Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2007/2138(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumentu lietošanas cikli :

Iesniegtie teksti :

A6-0042/2008

Debates :

PV 22/04/2008 - 17
CRE 22/04/2008 - 17

Balsojumi :

PV 23/04/2008 - 4.8
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P6_TA(2008)0171

Debates
Trešdiena, 2008. gada 23. aprīļa - Strasbūra Publikācija "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī"

6. Balsojumu skaidrojumi
PV
  

Mutiskie balsojumu skaidrojumi

 
  
  

- Ziņojums: Etelka Barsi-Pataky (A6-0144/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Zuzana Roithová (PPE-DE). - (CS) Priekšsēdētāja kungs, ļaujiet piebilst pāris vārdu manis vakar teiktajam debatēs par vienu no lielākajiem Eiropas kopīgajiem projektiem saistībā ar Galileo navigācijas sistēmu. Es ļoti novērtēju to referentu darbu, kuri ir panākuši kompromisa risinājumu gan Parlamentā, gan arī darbā ar Padomi un Komisiju un kuriem mums ir jāpateicas par to, ka šodien varam pielikt punktu ieilgušajām diskusijām. Mums ir jāizlemj, kur atradīsies Galileo uzraugiestāde. Es vēlreiz gribu uzsvērt, ka Čehijas Republika ir gatava un ir piemērota kandidāte. Es ticu, ka solījums izvietot jaunas Eiropas Savienības iestādes jaunajās dalībvalstīs beidzot piepildīsies.

 
  
MPphoto
 
 

  Christopher Heaton-Harris (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs, es balsoju pret šo ziņojumu. Es dzirdēju tās debates, kuras minēja iepriekšējā runātāja, un es esmu šausmās par to, ko dzirdēju: nejēdzīgs likmju karš par neeksistējošu aģentūru. Mēs radām jaunu satelītsistēmu, jo Eiropas Savienībai ir nepieciešama kāda moderna dārglieta — šis Galileo projekts ir kā spīgulis Eiropas Savienībai. Tas ir dārgs; tas nav īpaši vajadzīgs; tas ir konkurencei naidīgs; mums bija vienošanās ar Ķīnu, un jau darbojas krievu sistēma un GPS. Eiropai nav vajadzīga šī sistēma, tomēr mēs grasāmies par to maksāt.

Kā redzējām balsojumā par budžeta izpildes apstiprināšanu vakar, mēs neizsekosim, kā nauda šai konkrētajai sistēmai tiek tērēta, un tāpēc mēs tērēsim miljoniem Eiropas nodokļu maksātāju eiro un mārciņas. Tas noraida uzskatu, ka mēs šajā nejēdzīgajā sistēmā esam nokļuvuši tikai tāpēc, ka tā no mūsu puses būtu kāda iedomība.

 
  
MPphoto
 
 

  Syed Kamall (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs, klausoties vakardienas debatēs, es domāju par „Queen” dziesmu „Bohemian Rhapsody” un tiem nemirstīgajiem vārdiem — „Galileo, Galileo”. Uz es aizdomājos par dziesmas tekstu. „Vai tā ir realitāte? Vai tā ir tikai fantāzija? Pieķerts lavīnā, bez iespējas aizbēgt no realitātes, Atver acis, Paskaties, ko redzi debesīs!” Ieradās ķīnieši. Viņi ieraudzīja. Viņi devās prom un tagad būvē paši savu sistēmu. Krievi modernizē savu sistēmu, Glonas, un bez tā visa arī amerikāņu GPS, kas jau tiek izmantota bez maksas, ir pilnīgota tā, lai būtu precīzāka un ērtāka lietošanā.

Mums nevajadzētu šķiest nodokļu maksātāju grūti pelnīto naudu par ceturto satelītsistēmu, kas ne ar ko nav pārāka pār iepriekšējām. Ja varu izteikties metaforas vārdiem, tad „notrieksim šo nevajadzīgo putnu debesīs”. Es balsoju pret šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Roger Helmer (NI). - Priekšsēdētāja kungs, es arī balsoju pret E. Barsi-Pataky ziņojumu. Tas ir vienkāršs politiskas iedomības projekts, līdzīgi kā eiro, un tāpat kā eiro tam nav ekonomiska un nekāda tehniska attaisnojuma. Tas ir nevajadzīgs; tas ir liekvārdīgs; tas jau tagad ir nolemts iznīcībai.

Kā jau mani kolēģi norādīja, privātais sektors ieradās, apskatīja un nolēma, ka neko no tā nevēlas, jo tas nešķita noderīgs. Ķīnieši ieradās, apskatījās, aizņēmās labākās idejas un nolēma, ka var panākt labāku rezultātu pašu spēkiem, un, ņemot vērā potenciālo globālās pozicionēšanas sistēmas militāro pielietojumu, tam, ka ķīnieši ir aizgājuši un to izdarījuši, vajadzētu likt mums apstāties un sākt bažīties.

Mums nevajadzētu šķiest nodokļu maksātāju naudu par tik bezjēdzīgu politisku rīcību.

 
  
MPphoto
 
 

  Daniel Hannan (NI). - Priekšsēdētāja kungs, kad Galileo projekts tika uzsākts, prezidents J. Chirac to aprakstīja kā nepieciešamu cīņā pret ASV tehnisko imperiālismu. Patiesībā tas ir vienīgais iespējamais arguments. Man nav nekāda nodoma atkārtot to, ko esam jau iepriekš dzirdējuši no maniem trim godājamajiem draugiem: tam nav ekonomiskas jēgas; tam nav tehniskas jēgas; mēs par brīvu varam izmantot amerikāņu GPS.

Tas, uz ko vēlos vērst uzmanību — un es uzrunāju savus kolēģus šajā Parlamentā, jo es nedomāju, ka jums ir jābūt eiroskeptiķiem, lai par to raizētos — ir šis: pavērojiet, kas notika vakardienas debatēs, kad mans godājamais draugs, Heaton-Harris kungs, jautāja mums, par ko mēs balsosim, un neviens šajā sēžu zālē nespēja nosaukt aģentūru, par kuru bijām balsojuši.

Jūs sev neizdarāt pakalpojumu, pat ne kā Eiropas projekta atbalstītāji, ja savu nodokļu maksātāju naudu ieguldāt shēmās ar „Eiropa – pareizi vai nepareizi” attieksmi, neapstājoties, lai paraudzītos, vai tā maz tiek efektīvi tērēta, pazudusi vai nozagta. Es vēršos pie visiem saviem kolēģiem ar lūgumu censties no sava skatpunkta lietderīgi izmantot nodokļu maksātāju naudu.

 
  
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētājs. − Paldies. Vairs neviens nav pieteicies runāt vai izteikties par šī ziņojuma balsojuma skaidrojumiem, un tāpēc, pirms ķeramies pie nākamā darba kārtības punkta, es gribētu izmantot izdevību un atvadīties no Lombardo kunga un novēlēt viņam veiksmi jaunajā amatā.

 
  
  

- Ziņojums: Erik Meijer (A6-0059/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Árpád Duka-Zólyomi (PPE-DE). - (HU) Paldies, priekšsēdētāja kungs. Es atbalstīju ziņojumu par Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku, jo tas raida ļoti svarīgu signālu maķedoniešiem. Šī valsts ir ļoti attīstījusies kopš 2007. gada ziņojuma. Ekonomiskie rādītāji ir labi, un likumdošanas jomā arī ir panākumi. Konsenss nozīmē iekšējās politikas attīstību, to, ka valsts un etniskās kopienas spēj līdzāspastāvēt. Ar atbilstošu Ohridas pamatnolīguma un Badintera principa apstiprināšanu politiskajām problēmām rodas jauna jēga, atbalstot proporcionālu minoritāšu identitātes atspoguļojumu un saglabāšanu. Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas attīstība ir sarežģīta, un 2005. gadā valsts pieteica savu kandidatūru dalībai ES. Negatīvais vēstījums Bukarestes NATO sammitā, kur Grieķijas sīkumainajai un neloģiskajai rīcībai bija galvenā nozīme, nesa neveiksmi. Esmu pārliecināts, ka Eiropas Savienībai nomenklatūra nebūs šķērslis dalības piešķiršanai, un es priecājos, ka Parlaments ir spējis par to vienoties. Mūsu lēmums būs kā pozitīvs vēstījums, jo ES kavēšanās un atraidījumi ir likuši šai valstij vilties. Ir laiks sākt īstas un patiesas sarunas ar šo valsti. Paldies par uzmanību.

 
  
MPphoto
 
 

  Gyula Hegyi (PSE). - (HU) Es ar nelielām bažām balsoju par Maķedonijas ziņojumu. Tas tiesa, ka esam izveidojuši arvien vairāk prasību Bijušajai Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikai, bet vai mēs tiešām darām visu iespējamo eiroatlantiskās integrācijas interesēs? Kosovas neatkarības attīstībā un Maķedonijas veto dalībā NATO varētu slēpties briesmas. Minoritāšu separātisti un vairums nacionālistu varētu viegli izjaukt trauslo līdzsvaru Maķedonijā. Eiropas Savienība un Amerikas Savienotās Valstis bieži iejaucas Maķedonijas politikā, mēs sagaidām un pieprasām daudzus neizplatītus pasākumus no Maķedonijas valdības. Tas sevī ietver atbildību, mēs paši esam atbildīgi par stabilitāti šajā mazajā valstī un par tās Eiroatlantijas integrāciju. Būtu vēlams, lai ikviens šo pienākumu uztvertu nopietni.

 
  
MPphoto
 
 

  Bernd Posselt (PPE-DE). - (DE) Priekšsēdētāja kungs, šodienas balsojums ir izšķirošs, lai Maķedonija drīzāk varētu pievienoties Eiropas Savienībai. Par šo panākumu ir jāpateicas prezidenta Boris Trajkovski centieniem, kurš bija personisks un visas Eiropas draugs un kurš vadīja notikumu gaitu, bet tas ir milzīgs panākums arī Maķedonijas valdībai un tās premjerministram N. Gruevski un ārlietu ministram A. Milososki, kas ir dibinājuši draudzības visā Eiropā šai Eiropas valstij: valstij, kurā ir lieliska minoritāšu politika, kurā ir izcila attīstība un kurai mēs vēlamies sniegt milzīgu atbalstu.

Ļaujiet runāt skaidru valodu: es aicinu savus grieķu kolēģus beidzot atkāpties no nosaukuma problēmas. Šis Parlaments šodien ir paudis viedokli, ka noraida jebkādu blokādi nosaukuma dēļ un ka divpusējas problēmas nevar kļūt par šķērsli valsts pievienošanai ES. Šādu vēstījumu šodien ir paudis vairākums šajā Parlamentā, un tas ir spēcīgs to valdību sitiens, kuras bloķē šo procesu. Es vēršos pie visiem ar lūgumu izbeigt šo blokādi Eiropas interesēs.

