Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2006/2248(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumentu lietošanas cikli :

Iesniegtie teksti :

A6-0032/2008

Debates :

PV 24/04/2008 - 6
CRE 24/04/2008 - 6

Balsojumi :

PV 24/04/2008 - 7.10
CRE 24/04/2008 - 7.10
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P6_TA(2008)0183

Debašu stenogramma
Ceturtdiena, 2008. gada 24. aprīlis - Strasbūra Publikācija "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī"

8. Balsojumu skaidrojumi
PV
  

Balsojuma mutiski skaidrojumi

 
  
  

- 2009. gada politikas stratēģija (RC-B6-0144/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Christopher Heaton-Harris (PPE-DE). - Priekšsēdētājas kundze! Es atturējos attiecībā uz šo konkrēto jautājumu, jo es domāju, ka Komisijai ir pārāk daudz darāmā un patiešām nav nepieciešams atkārtoti izvērtēt, kad tās darbība ir politiska un kad – politiski tālredzīga. Tai vajadzētu daudz vairāk runāt par regulējumu samazināšanu, nevis par to, kādus vēl politiskus dokumentus un tiesību aktus mēs varam pieņemt attiecībā uz mūsu kopējo imigrācijas politiku.

Daudzi mazie uzņēmumi tajā reģionā, ko es pārstāvu, vēlētos, lai no šīs vietas noteiktu mazāk noteikumu. Patiesībā daudzi cilvēki vēlētos, lai noteikumi, kas šeit tiek sagatavoti, tiktu labāk īstenoti visā Eiropas Savienībā.

Visbeidzot, manā reģionā ir daudzi cilvēki, kas pauž bažas par to, ka Komisija nedara to, ko tai vajadzētu darīt. Piemēram, Komisija šobrīd varētu atlikt pārkāpumu procedūru lietas pret vairākām valstīm, kad runa ir par azartspēlēm, lai šis jautājums vairākus gadus nenonāktu plašākas sabiedrības redzeslokā. Tas ir kaut kas, ko Komisijai vajadzētu risināt tagad.

 
  
  

- Ziņojums: Jutta Haug (A6-0084/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Bernard Wojciechowski (IND/DEM). - (PL) Priekšsēdētājas kundze! Komisijas prioritātes 2009. gadam ir nodarbinātības palielināšana, klimata pārmaiņas un ilgtspējīga Eiropa. Nodarbinātība Eiropas Savienībā ir jo īpaši pelnījusi uzmanību.

Amsterdamas līgums tika pieņemts 1997. gada novembrī Luksemburgas samita laikā. Ar to tika noteikts pamats Eiropas Savienības nodarbinātības stratēģijas izveidošanai. Saistībā ar bezdarba problēmu dalībvalstīs, kurās tajā laikā 17 miljoniem cilvēkiem nebija darba, šis jautājums kļuva par prioritāti. Deviņus gadus vēlāk, 2006. gadā, paplašinātajā Eiropas Savienībā bija nodarbināti 64,3 % cilvēku darbspējīgā vecumā. Dānijai bija visaugstākais nodarbinātības līmenis, Polijai – viszemākais. Kopumā 7,9 % cilvēku darbspējīgā vecumā nebija nodarbināti. Salīdzinājumam, bezdarbs Amerikas Savienotajās Valstīs bija 4,6 %. Pēdējā gadā 24 dalībvalstis atzīmēja bezdarba samazināšanos, un trīs ziņoja par tā palielināšanos. Vislielākā bezdarba samazināšanās tika pieredzēta Polijā, Bulgārijā, Latvijā, un vislielākais bezdarba pieaugums bija Igaunijā.

Haug kundzes ziņojums parāda, cik svarīga ir dalībvalstu loma Eiropas Savienības nodarbinātības politikā.

 
  
MPphoto
 
 

  Kathy Sinnott (IND/DEM). - Priekšsēdētājas kundze! Šajā balsojumā, kā arī balsojumā par Persijas līča naftu, es atkal konstatēju, ka esmu spiesta atturēties no balsošanas tikai tāpēc, ka šis balsojums jau priekšlaikus paredz Lisabonas līguma stāšanos spēkā.

Es uzskatu, ka tas ir ļoti pašpaļāvīgi un nevērīgi pret tiem parlamentiem, kas to vēl nav ratificējuši, un jo īpaši pret cilvēkiem Īrijā, kur referendums vēl tikai gaidāms.

Es vēlētos aicināt Parlamentu un cilvēkus, kas sagatavo šo rezolūciju priekšlikumu tekstus, atturēties viņus no līguma, ko var ratificēt un var neratificēt, sasteigtas pieņemšanas. Demokrātijas vārdā viņiem ir jāatturas no šādas rīcības.

 
  
  

- Eiropas Savienības, Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstu augstākā līmeņa sanāksme (RC-B6-0147/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Bernard Wojciechowski (IND/DEM). - Priekšsēdētājas kundze! Es pilnībā atbalstu pieņemto rezolūciju, ko sagatavojis Salafranca Sįnchez-Neyra kungs un citi. Ir tādi, kas daudz runā, un tādi, kas dara.

Eiropai jāstiprina tās attiecības ar Latīņameriku. Mēs gūsim labumu no šīm attiecībām vēl nākamajās paaudzēs, kas ir kas tāds, ko mēs nevaram teikt par Galileo projektu.

