Priekšsēdētājs . – Nākamais jautājums ir Fiona Hall ziņojums Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas vārdā par Energoefektivitātes rīcības plānu: Potenciāla izmantošana (2007/2106(INI)) (A6-0003/2008).

  Fiona Hall, referente. – Priekšsēdētāja kungs, vispirms es vēlos pateikt lielu paldies ēnu referentiem par viņu aktīvo līdzdalību, strādājot pie šā ziņojuma.

Energoefektivitātei ir ļoti liela nozīme oglekļa emisiju samazināšanā, piegādes drošības uzlabošanā un ekonomiskās efektivitātes veicināšanā. 2006. gada oktobrī Komisija izstrādāja energoefektivitātes rīcības plānu, ierosinot palielināt energoefektivitāti par 20 % līdz 2020. gadam un nosakot 10 prioritārās rīcības jomas. Tās attiecās gan uz ierīcēm, gan arī ēkām un transportu un ietvēra finanšu stimulus, informētības par energoefektivitāti veicināšanu un vairākus citus pasākumus. Eiropas Savienības dalībvalstu vadītāji apstiprināja Komisijas rīcības plānu pagājušajā martā, un energoefektivitātes jautājumi parādījās masu medijos tādēļ, ka kanclere A. Merkel paziņoja, ka ir jāaizliedz neefektīvās kvēldiega spuldzes.

Tagad ir Parlamenta kārta novērtēt rīcības plānu. Es ceru, ka mūsu ziņojums skaidri parādīs, kādu virzību energoefektivitātes jomā vēlas redzēt Eiropas Parlamenta deputāti. Vispirms jau šis ziņojums vēstīs par to, ka daži no Komisijas priekšlikumiem nav īsti atbilstoši. Es vēlos sniegt trīs piemērus. Pirmkārt, priekšlikums pārskatīt Ēku energoefektivitātes direktīvu: Komisija ierosina noteikt minimālās energoefektivitātes prasības ēkām un ēku daļām, un šis priekšlikums ir vērtējams pozitīvi. Noteikumi ēkām ir galvenais veids, kā samazināt enerģijas pieprasījumu. Vairāk nekā 40 % enerģijas, ko mēs patērējam, izmanto ēkās, un 75 % no pašlaik esošajām ēkām izmantos arī 2050. gadā, tādēļ mums ir jāuzlabo energoefektivitāte gan esošajās, gan arī jaunuzceltajās ēkās. Bet mums vajadzētu Ēku energoefektivitātes direktīvā noteikto 1 000 m2 slieksni nevis tikai samazināt, bet atcelt pavisam un piemērot direktīvu visām ēkām, kurās ir nepieciešama apkure un dzesēšana neatkarīgi no to lieluma. Mums ir jānosaka arī termiņš pasīvo ēku standartu piemērošanai dzīvojamām un nedzīvojamām ēkām visā Eiropā. Nepietiek ar to, ka tas ir noteikts tikai kā vidēja termiņa mērķis.

Otrkārt, attiecībā uz ierīcēm Parlamenta ziņojumā atzinīgi ir vērtēts priekšlikums noteikt minimālās energoefektivitātes prasības kopā ar dinamisku enerģijas marķēšanas sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību tehnoloģijas attīstības jaunumiem. Bet mēs ziņojumā aicinām Komisiju nākt klajā ar prasību par viena vata enerģijas patēriņu gaidīšanas režīmā un veikt pētījumu par iespējamo enerģijas ietaupījumu, pilnībā likvidējot gaidīšanas režīmu. Savā ziņojumā mēs aicinām Komisiju noteikt termiņus dažu aprīkojuma vienību ar ļoti zemu energoefektivitāti, piemēram, terases sildītāju izņemšanai no tirgus.

Treškārt, ziņojumā ir izteikts aicinājums nodrošināt lielāku atbalstu mazajiem uzņēmumiem, kurus jo īpaši ietekmē pieaugošās degvielas cenas un kuriem energoefektivitāte ir īpaši būtiska. Diemžēl gan Eiropas Savienības, gan arī dalībvalstu finansēšanas shēmas ir sarežģītas. Tās ir piemērotas lielām kompānijām, bet maziem uzņēmumiem ar dažiem darbiniekiem nav nepieciešamās kapacitātes, lai piekļūtu sarežģītām programmām. Pret maziem uzņēmumiem ir jāizturas kā pret vietējām mājsaimniecībām un jāpiedāvā vienkāršas shēmas un vienreizējas dotācijas.

Tātad, pirmkārt, ziņojums vēsta, ka mums ir jāvirzās nedaudz uz priekšu. Otrs būtiskākais vēstījums ir par to, ka ne Komisijai, nedz arī dalībvalstu valdībām nav izdevies piemērot esošos tiesību aktus energoefektivitātes jomā. Komisijas rīcības plāns energoefektivitātes palielināšanai par 20 % līdz 2020. gadam nav atsevišķs plāns. Tas lielā mērā pamatojas uz iepriekš pieņemtiem tiesību aktiem, un to piemērošana nav bijusi veiksmīga. Ēku direktīvu ir atbilstoši transponējušas tikai dažas dalībvalstis. Sešus mēnešus pēc termiņa beigām, kas bija noteikts 30. jūnijā, trešā daļa dalībvalstu vēl joprojām nav iesniegušas to energoefektivitātes rīcības plānus. Komisija nav pieņēmusi darbā visus 20 papildu darbiniekus, kuri, saskaņā ar tās sniegto informāciju, bija nepieciešami energoefektivitātes pasākumu īstenošanai, un šā iemesla dēļ nav ievēroti noteiktie termiņi.

Tomēr es vēlos pateikties Komisijai par pozitīvo un konstruktīvo reakciju uz šajā ziņojumā izteikto kritiku un jo īpaši par reakciju uz vēstuļu apmaiņu starp komisāru A. Piebalgu un A. Niebler, ar kuru palīdzību Parlaments saņēma jaunāko informāciju par situāciju.

  Andris Piebalgs, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētāja kungs, es ļoti vēlos pateikties F. Hall par savlaicīgi iesniegto un ļoti nozīmīgo ziņojumu.

Mēs pilnīgi noteikti koncentrējam spēkus ne tikai uz esošo tiesību aktu īstenošanu, bet arī uz darba kārtības izstrādi saistībā ar energoefektivitātes rīcības plāniem. Es vēlos pieminēt, ka mēs arī esam guvuši ilgtspējīgus panākumus. Šonedēļ mēs izstrādājām Pilsētas mēru paktu, kurā pašlaik piedalās vairāk nekā simts pilsētu. Kolēģija ir pieņēmusi atjaunojamās enerģijas direktīvu, kas netieši uzlabo energoefektivitāti. Mēs pieņēmām priekšlikumu CO2 samazināšanai nozarēs, uz kurām neattiecas emisiju tirdzniecības sistēma. Mēs pieņēmām priekšlikumu par emisijām no automašīnām. Es varētu minēt vēl vairākus efektīvus pasākumus, ko Komisija ir īstenojusi. Mēs tikai neesam veikuši pasākumus saistībā ar tiesību aktu jautājumiem. Ilgtspējīgas enerģijas nedēļa ir labs piemērs tam, ka Komisijas energoefektivitātes veicināšanas un atjaunojamās enerģijas popularizēšanas politika nes augļus.