Maķedonija ir Eiropas valsts, un mēs ceram, ka pievienošanās sarunu uzsākšanas datums tiks noteikts līdz šī gada beigām.

 
  
  

- Ziņojums: Ana Maria Gomes (A6-0080/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Zuzana Roithová (PPE-DE). - (CS) Priekšsēdētāja kungs, ļaujiet izteikties par vakardienas debatēm. Vairums no mums brīdināja, ka ķīniešu alkas pēc Āfrikas naftas, ieroču apmaiņa pret naftu, atbalsta korupciju un diktatorisko režīmu un saasina nabadzību. Turklāt miljardiem ķīniešu produktu pārpludina Āfriku, padarot afrikāņu produktus bezcerīgi konkurētnespējīgus. Šī tā sauktā beznosacījumu politika kļūst par arvien lielāku šķērsli, lai sasniegtu Tūkstošgades mērķus bada un nabadzības izskaušanai jaunattīstības valstīs. Biju pārsteigta par komisāra L. Michel emocionālo paziņojumu, ka, ja Komisijai būtu politiska vara, tā apvienotos ar Ķīnu, un par to, ka viņš aizstāvēja Ķīnas tiesības īstenot tās atšķirīgo beznosacījumu ārpolitiku par spīti tam, ka Ķīna ir ANO Drošības padomes dalībvalsts, un kā tādai tā ir atbildīga par attīstību pasaulē gluži tāpat kā Eiropas Savienība. Es iebilstu šādam Komisijas locekļa uzskatam.

 
  
MPphoto
 
 

  Czesław Adam Siekierski (PPE-DE). - (PL) Priekšsēdētāja kungs, Ķīnas nozīme globālās ekonomikas attīstībā ir ļoti svarīga. Ķīna ir arī veiksmes simbols Āfrikas iedzīvotājiem.

Pēdējos 25 gados Ķīna ir radījusi iespējas 400 miljoniem tās iedzīvotāju, paglābjot tos no galējas nabadzības. Turklāt vairāk nekā 200 miljoni ķīniešu ir nokļuvuši vidusšķirā. Tāpēc Ķīnai ir lieliska pieredze ekonomiskās attīstības nodrošināšanā. Tiek sagaidīts, ka tas atstās pozitīvu ietekmi arī uz Āfrikas valstīm. Tiek lēsts, ka tirdzniecība starp Āfriku un Ķīnu ir palielinājusies no 4 miljoniem ASV dolāru 1995. gadā līdz 55 miljoniem 2006. gadā. Āfrika Ķīnai nozīmē svarīgu izejmateriālu avotu. Ķīnas ekonomikai ir nepieciešama arvien pieaugoša enerģijas un izejmateriālu piegāde. Tāpēc Ķīna dara visu iespējamo, lai panāktu pastāvīgu klātbūtni Āfrikā.

 
  
MPphoto
 
 

  Syed Kamall (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs, man ir īpaša interese par šo ziņojumu, jo savā iepriekšējā profesionālajā jomā es akadēmiski pētīju gan Ķīnas tiešās ārvalstu investīcijas, ienākošās un izejošās, un Āfrikas investīcijas un attīstību.

Runājot par ziņojumu — patiesībā tas ir diezgan atzīstams ziņojums, un, manuprāt, ES un tās dalībvalstīm vajadzētu atzinīgi vērtēt Ķīnas investīcijas Āfrikā, it īpaši investīcijas infrastruktūrā, jo investīcijas infrastruktūrā ļauj vietējiem uzņēmējiem un iedzīvotājiem tapt turīgākiem un izkļūt no nabadzības.

Vienlaikus mums ir jāapzinās ķīniešu slāpes un izsalkums pēc dabas resursiem — viņu tādiem kā resursu meklēšanas motīviem. Mums jācenšas sadarboties ar Ķīnu un risināt šos jautājumus, it īpaši, ja jāsadarbojas ar nepatīkamām valdībām.

Manas bažas par Ķīnas politiku slēpjas tajā, ka tā izposta ES centienus un citu palīdzības sniedzēju centienus piedāvāt nosacītību vai noteikt palīdzības piešķiršanu. Mēs varam ieteikt jebkādus nosacījumus palīdzības piešķiršanai, lai nodrošinātu labāku pārvaldību, bet ķīnieši ienāks un tos izpostīs.

Kopumā ziņojums ir atzīstams, un es balsoju par to.

 
  
  

Rakstiskie balsojumu skaidrojumi

 
  
  

- Ziņojums: Geringer de Oedenberg (A6-0089/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Jean-Pierre Audy (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Es balsoju par Geringer de Oedenberg kundzes ziņojumu, iesakot, lai priekšlikums par Padomes regulas kodificētas versiju par Līguma 81. panta 3. punkta piemērošanu konkrētu nolīgumu, lēmumu un saskaņotu darbību kategorijām starp līnijpārvadātāju uzņēmumiem (konsorcijiem) tiktu apstiprināts pirmajā lasījumā koplēmuma procedūrā.

Tā kā tam ir sakars ar kodifikācijas procedūru, šo priekšlikumu nevajadzēja „oficiāli” grozīt parlamentārajā komitejā, un tā arī to nedarīja. Tomēr es izmantošu šo iespēju runāt balsojumu skaidrojumos, lai izteiktu pārsteigumu par Eiropas Savienības kavēšanos to tekstu kodificēšanā, kuri ir grozīti vairākkārt un nu jau ir kļuvuši ārkārtīgi grūti uztverami un piemērojami. Kodificēšanas process ir noteikts 1994. gada 24. decembra iestāžu nolīgumā, kura pamatā ir Eiropas Padomes 1994. gadā izteikts politisks nodoms, kas paredz paātrinātu procedūru ātrai kodificētu instrumentu pieņemšanai.

Es nelokāmi atbalstu nepieciešamību kodificēt noteikumus. Tas ir obligāts priekšnoteikums demokrātijai, tiesiskumam, studentu apmācībai, iedzīvotāju un praktizējošu juristu u. c. spējai pienācīgi piemērot tiesību aktus.

 
  
  

- Ziņojums: Arlene McCarthy (A6-0150/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Jean-Pierre Audy (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Es atzinīgi vērtēju kopējās nostājas pieņemšanu, lai atrisinātu ieilgušu problēmu saistībā ar starpniecību civilās un komerciālās jomās, pat ja šī direktīva attiecas tikai uz pārrobežu gadījumiem, pamatojoties uz EK 65. panta ierobežojošo interpretāciju, bet ar plašāku strīdu definīciju.

Tomēr es paužu nožēlu, ko kopējā nostāja neļauj direktīvu ieviest ar brīvprātīgiem nolīgumiem starp pusēm, pat ja tiesa, ka dalībvalstu noteikumus par tiesvedību ne vienmēr var grozīt ar nolīgumiem starp pusēm. Kopumā šī kopējā nostāja ir vērtējama atzinīgi. Tā ir palikusi uzticīga sākotnējam mērķim, kura būtība bija atvieglot strīdu atrisināšanu tiesvedības ceļā un veicināt strīdu draudzīgu risināšanu, izmantojot starpniecību un nodrošinot apmierinošu saikni starp starpniecību un tiesvedību.

 
  
  

- Ziņojums: Etelka Barsi-Pataky (A6-0144/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Jean-Pierre Audy (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Es balsoju par E. Barsi-Pataky ziņojumu, ar kuru tiek ieteikts, pēc tā grozīšanas, ka grozītais Eiropas Parlamenta un Padomes regulas priekšlikums par turpmāku Eiropas satelīta radionavigācijas programmu (EGNOS un Galileo) ieviešanu tiktu apstiprināts.

Es apsveicu Jacques Barrot, Komisijas priekšsēdētāja vietnieku transporta jautājumos, par viņa nelokāmību, saprotamo pieeju un viņa apķērību un politisko pārliecību šajā grūtajā jautājumā. Valsts sektors ir izglābis rūpniekus, kas bija strupceļā pieņemamās stratēģijas dēļ, it īpaši saistībā ar finanšu riskiem. Pateicoties visu apņēmībai, īpaši Eiropas Parlamentam, ir bijis iespējams paaugstināt 100% valsts finansējumu līdz 3,4 miljardu eiro apmēram. Tāpēc tieši iedzīvotāju pārstāvji ir atbildīgi par šīs krīzes risinājumu, ieskaitot 2014. gadā paredzēto nodošanu ekspluatācijā un satelītu izvietošanu līdz 2013. gadam. Šis gadījums pierāda nepieciešamību ātri pieņemt lēmumus par Eiropas līdzekļiem, kurus jāliek lietā, lai finansētu valstu investīcijas, kad privātais tirgus ir palicis gribot.

 
  
MPphoto
 
 

  Charlotte Cederschiöld un Gunnar Hökmark (PPE-DE), rakstiski. − (SV) Mēs esam pieņēmuši Padomes un Parlamenta priekšlikumu saistībā ar EGNOS un Galileo satelītu radionavigācijas programmām, par kurām Parlaments jau ir, pretēji mūsu viedoklim, izlēmis budžeta jautājumā. Mēs uzsveram, ka bijām pret to, ka līdzekļi no pētījumu budžeta tiek izmantoti šiem projektiem. Turklāt mēs esam lūguši Komisiju ziņot par to, kā tā plāno izveidot komerciālu finansējumu šiem projektiem.

Tomēr mēs atzinīgi vērtējam to, ka apspriestais priekšlikums dod iespēju Eiropas Parlamentam novērtēt un ietekmēt projektus.

 
  
MPphoto
 
 

  Carlos Coelho (PPE-DE), rakstiski. − (PT) Eiropas Globālā navigācijas satelītu sistēma (GNSS) kā pirmā Kopienas infrastruktūra tās ar kosmosu saistītā un tehnoloģiskā rakstura dēļ var tikt īstenota tikai ar kopīgu gribu. Eiropas GNSS sastāv no divām programmām: EGNOS un Galileo. GNSS nozīmīgums slēpjas tajā, ka tā ir alternatīva un papildinoša sistēma ASV un Krievijas sistēmām. Mērķī ir iekļauts stratēģiskais, ekonomiskais, rūpnieciskais un drošības aspekts, kā arī daudz interešu, kuras dalībvalstis nespēj panākt vienas.

Tā kā šī būs pirmā programma, kur būs iesaistīts Kopienas finansējums un infrastruktūra, Parlamentam un Padomei būs paaugstināta atbildība par izvietošanas regulēšanu un programmu darbību.

