Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumentu lietošanas cikli :

Iesniegtie teksti :

RC-B6-0124/2008

Debates :

PV 13/03/2008 - 9.2
CRE 13/03/2008 - 9.2

Balsojumi :

PV 13/03/2008 - 11.2
CRE 13/03/2008 - 11.2

Pieņemtie teksti :


Debašu stenogramma
Ceturtdiena, 2008. gada 13. marts - Strasbūra Publikācija "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī"

9.2. Krievija
PV
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētājs. − Nākamais punkts ir debates par pieciem rezolūciju projektiem par demonstrantu arestu pēc Krievijas prezidenta vēlēšanām(1).

 
  
MPphoto
 
 

  Bernd Posselt, autors. − (DE) Priekšsēdētāja kungs! Šīs rezolūcijas projekta sagatavošanas laikā dažus no mums apsūdzēja, ka mēs esam Krievijas ienaidnieki vai pretinieki. Mēs esam tieši pretējais! Mēs esam Krievijas draugi, mēs esam nobažījušies par demokrātiju un tiesiskumu šajā svarīgajā Eiropas valstī. Mēs dedzīgi protestējam pret opozīcijas aktīvistu apcietināšanu, kuri neizdarīja neko vairāk kā vien pievērsa uzmanību faktam, kuru pamanīja visas starptautiskās institūcijas, proti, tam, ka Krievijas prezidenta vēlēšanas bija ārkārtīgi netaisnīgas.

Mēs aicinām nekavējoties atbrīvot opozīcijas aktīvistus un citus, kurus ilgu laiku tur cietumos un darba nometnēs kā, piemēram, tā dēvētos Yukos cietumniekus M. Khodorkovsky un P. Lebedev, un es atbalstu kancleres A. Merkel aicinājumu beidzot atbrīvot šos cilvēkus.

Tomēr mums ir jābūt skaidrībā par vienu lietu. Tikko ievēlētajam Krievijas prezidentam ir vienreizēja iespēja sākt no jauna, virzīties uz demokrātiju un tiesiskumu un uz mazāk nacionālistisku un agresīvu ārpolitiku. Taču tas nozīmē, ka viņam būs jāatbrīvojas no Gazprom saitēm un no Putina sistēmas; bēdīgi, ka nav ne mazāko norāžu par to.

Tādēļ mūsu pienākums ir izteikt godīgu kritiku. Ne jau tie, kuri, līdzīgi Vācijas bijušajam kancleram G. Schröder, dzied slavas dziesmas Putina sistēmai un ļauj iesaistīt šīs sistēmas sevi propagandā un ekonomiskajās un politiskajās interesēs, ir Krievijas draugi; nē, Krievijas draugi atbalsta cilvēktiesības un pilsoniskās tiesības krievu cilvēkiem, kuriem ir demokrātiskas attīstības iespēja.

Ja mēs paliekam klusu, tad demokrātijas un tiesiskuma mazās sēklas, kuras iesēja prezidents B. Jeļcins un kuras ir pakļāvis briesmām prezidents V. Putins, galu galā tiks nožņaugtas, un tas nevar būt Eiropas interesēs vai Krievijas cilvēku interesēs.

(Aplausi)

 
  
MPphoto
 
 

  Marios Matsakis, autors. − Priekšsēdētāja kungs! Es runāju par šo jautājumu savā vārdā.

Iepriekšējos gados Krievijā ir notikušas ievērojamas pārmaiņas, no staļinistiskā komunisma līdz liberālā kapitālisma sākumam; no aukstā kara kodoldraudiem līdz draudzīgas atbruņošanās ierosināšanai un sarunām par militāru sadarbību ar rietumiem. Tajā pašā laikā valstī uz uzsāktas vairākas demokrātiskas reformas, un Krievijas iedzīvotāju dzīves līmenis pastāvīgi paaugstinās.

Mēs atzinīgi vērtējam šīs pārmaiņas, un mums tās ir jāatbalsta. Mums ne vienmēr jākritizē sliktais; dažreiz mums ir jāpiedod un jāatbalsta labās lietas. Tādējādi mēs ne tikai būsim objektīvi, bet mēs arī atbalstīsim straujākas un plašākas pozitīvas pārmaiņas.