Es uzskatu, ka mums ir jāstiprina tiesību aktu īstenošana. Komisija ir ierosinājusi 59 pārkāpumu lietas par nesavlaicīgu tiesību aktu piemērošanu. Pašlaik tiek izskatītas 42 pārkāpumu lietas. Komisija turpinās strādāt pie šā jautājuma un arī pārbaudīs atbilstību visiem tiesību aktiem. Eiropas Komisija ir nopietni pievērsusies šā jautājuma risināšanai. Es domāju, ka pašreizējā likumdošanas iniciatīva attiecībā uz ETS, nozarēm, uz kurām neattiecas ETS un atjaunojamām enerģijām noteikti liks dalībvalstīm likt lielāku uzsvaru uz energoefektivitāti.

Attiecībā uz energoefektivitātes rīcības plāniem attieksme pret tiem sākumā bija diezgan vēsa. Es rakstīju ministriem, atgādinot par viņu pienākumu sniegt ziņojumus un izstrādāt kvalitatīvus plānus, un pašlaik 21  dalībvalsts no 27 ir izpildījusi šīs saistības. Mēs veicām sākotnējo energoefektivitātes rīcības plānu novērtēšanu, kas ir daļa no paketes un ko reizēm aizēno centieni uzlabot likumdošanu. Es domāju, ka ir pareizi turpināt iesākto.

Attiecībā uz F. Hall minētajiem jautājumiem - Ēku direktīvas pārskatīšana ir paredzēta šā gada darba plānā. Pašlaik mēs esam iekārtu energoefektivitātes rādītāju noteikšanas noslēguma stadijā. Mēs izdarīsim izmaiņas arī Marķēšanas direktīvā. Patiesībā mēs pildām visas Eiropas Parlamenta prasības.

Bet es domāju, ka šī direktīva Komisijai arī piedāvā ļoti labas vadlīnijas tādēļ, ka tā ir ļoti konkrēta. Varētu teikt, ka daži jautājumi ir labāk noteikti, bet daži – sliktāk. Es tiešām uzskatu, ka mēs šim jautājumam pievēršam uzmanību, bet reizēm šī uzmanība varētu būt lielāka. Mēs noteikti pabeigsim darbu. Šis ziņojums netiks novietots plauktā, bet mēs to izmantosim kā darba dokumentu. Es turpināšu informēt Parlamentu par to, kā mums veiksies ar energoefektivitātes jautājumu risināšanu.

  Evangelia Tzampazi (PSE), Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas atzinuma projekta sagatavotājs. – (EL) Priekšsēdētāja kungs, komisār, dāmas un kungi, ziņojums ir pilnīgs un saskaņots. Pēc Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas domām, mēs esam uzsvēruši svarīgos jautājumus. Pēc vispārēja pieņēmuma energoefektivitātes uzlabošana ir ātrākais, ilgtspējīgākais un visekonomiskākais veids, kā samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas un uzlabot energoefektivitāti. Mums vajadzētu veicināt pētniecību un ekojauninājumus ar energoefektīvu tehnoloģiju izstrādes palīdzību, taču neignorējot vajadzības pēc izmaiņām patērētāju paradumos. Mēs esam uzsvēruši valsts sektora iespējamo lomu Eiropas mērķu sasniegšanā, izvēloties energoefektīvus produktus un pakalpojumus.

Man jāuzsver, ka kā Eiropas pilsoņi mēs visi varam dot savu ieguldījumu, tiklab izstrādājot politikas, kā īstenojot pašreizējos tiesību aktus ar to izvēli, ko mēs izdarām savā ikdienas dzīvē.

  Avril Doyle, PPE-DE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, es piekrītu F. Hall ziņojumā uzsvērtajam, ka energoefektivitāte ir visizdevīgākais un tūlītēji pieejams instruments cīņā par siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu.

Jā, es piekrītu Komisijai, kas savā energoefektivitātes rīcības plānā norāda, ka, lai sasniegtu mērķus, vairāk par visu ir nepieciešama politiskā griba un iesaistīšanās valsts, reģionālā un vietējā līmenī.

Ziņojumā kopumā ir pamatoti kritizēta Komisija un dalībvalstis par to, ka tās nav darījušas vairāk, lai īstenotu esošos tiesību aktus energoefektivitātes jomā. Šā spiediena ietekmē komisārs ir palielinājis pie energoefektivitātes jautājumiem strādājošo darbinieku skaitu un, ja es pareizi saprotu, izveidojis īpašu struktūrvienību, kas seko energoefektivitātes plāna izpildei, tādējādi uzsverot prioritāro nozīmi, ko Komisija galu galā ir piešķīrusi energoefektivitātes jautājumiem, lai veicinātu CO2 emisiju samazināšanu un palīdzētu risināt būtisko klimata izmaiņu jautājumu.

Tomēr Parlamenta ziņojums rāda, ka progress saistībā ar dalībvalstu energoefektivitātes rīcības plānu iesniegšanu ir nožēlojami lēns, un es aicinu Komisiju turpināt izdarīt uz tām spiedienu.

Pat Bali konferencē Eiropu kritizēja par to, ka tā nepievērš pietiekamu uzmanību energoefektivitātes jautājumiem un centieniem samazināt mūsu CO2 emisijas. Mums ir nepieciešami gan likumdošanas, gan arī uz tirgu orientēti risinājumi. Piemēram, ja apgaismojuma nodrošināšanai visā Eiropas Savienībā tiktu izmantotas jaunas tehnoloģijas, būtu iespējams panākt ievērojamu enerģijas ietaupījumu. Gadā tiktu ietaupīti piecdesmit miljoni barelu naftas, un CO2 emisijas samazinātos par 28 miljoniem tonnu.

Mēs ceram, ka Komisija šogad pārskatīs Energoefektivitātes marķēšanas direktīvu, jo pašreizējā mājsaimniecības preču marķēšanas sistēma ietver klases no A līdz G un nenodrošina iespēju apzīmēt uzlabotu energoefektivitāti, un, lai gan šī sistēma ir labi saprotama un patērētājiem draudzīga, tā pašlaik rada mārketinga problēmas produktiem ar patiešām augstu energoefektivitāti, jo ir sasniegtas tās noteiktās robežas. Daudzas preces tiek klasificētas kā A+ vai A++ klases ierīces, kaut gan šādas klases patiesībā neeksistē. No otras puses, Eiropas Savienībā pašlaik ir 188 miljoni mājsaimniecības preču, kas ir vairāk nekā 10 gadus vecas, un to energoefektivitāte ir biedējoši zema.

Es vēlos pateikties F. Hall par vispusīgo ziņojumu, un es to slavēju saviem kolēģiem.

  Adam Gierek, PSE grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētāja kungs, komisār, Hall kundzes ziņojums, ko es apsveicu par viņas komplekso pieeju, vērš uzmanību uz dalībvalstu un Komisijas ievērojamo kavēšanos pašreizējo tiesību aktu ieviešanā šajā jomā.

