Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2006/0246(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumentu lietošanas cikli :

Iesniegtie teksti :

A6-0406/2007

Debates :

PV 14/01/2008 - 18
CRE 14/01/2008 - 18

Balsojumi :

PV 15/01/2008 - 8.5
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P6_TA(2008)0005

Debašu stenogramma
Otrdiena, 2008. gada 15. janvāris - Strasbūra Publikācija "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī"

21. Balsojumu skaidrojumi
PV
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētājs. − Nākamais punkts ir paskaidrojumi par balsojuma metodi.

 
  
MPphoto
 
 

  Paul Rübig (PPE-DE). – (DE)Priekšsēdētāja kungs, vai drīkstu lūgt, lai temperatūru šajā plenārsēžu zālē noregulē humānā līmenī. Brīžiem te ir tik auksti, ka mums gandrīz jāuzvelk mēteļi. Es lūdzu administrāciju nodrošināt, lai mums būtu pieklājīga temperatūra darbam. Paldies!

 
  
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētājs. − Es lūgtu personālu, kas atbilst par šīs zāles apkuri, paaugstināt temperatūru. Tā varētu paaugstināties arī tāpat, kamēr apspriedīsim šo punktu.

Mutiski paskaidrojumi par balsojumiem

 
  
  

- Ziņojums: Jorgo Chatzimarkakis (A6-0494/2007)

 
  
MPphoto
 
 

  Zuzana Roithová (PPE-DE). – (CS) Priekšsēdētāja kungs! Es atzinīgi vērtēju to, ka mēs devām zaļo gaismu modernai sistēmai Eiropas autobūves nozares turpmākajai attīstībai. Priecājos, ka mēs balsojām par mērķiem, kuri ir reāli un paredz naftas cenu kāpumu, un par mūsu lielajiem mērķiem attiecībā uz drošību un vides aizsardzību. Šie mērķi neierobežo Eiropas konkurētspēju. Pieaugošais pieprasījums pēc arvien drošākām un drošākām automašīnu konstrukcijām un efektīvākiem dzinējiem, kuri emitē par trešo daļu mazāk siltumnīcefekta gāzes ir visi mērķi, kuri jau tagad rada cenu paaugstinājumu un lielākus automašīnu ekspluatācijas izdevumus. Mēs esam informēti par to, ka pašas par sevi šīs prasības nav galvenā motivācija vidusšķirai un mazāk turīgajiem biežāk mainīt automašīnas. Tādēļ vecu automašīnu novākšana no Eiropas ceļiem ir galvenā prasība, ja ir jāpierāda CARS 21 nozīme. Galvenais ir mainīt patērētāju motivāciju. Nodokļi un fiskālā politikā tomēr nav uzticēta Eiropas Savienībai. Tādēļ dalībvalstīm būs jāuzņemas atbildība par parametru noteikšanu. Dalībvalstis noteiks, vai un kad drošākas un videi draudzīgākas automašīnas sāks aizstāt vecās automašīnas uz mūsu ceļiem. Tas būtu arī patiess pierādījums CARS 21 efektivitātei..

 
  
  

Rakstiski paskaidrojumi par balsojumu

 
  
  

- Ziņojums: Jacek Saryusz-Wolski (A6-0517/2007)

 
  
MPphoto
 
 

  Jean-Pierre Audy (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Es balsoju par poļu kolēģa Jacek Saryusz-Wolski ziņojumu, lūdzot Parlamentu apstiprināt Padomes 2004. gada Regulas par Eiropas partnerību izveidošanu atbilstīgi stabilizācijas un asociācijas procesam grozījumu. Grozījums saistīts ar partnerības ar Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku pārdēvēšanu: ,,Eiropas partnerības” vietā tā tagad jāsauc par ,,pievienošanās partnerību”, lai to saskaņotu ar partnerības nosaukumu ar divām citām kandidātvalstīm – Horvātiju un Turciju. Turklāt bija jāņem vērā Melnkalnes neatkarība. Rakstot šo jautājumu, es domāju arī par Kosovu cerībā, ka mēs varēsim atrast mierīgu, eiropeisku risinājumu tās sarežģītajai situācijai.

 
  
MPphoto
 
 

  Erik Meijer (GUE/NGL), rakstiski. − (NL) 2005. gada decembrī Padome piešķīra kandidātvalsts statusu Bijušajai Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikai, un 2006. gada jūnijā tika atzīta Melnkalnes neatkarība. Steidzīgā procedūrā, bez debatēm tagad ir regulas 1. pantā ierosināts, ka Albānijai, Bosnijai un Hercegovinai, Melnkalnei un Serbijai, ieskaitot Kosovu, tiek piešķirta Eiropas partnerība, un 1.a pantā Horvātijai un Maķedonijai tiek piešķirta pievienošanās partnerība. Šo divu vienošanos definīcijas ir aptuveni vienādas. Referents atbalsta Komisijas priekšlikumu un lūdz Padomi vēlreiz apspriesties ar Parlamentu, ja tā nodomājusi šo priekšlikumu nepieņemt. Man šķiet, ka ir ļoti iespējams, ka Padome no tā atteiksies. Nav precizēts, kā ir jāņem vērā tuvākajās nedēļās paredzamā Kosovas atzīšana par neatkarīgu valsti.

Nav skaidrs arī tas, vai tas nozīmē, ka Maķedonijai pievienošanās sarunu sākums būs jāgaida ilgāk, vai arī Serbijai piedāvā pievienošanās izredzes kā prioritāti. Ir labi zināms, ka Nīderlande un Beļģija pret to iebilst, kamēr kara noziedznieks Ratko Mladić nav izdots Starptautiskajai Krimināltiesai bijušajai Dienvidslāvijai ( ICTY ) Hāgā. Tādēļ es ceru, ka šis punkts tiks atlikts atpakaļ darba kārtībā, bet es nebalsoju pret ziņojumu.

 
  
  

- Ziņojums: Bogusław Liberadzki (A6-0506/2007)

 
  
MPphoto
 
 

  Andrzej Jan Szejna (PSE), rakstiski. − (PL) Es vēlētos balsot par Liberadzki kunga ziņojumu par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 95/50/EK attiecībā uz Komisijai piešķirtajām īstenošanas pilnvarām.

Liberadzki kungs ir sagatavojis lielisku ziņojumu. Es piekrītu referentam, kurš atbalsta Komisijas priekšlikumu, un iesaku pieņemt šo priekšlikumu bez grozījumiem.

Direktīvā 95/50/EK noteiktas pārbaudes procedūras, kuras īsteno dalībvalstis attiecībā uz bīstamu kravu pārvadājumiem pa autoceļiem. Šo pārbaužu vajadzībām ir sagatavots pārkāpumu saraksts, ar kuru saskaņā transportlīdzekļus var imobilizēt un pieprasīt savest tos kārtībā pirms turpināt ceļu. turklāt ir svarīgi, lai katra dalībvalsts sūta ziņojumu par direktīvas piemērošanu kalendārā katra gada laikā. rno padarīar kurusets out procedures for checks carried.

 
  
  

- Ziņojums: Paolo Costa (A6-0513/2007)

 
  
MPphoto
 
 

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. (DE) Nodevas, ar kurām aplikti smagie kravas transportlīdzekļi, un kuras, jādomā, tika ieviestas, lai pārvietotu satiksmi no ceļa uz dzelzceļu, kā jau varēja paredzēt, nav vairojušas dzelzceļa transporta pievilcību, bet ir pārliktas uz patērētājiem. Koncentrēšanās uz autotransportu saasinās tādas esošās problēmas kā sastrēgumi, troksnis, vides piesārņojums un sīko daļiņu koncentrācija it īpaši uz noslogotākajiem ceļiem un lielās pilsētu aglomerācijās.

Vēl viens iemesls bažām ir augstprātīgais veids, kādā tiek veiktas dažas transporta operācijas. Ik nedēļu veikti mērķtiecīgi kravas automašīnu reidi Austrijā lieliski uzlaboja ceļu pārvadājumu operāciju drošību, un tiem attiecīgi jākļūst par parastu praksi visā ES. Ja Eiropas Savienība rūpējas par iedzīvotāju veselību un vides aizsardzību, tā vispār nedrīkst zaudēt laiku, lai nodrošinātu to, ka tādi lielākie piesārņojuma avoti kā komerciāli lietoti transportlīdzekļi ar novecojušiem dīzeļdzinējiem tiek nomainīti, ka kombinētie dzelzceļa pakalpojumi tiek padarīti ekonomiski pievilcīgāki un ka tiek īstenota Alpu Konvencija.

 
  
MPphoto
 
 

  Bogusław Liberadzki (PSE), rakstiski. − (PL) Referents Paolo Costa ir parādījis, ka var likvidēt diskrimināciju pārvadājumu cenās un nosacījumos. Tā ir taisnība, ka ir iespējams ātri panākt ievērojamu izdevīgumu, īstenojot tikai dažus grozījumu spēkā esošajos tiesību aktos.

Kā ēnu referents es vēlos norādīt, ka Padome, Komisija un Parlaments panāca kopēju nostāju.

 
  
  

- Ziņojums: Ulrich Stockmann (A6-0497/2007)

 
  
MPphoto
 
 

  Jean-Pierre Audy (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Es balsoju par normatīvo rezolūciju par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par lidostu nodevām pēc mana vācu kolēģa Ulrich Stockmann ziņojuma.