Paturot to prātā un raugoties uz nesenajām Krievijas prezidenta vēlēšanām, mums jāsaka, ka tās notika demokrātiskākā veidā nekā iepriekšējās, kaut gan joprojām bija problēma ar kandidātu nevienlīdzīgu piekļuvi plašsaziņas līdzekļiem. Bet būsim godīgi, vai mums pašiem nav šādas problēmas mūsu ES dalībvalstīs? Diemžēl mums tā ir.

Pēc vēlēšanām uz ielām notika protesti. Ir ziņots, ka uz dažiem no šiem protestiem Krievijas policija reaģēja ar nesamērīgu spēku. Vai mēs godīgi varam teikt, ka mūsu pašu policijas spēki ES dalībvalstīs vai kandidātvalstīs ir eņģeļi un dažreiz – daudz biežāk nekā mums patiktu – neizmanto nesamērīgu spēku?

Jā, mēs nosodām Krievijas valsts plašsaziņas līdzekļu netaisnīgu izturēšanos pret kandidātiem; jā, mēs nosodām nevajadzīgo spēku, ko Krievijas policija vērsa pret protestētājiem, bet mēs to darām tieši tāpat un ar tādu pašu enerģiju, kā mēs rīkotos līdzīgos gadījumos jebkurā citā valstī vai valstu savienībā, ieskaitot mūsu pašu savienību.

 
  
MPphoto
 
 

  Alexandra Dobolyi. − Priekšsēdētāja kungs, man jūs jāapbēdina. Es neesmu šīs rezolūcijas autore, un mana grupa neparakstīja šo rezolūciju. Iemesls, kāpēc mana grupa to nedarīja, nav izvairīšanās no šodienas diskusijas. Tas nav tāpēc, ka mēs domājam, ka mums nevajag apspriest šos jautājumus, un ne tāpēc, ka mēs domājam, ka Krievijā nav problēmu, ne arī tāpēc, ka mēs domājam, ka mums nav jārisina jautājums par Krievijas vēlēšanu ietekmi, bet gan tāpēc, ka mēs esam cieši pārliecināti, ka tad, kad mēs runājam par Krieviju – pasaules lielvalsti, ANO Drošības padomes dalībnieci un vienu no galvenajām ES partnerēm – mums ir jārīko plašas un labi sagatavotas debates.

Krievija ir ne tikai mūsu tuva kaimiņiene, tā ir arī stratēģiskā partnere. Mēs gribam plašas debates par mūsu attiecībām, kuru laikā tiek risinātas visas svarīgās problēmas, sākot ar tirdzniecību un beidzot ar ieguldījumiem – kas strauji attītās – un enerģētiku, demokrātiju un arī cilvēktiesībām.

Ir daudz dažādu viedokļu par Krieviju, bet man šķiet, ka ikviens piekrīt, ka Krievija ir mūsu galvenā partnere reģionālo konfliktu un starptautisku problēmu risināšanā, un ka vēl daudz jādara, lai attīstītu mūsu attiecību pilnu potenciālu. Mums jābūt gataviem plašai viedokļu apmaiņai šajā Parlamentā un arī kopā ar Komisiju un Padomi par to, kā formulēt pragmatisku pieeju, sadarbojoties jautājumos, kuros mēs to varam, un nepiekrītot jautājumos, kuros mēs nevaram sadarboties.

Ir vairāk nekā skaidrs, ka nav iespējams vai nav pienācīgi izskatīt šo nozīmīgo un svarīgo jautājumu 20 minūšu laikā ceturtdienas pēcpusdienā, un šā iemesla dēļ mana grupa nevar atbalstīt rezolūcijas projektu, un tas ir iemesls, kāpēc mana grupa vēlāk balsojumā atturēsies.