Galu galā – kā tas norādīts rezolūcijā – Eiropas un Latīņamerikas partnerība kopumā ietver vairāk nekā vienu miljardu cilvēku, kas veido vienu trešdaļu no ANO dalībvalstīm un pārstāv vairāk nekā vienu ceturtdaļu no pasaules tirdzniecības apjoma.

 
  
  

- Ziņojums: Cristiana Muscardini (A6-0104/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Zdzisław Zbigniew Podkański (UEN). - (PL) Priekšsēdētājas kundze! Mērķis, kura sasniegšanai tika izveidota Pasaules Tirdzniecības organizācija, bija īstenot brīvu un daudzpusēju tirdzniecību. Tika atzīts, ka atvērts tirgus, kas balstīts uz draudzības un godīguma principiem, ir risinājums stabilai ekonomikas izaugsmei un pasaules nabadzības samazināšanai.

Tomēr daudziem cilvēkiem joprojām nav skaidra priekšstata par PTO. Tas ir saistīts ar pārredzamības trūkumu tās darbībās un ar neatbilstošo publiskoto informāciju. Pašreizējās samazinātās G4 un G6 darba grupas bieži vien tiek uztvertas kā lielo valstu pārstāvju sanāksmes, kuras uzspiež vai vēlas uzspiest savu gribu citām dalībvalstīm.

Cita problēma ir tās tehniskās un juridiskās palīdzības trūkums, ko PTO sniegtu mazāk attīstītajām valstīm, kas negūst nekādas ekonomiskās priekšrocības no palielinātas tirgus liberalizācijas.

Tādas valstis kā Indija, Ķīna un Brazīlija tiek uztvertas kā jaunattīstības valstis, rezultātā tās var gūt labumu no daudz izdevīgākiem nosacījumiem un dažādiem pienākumiem. Es uzskatu, ka tā ir PTO politikas kļūda. PTO neņem vērā šo valstu un resursu milzīgo potenciālu. Valstis tādējādi gūst priekšrocības un bieži izmanto cenu dempingu tirdzniecību, kas savukārt kaitē citām valstīm. Jābūt skaidrākam jaunattīstības valstu sadalījumam, kurā tiktu ņemti vērā tādi faktori kā ekonomiskā ietekme, attīstība, IKP un eksporta pieaugums.

 
  
MPphoto
 
 

  Syed Kamall (PPE-DE). - Priekšsēdētājas kundze! Mēs visi piekrītam par PTO reformu nepieciešamību. Bet vislabākā reforma Pasaules tirdzniecības organizācijai būtu sarunu partneru attieksmes maiņa, arī attiecībā uz Eiropas Savienību.

Es aicinu savus kolēģus atbalstīt iesaistīto pušu globālo kampaņu, kas aicina īstenot reālu tirdzniecību, kuras līdzpriekšsēdētājs esmu kopā ar Abdi Abdirahim Haithar no Austrumāfrikas likumdošanas sapulces. Mēs aicinām paveikt piecas lietas. Ļaujiet mums atcelt lauksaimniecības subsīdijas un tarifus, ļaujiet mums liberalizēt izcelsmes noteikumus, vairāk pievērsties tirdzniecības atbalstam, tādām lietām, kā, piemēram, infrastruktūrai, nevis tieša budžeta atbalsta sniegšanai korumpētajām valdībām. Ļaujiet mums stimulēt valstis ar nelieliem ienākumiem, atceļot barjeras starp tām tā, lai tās varētu radīt labklājību, uzņēmēji var radīt labklājību, un lai tās varētu piedalīties pasaules tirdzniecības sistēmā.

 
  
  

- Ziņojums: Anne Ferreira (A6-0040/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Bernard Wojciechowski (IND/DEM). - (PL) Priekšsēdētājas kundze! Eiropieši novērtē dabīgu vidi. Eurobarometer aptaujas parāda, ka vairāk nekā 70 % cilvēku vēlas, lai politisko lēmumu pieņēmēji vides politikai pievērstu tikpat lielu uzmanību kā ekonomikai un sociālajiem jautājumiem.

Klimata pārmaiņas turpinās. Pēdējos 100 gados vidējā temperatūra Eiropā ir paaugstinājusies par 0,095°C un nākamajā gadsimtā varētu palielināties par 2°C vai pat par 6°C. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (ESAO) ir novērtējusi, ka 6,4 % no bērnu nāves gadījumiem un slimībām Eiropā ir izraisījis vides piesārņojums.

Eiropas Savienība var sasniegt savus piesārņojuma samazināšanas mērķus, kā tas ir noteikts Kioto Protokolā (Priekšsēdētāja pārtrauca runātāju)

 
  
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētāja. − Es atvainojos, bet jūs runājat pārāk ātri, lai tulki varētu to uztvert.

 
  
MPphoto
 
 

  Bernard Wojciechowski (IND/DEM). - (PL) ... paredzot emisiju kvotu tirdzniecības vadlīnijas Eiropas Savienības valstīs, kā arī ar citiem instrumentiem, arī ar Eiropas Savienības programmu cīņai pret klimata pārmaiņām. Es uzskatu, ka Ferreira kundzes ziņojums turpmāk mudinās dalībvalstis uzņemties rīcību vides aizsardzības jomā.

