu par tiesību nodošanu vai licencēšanu var izmantot, ja piecu gadu laikā pēc izpildītāja vai autora paziņojuma par šādu nodomu izbeigt līgumu līgumslēdzēja puse neizpilda līgumā paredzētās saistības.

 

3.   Dalībvalstis var nolemt, ka 1. punktā minētās tiesības nevar izmantot tad, ja autora vai izpildītāja ieguldījums kopējā darbā vai izpildījumā ir nebūtisks.

Grozījums Nr.    59

Direktīvas priekšlikums

16. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis paredz, ka strīdi attiecībā uz 14. pantā noteikto pārredzamības pienākumu un 15. pantā noteikto līgumu koriģēšanas mehānismu var tikt risināti brīvprātīgā alternatīvā strīdu izšķiršanas procedūrā.

Dalībvalstis paredz, ka strīdi attiecībā uz 14. pantā noteikto pārredzamības pienākumu un 15. pantā noteikto līgumu koriģēšanas mehānismu var tikt risināti brīvprātīgā alternatīvā strīdu izšķiršanas procedūrā. Dalībvalstis nodrošina, ka autori un izpildītāji var pieteikumu par strīda izšķiršanu iesniegt anonīmi ar pilnvarotas personas vai organizācijas starpniecību.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

Autortiesības digitālajā vienotajā tirgū

Atsauces

COM(2016)0593 – C8-0383/2016 – 2016/0280(COD)

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

JURI

6.10.2016

 

 

 

Atzinumu sniedza

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ITRE

6.10.2016

Atzinumu sagatavoja

       Iecelšanas datums

Zdzisław Krasnodębski

1.12.2016

Izskatīšana komitejā

22.3.2017

 

 

 

Pieņemšanas datums

11.7.2017

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

39

18

6

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Zigmantas Balčytis, Nicolas Bay, Bendt Bendtsen, Xabier Benito Ziluaga, José Blanco López, Cristian-Silviu Buşoi, Reinhard Bütikofer, Jerzy Buzek, Angelo Ciocca, Edward Czesak, Jakop Dalunde, Pilar del Castillo Vera, Christian Ehler, Fredrick Federley, Ashley Fox, Adam Gierek, Theresa Griffin, András Gyürk, Roger Helmer, Eva Kaili, Kaja Kallas, Barbara Kappel, Krišjānis Kariņš, Seán Kelly, Jeppe Kofod, Jaromír Kohlíček, Zdzisław Krasnodębski, Miapetra Kumpula-Natri, Janusz Lewandowski, Paloma López Bermejo, Edouard Martin, Nadine Morano, Dan Nica, Angelika Niebler, Morten Helveg Petersen, Miroslav Poche, Paul Rübig, Massimiliano Salini, Sven Schulze, Neoklis Sylikiotis, Dario Tamburrano, Patrizia Toia, Evžen Tošenovský, Claude Turmes, Vladimir Urutchev, Kathleen Van Brempt, Henna Virkkunen, Martina Werner, Lieve Wierinck, Hermann Winkler, Anna Záborská, Flavio Zanonato, Carlos Zorrinho

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Pascal Arimont, Pilar Ayuso, Pervenche Berès, Werner Langen, Florent Marcellesi, Marisa Matias, Maria Spyraki

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Czesław Hoc, Jan Huitema, Julia Reda, Yana Toom, Kazimierz Michał Ujazdowski, Julie Ward

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

39

+

ENF

Angelo Ciocca, Barbara Kappel

PPE

Pascal Arimont, Bendt Bendtsen, Cristian-Silviu Buşoi, Christian Ehler, András Gyürk, Krišjānis Kariņš, Seán Kelly, Werner Langen, Janusz Lewandowski, Nadine Morano, Angelika Niebler, Luděk Niedermayer, Paul Rübig, Massimiliano Salini, Sven Schulze, Vladimir Urutchev, Henna Virkkunen, Hermann Winkler, Anna Záborská, Pilar del Castillo Vera

S&D

Zigmantas Balčytis, Pervenche Berès, José Blanco López, Adam Gierek, Theresa Griffin, Eva Kaili, Jeppe Kofod, Miapetra Kumpula-Natri, Edouard Martin, Dan Nica, Miroslav Poche, Patrizia Toia, Kathleen Van Brempt, Julie Ward, Martina Werner, Flavio Zanonato, Carlos Zorrinho

18

-

ALDE

Fredrick Federley, Jan Huitema, Kaja Kallas, Morten Helveg Petersen, Yana Toom, Lieve Wierinck

EFDD

Roger Helmer, Dario Tamburrano

ENF

Nicolas Bay

GUE/NGL

Jaromír Kohlíček, Paloma López Bermejo, Marisa Matias, Neoklis Sylikiotis

Verts/ALE

Reinhard Bütikofer, Jakop Dalunde, Florent Marcellesi, Julia Reda, Claude Turmes

6

0

ECR

Edward Czesak, Ashley Fox, Czesław Hoc, Zdzisław Krasnodębski, Evžen Tošenovský, Kazimierz Michał Ujazdowski

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas


Kultūras un izglītības komitejAS ATZINUMS (14.7.2017)

Juridiskajai komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par autortiesībām digitālajā vienotajā tirgū

(COM(2016)0593 – C8-0383/2016 – 2016/0280(COD))

Atzinuma sagatavotājs: Marc Joulaud

ĪSS PAMATOJUMS

Mērķis un darbības joma

Komisijas priekšlikuma mērķis ir modernizēt Eiropas autortiesību noteikumus un pielāgot tos digitālajai videi, tādējādi veicinot digitālā vienotā tirgus izveidi. Pēdējo divdesmit gadu laikā tehnoloģiju attīstība ir krasi pārveidojusi tiešsaistes pakalpojumu tvērumu un patērētāju rīcību tiešsaistē, radot vajadzību atjaunināt vismaz daļu no spēkā esošajiem noteikumiem, kas pieņemti kopš 2001. gada.

Autortiesību pamatprincipi, piemēram, vajadzība nodrošināt augstu aizsardzības līmeni un taisnīgu atlīdzību darbu radītājiem un izpildītājiem, joprojām ir ļoti nozīmīgi un ir jāsaglabā, jo tie ir ļāvuši uzturēt Eiropas Savienībā plašu kultūru daudzveidību, kas joprojām ir viena no tās augstvērtīgākajām priekšrocībām salīdzinājumā ar pārējo pasaules daļu. Tomēr tādu digitālo pakalpojumu izstrāde, kuru pamatā ir ar autortiesībām aizsargāti darbi, ir radījusi nopietnas grūtības tiesību īpašniekiem pienācīgi kontrolēt viņu darbu izplatīšanu un taisnīgas atlīdzības iegūšanu.

Vienlaikus, lai nodrošinātu, ka tiek aizsargāta ar autortiesībām aizsargātu darbu likumīga izmantošana, tika izveidots brīvprātīgi piemērojamu izņēmumu un ierobežojumu saraksts, kas ietverts Informācijas sabiedrības direktīvā (2001/29/EK), kurā noteikts, kādos gadījumos darba izmantošanai vajadzīga tiesību īpašnieka iepriekšēja piekrišana. Minētie izņēmumi ir plaši definēti, tehnoloģiskā ziņā neitrāli un brīvprātīgi, lai dalībvalstīm būtu iespēja tos pielāgot savas valsts īpatnībām un kultūras politikai. Lai gan izņēmumu piemērošana ir brīvprātīga, vairums no tiem dalībvalstīs ir īstenoti un ir izrādījušies efektīvi pat tajā gadījumā, kad dažu izņēmumu piemērošana digitālajā vidē ir radījusi zināmas neskaidrības.

Pamatojoties uz šiem apsvērumiem, Komisija nolēma saglabāt spēkā esošos noteikumus, jo tie joprojām ir atbilstīgi, un risināt konkrētās problēmu, kas saistītas ar digitālo revolūciju, jo īpaši tās, kurām ir pārrobežu iedarbība, nosakot obligātos izņēmumus, kas paredzēti kā papildinājums Informācijas sabiedrības direktīvā noteiktajiem izņēmumiem.

Tādējādi pašreizējā priekšlikuma pamatā ir trīs pīlāri, no kuriem katrs risina konkrētajā jomā konstatētās problēmas.

Pirmā pīlāra mērķis ir atbalstīt sabiedriskas nozīmes darbības, piemēram, pētniecību, izglītību un kultūras mantojuma saglabāšanu, kurās ikdienā jāizmanto ar autortiesībām aizsargāti darbi. Obligātie izņēmumi ir ieviesti, lai nodrošinātu labuma guvējiem juridisko noteiktību darbu digitālas izmantošanas jomā.

Otrais pīlārs paredzēts, lai palīdzētu satura izstrādes nozarei novērst būtiskus sarežģījumus, slēdzot licencēšanas nolīgumus, un, iespējams, saņemt taisnīgu atlīdzību par darbu izmantošanu tiešsaistes pakalpojumos, kuros šie darbi tiek izplatīti masveidā. Šajā nolūkā Komisija sniedz svarīgus precizējumus par informācijas sabiedrības pakalpojumu atbildības režīmu, kā noteikts direktīvā par elektronisko tirdzniecību (2000/31/EK), ja šādi pakalpojumi lielā apjomā uzglabā lietotāju augšupielādētos aizsargātos darbus un nodrošina piekļuvi tiem. Šādā gadījumā par informācijas sabiedrības pakalpojumiem jāslēdz licencēšanas nolīgumi ar tiesību īpašniekiem un, sadarbojoties ar tiesību īpašniekiem, jāievieš samērīgi un atbilstīgi pasākumi attiecīgo darbu aizsardzībai.

Trešais un pēdējais pīlārs ir paredzēts, lai līdzsvarotu attiecības starp autoriem un viņu līgumpartneriem. Autoru un izpildītāju tiesību nodošana saviem līgumpartneriem vai to licencēšana ir standarta un vispārpieņemta prakse, kas nodrošina finansējumu darbu radīšanai. Bet autoriem un izpildītājiem ne vienmēr ir piekļuve datiem par viņu darbu turpmāko izmantošanu, reklamēšanu un gūto peļņu, tādēļ viņiem ir grūti noteikt, vai viņu atlīdzība atbilst faktiskajiem attiecīgā darba panākumiem. Tādējādi Komisijas priekšlikumā tika ierosināti pārredzamības pienākumi, iespēja koriģēt atlīdzību un strīdu izšķiršanas mehānisms.

Atzinuma sagatavotāja vispārējā nostāja

Atzinuma sagatavotājs atbalsta Komisijas priekšlikuma virzienu un uz problēmu risināšanu vērsto pieeju un uzskata, ka, lai gan lielākā daļa spēkā esošo autortiesību noteikumu paliek spēkā, jāievieš īpaši papildu noteikumi par digitālās izmantošanas aspektiem attiecībā uz darbiem, kas ir aizsargāti ar autortiesībām.

Grozījumi mērķis ir precizēt un konkretizēt vairākus Komisijas priekšlikumā ietvertos noteikumus, kā arī uzlabot dažus no tiem, ja tas ir pamatoti un iespējami. Vienlaikus atzinuma sagatavotājs atzinīgi vērtē norises patērētāju rīcības jomā un vēlas sniegt garantijas attiecībā uz dažiem jauniem izmantošanas veidiem un praksi, kas radušies digitālās revolūcijas ietekmē.

Šajā saistībā atzinuma sagatavotājs ir iesniedzis grozījumus, kas ir saistīti ar četriem galvenajiem mērķiem.

1.  Nodrošināt juridisko noteiktību attiecībā uz jaunajiem izņēmumiem un ierobežojumiem

Atzinuma sagatavotājs atbalsta jaunos obligātos izņēmumus un ierobežojumus, kas direktīvā paredzēti, lai atbalstītu sabiedriskas nozīmes darbības, piemēram, pētniecību, izglītību vai kultūras mantojuma saglabāšanu. Patiešām, iespējamās priekšrocības visai sabiedrībai un pārrobežu prakses izveide pamato šādu saskaņošanu, un darbības joma ir pietiekami precīza, lai pienācīgi aizsargātu tiesību īpašniekus pret nesamērīgu kaitējumu.

Tomēr atzinuma sagatavotājs uzskata, ka pašreizējais priekšlikums nenodrošina pilnīgu juridisko skaidrību par slogu, kas radīts pusēm, kuras iesaistītas katrā izņēmumā, un kas apdraudētu šo izņēmumu efektivitāti un kavētu to saskaņotu īstenošanu. Tāpēc atzinuma sagatavotājs ir norādījis katras izņēmumos iesaistītās puses pienākumus, lai mazinātu kaitējuma risku tiesību īpašniekiem (3. pants), radītu noteiktību par licenču izmantošanu vai izņēmumu (4. pants) un lai nodrošinātu vienotu praksi (5. pants).

2.  Definēt digitālā satura platformas un nodrošināt godīgu sadarbību ar tiesību īpašniekiem

Atzinuma sagatavotājs pilnīgi atbalsta priekšlikuma mērķus un pieeju, jo tie precizē konkrētu informācijas sabiedrības pakalpojumu kategoriju statusu tādā veidā, kas ir atbilstīgs direktīvai par elektronisko tirdzniecību un to papildina.

Tomēr atzinuma sagatavotājs uzskata, ka priekšlikumā nav pietiekami precīzi definēts to pakalpojumu tvērums, uz kuriem attiecas direktīvas 13. panta prasības, radot juridisku nenoteiktību. Atzinuma sagatavotājs arī uzskata, ka nav pietiekami skaidrs tiesību īpašnieku un pakalpojumu sniedzēju savstarpējo saistību tvērums, būtība un pamats.

Atzinumā tādējādi precizēti informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzēju pienākumi saskaņā ar šīs direktīvas 13. pantu. Tā vietā, lai orientētos tikai uz pakalpojuma tehniskajiem raksturlielumiem (t. i., glabāšanas jēdzienu), atzinumā pakalpojumu sniedzēju pienākumi atkarīgi no tā, vai tie veic publiskošanu.

Līdz ar to informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzējiem, kuri glabā un/vai publisko ar autortiesībām aizsargātus darbus vai citus tiesību objektus, tādējādi nodrošinot vairs ne tikai fizisku infrastruktūru vien un veicot publiskošanas aktu, ir pienākums slēgt licencēšanas nolīgumus ar tiesību īpašniekiem, kuri to pieprasa. Ja šādu nolīgumu nav vai gadījumos, ja pakalpojumiem var piemērot Direktīvā par elektronisko tirdzniecību paredzēto atbrīvojumu no atbildības, pakalpojumu sniedzējiem tomēr ir jāveic pasākumi, lai novērstu ar autortiesībām aizsargātu satura nelikumīgu ievietošanu. Šādai pieejai būtu jānodrošina nepieciešamā juridiskā noteiktība, lai rezultatīvi piemērotu šo direktīvu.

Lai nodrošinātu labāku un godīgu sadarbību starp attiecīgajām platformām un tiesību īpašniekiem, atzinuma sagatavotājs ir ierosinājis strīdu alternatīvas izšķiršanas mehānismu, lai atrisinātu iespējamās problēmas, izmantojot dalībvalstu izraudzītas neitrālas struktūras palīdzību.

3.  Izveidot jaunu pīlāru, lai aizsargātu patērētāju likumīgo praksi

Atzinuma sagatavotājs uzskata, ka priekšlikumā nav atzīts patērētāju kā pakalpojumu lietotāju pašreizējais statuss digitālajā vidē. Patērētājiem vairs nav tikai pasīva nozīme, tie ir kļuvuši par aktīviem līdzdalībniekiem un tagad digitālajā ekosistēmā ir gan satura sniedzēji, gan saņēmēji. Informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzēji savu struktūru, uzņēmējdarbības modeli un pakalpojumu optimizāciju faktiski veido, balsoties uz to lietotāju divējādo lomu. No juridiskā viedokļa raugoties un arī pēc atzinuma sagatavotāja domām, juridiskā noteiktība saskaņā ar spēkā esošajiem autortiesību noteikumiem, jo īpaši izņēmumi un ierobežojumi, nedod nekādu labumu lietotājiem to digitālajās darbībās, tādēļ ir vajadzīga īpaša pieeja.