 
  
MPphoto
 
 

  Marcin Libicki, autors. − (PL) Priekšsēdētāja kungs! Krievijā ir notikušas vēl vienas vēlēšanas, un atkal daudzi kandidāti ir izslēgti jau pirms balsošanas. Atkal ar spēku tika izklīdināti opozīcijas aktīvisti, kuri protestēja pret vēlēšanu rezultātiem. Un atkal rietumi ir pārsteigti trīs iemeslu dēļ. Pirmais, ka Krievijā neievēro pilsoniskās tiesības. Otrais, kāpēc vajā opozīciju, jo tā vienalga ir tik vāja? Trešais, kāpēc tā rīkoties, ja sabiedrība principā atbalsta katru valdības lēmumu?

Mums ir jāsaprot, ka neviens, kurš izturas pret Krieviju un krieviem kā pret parastu sabiedrību un parastu, civilizētu rietumu valsti, nevar saprast šo zemi. Krievu mentalitāte ir pilnīgi atšķirīga, kā to var apliecināt tie, kuri vienmēr ir bijuši Krievijas kaimiņi kā daudzas Centrāleiropas un Austrumeiropas valstis. Mēs ļoti labi zinām, ka Krievijas sabiedrība vienmēr atbalsta valdību un varas iestādes – ar vai bez vēlēšanām. Tā tas vienmēr Krievijā ir bijis, un tā tas ir un būs.

Protams, esmu pilnīgi vienisprātis ar Posselt kungu, ka Krievijas patiesajiem draugiem ir jādara viss iespējamais, lai šo situāciju mainītu. Bet, manuprāt, te nav nekā, par ko brīnīties.

 
  
MPphoto
 
 

  Jana Hybášková , PPE-DE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs! Krievijas Federācija ir valsts, ar kuru mēs izmisīgi vēlamies noslēgt stratēģisku partnerību. Galvenais jautājums tajā ir ja ne demokrātija, tad tiesiskums.

27. februāris: kāds apvienības Cita Krievija aktīvists tiek atbrīvots no psihiatriskās slimnīcas Krievijas pilsētā Tverā. Roman Nikolaychik bija soda psihiatrijas upuris. Politiskais spiediens uz viņu pieauga pēc tam, kad viņu izvēlējās par vietējo kandidātu no apvienības Cita Krievija partijas saraksta. Larisa Arap bija aizturēta 46 dienas ilgi pēc tam, kad viņa publicēja kritisku rakstu Murmanskas apgabalā. Artem Basyrov vairāk nekā mēnesi turēja slimnīcā Mari Republikā par Citas Krievijas atbalstīšanu.

1. marts: atklāta vētule Krievijas Federālajam drošības dienestam. ,,Mēs, žurnālisti un žurnāla The New Times korespondentes Natalya Morar kolēģi, pieprasām FDD vadībai pārtraukt viņas nekonstitucionālo aizturēšanu Domodedovas lidostas muitas zonā un atver viņai Krievijas robežu.”

4. marts: tūkstošiem cilvēku iziet gājienā Maskavas un Sanktpēterburgas ielās. Maskavā, kur varas iestādes atteicās dot sapulcei atļauju, tika arestēti dučiem cilvēku, kad policija ar stekiem iebruka pūlī. Labo spēku savienības partijas vadītāju Nikita Belykh aizveda maskēšanās ģērbos tērpti OMON īpašās vienības kaujinieki. Starp šiem arestētajiem bija arī kustības Par cilvēktiesībām vadītājs Lev Ponomarev un Vienotās pilsoniskās frontes izpilddirektors Denis Bulinov.

7. marts: žurnālisti apklusināti Krievijas vēlēšanu laikā. Deinvidsahalīnā kāds armijas leitnants uzbruka Južnosahalinskas laikraksta Tvoya Gazeta reportierim. Novosibirskā fotogrāfu Yevgeny Ivanov apsūdzēja par ,,pretošanos varas orgāniem” un ,,nereģistrēšanos”. Sanktpēterburgā milicija aizturēja Grazhdansky Golos reportieri par ,,atrašanos vēlēšanu iecirknī bez atļaujas”. Viņas laikrakstu izdod neatkarīga vēlēšanu novērošanas grupa Golos. Maskavas apgabala Himku pilsētas vietējā laikraksta Vpered (Uz Priekšu) reportierim uzbruka milicija, kad viņš mēģināja iemest savu vēlēšanu biļetenu.

Vai tas ir tiesiskums?

 
  
MPphoto
 
 

  Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, PSE grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētāja kungs! ES nolīgums ar Krieviju attiecas ne tikai uz lielāku sadarbību ekonomikas, drošības un enerģētikas jomā, bet arī uz tiesiskuma, demokrātijas un cilvēka pamattiesību ievērošanu.

Neraugoties uz to, priekšvēlēšanu periodā opozīcijas grupām un nevalstiskajām organizācijām bija izvirzīti daudz stingrāki noteikumi par tiesībām uz pulcēšanos un mierīgu demonstrāciju. Vēl vairāk, lielākie laikraksti, radio un televīzijas stacijas bija pakļautas stingrai valdības kontrolei. Gājiens, kuru opozīcijas partijas organizēja 3. maijā, vispirms nesaņēma Maskavas iestāžu atļauju un pēc tam beidzās ar dalībnieku un arī opozīcijas vadītāju arestu. Diemžēl nesenās vēlēšanas parādīja, ka demokrātija un tiesiskuma ievērošana Krievijā nav stipra. Es runāju ne tikai par nesamērīgu spēku, kuru policija pielietoja demonstrācijas laikā, bet arī par naidīgo attieksmi pret EDSO novērotāju misiju.

Starptautiskajai sabiedrībai ir tiesības gaidīt no Krievijas jaunā prezidenta vairāk nekā apliecinājumu, ka pasaules lielākajā valstī turpināsies demokrātijas veidošana, tā gaida tādus konkrētus pasākumus kā jau gadiem ilgi apcietināto politisko aktīvistu situācijas pārskatīšana.

 
  
MPphoto
 
 

  Ewa Tomaszewska, UEN grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Ne Krievijas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņa, ne pašas vēlēšanas neatbilda demokrātijas noteikumiem. Kandidātu paziņošanas laikā nebija pat mēģinājuma saglabāt izskatu. Plašsaziņas līdzekļi atradās zem pastāvīga spiediena nepublicēt kritisku informāciju par kandidātu, kuru atbalsta pašreizējais prezidents. Opozīcijas piekļuve plašsaziņas līdzekļiem tika bloķēta, un vēlēšanu norises novērošana – traucēta.

To ir grūti pieņemt, ir īpaši, ņemot vērā Krievijas dalību Eiropas Padomē un Krievijas vadītāju iepriekšējos paziņojumus par cilvēktiesību ievērošanu. Man jāatzīst, ka šādi paziņojumi šķiet ticami tikai tiem, kuri nepazīst Krieviju. Demokrātisko principu pārkāpumiem vēlēšanu laikā sekoja protesti, demonstrācijas brutāla apspiešana un demonstrantu arests. Krievija neapšaubāmi ir atkāpusies no demokrātijas normām. Mēs aicinām nekavējoties atbrīvot sirdsapziņas cietumniekus.

 
  
MPphoto
 
 

  Jiří Maštálka, GUE/NGL grupas vārdā. – (CS) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Es priecājos, redzot, ka jautājums par notikumiem Krievijā ir atradis vietu plenārsēdes debatēs.

Nav šaubu, ka labas attiecības ar Krievijas Federāciju ir spēcīgas Eiropas Savienības priekšnoteikums nākotnē. Es ļoti nožēloju to, ka vēlēšanas Krievijā nenotika bez varas iestāžu iejaukšanās. No vienas puses, mēs, tāpat kā daudzreiz iepriekš, no savas puses neparādām elementāru cieņu pret darbu, kuru veikusi tās valsts tauta, kuru mēs šodien apspriežam, un pret šīs tautas kultūru.

Nav ne mazāko šaubu, ka Krievijai vēl tāls ceļš ejams līdz tādam sociālā taisnīguma līmenim un dzīves kvalitātei, kādu mēs vēlētos redzēt visā pasaulē. Tai ir grūti risināt demogrāfisko krīzi. No otras puses, pirmo reizi Krievijas vēsturē valsts augstākais pārstāvis brīvprātīgi atstāj Kremli, un viņa pēcteci ievēl tauta. Bez šaubām, ka politiskās tehnoloģijas, instrumenti un pārvaldes metodes, ieskaitot vēlēšanu procedūras, Krievijā ir noregulētas perfekti. Taču šīs tehnoloģijas ir importētas no rietumiem.