Laikā, kad Eiropas lidostas, kuras vairumā gadījumu ir sabiedrisks īpašums, tiek privatizētas, kad lietotāji ne vienmēr ir pilnīgi apmierināti ar pakalpojumu patēriņu, un kad sabiedrības attīstās, iesaistot attīstībā daudzus mainīgos lielumus, bija pilnīgi dabiski reglamentēt lidostu nodevu noteikšanu.

Es atzinīgi vērtēju neatkarīgu valsts regulatīvo iestāžu izveidi šā tirgus pārraudzībai, un es ceru, ka strauji tiks izveidota Eiropas koordinācija un ka noteiktajā laikā parādīsies neatkarīgs Eiropas regulators.

 
  
MPphoto
 
 

  Hélène Goudin un Nils Lundgren (IND/DEM), rakstiski. (SV) Komisijas priekšlikumā iekļauts garš detalizētu noteikumu saraksts par to, kā iekasēt lidostu nodevas. Viena no Komisijas pienākumiem ir pārraudzīt atbilstību Kopienas tiesību aktiem. Taču minētie priekšlikumi nozīmē pārmērīgu birokrātiju un detalizētu regulējumu, kas nav izdevīgi tām dalībvalstīm, kuras ir izvēlējušās atcelt ierobežojumus aviācijas nozarē.

Eiropas Parlaments uzskata, ka lidostu nodevu kopējie principi jāpiemēro tikai lidostām, kuru pasažieru apgrozījums pārsniedz piecus miljonus gadā, vai tām lidostām, kuru gada apgrozījums pārsniedz 15 % no pasažieru apgrozījuma attiecīgajā dalībvalstī. Šī nostāja ir vēlamāka par Komisijas priekšlikumu, kurā iekļautas arī mazākas reģionālās lidostas. Mūs bieži aicina izlemt, vai atbalstīt ES kopējos noteikumus, kuru mērķis ir nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi pret visu iekšējā tirgus dalībnieku interesēm. Šajā gadījumā ir skaidrs, ka Komisijas nostāja saistīta ar nepamatotu birokrātiju.

Pamatojoties uz šiem argumentiem, mēs balsojām par Eiropas Parlamenta priekšlikumu, bet pret normatīvo rezolūciju galīgajā balsojumā.

 
  
MPphoto
 
 

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Kaut gan ziņojumā ir daži punkti, kas uzlabo Komisijas priekšlikumu, ziņojums joprojām atspoguļo ES ierobežojumu atcelšanas procesu gaisa pārvadājumiem, un ir šā procesa neatņemama daļa.

Pārredzamības uzlabojums lidostas nodevu aprēķina metodē tiešām ir jāvērtē atzinīgi. Taču mēs nepiekrītam politikai, kura cenšas atcelt ierobežojumus un privatizēt tādu stratēģisku sabiedrisko pakalpojumu kā gaisa pārvadājumi, šajā gadījumā propagandējot ,,patiesi konkurējošu lidostu tirgu”, vai tādu principu iekļaušanu kā ,,lietotājs maksā” un peļņu no pakalpojuma, kuram ir jābūt sabiedriskam. Vēl vairāk, ir izdarīti mēģinājumi izvest tās ,,regulatīvo nozīmi” no publiskās arēnas, šim nolūkam izveidojot ,,neatkarīgas regulatīvas iestādes”.

Šajā nozarē notikusī privatizācija nav pievienojusi vērtību sniegtajiem pakalpojumiem un ir izraisījusi darbavietu zudumu un darba ņēmēju tiesību samazināšanos, un dažos gadījumos arī tehniskas un operacionālas problēmas.

Mēs nožēlojam, ka mūsu priekšlikumi tika noraidīti. Tie centās nodrošināt, lai direktīvā tiktu atzīti ierobežojumi, ar kuriem saskaras reģioni, kuri pastāvīgi cieš no nelabvēlīgiem ģeogrāfiskiem un dabas apstākļiem, piemēram, attālie reģioni, un tādēļ šiem reģioniem tiktu noteikti atbilstīgi izņēmumi no universālo sabiedrisko pakalpojumu izpildes pienākuma.

 
  
MPphoto
 
 

  Timothy Kirkhope (PPE-DE), rakstiski. − Britu konservatīvie ļoti atbalsta lielās lidostas, kuras pakļautas ārkārtas kontrolei par to, vai tās neieņem vadošo stāvokli tirgū. Taču mums Apvienotajā Karalistē jau ir stingra regulatīvā sistēma, un tādēļ mums šķiet, ka tā ir nevajadzīga iejaukšanās, kas varētu negatīvi ietekmēt reģionālās lidostas, kurām ir ārkārtīgi svarīga nozīme vietējā ekonomikā.

Mēs centāmies uzlabot pasākumu, lai saglabātu ,,izeju” uz valsts pamata vai vismaz paceltu slieksni tā, lai lielākā daļa reģionālo lidostu tiktu izslēgtas, un kaut gan šie mēģinājumi vēl nav bijuši sekmīgi, mēs atgriezīsimies pie tiem otrajā lasījumā. Pa šo laiku mēs saglabāsim savu nostāju.

 
  
MPphoto
 
 

  Astrid Lulling (PPE-DE), rakstiski. (DE) Es nebalsoju par šo ziņojumu par Lidostu nodevu direktīvu, jo tas, kas tiek piedāvāts, noved pie Luksemburgas lidostas nepieļaujamas diskriminācijas. Direktīvas piemērošana Luksemburgas lidostai ar tās 1.6 miljoniem pasažieru gadā, un tas, ka tās noteikumi neattieksies ne uz vienu no Luksemburgas tiešajām konkurentēm – Frankfurtes Hahn vai Briseles Charleroi, kuras apkalpo vairāk nekā trīs miljonus pasažieru, ir nepieļaujama diskriminācija vienotā tirgū, un tās pamatā ir tikai tas apstāklis, ka starp Luksemburgu un šīm lidostām atrodas valsts robeža.

Šīs direktīvas noteicošais faktors nedrīkst būt valsts robežas, tiem jābūt objektīviem kritērijiem, ja tās mērķis ir nodrošināt, lai lidostas ļaunprātīgi neizmanto dominējošo pozīciju tirgū.

Mazākas lidostas, pat ja tās ir vienīgie gaisa satiksmes termināli valstī, neriskē īstenot šādu ļaunprātīgu izmantošanu, īpaši Luksemburgas gadījumā, kuras tuvumā atrodas minētās konkurējošās lidostas, un kura turklāt izmanto budžeta aviosabiedrības. Luksemburga ir tik maza, ka pusstundas brauciena attālumā ar automašīnu atrodas trīs dažādas valstis.

Šis priekšlikums ir uzspiests proporcionalitātes principa pārkāpums, kuru nevar pieņemt tādu, kāds tas ir. Tādēļ es balsoju pret priekšlikumu ar protestu.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (PSE) , rakstiski − Es atzinīgi vērtēju ziņojumu un to, ko tas cenšas sasniegt. Lielākas pārredzamības ieviešana par to, kādā veidā tiek aprēķinātas lidostu maksas, manuprāt, rada vienādus noteikumus un stimulē konkurenci nozarē. Šie plāni palīdzēs Skotijas lidostām konkurēt ar britu kolēģiem, it īpaši mazinot dominējošo stāvokli, ko ieņem tādi lieli ceļojumu centri kā Londona.

 
  
MPphoto
 
 

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. − (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Kā Transporta un tūrisma komitejas loceklis es vēlos teikt, ka atbalstu U. Stockmann ziņojumu par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par lidostu nodevām.

Taču es uzskatu, ka ir ieteicams izteikt dažus komentārus tieši attiecībā uz saikni starp lidostu nodevām un piedāvāto pakalpojumu un pārvaldes organizācijas noteiktajām nodevām. izmaksām. Saistībā ar to Francijas un Nīderlandes delegācijas ar Itālijas atbalstu pieprasīja skaidru atsauci uz izmaksām. Šeit jāpiezīmē, ka Itālijas valsts likumā ir paredzēta īpaša attiecība starp sniegto pakalpojumu izmaksām un pārvaldes iestādes noteiktajām nodevām. 5. punkta noteikumi padara Itālijas sistēmu atbilstošāku direktīvas sistēmai, dodot iespēju saglabāt pašreizējās procedūras ar noteikumu, ka 10. pantā paredzētā regulējošā iestāde, kura pārrauga nodevu pareizu piemērošanu, un organizācija, kura apstiprina nodevu lielumu valstī, ir apvienotas vienā pārvaldes iestādē. Ir jāuzsver, ka šai iestādei būs jābūt neatkarīgai gan no pārvaldes organizācijām, gan no aviosabiedrībām.

 
  
MPphoto
 
 

  Alyn Smith (Verts/ALE) , rakstiski − Lai arī šajā ziņojumā ir vairākas labas idejas par to, kā padarīt lidostu maksas pārredzamākas un kā pirmoreiz iekļaut vides apsvērumus aprēķinos, mums, kā vienmēr, jāuzmanās, ka kopā ar ūdeni neizlejam ārā bērnu. Manā vēlēšanu apgabalā Skotijā mums ir daudz mazu lidostu, un lidošana nav greznumlieta – tā ir nepieciešamība, kas apkalpo bezpalīdzīgas kopienas. Es tāpēc atbalstīju grozījumus par attālāko lidostu atbrīvojumu no jaunā režīma un ceru uz noteikumu izstrādi, kas ņem vērā daudzu bezpalīdzīgu kopienu esamību.

