ZIŅOJUMS par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru paredz nosacījumus un procedūru, saskaņā ar kuru Komisija var pieprasīt uzņēmumiem un uzņēmumu apvienībām sniegt informāciju attiecībā uz iekšējo tirgu un ar to saistītām jomām

12.9.2018 - (COM(2017)0257 – C8-0140/2017 – 2017/0087(COD)) - ***I

Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja
Referente: Eva Maydell

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA
ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru paredz nosacījumus un procedūru, saskaņā ar kuru Komisija var pieprasīt uzņēmumiem un uzņēmumu apvienībām sniegt informāciju attiecībā uz iekšējo tirgu un ar to saistītām jomām

(COM(2017)0257 – C8-0140/2017 – 2017/0087(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2017)0257),

– ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 294. panta 2. punktu un 43. panta 2. punktu, 91., 100., 114., 192. pantu, 194. panta 2. punktu un 337. pantu, saskaņā ar kuru Komisija tam iesniegusi priekšlikumu (C8-0140/2017),

– ņemot vērā Juridiskās komitejas atzinumu par ierosināto juridisko pamatu,

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

– ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2017. gada 18. oktobra atzinumu[1],

– ņemot vērā Reglamenta 59. un 39. pantu,

– ņemot vērā Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas ziņojumu (A8-0286/2018),

1. pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2. prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3. uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Grozījums Nr. 1 Regulas priekšlikums 1. atsauce
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 2. punktu, 91., 100., 114., 192. pantu, 194. panta 2. punktu un 337. pantu,	ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 337. pantu,
Pamatojums
Ņemot vērā Eiropas Parlamenta Juridiskā dienesta atzinumu un gaidot Juridisko lietu komitejas atzinumu par ierosinātās regulas juridisko pamatu, piemērojot Reglamenta 39. pantu, ir lietderīgi noteikt, ka juridiskais pamats ir tikai LESD 337. pants, kā ieteicis Juridiskais dienests.

JURIDISKĀS KOMITEJAS ATZINUMS PAR JURIDISKO PAMATU

10.9.2018

Anneleen Van Bossuyt

Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas

priekšsēdētājai

BRISELĒ

Temats: atzinums par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru paredz nosacījumus un procedūru, saskaņā ar kuru Komisija var pieprasīt uzņēmumiem un uzņēmumu apvienībām sniegt informāciju attiecībā uz iekšējo tirgu un ar to saistītām jomām (COM(2017)0257 – C8-0140/2017– 2017/0087(COD))

Cienījamā priekšsēdētāja!

Ar 2018. gada 3. aprīļa vēstuli Jūs saskaņā ar Reglamenta 39. panta 2. punktu Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas (IMCO) vārdā vērsāties pie Juridiskās komitejas, prasot tai sniegtu atzinumu par tā juridiskā pamata atbilstību, kuru Komisija ir izvēlējusies, lai izstrādātu Eiropas Parlamenta un Padomes tādas regulas priekšlikumu, kurā ir paredzēti nosacījumi un procedūra, saskaņā ar kuru Komisija var pieprasīt uzņēmumiem un uzņēmumu apvienībām sniegt informāciju attiecībā uz iekšējo tirgu un ar to saistītām jomām[2] un kas tiek apzīmēta arī ar saīsinājumu SMIT (Vienotā tirgus informācijas instruments).

Komisijas sākotnējā priekšlikuma pamatā ir Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 43. panta 2. punkts, 91. pants, 100. pants, 114. pants, 192. pants, 194. panta 2. punkts un 337. pants. Vienīgais grozījums, kuru pieņēma, balsojot par IMCO ziņojumu, ir izdarīts, lai aizstātu iepriekš minēto juridisko pamatu tikai ar LESD 337. pantu.

Šāds grozījums nozīmētu parastās likumdošanas procedūras nomaiņu ar nelikumdošanas procedūru, kas ir minēta 2016. gada 13. aprīļa iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu 25. punkta trešajā daļā un, kuru īstenojot, Parlamentam, Padomei un Komisijai būtu jāapmainās ar viedokļiem. Ir jāpiemēro Reglamenta 63. pants kopsakarā ar 39. pantu.

I - Vispārīga informācija

Komisija 2015. gada 28. oktobrī paziņoja par vienotā tirgus stratēģiju un darīja zināmu, ka tā “grasās ierosināt normatīvu iniciatīvu, saskaņā ar kuru tā varētu iegūt drošticamu informāciju nepastarpināti no atsevišķiem tirgus dalībniekiem, lai garantētu un uzlabotu vienotā tirgus darbību”[3] un ka minētais vienotā tirgus informācijas instruments tiktu iekļauts vispārējā īstenošanas stratēģijā “saskaņā ar visaptverošu pieeju, kas attiektos uz visiem politikas veidošanas posmiem — no koncepcijas, ietverot īstenošanu, līdz informēšanai, kā tas ir paredzēts labāka likumdošanas procesa pieejā. Tas paredz politikas izstrādē labāk iekļaut izvērtēšanas un izpildes aspektu, labāk palīdzēt un dot norādījumus dalībvalstīm vienotā tirgus noteikumu īstenošanā un konsekventāk un efektīvāk izpildīt politiku, kuras mērķis ir uzlabot vispārējo atbilstību vienotā tirgus noteikumiem un ES tiesību aktiem kopumā.”