Atzinumā tāpēc rosināts papildināt esošo izņēmumu attiecībā uz citēšanu ar jaunu izņēmumu, kas reglamentē individuālu lietotāju veiktu ar autortiesībām aizsargātu darbu vai citu tiesību objektu citātu un fragmentu nekomerciālu un samērīgu digitālu izmantošanu. Neskarot 13. panta noteikumus, dalībvalstis var paredzēt izņēmumu attiecībā uz lietotāju augšupielādētu saturu, ja to saturs tiek izmantots, piemēram, kritikas, apskata, ilustratīvā, karikatūras, parodijas vai stilizācijas nolūkā.

Visbeidzot, atzinuma sagatavotājs 13. pantā ir pastiprinājis sūdzību un kompensāciju mehānismu, lai nodrošinātu obligāto juridiskās noteiktības līmeni lietotājiem attiecībā uz procedūrām.

4.  Atļaut autoriem un izpildītājiem efektīvi īstenot savas tiesības

Atzinuma sagatavotājs atzinīgi vērtē centienus priekšlikumā palielināt autoru un izpildītāju tiesības. Lai nepieļautu jebkādus apstākļus, kas varētu atturēt autorus un izpildītājus no savus tiesību īstenošanas, atzinuma sagatavotājs ir paredzējis, ka strīdus starp autoriem, izpildītājiem un viņu līgumpartneriem var sākt gan individuāli, gan kolektīvi.

GROZĪJUMI

Kultūras un izglītības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Juridisko komiteju ņemt vērā šādus grozījumus:

Grozījums Nr.    1

Direktīvas priekšlikums

3. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3)  Straujas tehnoloģiju attīstības ietekmē joprojām mainās darbu un citu tiesību objektu radīšanas, producēšanas, izplatīšanas un izmantošanas veidi. Joprojām parādās jauni darījumdarbības modeļi un jauni darītāji. Savienības autortiesību regulējumā noteiktie principi un mērķi joprojām ir stabili. Tomēr attiecībā uz noteiktiem darbu un citu tiesību objektu izmantošanas veidiem digitālajā vidē, arī pārrobežu izmantošanu, gan tiesību īpašniekiem, gan lietotājiem joprojām trūkst juridiskās noteiktības. Kā teikts Komisijas paziņojumā "Ceļā uz modernu un eiropeisku autortiesību regulējumu"26, spēkā esošo Savienības autortiesību regulējumu dažās jomās vajag pielāgot un papildināt. Šajā direktīvā paredzēti noteikumi, kā digitālajai videi un pārrobežu videi pielāgot noteiktus izņēmumus un ierobežojumus, un tādi pasākumi, kas, lai nodrošinātu plašāku piekļuvi saturam, atvieglo noteiktu licencēšanas praksi attiecībā uz vairs netirgotu darbu izplatīšanu un attiecībā uz audiovizuālo darbu tiešsaistes pieejamību pieprasījumvideo platformās. Lai izveidotos no autortiesību viedokļa labi funkcionējošs tirgus, būtu nepieciešami arī noteikumi par tiesībām attiecībā uz izdevumiem, par to, kā darbus un citus tiesību objektus izmanto tiešsaistes pakalpojumu sniedzēji, kas glabā un dara piekļūstamu lietotāju augšupielādētu saturu, un par autoru un izpildītāju līgumu pārredzamību.

(3)  Straujas tehnoloģiju attīstības ietekmē joprojām mainās darbu un citu tiesību objektu radīšanas, producēšanas, izplatīšanas un izmantošanas veidi. Ir svarīgi, lai attiecīgie tiesību akti atbilstu nākotnes prasībām, tādējādi neierobežojot šādu tehnoloģiju attīstību. Joprojām parādās jauni darījumdarbības modeļi un jauni darītāji. Savienības autortiesību regulējumā noteiktie principi un mērķi joprojām ir stabili. Tomēr attiecībā uz noteiktiem darbu un citu tiesību objektu izmantošanas veidiem digitālajā vidē, arī pārrobežu izmantošanu, gan tiesību īpašniekiem, gan lietotājiem joprojām trūkst juridiskās noteiktības. Kā teikts Komisijas paziņojumā "Ceļā uz modernu un eiropeisku autortiesību regulējumu"26, spēkā esošo Savienības autortiesību regulējumu dažās jomās vajag pielāgot un papildināt. Šajā nepārtraukti mainīgajā digitālajā vidē Komisijai būtu jāapsver visi iespējamie pasākumi, lai novērstu ar autortiesībām aizsargāta vizuālā un audiovizuālā satura nelikumīgu izmantošanu komerciālos nolūkos, pielietojot iegulšanas vai kadrēšanas metodi. Šajā direktīvā paredzēti noteikumi, kā digitālajai videi un pārrobežu videi pielāgot noteiktus izņēmumus un ierobežojumus, un tādi pasākumi, kas, lai nodrošinātu plašāku piekļuvi saturam, atvieglo noteiktu licencēšanas praksi attiecībā uz vairs netirgotu darbu izplatīšanu un attiecībā uz audiovizuālo darbu tiešsaistes pieejamību pieprasījumvideo platformās. Lai izveidotos no autortiesību viedokļa labi funkcionējošs tirgus, būtu nepieciešami arī noteikumi par tiesībām attiecībā uz izdevumiem, par to, kā darbus un citus tiesību objektus izmanto tiešsaistes pakalpojumu sniedzēji, kas glabā un dara piekļūstamu lietotāju augšupielādētu saturu, un par autoru un izpildītāju līgumu pārredzamību.

_________________

_________________

26 COM(2015) 626 final.

26 COM(2015) 626 final.

Grozījums Nr.     2

Direktīvas priekšlikums

3.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(3a)  Neraugoties uz to, ka mūsdienās ar tādu pakalpojumu kā lietotāja augšupielādēta satura platformas un satura apkopošanas pakalpojumu starpniecību tiek patērēts vairāk radošā satura nekā jebkad agrāk, radošās nozares nav pieredzējušas salīdzināmu ienākumu palielināšanos. Tāpēc ir izveidojusies tā sauktā vērtību plaisa, jo platformu uzturētāji patur sev kultūras un radošo darbu sniegto vērtību, kas tiek atņemta šo darbu autoriem. Vērtības pārvirzīšanās ir radījusi neefektīvu un netaisnīgu tirgu un apdraud ES kultūras un radošo nozaru izredzes ilgtermiņā un digitālā vienotā tirgus panākumus. Tāpēc atbrīvojumu no atbildības būtu jāpiemēro vienīgi patiesi neitrāliem un pasīviem tiešsaistes pakalpojumu sniedzējiem, bet ne pakalpojumiem, kas aktīvi darbojas satura izplatīšanas un reklamēšanas jomā un gūst ienākumus uz tā autoru rēķina.

Grozījums Nr.    3

Direktīvas priekšlikums

5. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5)  Pētniecībā, izglītībā un kultūras mantojuma saglabāšanā digitālās tehnoloģijas paver jaunus izmantošanas veidus, ko spēkā esošie Savienības noteikumi par izņēmumiem un ierobežojumiem skaidri neaptver. Turklāt izņēmumi un ierobežojumi, ko šajās jomās paredz Direktīvas 2001/29/EK, 96/9/EK un 2009/24/EK, ir brīvprātīgi un tāpēc var nelabvēlīgi ietekmēt iekšējā tirgus funkcionēšanu. Tas ir īpaši relevanti attiecībā uz izmantošanu pāri robežām, kura digitālajā vidē gūst arvien lielāku nozīmi. Tāpēc spēkā esošie Savienības tiesību izņēmumi un ierobežojumi, kas ir relevanti zinātniskajā pētniecībā, mācību darbā un kultūras mantojuma saglabāšanā, būtu jāpārvērtē šo jauno izmantošanas veidu gaismā. Būtu jāievieš obligāti izņēmumi vai ierobežojumi attiecībā uz tekstizraces un datizraces tehnoloģijām zinātniskajā pētniecībā, mācīšanas ilustrēšanu digitālajā vidē un kultūras mantojuma saglabāšanu. Izmantošanai, uz ko neattiecas šajā direktīvā paredzētie izņēmumi vai ierobežojums, joprojām būtu jāpiemēro Savienības tiesībās pastāvošie izņēmumi un ierobežojumi. Direktīvas 96/9/EK un 2001/29/EK būtu jāpielāgo.

(5)  Pētniecībā, izglītībā un kultūras mantojuma saglabāšanā digitālās tehnoloģijas paver jaunus izmantošanas veidus, ko spēkā esošie Savienības noteikumi par izņēmumiem un ierobežojumiem skaidri neaptver. Turklāt izņēmumi un ierobežojumi, ko šajās jomās paredz Direktīvas 2001/29/EK, 96/9/EK un 2009/24/EK, ir brīvprātīgi un tāpēc var nelabvēlīgi ietekmēt iekšējā tirgus funkcionēšanu. Tas it īpaši attiecas uz izmantošanu pāri robežām, kura digitālajā vidē gūst arvien lielāku nozīmi. Tāpēc spēkā esošie Savienības tiesību izņēmumi un ierobežojumi, kuri attiecas uz zinātnisko pētniecību, mācību darbu, tālmācību un jauktajām mācībām, kā arī kultūras mantojuma saglabāšanu, būtu jāpārvērtē, ņemot vērā šo jauno izmantošanas veidu. Būtu jāievieš obligāti izņēmumi vai ierobežojumi attiecībā uz tekstizraces un datizraces tehnoloģijām zinātniskajā pētniecībā, mācīšanas ilustrēšanu digitālajā vidē un kultūras mantojuma saglabāšanu. Izmantošanai, uz ko neattiecas šajā direktīvā paredzētie izņēmumi vai ierobežojums, joprojām būtu jāpiemēro Savienības tiesībās pastāvošie izņēmumi un ierobežojumi. Direktīvas 96/9/EK un 2001/29/EK būtu attiecīgi jāpielāgo. Direktīvā izmantotais termins „zinātniskā pētniecība” attiecas gan uz dabaszinātnēm, gan humanitārajām zinātnēm.

Grozījums Nr.    4

Direktīvas priekšlikums

9. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9)  Savienības tiesību akti jau paredz zināmus izņēmumus un ierobežojumus, kas aptver lietošanu zinātniskas pētniecības vajadzībām un ko var attiecināt uz tekstizraces un datizraces darbībām. Tomēr šie izņēmumi un ierobežojumi ir brīvprātīgi un nav pilnīgi pielāgoti tehnoloģiju lietošanai zinātniskā pētniecībā. Turklāt pētniekiem var būt likumīga piekļuve saturam, piemēram, viņi var būt izdevumu abonenti vai viņiem var būt atvērtas piekļuves licence, taču tekstizrace vai datizrace var neietilpt licences nosacījumos. Tā kā pētniecība arvien vairāk tiek veikta ar digitālās tehnoloģijas palīdzību, nerisinot juridisko nenoteiktību attiecībā uz tekstizraci un datizraci, rodas risks, ka Savienība kā pētniecības teritorija vairs nebūs tik konkurētspējīga.

(9)  Savienības tiesību akti jau paredz zināmus izņēmumus un ierobežojumus, kas aptver lietošanu zinātniskas pētniecības vajadzībām un ko var attiecināt uz tekstizraces un datizraces darbībām. Tomēr šie izņēmumi un ierobežojumi ir brīvprātīgi un nav pilnīgi pielāgoti tehnoloģiju lietošanai zinātniskā pētniecībā. Turklāt pētnieki var būt ieguvuši likumīgu piekļuvi saturam, piemēram, viņi var būt izdevumu abonenti vai viņiem var būt atvērtas piekļuves licence, taču tekstizrace vai datizrace var neietilpt licences nosacījumos. Tā kā pētniecība arvien vairāk tiek veikta ar digitālās tehnoloģijas palīdzību, nerisinot juridisko nenoteiktību attiecībā uz tekstizraci un datizraci, rodas risks, ka Savienība kā pētniecības teritorija vairs nebūs tik konkurētspējīga.

Grozījums Nr.    5

Direktīvas priekšlikums

10. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10)  Šī juridiskā nenoteiktība būtu jārisina, attiecībā uz reproducēšanas tiesībām un arī tiesībām liegt ekstrahēšanu no datubāzes nosakot obligātu izņēmumu. Jaunais izņēmums nedrīkstētu skart līdzšinējo obligāto izņēmumu, kas Direktīvas 2001/29 5. panta 1. punktā paredzēts attiecībā uz pagaidu reproducēšanas darbībām un kas būtu arī turpmāk jāpiemēro tekstizraces un datizraces paņēmieniem, kuri nav saistīti ar kopēšanu ārpus minētā izņēmuma tvēruma. Pētniecības organizācijām būtu jāizmanto izņēmums, arī iesaistoties publiskā un privātā sektora partnerībās.

(10)  Šī juridiskā nenoteiktība būtu jārisina, attiecībā uz reproducēšanas tiesībām un arī tiesībām liegt ekstrahēšanu no datubāzes nosakot obligātu izņēmumu. Jaunais izņēmums nedrīkstētu skart līdzšinējo obligāto izņēmumu, kas Direktīvas 2001/29 5. panta 1. punktā paredzēts attiecībā uz pagaidu reproducēšanas darbībām un kas būtu arī turpmāk jāpiemēro tekstizraces un datizraces paņēmieniem, kuri nav saistīti ar kopēšanu ārpus minētā izņēmuma tvēruma. Lai nepieļautu tekstizracei un datizracei vajadzīgā satura nepamatotu izplatīšanu, pētniecības organizācijām uz pētniecībai vajadzīgo laiku būtu jāļauj drošā veidā uzkrāt un uzglabāt darbu vai citu tiesību objektu reprodukcijas, kas iegūtas saskaņā ar jauno izņēmumu. Darbu vai citu tiesību objektu reprodukcijas, kas veiktas tekstizraces un datizraces nolūkā, būtu jādzēš, kad pabeigtas visas pētniecībai nepieciešamās darbības. Pētniecības organizācijām būtu jāizmanto izņēmums, arī iesaistoties publiskā un privātā sektora partnerībās, taču ar nosacījumu, ka veiktās tekstizraces vai datizraces darbības ir tieši saistītas ar attiecīgajā partnerībā veiktās pētniecības mērķi. Saistībā ar publiskā un privātā sektora partnerību ir nepieciešams, ka privātā sektora partneris pirms tam likumīgi ieguvis ar autortiesībām aizsargātus darbus vai citus tiesību objektus, ko izmanto saskaņā ar izņēmumu.

Grozījums Nr.    6

Direktīvas priekšlikums

12. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(12)  Paredzot potenciāli daudz pieprasījumu pēc piekļuves tiesību īpašnieku darbiem vai citiem tiesību objektiem un to lejupielādes, ja ir risks, ka pazemināsies darbu vai citu tiesību objektu mitinātāju sistēmu vai datubāzu drošība vai integritāte, tiesību īpašniekiem būtu jāatļauj veikt pasākumus. Šie pasākumi nedrīkstētu pārsniegt to, kas nepieciešams, lai nodrošinātu sistēmas drošību un integritāti, un nedrīkstētu traucēt izņēmuma faktisko piemērošanu.

(12)  Paredzot potenciāli daudz pieprasījumu pēc piekļuves tiesību īpašnieku darbiem vai citiem tiesību objektiem un to lejupielādes, ja var būt risks, ka pazemināsies darbu vai citu tiesību objektu mitinātāju sistēmu vai datubāzu drošība vai integritāte, tiesību īpašniekiem būtu jāatļauj veikt tādus pasākumus kā identifikācijas apstiprināšana. Šiem pasākumiem jābūt samērīgiem un tie nedrīkstētu pārsniegt to, kas nepieciešams, lai nodrošinātu sistēmas drošību un integritāti, un nedrīkstētu traucēt izņēmuma faktisko piemērošanu.