 
  
MPphoto
 
 

  Lars Wohlin (PPE-DE), rakstiski. (SV) Lielās aviopārvadājumu sabiedrības ir izdarījušas spiedienu, lai tiktu ieviests īpaši ES noteikumi, kas reglamentē lidostu nodevu iekasēšanu. ‘Tās domā, ka lidostas ir vietējie monopoli, kas izmanto šo monopola situāciju, lai noteiktu pārmērīgas nodevas. Zviedrijas aviopārvadājumu aģentūra LFV un mazākas aviopārvadājumu sabiedrības tomēr ir nobažījušās par jauno tiesību aktu. Mazākām aviopārvadājumu sabiedrībām jaunie tiesību akti un saskaņošana vairāk ir kā drauds, jo tās bieži izvēlas lidot uz konkurējošām lidostām, kuras piemēro mazākas nodevas.

Es balsoju pret šo direktīvu vairāku iemeslu dēļ. Lidostas jau reglamentē vietējās varas iestādes, un to darbības ierobežo pašreizējie ES konkurences tiesību akti. Tajās valstīs, kuras izvēlas uzņēmējdarbības modeli, lidostas nodevas paaugstinās tādu iemeslu dēļ kā, piemēram, investīcijas vai īpašumtiesību nodošana, un valstīm ir jāatļauj tā rīkoties, kamēr nodevas nav pretrunā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem. Pēc tam dalībvalstu kompetencē ir novērtēt, vai šīs nodevas ir konkurētspējīgas vai nē.

Eiropas Parlaments ir sašaurinājis direktīvas darbības jomu. Kopā ar citiem es balsoju par grozījumiem, ar kuriem direktīvu ierobežo līdz 67 lidostām (salīdzinot ar 150 lidostām, kuras tā skāra agrāk). Tomēr es nevaru atbalstīt cenu regulēšanu Eiropas līmenī.

 
  
  

- Ziņlojums: Johannes Blokland (A6-0406/2007)

 
  
MPphoto
 
 

  Jean-Pierre Audy (PPE-DE) , rakstiski. – (FR) Pirmajā lasījumā koplēmuma procedūrā es balsoju par normatīvo rezolūciju par priekšlikumu regulai par bīstamu ķīmisko vielu eksportu un importu, pamatojoties uz mana holandiešu kolēģa Johannes Blokland priekšlikumu.

Priecājos, ka ir atrasts kompromiss, jo tiešām steidzami ir nepieciešams reglamentēt tiesisko situāciju, kas izveidojās pēc tam, kad tiesa anulēja iepriekšējo, 2003. gadā pieņemto regulu, un vienlaikus ir jāuzlabo regulējošā situācija, ņemot vērā pēc tā laika notikušo attīstību.

 
  
MPphoto
 
 

  Liam Aylward (UEN) , rakstiski − Es balsoju par kompromisa grozījumiem, par kuriem vienojās liels politisko grupu vairākums un kuru nolūks ir veicināt pušu kopēju atbildību par starptautisko tirdzniecību ar bīstamām ķīmiskām vielām.

Noteikumi, kas pieņemti ES līmenī, ir būtiski augsta līmeņa nodrošināšanai vides un sabiedrības veselības aizsardzībā, un mēs tiecamies pēc šo noteikumu starptautiskas izplatīšanas.

Risku apzināšanās ir sevišķi svarīga eksportētājiem un importētājiem. Valstis, pateicoties informācijas apmaiņai un labākai praksei, un obligātai valsts lēmuma pieņemšanai par ķīmisko vielu pieņemamību, var paaugstināt šo apzināšanos, vienlaikus liekot arī likumdevējiem un ieinteresētajām pusēm apzināties šos riskus.

Piedāvātais tiesību akts īsteno Roterdamas Konvenciju, kuras pamatprincips ir palīdzēt valstīm dalībniecēm uzzināt vairāk par potenciāli bīstamo ķīmisko vielu un pesticīdu īpašībām. Tas nodrošina valstīm informāciju un līdzekļus nevēlamu toksisku ķīmisko vielu importa apturēšanai, uzliekot eksportētājam/valstij eksportētājai atbildību un prasību ievērot importētājas valsts tiesību aktus. Es ļoti atzinīgi vērtēju un atbalstu šo tiesību aktu un Eiropas Parlamenta kompromisa paketi.

 
  
MPphoto
 
 

  Alessandro Battilocchio (PSE), rakstiski. − (IT) Es atzinīgi vērtēju Roterdamas Konvencijas īstenošanu, jo tas liecina, ka Eiropa labi apzinās saistības aizsargāt trešo valstu un it īpaši jaunattīstības valstu vidi un veselību. No šodienas vairs nebūs iespējams eksportēt bīstamas ķīmiskas vielas uz valstīm, kas neatrodas Eiropā, bez iepriekšējas atļaujas no mērķa valsts (tā dēvētā iepriekš norunātas piekrišanas (PIC) procedūra).

Mums bija jālikvidē dubultais standarts, kas pastāvēja tad, ja viela tika stingri regulēta Eiropas tirgū, lai aizsargātu vidi un Eiropas iedzīvotāju veselību, bet to brīvi varēja pārdot trešām valstīm bez piesardzības pasākumiem vai pienākuma sniegt informāciju par apdraudējumiem. Tas ir pieklājības un solidaritātes pasākums īpaši attiecībā pret valstīm, kuras ir mazāk informētas un kurām ir mazāk apdraudējuma analīzes līdzekļu nekā Eiropas Savienībai.

 
  
MPphoto
 
 

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Roterdamas Konvencija par iepriekš norunātas piekrišanas procedūru attiecībā uz dažām bīstamām ķīmiskām vielām un pesticīdiem starptautiskajā tirdzniecībā tika apstiprināta 1998. gada septembrī un stājās spēkā 2004. gada 24. februārī. Regula (EK) Nr. 304/2003 par bīstamu ķīmisko vielu eksportu un importu īsteno Roterdamas Konvenciju.

Komisija uzskatīja par vajadzību uzsākt tiesvedību pret Padomi un Eiropas parlamentu Tiesā, jo nepiekrita grozījumiem tiesiskajā pamatā (vide nevis kopējā tirdzniecības politika). 2006. gada 10. janvārī tiesa anulēja minēto regulu, jo tajā iz jābūt duālam tiesiskam pamatam, iekļaujot gan Līguma 133. pantu, gan 175. panta 1. punktu, un lēma, ka Regulas ietekme tiks saglabāta līdz jaunas regulas pieņemšanai, kas veidota uz pienācīga tiesiskā pamata.

Eiropas Komisija iesniedza regulas projektu, pamatojoties uz minēto duālo tiesisko pamatu. Šodienas balsojumā Eiropas Parlaments pieņēma Eiropas Komisijas priekšlikumu pirmajā lasījumā, un tagad tas jāapspriež ar Padomi. Tādējādi mēs balsojām par.

 
  
MPphoto
 
 

  Françoise Grossetête (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Es atzinīgi vērtēju šīs regulas pirmajā lasījumā panākto vienošanos. tirgū ir 75 000 dažādu ķīmisku vienu, un katru gadu tām pievieno vēl 1 500 jaunas. Tādēļ valdībām ir grūti pārraudzīt un pārvaldīt visas iespējami bīstamās vielas, kas ik dienas šķērso mūsu robežas.

Šī regula palīdzēs nodrošināt, lai šīs bīstamās ķīmiskās vielas tiktu lietotas racionālāk, atvieglojot informācijas apmaiņu par tām. Tādējādi importētājas valstis būs pienācīgi apgādātas un informētas, lai spētu atklāt iespējamos apdraudējumus un noraidīt tādas ķīmiskas vielas, kuras viņi nespēj droši pārvaldīt.

Mums tiešām jāapzinās, ar kādām grūtībām reizēm saskaras eksportētājas valstis, lai iegūtu skaidri izteiktu piekrišanu no importētājas valsts. Taču atkāpes, kas piešķirtas eksportētājām valstīm, kuras gaida piekrišanu, turpmāk vairs nedrīkst būt derīgas ilgāk nekā 12 mēnešus. Priecājos, ka mēs pieņēmām šo pasākumu, kura mērķis ir novērst bīstamu ķīmisko vielu nekontrolētu eksportu uz trešām valstīm.

Šī regula dos mums iespēju izvairīties no daudzām pagātnē pieļautām kļūdām, kuras radīja kaitējumu videi un sabiedrības veselībai.

 
  
MPphoto
 
 

  Bogusław Liberadzki (PSE), rakstiski. − (PL) referents Johannes Blokland pareizi norāda, ka pasaulē un Eiropā ir jāpieņem atbilstīgi noteikumi, lai nodrošinātu augsta līmeņa vides un sabiedrības veselība aizsardzību.

Specifisku infrastruktūru attīstība mazāk attīstītās valstīs tiešām varētu apkarot ķīmisko vielu bezatbildīgu lietojumu, kas pretējā gadījumā varētu kaitēt ekoloģijai, ekonomikai un darba apstākļiem.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (PSE) , rakstiski − Es balsoju par ziņojumu. Es uzskatu, ka Roterdamas Konvencijas par iepriekš norunātu piekrišanu (PIC) īstenošana ir pozitīvs solis šajā politikas jomā. Nodrošinājums, ka trešās valstis dod iepriekšēju piekrišanu, saņemot bīstamas vielas, palīdz panākt, lai attīstības valstis nekļūst par upuri ierobežotu ķīmisku vielu izgāšanai viņu sētā bez viņu piekrišanas. Lai gan tas ir iepriecinošs solis pareizajā virzienā, šo pasākumu īstenošanai Komisijai ir cieši jāseko.