Primārās enerģijas efektīva izmantošana ir atkarīga no uzlabotas efektivitātes attiecībā uz tās pārvēršanu elektrībā, no minimālo enerģijas patēriņa normu ieviešanas, no plašas ēku siltumizolācijas modernizācijas, no plašas koģenerācijas ieviešanas, likvidējot administratīvās barjeras, un no enerģijas pārraides zudumu, kā arī zudumu berzes dēļ samazināšanas.

Ziņojums arī uzsver šīs problēmas globālo mērogu un nepieciešamību samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas. Mājokļi veido aptuveni 40 % no visa enerģijas patēriņa, un siltumizolācijas modernizācija varētu samazināt šo patēriņu vismaz uz pusi, t.i., 20 % no visas patērētās enerģijas. Turklāt koģenerācija kopā ar enerģijas pārraides zudumu samazināšanu var dubultot energoefektivitāti. Kopumā iespējamie primārās enerģijas ietaupījumi, ko var panākt, izmantojot zināmas tehnoloģijas, proti, siltumizolācijas modernizāciju un koģenerāciju, ir lēšami aptuveni 25-30 % apjomā ar atbilstīgu CO2 emisiju samazinājumu.

Tomēr paradokss ir tas, ka šo plānu īstenošanu var kavēt jaunākās Eiropas Komisijas regulas, jo īpaši ierobežojošie CO2 emisiju standarti, kuri vecāko spēkstaciju un to termocentrāļu, kurām ir vajadzīga modernizācija, gadījumā palielina ražošanas izmaksas un samazina modernizācijas ieguldījumu iespējas.

Vēl viens šīs problēmas globālās dabas aspekts ir vajadzība izstrādāt vienotus vides ilgtspējas standartus, kas būtu piemērojami gan Eiropas Savienībā, gan arī tās partnervalstīs. Tas ir priekšnoteikums kā veiksmīgai sadarbībai, tā arī godīgai konkurencei pasaules tirgos.

  Jorgo Chatzimarkakis, ALDE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, es vēlētos sākt, pasakot paldies un apsveicot savu kolēģi Fiona Hall, kas ir nākusi klajā ar pareizo reakciju uz ļoti svarīgu un saprātīgu Komisijas pamatiniciatīvu. Man jāuzslavē komisārs Piebalgs, kurš ir nostājies to priekšgalā, kas ir saistīti ar energoefektivitāti, jo energoefektivitāte neapšaubāmi ir viens no galvenajiem pašpietiekamības avotiem attiecībā uz enerģijas piegādi. Tas ir arī jauninājumu avots, jo, ja mēs darīsim visu, ko esam ierosinājuši šajā ziņojumā, mēs izvirzīsimies šīs jomas priekšgalā pat globālā mērogā attiecībā uz jauninājumiem un Lisabonas procesa mērķiem.

Lai kā arī nebūtu, es esmu pārsteigts par dažā ziņā pārmērīgo cilvēku dzīvesveida kritizēšanu šajā ziņojumā. Ļaujiet man citēt vienu piemēru: 16. pantā atklāti ir apgalvots, ka Komisijai vajadzētu izņemt dažas ierīces no tirgus. Īpašā atsauce attiecas uz iekšējā pagalma sildītājiem vai Heizpilze – „suņusēnēm”, kā daži cilvēki tos sauc Vācijā. Histērijai par klimata pārmaiņām dažreiz piemīt īsta totalitārisma iezīmes!

Mums ir tikko izdevies padzīt smēķētājus no kafejnīcām. Es uzskatu, ka tas bija pareizs lēmums, un man nav problēmu šajā sakarā. Daudzi zemes īpašnieki tagad ir rīkojušies asi un izlikuši šos pagalma sildītājus ārpusē. Ir izveidojusies jauna kultūra. Cilvēki ir sākuši baudīt omulīgus vakarus svaigā gaisā, kur viņi var smēķēt, un tagad ierodas Eiropas politiķi, mēs dažas atsevišķas personas šeit, un nosaka 290 miljoniem cilvēku, kā viņi var un kā nevar pavadīt savu brīvo laiku. Mēs atkal cenšamies mainīt dzīvesveidu. Es nedomāju, ka mūsu pilsoņi vēl daudz ilgāk to pacietīs.

Tas ir pareizi, ka klimata aizsardzības mērķi ir plaši jāizziņo, taču mums patiesi būtu jāuzdod sev jautājums, vai mums būtu jācenšas regulēt cilvēku dzīvesveida detaļas. Vai mēs tiešām gribam pasludināt ārpus likuma pagalmu sildītājus Ziemassvētku tirdziņos, ko mēs pazīstam no Vācijas un – jā, Claude – no Luksemburgas, kā arī no Beļģijas un Austrijas? Mums nevajadzētu aizmirst savus līdzpilsoņus un mums būtu jāizvairās iejaukties tādā patīkamā sabiedrības aspektā kā cilvēku personīgā dzīve.

  Mieczysław Edmund Janowski, UEN grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētāja kungs, komisār, līdz šai dienai homo sapiens ir radījis nopietnu kaitējumu videi, pats būdams visnozīmīgākais tās elements. Vērā ņemamā mērā tas noticis, pateicoties enerģijas izmantošanai, un tādēļ Hall kundzes ziņojums par racionālu enerģijas izmantošanu ir ļoti apsveicams.

Es jo īpaši atzinīgi vērtēju faktu, ka šis ziņojums izskata prasības, kas jāizvirza attiecībā uz ēkām. Augstākie energoefektivitātes un siltumizolācijas standarti ir jāpiemēro ne tikai jaunām celtnēm, bet arī atjaunotām celtnēm.

Nākamā lieta ir apgaismošana, izmantojot LED (gaismu izstarojošās diodes), kas ir enerģiju taupošas un ilgstošas. Daudzas mājsaimniecības elektriskās ierīces arī varētu patērēt daudz mazāk enerģijas to izmantošanas laikā, un varētu izvairīties arī no enerģijas zudumiem, turot šīs ierīces gaidstāves režīmā.

Es atbalstu nodokļu atvieglojumus racionālam enerģijas patēriņam. Ļoti svarīgi ir arī izglītot sabiedrību par enerģijas jautājumiem, un to vajadzētu sākt jau bērnībā. Tās ir lietas, kas mums ir jādara, ja gribam, lai mūsu planētai ir nākotne.

SĒDI VADA: RODI KRATSA-TSAGAROPOULOU
Priekšsēdētāja vietniece

  Claude Turmes, Verts/ALE grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze, F. Hall ziņojums ir trauksmes zvans. Ir aizritējusi puse no Ilgtspējīgas enerģijas nedēļas, un, lai gan šis pasākums ir vērtējams pozitīvi, tam nevajadzētu novērst mūsu uzmanību no tā, ka it īpaši valdību pēdējo divu vai trīs gadu sasniegumi energoefektivitātes jomā ir ļoti neapmierinoši. Nespēja piemērot tiesību aktus, iesniegt energoefektivitātes rīcības plānus, kas nav pat rīcības plāni, bet sava veida informācijas apkopojums – tas ir smieklīgi!