Iepriekš minēto iemeslu dēļ un tā kā šis projekts iezīmēs vēsturisku un stratēģisku robežzīmi tehnoloģiskajā progresā un Eiropas Savienības neatkarībā, GNSS un iepriekš minētais ziņojums ir pelnījis manu pilnīgu atbalstu, jo tie rada turpmāku risinājumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Nils Lundgren (IND/DEM), rakstiski. − (SV) Galileo ir piemērs apjomīgam tehniskajam projektam, ko neviena dalībvalsts saviem spēkiem nevar īstenot. Es jau no sākuma biju pozitīvi noskaņots par to, ka šis projekts tiek finansēts no ES budžeta. Diemžēl ir kļuvis skaidrs, ka ES nav spējusi pienācīgi veikt šo milzīgo uzdevumu. Referente par iemeslu min „iekšēju nesaprašanos”. Manuprāt, tas ir ļoti nožēlojami, un es saprotu, ka Padome nav spējusi pieņemt milzīgo budžeta pieaugumu. Tieši Komisijas ziņā ir piedāvāt apmierinošāku finanšu risinājumu šim svarīgajam projektam.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (PSE), rakstiski. − Es atzinīgi vērtēju beidzot iespējamo Galileo darbības uzsākšanu. Barsi-Pataky kundzes ziņojums par turpmāku Eiropas satelīsu radionavigācijas programmu īstenošanu signalizē par attīstību, labumiem, ko varēs just jomās, sākot no Eiropas kosmosa politikas, pētījumu un inovāciju politikas līdz kopējai ārlietu un drošības politikai un Eiropas drošības un aizsardzības politikai. Es balsoju par šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. (DE) GPS jau sniedz daudzus pakalpojumus, kurus varētu piedāvāt Eiropas satelītu radionavigācijas programma Galileo. Tomēr mēs nedrīkstam ļaut sev kļūt atkarīgiem no radionavigācijas monopola, kura pamatā ir satelīti, kurā dominē ASV un kuru izveidoja ASV militāristi. Pat GPS satelītu maršruti tiek veidoti tā, lai pirmām kārtām nodrošinātu to, ka zonās, kurās ASV veic militārās operācijas, ir labs pārklājums. Mūsu pašu sistēma ļaus mums noteikt Eiropai vislabāko iespējamo maršrutu izveidi.

Ņemot vērā projekta stratēģisko nozīmi, es balsoju par ziņojumu, lai gan jautājums par finansējumu vēl pilnībā nav atrisināts.

 
  
MPphoto
 
 

  Teresa Riera Madurell (PSE), rakstiski. − (ES) Tā kā priekšsēdētājs pārtrauca manu runu, laika ierobežojumu piemērojot man striktāk, nekā citiem, es gribētu pateikt vēl pāris komentāru. Mums noteikti ir jāpriecājas par iestāžu apņemšanos pārvarēt visus ar projekta īstenošanu saistītos šķēršļus. Mēs beidzot varam sākt garantētu Galileo izvietošanas posma plānošanu. Tāpat mēs ļoti priecājamies par darbu, kas veikts, lai dalība programmā būtu pēc iespējas daudzpusīgāka.

Kad esmu to pateikusi, es tagad vēlos pieminēt vienu svarīgu lietu: projekta civilais raksturs ir būtisks nosacījums, lai nodrošinātu darbību pārskatāmību. Eiropas sistēmu neatkarība dos iespēju izdot sertifikātus par lietotājiem piegādātajiem pakalpojumiem un sniegs garantētu kvalitāti. Šie nosacījumi ir būtiski jaunu komerciālu iekārtu attīstībā, sniedzot lielisku iespēju MVU, un tiem ir milzīgs vides un sociālais potenciāls. Navigācija aklajiem, visērtāko maršrutu plānošana invalīdiem, palīdzība tiem, kas cieš no Alcheimera slimības , vai ātra ārkārtas situācijās nonākušu cilvēku atrašana ir piemēri tam, kā iekārtas var uzlabot dzīvi.

Eiropas Parlaments ir pilnībā atbalstījis Galileo ar likumdošanas un budžeta procedūrām un ir skaidri nosaucis to par stratēģisku projektu.

 
  
MPphoto
 
 

  Lydia Schenardi (NI), rakstiski. – (FR) Būs pagājuši vienpadsmit sāpīgas neizlēmības un politisku un administratīvu nesaprašanos pilni gadi, līdz esam nonākuši līdz risinājumam Eiropas satelītu radionavigācijas sistēmas izveidei. Kavēšanās, ko izraisīja izvēlētās metodes — arī valsts un privātā sektora partnerattiecības, starptautiska sadarbība ārpus Eiropas Savienības robežām, būtiska visu dalībvalstu dalība, Eiropas Komisijas noteiktā loma — tiek lēsts, ka tā ilga piecus gadus. Ja šie principi un metodes būtu piemērotas tehnoloģiskajiem un industriālajiem riskiem, piemēram Airbus un Ariane, Eiropai droši vien tagad nebūtu savu gaisa kuģu ražotāju vai kosmosā nogādātāju.

Lai gan beigu rezultāts nav pilnībā apmierinošs, ir daudzas mācības, ko varam no tā gūt. Lielus stratēģiskus projektus var uzsākt tikai jaunās jomās, kurās privātais sektors nevar vai nevēlas uzņemties riskus, ja valsts iestādes ir vienīgās lēmumu pieņēmējas un finansētājas, jo šajos projektos ir iekļauts politiskais redzējums, nevis tikai ekonomiskā loģika. Otrkārt, šāda veida projektos nepieciešamība izlauzties cauri Kopienas iestādēm un procedūrām izrādījās kavēklis un negatīvs faktors, iznākumā radīja ideoloģiskus ierobežojumus, kuros sadarbība starp valdībām izrādījās efektīva. Cerēsim, ka gūtās mācības tiks liktas aiz auss.

 
  
MPphoto
 
 

  Silvia-Adriana Ţicău (PSE), rakstiski. − (RO) Es balsoju par ziņojumu saistībā ar Padomes regulas grozījumu saistībā ar Eiropas satelītu radionavigācijas programmu īstenošanas turpināšanu. Galileo projektam būs dažādi pielietojumi, un to izmantos satiksmes kontrolē, transporta loģistikā, dabas katastrofu novēršanā un to seku likvidēšanā, komerciālos un valdības dienestos.

Kopš pirmajām debatēm par Kopienas budžetu 2008. gadam Eiropas Parlaments ir uzskatījis šo projektu par prioritāti un pieprasījis nepieciešamā finansējuma piešķiršanu un starptautiskā nolīguma pārskatīšanu, lai to īstenotu. No 2009. gada sāks darboties EGNOS programma, un Galileo programma arī sāks darboties līdz 2013. gada beigām.

Nepieciešamie budžeta līdzekļi, lai īstenotu Galileo projektus, tiek lēsti 3105 miljardu eiro apmērā laikposmam no 2007. – 2013. gadam. Eiropas Parlaments un Eiropas Savienība atzīst šī projekta nozīmi un atbalsta tā sasniegumus. Tāpēc Eiropas Komisijai ir regulāri jāziņo Parlamentam un Padomei par progresu projekta īstenošanā.

Es apsveicu referenti Barsi-Pataky kundzi par to, kā viņa ir strādājusi ar kolēģiem no visām politiskajām grupām pie šīs regulas.

 
  
  

- Ziņojums: Martine Roure (A6-0148/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Carlos Coelho (PPE-DE), rakstiski. − (PT) Minētās direktīvas mērķis ir izveidot vienotu statusu trešo valstu valstpiederīgajiem, kas likumīgi dzīvo ES teritorijā pēc piecu gadu likumīgas pastāvīgas atrašanās kādā ES dalībvalstī.

Pašreizējās iniciatīvas mērķis ir paplašināt direktīvas darbības jomu, iekļaujot tajā starptautiski aizsargātas personas, lai varētu tām piedāvāt juridisku noteiktību par viņu dzīvesvietu un tiesībām, kas pielīdzināmas tām, kādas ir ES valstpiederīgajiem.

Tomēr joprojām ir kāds trūkums, jo direktīva neparedz divpusēju atbildības attiecībā uz starptautisko aizsardzību atzīšanu un nodošanu citai dalībvalstij. Tas nozīmē, ka nebūs iespējams piešķirt trešo valstu valstpiederīgajiem tiesības uz brīvu pārvietošanos un apmešanos ES, tiklīdz ir atzīts viņu statuss. Šo atbildības nodošanas īstenošana joprojām notiek saskaņā ar 1951. gada Ženēvas Konvenciju un Eiropas Padomes Eiropas vienošanos par atbildības nodošanu attiecībā uz bēgļiem.

Ņemot vērā šo situāciju, ir būtiski nodrošināt, ka otra dalībvalsts ievēro nerepatriēšanas principu, lai konkrētā persona netiktu sūtīta atpakaļ uz valsti, kurā tai draud briesmas. Labākajā gadījumā šī persona ir jāsūta atpakaļ uz to dalībvalsti, kas sākotnēji tai piešķīra aizsardzību.

Attiecībā uz visiem pārējiem aspektiem, es uzskatu, ka ir jāievēro tie paši noteikumi un ka šīs personas ir jāpakļauj tādām pašām prasībām, kā tas teikts direktīvā.

 
  
MPphoto
 
 

  Bruno Gollnisch (NI), rakstiski. – (FR) Tas, ka Roure kundzes ziņojumu — tāpat kā direktīvu — ir paredzēts grozīt, nav pieņemami. Tas, ka atbalsta saņēmējiem var tikt piešķirta starptautiska ilgtermiņa rezidenta statusa aizsardzība, pat uz īsu laiku, neuzspiežot nekādus nosacījumus saistībā ar līdzekļiem vai minimālu integrāciju, pat ja šo statusu var iegūt tikai pēc piecu gadu ilgas pastāvīgas uzturēšanās valstī, ir neprāts.

Turklāt ieteiktie priekšlikumi ir līdzvērtīgi tam, lai pasargātu šīs personas no jebkāda veida deportācijas, arī deportācijas uz citu dalībvalsti, ja vien personas nav pieļāvušas smagus pārkāpumus. Tādējādi ir neiespējami liegt šīm personām tiesības uz pastāvīgu dzīvesvietu viņu izvēlētajā dalībvalstī, neņemot vērā viņu apstākļus un sociālo attieksmi. Šāda prerogatīva radītu precedentu saistībā ar valstu suverēnajām tiesībām izvēlēties, kurš var dzīvot to teritorijā, ar kādu statusu un kādos apstākļos atbilstīgi valsts sabiedrisko kārtībai un drošībai.