 
  
MPphoto
 
 

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. (DE) Negodīgi tirgotāji mēģina izvairīties no īpašām prasībām, kuras piemēro ķīmisko vielu un citu bīstamu preču pārvadājumiem, šādas prasības ir automašīnas vadītāja īpaša apmācība, marķēšana un tamlīdzīgi. Paku pārsūtījumu dienestiem piederošās kravas automašīnas ved ārkārtīgi kodīgas skābes, eksplozīvus šķidrumus vai munīciju, nereti braucējam par to pat nezinot. Ja preces nav marķētas un pavadzīmē nav norādītas preču faktiskās īpašības, var būt apdraudēta personāla dzīvība avārijas gadījumā. Ugunsgrēkam var būt neiedomājami drausmīgas sekas, kas izpaužas ne tikai kā nelabojams kaitējums veselībai, bet, iespējams, arī kā dabas piesārņojums.

Ir saprātīgi vienkāršot prasības bīstamu preču pārvadāšanai, nekaitējot drošībai. Jādomā arī par to, kā paātrināt pāriešanu uz autocisternām ar dubultiem apvalkiem, lai samazinātu vides katastrofu biežumu. Tomēr galvenokārt ir vajadzīgi mērķtiecīgākas smago kravas transportlīdzekļu pārbaudes visā ES, lai varētu noņemt no ceļa melnās aitas, kuras brauc ar nenodrošinātu, nemarķētu vai bīstamu kravu, bojātām bremzēm utt.

 
  
MPphoto
 
 

  Bogusław Sonik (PPE-DE), rakstiski. − (PL) Es balsoju par Johannes Blokland ziņojumu par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par bīstamo ķīmisko vielu eksportu un importu.

Šajā ziņojumā izvirzīts jautājums par pārvadāšanas pieļaušanu, ja nav skaidras atļaujas. No ekonomikas viedokļa pašreizējā situācija ir neapmierinoša Eiropas ķīmisko vielu eksportētājiem, ja viņi nesaņem atbildi no ievešana valsts par pielikumos minētajām ķīmiskajām vielām. Šīs regulas rezultātā Eiropas ķīmisko vielu eksportētāji, kuri Eiropā ir nopietni ierobežoti, var vienkāršāk eksportēt šīs vielas ārpus Eiropas Savienības. Šīs elastīgās pieejas rezultātā varētu veidoties valstis, it īpaši jaunattīstības valstis, kuras vairs nav aizsargātas pret ķīmisko vielu importu. Lai novērstu bīstamo vielu nekontrolētu eksportu uz trešām valstīm un lai aizsargātu šīs valstis, kurām ir mazāk iespēju vai vispār nav iespēju novērtēt bīstamās ķīmiskās vielas, klusās piekrišanas periods ir saīsināts.

Ir svarīgi, lai Komisijas priekšlikumu piemērotu īstenošanas instrumentu jautājumā, atvieglojot muitas iestādēm regulas noteikumu izpildi. Lai šajā regulā ierosinātā sistēma darbotos pareizi un efektīvi, ir ļoti svarīgi izveidot ciešu sadarbību starp muitas iestādēm un atsevišķām valsts iestādēm. Pirms jauno regulu īstenošanas ir jāizveido pamatnostādnes par datora produktu lietošanu, dokumentāciju un apmācības nodrošināšanu saskaņā ar ES normām it īpaši jaunajās dalībvalstīs.

 
  
  

- Ziņojums: Csaba Őry (A6-0515/2007)

 
  
MPphoto
 
 

  Jean-Pierre Audy (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Pirmajā lasījumā koplēmuma procedūrā es balsoju par normatīvo rezolūciju, ar ko groza Eiropas Komisijas Priekšlikumu, ar ko groza Padomes Regulu (EEK) Nr. 1408/71 par sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošanu darbiniekiem, pašnodarbinātām personām un viņu ģimenēm, kas pārvietojas Kopienā, pamatojoties uz mana lieliskā ungāru kolēģa Csaba Őry ziņojumu, kurš ievieš tehniskus grozījumus Eiropas Komisijas priekšlikumā, lai jaunais regulējums būtu skaidrāks un vieglāk lasāms.

Viņš priecājas, ka regulā ir paredzēts dot skaidru priekšstatu par dalībvalstu sociālā nodrošinājuma sistēmu tiesiskās situācijas attīstību un tādējādi nodrošināt pienācīgu koordināciju Kopienas līmenī.

 
  
MPphoto
 
 

  Adam Bielan (UEN), rakstiski. − (PL) Pamatojoties uz četru pamatbrīvību principu Eiropas ekonomiskajā integrācijā, es vēlos vērst uzmanību arī uz Regulas 1408/71 nozīmi, kuras mērķis ir veicināt darba ņēmēju brīvu pārvietošanos Eiropas Savienībā.

Kaut gan ir tiesa, ka minētais ziņojums attiecas uz stingri tehniskiem jautājumiem, šie paši jautājumi, kalpojot minētās regulas modernizācijai, lai tajā būtu ņemtas vērā pārmaiņas sociālajā nodrošinājumā dalībvalstīs, tieši ietekmē to pilsoņu dzīvi, kuri ceļo, strādā vai dzīvo kādā citā dalībvalstī.

Es piekrītu referentam, ka, īstenojot brīvas pārvietošanās principu Eiropā, sociālie nosacījumi jāparedz ļoti precīzā veidā.

Nobeigumā es vēlos uzsvērt, cik svarīgi tūkstošiem Polijas pilsoņu, kuri dzīvo un strādā ārpus Polijas, ir ierosinātie grozījumi un pamatnostādņu pārredzamība. Tas ir viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ es atbalstu Őry kunga ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Bogusław Liberadzki (PSE), rakstiski. − (PL) Őry kungam taisnība, kad viņš atzīst, ka Eiropas Savienībā ir jānodrošina efektīva koordinācija starp dalībvalstīm attiecībā uz prēmiju maksājumiem.

Ieviešot atjaunojumus, kuros ņemtas vērā jaunākās pārmaiņas dažās dalībvalstīs, šī regula saglabā iespēju garantēt iedzīvotājiem, kuri ceļo no vienas dalībvalsts uz citu, iespēju izmantot sociālās nodrošināšanas garantijas.

 
  
  

- Ziņojums: Jorgo Chatzimarkakis (A6-0494/2007)

 
  
MPphoto
 
 

  Jean-Pierre Audy (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Pamatojoties uz mana vācu drauga un kolēģa Jorgo Chatzimarkakis pašiniciatīvas ziņojumu, es balsoju par Rezolūciju par konkurētspējīgas autobūves nozares tiesisko regulējumu saskaņā ar Eiropas Komisijas paziņojumu, pamatojoties uz CARS 21 augsta līmeņa ekspertu grupu.

Es vēlētos sākt ar atzinības izteikšanu par metodi, kurā iekļauta īsta rūpnieciskā revīzija ar visām ieinteresētajām pusēm, lai precizētu rūpniecības politiku autobūves nozarei, iesaistot ne tikai tādus svarīgus parametrus kā ietekmi uz pirktspēju, nodarbinātību drošību, mobilitāti, vidi un reglamentējumu slogu, kas gulstas uz nozares pleciem, bet arī jauninājumus, konkurētspēju, lietoto automašīnu problēmas, veco automašīnu likvidēšanu u.t.t. tādā iekšējā tirgū, kas ir tālu no pilnības.

Ir ļoti svarīgi, pēc iekšējā tirgus izveides patērētāju interesēs, Eiropas Savienībai jāvelta īpaša uzmanība ražotājiem, kuri īsteno Eiropas rūpniecības politiku. Autobūves nozarei, kurā ir lieliskas tradīcijas, ir jāsniedz atbalsts, jo tā ir pakļauta pašlaik notiekošām ievērojamām pārmaiņām.

 
  
MPphoto
 
 

  Gerard Batten (IND/DEM) , rakstiski − Lai gan es neiebilstu, ka var būt vēlams samazināt CO2 emisijas vides kopējā kontekstā, šie nav jautājumi, kas lemjami nedemokrātiskajai ES.

 
  
MPphoto
 
 

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Eiropas autobūves nozare, kas veidu aptuveni 3 % no Eiropas Savienības IKP un 7 % no apstrādājošās rūpniecības produkcijas, ir viena no svarīgākajām ekonomikas nozarēm, kas ražo aptuveni trešo daļu pasaules produkcijas.

Tā ir arī viena no ES galvenajām eksporta nozarēm, kura iegulda pētniecībā un attīstībā aptuveni 4 % no apgrozījuma. Šī nozare ir viena no lielākajām darba devējām ar vairāk nekā 2 miljoniem tiešo un 10 miljoniem netiešo darbavietu, un tādēļ tā ir galvenais faktors Eiropas ekonomiskajā, sociālajā un kultūras dzīvē.