 
  
MPphoto
 
 

  Christofer Fjellner (PPE-DE). - (SV) Es gribētu izteikt savu neapmierinātību ar to, ka mums nebija iespēju balsot pret priekšlikumu par personīgajām CO2 kartēm, citiem vārdiem, personīgajām kartēm, attiecībā uz kurām no mums sagaida atsevišķo personu ieguldījuma mērīšanu siltumnīcefekta veicināšanā. Tas vienkārši ir nepareizi. Tas ir pretrunā ar cilvēku vēsturisko darbību un attīstību un ir ārkārtīgi dīvains signāls. Neelpojiet, nevingrojiet, jo īpaši neaizelsieties, un, Dieva dēļ, nepalaidiet gāzes!

Kādām būtu jābūt sankcijām pret tiem, kas emitē pārāk daudz oglekļa dioksīda vai pārāk par daudz veicina siltumnīcefektu? Vai mums viņiem vajadzētu aizliegt elpot? Nē, šādas muļķīgas idejas mazina mūsu uzticamību un novirza uzmanību no pareiziem, efektīviem pasākumiem, proti, emisiju kvotu tirdzniecības, „piesārņotājs maksā” principa un citām metodēm, kas patiešām darbojas.

Es esmu pārsteigts par to, ka vairāki nav protestējuši pret šo priekšlikumu un ka, šķiet, tas palika nepamanīts. Man ir ļoti žēl, ja es šīs runas laikā esmu emitējis vairāk oglekļa dioksīda nekā man tas bija paredzēts. Es atvainojos par to.

 
  
  

- Ziņojums: Alexander Radwan (A6-0032/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Bernard Wojciechowski (IND/DEM). - (PL) Es balsoju par rezolūciju par Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem. IFRS atvieglo to uzņēmumu finanšu pārskatu salīdzināšanu, kas darbojas vienā vai pat dažādās nozarēs,. Es uzskatu, ka Eiropas Savienībai ir jāizpēta, vai, ieviešot Starptautiskos finanšu pārskatu standartus mazos un vidējos uzņēmumos, tiks iegūtas kādas priekšrocības, un, ja tiks iegūtas, tad kādas tās būs.

 
  
  

Rakstiski balsojumu skaidrojumi

 
  
  

- 2009. gada politikas stratēģija (RC-B6-0144/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Giles Chichester (PPE-DE), rakstiski. − Britu konservatīvie atbalsta šajā rezolūcijā pausto uzsvaru uz labāku regulāciju, uz administratīvo slogu samazināšanu, uz atkārtoto uzsvaru Lisabonas stratēģijas īstenošanā izaugsmes un darbavietu jomā un saistībā ar turpmāku progresu, liekot pamatus vienotam tirgum. Mēs atbalstījām arī atsauces uz neatkarīgiem ietekmes novērtējumiem saistībā ar likumdošanu, ilglaicīgu konservatīvo deputātu politiku.

Tomēr mēs nevaram inter alia atbalstīt atsauces uz Kopējo imigrācijas politiku vai Kopējo patvēruma politiku, jebkurus centienus samazināt dalībvalstu brīvību rīkoties tiesiskuma un iekšlietu jomā, Eiropas Ārējās darbības dienesta izveidi vai jebkādus rīcību attiecībā ES aizsardzības jomā.

Šo iemeslu dēļ mēs atturējāmies no galīgā balsojuma.

 
  
MPphoto
 
 

  Hélčne Goudin un Nils Lundgren (IND/DEM), rakstveidā. (SV) Rezolūcijas priekšlikums ietver daudzus neskaidrus jautājumus. Mēs atbalstām iekšējā tirgus attīstību, bet paziņošana, ka Eiropas Parlaments pauž nožēlu par nepietiekami konkrētu likumdošanas priekšlikumu saskaņošanu, var tikt interpretēta dažādi. Viena no šīm interpretācijām ir, ka jānosaka pilnīgāk saskaņoti, detalizēti noteikumi, ko mēs neatbalstām.

Šajā priekšlikumā arī tiek noraidīti visi mēģinājumi kohēzijas politiku iekļaut atpakaļ dalībvalstu kompetencē, un tajā tiek atbalstīta kopējā imigrācijas politikas īstenošana, kā arī kopējas politikas nostādņu izstrādāšana par NATO, tāpēc mēs izvēlējāmies balsot pret šo kopīgās rezolūcijas priekšlikumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstveidā. (PT) ES, kuru kopumā raksturo darba ņēmēju un iedzīvotāju sociālo un ekonomisko apstākļu pasliktināšanās un bagātības koncentrēšanās, nevienlīdzība un nabadzība turpina augt, ir zīmīgi, ka ne Komisija, ne vairums no šī parlamenta neuzskata cīņu pret šo nepieņemamo situāciju par galveno prioritāti. Turklāt to nav iespējams uztvert citādi, ka tieši tas ir ES politikas mērķis – veicināt šo situāciju.

Ar prioritātēm, kuras pašlaik apspriežam, tiek mēģināts paplašināt neoliberālo politiku un koncentrēties uz vēl lielāku pasākumu skaitu, lai veicinātu vienotā tirgus pilnīgu īstenošanu (t.i., pakalpojumu, preču un darbaspēka tirgu liberalizāciju, īstenojot elastdrošības principu), kā arī starptautiskās tirdzniecības pilnīgu īstenošanu atbilstoši federālistu un militāristu darba kārtības paātrināšanai (kas ietver tās un NATO stratēģijas pārskatīšanu) uz neratificētā (!) Lisabonas līguma pamata.

Visbeidzot, gadā, kurā notiks Eiropas Parlamenta vēlēšanas, mēs tiekam mudināti un aicināti stiprināt ES propagandu un tās politikas mistifikāciju. Tie, kas atbalsta šo virzienu, noraidīja mūsu grupas iesniegto grozījumu, vainu noveļot uz Eiropas Kopienu Tiesas nolēmumiem, kas padara likumīgu algu dempingu un ierobežo arodbiedrību tiesības.