Es gribu jautāt tiem, kuri šodien raud par demokrātijas nožēlojamo stāvokli Krievijā, vai viņus apbēdina arī Eiropas Parlamenta nedaudz gļēvais atteikums jautāt, kā Solana kungs traktē starptautiskos noteikumus?

 
  
MPphoto
 
 

  Urszula Krupa, IND/DEM grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Šodienas debašu temats ir cilvēktiesību pārkāpumi Krievijā attiecībā pret cilvēkiem, kuri protestē pret demokrātijas trūkumu it īpaši nesenajās prezidenta vēlēšanām. Spēks un arī aresti tika lietoti ne tikai pret demonstrantiem, bet arī Eiropas Drošības un sadarbības organizācijai vajadzēja atsaukt novērotāju misiju Krievijas valdības noteikto pārmērīgo ierobežojumu dēļ. Krievijas varas iestādes izdarīja spiedienu uz opozīcijas grupām, pieļāva krāpšanu vēlēšanās un pakļāva plašsaziņas līdzekļus. Nevalstiskās organizācijas atturēja no rīcības, un tika noteikti ierobežojumi sanāksmju organizēšanai.

Mēs acīmredzot nevaram atzīt cilvēktiesību un demokrātijas neievērošanu, vārda brīvības neievērošanu, diskrimināciju pret nacionālajām minoritātēm un ierobežojumus neatkarīgajām organizācijām. Tomēr mums ir jāatceras, ka Krievijā nav demokrātisku tradīciju. Īsais demokratizācijas periods, kas sākās 1864. un beidzās 1917. gadā ar tipiski totalitāras valsts Padomju Krievijas izveidi, kuru vispirms vadīja Ļeņins un Staļins un pēc tam viņu mācekļi, un kas bija pilnīgs demokrātijas noliegums.

Situācijai Krievijā ir jābūt kā brīdinājumam citām impērijām un totalitārām valstīm, kuras baidās no demokrātiskā procesa pat tad, ja opozīcija ir mazākumā un draud vienīgi ar patiesības atklāšanu, kuru tās vēlas slēpt par katru cenu.

 
  
MPphoto
 
 

  Koenraad Dillen (NI). – (NL) Tikai divi jautājumi. Man nav nekādu problēmu atbalstīt šo rezolūciju. Bet mēs visi, protams, zinām, ka Krievija ir pārāk svarīga enerģijas piegādātāja, un tādēļ Eiropas valstu vadītāji un valdības klusi noliks šo papīru malā.

Mēs zinām no pieredzes, ka, tiklīdz uz spēles ir liktas ekonomiskās intereses neatkarīgi no tā, vai tā ir Ķīna, Krievija vai Saūda Arābija, visu šo pamattiesību hartu autoru degsmei cilvēktiesību jomā ir jāpadodas ,,reālpolitikas” priekšā. Tādēļ nelolosim ilūzijas.

Otrkārt, dāmas un kungi, aizstājiet šajā rezolūcijā vārdu ,,Krievija” ar vārdu ,,Beļģija”, un teksts joprojām būs gluži kā atbilstīgs. Jo nav pagājis ilgs laiks, kad arī Beļģijā pēc Briseles mēra pavēles policiju sūtīja sist mierīgus demonstrantus. Arī Beļģijā opozīcijai lielā mērā ir liegta pieeja plašsaziņas līdzekļiem. Arī Beļģijā politiski iecelti tiesneši aizliedza kādu opozīcijas partiju, paklausot valdības pieprasījumam, arī pēc tās partijas pieprasījuma, kuras biedrs ir komisārs, kurš šodien ir šeit kopā ar mums. Un minētie tiesneši tā rezultātā tika paaugstināti. Lai vispirms Eiropa sakārto savus darbus un nodarbojas ar šiem viltus demokrātiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Józef Pinior (PSE). – Priekšsēdētāja kungs! Krievija ir ievērojama valsts, pasaules līmeņa dalībniece, ANO Drošības padomes dalībniece un Eiropas Savienības stratēģiskā partnere.