Es vēlos apelēt pie premjerministru goda. Premjerministri! Jūs ierodaties Briselē martā – vienu gadu pēc vēsturiskā samita, kurā jūs, premjerministri, daudz runājāt par to, ka galvenā no prioritātēm ir energoefektivitāte, un tagad jūs ierodaties vienu gadu vēlāk, un jūsu valdības nav paveikušas gandrīz neko!

Es domāju, ka mums ir jāapkopo spēki, lai mudinātu valdības rīkoties. Komisijai ir jāapstiprina un jāīsteno jaunas iniciatīvas par koģenerācijas staciju būvniecību un elektroierīču marķēšanu.

Noslēgumā vēlos kaut ko teikt manam labam draugam Schatzi:

(DE) Vienīgais, kas vēl te ņemas par to, esat Jūs, ka Ziemassvētku tirdziņi pastāvēja sen pirms tam, kad tika izgudroti pagalmu sildītāji, un es uzskatu, ka Parlamentam ir pilnīgas tiesības vismaz pajautāt, cik saskaņoti mēs esam attiecībā uz klimata pārmaiņām. Tas nav jautājums par iejaukšanos cilvēku dzīvesveidā, tas ir jautājums par žņauga uzlikšanu ievainojumam, kas ir tas, kas Parlamentam ir jādara, ja mēs gribam to sadziedēt.

  Nils Lundgren, IND/DEM grupas vārdā. – (SV) Priekšsēdētājas kundze, ES ir vispārēja vienošanās, ka mums vajag samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, lai apturētu klimata pārmaiņas, taču tam nevajadzētu novest pie birokrātiskas sabiedrības bez brīvības un dinamisma.

Šajā sakarā ir piemērojami divi pamatprincipi: Mums ir jānosaka emisiju mērķi katrai valstij un tad jāatstāj šo valstu un tirgus ziņā tas, lai brīvas konkurences apstākļos šie mērķi tiktu sasniegti, un mums ir jāinternalizē emisiju izmaksas, nosakot emisiju tiesību cenu pietiekami augstā līmenī. Tad emisijas automātiski tiks ņemtas vērā miljardos ekonomisku lēmumu, ko katru dienu visā pasaulē pieņem mājsaimniecības un uzņēmumi. Tad mājsaimniecības pēc savas ierosmes izvēlēsies enerģiju taupošas spuldzes, automašīnu ražotāji ražos transporta līdzekļus ar zemu degvielas patēriņu, uzņēmumi, kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma apbūvi, cels pasīvās enerģijas mājas, enerģijas ražotāji ražos enerģiju ar zemu emisiju līmeni. Tad es maksāšu par to, lai veiktu pētniecību un attīstību šajā jomā.

Taču ES nedrīkst ieviest aizliegumus un detalizētas regulas. Tādēļ mums ir jāsaka „nē” aizliegumam attiecībā uz pagalmu sildītājiem, un mēs sakām „nē” nodokļu atlaidēm attiecībā uz ēku nojaukšanu un enerģijas taupīšanas valsts finansējumam.

  Anni Podimata (PSE). – (EL) Priekšsēdētājas kundze, komisār, vispirms es gribētu apsveikt referenti Hall kundzi par viņas plašo, visaptverošo pieeju energoefektivitātes jautājumam, kas pārsniedz Eiropas Komisijas priekšlikumus.

Ņemot vērā šodienas situāciju enerģijas jomā, energoefektivitāte ir vislietderīgākais instruments, lai cīnītos pret klimata pārmaiņām, jo siltumnīcefekta gāzu emisiju tirdzniecības sistēma vēl nav devusi vēlamos rezultātus.

Kas attiecas uz energoefektivitāti, uzsvars ir jāliek uz celtniecības nozari, kas ir atbildīga par vairāk nekā 40 % mūsu enerģijas patēriņa. Grieķijā celtniecības nozare patērē aptuveni trešdaļu no kopējiem enerģijas resursiem un rada 40 % oglekļa dioksīda emisiju. Neraugoties uz to, Grieķijai vēl ir jāinkorporē valsts tiesību aktos Būvniecības direktīva par ēku energoefektivitāti; nesen tā saņēma Eiropas Kopienas Tiesas nopēlumu šajā sakarā, un tā tika arī iekļauta 10 valstu sarakstā, kuras vēl nav izstrādājušas valsts rīcības plānu attiecībā uz energoefektivitāti. Tomēr, lai gan valsts tiesību aktu harmonizācija ar Kopienas tiesību aktiem ir būtiska, tā nav pietiekama, lai mēs sasniegtu vēlamos mērķus. Es priecājos, ka komisārs uzsvēra, ka ES iespēju robežās ir jāpastāv uz to, lai visas dalībvalstis saskaņotākā veidā īstenotu enerģijas mērķus.

Šajā sakarā ļoti lietderīgi var būt ziņojumā ierosinātie pasākumi un iniciatīvas, tādi kā piekļuve energoefektivitātes finansējumam, ko nodrošina struktūrfondi, minimālā procenta pieaugumam, ko piešķir struktūrfondi un Kohēzijas fonds, nodokļu atvieglojumi un, galvenokārt, PVN samazinājumam energoefektīvām mājām un MVU.

Klimata pārmaiņu mērķi nevar sasniegt izolācijā, bet vienīgi ar visu dalībvalstu vienotām pūlēm. Ja mēs gribam, lai ES turpina būt šo pūļu avangardā un stingri iesaistās sarunās ar citām valstīm, mums ir jāizvirza par prioritāti plaisas likvidēšana starp tām valstīm, kas spēlē vadošo lomu, un tām, kuras atpaliek.

  Jerzy Buzek (PPE-DE). – (PL) Komisār, es apsveicu Jūs sakarā ar veiktajiem pasākumiem. Šodien Eiropas vissvarīgākā problēma ir enerģijas izmantošana un tās ietekme uz klimatu. Šodien Eiropai tā ir svarīgāka par pārtikas ražošanu – par to mēs varam būt pārliecināti. Pēc rūpīgas pārbaudes es konstatēju, ka visas pēdējās Padomes prezidentūras ir noteikušas to par prioritāti, un dažas ir noteikušas to par prioritāti numur viens. Taču, ja enerģijas jautājumi ir tik svarīgi, tiem ir jāsaņem proporcionāls finansējums. Pretējā gadījumā mēs turpināsim runāt tukšas frāzes bez kādiem pierādījumiem.

Mēs zinām, cik daudz pievienotās vērtības var radīt, kad mēs Eiropas Savienībā visi apvienojamies. Ja mēs dalāmies savā pieredzē, izvēlamies vislabākos risinājumus un apvienojam tos, mēs noteikti varam panākt lielu progresu. Tādēļ jautājums ir šāds: vai mēs esam gatavi izlietot kopīgus Eiropas līdzekļus pētniecībai, tehnoloģijām, jauninājumiem un attīstībai enerģētikas nozarē?