Visbeidzot — jūs visi zināt, ka starptautisko drošību piemēro, lai apietu jau tā vājo kontroli un imigrācijas ierobežojumus, kas patiesībā ir vistīrākajā mērā ekonomisks iemesls. Jūs jau būsiet manījuši, ka šādos apstākļos alternatīvajam aizsardzības statusam bieži vien tiek dota priekšroka bēgļa statusa vietā, jo tas ir īsāks un elastīgāks. Ja tā saņēmēji varēs kļūt par ilgtermiņa rezidentiem, tas turpmāk sekmēs imigrāciju.

 
  
MPphoto
 
 

  Hélène Goudin un Nils Lundgren (IND/DEM), rakstiski. − (SV) Ziņojumā ir vairāki priekšlikumi par to cilvēku integrāciju, kuriem ir piešķirta starptautiskā aizsardzība. Mēs būtu atbalstījuši šos priekšlikumus, ja balsošana notiktu Zviedrijas parlamentā.

Šajā sakarībā šie priekšlikumi ir daļa no Eiropas Kopējās patvēruma sistēmas izveides. Šajā ziņojumā vēstīts par pareizu virzienu attiecībā uz patvēruma politiku. Vienlaikus tas daļēji ceļ „Eiropas cietoksni”. ES ir apdraudējusi aizsardzību, kāda tā noteikta Ženēvas Konvencijā, uzņemoties atbildību par noteikšanu, kam tiks piešķirta aizsardzība un kādā veidā tas notiks.

Mēs neredzam citu alternatīvu, kā vien teikt „nē” visu veidu patvēruma politikai ES līmenī, jo citādi dalībvalstīm vairs nebūtu nekādas teikšanas jautājumā par šīs politikas attīstību. ANO konvencijām ir jāpaliek reglamentējošiem instrumentiem tiesību garantēšanā patvēruma meklētājiem starptautiskā sabiedrībā.

 
  
MPphoto
 
 

  Jens Holm, Esko Seppänen, Søren Bo Søndergaard un Eva-Britt Svensson (GUE/NGL), rakstiski. − Mēs šodien atturējāmies no balsošanas par M. Roure ziņojumu, lai gan būtībā mēs atbalstām ziņojumā pausto ideju: lai pārliecinātos, ka bēgļiem un personām, kam ir ļauts pastāvīgi uzturēties kādā valstī, pamatojoties uz īslaicīgas vai alternatīvās aizsardzības statusu, ir tādas pašas tiesības kā ilgtermiņa rezidentiem tajā valstī, kas ir Direktīvas 2003/109/EK darbības jomā. Tomēr mēs uzskatām, ka pašām dalībvalstīm ir jāizlemj šis jautājums, nevis ES.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (PSE), rakstiski. − Es atbalstu Roure kundzes ziņojumu par Direktīvas 2003/109/EK darbības jomas paplašināšanu, iekļaujot tajā starptautiski aizsargātas personas. Ziņojuma mērķis ir nodrošināt, ka starptautiski aizsargātām personām ir tādas pašas tiesības, kādas ir ES valstpiederīgajiem pēc piecu gadu ilgas likumīgas pastāvīgas atrašanās ES. Man tas šķiet loģisks iepriekšējās direktīvas grozījums, un es balsoju par šo ziņojumu.

 
  
  

- Ziņojums: Giusto Catania (A6-0073/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Alessandro Battilocchio (PSE), rakstiski. − (IT) Pateicoties narkotiku apkarošanas stratēģijai no 2005. – 2012. gadam, Eiropas Savienība ir ielikusi pamatus cīņai pret satraucošu fenomenu, kas kļūst arvien izplatītāks, īpaši visneaizskartākajās grupas, kas ir jaunieši un sievietes, un šis fenomens ir narkotiku izplatība Eiropā.

Tomēr nospraustajiem mērķiem ir jābūt sasniedzamiem, un šī iemesla dēļ ES ir vajadzīga pilsoniskās sabiedrības uzticēšanās, jo tai ir būtiska nozīme narkomānijas izplatības novēršanā.

Psiholoģiskā stabilitāte, pacientu turpmākā aprūpe pēc detoksikācijas veikšanas, alternatīva dzīvesveida radīšana sociālajā un nodarbinātības jomā: šie ir tikai daži no ieguvumiem, ko piedāvā rehabilitācijas centri, bezpeļņas iestādes un NVO, kas darbojas šajā sektorā.

Šī iemesla dēļ es kā referents ceru, ka papildus tiešam finansiālajam atbalstam kopienām, kas cīnās ar šo problēmu, tiks radīta atbilstīga fiskālā politika organizācijām, kas veic tā saukto „ergoterapiju”, citiem vārdiem sakot, rehabilitāciju ar strādāšanas palīdzību. Es ceru, ka dalībvalstis piedāvās īpašas nodokļu atlaides vai likvidēs pārmērīgo birokrātiju.

Mums jāizvairās no situācijas, kad valsts budžeta ierobežojumi vai vistīrākā birokrātija liek slēgt šīs iestādes, kas dara neaizstājamu darbu, palīdzot narkomāniem atgriezties pie normāla dzīvesveida.

 
  
MPphoto
 
 

  Slavi Binev (NI), rakstiski. − (BG) Es atbalstīju Catania kunga ziņojumu un gribētu piebilst, ka narkotiku problēma nav vienkārši atrisināma. Narkomānija un narkotiku tirdzniecība izposta sabiedrību ar noziedzību un korupciju, kas ir ar to saistītas, kā arī ar narkotiku lietošanu saistītas transmisīvās slimības (AIDS, hepatīts) rada nopietnus draudus sabiedrības veselībai.

Tāpēc es uzskatu, ka efektīvai reakcijai ir jābūt nevis centieniem no iestāžu, pilsoniskās sabiedrības un plašsaziņas līdzekļu puses, bet drīzāk visaptverošai programmai, kas ar izglītību, reliģiju un sportu arī var sniegt ieguldījumu šīs problēmas atrisināšanā un kalpot par barjeru, kurai ir jātur bērni tālāk no grēka. Veicinot ieviest sporta un reliģiskās nodarbības skolas mācību programmās un ārpus mācību laika, bērnos var ievērojami paaugstināt apziņu par narkotiku nāvējošo ietekmi.

Apvienojot tiesību aizsardzības un pilsoniskās sabiedrības centienus, it īpaši vietējās kopienas līmenī, ir iespējams sasniegt labākus rezultātus ES narkotiku apkarošanas stratēģijas īstenošanā un turpmākā attīstībā.

 
  
MPphoto
 
 

  Hélène Goudin un Nils Lundgren (IND/DEM), rakstiski. − (SV) Referents pieprasa, lai pilsoniskās sabiedrības pārstāvju organizācija Eiropas līmenī būtu pārāka par valstiskām, reģionālām un vietējām pilsoniskās sabiedrības organizācijām. Mūsuprāt, tas ir pilnībā nepieņemami, jo narkotiku apkarošanas politika ir tiešā mērā saistīta ar krimināltiesībām un attieksmi pret noziedzību un sodu konkrētā valstī. Turklāt narkotiku apkarošanas politika ir jāveido saskaņā ar katras valsts kulturālajiem un sociālajiem aspektiem, lai efektīvi palīdzētu noklīdušiem cilvēkiem, kam ir nepieciešams sabiedrības atbalsts, lai varētu atgriezties funkcionālā dzīvē.

Tāpēc mēs izvēlamies balsot pret šo ziņojumu kopumā.

 
  
MPphoto
 
 

  Carl Lang (NI), rakstiski. – (FR) Lai gan ir tiesa, ka cīņa pret narkotiku lietošanu, informēšana, atturēšana un apzināšanās ir būtiski faktori, lai novērstu narkomānijas risku fizikās un garīgās narkomānu veselības labā, ar to diemžēl nepietiek.

Saskaņā ar Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centra teikto vairāk nekā 70 miljoni eiropiešu ir smēķējuši marihuānu, un 60% cilvēku, kas apmeklē diskotēkas Francijā, Itālijā un Apvienotajā Karalistē, ir lietojuši kokaīnu. Jāsecina, ka Eiropas informācijas un komunikāciju stratēģijas ir pilnībā neefektīvas, jo narkotiku piegāde un pieprasījums pēc tām diemžēl pieaug daudzviet Francijā un Eiropā.

Kompromiss nav pieļaujams, ja runa ir par narkotiku lietošanu un tirdzniecību. Iedarbīga ir tikai neiecietība.

Ļaunums, ko tūkstošiem upuru ir nodarījušas eksperimentālas politikas nostādnes narkotiku liberalizācijas jomā, to pierāda.

 
  
MPphoto
 
 

  Roselyne Lefrançois (PSE), rakstiski. – (FR) Kā ēnu referente sociālistu grupā esmu daudz laika un enerģijas veltījusi šim tematam, lai, cik vien tas skar lietas būtību, paskaidrotu nepieciešamību pēc aktīvāka dialoga ar pilsonisko sabiedrību par cīņu pret narkotikām un, cik vien tas skar oficiālo pusi, lai ieteiktu tekstu, ko spēj izlasīt un saprast ikviens.

Ar savu tiešo pieredzi un jaunrades spēju, manuprāt, pilsoniskās sabiedrības pārstāvji var sniegt tiešām noderīgu ieguldījumu valsts un Eiropas narkotiku apkarošanas un informācijas politikā, kā arī palīdzēt cilvēkiem izkļūt no atkarības un no jauna integrēties sabiedrībā.

Ir vajadzīga rīcība dažādos līmeņos: darbā, skolā, uz ielām un cietumos.

Tāpēc es atzinīgi vērtēju to, ka ir pieņemts šis ziņojums, kas cildina Pilsoniskās sabiedrības narkotiku apkarošanas foruma izveidi un uzsver to, cik nozīmīga ir ciešāka sadarbība starp pilsonisko sabiedrību un visām Eiropas Savienības iestādēm un aģentūrām.

Cīņa pret narkotikām skar mūs visus un tiem, kas cīnās priekšplānā, kas ik dienas palīdz narkomāniem un neļauj vēl kādam kļūt atkarīgam, ir jābūt īpaši nozīmīgiem partneriem.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (PSE), rakstiski. − Narkomānija ir acīmredzama problēma sabiedrībā visā Eiropā, un Skotija nav izņēmums. Catania kunga ieteikumi saistībā ar pilsoniskās sabiedrības nozīmi narkotiku apkarošanas politikā ES pamatoti mudina radīt saskaņotu Eiropas pieeju šim jautājumam, kuram nav robežu. Pilsoniskā sabiedrība ir galvenais dalībnieks šīs problēmas daudzpusīgā risināšanā, un tās iniciatīvām ir jāgūst labums no ES atbalsta. Referenta ieteikumiem ir jāpievērš uzmanība, ja vēlamies izveidot efektīvu politiku cīņai pret narkomāniju visās frontēs. Es balsoju par šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. (DE) Var diskutēt, vai nelegālu magoņu audzēšanu var pārveidot par rūpniecisku medicīnisku produktu ražošanu, bet var pacensties. Skaidrs ir tas, ka ASV politika saistībā ar Afganistānu un ES rīcības trūkums par pieaugošu opija ražošanu ir saasinājis šo problēmu.