 
  
MPphoto
 
 

  Małgorzata Handzlik (PPE-DE), rakstveidā. − (PL) Eiropas Parlamenta rezolūcija par 2009. gada politikas stratēģiju pozitīvi atsaucās uz daudzām lietām, kas ir ietvertas Eiropas Komisijas dokumentā. Ir jo īpaši svarīgi uzsvērt savstarpējo atkarību starp ekonomisko progresu, sociālo progresu un vides aizsardzību, kas visas ir svarīgas ilgtspējīgas ekonomikas izveidošanā. Kā Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas locekle es jo īpaši atzinīgi vērtēju atbalstu tām iniciatīvām, kuru mērķis ir stimulēt mazo un vidējo uzņēmumu potenciālu.

Mums nevajag atstāt novārtā jautājumu par pienācīgu direktīvu īstenošanu, kam ir ļoti būtiska nozīme attiecībā uz iekšējo tirgu, jo īpaši Pakalpojumu direktīvai un direktīvai par patēriņu kredītiem. Noteikumi ir pienācīgi jātransponē visu dalībvalstu tiesību aktos, ja no Eiropas Savienības integrācijas ir jābūt reāliem ieguvumiem. Tomēr mums nevajag aizmirst, ka Eiropas Komisijai ir galvenā loma uzraudzībā, ziņojumu sniegšanā un arī dalībvalstu atbalstīšanā to pūliņos sasniegt šo mērķi.

Rezolūcijā Eiropas Parlaments ir atzīmējis tās sekas, kas bijušas pēdējiem Eiropas Kopienu Tiesas lēmumiem Viking, Laval un Rüffert lietās, un nepieciešamību pēc turpmākām debatēm Eiropas Parlamentā. Es šeit rēķinos ar Eiropas Komisijas iesaistīšanos un ar konstruktīvām diskusijām ar tās pārstāvjiem.

Es piekrītu, ka 2009. gads būs pavērsiena punkts Eiropas Savienības iestāžu darbībā. Tomēr es esmu optimistiski noskaņota par to, ka šis fakts netraucēs attiecīgajā gadā noteikto būtisko mērķu īstenošanā.

 
  
MPphoto
 
 

  Dan Jørgensen, Poul Nyrup Rasmussen, Christel Schaldemose un Britta Thomsen (PSE), rakstveidā. (DA) Eiropas Parlamentā pārstāvētā Sociāldemokrātu grupa ir izlēmusi balstot pret Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupas ierosināto grozījumu par 10 % biodegvielas izmantošanu līdz 2020. gadam beznosacījumu atcelšanu.

Mēs neiesaistīsimies kompromisos par ilgtspējību neatkarīgi no tā, vai tas attiecas uz sociālajiem vai vides jautājumiem, un tāpēc mēs uzstājam, ka 10 % mērķa izpildei jābūt par pienākumu un ka tas var tikt īstenots ilgtspējīgā veidā.

Mēs esam gatavi pārskatīt šo mērķi, ja kļūs skaidrs, ka to nav iespējams sasniegt ilgtspējīgā veidā. Tomēr mēs uzskatām, ka Komisijas ikgadējā politikas stratēģija ir pienācīgs konteksts šī lēmuma pieņemšanai, risinot sarunas par ES klimata pārmaiņu tiesību aktu paketi, tostarp arī par direktīvu par atjaunojamiem enerģijas avotiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Silvia-Adriana Ţicău (PSE), rakstveidā.(RO) Es balsoju par grozījumiem Nr. 1, Nr. 2, Nr. 3 un Nr. 4, kurus iesniegusi Sociāldemokrātu grupa kopīgās rezolūcijas priekšlikumam par 2009. gada politikas stratēģiju. Tajos Komisijai tiek prasīts rast risinājumu politiskajam strupceļam saistībā ar darba laika direktīvu, direktīvu par pagaidu līgumstrādniekiem, un direktīvu par pensiju tiesību pārnesamību. Tie ir ārkārtīgi svarīgi Eiropas sociālās un nodarbinātības politikas aspekti. Ar šiem grozījumiem Komisijai tiek prasīts izpildīt tās saistības iesniegt tiesību akta priekšlikumu par minimālajiem standartiem attiecībā uz pārrobežu kolektīvajiem līgumiem, kas ļautu dalībvalstīm uzlabot šos standartus, jo īpaši, risinot kolektīvās sarunas.

Man žēl, ka šie grozījumi neieguva prasītā vairākuma atbalstu. Tāpēc es balsoju pret teksta galīgo variantu, tā kā tajā netiek ņemtas vērā Eiropas sociālās vajadzības.

 
  
  

- Ziņojums: Jutta Haug (A6-0084/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Lidia Joanna Geringer de Oedenberg (PSE), rakstveidā. − (PL) 2008. gads ir Lisabonas līguma ratifikācijas gads, kam jāstājas spēkā 2009. gadā. Tas sniegs Eiropas Savienībai jaunas pilnvaras un tam būs nozīmīga ietekme uz ES budžetu.