Grozījums Nr.    7

Direktīvas priekšlikums

13. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(13)  Sakarā ar izņēmuma dabu un tvērumu kaitējumam vajadzētu būt minimālam, tāpēc par izmantošanu, kas notiek saskaņā ar šīs direktīvas ieviesto tekstizraces un datizraces izņēmumu, kompensāciju tiesību īpašniekiem paredzēt nav nepieciešams.

svītrots

Grozījums Nr.    8

Direktīvas priekšlikums

14. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(14)  Direktīvas 2001/29/EK 5. panta 3. punkta a) apakšpunkts dalībvalstīm dod iespēju izņēmumu vai ierobežojumu attiecībā uz savu darbu reproducēšanas, publiskošanas vai publiskas pieejamības došanas tiesībām ieviest cita starpā tikai mācīšanas ilustrēšanas [ilustrācija mācību procesā] nolūkā. Turklāt Direktīvas 96/9/EK 6. panta 2. punkta b) apakšpunkts un 9. panta b) punkts mācīšanās ilustrēšanas [piemērs mācībās] nolūkā atļauj lietot datubāzes un būtisku to satura daļu ekstrahēt vai izmantot atkārtoti. Nav skaidrs, kādā tvērumā šos izņēmumus vai ierobežojumus piemērot digitālai izmantošanai. Turklāt trūkst skaidrības par to, vai šādi izņēmumi vai ierobežojumi būtu jāpiemēro mācīšanai, kas notiek tiešsaistē un tātad ir tālmācība. Vēl jo vairāk, spēkā esošajā regulējumā nav paredzēta darbība pāri robežām. Šī situācija var kavēt digitāli atbalstītas izglītojošās darbības un tālmācības attīstību. Tāpēc ir jāievieš jauns obligāts izņēmums vai ierobežojums, lai būtu drošība, ka, darbus vai citus tiesību objektus izmantojot digitālā izglītojošajā darbībā, arī tiešsaistē un pāri robežām, izglītības iestādes bauda pilnīgu juridisku noteiktību.

(14)  Direktīvas 2001/29/EK 5. panta 3. punkta a) apakšpunkts dalībvalstīm dod iespēju izņēmumu vai ierobežojumu attiecībā uz savu darbu reproducēšanas, publiskošanas vai publiskas pieejamības došanas tiesībām ieviest cita starpā tikai mācīšanas ilustrēšanas [ilustrācija mācību procesā] nolūkā. Turklāt Direktīvas 96/9/EK 6. panta 2. punkta b) apakšpunkts un 9. panta b) punkts mācīšanās ilustrēšanas [piemērs mācībās] nolūkā atļauj lietot datubāzes un būtisku to satura daļu ekstrahēt vai izmantot atkārtoti. Nav skaidrs, kādā tvērumā šos izņēmumus vai ierobežojumus piemērot digitālai izmantošanai. Turklāt trūkst skaidrības par to, vai šādi izņēmumi vai ierobežojumi būtu jāpiemēro mācīšanai, kas notiek tiešsaistē un tātad ir tālmācība. Vēl jo vairāk, spēkā esošajā regulējumā nav paredzēta darbība pāri robežām. Šī situācija var traucēt attīstīties digitāli atbalstītām izglītojošām darbībām un tālmācībai, ko var veikt ārpus tradicionālās formālās mācību vides un kurā var tikt iesaistīts plašāks pakalpojumu sniedzēju loks. Tāpēc ir jāievieš jauns obligāts izņēmums vai ierobežojums, lai būtu drošība, ka, darbus vai citus tiesību objektus izmantojot digitālā izglītojošajā darbībā, arī tiešsaistē un pāri robežām, izglītības iestādes un struktūras, kuras dalībvalstis ir sertificējušas izglītojošu darbību veikšanai, bauda pilnīgu juridisku noteiktību.

Grozījums Nr.    9

Direktīvas priekšlikums

15. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(15)  Tālmācība un pārrobežu izglītības programmas gan galvenokārt tiek izstrādātas augstākās izglītības līmenī, taču digitālie instrumenti un resursi tiek arvien vairāk izmantoti visos izglītības līmeņos, jo īpaši mācību pieredzes pilnveidošanai un bagātināšanai. Tāpēc vajadzētu būt tā, ka šajā direktīvā paredzēto izņēmumu vai ierobežojumu izmanto visas primārās un sekundārās izglītības, kā arī profesionālās un augstākās izglītības iestādes tiktāl, ciktāl tās nekomerciālā nolūkā veic izglītošanas darbu. Nosakot, vai kādas izglītības iestādes darbība ir nekomerciāla, izšķiroši faktori nav tās organizatoriskā struktūra un finansēšanas veids.

(15)  Tālmācība un pārrobežu izglītības programmas gan galvenokārt tiek izstrādātas augstākās izglītības līmenī, taču digitālie instrumenti un resursi tiek arvien vairāk izmantoti visos izglītības līmeņos, jo īpaši mācību pieredzes pilnveidošanai un bagātināšanai. Tāpēc vajadzētu būt tā, ka šajā direktīvā paredzēto izņēmumu vai ierobežojumu izmanto visas primārās un sekundārās izglītības, kā arī profesionālās un augstākās izglītības iestādes, ko atzinusi dalībvalsts, kurā tās reģistrētas, kā arī visas citas struktūras, ko konkrētu izglītojošu darbību veikšanai sertificējusi dalībvalsts, kurā tās reģistrētas, ar nosacījumu, ka tās nekomerciālā nolūkā veic izglītošanas darbu. Nosakot, vai kādas izglītības iestādes vai sertificētas struktūras darbība ir nekomerciāla, izšķiroši faktori nav tās organizatoriskā struktūra un finansēšanas veids.

Grozījums Nr.    10

Direktīvas priekšlikums

16. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(16)  Izņēmumam vai ierobežojumam vajadzētu aptvert darbu un citu tiesību objektu digitālu izmantošanu, piemēram, ka darbu daļas vai fragmentus izmanto, lai atbalstītu, bagātinātu vai papildinātu mācīšanu, tostarp ar to saistīto mācīšanos. Izņēmuma vai ierobežojuma aptvertie darbi vai citi tiesību objekti būtu jāizmanto tikai izglītības iestāžu atbildībā īstenotas mācīšanas un mācīšanās sakarā, arī eksāmenos, un tikai tik, cik šādu darbību nolūkā vajadzīgs. Izņēmumam vai ierobežojumam, aptverot digitālus līdzekļus mācību telpā un tiešsaistes izmantošanu izglītības iestādes drošajā elektroniskajā tīklā, kura piekļuvei vajadzētu būt aizsargātai jo īpaši ar autentificēšanas procedūru, būtu jāattiecas uz izmantošanu abos veidos. Būtu jāuzskata, ka mācīšanas ilustrēšanas kontekstā izņēmums vai ierobežojums aptver specifiskās piekļuves vajadzības, kādas ir personām ar invaliditāti.

(16)  Izņēmumam vai ierobežojumam vajadzētu aptvert darbu un citu tiesību objektu digitālu izmantošanu, piemēram, ka darbu daļas vai fragmentus, izņemot notis, izmanto, lai atbalstītu, bagātinātu vai papildinātu mācīšanu, tostarp ar to saistīto mācīšanos. Dalībvalstīm būtu jāļauj noteikt atbilstīgus ierobežojumus attiecībā uz noteiktas kategorijas aizsargātiem darbiem vai citiem izmantojamiem tiesību objektiem, ja vien šādi ierobežojumi nodrošina taisnīgu līdzsvaru starp lietotāju un tiesību īpašnieku vajadzībām un likumīgajām interesēm. Izņēmuma vai ierobežojuma aptvertie darbi vai citi tiesību objekti vai to fragmenti būtu jāizmanto tikai izglītības iestāžu vai sertificētu struktūru atbildībā īstenotas mācīšanas un mācīšanās sakarā, arī eksāmenos, un tikai tik, cik šādu darbību nolūkā vajadzīgs. Izņēmumam vai ierobežojumam, aptverot digitālus līdzekļus vietā, kurā notiek mācīšanas un mācīšanās darbības, tostarp, ja tas notiek ārpus izglītības iestādes vai to veicošas sertificētas struktūras telpām, un tiešsaistes izmantošanu izglītības iestādes vai sertificētas struktūras drošajā elektroniskajā tīklā, kura piekļuvei vajadzētu būt aizsargātai jo īpaši ar autentificēšanas procedūru, būtu jāattiecas uz izmantošanu abos veidos. Būtu jāuzskata, ka mācīšanas ilustrēšanas kontekstā izņēmums vai ierobežojums aptver specifiskās piekļuves vajadzības, kādas ir personām ar invaliditāti.

Grozījums Nr.    11

Direktīvas priekšlikums

17. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(17)  Lai darbus un citus tiesību objektus būtu vieglāk izmantot izglītībā, vairākās dalībvalstīs ir noteikta atšķirīga kārtība, kas balstās uz Direktīvā 2001/29/EK paredzētā izņēmuma īstenošanu vai uz licencēšanas nolīgumiem, kuri aptver tālāku izmantošanu. Šāda kārtība parasti ir izstrādāta, ņemot vērā izglītības iestāžu vajadzības un atšķirīgos izglītības līmeņus. Lai gan jaunā obligātā izņēmuma vai ierobežojuma tvērumu attiecībā uz digitālu izmantošanu un pārrobežu izglītojošo darbību ir būtiski vajadzīgs saskaņot, īstenošana dažādās dalībvalstīs var notikt atšķirīgi, ja vien tas nekavē izņēmuma vai ierobežojuma piemērošanu vai pārrobežu izmantošanu. Tādējādi dalībvalstīm būtu jārodas iespējai tālāk attīstīt līdzšinējās valstu līmenī noslēgtās vienošanās. Dalībvalstis jo īpaši varētu noteikt, ka izņēmuma vai ierobežojuma pilnīga vai daļēja piemērošana ir atkarīga no tā, vai ir pieejamas attiecīgas licences, kas aptver vismaz to pašu ar izņēmumu atļauto izmantošanu. Šāds mehānisms, piemēram, dotu iespēju par preferenciālām uzskatīt licences uz galvenokārt izglītības tirgum paredzētiem materiāliem. Lai nepieļautu, ka šāds mehānisms izglītības iestādēm rada juridisku nenoteiktību vai administratīvu slogu, dalībvalstīm, kas izmanto šo pieeju, būtu jāpieņem konkrēti pasākumi, kuri nodrošinātu, ka licencēšanas shēmas, kas mācīšanas ilustrēšanas nolūkam atļauj darbu vai citu tiesību objektu digitālu izmantošanu, ir viegli pieejamas un ka izglītības iestādes zina, ka šādas licencēšanas shēmas pastāv.

(17)  Lai darbus un citus tiesību objektus būtu vieglāk izmantot izglītībā, vairākās dalībvalstīs ir noteikta atšķirīga kārtība, kas balstās uz Direktīvā 2001/29/EK paredzētā izņēmuma īstenošanu vai uz licencēšanas nolīgumiem, kuri aptver tālāku izmantošanu. Šāda kārtība parasti ir izstrādāta, ņemot vērā izglītības iestāžu vajadzības un atšķirīgos izglītības līmeņus. Lai gan jaunā obligātā izņēmuma vai ierobežojuma tvērumu attiecībā uz digitālu izmantošanu un pārrobežu izglītojošo darbību ir būtiski vajadzīgs saskaņot, īstenošana dažādās dalībvalstīs var notikt atšķirīgi, ja vien tas nekavē izņēmuma vai ierobežojuma piemērošanu vai pārrobežu izmantošanu. Tādējādi dalībvalstīm būtu jārodas iespējai tālāk attīstīt līdzšinējās valstu līmenī noslēgtās vienošanās. Dalībvalstis jo īpaši varētu noteikt, ka izņēmuma vai ierobežojuma pilnīga vai daļēja piemērošana ir atkarīga no tā, vai ir pieejamas attiecīgas licences, kas aptver vismaz to pašu ar izņēmumu atļauto izmantošanu. Šāds mehānisms, piemēram, dotu iespēju par preferenciālām uzskatīt licences uz galvenokārt izglītības tirgum paredzētiem materiāliem, kuru licences ir viegli pieejamas. Lai nepieļautu, ka šāds mehānisms izglītības iestādēm rada juridisku nenoteiktību vai administratīvu slogu, dalībvalstīm, kas izmanto šo pieeju, būtu jāpieņem konkrēti pasākumi, kuri nodrošinātu, ka licencēšanas shēmas, kas mācīšanas ilustrēšanas nolūkam atļauj darbu vai citu tiesību objektu digitālu izmantošanu, ir viegli pieejamas un ka izglītības iestādes un struktūras, kuras ir sertificētas izglītojošu darbību veikšanai, zina, ka šādas licencēšanas shēmas pastāv. Lai nodrošinātu šādu licenču pieejamību labuma guvējiem, dalībvalstīm būtu jāizmanto vai jāizstrādā atbilstīgi instrumenti, piemēram, vienots portāls vai datubāze.

Grozījums Nr.    12

Direktīvas priekšlikums

17.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(17a)  Lai nodrošinātu juridisko noteiktību gadījumā, kad dalībvalsts nolemj, ka izņēmuma piemērošana ir atkarīga no atbilstīgu licenču pieejamības, jāprecizē nosacījumi, kas izglītības iestādei vai struktūrai, kura ir sertificēta izglītojošu darbību veikšanai, jāievēro, lai izmantotu aizsargātus darbus vai citus tiesību objektus, uz kuriem attiecas izņēmums, un pretēji — kad tai jārīkojas saskaņā ar licencēšanas shēmu. Tādējādi gadījumā, ja izglītības iestāde vai sertificēta struktūra nevar atrast licenci attiecībā uz konkrētā autortiesību aizsargātā darba vai cita tiesību objekta izmantošanu, lietojot dalībvalsts ieviesto tehnisko līdzekli to licencēšanas shēmu redzamībai, kuras attiecas uz darba vai objekta izmantošanu izglītojošās darbībās, tai jābūt tiesīgai izmantot šādu darbu vai citu tiesību objektu saskaņā ar izņēmuma tvērumu.

Grozījums Nr.    13

Direktīvas priekšlikums

20. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(20)  Tāpēc būtu jāizvirza prasība, ka dalībvalstīm jānosaka izņēmums, kas kultūras mantojuma iestādēm atļautu saglabāšanas nolūkā, piemēram, lai risinātu tehnoloģiskas novecošanas problēmu vai sākotnējā datneša nolietošanos, reproducēt to kolekcijās pastāvīgi esošus darbus un citus tiesību objektus. Šādam izņēmumam vajadzētu pavērt iespēju, ka ar attiecīgu saglabāšanas rīku, līdzekli vai tehnoloģiju ir iespējams vajadzīgajā skaitā un jebkurā darba vai cita tiesību objekta dzīvescikla brīdī izgatavot tā kopijas tādā apmērā, kāds vajadzīgs, lai varētu izgatavot kopiju vienīgi saglabāšanas nolūkā.

(20)  Tāpēc būtu jāizvirza prasība, ka dalībvalstīm jānosaka izņēmums, kas kultūras mantojuma iestādēm atļautu saglabāšanas nolūkā, piemēram, lai risinātu tehnoloģiskas novecošanas problēmu vai sākotnējā datneša nolietošanos, vai arī digitalizēšanas nolūkā reproducēt to kolekcijās pastāvīgi esošus darbus un citus tiesību objektus. Šādam izņēmumam vajadzētu pavērt iespēju, ka ar attiecīgu saglabāšanas rīku, līdzekli vai tehnoloģiju ir iespējams vajadzīgajā skaitā un jebkurā darba vai cita tiesību objekta dzīvescikla brīdī izgatavot tā kopijas jebkādā formā vai datnesī tādā apmērā, kāds vajadzīgs, lai varētu izgatavot kopiju vienīgi saglabāšanas nolūkā. Minētais izņēmums būtu jāattiecina uz kultūras mantojuma iestādēm, kurās tiek glabāti darbi vai citi tiesību objekti, un trešām personām, kuras kultūras mantojuma iestādes pilnvarojušas veikt darbu vai citu tiesību objektu reproducēšanu izņēmuma ietvaros.

Grozījums Nr.    14

Direktīvas priekšlikums

21.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

21.a  Tehnoloģiju attīstības un mainīgas patērētāju izturēšanās rezultātā ir parādījušies jauni informācijas sabiedrības pakalpojumi, kas ļauj to lietotājiem dažādos veidos augšupielādēt saturu. Šāds lietotāju augšupielādēts saturs nereti ir īsi fragmenti vai īsi citāti no aizsargātiem darbiem vai citiem tiesību objektiem, kurus var mainīt, apvienot vai pārveidot. Šādu aizsargātu darbu vai citu tiesību objektu fragmentu vai citātu izmantošana lietotāju augšupielādētā saturā ilustratīvā, karikatūras, parodijas, stilizācijas, kritikas vai apskata nolūkā pašlaik tiešsaistē ir plaši izplatīta un ar attiecīgo saturu pat var palīdzēt reklamēt izmantoto darbu, ja vien šī izmantošana ir samērīga un nerada būtisku ekonomisku kaitējumu attiecīgajiem tiesību īpašniekiem.