Progresīva narkotiku apkarošanas politika ir jāpamato uz efektīvu narkotiku tirdzniecības vietu likvidēšanu, tūlītēju ārvalstu narkotiku tirgotāju deportāciju un mērķtiecīgu prioritāru rīcību, kā arī noteikumu par labāku rehabilitācijas pakalpojumu narkomāniem apstiprināšanu. Arvien skaļāki top aicinājumi legalizēt vai liberalizēt narkotikas, bet pat Šveicē pēc 15 gadu ilgas heroīna izsniegšanas cerība, ka tas palīdzēs narkomāniem uzveikt savu atkarību, beidzot ir izgaisusi. Šis referents ļoti sliecas uz liberalizācijas pusi, un tāpēc es balsoju pret.

 
  
MPphoto
 
 

  Zdzisław Zbigniew Podkański (UEN), rakstiski. (PL) Es atzinīgi vērtēju diskusiju par narkotikām. Tās rada nopietnu problēmu, bet birokrātiskie centieni nav apturējuši to dīleru aktivitāti, kuri pārdod narkotikas skolās, augstākās izglītības iestādēs, daudzdzīvokļu māju rajonos un citās sabiedriskās vietās, un neizskatās, ka nākotnē kaut kas varētu mainīties.

1998. gadā ANO Ģenerālās asamblejas īpašajā sesijā tika izvirzīts mērķis nākamo 10 gadu laikā radīt pasauli, kurā nav narkotiku. Turpmākajos gados bija vērojama daudzu ieteikumu, noteikumu, lēmumu, ziņojumu un Zaļās grāmatas publicēšana. Šodien esam balsojuši par kārtējo rezolūcijas projektu. Būtu labi, ja mēs atskatītos uz to, kas ir panākts. Man ļoti žēl teikt, ka vēl nekad cilvēces vēsturē narkotikas nav bijušas tik viegli iegūstamas, kā tagad. Lai tās iegūtu, atliek vien tās pasūtīt internetā.

Es balsoju par šo rezolūciju, jo es atbalstu jebkādus pasākumus cīņā pret narkotiku lietošanu. Tomēr es gribētu norādīt — kamēr vien mēs nenošķirsim ražotājus no izplatītājiem un neieviesīsim radikālas izmaiņas kriminālkodeksā, lai efektīvi iebiedētu tos, kas pelna iztiku ar narkotikām, šī problēma nemazināsies. Gluži otrādi — tā vērsīsies plašumā.

 
  
MPphoto
 
 

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. − (IT) Es uzskatu, ka ir nepieciešams ne vien Eiropas līmenī, bet arī valsts un vietējā mērogā veicināt dialogu ar un starp dažādām pilsoniskās sabiedrības ieinteresētajām pusēm, lai novērstu milzīgās briesmas, ko sevī slēpj narkotikas.

Pilsoniskā sabiedrība ir jāuztver kā galvenais Eiropas Savienība un dalībvalstu sabiedrotais to mērķu sasniegšanā, kas noteikti ES narkotiku apkarošanas stratēģijā.

Tik tiešām, pateicoties viņu pieredzei šajā jomā, ārstniecības kopienas var atbalstīt apziņu rosinošas kampaņa, sniedzot arvien vairāk un kvalitatīvāku informāciju par riskiem, ko rada narkomānija, un par iespējamajām tās novēršanas programmām.

 
  
MPphoto
 
 

  Olle Schmidt (ALDE), rakstiski. − (SV) Neviens neapšauba, cik nozīmīgs ir milzīgais, bieži vien veiksmīgais darbs, ko veic pilsoniskās organizācijas, lai palīdzētu tiem, kas ir kļuvuši atkarīgi no narkotikām. Mums ir jāapkopo visi spēki uz visiem laikiem cīņā pret kaitīgajām, ieradumu veicinošajām vielām. Tāpēc bija gandarījums lasīt ziņojumu, kas uzsver to, ka Eiropā ir jāīsteno iniciatīvas.

Tam, ka es šodien tomēr atturējos no balsošanas, nav nekāda sakara ar ziņojuma patieso tematu. Tā vietā ir manāms cēlonis ar virsrakstu „Civilā sabiedrība – ārējā dimensija”. Pirms kāda laika, jāatzīst, tas bija mokošs lēmums, es balsoju par ziņojumu, kas atbalstīja pāreju uz likumīgu magoņu audzēšanu Afganistānā, lai produkciju varētu izmantot kā pretsāpju līdzekļus. Viens no iemesliem šādai rīcībai bija vairāki ziņojumi, kas bija parādījušies saistībā ar negatīvajām sekām, ko radīja esošās ražas miglošana no lidmašīnām, un Afganistānas iedzīvotāju izmisums. Šis ziņojums veicina gan atsevišķu audzēšanu, gan miglošanu, kas ir pretrunīgi. Šis ziņojums arī atbalsta Eiropas organizācijas, kas ražo vielas no koka lapām, piemēram, ārstnieciskiem vai citiem „likumīgiem” nolūkiem. Es kategoriski iebilstu pret to. Tā kā šī ziņojuma galvenais mērķis tomēr ir labs, galu galā es izvēlējos atturēties.

 
  
MPphoto
 
 

  Anna Záborská (PPE-DE), rakstiski. − (SK) Rezolūcijas priekšlikums par orgānu ziedošanu un transplantāciju ir daļa no vispasaules debatēm par bērnu drošību. Lai palīdzētu efektīvāk aizsargāt bērnus, es strādāju Eiropas kampaņā „Vai zini, kur tagad ir tavs bērns?”. Šīs rezolūcijas nodaļa par orgānu nelegālu tirdzniecību ir ar to cieši saistīta. Prasība, lai dalībvalstis un Padome pieņemtu efektīvākus mērus, lai pārrautu saikni starp orgānu trūkumu un orgānu nelegālu tirdzniecību, tādējādi šķiet vairāk nekā pamatota.

Lai cīnītos pret orgānu nelegālu tirdzniecību, ir jāpieņem ilgtermiņa stratēģija, lai novērstu sociālo nevienlīdzību šādu prakšu pašā būtībā. Mums ir jācīnās pret orgānu un audu nelegālu tirdzniecību, ko vajadzētu aizliegt visā pasaulē, it īpaši, ja tā ir saistīta ar mazgadīgo orgānu un audu transplantāciju. Esmu dziļi vīlusies, ka Europol nav veicis pētījumu par orgānu pārdošanu un nelegālu tirdzniecību, atsaucoties uz dokumentētu gadījumu trūkumu.

Gluži otrādi, Eiropas Padomes un Pasaules Veselības organizācijas ziņojumos skaidri pierāda, ka orgānu nelegālā tirdzniecība ir problēma arī Eiropas Savienība dalībvalstīs. Mēs lūdzam Eiropas Komisiju un Europol uzlabot orgānu nelegālās tirdzniecības pārraudzību un izdarīt nepieciešamos secinājumus. Ceru, ka Slovākija lietderīgi izmantos laiku ES prezidentūrā, lai izvirzītu šo ļoti svarīgo jautājumu priekšplānā.

 
  
  

- Ziņojums: Reimer Böge (A6-0157/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Jean-Pierre Audy (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Es balsoju par Eiropas Parlamenta un Padomes lēmuma priekšlikumu, ar ko groza 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību saistībā ar daudzgadu finanšu shēmas koriģēšanu, pamatojoties uz Böge kunga ziņojumu.

Šīs korekcijas ir kļuvušas nenovēršamas, jo aizkavējās zināmu darbības programmu pieņemšana 1.B apakšpozīcijā un 2. pozīcijā, 2034 miljoni eiro pie pašreizējām cenām no apropriācijām, paredzēti strukturālajiem fondiem, kohēzijas fondiem, Lauku attīstības fondam un Eiropas Zivsaimniecības fondam, netika piešķirti 2007. gadā vai pārcelti uz 2008. gadu. Tāpēc bija saprātīgi šo summu pārcelt uz nākamajiem gadiem saskaņā ar Iestāžu nolīguma par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību 48. punktu, paaugstinot attiecīgo tēriņu augstāko robežu saistību apropriācijām.

 
  
MPphoto
 
 

  Silvia-Adriana Ţicău (PSE), rakstiski. − (RO) Es atbalstīju ziņojumu par grozījumiem daudzgadu finanšu shēmā, ar kuru mūs iepazīstināja kolēģis R. Böge. Ir jāpārvieto 2007. gadā neizmantotās summas no saistību apropriācijām struktūrfondiem, kohēzijas fondam, Lauku attīstības fondam un Eiropas Zivsaimniecības fondam. Tādējādi tiks pārvietoti 2,034 miljardi eiro saskaņā ar iestāžu nolīguma 2008. – 2013. gadam 48. pantu. Šīs summas tiks piešķirtas galvenokārt 2008. gadā (aptuveni 56 %), un laikposmā no 2000. līdz 2013. gadam šīs pārvietošanas ietekme būs nenozīmīga.

Mums ir jāanalizē šo līdzekļu neizlietošanas iemesli. Pirmkārt, ir 48 rīcības programmas, kuras ar novēlošanos tika iesniegtas apstiprināšanai Eiropas Komisijai. 72 % no vajadzīgās pārprogrammēšanas izraisa lauku attīstības programmu kavēšanās. Dažas tika nosūtītas Komisijai decembrī, un tādējādi nebija iespējams pieņemt šīs programmas 2007. gadā. Zināms aizkavēšanās iemesls ir dalībvalstu iestāžu ierobežojumi un iepriekšējas programmēšanas pieredzes trūkums. Lielākā daļa no 45 nokavētajām rīcības programmām nāk no jaunajām dalībvalstīm. Es lūdzu Komisiju vairāk palīdzēt šīm valstīm jaunās procedūras apguvē un šo līdzekļu izlietošanai norīkotā personāla apmācībā.