Jaunizveidotajam Parlamentam un Komisijai būs jāstrādā ar pilnīgi jaunu budžeta procedūru, kas attieksies uz 2010. gadu. Šī iemesla dēļ ir ārkārtīgi svarīgi panākt skaidru vienošanos par izmaiņām attiecībā uz attiecīgajiem budžeta un likumdošanas instrumentiem līdz šī gada beigām, lai nodrošinātu pārskatāmu sistēmu 2010. gadam. Turklāt mums nepieciešams intensīvāk gatavoties visu ES izdevumu aspektu plašai pārskatīšanai, lai nodrošinātu Komisijai iespēju iesniegt ziņojumu līdz gada beigām.

Solidaritātes principam ir jābūt nākamā gada prioritātei, un tā īstenošanai jānodrošina līdzekļi. Tas, kas mani satrauc, ņemot vērā manevrēšanas iespējas daudzgadu finanšu shēmu maksimālā apjoma robežās, ir tas, ka praksē Komisijas noteiktās prioritātes bez grūtībām nevar sasniegt.

Šī iemesla dēļ sākotnējam budžeta priekšlikumam ir jāsniedz reāls priekšstats par visām nākamā gada vajadzībām, ņemot vērā Parlamenta prasību par to, ka visiem līdzekļiem, kas tiek piešķirti pilotprojektiem, kuri sniedz vispārējas nozīmes labumu ES iedzīvotājiem, ir jātiek iztērētiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstveidā. (PT) Atcerēsimies, ka papildus debatēm par 2009. gada Kopienas budžetu ir arī citas debates par visa ES budžeta pārskatīšanu, kā tas paredzēts iestāžu nolīgumā. Vēl nav precīzi noteikts, kā notiks šī pārskatīšana, bet mums ir bažas par dažiem mērķiem, kas šim procesam jau ir norādīti.

Turklāt Padome jau ir paziņojusi par savu nodomu noteikt reālu un stingru maksājumu līmeni, ka tās iesaistes un maksājumu apropriāciju līmenim jātiek rūpīgi analizētam attiecībā pret Kopienas kapacitāti, kas liecina, ka papildu līdzekļu samazinājums struktūrpolitikas un kohēzijas budžeta pozīcijās, pret ko mēs iebilstam, ir ticamākais variants. Mums ir cits viedoklis, un mēs uzskatām, ka jāveic detalizēta analīze par nespēju iztērēt visus līdzekļus, kas piešķirti saskaņā ar šīm budžeta pozīcijām, un jāveic pasākumi, lai nodrošinātu to precīzu īstenošanu atbilstoši paredzētajam.

Tikmēr priekšlikumā uzstāj uz lielāku līdzekļu iedalījumu ārējai darbībai, lai nodrošinātu ES tālejošajiem centieniem atbilstošus resursus. Mūsu ierosināto grozījumu noraidīšana uzskatāmi parāda, ko tas viss patiesībā nozīmē. Mēs esam kategoriski iebilduši pret Padomes pieprasījumu par papildu ES budžeta līdzekļu iedalījumu militārajiem tēriņiem kā daļu no Eiropas drošības un aizsardzības politikas.

 
  
MPphoto
 
 

  Janusz Lewandowski (PPE-DE), rakstveidā. − (PL) Priekšsēdētājas kundze! 2009. gada budžetā ir jāņem vērā tie īpašie apstākļi, kuriem būs ietekme nākamajā gadā.

Pirmkārt, pārmaiņas attiecībā uz budžetu saistībā ar gaidāmo Lisabonas līguma stāšanos spēkā, kā arī Eiropas Parlamenta vēlēšanas un jauna Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas izveidošana būs izaicinājums ES likumdošanas un budžeta darbības nepārtrauktībai. Vienlaikus šis ir gads, kurā 2007.-2013. gada finanšu plānam ir jātiek pilnībā īstenotam pēc diviem „pielāgošanās” gadiem, ko ietekmēja kavēšanās tiesību aktu pieņemšana un rezultātā kavēšanās ilgtermiņa programmu sākšanā.

Uzsvars uz novatoriskas politikas finansēšanu, kā arī uz Eiropas Savienības tālejošiem centieniem ārpolitikā ir pilnībā saprotams. Tomēr tas nevar notikt uz kohēzijas politikas rēķina, kas šobrīd ir ārkārtīgi svarīga attīstības atšķirību dēļ starp dažādām valstīm un reģioniem. Šī ziņojuma 3. iedaļā, kurā tiek aplūkots solidaritātes princips, aprakstīts, kā pienācīgi un pārredzami varētu izmantot struktūrfondus. Tam ir jo īpaša nozīme attiecībā uz budžeta pārskatīšanu, kas ir plānota 2008 -2009. gadam, kam būs ietekme uz ES finansēm pēc 2013. gada. Tas ir kārtējais svarīgais 2009. gada budžeta politikas jautājums.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (PSE), rakstveidā. Es atzinīgi vērtēju Haug kundzes ziņojuma saturu par 2009. gada budžetu, III iedaļa – Komisija: budžeta shēma un prioritātes 2009. gadam. Ziņojums sniedz vadlīnijas, kas palīdzēs veicināt pāreju no pašreizējām procedūrām uz jaunajām procedūrām, kuras izrietēs no Lisabonas līguma. Es balsoju par šo ziņojumu.

 
  
  

- “New Flame” nogrimšana (RC-B6-0180/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Brian Simpson (PSE), rakstveidā. − Lai gan es balsošu par šo kopīgās rezolūcijas priekšlikumu, man ir jāsaka, ka tā ir tipiska Eiropas Parlamenta rezolūcija, kas sagatavota nevis tāpēc, ka būtu bažas par vidi vai jūras satiksmes drošību, bet gan tāpēc, ka konservatīvie Spānijas politiķi vēl joprojām izmisīgi mēģina pieprasīt atpakaļ Gibraltāru un ar savu rīcību mulsina savu valdību.