Grozījums Nr.    15

Direktīvas priekšlikums

21.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(21b)  Kaut arī ir neliela pārklāšanās ar spēkā esošajiem izņēmumiem vai ierobežojumiem, tāds saturs, ko lietotāji augšupielādējuši vai darījuši pieejamu un kas ietver īsus fragmentus vai īsus citātus no aizsargātiem darbiem vai citiem tiesību objektiem, nav pienācīgi ietverts spēkā esošo izņēmumu vai ierobežojumu sarakstā, turklāt jautājumu par šāda satura izmantošanu nevar arī risināt ar līgumsaistībām vien. Šādi apstākļi rada juridisku nenoteiktību gan lietotājiem, gan tiesību īpašniekiem, tādējādi radot neapmierinātību un ļaunprātīgu izmantošanu. Tādēļ ir nepieciešams papildināt pašreizējos Direktīvā 2001/29/EK paredzētos izņēmumus, jo īpaši tos, kas attiecas uz citēšanu un parodēšanu, paredzot jaunu konkrētu izņēmumu, lai atļautu fragmentu vai citātu no aizsargātiem darbiem vai citiem tiesību objektiem īsu, samērīgu un nekomerciālu izmantošanu lietotāju augšupielādētā saturā.

Grozījums Nr.    16

Direktīvas priekšlikums

21.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(21c)  Ja fiziska persona augšupielādē īsu fragmentu vai īsu citātu no darba vai cita tiesību objekta īsai, samērīgai un nekomerciālai izmantošanai ar likumīgu mērķi, uz šādu izmantošanu būtu jāattiecas šajā direktīvā paredzētajam izņēmumam. Šis izņēmums būtu jāpiemēro tikai dažos īpašos gadījumos, kas nekonfliktē ar darba vai cita tiesību objekta parasto izmantošanu un kas nepamatoti neaizskar tiesību īpašnieka likumīgās intereses. Lai novērtētu aizskārumu, nepieciešamības gadījumā ir jāpārbauda attiecīgā satura oriģinalitātes līmenis, izmantotā fragmenta vai citāta ilgums un apjoms un tas, vai fragments vai citāts ir attiecīgā satura pakārtota daļa, kā arī attiecīgā satura profesionālais raksturs un nodarītā ekonomiskā kaitējuma līmenis. Šis izņēmums neskar attiecīgā darba vai cita tiesību objekta autoru morālās tiesības.

Grozījums Nr.    17

Direktīvas priekšlikums

21.d apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(21d)  Informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzēji nedrīkstētu sava labuma gūšanai izmantot šajā direktīvā paredzēto izņēmumu, kas lietotāju augšupielādētā saturā ļauj izmantot īsus fragmentus vai citātus no aizsargātiem darbiem vai citiem tiesību objektiem, lai ierobežotu savu atbildību vai saistības saskaņā ar nolīgumiem, kas noslēgti ar tiesību īpašniekiem saskaņā ar šīs direktīvas 13. pantu.

Grozījums Nr.    18

Direktīvas priekšlikums

22. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(22)  Vajadzētu būt tā, ka kultūras mantojuma iestādes attiecībā uz vairs netirgotiem darbiem vai citiem tiesību objektiem var izmantot skaidru (arī pārrobežu vidē īstenotas) digitalizācijas un izplatīšanas regulējumu. Tomēr vairs netirgotu darbu kolekciju īpatnības nozīmē, ka atsevišķo tiesību īpašnieku iepriekšēju piekrišanu iegūt var būt ļoti grūti. Tas var būt, piemēram, sakarā ar darbu vai citu tiesību objektu vecumu, to ierobežoto komercvērtību vai tādā sakarā, ka tos vispār nav bijis paredzēts izmantot komerciālām vajadzībām. Tāpēc nepieciešams paredzēt pasākumus, kas atvieglina tiesību licencēšanu attiecībā uz kultūras mantojuma iestāžu kolekcijās esošiem vairs netirgotiem darbiem un tādējādi jāpaver iespēja slēgt nolīgumus, kam iekšējā tirgū ir pārrobežu spēks.

(22)  Vajadzētu būt tā, ka kultūras mantojuma iestādes attiecībā uz vairs netirgotiem darbiem vai citiem tiesību objektiem var izmantot skaidru (arī pārrobežu vidē īstenotas) digitalizācijas un izplatīšanas regulējumu. Tomēr vairs netirgotu darbu kolekciju īpatnības nozīmē, ka atsevišķo tiesību īpašnieku iepriekšēju piekrišanu iegūt var būt ļoti grūti vai neiespējami. Tas var būt, piemēram, sakarā ar darbu vai citu tiesību objektu vecumu, to ierobežoto komercvērtību vai tādā sakarā, ka tos vispār nav bijis paredzēts izmantot komerciālām vajadzībām vai tie šādām vajadzībām nekad nav izmantoti. Tāpēc nepieciešams paredzēt pasākumus, kas atvieglina tiesību licencēšanu attiecībā uz kultūras mantojuma iestāžu kolekcijās esošiem vairs netirgotiem darbiem un tādējādi jāpaver iespēja slēgt nolīgumus, kam iekšējā tirgū ir pārrobežu spēks.

Grozījums Nr.    19

Direktīvas priekšlikums

23. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(23)  Dalībvalstīm saskaņā ar savām juridiskajām tradīcijām, praksi vai situāciju vajadzētu spēt šīs direktīvas satvarā elastīgi izvēlēties konkrēta veida mehānismu, ar kuru vairs netirgotu darbu licences iespējams attiecināt uz to tiesību īpašnieku tiesībām, kurus nepārstāv kolektīvā pārvaldījuma organizācija. Pie šādiem mehānismiem var piederēt kolektīva licencēšana un prezumpcija par pārstāvību.

(23)  Dalībvalstīm saskaņā ar savām juridiskajām tradīcijām, praksi vai situāciju vajadzētu spēt šīs direktīvas satvarā elastīgi izvēlēties konkrēta veida mehānismu, ar kuru vairs netirgotu darbu licences iespējams attiecināt uz to tiesību īpašnieku tiesībām, kurus nepārstāv attiecīgā kolektīvā pārvaldījuma organizācija. Pie šādiem mehānismiem var piederēt kolektīva licencēšana un prezumpcija par pārstāvību.

Grozījums Nr.    20

Direktīvas priekšlikums

24. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(24)  Minētajos licencēšanas mehānismos liela nozīme ir stingrai un labi funkcionējošai kolektīvā pārvaldījuma sistēmai. Konkrētāk, minētajā sistēmā ietilpst Direktīvā 2014/26/ES paredzētie noteikumi par labu pārvaldību, pārredzamību un paziņošanu, kā arī par atsevišķiem tiesību īpašniekiem pienākošos summu regulāru, pienācīgu un precīzu sadalīšanu un samaksu. Vajadzētu būt tā, ka attiecīgi papildu aizsardzības mehānismi ir pieejami visiem tiesību īpašniekiem, kuriem būtu jāsaņem iespēja izslēgt šādu mehānismu piemērošanu saviem darbiem vai citiem tiesību objektiem. Šo mehānismu pavadnosacījumi nedrīkstētu ietekmēt to praktisko nozīmību attiecībā uz kultūras mantojuma iestādēm.

(24)  Minētajos licencēšanas mehānismos liela nozīme ir stingrai un labi funkcionējošai kolektīvā pārvaldījuma sistēmai, un dalībvalstu uzdevums būtu veicināt tās izveidi. Konkrētāk, minētajā sistēmā ietilpst Direktīvā 2014/26/ES paredzētie noteikumi par labu pārvaldību, pārredzamību un paziņošanu, kā arī par atsevišķiem tiesību īpašniekiem pienākošos summu regulāru, pienācīgu un precīzu sadalīšanu un samaksu. Vajadzētu būt tā, ka attiecīgi papildu aizsardzības mehānismi ir pieejami visiem tiesību īpašniekiem, kuriem būtu jāsaņem iespēja izslēgt šādu mehānismu piemērošanu saviem darbiem vai citiem tiesību objektiem. Šo mehānismu pavadnosacījumi nedrīkstētu ietekmēt to praktisko nozīmību attiecībā uz kultūras mantojuma iestādēm.

Grozījums Nr.    21

Direktīvas priekšlikums

28.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(28a)  Dalībvalstīm būtu jāveicina nozares ieinteresēto personu dialogs, lai nodrošinātu, ka attiecībā uz vairs netirgotiem darbiem noteiktie licencēšanas mehānismi ir atbilstīgi un pienācīgi darbojas, ka šie mehānismi nodrošina pienācīgu aizsardzību tiesību īpašniekiem, ka licences ir pienācīgi publiskotas un ka ir nodrošināta juridiskā noteiktība attiecībā uz kolektīvā pārvaldījuma organizāciju pārstāvību un darbu kategorizēšanu. Vajadzības gadījumā dalībvalstīm būtu arī jāveicina dialogs, lai palīdzētu izveidot kolektīvā pārvaldījuma organizācijas nozarēs, kurās tās vēl nav izveidotas, aptverot tiesības katrā darbu kategorijā.

Grozījums Nr.    22

Direktīvas priekšlikums

30. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(30)  Lai tiesības uz audiovizuāliem darbiem būtu vieglāk licencēt pieprasījumvideo platformās, šī direktīva prasa, lai dalībvalstis izveidotu sarunu mehānismu, kas pusēm, kuras vēlas slēgt nolīgumu, dotu iespēju paļauties uz neitrālas institūcijas palīdzību. Institūcijai būtu ar pusēm jātiekas un jāpalīdz risināt sarunas, sniedzot profesionālas un ārējas konsultācijas. Ņemot vērā šo kontekstu, dalībvalstīm būtu jālemj par sarunu mehānisma darbības nosacījumiem, arī par to, kurā laikā un cik ilgi sarunvedībā palīdzēt un kā segt attiecīgās izmaksas. Lai tiktu garantēta sarunu foruma efektivitāte, dalībvalstīm būtu jāgādā, lai administratīvais un finansiālais slogs joprojām būtu samērīgs.

(30)  Lai tiesības uz audiovizuāliem darbiem būtu vieglāk licencēt, attiecīgās tiesības konsolidē ar producentu, rīkojoties atbilstoši likumam vai nolīgumam. Lai sekmētu kultūras daudzveidību un darbu pieejamību pieprasījumvideo platformās, šī direktīva prasa, lai dalībvalstis izveidotu esošas vai jaunradītas valsts struktūras pārvaldītu veicināšanas mehānismu, kas attiecīgajām pusēm, kuras vēlas slēgt nolīgumu par audiovizuālo darbu licencēšanu pieprasījumvideo platformās, dotu iespēju paļauties uz neitrālas institūcijas palīdzību. Ja sarunās ir iesaistīti dalībnieki no dažādām dalībvalstīm, tām iepriekš būtu jāvienojas par kompetento dalībvalsti gadījumā, ja šāds veicināšanas mehānisms būs vajadzīgs. Institūcijai būtu ar pusēm jātiekas un jāveicina sarunas, sniedzot profesionālas un ārējas konsultācijas. Ņemot vērā šo kontekstu, dalībvalstīm būtu jālemj par veicināšanas mehānisma darbības nosacījumiem, arī par to, kurā laikā un cik ilgi sarunvedībā palīdzēt un kādam jābūt radušos izmaksu sadalījumam. Lai tiktu garantēta veicināšanas foruma efektivitāte, dalībvalstīm būtu jāgādā, lai administratīvais un finansiālais slogs joprojām būtu samērīgs. Lai veicinātu audiovizuālo darbu nepārtrauktu izmantošanu pieprasījumvideo platformās, dalībvalstīm būtu jāveicina autoru, producentu, pieprasījumvideo platformu un citu ieinteresēto personu dialogs.

Grozījums Nr.    23

Direktīvas priekšlikums

31. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(31)  Lai nodrošinātu kvalitatīvu žurnālistiku un pilsoņu piekļuvi informācijai, nepieciešama ir brīva un plurālistiska prese. Tā sniedz fundamentālu ieguldījumu sabiedriskās diskusijās un demokrātiskas sabiedrības pareizā funkcionēšanā. Pārejā no drukas formāta uz digitālo formātu preses izdevumu izdevēji saskaras ar problēmām, kā licencēt savu izdevumu tiešsaistes izmantošanu un atgūt savus ieguldījumus. Preses izdevumu izdevējus neatzīstot par tiesību īpašniekiem, licencēšana un tiesību piemērošana digitālajā vidē bieži vien kļūst sarežģīta un neefektīva.

(31)  Lai nodrošinātu kvalitatīvu un taisnīgi atalgotu žurnālistiku un pilsoņu piekļuvi informācijai, nepieciešama ir brīva un plurālistiska prese. Tā sniedz fundamentālu ieguldījumu sabiedriskās diskusijās un demokrātiskas sabiedrības pareizā funkcionēšanā. Pārejā no drukas formāta uz digitālo formātu preses izdevumu izdevēji saskaras ar problēmām, kā licencēt savu izdevumu tiešsaistes izmantošanu un atgūt savus ieguldījumus. Tiešsaistes pakalpojumi, piemēram, ziņu apkopošanas pakalpojumi un meklētājprogrammas, arvien lielākos apjomos attīstījuši savu darbību, izmantojot peļņu no preses izdevēju satura. Šāda peļņa netiek taisnīgi sadalīta ar žurnālistiem un izdevējiem. Preses izdevumu izdevējus neatzīstot par tiesību īpašniekiem, licencēšana un tiesību piemērošana digitālajā vidē bieži vien kļūst sarežģīta un neefektīva.

Grozījums Nr.    24

Direktīvas priekšlikums

32. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(32)  Lai būtu nodrošināta izdevējnozares ilgtspējība, vajag atzīt un joprojām atbalstīt izdevēju organizatorisko un finansiālo ieguldījumu preses izdevumu radīšanā. Tāpēc attiecībā uz preses izdevumu digitālu izmantošanu Savienības līmenī vajag nodrošināt saskaņotu juridisko aizsardzību. Šāda aizsardzība būtu faktiski jāgarantē, Savienības tiesībās ieviešot tiesības, kas saistītas ar autortiesībām attiecībā uz to, kā digitālā izmantošanā reproducē un publikai pieejamus dara preses izdevumus.

(32)  Lai būtu nodrošināta izdevējnozares ilgtspējība, vajag atzīt un joprojām atbalstīt izdevēju organizatorisko un finansiālo ieguldījumu preses izdevumu radīšanā. Tāpēc attiecībā uz preses izdevumiem Savienības līmenī vajag nodrošināt saskaņotu juridisko aizsardzību. Šāda aizsardzība būtu faktiski jāgarantē, Savienības tiesībās ieviešot tiesības, kas saistītas ar autortiesībām attiecībā uz to, kā reproducē un publiski pieejamus dara preses izdevumus.

Grozījums Nr.    25

Direktīvas priekšlikums

33. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(33)  Šajā direktīvā ir nepieciešams definēt preses izdevuma jēdzienu, ar to aptverot tikai žurnālistiskus izdevumus, kuri paredzēti informēšanai vai izklaidēšanai un kurus jebkādā datnesī publicē un periodiski vai regulāri atjaunina kāds pakalpojumu sniedzējs. Pie tādiem izdevumiem piederētu, piemēram, dienas laikraksti, vispārīgām vai speciālām interesēm veltīti nedēļas vai mēneša žurnāli un ziņu vietnes. Preses izdevumiem ar šo direktīvu piešķirtā aizsardzība nebūtu jāattiecina uz tādiem zinātniskā vai akadēmiskā nolūkā publicētiem periodiskiem izdevumiem kā zinātniski žurnāli. Šī aizsardzība neattiecas uz tādu hipersaites ievietošanu, kas nav publiskošana.