 
  
  

- Ziņojums: Marie-Arlette Carlotti (A6-0042/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Jean-Pierre Audy (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Es balsoju par Carlotti kundzes pašiniciatīvas ziņojumu par Eiropas 10. attīstības fonda (EAF) programmas īstenošanu, un, kā liecina ziņojums, man žēl, ka šis fonds nav iekļauts Eiropas Savienības budžetā, kas dotu iespēju īstenot demokrātisku kontroli.

Cerēsim, ka jautājums par EAF iekļaušanu budžetā tiks vēlreiz izvirzīts 2009. finanšu plānos. Attiecībā uz EAF un tā nozīmi nabadzības izskaušanā un Tūkstošgades attīstības mērķu (TAM) izpildē rodas steidzama nepieciešamība to plānot un tādējādi pabeigt tā īstenošanai vajadzīgos politiskos nolīgumus. Prioritāte būs jāpiešķir veselības aprūpes uzlabošanai un pamatizglītībai, un, es gribētu piebilst, iztikai vajadzīgajai lauksaimniecībai.

Laikā, kad Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) Dohas programma ir faktiski apstājusies, Eiropas Savienībai rodas steidzama vajadzība izmantot attīstības instrumentus, lai piedalītos šajos vērienīgajos, taisnīgajos un cildināmajos pasaules nabadzības likvidēšanas plānos.

 
  
MPphoto
 
 

  Mikel Irujo Amezaga (Verts/ALE), rakstiski. − (ES) Es balsoju par šo ziņojumu, jo man šķiet, ka ir ārkārtīgi svarīgi uzsvērt EAF nepieciešamību ĀKK valstīs. Ir ļoti svarīgi, lai tādi dokumenti kā 2005. marta Parīzes Deklarācija tiktu nopietni uztverti un periodiski pārskatīti, iegūstot tīrā atbalsta skaitļus. Taču taisnība ir arī tas, ka drausmīgais koordinācijas trūkums starp dalībvalstīm izraisīja to oficiālā attīstības atbalsta samazināšanos no 0,4 % no IKP 2006. gadā līdz mazāk nekā 0,38 % 2007. gadā. Šis niecīgais procents nozīmē EUR 1 700 miljonu zaudējumu. Tomēr visļaunākais ir tas, ka šīs partnervalstis pastāvīgi atrodas saraustītā kustībā, un tām nav izredžu sagatavot ilgtermiņa plānus, jo tām nav ne jausmas, vai būs pietiekami līdzekļu, pat ja to apsolījušas dalībvalstis. Visā šajā lietā skumjākais aspekts ir tas, ka mēs pieprasām šīm valstīm ievērot saistības, aizmirstot pildīt paši savas saistības. Tādā veidā mēs nevaram strādāt kopā.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (PSE), rakstiski. − Es atzinīgi vērtēju A. Carlotti ziņojumu par Eiropas 10. attīstības fonda (EAF) programmas īstenošanu. Lai nodrošinātu, ka tiek izpildīti Tūkstošgades attīstības mērķi un EAF nabadzības likvidēšanas mērķi partnervalstīs un reģionos, vajadzīga to izpildes instrumentu stingrāka parlamentārā kontrole. Es piekrītu arī domai, ka fonda plānošanā ir jāpievērš īpaša uzmanība tādām ar TAM saistītām jomām kā veselība, izglītība, vides prasību ievērošana un labas pārvaldības veicināšana. Ir jāpārvar sarežģījumi, ar kuriem pašlaik sastopas 10. EAF ratifikācija, lai atvieglotu fonda ātru īstenošanu. Es balsoju par atbalstu šim ziņojumam.

 
  
MPphoto
 
 

  Vincent Peillon (PSE), rakstiski. (FR) Es balsoju par Carlotti kundzes ziņojumu par Eiropas 10. attīstības fonda (EAF) programmas īstenošanu.

EAF ir Kopienas galvenais instruments attīstības palīdzības sniegšanai ĀKK (Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna reģiona) valstīm. Tas darbojas galvenokārt ANO 2000. gadā noteikto Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanai.

Taču pašlaik 10. EAF (2008. – 2013. gadam) ir nonācis strupceļā. Kopš dažas ĀKK valstis neratificēja pārskatīto Kotonū nolīgumu, joprojām nav izlietots kopš 2008. gada 1. janvāra pieejamais budžets – EUR 22.7 miljoni.

Tādēļ Parlamenta pieņemtajā tekstā izteikts aicinājums nekavējoties beigt dīkstāvi un uzsvērti daudzi jautājumi: nabadzības samazināšanas prioritāte (it īpaši veselība un izglītība), īpaša uzmanība dzimumu dimensijai un ilgtspējīgas attīstības stratēģija minētajām valstīm.

Nobeigumā Parlaments gribētu redzēt EAF iekļaušanu Eiropas Savienības vispārējā budžetā, lai Eiropas politika kļūtu saskaņotāka un tiktu uzlabota demokrātiskā kontrolē tās pārvaldībā.

 
  
MPphoto
 
 

  Luís Queiró (PPE-DE), rakstiski. − (PT) Eiropas 10. Attīstības fonda īstenošanu nevajag vērtēt tikai grāmatvedības izteiksmē. Tas nav Parlamenta uzdevums, kā pareizi norādīts minētajā ziņojumā. Uz mums attiecas nevis EAF iekļaušanas apspriešana Komisijas budžetā vai katra finanšu gada atlikušās starpības izmantošanas noteikumi, bet gan atbilstība starp šo līdzekļu izlietošanu un Eiropas Savienības politiskajiem mērķiem attiecībā uz ĀKK valstīm.

Attiecībā uz to ir pārsteidzoši, ka pašreizējā situācija pašos pamatos atšķiras no situācijas tajā laikā, kad tika veidoti šie instrumenti un to sistēma. Turklāt daudzās no šīm valstīm ir jāņem vērā ne tikai Ķīnas faktors, bet ir jāpievērš uzmanība arī pārmaiņu ietekmei lauksaimniecības un pārtikas tirgos, klimata pārmaiņām un Amerikas Savienoto Valstu jaunajai attieksmei pret Āfriku. Ņemot vērā to visu, šķiet, ka ceļš, pa kuru mēs gājām līdz šim, vairs nav īsti piemērots, un tās, es gribētu uzsvērt, ir mūsu galvenās bažas.

 
  
MPphoto
 
 

  Olle Schmidt (ALDE), rakstiski. − (SV) Kad pasaules lielākā atbalsta sniedzēja Eiropas Savienība darbojas jaunattīstības pasaulē, mūsu vērtībām ir jābūt skaidrām. Mūsu parolei ir jābūt ,,cilvēktiesības” ne tikai teorijā, bet arī praksē. Tādēļ mūsu vēlēšanās panākt reālus rezultātus ir pretrunā ar apgalvojumu, ka ES nedrīkst izmantot Eiropas Attīstības fondu demokrātijas un cilvēktiesību veicināšanai, pieprasot attīstību šajā jomā. Atbalsts dod labumu tikai tad, ja no tā iegūst iedzīvotāji, tādēļ mums kā atbalsta sniedzējiem ir jābūt iespējai noteikt kritērijus, lai veicinātu demokrātijas un cilvēktiesību attīstību un pilsoniskās sabiedrības darbību. Dažreiz demokrātijas izveidei ir vajadzīga tieša palīdzība, izmantojot miera uzturēšanas operācijas. Ir jāatļauj arī to finansēšana no Eiropas Attīstības fonda, jo šādas operācijas samazina cilvēku ciešanas un ļoti reālā veidā novērš katastrofas.

Protams, mēs, bagātā pasaulē dzīvojošie, nedrīkstam uzspiest citiem cilvēkiem noteiktu dzīvesveidu. Tomēr mēs esam atbildīgi par izvēles nodrošināšanu tur, kur šodien izvēles nav. Tāpēc es biju vīlies, ka citādi labā un svarīgā ziņojumā ir apšaubīti principi, kas man šķiet fundamentāli, kaut ko savukārt darot brīvības un cilvēktiesību jomā, un miera uzturēšanas operāciju iespēja no Eiropas Investīciju fonda.

 
  
  

- Ziņojums: Anne Ferreira (A6-0059/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Angelika Beer (Verts/ALE), rakstiski. − Zaļo/ALE grupa neatbalstīs EMeijer ziņojumu par Maķedoniju. Lai gan ziņojumā ir vairākas vietas, kurās skaidri izklāstīts progress, ko ir panākusi Maķedonija, tas ir pilnībā nepieņemams attiecībā uz to, kā pēdējā brīdī Grieķijas politiķi ir lobējuši punktu par nosaukumu. Tā vispamanāmākā izpausme bija vēlme svītrot atsauci uz 1995. gada Pagaidu nolīgumu, kurā Grieķija apliecina, ka problēma ar nosaukumu nebūs šķērslis Maķedonijas dalībai starptautiskajās iestādēs. Grieķija ne tikai apšauba savas saistības attiecībā uz starptautiskajiem tiesību aktiem, bet arī pārkāpj citas valsts suverenitāti bezprecedenta veidā. Šāda ES dalībvalsts rīcība nav pieņemama.

 
  
MPphoto
 
 

  Jaromír Kohlíček (GUE/NGL), rakstiski. − (CS) Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika ir viena no nedaudzajām valstīm pasaulē, kuras nosaukumu nav oficiāli atzinušas citas valstis. Lai gan šī republika ir paredzējusi dažādas etnisko un reliģisko svētku brīvdienas, joprojām pastāv ārpuskārtas divpusējais nolīgums par ASV pilsoņu statusu. Starp panākumiem ir arī veiktie pasākumi organizētās noziedzības un korupcijas apkarošanā, kurus valdība ir panākusi par spīti okupācijas spēku Kosovā bezspēcībai kaut ko darīt saistībā ar šīm problēmām. Es nespēju saprast, ka līdz šim nav pieņemta vienota nostāja par balsošanas iespējas nodrošināšanu pilsoņiem ārzemēs. Referendumā Melnkalnē šie pilsoņi tika atkārtoti diskriminēti, attiecībā uz vēlēšanām Maķedonijā ES attieksme ir svārstīga.

