Priekšsēdētājs. – Nākamais punkts ir M. A. Carlotti ziņojums (A6-0042/2008) Attīstības komitejas vārdā par 10. Eiropas Attīstības fonda programmas īstenošanu [2007/2138(INI)].

  Marie-Arlette Carlotti, referente. − (FR) Priekšsēdētājas kundze, pēdējās dienās laikrakstos ir redzami virsraksti, kuri vēsta par palīdzību attīstības jomā, bet diemžēl ne pozitīvā nozīmē.

2007. gadā pirmo reizi kopš 2000. gada samazinājās Eiropas Savienības sniegtā atbalsta apjoms. Tas ir ārkārtīgi negatīvs politisks vēstījums, ko mēs sūtām valstīm un iedzīvotājiem dienvidos, laikā, kad visneaizsargātākās no tām cieš no pārtikas krīzes.

Parlaments atbalsta Komisiju, atbalsta jūs, komisāra kungs, lai jūs Eiropas sammitā Briselē atkārtoti paustu Eiropas Savienības apņemšanos un neatlaidīgi pieprasītu noteikt drīzu termiņu. Mums ir divi pienākumi saistībā ar starptautisko solidaritāti: pirmkārt, pildīt mūsu solījumus un, otrkārt, garantēt, lai mūsu sniegtais atbalsts nodrošinātu reālus un efektīvus rezultātus cīņā pret nabadzību. Tas it tas, uz ko ir jātiecas, īstenojot 10. EAF un piešķirot fonansējumu 22,7 miljardu eiro apmērā nākamajos sešos gados. Es domāju, kas Eiropas Savienībai ir spēcīgs ierocis, lai cīnītos pret nabadzību un veidotu labāku pasauli.

Tieši tādēļ mēs esam ārkārtīgi noraizējušies par kavēšanos saistībā ar ratifikācijas procesu. Par laimi Komisija vismaz uz laiku ir nodrošinājusi finansējuma nepārtrauktību, bet visneaizsargātākajās Āfrikas valstīs situācija var kļūt nedroša ļoti īsā laikā.

Mūsu galvenā prioritāte saistībā ar 10. EAF ir nodrošināt demokrātisku kontroli. Nodrošināt Eiropas Parlamenta demokrātisku kontroli vispirms jau attiecībā uz EAF iekļaušanu budžetā – un šoreiz es ceru, ka mēs spēsim ievērot termiņu finanšu perspektīvu pārskatīšanai 2010. gadā – un dalībvalstu parlamentu demokrātisku kontroli, pamatojoties uz nostiprinātu kapacitātes palielināšanas programmu.

Mēs arī vēlamies, lai izglītība un medicīna būtu prioritāras jomas un tām tiktu piešķirts finansējums 20 % apmērā no EAF. Tomēr tiek tikai plānots sniegt palīdzību 6,1 % apmērā, un pat šis rādītājs ir krities, salīdzinot ar 9. EAF. Komisija ir paziņojusi, ka tā nodrošinās noteiktos 20 %, izmantojot budžeta atbalstu, un mēs turēsim to pie vārda.

Ziņojumā ir uzsvērtas arī problēmas saistībā ar dzimumu politiku, kura šobrīd pati par sevi nav darbības joma. Mums ir jāatsāk debates par šo jautājumu, konsultējoties ar ĀKK partneriem, to parlamentiem un pilsonisko sabiedrību termiņa vidusposma pārskatīšanas laikā 2010. gadā.

Attiecībā uz budžeta atbalstu es vienmēr esmu uzskatījusi, ka tas ir efektīvs instruments, protams, pieņemot, ka tiek ievēroti demokrātijas un labas pārvaldības principi un līdzekļu devēju rīcība ir saskaņota. Tā kā mēs uzskatām, ka budžeta atbalsts ir jāizmanto Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanai, mēs aicinām Komisiju iet šajā virzienā, slēdzot Tūkstošgades attīstības mērķu nolīgumus.

Attiecībā uz jauno stimulējumu, kas ierosināts saistībā ar 10. EAF, mēs, protams, sakām „jā” labas pārbaldības „piemaksai”, bet „nē” pārvaldības raksturojumam, kurš atspoguļotu galvenokārt ziemeļu intereses. Es gribētu runāt par cīņu pret terorismu, imigrāciju u. c.

Mēs būsim piesardzīgi arī attiecībā uz finansējumu ekonomisko partnerattiecību nolīgumiem. Arī šai saistībā Eiropas Savienība un dalībvalstis ir devušas savu ieguldījumu – ir piešķirti papildu 2 miljardi eiro palīdzības sniegšanai tirdzniecības veicināšanai laikā līdz 2010. gadam. Tomēr šķiet, ka šie 2 miljardi eiro ir iztērēti un ka Komisija jau plāno finansēt ekonomisko partnerattiecību nolīgumus no integrēto reģionālo programmu līdzekļiem. Komisijai ir jāprecizē savi nodomi šai saistībā, jo, pēc mūsu domām, EAF finansējumu nevajadzētu izmantot ekonomisko partnerattiecību nolīgumu slēgšanai.

