Priekšsēdētājs. − Nākamais darba kārtības punkts ir Beatrice Patrie Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas vārdā sagatavotais ziņojums (A6-0281/2007) par Zaļo grāmatu par patērētāju tiesību aizsardzību reglamentējošo noteikumu pārskatīšanu (2007/2010(INI).

  Béatrice Patrie (PSE), referente. – (FR) Komisāres kundze, priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es vēlētos sākt ar pateicību komisārei Meglena Kuneva par mūsu produktīvo sadarbību.

Kādēļ mums ir šī Zaļā grāmata un Eiropas Parlamenta ziņojums? Šos pasākumus, kas paredzēti tam, lai Eiropas patērētāju tiesību aizsardzību reglamentējošos noteikumus, t.i. astoņas direktīvas, kas pieņemtas laikā no 1985. līdz 1999. gadam, padarītu saskaņotākas un modernākas, attaisno trīs faktori.

Pirmkārt, straujā jauno tirdzniecības metožu attīstība, galvenokārt, e-tirdzniecība, dažus no Eiropas tiesību aktiem ir padarījusi novecojušus.

Otrkārt, pašreizējos reglamentējošos noteikumos ir daudz pretrunu, tostarp identisku konceptu dažādas juridiskās definīcijas.

Treškārt, agrāk pieņemtais lēmums izvēlēties minimālu saskaņošanu, tādējādi dalībvalstīm ļaujot saglabāt īpašus nacionālos noteikumus, ir novedis pie tiesiskās vides fragmentācijas, ņemot vērā to, ka spēkā esošie noteikumi nosaka minimālos Eiropas standartus, taču nedefinē nevienu pašu metodi, kā tie būtu sasniedzami. Tā rezultāts saskaņā ar 2006. gada septembra Eirobarometra rādītājiem ir tāds, ka 50% pilsoņu ir piesardzīgāki pret pārrobežu pirkumiem, savukārt 71% uzskata, ka aizstāvēt savas tiesības ir grūtāk tad, ja pirkums ir izdarīts pie citā dalībvalstī esoša pārdevēja.

Līdzīgi, uzņēmējiem ir svarīgi zināt, ka tie gūs labumu no drošas regulējošās vides un spēs gūt vislielāko labumu no iekšējā tirgus, kas aptver gandrīz 500 miljonus patērētāju. Viens no šī ziņojuma izaicinājumiem ir ieiet kvalitatīvā etapā, zināmā mērā veidojot pamatu Eiropas patērētāju kodeksam. Tomēr, kādas metodes tad izmantot? Eiropas Parlaments pilnībā atbalsta Komisijas ierosināto metodiku, proti, jauktu vai kombinētu pieeju: no vienas puses, tā balstās uz horizontālo instrumentu definīcijas maksimālas saskaņotības nodrošināšanai, pašreizējās direktīvās izmantojot identiskus tiesiskos konceptus; no otras puses, tā nosaka, ka nepieciešamības gadījumā ir veicama dažu tādu nozaru direktīvu pārskatīšana, kurās minimāla saskaņotība turpinās pastāvēt.

Horizontālais instruments ir jāizstrādā ar mērķi vienā dokumentā apkopot Eiropas patērētāju pamattiesības. Pirmkārt, tas ietvers vienotu „patērētāja” definīciju, kam saskaņā ar Parlamenta viedokli būtu jāattiecas uz jebkuras fiziskas vai juridiskas personas rīcību, kas neietilpst to tirdzniecības, uzņēmējdarbības vai profesijas aktivitātēs, savukārt „profesionālis” būtu jādefinē kā jebkura persona, kas rīkojas, lai sasniegtu ar tās tirdzniecību, uzņēmējdarbību vai profesiju saistītus mērķus. Jūs varētu jautāt, kādēļ ir nepieciešama šāda ierobežojoša „patērētāja” definīcija? Faktiski, tas ir pašu patērētāju interesēs. Pastāv liels risks, ka, ja patērētāju tiesību aizsardzību reglamentējošo noteikumu piedāvātā īpašā aizsardzība tiktu paplašināta un attiecināta uz plašāku subjektu loku, tas novestu pie zemāka līmeņa aizsardzības, no kā mēs vēlamies izvairīties.

Otrkārt, horizontālais instruments garantēs patērētāju atteikuma tiesības gadījumos, kad pirkums ir izdarīts internetā vai darījumos, kas noslēgti ārpus uzņēmuma telpām. Atteikuma termiņa aprēķināšanas noteikumi tiks saskaņoti: pašlaik atteikuma periods ir, piemēram, vismaz septiņas dienas attiecībā uz distances līgumiem, taču noteiktās valstīs, piemēram, Vācijā un Somijā, ir ieviests 14 dienu periods. Atteikuma tiesību izmantošanas metodes arī tiks saskaņotas.

Treškārt, horizontālais instruments paskaidros, kas ir domāts ar „negodīgiem nosacījumiem” līgumos starp profesionāļiem un patērētājiem. Būs melnais saraksts ar aizliegtajiem nosacījumiem, saraksts ar nosacījumiem, kas tiek uzskatīti par negodīgiem, un citiem nosacījumiem, kuru negodīgumu patērētāji varētu pierādīt tiesas procesa ceļā.

Ceturtkārt, ar likumu noteiktās divu gadu garantijas termiņš tiks pagarināts, iekļaujot laiku, kurā preces atrodas remontā un netiek lietotas.

Piektkārt, no jauna tiks apstiprinātas tiesības uz kompensācijām un tiks noskaidroti to nosacījumi; un galvenais, ka horizontālais instruments spēs piemēroties pārmaiņām. Specifiskus tiesiskos jautājumus turpinās risināt tā saucamajās nozaru direktīvās un tie lielākoties būs pakļauti minimālai saskaņošanai ar, mūsuprāt, savstarpējās atzīšanas klauzulas palīdzību, kuras mehānisms būs jānosaka un kurai būtu jāveicina tiesisku konfliktu atrisināšana.

Visbeidzot, manā ziņojumā ir uzsvērts, ka bez informācijas un bez iespējām pieprasīt kompensāciju patērētājiem būs tikai un vienīgi virtuālas tiesības. Efektīvai tiesību izmantošanai ir nepieciešamas informācijas kampaņas atsevišķās valstīs un Eiropas līmenī, lielāka skaidrība un aktīvāka Eiropas Patērētāju tiesību aizsardzības centru darbība, kā arī tiesas ceļā un ārpus tiesas iegūto kompensāciju saņemšanas veicināšana.

Nobeigumā, Parlaments atgādina par diskusijām par kolektīvo pārsūdzību. Būdama referente, es uzskatu, ka kolektīvā pārsūdzība kā īpašs liela daudzuma strīdu atrisināšanas līdzeklis, ir svarīga metode, kas ir pelnījusi tālāku apsvēršanu. Es aicinu Komisiju tuvākajos mēnešos iesniegt precīzus pētījumus un tiesiskos priekšlikumus. Tomēr, man ir skaidri jānorāda, ka Eiropas kolektīvās pārsūdzības forma atšķirsies no Amerikas kolektīvās prasības formas, kuras ļoti aktīvā filozofija, kas ietver agresīvu patērētāju aģitāciju no negodīgu juristu puses, un metodes, kas īpaši paredz kompensēt operatoru soda naudu maksājumus, ir ļoti tāla no Eiropas valstu tiesiskās kultūras.

Tieši pretēji, es uzskatu, ka Eiropas procedūrai būs jāļauj asociācijām rīkoties visu to vārdā, kas viena un tā paša negodīgā profesionāļa dēļ ir cietuši līdzīgus zaudējumus, lai viena procesa laikā un bez pārsteidzīgas rīcības iegūtu tiem pienākošos kompensāciju.

Nobeidzot, es vēlētos teikt, ka šī Zaļā grāmata aizsargā ļoti augstus mērķus, un personīgi es ceru, ka Parlamenta balsojums skaidri parāda patērētāju Eiropas turpmāko ceļu.

  Meglena Kuneva, Komisijas locekle. − Priekšsēdētāja kungs, es tiešām ļoti priecājos šodien būt šeit, lai ar jums apspriestu Zaļajā grāmatā par patērētāju tiesību aizsardzību reglamentējošo noteikumu pārskatīšanu minētos svarīgos jautājumus.

Es vēlētos sākt ar sirsnīgas pateicības izteikšanu Beatrice Patrie, visiem Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas referentiem un Diana Wallis, kas izstrādāja juridiskās komitejas atzinumu. Darbs pie šī ziņojuma bija izcils komandas darbs ļoti ciešā sadarbībā. Es neesmu vienkārši pieklājīga: šī ir patiesa Parlamenta smagā darba atzinība.

Astoņas pārskatāmās patērētāju tiesību aizsardzības direktīvas koncentrējas uz pārdošanas un pakalpojumu sniegšanas līgumu slēgšanas posmu. Šīs astoņas direktīvas attiecas, piemēram, uz patēriņa preču pārdošanu, distances līgumiem, līgumiem, kas noslēgti ārpus uzņēmuma telpām, un negodīgiem līgumu nosacījumiem. Tomēr, tās visas ir minimāli saskaņotas, kā rezultātā mēs sastopamies ar daudzām valstu normām, kas balstās uz Kopienas standartiem. Šī likumdošanas sadrumstalotība ir mulsinoša patērētājiem un dārga uzņēmumiem.

Tādēļ 2007. gada 8. februārī Komisija uzsāka plašas konsultācijas – Zaļo grāmatu par patērētāju tiesību aizsardzību reglamentējošo noteikumu pārskatīšanu. Pārskatīšanas mērķis ir vienkāršot un piemērot pastāvošos noteikumus, samazinot likumdošanas sadrumstalotību. Tam galu galā būtu jāpalielina patērētāju uzticība iekšējam tirgum un jāļauj uzņēmumiem, it īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, vieglāk tirgoties visā ES.

Ar šī procesa palīdzību mums ir iespēja veicināt patiesi integrētu ES mazumtirdzniecības tirgu, nodrošinot patērētājiem zemākas cenas un lielāku izvēli un vienmērīgi stimulējot izaugsmi un darba vietu radīšanu.

Es priecājos, ka Komisija un Eiropas Parlaments vienojas par kopīgu pozīciju šī ļoti svarīgā un problemātiskā jautājuma risināšanā. Jūsu atbalsts būs būtisks, jo varēsim uz to atsaukties mūsu tālākajā darbā un īpašos priekšlikumos.

Pēc tam, kad Eiropas Parlaments būs pieņēmis ziņojumu par Zaļo grāmatu, konsultāciju iznākums tiks publicēts Veselības un patērētāju aizsardzības ģenerāldirektorāta interneta vietnē. Tas notiks oktobrī. Tomēr jau tagad varu jums sniegt rezultātu pārskatu par dažiem galvenajiem jautājumiem.

Pirmkārt, Komisija atzinīgi vērtē Parlamenta atbalstu jauktai pieejai pārskatīšanai, kas ietver horizontālu reglamentējošo instrumentu aspektus, kas kopīgi dažādām direktīvām, apvienojumu ar noteiktu aspektu saglabāšanu nozaru direktīvās. Jau tagad varu jūs informēt par to, ka šo jaukto pieeju atbalsta vairākums Zaļās grāmatas respondentu.

Kas attiecas uz saskaņošanu, Komisija atzinīgi vērtē Parlamenta apstiprināto mērķtiecīgas un pilnīgas saskaņošanas principu, kas nozīmē patērētāju tiesību aizsardzības direktīvu galveno aspektu pilnīgu saskaņošanu, kas nepieciešama, lai uzņēmumiem un patērētājiem nodrošinātu iekšējo tirgu.

Šis atbalsts patērētāju tiesību aizsardzību reglamentējošo noteikumu pilnīgai saskaņošanai – vai mērķtiecīgai pilnīgai saskaņošanai – ir kopīgs vairākumam Zaļās grāmatas respondentu, it īpaši uzņēmumiem un dalībvalstīm. Tomēr, vairākās jomās saglabāsies minimāli noteikumi. Komisija piekrīt Parlamentam, ka šajās jomās ir jāpiemēro savstarpējās atzīšanas klauzula, lai pārliecinātos, ka dalībvalstu uzliktās papildu prasības nerada nepamatotas iekšējā tirgus barjeras.

Par specifiskākiem jautājumiem, tādiem kā atteikuma tiesību saskaņošana reglamentējošajos noteikumos, preču piegādes definīcija vai negodīgu līgumu nosacījumu saraksta sastādīšana ES līmenī, vairākums Zaļās grāmatas respondentu ir izteikuši viedokļus, kas lielā mērā sakrīt ar ziņojumu, par ko šodien tiks balsots.

Nobeigumā, es vēlētos jums pateikties par apņemšanos palīdzēt Eiropas pilsoņiem baudīt visas iekšējā tirgus sniegtās priekšrocības. Ar prieku gaidu darbu kopā ar jums pie mūsu kopīgo mērķu sasniegšanas un iekšējā tirgus izveides mūsu pilsoņiem.

  Diana Wallis (ALDE), Juridiskās komitejas atzinuma sagatavotāja. – Priekšsēdētāja kungs, Juridiskās komitejas vārdā es vēlētos sākt ar pateicības izteikšanu Beatrice Patrie par sadarbību un kopīgo darbu pie šī ziņojuma. Juridiskā komiteja nepārprotami atzinīgi vērtē Zaļo grāmatu un ir pateicīga par to, ka Komisija sagaidīja Parlamenta atzinumu.

Termins, kas daudz pieminēts manas komitejas atzinumā, ir saskaņotība un saskaņotības nepieciešamība. Mēs to lielā mērā redzam kā „labāka likumdošanas procesa” darba kārtības daļu, kas Parlamentā tika apspriesta šīs nedēļas sākumā, un arī kā iekšējo tirgu reglamentējošo tiesību aktu un visas civiltiesību un komerctiesību jomas, kuras neatņemama daļa lielā mērā ir arī līgumtiesības, saskaņotību.

Es vēlos sākt ar to, ka daži no mums, strādājot pie šī jautājuma Juridiskajā komitejā, varbūt ir sākuši nožēlot mūsu kopējās Juridiskās un iekšējā tirgus komisijas darba pārtraukšanu, kā tas bija iepriekšējā Parlamenta pilnvaru laikā. Tas ir labi, ka patērētāju tiesību jautājumus tagad izskata tā pati komiteja, taču varbūt būtu jākaunas par to, ka esam pazaudējuši koncentrēšanos uz iekšējo tirgu un civiltiesībām un komerctiesībām. Šī koncentrēšanās ir bijusi nedaudz deformēta. Līdz šim mēs kā Parlaments esam bijuši ļoti naski nosodīt Komisiju par vienotas domāšanas trūkumu, un tagad mums nav jājūtas vainīgiem par šīm pašām grūtībām. Tādēļ Juridiskajai komisijai ir skaidrs, ka šīs pārskatīšanas laikā mums jāpatur acīs plašāks līgumtiesību, civiltiesību un komerctiesību kā viena veseluma konteksts.

Šajā sakarībā, man, protams, ir jāatsaucas uz darbu pie kopējā modeļa izveides attiecībā uz līgumtiesībām. Šajā jomā jau daudz kas ir padarīts, un mūsu komiteja cer, ka arī nākotnē darbs tiks turpināts. Tas ir ļoti būtiski mūsu sniegtajam atzinumam.