Ziņojuma 31. pantā atzinīgi vērtē policijas reidu attiecībā uz glabātajiem ieročiem. Informāciju šā punkta otrajā daļā par brutālu izturēšanos par teroristiem, kad tie tika arestēti, es uzskatu par neizdevušos joku. Es nezinu nevienu gadījumu, kad policists teroristiem pieklājīgi palūgtu viņiem padoties. Ja neskaita neparasto situāciju attiecībā uz valsts nosaukumu un iepriekš minēto nolīguma ar ASV, kas neatbilst starptautiskajiem nolīgumiem. Viens no Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas jautājuma neparastajiem aspektiem ir tās strīdi ar kaimiņvalstīm. Manuprāt, mums ir jāuzstāj uz to, ka šie strīdi tiek atrisināti, pirms šī valsts pievienojas ES. Tā kā daži no grozījumiem var mainīt šā ziņojuma jēgu, mūsu balsojums par galīgo ziņojumu būs atkarīgs no tā, vai būs pieņemti šie grozījumi.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (PSE), rakstiski. − Meijer kunga progresa ziņojums par Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas virzību uz pievienošanos ES ir līdzsvarots ziņojums par strīdīgu jautājumu. Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikai ir jāturpina reformu virzīto darba kārtība, lai nodrošinātu, ka pievienošanās sarunas var sākt pēc iespējas drīzāk. Lai saglabātu panākto sarunu pozīciju par nosaukuma problēmu, mums jānovērš jebkurš kārdinājums izmantot Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas nosaukumu kā šķērsli tās iesaistei starptautiskajās iestādēs. Tāpēc es atzinīgi vērtēju šo ziņojumu un referentes centienus nodrošināt to, lai nosaukuma problēma nedominētu šajā dokumentā.

 
  
MPphoto
 
 

  Richard Howitt (PSE), rakstiski. − Britu leiboristus pārstāvošie Eiropas Parlamenta deputāti ir gandarīti par iespēju nobalsot par šo ziņojumu, kas iezīmē Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas (FYROM) patiesus centienus saglabāt progresu tās virzībā uz dalību ES, izceļot pozitīvu darbību korupcijas apkarošanā un plašsaziņas līdzekļu brīvības aizsargāšanā, kā arī spiediena izdarīšanā attiecībā uz turpmākajiem pasākumiem, kas nepieciešami pievienošanās sarunu sākšanai. Mēs atzīmējam, ka šeit ir bijis ievērojams progress, un gaidām iespēju sākt pievienošanās sarunas ar Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku.

Attiecībā uz grozījumu Nr. 13 par sarunām par nosaukuma jautājumu mēs balsojām pret šo grozījumu. Lai gan mēs pilnībā atbalstām visu to darbu, kas tiek veikts, lai atrastu risinājumu nosaukuma problēmai, mēs neuzskatām, ka tam jebkādā veidā vajadzētu būt saistītam ar Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas dalību starptautiskajās organizācijās. Par tām ir jālemj, balstoties uz to sniegtajām priekšrocībām.

Otrkārt, mēs atturējāmies balsojumā par grozījumu Nr. 7, kurā iztirzāts vīzu režīma liberalizācijas jautājums. Tā kā Apvienotā Karaliste nav Šengenas nolīguma dalībvalsts, uz kuru attiecas šis jautājums, nebūtu bijis pareizi, ja mēs atbalstītu šo grozījumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Dimitrios Papadimoulis (GUE/NGL), rakstiski. – (EL) Šodienas panākumi lielā mērā ir pateicoties koordinētiem un efektīviem pūliņiem, kurus mēs esam veikuši kopā ar citiem kolēģiem deputātiem, darbojoties Eiropas Parlamentā.

Šis mēģinājums bija veiksmīgs, pateicoties arī novēlotajai Grieķijas oficiālās nostājas maiņai par labu reāla kompromisa risinājuma atrašanai, izmantojot saliktu nosaukumu, kas visiem ir pieņemams.

Mums ir smagi jāstrādā, lai izmantotu šo progresu un nonāktu pie risinājuma ar godīgu kompromisu. Šo mērķi jāpanāk līdz 2008. gada beigām tajā pašā ANO pārraudzībā.

Grieķijas un iesaistīto cilvēku interesēs ir uzturēt mieru un saglabāt stabilitāti reģionā, tāpēc ir jānovērš cits strupceļš, kurš ilgst daudzus gadus. Sabiedriskajā dzīvē ir jābūt brīvai no Skopia sindroma.

 
  
MPphoto
 
 

  Georgios Toussas (GUE/NGL), rakstiski. – (EL) Grieķijas Komunistisko partiju pārstāvošie Eiropas Parlamenta deputāti nobalsoja pret šo ziņojumu. Mēs iebilstam pret kapitālistisku, karadarbību veicinošu ES un tāpēc arī pret jebkuru ES paplašināšanos. Balkānu problēmas pamatcēlonis ir imperiālistu shēmas, ES, ASV un NATO iejaukšanās un robežu izmaiņas.

Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas (FYROM) un citu Balkānu valstu pievienošanās ES un NATO nozīmētu to cilvēku iesaistīšanu imperiālistiskās attiecībās starp ASV, ES un Krieviju, īstenojot kontroli pār enerģijas avotiem un transporta ceļiem. Tie, kuri dzīvo plašākā reģionā, tiek pakļauti nopietnam riskam.

Grieķijas Komunistiskā partija nepauž bažas par nosaukuma jautājumiem. Tā atbalsta savstarpēji pieņemamo risinājumu attiecībā uz nosaukumu, kam ir jābūt pilnībā ģeogrāfiska rakstura definīcijai, kas nošķirta no nacionālisma un pakļautības.

Tie, kuri juta vajadzību attaisnoties Grieķijas cilvēku priekšā par to pēdējā brīža politiskā virziena maiņu attiecībā uz Maķedonijas nosaukuma jautājumu, un tie, kuri ir piederīgi ES, Jaunie Demokrāti, PASOK, Kreisā spārna koalīcija (SYN) Tautas pareizticīgo fronte (LA.O.S.), gandarījumā berzē rokas. Viņi balsoja par it kā pozitīvo grozījumu pieņemšanu par nosaukumu, mēģinot novērst cilvēku uzmanību no galvenā jautājumu, kas ir imperiālistu iejaukšanās un shēmas Balkāniem. Šī novirzīšana ir paredzēta, lai apslēptu to kalpošanu imperiālistu mērķiem un ES, ASV un NATO izraudzīšanos kā arbitrus šajā procesā. Tas viss rada draudus un spriedzi mūsu valstij, kas ir paredzēti, lai izspiestu naudu apmaiņā pret pilnu līdzdalību imperiālistu shēmās, kas kļūst vēl sliktākas pēc NATO sammita Bukarestē.

 
  
  

- Ziņojums: Ana Maria Gomes (A6-0080/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Jean-Pierre Audy (PPE-DE), rakstiski. – (FR) ES nobalsoju par šo izcilo Gomes kundzes patstāvīgo ziņojumu par Ķīnas politiku un tās ietekmi uz Āfriku. Lai gan fakts, ka Ķīna ir gatava sadarboties ar Āfrikas valstīm konkrētā un pragmatiskā veidā, ir vērtējams atzinīgi, ir vairākas jomas, kas rada satraukumu, piemēram, Ķīnas sadarbība ar represīvajiem režīmiem Āfrikā, nespēja ievērot sociālos un vides noteikumus, ieroču piegādāšana represīvajiem un nedemokrātiskajiem režīmiem. Es atbalstu priekšlikumu, ka Āfrikas Savienībai un ES ir jāizveido pastāvīga konsultatīva struktūra to attiecīgo sadarbības darbību saskaņotības un efektivitātes uzlabošanai un jāizveido globāla sistēma, kurā tiktu ietverti konkrēti darbības projekti, lai risinātu kopīgas problēmas, tādas kā pielāgošanās klimata pārmaiņām, atjaunojami enerģijas avoti, lauksaimniecība, ūdens apgāde un veselība.

Es atbalstu arī ideju par dialogu starp Ķīnas Nacionālo tautas kongresu, Visāfrikas Parlamentu, Āfrikas valstu parlamentiem un Eiropas Parlamentu, lai veicinātu ilgtspējīgu attīstību un to spējas izpildinstitūcijas miera un demokrātijas veicināšanas jomā pārbaudīšanai.

 
  
MPphoto
 
 

  Philip Claeys (NI), rakstiski. − (NL) A. M. Gomes ziņojumā pareizi norādīts uz dažādām nepieņemamām Ķīnas praksēm, un dažkārt tas skar pašu lietas būtību. Etnocīdam Tibetā varbūt pašlaik ir pievērsta liela uzmanība, bet Ķīnas politika Āfrikā vismaz tikpat lielā mērā norāda uz režīmu, kuram nevarētu vēl mazāk interesēt cilvēktiesības un citu spēles noteikumu ievērošana.

Ķīnieši sadarbojas ar ikvienu, kamēr vien tas apmierina viņu alkas pēc naftas. Ķīniešu firmas un uzņēmēji veido eksteritoriālas Ķīnas salas, ko aizsargā korumpēti vadoņi, kurus, savukārt, aizsargā Ķīnas veto tiesības Drošības padomē. Eiropa nav piemērots pārinieks Ķīnai, un tā pamazām, bet noteikti tiek izstumta no Āfrikas. Eiropai galu galā ir jāsaprot, ka, tiklīdz kā ķīnieši kļūs par noteicējiem Āfrikā, mūsu nemitīgi atkārtotais vēstījums par demokrātiju, brīvību un labu pārvaldību, un neaizmirsīsim ilgtspējību, pilnībā zaudēs savu jēgu. Ir laiks citādai stratēģijai.

 
  
MPphoto
 
 

  Edite Estrela (PSE), rakstiski. − (PT) Es balsoju par Gomes kundzes ziņojumu par Ķīnas politiku un tās ietekmi uz Āfriku, jo es uzskatu, ka, ņemot vērā Ķīnas aizvien lielāko klātbūtni Āfrikā, Eiropas Savienībai ir jācenšas, pieņemot kopēju nostāju attiecībā uz dialogu, mudināt Ķīnu balstīt tās politiskās un ekonomiskās darbības Āfrika uz tādiem kritērijiem, kas neaizkavēs miera, cilvēku drošības, tiesiskuma vai ilgtspējīgas attīstības veicināšanu.

Es arī atbalstu aicinājumu Eiropas Savienībai būt neatlaidīgai, veicinot to principu ievērošanu, ar kuriem tā tiek pārvaldīta, neatkarīgi no tās dialoga iniciatīvu panākumiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Jens Holm, Erik Meijer, Esko Seppänen, Søren Bo Søndergaard un Eva-Britt Svensson (GUE/NGL), rakstiski. − Ana Maria Gomes kundzes ziņojumā ir ietverti daudzi svarīgi aspekti, ne tikai fakts, ka ES un Ķīnai ir jāiesaistās Āfrikas valstu un tautu interesēs un ka ārējiem investoriem, kas darbojas Āfrikā, būtu jāievēro sociālie un vides noteikumi. Šī iemesla dēļ mēs izvēlējāmies atbalstīt šo ziņojumu. Taču mēs neatbalstām pirmajā punktā ietverto formulējumu, uzsverot Lisabonas līguma nozīmi efektivitātes un saskaņotības palielināšanā ES ārējās attiecībās.