Šajā rezolūcijas tekstā ir mēģināts iekļaut visas lietas, kas der visiem cilvēkiem, un tas kļūst nekonsekvents savā garajā izklāstā par sīkumiem, bet tajā ir tikai īsi formulējumi, kas atvēlēti svarīgiem jautājumiem par jūras satiksmes drošību.

Tas šķiet slikti sagatavots angļu valodā un 12. punktam nav jēgas, to faktiski nav iespējams īstenot, tādēļ ka šis punkts nav uztverams nopietni pat tad, ja jūs to saprotat.

Svarīgi ir tas, ka degviela tiks savākta no kuģa, ka Eiropas Jūras drošības aģentūra (EMSA), Gibraltāra un Spānijas iestādes rīkojās ļoti ātri un pareizi, kad notika šī katastrofa, un mums jānodrošina, ka jautājums par jūras satiksmes drošību kopumā tiek risināts. To visu varēja minēt divās lappusēs, kas būtu daudz efektīvāk nekā četras lappuses neskaidri formulēta teksta, kuru mēs tagad esam spiesti izskatīt.

(Saīsināts saskaņā ar Reglamenta 163. panta 1. punktu)

 
  
  

- Eiropas Savienības, Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstu augstākā līmeņa sanāksme(RC-B6-0147/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Edite Estrela (PSE), rakstveidā. (PT) Es balsoju par kopīgās rezolūcijas priekšlikumu par Eiropas Savienības, Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstu augstākā līmeņa sanāksmi, jo es domāju, ka Limas augstākā līmeņa sanāksme nodrošinās unikālu iespēju konsolidēt stratēģisko partnerību starp diviem reģioniem un pastiprināt pūliņus Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanai līdz 2015. gadam, arī attiecībā uz demokrātijas un tiesiskuma veicināšanu, cilvēktiesību aizsardzību un nodrošināšanu, īpašu uzmanību pievēršot sieviešu stāvoklim, sociālās kohēzijas stiprināšanu un nabadzības samazināšanu.

Arī man arvien pieaug pārliecība par Migrācijas novērošanas centra izveides nozīmi, tas mums ļautu palielināt izpratni par migrāciju starp Dienvidameriku un Karību jūras salu valstīm, un Eiropas Savienību.

Lai aizsargātu vidi, bioloģisko daudzveidību, kā arī mežus un cīnītos pret klimata pārmaiņām, pārtuksnešošanos un ūdens deficītu, nepieciešama vienota rīcība.

 
  
MPphoto
 
 

  Hélčne Goudin un Nils Lundgren (IND/DEM), rakstveidā. (SV) Pamatos mēs piekrītam šī rezolūcijas priekšlikuma centieniem, tomēr dažās vietās saturā ir iekļauti jautājumi, kas neattiecas uz šo parlamentu, bet kam būtu jābūt dalībvalstu atbildībai un, iespējams, Ārlietu ministru padomes atbildībai.

Kā tas ierasts, no dažādām grupām tika iesniegti šim ziņojumam neatbilstoši grozījumi par dažādiem principiāli svarīgiem jautājumiem, piemēram, par to, vai MRTA ir jāiekļauj ES teroristisko organizāciju sarakstā, un par mēģinājumiem īstenot miera procesu Kolumbijā.

Šie ir svarīgi jautājumi, bet to nozīme ir tāda, ka par tiem nevajadzētu lemt Eiropas Parlamentam, bet gan kompetentajiem lēmumu pieņēmējiem dalībvalstīs.

Tāpēc mēs balsojām pret šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstveidā. (PT) Neraugoties uz rūpīgo pašreizējā rezolūcijas varianta sagatavošanu, ir grūti noslēpt tās vēlmi, lai globālā abu reģionu partnerība un globālās starpreģionu partnerības Eiropas Savienības un Latīņamerikas zona būtu sākums brīvās tirdzniecības zonai nākotnē (ar preču, pakalpojumu un kapitāla brīvu apriti), atļaujot ES veicināt Latīņamerikas integrāciju, pamatojoties uz tās noteiktajiem principiem, un atbildēt uz tās galveno finanšu un ekonomisko grupu tālejošajiem centieniem (skatīt partnerības nolīgumu mērķus starp ES un Latīņamerikas valstīm, un reģioniem, piemēram, ar Meksiku un Čīli).

Daži no mums uzskata, ka nogurdinošā atkārtošana rezolūcijā par to, ka tajā paustās cerības kļūs par kopīgiem principiem, vērtībām un interesēm, ir tikai mēģinājums veicināt neokoloniālas pretenzijas un ES iejaukšanos Latīņamerikas politikā.

Mēs iebilstam pret ES nodomu veicināt reģiona starptautisko uzņēmumu uzkrāto bagātību, dabas resursu un bioloģiskās daudzveidības apropriēšanu, kas ļautu ekspluatēt darba ņēmējus, veicinātu bezdarbu, sabojātu miljoniem mazo lauksaimnieku izredzes, sagrautu vidi, apstādinātu progresu un noliegtu cilvēku tiesības un suverenitāti.