(33)  Šajā direktīvā ir nepieciešams definēt preses izdevuma jēdzienu, ar to aptverot tikai profesionālus žurnālistiskus izdevumus, kuri paredzēti informēšanai vai izklaidēšanai un kurus jebkādā datnesī publicē un periodiski vai regulāri atjaunina kāds pakalpojumu sniedzējs, un kuriem sabiedrība uzticas, zināmā mērā pamatojoties uz viņu zīmolu. Pie tādiem izdevumiem piederētu, piemēram, dienas laikraksti, vispārīgām vai speciālām interesēm veltīti nedēļas vai mēneša žurnāli un ziņu vietnes. Preses izdevumiem ar šo direktīvu piešķirtā aizsardzība nebūtu jāattiecina uz tādiem zinātniskā vai akadēmiskā nolūkā publicētiem periodiskiem izdevumiem kā zinātniski žurnāli. Šī aizsardzība neattiecas uz hipersaišu veidošanu, ja šāda rīcība nav publiskošana saskaņā ar Direktīvu 2001/29/EK.

Grozījums Nr.    26

Direktīvas priekšlikums

34. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(34)  Kas attiecas uz digitālu izmantošanu, preses izdevumu izdevējiem ar šo direktīvu piešķirto tiesību tvērumam vajadzētu būt tādam pašam, kāds ir Direktīvā 2001/29/EK paredzētajām reproducēšanas un publiskošanas tiesībām. Uz tām būtu jāattiecina tādas pašas izņēmumu un ierobežojumu normas kā uz Direktīvā 2001/29/EK paredzētajām tiesībām, ieskaitot minētās direktīvas 5. panta 3. punkta d) apakšpunktā paredzēto izņēmumu attiecībā uz citēšanu kritikas vai apskata nolūkā.

(34)  Preses izdevumu izdevējiem ar šo direktīvu piešķirto tiesību tvērumam vajadzētu būt tādam pašam, kāds ir Direktīvā 2001/29/EK paredzētajām reproducēšanas un publiskošanas tiesībām. Uz tām būtu jāattiecina tādas pašas izņēmumu un ierobežojumu normas kā uz Direktīvā 2001/29/EK paredzētajām tiesībām, ieskaitot minētās direktīvas 5. panta 3. punkta d) apakšpunktā paredzēto izņēmumu attiecībā uz citēšanu kritikas vai apskata nolūkā. Tiesībām, kas ir piešķirtas saskaņā ar šo direktīvu, nebūtu jāskar autoru tiesības, un tās nevajadzētu attiecināt uz individuālu lietotāju veiktu preses publikāciju likumīgu izmantošanu, kuri rīkojas privātā un nekomerciālā veidā. Preses publikācijām nodrošinātā aizsardzība saskaņā ar šo direktīvu būtu jāpiemēro saturam, kurš tiek automātiski ģenerēts, veidojot hipersaites ar preses publikāciju, taču neskarot citātu likumīgu izmantošanu.

Grozījums Nr.    27

Direktīvas priekšlikums

35. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(35)  Ar šo direktīvu preses izdevumu izdevējiem piešķirtā aizsardzība nedrīkstētu skart tajā ietvertās autoru un citu tiesību īpašnieku tiesības uz darbiem un citiem tiesību objektiem, arī uz to, kādā apmērā autori un citi tiesību īpašnieki savus darbus vai citus tiesību objektus var izmantot neatkarīgi no preses izdevuma, kurā tie iestrādāti. Tāpēc preses izdevumu izdevējiem nevajadzētu spēt sev piešķirto aizsardzību izmantot pret autoriem un citiem tiesību īpašniekiem. Tas neskar līgumiskas vienošanās, kas noslēgtas starp preses izdevumu izdevējiem, no vienas puses, un autoriem un citiem tiesību īpašniekiem, no otras puses.

(35)  Ar šo direktīvu preses izdevumu izdevējiem piešķirtā aizsardzība nedrīkstētu skart tajā ietvertās autoru un citu tiesību īpašnieku tiesības uz darbiem un citiem tiesību objektiem, arī uz to, kādā apmērā autori un citi tiesību īpašnieki savus darbus vai citus tiesību objektus var izmantot neatkarīgi no preses izdevuma, kurā tie iestrādāti. Tāpēc preses izdevumu izdevējiem nevajadzētu spēt sev piešķirto aizsardzību izmantot pret autoriem un citiem tiesību īpašniekiem. Tas neskar līgumiskas vienošanās, kas noslēgtas starp preses izdevumu izdevējiem, no vienas puses, un autoriem un citiem tiesību īpašniekiem, no otras puses. Dalībvalstīm būtu jāsniedz iespēja nodrošināt, ka žurnālisti saņem taisnīgu daļu atlīdzības, ko iegūst no preses izdevēju tiesību izmantošanas.

Grozījums Nr.    28

Direktīvas priekšlikums

36. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(36)  Izdevēji, ieskaitot preses izdevumu, grāmatu vai zinātnisku publikāciju izdevējus, bieži vien darbojas, balstoties uz autortiesību nodošanu ar līgumiskas vienošanās vai tiesību normu starpniecību. Šajā kontekstā izdevēji, lai varētu izmantot savos izdevumos iekļautos darbus, izdara ieguldījumu un dažos gadījumos, ja darbi tiek lietoti ar tādiem izņēmumiem un ierobežojumiem, kādi attiecas, piemēram, uz privātu kopēšanu un reprografēšanu, var negūt ieņēmumus. Vairākās dalībvalstīs kompensāciju par izmantošanu, uz kuru attiecas šādi izņēmumi, dala autori un izdevēji. Lai šī situācija būtu ņemta vērā un lai visām iesaistītajām pusēm būtu nodrošināta lielāka juridiskā noteiktība, dalībvalstīm būtu jāļauj noteikt, ka, ja autors savas tiesības nodevis vai licencējis izdevējam vai ar saviem darbiem kādā citā veidā iegulda izdevumā un ja ir ieviestas sistēmas, kā kompensēt kāda izņēmuma vai ierobežojuma radīto kaitējumu, izdevējiem ir tiesības pieprasīt daļu no šādas kompensācijas, savukārt izdevējam prasījuma pamatošana nedrīkstētu radīt lielāku slogu, kā spēkā esošajā sistēmā vajadzīgs.

(36)  Izdevēji, ieskaitot preses izdevumu, grāmatu vai zinātnisku publikāciju izdevējus, bieži vien darbojas, balstoties uz autortiesību nodošanu ar līgumiskas vienošanās vai tiesību normu starpniecību. Šajā kontekstā izdevēji, lai varētu izmantot savos izdevumos iekļautos darbus, izdara ieguldījumu un dažos gadījumos, ja darbi tiek lietoti ar tādiem izņēmumiem un ierobežojumiem, kādi attiecas, piemēram, uz privātu kopēšanu un reprografēšanu, var negūt ieņēmumus. Vairākās dalībvalstīs kompensāciju par izmantošanu, uz kuru attiecas šādi izņēmumi, dala autori un izdevēji. Lai šī situācija būtu ņemta vērā un lai visām iesaistītajām pusēm būtu nodrošināta lielāka juridiskā noteiktība, dalībvalstīm būtu jānosaka, ka tad, ja autors savas tiesības nodevis vai licencējis izdevējam vai ar saviem darbiem kādā citā veidā iegulda izdevumā un ja ir ieviestas sistēmas, kā kompensēt kāda izņēmuma vai ierobežojuma radīto kaitējumu, izdevējiem ir tiesības pieprasīt daļu no šādas kompensācijas. Izdevējam prasījuma pamatošana nedrīkstētu radīt lielāku slogu, kā spēkā esošajā sistēmā vajadzīgs.

Grozījums Nr.    29

Direktīvas priekšlikums

37. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(37)  Pēdējos gados tiešsaistes satura tirgus funkcionēšana kļuvusi sarežģītāka. Uzplaukuši un par galvenajiem tiešsaistes satura piekļuves avotiem ir kļuvuši tiešsaistes pakalpojumi, kas paver piekļuvi ar autortiesībām aizsargātam saturam, kuru to lietotāji augšupielādējuši bez tiesību īpašnieku iesaistes. Tas ietekmē tiesību īpašnieku iespējas noteikt, vai un ar kādiem nosacījumiem viņu darbi un citi tiesību objekti tiek izmantoti, kā arī viņu iespējas par to saņemt atbilstīgu atlīdzību.

(37)  Aizvadītajos gados tiešsaistes satura tirgus funkcionēšana kļuvusi sarežģītāka. Uzplaukuši un par svarīgākajiem tiešsaistes satura piekļuves avotiem ir kļuvuši tiešsaistes pakalpojumi, kas paver piekļuvi ar autortiesībām aizsargātam saturam, kuru to lietotāji augšupielādējuši bez tiesību īpašnieku iesaistes vai vienošanās ar tiem. To darot, šie pakalpojumi negodīgi konkurē ar pakalpojumiem, kuru saturu tieši licencējuši tiesību īpašnieki, jo pirmie gūst peļņu no pašu neradīta satura un ne vienmēr godīgi dalās šajā peļņā ar attiecīgajiem autoriem. Tā rezultātā tiešsaistes pakalpojumi, kas paver piekļuvi ar autortiesībām aizsargātam saturam, kuru to lietotāji augšupielādējuši bez tiesību īpašnieku iesaistes vai vienošanās ar tiem, samazina tiešsaistē pieejamā radošā satura kopējo vērtību. Kaut arī šī situācija ļauj viegli piekļūt daudzveidīgam saturam, tā tomēr ietekmē tiesību īpašnieku spēju noteikt, vai un ar kādiem nosacījumiem viņu darbi un citi tiesību objekti tiek izmantoti, kā arī viņu iespējas par to saņemt atbilstīgu atlīdzību, jo daži lietotāja augšupielādēta satura pakalpojumi neslēdz licencēšanas nolīgumus, pamatojoties uz to, ka uz tiem attiecoties Direktīvā 2000/31/EK paredzētais atbrīvojums.

Grozījums Nr.    30

Direktīvas priekšlikums

38. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(38)  Ja informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzēji glabā ar autortiesībām aizsargātus darbus vai citus tiesību objektus vai dara tos publiski piekļūstamus, tādējādi nodrošinot vairs ne tikai fizisku infrastruktūru vien un veicot publiskošanas aktu, tiem ir pienākums ar tiesību īpašniekiem slēgt licencēšanas nolīgumus, ja vien uz tiem neattiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/31/EK 14. pantā paredzētais atbrīvojums no atbildības.

(38)  Ja informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzēji glabā ar autortiesībām aizsargātus darbus vai citus tiesību objektus un/vai dara tos publiski piekļūstamus, tādējādi nodrošinot vairs ne tikai fizisku infrastruktūru vien un veicot gan publiskošanas aktu, gan reproducēšanu, tiem vajadzētu būt pienākumam slēgt taisnīgus un līdzsvarotus licencēšanas nolīgumus ar tiem tiesību īpašniekiem, kas šādu nolīgumu pieprasa, lai nodrošinātu tiesību īpašnieku likumīgo interešu aizsardzību un taisnīgu atlīdzību, ja vien uz šiem pakalpojumu sniedzējiem neattiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/31/EK 14. pantā paredzētais atbrīvojums no atbildības.

Attiecībā uz 14. pantu nepieciešams verificēt, vai pakalpojumu sniedzējam ir aktīva loma, tostarp vai tas optimizē augšupielādēto darbu vai citu tiesību aktu pasniegšanu vai tos reklamē, neatkarīgi no tā, kāda veida līdzekļus šīm darbībām izmanto.

Attiecībā uz Direktīvas 2000/31/EK 14. pantu un tiesībām uz tajā minēto atbrīvojumu no atbildības ir jāpārbauda, cik liela ir informācijas sabiedrības pakalpojuma sniedzēja loma. Ja pakalpojumu sniedzējam ir aktīva loma, tostarp tas optimizē augšupielādēto darbu vai citu tiesību aktu pasniegšanu, tos reklamē vai komerciāli izmanto, neatkarīgi no tā, kāda veida līdzekļus šīm darbībām izmanto, vairs nevajadzētu uzskatīt, ka pakalpojumu sniedzējs veic tikai šāda satura mitināšanu un uz viņu vairs nevajadzētu attiecināt atbrīvojumu no atbildības.

Lai nodrošinātu jebkāda licencēšanas nolīguma funkcionēšanu, informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzējiem, kas lielā apjomā glabā un sabiedrībai piekļūstamus dara ar autortiesībām aizsargātus darbus vai citus to lietotāju augšupielādētus tiesību objektus, būtu jāveic atbilstīgi un samērīgi pasākumi, kas nodrošinātu darbu vai citu tiesību objektu aizsardzību, piemēram, jāievieš produktīvas tehnoloģijas. Šādam pienākumam vajadzētu būt spēkā arī, ja informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzēji ir tiesīgi uz Direktīvas 2000/31/EK 14. pantā paredzēto atbrīvojumu no atbildības.

Lai nodrošinātu jebkāda licencēšanas nolīguma funkcionēšanu vai, ja šāda nolīguma nav, nepieļautu, ka viņu pakalpojumā nelikumīgi tiek darīti piekļūstami tiesību īpašnieku identificēti darbi vai citi tiesību objekti, informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzējiem, kas ievērojamā apjomā glabā un/vai sabiedrībai piekļūstamus dara ar autortiesībām aizsargātus darbus vai citus to lietotāju augšupielādētus tiesību objektus, būtu sadarbībā ar tiesību īpašniekiem jāveic atbilstīgi un samērīgi pasākumi, kas nodrošinātu darbu vai citu tiesību objektu aizsardzību, piemēram, jāievieš iedarbīgas tehnoloģijas un jāveicina rezultatīva un pārredzama ziņošana tiesību īpašniekiem. Šādam pienākumam vajadzētu būt spēkā arī, ja informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzēji ir tiesīgi uz Direktīvas 2000/31/EK 14. pantā paredzēto atbrīvojumu no atbildības. Šis pienākums nebūtu jāpiemēro tiešsaistes tirdzniecības vietām.

__________________

__________________

34 Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 8. jūnija Direktīva 2000/31/EK par dažiem informācijas sabiedrības pakalpojumu tiesiskiem aspektiem, jo īpaši elektronisko tirdzniecību, iekšējā tirgū (OV L 178, 17.7.2000., 1.–16. lpp.).

34 Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 8. jūnija Direktīva 2000/31/EK par dažiem informācijas sabiedrības pakalpojumu tiesiskiem aspektiem, jo īpaši elektronisko tirdzniecību, iekšējā tirgū (OV L 178, 17.7.2000., 1.–16. lpp.).

Grozījums Nr.    31

Direktīvas priekšlikums

39. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(39)  Satura pazīšanas tehnoloģiju un tamlīdzīgu tehnoloģiju funkcionēšanā nepieciešams, lai informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzēji, kas lielā apjomā glabā un sabiedrībai piekļūstamus dara ar autortiesībām aizsargātus darbus vai citus to lietotāju augšupielādētus tiesību objektus, sadarbotos ar tiesību īpašniekiem. Šādos gadījumos tiesību īpašniekiem būtu jāsniedz dati, kas nepieciešami, lai pakalpojumu sniedzēji varētu identificēt īpašniekiem piederošu saturu, un vajadzētu būt tā, ka tiesību īpašniekiem ir pārredzamas pakalpojumos izmantotās tehnoloģijas, lai būtu iespējams novērtēt to lietderību. Konkrētāk, pakalpojumu sniedzējiem būtu tiesību īpašnieki jāinformē par to, kāda veida tehnoloģijas tiek izmantotas, kādā veidā tās tiek ekspluatētas un kāds ir to gadījumu īpatsvars, kuros tiesību īpašnieku saturs tiek veiksmīgi atpazīts. Šīm tehnoloģijām būtu arī tiesību īpašniekiem jādod iespēja, ka viņi no informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzējiem var saņemt informāciju par to, kā tiek izmantots viņiem piederošs saturs, ko reglamentē kāds nolīgums.

