Priekšsēdētājs. − Nākamais jautājums ir ziņojums, ko Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas vārdā sagatavojusi Piia-Noora Kauppi par sieviešu un vīriešu līdztiesību Eiropas Savienībā 2007. gadā (2007/2065(INI)) (A6-0290/2007).

  Piia-Noora Kauppi (PPE-DE), referente. – Priekšsēdētāja kungs! Pirmkārt, gribētu izteikt Komisijai pateicību par šī ārkārtīgi svarīgā ziņojuma sagatavošanu. Sieviešu un vīriešu vienlīdzība ir jautājums, kuram jāturpina pievērst visu mūsu uzmanību. Lai gan daudz kas jau sasniegts pēdējo dekāžu laikā, tomēr saglabājas nozīmīgas problēmas.

Komisijas ziņojuma uzmanība pievērsta nodarbinātības jautājumiem. Piemēram, darba samaksas atšķirība starp dzimumiem, nedrošība darba tirgū un profesionālās un ģimenes dzīves saskaņošana ir jautājumi, kas ietekmē miljoniem sieviešu dzīves katru dienu. Tie arī ir nepārprotami saistīti ar Eiropā esošajām demogrāfiskajām problēmām. Kā liecina Komisijas ziņojums, tad sievietes ieņem sešus miljonus no astoņiem miljoniem ES radīto darba vietu kopš 2000. gada. Vairums no šiem sešiem miljoniem jauno darba vietu sievietēm ir pakalpojumu nozarē. 11,7 miljoni jaunradīto darba vietu pakalpojumu nozarē galvenokārt aizņem sievietes. Tāpēc pakalpojumu nozare, tās izaugsme un iekšējais tirgus ir tik nozīmīgs jautājums daudzām sievietēm Eiropā.

Tomēr vairums jauno darba vietu sievietēm ir nepilna laika darbs, daži no tiem ir nedroši un nestabili darbi ar zemu atalgojumu. Arī uz noteiktu laiku noslēgti līgumi ir liela problēma daudzām sievietēm Eiropā, kuras vēlētos lielāku ilgtspēju un stabilitāti arī savā ģimenes dzīvē. Komisijas dati liecina, ka ES 32 % nodarbināto sieviešu strādā nepilnu darba laiku, salīdzinot tikai ar 7 % vīriešu, tādējādi Eiropā nepilna laika darba tirgum ir acīmredzama dzimumu dimensija.

Atalgojuma atšķirība starp dzimumiem, par kuru Komisija jūlijā izdeva priekšlikumu, ES ir vidēji 15 %, un līdz pat 30 % dažās Eiropas valstīs. Atalgojuma atšķirība starp dzimumiem nav samazinājusies, neraugoties uz to, ka vairāk nekā 30 gadus ir ieviestas direktīvas par vienlīdzīga atalgojuma principu vīriešiem un sievietēm, tāpēc Komisija šo jautājumu ir izvirzījusi ļoti savlaicīgi. No otras puses, mums zināms, ka dalībvalstīm, kuras pieņēmušas politiku par sieviešu un vīriešu profesionālās un ģimenes dzīves līdzsvarošanu, ir augstāks dzimstības līmenis, augstāks sieviešu īpatsvars darba tirgū un augstāki nodarbinātības rādītāji.

ES sievietes ieņem arī lielāko daļu augsti kvalificētās garīgā darba vietas. Šonedēļ bija pieejama diezgan plaša reportāža par somu pētījumu par uzņēmējdarbības vadītājām. Tika apskatīti 14 000 somu uzņēmumu, un uzņēmējdarbības vadītājas katru gadu sniedza sabiedrības akcionāriem par 1% labāku peļņu nekā vadītāji. Tas ir par 10 % labāk nekā vīrieši. Lai gan no aprēķiniem tika izslēgtas visas pārējās lietas, sievietēm uzņēmumu vadībā bija acīmredzamas priekšrocības, tā ka arī šo Komisija nākotnē ņems vērā.

Somijā tāpat kā citās valstīs izglītība ir galvenā sieviešu priekšrocība. Izglītības standartu pieaugums ir gājis roku rokā ar sieviešu pieaugošu nodarbinātību. Saskaņā ar Komisijas pētījumu Somijā, piemēram, 32,7 % sieviešu ir augsti kvalificētas salīdzinājumā ar tikai 24,3 % vīriešu. Tāpēc visi priekšlikumi izglītības jomā un mūžizglītībā, ko Komisija ir sagatavojusi, ir vajadzīgi, un ir ļoti svarīgi turpināt izglītībā pievērsties dzimumu politikai.

Mans ziņojums aicina ieviest īpašus pasākumus, lai apkarotu nevienlīdzību, ko rada nodarbinātības modeļa pārtraukumi maternitātes atvaļinājuma un apgādībā esošo kopšanas dēļ. Tā dēļ Komisijai bija jāizstrādā dzimumu analīze par pensiju reformu ietekmi uz sieviešu dzīvi ES, lai individualizētu pensiju tiesības, kā arī sociālā nodrošinājuma un nodokļu sistēmu. Es uzskatu par īpaši svarīgu to, ka ziņojums mudina dalībvalstis saskaņot maternitātes atvaļinājuma pabalsta lielumu, lai nodrošinātu, ka sievietes vairs nebūtu dārgāks darbaspēks nekā vīrieši. Es noteikti ceru, ka manis pašas dalībvalsts, kurā ir pasaules mēroga valdība ar 60 % ministrēm, uzņemsies šo jautājumu un saskaņos paternitātes/maternitātes atvaļinājumu izmaksas.

Ziņojums arī pasvītro nepieciešamību aplūkot ievērojamo demokrātijas deficītu. Mēs vēlamies izmeklēt situāciju, lai kavētu sievietēm piedalīties politikā un augstākajos visa līmeņa valsts pārvaldes amatos, un, ja iespējams, veikt pasākumus, lai apkarotu šādas situācijas. Uzmanība jāpievērš arī etnisko minoritāšu un imigrantu sieviešu situācijai, jo viņu nodalīšanu pastiprina daudzkārtēja diskriminācija viņu pašu kopienās un ārpus tām. Es mudinu Komisiju sadarboties ar dalībvalstīm, lai apkopotu attiecīgos datus un ieviestu pasākumus, kas nepieļautu cilvēku tirdzniecību seksuālai izmantošanai un piespiedu darbam.

Es domāju, ka mēs varam pabeigt uz ļoti pozitīvas un iedvesmojošas nots. Šodien sievietēm ir iespējas, par kurām vairums viņu māšu un vecomāšu pat nevarētu sapņot. Sievietēm, kas no jaunās drosmīgās pasaules saņem labumu, ir jāizsakās, un es uzskatu, ka bija ļoti svarīgi, ka Komisija uzņēmās iniciatīvu sagatavot šo ziņojumu. Mēs turpinām cīnīties par pilnīgu abu dzimumu vienlīdzību Eiropā.

  Louis Michel, Komisijas loceklis. − (FR) Priekšsēdētāja kungs,  P.-N.Kauppi, Parlamenta deputāti, neapšaubāmi, Komisija ļoti atzinīgi vērtē šo ziņojumu un rezolūcijas priekšlikumu par sieviešu un vīriešu līdztiesību Eiropas Savienībā. Šī ziņojuma pieņemšana izcels Parlamenta apņemšanos stiprinātu dzimumu līdztiesību. Es vēlētos pateikties un apsveikt P.-N.Kauppi par to, ka šajā tekstā ir pausts atbalsts Eiropas Komisijas pieejai un pasākumiem, ko tā veic, lai sekmētu sieviešu un vīriešu līdztiesību.

Pirmām kārtām dzimumu līdztiesība ir viena no Eiropas Savienības pamatvērtībām. Tā ir arī joma, kurā Eiropa ir rādījusi ceļu, daudzos gadījumos paredzot attīstību sabiedrībā. Pēdējo dažu gadu laikā ir uzsāktas vairākas svarīgas un tālejošas iniciatīvas. Ar ceļveža sieviešu un vīriešu līdztiesībā pieņemšana tika uzsvērta Komisijas neatlaidīgā apņemšanās apņēmīgi virzīties uz priekšu visās jomās, lai panāktu faktisku sieviešu un vīriešu līdztiesību visās jomās.

Komisija atzinīgi vērtē uzsvaru, kas Parlamenta rezolūcijā likts uz noteiktām tēmām, kas arī šajā ceļvedī ir identificētas kā prioritāras rīcības jomas, jo īpaši sieviešu un vīriešu līdztiesība saistībā ar ekonomisko neatkarību, darba un privātās dzīves saskaņošanu, dzimumu pārstāvības līdzsvaru ar lēmumu pieņemšanu saistītos amatos un stereotipu apkarošanas nepieciešamību.

Kaut arī, bez šaubām, ir bijis progress ceļā uz sieviešu un vīriešu līdztiesību, ir skaidrs, ka joprojām ir palikušas lielas problēmas. Komisija piekrīt referentei, ka mums ir jāturpina savi centieni un jānostiprina jau sasniegtais. Šajā saistībā Komisija apzinās acquis communautaire efektīvas piemērošanas nozīmi, un tā apņēmīgi turpinās pildīt savu līgumu ievērošanas sargātāja pienākumu. Tā nekavēsies uzsākt pārkāpuma procedūras, ja uzskatīs, ka kāda Eiropas direktīva nav transponēta atbilstīgi. Pašlaik ir vairāki pārkāpumu procedūru piemēri dažādos posmos, kas ir saistīti ar sieviešu un vīriešu līdztiesību.