Ziņojumā ir minēti arī vairāki citi jautājumi, tomēr man nav laika tajos iedziļināties. Es vēl pieminēšu tikai divus no tiem. Pirmais – Āfrikas miera mehānisms. Mums, protams, ir jāatbalsta Āfrikas Savienības centieni nodrošināt mieru un novērst konfliktus Āfrikas kontinentā, bet es uzskatu, ka šis instruments ir saistīts ar KĀDP un tādēļ to ir jāfinansē no KĀDP līdzekļiem.

Attiecībā uz līdzfinansēšanu ziņojumā ir pausts aicinājums nodrošināt drošu sākotnējo piemērošanu, t. i., izveidot „Visāfrikas attīstības fondu”, kas tiktu finansēts gan no EAF, gan arī no kaimiņattiecību instrumenta līdzekļiem.

Lai nu kā, bet šāds vairāk vai mazāk ir mana ziņojuma saturs.

L. Michel, jūs nesen teicāk, ka „mēs esam pirmā paaudze, kas var cīnīties pret galējo nabadzību un pilnīgā pārliecībā teikt šādus vārdus: mums ir finanšu līdzekļi, medikamenti un zinātne, lai izskaustu nabadzību. Jautājums ir šāds: vai mums ir vēlēšanās to darīt?” L. Michael, attiecībā uz šo Parlaments jūs pilnībā atbalsta.

  Louis Michel, Komisijas loceklis. − (FR) Priekšsēdētājas kundze, referente, dāmas un kungi, vispirms es vēlos pateikties un paust atzinību par šo lielisko ziņojumu, kurš deva man iespēju izteikties par abpusēji interesējošiem jautājumiem.

Es vēlos arī teikt, ka esmu gandarīts par mūsu iestāžu līdzīgajiem uzskatiem, kā tas redzams šajā ziņojumā. Ir skaidrs, ka mūsu darbības kopīgais mērķis pilnīgi noteikti ir cīņa pret nabadzību, pamatojoties uz Tūkstošgades attīstības mērķiem.

Šai saistībā 10. Eiropas Attīstības fonds, kura darbība drīz tiks uzsākta, ir pirmā reālā iespēja Eiropas Savienībai parādīt savu vienprātību un attieksmi pret palīdzības efektivitāti. Vispirms jau līdzekļu apjoms. Fonda budžets ir ievērojami pieaudzi no 17,9 miljardiem eiro 9. EAF līdz 22.6 miljardiem eiro 10. EAF.

Es ar prieku jūs informēju arī par to, ka, kā jau ziņojumā teikts, pirmo reizi EAF pastāvēšanas vēsturē un kopš Eiropas sadarbības sākuma Komisija 2007. gada 31. janvārī piesaistīja visu iepriekšējo EAF atlikumus, tādējādi nezaudējot nevienu eiro turpinātības klauzulas dēļ, ko noteica dalībvalstis attiecībā uz 9 EAF.

Tajā pašā laikā ir izstrādātas gandrīz visu dalībvalstu stratēģijas 10. EAF. Līdz šim EAF komitejai ir iesniegti 58 stratēģijas dokumenti un 14 tiks iesniegti laikā līdz nākamajam jūnijam, un jau notiek to īstenošanas plānu izstrāde.

Pēc ĀKK ratifikācijas 10. EAF varētu pieņemt nekavējoties, neņemot vērā pagātnes sekas, bet tā īstenošanas ciklu varētu piemērot iepriekšējā budžeta ciklam. Šis ir tikai pirmais solis, un es tāpat kā jūs turpināšanu runāt par EAF iekļaušanu budžetā.

Jūsu atbalsts ir arī ārkārtīgi būtisks, lai mēs reizi par visām reizēm spētu nošķirt sadarbību ar ĀKK valstīm no starpvaldību pieejas un pilnībā integrēt to Kopienas budžetā un koplēmuma procedūrās.

Fonda iekļaušana budžetā ļaus pilnībā apmierināt arī jūsu prasības, ko es pilnībā atbalstu, lai nodrošinātu pilnīgu EAF demokrātisko kontroli.

Mēs jau galvenos vilcienos esam vienojušies par to, ka stratēģijas dokumenti automātiski tiks nosūtīti Apvienotajai parlamentārajai asamblejai. Ar to pilnīgi noteikti nepietiek; es jau esmu devis norādījumus mūsu delegācijām nosūtīt valstu stratēģijas dokumentus dalībvalstu parlamentu deputātiem un es personīgi esmu ieinteresēts uzlabot mūsu partnervalstu informētību, lai tās varētu iesaistīt savus parlamentus Kopienas sadarbības uzraudzībā. Bija paredzēta pirmā tikšanās ar Ganas valdību, tomēr, kā jau jūs zināt, pēdējā brīdī manā kalendārā izdarīto izmaiņu, citiem vārdiem sakot, Zimbabvē notikušā SADEC samita dēļ, no kura es nesen atgriezos, es biju spiests šo tikšanos atlikt.