 
  
MPphoto
 
 

  Jens Holm, Kartika Tamara Liotard un Eva-Britt Svensson (GUE/NGL), rakstveidā. − Mums ir žēl, ka teksts par reproduktīvo veselību, kas bija daļa no GUE rezolūcijas, citu politisko grupu kompromisa priekšlikumā tika svītrots. Šajā svītrotajā tekstā ir minēts:

„aktīvi aicina veidot tādu valsts politiku, kas rūpējas par tādu infrastruktūru, iekārtu un valsts pakalpojumu izveidi, kas nodrošina vispārēju piekļuvi dzimumizglītībai un izglītībai par sieviešu reproduktīvo lomu, tostarp par dzimstības regulēšanu, kas atbalsta mātes un tēva tiesības, lai sievietes varētu plānot ģimeni un pārējo savu dzīvi, tiktu nodrošināti visi priekšnosacījumi viņu vienlīdzīgai iesaistei visās jomās”.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (PSE), rakstveidā. − Sadarbībai šajā jomā ir nepieciešams dialogs, kas veicinātu citu lietu starpā sociālo kohēziju un sadarbību cīņā pret globālo sasilšanu. Manā balsojumā atspoguļojās nepieciešamība pēc dziļāka dialoga šajās jomās.

 
  
MPphoto
 
 

  Brian Simpson (PSE), rakstveidā. − Es atzinīgi vērtēju šo iespēju, kas mums tiek sniegta ar Eiropas Savienības, Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstu augstākā līmeņa sanāksmes starpniecību, lai diskutētu par stāvokli Latīņamerikā, un arī par tām attiecībām, kas ES ir izveidojušās ar šo pasaules daļu.

Es atbalstīšu kopīgās rezolūcijas priekšlikumu, bet es gribētu uzsvērt, ka mums nepieciešams nodrošināt, ka problēmām Kolumbijā, kā arī saistībā ar Kolumbiju tiek atrasts politisks risinājums saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas nostāju.

Mēs zinām, ka šī reģiona valstīm ir grūtības, un mums Eiropas Savienībā ir jābūt aktīviem, palīdzot tām pārvarēt to problēmas, jo īpaši attiecībā uz narkotikām un noziegumiem, un nostiprinot demokrātiskos principus to valdībā un iestādēs.

 
  
MPphoto
 
 

  Charles Tannock (PPE-DE), rakstveidā. Britu konservatīvie šodien nobalsoja par šo rezolūciju, bet vēlas skaidri pateikt, ka atsauce, pret kuru viņiem bija iebildumi – vispārējs atbalsts Romas statūtiem un ICC noteikumiem, kā arī atsauce uz „cīņu pret nāvessodu” šīs rezolūcijas 11. punktā – skar tādu jautājumu, kas paliek uz katra paša konservatīvā Eiropas Parlamenta deputāta sirdsapziņas.

 
  
  

- Stāvoklis Birmā (B6-0186/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (PSE), rakstveidā. − Stāvoklis Birmā prasa vienotu un skaidru ES nostāju. Plašākas un mērķtiecīgākas sankcijas ir šādas nostājas svarīga daļa, un vispasaules ieroču embargo noteikšana Birmai, kā arī prasība par politiski ieslodzīto, tostarp arī Aung San Suu Kyi, atbrīvošana, ir jāvērtē atzinīgi. Tomēr ES nav jāizdara spiediens vienīgi uz Birmu, bet arī uz Dienvidaustrumu Āzijas valstu asociācijas (ASEAN) valstīm, lai tās veiktu pasākumus attiecībā uz Birmas izslēgšanu no ASEAN izdevīgo tirdzniecības noteikumu piedāvājumiem.

 
  
  

- Eiropas stratēģija bioloģiskās daudzveidības (COP 9) un biotehnoloģisko risku novēršanas jomā (B6-0143/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Duarte Freitas (PPE-DE), rakstveidā. (PT) Bioloģiskās daudzveidības samazināšanās ir viens no lielākajiem izaicinājumiem, ar ko pašlaik saskaras sabiedrība, un tā kļūst arvien satraucošāka klimata pārmaiņu kontekstā.

Bažas par klimata pārmaiņu ietekmi uz bioloģiskās daudzveidības samazināšanos sniedzas tālāk par to sugu aizsardzību, kuras apdraud iznīcība. Bioloģiskās daudzveidības samazināšanās samazina ekosistēmu produktivitāti un efektivitāti tajos pakalpojumos, kurus tās nodrošina cilvēkiem.

Piemēram, augsne, kuras bioloģiskā daudzveidība ir izsmelta, mazāk spēj piesaistīt oglekli, vēl vairāk pastiprinot klimatu pārmaiņu ietekmi.

Tāpēc es atbalstu šo rezolūciju, cerot, ka ES turpinās pieņemt tālejošu nostāju attiecībā uz Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par bioloģisko daudzveidību.

 
  
MPphoto
 
 

  Hélčne Goudin un Nils Lundgren (IND/DEM), rakstveidā. (SV) „Jūnija saraksts” atbalsta starptautisko darbu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā un biotehnoloģisko risku novēršanā. Pasaule piedāvā tādas bagātības, ko cilvēks ir tikai sācis atklāt, un ir nepieciešams, lai šīs nākotnes iespējas būtu pieejamas nākamajām paaudzēm. Tāpēc mēs šodien atbalstām šo rezolūciju.

Tomēr ir svarīgi, lai ES darbs bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā atļautu piemērot elastīgumu un ES direktīvu un tiesību aktu pieņemšanu, pielāgojot tos atšķirībām, kas ir dalībvalstu starpā. Mūsu dalībvalstīm ir dažādas vides īpatnības, tāpēc tām nepieciešami dažādi aizsardzības veidi.