Lai uzlabotu atbilstību Kopienas tiesību aktiem, Komisija ir izveidojusi tīklu, kas ir pazīstams kā līdztiesības iestāžu tīkls, un tas savieno organizācijas, kas ir atbildīgas valstu līmenī, lai veicinātu līdztiesību saistībā ar attieksmi pret sievietēm un vīriešiem. Komisija uzskata, ka attiecīgās valsts līmeņa pieredzes apvienošana un ciešāka sadarbība ar pašu Komisiju var padarīt vairāku līdztiesība iestāžu darbu efektīvāku, pildot savu vienāda attieksmes veicināšanas pienākumu un nodrošinot, lai valstu aģentūras, kas atbildīgas par tiesību aktu interpretāciju, darītu to vienveidīgāk.

Šajā ziņojumā ir arī uzsvērta darba un privātās dzīves saskaņošanas ārkārtējā nozīme reālas sieviešu un vīriešu līdztiesības panākšanas procesā. Tas atspoguļo pašas Komisijas uzskatu. Mums ir labi zināms, ka lielākajā daļā mājsaimniecību ģimenes un mājas pienākumi joprojām ir jāuzņemas sievietēm. Tādēļ sievietēm ir daudz lielāka iespēja, nekā vīriešiem, ka tās pārtrauks vai pat pametīs savu izglītību vai karjeru, un tas neizbēgami vairo dzimumu nevienlīdzību saistībā ar darbu, kā arī mazina sieviešu produktīvo potenciālu. Pieejamu un cenas ziņā pieņemamu augstas kvalitātes bērnu aprūpes pakalpojumu nodrošinājums ir ļoti svarīgs kā līdzeklis, lai palielinātu sieviešu nodarbinātības rādītāju — tas ir viens no Barselonas mērķu punktiem. Komisija paredzējusi 2008. gadā sagatavo ziņojumu par progresu virzībā uz šiem mērķiem.

Komisija ir arī uzsākusi apspriežu procedūru ar sociālajiem partneriem par darba un privātās dzīves saskaņošanu, un tās otrais posms tika pabeigts jūlija beigās. Komisija uzskata, ka tas ir komplekss jautājums, kas ir jārisina, izmantojot virkni instrumentu. Tomēr vienlaikus varētu grozīt pašreizējos Kopienas tiesību aktus, lai labāk noteiktu problēmas, kas Eiropai jārisina. Komisija pašreiz izskata atbildes, kas apspriešanā saņemtas no sociālajiem partneriem, un Komisija tās izmantos kā pamatu vajadzīgo pasākumu veikšanai. Mēs arī turpināsim atbalstīt labas prakses piemēru apmaiņu šajā jomā, kā tas atspoguļots rezolūcijas projektā.

Es vēlreiz vēlētos atkārtot, ka visu sieviešu un visu vīriešu līdztiesības principa ievērošana ir viena no Eiropas Savienības pamatvērtībām. Līdz ar to ārkārtīgi būtisks ir jautājums par sieviešu un vīriešu līdzsvarotu līdzdalību lēmumu pieņemšanā. Tādēļ tā ir viena no prioritātēm Ceļvedī sieviešu un vīriešu līdztiesībā, ko Komisija pieņēma pagājušajā gadā.

Es vēlētos beigt runu, uzverot, cik svarīgi ir cīnīties pret stereotipiem, kas ir vairākas reizes norādīts šajā ziņojumā. Iespējams, stereotipi ir vislielākais šķērslis ceļā uz sieviešu un vīriešu līdztiesību, un cīņa pret tiem prasa pūliņus, kas ir ārpus tiesību aktu un finansiālu pasākumu konteksta: jautājums ir par to uzvedības formu, attieksmes un vērtību maiņu, kas nosaka un ietekmē vīriešu un sieviešu lomas sabiedrībā un to izvēlētās karjeras iespējas. Līdztiesības politika vienmēr ir bijis uzvedības un domāšanas veidu pārmaiņu dzinējspēks, un tai arī turpmāk būs šāda loma. Komisija ļoti atzinīgi vērtē Parlamenta atbalstu šī rezolūcijas priekšlikuma veidā.

SĒDI VADA: M. A. M. MARTĶNEZ
Priekšsēdētāja vietnieks

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas atzinuma sagatavotāja – (PT) Kā Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas atzinuma sagatavotāja es vēlētos uzsvērt, cik svarīgi ir apstiprināt dažus no mūsu atzinuma priekšlikumiem, kas netika iekļauti P.-N.Kauppi ziņojumā, un lūgt jūsu atbalstu, lai apstiprinātu tos šajā plenārsēdē, ņemot vērā to nozīmi miljoniem sieviešu lauksaimnieču un lauku darbinieču, kuru darbībai ir jākļūst redzamākai, iekļaujot šīs sievietes statistikā kā nodarbinātas lauksaimniecībā, nevis mājsaimniecībā.

Ir svarīgi, lai tiek atzīts to juridiskais statuss kā sievietes, kuras strādā lauksaimniecībā, lai stātos spēkā vienlīdzīgas tiesības un iespējas, tostarp sociālās drošības jomā. Mātes stāvoklim ir jāpiešķir efektīva aizsardzība, un ir jānodrošina labāka piekļuve veselības aprūpei, izglītībai, mūžizglītībai, bērnu un ģimeņu iestādēm, jo īpaši mazbērnu novietnēm, vietējiem kultūras centriem un tirgiem, kuriem visiem ir nepieciešami lielāki ieguldījumi un labāki sabiedriskie pakalpojumi lauku teritorijās. Tas ir vienīgais veids kā cīnīties pret augsta līmeņa nabadzību un izolāciju, kas skar sievietes dažos lauku apvidos, un panākt labāku sociālo kohēziju.

  Karin Resetarits (ALDE), Kultūras un izglītības komitejas atzinuma sagatavotāja – (DE) Priekšsēdētāja kungs, mūsdienās strādā vairāk sieviešu, taču diemžēl nesamērīgs skaits strādā nedrošās darba vietās. Tas nozīmē, ka sievietēm jābūt elastīgām, taču to atalgojums ir zems. Sievietēm galvenokārt ir rezervēti trīs veidu darbi: uzkopšana, aprūpe un kasieru darbs lielveikalos un tirdzniecības centros. Tomēr, mēs, sievietes, vēlamies darbus, ko raksturo trīs citi aspekti: nauda — vienāda samaksa par vienādu darbu, vadība — arvien vairāk sieviešu ir augsti kvalificētas, tāpēc tām nevajadzētu saskarties ar problēmām, lai izkļūtu cauri stikla griestiem uz vadību — un visbeidzot, mātes stāvoklis — jā, mēs vēlamies spēt apvienot darbu, karjeru un mātes stāvokli, un tādēļ mums ir vajadzīgs ievērojami lielāks politiskais atbalsts.

Mums nav vajadzīgas vairāk bērnu aprūpes vietas, kā norādīts Barselonas mērķos. Nē, mums ir vajadzīga visaugstākās kvalitātes bērnu aprūpe. Visām mātēm un tēviem ir jābūt spējīgiem atļauties bērnu aprūpi un Kopienai tā ir jāfinansē. Ne tikai turīgu vecāku bērniem ir jāsaņem maksimālais atbalsts, sākot no pavisam agrīna vecuma. Mums ne tikai vajag vienādas tiesības vīriešiem un sievietēm, mums arī vajag vienādas tiesības visiem bērniem. Izglītība un apmācība nesākas skolā, bet gan daudz agrāk. Šajā saistībā mums ir jāmaina mūsu domāšanas veids.

Daudzus no šiem apsvērumiem var atrast P.-N.Kauppi pirmšķirīgajā ziņojumā. Mēs to atbalstām. Apsveicu referenti.

  Amalia Sartori, PPE-DE grupas vārdā. – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es arī vēlētos apsveikt P.-N.Kauppi par šo ziņojumu, kas piedāvā skatu uz Eiropas pašreizējo darba situāciju. Kamēr mums bija vairākas iespējas izskatīt šo jautājumu Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejā, P.-N.Kauppi palīdzēja atklāt un ieviest skaidrību attiecībā uz problēmu, un šī problēma ir fakts, ka Eiropā atkal pastāv sieviešu atalgojuma atšķirība par vienādu darbu, un to nevar pieļaut.

Tā notiek, pat ja skolu apmeklējuma rādītāji sieviešu vidū ir augsti, un 59 % no augstskolu beidzējiem Eiropā ir sievietes; ievērojami ir palielinājusies sieviešu līdzdalība darba tirgū, un sievietes tagad saņem lielu atzinību par rezultātiem, kādus tās panāk. Tomēr es uzskatu, ka daudz svarīgāks ir tas, ka šajā ziņojumā ir uzsvērti daži aspekti, kas joprojām apgrūtina sieviešu līdzdalību darba tirgū, un rezultātā tas praksē notiek bez attaisnojuma — un ir pretrunā Eiropas tiesību aktiem un dalībvalstu likumiem, kas aizliedz atšķirīgu atalgojumu darba tirgū. Tas nenotiek tika Eiropas dienvidos, kā to parasti norāda, bet visā Eiropā, pat Ziemeļvalstī, pat tajās valstīs, kurās tradicionāli tiek pieņemts, ka sieviešu līdzdalība darba tirgū un iestādēs mūsdienās ir nostiprināta un labāk atzīta.

Tādēļ es uzskatu, pievēršoties vienam no P.-N.Kauppi izvirzītajiem jautājumiem — vai maternitātes pabalstu un bērnu kopšanas atvaļinājumu izmaksu pilnīgam savstarpīgumam ir jābūt vispārējai praksei dalībvalstīs —, ka šīs izmaksas, kamēr tās joprojām daļēji sedz uzņēmumi, mudina darba devējus pieņemt darbā mazāku skaitu sieviešu, kas savukārt ietekmē to karjeras.

  Teresa Riera Madurell, PSE grupas vārdā. – (ES) Priekšsēdētāja kungs, komisār, pateicoties referentei par viņas lielisko ziņojumu, pirmkārt, es vēlos uzsvērt saskaņotību, kas ir raksturojusi visu Eiropas iestāžu kopīgos centienus saistībā ar dzimumu līdztiesības politiku 2007. gadā. Jāizsaka liela atzinība par mūsu iestāžu stingro apņemšanos stiprināt dzimumu līdztiesību, kā to parāda Eiropas Dzimumu līdztiesības pakts, ko pieņēma Eiropadome, un Ceļvedis sieviešu un vīriešu līdztiesībā, kas ir spēkā līdz 2010. gadam.