(39)  Satura pazīšanas tehnoloģiju un tamlīdzīgu tehnoloģiju rezultatīvai funkcionēšanai nepieciešams, lai informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzēji, kas ievērojamā apjomā glabā un sabiedrībai piekļūstamus dara ar autortiesībām aizsargātus darbus vai citus to lietotāju augšupielādētus tiesību objektus, sadarbotos ar tiesību īpašniekiem. Šādos gadījumos tiesību īpašniekiem būtu jāsniedz dati, kas nepieciešami, lai pakalpojumu sniedzēji varētu identificēt īpašniekiem piederošu saturu, piemēram, atsauces datnes un metadati. Tām vajadzētu nodot datus savlaicīgi un atbilstošā formātā, turklāt šiem datiem vajadzētu būt pilnīgiem un precīziem. Vajadzētu būt tā, ka tiesību īpašniekiem ir pārredzamas pakalpojumos izmantotās tehnoloģijas, lai būtu iespējams novērtēt to lietderību. Konkrētāk, pakalpojumu sniedzējiem būtu tiesību īpašnieki jāinformē par to, kāda veida tehnoloģijas tiek izmantotas, kādā veidā tās tiek ekspluatētas un kāds ir to gadījumu īpatsvars, kuros tiesību īpašnieku saturs tiek veiksmīgi atpazīts. Šīm tehnoloģijām būtu arī tiesību īpašniekiem jādod iespēja, ka viņi no informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzējiem var saņemt informāciju par to, kā tiek izmantots viņiem piederošs saturs, ko reglamentē kāds nolīgums. Novērtējot īstenoto pasākumu samērīgumu un iedarbīgumu, būtu pienācīgi jāņem vērā tehnoloģiskie šķēršļi un ierobežojumi. Šīm tehnoloģijām nebūtu jāpieprasa atklāt satura augšupielādi veicošu individuālo lietotāju identitāti un tām nevajadzētu būt saistītām ar individuālo lietotāju datu apstrādi, ievērojot Direktīvu 95/46/EK un Direktīvu 2002/58/EK. To darbība būtu jāierobežo un ar tām būtu jāpanāk, ka, pamatojoties uz tiesību īpašnieku sniegtu informāciju, netiek darīti pieejami konkrēti identificēti darbi, par kuriem pienācīgi paziņots, un tādēļ tām nevajadzētu būt saistītām ar vispārīgu uzraudzības pienākumu.

Grozījums Nr.    32

Direktīvas priekšlikums

39.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(39a)  Tā kā informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzēju veiktajiem pasākumiem un izmantotajām tehnoloģijām šīs direktīvas piemērošanā var būt negatīva vai nesamērīga ietekme uz likumīgo saturu, ko augšupielādējuši vai izvietojuši lietotāji, jo īpaši tad, ja uz attiecīgo saturu attiecas izņēmums vai ierobežojums, informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzējiem jāizvirza prasība piedāvāt sūdzību mehānismu, kas paredzēts lietotājiem, kuru saturu šie pasākumi ir ietekmējuši. Šādam mehānismam vajadzētu ļaut lietotājam noskaidrot, kādēļ pasākumi piemēroti attiecīgajam saturam, un tajā būtu jāiekļauj pamatinformācija par attiecīgajiem izņēmumiem un piemērojamiem ierobežojumiem. Ar to būtu jānosaka obligātie standarti attiecībā uz sūdzībām, lai nodrošinātu, ka tiesību īpašniekiem tiek sniegta pietiekama informācija, lai novērtētu sūdzības un atbildētu uz tām. Tiesību īpašniekiem būtu jāapstrādā visas saņemtās sūdzības saprātīgā termiņā un jāveic korektīvas darbības, ja pasākumi ir izrādījušies nepamatoti. Lietotāja augšupielādēts saturs, kas tiek uzglabāts vai sniegts informācijas sabiedrības pakalpojumā, var radīt ieņēmumus, tostarp arī tad, ja šādu saturu ir ietekmējuši informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzēja veikti pasākumi. Kamēr tiek izskatīts un risināts strīds par lietotāja augšupielādētu saturs, šādus ieņēmumus nevajadzētu piešķirt vai izmaksāt lietotājam vai attiecīgajam tiesību īpašniekam līdz brīdim, kad strīds ir atrisināts ar sūdzību un pārsūdzību mehānisma palīdzību.

Grozījums Nr.    33

Direktīvas priekšlikums

39.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(39b)  Ņemot vērā šajā direktīvā noteiktās prasības attiecībā uz nolīgumiem un sadarbību starp informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzējiem un tiesību īpašniekiem, kā arī lai izvairītos no nevajadzīgi ilgas un dārgas tiesvedības, ir jāparedz starpposma procedūra, kas ļautu pusēm censties rast mierizlīgumu saistībā ar jebkādiem strīdiem par šīs direktīvas attiecīgajiem noteikumiem. Dalībvalstīm būtu jāatbalsta šāds mehānisms, ieceļot neitrālu struktūru ar atbilstīgu pieredzi un kompetenci, kas palīdzētu pusēm atrisināt strīdu.

Grozījums Nr.    34

Direktīvas priekšlikums

40. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(40)  Noteiktiem tiesību īpašniekiem, piemēram, autoriem un izpildītājiem, ir vajadzīga informācija, kā novērtēt atbilstoši Savienības tiesībām saskaņoto tiesību ekonomisko vērtību. Jo īpaši tā ir gadījumos, kur šādi tiesību īpašnieki par atlīdzību piešķir licenci vai nodod kādam citam tiesības. Kad autori un izpildītāji piešķir licenci vai nodod tiesības kādam citam, viņu līgumiskais stāvoklis parasti ir vājāks, tāpēc viņiem vajag informāciju, ar kuras palīdzību novērtēt savu tiesību turpmāko ekonomisko vērtību salīdzinājumā ar atlīdzību, kas saņemta par licenci vai tiesību nodošanu, taču bieži vien viņi saskaras ar nepārredzamību. Tāpēc autoru un izpildītāju atlīdzību reglamentējošās sistēmas pārredzamības un līdzsvara labad ir svarīgi, lai autoru un izpildītāju līgumpartneri vai to tiesību pārņēmēji dalītos ar pietiekamu informāciju.

(40)  Noteiktiem tiesību īpašniekiem, piemēram, autoriem un izpildītājiem, ir vajadzīga informācija, kā novērtēt atbilstoši Savienības tiesībām saskaņoto tiesību ekonomisko vērtību. Jo īpaši tā ir gadījumos, kur šādi tiesību īpašnieki par atlīdzību piešķir licenci vai nodod kādam citam tiesības. Kad autori un izpildītāji piešķir licenci vai ar nolīgumu nodod tiesības kādam citam, viņu stāvoklis sarunās parasti ir vājāks, tāpēc viņiem vajag informāciju, ar kuras palīdzību novērtēt savu tiesību turpmāko ekonomisko vērtību salīdzinājumā ar atlīdzību, kas saņemta par licenci vai tiesību nodošanu. Tomēr tie bieži saskaras ar pārredzamības trūkumu. Tāpēc autoru un izpildītāju atlīdzību reglamentējošās sistēmas pārredzamības un līdzsvara labad ir nepieciešams, lai autoru un izpildītāju tiešie līgumpartneri vai to tiesību pārņēmēji regulāri dalītos ar pietiekamu un precīzu informāciju.

Grozījums Nr.    35

Direktīvas priekšlikums

41. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(41)  Īstenojot pārredzamības pienākumus, būtu jāņem vērā atšķirīga satura nozaru un katras nozares autoru un izpildītāju tiesību īpatnības. Dalībvalstīm būtu jākonsultējas ar visām attiecīgajām ieinteresētajām personām, jo tādējādi būtu iespējams labāk noteikt nozaru specifiskās prasības. Attiecībā uz to, kā attiecīgajām ieinteresētajām personām vienoties par pārredzamību, būtu jāapsver, vai par vienu no iespējām neizmantot kolektīvas sarunas. Lai pārredzamības pienākumiem varētu pielāgot līdzšinējo ziņošanas praksi, būtu jāparedz pārejas laiks. Pārredzamības pienākumus nevajag piemērot ar kolektīvā pārvaldījuma organizācijām noslēgtajiem nolīgumiem, jo pārredzamības pienākumi uz tiem jau attiecas saskaņā ar Direktīvu 2014/26/ES.

(41)  Īstenojot pārredzamības pienākumus, būtu jāņem vērā atšķirīga satura nozaru un katras nozares autoru un izpildītāju tiesību īpatnības. Dalībvalstīm būtu jāveic attiecīgas konsultācijas ar visām attiecīgajām ieinteresētajām personām, jo tādējādi būtu iespējams labāk noteikt nozaru specifiskās prasības un attiecīgi ieviest standarta ziņošanas prasības un procedūras, tostarp, izmantojot automatizētu apstrādi un starptautisko identifikatoru izmantošanu. Attiecībā uz to, kā attiecīgajām ieinteresētajām personām vienoties par pārredzamību, būtu jāapsver, vai par vienu no iespējām neizmantot kolektīvas sarunas. Lai pārredzamības pienākumiem varētu pielāgot līdzšinējo ziņošanas praksi, būtu jāparedz pārejas laiks. Pārredzamības pienākumus nevajag piemērot ar kolektīvā pārvaldījuma organizācijām noslēgtajiem nolīgumiem, jo pārredzamības pienākumi uz tiem jau attiecas saskaņā ar Direktīvu 2014/26/ES, vai arī ja spēkā esošos koplīgumos tiek nodrošināta tāda paša līmeņa pārredzamība.

Grozījums Nr.    36

Direktīvas priekšlikums

42. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(42)  Daži līgumi par Savienības līmenī saskaņotu tiesību izmantošanu ir ilglaika līgumi un autoriem un izpildītājiem dod maz iespēju ar līgumpartneriem vai to tiesību pārņēmējiem vienoties par jauniem nosacījumiem. Tāpēc, neskarot tiesības, ko dalībvalstīs piemēro līgumiem, vajadzētu būt atlīdzības koriģēšanas mehānismam, kas paredzēts gadījumiem, kur saskaņā ar licenci vai tiesību nodošanu sākotnēji salīgtā atlīdzība salīdzinājumā ar attiecīgajiem ieņēmumiem un labumu, kas gūts no darba izmantošanas vai izpildījuma fiksēšanas, ir nesamērīgi maza, arī šis direktīvas nodrošinātās pārredzamības gaismā. Stāvokļa novērtēšanā būtu jāņem vērā katra gadījuma specifiskie apstākļi, kā arī dažāda satura nozaru īpatnības un prakse. Ja puses par atlīdzības koriģēšanu nevienojas, autoram vai izpildītājam vajadzētu būt tiesīgam iesniegt prasījumu tiesā vai citā kompetentā iestādē.

(42)  Daudzi līgumi par Savienības līmenī saskaņotu tiesību izmantošanu pēc būtības ir ilgtermiņa līgumi un autoriem un izpildītājiem dod maz iespēju ar līgumpartneriem vai to tiesību pārņēmējiem vienoties par jauniem nosacījumiem. Tāpēc, neskarot tiesības, ko dalībvalstīs piemēro līgumiem, vajadzētu būt atlīdzības koriģēšanas mehānismam, kas paredzēts gadījumiem, kur ja autors vai izpildītājs var pierādīt, ka saskaņā ar licenci vai tiesību nodošanu sākotnēji salīgtā atlīdzība salīdzinājumā ar attiecīgajiem ieņēmumiem un labumu, piemēram, subsīdijām vai kapitāla daļām, kas gūts no darba izmantošanas vai izpildījuma fiksēšanas, ir nesamērīgi maza, ņemot vērā arī šis direktīvas nodrošināto pārredzamību. Stāvokļa novērtēšanā būtu jāņem vērā katra gadījuma specifiskie apstākļi, visi ar darba vai izpildījuma radīšanu saistītie faktiskie izdevumi, kā arī dažāda satura nozaru īpatnības un prakse. Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai pieņemt lēmumu nepiemērot koriģēšanas mehānismu, ja autora vai izpildītāja ieguldījums kopējā darbā vai izpildījumā ir nebūtisks. Ja puses par atlīdzības koriģēšanu nevienojas, autoram vai izpildītājam vajadzētu būt tiesīgam iesniegt prasījumu tiesā vai citā kompetentā iestādē.

Grozījums Nr.     37

Direktīvas priekšlikums

42.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(42a)  Dalībvalstīm būtu jānodrošina autoru un izpildītāju tiesības uz taisnīgu, samērīgu un neatņemamu atlīdzību par viņu darbu publiskošanu pakalpojumos pēc pieprasījuma un par attiecīgām reproducēšanas darbībām, kuras saistītas ar viņu darbu šādos pakalpojumos. Šādas tiesības uz taisnīgu atlīdzību ir jāpārvalda saskaņā ar valstu praksi un juridiskām prasībām, neskarot spēkā esošos mehānismus, piemēram, brīvprātīga kolektīvā pārvaldījuma nolīgumus vai paplašinātās kolektīvās licences.

Grozījums Nr.    38

Direktīvas priekšlikums

43. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(43)  Autori un izpildītāji bieži vien nevēlas savas tiesības piemērot pret līguma partneriem tiesā vai tribunālā. Tāpēc dalībvalstīm būtu jāparedz alternatīva strīdu izšķiršanas procedūra, kurā tiek izskatītas prasības, kas saistītas ar pienākumu ievērot caurredzamību un ar līguma koriģēšanas mehānismu.

(43)  Autori un izpildītāji bieži vien nevēlas savas tiesības piemērot pret līguma partneriem tiesā vai tribunālā, jo prasības celšana var radīt būtiskas izmaksas un nelabvēlīgi ietekmēt to turpmāko spēju veidot līgumattiecības. Tāpēc dalībvalstīm būtu jāparedz alternatīva strīdu izšķiršanas procedūra, kurā tiek izskatītas autoru, izpildītāju un viņu iecelto pārstāvju prasības, kas saistītas ar pienākumu ievērot pārredzamību, neatņemamām tiesībām uz atlīdzību un ar līguma koriģēšanas mehānismu. Šādam mehānismam būtu jāapmierina individuālas vai kolektīvas prasības, ko iesaistītie autori un izpildītāji cēluši tieši vai ar kādas organizācijas starpniecību, kura darbojas viņu vārdā. Šim mehānismam arī vajadzētu būt pieejamam izmaksu ziņā.

Grozījums Nr.    39

Direktīvas priekšlikums

43.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(43a)  Lai atbalstītu šīs direktīvas attiecīgo noteikumu rezultatīvu piemērošanu dalībvalstīs, Komisijai, sadarbojoties ar dalībvalstīm, vajadzētu sekmēt labākās prakses apmaiņu un veicināt dialogu Savienības līmenī.

Grozījums Nr.    40

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Šī direktīva nosaka noteikumus, kuru mērķis ir tālāk saskaņot Savienības tiesības, ko iekšējā tirgus satvarā piemēro autortiesībām un blakustiesībām, jo īpaši ņemot vērā aizsargāta satura digitālu izmantošanu un pārrobežu izmantošanu. Tā nosaka arī noteikumus par izņēmumiem un ierobežojumiem, par licenču atvieglojumiem, kā arī noteikumus, kuru nolūks ir nodrošināt darbu un citu tiesību objektu izmantošanai labi funkcionējošu tirgu.

1.  Šī direktīva nosaka noteikumus, kuru mērķis ir tālāk saskaņot Savienības tiesības, ko iekšējā tirgus satvarā piemēro autortiesībām un blakustiesībām, jo īpaši ņemot vērā aizsargāta satura digitālu izmantošanu un pārrobežu izmantošanu un nepieciešamību nodrošināt augstu intelektuālā īpašuma aizsardzības līmeni. Tā nosaka arī noteikumus par izņēmumiem un ierobežojumiem, par licenču atvieglojumiem, kā arī noteikumus, kuru nolūks ir nodrošināt darbu un citu tiesību objektu izmantošanai labi funkcionējošu tirgu.

Pamatojums

Lai uzsvērtu, ka intelektuālā īpašuma aizsardzība un tā funkcija nodrošināt ienākumu avotu darbu radītājiem ir galvenais princips, kas jāņem vērā, veicot jebkādas reformas autortiesību režīmā.