 
  
MPphoto
 
 

  Astrid Lulling (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Attīstības komiteja ir sagatavojusi ļoti līdzsvarotu ziņojumu par Ķīnas politiku un tās ietekmi uz Āfriku.

Man ir vēl jo lielāks gandarījums, balsojot par šo ziņojumu, jo man bija ļoti neveiksmīga pieredze ĀKK un ES Apvienotajā parlamentārajā asamblejā. Savā ziņojumā par ārvalstu tiešo ieguldījumu ietekmi es izteicu dažus kritiskus novērojumus par Ķīnas ieguldījumiem Āfrikā. ĀKK delegātiem ar sociālistu, komunistu un zaļo piekrišanu tos visus izdevās izņemt no ziņojuma.

Kādēļ viņi nevēlējās paziņot, ka ĀTI ir koncentrēts uz ieguves rūpniecību un bieži atbalsta ĀKK valdību politisko orientāciju, kas nav demokrātijas, tiesiskuma un nabadzības izskaušanas interesēs šajās valstīs?

Kādēļ viņi izņēma atzinumu, ka Ķīnas ĀTI ir ieguldījis konkrētos daudznacionālos uzņēmumos, kas pārpludina Āfrikas tirgus ar zemas kvalitātes precēm, jo īpaši tekstilizstrādājumiem?

Es atzinīgi vērtēju atsauci ziņojuma paskaidrojumā uz faktu, ka Ķīnas izrādītā interese par Āfriku ir vērsta uz to, lai Ķīna gūtu peļņu no Āfrikas dabas resursiem, un tā mazina ilgtspējīgu attīstību. Pastāv arī risks, ka Ķīna uz Āfriku varētu eksportēt daļu no savas vissliktākās pašmāju prakses…

(Balsojumu paskaidrojumi ir saīsināti saskaņā ar Reglamenta 163. pantu.)

 
  
MPphoto
 
 

  Erika Mann (PSE), rakstiski. (DE) Es gribētu izmantot iespēju, ko piedāvā šis balsojumu paskaidrojums, lai izteiktu siltu pateicību referentei Ana Maria Gomes kundzei. Ziņojums, par kuru notiek balsošana, ir ļoti veiksmīgs ziņojums. Es gribētu arī izteikt pateicību par faktu, ka šajā ziņojumā ir iekļauti daudzi Starptautiskās tirdzniecības komitejas atzinuma aspekti.

Manuprāt, ir ļoti svarīgi novērtēt Ķīnas politiku Āfrikā godīgi, bez vispārināta nosodījuma attiecībā uz tās iesaistīšanos tur. Tā vietā būtu jāpastiprina ES pašas iesaistīšanās, izmantojot pieeju, kas ir orientēta uz „Vairāk Eiropas Āfrikā”. Tas varētu uzlabot Eiropas redzamību un panākt stiprāku Eiropas klātbūtni, tādējādi stiprinot kontaktus starp ES un Āfriku. Ciešākas ekonomiskās saites starp šiem diviem kontinentiem varētu būt liels ieguvums abām pusēm.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (PSE), rakstiski. − Ana Gomes kundzes ziņojumā par Ķīnas politiku un tās ietekmi uz Āfriku ir uzsvērta gan pozitīvā kustība, ko Pekina ir veikusi, iesaistoties ar Āfriku, gan arī norādīts, ka Ķīnas politikai ir vajadzīgi uzlabojumi. No vienas puses ES ir atzinīgi jāvērtē Ķīnas loma attīstības jomā Āfrikā, tomēr ir satraucoši, ka savas palīdzības ietvaros Ķīna eksportē dažus no savas sliktākās pašmāju prakses virzieniem, tai skaitā korupciju un darba tiesību, kā arī vides standartu neievērošanu. Patiesi, sarunas ar Ķīnu attiecībā uz šiem jautājumiem un tās attiecībām ar represīvajiem režīmiem, tādiem kā Sudānu un Zimbabvi, prasa kopēju ES pieeju. Paturot prātā šos viedokļus, es balsoju par ziņojumā ietvertajiem ieteikumiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Mary Lou McDonald (GUE/NGL), rakstiski. − Ana Maria Gomes kundzes ziņojumā ir ietverti daudzi svarīgi aspekti. Ne tikai fakts, ka ES un Ķīnai ir jāiesaistās Āfrikas valstu un tautu interesēs, un ka ārējiem investoriem, kas darbojas Āfrikā, būtu jāievēro sociālie un vides likumi. Tādēļ mēs izvēlējāmies balsot par šo ziņojumu.

Taču mēs neatbalstām formulējumu pirmajā punktā, kurā uzsvērta Lisabonas līguma nozīme efektivitātes un saskaņotības palielināšanā ES ārējās attiecībās.

Attiecībā uz jebkādu kopīgās lauksaimniecības politikas reformu Sinn Féin atbalsta reālu reformu, kas ļautu lauksaimniecībai un lauku dzīvei kļūt ilgtspējīgai Īrijā, Eiropā un plašākā pasaulē.

 
  
MPphoto
 
 

  Lydie Polfer (ALDE), rakstiski. – (FR) Es balsoju par Gomes kundzes ziņojumu, jo tajā sniegta ļoti detalizēta Ķīnas dominēšanas Āfrikā cēloņu un seku analīze gan no ekonomiskās, gan politiskās perspektīvas.

Ķīnas iespaidīgais ekonomiskais uzplaukums pēdējo 20 gadu laikā ir izraisījis naftas un citu izejmateriālu pieprasījuma pieaugumu. Šodien Ķīna importē 30 % tās naftas no Āfrikas; līdz 2010. gadam šis skaitlis sasniegs 45 %.

Ķīna arī veic milzīgus ieguldījumus infrastruktūrā Āfrikā.

Šīs saistības ir bez jebkādiem priekšnoteikumiem attiecībā uz cilvēktiesībām vai sociāliem un vides nosacījumiem.

Eiropai ir jāapsēžas un jāpieraksta šī situācija, un tai ir jācenšas definēt stratēģiska partnerība gan ar Āfriku, gan ar Ķīnu, lai nodrošinātu Āfrikas kontinenta ilgtspējīgu attīstību.

 
  
MPphoto
 
 

  Luís Queiró (PPE-DE), rakstiski. − (PT) Attiecīgajā ziņojumā ir pareizi raksturots Ķīnas politikas Āfrikā pašreizējais stāvoklis, detalizēti aprakstot ieguldījumus, finansiālās un politiskās sekas. Diemžēl tajā ietvertie priekšlikumi ir nereāli, atkārtoti ierosinot, ka ES būtu jāmudina Ķīna pieņemt ideālu uzvedību cilvēktiesību, strādnieku tiesību un vides jomā, un, visbeidzot, darīt savā ārpolitikā to, ko tā nedara savā iekšpolitikā. Sadaļā par to, ko vajadzētu darīt attiecībā uz Ķīnas politikas Āfrikā un tās seku (pareizu) atveidojumu, nav nekādu norādījumu par to, kādai vajadzētu būt ES stratēģijai partnerībā ar tādām valstīm kā Indija, Brazīlija un (nepieņemama neminēšana) Amerikas Savienotajām Valstīm.

Pašreizējai globālajai situācijai nav nekā kopīga ar tiem modeļiem, kas ir ierāmējuši ģeostratēģisko domāšanu pēdējās desmitgadēs. Jaunu ekonomiku parādīšanās, kas būtiski atšķiras viena no otras, patēriņa vispārinātais un globalizētais pieaugums, konkurence par būtiskajām precēm un izejmateriāliem, sociālas sacelšanās draudi, muskuļotu politisko režīmu izvēles risks, visa šī realitāte prasa analīzi un, jo īpaši, stratēģiskāku priekšlikumu ar atšķirīgu skatu uz nākotni. Tādēļ es atturējos no balsojuma par šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. − (IT) Ana Maria Gomes kundzes ziņojumā par „Ķīnas politiku un tās ietekmi Āfrikā” ir uzsvērta pirmatnējā loma, ko tagad Pekina ir uzņēmusies attiecībā uz Āfrikas diplomātisko, ekonomisko un politisko līdzsvaru.

Manuprāt, svarīgi ir tas, ka, lai gan Ķīna ir pievērsusi savu uzmanību līdz šim aizmirstajam Āfrikas kontinentam, tās uzvedība ir jāpatur tādās robežās, lai neieslīdētu potenciāli jaunā koloniālisma veidā, kas galu galā veido kaunpilnas lappuses mūsu pašu, Eiropas, vēsturē.

Šajā sakarībā es ceru, ka ES izstrādās saskaņotu stratēģiju, lai nodrošinātu, ka Ķīna izrāda cieņu tādiem jautājumiem kā pārvaldība, cīņa pret korupciju, cilvēktiesību aizsardzība, nodarbinātība un vide, kā arī lai garantētu tīrus, pārredzamus nolīgumus starp šīm divām valstīm.

 
  
MPphoto
 
 

  Olle Schmidt (ALDE), rakstiski. − (SV) Āfrika ir kontinents, kam ir vajadzīga palīdzība, stiprākas tirdzniecības saiknes un lielāka līdzdalība globalizācijā, kas rada lielāku labklājību visiem. Ķīnai ir ātri jākļūst par svarīgu partneri Āfrikas kontinentam, ar milzīgu apetīti uz izejmateriāliem, ne tikai uz naftu, kas pieder dažām Āfrikas valstīm. Fakts, ka aizvien vairāk valstu interesējas par Āfriku, paātrina tās attīstību. Tomēr mums ir jāpaziņo, ka Ķīnas nekritiskā pieeja attiecībā uz piekļuvi šiem izejmateriāliem, ļoti maz ņemot vērā cilvēktiesības vai neņemot tās vispār vērā, izmantojot korupciju un nedemokrātisku režīmu, izvirza uzdevumu ES, kas ilgstoši ir uzstājusi uz to, ka tirdzniecībai un palīdzībai ir jāiet rokrokā ar prasībām pēc demokrātiskas attīstības, ņemot vērā brīvību un cilvēktiesības. Tas, ka Eiropas Parlaments nepārprotami mudina Ķīnu ņemt vērā Āfrikas iedzīvotāju cilvēktiesības un attīstību, ir nozīmīgs signāls. Attīstība ir plašāka koncepcija nekā tikai ekonomisks progress, un tādēļ es no visas sirds atbalstu viedokli, ka cilvēktiesībām un demokrātijai ir jābūt svarīgam starptautisko attiecību, tai skaitā Ķīnas attiecību ar Āfriku, aspektam.

 
Pēdējā atjaunošana - 2008. gada 21. oktobraJuridisks paziņojums