Līgumtiesību projekts ir labāka likumdošanas procesa pamatā, un skaidrs, ka šai reglamentējošo noteikumu pārskatīšanai ir jābūt kā dārgakmenim šajā kronī. Tie nenovēršami ir saistīti, un pat tad, ja dalībvalstis pret šo līgumtiesību projektu būs atturīgas, šis Parlaments tāds nav un nebūs arī nākotnē, un tas sagaida, ka Komisija turpinās šo kopīgo darbu.

Protams, ar patērētāju tiesības reglamentējošajiem noteikumiem pastāv lielas grūtības. Mēs visi esam teikuši, ka vēlamies lielāku saskaņotību, kas, šķiet, ir saņemto atbilžu galvenā būtība. Taču patērētāju tiesības reglamentējošajiem noteikumiem ir jābūt ļoti pieejamiem un saprotamiem mūsu pilsoņiem, lai iekšējais tirgus varētu darboties. Abām darījuma pusēm ir jāsaprot savas tiesības un pienākumi.

Valstu kontekstā patērētāju tiesības reglamentējošie noteikumi gadu gaitā ir attīstījušies, dažreiz varbūt valstu līmenī gūtās pieredzes rezultātā, kas, bieži diemžēl ir visai slikta, un arī noteiktā kultūras kontekstā. Tas nozīmē, ka patērētāju tiesības reglamentējošie noteikumi, kurus mēs visi zinām mūsu valsts vidē, ir noteikumi, kas izraisa zināmu savstarpējo reakciju starp mums un mūsu pilsoņiem. Tā tas ir pieņemts. Cilvēki zina, par ko ir runa. Taču kā lai tādu pašu reakciju, tādu pašu sapratni un pieejamību panākam Eiropas līmenī? Tas ir mērķis, kas mums jācenšas sasniegt ar jebkuru horizontālo instrumentu, ja vēlamies patērētājiem visā iekšējā tirgū radīt pārliecību, kuras viņiem pašlaik vēl acīmredzami trūkst, lai viņi daudz vairāk izmantotu iekšējā tirgus sniegtās iespējas.

Tātad, no manis teiktā ir skaidrs, ka mēs kā komiteja uzskatām, ka ir jāpārliecinās, ka patērētāju tiesību aizsardzību reglamentējošie noteikumi darbojas kopā ar citiem Eiropas tiesību instrumentiem, it īpaši ar tādiem starptautisko privāttiesību instrumentiem kā Romas I regula.

Mēs nevaram mūžīgi turpināt šo cīņu par to, kuri tiesību akti tiek piemēroti attiecīgajā brīdī. Tādēļ mums ir nepieciešams līgumtiesību projekts, kopējs modelis. Mums ir nepieciešams horizontāls instruments un mums ir jātiecas pēc tā, ko daži ir nosaukuši par „zilo karogu”, kas mums sniegtu Eiropas tirdzniecības noteikumus un nosacījumus un Eiropas patērētāju tiesību aizsardzības un līgumtiesību nosacījumus, kas patiesi liks mūsu iekšējam tirgum darboties.

  Kurt Lechner, PPE-DE Grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisāres kundze, dāmas un kungi, es arī vēlētos sākt ar pateicību Beatrice Patrie par labo sadarbību un darbu pie šī ziņojuma. No mūsu skatu punkta, mēs uzskatām, ka mēs varētu pilnībā atbalstīt komitejas darba rezultātu. Patērētāju tiesību aizsardzība ir ļoti svarīga, it īpaši PPE-DE grupai.

Man ir trīs minūtes laika, tādēļ ļaujiet pateikt dažas svarīgākās lietas: pirmkārt, tas ir absolūti pareizi, kā to tikko jau minēja Diana Wallis, ka „labākas likumdošanas” darba kārtībā nav nepieciešamības pārskatīt dažādu direktīvu vienoto domāšanu–saskaņotību, un zināmā mērā konsolidēt kopīgos elementus ar mērķi veikt sistemātisku pārskatīšanu. Tomēr, šajā kontekstā mēs nevēlamies redzēt paplašināšanos patērētāju līgumtiesību virzienā, un šie centieni ir ļoti cieši jāsaskaņo ar darbu pie kopējā modeļa, kurš arī ir jāņem vērā. Tāpat, mūsuprāt, svarīga ir absolūta saskaņotība ar Romas I regulu, t.i. ar starptautisko privāttiesību attiecīgajiem nosacījumiem.

Kas attiecas uz atsevišķām direktīvām, es kopumā atbalstu minimālas saskaņošanas pieeju, kā to jau minēja Beatrice Patrie, taču tas neizslēdz iespēju, ka atsevišķas jomas noteikti būtu jāregulē, kur vien tas iespējams. Tomēr, šeit ir jāizmanto uzmanīga pieeja, kurā būtu ņemtas vērā atsevišķu dalībvalstu kultūras īpatnības un apstākļi; citādi, rezultātā mums būs pārāk liela regulācija.

Es vēlētos vērst jūsu uzmanību uz 4. grozījumu, ko iesniedza Sociālistu grupa un kurā ir teikts, ka saskaņošanas procesā dalībvalstīs nedrīkst atcelt nevienu likumdošanas normu. Tas nozīmētu, ka gadījumā, ja saskaņošana notiek, citiem vārdiem sakot, ja beigās visi noteikumi tiek apvienoti, tad iznākums būs pilnīgi pretējs tam, ko jūs, komisāres kundze, pamatoti esat aicinājusi sasniegt, t.i. skaidru un vienkāršu likumdošanu, kas strādā visu labā. Tā vietā, iznākums varētu būt pārmērīga regulācija, kas nebūt nav tas, ko mēs vēlamies.

Vispārīgāk runājot, komisāre ir ierosinājusi vairākus samērā nopietnus jautājumus par atsevišķām direktīvām, kurām nepieciešama ļoti uzmanīga pārskatīšana un uz kurām mēs esam dažādi reaģējuši. Īpaši mēs noraidām kolektīvās pārsūdzības: mēs Eiropā nevēlamies ASV noteikumus. Tāpat mēs noraidām arī ražotāju atbildību jeb līgumu slēgšanas brīvības ierobežojumus, ja atsevišķi apspriesti punkti vai cena ir jāpārskata saskaņā ar standarta nosacījumiem un uzņēmējdarbības situāciju un ļaunprātīgi izmantotajiem punktiem.

Es tikai vēlos uzsvērt, ka integrēta pieeja ir būtiska. Patērētāji nav tikai patērētāji; tie ir arī uzņēmēji, kompāniju darbinieki. Vai es varētu uzzināt, cik daudz laika man vēl ir, iepriekš es neieklausījos: es domāju, ka man ir trīs minūtes, tādēļ es izsakos īsi. Tātad, patērētāji ir ieinteresēti arī savu kompāniju labklājībā. Tādēļ būtiska ir kopējā aina. Esmu pārliecināts, ka Komisija uzskata tāpat. Mēs nevaram vienmēr uz šo jautājumu skatīties tikai no vienas perspektīvas. Patērētājiem nekādi netiek pakalpots, ja tiem liek priekšā visaptverošu likumdošanu, kas galu galā iznīcina ekonomikas un viņu pašu biznesa iespējas.

Šajā sakarībā, es vēlētos atkārtoti izteikt pateicību visiem, kas bija iesaistīti šī jautājuma apsvēršanā.

  Evelyne Gebhardt, PSE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, es arī vēlētos izteikt īpašu pateicību ne tikai komisārei Meglena Kuneva, kas mums ir iesniegusi ļoti labu tekstu, bet arī mūsu referentei Beatrice Patrie, kas ir paveikusi izcilu darbu un daudzējādā ziņā virzījusi šo lietu uz priekšu, lai, neskatoties uz daudzajiem strīdīgajiem jautājumiem, kas radās mūsu komitejā, mēs kopumā virzītos uz labas likumdošanas pusi. Es esmu par to ļoti pateicīga.

Ko tad īsti nozīmē šeit izmantotā pieeja? Galu galā, uzdevums ir kaut ko darīt patērētāju labā un tiesību aktus padarīt vienkāršākus, skaidrākus un visaptverošākus. Tas ir mērķis, ko vēlamies sasniegt, tādēļ šī jauktā pieeja ir vispareizākā. Šeit runa ir par horizontālajiem aspektiem, pilnīgu saskaņošanu, kur tas iespējams, piemēram, attiecībā uz patērētāja definīciju un uzņēmējdarbības definīciju, taču tāpat šeit runa ir arī par Eiropas Savienības Līgumu īstenošanu, kuri dalībvalstīm ļauj paturēt vai ieviest augstākus tiesību aktu standartus, ja tās uzskata, ka tā būs pareizāk. Šīs tiesības, protams, ir jāievēro.

Kas attiecas uz savstarpējās atzīšanas jautājumu, tas nozīmē pārliecību pilsoņu starpā un pilsoņu pašapziņu. Tieši par to ir runa, un tieši to mums ir jāattīsta. Es pilnībā atbalstu Diana Wallis teikto: mums ir jānodrošina, ka tiek ievērotas starptautiskās privāttiesības, kā tas noteikts, piemēram, Romas I regulā. Citādi mums atkal būs šis daudzu elementu apkopojums, kas noved pie skaidrības trūkuma un tiesiskas neskaidrības, kas nebūt nav tas, ko vēlamies. Šī iemesla dēļ mana grupa saka skaļu „nē” šai dīvainajai iekšējā tirgus klauzulai, kuru daži šī Parlamenta locekļi nepārtraukti atbalsta. Neviens no viņiem līdz šim nav spējis man paskaidrot, ko īsti viņi cenšas panākt. Tomēr, man ir aizdomas, ka aiz tā slēpjas mēģinājums vēlreiz apspriest Romas I regulas nosacījumus. Mēs tam sakām skaļu „nē”; tādēļ mēs nevēlamies šo nosacījumu.

Kas attiecas uz kolektīvām pārsūdzībām, Kurt Lechner, tas tiešām paliek diezgan smieklīgi, ka atkal dzirdu jūs sakām, ka mēs nevēlamies ASV situāciju. Protams, ka mēs to nevēlamies. Mēs vēlamies tādu kolektīvo pārsūdzību, kas mūsu pilsoņiem ļautu izmantot savas tiesības, tajā pašā laikā respektējot Eiropas Savienībā esošās tradīcijas un kultūru. Mēs noteikti nevēlamies ieviest ASV noteikumus. Ne par to ir runa. Runa ir par iespēju došanu mūsu pilsoņiem izmantot to tiesības. Es uzskatu, ka ir ļoti slikti, ka jūsu grupa par šo jautājumu vēl arvien saka uzstājīgu „nē”. Jums tiešām vajadzētu padomāt, ko īsti vēlaties.

Mēs vēlamies lielāku skaidrību; citiem vārdiem sakot, mēs vēlamies samazināt skaidrības trūkumu tiesību aktos, lai nodrošinātu netraucētu Eiropas Savienības Līgumos ietverto principu īstenošanu, un mēs vēlamies ievērot starptautiskos nolīgumus, ko esam noslēguši. Tas ir pamats, kas nodrošinās to, ka patērētāji patiesi ir labi aizsargāti, ka viņi ir informēti par savām tiesībām un ka to rīcībā ir līdzekļi, ar kuru palīdzību šīs tiesības izmantot. Ja mēs to varam panākt, Meglena Kuneva un Beatrice Patrie, tad būsim darījuši daudz laba un sasnieguši patiesu progresu.

  Danutė Budreikaitė, ALDE Grupas vārdā. – (LT) Atsevišķu cilvēku, patērētāju vajadzību apmierināšana ir viens no galvenajiem ES ekonomiskās integrācijas mērķiem. Iekšējais tirgus nerūpējas pats par sevi; tā mērķis ir pakalpot cilvēkiem, tādēļ ir svarīgi visās ES dalībvalstīs garantēt patērētāju tiesības ar aktīvu preču, pakalpojumu, kapitāla un darba tirgu palīdzību. ES esošais darba tirgus, ko regulē acquis, praksē nav efektīvs. Ņemot to vērā, Komisija sev ir noteikusi mērķi sasniegt patiesu patērētāju iekšējo tirgu, panākot līdzsvaru starp augsta līmeņa patērētāju tiesību aizsardzību un uzņēmumu konkurētspēju. Ir nepieciešama ilgtspējīga pieeja, kas neradītu interešu konfliktu starp patērētājiem un uzņēmējiem. Tomēr, šādas ilgtspējīgas pieejas trūkst. Bieži vien dalībvalstis izmanto savas tiesības noteikt stingrākus noteikumus, kas nodrošinātu augstāka līmeņa patērētāju tiesību aizsardzību. Es uzskatu, ka reglamentējošo noteikumu pārskatīšanai rezultātā ir jānodrošina vienādus patērētāju tiesību aizsardzības līmeņus, neskatoties uz patērētāja dzīvesvietas valsti vai valsti, kurā preces vai pakalpojumi ir pirkti. Tādēļ es atbalstu ierosināto horizontālo metodi, kas būtu jāpiemēro visiem patērētāju līgumiem gan vietējos, gan starptautiskos darījumos. Tomēr, runājot par patērētāju un uzņēmēju interesēm, pēdējo intereses bieži vien dominē. Patērētāji ir spiesti uzņemties gandrīz pilnīgu atbildību par darījumu un pakalpojumu sniegšanas laikā ir pakļauti papildu nosacījumiem un cenu palielinājumiem; līgumus var pārtraukt ex parte. Tas īpaši ir raksturīgs tādām neregulētām jomām kā mājokļu celtniecība. Patērētāji ir spiesti vērsties tiesā, lai risinātu strīdus ar darbuzņēmējiem, un tiem netiek sniegtas nekādas būtiskas materiālas vai morālas kompensācijas. Tādēļ es domāju, ka ir jāuzsāk pārbaudes pret krāpšanu attiecībā uz līguma galveno priekšmetu un cenu adekvātumu. Turklāt, kas attiecas uz līgumpārkāpumiem saskaņā ar horizontālo instrumentu, es atbalstu to, ka ir jāievieš vispārējas patērētāju tiesības uz kompensācijām par materiāliem un morāliem zaudējumiem. Bez tam, es domāju, ka patērētāju tiesību aizsardzību reglamentējošie noteikumi ir jāsasaista ne tikai ar civiltiesībām un komerctiesībām, bet ka ir arī jāveic pasākumi, lai ierobežotu zemas kvalitātes produktu un pakalpojumu iekļūšanu tirgū.

  Leopold Józef Rutowicz, UEN Grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētāja kungs, patērētāju tiesību aizsardzību reglamentējošo noteikumu pārskatīšana ir īpaši svarīga vienotā tirgus attīstībai un funkcionēšanai. Barjeru atcelšana un efektīvi risinājumi patērētāju tiesību aizsardzības jomā miljoniem pilsoņu, kuri pārvietojas no vienas Eiropas Savienības dalībvalsts uz citām, dzīvi padarītu vieglāku.