Grozījums Nr.    41

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 1. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  uz bezpeļņas pamata vai visu peļņu ieguldot zinātniskajā pētniecībā vai arī

(a)  bez nolūka gūt peļņu vai visu peļņu ieguldot zinātniskajā pētniecībā vai arī

Grozījums Nr.    42

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3)  "kultūras mantojuma iestāde" ir sabiedrībai atvērta bibliotēka vai muzejs, arhīvs vai arī filmu vai audio mantojuma iestāde;

(3)  "kultūras mantojuma iestāde" ir struktūra, kuras galvenais mērķis ir kultūras mantojuma aizsardzība un popularizēšana, it īpaši sabiedrībai atvērta bibliotēka, muzejs, galerija, arhīvs vai arī filmu vai audio mantojuma iestāde;

Grozījums Nr.    43

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4)  "preses izdevums" ir fiksēts žurnālistiskas dabas literāru darbu sakopojums, kurā var ietilpt arī citi darbi vai tiesību objekti un kurš ir atsevišķs vienums periodiskā vai regulāri atjauninātā izdevumā ar vienu nosaukumu, piemēram, laikrakstā vai vispārīgu vai speciālu interešu žurnālā, kura nolūks ir sniegt ar jaunumiem vai citām tēmām saistītu informāciju un kurš ar kāda pakalpojumu sniedzēja iniciatīvu, uz tā redakcionālo atbildību un tā kontrolē ir publicēts jebkādā datnesī.

(4)  "preses izdevums" ir profesionāli fiksēts, ar vienu nosaukumu piedāvāts viena vai vairāku autoru veidots žurnālistiskas dabas literāru darbu sakopojums, kurā var ietilpt arī citi darbi vai tiesību objekti, kurš ir atsevišķs vienums un:

 

(a)  kurš tiek publicēts periodiskā vai regulāri atjauninātā izdevumā ar vienu nosaukumu, piemēram, laikrakstā vai vispārīgu vai speciālu interešu žurnālā; 

 

(b)  kura nolūks ir sniegt ar jaunumiem vai citām tēmām saistītu informāciju un

 

(c)  kurš ar kāda pakalpojumu sniedzēja iniciatīvu, uz tā redakcionālo atbildību un tā kontrolē ir publicēts jebkādā datnesī.

Grozījums Nr.    44

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Attiecībā uz Direktīvas 2001/29/EK 2. pantā, Direktīvas 96/9/EK 5. panta a) punktā un 7. panta 1. punktā un šīs direktīvas 11. panta 1. punktā paredzētajām tiesībām dalībvalstis nosaka izņēmumu, kas attiecas uz reproducēšanu un ekstrahēšanu, kuru pētniecības organizācijas veikušas, lai izdarītu tekstizraci un datizraci darbos vai citos tiesību objektos, kas tiem ir likumīgi piekļūstami zinātniskas pētniecības vajadzībām.

1.  Attiecībā uz Direktīvas 2001/29/EK 2. pantā, Direktīvas 96/9/EK 5. panta a) punktā un 7. panta 1. punktā un šīs direktīvas 11. panta 1. punktā paredzētajām tiesībām dalībvalstis nosaka izņēmumu, kas attiecas uz reproducēšanu un ekstrahēšanu, kuru pētniecības organizācijas veikušas, lai izdarītu tekstizraci un datizraci darbos vai citos tiesību objektos, kam tie ieguvuši likumīgu piekļuvi zinātniskas pētniecības vajadzībām.

Grozījums Nr.    45

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Tiesību īpašniekiem atļauj veikt pasākumus, kas darbus vai citus tiesību objektus mitinošajiem tīkliem un datubāzēm nodrošina drošību un integritāti. Šādi pasākumi nepārsniedz minētā mērķa sasniegšanai vajadzīgo.

3.  Tiesību īpašniekiem atļauj veikt samērīgus pasākumus, kas darbus vai citus tiesību objektus mitinošajiem tīkliem un datubāzēm nodrošina drošību un integritāti. Šādi pasākumi nepārsniedz minētā mērķa sasniegšanai vajadzīgo un neliedz vai nekavē pētniecības organizācijām izmantot 1. punktā paredzēto izņēmumu.

Grozījums Nr.    46

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Dalībvalstis tiesību īpašniekus un pētniecības organizācijas rosina attiecībā uz 3. pantā minēto pasākumu piemērošanu definēt tādas labās prakses, par kurām panākta kopīga vienošanās.

4.  Dalībvalstis tiesību īpašniekus un pētniecības organizācijas rosina sadarboties un attiecībā uz 3. pantā minēto pasākumu un jebkādu tekstizraces un datizraces protokolu piemērošanu definēt tādas labākās prakses, par kurām panākta kopīga vienošanās. Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm veicina labākās prakses un pieredzes apmaiņu Savienībā.

Grozījums Nr.    47

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 4.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

4.a  Dalībvalstis var paredzēt taisnīgu kompensāciju tiesību īpašniekiem par viņu darbu vai citu tiesību objektu izmantošanu atbilstoši 1. punktam.

Grozījums Nr.    48

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – -a apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(-a)  tiek veikta kādā izglītības iestādē, kuru atzinusi tās reģistrācijas dalībvalsts, vai struktūrā, kuru reģistrācijas dalībvalsts ir sertificējusi izglītojošu darbību veikšanai;

Grozījums Nr.    49

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  notiek kādas izglītības iestādes telpās vai drošā elektroniskā tīklā, kas piekļūstams tikai izglītības iestādes skolēniem vai studentiem un mācībspēkiem;

(a)  notiek vietā, kur tiek veiktas izglītojošas darbības, vai drošā elektroniskā tīklā, kas piekļūstams tikai izglītības iestādes vai sertificētas struktūras skolēniem vai studentiem vai izglītības iestādes vai sertificētas struktūras mācībspēkiem, kuri ir tieši iesaistīti attiecīgajā izglītojošajā darbībā;

Grozījums Nr.    50

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – ba apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ba)  ir ierobežota laikā, ko pamato ilustrēšanas nolūks.

Grozījums Nr.    51

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a  Dalībvalstis var noteikt samērīgus ierobežojumus attiecībā uz to, cik lielu darba daļu var izmantot. Nosakot šādus ierobežojumus, ņem vērā gan lietotāju, gan tiesību īpašnieku vajadzības un likumīgās intereses.

Grozījums Nr.    52

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 2. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis var noteikt, ka, ciktāl tirgū ir viegli pieejamas pietiekamas licences, kas piešķir atļauju attiecībā uz 1. punktā aprakstītajām darbībām, atbilstoši 1. punktam pieņemtu izņēmumu nepiemēro vispār vai nepiemēro konkrēta veida darbiem vai citiem tiesību objektiem.

Dalībvalstis var noteikt, ka, ciktāl tirgū ir viegli pieejamas un izglītības iestāžu un izglītojošu darbību veikšanai sertificētu struktūru vajadzībām un īpatnībām pielāgotas pietiekamas licences, kas piešķir atļauju vismaz attiecībā uz 1. punktā aprakstītajām darbībām, atbilstoši 1. punktam pieņemtu izņēmumu nepiemēro vispār vai nepiemēro konkrēta veida darbiem vai citiem tiesību objektiem.

Grozījums Nr.    53

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 2. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis, kas izmanto pirmās daļas noteikumu, veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka 1. daļā atļauto darbību licences izglītības iestādēm ir pietiekami pieejamas un zināmas.

Dalībvalstis, kas izmanto pirmās daļas noteikumu, veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka 1. daļā atļauto darbību licences izglītības iestādēm un izglītojošu darbību veikšanai sertificētām struktūrām ir pietiekami pieejamas, piekļūstamas un zināmas.

Grozījums Nr.    54

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a  Dalībvalstis 2. punkta piemērošanas nolūkā aktīvi palīdz nodrošināt tādu licenču pieejamību, kas ļauj veikt vismaz 1. punktā minētās darbības vai veicina dialogu starp tiesību īpašniekiem, izglītības iestādēm un izglītojošu darbību veikšanai sertificētām struktūrām, lai ieviestu īpašas licences, kas ļauj veikt 1. punktā minētās darbības.

 

Dalībvalstis nodrošina, ka licences, kas ļauj veikt 1. punktā minētās darbības, tiek pienācīgi publiskotas, izmantojot piemērotus instrumentus, piemēram, izglītības iestādēm un izglītojošu darbību veikšanai sertificētām struktūrām pieejamu vienotu portālu vai datubāzi. Dalībvalstis nodrošina, ka šajos instrumentos pieejamās licences tiek uzskaitītas un informācija par tām atjaunināta.

 

Ja dalībvalsts ir izmantojusi 2. punkta noteikumus un licence, kas ļauj darba digitālu izmantošanu, netiek norādīta otrajā daļā minētajā instrumentā, uz šīs valsts teritorijā reģistrētu izglītības iestādi vai izglītojošu darbību veikšanai sertificētu struktūru attiecas izņēmums saskaņā ar 1. punktu.

Grozījums Nr.    55

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 2.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.b  Neskarot 2. punktu, nevar likt pildīt līgumiskus noteikumus, kas ir pretrunā 1. punktā noteiktajam izņēmumam.

Grozījums Nr.    56

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Tiek uzskatīts, ka šā panta kārtībā pieņemtajām valsts tiesību aktu normām atbilstoša, drošos elektroniskajos tīklos īstenota darbu un citu tiesību objektu izmantošana tikai mācību ilustrēšanai notiek vienīgi dalībvalstī, kurā izglītības iestāde veic uzņēmējdarbību.

3.  Tiek uzskatīts, ka šā panta kārtībā pieņemtajām valsts tiesību aktu normām atbilstoša, drošos elektroniskajos tīklos īstenota darbu un citu tiesību objektu izmantošana tikai mācību ilustrēšanai notiek vienīgi dalībvalstī, kurā izglītības iestāde vai izglītojošu darbību veikšanai sertificēta struktūra ir reģistrēta.

Grozījums Nr.    57

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Par kaitējumu, kas tiesību īpašniekiem nodarīts, to darbus vai citus tiesību objektus izmantojot atbilstoši 1. punktam, dalībvalstis var paredzēt taisnīgu kompensāciju.

4.  Neskarot 2. punktu, dalībvalstis paredz taisnīgu kompensāciju tiesību īpašniekiem par viņu darbu vai citu tiesību objektu izmantošanu atbilstoši 1. punktam.

Grozījums Nr.    58

Direktīvas priekšlikums

5. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis paredz Direktīvas 2001/29/EK 2. pantā, Direktīvas 96/9/EK 5. panta a) punktā un 7. panta 1. punktā, Direktīvas 2009/24/EK 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā un šīs Direktīvas 11. panta 1. punktā paredzēto tiesību izņēmumu, kas kultūras mantojuma iestādēm atļauj izgatavot jebkādu to kolekcijās pastāvīgi atrodošos darbu vai citu tiesību objektu kopijas jebkādā formā vai datnesī ar vienīgo mērķi šādus darbus vai citus tiesību objektus saglabāt un tādā apmērā, kā šādai saglabāšanai nepieciešams.

Dalībvalstis paredz Direktīvas 2001/29/EK 2. pantā, Direktīvas 96/9/EK 5. panta a) punktā un 7. panta 1. punktā, Direktīvas 2009/24/EK 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā un šīs Direktīvas 11. panta 1. punktā paredzēto tiesību izņēmumu, kas kultūras mantojuma iestādēm atļauj izgatavot jebkādu to kolekcijās pastāvīgi atrodošos darbu vai citu tiesību objektu kopijas vai tos digitalizēt jebkādā formā vai datnesī ar vienīgo mērķi šādus darbus vai citus tiesību objektus saglabāt tādā apmērā, kā šādai saglabāšanai nepieciešams, kā arī nemainot oriģinālos darbus vairāk, kā nepieciešams to saglabāšanai.

Grozījums Nr.    59

Direktīvas priekšlikums

5. pants – 1. punkts – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Ja kultūras mantojuma iestāde pilnvaro trešo personu, tostarp citā dalībvalstī, tās atbildībā un pirmās daļas nolūkā veikt reproducēšanas darbību vai digitalizāciju, pirmajā daļā paredzēto izņēmumu attiecina uz minēto reproducēšanas darbību vai digitalizāciju ar noteikumu, ka visas darbu vai citu tiesību objektu kopijas tiek nodotas atpakaļ pieprasījumu iesniegušajai kultūras mantojuma iestādei vai arī tās tiek dzēstas.

 

Nevar likt pildīt līgumiskus noteikumus, kas ir pretrunā pirmajā daļā noteiktajam izņēmumam.

Grozījums Nr.    60

Direktīvas priekšlikums

5.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

5.a pants

 

Ar autortiesībām aizsargātu darbu vai citu tiesību objektu īsu fragmentu un citātu izmantošana lietotāju augšupielādētā saturā

 

1.  Ja fiziska persona digitālā veidā nekomerciāliem mērķiem samērīgā apmērā izmanto īsus fragmentus vai īsus citātus no darbiem un citiem tiesību objektiem, izveidojot jaunu darbu, ko šī persona augšupielādē kritikas, apskata, ilustratīvā, karikatūras, parodijas vai stilizācijas nolūkā, dalībvalstis var paredzēt izņēmumu vai ierobežojumu attiecībā uz tiesībām, kas paredzētas Direktīvas 2001/29/EK 2. un 3. punktā, Direktīvas 96/9/EK 5. panta a) punktā un 7. panta 1. punktā, Direktīvas 2009/24/EK 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā un šīs direktīvas 11. pantā, ar noteikumu, ka fragmenti vai citāti:

 

(a)  ir saistīti ar darbiem vai citiem tiesību objektiem, kas jau ir likumīgi darīti publiski pieejami;

 

(b)  ir papildināti ar norādi uz to avotu, tostarp autora vārdu un uzvārdu, ja vien tas nav neiespējami, un

 

(c)  tiek izmantoti saskaņā ar godprātīgu praksi un ne plašāk, kā nepieciešams konkrētajam izmantošanas mērķim.

 

2.  Nevar likt pildīt līgumiskus noteikumus, kas ir pretrunā šajā pantā paredzētajam izņēmumam.

 

3.  Informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzēji, kas glabā un/vai sniedz publisku piekļuvi to lietotāju augšupielādētiem ar autortiesībām aizsargātiem darbiem vai citiem tiesību objektiem, nodrošinot vairs ne tikai fizisku infrastruktūru vien un veicot publiskošanas aktu, nevar sava labuma gūšanai atsaukties uz šā panta 1. punktā paredzēto izņēmumu, lai ierobežotu savu atbildību vai saistību apjomu saskaņā ar nolīgumiem, kas, piemērojot šīs direktīvas 13. pantu, noslēgti ar tiesību īpašniekiem.

 

4.  Šis izņēmums neskar šīs direktīvas 13. panta noteikumus.

Grozījums Nr.    61

Direktīvas priekšlikums

7. pants – 2. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Darbu vai citu tiesību objektu par vairs netirgotu uzskata, kad viss darbs vai cits tiesību objekts ar visiem tā tulkojumiem, izdevumiem un izpausmēm sabiedrībai parastajā tirdzniecības apritē nav pieejams un nav saprātīgi gaidīt, ka tas kļūs pieejams.

Darbu vai citu tiesību objektu par vairs netirgotu uzskata, kad viss darbs vai cits tiesību objekts ar visiem tā izdevumiem un izpausmēm parastajā tirdzniecības apritē nav publiski pieejams un nav saprātīgi gaidīt, ka tas kļūs pieejams dalībvalstīs, kurās reģistrēta kompetentā kolektīvā pārvaldījuma organizācija un kultūras mantojuma iestāde. Šā panta nolūkā par vairs netirgotiem uzskata arī darbus, kas nekad nav izmantoti komerciālām vajadzībām vai kurus šādām vajadzībām nekad nav bijis paredzēts izmantot.

Grozījums Nr.    62

Direktīvas priekšlikums

7. pants – 2. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis saziņā ar tiesību īpašniekiem, kolektīvā pārvaldījuma organizācijām un kultūras mantojuma iestādēm nodrošina, ka prasības, ko izmanto, lai noteiktu, vai darbus un citus tiesību objektus nav iespējams licencēt saskaņā ar 1. punktu, nepārsniedz to, kas ir nepieciešams un pamatots, un, ja ir saprātīgi pieņemt, ka neviens kolekcijas darbs vai cits tiesību objekts vairs netiek tirgots, neizslēdz iespēju statusu "vairs netirgota" noteikt visai kolekcijai.