Kas attiecas uz rādītājiem, kas minēti šajā ziņojumā, un paturot prātā ziņojumu par iepriekšējo gadu, ievērojama progresa trūkums virzībā uz vienādu samaksu par vienādu darbu, ko tikko minēja A. Sartori, izraisa nožēlu un ir pamatoti kritizēts ziņojumā. Dzimumu atalgojuma atšķirība Eiropas Savienībā joprojām ir 15 %; lai to samazinātu, turpmākajos gados būs vajadzīgi lielāki centieni.

Pozitīva informācija ziņojumā ir tā, ka sešos no astoņiem miljoniem darba vietu, kas izveidotas Eiropas Savienībā kopš 2000. gada, strādā sievietes, kaut arī pastāv ievērojamas vecuma atšķirības, kas arī jālabo.

Svarīgs jautājums, kas izriet no šī ziņojuma, ir līdztiesības politikas nozīme saistībā ar demokrātisko problēmu, ar kuru Eiropa saskaras. Tas ir fakts, ka tās dalībvalstis, kuras ir pieņēmušas politiku, kuras mērķis ir saskaņot privāto un darba dzīvi sievietēm un vīriešiem, ir augstāki dzimstības rādītāji, procentuāli vairāk sieviešu darba tirgū un lielāki nodarbinātības rādītāji.

Bažas rada arī tas, ka vecākas sievietes un mātes viena vecāka ģimenēs joprojām ir grupas, kurām ir vislielākais atstumtības risks.

Visbeidzot, es vēlētos norādīt kopā ar šo ziņojumu, ka būtu interesanti un ļoti noderīgi, ja turpmāk gada ziņojumos par sieviešu un vīriešu līdztiesību tiktu iekļauta statistika no kandidātvalstīm, ko var pēc tam izmantot sarunu procesā.

  Anneli Jäätteenmäki, ALDE grupas vārdā. – (FI) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, apsveicu P.-N.Kauppi par svarīga ziņojuma sagatavošanu.

Dzimumu līdztiesība ir viens no ES pamatprincipiem, kā norādīja arī komisārs L. Michel, taču tas ir tikai viens pamatprincips, kas tiek atspoguļots tādās runās un paziņojumos kā šis. Patiesībā ES nav ļoti ieinteresēta sieviešu un vīriešu dzimumu līdztiesībā. Tas bija acīmredzams arī komisāra runā. Viņš teica, ka ES darīs visu, kas ir tās spēkos. Tas nav nekas ļoti konkrēts. Ko ES darīs, lai nodrošinātu, ka direktīvas, ko tā ir pieņēmusi par vienādu samaksu un daudziem citiem jautājumiem, tiek faktiski īstenotas?

Manuprāt, ES patiesībā vajadzētu saprast to, ka vīriešiem un sievietēm Eiropā vajadzētu būt vienlīdzīgākā stāvoklī. ES daudz runā, bet maz dara, un arī dalībvalstis daudz runā, bet dara maz. Patiesībā, šis jautājums neliek cilvēkiem rīkoties, vismaz ne ES līderiem. Pieņemu, ka tas ir gluži tāpat attiecībā uz augstākā līmeņa lēmumu pieņēmējiem un darba tirgus organizācijām mūsu pašu valstīs. Ir citas svarīgākas lietas. Tas ir arī skaidri redzams faktā, ka atalgojuma atšķirība joprojām ir 15 % liela ES valstīs kopumā, un manā valstī, kas ir celmlauzis līdztiesības jomā, par nožēlu tā ir 20 %.

Es ceru, ka komisārs un Komisija kopumā kādu dienu sapratīs un atzīs tā nozīmi un darīs kaut ko, lai veicinātu ES sieviešu un vīriešu līdztiesības principu. Šodien tie ir tikai tukši vārdi.

  Raül Romeva i Rueda, Verts/ALE grupas vārdā. – (ES) Priekšsēdētāja kungs, es apsveicu referenti par viņas ziņojumu. Tajā ir daudzi punkti, kuriem es vēlētos pievērsties, taču es pievērsīšu uzmanību diviem, kuri man šķiet vispiemērotākie.

Pirmām kārtām, es atzinīgi vērtēju to, ka Komisijas ziņojumā par 2007. gadu galvenā uzmanība ir pievērsta nodarbinātības jautājumiem, piemēram, samaksas atšķirībai, saskaņošanai un direktīvām par vienādu attieksmi, ņemot vērā to, ka sieviešu ekonomiskā neatkarība ir viena no prioritātēm Ceļvedim sieviešu un vīriešu līdztiesībā.

Ir tiesa, kā tas norādīts Komisijas ziņojumā, ka sešos no astoņiem miljoniem darba vietu, kas radītas Eiropas Savienībā kopš 2000. gada, strādā sievietes. Tā būtu skaidri pozitīva attīstība, ja vien tas nebūtu tādēļ, ka lielākā daļa jauno darba vietu, kur strādā sievietes, ir nepilna darba laika amati; daudzas darba vietas ir nedrošas un ar zemu atalgojumu, un ir maz cerību uz algu pieaugumu.

Šajā ziņojumā arī norādīts, ka nav bijis vērā ņemams progress attiecībā uz dzimumu atalgojuma atšķirības samazināšanu: ir pamats bažām, ja sievietēm vidējais atalgojums ir par 15 % mazāks, nekā vīriešiem, un dažās valstīs tas ir pat par 30 % mazāks.

Otrais punkts, kuru vēlos uzsvērt, ir saistīts ar konkrētu sieviešu grupu — tām, kuras strādā lauksaimniecībā. Ir nepieciešams uzlabot šādu sieviešu juridisko situāciju gan attiecībā uz sociālo drošību, kurai tām būtu jāgarantē tieša piekļuve, gan attiecībā uz to lomu lauku saimniecībās, kur ir jāieņem stingra nostāja saistībā ar ģimenes saimniecību kopīpašumu, pieeju kredīta un mantošanas tiesībām.

Komisijai ir jāpievērš īpaša uzmanība abiem šiem jautājumiem. Konkrēti runājot, tai ir jādivkāršo savi centieni, lai panāktu lielāku līdztiesību starp sievietēm un vīriešiem saistībā ar attieksmi un iespējām.

  Eva-Britt Svensson, GUE/NGL grupas vārdā. – (SV) Priekšsēdētāja kungs, ļaujiet man pateikties referentei P.-N.Kauppi un visiem pārējiem, kuri ir devuši ieguldījumu šajā darbā. Liela problēma, ko es vēlētos izcelt līdztiesības darbā, ir tas, ka pārāk daudz cilvēku mūsdienās uzskata, ka mums ir vienādas iespējas. Teorijā tas dažkārt ir tiesa, taču mums ir tāls ceļš ejams attiecībā uz vienādām iespējām praksē. Šī rezolūcija pievērš uzmanību šim faktam un izvirza labus priekšlikumus par to, ko var darīt un kas patiesībā ir jādara tūlīt.

Arī šajā Parlamentā es esmu atkārtoti pieprasījusi un uzsvērusi nepieciešamību pēc statistikas, kas iedalīta pēc dzimuma visās jomās. Tikai tad, kad mēs redzēsim faktus, mēs varēsim radīt izmaiņas. Ja, atklājot faktus, mēs nevarēsim dokumentēt lielās atšķirības, kas pastāv dzimumu starpā, tās tiks ignorētas. Turklāt cilvēki neapzinās, cik plašas tās patiesībā ir. Tāpēc tā ir pašsaprotama prasība, kuru es atkārtoju: visai statistikai ir jābūt iedalītai pa dzimumiem.

Es arī vēlos uzsvērt savas un visas manas politikas grupas kopumā lielās bažas par atšķirībām nodarbinātības jomā starp sievietēm un vīriešiem saistībā ar apmaksāto darbu; mēs visi zinām, ka neapmaksāto darbu veic sievietes. Tajā pašā laikā, kad mēs redzams skaitļus, kas atspoguļo vakanču palielināšanos sievietēm, mēs arī redzam, kāda veida darbs tas ir. Lielākā daļa jauno darbavietu sievietēm ir gadījuma rakstura, nedrošas nepilna laika darbavietas un zemi atalgoti darbi. Mums ir jāizbeidz šī situācija.

  Urszula Krupa, IND/DEM grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētāja kungs, ziņojums par sieviešu un vīriešu līdztiesību ir papildu pierādījums tam, ka līdztiesības politikai ir liela nozīme. Gan sievietēm, gan vīriešiem ir tiesības aktīvi piedalīties visās sabiedriskās dzīves jomās un ir tiesības, lai tas būtu noteikts tiesību aktos. Tomēr cieņu nerada tikai ar tiesību aktiem, bet arī ar atbilstoša līmeņa materiālo, garīgo un emocionālo atbalstu, jo īpaši veselīgā ģimenes struktūrā.

Diemžēl mūsdienu propaganda mazina vērtību laulības, ģimenes un mātes nozīmei, un iedveš vainas izjūtu tajās meitenēs un sievietēs, kuras vēlas palikt mājās un rūpēties par bērniem. Tā vietā, lai sniegtu atbalstu, juridisko aizsardzību, tā vietā, lai novērtētu sievas un mātes, kura audzina bērnus, lomu, notiek sievietes kā objekta attēlošana, tās ir cerību pārslogotas, un to vēl papildina plaši izplatīti uzskati saistībā ar kontracepciju, abortu, galēju individuālismu, konfliktu starp vecākiem un bērniem un pat pensijas vecuma palielināšanu, kas izraisa garīgu un fizisku sabrukumu.

Ir svarīgi pastāvīgi cilvēkiem atgādināt, ka līdztiesība, vienādas tiesības sievietēm un vīriešiem nenozīmē būt tādām pašām kā vīriešiem. Jebkādas sieviešu maskulinizācijas formas, sacenšanās ar vīriešiem katrā līmenī mazina vērtību ne tikai sievietēm, bet arī sabiedrībai kopumā, un kropļo gan sievišķības, gan vīrišķības bagātību un iekšējo vērtību.

Mūsdienās ir jābūt īpaši uzmanīgiem, lai izvairītos no pasākumiem, kas ir nošķirti no cilvēku patiesajām vajadzībām un centieniem, un lai pārvarētu individuālisma un morālā relatīvisma pārmērības. Ir ļoti svarīgi, jo īpaši situācijās, kad nav pamatinfrastruktūras ekonomiskai izaugsmei, lai cīnītos pret diskrimināciju daudzās dzīves jomās. Šī iemesla dēļ sociālajām organizācijām, kā arī tiesību aktiem ir jāsniedz atbalsts, lai pildītu mūsu pienākumus ideoloģiskās apstrādes un unifikācijas vietā, kas rada nemieru un konfliktus. Tādēļ es aicinu ievērot katra cilvēka cieņu, nevis tikai attiecībā uz vienādu samaksu, bet arī saistībā ar cieņu pret tradīcijām, kultūrām, reliģijām un vērtībām, kas ir svarīgas nacionālajai un kultūras identitātei, kas bagātinās mūsdienu Eiropu.

  Lydia Schenardi, ITS grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, kolēģi, šis ziņojums, ko šodien apspriežam, lielā mērā ir vingrinājums, kā pateikt acīmredzamo. Tajā mēs atrodam to pašu zināmo statistiku attiecībā uz nodarbinātības rādītājiem, atalgojuma atšķirībām un darbu veidiem. Mēs arī atrodam nekad nebeidzamus aprakstus par dzimumu stereotipu noturību un to radīto diskrimināciju, kas redzama sieviešu neesamībā noteiktās darba tirgus nozarēs. Es jo īpaši domāju par progresīvajām tehnoloģijām, zinātni, pētniecību un inženierzinātnes.

Tomēr ziņojumā ir acīmredzama pretruna. Kā mēs varam atzinīgi vērtēt globalizāciju 17. punktā, slavējot tā pozitīvo ietekmi uz sieviešu piekļuvi izglītībai, aprūpei, veselībai un nodarbinātībai, vai tas būtu mājās, apakšuzņēmēju darbā vai mikrouzņēmumos, vienlaikus 18. punktā uzsverot globalizācijas negatīvo ietekmi uz nabadzības feminizāciju? Kurš punkts mums ir jāuztver nopietni?

Citā vietā ziņojumā ieteikti visas Eiropas mēroga pasākumi, lai palielinātu pilnīgas neiecietības attieksmi pret seksisma radītiem apvainojumiem. Bet, kas veido seksisma radītu apvainojumu? Vai Ségolčne Royal, kura piedalījās pēdējās Francijas prezidenta vēlēšanās, bija seksistiska apvainojuma upuris, kad kāds no viņas bijušajiem sociālistu partijas biedriem sacīja, ka viņa nav labākā kandidāte Francijas augstākajam amatam? Vai arī tas nebija nekas vairāk kā kritika, vai vienkārši viedoklis?

Ir bīstami pamatot tiesību aktus uz šādu jēdzienu, kuram nav juridiskas definīcijas un tādas nevar būt. Turklāt runa ir par jomu, kas pēc būtības ir subjektīva un neracionāla.

  Jana Bobošíková (NI). – (CS) Dāmas un kungi, atkal mēs kļūstam aizkaitināti par statistiku, kas parāda, ka, lai gan sievietes sasniedz labākus rezultātus, to algas pastāvīgi ir par 15 % mazākas. Jā, mums ir stikla griesti, un vīriešiem nepatīk, ka sievietes ieņem pārāk daudz vadošos amatus. Stereotipi pastāv, un pašas sievietes dažkārt kļūst par to upurēm. Mēs vēlamies to mainīt. Tomēr es uzskatu, ka tad, ja mēs vēlamies kaut ko mainīt, mums ir jāsāk ar šo vietu.

Nodarbinātības statistika par Eiropas Parlamentu un Komisiju skaidri parāda, ka vislabāk apmaksātajos amatos lielākais vairums ir vīriešu. Sievietes ir pārsvarā mazāk apmaksātos amatos. Ļoti daudzas ļoti produktīvas sievietes lingvistes ar augstāko izglītību šeit strādā par sekretāres algu. Viņu labāk apmaksātajiem priekšniekiem lielākoties ir divu veidu kvalifikācija: viņi ir vīrieši un viņi šeit ir bijuši ilgu laiku.

Dāmas un kungi, es uzskatu, ka Eiropas iestāžu ieteikumi dzimumu jautājumos tiks uztverti nopietni tikai tad, kad mēs veiksim visaptverošu analīzi par attiecību starp atalgojuma sistēmām un cilvēku izglītību un efektivitāti, un kad tiks pārskatītas cilvēkresursu vadības un atalgojumu sistēmas. Kamēr tas nenotiks, pilsoņi uzskatīs par cilvēkiem, kuri sludina par ūdens veselību, kamēr paši dzer vīnu.

  Maria Panayotopoulou-Kassiotou (PPE-DE). – (EL) Priekšsēdētāja kungs, šogad aprit gan Eiropas Savienības dibināšanas līguma 50. gadadiena, gan 50 progresa gadi, garantējot vīriešu un sieviešu līdztiesību. Šī progresa kulminācija ir horizontāla atsauce uz to visās Eiropas Komisijas darbības jomās un dialogā ar pilsonisko sabiedrību.

Slēpta vīriešu un sieviešu nevienlīdzība joprojām pastāv ES dalībvalstu politikā un praksē. Mums ir vajadzīga to negatīvo apstākļu analīze un novērtējums, kas rada šo nevienlīdzību. Ziņojumā, ko sagatavojusi mana dārgā kolēģe P.-N.Kauppi, kuru es apsveicu, ir uzskaitīti daudzi pasākumi, lai stātos pretī daļējai sieviešu diskriminācijai.

Es īpaši vēlētos uzsvērt pasākumus, kuru mērķis ir veicināt sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu dalību ģimenes uzturēšanā, kas ir ekonomiskās attīstības, labklājības un ES sociālās kohēzijas pamatfaktors. No dzimumu līdztiesības ir jāgūst labums tām sievietēm, kuras brīvprātīgi vēlas palikt mājās uz ilgu vai īsu laiku, lai rūpētos par bērniem, veciem cilvēkiem un apgādājamiem. Tas, ka šīs sievietes ir strādājušas, nedrīkst viņas pakļaut diskriminācijai saistībā ar pensijām un sociālās labklājības tiesībām.

Komisār, es esmu ļoti neapmierināta par Grieķijas sieviešu stāvokli. Saskaņā ar ziņojumiem presē jūs esat uzsācis pārkāpuma procedūras pret manu valsti, lai likvidētu elastīgākos vecuma nosacījumus, kas attiecas uz sievietēm. Kāpēc agrāka pensiju piešķiršana meitām un mātēm nevar tikt piešķirta apmaiņā pret to, ko viņas dod savām ģimenēm?

Līdztiesība — jā, komisār, taču ne līdzsvars. Dalībvalstis, Eiropas Savienība un sociālie partneri var labi izmantot jaunizveidoto Eiropas Ģimeņu aliansi: var veicināt labu praksi un progresīvas pieejas ģimenei draudzīgai politikai. Tā sekos valstu politikai un tādējādi veicinās līdztiesību.

ES demogrāfiskā problēma prasa, lai vīriešiem un sievietēm tiek garantētas vienādas iespējas. Saistībā ar bērna kopšanas atvaļinājumu ir jāpārskata attiecīgā direktīva, par kuru panākta vienošanās vienīgi starp Komisiju un sociālajiem partneriem, un jūs, komisār, esat solījis, ka šī pārskatīšana notiks 2008. gadā.

Tomēr ir vajadzīga arī privātā sektora apņemšanās pieņemt darbā jaunas sievietes un saistībā ar jauno māšu atlaišanu. Komisār, lai panāktu ES produktivitāti un attīstību, ir vajadzīga mehānisma izveide, lai pārraudzītu šāda veida diskrimināciju. Mēs ceram, ka jūs rīkosieties nekavējoties.

  Lissy Gröner (PSE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisār, dāmas un kungi, es varu apliecināt P.-N.Kauppi mūsu Sociālistu grupas pilnīgi atbalstu visos jautājumos, ko viņa apskatījusi savā ziņojumā. Līdztiesības ziņojums ir sagatavots vienlīdzīgu iespēju gadā visiem, un mēs arī atzīmējam Eiropas Savienības līdztiesības politikas 50. gadadienu. Ja vien netiks izdarīts spiediens un nekas nemainīsies, sievietes vairs neticēs Eiropas Savienībai.

Tika arī paziņots, ka 2007. gadā pieredzēsim Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta izveidi. Kāda ir situācija attiecībā uz valdes locekļu iecelšanu? Šajā jautājumā mūsu Parlamentam ir tiesības izteikties. Kur ir pašreizēji sagatavošanās darbi, lai nodrošinātu, lai Viļņas institūts sāktu darboties, pirms ir pagājis šis gads?

ES nav izmantojusi tās galvenās kompetences saistībā ar vienādu samaksu, kas ir svarīga joma, uz kuru norādījušas daudzas kolēģes. Es uzskatu, ka ir apkaunojoši, ka 15 % sieviešu joprojām saņem mazāku atalgojumu par savu darbu, nekā vīrieši. Zviedrija ir vienīgā valsts, kur situācija šķiet labāka, ar tikai 10 % lielu atšķirību. Manā valstī Vācijā šis skaitlis ir 26 %, un es vairs neesmu gatava to paciest. Šis ir gadījums, kad Komisijai ir jāsaņem drosme izdarīt spiedienu uz dalībvalstīm.

Darba un ģimenes dzīves saskaņošana: V. Špidla ir veicis pasākumus šajā jomā. Mani tas iepriecina. Mēs atbalstām to, ka arī tēviem ir jāuzņemas sava daļa. Šajā sakarā arī uzņēmumiem ir liela atbildība. Tieši tāpēc mūsu grupa ir uzsākusi Eiropas mēroga atbalsta kampaņu.

Mēs vēlamies uzsākto pasākumu, piemēram, struktūrfondu, kvalitatīvu un kvantitatīvu novērtējumu. Nesena uzklausīšana Reģionālās attīstības komitejā parādīja, ka gandrīz nevienā atskaitē līdz šim nav norādīts tas, ka sievietes gūst labumu no ES budžeta daudz mazāk, nekā vīrieši. Tādēļ vēl viena būtiska mūsu prasība ir budžeta plānošana saskaņā ar dzimumu līdztiesības principu.

Komisija ir paziņojusi par pasākumiem divās jomās: likumdošanas pasākumu īstenošana, lai apkarotu daudzējādu diskrimināciju un lai apkarotu vardarbību pret sievietēm. Šodien mēs šo jautājumu gandrīz nemaz neesam apskatījuši, taču tas ir ļoti aktuāls jautājums, kas jāatrisina.

  Siiri Oviir (ALDE). – (ET) Es vēlētos pateikties referentei par to, ka atkal ir izvirzīts svarīgs jautājums. Es nedomāju, ka mēs ar šo ziņojumu raujamie ārā pa atvērtām durvīm. Durvis jau var būt atvērtas, taču, ja virs mums ir stikla griesti, tad mums ir jārisina šis jautājums vēl un vēl.

Savā runā es vēlētos pievērst uzmanību diviem jautājumiem. Īpaši, ja ņemam vērā to, ka politika, ar kuru īsteno vienādas tiesības abiem dzimumiem, ir svarīgs līdzeklis, lai panāktu ekonomisko attīstību.

Par spīti tam, ka visās Eiropas Savienības valstīs de jure pastāv vienādas tiesības, de facto nevienlīdzība joprojām ir vērojama vīriešu un sieviešu varas sadalē un piekļuvē ekonomiskiem, sociāliem un kultūras resursiem. Tā pamatā ir pastāvošo paradumu turpināšanās un to ietekme uz ģimenes pienākumu nevienlīdzīgu sadali un šķēršļiem, lai apvienotu darbu ar ģimenes dzīvi, ar ko jāsaskaras lielākajai daļai sieviešu. Par nožēlu jāatzīst, ka tas ir pierādījums demokrātijas deficītam Eiropas līmenī.

Abu dzimumu vienāda līdzdalība lēmumu pieņemšanā ir demokrātijas galvenais priekšnosacījums, tāpēc es tagad komentēšu par lēmumu pieņemšanu visās dzīves jomās. Liberāļi apgalvo, ka cilvēku tiesības pašiem pieņem lēmumu ir panākumu atslēga. Tomēr izvēles brīvību var sasniegt tikai tad, ja sievietes un vīrieši var paši izdarīt izvēli visās jomās. Lai vīrieši un sievietes, es atkārtoju, vīrieši un sievietes, varētu apvienot darba un ģimenes dzīvi, mums ir vajadzīgas labas kvalitātes bērnu aprūpes iestādes, ģimenei draudzīgi darba apstākļi un tiesiskais regulējums, kas nodrošina atbalstu.

Turklāt ir svarīgi uzlabot gan juridisko, gan cita veida regulējumu, un celt informētības līmeni sabiedrībā. Tas pats attiecas uz novecojušiem domāšanas modeļiem, citiem vārdiem — sievietēm ir jābeidz būt par dalībniecēm un jākļūst par lēmumu pieņēmējām; tikai tad mēs varēsim runāt par sabiedrību, kurā ir pārstāvētas un ņemtas vērā abu dzimumu intereses, sabiedrību, kas ir patiesi demokrātiska.

  Hiltrud Breyer (Verts/ALE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisār, P.-N.Kauppi, dāmas un kungi, šogad mēs atzīmējam ES dibināšanas 50. gadadienu un arī atskatāmies uz pagājušajiem 50 gadiem attiecībā uz sieviešu un vīriešu līdztiesību. Tomēr es uzskatu, ka Komisijas ziņojuma rezultāti par līdztiesību 2007. gadā ir rūgtas zāles. Tajā parādīts, ka daudzās jomās cilvēki joprojām tikai runā par dzimumu līdztiesību un ka tā joprojām ir tālu no realitātes.

Šodien mēs esam dzirdējuši citējam daudzus statistikas datus — ir lielas atšķirības attiecībā uz vīriešu un sieviešu nodarbinātības rādītājiem, un daudzās dalībvalstīs ar nedaudziem izņēmumiem starp sievietēm ir lielāks bezdarba līmenis. Gandrīz viena trešā daļa sieviešu strādā nepilna laika darbu. Mēs zinām, ka sievietes joprojām ir ievērojami mazāk pārstāvētas varas un vadošajos amatos. Tas patiesi ir skandāls, ka vidējā atalgojuma atšķirība ir 15 %, kas Vācijā sasniedz pat 27 %.

Es priecājos arī par to, ka Komisija ir risinājusi jautājumu par obligātu bērnu kopšanas atvaļinājumu tēviem. Tas bija pavisam skaidrs, ka jautājums par ģimenes un darba dzīves saskaņošana ir piederīgs Komisijas darba kārtībai. Tomēr šķiet, ka citās ES līdztiesības politikas jomās Komisija ir ieņēmusi neitrālu nostāju. Es to saku tāpēc, ka mēs no Komisijas neesam dzirdējuši ne par kādām politiskām iniciatīvām, izņemot iepriekš minēto par bērnu kopšanas atvaļinājumu tēviem.

Tika minēts Dzimumu līdztiesības institūts, tāpat kā vardarbība pret sievietēm. Ko Komisija dara, lai likvidētu šo atalgojuma atšķirību? Es nedzirdu neko vairāk kā retoriku. Mūsu pienākums šeit ir darīt daudz vairāk, tostarp plānot budžetu saskaņā ar dzimumu līdztiesības principu, par ko ir vēstīts gadiem ilgi, taču kur ir rādītāji? Tādēļ es vēlētos lūgt Komisiju ierosināt tālejošus tiesību aktus, lai dzimumu līdztiesības politika atkal kļūst par atskaites punktu Eiropas Savienībā.

  Kartika Tamara Liotard (GUE/NGL). – (NL) priekšsēdētāja kungs, izsaku pateicību un apsveikumus P.-N.Kauppi par viņas ziņojumu, taču man ir daži jautājumi Komisijai. Komisija regulāri tukši runā par dzimumu līdztiesību, un arī šodien to ir darījusi, taču atkal tai nav izdevies praktiski pārvērst tās labos nodomus par konkrētu rīcību. Vēl sliktāk — tā vietā, lai veiktu pasākumus, kas varētu samazināt dzimumu nevienlīdzību, apkarotu sieviešu nabadzību un palīdzēt sievietēm atrisināt ikdienas problēmas, ar kurām tās saskaras, Komisijas politika bieži vien padara to stāvokli vēl sarežģītāku.

Tā labs piemērs ir “elastīgā drošība”, pasākumi, lai padarītu elastīgākus tiesību aktus par štatu samazināšanu. Ja priekšlikumi, ko Komisija izklāstījusi savā Zaļajā grāmatā, tiks īstenoti, tad cietīs tieši sievietes, kuras pārāk bieži strādā saskaņā ar īstermiņa līgumiem, piemēram, pagaidu līgumiem, un saņem relatīvi mazu atalgojumu. Tieši sievietēm ir daudz problēmu ar tādām lietām kā pensiju fonda veidošanu, veselības aizsardzības izmaksām un ģimenes aprūpes un atalgota darba apvienošanu. Un ko dara Komisija? Tā vietā lai sievietēm un patiesi – strādājošiem kopumā, garantētu drošību, kas padarītu to dzīves mazliet vieglākas, Komisija ierosina radīt vēl lielāku nedrošību.

Šajā ziņojumā par vīriešu un sieviešu nevienlīdzību parādīts, ka 2007. gadā joprojām pastāv lielas atšķirības. Ir jāpiešķir daudz lielāka prioritāte to pārvarēšanai gan vārdos, gan darbos. Dzimumu līdztiesībai ir jātiek automātiski ieviestai visas Kopienas politikā. Patiesībā es uzskatu, ka ir nožēlojami, ka mums Komisijai ir atkal jāatgādina šis fakts.

  John Whittaker (IND/DEM) – Priekšsēdētāja kungs! Šajā ziņojumā es redzu, ka šajā programmā mēs nebūsim atbrīvoti no mūsu naudas izdošanas, veicinot informētību par dzimumu līdztiesības jautājumu, iejaucoties lēmumos par pieņemšanu darbā uzņēmumos un piespiežot kompānijas piedāvāt elastīgus darba un devīgus atvaļinājuma noteikumus, tomēr es nekur neredzu, ka būtu atzītas blakus parādības. Nav izpratnes par to, ka šī sociālā inženierija lielā mērā ir galvenokārt pašsakāve.

Vienkārša loģika, vai jums tas patīk, vai nē, ir, ja sieviešu pieņemšana darbā ir dārgāka, tad darbā pieņems mazāk sieviešu, neraugoties uz noteikumiem, kas neļauj darba devējiem pieminēt dzimumu darba sludinājumos un intervijās. Visiem tiesību aktiem, kas radīti, lai nepieļautu sieviešu vai vecu ļaužu, vai minoritāšu diskrimināciju, ir nevēlamas sekas, proti, tie pazemo tos, kas būtu sev vēlamo sasnieguši bez tiesību aktiem.

Visi mūsu darbi sievietēm un vīriešiem ir atkarīgi no ekonomikas radītās labklājības. Vairums darba vietu rada mazie uzņēmumi. Pretēji šim Parlamentam tur ārā ir īsta mazā biznesa pasaule, sievietes un vīrieši ir nodarbināti, un viņi pelna naudu, ražojot preces un sniedzot pakalpojumus, par ko citi cilvēki vēlas maksāt. Šī apsēstība ar dzimumu līdztiesības veicināšanu ir tikai viens no vairākiem iejaukšanās mazajā biznesā veidiem. Ja mēs turpināsim paaugstināt cenu un pievienot vairāk ierobežojumu, tad uzņēmumi nodarbinās mazāk un maksās mazāk. Galu galā mēs varbūt būsim vienlīdzīgāki, bet arī nabadzīgāki — kā sievietes, tā vīrieši.

  Jerzy Buzek (PPE-DE). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, es vēlētos apsveikt P.-N.Kauppi. Mēs visi piekrītam, ka ir nepieciešams palielināt dzimstības rādītāju Eiropā, lai uzlabotu demogrāfisko situāciju. Ja tā uzlabosies, un tai jāuzlabojas, tas nozīmēs to, ka ievērojamam skaitam sieviešu, jo īpaši jaunām sievietēm, būs vismaz īslaicīgi jāpamet darba tirgus. Tā ir problēma, jo jau pašlaik daudzviet Eiropā trūkst darba ņēmēju.

Piemēram, zinātnei Eiropā trūkst aptuveni 700 000 zinātnieku. Neraugoties uz to, Eiropā tikai viens ārsts no četriem ir sieviete, un tikai viens profesors no desmit ir sieviete. Tas notiek situācijā, kad Eiropā augstāko izglītību vairāk iegūst sievietes, nevis vīrieši. Tas nozīmē, ka viņas ir labi sagatavotas akadēmiskajam darbam, taču pārtrauc šo darbu un vairs to neturpina.

Katrā nozarē sievietēm piedāvātajiem stimuliem un iespējām, lai atsāktu darbu, ir jābūt atšķirīgiem. Piemēram, izglītībā ir vairāki vienkārši paņēmieni. Pirmkārt, iespēja veikt akadēmisko darbu mājās. Otrkārt, ļoti komfortablu un cenas ziņā pieņemamu mazbērnu novietņu organizēšana institūtos vai universitātēs. Treškārt, bērnu aprūpe, ko veic vai nu vīrieši vai sievietes. Ceturtkārt, iespēja iegūt akadēmisko grādu dzemdību atvaļinājuma laikā. Un visbeidzot piektkārt — nodrošināt, lai vīrieši un sievietes saņemt vienādu samaksu par vienādu darbu.

Eiropa nevar pieļaut, ka turpinās tāda situācija, kurā izglītotas un kvalificētas sievietes zaudē akadēmiskajās jomās tikai tāpēc, ka tās dzemdē bērnus. Par laimi kāds ir iesaistījies šajā jomā.

UNESCO kopīgi ar L’Oréal vairākus gadus īsteno projektu sievietēm akadēmiskajā nozarē. Šī projekta rezultātus, kas ir ļoti labi rezultāti, mēs redzēsim izstādes atklāšanā nākamajā pirmdienā 1. oktobrī Eiropas Parlamentā Briselē pirmajā stāvā iepretim KBC bankai. Es vēlētos jūs visus laipni ielūgt jūs to apmeklēt.

  Edite Estrela (PSE). – (PT) 2005. gadā savā ziņojumā par Lisabonas stratēģiju no dzimumu perspektīvas es norādīju uz vairākiem diskriminācijas veidiem, kas ietekmē Eiropas sievietes.

Divus gadus vēlāk pēc daudzām diskusijām un labiem nolūkiem, daudzām debatēm un konferencēm, daudziem ziņojumiem un pētījumiem, kas ir mainījies? Kāds progress ir panākts attiecībā uz vīriešu un sieviešu atalgojuma atšķirību, sieviešu līdzdalību lēmumu pieņemšanas procesā vai attiecībā uz darba, ģimenes un privātās dzīves saskaņošanu gan vīriešiem, gan sievietēm? Kaut arī dažās dalībvalstīs ir panākts progress, par nožēlu Eiropas līmenī maz kas ir mainījies.

Dzimumu atalgojuma atšķirība joprojām vidēji ir aptuveni 15 %, un sieviešu līdzdalība lēmumu pieņemšanā ir palielinājusies tikai par 1 %. Sievietes joprojām velta trīs reizes vairāk stundu ģimenes pienākumiem, nekā vīrieši. Tomēr sieviešu skaits universitātēs pieaug. Viņas pakāpeniski aizstāv savas tiesības, taču joprojām ir ļoti daudz diskriminācijas veidu, jo īpaši tad, kad viņas kļūst par mātē, un tieši šī iemesla dēļ. Varbūt tieši tādēļ dzimstības rādītāji ir tik zemi. Sievietes migrantes un bēgles, sievietes no etniskām minoritātēm, vecāka gadagājuma sievietes, sievietes invalīdes — visas šīs grupas saskaras ar divējādu diskrimināciju.

Mums ir vajadzīgi labāki tiesību akti, piemēram, līdztiesības likumi, kas tika apstiprināti Spānijā un Portugālē, taču mums ir arī vajadzīgs panākt atbilstību pašreizējiem tiesību aktiem, jo īpaši tiesību aktiem par reklāmu, lai likvidētu sievietes degradējošo attēlojumu reklāmās un plašsaziņas līdzekļos. Mums ir jāmaina tiesību akti, lai mainītu attieksmes. Mums vajadzīgs mazāk vārdu un vairāk rezultātu.

  Danutė Budreikaitė (ALDE). – (LT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, jautājums par sieviešu un vīriešu vienlīdzīgām iespējām joprojām ir būtisks Eiropas Savienībā. 2006. gadā tika veiktas nedaudzas izmaiņas. Sieviešu algas Eiropas Savienībā joprojām ir par 15 procentiem zemākas, nekā vīriešu algas. Sievietes, kuras atgriežas darba tirgū vai kāpj pa karjeras kāpnēm, saskaras ar būtiskām problēmām.

Padomes 1975. gada direktīva par dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz vienlīdzīgas samaksas principa vīriešiem un sievietēm nostiprināšanu vēl nav īstenota. Dalībvalstis neparāda nekādu politisko gribu risināt dzimumu līdztiesības un integrācijas problēmas darbavietā. Tādēļ es piekrītu ziņojumā paustajam ierosinājumam, ka Komisijai ir jāveic pētījums par to, kā dalībvalstis īsteno Kopienas tiesību aktus līdztiesības jomā, un jāveic attiecīgi pasākumi gadījumā, ja tie nav īstenoti.

Runājot par integrāciju darbavietā, es vēlētos uzsvērt labas prakses un tās izplatīšanas nozīmi, jo īpaši, lai uzlabotu iespējas sievietēm piedalīties politikā un politisko lēmumu pieņemšanas procesā. Manā valstī Lietuvā ir pieredze šajā jomā. Komisija un Eiropas Sociālā fonda efektīvs izlietojums var veicināt šādas prakses izplatīšanu.

  Zita Pleštinská (PPE-DE). – (SK) Es neesmu galējā feminisma atbalstītāja un es arī neuzskatu, ka demokrātijai būtu jābūt aklai pret dzimumu jautājumu, tādēļ es atzinīgi vērtēju šo P.-N.Kauppi patstāvīgo ziņojumu, par kuru es viņu sirsnīgi apsveicu.

Tiesību uz profesionālu karjeru un ģimenes pienākumu līdzsvarošanas jautājums ir akūta problēma, kas arī skar dzemdību, bērnu kopšanas un paternitātes atvaļinājumu. Ņemot vērā apstākļu izmaiņas globalizētā pasaulē mums arī Eiropas Parlamenta līmenī ir jāmudina dalībvalstis modernizēt savas sistēmas. Pēc jaunu ģimeņu iniciatīvas dalībvalstīm būtu noderīgi apsvērt iespēju ieviest vismaz 12 mēnešus ilgu pabalstu dzemdību atvaļinājuma laikā 100 % apmērā no ienākumiem un vismaz 24 mēnešus bērna kopšanas atvaļinājuma laikā ar koeficientu vismaz 50 % no ienākumiem, kad mātes vai attiecīgā gadījumā — tēvi rūpējas par saviem bērniem visu dienu.

Dzemdību un bērna kopšanas atvaļinājumu juridiskā valodā apzīmē kā atvaļinājumu par spīti tam, ka ne vien mātes, bet arī psihologi, ārsti, sociologi un daudz citi eksperti piekrīt vecākiem, ka dzemdību vai bērna kopšanas atvaļinājums nekādā ziņā nav atvaļinājums. Es uzskatu, ka ir pienācis laiks sākt ar valodu, kas tiek lietota, lai runātu par maternitāti un paternitāti, un apzīmēt dzemdību atvaļinājumu ar pareizākiem terminiem. Kad šis starplaiks aktīvajā darba dzīvē ir beidzies, ir nepieciešams atvieglot māšu un tēvu netraucētu atgriešanos darba tirgū un to profesionālo karjeru turpināšanu.

Es uzskatu, ka ir svarīgi uzsvērt nepieciešamību pēc apmācības bērna kopšanas atvaļinājuma laikā, lai tiktu galā ar mainīgajām nodarbinātības prasībām un nostiprinātu zināšanu galvenās jomas, piemēram, uzņēmības garu un zinātniskas un tehnoloģijas pieejas pieņemšanu. Reģionos šajā nolūkā varētu izmantot arī struktūrfondus. Es uzskatu, ka mūsu sabiedrībā daudz lielāka vērtība ir jāpiešķir maternitātei un vecāku statusam. Vecākiem ir ārkārtīgi svarīga loma sabiedrības veidošanā: bērni, kurus tie izaudzina, veidos Eiropu kopumā.

Vienlaikus šie pasākumi ļaus daudz vairāk sievietēm papildus bērnu audzināšanai pievērsties daudz prasīgākām karjerām, piemēram, akadēmiskai karjerai.

  Anna Hedh (PSE). – (SV) Priekšsēdētāja kungs, komisār, ir nedaudz nomācoši stāvēt šeit un runāt par ziņojumu par nevienlīdzību Eiropas Savienībā 2007. gadā. Tas nav vajadzīgs. Tam būtu jābūt pašsaprotamam, kaut vai ņemot vērā faktu, ka Eiropas Savienībā sievietes ir vairākumā. Taču skumji ir tas, ka tas ir vajadzīgs. Ir ļoti svarīgi dabūt vīriešus spēles laukumā un likt tiem gūt vārtus. Citādi spēle ir zaudēta. Lūk, dažas piespēles vīriešiem: sieviešu nodarbinātības līmenim ir jāpieaug. Viņām ir jābūt tiesīgām uz pilna laika darbu un nepilna laika darba iespēju. Atalgojuma atšķirība ir jālikvidē. Vai tiešām sievietes Eiropas Savienībā ir par 15 % mazāk vērtas, nekā vīrieši? Sievietēm ir jāgūst lielāka dalība administrācijā — politikā un rūpniecībā. Tēviem ir jāuzņemas lielāka atbildība par māju un ģimeni un ir jāuzņemas daļa bērnu kopšanas atvaļinājuma, vismaz bērnu dēļ.

Ir daudzas svarīgas lietas, kas Parlamentam ir jāiesaka Komisijai un dalībvalstīm. Cerēsim, ka tās klausīsies un rīkosies!

  Anna Záborská (PPE-DE). – (SK) Es sirsnīgi apsveicu P.-N.Kauppi par šo ļoti labo ziņojumu, kas ir rezultāts ciešai sadarbībai ar visiem Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas locekļiem.

Referente ir ļoti labi uzsvērusi vīriešu un sieviešu līdztiesības politikas īstenošanas nozīmi kā daļu no Lisabonas stratēģijas. Viens no Lisabonas programmas mērķiem ir palielināt strādājošo un nodarbināto sieviešu skaitu. Tomēr vienlaikus mēs nespējam oficiāli atzīt sieviešu veikto neoficiālo darbu, par kuru netiek saņemta samaksa. Mēs zinām sievietes, kuras strādā, lai nodrošinātu solidaritāti starp paaudzēm, kuras strādā kā brīvprātīgās un kuras rada pietiekamus apstākļus sociālām attiecībām. Tomēr šis neoficiālais darbs netiek apmaksāts. Mēs nevēlamies to oficiāli atzīt, jo mēs neredzam naudas cirkulāciju ap to. Manuprāt, šī loģika ir sieviešu diskriminācijas veids. Es uzskatu, ka tas varētu būt mūsu drauga V. Špidla reālpolitikas jautājums — atzīt sieviešu neoficiālo, neapmaksāto darbu. Tas arī atrisinātu daudzas problēmas, ar kurām saskaras minoritātes, par kurām mēs runājām pirms brīža.

Lai palīdzētu panākt progresu šajā jautājumā Eiropā un visā pasaulē mums ir personas un institūti, kas piedāvā mums matemātiskus un statistiskus modeļus un veidus, kā tos piemērot mūsu politikā. Viens no viņiem ir Gary Beck, Nobela prēmijas laureāts ekonomikā, kurš jau ir ticis pieminēts vairākas reizes.

Priekšsēdētāja kungs, komisār, dāmas un kungi, es esmu izmantojusi šo iespēju, lai pievērstu uzmanību vīriešu un sieviešu līdztiesības īstajai problēmai.

  Lidia Joanna Geringer de Oedenberg (PSE). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, ir pienācis laiks, kad dalībvalstīm beidzot ir jāsper izšķirīgi soļi, lai likvidētu novecojušus rīcības un lēmumu pieņemšanas modeļus, jo īpaši administrācijā, lai pievērstu lielāku uzmanību dzimumu jautājumam visās politikas jomā.

Atšķirības attieksmē pret vīriešiem un sievietēm joprojām pastāv. Tās, piemēram, rada mazus ienākumus un diskrimināciju pret grūtniecēm un jaunajām mātēm. Kaut arī attiecībā uz sieviešu nodarbinātību tā ir daudzsološa zīme, ka kopš 2000. gada 6 no 8 miljoniem jauno darbavietu, kas izveidotas Eiropas Savienībā, ir ieņēmušas sievietes, vīriešu un sieviešu atalgojuma atšķirība Eiropas Savienībā vidēji joprojām ir 15 % liela, un dažās valstīs tā ir pat 30 %.

Nav pieņemams tas, ka pret sievietēm tikai savas mātes stāvokļa dēļ, kas ir abu vecāku pienākums, darba tirgū attiecas sliktāk nekā pret vīriešiem, kas pēc tam ietekmē viņu karjeru, ienākumus un vēlāk arī pensijas. Stereotipi saistībā ar dzimumu ir jāpārvar, un šī iemesla dēļ es atbalstu ierosinājumu izveidot budžeta pozīciju saskaņā ar kohēzijas politiku, kas būtu veltīta tādu pasākumu finansēšanai, kuru mērķis ir vienādu iespēju veicināšana, un finansējumam pētniecībai par politisku stratēģiju ietekmi uz sieviešu dzīvēm.

Es vēlētos sirsnīgi apsveikt P.-N.Kauppi par lielisku ziņojumu.

  Monica Maria Iacob-Ridzi (PPE-DE). – (RO) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es uzskatu, ka ir pienācis laiks Eiropas Savienībai pienācīgi finansēt Līgumā aprakstītos cildenos mērķus, piemēram, dzimumu diskriminācijas apkarošanu vai sieviešu un vīriešu vienlīdzīga atalgojuma panākšanu.

Ziņojumā, par kuru debatējam, ir piedāvāta viena no galvenajām iespējām dzimumu līdztiesībai, izmantojot Eiropas Savienības budžetu. To veido struktūrfondi un kohēzijas fondi — līmenis, kādā ir jāsaskata sieviešu piekļuves atvieglošana Eiropas resursiem. Saskaņā ar mūsu rīcībā esošajiem datiem pēc pēdējās Eiropas Savienības paplašināšanas sievietes ir salīdzinoši mazāk ieguvušas no reģionālās un kohēzijas politikas fondiem, un tas ir jālabo.

Tomēr nepietiek ar to, ka tiek analizēti tikai reģionālās un kohēzijas politikas fondi, kaut arī to apmērs Savienības budžetā, kas ir gandrīz 36 %, liek mums cīnīties, lai tie sasniegtu pēc iespējas vairāk sieviešu.

Mums arī ir jāsaskata, kādi ir jaunākie notikumi Eiropas Savienībās tradicionālajās dzimumu politikas programmās, piemēram PROGRESS, Daphne vai EQUAL. Kaut arī šajā gadā gan PROGRESS programma kopumā, gan tās 5. punkts, kas veltīts dzimumu līdztiesībai, ir saņēmis papildu līdzekļus, relatīvi 2008. gadā līdztiesībai veltītā budžeta pozīcija ir mazāka, nekā iepriekšējā gadā.

Daphne programma cīņai pret vardarbību ģimenē līdz šim ir guvusi lieliskus rezultātus, un Eiropas Komisija to ir ņēmusi vērā un ieteikusi budžeta palielinājumu, salīdzinājumā ar 2007. gadu. Abām šīm programmām, kā arī EQUAL programmai, Padome noteica samazinājumus salīdzinājumā ar summām, ko Komisija bija ierosinājusi provizoriskajā budžeta projektā. Turklāt Padome ierosināja par 7,5 % samazināt līdzekļus, kas bija paredzēti jaunajam dzimumu institūtam, kas ir pilnīgi nepamatots samazinājums Eiropas iestādei, kas tikai sāk darbu.

Diemžēl vēl arvien ir redzams, ka Padomei joprojām trūkst politiskās gribas materializēt Eiropas stratēģiju iespēju vienlīdzībai attiecībā uz budžeta piešķīrumiem. Tādēļ Parlaments kā viena no budžeta lēmējinstitūcijas struktūrvienībām ir jākompensē šis deficīts un jānodrošina atbilstība Eiropas Savienības dzimumu politikai.

  Esther De Lange (PPE-DE). – (NL) Priekšsēdētāja kungs, arī es vēlētos pateikties referentei par lielisko un ļoti līdzsvaroto ziņojumu. Jau ir apskatīti vairāki jautājumi. Kā Sieviešu tiesību komitejas un Lauksaimniecības komitejas locekle es pievērsīšos galvenokārt sieviešu stāvoklim lauksaimniecībā.

Pirmais, ko var pamanīt, ir tas, ka daudzas lauksaimniecības nozarē strādājošās sievietes ir nemanāmas. Sievietes veic 40 % no visiem lauksaimniecības darbiem, taču daudzās oficiālās statistikās, tostarp Eurostat datos, komisār, ir apskatītas vai nu sievietes darba ņēmējas vai sievietes darba devējas. Tajos nav ņemtas vērā līdzstrādājošas dzīvesbiedres, kaut arī šīs sievietes veido lielāko nodarbinātības kategoriju daudzās ģimenes lauku saimniecībās Eiropas ziemeļrietumos. Viņu devums uzņēmējdarbībā ir būtisks, un tās bieži arī palīdz attīstīt darbību lauku saimniecībās un laukos. Tādēļ es pieprasu, lai Eurostat iekļauj šo lielo sieviešu grupu oficiālajā statistikā. Es pieprasu, lai Komisija ņem vērā šo lielo sieviešu nodarbinātības kategoriju savā politikas veidošanā.

Turklāt tieši šī līdzstrādājošo dzīvesbiedru kategorija dažās dalībvalstīs sastopas ar praktiskām ikdienas grūtībām, piemēram, lai izmantotu tiesības uz pensiju, izmantot sociālā nodrošinājuma sistēmai, ja to lauku saimniecības pārstāj darboties, ja viņas izšķiras, vai arī viņām nepieciešams doties slimības vai dzemdību atvaļinājumā, kaut arī ar prieku varu apgalvot, ka Nīderlandē ir veikti pasākumi, lai labotu šo situāciju. Es vēlētos pievērst Komisijas uzmanību projektam „Je verdiende loon“ („Tev uz to ir tiesības”), kas ar ESF palīdzību tika uzsākts manā valstī, lai izceltu apstākļus, ar kādiem jāsaskaras šīm dzīvesbiedrēm. Es ceru, ka komisija ņems vērā šī projekta secinājumus, izstrādājot turpmāko politiku, lai, pateicoties šim būtiskajam sieviešu darbaspēkam, mums arī turpmāk varētu būt spēcīga Eiropas lauksaimniecība un dzīvotspējīgi lauki.

  Maria Petre (PPE-DE). – (RO) Priekšsēdētāja kungs, dārgie kolēģi, kopš 2000. gada no 8 miljoniem jauno darba vietu 6 miljonos strādā sievietes. Mēs varētu domāt, ka dzimumu attiecībās patiesi ir pienācis vienādu iespēju vai pat sieviešu pozitīvas diskriminācijas laiks. Tomēr mēs tā nevaram apgalvot, jo šo 6 miljonu jauno sieviešu darbavietu realitāte ir tam pretrunā.

Mēs nevaram īsti tikt galā ar novecošanas un iedzīvotāju skaita samazināšanās risku, ar ko šodien saskaras Eiropa un dalībvalstis, ja lielākā daļa darbu sievietēm ir nedroši, nepilna laika vai slikti atalgoti. Atalgojuma atšķirība Eiropā joprojām ir 15 % par sliktu sievietēm.

Dalībvalstīm kopumā, un Rumānija nav izņēmums, būs jāturpina ieguldīt tādā izglītībā, kas ir brīva no dzimumu stereotipiem, pieņemt skaidru politiku, kas saskaņotu sieviešu un vīriešu ģimenes un darba dzīvi.

Es vēlētos apsveikt referenti par viņas ārkārtējo darbu, un es patiesi uzskatu, ka mums ir vajadzīgi ikgadēji novērtējumi to pasākumu rezultātiem, kas ir iekļauti dzimumu līdztiesības ceļvedī; mums ir jāpanāk galīgā vienošanās par tādiem jautājumiem kā maternitātes, bērna kopšanas atvaļinājuma izmaksām, pensiju tiesību individualizāciju, kā arī sociālā nodrošinājuma un nodokļu iekasēšanas sistēmām.

  Louis Michel, Komisijas loceklis. − (FR) Priekšsēdētāja kungs, ļaujiet vispirms norādīt, ka Komisija ļoti lielā mērā piekrīt bažām, ko ir paudusi lielākā daļa runātāju. Dažas no tām — patiesībā gandrīz visas — prasa veikt pasākumus, kādus Komisija jau veic.

Kā jūs zināt, Komisijas uzdevums ir uzraudzīt Kopienas tiesību aktu par dzimumu līdztiesību transponēšana un piemērošanu. Būtībā tas ietver pārkāpumu procedūru uzsākšanu un turpināšanu, kad Komisija iegūst informāciju, ka kāda dalībvalsts nav pareizi transponējusi kādu direktīvu vai arī, ja kāds pilsonis iesniedz tai sūdzību par kādas direktīvas neatbilstīgu transponēšanu vai piemērošanu. Tātad, saistībā ar direktīvas par sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu attieksmi pārkāpumu procedūrām 2007. gada aprīlī mēs izsūtījām 18 vēstules. Komisija pašlaik izskata atbildes, un decembrī ir sagaidāms lēmums par pamatotu atzinumu.

Ļaujiet ātri apskatīt vēl dažus sīkākus un specifiskus jautājumus. Attiecībā uz Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta izveidi Viļņā vadības padome satikās oktobrī, pašlaik norit direktora darbā pieņemšanas process.

Pievēršoties iniciatīvām par dzimumu atalgojuma atšķirību, daudzi deputāti, kuri uzstājās, ļoti pareizi uzsvēra atalgojuma un algu atšķirības. Mūsu atbilde uz šo jautājumu ir izklāstīta paziņojumā. 2008. gadā Komisija veiks pašreizējo tiesību aktu analīzi, lai noteiktu, vai ir tā ir adekvāta, un identificētu jebkādas nepieciešamas izmaiņas.

Saistībā ar jautājumu par sievietēm lauku apvidos, uz pašnodarbinātām sievietēm, kas strādā lauksaimniecībā, jau attiecas Direktīva 86/613/EEK. Komisija ir tikko uzsākusi šī tiesību akti izpēti, lai saprastu, vai tā ir efektīva, un norādītu uz vajadzīgajām izmaiņām.

Visbeidzot, tas noved pie ideoloģiskāka jautājuma, uz kuru tomēr vēlos atbildēt, un tas ir jautājums par elastīgo drošību. Elastīgās drošības mērķis ir palielināt elastību darba tirgū, nevis palielināt nedrošību, un vienlaikus radīt lielāku izvēli tirgū, piešķirot darba ņēmējiem papildu pielāgošanās līdzekļus, piemēram, ar apmācības vai darba un privātās dzīves saskaņošanas pasākumu palīdzību.

  Priekšsēdētājs. – (FR) Lūdzu, pieņemiet manu atvainošanos, L. Michel. Šī ir sistēma, ko mēs pašlaik cenšamies izmainīt kā daļu no Parlamenta darbības reformas.

Ir samērā nepiemēroti — nemaz nerunājot par komisāru, bet arī visiem deputātiem, kuri ir sekojuši šai diskusijai — ka debates beidzas ar šādu kņadu tieši pirms balsošanas.

Es atvainojos, komisār.

  Priekšsēdētājs. − Debates ir slēgtas.

Es atvainojos runātājiem, kurus man bija jāpārtrauc, taču piešķirtais laiks patiešām nav pieņemams. Mūsu apspriedēs nevajadzētu būt vienu minūti ilgiem pārtraukumiem, jo tiem nav nekāda reāla ieguldījuma diskusijā. Tomēr šis jautājums ir daļa no debatēm par Parlamenta procedūru reformu, kuram drīz pievērsīsimies.

Balsojums notiks pēc īsa brīža.

Rakstiski paziņojumi (Reglamenta 142. pants)

  Zita Gurmai (PSE), rakstiski. – (HU) No dzimumu līdztiesības nodrošināšanas viedokļa es uzskatu, ka ir svarīgi, lai būtu visaptveroša, sistemātiska un objektīva informācija, tostarp piekļuve saskaņotiem Kopienas statistiskajiem datiem, kuri tik plaši un atjaunināti, cik iespējams. Šajā saistībā es arī uzskatu, ka gada ziņojumi, kuros Komisija informē par vīriešu un sieviešu situāciju, ir īpaši svarīgi.

Kopiena ir daudz darījusi, lai paplašinātu dzimumu līdztiesības juridisko pamatu, taču tas, vai šis darbs ir devis praktiskus rezultātus, ir cits jautājums. Gada ziņojumā uz šo jautājumu daļēji ir sniegtas atbildes. Es uzskatu, ka būtu svarīgi nodrošināt praktiskā progresa sistemātisku pārraudzību attiecībā uz stratēģiskajiem mērķiem, kas noteikti Ceļvedī sieviešu un vīriešu līdztiesības jautājumos 2006. –2010. gadam, lai pārbaudītu, vai dalībvalstis praksē īsteno šo tiesību aktu, un lai pārskatītu dzimumu līdztiesības jautājumu integrēšanu Kopienas politikā un dzimumu ietekmi uz dažādiem projektiem.

Tā kā Eiropas Savienības nākotne lielā mērā būs atkarīga no tā, kā mēs spēsim darbā iesaistīt vairāk sieviešu, mums ir jāpievērš specifiska, detalizēta un mērķtiecīga uzmanība, lai pētītu sieviešu līdzdalību darba tirgū un veidus, kā to mobilizēt, lai novērstu šķēršļus, kas neļauj sievietēm atrast darbu, attīstīt karjeru vai arī apvienot darba un ģimenes dzīvi, un pētīt neizdevīgā situācijā esošu sieviešu (migrantu, etnisko minoritāšu, vientuļo vecāku) stāvokli.

  Joseph Muscat (PSE), rakstiski. – (MT) EK līguma 141. pantā ir noteikts, ka “Visas dalībvalstis nodrošina to, lai tiktu ievērots princips, ka vīrieši un sievietes par vienādu vai vienādi vērtīgu darbu saņem vienādu darba samaksu.”

Tas ir ļoti svarīgs princips, un mums ir jānodrošina, lai tas tiek īstenots katrā valstī.

Es uzskatu, ka ir pienācis laiks, lai spertu vēl vienu soli uz priekšu.

Maltā mums ir vairākas situācijas, kurās personas, gan sievietes, gan vīrieši, tiek atalgoti saskaņā ar dažādām likmēm un sistēmām par spīti tam, ka viņi dara vienādu darbu. Šo atalgojuma atšķirību pamato ar birokrātiskiem kritērijiem, piemēram, gadu, kurā šīs personas tika nodarbinātas.

Strikti interpretējot EK līgumu, gadījumā, ja šāda diskriminācija notiek starp divām sievietēm vai diviem vīriešiem, līgums netiek pārkāpts.

Līdzīgas situācijas pastāv un ir acīmredzamas valsts sektorā un citur.

Šī iemesla dēļ gan Komisijai, gan dalībvalstu valdībā ir jāuzsāk jaunas iniciatīvas, lai nodrošinātu, ka tiek piemērots viens vienkāršs princips: vienāda samaksa par vienādu darbu, lai kas tu arī būtu.

SĒDI VADA: H.-G. PÖTTERING
priekšsēdētājs