Pirmkārt, es vēlētos aicināt uz nopietnām, mierīgām un objektīvām debatēm Eiropas Parlamentā par Krievijas demokrātijas nožēlojamo stāvokli un par cilvēktiesībām šajā valstī.

Patiesība ir tāda, ka Krievija apgrūtināja pēdējo parlamenta vēlēšanu pārraudzību starptautiskajiem dalībniekiem. Līdz šim Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir pieņēmusi spriedumus pret Krieviju 15 ar Čečeniju saistītās lietās. Spīdzināšana un nelikumīgs ieslodzījums, ko īsteno valdības militārie spēki Čečenijas prezidenta Ramzan Kadyrov vadībā, joprojām ir plaši izplatīti un sistemātiski. Pirmsvēlēšanu laikā Krievijas varas iestādes stingrāk ierobežoja pulcēšanās brīvību un izmantoja pārmērīgu spēku, lai pārtrauktu mierīgas demonstrācijas. Krievijas likumi par nevalstiskām organizācijām ir īpaši ierobežojoši.

Šajā pēcpusdienā nav iespējams sarīkot pienācīgas debates par visiem šiem jautājumiem. Vēlreiz, es vēlos aicināt uz nopietnām debatēm plenārsēdē par demokrātijas un cilvēktiesību nožēlojamo stāvokli Krievijā.

 
  
MPphoto
 
 

  Zbigniew Zaleski (PPE-DE). – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Kā izrādās, demokrātiskajām pārmaiņām Krievijā nav pievienojušies uzlabojumi pamata pilsonisko tiesību, it īpaši tiesību uz opozīciju, jomā. Krievijā cilvēki ir iemācījušies domāt lepni, bet dzīvot nožēlojamā verdzībā. Vadītāji mums nepievērsīs lielu uzmanību, bet Krievijas iedzīvotājiem ir jādara zināma Eiropas nostāja. Iespējams, tas ir ilgs un lēns aktivizēšanas process līdz pakāpeniskai sapratnei, ka arī Krievijā lietas var būt citādas, normālākas, un cilvēki var būt laimīgāki, jo valstij ir šādas iespējas. Mums ir jāatbalsta šis apziņas izaugsmes process.

 
  
MPphoto
 
 

  Zita Pleštinsk (PPE-DE). – (SK) Es piekrītu iepriekšējiem runātājiem, ka labas kaimiņattiecības starp Eiropas Savienību un Krieviju ir ārkārtīgi svarīgas visas Eiropas stabilitātei, drošībai un labklājībai.

No vienas puses, Eiropas Savienībai ir jācenšas izveidot sadarbību ar Krieviju, īpaši politikas, drošības, ekonomikas un, galvenais, enerģētikas jautājumos. No otras puses, mums jāklusē par demokrātijas un politiskās brīvības pārkāpumiem Krievijā. Mums ir jāpauž neapmierinātība gadījumos, kad mums jau iepriekš ir paziņots par demokrātijas pārkāpumiem, kā tas bija prezidenta amata kandidāta Mikhail Kasyanov diskvalifikācijas gadījumā.

Es ticu, ka tikko ievēlētais Krievijas prezidents Dmitry Medvedev respektēs tiesiskumu un demokrātiju un radīs apstākļus drīzai sarunu uzsākšanai par jauno partnerības un sadarbības nolīgumu starp Eiropas Savienību un Krieviju.

 
  
MPphoto
 
 

  Janusz Onyszkiewicz (ALDE). – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Es vēlos pievienot vēl vienu punktu šajās vēlēšanās izdarīto pārkāpumu sarakstā, kas patiesībā neļauj tās uzskatīt par vēlēšanām, jo nebija starp ko izvēlēties. Es runāju par to, ka daudzi kandidāti nevarēja atļauties balotēties vēlēšanām finansiālu grūtību dēļ, kuras piedzīvoja viņu partijas.