Dalībvalstis saziņā ar tiesību īpašniekiem, kolektīvā pārvaldījuma organizācijām un kultūras mantojuma iestādēm nodrošina, ka prasības, ko izmanto, lai noteiktu, vai darbus un citus tiesību objektus nevar uzskatīt par vairs netirgotiem un vai tos nav iespējams licencēt saskaņā ar 1. punktu, nepārsniedz to, kas ir nepieciešams, samērīgs, pamatots un pielāgots attiecīgo darbu vai citu tiesību objektu īpašajai kategorijai, kā arī neizslēdz iespēju statusu „vairs netirgota” noteikt visai kolekcijai, ja ir saprātīgi pieņemt, ka neviens kolekcijas darbs vai cits tiesību objekts vairs netiek tirgots.

Grozījums Nr.    63

Direktīvas priekšlikums

7. pants – 3. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Dalībvalstis gādā, lai tiktu veikti pienācīgi publicitātes pasākumi attiecībā uz:

3.  Dalībvalstis gādā, lai tiktu veikti pienācīgi un iedarbīgi publicitātes pasākumi attiecībā uz:

Grozījums Nr.    64

Direktīvas priekšlikums

7. pants – 3. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

un gādā, lai, pirms darbus vai citus tiesību objektus digitalizē, izplata, publisko vai dara pieejamus, būtu paredzēts saprātīgs laiks.

un gādā, lai, pirms darbus vai citus tiesību objektus digitalizē, izplata, publisko vai dara pieejamus, būtu atvēlēts saprātīgs laika posms.

Grozījums Nr.    65

Direktīvas priekšlikums

9. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis nodrošina regulāru dialogu starp reprezentatīvām lietotāju un tiesību īpašnieku organizācijām un jebkādām citām attiecīgām ieinteresēto personu organizācijām, lai, ievērojot nozaru specifiku, veicinātu 7. panta 1. punktā minēto licencēšanas mehānismu relevantumu un izmantojamību, nodrošinātu, ka tiešām darbojas šajā nodaļā minēto tiesību īpašnieku aizsardzības mehānismi, jo īpaši attiecībā uz publicitātes pasākumiem, un attiecīgā gadījumā palīdzētu iedibināt 7. panta 2. punkta otrajā daļā minētās prasības.

Dalībvalstis nodrošina regulāru nozares dialogu starp reprezentatīvām lietotāju un tiesību īpašnieku organizācijām un jebkādām citām attiecīgām ieinteresēto personu organizācijām, lai veicinātu 7. panta 1. punktā minēto licencēšanas mehānismu atbilstību un izmantojamību, nodrošinātu, ka tiešām darbojas šajā nodaļā minēto tiesību īpašnieku aizsardzības mehānismi, jo īpaši attiecībā uz publicitātes pasākumiem, un attiecīgā gadījumā palīdzētu iedibināt 7. panta 2. punkta otrajā daļā minētās prasības, jo īpaši attiecībā uz kolektīvā pārvaldījuma organizāciju pārstāvību un darbu kategorizēšanu.

Grozījums Nr.    66

Direktīvas priekšlikums

9. pants – 1. punkts – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Vajadzības gadījumā dalībvalstis veicina tiesību īpašnieku dialogu nolūkā izveidot kolektīvā pārvaldījuma organizācijas, kas to darbu kategorijā būtu atbildīgas par attiecīgajām tiesībām.

Grozījums Nr.    67

Direktīvas priekšlikums

9. pants – 1. punkts – 1.b daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm veicina labākās prakses apmaiņu Savienībā saistībā ar jebkādu dialogu, kas izveidots saskaņā ar šo pantu.

Grozījums Nr.    68

Direktīvas priekšlikums

10. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Sarunu mehānisms

Atbalsts audiovizuālo darbu pieejamībai

Grozījums Nr.    69

Direktīvas priekšlikums

10. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis gādā, lai puses, kas vēlas slēgt nolīgumu par to, lai audiovizuālus darbus darītu pieejamus pieprasījumvideo platformās, bet saskaras ar tiesību licencēšanas grūtībām, varētu paļauties, ka tām palīdz neitrāla institūcija ar attiecīgu pieredzi. Šī institūcija palīdz risināt sarunas un panākt vienošanos.

1.  Dalībvalstis veicina audiovizuālo darbu pieejamību pieprasījumvideo platformās, nodrošinot, ka attiecīgās puses, kas vēlas slēgt nolīgumu par to, lai audiovizuālus darbus darītu pieejamus pieprasījumvideo platformās, bet saskaras ar tiesību licencēšanas grūtībām, pēc abpusējas vienošanās var paļauties, ka tām palīdz neitrāla struktūra ar attiecīgu pieredzi, kuru šā panta mērķim norīko dalībvalstis. Šī struktūra sniedz neitrālu palīdzību sarunās ar mērķi noslēgt savstarpēji pieņemamu vienošanos.

Grozījums Nr.    70

Direktīvas priekšlikums

10. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a  Dalībvalstis veicina dialogu starp organizācijām, kas pārstāv autorus, producentus, pieprasījumvideo platformas un citas attiecīgās ieinteresētās personas.

Grozījums Nr.    71

Direktīvas priekšlikums

11. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Preses izdevumu aizsardzība attiecībā uz digitālu izmantošanu

Preses izdevumu aizsardzība

Grozījums Nr.    72

Direktīvas priekšlikums

11. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Dalībvalstis preses izdevumu izdevējiem attiecībā uz to preses izdevumu digitālu izmantošanu piešķir Direktīvas 2001/29/EK 2. pantā un 3. panta 2. punktā paredzētās tiesības.

1.  Dalībvalstis preses izdevumu izdevējiem attiecībā uz to preses izdevumu izmantošanu piešķir Direktīvas 2001/29/EK 2. pantā un 3. panta 2. punktā paredzētās tiesības.

Grozījums Nr.    73

Direktīvas priekšlikums

11. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a  Tiesības, kas minētas 1. punktā, neliedz individuāliem lietotājiem izmantot preses izdevumus likumīgām privātām un nekomerciālām vajadzībām.

Grozījums Nr.    74

Direktīvas priekšlikums

11. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Šā panta 1. punktā minētās tiesības zaudē spēku 20 gadus pēc minētā preses izdevuma laišanas klajā. Minēto termiņu rēķina no klajā laišanas datumam sekojošā gada pirmās janvāra dienas.

4.  Šā panta 1. punktā minētās tiesības zaudē spēku astoņus gadus pēc minētā preses izdevuma laišanas klajā. Minēto termiņu rēķina no klajā laišanas datumam sekojošā gada pirmās janvāra dienas.

Grozījums Nr.    75

Direktīvas priekšlikums

11. pants – 4.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

4.a  Dalībvalstis var izlemt nodrošināt, ka žurnālistiem tiek piešķirta taisnīga daļa no ieņēmumiem, kurus rada preses izdevēju tiesību izmantošana.

Grozījums Nr.    76

Direktīvas priekšlikums

12. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis var noteikt, ka tad, ja autors kādas tiesības nodevis vai licencējis izdevējam, šāds tiesību nodevums vai licence ir pietiekams juridisks pamats, lai daļu no kompensācijas par darba izmantošanu, kas notikusi saskaņā ar tālāk nodoto vai licencēto tiesību izņēmumu vai ierobežojumu, varētu pieprasīt izdevējs.

Dalībvalstis nosaka, ka tad, ja autors kādas tiesības nodevis, piešķīris vai licencējis izdevējam, šis izdevējs uzskatāms par tiesību īpašnieku saskaņā ar šādu tiesību nodevumu, piešķīrumu vai licenci un tajā paredzētajā apjomā. Tādēļ šāds nodevums, piešķīrums vai licence ir pietiekams juridisks pamats, lai daļu no kompensācijas par darba izmantošanu, kas notikusi saskaņā ar tālāk nodoto, piešķirto vai licencēto tiesību izņēmumu vai ierobežojumu, varētu pieprasīt izdevējs.

Grozījums Nr.  77

Direktīvas priekšlikums

13. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Aizsargāta satura izmantošana, ko veic informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzēji, kuri lielā apjomā glabā savu lietotāju augšupielādētus darbus un citus tiesību objektus un dod tiem piekļuvi

Aizsargāta satura izmantošana, ko veic informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzēji, kuri ievērojamā apjomā glabā savu lietotāju augšupielādētus darbus un citus tiesību objektus un/vai dod tiem piekļuvi

Grozījums Nr.    78

Direktīvas priekšlikums

13. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzēji, kas lielā apjomā glabā savu lietotāju augšupielādētus darbus vai citus tiesību objektus, sadarbībā ar tiesību īpašniekiem veic pasākumus, kuri nodrošina, ka funkcionē ar tiesību īpašniekiem slēgtie nolīgumi par viņu darbu vai citu tiesību objektu izmantošanu vai ka pakalpojumos nav pieejami darbi vai citi tiesību objekti, ko sadarbībā ar pakalpojumu sniedzējiem identificējuši tiesību īpašnieki. Minētie pasākumi, piemēram, rezultatīvu satura atpazīšanas tehnoloģiju izmantošana, ir lietderīgi un samērīgi. Pakalpojumu sniedzēji tiesību īpašniekiem sniedz atbilstīgu informāciju par minēto pasākumu funkcionēšanu un to ieviešanu, kā arī attiecīgā gadījumā atbilstīgi ziņo par darbu un citu tiesību objektu atpazīšanu un izmantošanu.

1.  Informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzēji, kas glabā un/vai publisko savu lietotāju augšupielādētus ar autortiesībām aizsargātus darbus vai citus tiesību objektus, tādējādi nodrošinot vairs ne tikai fizisku infrastruktūru vien un veicot publiskošanas aktu, slēdz godīgus un samērīgus licencēšanas nolīgumus ar visiem tiesību īpašniekiem, kuri to pieprasa. Saskaņā ar šādiem nolīgumiem šie pakalpojumu sniedzēji sadarbībā ar tiesību īpašniekiem veic pasākumus, kuri nodrošina, ka iedarbīgi un pārredzami funkcionē ar tiesību īpašniekiem slēgtie nolīgumi par viņu darbu vai citu tiesību objektu izmantošanu.

 

Ja nav tiesību īpašnieka pieprasījuma, nav noslēgti licences nolīgumi saskaņā ar pirmo daļu vai arī ja informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzējiem, kas ievērojamā apjomā glabā un/vai publisko ar autortiesībām aizsargātus darbus vai citus tiesību objektus, var piemērot Direktīvas 2000/31/EK 14. pantā paredzēto atbrīvojumu no atbildības, šie pakalpojumu sniedzēji veic pasākumus, lai nebūtu pieejami darbi vai citi tiesību objekti, ko sadarbībā ar pakalpojumu sniedzējiem identificējuši tiesību īpašnieki.

 

Minētie pasākumi, piemēram, rezultatīvu satura atpazīšanas tehnoloģiju izmantošana, ir lietderīgi, samērīgi un atbilst attiecīgajiem nozares standartiem. Pakalpojumu sniedzēji tiesību īpašniekiem sniedz atbilstīgu un savlaicīgu informāciju par minēto pasākumu funkcionēšanu un to ieviešanu, kā arī attiecīgā gadījumā atbilstīgi ziņo par tiesību īpašnieku darbu un citu tiesību objektu atpazīšanu un izmantošanu. Tiesību īpašnieki nodrošina informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzējiem attiecīgos un vajadzīgos datus, lai pakalpojumu sniedzēju saskaņā ar šo pantu ieviestie pasākumi būtu iedarbīgi.

Grozījums Nr.    79

Direktīvas priekšlikums

13. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Dalībvalstis nodrošina, ka 1. punktā minētie pakalpojumu sniedzēji ievieš sūdzību un kompensāciju mehānismus, kas lietotājiem ir pieejami gadījumos, kur ir strīdi par 1. punktā minēto pasākumu piemērošanu.

2.  Dalībvalstis nodrošina, ka 1. punktā minētie pakalpojumu sniedzēji ievieš efektīvus mehānismus, lai tiesību īpašnieki varētu pieprasīt licences, un sūdzību un kompensāciju mehānismus, kas lietotājiem ir pieejami gadījumos, kur ir strīdi par 1. punktā minēto pasākumu piemērošanu, jo īpaši attiecībā uz iespēju piemērot izņēmumu vai ierobežojumu attiecībā uz jebkādām tiesībām, kas attiecas uz attiecīgo saturu. Ja ir aktivizēts šāds mehānisms, jebkāda atlīdzība, kas pienākas par apstrīdēto saturu, procedūras laikā netiek izmaksāta nevienai no pusēm, kamēr strīds nav atrisināts saskaņā ar šo mehānismu.

Grozījums Nr.    80

Direktīvas priekšlikums

13. pants – 2. punkts – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Sūdzību un kompensāciju mehānisms, kas izveidots saskaņā ar pirmo daļu, nodrošina lietotājiem un tiesību īpašniekiem piekļuvi pietiekamai informācijai par attiecīgajiem izņēmumiem un ierobežojumiem, ko var piemērot 1. punktā minēto pasākumu ietekmētam saturam.

Grozījums Nr.    81

Direktīvas priekšlikums

13. pants – 2. punkts – 1.b daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Visas saskaņā ar pirmajā daļā minēto mehānismu iesniegtās lietotāja sūdzības attiecīgais tiesību īpašnieks izskata saprātīgā laikposmā. Tiesību īpašnieks pienācīgi pamato savu lēmumu attiecībā uz sūdzību.

Grozījums Nr.    82

Direktīvas priekšlikums

13. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a  Ja informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzēji veic 1. punktā minētos pasākumus, tie pilnībā atbilst Direktīvai 95/46/EK un Direktīvai 2002/58/EK. Pasākumi, kuru mērķis ir neļaut darīt pieejamus ar autortiesībām aizsargātus darbus vai citus tiesību objektus, attiecas tikai uz konkrēti identificētiem un pienācīgi paziņotiem darbiem un tie neparedz, ka varētu tikt aktīvi uzraudzīti katra pakalpojuma lietotāja visi dati.

Grozījums Nr.    83

Direktīvas priekšlikums

13. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Attiecīgā gadījumā dalībvalstis atvieglo ieinteresēto personu dialogos īstenotu sadarbību starp informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzējiem un tiesību īpašniekiem, kurā tiek definēta tāda labākā prakse kā lietderīgas un samērīgas satura atpazīšanas tehnoloģijas, cita starpā ņemot vērā pakalpojumu dabu, tehnoloģiju pieejamību un to rezultativitāti tehnoloģiskās attīstības gaismā.

3.  Attiecīgā gadījumā dalībvalstis atvieglo ieinteresēto personu dialogos īstenotu sadarbību starp informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzējiem un tiesību īpašniekiem, kurā tiek definēta tāda labākā prakse kā lietderīgas un samērīgas satura atpazīšanas tehnoloģijas, cita starpā ņemot vērā pakalpojumu dabu, tehnoloģiju pieejamību, to pieejamību cenas ziņā, kā arī to efektivitāti attiecībā uz dažāda veida saturu, ņemot vērā tehnoloģiju attīstību. Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm veicina labākās prakses apmaiņu visā Savienībā saistībā ar tādas sadarbības rezultātiem, kas izveidota saskaņā ar šā panta 1. punktu.

Grozījums Nr.    84

Direktīvas priekšlikums

13. pants – 3. punkts – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Dalībvalstis mudina nozari meklēt veidus, kā risināt šai nozarei raksturīgas problēmas un rezultatīvi īstenot spēkā esošos pasākumus pirātisma novēršanai, tostarp palielinot informētību par likumīgām iespējām piekļūt ar autortiesībām aizsargātiem darbiem vai citiem tiesību objektiem.

Grozījums Nr.    85

Direktīvas priekšlikums

13. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.a  Dalībvalstis nodrošina, ka strīdus starp tiesību īpašniekiem un informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzējiem par šā panta 1. punkta piemērošanu var iesniegt strīdu alternatīvas izšķiršanas mehānismam.

 

Dalībvalstis izveido vai ieceļ neitrālu struktūru ar atbilstīgu pieredzi, kas palīdzētu pusēm atrisināt strīdu, izmantojot ar pirmajā daļā paredzēto mehānismu.

 

Ne vēlāk kā ... [21. panta 1. punktā minētais datums] dalībvalstis paziņo Komisijai par šā punkta otrajā daļā minēto struktūru.

Grozījums Nr.    86

Direktīvas priekšlikums

13.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums