Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2007/2094(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumentu lietošanas cikli :

Iesniegtie teksti :

A6-0278/2007

Debates :

PV 27/09/2007 - 3
CRE 27/09/2007 - 3

Balsojumi :

PV 27/09/2007 - 9.7
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P6_TA(2007)0422

Debates
Ceturtdiena, 2007. gada 27. septembra - Strasbūra Publikācija "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī"

14. Balsojumu skaidrojumi
PV
  

Ziņojums: M. H. Descamps (A6-0296/2007)

 
  
MPphoto
 
 

  Milan Gaľa (PPE-DE). – (SK) Pateicos, ka ļāvāt izteikties, un paldies jums, M. H. Descamps par jūsu ziņojumu, kas virza uz priekšu bibliotēkas digitalizācijas procesu Eiropas Savienībā.

Es balsoju par ierosināto dokumentu, jo grāmatu krājumu, filmu ierakstu un audio un video ierakstu digitalizācija, kas pašlaik notiek visās dalībvalstīs, ir lēna un sadrumstalota. Es uzskatu, ka ir nepieciešams pievērst uzmanību šo valstu iniciatīvu koordinēšanai un jo īpaši — digitālo materiālu saglabāšanai. Eiropas līmenī ir nepieciešams veltīt ievērojamu uzmanību digitālo kopiju saglabāšanai. Grāmatas vai filmas digitālās kopijas izveide nebūt negarantē tā ilgtermiņa saglabāšanu.

Visi digitālie materiāli, vai tas būtu digitalizēts darbs vai oriģināls digitāls materiāls, ir jāuzglabā tādā veidā, ka tas ir pastāvīgi pieejams. Mums ir maz pieredzes attiecībā uz digitālo saglabāšanu. Tā kā trūkst konsekventas stratēģijas, vienkārša digitalizācija var novest pie veiktā ieguldījuma vērtība zuduma.

 
  
MPphoto
 
 

  Jean-Pierre Audy (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Es balsoju par ļoti pamatoto ziņojumu, ko sagatavojusi mana cienījamā kolēģe Marie-Hélčne Descamps, par Eiropas digitālās bibliotēkas izveidi, lai padarītu mūsu kultūras un zinātnisko mantojumu vispārpieejamu visās Eiropas valodās.

Rakstot šīs rindas, es vēlos izteikt atzinību bijušajam Francijas prezidentam Jacques Chirac, kurš kopīgi ar piecu citu Eiropas Savienības valstu vadītājiem 2005. gada aprīlī uzņēmās šī projekta iniciatīvu. Es priecājos, ka Eiropas Parlaments dod spēcīgu signālu Komisijai, ka tai ir jāpiešķir prioritāte šim projektam. Es arī priecājos redzēt, ka parādās darbības problēmu iespējamie risinājumi: piemēram, visu Eiropas pašreizējo digitālo bibliotēku koordinācija, publiska piekļuve un sadarbība ar dažādām ieinteresētajām pusēm šajā nozarē, jo īpaši rakstniekiem, izdevējiem un grāmatu veikaliem.

Šim instrumentam ir vajadzīgs mūsu atbalsts, jo tas palīdzēs cīnīties ar zināšanu trūkumu un tādējādi veicinās demokrātiju, mieru un labklājību. Labi paveikts, Marie-Hélčne Descamps!

 
  
MPphoto
 
 

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Šis ziņojums attiecas uz Eiropas Komisijas 2006. gada 24. augusta ieteikumu, kurā aicināts dalībvalstīm koordinēt savus centienus, lai Eiropas līmenī panāktu sinerģiju digitalizācijas jomā, un kurā ierosināts izveidot Eiropas digitālo bibliotēku kopīga daudzvalodu piekļuves punkta formā Eiropas kultūras mantojumam. 2006. gada 13. novembrī Padome vienprātīgi pieņēma šos ieteikumus.

Eiropas Parlaments apstiprināja ieteikumu, taču iesniedza virkni ierosinājumu, kuru mērķis bija ieviest precizējumus, paturot prātā problēmas, kas varētu rasties, piemēram, darbā pie visu kultūras materiālu kategoriju konceptuālās un tehniskās organizācijas, saistībā ar vairākiem posmiem, kas ir jāpatur prātā, un potenciālu, ko sniedz tādu tekstu materiāli, uz kuriem neattiecas autortiesības.

Kaut arī mēs varētu apšaubīt vairākus priekšlikumus, kas iekļauti Eiropas Parlamenta rezolūcijā, mēs balsojām par šo koncepciju, vienlaikus norādot uz nepieciešamību aizsargāt autortiesības, valodu un kultūras dažādību, panākt solidaritāti un ekonomisko un sociālo kohēziju, lai nodrošinātu, ka interesanta ideja nekļūst par vēl vienu diskriminācijas un sociālās atstumtības avotu.

 
  
MPphoto
 
 

  Carl Schlyter (Verts/ALE), rakstiski. − (SV) Bibliotēka ar darbiem, kurus neaizsargā autortiesības, ir lieliska ideja, pārāk laba, lai Eiropas Savienība tajā iejauktos un visu saputrotu. Tādēļ es atturos no balsošanas. Laba ideja (+), ES to aizkavēs ar savu birokrātiju (+) = atturos.

 
  
  

Ziņojums: T. Zatloukal (A6-0326/2007)

 
  
MPphoto
 
 

  Jean-Pierre Audy (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Es balsoju par mana Čehu kolēģa Thomįš Zatloukal lielisko patstāvīgo ziņojumu par efektivitāti un vienlīdzīgumu Eiropas izglītības un apmācības sistēmās, kas tika sagatavots, atbildot uz Eiropas Komisijas paziņojumu.

Mūžizglītība un apmācība ir būtiskas, tāpat kā mērķis izveidot Eiropas Kvalifikāciju ietvarstruktūras izveidi mūžizglītībai, kas atvieglos izglītības sasniegumu atzīšanu un nodrošinās skaidru un pārredzamu pāreju starp dažādām studiju iespējām. Es arī atbalstu atestācijas kultūras ieviešanu izglītības un apmācības sistēmās ar uzticamu vērtēšanas sistēmu.

Ieguldījums mūžizglītībā un apmācībā ir ārkārtīgi svarīgs sociālajai kohēzijai un dos iedzīvotājiem prasmes, kas tiem ir vajadzīgas, lai efektīvāk pielāgotos dažādām izmaiņām viņu dzīvēs. Es atbalstu visus ziņojumā paustos priekšlikumus saistībā ar izglītības dažādajiem līmeņiem: pirmsskolas, pamatskolas, vidusskolas, universitātes un profesionālo izglītību.

 
  
MPphoto
 
 

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Mēs balsojām pret šo ziņojumu, kaut arī tajā atzīmējām vairākus pozitīvus elementus, jo mēs nepiekrītam ziņojuma galveno argumentu un dažiem tajā paustajiem viedokļiem vai nu attiecībā uz turpmākas izglītības mērķiem, vai samaksu, apejot faktu, ka neizdevīgā stāvoklī esošu grupu problēmas nevar atrisināt, vienīgi piedāvājot finanšu stimulus, piemēram, tādus, kā izsludināti Portugālē. Tas nav veids, kā samazināt nevienlīdzību attiecībā uz piekļuvi universitātes izglītībai.

Pat pieņemot referenta argumentus, ka izglītība ietekmē ekonomisko izaugsmi „palielinot cilvēku kapitālu un novatoriskās spējas”, un uzskatot, ka līdz ar izglītības un apmācības efektivitātes palielināšanu indivīdi un sabiedrība kopumā var panākt savu ieguldījumu atmaksāšanos līdz pat 8 % gadā, mēs varam redzēt, ko valstis var zaudēt, ja tās apņēmīgi neiegulda turpmākā izglītībā, kas ir pieejam visām iedzīvotāju grupām.

Saskaņā ar neseniem pētījumiem 75 miljoni ES pilsoņu, citiem vārdiem — 32 % no darbspējīgajiem iedzīvotājiem —, iegūst neatbilstīgu izglītību. 2010. gadā tikai 15 % jaunu darbavietu būs pieejamas tai iedzīvotāju grupai, kura nāk no tās sabiedrības daļas, kas atrodas vissliktākajā situācijā. Tādēļ ir vajadzīgs nodrošināt vienlīdzīgu pieeju izglītībai.

 
  
MPphoto
 
 

  Hélčne Goudin un Nils Lundgren (IND/DEM), rakstiski. − (SV) Lielākajai daļai šajā Parlamentā ir regulāri jāatgādina, ka izglītības politika Eiropas Savienībā ir valstu kompetencē.

Šis Eiropas Parlamenta Kultūras un izglītības komitejas sagatavotais ziņojumā ir izvirzīti vairāki jautājumi, pie kuriem strādāt ES iestādēm, ar kuriem tām nav absolūti nekāda sakara. Piemēram, ziņojuma projekta12. punktā ir ierosināts Eiropas Parlamentam pieņemt nostāju, „ka ES līmenī ir nepieciešams vairāk izpētīt pirmsskolas izglītību, jo īpaši agrīnu un mērķtiecīgu darbību jomā, lai identificētu prakses, kas var sniegt paredzēto rezultātu”.

Projekta teksta 48. punktā ir rakstīts: “[Eiropas Parlaments] uzskata, ka mērķtiecīgāka ES rīcība būtu nepieciešama, lai attīstītu procesu, balstoties uz dalībvalstu periodiski iesniegtiem ziņojumiem, kā arī uz neatkarīgu verificēšanu, lai novērtētu izglītības un apmācības sistēmu darbību ES, īpašu uzmanību pievēršot tam ka skolēni apgūst pamatprasmes, un vienlīdzīguma mērķu sasniegšanai”.

Tas viss ir mēģinājums iejaukties tajās kompetences jomās, kas ir dalībvalstu prerogatīva. Kā parasti, ir atmests subsidiaritātes princips, un ir apdraudēta iestāžu konkurence šajā svarīgajā jomā. Tāpēc mēs balsojam pret šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Bogusław Liberadzki (PSE), rakstiski. − (PL) Priekšsēdētāja kungs, es balsoju par T. Zatloukal ziņojumu par efektivitāti un vienlīdzīgumu Eiropas izglītības un apmācības sistēmās.

Profesionālās izglītības un apmācības politikai ir būtiska pozitīva ietekme uz ekonomiskajiem un sociālajiem rezultātiem, uz līdzsvarotu izaugsmi un sociālo kohēziju. Zema efektivitāte un nevienlīdzīga piekļuve rada lielas slēptās izmaksas: mazākus nodokļu ieņēmumus, lielākas prasības veselības aprūpei un atbalstu no valsts līdzekļiem, kā arī izmaksas, kas saistītas ar plašāk izplatītu antisociālu uzvedību.

2000. gada Lisabonas Eiropadomes secinājumos izglītība ir uzsvērta kā Eiropas ekonomikas un sabiedrības izaugsmes pamats.

Šajā ziņojumā ir ietvertas saprātīgas idejas saistībā ar metodēm, kā atjaunot efektīvu mācīšanu pamatskolās un vidusskolās, kā arī universitātēs.

Svarīgs ir arī ziņojumā ietvertais aicinājums dalībvalstu valdībām īstenot izglītības prioritāšu ilgtermiņa plānošanu valsts un vietējā līmenī.

 
  
MPphoto
 
 

  Carl Schlyter (Verts/ALE), rakstiski. − (SV) Ziņojumā ir daudz labu ideju par to, kā samazināt sociālo atstumtību, utt., taču tad viss tiek sabojāts, runājot par to, kā universitāšu studiju maksa var kalpot par finansiālu stimulu! Vissliktākais ir ziņojumā paustās bažas par “efektivitāti”, “konkurētspēju” un “augstākiem darbības standartiem”. Kas ir noticis ar radošumu, kritisko spriestspēju un neatkarīgu domāšanu? ES vēlas konformistiskas ražošanas vienības, kas paredzētas patēriņam un ražošanai. Par laimi ES nav kontroles pār izglītību, un tā tam arī jāpaliek. Es balsošu pret šo ziņojumu.

 
  
  

Rezolūcijas priekšlikums: RC-B6-0357/2007

 
  
MPphoto
 
 

  Lidia Joanna Geringer de Oedenberg (PSE). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, par spīti tam, ka 129. valstis ir atcēlušas nāvessodu, apmērs, kādā šis soda veids tiek izmantots visā pasaulē, joprojām ir ļoti satraucošs. Tikai 2006. gadā nāvessods tika izpildīts 1591 personām; vismaz 3861 cilvēkiem pašlaik ir piespriests nāvessods. Eiropas Savienība ir pasaules līderis cīņā pret nāvessodu. Nāvessoda atcelšana ir galvenais cilvēktiesību jautājums ES attiecībās ar valstīm, kas nav Eiropas Savienībā, tādos starptautiskos forumos kā ANO. Šī politiskā apņemšanās iet roku rokā ar ievērojamu finansiālu atbalstu projektiem, ko īstenot saskaņā ar Eiropas Demokrātijas un cilvēktiesību iniciatīvu. Turklāt nāvessoda atcelšana ir pieņemta kā nosacījums dalībai Eiropas Savienībā un Eiropas Padomē.

Tāpēc vēl lielāku nožēlu izraisa tas, ka Eiropa 10. oktobrī neatzīmēs Pasaules dienu pret nāvessodu Polijas valdības opozīcijas dēļ. Es vēlētos paust nožēlu, ka šāda Polijas valdības nostāja, kas ir daļa no tās priekšvēlēšanu stratēģijas, kaitēs Polijas tēlam starptautiskajā arēnā, kā arī Eiropas Savienībai kopumā saistībā ar tās pamatvērtību veicināšanu. Padomes lēmums attiecībā uz nāvessoda memorandu un ideja par kopīgu rezolūciju, ko Savienība izvirzīs nākamajā ANO Ģenerālās asamblejas sesijā, ir pilnībā atbalstāmi.

 
  
MPphoto
 
 

  Marcin Libicki (UEN). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, es vēlētos pateikt, ka es balsoju pret rezolūciju par nāvessodu. Es vēlētos uzsvērt, ka manā valstī Polijā nāvessods tika atcelts pirms 19 gadiem.

Tomēr viena lieta ir būt pret nāvessodu, un pavisam cita — atbalstīt nāvessoda atcelšanas fundamentālistus, kuri savu pretošanos jebkādai cilvēku sodīšanai par to noziegumiem pamato ar dziļu pārliecību, ka cilvēks nav atbildīgs par savu rīcību. Es esmu pārliecināts, ka cilvēki ir atbildīgi par savu rīcību un viņiem par to būtu jāatbild, un jāsaņem sods, jo viņi ir apveltīti ar brīvu gribu.

Nāvessoda atcelšanas fundamentālistu pārliecības, ka cilvēkiem nav un nepiemīt brīva griba, un tādēļ tos nevar sodīt, pamatā ir humānisma nicinājums un Lielās franču revolūcijas kļūdains mantojums.

 
  
MPphoto
 
 

  Hélčne Goudin un Nils Lundgren (IND/DEM), rakstiski. − (SV) Nāvessods pārkāpj vissvarīgāko no pamattiesībām — tiesības uz dzīvību!

Nav pilnīgi neviena pētījuma, kas varētu pierādīt, ka nāvessodam ir iebiedējošs efekts. Nāvessods ir necilvēcīgs, barbarisks un pilnīgi neattaisnojams, un to nevar uzskatīt ne par ko citu, kā vien atriebības aktu. Tādēļ ir pašsaprotams iemesls Eiropas Savienības nepiekāpībai par atteikšanos no nāvessoda kā nosacījumu dalībai ES.

 
  
MPphoto
 
 

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Saskaņā ar Portugāles Republikas Konstitūcijas 24. panta 2. punktu nāvessods nav piemērojams nekādos apstākļos.

Kā mēs bieži esam norādījuši, mēs piekrītam rīcībai Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas 62. sesijā iesniegt priekšlikumu rezolūcijai, kuras mērķis ir vispārēja nāvessoda moratorija pieņemšana — moratorija, ko acīmredzami jau atbalsta 95 valstis —, kas ir solis virzībā uz nāvessoda atcelšanu.

Miljoniem vīriešu un sieviešu visā pasaulē ilgojas pēc nāvessoda atcelšanas, un arvien vairāk valstu ir noteikušas moratoriju nāvessoda izpildei vai atcēlušas to pilnībā savā iekšējā tiesību sistēmā. Kā mēs esam iepriekš norādījuši, šis būs visas civilizācijas solis uz priekšu, ko ir svarīgi piemērot citās valstīs. Šajā saistībā mūsu iniciatīva var palīdzēt.

Šādā veidā mēs pievienojamies ar savu balsi tiem, kuri pastāvīgi cenšas un cīnās, lai izbeigtu vardarbības kultūru, nāves banalizēšanu, agresiju un karu.

 
  
MPphoto
 
 

  Luís Queiró (PPE-DE), rakstiski. PT) Nāvessoda atcelšana visā pasaulē būs skaidra zīme cilvēces progresam. Protams, joprojām tiek izdarītas citas šausminošas lietas, jo īpaši valstīs, kur nogalina, pat nenosakot vainu, taču nāvessoda pieņemšana atspoguļo filosofisku priekšstatu, kas ir jāizskauž no mūsu sabiedrībām. Tādēļ ierosinājums par moratoriju, lai atceltu nāvessodu, ir pelnījis mūsu atbalstu un ES dalībvalstu apņemšanos. Šajā saistībā Pasaules diena pret nāvessodu varētu “mulsināt” tās valstis, kuras to izmanto, un tādējādi būtu derīga.

Kas attiecas uz ideju par Eiropas dienu pret nāvessodu, man šķiet, ka tas ir mēģinājums Eiropā atzīmēt ko tādu, kas tajā nepastāv, kaut arī, kā mēs zinām, tas rada arī citus jautājumus, par kuriem šeit nav vienprātības. Šī iemesla dēļ es šaubos par šīs iniciatīvas vērtību.

Visbeidzot, es nevēlētos, lai šo dzīvības svētuma kultūru piemērotu citām jomām un citiem jautājumiem, kuros, kā man šķiet, dzīvības aizsardzība arī ir civilizētības zīme.

 
  
  

– Rezolūcijas priekšlikums: RC-B6-0362/2007

 
  
MPphoto
 
 

  Marie-Arlette Carlotti (PSE), rakstiski. – (FR) Es atzinīgi vērtēju Eiropas Parlamenta apņemšanos izvietot Eiropas spēkus Čadā un Centrālāfrikas Republikā, lai tur izbeigtu vardarbību pret civiliedzīvotājiem un radītu apstākļus, lai brīvprātīgi atgrieztos simtiem tūkstoši bēgļi un pārvietotās personas. Jau tagad Dārfūras konflikts izplatās pāri valsts robežām, bet līdz ar Apvienoto Nāciju Organizācijas un Āfrikas Savienības apvienoto spēku izvietošanu tuvākajā laikā, varētu kļūt neiespējami apturēt vardarbības infekciozo izplatību kaimiņvalstīs.

Tieši tādēļ kopējā sistēmā ir būtiski Eiropas spēki, lai atjaunotu drošību un veicinātu samierināšanas procesu šajā reģionā. Tomēr šo spēku mērķi tiks sasniegti tikai tad, ja visas konfliktā iesaistītās puses “spēlēs” miera atjaunošanas “spēli”. Tas prasa, lai tiktu ievēroti vismaz divi nosacījumi, kurus es neatlaidīgi centos norādīt rezolūcijas projekta sagatavošanas laikā. Pirmkārt, šiem spēkiem ir jābūt absolūti neitrāliem un objektīviem. Otrkārt, to iekšējam sastāvam ir jābūt līdzsvarotam: Francija nedrīkst mēģināt uzņemties marionešu vadītāja lomu, un Nicolas Sarkozy attieksme šajā ziņā nepārliecina.

Ar citiem Francijas sociālistu deputātiem šajā Parlamentā es būšu īpaši modrs, lai nodrošinātu, ka prioritāte tiek piešķirta Āfrikas un Eiropas interesēm šajā teritorijā, par kuru ir atbildīga Francija.

 
  
MPphoto
 
 

  Hélčne Goudin un Nils Lundgren (IND/DEM), rakstiski. − (SV) Junilistan partija uzskata, ka valstij vai starpvaldību organizācijai ir vajadzīgs mandāts no ANO, lai uz konfliktu teritorijām nosūtītu miera uzturēšanas spēkus. Mums principā nav iebildumu pret to, ka dalībvalstis apvienojas un sūta karavīrus saskaņā ar miera uzturēšanas mandātu, ja vien šo operāciju veic zem ANO, nevis ES karoga.

Tomēr ir nomācoši, ka Čadā un Centrālāfrikas Republikā valdošā situācija tiek izmantota kā iegansts ES centieniem izveidot militārus spēkus Savienības līmenī. Ārvalstu un drošības politika ir un tai jāpaliek vienīgi valstu ziņā.

 
  
MPphoto
 
 

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Nav šaubu, ka šīs operācijas, kas pēc apjoma ir skaidri militāra un ko veic ANO aizgādībā, mērķis ir nostiprināt Eiropas Savienības KĀDP/EDAP intervences militāri stratēģisko koncepciju.

Dažiem šī militārā operācija būs īsts pārbaudījums tā dēvētajai ES Eiropas Drošības un aizsardzības politikas „ticamībai” un darbības efektivitātei, citiem vārdiem — tās militarizācijai tās lielvaru vadībā un saskaņā ar to interesēm.

Eiropas Parlamenta vairākums apstiprina šīs militārās operācijas “mandātu” no ES puses, kas ietver “spēka pielietošanu” (ANO Statūtu VII nodaļas nozīmē) Āfrikas reģionā. Tas ir intervences akts, kas paredz militāru „klātbūtni” ar neokoloniālisma mērķiem, reāla karadarbība sarežģītā reģionā, kur ir iesaistītas lielas intereses, kas saistītas ar milzīgu enerģijas resursu kontroli.

Patiesie iemesli šai ES lielvaru, jo īpaši Francijas, lielajai „interesei” šajā reģionā ir tieši proporcionāli ar izrakteņu meklēšanas rezultātiem, kas norāda uz lielu naftas un citu dabas resursu milzīgām rezervēm.

Kongo, Čada un Centrālāfrikas Republika. Kur tālāk?

 
  
MPphoto
 
 

  Geoffrey Van Orden (PPE-DE), rakstiski. − Britu Konservatīvo partijas delegācija atbalsta koordinētu stratēģiju ANO aizbildnībā, lai atrisinātu problēmas Dārfūrā un kaimiņu reģionos Čadas austrumos Centrālāfrikas Republikā, tostarp sniegtu humāno palīdzību un aizsargātu valsts iekšienē pārvietotās personas un bēgļus. Tomēr tā principā nepiekrīt pašam “EDAP operācijas” jēdzienam un nevajadzīgajiem, izšķērdīgajiem un pretrunīgajiem ES centieniem iesaistīties militārās lietās. Tāpēc mēs balsojām pret šo ziņojumu.

 
  
  

– Rezolūcijas priekšlikums: RC-B6-0363/2007

 
  
MPphoto
 
 

  Zuzana Roithová (PPE-DE). – (CS) Es balsoju par rezolūciju par Birmu, bet man ir nopietni iebildumi pret tās nenoteiktību. Ir jāuzslavē Indija par tās atbalstu reformām Birmā, un mums ir jāpieņem nopietni pasākumi pret Ķīnu, kura bloķē Apvienoto Nāciju Organizācijas mandāta izsniegšanu, lai sāktu sarunas ar militāro huntu. Ķīna ir viens no lielākajiem diktatorisku režīmu atbalstītājiem.

Tā kā Savienība pirms daudziem gadiem noteica sankcijas, Birmas ekonomika tagad ir atkarīga no Ķīnas. Tādēļ es pieprasu, lai Savienība rīkojas attiecībā uz draudiem noteikt sankcijas Ķīnai, ja vien šī valsts nenosodīs huntu. Ja mūsu attieksme pret cilvēktiesību un demokrātijas aizsardzību pasaules mērogā ir nopietna, tad mēs nedrīkstam vilcināties. Ķīna piešķir lielu nozīmi labām tirdzniecības attiecībām ar Eiropu, un mēs vēlamies, lai tiem ievērotas mūsu vērtības. Demokrātijas aizsardzība var nonākt konfliktā ar Eiropas investoru interesēm Ķīnā, taču tā būs īslaicīga situācija. Ja tirdzniecībai ir jābūt godīgai, tad ir jāpaliek savās pozīcijās un nedrīkst padoties.

Man žēl, ka kreisie deputāti novilcināja šo jautājumu pirmdienas sēdē, kad viņi mēģināja bloķēt balsojumu par kopīgo rezolūciju — itin kā viņi nožēlotu, ka Rietumeiropas atbalsts palīdzēja gāzt komunistu režīmus Austrumeiropā 1968. gadā.

 
  
MPphoto
 
 

  Mario Borghezio (UEN). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, mēs esam pārliecinoši balsojuši par šo rezolūciju, taču Eiropai ir jādara vairāk. Es jau esmu uzrakstījis vēstuli jums, priekšsēdētāja kungs, lūdzot jūs uzaicināt budistu mūku delegāciju uz Eiropu, kurus, iespējams, varētu pavadīt augstā garīgā autoritāte Dalai Lama, attiecībā pret kuru Briseles iestādes un Beļģijas valdība apkaunojošā veidā ir pakļāvušās Ķīnas diktātam.

Runājot par Briseles iestādēm, esmu pārsteigts, priekšsēdētāja kungs, ka no jūsu puses nav dzirdēts skaidrs nosodījums par Briseles iestāžu prettiesisko un apzināto rīcību attiecībā uz dažiem Eiropas Parlamenta deputātiem. Cīņa par brīvību nav tikai budistu mūku cīņa, tā ir to cilvēku cīņa, kuri protestē demokrātiski, piemēram, pret Eiropas islamizāciju! Eiropas Parlamenta klusēšana ir kaunpilna, kad tādi Parlamenta deputāti kā F. Vanhecke, M. Borghezio un citi ir piedalījušies demonstrācijā par Eiropas brīvību! Kauns!

 
  
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētājs. − M. Borghezio, izņēmuma kārtā es jums atbildēšu tagad. Mēs rīkojāmies, un es vēlētos atkārtot, ka mēs nekādos apstākļos nevienam pasaulē neļausim atturēt jebkādas svarīgas personas vai personības, kuras vēlas apmeklēt Eiropas Parlamentu, to darīt. Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs patiešām attiecīgajām personām to ir skaidri norādījis. Dalai Lama vienmēr ir laipni gaidīts Eiropas Parlamentā.

 
  
MPphoto
 
 

  Richard Howitt (PSE). – Priekšsēdētāja kungs! Šodien savā balsojumā Eiropas Parlaments prasa, lai ar Apvienoto Nāciju spēku neierobežotu iekļuvi Birmā tiktu atrisināta tur valdošā krīze un tiktu atcelts šīs valsts lēmums atteikt vīzas izsniegšanu šiem spēkiem. Vīzas aizliegums Birmas ģenerāļiem nevar būt morāli ekvivalents vīzas aizliegumam starptautiskās kopienas leģitīmajiem pārstāvjiem. Es apsveicu Francijas vakarnakts aicinājumu iesaldēt Birmas līdzekļus. Tomēr iesaldēt nenozīmē investīciju izņemšanu, un šī Parlamenta piedāvātās mērķa sankcijas netiks realizētas, ja vien līdzekļi netiks izņemti, un tas ietver tādus franču uzņēmumus kā Total un arī Elf. Visbeidzot, mēs ne tikai pieprasām protestētāju aizsardzību, bet arī izsakām viņiem savu solidaritāti. Ja šī ir safrāna revolūcija, mēs ceram, ka tās būs miermīlīga, un cilvēktiesību un demokrātijas vārdā mēs ceram, ka tā būs veiksmīga.

 
  
MPphoto
 
 

  Francesco Enrico Speroni (UEN). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es nepiedalījos balsojumā par Mjanmu, jo es uzskatu, ka par spīti mūsu labajiem nodomiem, šīs valsts iestādēm ir pilnīgi vienalga, par ko mēs balsojam.

Tomēr man jānorāda, ka Mjanmā demonstrācijas varēja bez problēmām notikt vairākas dienas, kamēr mūsu galvaspilsētā Briselē mierīga demonstrācija tika brutāli apspiesta, pat vēl nesākusies. Ciešāk palūkosimies uz mūsu tiesību, mūsu brīvības piedalīties demonstrācijās pārkāpumiem mūsu Eiropā, pirms skatīsimies uz citiem!

 
  
MPphoto
 
 

  Luís Queiró (PPE-DE), rakstiski. (PT) Nesenie notikumi Birmā sniedz bezgalīgu pierādījumu, ja tāds pierādījums ir vajadzīgs, tam, ka demokrātija (ar visu, ko tā paredz, jo īpaši tās pamatpieņēmumu, proti — brīvību) ir tas, uz ko tiecas cilvēki. Doma, ka demokrātija nav apvienojama ar noteiktām tautām vai ģeogrāfiskiem reģioniem ir milzīgi meli, ko tā īsti nevarētu atbalstīt pat visbezrūpīgākā reālpolitika.

Tomēr ir skaidrs, ka mūsu paziņojumi vieni paši ļoti maz veicina šī demokrātiskas revolūcijas mēģinājuma uzvaru. Ir nopietna kļūda ignorēt to, ka gan Ķīna, gan Krievija, šajā, tāpat kā citos gadījumos, īsteno tādu ārpolitiku, kas ir pilnīgi neatbilst vērtībām, ko atbalstām mēs, eiropieši, un mūsu sabiedrotie.

Demokrātijas izplatīšana ir svarīga miermīlīgai pasaulei, un demokrātisku kustību atbalsts kopīgi ar mūsu sabiedrotajiem ir mūsu pienākums, lai sasniegtu vērtības, kurām mēs ticam.

Visbeidzot, esmu pārliecināts, ka šajā, tāpat kā citos gadījumos ir svarīgi saprast reģiona patieso ģeopolitisko realitāti, baidoties no pretdabiskas pasaules kārtības veidošanas.

 
  
  

– Ziņojums: L. Lethinen (A6-0294/2007)

 
  
MPphoto
 
 

  Jean-Pierre Audy (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Es balsoju par mana somu kolēģa Lasse Lehtinen patstāvīgo ziņojumu par pārrobežu pakalpojumu sniedzēju pienākumiem.

Patiešām ir pienācis laiks veicināt tādu pasākumu īstenošanu, kas palīdzēs pabeigt pakalpojumu iekšējā tirgus veidošanu, izstrādājot pakalpojumu sniedzēju vienotu sistēmu, lai vēl vairāk atvieglotu viengabalaina iekšējā tirgus attīstību. Ir svarīgi, lai ne vien patērētāji, bet arī uzņēmumi — un jo īpaši MVU, gan kā pārrobežu pakalpojumi pircēji, gan pārdevēji — varētu gūt labumu no lielākas juridiskās noteiktības un vienkāršība, kā arī no izmaksu samazināšanas.

Es atbalstu šo ideju, kas izklāstīta ziņojumā, ka nedrīkst nošķirt valsts un privātos pakalpojumu sniedzējus, uz kuriem abiem vienādi būtu jāattiecas patērētāju aizsardzības direktīvu piemērošanas joma.

 
  
MPphoto
 
 

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Mēs balsojām pret šo ziņojumu, jo tas, izmantojot tādus argumentus kā “patērētāju aizsardzība” un “juridiskā nenoteiktība”, faktiski mēģina vēl vairāk palielināt jau tagad ievērojamo pakalpojumu, jo īpaši publisko pakalpojumu, regulējuma atcelšanu, kā tas ir sevišķi skaidri norādīts galīgajā rezolūcijā.

Ja mērķis bija šī tik ļoti vajadzīgā patērētāju aizsardzība, tad būtu bijusi daudz plašāka diskusija par tik vājas patērētāju aizsardzības iemesliem un šīs “juridiskās nenoteiktības” nozīmi, jo īpaši tirgu regulējuma atcelšanu, pakalpojumu privatizāciju, nodarbinātības nenoteiktību un darba ņēmēju un patērētāju dzīves apstākļiem. Tieši šie pasākumi, kas ir pieņemti „vienotā tirgus” un „konkurences noteikumu” vārdā, ir samazinājuši tiesības un apgrūtinājuši pieeju galvenajiem pamatpakalpojumiem.

Tādēļ secināt, ka ir jāīsteno un jānostiprina šīs politikas jomas patērētāju aizsardzības vārdā, ir ne vien negodīgi, bet arī nepareizi, jo īpaši tādēļ, ka Komisija jau ir paziņojusi par savu vēlmi pilnībā pārstrādāt formulējumu un saskaņot dažādos spēkā esošos noteikumus saistībā ar patērētāju tiesībām.

Efektīva patērētāju aizsardzība nozīmē saraut saites ar šīm politikas jomām un kvalitatīvu publisko pakalpojumu attīstības veicināšana, kā arī darba un darbaspēka cienīšana.

 
  
MPphoto
 
 

  Ian Hudghton (Verts/ALE), rakstiski. − Es balsoju par L. Lehtinen ziņojumu par pārrobežu pakalpojumu sniedzējiem un atbalsta soļiem, kas palielinās patērētāju uzticību šai nozarei. Pakalpojumu nozare veido aptuveni 70 % no ES IKP, un tā pastāvīgi palielinās. Tomēr patērētāju uzticība pārrobežu pakalpojumu darījumiem paliek zema un tādēļ no starptautiskā tirgus nevar iegūt pilnīgu labumu. Mana grupa uzskata, ka patērētāju uzticība vislabāk tiks panākta, visā ES skaidri nosakot pakalpojumu sniedzējiem pienākumus, lai patērētāji tiktu pienācīgi aizsargāti.

 
  
MPphoto
 
 

  Carl Schlyter (Verts/ALE), rakstiski. − (SV) Pakalpojumu direktīva ir neskaidra un traucējoša, un pilnvaras lemt par tās īstenošanas veidu tā nodod Eiropas Kopienu tiesas rokās, ko nevar noraidīt. Tagad mums ir ziņojums, kurā skaidri pateikts: nekādu jaunu tiesību aktu pakalpojumu nozarē. Tas ir labi un novērsīs jebkādu turpmāku kaitējumu. Turklāt tajā ir priekšlikums ļaut patērētājiem celt kolektīvas pārrobežu prasības un noteikts uzņēmumu atbildības regulējums. Tādēļ es balsoju par to, neraugoties uz aicinājumu pēc jaunām “iniciatīvām”, t.i. tiesību aktiem ES līmenī, kas nav vajadzīgi. Galu galā es varu balsot pret tiem, kad tie nonāks līdz mums...

 
  
  

– Ziņojums: K. M. Buitenweg (A6-0278/2007)

 
  
MPphoto
 
 

  Miroslav Mikolášik (PPE-DE). – (SK) Ir nepieņemami, ka Eiropas Savienībā kādu diskriminē, pamatojoties uz viņa vai viņas izcelsmi vai reliģiju.

Noskaņojums dažās ES dalībvalstīs norāda, ka diskriminācija ir bieža parādība. Mēs zinām pagātnes piemēru par slovāku valodā runājošo Ungārijas iedzīvotāju diskrimināciju un to pakāpenisku asimilāciju, ko veica visdažādākās politiskās valdības — fašisti, komunisti, sociālisti un labējie spēki —, kad mūsdienās palikuši tikai 37 000 slovāku valodā runājoši pilsoņi, kuru skaits 1920. gados bija 500 000.

No otras puses, pilsoņi, kuri imigrē ES dalībvalstīs, nedrīkst izveidot jaunas etniskas apmetnes, bet gan tiem pilnībā jāintegrējas un jāpieņem uzņēmējas valsts brīvības un demokrātijas principi. Daži mani britu kolēģi nesen pieminēji situāciju, kad Lielbritānijā noteikti pilsoņi kādā miermīlīgā sanāksmē uz saviem T-krekliem publiski sludināja saukli „Nevis briti, bet musulmaņi”.

ES direktīvas transponēšanai dalībvalstu tiesību aktos ir jāatbilst augstākajiem iespējamajiem standartiem, un ir tiesa, ka dalībvalstīm ir jāinformē par diskriminācijas novēršanas noteikumu esamību, kaut arī daži pilsoņi par tādiem nezina un šajā saistībā ir maz juridiski informēti.

 
  
MPphoto
 
 

  Koenraad Dillen (ITS). – (NL) Priekšsēdētāja kungs, Eiropas Parlaments ar šo K. M. Buitenweg ziņojumu dodas ļoti bīstamā virzienā, un es kopīgi ar savu grupu balsoju pret to. Jo tā dēvēto līdztiesības iestāžu tiesības iesūdzēt cilvēkus tiesā kopā ar pierādīšanas pienākuma pāreju tiesvedībā, kā arī saistībā ar citiem aizliegtiem diskriminācijas iemesliem, mūsuprāt, nešaubīgi novedīs pie raganu medībām pret cilvēkiem ar atšķirīgu un kritisku viedokli. Jo tieši par to ir runa. Eiropa vēlas jaunu inkvizīciju pret ikvienu, kurš atsakās pieņemt tās dogmas un multikulturālu sabiedrību. Tam nav nekāda sakara ar minoritāšu grupu diskriminācijas novēršanu; runa ir par rūpīgi izplānota politkorektuma legalizēšanu.

Ja mēs vēlamies cīnīties pret reālu diskrimināciju, mums būtu jāvēršas pret sieviešu situāciju Eiropas musulmaņu kopienā vai jāizdara spiediens uz kandidātvalsti Turciju par veidu, kādā tā uzkrītoši diskriminē reliģiskās minoritātes, taču, protams, tas labi nesader ar Eiropas Parlamentu un tā darba kārtību.

 
  
MPphoto
 
 

  Robert Evans (PSE) – Priekšsēdētāja kungs! Es balsoju par atbalstu šai rezolūcijai, jo ticu vienlīdzīgai attieksmei pret cilvēkiem, neņemot vērā viņu rasi vai etnisko izcelsmi. Un es ticu vienlīdzībai šajā Parlamentā, tāpēc es ticu, ka cilvēkiem ir tiesības radīt grozījumus, kurus neatbalsta. Bet es tomēr esmu pārsteigts par grozījumu virkni, par kuru ir balsojuši daži šī Parlamenta deputāti, kas ir pretrunā vienlīdzības principam pret minoritātēm, un es tāpat esmu pārsteigts, ka daži cilvēki atturējās no balsošanas.

Tāpēc es domāju, ka Eiropas Savienības pamatprincips ir tāds, ka mēs cienām minoritātes, mēs respektējam visdažādāko izcelsmju cilvēkus, un es domāju, ka tas ir mūsu impulss, ka mums tas jāatbalsta, lai kāds tas būtu.

 
  
MPphoto
 
 

  Philip Bradbourn (PPE-DE), rakstiski. − Britu konservatīvie pilnībā atbalsta vienlīdzīgas attieksmes principu neatkarīgi no rases vai etniskās izcelsmes. Tomēr konservatīvie atturējās, jo ziņojuma nosacījumi aicina mainīt pierādīšanas pienākumu no apsūdzētāja uz apsūdzēto. Apvienotās Karalistes tiesību būtiska daļa ir principa „nevainīgs, kamēr vaina nav pierādīta” piemērošana. Mēs arī uzskatām, ka ES nevajadzētu nekādi iesaistīties suverēno dalībvalstu tiesvedības procesā.

 
  
MPphoto
 
 

  Charlotte Cederschiöld un Christofer Fjellner (PPE-DE), rakstiski. − (SV) Mēs esam balsojuši par K. M. Buitenweg patstāvīgo ziņojumu (A6-0278/2007) par direktīvas, ar ko ievieš vienādas attieksmes principu pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības, piemērošanu.

Mēs uzskatām, ka ir svarīgi cīnīties pret visiem diskriminācijas veidiem sabiedrībā, un tādēļ atzinīgi vērtējam Komisijas veikto attiecīgās direktīvas īstenošanas pārskatīšanu. Šī pārskatīšana ir vērtīga palīdzība, lai noteiktu, kā var nodrošināt uzlabojumus cīņā pret diskrimināciju.

Mēs aizstāvam līdztiesību un tādēļ iebilstam pret referentes prasībām pēc pozitīvas darbības. Mēs stingri iebilstam tādai datu ierakstīšanai un apkopošanai, kuras mērķis ir cilvēku iedalīšanai pa kategorijām pēc rases vai etniskās izcelsmes. Kā līderi tiesiskas sabiedrības pamatprincipu īstenošanā mēs mums rada bažas prasība ziņojumā par pierādīšanas pienākuma pāreju.

 
  
MPphoto
 
 

  Patrick Gaubert (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Es atzinīgi vērtēju šī ziņojuma pieņemšanu, kurā ir izteikti vairāki taisnīgi un līdzsvaroti ierosinājumi, kā arī pilnībā apskatītas direktīvas piemērošanas lielākās problēmas. Tajā ir pareizi norādīts, ka ļoti nedaudzi mūsu līdzpilsoņi skaidri apzinās savas tiesības, un tajā aicināts efektīvāk izplatīt informāciju.

Jo sevišķi es atbalstu ideju par pietiekamu resursu piešķiršanu iestādēm, kuru uzdevums ir līdztiesības veicināšana. Tām šeit ir galvenā nozīmē un patiesi ir svarīgi, lai tās paliktu neatkarīgas.

Ziņojumā ar bažām atzīmēts tas, ka noteiktas dalībvalstis nav transponējušas šo direktīvu vai arī nav to transponējušas pilnībā.

Attiecībā uz apskatīto jutīgāko jautājumu, proti, datu apkopošanu, ziņojumā uzmanīgi noteikts, ka tā ir jāveic tādā veidā, kas respektē personas privātumu, un tikai tādēļ, lai noteiktu diskriminācijas veidus, no kuriem var ciest minoritātes.

Kad runa ir par tik fundamentāli svarīgu principu kā vienlīdzīgu attieksmi, Eiropa nevar būt apmierināta vienkārši ar tukšu runāšanu, Eiropa nevar būt apmierināta ar minimālo nepieciešamo tiesību aktu ieviešanu un Eiropa nevar būt apmierināta ar vienkārša novērotāja statusu. Šie ir tie iemesli, kāpēc es uzstājīgi aicināju Parlamentu plenārsēdē pieņemt šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Mums jau bija iespēja uzsvērt saistībā ar daudz slavēto “Eiropas vienlīdzīgu iespēju gadu visiem”, ka attiecībā uz vienlīdzīgām iespējām galvenais jautājums, kas rodas, ir saistīts ar tiesību garantētu izmantošanu.

Citiem vārdiem sakot, vienlīdzīgu iespēju principa garantēšana un piemērošana — jo īpaši attiecībā uz nediskrimināciju rases vai etniskās izcelsmes dēļ, kas ir apskatīta šajā ziņojumā — paredz to, ka tiek nodrošināta vispārēja tādu pamattiesību kā, cita starpā, veselības aprūpes, ēdiena, izglītības, nodarbinātības, darbinieku un arodbiedrību tiesību, godīgas samaksas, kultūras un izklaides, sporta, pilsonības un pilsoniskās līdzdalības tiesību pieejamība un pilnīga izmantošana. Tomēr ziņojumā šis jautājums, kas, mūsuprāt, ir ļoti svarīgs, ir apskatīts tikai garāmejot.

Nepārprotami ikvienam ir pilnībā jāapzinās savas tiesības un jāspēj rīkoties un saņemt atbalstu, kad šīs tiesības tiek ignorētas, jo īpaši, ņemot vērā garantētu brīvu un vispārēju iespēju vērsties tiesā, kas ir fundamentāls sabiedriskais pakalpojums, kas ir demokrātijas pamatā, taču svarīga prasība ir vispārēja sociāla pārveidošana, kuras pamatā ir uzbrukums kapitālismam, kas ir nevienlīdzības galvenais iemesls.

 
  
MPphoto
 
 

  Ian Hudghton (Verts/ALE), rakstiski. − Es atbalstu K.M. Buitenweg ziņojumu par vienlīdzīgu attieksmi pret personām neatkarīgi no rases vai etniskās izcelsmes. Diskriminācija uz rases vai etniskās izcelsmes pamatiem vai galu galā uz invaliditātes, vecuma, dzimuma, ticības vai reliģijas, sociālā stāvokļa vai seksuālās orientācijas pamatiem saglabājas pārāk pierasta visā ES. Atsevišķām dalībvalstīm un ES kopumā jāveic darbība, lai novērstu visa veida diskrimināciju — sākot ar atsevišķu negadījumu izskatīšanu ielās, līdz Apvienotās Karalistes arhaiskā Risinājuma likuma [Act of Settlement] atcelšanai.

 
  
MPphoto
 
 

  Jörg Leichtfried (PSE), rakstiski. (DE) Es atbalstu K.M. Buitenweg ziņojumu par vienādu attieksmi pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās izcelsmes.

Rasisms ir pretrunā ar visas Eiropas Savienības principiem, un ir šokējoši atklāt, ka reģistrētu rasistu uzbrukumu skaits Eiropas Savienībā ir dramatiski pieaudzis. Tieši tādēļ es uzskatu, ka mums ir jāpiešķir daudz lielāka nozīme informācijas sniegšanai par diskriminācijas novēršanas tiesību aktiem un līdzekļiem, kā aizstāvēt savas tiesības. Turklāt es atbalstu referentes aicinājumu Komisijai nodarboties ne tikai ar direktīvas pareizu tiesisku transponēšanu, bet arī apsvērt visus šķēršļus.

 
  
MPphoto
 
 

  Olle Schmidt (ALDE), rakstiski. (SV) Dažkārt parlamenta deputāts atrodas bezizejas stāvoklī, kad jāizdara izvēle. Balsojums par šo ziņojumu bija šādas situācijas tipisks piemērs. No otras puses, mūsu priekšā ir ziņojums par tāda tiesību akta ieviešanu, kura lielu daļu es uzskatu par ļoti apšaubāmu; savukārt ITS grupas iesniedza grozījumus kas vairumā gadījumu nelaboja ziņojuma vājās vietas, bet piedāvāja ieviest jaunus, vēl sliktākus argumentus. Ir gandrīz neiespējami balsot par ITS ieguldījumu. Tādēļ es nolēmu balsojumā atturēties.

Nav šaubu, ka diskriminācija joprojām ir plaši izplatīta problēma Eiropā un ka to ir grūti izskaust. Es nenoliedzu, ka var būtu pamatots iemesls diskutēt par to, kā to varētu kopīgi risināt starpvaldību līmenī. Tomēr šajā konkrētajā gadījumā runa ir par tiesību aktu, kas ir ļoti tālejošs un kura pamatā ir tāds tiesību princips, ka sir samērā svešs mūsu koncepcijām. Pozitīva darbība pati par sevi ir apšaubāma metode, bet personas rases reģistrēšana — nosacījums, lai nodrošinātu, ka šāds pasākums var darboties — ir nepieņemama gan no morālā viedokļa, gan no personas integritātes garantēšanas viedokļa. Tāpat pastāv pamatoti iemesli iebildumiem pret pierādīšanas pienākuma pāreju. Es esmu pārliecināts, ka ir jāaizstāv mūsu tiesību sistēma, kuras pamatā ir princips, ka persona ir nevainīga, līdz nav pierādīta tās vaina, lai cik arī slavējams būtu bijis sākotnējais nolūks.

 
  
MPphoto
 
 

  Andrzej Jan Szejna (PSE), rakstiski. − (PL) Es balsoju par K.M. Buitenweg ziņojumu par vienādas attieksmes principa pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības piemērošanu.

K.M. Buitenweg ir sagatavojusi izcilu ziņojumu. Par spīti progresam, kas panākts saistībā ar diskriminācijas novēršanas direktīvu transponēšanu, joprojām nav samazinājies rasu vai etniskas diskriminācijas upuru skaits.

Savu tiesību aizstāvēšanas atvieglošana tiesās un palīdzība tiesvedībā ir ļoti svarīgi jautājumi, uz kuriem atsaucas referente.

Arī es uzskatu, ka ir ļoti svarīgi padarīt plaši pieejamu informāciju par ES pilsoņu tiesībām, jo tiesības tiek maz izmantotas, ja cilvēki par tām nav informēti vai arī nezina, kā no tām gūt labumu. Lai risinātu šo situāciju nodarbinātības jomā, darba devēju pienākums Polijā ir informēt savus darbiniekus par diskriminācijas novēršanas tiesību aktiem.

Mums ir jānodrošina, lai Eiropas vienlīdzīgu iespēju gada kontekstā gan Eiropas Savienības iestādes, gan dalībvalstis –ieliek visus pūliņus, lai nodrošinātu, ka ikkatra persona Eiropā zina par savām tiesībām.

 
  
  

– Ziņojums: P.-N.Kauppi (A6-0290/2007)

 
  
MPphoto
 
 

  Glyn Ford (PSE). – Priekšsēdētāja kungs! Es atbalstīju P.-N. Kauppi ziņojumu par sieviešu un vīriešu vienlīdzību ES. Eiropa ir nonākusi situācijā, kad sperti ievērojami soļi vienlīdzības virzienā visā Eiropas Savienībā.

Viena īpaša progresa joma ir bijusi sabiedrības aizsardzības pakalpojumi, it īpaši ugunsdrošības pakalpojumi. Tagad manā paša vēlēšanu apgabalā, neraugoties uz ievērojamiem Ugunsdzēsēju savienības un sabiedrības protestiem, šīs priekšrocības ir apdraudētas, jo liberāļu kontrolētā apgabala padome draud budžetu samazināt par GBP 700 000, izbeidzot 24-stundu ugunsdzēsēju dežūras pēdējās divās palikušajās ugunsdzēsēju stacijās Kambornā [Camborne] un Falmusā [Falmouth], lai gan viņi paši izmaksā papildus GBP 1 miljonu gadā prēmijās.

 
  
MPphoto
 
 

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Priecājos, ka ir apstiprināti četri no pieciem priekšlikumiem, ko mūsu grupas vārdā izvirzīju balsojumam plenārsēdē un kas bija daļa no mana atzinuma, ko pieņēma Lauksaimniecības komiteja.

Es pievērsu uzmanību lielajai nabadzībai un izolācijai, kas ietekmē sievietes dažos lauku apvidos, uzsverot nepieciešamību pēc efektīviem pasākumiem, lai garantētu vienlīdzīgas iespējas sievietēm, kam ir jābūt galvenajam mērķim visos kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) instrumentos un citās attiecīgās Kopienas politikas jomās.

Bija arī svarīgi uzskatīt par būtisku lauku apvidos dzīvojošu sieviešu dzīves kvalitātes uzlabošanu, nodrošinot, lai tās var vieglāk piekļūt izglītībai un arodapmācībai, mūžizglītībai, jauno informācijas nesēju infrastruktūrām, efektīviem un piemērotiem vietējiem sabiedrības veselības pakalpojumiem, kā arī bērniem un ģimenēm paredzētai infrastruktūrai un iestādēm, jo īpaši vietējām mazbērnu novietnēm, skolām, kultūras centriem un tirgiem.

Tāpat tika uzsvērta sieviešu līdztiesība lauksaimniecībā un pausts aicinājums EUROSTAT iekļaut šīs kategorijas savā statistikā, tādējādi padarot labāk redzamu sieviešu veikto darbu.

 
  
MPphoto
 
 

  Hélčne Goudin un Nils Lundgren (IND/DEM), rakstiski. − (SV) Junilistan partija uzskata, ka sieviešu un vīriešu līdztiesība ir fundamentāls demokrātijas jautājums, kuram ir jāpiešķir prioritāte visās valstīs visā pasaulē.

Šajā ziņojumā ir daudzi priekšlikumi par to, kā panākt līdztiesību, dažos no tiem uzmanība pievērsta nodarbinātības politikas pasākumiem, sieviešu līdzdalībai politiskajā dzīvē un dažādu veidu apmācības plāniem. Tomēr, kā parasti, skaidri izriet, ka jautājums ir par Savienības finanšu resursu palielināšanu un tās pilnvarām, kā arī dārgu kampaņu uzsākšanu Savienības aizbildnībā. ES iestādes nav pareizās institūcijas šāda veida jautājumiem. Saskaņošana bieži ir solis uz atpakaļ tām valstīm, kuras ir attīstījušās visvairāk, jo sākotnējais pamats dažādās valstīs ļoti atšķiras.

Vīriešu un sieviešu līdztiesībai ir jābūt mērķim, uz ko tiekties visām dalībvalstīm, taču šis jautājums ir jārisina valsts līmenī. Mēs esam izvēlējušies balsot pret šo ziņojumu, jo tā nolūks ir paplašināt ES pilnvaras uz suverēnu Eiropas Savienības valstu rēķina.

 
  
MPphoto
 
 

  Jörg Leichtfried (PSE), rakstiski. (DE) Es balsoju par sieviešu un vīriešu līdztiesību.

Kaut arī Komisija strādā, lai panāktu sieviešu un vīriešu līdztiesību, joprojām ir vajadzīgi turpmāki centieni un pasākumi, jo līdz šim mēs neesam redzējuši nekādu patiesu progresu attiecībā uz principu par vienādu atalgojumu par vienādu darbu.

Es aicinu nodrošināt ar dzimumu nesaistītu samaksu un pensijas un veicināt bērna kopšanas atvaļinājumu tēviem un paternitātes atvaļinājumu. Turklāt dalībvalstīm ir jāveic praktiski pasākumi, lai cīnītos pret nevienlīdzību, kas rodas starp sievietēm un vīriešiem karjeras pārtraukuma dēļ (piemēram, mātes stāvokļa dēļ vai tāpēc, ka jāpieskata aprūpējamas personas).

 
  
MPphoto
 
 

  Bogusław Liberadzki (PSE), rakstiski. − (PL) Priekšsēdētāja kungs, es balsoju par P.-N.Kauppi ziņojumu par sieviešu un vīriešu līdztiesību Eiropas Savienībā.

Savā ziņojumā P.-N.Kauppi aicina dalībvalstis cīnīties pret nevienlīdzību sieviešu un vīriešu nodarbinātības jomā.

Nevienlīdzība ir visredzamākā nodarbinātības jomā. Sieviešu un vīriešu vidējā algu atšķirība ES ir 15 %, un dažās valstīs atšķirība ir pat 30 % liela. 32 % sieviešu strādā nepilna darba laika darbavietās salīdzinājumā ar 7 % vīriešu.

Ir jāpievērš uzmanība sieviešu imigrantu un etnisko minoritāšu sieviešu, vecāku sieviešu un vientuļo māšu situācijai, kuras ir marginalizētas un diskriminētas daudzās dzīves jomās.

Mums ir jācīnās pret dzimumu stereotipiem, ko var redzēt darbavietās, izglītībā un plašsaziņas līdzekļos. Būtu arī labi sagatavot informācijas kampaņas, lai sievietes pašas varētu risināt situācijas, kas aizskar viņu cieņu.

 
  
MPphoto
 
 

  Astrid Lulling (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Es balsoju par P.-N. Kauppi ziņojumu, jo tas oficiāli aicina Eiropas Komisiju izstrādāt dzimumu analīzi un piešķirt prioritāti dzimumu līdztiesības jautājumam saistībā ar pensiju reformu ietekmi uz sieviešu dzīvi Eiropas Savienībā, lai individualizētu pensijas tiesības un sociālā nodrošinājuma un nodokļu sistēmas.

Tā kā 1997. gadā biju referente jautājumā par pašnodarbinātu personu laulāto partneru situāciju mazos uzņēmumos un lauksaimniecībā, es vēlētos norādīt, ka pēc 10 gadiem mēs joprojām gaidām priekšlikumus no Komisijas, kā stiprināt 1986. gada direktīvu un izveidot Eiropas sistēmu, lai piešķirtu statusu laulātajām partnerēm — tām desmitiem miljoniem strādniecēm, kuras neparādās statistikā, no kurām daudzām nav slimības, invaliditātes vai vecuma sociālās apdrošināšanas, jo īpaši šķiršanās gadījumā.

Es ceru, ka Komisija beidzot pildīs savu pienākumu šajā sakarā un ka tā īstenos šo rezolūciju praksē.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (PSE), rakstiski. Es atbalstu šo ziņojumu, kurā ierosināta dzimumu līdztiesības politika kā galvenais līdzeklis kā piešķirt skaidru dzimumu aspektu Eiropas demogrāfiskajai problēmai.

 
Pēdējā atjaunošana - 2008. gada 17. septembraJuridisks paziņojums