2017. gada 2. maijā Komisija iesniedza “ievērošanas tiesību aktu kopumu”, kurš saturēja trīs priekšlikumus par to, kā uzlabot vienotā tirgus praktisko darbību, tostarp priekšlikumu paredzēt nosacījumus un procedūru, saskaņā ar kuru Komisija var pieprasīt uzņēmumiem un uzņēmumu apvienībām sniegt informāciju attiecībā uz iekšējo tirgus un ar to saistītām jomām, un izveidot vienotās tirgus informācijas instrumentu.

Komisijas priekšlikums ir izstrādāts, pamatojoties uz LESD 43. panta 2. punktu, 91., 100., 114. un 192. pantu, 194. panta 2. punktu un 337. pantu.

II - Attiecīgie Līguma panti

Komisijas priekšlikumā kā juridiskie pamati ir minēti šādi Līguma par Eiropas Savienības darbību panti:

LESD trešās daļas „Savienības iekšpolitika un rīcība“ III sadaļā „Lauksaimniecība un zivsaimniecība“:

panta 2. punkts

(bijušais EKL 37. pants)

2. Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru un pēc apspriešanās ar Ekonomikas un sociālo lietu komiteju izveido lauksaimniecības tirgu kopīgo organizāciju, kas paredzēta 40. panta 1. punktā, kā arī citus noteikumus, kas vajadzīgi kopējās lauksaimniecības politikas un kopējās zivsaimniecības politikas mērķu sasniegšanai.

VI sadaļā “Transports”:

91. pants

(bijušais EKL 71. pants)

1. Lai īstenotu 90. pantu, kā arī ievērojot transporta nozares īpatnības, Eiropas Parlaments un Padome pēc apspriešanās ar Ekonomikas un sociālo lietu komiteju un Reģionu komiteju saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru nosaka:

(a) kopīgus noteikumus, ko piemēro starptautiskiem pārvadājumiem uz kādu dalībvalsti vai no tās, vai cauri vienai vai vairākām dalībvalstīm;

(b) nosacījumus, ar kādiem pārvadātāji, kas nav attiecīgās dalībvalsts rezidenti, tajā drīkst sniegt pārvadāšanas pakalpojumus;

(d) citus attiecīgus noteikumus.

[...]

100. pants

(bijušais EKL 80. pants)

1. Šī sadaļa attiecas uz dzelzceļa pārvadājumiem, autopārvadājumiem un pārvadājumiem pa iekšzemes ūdensceļiem.

2. Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru var pieņemt attiecīgus noteikumus par jūras transportu un gaisa transportu. Tie pieņem lēmumu pēc apspriešanās ar Ekonomikas un sociālo lietu komiteju un Reģionu komiteju.

3. nodaļā “Tiesību aktu tuvināšana”

114. pants

(bijušais EKL 95. pants)

1. Ja vien Līgumi neparedz ko citu, turpmāk norādītos noteikumus piemēro, lai sasniegtu 26. pantā noteiktos mērķus. Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru pēc apspriešanās ar Ekonomikas un sociālo lietu komiteju, paredz pasākumus, lai tuvinātu dalībvalstu normatīvos vai administratīvos aktus, kuri attiecas uz iekšējā tirgus izveidi un darbību.

[...]

XX sadaļā “Vide”

192. pants

(bijušais EKL 175. pants)

1. Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru pēc apspriešanās ar Ekonomikas un sociālo lietu komiteju un Reģionu komiteju pieņem lēmumu par to, kā jārīkojas Savienībai, lai sasniegtu 191. pantā minētos mērķus.

2. Atkāpjoties no šā panta 1. punktā paredzētās lēmumu pieņemšanas procedūras un neskarot 114. pantu, Padome saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu, Ekonomikas un sociālo lietu komiteju un Reģionu komiteju ar vienprātīgu lēmumu:

(a) pieņem noteikumus, kam ir galvenokārt fiskāla iedaba;

(b) paredz pasākumus attiecībā uz:

— pilsētu un lauku plānojumu;

— ūdens resursu taupīgu apsaimniekošanu vai pasākumus, kas tieši vai netieši ietekmē šādu resursu pieejamību;

— zemes izmantojumu, neattiecinot tos uz atkritumu apsaimniekošanu;

(c) paredz pasākumus, kas būtiski ietekmē dalībvalstu izvēli saistībā ar enerģijas avotiem un energoapgādes vispārējo struktūru.