Tomēr šī nozare ir sastapusies ar nopietnām problēmām. Straujš tehnoloģiskais progress apvienojumā ar nežēlīgu starptautisko konkurenci nozīmē, ka tai ātri jāmainās. Turklāt šo nozari apgrūtina ievērojamas sociālās prasības, it īpaši vides un ceļu drošības jomā. Šī ciešā mijiedarbība starp rūpniecību, vidi, enerģētiku un transportu padara autobūvi par vienu no ES visvairāk regulētajām nozarēm – uz to attiecas aptuveni 80 direktīvas un 115 ANO Eiropas Ekonomiskas komisijas (UNECE) regulas.

Tomēr mēs nevara atbalstīt visus šajā ziņojuma izvirzītos priekšlikumus. Iekšējā tirgus aizsardzība un konkurence ir pārāk uzsvērta, bet maz uzmanības ir veltīts sociālajām un darba problēmām un attīstības atšķirībām starp dalībvalstīm.

 
  
MPphoto
 
 

  Bruno Gollnisch (NI), rakstiski. – (FR) J. Chatzimarkakis ziņojumā paredzēts izklāstīt galvenos faktorus, kas turpmākajos gados padarīs autobūves nozari konkurētspējīgu, ņemot vērā vides ierobežojumus, izstrādājumu un drošības normas, starptautiskos konkurentus u.t.t.

Tomēr mēs atklājam, ka visu tekstu caurvij pierādījumi par pastāvošo vēlēšanos sodīt braucējus. Vai patiesi šādā ziņojumā nav vietas satiksmes ierobežojumiem pilsētu apgabalos un pārrobežu soda naudu iekasēšana par satiksmes noteikumu pārkāpumiem? Vai no eiropiešiem tagad prasīs aiz bailēm no sankcijām vai lielākiem nodokļiem pirkt ,,tīras” automašīnas, kas aprīkotas ar dārgām drošības tehnoloģijām, kamēr realitāte tādā valstī kā Francija ir tāda, ka uz ceļa esošo automašīnu lielais vidējais vecums (astoņi gadi) liecina par cilvēku finansiālajām grūtībām un mazu pirktspēju? Kādēļ atkal tiek sodītas privātās automašīnas, ja, piemēram, Francijā, tās ir atbildīgas tikai par 13 % no CO2 emisijas, un šis skaitlis, bez šaubām, ir zemāks valstīs, kuras neizmanto kodolenerģiju?

Šeit slēpjas galvenais paradokss – mēģināt Eiropā iegūt konkurētspējīgu autobūves nozari, kad Eiropas politika vispārēji atbalsta automašīnu cenu celšanu un patērētāju novešanu nabadzībā, vienlaikus ieviešot jaunus soda veidus, lai atrunātu cilvēkus no transportlīdzekļu pirkšanas un izmantošanas.

 
  
MPphoto
 
 

  Françoise Grossetête (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Es balsoju par ziņojumu, kurā ierosināts tiesiskais regulējums konkurētspējīgai autobūves nozarei.

Tā ir ceļu karte, kā padarīt automašīnas tīrākas un drošākas un kā vienkāršot Eiropas automašīnu ražošanas attīstības tiesisko sistēmu.

Mums ir jārada iespēja samazināt autotransporta ietekmi uz gaisa kvalitāti, pakāpeniski nomainot pašlaik lietotos transportlīdzekļus.

Es atzinīgi vērtēju Parlamenta noteiktos termiņus, kas sakrīt ar 2015. gadu, lai sasniegtu 125 g/km ierobežojumu tirgū ienākošām jaunām automašīnām. Šis datums ir tas pats, kad stāsies spēkā Euro IV normas.

Papildu pasākumi (piemēram, alternatīvas degvielas, ekoloģiskā braukšana vai nodokļu iniciatīvas) varētu atbalstīt šos centienus, un īpaša uzmanība jāpievērš biodegvielām un ūdeņradim.

CARS 21 iesaka visaptverošu pieeju ceļu drošībai, iesaistot tajā transportlīdzekļu tehnoloģiju, infrastruktūru un ceļu lietotājus (starp ieteiktajiem pasākumiem ir elektroniskā stabilitātes kontrole, atgādinājumi par drošības jostām un avārijas bremžu sistēmas).

Pirmā prasība efektīviem tiesību aktiem ir tā, ka tiem jābūt reāliem, un rūpes par vidi jau sen ir galvenās rūpes rūpniecības politikā.

 
  
MPphoto
 
 

  Kartika Tamara Liotard (GUE/NGL), rakstiski. − (NL) Es balsoju pret J. Chatzimarkakis ziņojumu, jo Komisijas sākotnējais priekšlikums ir videi draudzīgāks. Referents nosaka mērķi 125 g/km CO2 2015. gadā. Komisijas priekšlikumā emisija nedrīkstēja pārsniegt 120 g/km CO2 2012. gadā. Es iesniedzu grozījumu, lai tas tiktu svītrots, bet to nepieņēma. Es brīnos, kur referents ņēma šo videi nelabvēlīgāko priekšlikumu, ja viņu nav ietekmējuši autobūves lobiji. Jau gadiem ilgi ir pastāvējuši brīvprātīgi nolīgumi starp Komisiju un autobūves nozari par CO2 samazināšanu. Komisijas mērķis nav radies no nekā. Autobūves nozare apgalvo, ka tas ir tehniski sasniedzams, un no novatoriskā viedokļa tā ir eksporta prece. Taču tā kādu laiku dos mazāku peļņu, lai varētu stabilizēt konkurences pozīciju nākotnē.

Ir nepareizi iebilst, ka var tikt zaudēts darbs. Varētu norādīt, ka tikai 6 % no jaunu automašīnu ražošanas izmaksām ir personāla izmaksas. Izvēle ietaupīt darbaspēka izmaksas ir atdalīta no pārejas uz 120 g/km CO2 2012. gadā. Ja autobūve nolems pārcelt darbību uz valstīm ar zemām darba algām, tā to vienalga izdarīs.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (PSE) , rakstiski − Es balsoju par ziņojumu. Es stingri ticu, ka CO2 mērķis 120 g/km līdz 2012. gadam ir jāsasniedz un ka tas ir būtisks cīņā pret klimata maiņu. Lai gan es atzīstu, ka dalībvalstīm ir jāiesaistās autobūves nozares pētniecības un izstrādes finansēšanā šajā teritorijā, man liekas, ka nozarei pašai arī ir jādod ieguldījums un jāparāda turpmāka apņemšanās mazināt klimata maiņas ietekmi. Es arī atbalstu direktīvas aicinājumu sniegt informāciju strādniekiem un konsultēties ar viņiem šajā jautājumā.

 
  
MPphoto
 
 

  Erik Meijer (GUE/NGL), rakstiski. − (NL) Kopā ar kolēģi Liotard kundzi es balsoju pret J. Chatzimarkakis ziņojumu, jo Komisijas sākotnējais priekšlikums ir videi draudzīgāks. Referents nosaka mērķi 125 g/km CO2 2015. gadā. Komisijas priekšlikumā emisija nedrīkstēja pārsniegt 120 g/km CO2 2012. gadā. Mana grupa šodien iesniedza grozījumu, lai tas tiktu svītrots, bet to nepieņēma. Es brīnos, kur referents ņēma šo videi nelabvēlīgāko priekšlikumu, ja viņu nav ietekmējuši autobūves lobiji. Jau gadiem ilgi ir pastāvējuši brīvprātīgi nolīgumi starp Komisiju un autobūves nozari par CO2 samazināšanu. Komisijas mērķis nav radies no nekā. Autobūves nozare apgalvo, ka tas ir tehniski sasniedzams un var radīt novatorisku eksporta preci. Protams, autorūpnīcas kādu laiku dos mazāku peļņu, ko tās uzskata par traucējumu viņu konkurences pozīcijai.

Ir nepareizi iebilst, ka var tikt zaudēts darbs. Tikai 6 % no jaunu automašīnu ražošanas izmaksām ir personāla izmaksas. Jebkuras pazeminātas darba izmaksas ir atdalītas no pārejas uz 120 g/km CO2 2012. gadā. Ja autobūve vēlas pieņemt lēmumu pārcelt darbību uz valstīm ar zemām darba algām, ne tik stingri noteikumi to nenovērsīs.

 
  
MPphoto
 
 

  Luís Queiró (PPE-DE), rakstiski. (PT) Eiropas autobūves nozares konkurētspējas nākotne ir ārkārtīgi svarīga. Tādēļ ES joprojām ir jāpieņem ilgtermiņa pieeja, pamatojoties uz ieguldījumiem pētniecībā un attīstībā un uzlabojot iekšējā tirgus darbību ar nepieciešamo tiesību aktu un administratīvo procedūru vienkāršošanas palīdzību, padarot tās ātrākas un lētākas. Ziņojums rosina domāt, ka ir jāpieņem integrēta vides pieeja, kas saistīta ar jaunām dzinēju tehnoloģijām un mazāk piesārņojošu degvielu izmantošanu, un ka jāpieņem papildu pasākumi satiksmes pārvaldības, braukšanas kultūras un infrastruktūras jomā, lai vēl vairāk samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisiju.

Es uzskatu šos aspektus par ļoti svarīgiem, un vajadzīgās investīcijas lielā mērā jāfinansē ar sabiedriskās un privātās partnerība palīdzību kā jaunu instrumentu rūpnieciskajā pētniecībā un tehnoloģiju attīstībā. Nobeigumā, starptautiskā dimensija parāda vajadzību īstenot steidzamus pasākumus, lai uzlabotu piekļuvi tirgiem, it īpaši Āzijā, izmantojot daudzpusējas sarunas un divpusējus tirdzniecība nolīgumus.