Kāpēc finansiālas grūtības? Tāpēc, ka pirms tam notikušajās Domes vēlēšanās politiskajiem raidījumiem, kuriem bija tiesības izmantot brīvo raidlaiku, par to bija jāmaksā, ja partija nepārsniedza zināmu slieksni sabiedriskās domas aptaujās. Tā rezultātā dažas partijas ir parādos un nevar atļauties nekādu politisku darbību. Vēl ļaunāk, tām draud pasludināšana par nelikumīgām bankrota dēļ. Jāpatur prātā arī šī dīvainā situācija.

 
  
MPphoto
 
 

  Louis Michel , Komisijas loceklis. (FR) Priekšsēdētāja kungs! Es vēlos sākt ar īsu personīgu komentāru. Es dzirdēju, ko teica galēji labējas Beļģijas partijas pārstāvis Dillen kungs, kurš atļāvās ļoti apkaunojoši salīdzināt apstākļus Beļģijā un Krievijā. Acīmredzot mans pienākums ir atspēkot viņa apgalvojumus. Tajos es saskatu ļoti pazīstamas metodes, pie kurām ķeras viņa partija un kuras beigās kļūst tikai par apvainojumiem. Atļaujiet man ļoti skaidri pateikt, kā šādas metodes nedara godu tiem, kuri tās izmanto.

Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, Komisija uzmanīgi seko notikumiem pēc 3. marta demonstrācijām Maskavā un Sanktpēterburgā. Mēs to darām ne tikai ar mūsu Maskavas delegācijas palīdzību, bet izmantojot arī mūsu tiešos sakarus dalībvalstīs. Turklāt mēs uzturam regulārus sakarus ar Krievijas un starptautiskajām NVO, kuras darbojas cilvēktiesību jomā. Arī Komisija ir nobažījusies par nepārprotamo cilvēktiesību situācijas pasliktināšanos Krievijā un reģistrēto cilvēktiesību pārkāpumu biežumu, it īpaši attiecībā uz pulcēšanās brīvību un vārda brīvību. Mēs esam ārkārtīgi vīlušies, ka EDSO Demokrātisko iestāžu un cilvēktiesību birojs bija spiests secināt, ka nav iespējams sūtīt vēlēšanu novērotāju misiju. Divpusējos sakaros ar Krieviju arī visaugstākajā līmenī Eiropas Savienība regulāri uzver cilvēktiesību ievērošanas nozīmi.

Pēc mēneša notiks viena no mūsu divām ikgadējām konsultācijām ar Krieviju par cilvēktiesību jautājumiem. Šīs konsultācijas dod mums iespēju dziļāk izpētīt vispārējās tendences cilvēktiesību jomā un uzklausīt Krievijas viedokli par atsevišķiem gadījumiem. Gaidāmajās konsultācijās mēs paudīsim savas bažas, it īpaši par vārda brīvību un pulcēšanās brīvību, problēmām, kuras rada rasisma un ksenofobijas palielināšanās, un Krievijas sadarbību ar tāadām organizācijām kā EDSO un Eiropas Padome. Šīs konsultācijas dod mums iespēju apspriest arī atsevišķu personu lietas. Pirms un pēc šīm konsultācijām mēs tiksimies ar cilvēktiesību jomā strādājošo Krievijas un starptautisko NVO pārstāvju grupu. Šādas sanāksmes dod Eiropas Savienībai iespēju uzzināt par cilvēktiesību aktīvistu bažām un tieši apmainīties viedokļiem.

Paskatoties mazliet tālāk, mēs drīz varēsim sākt sarunas par jaunu nolīgumu starp Eiropas Savienību un Krievijas Federāciju. Tas būs visaptverošs nolīgums, kurā būs iekļauts arvien lielāks to politikas jomu skaits, kurās mēs sadarbojamies. Kā norādīts Eiropas Savienības paziņojumā pēc Krievijas prezidenta vēlēšanām mūsu kopīgās interesēs ir stiprināt saiknes starp mums, un mēs ceram, ka Dmitry Medvedev prezidentūras laikā mūsu partnerība nostiprināsies un konstruktīvi attīstīsies. Sarunās par jauno nolīgumu mēs centīsimies nodrošināt, lai tas atspoguļo vērtības, kurām abas puses apliecinājušas uzticību: plaukstoša pilsoniskā sabiedrība un neatkarīgi plašsaziņas līdzekļi ir dabiski un vajadzīgi sabiedrotie Krievijas izaugsmei un stabilitātei. Mēs to esam iemācījušies no savas pieredzes Eiropas Savienībā, un tā ir vēsts, kuru mēs kā kaimiņi un partneri neatlaidīgi raidīsim mūsu draugiem Krievijā gan ikdienā, gan sarunās par mūsu turpmākajām attiecībām. Es jau zinu, ka Eiropas Parlaments sniegs mums neierobežotu atbalstu šajā darbā.