Es esmu pārliecināts, ka galvenā ĀKK valstu sagatavoto stratēģiju priekšrocība, programmējot valstu budžetus 10. EAF, ir tā, ka šīs valstis ir likušas uzsvaru uz mūsu savstarpējām attiecībām. Tieši tādēļ, piešķirot 10. EAF finansējumu, mēs nolēmām ieviest ar pārvaldību saistītu stimulējumu gandrīz 3 miljardu eiro apmērā. Tas vis nav, kā daži kļūdaini uzskata, cits nosacījumu piemērošanas veids, bet gan prēmija, kas tiks piešķirta, pamatojoties uz mūsu partneru izstrādāto pārvaldības plānu samērīgumu, ticamību un ambīcijām.

Lai nodrošinātu autonomiju un pārskatāmību, pārvaldības plāni ir pievienoti stratēģijas dokumentiem un tādējādi ir pieejami ikvienam. Pamatojoties uz tādiem kritērijiem, kā apstiprināšana, efektivitāte un koncentrēšanās uz rezultātiem, es aicinu izmantot budžeta atbalstu plašāk, nekā citos projektos.

45 % no mūsu palīdzības ĀKK valstīm tiks piešķirti no dalībvalstu budžetiem gan budžeta atbalsta veidā konkrētām nozarēm, gan arī kā vispārīgs budžeta atbalsts. Es vēlos izmantot šo iespēju precizēt dažus ar ziņojumu saistītus jautājumus, kuri, šķiet, radušies pārpratumu dēļ.

Ziņojumā ir kritizēts finansējuma trūkums tādām jomām, kā veselības aprūpe un izglītība. Es zinu, ka Eiropas Parlaments un Komisija jau ilgu laiku nav vienisprātis par šo jautājumu. Es varu tikai atkārtot, ka nav iespējams izskaust nabadzību un sasniegt Tūkstošgades attīstības mērķus, tikai tiešā veidā novirzot palīdzību veselības aprūpes un izglītības nozarei. Liela daļa vispārīgā vai nozaru budžeta atbalsta, protams, pēc piešķiršanas tiks izmantota, lai samaksātu algas, piemēram, skolotājiem, lai būvēti slimnīcas un nodrošinātu sociālos pakalpojumus. Es esmu pārliecināts, ka ne mazāk kā 20 % no fonda līdzekļiem vai 6 % kopumā ir attiecīgi noteikti un tiks tieši piešķirti. Acīmredzot atlikusī finansējuma daļa tiks piešķirta no tiešajam vai nozaru atbalstam paredzētajiem līdzekļiem, lai gan es apsolu, ka mēģināšu noskaidrot precīzu apmēru un pamatot to.

Starp citu, mums nav tiesības izvēlēties nozares mūsu partneru vietā; tikai viņi paši var pieņemt lēmumus attiecībā uz nozarēm. Lēmumi var tikt pieņemti, arī pamatojoties uz divpusējo atbalstu. Daudzas valstis izvēlas, piemēram, veselības aprūpi un izglītību, bet tas ir labs jautājums, un es mēģināšu iebilst pret to un informēt jūs par rezultātiem.

Noslēgumā vēlos piebilst, ka jums ir taisnība par dzimumu politiku. Es pirmais atzinu sievietes lomu attīstības procesā un nepieciešamību atbalstīt šo lomu. Tomēr, jau atkal, lai nodrošinātu efektivitāti, Parlaments, Padome un Komisija, pieņemot Eiropas konsensu, bija spiesti atzīt, ka dzimumu jautājumi, ņemot vērā to saistības, ir starpdisciplīnu jautājumi un ka tādēļ tos ir jāiekļauj visās saistītajās palīdzības programmās, vēlams, katrai nozarei nosakot noteiktu termiņu.

Es pilnībā atbalstu komentārus par EAF finansējuma piešķiršanu Āfrikas miera mehānisma atbalstam; neviens nevar noliegt acīmredzamo saikni starp attīstību un drošību. Tomēr miera uzturēšanas pasākumus nevajadzētu klasificēt kā attīstību, kā arī tos nevajadzētu finansēt no attīstībai paredzētajiem līdzekļiem.

Tādēļ galvenos vilcienos jums ir taisnība. Diemžēl jūs zināt, kā tas notiek. Es domāju, ka ir ārkārtīgi svarīgi likt uzsvaru, kā jau jūs to darāt, uz dalībvalstu parlamentiem, lai strukturētu un organizētu pārrunas ar valdībām un palielinātu pilsoniskās sabiedrības lomu, stiprinot tās kapacitāti un pārstāvību, lai tā kļūtu par attīstības un demokrātiskās atklātības virzītājspēku.