Skaidri un viegli saprotami nosacījumi, kurus būtu viegli arī ieviest, palīdz veicināt patērētāju ticību vienotā tirgus funkcionēšanai. Tie pozitīvi ietekmē arī preču un pakalpojumu pirkšanu. Pašlaik galvenais jautājums ir izveidot grafiku un veikt steidzamus pasākumus, lai īstenotu Zaļajā grāmatā un ziņojumā par patērētāju tiesību aizsardzību reglamentējošo noteikumu pārskatīšanu noteikto. Es ļoti vēlētos pateikties Beatrice Patrie par pamatīgo un lietišķo ziņojumu.

  Gisela Kallenbach, Verts/ALE Grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisāres kundze, dāmas un kungi, es arī vēlētos sirsnīgi pateikties Beatrice Patrie par ļoti labo sadarbību, kāda tā bija jau no paša sākuma. Jāatzīmē, ka pirmais jūsu iesniegtais variants mums radīja grūtības iesniegt būtiskus grozījumus. Tomēr, diemžēl situācija ir nedaudz mainījusies. Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejā notikušās debates un priekšlikumi, kuru lielākā daļa nāca no PPE-DE un ALDE, manuprāt, Komisijai dod nepareizu signālu, un tās uzdevums tagad ir, pamatojoties uz Zaļo grāmatu, izstrādāt patiesi būtiskus tālākos pasākumus.

Tomēr, tieši Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas darba rezultāts sniedz nepareizu signālu par patērētāju tiesību aizsardzību. Mums patērētāju interešu aizsardzība ir prioritāte. Ja drīkstu jums atgādināt visus nesenos notikumus, it īpaši rotaļlietu atsaukšanu no tirgus, mums visiem ir jābūt skaidram, ka ir nepieciešama steidzama rīcība. Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejā mēs balsojām pret šo ziņojumu, jo, mūsuprāt, tas savā ziņā ved nepareizā virzienā. Tā atkal bija Beatrice Patrie, kura ļoti centās sagatavot kompromisa grozījumus. Ļaujiet man atklāti pateikt, ka balsojums un mūsu grupai sniegtais ieteikums attiecībā uz balsojumu lielā mērā būs atkarīgs no šodienas balsošanas iznākuma.

Ļaujiet man pateikt, ko varētu uzskatīt par mūsu „sāpīgajiem punktiem”. Mēs nevēlamies pilnīgu saskaņošanu, kas novestu pie dažās dalībvalstīs pastāvošo stingrāko patērētāju tiesību aizsardzības standartu likvidēšanas. Izņemot atsevišķus jautājumus par tiesībām un juridiskajām definīcijām, kā to jau vairākkārt atkārtoja Evelyne Gebhardt , mēs uzskatām, ka piemērotāka būtu minimāla saskaņošana. Tomēr, mūsuprāt, tam nevajadzētu iet roku rokā ar savstarpējās atzīšanas principu. Starptautisko nolīgumu gadījumā tas varētu nozīmēt, ka patērētājiem ir jāsaskaras ar 27 dažādām tiesiskajām sistēmām, kas, manuprāt, būtu pārāk nomācoši. Turklāt, izcelsmes valsts principa netieša ieviešana, mūsuprāt, arī ir nepiemērots patērētāju interešu aizsardzības līdzeklis.

Kas attiecas uz negodīgu nosacījumu neiekļaušanu līgumos, mēs vēlamies, lai direktīvu par negodīgiem nosacījumiem patērētāju līgumos varētu attiecināt arī uz atsevišķiem pantiem. Mēs arī uzskatām, ka ražotāja atbildības ieviešana patērētājus stimulēs izmantot Eiropas iekšējā tirgus priekšrocības, jo tā tiem dos lielāku pārliecību, ka viņu tiesības patiesi tiks aizstāvētas arī attiecībā uz ražotājiem citās dalībvalstīs. Diana Wallis šai situācijai ir pievērsusi īpašu uzmanību.

Visbeidzot, es vēlētos jūs lūgt atbalstīt mūsu 16. grozījumu, kurā mēs paskaidrojam, ka būtu pateicīgi par kolektīvo pārsūdzību instrumenta tiesisko un akadēmisko izvērtējumu. Šo prasību ir apstiprinājuši lielākā daļa Ekonomikas un monetārās politikas dalībnieku. Tam vajadzētu mūs mudināt atbalstīt šo priekšlikumu. Šajā ziņā es varbūt vēlos Eiropā redzēt ASV noteikumus.

  Eva-Britt Svensson, GUE/NGL Grupas vārdā. – (SV) Priekšsēdētāja kungs, es vēlētos pateikties referentei par lielisko darbu. Jautājums, kas mums ir jāuzdod, ir šāds: kas patērētāju programmā ir vissvarīgākais – patērētāju tiesības jeb uzņēmumu tiesības? Manuprāt, izvēle ir pavisam vienkārša. Mums ir jāstiprina patērētāju tiesības, un uzņēmumiem ir jāuzņemas atbildība par saviem produktiem.

Zaļā grāmata apspriež to, kā labāka likumdošanas sistēma palielinās tirdzniecības apjomus starp valstīm, taču galvenajai prioritātei patērētāju tiesību aizsardzību reglamentējošos noteikumos vēl arvien ir jābūt patērētāju tiesību stiprināšanai. Lielākā problēma, ar ko pašlaik saskaras patērētāji, ir tas, ka ir grūti panākt strīda par patērētāju tiesībām izskatīšanu starp dažādām valstīm, jo nav nevienas iestādes, kas risinātu pārrobežu strīdus. Šī problēma kopumā Zaļajā grāmatā netiek risināta.

Pirmām kārtām, ES būtu jāizveido iestādes, kas risinātu šādus strīdus, nevis jārada vēl vairāk ES tiesību aktu. Šo pieeju atbalsta arī Eiropas patērētāju tiesību aizsardzības organizācija BUC. Noteikumi, kas ir piemērojami pašlaik, ir minimāla saskaņošana, t.i. vienots zemākais līmenis, kas visām valstīm ir jāievēro. Tajā pašā laikā, valstīs var būt stingrāki nacionālie tiesību akti. Pāreja uz pilnīgu saskaņošanu ES līmenī ir pretrunā subsidiaritātes principam, kuram tik daudzi, tostarp Komisija, pauž atbalstu.

GUE/NGL grupa ir pret ziņojuma ierosinājumu apvienot minimālu likumdošanu un savstarpējās atzīšanas principu. Savstarpējā atzīšana ir līdzīga izcelsmes valsts principam. Pastāv risks, ka mēs piedzīvosim tiekšanos pēc zemākā patērētāju tiesību līmeņa. Uzņēmumus būs vilinoši dibināt valstīs ar vāju patērētāju tiesību aizsardzību. Par Zaļās grāmatas mērķi, protams, tiek uzskatīta patērētāju pozīciju stiprināšana ES tirgū. Taču, ja nopietni attiecamies pret patērētāju tiesību aizsardzības stiprināšanu, tad mums ir jābalso par GUE/NGL Grupas iesniegto grozījumu, saskaņā ar kuru ir jāpiemēro tās valsts noteikumi, kurā preces tiek pirktas.

Diemžēl man jāsaka, ka vairākās ziņojuma daļās uzņēmumu intereses ir liktas pirmajā vietā un iekšējā tirgus liberalizācija tiek palielināta. Tas apdraud dalībvalstīs jau pastāvošos standartus un līmeņus. Ziņojums patērētāju tiesību aizsardzību reglamentējošos noteikumos ievieš savstarpējās atzīšanas principu. Tas ir pretrunā visiem centieniem uzlabot patērētāju tiesību aizsardzību. Tādēļ patērētāju tiesību aizsardzības dēļ es un GUE/NGL Grupa balso pret šo ziņojumu.

  Dumitru Gheorghe Mircea Coşea, ITS vārdā. – (RO) Priekšsēdētāja kungs, komisāres kundze, kolēģi, es augstu vērtēju Beatrice Patrie ziņojumu. Ļaujiet izteikt sirsnīgus apsveikumus. Es domāju, ka acquis communautaire pārskatīšana patērētāju tiesību aizsardzības jomā ir nepieciešama ne tikai Eiropas tirgus attīstības un attiecību starp ražotājiem un patērētājiem dēļ, bet arī to problēmu dēļ, kas radās pēc Eiropas Savienības paplašināšanās.

Šajā kontekstā es vēlētos jūsu uzmanību vērst uz negatīvo situāciju, kas patērētāju tiesību aizsardzības jomā pastāv jaunajās dalībvalstīs. Esmu pamanījis, ka nenotiek un kavējas preču marķēšanas process jauno dalībvalstu valodās, kuras no 2007. gada 1. janvāra ir kļuvušas par ES oficiālajām valodām.

Piemēram, lielākā daļa preču, kas Rumānijā tiek importētas no Eiropas Savienības, nav marķētas rumāņu valodā un patērētājiem rada būtiskas šaubas par to kvalitāti, īpašībām, lietošanas veidiem un derīguma termiņiem. Es uzskatu, ka tā ir diskriminācija pret daļu ES iedzīvotāju, kuriem nav iespēju izdarīt izvēli, balstoties uz pareizu informāciju.

Tādēļ patērētāju tiesību aizsardzību reglamentējošo noteikumu pārskatīšanas procesā šis jautājums ir jāizskata, lai šādu kavēšanos novērstu, tādējādi aizsargājot visus Eiropas patērētājus, neskatoties uz to, kurā dalībvalstī tie dzīvo.

  Sylwester Chruszcz (NI). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, vienotais tirgus Eiropas Savienībā pašlaik ir neapstrīdams fakts. Tādēļ patērētāju tiesību aizsardzība dalībvalstīs tiek uzskatīta par tik svarīgu jautājumu. Es stingri iebilstu pret Kopienas reglamentējošo noteikumu pārskatīšanas izmantošanu, lai paplašinātu esošo nozaru direktīvu darbības lauku vai lai ieviestu jaunas direktīvas. Lai gan šādi instrumenti patērētājiem ir svarīgi, tie var arī izjaukt noteikto tiesisko kārtību.

Eiropas Komisijas uzdevums ir nodrošināt, lai ziņojumā ierosinātie patērētāju tiesību aizsardzības mehānismi kalpotu patērētāju pārliecības palielināšanai. Tomēr, ir arī svarīgi nodrošināt, lai šie mehānismi neradītu nevajadzīgu slogu uzņēmumiem, it īpaši MVU, un lai tie nenovestu pie papildu jaunu, neefektīvu Kopienas noteikumu radīšanas.

  Marianne Thyssen (PPE-DE). – (NL) Priekšsēdētāja kungs, komisāres kundze, dāmas un kungi, es priecājos, ka Parlamentam šodien ir iespēja runāt par Zaļo grāmatu par patērētāju tiesību aizsardzību reglamentējošo noteikumu pārskatīšanu, un ka mūsu priekšā ir labs ziņojums par šo tematu.

Kopš 1970.-tajiem gadiem mēs Eiropas Savienībā esam centušies izskatīt patērētāju tiesību aizsardzības jautājumus un diezgan daudz šajā jomā jau esam sasnieguši. Tomēr, pēc šiem daudzajiem gadiem un pēc daudzu tiesību aktu izstrādāšanas, ir īstais laiks mazliet atkāpties un vēlreiz apskatīt šo politikas jomu, kas skar visus eiropiešus, lai to koriģētu atbilstoši visiem dažādajiem, Zaļajā grāmatā minētajiem aspektiem un lai to padarītu saskaņotāku attiecībā uz definīcijām un konceptiem. Tas ir ļoti labi, ka šīs debates notiek tajā pašā nedēļā, kad notiek debates par vienotā tirgus pārskatīšanu un labāku likumdošanu.

Patērētāju tiesību aizsardzību reglamentējošiem noteikumiem ir jābūt labiem, un patērētāju tiesību aizsardzība un iekšējais tirgus ir tik cieši saistīti viens ar otru gan tiesiskā, gan politiskā ziņā, ka būtu labi šos divus pārskatīšanas procesus saskaņot. Jebkurā gadījumā, ir pēdējais laiks kliedēt mītu, ka iekšējā tirgus izveides pabeigšana un patērētāju tiesību aizsardzības nodrošināšana ir nesavienojami mērķi. Galu galā, Eiropas politika ar augsta līmeņa patērētāju tiesību aizsardzības palīdzību ne tikai piedāvā pievienoto vērtību, bet arī lielā mērā dod patērētājiem iespēju baudīt visas iekšējā tirgus priekšrocības. Šeit būtiska ir pārliecība, tiesiskā drošība un lietpratēja zināšanas. Ar tā saucamās jauktās pieejas palīdzību, ko jau izskaidroja mani kolēģi, mēs šos trīs mērķus varam sasniegt. Es arī esmu pārliecināta, ka mums nevajadzētu baidīties tiekties pēc maksimālas saskaņošanas jomās, kur tas būtu noderīgi.

Visbeidzot, neaizmirsīsim izpildi. Tas ir labas likumdošanas pēdējais elements. Tomēr, tiesību aizsardzība nav tikai atsevišķu privātu prasību jautājums – vai tās būtu privātpersonu vai kolektīvās pārsūdzības prasības; dalībvalstīm ar rūpīgas uzraudzības palīdzību un ar daudz labākas sadarbības palīdzību starp dažādu valstu administrācijām tā ir jāsasniedz strukturālā līmenī. Nesenā nedrošu rotaļlietu parādīšanās mūsu tirgū, uz ko kāds mans kolēģis jau atsaucās, parāda, ka vēl arvien pastāv draudi patērētāju veselībai un drošībai un ka dalībvalstis šo uzdevumu neuztver pietiekami nopietni. Tādēļ es arī ļoti priecātos no komisāres, kuras runas ievads man ļoti patika, dzirdēt, vai viņa reglamentējošo noteikumu pārskatīšanas procesā plāno kaut ko darīt attiecībā uz strukturālo tiesību aktu izpildi dalībvalstīs.

  Arlene McCarthy (PSE). – Priekšsēdētāja kungs, kā Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas priekšsēdētāja es šodienas svarīgās debates atzinīgi vērtēju kā pirmo soli Eiropas patērētāju tiesību aizsardzības politikas pārskatīšanā un uzskatu, ka tas ir pirmais solis arī mūsu saistību izpildē pret patērētājiem. Mēs esam ļoti pateicīgi par mūsu referentes Beatrice Patrie veikto darbu.

Kā jau vairākkārt ir ticis minēts, šīs debates notiek īstajā laikā, ņemot vērā vasarā un atkal šonedēļ izdarītos paziņojumus par to Ķīnā ražoto bīstamo produktu, atsaukšanu, kas tika pārdoti ar CE zīmi, tādējādi maldinot mūsu patērētājus un liekot tiem ticēt, ka šie produkti ir droši un atbilst ES standartiem. Mūsu šodienas debašu un mūsu patērētāju tiesību aizsardzības politikas galvenajam mērķim ir jābūt patērētāju drošības un veselības aizsardzībai – it īpaši attiecībā uz viegli ievainojamiem patērētājiem un bērniem. Mums ir jānodrošina, ka patērētājiem ir kādas tiesības un kompensācijas situācijās, kad kaut kas noiet greizi.