Energoefektivitāte, par ko mēs runājam – piemērotība un ietaupījumi – ir pat vēl svarīgāka par atjaunīgo enerģiju vai tīrām oglēm. Tomēr no kopējā budžeta tūkstoš miljardu eiro apjomā septiņu gadu laikā tikai daži simti miljonu ir piešķirti kopīgām Eiropas pētniecības un attīstības programmām.

Es aicinu komisāru, Eiropas Komisiju un Eiropas Padomi pārdomāt šo jautājumu un izvēlēties straujas tehnoloģiskās attīstības ceļu pirms ļoti stingru emisijas standartu piemērošanas.

  Vladimir Urutchev (PPE-DE). – Šodien šajā Parlamentā mēs atkal apspriežam svarīgus enerģijas jautājumus, kas pierāda, ka enerģijas problēmu risināšana to mijiedarbībā ar klimata pārmaiņām ir viena no augstākajām Eiropas iestāžu prioritātēm. Arī Fiona Hall izcilais un visaptverošais ziņojums to apliecina.

Energoefektivitāte noteikti ir viens no pīlāriem, kas sekmēs mūsu enerģijas politiku ilgam laikam. Eiropas pilsoņi saprot savu lomu un energoefektivitātes lomu attiecībā uz klimata stabilizācijas mērķu sasniegšanu un lielākas enerģijas drošības nākotni. Tādēļ ar sabiedrības atbalstu un labvēlīgā politiskajā situācijā es mudinu Komisiju izrādīt vēl lielāku iniciatīvu, izmantot visus mehānismus uzvedības ietekmēšanai, lai nodrošinātu, ka ambiciozie 20 % mērķi tiek sasniegti un ka energoefektivitātes labumus var sajust ikviens Eiropas pilsonis.

Tajā pašā laikā, ja mūsu mērķis ir planētas izglābšana no katastrofālām klimata pārmaiņām vienlaikus ar enerģijas ziņā drošu un globālajā tirgū konkurētspējīgu Eiropu, tad pienācīga uzmanība ir jāvelta atlikušajiem 80 %. Šie 80 % ietver kodolenerģiju, kas pašlaik nav pietiekami novērtēta un ko pēdējo divdesmit gadu laikā turpina aizēnot bažas un dogmas. Mums ir jāapkopo mūsu visu gudrība un veselais saprāts, lai to pārvarētu un sāktu atklāti un skaidri apspriest kodolenerģiju kā lietu un iespēju, ko cilvēce un Eiropas nevar atļauties palaist garām. Mēs visi šajā plenārsēžu zālē esam politiski atbildīgi par to, lai tas notiktu.

  Lambert van Nistelrooij (PPE-DE). – (NL) Es ļoti priecājos, ka man ir ļauts runāt, izmantojot uzstāšanās procedūru. Šīs debates par Hall kundzes ziņojumu ir skaidri parādījušas, ka mums ir jārīkojas ātrāk. Attiecībā uz energoefektivitāti ir tik daudz iespēju. Tas ir tas, ko mēs Nīderlandē saucam par „zemu karājošos augli”: ja mēs izmantojam šīs iespējas, tad mēs varam ļoti ātri palīdzēt sasniegt kopējos mērķus, ko mēs paši esam izvirzījuši un ko mēs vairākkārt atkārtojām Bali un vēlreiz apstiprinājām Komisijas 23. janvāra paketē. Šeit ļoti svarīga loma bija Piebalgs kungam.

Reģionālās attīstības komitejā mēs atzīmējām – un Buzek kungs to minēja – ka periodā līdz 2006. gadam bija pilnīgi iespējams struktūrfondu mērķu vidū par prioritāti izvirzīt enerģiju un energoefektivitāti, taču faktiski šajā jomā tika izlietoti tikai 1.16 %. Tagad, pagājušajā nedēļā diskusijās ar Reģionālās attīstības komiteju Hübner kundze paziņoja, ka šī regula ir jāpārskata un 2007.-2013. gada programmās šiem jautājumiem ir jāpiešķir lielāka prioritāte. Līdz ar to mans secinājums šajā sakarā ir tāds, ka mums ir jāvirzās ātrāk un labāk jāizmanto pašreizējie instrumenti Eiropas līmenī.

  Andris Piebalgs, Komisijas loceklis. – Priekšsēdētājas kundze, es vēlos pateikties Parlamenta deputātiem par ļoti rosinošajām debatēm. Kā jau es teicu, Komisijas nolūks ir sekot energoefektivitātes rīcības plānam. Es zinu, ka reizēm jūs vēlaties, lai mēs virzītos uz priekšu ātrāk, bet mums ir jāīsteno arī daži citi pasākumi – labāks regulējums, sabiedriskā apspriešana un ietekmes novērtējums. Katram no tiem ir nepieciešams laiks. Es domāju, ka ir vajadzīgas debates par regulējumu un arī stimuliem. Es domāju, ka abiem instrumentiem ir jābūt līdzsvarā un abi ir jāizmanto.

Šodien es tikos ar ministru no Melnkalnes. Šai valstij ir izstrādāta ļoti laba enerģijas stratēģija līdz 2025. gadam, bet es mudināju ministru pievērst lielu uzmanību regulējumam, jo šajā valstī ievērojami pieaugs būvniecības apjoms. Melnkalne neatbaidīs investorus, ja noteiks ļoti stingras prasības tūlītējai atjaunojamo enerģiju integrācijai. Uzlabosies visi standarti, un valsts būs tikai ieguvēja. Pretējā gadījumā nodokļu maksātāji maksās par papildu energoapgādi.

Tādēļ es uzskatu, ka mērķi ir nepieciešami. Mēs esam izstrādājuši jaunas vadlīnijas saistībā ar budžetu. Mums ir jāpieliek daudz lielākas pūles, lai noteiktu, kad ir nepieciešams valsts atbalsts jaunām tehnoloģijām, energoefektivitātei un atjaunojamai enerģijai. Mēs strādājam arī pie starptautiskiem dokumentiem energoefektivitātes jomā, kas varētu veicināt sinerģiju starptautiskā līmenī. Tomēr ar budžetu saistītu lēmumu pieņemšana ir ne tikai Komisijas, bet arī Parlamenta kompetencē.

Es esmu ļoti pateicīgs J. Buzek par darbu, ko viņš veica saistībā ar septīto pamatprogrammu. Es domāju, ka mums vēl joprojām ir ievērojami līdzekļi. Arī tas ir rezultāts jūsu labajam darbam un šī Parlamenta darbam. Budžeta palielinājums vai resursu pārdale ir ļoti sarežģīts jautājums, saistībā ar kuru es nevaru sniegt atbildes. Man nav nekas pret to, ka papildu līdzekļi ienāk mana kolēģa J. Potočnik budžetā vai ārējo attiecību budžetā, bet šis jautājums kopīgi ir jāskata debatēs par budžeta jautājumiem.

Tādēļ es domāju, ka šis ir izcils ziņojums. Komentāri par Komisiju ne vienmēr ir laipni, bet runa jau nav par laipnību. Mēs runājam par energoefektivitāti, un arī Komisijai izvirzītie mērķi noteikti būs augsti.

  Fiona Hall, referente. – Priekšsēdētājas kundze, es vēlos pateikties kolēģiem par viņu pozitīvajiem un labvēlīgajiem komentāriem un vēlreiz atkārtot, ka es atzinīgi vērtēju to, ka Komisija ir ļoti konstruktīva attiecībā uz Parlamenta pausto kritiku.

Es vēlos pieminēt tikai divus jautājumus. Pirmkārt, es domāju, ka tā patiešām bija kauna lieta, ka netika pievērsta lielāka uzmanība Komisijas sniegtajam, pagājušajā nedēļā kopā ar enerģētikas paketi publicētajam energoefektivitātes rīcības plānu novērtējumam, jo tas bija ārkārtīgi satraucoši negatīvs novērtējums. Ir skaidrs, ka dalībvalstu valdības vēl joprojām nav pietiekami ambiciozas attiecībā uz to rīcības plāniem. Tās nevirzās uz 20 % mērķi, un, saskaņā ar Komisijas teikto, dažās dalībvalstīs pastāv „ievērojamas atšķirības starp politisko apņemšanos energoefektivitātes jomā un pieņemtajiem pasākumiem”. Es domāju, ka tas ir satraucoši.

Otrkārt, tas, ka mums tagad ir Atjaunojamās elektroenerģijas direktīva un tajā noteiktie mērķi, nozīmē, ka energoefektivitātes jautājums ir tik nozīmīgs kā vēl nekad. Ja mēs vēlamies sasniegt noteikto 20 % mērķi visā Eiropas Savienībā, mums ir jāsaglabā kontrole pār enerģijas pieprasījumu. Mēs varam sasniegt 20 % mērķi tikai tādā gadījumā, ja 100 % no kopējā enerģijas patēriņa ir patēriņa samazinājums, nevis pieaugums.

Tādēļ es ceru, ka šis ziņojums patiešām iezīmē jaunu sākumu un ka tas iezīmē arī to, ka atšķirības starp politiskajām runām par energoefektivitāti un faktiski īstenotajiem pasākumiem sāk samazināties.

  Priekšsēdētājs . – Debates ir slēgtas.

Balsojums notiks rīt, ceturtdien, 2008. gada 31. janvārī.

Rakstiski paziņojumi (142. pants)

  Roberta Alma Anastase (PPE-DE), rakstiski. – (RO) Es atzinīgi vērtēju šī ziņojuma sagatavošanu un tā ierosināto globālo pieeju energoefektivitātei Eiropas Savienībā ziņojuma tēmu un ģeogrāfijas ziņā. Ir svarīgi, ka mēs šodien runājam par rīcības plānu un tā detaļām; tas parāda, ka mēs speram konkrētus soļus šajā virzienā.

Kā referente par reģionālo sadarbību Melnās jūras reģionā, es gribētu uzsvērt energoefektivitātes nozīmi šajā reģionā, lai sasniegtu enerģijas drošības mērķi un samazinātu atkarību no enerģijas avotiem.

Es novērtēju arī starptautisko pieeju šai tēmai un globālo problēmu izpēti. Tādēļ es atzinīgi vērtēju Eiropas Parlamenta izpratni attiecībā uz faktu, ka nākotnē Krievija nespēs apmierināt iekšējo un līgumos noteikto pieprasījumu pēc gāzes, un ka tas pauž savas bažas šai sakarā.

Tas mudina mūs vēlreiz atgādināt Eiropas iestādēm divu galveno mērķu svarīgumu: pieaugoša ES enerģijas importa aizstāšana ar citiem avotiem, efektīvi piegādes drošības nodrošināšanas veidi un nepieciešamība veicināt enerģijas reformu Melnās jūras reģionā un ES kaimiņvalstīs ar nolūku izveidot pārredzamu un ilgtspējīgu enerģētikas nozari.

  John Attard-Montalto (PSE), rakstiski. – Rīcības plānā bija noteikta 20 % efektivitāte līdz 2020. gadam; tas ir ambiciozs, taču nepieciešams plāns. No otras puses, ir bezjēdzīgi izvirzīt mērķus, ja nav vēlēšanās tos sasniegt. Piemēram, no 21 darbības, ko bija plānots pabeigt līdz 2007. gadam, tikai trīs tika pilnīgi pabeigtas. Šis ir drūms rekords. Tā ir taisnība, ka daudzas citas darbības ir procesā, taču, neraugoties uz to, procentuālā attiecība, kas ir mazāk nekā 15 % pabeigtu projektu, nav nekas tāds, ar ko varētu lepoties.

Man ir kauns teikt, bet manā valstī, Maltā, šis jautājums nav nopietni risināts. Salā, kur pastāv saules un vēja pārpilnība, varētu sagaidīt, ka šie divi elementi tiek pilnā mērā izmantoti.

Attiecībā uz saules enerģiju tikai dažam privātas, komerciālas un sabiedriskas ēkas izmanto šo alternatīvo enerģiju.

Vēja enerģija bija daudz populārāka pagātnē lauksaimniecības teritorijās. Valdība ir cieši apņēmusies izveidot piekrastes vēja saimniecības, neraugoties uz to, ka nav pieejamas tehnoloģijas Maltas ūdeņu dziļumiem. Tas vēl nav viss – valdība ir darījusi zināmu nozīmīgam attīstītājam, kurš gaidīja, lai uzstādītu četras vējdzirnavas enerģijas ģenerēšanai, ka atļauja estētisku iemeslu dēļ netiks dota.

  András Gyürk (PPE-DE), rakstiski. – (HU) Energoefektivitātes uzlabošana ir visacīmredzamākais risinājums, lai samazinātu kaitīgu vielu emisiju. Kopīga rīcība šajā jomā var dot arī reālu ieguldījumu, lai novērstu Eiropas atkarību no enerģijas piegādēm.

Iespējams, ka lielākā enerģijas taupīšanas iespēja ir rūpniecisko un privāto ēku efektivitāte. Tas arvien vairāk attiecas uz Savienības jaunajām dalībvalstīm. Sociālisma laika smagās rūpniecības iekārtas un bloku ēkas, kas kalpo par mājām simtiem tūkstošu cilvēku un kas ir tik raksturīgas šim reģionam, ir kļuvušas par enerģijas izšķiešanas simboliem. Atzinīgi vērtējams notikums ir tas, ka Eiropas Komisija savā rīcības plānā ir atzinusi dažu bijušo sociālisma valstu īpašo situāciju, un izvirza energoefektivitātes veicināšanu par prioritāru mērķi jaunajās dalībvalstīs.

Mēs uzskatām to par neveiksmi, ka vairākas dalībvalstis nepilda savus solījumus, īstenojot energoefektivitātes tiesību aktus. Piemēram, Ungārijas valdība, tukši runājot par klimata aizsardzības pasākumiem, mēnešiem ir atlikusi valsts energoefektivitātes rīcības plāna pieņemšanu.

Vienlaikus ir apsveicami, ka, neraugoties uz to, dažas kopienas izmanto iespēju sniegtās priekšrocības. Labs piemērs tam ir programma, kas sākta Obudā, vienā no lielākajiem Budapeštas rajoniem, kuras ietvaros, izmantojot Kopienas palīdzību, turpmākajos gados tiks atjaunotas daudzas bloku mājas.

Mēs esam pārliecināti, ka Eiropa spēj spēlēt vadošo lomu energoefektivitātes jautājumā. Tās ir arī Eiropas primārās intereses. Visefektīvākā enerģijas izmantošana nozīmē arī efektīvāku ekonomiku, jaunas darbavietas, lielāku konkurētspēju un pēdējā lieta, kas nav mazāk svarīga, - dzīvei tīkamāku vidi.

  Gábor Harangozó (PSE), rakstiski. – Pirmkārt, es vēlos paust atzinību par F. Hall iniciatīvas ziņojumu. Patiesībā šis ziņojums ir tapis laikā, kad visas iniciatīvas, kas vērstas uz konkrētu pasākumu īstenošanu energoefektivitātes uzlabošanai, ir vērtējamas atzinīgi. Energoefektivitāte patiešām ir visbūtiskākais mērķis, kas piedāvā jau pieejamus tehnoloģiskus risinājumus efektīvai un ātrai globālās sasilšanas un ierobežoto fosilo enerģijas avotu problēmu risināšanai. Mēs pašlaik strādājam pie enerģijas patēriņa samazināšanas plāna īstenošanas, un ir būtiski, lai mēs noteiktajā laikā sasniegtu mērķus. Protams, ka šāds plāns prasīs milzīgas izmaksas un ekonomiskos zaudējumus. Šīs izmaksas un zaudējumi būs jo īpaši apgrūtinoši valstīm ar mazāku budžetu un slikti attīstītu ekonomiku. Ir ļoti būtiski, lai energoefektivitātes mērķu izpilde nepasliktinātu situāciju nabadzīgākajās dalībvalstīs ar vāju ekonomiku un slikti attīstītu rūpniecību. Tādēļ, lai, piemērojot tiesību aktus, izvairītos no tirgus nepilnībām, ir nepieciešami īpaši pārejas pasākumi nolūkā atbalstīt visneaizsargātākās nozares un valstis. Ilgtermiņā, protams, enerģijas taupīšanai ir milzīgs izmaksu samazināšanas potenciāls, un stingrāka energoefektivitātes politika, visticamāk, labvēlīgi ietekmētu Eiropas Savienības darba tirgu.

  Eija-Riitta Korhola (PPE-DE), rakstiski. – (FI) Laikam ir tikai daži lēmumi ar tik tālejošām sekām un tik pretrunīgi kā Padomes trīspusējais plāns par klimata politiku, ko tā noteica 2007. gada pavasarī: emisiju samazinājums par 20 %, 20 % enerģijas ietaupījums un 20 % atjaunīgā daļa, viss līdz 2020. gadam. Trešais minētais saistošais mērķis diemžēl draud paātrināt klimata pārmaiņas. Kamēr tas nav saprasts, jebkādu labumu attiecībā uz klimatu var gūt tikai no diviem pirmajiem mērķiem.

Enerģijas taupīšana, jo īpaši, lai uzlabotu energoefektivitāti, bez šaubām, ir viens no visefektīvākajiem instrumentiem cīņā pret klimata pārmaiņām. Par šo jautājumu, kā arī par Parlamentā sniegtā ziņojuma saturu valda liela vienprātība, un es gribētu pateikt paldies Hall kundzei, kura padarīja to iespējamu.

Šajā ziņojumā uzslavas cienīga ir jautājuma sfēras izpratne un iespējas, ko tas piedāvā: neatlaidīgajai prasībai attiecībā uz energoefektivitāti ir jābūt tādai ietekmei, kas ietver visu sabiedrību. Tai jābūt saistītai visu plānošanu un darbībām visos līmeņos. Energoefektivitātes mērķi un piemērojamie noteikumi ir jāpaplašina, vienlīdzīgi ietverot iekārtas, celtnes, enerģijas ražošanu un nodošanu, transportu un patērētāju ieradumus.

Mums jārīkojas nekavējoties. Tādēļ jāizsaka nožēla, ka Parlamentam vajadzēja atgādināt Komisijai, ka šajā jomā jau ir tiesību akti. Līdz šim īstenošanas pakāpe dalībvalstu vidū ir bijusi mazāk nekā apmierinoša, uz ko Komisijai vajadzētu koncentrēt uzmanību.

Energoefektivitātes uzlabošana ir pūles, kurās labākais rezultāts attiecībā uz klimatu tiek panākts, ņemot vērā tirgus apstākļus. Piemērs tam ir dažādās standartizācijas sistēmas. Mums jāuzmanās no neelastīgiem tiesību aktiem: ja vislabākā pieejamā tehnoloģija ir saistīta ar burkāna un pātagas režīmu, pieliktās pūles ir pietiekamas. Likumdevēja sīkumaina iejaukšanās veidos un līdzekļos tikai atņem spēku minētajām organizācijām.

  Zbigniew Krzysztof Kuźmiuk (UEN), rakstiski. – (PL) Priekšsēdētājas kundze, komisār, šajās debatēs par enerģijas racionālu izmantošanu, vienlaikus piekrītot galvenajiem referentes Hall kundzes argumentiem, es gribu vērst uzmanību uz dažiem jautājumiem, kas ir jo īpaši svarīgi jaunajām dalībvalstīm.

1. Lai samazinātu plaisu starp sevi un visattīstītākajām ES valstīm, jaunajām dalībvalstīm ir jāattīstās divas līdz trīs reizes ātrāk par šīm attīstītākajām valstīm, t.i., ar gada IKP pieauguma rādītāju vismaz 6 % apjomā. Šāds pieaugums rādītājs nozīmēs ievērojamu pieaugumu CO2 emisijās, kas netika ņemts vērā priekšlikumos, ko Eiropas Komisija ierosināja savā nesenajā enerģijas un klimata pārmaiņu paketē.

2. Komisijas priekšlikumi ir skaidri vērsti uz ogļu izmantošanas ierobežošanu, kas galvenokārt skars tādas valstis kā Polija, kurās enerģijas ražošana ir balstīta galvenokārt uz dažāda veida ogļu sadedzināšanu.

3. Priekšlikums, ka enerģijas ražošanas rūpniecībai no 2013. gada būs jāpērk visas savas CO2 emisijas kvotas izsolē, izraisīs milzīgu enerģijas cenu kāpumu, ko vissāpīgāk izjutīs vietējā ekonomika. Pašlaik, kad Polijas enerģijas ražošanas rūpniecība pērk tikko 10 % tās emisijas kvotu izsolē, elektroenerģijas cena ir pieaugusi par aptuveni 15 % 2007. gadā, un tiek lēsts, ka dažos nākamajos gados tā pieaugs vēl par 20 līdz 30 %.