Paldies jums par šo ziņojumu, kuru es apsolu efektīvi izmantot un kurš, bez šaubām, būs manas iedvesmas avots.

  Romana Jordan Cizelj, PPE-DE grupas vārdā. – (SL) Nabadzības izskaušana, pamatojoties uz Tūkstošgades attīstības mērķiem, ir ārkārtīgi būtisks un darbietilpīgs uzdevums. Tas ietver ne tikai noteiktu mērķu sasniegšanu sociālajā jomā, bet arī citu ar ilgtspējīgas cilvēces attīstības nodrošināšanu saistītu mērķu sasniegšanu. Efektīva 10. Eiropas Attīstības fonda līdzekļu izmantošana būtu ievērojams ieguldījums šā uzdevuma izpildei.

Es piekrītu referentei, ka izglītība un veselības aprūpe ir divas galvenās jomas, kuras ir nabadzīgāko valstu dzīves līmeņa uzlabošanas pamatā. Eiropas Savienībai, sniedzot palīdzību attīstības jomā, tostarp piešķirot 10. Eiropas Attīstības fonda līdzekļus, ir attiecīgi jāpalielina šīm divām nozarēm piešķirto līdzekļu apjoms.

Tomēr laikā, kad mēs sastopamies ar tādām globālām problēmām, kā klimata pārmaiņas, ar to nepietiek. Mūsdienās kopā ar ekonomisko izaugsmi un IKP pieaugumu palielinās arī siltumnīcefekta gāzu emisijas. Tieši šā iemesla dēļ, neskatoties uz ekonomisko progresu noteiktās valstīs, citu valstu iedzīvotāju labklājības līmenis pazeminās. Izstrādājot attīstības politikas, mums ir jānosaka labklājības līmenis saistībā ar ilgtspējīgu attīstību. Tieši tādēļ ir svarīgi, lai 10. Eiropas Attīstības fonds atspoguļotu līdzsvaru starp ekonomiskajām, sociālajām un vides komponentēm.

Vēl viens jautājums, ko es vēlos pieminēt, ir dzimumu līdztiesība. Sievietēm sabiedrībā ir dažādas lomas, sākot no rūpēm un atbildības par ģimenes pamatvajadzību nodrošināšanu un beidzot ar zināšanu un dzīves modeļa nodošanu bērniem. Tomēr bieži vien sievietēm nav nekādu priekšrocību, nav iespējas kļūt neatkarīgām un pašām pieņemt lēmumus, kā arī sievietēm nav nodrošināta vienlīdzīga piekļuve pakalpojumiem. Tieši tādēļ es uzskatu, ka vienlīdzīgu iespēju nodrošināšana ir viens no būtiskākajiem horizontālajiem, es atkārtoju – horizontālajiem jebkuras attīstības politikas balstiem.

Noslēgumā es vēlos piebilst, ka politika ir veiksmīga, ja tā saņem atbilstošu atbalstu no iedzīvotājiem, kas atspoguļojas demokrātiskās un godīgās vēlēšanās. Nākotnē parlamentiem – ne tikai Eiropas Parlamentam, bet arī dalībvalstu parlamentiem – būtu daudz lielākā mērā jāiesaistās attīstības politiku izstrādē, kontrolē un īstenošanā.

  Alain Hutchinson, PSE grupas vārdā. − (FR) Priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs, M. A. Carlotti, vispirms es vēlos paust atzinību par jūsu paveikto izcilo darbu, sagatavojot šo ziņojumu, kurš ir ļoti prasmīgi izstrādāts.

Papildus atgādinājumam, ka ar steigu ir jāmudina mūsu partneri ratificēt 10. EAF, es vēlos atgriezties pie dažiem jautājumiem, kuri mums Eiropas sociālistiem ir ārkārtīgi būtiski, ņemot vērā problēmas saistībā ar dienvidu valstīm; problēmas, kuras tik traģiskā veidā izceļ pārtikas krīze.

Vispirms mums ir nepieciešama labāka izpratne par lauksaimniecību, kurai no Eiropas Attīstība fonda iedalītais finansējums ir nepietiekams. Vēlos atgādināt, ka no 9. EAF līdzekļiem finansējumu lauksaimniecībai saņēma 9 valstis no 78, un tikai 8 % no 10. EAF finansējuma ir paredzēti lauksaimniecības un lauku attīstības iniciatīvām.

Komisija ar novēlošanos ir paziņojusi arī par līdzekļu apjoma palielinājumu kā daļu no tās atbalsta lauksaimniecības attīstībai dienvidu valstīs.