 
  
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētājs. − Debates ir slēgtas.

Balsošana notiks pēc debatēm.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 142. pants)

 
  
MPphoto
 
 

  Filip Kaczmarek (PPE-DE), rakstiski. (PL) Priekšsēdētāja kungs! Mani vienmēr pārsteidz cilvēki, kuri izvirza augstas prasības amerikāņu demokrātijai, bet kuri bieži ļoti maz sagaida no Krievijas. Tas ir pazemojoši Krievijai un krieviem. No lielajiem un varenajiem ir jāgaida vairāk nevis mazāk. Tiem, kuri nosoda Gvantanamo lietotās metodes un cīņu pret terorismu, kuri meklē CIP pēdas un CIP sazvērestības Eiropā, varbūt vajadzētu rūpīgāk papētīt Krieviju. Taču šādi cilvēki un politiķi, kuriem ir tādi paši uzskati, neko negrib dzirdēt par cilvēktiesībām un pilsoņu tiesībām Krievijā. Gluži otrādi, viņi atrod visvisādus iemeslus un attaisnojumus, lai neapspriestu Krievijas demokrātijas problēmas.

Mēs nevaram justies apmierināti ar Krievijas iedomātajiem sasniegumiem, piemēram, ar to, ka prezidents Putins nepārkāpa Krievijas konstitūciju un pats atstāja amatu. Tas nav sasniegums, tas ir minimāls rīcības kodekss. Tas man atgādina anekdoti par Staļina labsirdību. Kāds bērns iznāk no Staļina kabineta vienās asinīs, tomēr smaidošs. ,,Kāpēc tu smaidi?” kāds jautā. ,,Es smaidu tāpēc, ka Staļins bija pret mani labs.” ,,Kā tu to domā – labs?” jautātājs atbild. ,,Viņš taču tevi sita, vai ne?” ,,Jā,” saka bērns ,,bet viņš būtu varējis mani nosist.”

 
  
MPphoto
 
 

  Katrin Saks (PSE), rakstiski. (ET) Priekšsēdētāja kungs! Es vēlos pateikt tikai to, ka es diemžēl neatbalstu manas grupas nostāju, atturoties balsot par rezolūciju par Krieviju.

Mums tiešām ir vajadzīga rezolūcija, kad amatā stājies jaunievēlētais prezidents, Medvedev kungs; vēl jāredz, kādi būs viņa pirmie soļi un kādu lomu sev piešķirs Vladimir Putin jaunā prezidentā laikā.

Es uzskatu, ka, ņemot vērā pašreizējo situāciju, kad demokrātiski noskaņotiem kandidātiem neļāva piedalīties vēlēšanās vai pēc vēlēšanām izteikt viedokli par situāciju cilvēkiem ielās, ir svarīgi paust manus personīgos uzskatus. Pretējā gadījumā mēs atradīsimies tādā pašā situācijā kā Eiropas Padome, kura ir atlikusi savu ziņojumu par Krieviju līdz piemērotākam laikam.

Kaut gan es balsošu, un balsošu par rezolūciju, šis teksts, iespējams, nav gluži tāds, kādu es vēlētos to redzēt. Es uzskatu, ka mūsu kā demokrātiskas institūcijas pienākums ir ieņemt principiālu un drosmīgu nostāju, izsakot viedokli par tādu svarīgu jautājumu kā šis, kas attiecas uz brīvām vēlēšanām.

 
  

(1)Skatīt protokolu

Juridisks paziņojums - Privātuma politika