  Mairead McGuinness (PPE-DE), rakstiski. –

Šis ziņojums par energoefektivitāti ir tapis tieši laikā, ņemot vērā mūsu bažas par klimata izmaiņām un nepieciešamību risināt jautājumu par fosilā kurināmā ierobežotajiem resursiem. Bet enerģijas nelietderīgas izmantošanas novēršana ir vērtējama pozitīvi pati par sevi, un tai ir pilnīgi savtīgs iemesls: energoefektivitātes uzlabošana samazinātu mājsaimniecību un uzņēmumu izmaksas.Daudzi cilvēki apzinās nepieciešamību izmantot enerģiju lietderīgi. Daudzi jau zina, ka televizors gaidīšanas režīmā patērē 45 % no elektroenerģijas daudzuma, ko patērē ieslēgts televizors, ka elektroiekārtas gaidīšanas režīmā patērē 10 % no mājsaimniecībām nepieciešamās elektroenerģijas Eiropas Savienībā un ka pie strāvas avota pieslēgti telefonu lādētāji patērē elektroenerģiju, un 95 % no patērētās elektroenerģijas daudzuma tiek izmantoti nelietderīgi.Un, lai gan mēs visi varam atslēgt no strāvas avota elektriskās ierīces, vai nebūtu efektīvāk, ja ražotāji, izstrādājot ierīces, ņemtu vērā nepieciešamību novērst elektroenerģijas nelietderīgu izmantošanu?

Jauni sasniegumi ražošanas nozarē un pieaugoša patērētāju informētība nestu rezultātus, bet rūpniecība ir jāstimulē, lai, paturot prātā energoefektivitātes prasības, tiktu izstrādāti jauni produkti un sabiedrībai tiktu sniegta pozitīva informācija nolūkā to izglītot par mājās un birojā īstenojamām enerģijas taupīšanas iespējām.

  Péter Olajos (PPE-DE), rakstiski. – (HU) Kā PPE-DE referents Vides Komitejā par Zaļo grāmatu par energoefektivitātes uzlabošanu (Kā ar ierobežotiem resursiem sasniegt labāku rezultātu), es atzinīgi vērtēju Kopienas atkārtotās un pieaugošās pūles šajā jomā.

Vienlaikus man jāpauž vilšanās, ka laikā, kamēr Eiropas Komisija un Parlaments pieliek nopietnas pūles, lai izstrādātu saskaņotus noteikumus un sagatavotu īstenojamus plānus, dalībvalstu attieksme pret to izpildīšanu daudzos gadījumos ir neatbilstīga.

Dažas dalībvalstis par vairākiem mēnešiem un vēl vairāk ir nokavējušas rīcības plānu sagatavošanas termiņu; piemēram, septiņas valstis līdz šim vēl nav tos iesniegušas, lai gan kavēšanās laiks jau ir 7 mēneši.

Taču tā nav vienīgā problēma. Trūkst sociālās vienošanās par šiem plāniem, un sagatavotie plāni bieži ir ļoti mazasinīgi, un daudzos gadījumos neatspoguļo reālistisku grafiku un instrumentu sistēmu kopējo mērķu sasniegšanai.

Līdz ar to mēs varam diezgan skarbi teikt, ka daudzas Savienības dalībvalstis ir tikai tukši runājušas par energoefektivitāti, taupību un „zema oglekļa satura sabiedrības” galīgo mērķi, un tad kāda nākotne ir ekonomikai, mājsaimniecībām un transportam ar oglekļa dioksīda emisijām nulles līmenī?

Būtu labi, ja Savienības likumdošanas sargātāja, Komisija, laiku pa laikam sagatavotu analīžu kopsavilkumus un novērtējumus attiecībā uz iesniegto valsts plānu kvalitāti, kā arī pakāpi, kādā dalībvalstis tos īsteno.

  Bogusław Rogalski (UEN), rakstiski. – Pirmkārt, es vēlos paust atzinību par F. Hall iniciatīvas ziņojumu. Patiesībā šis ziņojums ir tapis laikā, kad visas iniciatīvas, kas vērstas uz konkrētu pasākumu īstenošanu energoefektivitātes uzlabošanai, ir vērtējamas atzinīgi. Energoefektivitāte patiešām ir visbūtiskākais mērķis, kas piedāvā jau pieejamus tehnoloģiskus risinājumus efektīvai un ātrai globālās sasilšanas un ierobežoto fosilo enerģijas avotu problēmu risināšanai. Mēs pašlaik strādājam pie enerģijas patēriņa samazināšanas plāna īstenošanas, un ir būtiski, lai mēs noteiktajā laikā sasniegtu mērķus. Šāds plāns, protams, prasīs milzīgas izmaksas un ekonomiskos zaudējumus. Šīs izmaksas un zaudējumi būs jo īpaši apgrūtinoši valstīm ar mazāku budžetu un slikti attīstītu ekonomiku. Ir ļoti būtiski, lai energoefektivitātes mērķu izpilde nepasliktinātu situāciju nabadzīgākajās dalībvalstīs ar vāju ekonomiku un slikti attīstītu rūpniecību. Tādēļ, lai, piemērojot tiesību aktus, izvairītos no tirgus nepilnībām, ir nepieciešami īpaši parejas pasākumi nolūkā atbalstīt visneaizsargātākās nozares un valstis. Ilgtermiņā, protams, enerģijas taupīšanai ir milzīgs izmaksu rentabilitātes potenciāls, un stingrāka energoefektivitātes politika, visticamāk, labvēlīgi ietekmētu Eiropas Savienības darba tirgu.

  Toomas Savi (ALDE), rakstiski. – Pirmkārt, es vēlos paust atzinību F. Hall par patiešām vispusīgo ziņojumu, kas veltīts energoefektivitātes uzlabošanai un aicina dalībvalstis, kas nav piemērojušas esošos tiesību aktus, veikt visus nepieciešamos pasākumus.

Otrkārt, man ir prieks redzēt, ka ziņojumā ir uzsvērti ne tikai veidi, kā rūpnieciskie patērētāji var taupīt enerģiju, bet arī tas, kā to var darīt mazie patērētāji, jo īpaši, paaugstinot patērētāju informētību un nodrošinot ticamu informāciju par videi visdraudzīgākajiem risinājumiem. Jāņem vērā, ka mājsaimniecību enerģijas patēriņš veido 40 % no kopējā enerģijas patēriņa. Tādēļ ikviena individuālā atbildība ir veicināt maksimālo iespējamo energoefektivitāti.

Treškārt, enerģijas patēriņš pakāpeniski pieaug, un attiecīgi pieaug arī energoresursu izmaksas. Tā vienkārši ir saprātīga rīcība – īstenot pasākumus energoefektivitātes paaugstināšanai, lai nodrošinātu optimālu ražošanas līdzekļu izmantošanu.

  Alyn Smith (Verts/ALE), rakstiski. – Priekšsēdētāja kungs, es atzinīgi vērtēju šo F. Hall ziņojumu, kas ietver vairākus ticamus, saprātīgus un īstenojamus priekšlikumus energoefektivitātes uzlabošanai. Uztraucoties par piegādes palielināšanu un drošību, pastāv risks aizmirst, ka izmaiņas ēku un aprīkojuma standartos, kā arī enerģijas izmantošanas veidos lielā mērā var ietekmēt enerģijas patēriņu. Es ar prieku atbalstu šo ziņojumu un ceru, ka tas būs sākums citiem pasākumiem šajā virzienā.