Ir ļoti būtiski uzraudzīt mūsu un dalībvalstu politiku atbilstību 10. EAF programmā noteiktajām prioritātēm, jo īpaši saistībā ar kopējo lauksaimniecības politiku tādēļ, ka nav iespējams īstenot nevienu attīstības politiku, ja mēs turpinām dot ar vienu roku, bet ņemt atpakaļ ar otru.

Vēl viens mums būtisks jautājums, protams, ir dzimumu politika, jo īpaši tādēļ, ka mēs apzināmies sievietes centrālo lomu vairuma šo valstu attīstībā.

Noslēgumā vēlos runāt par šā rīta debatēs par budžeta izpildi pieminēto nepieciešamību iekļaut budžetā EAF, kuram līdz šim nav veikta nekāda parlamentāra kontrole, lai gan, kā jau jūs mums atgādinājāt, komisāra kungs, tā budžets sasniedz 22,6 miljardus un tie ir mūsu apjomīgākie attīstībai paredzētie līdzekļi. Šādu pieeju vairāk atbalsta Padome, nevis Komisija, ar ko mēs šai saistībā esam panākuši vienošanos.

Es atvainojos, bet man ir jāuzsver manas kolēģes M. A. Carlotti teiktais par nepieciešamo piesardzību, lai 10. EAF netiktu izmantots kā līdzeklis mērķu sasniegšanai vai ekonomisko partnerattiecību nolīgumu slēgšanai. Pilnīgi noteikti tā nebūtu atbildīga līdzekļu izmantošana.

  Danutė Budreikaitė, ALDE grupas vārdā. – (LT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, Eiropas Attīstības fonds svin 50. izveides gadadienu. Šajā laikā fonds ir kļuvis par nozīmīgu instrumentu sadarbībai attīstības jomā ar ĀKK valstīm, veicinot to ekonomisko un sociālo attīstību. Pārrunu laikā par 10. EAF Eiropas Savienības dalībvalstis vienojās par fonda nozīmīgumu un nepieciešamību turpināt ĀKK valstu attīstības veicināšanu un palielināt fonda budžetu par 10 miljardiem eiro, salīdiznot ar 9. EAF. Tādējādi tiktu uzlabota efektivitāte cīņai pret nabadzību, un mēs varētu turpināt īstenot Tūkstošgades attīstības mērķus. Es vēlos uzsvērt, ka 2008. gadā arī jaunās Eiropas Savienības dalībvalstis ir sākušas veikt iemaksas EAF budžetā. Tām ir jāiemaksā aptuveni 820 miljoni eiro. Tomēr 10. EAF līdzekļu piešķiršana vēl nav sākusies galvenokārt tādēļ, ka puse no ĀKK valstīm nav ratificējušas pārskatīto Kotonū nolīgumu. Tādēļ es aicinu ĀKK valstis ratificēt pārskatīto Kotonū nolīgumu pēc iespējas drīzāk.

Pirms pašreizējās finanšu iniciatīvas ratificēšanas notika sarunas par EAF iekļaušanu Eiropas Savienības budžetā, galvenokārt pamatojoties uz to, ka tādējādi tiktu uzlabota fonda īstenošanas efektivitāte. Mēs vēl joprojām gaidām lēmumu šai saistībā. Es vēlos arī aicināt Eiropas Savienību piešķirt lielāku daļu EAF finansējuma veselības aprūpei un izglītībai. Kopš 2001. gada 20 % no Eiropas Savienības budžeta sniegtās palīdzības ir novirzīti primārajai veselības aprūpei un izglītībai, un šis princips ir jāpiemēro arī EAF. Attiecībā uz EAF jauninājumiem es vēlos uzsvērt atbalstu labai pārvaldībai. Lai gan vēl nav pilnīgi skaids, kā tas tiks īstenots, es atbalstu papildu kritēriju noteikšanu – tirgus liberalizācija, cīņa pret terorismu, cīņa pret masu iznīcināšanas ieročiem un migrantu atpakaļuzņemšana. Šo kritēriju piemērošana veicinātu stabilitāti ĀKK valstīs.

  Leopold Józef Rutowicz, UEN grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētājas kundze, 10. Eiropas Attīstības fonda programmu īstenošanai laikā no 2008. līdz 2013. gadam ir liela cilvēciska un politiska nozīme. Šo programmu mērķis ir izskaust nabadzību un nodrošināt sociālo stabilitāti partnervalstīs un reģionos, jo īpaši Āfrikā, pamatojoties uz ilglaicīgu attīstību. Šā Eiropas Parlamenta, dalībvalstu un citu līdzekļu devēju izveidotā palīdzības fonda, kura budžets ir vairāki miljardi eiro, efektivitāte būs atkarīga no atbilstīgu mērķu noteikšanas, formālo šķēršļu likvidēšanas, saskaņotas rīcības un nepārtrauktas kontroles, ko daļēji nodrošinās Eiropas iestādes.