Tādēļ es balsoju par ziņojumu par CARS 21 iniciatīvu.

 
  
MPphoto
 
 

  Brian Simpson (PSE) , rakstiski − Es balsošu par J. Chatzimarkakis ziņojumu, lai gan es uzskatu, ka automašīnu nozarei jādara daudz vairāk, lai samazinātu savu ražoto transporta līdzekļu emisijas.

No vienas puses ir ļoti viegli izraudzīt automašīnu kā galveno grēcinieku visās vides lietās, un, protams, automašīna, kas mums pašlaik ir, ir tālu no pilnības šajā jomā. Bet mums ir jāstrādā ar nozari un jāizglīto viņi par vajadzību ražot videi draudzīgākas automašīnas.

Autobūves rūpniecība ir liels darba devējs cilvēkiem un dod ievērojamu ieguldījumu vietējā, reģionālajā un valsts ekonomikā. Tāpēc pret to nevar izturēties augstprātīgi, kā to uzskata daži Parlamenta deputāti.

Joma, kas attiecas uz mani šajā ziņojumā, ir skaidrais viedoklis, ka fiskāli pasākumi un fiskāla saskaņošana ir jālieto kā CAR 21 koncepcijas veicināšanas veids.

Manuprāt, tas aiziet pārāk tālu, un šī ir joma, kuru es nevaru atbalstīt. Tomēr es atzinīgi vērtēju šo ziņojumu un atbalstu to, jo kopumā tas pieņem līdzsvarotu un praktisku pieeju.

 
  
MPphoto
 
 

  Renate Sommer (PPE-DE), rakstiski. (DE) Es pilnībā atbalstu ziņojumu CARS 21: konkurētspējīgas autobūves nozares tiesiskais regulējums. Šis ziņojums var palīdzēt palielināt autobūves konkurētspēju.

Uzliekot rūpniecībai jaunus pienākumus vides prasību veidā, mums tai jādod arī vienkāršotas procedūras, lai novērstu birokrātiju un piemērotu labāka tiesiskā regulējuma principus. Turklāt autobūves nozarei jāgūst labums no lielāka finansējuma pētniecībai un attīstībai.

Attiecībā uz CO2 mērķa vērtību sasniegšanu ir svarīgi, lai pakāpeniskas samazināšanas pamatā būtu transportlīdzekļa svara parametrs nevis ,,oglekļa pēdas”. Vienīgā fiziskā korelācija, kas pastāv, ir korelācija starp transportlīdzekļa svaru un tā CO2 emisiju. Oglekļa pēdas šādu korelāciju nedod, un to izmantošana kalpos vienīgi Vācijas autobūves nolikšanai neizdevīgā stāvoklī.

Mēs neapšaubāmi esam izteikušies par labu integrētai stratēģijai, kurā ņemti vērā visi iespējamie CO2 emisijas samazināšanas līdzekļi. Mēs vēlamies, lai emisijas līmeni palīdzētu samazināt tādi faktori kā individuālo braucēju izturēšanās, dažāda veida ierosmes braukt ar vides izpratnē tīrām automašīnām, biodegvielu izmantošana un atbalsts jaunam automašīnu tehnoloģijām. Tas ir izaicinājums ne tikai autobūvētājiem, bet arī visām ieinteresētajām pusēm.

 
  
MPphoto
 
 

  Søren Bo Søndergaard (GUE/NGL) , rakstiski − Es balsoju pret J. Chatzimarkakis ziņojumu, jo Komisijas priekšlikums ir videi draudzīgāks. Referents izvirza par mērķi 125 gramus CO2 uz km 2015. gadā. Komisijas priekšlikums ierosina maksimālo mērķi 120 g CO2 2012. gadā, kas tika no jauna iesniegts kā grozījums. Diemžēl šis grozījums tika noraidīts. Mani interesē, kur referents ņēma priekšlikumu, kas ir no vides viedokļa un tehniski sliktāks, ja viņu nav ietekmējis autobūves nozares lobijs. Gadiem ir pastāvējusi brīvprātīga vienošanās starp Komisiju un autobūves nozari par CO2 ierobežošanu. Komisijas mērķis nenāk no zila gaisa un, kā atzīst autobūves ražotāji, ir tehniski iespējams un, novatoriski runājot, ir eksporta produkts. Viņiem tomēr īslaicīgi būs mazāka peļņa, lai stabilizētu savu konkurences stāvokli nākotnē.

Neattaisnoti tiek izmantots jautājums par nodarbinātības zudumu. Es norādu uz faktu, ka tikai 6 % no jauno automašīnu ražošanas izmaksām ir personāla izmaksas. Izmaksu samazināšana uz darbaspēka rēķina ir izvēle, kas nav saistīta ar ierosinājumu par 120 gramiem CO2 uz km 2012. gadā. Ja autobūves industrija pārceļas uz zema atalgojuma valstīm, viņi to darīs tik un tā.

 
  
MPphoto
 
 

  Bart Staes (Verts/ALE), rakstiski. − (NL) Transporta nozare ir atbildīga par vienu piektdaļu siltumnīcefekta gāzu emisiju. Ilgtspējīgas, efektīvas un tīras automašīnas var dot ievērojamu ieguldījumu cīņā pret klimata pārmaiņām. Tā panākšanai pieliktās pūles nākotnē var ievērojami stiprināt autobūvi. Diemžēl Komisijas un Parlamenta atbildē uz CARS 21 dokumentu nekas neliecina par šo informāciju.

Grozījumos mēs centāmies norādīt daudzus svarīgākos punktus. Individuālā mobilitāte un autobūve jāaplūko plašākā saistībā ar ilgtspējīgu mobilitāti. Mēs uzsveram, ka pasaulē augošais pieprasījums pēc transporta degvielām var izraisīt naftas resursu ekspluatāciju ar nopietnu, negatīvu ietekmi uz vidi, ko rada, piemēram, darvas smiltis un tvana gāze. Jāīsteno pasākumi arī degvielas efektivitātes uzlabošanai šajā nozarē. Biodegvielu sortimentu var izstrādāt tikai tad, ja Komisija izveido saistošu, visaptverošu sertifikācijas sistēmu ar stingriem sociāliem un vides kritērijiem.

Nobeigumā mēs vēlētos svītrot arī, pirmkārt, punktus, kuros apgalvots, ka autosports un 1. formulas sacensības, iespējams, var veicināt videi draudzīgākas tehnoloģijas, un, otrkārt, punktus, kuri atļauj ražotājiem izgatavot transportlīdzekļus ar palielinātu CO2 izplūdi, ja šī emisija rodas tiesiski saistošu pasākumu rezultātā ES līmenī.

Lielākā daļa mūsu grozījumu ir noraidīti. Tādēļ es balsoju pret šo ziņojumu.

 
  
  

- Ziņojums: Piia-Noora Kauppi (A6-0481/2007)

 
  
MPphoto
 
 

  Jean-Pierre Audy (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Es balsoju par Eiropas Parlamenta rezolūciju par nodokļu režīmu attiecībā uz zaudējumiem pārrobežu situācijās, pamatojoties uz lieliskās kolēģes Piia-Noora Kauppi pašiniciatīvas ziņojumu, atbildot uz Eiropas Komisijas paziņojumu par šo pašu tēmu. Esmu ļoti nobažījies par nelabvēlīgajām atskaņām par daudziem režīmiem, kurus dalībvalstis piemēro pārrobežu zaudējumiem no darbībām iekšējā tirgū.

Saistībā ar Eiropas Kopienu Tiesas (EKT) neseno lēmumu Marks & Spencer lietā šis ir ļoti izdevīgs laiks, jo, tā kā pārrobežu zaudējumus neatskaita, kompensāciju par šiem zaudējumiem parasti ierobežo faktiskajai peļņai dalībvalstī, kurā tika veikts ieguldījums. Tas izkropļo uzņēmumu lēmumus iekšējā tirgū. šķiet, ka ir svarīgi izveidot dalībvalstu nodokļu sistēmu tiešu saskaņojumu iekšējā tirgū.

Taču tam jābūt pagaidu risinājumam, jo ilgākā laikā mums jāpieņem kopēja konsolidēta bāze uzņēmumu aplikšanai ar nodokļiem, kas būs vispārējs risinājums un novērsīs nodokļu šķēršļus pārrobežu zaudējumu atlīdzībā un peļņā.

 
  
MPphoto
 
 

  Proinsias De Rossa (PSE) , rakstiski − Es balsoju par P-N. Kauppi ziņojumu, jo ir vajadzīgas ilgstošas, konkrētas debates par dažādiem strīdīgiem jautājumiem, kas skarti šajā ziņojumā. Ir nepieciešams nodrošināt, ka dažādi uzņēmuma nodokļu režīmi nerada iespēju uzņēmumiem izvairīties no pienākuma atbalstīt sabiedrību ar daļu no to peļņas taisnīga uzņēmuma nodokļa režīmā.

Tomēr īpaša uzmanība jāvelta negatīvajai ietekmei, kādā var būt CCCTB uz mazām valstīm, tādām kā Īrija, kuras labklājība un nodarbinātības līmenis lielā mērā ir atkarīgs no tās spējas piesaistīt ārzemju investīcijas.