Es vēlos izmantot šīs debates, lai uzsvērtu izpildes nozīmību, kā to jau darīja Marianne Thyssen. Fakts ir tāds, ka mūsu tiesību sistēmā ir atbilstošie tiesību akti, taču dalībvalstis pietiekami necenšas šos tiesību aktus transponēt. Ilga kavēšanās mūsu patērētājiem liedz izmantot to tiesības. Gadījumos, kad patērētāju tiesību aizsardzības akti ir transponēti, to izpilde bieži ir juceklīga un gadījuma rakstura. RAPEX ziņojums attiecībā uz brīdināšanu par bīstamiem produktiem parāda, ka ne visas dalībvalstis ir iesaistījušās brīdināšanas sistēmā. Gan uzņēmumi, gan valstu varas iestādes ir arvien labāk informētas par produktu drošību, taču ir nepieciešama plašāka darbība, komisāres kundze. Bīstamo ķīniešu rotaļlietu importa atsaukšana var būt tikai kā galējais pasākums.

Mums ir vispārējie produktu drošības tiesību akti, mums ir rotaļlietu drošības tiesību akti, taču mums ir jāpaplašina izpildes un pārbaudes režīmi. Tas ir vienīgais veids, kā patērētājiem nodrošināt patiesu un efektīvu aizsardzību. Tādēļ es, komisāres kundze, vēlos jūs mudināt izstrādāt salīdzinošo ziņojumu patērētāju tiesību aizsardzības jomā, kas kalpotu kā instruments ziņošanai par dalībvalstu aktivitātēm patērētāju tiesību aizsardzības jomā un lai mums kā ievēlētajiem pārstāvjiem palīdzētu reaģēt uz vājas izpildes un novēlotas transponēšanas gadījumiem.

Visbeidzot, komisāres kundze, es vēlētos jums pateikties par to, ka nācāt tieši pie manis kā pie priekšsēdētājas, lai apspriestu rotaļlietu drošības jautājumu.

Es vēlos apliecināt mūsu komitejas atbalstu kopējam darbam, lai ierobežotu bīstamo rotaļlietu importu, lai panāktu stingrāku kontroli uz robežām, lai šos produktus pārtvertu, lai ieviestu stingrākus valsts pārbaudes un izpildes režīmus, lai nodrošinātu to, ka šie produkti nenonāk veikalu plauktos, un, protams, lai ieviestu kopdarbību ar ASV, lai piespiestu Ķīnu paaugstināt tās ražošanas standartus, lai tie atbilstu ES drošības standartiem. Es uzskatu, ka šī pārskatīšana ES ir iespēja Eiropas patērētājiem demonstrēt mūsu apņemšanos un piedāvāt visaugstākos iespējamos standartus, lai Eiropa patērētāju tiesību aizsardzības jomā patiesi būtu kā ceļa zvaigzne visai pārējai pasaulei.

  Marek Aleksander Czarnecki (UEN). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, es ar interesi gaidīju Komisijas Zaļo grāmatu par patērētāju tiesību aizsardzību reglamentējošo noteikumu pārskatīšanu. Regulējošās vides vienkāršošana un uzlabošana ir pelnījusi īpašu uzmanību attiecībā uz to, kā tā ietekmē gan patērētājus, gan uzņēmumus. Tas īpaši ir tiesa attiecībā uz uzņēmumiem, jo 90% no tiem ir MVU, kas ir daudzu straujas attīstības ekonomiku dzinējspēks.

Pašreiz notiekošā darba pie vienotas Eiropas līgumtiesību sistēmas izstrādes kontekstā svarīgi ir ar patērētāju līgumiem saistītās problēmas pilnībā sasaistīt arī ar darbu pie līgumtiesībām. Es arī atbalstu viedokli, ka saskaņošanai ir jānoved pie salīdzināma līmeņa patērētāju tiesību aizsardzības visās dalībvalstīs, pilnībā nesaskaņojot visus valstu nosacījumus. Cenšanās panākt pilnīgu saskaņošanu nozīmē to, ka ievērojami ilgāk būs jāgaida uz to, lai šajā jomā varētu sākt just vēlamos rezultātus.

Es vēlētos pateikties referentei par viņas ziņojumā izmantoto precīzo un detalizēto pieeju šim tematam. Tas ir veicinājis daudzu galveno problēmu izpratni un ir novērsis daudzas bažas.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL). – (PT) Priekšsēdētāja kungs, likumdošanas vienkāršošana nedrīkst novest pie patērētāju tiesību samazināšanas. Mums ir jāstrādā, lai ne tikai saglabātu šīs tiesības pašreizējos tiesību aktos, tostarp arī attiecībā uz finanšu pakalpojumiem, bet arī lai tās uzlabotu tajos gadījumos, kas tiesību aktos nav pietiekami atrunāti, piemēram, tādās jomās kā telekomunikācijas un enerģētika.

Kā ir uzsvērts manas grupas sagatavotajos priekšlikumos, visiem horizontālajiem instrumentiem šajā jomā ir jākoncentrējas uz ierobežota apjoma vispārējo noteikumu definēšanu, kas būtu kopīgi visiem vertikālajiem patērētāju tiesību aizsardzības instrumentiem. Tas nodrošinātu augsta līmeņa patērētāju tiesību aizsardzību, izmantojot apstiprināto minimālas saskaņošanas metodi kopā ar saņēmēja valsts principu, lai tādējādi neietekmētu pastāvošos valstu tiesību aktus.

Būtu nepieņemami, ja patērētāju tiesību aizsardzības direktīva kopumā atgrieztos pie izcelsmes valsts principa, kā tas tika mēģināts direktīvas sākotnējā versijā attiecībā uz pakalpojumu jomas liberalizāciju.

Svarīgākajai ir jābūt patērētāja brīvībai izvēlēties labvēlīgāko likumdošanas sistēmu. Tomēr, iesniegtais ziņojums satur vairākas pretrunas, kuras ir jālabo ar grozījumiem, par kuriem mēs taisāmies balsot. Šādā veidā mēs varam aizstāvēt būtisko principu garantēt, ka saistošie vispārējie noteikumi par patērētāju tiesību aizsardzību ievēro tās tiesības, kas ir spēkā katrā valstī, un nekādi netraucē šīs tiesības arī uzlabot. Faktiski, tiem ir jāspēj veicināt un uzlabot visas pastāvošās tiesības.

Ir arī jāizmanto iespēja noteikumus par negodīgiem nosacījumiem piemērot visiem noslēgtajiem līgumiem, kas satur negodīgus nosacījumus, pat tad, ja tie ir noslēgti atsevišķi. Ir jāsaglabā noteikumi, kas regulē ražotāju tiešo atbildību tajos gadījumos, kad līgumi nenodrošina patērētāju tiesību aizsardzību. Tieši to mēs cenšamies panākt. Ja tas netiks panākts, tad mēs, kā jau minēts, balsosim pret šo ziņojumu.

  Malcolm Harbour (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs, es ļoti atzinīgi vērtēju Beatrice Patrie un manu komisijas kolēģu paveikto darbu pie izcili labi sabalansēta un skaidra ziņojuma izstrādes Komisijai. Esmu pārliecināts, ka tas patiesi palīdzēs Meglena Kuneva pēc iespējas ātrāk sagatavot priekšlikumu pirmajiem tā saucamās „horizontālās direktīvas” etapiem.

Īpaši vēlos pateikties Beatrice Patrie par viņas ieguldījumu šajā procesā. Daudzus gadus kopā ar viņu esmu strādājis pie patērētāju tiesību aizsardzības jautājumiem Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejā. Viņai ir milzīgas zināšanas, kas, manuprāt, šeit ļoti palīdzēja visam uzburties cauri. Man ir žēl, ka turpmāk tik daudz viņu vairs neredzēsim, taču šis ziņojums atspoguļo viņas ieguldījumu šajā jomā.

Tāpat vēlos pateikties komisārei par enerģisko patērētāju tiesību aizsardzības veicināšanu un viņas šai jomai veltīto uzmanību. Arlene McCarthy īpaši atsaucās uz jautājumiem, kas attiecas uz produktiem un rotaļlietām. Tie nav iekļauti šajās debatēs, taču mums būs iespēja ar komisāri tos apspriest komitejas sanāksmē nākamnedēļ.

Es vēlos pieminēt iepriekšējo darbu, kurā mēs visi bijām iesaistīti un kurš līdz šim vēl nav ticis pieminēts – t.i. Negodīgas komercprakses direktīvu. Tā bija kā pagrieziena punkts patērētāju tiesību aizsardzības tiesību aktiem, jo pirmo reizi izklāstīja saskaņošanas noteikumus, kas attiecībā uz negodīgu komercpraksi piemērojami visā Eiropas Savienībā. Daudzās valstīs visa šī negodīgas prakses jautājumu joma valstu likumdošanā nepavisam nebija attīstīta.

Vairāki kolēģi ir atsaukušies uz atbilstības jautājumu, un neaizmirsīsim, kas tas ir pamats, ko daudzas dalībvalstis, tostarp Apvienotā Karaliste, vēl arvien transponē. Tādēļ mums līdztekus Zaļās grāmatas mērķu sasniegšanai ir jāsaglabā spiediens šajā jomā. Es vēlos uzsvērt to, ka komisāre no šī Parlamenta ir saņēmusi skaidru norādījumu, ko, esmu pārliecināts, viņa šodien nodos balsošanai, ātri strādāt pie horizontālās direktīvas – mēs par to esam vienojušies. Nepārprotami, pastāv arī citas jomas, ko vēlamies apspriest, it īpaši jautājums par izmaksām un atbilstību dažādiem standartiem dažādos tirgos. Neaizmirsīsim, ka no vienas puses mēs vēlamies nodrošināt patērētāju uzticību, kā komisāre to uzsvēra savā runā, un to, ka patērētāji jūt, ka viņiem ir labi izstrādātu un patiesi jēgpilnu tiesību kopums. Taču tajā pašā laikā mēs vēlamies mudināt inovatīvus, jaunus uzņēmumus ienākt tirgū un ieviest jaunus produktus un pakalpojumus un nezaudēt drosmi, sastopoties ar pastāvošo juridisko režīmu. Man jāsaka, ka attiecībā uz dažiem jautājumiem, par kuriem tiek runāts citās jomās, piemēram, attiecībā uz Romas I regulu, mazie uzņēmumi ir ļoti nobažījušies par potenciālajām izmaksām, kas radīsies saistībā ar prasību ievērošanu saskaņā ar 27 noteikumu kopumiem – šo jautājumu esmu pārrunājis arī ar komisāri. Ja nodrošinām augsta līmeņa patērētāju tiesību aizsardzību, bet atturam uzņēmumus no ieiešanas šajos tirgos, tad neesam izdarījuši patērētājiem pakalpojumu. Tas ir līdzsvars, ko cenšamies panākt.

Es priecājos, ka komisāre īpaši pieminēja to, ka savstarpējā atzīšana būs būtiska šī procesa daļa. Kas attiecas uz negodīgu komercpraksi, mēs strīdējāmies par iekšējā tirgus klauzulu, kas tika pieņemta balsojot. Attiecībā uz šo jautājumu mēs esam bijuši pilnībā konsekventi. Tas ietilpst līdzsvarā, ko cenšamies panākt, un es esmu pārliecināts, ka mēs to varam panākt.

  Christel Schaldemose (PSE). – (DA) Priekšsēdētāja kungs, es vēlētos izteikt sirsnīgu pateicību Beatrice Patrie par viņas smago darbu un arī pateicību Komisijai. Zaļā grāmata ir ļoti labs instruments problēmu konstatēšanai patērētāju tiesību aizsardzību reglamentējošo noteikumu jomā un risinājumu meklēšanai. Viens no Beatrice Patrie ierosinātajiem risinājumiem ir kombinēta pieeja patērētāju tiesību aizsardzību reglamentējošajiem noteikumiem, kas ietver pilnīgu saskaņošanu pārnozaru jomās un minimālu saskaņošanu nozaru līmenī. Es šo pieeju saprotu un arī atbalstu. Tomēr, manuprāt, mums ir jānodrošina, ka patērētāju tiesību aizsardzību reglamentējošo noteikumu saskaņošana nenoved pie patērētāju aizsardzības līmeņa pazemināšanās. Tādēļ tad, kad šo jautājumu apspriedām Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejā, es iesniedzu priekšlikumu par to, kas ir pazīstams ar nosaukumu „patērētāju aizsardzības garantijas”. Diemžēl šis priekšlikums balsojumā komitejā tika noraidīts, taču tagad Sociālistu grupa Eiropas Parlamentā to ir iesniegusi no jauna, lai mēs par to varētu balsot šeit, plenārsēdē.

Šī priekšlikuma galvenā doma ir Eiropas patērētājiem sniegt drošību vai garantiju, ka to pašreizējās tiesības netiks apdraudētas pat tad, ja notiks pilnīga likumdošanas saskaņošana. Es uzskatu, ka šis aspekts ir svarīgs, lai veidotu patērētāju uzticību ES un veicinātu izpratni par to, kādēļ mēs veidojam vienotus ES noteikumus. Galu galā, vairākās jomās mums vienoti noteikumi nav nepieciešami, cita starpā arī tādēļ, lai neatpaliktu, piemēram, interneta tirdzniecības apjoma izaugsmē un attīstībā. Faktiski, dažu dalībvalstu iedzīvotāju vidū valda plaši izplatīts uzskats, ka tieši viņu valstī ir visaugstākā līmeņa patērētāju tiesību aizsardzība. Dānija ir viena no šādām valstīm, un tādēļ visi ES pasākumi patērētāju tiesību aizsardzības likumdošanas jomā tiek uztverti ar bažām. Skaidri un gaiši, sabiedrība baidās no standartu pazemināšanās.

Es esmu dziļi pārliecināta, ka patērētāju aizsardzības garantiju, t.i. tādu garantiju, ka neviens nākotnē nenonāks sliktākā situācijā nekā pašlaik, ieviešana mums patiešām ļaus mazināt šīs bailes un veicināt izpratni, ka ir kāda jēga pieņemt arī Kopienas līmeņa tiesību aktus. Tā tas būs tikai augstākajā līmenī, ne zemākajā. Līdz ar to, es vēlos visus aicināt šodien balsošanas laikā balsot par mūsu priekšlikumu Nr. 4.

  Anneli Jäätteenmäki (ALDE). – (FI) Priekšsēdētājas kundze, saskaņā ar Eirobarometra pētījumu, puse no ES pilsoņiem vairāk baidās veikt pārrobežu pirkumus nekā vietējos pirkumus. Vairāk nekā 70% domā, ka ar šādiem pirkumiem saistītās problēmas, tādas kā sūdzības, ir grūti risināt, ja pirkums ir izdarīts ārvalstīs. Vairākumam patērētāju nav skaidrības par viņu pozīcijām tirdzniecības telpā. Tā rezultātā, nav jaunu pirkumu, un ekonomika un patērētāju labklājība, kas no tiem ir atkarīga, nepieaug tādā mērā, kā varētu pieaugt.

Komisija saka, ka ideāla situācija būtu tad, ja ES patērētājiem būtu vienas un tās pašas pamattiesības, neatkarīgi no tā, kur Eiropas Savienībā tie atrodas un kur izdara pirkumus. Tie ir jauki sapņi, taču šobrīd mums ir nepieciešama saprātīga rīcība. Attieksme mainās lēni, un tikai tad, ja reālā situācija uzlabojas. Pašlaik realitāte ir skarba, un, piemēram, daudzos veikalu tīklos bojātās preces var atgriezt tikai faktiskajā pirkšanas vietā pat tad, ja veikalu ķēdei ir veikali arī tajā vietā vai valstī, kur patērētājs faktiski dzīvo.

Patērētājam ir jābūt kā karalim. Patērētāju tiesību aizsardzību reglamentējošajiem noteikumiem patērētāji faktiski būtu jāaizsargā. Tādēļ šie tiesību akti ir jāmodernizē, jāsaskaņo un daļēji arī jāpaplašina. Tas ir dīvaini, kā, piemēram, garā ES tiesību aktu roka automātiski neaizsniedzas līdz tiešsaistes izsolēm. Patērētāju tiesību aizsardzības līmenim valstu līmenī nedrīkst ļaut samazināties ES tiesību aktu dēļ.

Visbeidzot, uzmanība ir jākoncentrē uz informācijas kvalitātes un patērētāju izglītības uzlabošanu. Šodien uzņēmumiem ir daudz vairāk iespēju lobēt savas tiesības un būt informētiem par savām tiesībām un pienākumiem, kā arī par patērētāja tiesībām un pienākumiem. Bez patērētājiem un viņu uzticības nekādas tirdzniecības vispār nebūs.

SĒDI VADA: MARTINE ROURE
Priekšsēdētāja vietniece

  Andreas Schwab (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, es arī vēlētos izteikt pateicību Beatrice Patrie un vispirms jau mūsu referentam Kurt Lechner, kuru šajās debatēs izteiktos komentārus es pilnībā atbalstu. Komisāres kundze, manuprāt, lēmumu pieņemšanas process par jūsu Zaļo grāmatu un tās iesniegšana ir kā paraugs labai sadarbībai starp Parlamentu un Komisiju, kas parāda, ka šāda efektīva sadarbība mums ir nepieciešama arī citās jomās.

Tas, pie kā mēs te šobrīd strādājam ar šo vairāk tehnisko ziņojumu, ir saskarpunkts starp Eiropas patērētāju tiesību aizsardzību reglamentējošiem noteikumiem un Eiropas iekšējā tirgus tiesību aktiem, jo no vienas puses, mēs izstrādājam kopējo modeli, attiecībā uz kuru līdz šim nav bijuši pieejami pietiekami daudz dokumentu. Jautājumi, kas ir tikuši ierosināti, ir par Romas I regulu, regulu, kas pašlaik atrodas Juridiskajā komitejā, un par Eiropas patērētāju tiesību aizsardzību reglamentējošajiem noteikumiem. Es uzskatu, ka šie pasākumi vienmēr ir jāskata saistībā viens ar otru, lai beigās mēs nonāktu pie saskaņotas un vienotas tiesību sistēmas, kas patērētājiem būtu atvērta, kā to jau minēja citi runātāji.

Tomēr, atklātība attiecībā uz patērētāju visos gadījumos nenozīmē, ka mums būtu visi augstākie dalībvalstu standarti jāsajauc kopā kaut kādā Eiropas līmeņa savārstījumā, kā to jau minēja Kurt Lechner; tā vietā mums Eiropas līmenī tiešām vajadzētu apsvērt, kādu mērķtiecīgu stratēģiju mums vajadzētu izmantot, lai Eiropas patērētājiem nodrošinātu skaidru un saskaņotu Eiropas patērētāju tiesību aizsardzības likumdošanu. Priekšlikums par Eiropas patērētājam, pircējam paredzēto „zilo karogu” varētu būt pievilcīgs, taču es uzskatu, ka vēl svarīgāk un vēl labāk iekšējam tirgum, protams, būtu, ja mēs spētu veiksmīgi vadīt dalībvalstu tiesību sistēmas vienotā virzienā.

Tā es nonāku pie minimālas un maksimālas saskaņošanas jautājuma. Es uzskatu, ka mums savos apgalvojumos ir jābūt uzmanīgiem, kā to jau ir teikuši daži kolēģi no manas grupas. Iekšējais tirgus plaukst un zeļ tādēļ, ka patērētāji var paļauties uz to, ko tie uzskata par spēkā esošām tiesiskajām normām. Protams, tas ir labi tikai tad, ja šīs tiesiskās normas tiek piemērotas visur. Tādēļ es atzinīgi vērtēju to, ko teica Evelyne Gebhardt, ka daudzās jomās mums ir nepieciešamas, piemēram, vienotas terminoloģiskās definīcijas.

Tomēr, es arī uzskatu, ka mums ir uzmanīgi jāturpina darbs arī pie citiem jautājumiem un ka mums dalībvalstīm ir jāizskaidro, ka, ja mēs vēlamies vienotu iekšējo tirgu un vienotus patērētāju tiesību aizsardzības nosacījumus, to nav iespējams panākt, ja stingri turamies pie jēdziena, ka „katrs var kaut ko nedaudz pielikt klāt”, jo tas noteikti mulsinās patērētāju. Šis ir virziens, kurā vēlamies doties arī vēlāk, balsojumā.

Komisāres kundze, kolektīvās pārsūdzības jau tika pieminētas. Mēs esam ļoti labvēlīgi noskaņoti uz jūsu veiktajām aktivitātēm patērētāju labā, tostarp arī attiecībā uz kolektīvo pārsūdzību jautājumu, Tomēr, ir jābūt skaidram, ka Eiropā mēs noteikti vēlamies izslēgt ASV noteikumus, un tādēļ mēs ļoti vēlamies redzēt, ko jūs pēc plašākā izklāsta, ko jau dzirdējām, domājat mums pasniegt detalizētā veidā. Mēs vēlamies no jauna pārliecināties, ka jūs Eiropā noteikti nepieļausiet ASV noteikumus. Kolektīvo pārsūdzību procesi, par kuriem PPE-DE grupa pati kaut ko ierosinās, un lietas, kurām ir principiāla nozīme citu analoģisku lietu izlemšanā, ir pilnībā patērētāju interesēs, un mēs to noteikti atbalstītu.

  Joel Hasse Ferreira (PSE). – (PT) Priekšsēdētājas kundze, Beatrice Patrie ziņojums attiecas uz patērētāju tiesību aizsardzību. Šis Eiropas Parlamentā un Eiropas Savienībā ir būtisks jautājums, kā to faktiski parāda Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas pastāvēšana.

Mēs vēlētos uzsvērt, ka Portugāles ES prezidentūras prioritātes attiecībā uz patērētāju tiesību aizsardzības politiku ietver ne tikai direktīvas par īpašumtiesībām uz laiku pārskatīšanu, bet arī patērētāju tiesību aizsardzību reglamentējošo noteikumu pārskatīšanu, kas šeit šodien tiek apskatīta, papildinot Kopienas patērētāju tiesību aizsardzības politikas stratēģiju laika posmam līdz 2013. gadam un ES līgumtiesību vienoto modeli.

Dāmas un kungi, mēs faktiski mēģinām radīt īstu iekšējo tirgu patērētājiem un pārvarēt Eiropas patērētāju neuzticēšanos starptautiskajai tirdzniecībai, it īpaši, taču ne tikai Eiropas Savienības teritorijā. Tomēr, lai to izdarītu, mums ir jānodrošina, kā to jau apstiprināja Beatrice Patrie, lai patērētāji zinātu, ka strīdus gadījumā viņi var efektīvi aizstāvēt savas tiesības.

Šajā sakarībā man ir jāuzsver noteiktu pašreizējā priekšlikuma punktu atbilstība un nozīmīgums. Priekšsēdētājas kundze, tiesiskā sistēma ir efektīvi jāmodernizē, jāvienkāršo un jāuzlabo gan attiecībā uz profesionāļiem, gan uz patērētājiem, lai tiktu palielināta to pašapziņa. Ļoti svarīgi ir tas, ka šajā sistēmā tiek atrisināti jautājumi, kas izriet no iespējamajām pretrunām starp Romas I un Romas II konvenciju, ievērojot tiesības, ko paredz šīs konvencijas un E-tirdzniecības direktīva.

Tādēļ patērētāju tiesību aizsardzības jautājumu izpēte ir ļoti svarīga, it īpaši gadījumos, kad patērētāji paraksta digitāla satura piegādes līgumus. Svarīga ir arī nepieciešamība garantēt patēriņa tiesības, lai patērētāju uzticība iekšējam tirgum palielinātos, kas mums šķiet būtiski.

Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, nobeigumā man jāsaka, ka ir nepieciešama skaidrāka un integrētāka tiesiskā sistēma, lai konsolidētu iekšējo tirgu un palielinātu Eiropas patērētāju pašapziņu.

  Zita Pleštinská (PPE-DE). – (SK) Ir vairāk nekā 500 miljoni Eiropas patērētāju, kas pašlaik var baudīt plašāku produktu un pakalpojumu izvēli. Tomēr, tajā pašā laikā šiem patērētājiem ir jāpieņem daudz sarežģītāki lēmumi nekā jebkad agrāk. Ņemot vērā nepieciešamību uzlabot patērētāju tiesību aizsardzību reglamentējošo noteikumu efektivitāti iekšējā tirgū, es atzinīgi vērtēju Komisijas nodomu no jauna izvērtēt astoņas nozaru direktīvas, lai tās atbilstu tehnoloģiskā progresa radītajiem izaicinājumiem, un īpaši, lai tās piedāvātu precīzas tiešsaistes vidē esošo tiesību un pienākumu definīcijas.

Informēti patērētāji, kas uzticas tirgum, ir Eiropas iekšējā tirgus dinamikas centrālais elements. Kamēr vien patērētāji ir pārliecināti par savām tiesībām, tādu pašu pārliecību tie izrādīs arī iepērkoties veikalā vai internetā neatkarīgi to tā, vai viņi to dara savā valstī vai citās Eiropas Savienības valstīs. Kad patērētāji izdara iepirkšanās lēmumus, vissvarīgākie aspekti viņiem ir aizsardzība pret bīstamiem produktiem vai negodīgas biznesa prakses, tiesiskās un tirdzniecības garantijas un iespējas preci atgriezt atpakaļ. Tādēļ gan patērētājiem, gan uzņēmējiem ir svarīgs standartizētu, vienotu noteikumu kopums, kas būtu spēkā visā ES.

Ja tiek sagaidīts, ka patērētājiem būs pietiekami daudz pārliecības, lai iepirktos ārpus savas dalībvalsts, un ja tiek sagaidīts, ka viņi izmantos iekšējā tirgus priekšrocības, tad viņiem ir nepieciešamas garantijas, ka kļūdas gadījumā viņu rīcībā būs efektīvi mehānismi kompensācijas pieprasīšanai. Patērētāju strīdiem ir nepieciešami precīzi mehānismi, kas nerada nesamērīgi lielas izmaksas un kavēšanos salīdzinājumā ar tā produkta vai pakalpojuma vērtību, par kuru sūdzība ir radusies. Patērētājiem ir nepieciešama precīza informācija, lai tie varētu aizstāvēt savas tiesības. Viņi var izmantot tādus neformālus mehānismus kā SOLVIT vai patērētāju organizāciju sniegtos pakalpojumus, kurās ir jābūt atbilstošam personālam un finansējumam. Es uzskatu, ka pārskatot patērētāju tiesību aizsardzību reglamentējošos noteikumus, mēs izmantosim iespēju sagatavot labākus tiesību aktus, kas sarakstīti vienkāršā valodā, ko pilsoņiem būs viegli saprast.

Dāmas un kungi, nobeigumā es vēlētos izteikt prieku par to, ka tieši šajās debatēs, kas ir tik svarīgas Eiropas patērētājiem, piedalās apmeklētāju grupa no Slovākijas Prešov un Košice reģioniem. Mēs viņiem vēlam laipnu uzņemšanu šeit, mūsu Eiropas Parlamentā.

  Gabriela Creţu (PSE). – (RO) Izstrādājot šo ziņojumu, – mani apsveikumi Beatrice Patrie – mums bija lielas diskusijas par saskaņošanas līmeni un efektīvai patērētāju tiesību aizsardzībai nepieciešamo instrumentu īpašībām. Taču daudzos gadījumos bija acīmredzams, ka esošās vājās vietas nav saistītas ar Eiropas tiesisko sistēmu, bet gan ar Eiropas tiesību aktu īstenošanas trūkumu vai neadekvātu transponēšanu, tos tiešā veidā pārkopējot valstu likumdošanā. Labāka likumdošana diemžēl nepiedāvās lielāku drošību, ja tā netiek īstenota vai tiek īstenota nepareizi.

Starp dalībvalstīm pastāv būtiskas atšķirības attiecībā uz informācijas un informētības līmeni par patērētāju tiesībām un attiecībā uz iespējām izmantot esošos instrumentus. Par tiesību aktu piemērošanu atbildīgās iestādes un patērētāju asociācijas ir ar dažādu darbības efektivitātes līmeni. Šīs atšķirības nav saistītas ar parasto veco un jauno dalībvalstu dalījumu, bet gan ar vietējām tradīcijām un praksi.

Liela patērētāju ievainojamība rada risku, ka kādas noteiktas valsts tirgus var kļūt par vietu darījumiem ar zemas kvalitātes vai bīstamām precēm, kas nākušas no citas valsts, tādējādi tiek pastiprināta skepse attiecībā uz vienotā tirgus priekšrocībām.

Mēs aicinām Komisiju nodrošināt adekvātu tiesību aktu īstenošanu un esošo noteikumu ievērošanu un turpināt pilsoņu informētības uzlabošanas pasākumus. Par savām tiesībām informēti patērētāji ir izdevīgi pašam vienotajam tirgum, jo viņi var pareizi izvēlēties tirgotājus, tādējādi konkurenci pārvēršot attīstības faktoru.

Mēs dzīvojam pakalpojumu sabiedrībā. Zaļajā grāmatā iekļautie priekšlikumi dažreiz rada sajūtu, ka šie noteikumi attiecas tikai uz preču tirdzniecību. E-tirdzniecība arī nav iekļauta pārskatīšanā. Mēs aicinām Komisiju nākotnes plānu izstrādē šos jautājumus apsvērt, jo šo preču, t.i. pakalpojumu raksturs patērētājus padara ievainojamākus nekā preču pirkšanas gadījumā. Tā kā viņiem nav nepieciešamās tehniskās spējas pārbaudīt pakalpojumu kvalitāti, viņiem ir nepieciešama tiesiskā sistēma, kas tos aizsargātu.

  Alexander Stubb (PPE-DE). – Priekšsēdētājas kundze, es vēlētos runāt par trim jautājumiem. Pirmais ir nedaudz kā atzīšanās: es esmu liels iepirkšanās fans. Man ļoti patīk iepirkties internetā; man patīk iepirkties savā dzimtenē un arī ārvalstīs. Tādēļ es varētu teikt, ka esmu ieinteresēts patērētāju tiesību aizsardzībā.

Mēs visi zinām to sajūtu. Iepērkoties, viss ne vienmēr norit gludi. Jūs pārnākat mājās, un uzvalks neizskatās tik labi, kā bija paredzēts. Jūs kaut ko nopērkat internetā un Amazon.com jums atsūta nepareizās grāmatas. Jūs cenšaties sazināties ar kādu no veikala, taču nesaņemat atbildi uz e-pasta vēstuli. Jūs dodaties uz veikalu; pārdevējs uz jums skatās tā, it kā jūs būtu kāds sērijveida slepkava, un jūs mēģināt teikt „Nu, kā jūs domājat, ko es daru? Vai es bāžu pirkstus kontaktligzdā vai vēl kaut ko līdzīgu? Nē, šī ierīce nedarbojas!”

Tātad, jūs ne vienmēr saņemat labāko apkalpošanu pasaulē. Tieši to mēs šodien apspriežam un mēģinām panākt, lai tas viss darbojas nedaudz labāk. Tātad, mēs zinām to sajūtu, kāda ir situācijās, kad kaut kas noiet greizi.

Otrs jautājums, par ko vēlos runāt, ir tas, ka ļoti maz cilvēku zina, ka Eiropas Savienība ir patērētāja draugs – to nezina pat Zita Pleštinska viesu grupa.

Es zinu, ka tas neizklausās interesanti, taču ko īsti nozīmē „patēriņa preču pārdošana un garantijas”? Būtībā tas nozīmē, ka jūs varat saņemt naudu atpakaļ vai arī divu gadu laikā apmainīt produktu gadījumā, kad ar pārdevēju noslēgtais līgums nepilda atbilstošos kritērijus. Domāju, ka tas ir labi. Tādēļ es ES saku par to „paldies”.

Direktīva par tālpārdošanu arī neizklausās pārāk labi, taču būtībā tas nozīmē, ka gadījumā, ja nopērkat kaut ko internetā, teiksim no Vācijas, un saņemot preci tā neizskatās tāda, kā jūs vēlētos, jūs šo produktu septiņu dienu laikā varat nosūtīt atpakaļ, un pirkuma maksa tiek atlīdzināta.

Es arī domāju, ka mums ir nedaudz labāk jāstrādā pie patērētāju tiesību aizsardzības mārketinga. Es jums minēšu tikai vienu piemēru. Es piekrītu teikumam, ko tūlīt nolasīšu, taču vēlētos veikt tādu kā „sievasmātes” pārbaudi. Kā jūs domājat, ko teiktu mana sievasmāte, izlasot šo teikumu no ziņojuma paskaidrojuma: „Horizontālais instruments balstīsies un maksimālu saskaņošanu, savukārt nozaru instrumenti turpinātu balstīties uz minimālas saskaņošanas principu, izņemot direktīvas, kas jau pieņemtas saskaņā ar maksimālās saskaņošanas principu, tādas kā Direktīva par negodīgu komercpraksi”? Es piekrītu – nekādu problēmu. Taču, ja mēģinām strādāt pie patērētāju tiesību aizsardzības, tad mums vajadzētu ieviest zināmu patērētāju tiesību aizsardzību arī attiecībā uz to, ko mēs rakstām.

Trešais un pēdējais jautājums, par ko vēlos runāt, ir šāds: Domāju, ka ziņojums ir labs, taču uzskatu, ka mēs varētu iet pat vēl tālāk. Gala rezultātā, es pilnībā esmu par maksimālu saskaņošanu. Interesantākais ir tas, ka mēs vienmēr apgalvojam, ka mums ir labākā patērētāju tiesību aizsardzība pasaulē. Es saku Malcolm Harbour, ka Somijā ir labāka patērētāju tiesību aizsardzība nekā Apvienotajā Karalistē. Viņš man saka: nē, tā nebūt nav. Tādēļ es domāju, ka mums tiešām ir jāatrod kaut kāds līdzsvars, un tādēļ man patīk jūsu kā savstarpējās atzīšanas referenta ideja, ka ir jāmēģina panākt savstarpēju atzīšanu arī šajā jomā.

Visbeidzot, es vēlētos apsveikt Beatrice Patrie ar lielisko ziņojumu. Es vēlētos apsveikt arī jauno, dinamisko komisāri ar lielisko darbu pie reglamentējošajiem noteikumiem. Domāju, ka šis ir labs sākums, taču varam darīt vēl vairāk.

  Anna Hedh (PSE). – (SV) Priekšsēdētājas kundze, es atzinīgi vērtēju patērētāju tiesību aizsardzību reglamentējošo noteikumu pārskatīšanu un vēlos pateikties savai kolēģei Beatrice Patrie par lielisko sadarbību. Es vēlētos pateikties arī Meglena Kuneva par darbu pie Zaļās grāmatas. Protams, patērētāju tiesību aizsardzību reglamentējošie noteikumi faktiski attiecas uz visiem politiskajiem lēmumiem. ES tiesību akti un regulas ietekmē Eiropas iedzīvotājus, un šie iedzīvotāji ir patērētāji.

Mēs, sociāldemokrāti Eiropā smagi strādājam, lai nodrošinātu to, ka patērētāju tiesību aizsardzība paliek uzmanības centrā. Mums nevar būt veiksmīgi funkcionējošs iekšējais tirgus, ja mums nav apmierinātu un drošu patērētāju. Kopienas likumdošana pašlaik balstās uz minimālas saskaņošanas principa, kas faktiski ir dabiski, jo dalībvalstis atrodas dažādos etapos attiecībā uz patērētāju tiesību aizsardzību, kā mēs to šodien dzirdējām. Es domāju, ka mums ir svarīgi vienkāršot un uzlabot likumdošanas sistēmu gan attiecībā uz patērētājiem, gan uz profesionāļiem, jo tas veicinātu pārrobežu tirdzniecību un palielinātu patērētāju pašapziņu.

Tomēr ir svarīgi, lai prasītā saskaņošana nodrošina augsta līmeņa patērētāju aizsardzību un tiek veikta uzmanīgi. Mums būtu jāizlemj arī par patērētāju aizsardzības garantiju, kas nozīmē to, ka nevienam patērētājam aizsardzība nebūs sliktāka nekā pirms saskaņošanas. Tādēļ es jūs mudinu balsot par Sociāldemokrātu iesniegto 4. un 10. grozījumu.

Visbeidzot, es uzskatu, ka patērētāju tiesību aizsardzību reglamentējošo noteikumu pārskatīšanas mērķim ES ir jābūt patērētāju aizsardzības stiprināšanai, nevis tirdzniecības palielināšanai starp dalībvalstīm. Lai gan abi šie elementi iet roku rokā, pastāv liela atšķirība starp to, ka patērētāju tiesību aizsardzībai ļauj spēlēt vadošo lomu, un starp koncentrēšanos uz komerciāliem apsvērumiem. Mums cilvēki ir jāliek pirmajā vietā, un tikai pēc tam tirgus.

  Bogusław Sonik (PPE-DE). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, informācijas sabiedrības attīstība ir viens no Eiropas Savienības pamatmērķiem. Taču informācijas sabiedrības pamatā ir jābūt pastāvīgiem un nelokāmiem noteikumiem. Šādas sabiedrības būtiska īpašība ir pārliecinātība, un tā ir jābalsta uz stingriem pamatiem.

Tas attiecas uz visām Eiropas politikas jomām un ir visu ar patērētāju tiesībām, to aizsardzību un ar tām saistītās drošības saistīto jautājumu sine qua non. Šo viedokli apstiprina to konsultāciju iznākums, kas tika uzsāktas balstoties uz Zaļajai grāmatai pievienotajiem jautājumiem. Pilsoņi ļoti augstu vērtē savu drošību, un atbalsts vislielākajai iespējamai likumdošanas saskaņošanai izriet no vēlmes garantēt drošību.

Ziņojumā minētie fakti rada bažas. Es vēlētos Parlamentam atgādināt, ka 70% eiropiešu uzskata, ka pārrobežu darījumi var izrādīties daudz problemātiskāki nekā vietējie pirkumi. Puse no visiem eiropiešiem baidās veikt pārrobežu pirkumus. Šie ir ikdienas fakti, kas no lielās politikas viedokļa varētu likties triviāli. Tomēr, vienotības un integrācijas līmeņa kontekstā pilsoņiem tie ir ļoti svarīgi.

Nākamais jautājums ir ļoti aktuāls, un to, manuprāt, nedrīkst atstāt pašplūsmā. Es runāju par elektroniskajā tirdzniecībā, kas pazīstama kā e-tirdzniecība, iesaistīto patērētāju tiesību aizsardzību. Es, protams, atceros, ka Direktīva par e-tirdzniecību tika pieņemta 2000. gada jūnijā, taču mums ir jāatceras arī tas, ka kopš tā laika ir pagājuši septiņi gadi. Lūdzu, nepārprotiet mani, taču septiņi gadi ir vesela mūžība, ja ņem vērā, ka šīs prakses vēsture sniedzas tikai 15 gadu nesenā pagātnē. Ja mums jautātu, kas šī perioda laikā ir mainījies, mums būtu jāatbild, ka „viss”. 2001. gada 11. septembra teroristu uzbrukumi mūs piespieda pārskatīt mūsu domas par interneta drošību. Parlamenta deputāti atcerēsies, ka šo uzbrukumu sagatavošanā, protams, tika izmantotas modernās tehnoloģijas.

Manis tikko izteiktie viedokļi ļoti īpašā veidā attiecas uz patērētāju tiesību aizsardzību. Ir nepieciešamas skaidras un drošas metodes, ar kuru palīdzību veikt darījumus internetā. Mums ir jākoncentrējas uz interneta darījumu drošību garantējošu metožu īstenošanu un uz to, lai trešajām personām nebūtu iespējams piekļūt patērētāju datiem. Relatīvi viegla metode būtu uzlabot un standartizēt Eiropas internetā veikto darījumu drošības standartus.

  Pervenche Berès (PSE). – (FR) Priekšsēdētājas kundze, komisāres kundze, dāmas un kungi, apsveicu ar šo iniciatīvu, kurā ietilpst Zaļā grāmata par patērētāju tiesību aizsardzību reglamentējošo noteikumu pārskatīšanu. Es uzskatu, ka, ja vēlamies, lai mūsu līdzpilsoņi iekšējā tirgū saskatītu ne tikai draudus, mums ir jānodrošina atbilstoša patērētāju aizsardzība, īpaši tādēļ, ka iekšējais tirgus attiecas arī uz kompleksiem produktiem: šajā sakarībā es, protams, domāju finanšu tirgus. Katru dienu notiekošais mums sniedz piemērus, ja tādi vispār vēl vajadzīgi, par to, cik lielā mērā patērētāju aizsardzība šajā jomā ir problemātiska.

Šajā sakarībā, es vēlētos atgriezties pie komisāra Charlie McCreevy vakar teiktā: viņš radīja iespaidu, ka Amerikas nekustamo īpašumu tirgus tādā situācijā kā pašlaik ir nonācis tādēļ, ka cilvēkiem, kuri ņēma hipotekāros kredītus, nebija izglītības finanšu jomā. Izglītība finanšu jomā ir ļoti svarīga, taču tai nevajadzētu ieņemt patiesas patērētāju aizsardzības vietu, iekļaujot to visos mūsu tiesību aktos. Tam ir nepieciešami horizontālie tiesību akti, kā arī nozaru tiesību akti. Mēs nedrīkstam ar izglītību aizstāt patērētāju aizsardzību un profesionāļu atbildību situācijās, kad tiek piedāvāti produkti, kas iekšējā tirgū brīvi pārvietojas.

Otra lieta, ko vēlos teikt, attiecas uz kolektīvajām pārsūdzībām. Es domāju, ka Ekonomikas un monetārās komitejas referents Antolin Sanchez Presedo šo jautājumu komentēs, taču es uzskatu, ka mums šajā jomā ir jāpanāk progress. Eiropā neviens nekad nav domājis, ka mēs vēlamies importēt Amerikas modeli, taču pastāv atšķirība starp situāciju, kas pašlaik ir ES iekšējā tirgū, un starp situāciju ASV, un es jums, komisāres kundze, uzticu gudri tikt ar šo jautājumu galā no Eiropas perspektīvas. Vai tas ir normāli, ka šodien nav nekādas informācijas, ka nav atklātības attiecībā uz iesniegtajām sūdzībām un uzliktajiem sodiem? Debatēsim atklātā un skaidrā veidā par to realitāti, ko šīs kolektīvās pārsūdzības atklāj, un sniegsim Eiropas patērētājiem šo ļoti noderīgo instrumentu!

Ja jums, Priekšsēdētājas kundze, nav iebildumu, man ir vēl viens, pēdējais komentārs. Skaidrās „patērētāja” un „profesionāļa” definīcijas, kas tiek ierosinātas ziņojumā, ir svarīgas, taču mums ir jābūt uzmanīgiem, lai neradītu neskaidrības: piemēram, finanšu pakalpojumu jomā ideja, ka noteiktus produktus būtu iespējams rezervēt tikai profesionāļiem, ir ilūzija, kas varētu mazināt patērētājiem piedāvātās garantijas. Agrāk vai vēlāk šīs preces sāk tirgū pārvietoties un tās tiek piedāvātas visiem patērētājiem. Tā rezultātā, mums ir nepieciešama definīcija, taču tai nevajadzētu būt patērētāju tiesību aizsardzības galvenajam elementam!

  Mairead McGuinness (PPE-DE). – Priekšsēdētājas kundze, vēlos izteikt arī savus apsveikumus referentam par labo darbu.

Mēs runājam par labāku likumdošanas procesu. Tas, ko mēs tiešām mēģinām izdarīt, ir dot patērētājiem pārliecību, ka, neskatoties uz to, kur viņi iepērkas, viņiem visur būs vienādas tiesības. Taču mums nemaz tik labi neizdodas, jo puse no visiem pilsoņiem ir piesardzīgi attiecībā uz iepirkšanos ārpus savas valsts robežām, jo viņi netic, ka tiks aizsargāti – un tas nebūt nav pārsteidzoši. Domāju, ka vieglāk ir iepirkties uz vietas, un cilvēki tā jūtas ērtāk. Taču, ja runājam par mazumtirgotājiem, puse no viņiem vēlas pārrobežu tirdzniecību – un 29 % ar to faktiski jau nodarbojas. Mazumtirgotāji ir pārliecināti, ka, ja šajā jomā būtu labāki tiesību akti, patērētāji vairāk iepirktos ārpus savas valsts robežām.

Protams, patērētājus neinteresē, vai mums ir astoņas vai divdesmit direktīvas. Īstenībā viņi nemaz nevēlas zināt to, kas notiek aizkulisēs. Viņi vienkārši vēlas justies ērti un zināt, ka tiesību akti ir vienkārši. Un gadījumā, ja sievasmātes jūtas aizvainotas pēc Alexander Stubb pārbaudes, es domāju, ka, ja viņš šo rindkopu nolasītu Parlamenta locekļiem, tādus terminus kā „horizontālie instrumenti”, „rīki”, „pārnozaru skatījums”, utt. skaidri saprastu tikai daži.

Kā norādīts ziņojumā, patiesā problēma ir Eiropas tiesību aktu sadrumstalotība un nevienmērīgā transponēšana. Es nesen vadīju komiteju, kas veica pētījumu par sabiedrību „Equitable Life”, un mēs ļoti skaidri redzējām nevienmērīgas transponēšanas problēmas finanšu pakalpojumu jomā un to, ka Komisijai ir jāuzlabo sava uzraudzība. Attiecībā uz to mēs izstrādājām rekomendācijas.

Patiesība ir tāda, ka plaisa starp to, ko mēs te nolemjam, un to, kas notiek dalībvalstīs, ir pārāk liela. Es vēlētos redzēt, ka elektroniskā tirdzniecība, kā arī citi jautājumi, tostarp finanšu pakalpojumu tālpārdošana, patēriņa kredīti un negodīga komercprakse, tiek iekļauti pārskatīšanas procesā.

49. punkts ir svarīgs, un tas atzīst nepārtrauktas patērētāju izglītošanas nepieciešamību. Domāju, ka patērētāju tiesību aizsardzības centru tīklam šeit ir jāspēlē sava loma, jo divas trešdaļas patērētāju saka, ka viņi nezina, kur saņemt informāciju un konsultācijas par pārrobežu iepirkšanos. Tas ir pārāk liels cilvēku skaits.

Jautājumā par pārsūdzībām un kolektīvām un grupu prasībām, es pieņemu Diana Wallis šajā sakarībā teikto un viņas zināšanas un gudrību tiesību aktu jautājumos.

Es vēlētos minēt divus vai trīs īpašus jautājumus. Kontaktu katalogs European City Guide ir problēma, kas atkārtoti nonāk uz mana galda un arī uz jūsu galdiem, taču neviens neko nedara. Ja mēs neko nedarīsim, patērētāji domās, ka viss, ko mēs darām, ir runāšana par šo jautājumu un problēmas ignorēšana; jums patiesi ir jāpievēršas šim jautājumam. Ja dalībvalstīm neizdodas neko izdarīt, pievērsieties šim jautājumam un lieciet tām kaut ko darīt.

Arlene McCarthy jau minēja rotaļlietas un citus nedrošus produktus. Cilvēki uzskata, ka, ja viņi pērk produktus Eiropas tirgū, tad šie produkti ir droši. Kas attiecas uz liellopu gaļu no Brazīlijas, mums par to ir zināmas bažas. Līdz ar to šajā Parlamentā pastāv plaisa starp to, ko mēs sakām, un to, ko darām, taču šis ziņojums ir ļoti labs pirmais solis uz patērētāju tiesību aizsardzības uzlabošanu.

  Antolín Sánchez Presedo (PSE). – (ES) Priekšsēdētāja kundze, patērētāju tiesību aizsardzību reglamentējošo noteikumu pārskatīšanai būtu jāuzlabo iekšējā tirgus darbība, stiprinot patērētāju aizsardzību un konkurenci starp uzņēmumiem.

Tirgus drošības un uzticamības palielināšana var samazināt izmaksas, palielināt darījumu apjomu un piesaistīt investīcijas; īsumā, tā var palīdzēt sasniegt pārskatītās Lisabonas stratēģijas mērķus.

Eiropas Parlamenta Ekonomikas un monetārās komitejas viedoklī ir uzsvērts, cik svarīgi finanšu pakalpojumu sektorā ir piemērot īpašus patērētāju tiesību aizsardzības noteikumus, un cik lielā mērā šajā jomā visā Eiropas Savienībā ir nepieciešama integrēta, visaptveroša un sistemātiska pieeja. Komiteja ir arī uzsvērusi, ka pārskatīšana ir jāveic kopā ar ieinteresētajām pusēm saskaņā ar labas pārvaldības principiem.

Šī pieeja ir atspoguļota ziņojumā tādā mērā, ka tas aizstāv visaptverošo skatījumu, jauktu vai kombinētu pieeju, kas ietvertu horizontālo instrumentu un citus nozaru instrumentus, kā arī labākas likumdošanas principu skrupulozu piemērošanu.

Patērētāju tiesību aizsardzība var izskaust nevēlamu praksi un novērst neatbilstību uzkrāšanos, kas noved pie lieliem konfliktiem. Vēl vakar mēs apspriedām situāciju, ko izraisīja Amerikas Savienotajās Valstīs grupām ar ierobežotiem resursiem izsniegtie hipotekārie kredīti par augstām cenām, izmantojot agresīvu un bezatbildīgu pārliecināšanas taktiku.

Finansiālo drošību un ekonomisko stabilitāti var uzlabot, nodrošinot brīvprātīgu un uz informāciju balstītu piekrišanu no patērētāju puses, pamatojoties uz skaidru un adekvātu informāciju un iespējām pārbaudīt to finanšu situāciju un atrast nepieciešamos datus, lai tie varētu saņemt objektīvu padomu un nepieciešamības gadījumā izmantot mehānismus, kas ietver kolektīvo pārsūdzību izmantošanu, protams, izvairoties no pārmērībām, kādas konstatētas ASV, taču noteikti nodrošinot patērētāju tiesību aizsardzību.

Ikgadējs ziņojums par finanšu pakalpojumu lietotāju sūdzībām un prasībām līdztekus labākai izglītībai varētu būt noderīgs instruments. Jebkāds progress šajā jomā būs ļoti pozitīvs.

  Małgorzata Handzlik (PPE-DE). – (PL) Priekšsēdētājas kundze, globalizācija un ar to saistītās straujās pārmaiņas iekšējā tirgū likumdevējiem liek radīt labākus un modernākus tiesību aktus, kas atbilst patērētāju un uzņēmēju vajadzībām 21. gadsimtā. Tas īpaši attiecas uz patērētāju tiesību aizsardzību reglamentējošo noteikumu pārskatīšanu, jo padziļinātas integrācijas rezultātā mūsu sabiedrības ir kļuvušas mobilākas. Arvien biežāk Eiropas pilsoņi izdara pirkumus un izmanto pakalpojumus citās dalībvalstīs. Līdz ar to, ir ļoti svarīgi šo iniciatīvu pieņemt, lai patērētāji varētu justies pārliecināti, ka viņiem tiek nodrošināts vienāds aizsardzības līmenis visā Eiropas Savienības teritorijā.

Manuprāt, Komisijas priekšlikums ir labi sabalansēts, jo tas nodrošina augsta līmeņa patērētāju tiesību aizsardzību, tajā pašā laikā atbalstot Eiropas ekonomikas konkurētspēju. Nepietiek tikai ar to, ka tiek izveidots šāda veida standartu kopums: tiem ir jābūt efektīviem. Tādēļ es uzsveru, ka patērētājiem un citām personām iekšējā tirgū ir nepieciešama tiesiskā drošība attiecībā uz to aktivitātēm un darbībām tirgū. Pašreizējās regulas šādu drošību nenodrošināja, jo tās netika vienādi piemērotas visās dalībvalstīs.

Savā Zaļajā grāmatā Eiropas Komisija ierosina modernizēt, vienkāršot un uzlabot tiesību aktus ar mērķi panākt tiesisko drošību. Referente to savā ziņojumā apstiprina gandrīz pilnībā. Es piekrītu ierosinātajai jauktajai pieejai, kas ietver astoņu direktīvu par patērētāju tiesību aizsardzību vienkāršošanu. Horizontālajam instrumentam ir jābalstās uz maksimālu saskaņošanu, savukārt nozaru instrumentiem būtu jāatbilst minimālas saskaņošanas principam. Es arī piekrītu Komisijas viedoklim, ka principi, kas attiecas uz atteikuma tiesībām, ir jāmodernizē un būtu jāizsaka kalendāra dienās. Turklāt, es atbalstu Komisijas aicinājumu ieviest standarta atteikuma veidlapu, kas būtu lietojama visās dalībvalstīs. Tas palīdzētu vienkāršot procedūras, kurās ir iesaistīti mazie uzņēmumi un patērētāji, tajā pašā laikā palielinot informācijas sniegšanas principu īstenošanas līmeni.

Es esmu priecīga, ka ir izrādījies, ka ir iespējams izstrādāt „patērētāja” un „profesionāļa” definīcijas, un ka šīs definīcijas ir patiesi veiksmīgas. Es uzskatu, ka horizontālajā instrumentā ir daudz noderīgu norāžu attiecībā uz Kopienas tiesību aktu modernizāciju. Patērētāju tiesību aizsardzības jomā un attiecībā uz līgumu nosacījumiem būtu labi izstrādāt to nevēlamo terminu sarakstu, kas visos apstākļos tiktu uzskatīti par negodīgiem. Visu iekšējā tirgus izmantotāju kopējās interesēs ir pieņemt šo ziņojumu un pārskatīt attiecīgos tiesību aktus. Ziņojumā ir daudz apsvēršanas vērtu noteikumu. Tas ir veiksmīgs ziņojums, un referentei pienākas apsveikumi.

  Silvia-Adriana Ţicău (PSE). – (RO) Priekšsēdētājas kundze, komisāres kundze, Eiropas Savienība nevar balstīties tikai uz ekonomiskiem kritērijiem. Eiropai ir jāizveido pilsoņu sociālā darba kārtība. Mēs bieži pieminam telefona, transporta, finanšu, medicīnas un izglītības pakalpojumus. Mums ir jānodefinē sabiedrisko pakalpojumu kvalitātes kritēriji. Mēs nevaram attīstīt Eiropas ekonomiku, ja starp divām pilsētām nav sabiedriskā transporta, jo tas nav rentabls. Jaunā regula par viesabonēšanu ir veiksmes stāsts.

Patērētāju tiesību aizsardzība nozīmē arī to, ka katram ES pilsonim vai ģimenei tiek nodrošināts ikdienā nepieciešamo preču un pakalpojumu grozs. Kā mēs iekšējā tirgū varam aizsargāt pensionārus, kā mēs varam aizsargāt invalīdus vai citus viegli ievainojamus cilvēkus, ja šis tirgus balstās tikai uz ekonomiskiem kritērijiem?

Neskatoties uz spēkā esošajiem tiesību aktiem, ES pilsoņi kā patērētāji nezina, kā aizstāvēt savas tiesības un līdz ar to arī nespēj tās aizstāvēt. Pasažieri nezina, ka viņi var, un līdz ar to nepieprasa finansiālas kompensācijas gadījumos, kad lidojumi kavējas vai tiek atcelti. Es ceru, ka šādas kompensāciju shēmas tiks ieviestas arī citiem transporta līdzekļiem.

Es arī atzinīgi vērtēju referentes prasību izveidot aizliegto līgumpunktu sarakstu un tādu līgumpunktu sarakstu, kas tiek uzskatīti par aizliegtiem un kas varētu rasties, slēdzot līgumus. Turklāt, ir obligāti jānodrošina, ka pilsoņi kā patērētāji ir labāk informēti.

Kā mēs varam aizsargāt investīciju fonda dalībnieku pret akcionāru lēmumu investēt tādos biznesa veidos, kam šis dalībnieks nepiekrīt? Tā kā lielākā daļa eiropiešu patērē informācijas sabiedrības produktus, es aicinu Eiropas Komisiju cik drīz vien iespējams izstrādāt stratēģiju un rīcības plānu, lai nodrošinātu informācijas sabiedrībai raksturīgo sistēmu un pakalpojumu drošību. Apsveicu referenti.

  Meglena Kuneva, Komisijas locekle. − Priekšsēdētājas kundze, es centos savu runu sastādīt tā, lai vislabāk pieskartos visiem svarīgajiem jautājumiem, un esmu ļoti pateicīga par jūsu ļoti vērtīgo ieguldījumu šajās debatēs.

Esmu priecīga arī par to, ka daudzi Eiropas pilsoņi klausās šo diskusiju par mūsu ikdienas dzīvē tik svarīgo jautājumu - tā saucamo „Zaļo grāmatu”, kas varbūt izklausās nedaudz distancēti. Taču, kad saprotat, ka mums visapkārt ir patērētāju līgumi, kas aizsākas agri no rīta, kad mēs nopērkam tasīti kafijas (arī tas jau ir patērētāju līgums), jūs redzat, cik svarīgs tas, ko mēs te šodien runājam, ir Eiropas Savienības pilsoņu jautājumu darba kārtībā. Esmu ļoti pateicīga, ka jūs visi tik ļoti cenšaties padarīt valodu viegli saprotamu un pilsoņiem tuvu.

Ļaujiet sākt ar dažām piezīmēm par vispārējiem jautājumiem, ko jūs pieminējāt. Vispirms par pārskatīšanas apjomu: es lielā mērā atbalstu plašāku reglamentējošo noteikumu pārskatīšanu, taču mēs jau esam noteikuši, ka Komisija piekrīt, ka principā pārskatīšana attiecas uz astoņām direktīvām, ko ietver Zaļā grāmata. Tādēļ jebkurā papildu likumdošanas instrumentā būtu jānorāda tā saistība ar citiem Kopienas instrumentiem.

Komisija izvērtēs nepieciešamību pēc ziņojuma par E-tirdzniecības direktīvu un noteiks tā sagatavošanas laiku. Es pilnībā piekrītu, ka, runājot par Eiropas patērētājiem pieejamajiem līdzekļiem, ir svarīgi šo jautājumu pieminēt, taču tas īsti neietilpst šīs pārskatīšanas lokā. Parasti es kā politiķe un Patērētāju aizsardzības politikas komisāre esmu ļoti ambicioza, taču es neuzskatu, ka mēs šobrīd varētu E-tirdzniecības direktīvu iekļaut šīs pārskatīšanas procesā.

Vairākas patērētāju tiesību aizsardzības direktīvas, tādas kā Direktīva 97/7/EK par patērētāju aizsardzību saistībā ar distances līgumiem, attiecas uz patērētāju līgumiem, kas noslēgti elektroniskā veidā, un, patiesi, E-tirdzniecības direktīva skaidri nosaka, ka tā nekādi neierobežo patērētāju tiesību aizsardzības līmeni, ko nosaka Kopienas tiesību akti, tostarp Patērētāju tiesību aizsardzību reglamentējošie noteikumi.

Šajā sakarībā E-tirdzniecības direktīvu var pārskatīt atsevišķi no Patērētāju tiesību aizsardzību reglamentējošo noteikumu pārskatīšanas, un es jums apliecinu, ka kopā ar komisāru Charlie McCreevy, kura kompetencē ietilpst E-tirdzniecības direktīva, ļoti cītīgi sekošu līdzi šim jautājumam.

Es arī uzskatu, ka Komisijā esam panākuši labu izpratni par to, ka patērētāju tiesību dimensija būtu jāapskata arī daudzu citu komisāru kompetences ietvaros, ne tikai Patērētāju tiesību aizsardzības komisāra kompetences ietvaros. Tādēļ es esmu iesaistījusies trešās energojautājumu paketes izstrādē, kas tiks sagatavota līdz šī mēneša beigām; tāpat piedalos iekšējā tirgus pārskatīšanā, un kopā ar komisāru Charlie McCreevy mēs esam finanšu pakalpojumu pārskata līdzautori. Es turpināšu pievērst uzmanību ļoti svarīgajai patērētāju tiesību dimensijai. Informācijas sabiedrības un plašsaziņas līdzekļu direktorātā mēs arī redzam, ka darbs saistībā ar aizvien lielāko patērētāju uzticību viesabonēšanai ir veiksmīgs, un tas ir tikai sākums.

Daudzi no jums atsaucās uz patērētāju tiesību aizsardzības līmeni. Ļaujiet atkārtot, ka Komisijas uzsvars, kas likts uz pilnīgas saskaņošanas priekšlikumiem, balstīsies uz augsta līmeņa patērētāju tiesību aizsardzību. Tādēļ acīmredzami ir izslēgta pieeja „pamatoties uz zemāko līmeni”. Tomēr, netiek sagaidīts, ka šādi priekšlikumi balstīsies uz visaugstākā līmeņa patērētāju tiesību aizsardzību, kādu ir sasnieguši dažu valstu tiesību akti. Es piekrītu Diana Wallis, ka mums ir nepieciešams pieejams un saprotams noteikumu kopums, kas nozīmē, ka mēs domāsim, kā šos noteikumus ir iespējams īstenot visās 27 dalībvalstīs. Šis jautājums noteikti netiks „piemērots zemākajam līmenim”.

Cienot tās dalībvalstis, kas īsteno vislabāko praksi, ticiet man, attiecībā uz patērētāju tiesību aizsardzību nav ideālas valsts. Es esmu apmeklējusi pusi no visām dalībvalstīm. Es izvērtēju situāciju visprogresīvākajās valstīs, taču atkal dažas no tām nebija transponējušas Negodīgas komercprakses direktīvu. Es jums parādīšu salīdzinošo ziņojumu par Negodīgas komercprakses direktīvas transponēšanu, un jūs būsiet pārsteigti, ka pat patērētāju tiesību aizsardzības čempioniem nav izdevies transponēt šo konkrēto direktīvu.

Kas attiecas uz kopēju modeli, kā zināms Diana Wallis, šis projekts ir manai sirdij tuvs, un Komisija piekrīt Eiropas Parlamentam, ka ir nepieciešams nodrošināt saskaņotību starp darbu pie kopēja modeļa izveides un patērētāju tiesību aizsardzību reglamentējošo noteikumu pārskatīšanu. Kā pareizi norāda Eiropas Parlaments, ir būtiski, lai darbs pie kopējā modeļa, kas ir ilgtermiņa projekts, neaizkavē patērētāju tiesību aizsardzību reglamentējošo noteikumu pārskatīšanu. Es ar prieku gaidu darbu pie šī jautājuma, lai seminārā pēc semināra gūtu lielāku priekšstatu par to, kāda ir pieredze, taču es uzskatu, ka Zaļā grāmata ir pārbaudījums. Ja ar Zaļās grāmatas palīdzību mēs sasniegsim pilnīgas saskaņošanas mērķi, tas norādīs, ka varam strādāt pie laba kopējā līguma pamata nākotnei. Es tiešām ticu šī projekta nākotnei.

Kas attiecas uz nepieciešamību nodrošināt efektīvu patērētāju tiesību aizsardzības noteikumu un atbilstošas informācijas patērētājiem publicēšanu, kas ietverta 42., 43. un 47. punktā, Komisija uzsver, ka tiek sagaidīts, ka pēdējās iniciatīvas šajā jomā sniegs rezultātus jau tuvā nākotnē.

Es vēlētos vērst uzmanību uz 6. punktu; pēc pieņemšanas nākotnes instrumenta iesniegums būtu jāizvērtē, lai noteiktu tā efektivitāti. Tas ir ļoti svarīgi labākai likumdošanai, jo gadījumā, ja vislabākā izstrādātā likumdošana paliek vienīgi uz papīra, tas sarūgtinās pilsoņus, tas būs tikai dokuments, un mēs izraisīsim vēl ciniskāku attieksmi pret Komisijas un Eiropas Parlamenta centieniem, tādēļ izpildes un īstenošanas salīdzinošie ziņojumi patiesi ir ļoti svarīgi.

Komisija ir pārliecināta, ka visus nākotnes priekšlikumus, kas sekos konsultācijām par Zaļo grāmatu, ievadīs pamatīga ietekmes izvērtēšana saskaņā ar piemērojamām iekšējām pamatnostādnēm, kas būs arī labāka likumdošanas procesa daļa.

Brīdi vēlētos pakavēties pie kolektīvās pārsūdzības, kas ir ļoti svarīga. Es nezinu, kādiem vārdiem varētu pārliecināt tos, kuri vēl arvien svārstās, vai tikai šis nav Amerikas kolektīvās prasības veids. Es nezinu, kā aizsākās šie nepamatotie apgalvojumi, ka mēs mēģinām ieviest Amerikas kolektīvās prasības veidu; varbūt man vajadzētu runāt ex cathedra un dot svinīgu zvērestu. Nē, šī nav tāda kolektīvā prasība, kā Amerikā. Šis ir mūsu mēģinājums apmierināt Eiropas pilsoņu vajadzības. Novembrī, Portugāles Prezidentūras laikā notiks ļoti interesanta konference par kolektīvo pārsūdzību, un, lūdzu, ja vēlaties palīdzēt mūsu nākotnes centienos, nelietosim terminu „kolektīvā prasība”. Mēs runājam par kolektīvo pārsūdzību. Starp citu, 14 Eiropas Savienības dalībvalstīs mums jau ir kolektīvā pārsūdzība, reprezentatīvā pārsūdzība un grupas pārsūdzība kā tas ir, piemēram, Francijā, utt. Par laimi, uzņēmēji arvien vairāk piekrīt idejai par kolektīvo pārsūdzību.

Man nesen bija ļoti interesanta tikšanās ar Mouvement des Entreprises de France. Es biju uzaicināta uz lielu konferenci, un mēs sākam arvien vairāk saskaņot savas nostājas, tādēļ es ticu, ka, ja mēs savu darbu izdarām labi, ļoti atvērtā un patiesā veidā pārliecinoties par to, ko vēlamies sasniegt ar kolektīvās pārsūdzības palīdzību, mēs beigās tomēr panāksim kopīgu risinājumu. Personīgi es tam ticu.

Finanšu iespējas un pakalpojumi – absolūti labs un atbilstošs punkts. Komisija nesen organizēja konferenci par finanšu iespēju jautājumiem, lai radītu idejas par to, ko tā varētu darīt nākotnē. Komisija šogad izdos paziņojumu par šo tematu, kurā izklāstīs savus viedokļus un paziņos par iniciatīvām finanšu izglītības nodrošināšanas veicināšanai dalībvalstīs. Vēlreiz ļaujiet atkārtot, ka es palīdzēšu komisāram Charlie McCreevy izstrādāt ziņojumu par finanšu pakalpojumiem un patērētāju tiesību aizsardzības un pilsoņu tirgus darba kārtību centīšos novest līdz rezultātam.

Tagad pievērsīšos noteiktiem Zaļajā grāmatā ierosinātajiem jautājumiem. Vēlētos atsaukties uz dažiem no tiem. Digitālais saturs un programmatūra: Komisija piekrīt, ka šim jautājumam ir nepieciešams turpmāks atspoguļojums. Kā jums zināms, mēs atbalstījām Zuzana Roithova ziņojumu. Domāju, ka šis ir viens no ceļiem, kā tieši tagad veikt nozīmīgas lietas, lai palielinātu informētību, taču Komisija uzsāks informācijas apkopošanas procesu, lai noteiktu, vai patērētājiem digitālā satura un programmatūras pārklājuma trūkuma rezultātā rodas kāds kaitējums. Šis process tiks atdalīts no vispārējiem Zaļās grāmatas papildu pasākumiem.

Attiecībā uz jautājumu par juridiskās garantijas laika ierobežojuma pagarināšanu, daži no jums norādīja, cik svarīga kā patērētāju tiesību aizsardzības process ir atbildība un garantija. Komisija uzskata, ka ir nepieciešama turpmāka šī jautājuma apsvēršana, taču ņem vērā arī atbalstu, ko šim jautājumam sniedz daudzi respondenti, kas piedalījās konsultācijās. Turklāt, Komisija piekrīt ierosinājumam saglabāt pašreizējos noteikumus attiecībā uz pienākumu sniegt pierādījumus vai neatbilstību.

Komisija ņem vērā Eiropas Parlamenta pretestību tiešas ražotāju atbildības ieviešanai. Šim jautājumam ir nepieciešama turpmāka apsvēršana, ņemot vērā ieinteresēto pušu dažādos viedokļus.

Tagad pievērsīšos kolektīvajām pārsūdzībām. Šis jautājums tika ierosināts Beatrice Patrie ziņojumā, un to ierosināja arī Diana Wallis. Es piekrītu Diana Wallis, ka attiecībā uz nepieciešamību nodrošināt saskaņotību starp darbu pie vienotas sistēmas izveides un patērētāju tiesību aizsardzību reglamentējošo noteikumu pārskatīšanu mēs uzturēsim vienādu darba ātrumu. Varat uz mani paļauties, Diana Wallis, es nelaidīšu garām iespēju runāt par vienotas sistēmas izveides nozīmīgumu.

Kurt Lechner arī diezgan tieši minēja, cik svarīga ir saskaņotība. Manā darba kārtībā noteikti ietilpst nodrošināt saskaņotību jautājumos par patērētāju tiesību aizsardzību reglamentējošajiem noteikumiem.

Attiecībā uz Gisela Kallenbach piezīmēm par rotaļlietām: es ceru, ka, ja nemaldos, 12. septembrī, nākamajā Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas sanāksmē man būs lielāka iespēja runāt par Komisijas veiktajiem pasākumiem. Domāju, ka mums jau ir daži konkrēti rezultāti, kurus apspriest. Es biju Ķīnā; šī problēma nav būs pārsteigusi nesagatavotus. Mums ir RAPEX sistēma, kas ir lielisks Eiropas Savienības solidaritātes piemērs, un ar kuras palīdzību varam ātri informēt visas 27 dalībvalstis gadījumā, ja mūsu tirgū ir konstatēts bīstams produkts. Tā darbojas labi. Apmeklējot Ķīnu, es stingri uzsvēru šo jautājumu – tūlīt pēc manas vizītes diviem Ķīnas rotaļlietu ražotājiem tika atņemtas licences. Vakar man bija gara telefona saruna ar Eckert kungu, kas ir Mattel izpilddirektors.

Domāju, ka rotaļlietu un Ķīnas jautājumu varētu izmantot, lai paskaidrotu, kādēļ pilnīgas saskaņošanas mērķis ir tik svarīgs. Nepietiek ar to, ka patērētāji tiek labi aizsargāti vienā valstī. Mēs nevaram dzīvot kā atsevišķās salās, tas noteikti nav vienots tirgus un noteikti nav arī vienota Eiropas Savienība. Ticiet man, pat vislielākajai Eiropas Savienības valstij ir grūti pārliecināt Ķīnu rīkoties. Ja mēs patiesi vēlamies, lai mūsu balss sarunās ar Ķīnu ir spēcīgāka, mums ir jābūt absolūti vienotiem un ar skaidru noteikumu kopumu, nevis 27 atsevišķiem tirgiem, un tāpat mums vajag sekot līdzi arī šo noteikumu izpildei. Patērētāju tiesību aizsardzību reglamentējošie noteikumi nav vienīgais instruments. Mums šī bilde ir jāredz kopumā. Šie reglamentējošie noteikumi noteikti ir ļoti svarīgi, tas ir mūsu pamats. Taču mums ir arī mūsu Patērētāju tiesību aizsardzības stratēģija 2007. -2013. gadam, un mēs ļoti cenšamies pārliecināties, ka noteikumu izpilde tiek vienādi labi ievērota visās jomās. Mums ir regula par sadarbību patērētāju tiesību aizsardzības jomā, un septembra beigās es esmu ielūgusi visas patērētāju tiesību aizsardzības iestādes apspriest dažus no jautājumiem par bīstamām precēm no Ķīnas rotaļlietu ražotnēm. Es atgriezīšos un jūs informēšu par mūsu darba rezultātiem.

Arī Eiropas patērētāju tiesību aizsardzības centru tīkli palīdz un papildina mūsu darbu pie labas likumdošanas bāzes sasniegšanas, kas ir jāievieš. Tagad mazliet pieminēšu kontaktu katalogu European City Guide. Jā, es saņēmu daudz vēstuļu par European City Guide. Diemžēl pat ar savām Patērētāju tiesību aizsardzības politikas komisāres priekšrocībām es nevaru izdarīt neko daudz. Es sākšu savu blogu, brīdinot pilsoņus neveikt tāda veida nelikumīgas darbības un būt informētiem par European City Guide nelikumīgajām darbībām, taču iespējamās aizsardzības īstenošana paliek dalībvalstu rokās.

Izpilde lielā mērā būs galvenais mērķis nākamajos mēnešos. Es personīgi aizrakstīju visiem saviem kolēģiem dalībvalstu valdībās, lai tos informētu par to, ka mums diemžēl neveicas ar Negodīgas komercprakses direktīvas transponēšanu. Divdesmit septiņi kolēģi personīgi saņēma vēstules ar informāciju, ka viss nerit gludi. Ja mums neizdosies transponēt šos tiesību aktus, tas radīs ļoti nestabilu pamatu nākotnei.

Diana Wallis un Kurt Lechner ierosināja jautājumu par Romas I regulu. Šobrīd varu jums apliecināt, ka neredzu nekādas pretrunas starp ierosināto Romas I regulu un tiesību aktu, kas pilnībā saskaņotu dažus patērētāju tiesību aizsardzības aspektus vai arī ieviestu savstarpējās atzīšanas klauzulu attiecībā uz citiem aspektiem. Taču esmu jūsu rīcībā, lai turpinātu diskusiju par šo jautājumu. Es zinu, cik jūtīgs šis jautājums ir no tā viedokļa, kas attiecas uz mūsu konsekventajiem centieniem izveidot saskaņotu Eiropas Savienības likumdošanas bāzi.

Vēlētos vēlreiz jums visiem pateikties. Esmu pārliecināta, ka jūs, Beatrice Patrie, esat saņēmusi daudz atzinības par savu smago darbu. Ļaujiet man pabeigt šo runu ar pateicību jums un to, ka es ar prieku gaidu mūsu darba turpinājumu pie šī ļoti svarīgā jautājuma. Visbeidzot, paldies tiem Eiropas Savienības pilsoņiem, kas klausās šīs debates.

  Priekšsēdētājs. – Debates ir slēgtas.

Balsojums notiks pusdienlaikā.

Rakstisks paziņojums (142. noteikums)

  Monica Maria Iacob-Ridzi (PPE-DE), rakstveidā. – (RO) Patērētāju tiesību aizsardzību reglamentējošie noteikumi gadu pēc gada ir papildināti ar nosacījumiem, kas palīdz Eiropas vienoto tirgu pārvērst realitātē. Pēdējo tiesību aktu vidū viesabonēšanas direktīva parāda, ka viena no visbūtiskākajām pārvietošanās brīvības barjerām, ko izjuta Eiropas pilsoņi, ir atcelta.

Direktīva par pasažieru automašīnu nodokļiem iet pa šo pašu ceļu. Diemžēl kopš 2005. gada vēl nav pieņemts Padomes lēmums, lai gan Eiropas Parlaments un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja jau pagājušajā rudenī sniedza savu labvēlīgo atzinumu. Šis dokuments ir ļoti nepieciešams, jo pašlaik 16 valstis iekasē 16 dažādu līmeņu nodokļus, un tā ir barjera, kas kavē pasažieru automašīnu iegādi kādā citā ES dalībvalstī. Vairumā gadījumu pilsoņi, kas maina dzīvesvietu no vienas dalībvalsts uz citu, reģistrējot automašīnu ir spiesti maksāt divreiz.

Eiropas Parlamentam un Eiropas Komisijai ir jāliek dalībvalstu finanšu ministriem Padomē pieņemt šo direktīvu. Eiropas pilsonība kā koncepts pilnībā konsekvents būs tikai tad, kad Eiropas Savienība un tās dalībvalstis Līgumā definētās tiesības būs transponējušas realitātē.

(Sēde tika pārtraukta plkst. 11.55 pirms balsošanas laika un atsākta plkst. 12.00.)

SĒDI VADA: Hans-Gert PÖTTERING
Priekšsēdētājs