Ekonomisko palīdzību ir jāpamato uz partnerattiecību nolīgumiem, un tai ir jāveicina nepieciešamās infrastruktūras attīstība, nodrošinot jaunas darba vietas ieguves un pārstrādes nozarēs, kā arī lauksaimniecībā. Saražoto produkciju ir jārealizē Eiropas Savienībā, jo tai nepārtraukti trūkst izejvielas un noteikti produkti. Finansējums ir jāpiešķir, sniedzot arī praktiskus padomus, lai nodrošinātu efektīvu tā izmantošanu.

  Mikel Irujo Amezaga, Verts/ALE grupas vārdā. – (ES) Priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs, vispirms es vēlos paust atzinību M. A. Carlotti par šo lielisko ziņojumu un pateikt, ka, runājot par programmu īstenošanu, katra valsts, to faktiskās izmaksas un izmaksu pārvaldība ir jāizvērtē atsevišķi.

Vēlos atgādināt, ka EAF nav Komisijas vispārīgs finansiāls atbalsts, un tādēļ mēs varam pieprasīt pilnīgu pārskatāmību un noteikt specifiskus mērķus, kuru sasniegšanai šie līdzekļi var tikt izmantoti.

23 miljardi eiro pieciem gadiem un 78 valstīm – ar to nepietiks visu ieceru īstenošanai, tādēļ, pamatojoties uz 2005. gadā noslēgto Parīzes deklarāciju, attiecībā uz projektiem, plāniem un stratēģijām visos gadījumos ir jāpanāk divpusējas vienošanās, un es vēlos uzsvērt vēlreiz – „divpusējas vienošanās”.

Noslēgumā vēlos piebilst, ka, lai gan mēs zinām, ka ĀKK valstīm sniegtais vispārīgais finansiālais atbalsts ir galvenokārt vērsts uz nabadzības izskaušanas stratēģiju īstenošanu, nenāktu par ļaunu noteikt to arī par EAF galveno mērķi.

  Filip Kaczmarek (PPE-DE). - (PL) Priekšsēdētājas kundze, 10. Eiropas Attīstības fonda programmas īstenošana 2008.–2013. gadā sakrīt ar laiku, kad ir jārisina vairāki būtiski jautājumi saistībā ar Eiropas un pasaules attīstību. Mēs varam identificēt vismaz dažus no tiem: nesen pieņemtās kopējās Eiropas Savienības un Āfrikas stratēģijas īstenošana; Tūkstošgades attīstības mērķu īstenošana, kurus – kā mēs visi atceramies – ir plānots sasniegt līdz 2015. gadam; jauno ekonomisko partnerattiecību nolīgumu (EPN) īstenošana; un finanšu plāna termiņa vidusposma pārskatīšana, kas paredzēta 2009. gadā. Tādēļ saistībā ar programmēšanu, jaunu risinājumu piemērošanu un 10. EAF īstenošanu mēs sastapsimies ar dažām īpaši būtiskām problēmām.

Pēc manām domām, referente M. A. Carlotti ir paveikusi lielisku darbu šai saistībā; viņa ir prasmīgi identificējusi un apkopojusi būtiskākos mērķus un sarežģītos jautājumus, kas sagādās grūtības, īstenojot Eiropas Attīstības fonda programmas. Es vēlos pievērst jūsu uzmanību diviem jautājumiem, kurus es uzskatu par visbūtiskākajiem.

Īstenojot 10. Eiropas Attīstības fonda programmu, ir paredzēts piešķirt gandrīz 23 miljardus eiro sadarbībai ar nabadzīgākajām pasaules valstīm. Efektīvi izmantojot līdzekļus, EAF var kļūt par galveno instrumentu veiksmīgai Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanai. Šā iemesla dēļ pirmajam Tūkstošgades attīstības mērķim – galējās nabadzības un bada izskaušanai – vajadzētu kļūt par absolūtu Eiropas prioritāti. Tādēļ mums ir jānodrošina, lai izpildes regulējums būtu vērsts uz šā mērķa sasniegšanu, nosakot to par prioritāru attiecībā pret citiem sociālajiem mērķiem. Arī citi mērķi ir būtiski, bet mums nepārtraukti ir jāpatur prātā, ka prioritāte ir galējās nabadzības izskaušana.

Otrkārt, lai uzlabotu saskaņotību, pārskatāmību un efektivitāti Eiropas sadarbībai attīstības jomā, EAF ir jāiekļauj Eiropas Savienības budžetā. Jautājums par EAF iekļaušanu budžetā ir jāizskata finanšu plāna pārskatīšanas laikā. Es esmu pārliecināts, ka dažas dalībvalstis baidās no šāda risinājuma, bet Attīstības komitejas un, iespējams, pat Eiropas Parlamenta skatījumā nav šaubu, ka šāds risinājums sniegtu pozitīvus rezultātus attiecībā uz Eiropas attīstības politiku.