 
  
MPphoto
 
 

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Diemžēl mūsu grupas iesniegtie grozījumi tika noraidīti, it īpaši atsevišķas nostādnes, kas bija pretrunā ar beigās pieņemtajām.

Tas attiecas uz atzinumu par Eiropas Kopienu Tiesas spriedumu Marks & Spencer lietā, kurā konstatēta pārmērīga iejaukšanās dalībvalstu tiesībās nevājināt savu nodokļu sistēmu. Pārrobežu situācijās fiskālā kompetence taisnīgi jāsadala starp attiecīgajām dalībvalstīm, novēršot dubultu zaudējumu kompensāciju un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas.

Tiek apsvērts arī risks, ka, atļaujot atlīdzināt pārrobežu zaudējumus, sabiedrības var censties nodrošināt, lai viņu peļņu apliek ar nodokļiem valstī, kurā nodokļi ir zemi, nevis valstī, kurā nodokļi ir augsti. Tādējādi iespēju atlīdzināt zaudējumus var attaisnot tikai tad, ja viena uzņēmuma daļas ir patiesi saistītas, vai, citiem vārdiem sakot, kad šādas daļas ir ekonomiski un organizatoriski apvienotas.

Galvenais, ir jāaizsargā nosacījumi pienācīgam un vienlīdzīgam nodokļu režīmam, kas novērš izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodrošina sabiedrisko pakalpojumu darbību un taisnīgāku ienākumu iedalīšanu un sadalīšanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Hélène Goudin un Nils Lundgren (IND/DEM), rakstiski. (SV) Starptautiskais tirgus ir ES lielākais ieguldījums Eiropas demokrātijā un labklājībā.

Par šā ziņojuma mērķi izvirzīta starptautiskā tirgus darba uzlabošana, saskaņojot nodokļu bāzes, šajā gadījumā saskaņojot veidus, kā rīkoties ar sabiedrību zaudējumiem, ja ir iesaistītas vairākas valstis. Taču ziņojums balstās uz labi nepārdomātu priekšnoteikumu. Nodokļa bāzes saskaņošanai ļoti dažādas sekas dažādās valstīs atkarībā no šo valstu rūpniecības struktūras. Dažās valstīs dominē smagā izejvielu rūpniecība ar milzīgiem ilgtermiņa ieguldījumiem, bet citās valstīs pārsvarā ir pakalpojumu uzņēmējdarbība un vieglā rūpniecība.

Tādēļ mēs uzskatām, ka pirms ziņojuma apspriešanas Parlamentā tā tagadējā redakcijā ir rūpīgāk jāizpēta nodokļu bāzes saskaņošana.

 
  
MPphoto
 
 

  Małgorzata Handzlik (PPE-DE), rakstiski. − (PL) Dāmas un kungi! Nodokļiem ir jābūt vienam no visdelikātākajiem tematiem ES. Vienmēr, kad starptautisko forumos notiek diskusijas par šo tematu, dzirdams kritisku balsu koris galvenokārt tāpēc, ka dalībvalstis greizsirdīgi sargā tiesības noteikt nodokļus.

Diskusijā par Kauppi kundzes ziņojumu par nodokļu režīmu attiecībā uz zaudējumiem pārrobežu situācijās situācija ar nodokļiem tika pamatīgi analizēta. Ziņojumā vērsta uzmanība uz galvenajām problēmām, kas saistītas ar tādu sabiedrību meitasuzņēmumiem, kuras gūst labumu no atšķirībām nodokļu sistēmā nereti vienas sabiedrības ietvaros, bet dažādās valstīs.

Nav šaubu, ka Eiropas Savienībai vajadzīgs konkurētspējīgs nodokļu regulējums. Tas nepavisam nenozīmē saskaņots, bet gan konkurētspējīgs. Tas nozīmē regulējumus, kuri nerada pārmērīgu slogu, bet, gluži otrādi, dod ierosmi uzņēmējdarbības uzsākšanai.

Man šķiet, ka Eiropas Savienībai noteikti nav jādomā par nodokļu tiesību aktu saskaņošanu juridiskām personām, bet gan jākoordinē nodokļi ES līmenī tā, lai dotu reālu labumu nodokļu konkurētspējas rezultātā. Es ļoti priecājos, ka referente pauž to pašu viedokli ziņojumā, ar kuru mūs iepazīstināja.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (PSE), rakstiski. − Manuprāt pārrobežu tirdzniecības šķēršļu pārvarēšana nav atkarīga no nodokļu saskaņošanas, kam jāietilpst dalībvalstu likumdošanas jomā. Tādēļ es atturējos no balsošanas par šo jautājumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Alyn Smith (Verts/ALE) , rakstiski − Priekšsēdētāja kungs, es dažreiz tiešām domāju, vai pūles, ko mēs ieliekam ziņojumos šai vietā, ir tā vērtas. Nodokļu politikai jāpaliek dalībvalstu kompetencē, un visi centieni, lai no kurienes tie nāktu, paplašināt Kopienas kompetenci šajā politikas jomā tiks sagaidīti ar pretestību no mūsu vēlētāju, valdību un uzņēmēju puses. Atbilstīgi tam, lai gan es nenoniecinu smago darbu, kas nepārprotami tajā ielikts, es nepiekrītu lielai šī ziņojuma daļai un pat apšaubu tā vajadzību.

 
  
  

- Ziņojums: Glenis Willmott  (A6-0518/2007)

 
  
MPphoto
 
 

  Jan Andersson, Göran Färm, Anna Hedh un Inger Segelström (PSE), rakstiski. (SV) Mēs, Zviedrijas sociāldemokrāti, atzinīgi vērtējam Kopienas stratēģiju par drošību un veselības aizsardzību darbā un tādēļ balsojām par ziņojumu. Tagad ir svarīgi noteikt mērķus par Eiropas darba inspektoru skaitu. Saskaņā ar SDO ieteikumiem ir jābūt vienam inspektoram uz 10 000 darba ņēmējiem. Tomēr jānožēlo, ka Zviedrijas valdības ieviestie turpmākie samazinājumi vairs neatbilst SDO prasībām. Pēc valdības taupības pasākumiem zviedriem būs tikai 0,7 inspektori uz 10 000 darba ņēmējiem. Salīdziniet to, piemēram, ar Dāniju, kur šis skaitlis ir vismaz divi.

 
  
MPphoto
 
 

  Jean-Pierre Audy (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Pamatojoties uz britu kolēģes Glenis Willmott ziņojumu, es balsoju par Eiropas Parlamenta rezolūciju par Kopienas stratēģiju par drošību un veselības aizsardzību darbā 2007. līdz 2012. gadam, atbildot uz Eiropas Komisijas paziņojumu šajā jautājumā.

Katru gadu gandrīz 500 000 cilvēku mirst vai kļūst par nedziedināmiem invalīdiem ar darbu saistītu iemeslu dēļ, un mums jāapsveic Eiropas Komisijas mērķis panākt vidēji 25 % ar darbu saistīto nelaimes gadījumu samazinājumu ES. Es atbalstu domu par Eiropas Drošības un veselības aģentūras darba pastiprināšanu Bilbao, Spānijā.

Šajā jautājumā un, plašāk runājot, sociālas Eiropas attīstībā es nožēloju to, ka ne ziņojumā, ne arī Eiropas Komisijas Paziņojumā nav uzsvērts, ka ir svarīgi atbalstīt sociālos partnerus; mums vienmēr jāatceras, ka saskaņā ar Līgumiem, Eiropas Kopienu dibināšanas līguma (EK līguma) 137.ff pantu, un arī ratifikācijas procesā esošajā Lisabonas Līgumā ir apstiprināts, ka tam ir pieejami tiesiski instrumenti Eiropas sociālo tiesību attīstības veicināšanai.

 
  
MPphoto
 
 

  Philip Bushill-Matthews (PPE-DE) , rakstiski − Šis ir nenormatīvs ziņojums, kas ir pamatīgai pārskatīts komitejā mūsu tiešās ieguldījuma rezultātā. Rezultātā nebūtu nekādas automātiskas vajadzības dalīšanai pēc partiju politiskajām līnijām, kaut gan mēs esam iesnieguši dažus papildu grozījumus plenārsēdei.

Savā sākotnējā pusgatavajā formā tas aicināja uz vairāk preskriptīvu ES tiesisku regulējumu daudzās jomās. Tagad tajā atzinīgi vērtēts Komisijas uzsvars uz regulējuma vienkāršošanu un administratīvo slogu mazināšanu, un stingru pievēršanos palīdzības sniegšanai MVU. Tajā atzīta dalībvalstu galvenā loma veselības un drošības darba kārtības virzīšanā. Mēs esam gandarīti par lomu, kāda mums ir bijusi, nozīmīgi mīkstinot sākotnējo pieeju un padarot ziņojumu pieņemamu. Darbinieku veselības un drošības aizsardzība ir mūsu visu rūpes.

 
  
MPphoto
 
 

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas apstiprinātais ziņojums skar ievērojamus aspektus cīņā par labākiem dzīves un darba apstākļiem, lielāku veselības aizsardzību un drošību. Taču diemžēl pēc PPE ierosinājuma vairāki priekšlikumi tika grozīti un 59. pants, kurā bija uzsvērts, ka pastāvīgs darbs ir svarīgs faktors veselībai un drošībai darbā, tika noraidīts. Tādēļ mēs galīgajā balsojumā atturējāmies.