Padome pēc Komisijas priekšlikuma un pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu, Ekonomikas un sociālo lietu komiteju un Reģiona komiteju ar vienprātīgu lēmumu var attiecināt parasto likumdošanas procedūru uz pirmajā daļā minētajām jomām.

3. Saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru un pēc apspriešanās ar Ekonomikas un sociālo lietu komiteju un Reģionu komiteju Eiropas Parlaments un Padome pieņem vispārējas rīcības programmas, izvirzot prioritārus mērķus.

Pasākumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu šīs programmas, paredz saskaņā ar 1. vai 2. punktā izklāstītajiem nosacījumiem.

[...]

XXI sadaļā “Enerģētika”

194. panta 2. punkts

2. Neskarot citus Līgumu noteikumus, Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru nosaka vajadzīgos pasākumus, lai sasniegtu 1. punktā minētos mērķus. Šādus pasākumus paredz pēc apspriešanās ar Ekonomikas un sociālo lietu komiteju un Reģionu komiteju. Tie neietekmē dalībvalstu tiesības paredzēt nosacījumus savu energoresursu izmantošanai, izvēlēties kādu no energoavotiem, kā arī noteikt savas energoapgādes struktūru, neskarot 192. panta 2. punkta c) apakšpunktu.

LESD Septītajā nodaļā “Vispārīgi un galīgi noteikumi”

337. pants

(bijušais EKL 284. pants)

Lai veiktu tai uzticētos uzdevumus, Komisija drīkst vākt visu vajadzīgo informāciju un veikt jebkādu pārbaudi, ievērojot ierobežojumus un nosacījumus, ko Padome ar vienkāršu balsu vairākumu paredz saskaņā ar Līgumiem.

Papildus tam, ņemot vērā izdarītās savstarpējās norādes, ir jāaplūko šādi panti:

26. pants

(bijušais EKL 14. pants)

1. Savienība paredz pasākumus, lai izveidotu iekšējo tirgu vai nodrošinātu tā darbību saskaņā ar attiecīgajiem Līgumu noteikumiem.

2. Iekšējais tirgus aptver telpu bez iekšējām robežām, kurā saskaņā ar Līgumiem ir nodrošināta preču, personu, pakalpojumu un kapitāla brīva aprite.

3. Padome pēc Komisijas priekšlikuma nosaka pamatnostādnes un nosacījumus, kas vajadzīgi, lai visās attiecīgajās nozarēs nodrošinātu līdzsvarotu attīstību.

90. pants

(bijušais EKL 70. pants)

Jomās, uz ko attiecas šī sadaļa, Līgumu mērķus īsteno ar kopēju transporta politiku.

191. panta 1. punkts

(bijušais EKL 174. pants)

1. Savienības politika attiecībā uz vidi palīdz sasniegt šādus mērķus:

— saglabāt, aizsargāt un uzlabot vides kvalitāti;

— aizsargāt cilvēku veselību;

— apdomīgi un racionāli izmantot dabas resursus;

— sekmējot starptautiska mēroga pasākumus, risinot reģionālas un pasaules vides problēmas un jo īpaši cīnoties pret klimata pārmaiņām.

194. panta 1. punkts

1. Saistībā ar iekšējā tirgus izveidi un darbību un attiecībā uz vajadzību saglabāt un uzlabot vidi, Savienības enerģētikas politika, dalībvalstīm savstarpēji solidarizējoties, tiecas:

(a) nodrošināt enerģijas tirgus darbību;

(b) nodrošināt energoapgādes drošību Savienībā;

attīstību un

(d) veicināt enerģijas tīklu savstarpēju savienojamību.

III – Eiropas Savienības Tiesas judikatūra par juridiskā pamata izvēli

Jautājumu par atbilstīgo juridisko pamatu Eiropas Savienības Tiesa tradicionāli ir uzskatījusi par konstitucionālas nozīmes jautājumu, jo ar to tiek nodrošināta kompetences piešķiršanas principa (LES 5. pants) ievērošana un noteikta Savienības kompetences iedaba un darbības joma.[4] Juridiskā pamata izvēle tādēļ nedrīkst būt patvaļīga. Saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas iedibināto judikatūru „Kopienas tiesību akta juridiskā pamata izvēle ir jābalsta uz objektīviem elementiem, kurus Tiesa var pārbaudīt, tostarp uz tiesību akta mērķi un saturu”.[5] Tādēļ nepareiza juridiskā pamata izvēle var būt par iemeslu attiecīgā akta atcelšanai. Šajā sakarībā juridiskā pamata izvēle nevar būt atkarīga vienkārši no iestādes pārliecības par sasniedzamo mērķi. Iestādes vēlme aktīvāk piedalīties attiecīgā tiesību akta pieņemšanā, apstākļi, kādos tiesību akts ir pieņemts, kā arī darbs, kas konkrētā tiesību akta tvēruma jomā ir paveikts citos aspektos, arī ir nenozīmīgi no atbilstīgā juridiskā pamata noteikšanas viedokļa.[6]

Ja attiecīgajā tiesību akta pārbaudē tiek atklāts, ka tam ir divi mērķi vai divas sastāvdaļas, un ja vienu no tiem var atzīt par galveno vai izšķirošo, bet otram ir tikai palīgraksturs, tad šis tiesību akts ir jāpamato tikai ar vienu juridisko pamatu, proti, ar to, ar ko ir saistīts galvenais vai izšķirošais mērķis vai sastāvdaļa.[7] Tomēr gadījumos, kad tiesību aktam vienlaicīgi ir vairāki nedalāmi saistīti mērķi vai sastāvdaļas un neviens no šiem mērķiem vai sastāvdaļām nav uzskatāms par netiešu un pakārtotu otram, šāds tiesību akts ir jābalsta uz dažādiem atbilstīgiem juridiskiem pamatiem,[8] ja procedūras, kas ir noteiktas attiecīgajos juridiskajos pamatos, nav nesaderīgas ar Eiropas Parlamenta tiesībām un neierobežo tās.[9]

IV — Priekšlikuma mērķis un saturs

Šā priekšlikuma mērķis, kā ir minēts Komisijas paskaidrojuma rakstā, ir: “palīdzēt Komisijai uzraudzīt un panākt iekšējā tirgus noteikumu izpildi, ļaujot tai savlaicīgi iegūt visaptverošu un uzticamu kvantitatīvo un kvalitatīvo informāciju no atlasītiem tirgus dalībniekiem ar precīzi virzītiem informācijas pieprasījumiem”. Komisija piemetina, ka “šīs iniciatīvas mērķis ir uzlabot Komisijas piekļuvi tirgus informācijai, kas ir nepieciešama, lai tā varētu veikt LES 17. pantā tai noteiktos uzdevumus nolūkā novērst nopietnās problēmas, kas ir radušās, piemērojot iekšējā tirgus noteikumus.”

Priekšlikuma 23. apsvērumā ir apgalvots, ka tā mērķis ir “atvieglot Komisijas piekļuvi tirgus informācijai, kas ir nepieciešama tās uzdevumu izpildei, lai panāktu iekšējā tirgus netraucētu darbību”.

Komisija 1. apsvērumā paskaidro, ka „atsevišķos gadījumos nepietiekama informācija, kas ietekmē Komisijas rīcību attiecībā uz Savienības tiesību piemērošanu iekšējā tirgus jomā, palielina iekšējā tirgū veiktas tirdzniecības sarežģījumu rašanās risku, jo tiek pieņemti nekoordinēti valstu tiesībaizsardzības pasākumi vai tiek izstrādāti dažādi valstu regulatīvie risinājumi šīm problēmām”. Priekšlikuma 3. apsvērumā ir teikts: “Šādu sarežģījumu atklāšanai un nepieciešamības gadījumā iedarbīgai un efektīvai risināšanai ir nepieciešama savlaicīga piekļuve vispusīgai, precīzai un uzticamai kvantitatīvai un kvalitatīvai tirgus informācijai.”

Komisijai būs nepieciešama piekļuve visai attiecīgajai informācijai par faktiem, jo īpaši ņemot vērā tās Līgumu pareizas izpildes uzraudzītājiestādes statusu, kas tai ir noteikts LES 17. panta 1. punktā. Tomēr Komisija ne vienmēr var paļauties uz sūdzības iesniegušo personu un dalībvalstu sniegto informāciju (5. apsvērums). Priekšlikuma 4. apsvērumā ir atgādināts, ka Komisijai nav pašai savu izmeklēšanas pilnvaru, pamatojoties uz kurām, tā varētu panākt Savienības tiesību īstenošanu iekšējā tirgus jomā un ka esošās ar konkurences tiesībām saistītās izmeklēšanas pilnvaras “juridiskais pamats ierobežo līdz noteiktām jomām, nepieļaujot informācijas vākšanu un ievāktās informācijas izmantošanu citiem ar iekšējā tirgus politiku saistītiem mērķiem.”

Šā iemesla dēļ, kā ir teikts 8. pantā, Komisijai ir jābūt pilnvarām kā galīgās nepieciešamības gadījumā pieprasīt uzņēmumiem vai uzņēmumu apvienībām tieši un savlaicīgi iesniegt vispusīgu, precīzu un drošticamu kvantitatīvo un kvalitatīvo tirgus informāciju, ja citi informācijas avoti ir izrādījušies nepieejami, nepietiekami vai nepiemēroti un līdz ar to neefektīvi.

Minēto pilnvaru nolūks “ir paredzēt Komisijai papildu faktu noskaidrošanas spēju gadījumos, kad tas ir absolūti nepieciešams, lai pildītu Komisijai ar LESD uzticēto uzdevumu nodrošināt Savienības tiesību aktu piemērošanu saistībā ar iekšējā tirgus izveides mērķi un darbības nodrošināšanu.” (10. apsvērums). Priekšlikuma 10. apsvērumā ir precizēts, ka “šādu pilnvaru mērķis nav radīt jaunas izpildes pilnvaras Komisijai, piemēram, jo īpaši pilnvaras ierosināt Savienības tiesību aktu neizpildes procedūru iekšējā tirgus jomā pret atsevišķiem tirgus dalībniekiem”.

Papildus tam 10. apsvērumā ir precizēts, ka “pilnībā funkcionāla iekšējā tirgus izveides nolūkos” SMIT darbības joma attiecas uz iekšējā tirgus ekonomikas nozarēm, attiecībā uz kurām LESD ir paredzētas kopējas politikas nozares, proti, lauksaimniecība un zivsaimniecība (izņemot jūras bioloģisko resursu saglabāšanu), transports, vide un enerģētika.

Priekšlikuma 12. apsvērumā ir noteikts, ka “šo informācijas pieprasījumu mērķis ir risināt iespējamu (..) nopietnu problēmu Savienības tiesību aktu piemērošanā iekšējā tirgus, lauksaimniecības un zivsaimniecības (izņemot jūras bioloģisko resursu saglabāšanu), transporta, vides un enerģētikas jomā”.

Priekšlikuma 14. apsvērumā Komisija norāda, ka “izmeklēšanas instruments ir jo īpaši noderīgs, lai ļautu Komisijai nodrošināt Savienības tiesību aktu piemērošanu iekšējā tirgus jomā” un “tas ir noderīgs arī jebkādai turpmākai attiecīgo dalībvalstu veiktai izpildes darbībai, kurai būtu nepieciešama šo pilnvaru rezultātā iegūtās būtiskās informācijas izmantošana un tās atklāšana attiecīgajām dalībvalstīm no Komisijas puses” un tas “[..] varētu būt noderīgs arī, lai palīdzētu izstrādāt reglamentējošus risinājumus”. Priekšlikuma 15. apsvērumā ir teikts, ka “Komisijai būtu jāspēj nodrošināt [..] informācijas pieprasījumu izpildi [..], izmantojot ar lēmumu piespriestus samērīgus naudas sodus un periodiskus soda maksājumus.” Visbeidzot, 20. apsvērumā Komisija atzīst “regulā paredzētā izmeklēšanas instrumenta īpašo statusu”.

Attiecībā uz saturu ir jāteic, ka 1. pantā ir paskaidrots, ka regulā ir paredzēti tādi nosacījumus reglamentējoši nosacījumi, saskaņā ar kuriem Komisija var pieprasīt uzņēmumiem un uzņēmumu apvienībām sniegt informāciju, kas ir nepieciešama Komisijai uzticēto uzdevumu izpildei 2. pantā minētajās jomās, un procedūra, kas ir jāievēro, pieprasot šādu informāciju. Priekšlikuma 2. pantā minētās jomas ir iekšējais tirgus, kas ir izskaidrots Līguma 26. panta 2. punktā, lauksaimniecība un zivsaimniecība (izņemot jūras bioloģisko resursu saglabāšanu), transports, vide un enerģētika. 3. pantā ir sniegta mikrouzņēmumu, mazo uzņēmumu un vidējo uzņēmumu definīcija. Priekšlikuma 4. pantā Komisijai tiek piešķirtas tiesības pieprasīt informāciju tieši no uzņēmumiem un uzņēmumu apvienībām, lai risinātu nopietnas Savienības tiesību piemērošanas problēmas, kuras varētu apdraudēt svarīga Savienības politikas mērķa sasniegšanu. Priekšlikuma 5. panta 2. punkta a) apakšpunktā ir minēta šī iespējamā nopietnā problēma, kurai ir pārrobežu dimensija.

Priekšlikuma II nodaļā ir izklāstīti informācijas pieprasīšanas nosacījumi un procedūra. Komisija SMIT izmanto tikai kā galējās nepieciešamības līdzekli gadījumos, kad tai pieejamā informācija nav pietiekama vai atbilstoša un kad to nevar iegūt savlaicīgi noteikta iemeslu skaita dēļ. Priekšlikuma III nodaļā ir paredzētas sankcijas gadījumā, ja uzņēmums informāciju nesniedz vai to sniegtā informācija ir nepilnīga, neprecīza vai maldinoša, pamatojoties uz ko, Komisija ir tiesīga noteikt naudas sodus un periodiskus soda maksājumus.

VI — Atbilstīga juridiskā pamata analīze un noteikšana

Komisija priekšlikumu ir izstrādājusi, pamatojoties uz LESD 43. panta 2. punktu, 91., 100., 114. un 192. pantu, 194. panta 2. punktu un 337. pantu.

Komisijas dienestu sagatavotajā neoficiālajā dokumentā par juridiskajiem pamatiem, kas ir izmantoti, tiek izdalītas divas juridisko pamatu kategorijas: no vienas puses, LESD 337. pants un, no otras, LESD 114. pants kopsakarā ar 43. panta 2. punktu, 91., 100. un 192. pantu un 194. panta 2. punktu.

Saskaņā ar LESD 337. pantu “lai veiktu tai uzticētos uzdevumus, Komisija drīkst vākt visu vajadzīgo informāciju un veikt jebkādu pārbaudi, ievērojot ierobežojumus un nosacījumus, ko Padome ar vienkāršu balsu vairākumu paredz saskaņā ar Līgumiem.”

Judikatūrā ir noteikts, ka LESD 114. pants ir atbilstošais juridiskais pamats, lai īstenotu tādu tiesību aktu tuvināšanas pasākumus, kuru galvenais mērķis ir uzlabot iekšējā tirgus izveides un darbības nosacījumus, atceļot vai novēršot tādu šķēršļu rašanos, kas ierobežo pamatbrīvības vai kropļo konkurenci[10].

Saskaņā ar LESD 43. panta 2. punktu Eiropas Parlaments un Padome, ievērojot parasto likumdošanas procedūru, izveido lauksaimniecības tirgu kopīgo organizāciju, kas ir paredzēta 40. panta 1. punktā, kā arī citus noteikumus, kas ir vajadzīgi kopējās lauksaimniecības politikas un kopējās zivsaimniecības politikas mērķu sasniegšanai.

LESD 91. panta ir noteikts, ka Eiropas Parlaments un Padome, ievērojot parasto likumdošanas procedūru, pieņem visas normas, kas ir nepieciešamas, lai sasniegtu mērķus, kuri saskaņā ar Līgumiem ir jāsasniedz, īstenojot kopējo transporta politiku. LESD 91. pants attiecas uz dzelzceļa pārvadājumiem, autopārvadājumiem un pārvadājumiem pa iekšzemes ūdensceļiem (LESD 100. panta 1. punkts). Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru var pieņemt attiecīgus noteikumus par jūras transportu un gaisa transportu.

LESD 192. pantā ir paredzēta tādu pasākumu paredzēšana, kas attiecas uz vides nozari. LESD 192. panta 1. punktā ir noteikts, ka Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru pieņem lēmumus par rīcību, kas Savienībai ir jāveic, lai sasniegtu Savienības vides politikas mērķus. Atsevišķus Savienībās vides politiskas jomu reglamentējošus tiesību aktus Padome pieņem ar vienprātīgu lēmumu saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru un pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu (192. panta 2. punkts). Saskaņā ar 192. panta 3. punktu Eiropas Parlaments un Padome atbilstoši parastajai likumdošanas procedūrai pieņem vispārēju darbības programmu, nosakot prioritārus mērķus, kas ir jāsasniedz.

LESD 194. panta 2. punktā ir noteikts, ka Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru nosaka pasākumus, kas Savienībai ir jāveic, lai sasniegtu Savienības enerģētikas politikas mērķus.

Saskaņā ar Tiesas judikatūru kāda akta juridiskais pamats ir jānosaka, ņemot vērā tā mērķi un saturu.

Kā ir minēts iepriekš, priekšlikuma izstrādes deklarētais nolūks ir radīt Komisijai iespēju pildīt tai ar LESD uzticēto uzdevumu nodrošināt Savienības tiesību aktu piemērošanu saistībā ar iekšējā tirgus izveides mērķi un darbības nodrošināšanu. Runājot konkrētāk, galvenais SMIT mērķis ir Komisijai nodrošināt instrumentu, ar kuru var iegūt informāciju, kas ir nepieciešama, lai noteiktās jomās veiktu tai Līgumā paredzētos uzdevumus.

Saskaņā ar judikatūru LESD 337. pantā Komisijai ir paredzēta vispārēja kompetence iegūt visu veidu informāciju, kas ir nepieciešama, lai veiktu Komisijai Līgumos noteiktos uzdevumus, ievērojot Padomes noteiktos nosacījumus un ierobežojumus. Šī norma ir uzskatāma par to aktu juridisko pamatu, kas attiecas uz Komisijas veikto informācijas ieguves vispārējo darbību, jo pretējā gadījumā šādus aktus nāktos pamatot ar dažādām Līgumu normām, kurās Komisijai ir paredzēti konkrēti uzdevumi, un būtu jāprasa minēto vākšanu veikt nolūkā panākt konkrētās ES politikas mērķu sasniegšanu.[11]

Tiesa noteica, ka, lai noskaidrotu, vai tāda Savienības tiesību akta juridiskais pamats, kura īstenošanas mērķis ir informācijas ieguve zināmā nozarē, ir LESD 337. pants vai kāds konkrēts juridiskais pamats, ir jānonāk pie slēdziena, ka minēto aktu no tā mērķa un satura viedokļa var uzskatīt par nepieciešamu, lai sasniegtu tikai aplūkojamai Eiropas Savienības politikai nospraustos mērķus.

Priekšlikuma 2. pantā ir noteikts, ka SMIT ir jāpiemēro konkrētā jomā. Tādēļ tas ir cieši saistīts ar šajā pantā uzskaitītajiem Savienības politikas mērķiem. Tomēr informācijas instruments ir daļa no vispārēja tādas īstenošanas stratēģijas, kuras mērķis kopumā ir uzlabot vienotā tirgus noteikumu un ES tiesību vispārēju ievērošanu Komisija informāciju drīkst ievākt tikai tādēļ, lai palīdzētu sev veikt savus uzdevumus, īstenojot Savienības tiesību aktus un kontrolējot to izpildi. Nevar teikt, ka priekšlikums saturētu jebkādus noteikumus, ar kuriem SMIT tiek noenkurots to Savienības noteikumu klāstā, kas attiecas uz iekšējo tirgu vai jebkādām priekšlikuma 2. pantā minētām konkrētām nozarēm. Tā vien liekas, ka SMIT mērķis nav sasniegt konkrēti kādai vai vairākām Savienības specifiskām rīcībpolitikām nospraustus mērķus, bet gan atrisināt problēmas, kas atsevišķās nozarēs ir radušās attiecībā uz Savienības tiesību īstenošanu un piemērošanu.

Ņemot vērā iepriekš teikto un SMIT horizontālo raksturu, un to, ka saikne ar 2. pantā uzskaitītajām politikas jomām šķiet, visticamāk, tikai nejauša, ir jākonstatē, ka 43. panta 2. punkts, 91., 114. , 100., 192. pants un 194. panta 2. punkts nav uzskatāmi par šā priekšlikuma atbilstošajiem juridiskajiem pamatiem.

Attiecībā uz LESD 337. pantu jāteic, ka priekšlikumā ne tikai ir Komisijai paredzētas pilnvaras uzņēmumiem un uzņēmumu apvienībām pieprasīt informāciju. Patiesībā tajā ir teikts, ka ar to tiek izveidots ārkārtējs izmeklēšanas instruments, ko var izmantot Komisija, un īstenošanas kontroles līdzeklis. Tā, piemēram, III nodaļā, kurā ir reglamentēti naudas sodi un periodiski soda maksājumi, ir konstatējama liela līdzība ar normām, kas ir saistītas ar Regulā (EK) Nr. 1/2003, Padomes Regulā (EK) Nr. 139/2004 un Padomes Regulā (ES) 2015/1589 noteiktajiem soda mēriem. Tomēr šo tiesību aktu juridiskais pamats, saskaņā ar kuru var paredzēt normas par naudas sodiem un periodiskiem soda maksājumiem, aprobežojas tikai ar konkurences lietām, ir īpaši paredzēts Līgumā un attiecībā uz to nebija nepieciešams izmantot LESD 339. pantu, un tas nav piemērojams citai ar iekšējo tirgu saistītai rīcībpolitikai. SMIT gadījumā Komisijas sniegtajā juridiskajā pamatā, proti, LESD 337. pantā, ir Komisijai paredzētas tiesības tikai iegūt informāciju un pārbaudīt tai uzdoto uzdevumu izpildi, taču tai šajā sakarībā nav noteiktas nekādas papildu pilnvaras.

VI - Secinājumi un ieteikumi

Ņemot vērā iepriekš teikto, ir jāsecina, ka LESD 43. panta 2. punkts, 91., 114. , 100., 192. pants un 194. panta 2. punkts nav uzskatāmi par Komisijas ierosinātā SMIT ieviešanas atbilstošajiem juridiskajiem pamatiem un ka pašreizējais priekšlikums mērķis un saturs pārsniedz LESD 337. pantā noteiktās pilnvaras.

Juridiskā komiteja savā 2018. gada septembra sanāksmē attiecīgi nolēma, 12 balsojot par, nevienam pret un 2 atturoties[12], ieteikt LESD 43. panta 2. punktu, 91., 114. , 100., 192. pantu un 194. panta 2. punktu neuzskatīt par Komisijas ierosinātā SMIT ieviešanas atbilstošajiem juridiskajiem pamatiem un ka pašreizējais priekšlikums mērķis un saturs pārsniedz LESD 337. pantā noteiktās pilnvaras.

Ar cieņu

Pavel Svoboda

[1] Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts.
[2] COM(2017) 257 final.
[3] Komisijas 2015. gada 28. oktobra paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Vienotā tirgus pilnīgošana – plašākas iespējas cilvēkiem un uzņēmējdarbībai (COM(2015) 550 final, 17. lpp.).
[4] Atzinums 2/00 Recueil 2001, I-9713. lpp., 5. punkts.
[5] Lieta C-411/06 Komisija/Parlaments un Padome, Krājums 2009, I-7585. lpp., 45. punkts;
[6] Lieta C-269/97 Komisija/Padome, Recueil 2000, I-2257. lpp., 44. punkts.
[7] Lieta C-491/01 British American Tobacco (Investments) un Imperial Tobacco, EU:C:2002:741, 94. punkts; T-526/10 Inuit Tapiriit Kanatami, EU:T:2013:215, 66. punkts;
[8] Lieta C-211/01 Komisija/Padome, Recueil 2003, I-08913. lpp., 40. punkts; Lieta C-178/03 Komisija/Eiropas Parlaments un Padome, Krājums 2006, I-107. lpp., 43.–56. punkts.
[9] Lieta C-300/89 Komisija/Padome (”Titanium Dioxide”), Recueil 1991, I-2867. lpp., 17.–25. punkts; Lieta C-268/94 Portugāle/Padome, Recueil 1996, I-6177. lpp.
[10] Sk., piemēram, spriedumu lietā C-217/04 Apvienotā Karaliste/Parlaments un Padome (ENISA), Krājums 2006, I-3771. lpp., 42. punkts.
[11] Lieta C-490/10 Parlaments/Padome, EU:C:2012:525, 63.-64. punkts.
[12] Galīgajā balsošanā piedalījās: Pavel Svoboda (priekšsēdētājs), Mady Delvaux, Laura Ferrara (priekšsēdētāja vietniece), Axel Voss (atzinuma sagatavotājs), Alex Mayer (aizstāj Mary Honeyball saskaņā ar 200. panta 2. punktu), Joëlle Bergeron, Geoffroy Didier, Pascal Durand, Sylvia-Yvonne Kaufmann, Julia Reda, Evelyn Regner, Virginie Rozière, Francis Zammit Dimech, Tadeusz Zwiefka.

ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts	Priekšlikums, ar kuru paredz nosacījumus un procedūru, saskaņā ar kuru Komisija var pieprasīt uzņēmumiem un uzņēmumu apvienībām sniegt informāciju attiecībā uz iekšējo tirgu un ar to saistītām jomām
Atsauces	COM(2017)0257 – C8-0140/2017 – 2017/0087(COD)
Datums, kad to iesniedza EP	2.5.2017
Atbildīgā komiteja Datums, kad paziņoja plenārsēdē	IMCO 31.5.2017
Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ECON 31.5.2017	JURI 31.5.2017
Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu Lēmuma datums	ECON 29.5.2017	JURI 29.5.2017
Referenti Iecelšanas datums	Eva Maydell 30.5.2017
Juridiskā pamata apstrīdēšana JURI komitejas atzinuma datums	JURI 10.9.2018
Izskatīšana komitejā	11.10.2017	21.11.2017	11.7.2018
Pieņemšanas datums	12.7.2018
Galīgais balsojums	+: –: 0:	31 4 2
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	John Stuart Agnew, Pascal Arimont, Dita Charanzová, Carlos Coelho, Sergio Gaetano Cofferati, Anna Maria Corazza Bildt, Daniel Dalton, Nicola Danti, Dennis de Jong, Pascal Durand, Maria Grapini, Liisa Jaakonsaari, Eva Maydell, Marlene Mizzi, Nosheena Mobarik, Jiří Pospíšil, Christel Schaldemose, Andreas Schwab, Olga Sehnalová, Jasenko Selimovic, Ivan Štefanec, Catherine Stihler, Richard Sulík, Róża Gräfin von Thun und Hohenstein, Mylène Troszczynski, Mihai Ţurcanu, Anneleen Van Bossuyt, Marco Zullo
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Biljana Borzan, Birgit Collin-Langen, Julia Reda, Marc Tarabella, Matthijs van Miltenburg, Sabine Verheyen
Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Asim Ademov, Isabella De Monte, Sylvie Goddyn
Iesniegšanas datums	12.9.2018

ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

31	+
ALDE	Dita Charanzová, Matthijs van Miltenburg, Jasenko Selimovic
ECR	Daniel Dalton, Nosheena Mobarik, Richard Sulík, Anneleen Van Bossuyt
EFDD	Marco Zullo
GUE/NGL	Dennis de Jong
PPE	Asim Ademov, Pascal Arimont, Carlos Coelho, Birgit Collin-Langen, Anna Maria Corazza Bildt, Eva Maydell, Jiří Pospíšil, Andreas Schwab, Ivan Štefanec, Róża Gräfin von Thun und Hohenstein, Mihai Ţurcanu, Sabine Verheyen
S&D	Biljana Borzan, Sergio Gaetano Cofferati, Nicola Danti, Isabella De Monte, Maria Grapini, Liisa Jaakonsaari, Marlene Mizzi, Christel Schaldemose, Olga Sehnalová, Catherine Stihler

4	-
EFDD	John Stuart Agnew
S&D	Marc Tarabella
VERTS/ALE	Pascal Durand, Julia Reda

2	0
ENF	Sylvie Goddyn, Mylène Troszczynski

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+ : par

- : pret

0 : atturas

Pēdējā atjaunošana: 2018. gada 21. septembris

Juridisks paziņojums - Privātuma politika