  Zita Pleštinská (PPE-DE). - (SK) Dāmas un kungi, tikšanās ar Visāfrikas Parlamenta priekšsēdētāju Gertrude Mongella Eiropas Parlamentā atstāja uz mani ļoti spēcīgu iespaidu.

Tikšanās laikā Eiropas Parlamentā Gertrude Mongella teica šādus vārdus: „Eiropai Āfrikā ir ļoti būtiska loma. Eiropas klātbūtnei Āfrikā ir sena vēsture – gan pozitīva, gan arī negatīva. Eiropai ir tehnoloģijas; Eiropai ir resursi; Eiropa uzkrāj zinātnisko pieredzi. Eiropai var būt būtiska loma. Vēl vairāk – Eiropa nevar atļauties pastāvēt bez Āfrikas.”

Es uzskatu, ka 10. Eiropas Attīstības fonds (2008.–2013. gads) ir būtisks instruments, kas nodrošinātu Eiropas Savienības un tās dalībvalstu politisko saistību izpildi attiecībā uz palīdzības sniegšanu attīstības jomā. Tieši tādēļ es aicinu Eiropas Savienības dalībvalstis un ĀKK valstis, kuras vēl nav ratificējušas Iekšējo nolīgumu un grozīto Kotonū nolīgumu, to izdarīt, cerot, ka tādējādi fonda īstenošanu varētu uzsākt pēc iespējas drīzāk.

  Louis Michel, Komisijas loceklis. − (FR) Priekšsēdētājas kundze, mana runa būs ļoti īsa, jo es vēl neesmu pateicis visu, kaut gan būtībā es sniedzu atbildes uz vairākiem jautājumiem pirmās runas laikā.

Es vēlos atgriezties pie M. A. Carlotti kritikas – protams, lielā mērā pamatotas kritikas – attiecībā uz to, ka laikā, kad mēs vairāk kā jebkad agrāk sastopamies ar problēmām attīstības jomā, jāsaka, ka mūsu dalībvalstis samazina attīstībai sniegtās palīdzības apmēru. Patiesībā mēs zaudēsim EUR 1 700 000 000 – pirmo reizi līdzekļu apjoms ir samazināts. Tā ir ļoti liela summa. Iedomājieties, kāds ieguvums tas varētu būt jaunattīstības valstu slimnīcām, ārstiem un skolotājiem. Tādēļ, M. A. Carlotti, Eiropas Padomes priekšlikums ir tāds, ka dalībvalstīm ir jāapstiprina saistības, ko tās, ja jūs atceraties, uzņēmās 2005. gadā un jāpiekrīt pārejas plāna izstrādei, kurā jāatspoguļo, kādā veidā tās plāno sasniegt 2010. un 2015. gadan noteiktos mērķus. Es domāju, kā tādējādi dalībvalstis būs spiestas pildīt saistības, ko tās uzņēmušās.

Otrkārt, A. Hutchinson, jums ir pilnīga taisnība par procentuālo daļu. Es tikai vēlos teikt, ka lauksaimniecībai un lauku attīstībai no 9. EAF tika piešķirti 650 miljoni eiro un ka 10. EAF šiem mērķiem ir paredzēts 1 miljards 250 miljoni eiro. Tas ir absolūts, nevis procentuāls pieaugums, jums ir taisnība. Turklāt sākotnēji lauksaimniecību izvēlējās četras valstis, bet tagad to ir 25. Tomēr ar to vēl nepietiek, mērķi nav pietiekami ambiciozi, un mums patiešām bija jāpieliek lielas pūles, lai panāktu, ka dažas valstis piekrīt šādai pieejai.

Attiecībā uz EPN mēs vienmēr satiekoties apmaināmies viedokļiem par šo tēmu. Tomēr ir jau pārāk vēls, un tādēļ lielā mērā ir zudis mans entuziasms attiecībā uz šo jautājumu. Tomēr, neskatoties uz to, es tikai vēlos apstiprināt informāciju, kas jums patiks. Es vienmēr esmu teicis, ka tām valstīm, kuras neparaksta EPN, pilnīgi noteikti netiks piemērotas finansiālas sankcijas un ka šīs divas lietas pilnīgi noteikti nav saistītas. Mēs nekādā ziņā neizmantosim budžetu vai tā īstenošanu, lai izdarītu spiedienu vai piespiestu šīs valstis parakstīt EPN. Mēs to vienmēr esam teikuši, un šai saistībā nekas nemainīsies.

Attiecībā uz ratifikāciju, man šķiet, ka D. Budreikaité pieskārās šim jautājumam. Uz šo dienu visas Eiropas Savienības dalībvalstis ir ratificējušas dokumentu. Ratifikāciju vēl ir jāveic piecām partnervalstīm. Es ceru, ka tas tiks izdarīts līdz mēneša beigām, lai process varētu sākties jūnijā.