Nobažījies par to, ka nelaimes gadījumu un slimību skaits nav izplatīts vienmērīgi, jo to biežums ievērojami pārsniedz ES vidējo līmeni konkrētās darba ņēmēju kategorijās (piemēram, migranti, cilvēki ar nedrošiem darba līgumiem, sievietes, jauni un vecāki cilvēki) un konkrētās dalībvalstīs, Eiropas Parlaments aicina Komisiju noteikt prioritāti ar konkrētiem apdraudējumiem saistītiem pasākumiem un/vai nozarēm.

Taču mēs atzinīgi vērtējam tā punkta pieņemšanu, kurā atzīts, ka pārmērīgs darba stundu skaits un nepietiekams laiks atpūtai ir galvenais faktors nelaimes gadījumu un arodslimību līmeņa palielināšanā, un pieprasīts pienācīgs līdzsvars starp darbu un ģimenes dzīvi.

 
  
MPphoto
 
 

  Hélène Goudin un Nils Lundgren (IND/DEM), rakstiski. (SV) Partija June List uzskata, jautājums par veselību un drošību darbā būtībā ir valsts lieta. Bez šaubām, svarīgs ir viss sākot no azbesta pakāpeniskas aizliegšanas līdz ar asiem instrumentiem strādājošo veselības aprūpes darbinieku aizsardzībai. Bet mēs esam pilnīgi pārliecināti, ka dalībvalstis ir tiesīgas noteikt atbilstīgas valsts stratēģijas par veselību un drošību darbā. Tādēļ mēs jautājam kādu praktisku pievienoto vērtību šajā jomā var dot ES idejas. pamatojoties uz minētajiem argumentiem, mēs balsojām par grozījumiem, kas ierobežo stratēģiju par veselīgu un drošību darbā, un pret galīgo balsojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Monica Maria Iacob-Ridzi (PPE-DE), rakstiski. − (RO) Es labvēlīgi vērtēju šo ziņojumu un atbalstu priekšlikumu izmantot struktūrfondus ieguldījumiem raktuvju infrastruktūrā, lai samazinātu daudzos nelaimes gadījumus darbā, kas notiek šajā nozarē.

Eiropas Savienībai nevar būt uzticamas darba aizsardzības stratēģijas, nesniedzot finansiālu atbalstu dalībvalstīm. Kalnrūpniecība ir Rumānijas visvairāk skartā nozare, kurā ir vislielākais nelaimes gadījumu skaits darbā, bet nav pieejams pietiekams daudzums valsts līdzekļu darba apstākļu uzlabošanai. Eiropas Savienība var labot šo situāciju, piešķirot dalībvalstīm finansējumu.

Vēlos ierosināt, ka daļu no Eiropas finansējuma, kas pieejams saskaņā ar cilvēkresursu darba programmām, vajadzētu izmantot darba inspekciju nodaļu apmācībai un aprīkojumam. Ir svarīgi, lai visas dalībvalstis sasniegtu Pasaules darba organizācijas noteikto obligāto līmeni – vismaz vienu darba aizsardzības inspektoru uz 10 000 strādājošo.

 
  
MPphoto
 
 

  Carl Lang (NI), rakstiski. – (FR) Kopienas stratēģijas par drošību un veselības aizsardzību darbā 2007. līdz 2012. gadam mērķis, kaut gan tas, bez šaubām, pats par sevi ir slavējams, diez vai ir īstenojams, tāpat kā līdz 2010. gadam diez vai ir īstenojama Lisabonas stratēģija. Turklāt šās jomas tiesību aktu atšķirība Eiropā ir tik liela, ka tos nav iespējams bez piepūles pārvaldīt Kopienas līmenī, un liels risks slēpjas tajā apstāklī, ka veselības un drošības normas saplūdīs kopā līdz zemākajam kopsaucējam.

Tā vietā, lai publiskotu ieguvumus un priekšrocības, kas jāpiedāvā Eiropai, tai vajadzētu rīkoties praktiski un ķerties pie faktoriem, kuri patiesi apdraud strādnieku cilvēkus, proti, pie nedrošības, bezdarba un nabadzības. Tad un tikai tad, kad tie būs atrisināti, jautājumus par veselību un drošību darbā, protams, var atrisināt notiekošajā kopēju normu noteikšanas procesā.

Mūsu līderi Eiropā maldās – imigrācijas veicināšana nav veids, kā samazināt nabadzības līmeni vai tās izplatību, vai kā veicināt izaugsmi. Par to liecina fakts, ka iepriekšējo 10 gadu laikā, kad imigrācija sasniedza nebijušu līmeni, izaugsmes rādītāji bija zemāki nekā jebkad, salīdzinot ar pārējo pasauli. Kopienas stratēģijā par veselību un drošību darbā nav ņemti vērā šie rādītāji. Tādēļ mēs balsosim pret šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (PSE), rakstiski − Es atklāju, ka ziņojums bija ļoti iedrošinošs solis pretī drošākas darbavietas nodrošināšanai. Nepieciešamība pēc lielāka finansējuma, lai garantētu, ka veselības un drošības pasākumi tiek nodrošināti tādās jomās kā kalnrūpniecība, tērauda liešana un kuģubūve, ir būtiska, it īpaši augsta riska nozarēs. Aicinājums aizsargāt strādājošo veselību pret asins infekcijām un ieviest jaunu tiesību aktu par arodslimībām ņem vērā lielās izmaiņas apstākļos, kas rada briesmas, ar kurām strādnieki ik dienas darbā sastopas. Tāpēc es balsoju par šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Alyn Smith (Verts/ALE) , rakstiski − Priekšsēdētāja kungs, man ir prieks apsveikt referentu par līdzsvarotu ziņojumu, kurā ņemta vērā svarīga stratēģija, tā kā ES ir piedalījusies veselības un drošības standartu paaugstināšanā darbā visā ES, un šķiet, ka Kopienas stratēģija līdz 2012. gadam liecina par apņēmību turpināt šo darbu. Tomēr mums vienmēr jāpatur prātā, ka pienāk laiks, kad standarti ir pietiekami augsti un uzmanība ir jākoncentrē uz izpildi, nevis jauniem juridiskiem vai regulatīviem slogiem. Mums jāpatur acīs šī joma, lai nodrošinātu, ka ir panākts pareizs līdzsvars, un šis ziņojums ved mūs šajā virzienā.

 
  
MPphoto
 
 

  Bart Staes (Verts/ALE), rakstiski. − (NL) Veselībai un drošībai darbā ir ārkārtīgi svarīga nozīme Eiropas darba kārtībā un Lisabonas stratēģijā. Ieguldījumi šajā jomā paaugstina ražīgumu un mazina sociālā nodrošinājuma izmaksas. Iepriekšējais politiskais plāns, piemēram, jau ievērojami samazināja nelaimes gadījumu skaitu darbā. Jaunās politikas laikposmā (līdz 2012. gadam) tiks pieliktas papildu pūles, lai panāktu samazinājumu par 25 %, un Komisija apņemas palīdzēt MVU pašreizējās regulējošās tiesiskās sistēmas īstenošanā.

G. Willmott ziņojums ievērojami uzlabo Komisijas priekšlikumu. Tā mērķis ir izveidot stingrāku un labāku darba inspekciju noderīgu sajaukumu, efektīvus preventīvos pasākumus, atbilstīgas iniciatīvas un sankcijas, vienlaikus daloties labākajās metodēs un palielinot darba ņēmēju līdzdalību. Es pilnīgi atbalstu šo ziņojumu ar dažiem ,,zaļiem” grozījumiem, piemēram, veltīt lielāku uzmanību aģentūras personāla grupai (sievietēm, migrantu strādniekiem), pagaidu un slikti apmācītiem strādniekiem, un pievērst uzmanību garīgo slimību slēptajiem cēloņiem un garīgajai veselībai, atkarībām un psiholoģiskajam riskam darbā, tostarp stresam, uzmācībai, iebiedēšanai un arī vardarbībai.

 
  
MPphoto
 
 

  Georgios Toussas (GUE/NGL), rakstiski. – (EL) Kopienas stratēģija par drošību un veselības aizsardzību darbā 2007. līdz 2012. gadam nenodarbojas ar nelaimes gadījumu faktiskajiem cēloņiem un slēpj kapitāla bezatbildību. Ierosinātie pasākumi ir daļēji, tie ierobežoti līdz mūsdienu noziedzīgās realitātes pārvaldībai uz strādnieku šķiras un vispār darba ņēmēju rēķina.

Nelaimes gadījumi darbā ir augstā cena, kuru liek maksāt strādnieku šķirai saistībā ar kapitālisma barbarisko izplatību – viss tikai peļņas dēļ.

Nelaimes gadījumu skaits darbā ik gadus pieaug Grieķijā un citās ES dalībvalstīs, un tā rezultātā tūkstošiem strādnieku zaudē dzīvību, un tūkstošiem citu strādnieku cieš nepārvaramas grūtības.

Eiropas Savienība, būdama uzticīga pret darbu vērstajai Lisabonas stratēģijai, pārvieto atbildības nastu uz strādniekiem un pastiprina privatizāciju veselības un darba drošības jomā, piedāvājot piekļuvi privātām ārējām aģentūrām, pazeminot sabiedrības kontroles sistēmu nozīmi un klusējot par uzņēmumu atbildību.

 
Juridisks paziņojums - Privātuma politika