Es vēlos atkārtoti paust savu uzskatu, ka Eiropas Attīstības fonda iekļaušana budžetā neapšaubāmi uzlabotu mūsu darbības efektivitāti, nodrošinātu demokrātisku kontroli, ļautu iesaistīties un pārvaldīt šo attīstības politiku tāpat, kā citas politikas. Pēc manām domām, fonda iekļaušana budžetā ievērojami paplašinātu darbības jomu, palielinātu atsaucību, uzlabotu leģitimitāti un ticamību. Es ceru, ka mums izdosies pārliecināt tās valstis, kuras vēl joprojām ir pret šādu risinājumu.

  Marie-Arlette Carlotti, referente. − (FR) Paldies jums par šīm debatēm un par to, ka aizkavējāties tik ilgi. Paldies jums, komisāra kungs. Es vēlos teikt, ka attiecībā uz oficiālo palīdzību attīstības jomā Parlaments jūs pilnībā atbalsta. Es esmu lasījusi jūsu sniegtos komentārus presē; es zinu, ka bija nepieciešama drosme, lai paustu nostāju attiecībā uz noteiktiem jautājumiem.

Tomēr es vēlos atgriezties pie diviem jautājumiem. Pirmkārt, pie stimulējuma. Kā jau jūs zināt, attiecībā uz šo instrumentu joprojām pastāv daudz neskaidrību. Lēmumu pieņemšanas procedūra nav skaidri noteikta. Netiek veikta padziļināta pārbaude un nav nodrošināta informācijas sniegšana Eiropas Parlamentam vai Apvienotajai parlamentārajai asamblejai, vai dalībvalstu parlamentiem un, kā jau es teicu iepriekš, problēmas mums rada noteikti pārvaldības kritēriji. Es neatkārtošos, bet es domāju, ka šādas neskaidrības var novērst, tikai nodrošinot ārējo kontroli ārpus Komisijas, t. i., Eiropas Parlamenta, dalībvalstu parlamentu vai Apvienotās parlamentārās asamblejas kontroli attiecībā uz to, kādā veidā un pamatojoties uz kādiem nosacījumiem stimulējums tiek izmaksāts. Es arī uzskatu, ka šādai padziļinātai pārbaudei pilnīgi noteikti vajadzētu būt daļai no EAF īstenošanas procesa.

Attiecībā uz reģionālo integrāciju un ekonomisko partnerattiecību nolīgumiem es uzskatu, ka EPN finansējumam ir jāpapildina EAF finansējumu. Es dzirdēju, ko jūs teicāt šai saistībā. Tomēr mums ir nepieciešama skaidrība attiecībā uz finansējuma pārdali un integrēto reģionālo programmu sadalījumu starp reģioniem un ĀKK valstīm. Mēs ticam jūsu teiktajam, ka tie nav jauni nosacījumi, bet mums ir nepieciešama šāda veida garantija un precizitāte. Jebkurā gadījumā liels jums paldies, ka aizkavējāties tik ilgi.

(Aplausi.)

  Priekšsēdētājs. – Debates ir slēgtas.

Balsojums notik trešdien, plkst. 11.30.

Rakstiski paziņojumi (142. pants)

  Tokia Saïfi (PPE-DE), rakstiski. − (FR) 10. EAF nodrošina ilglaicīgu pamatu Eiropas Savienības un ĀKK valstu sadarbībai. Tā budžets ir 22,7 miljardi eiro 2008.–2013. gada periodam un tas ir paredzēts palīdzības sniegšanai pasaules nabadzīgākajām un mazāk aizsargātajām valstīm. Lai nodrošinātu šā fonda, kurš ir Eiropas attīstības politikas finanšu instruments, efektivitāti, mums ir nepieciešams kas vairāk par nevienlīdzīgām dalībvalstu iemaksām, un tas ir jāintegrē Kopienas budžetā. Eiropas palīdzības līdzekļu iekļaušana budžetā patiesībā sniegtu noteiktas priekšrocības tādēļ, ka palīdzībai ĀKK valstīm tiktu piemēroti tādi paši programmēšanas un pārvaldības noteikumi, kā citiem Eiropas Savienības instrumentiem, kas paredzēti ārējai izmantošanai, tādējādi uzlabojot sadarbības attīstības jomā saskaņotību, pārskatāmību, efektivitāti un demokrātisko kontroli. Mums ir jāatmet ideja par „vēsturiskajām saiknēm” starp noteiktām dalībvalstīm un aizjūras zemēm un teritorijām, un jānosaka Āfrika un attīstība par visas Eiropas Savienības prioritāti. Ja Eiropas Savienība vēlas, lai šīs politikas un programmas būtu efektīvas, tai ir jāturpina modernizēt ārējais atbalsts un no 2009. gada jāiekaļ EAF Kopienas budžetā.