 
  
MPphoto
 
 

  Luca Romagnoli (NI), rakstveidā. − (IT) Miroslav Ouzkż ziņojumā par Eiropas stratēģiju bioloģiskās daudzveidības (COP 9) un biotehnoloģisko risku novēršanas jomā (COP-MOP 4) apšauba bioloģiskās daudzveidības aizsargāšanas efektivitāti un godīgu to labumu sadalījumu, ko iegūst, izmatojot šādus resursus.

Es jo īpaši gribētu pievērsties bioloģiskās daudzveidības jautājumam un uzsvērt, ka dažādas gēnu inženierijas mūsdienu tehnikas ir jāizstrādā un jāizmanto nevis ģenētiskajai modificēšanai, bet gan gēnu pārstādīšanas nolūkos, lai stimulētu tādus procesus, kas ir gan dabīgi, gan iespējami.

Es piekrītu, ka ir svarīgi veikt efektīvus pasākumus pret biopirātismu, piestiprinot CE marķējumu dažām šīm precēm, un nodrošināt, lai tās atbilstu attiecīgajām Kopienas direktīvām.

 
  
  

- Ziņojums: Cristiana Muscardini (A6-0104/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Bruno Gollnisch (NI), rakstveidā. – (FR) Ar šo ziņojumu ierosina neko citu kā PTO pārveidošanu par pasaules vadības jauno centru ar sekretariātu, kam būtu spēcīgāka loma, un privilēģijām, kas tiktu sagatavotas, pamatojoties uz Eiropas Komisiju, (personāls, iniciatīvas tiesības utt.), ar parlamentāro asambleju utt., kuras visas tiku saskaņotas ar citām struktūrām, kuras vēlas kontrolēt pasauli.

Paradoksālā kārtā tas cenšas attaisnot vienprātīgos uzskatus, proti, vienprātību, kura, es citēju, „atšķirībā no vairākuma (vai kvalificētā vairākuma) balsojumā garantē visu dalībvalstu vienlīdzību”. Patiesībā šī vienlīdzība Eiropas Savienībā tiek mīdīta kājām.

Tikpat paradoksālā kārtā tas pieprasa, lai tirdzniecības sarunās un strīdu risināšanā noteikti tiktu ievēroti sociālie, vides un „humānistu” apsvērumi, turpretim dalības pieteikumi tiktu izvērtēti tikai no komerciālā viedokļa. Tas ir sava veida ex post attaisnojums milzīgajam šī parlamenta apstiprinājumam par Ķīnas pievienošanos PTO, kad tas pašlaik sūdzas par šīs valsts sociālo dempingu, nemaz neminot atkārtotos cilvēktiesību pārkāpumus šajā valstī.

 
  
MPphoto
 
 

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstveidā. (PT) Neraugoties uz to, ka priekšlikumā ir iekļauti vairāki pozitīvi punkti, piemēram, nepieciešamība pēc lielākas darbību saskaņošanas starp PTO, SDO, ANO Vides programmu, ANO Attīstības programmu, PVO un ANO Konferenci par tirdzniecību un attīstību, ziņojums mēģina izvairīties no plašākas starptautiskās tirdzniecības liberalizācijas aplūkošanas, par kuru tas nepauž nekādu kritiku.

Ziņojuma ļoti saudzīgās pieejas vienīgais mērķis ir kritikas neitralizēšana un to lomas noklusēšana, kuri kā Sociāldemokrātu grupa mēģina rast izeju no krīzēm, ar kurām saskaras kapitālistiskā sistēma.

Tas vēlreiz apstiprina, lai gan mērenā veidā, savu atbalstu pasaules tirdzniecības liberalizācijai, slēpjot tās sekas. Starptautiskās tirdzniecības liberalizācija ir veicinājusi tirgu atvēršanu starp valstīm, kurām ir ārkārtīgi lielas atšķirības to ekonomiskās attīstības līmeņos, lai radītu ieguvumus un peļņu lielajām finanšu un ekonomiskajām grupām, proti, ES.

Šajā ziņojumā ļoti cenšas slēpt tā apstiprinājumu tirdzniecības liberalizācijai un tās lomu neoliberālās kapitālistiskās globalizācijas agresīvajā ietekmē, par kuru tas apgalvo, ka tā nodrošinās ekonomisko attīstību un cilvēku progresu.

Nekas nevarētu būt vēl nepatiesāks. Tas, ko mēs pašlaik redzam un redzēsim arī turpmāk, ir nevienlīdzības palielināšanās pasaulē, tendence, kas vēl pastiprināsies, ja tiks turpināta pašreizējā neoliberālā politika. Pārtikas cenu pieaugums parāda nupat teikto.

Tāpēc es balsoju pret šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (PSE), rakstveidā. − Es atzinīgi vērtēju Muscardini kundzes ziņojumu „Gatavojoties Pasaules Tirdzniecības organizācijas reformai”. Tādās jomās kā pārstāvības sistēma, organizācijas strīdu izšķiršanas mehānisms un tās vispārējā leģitimitāte un pārredzamība visām ir jāpievērš uzmanība. Patiešām, tā analīze, kas ir sniegta šajā ziņojumā, ir pietiekami plaša, lai sniegtu ieguldījumu debatēs par šiem jautājumiem. Turklāt attiecībā uz šīs debatēm tiek prasīta lielāka pilsoniskās sabiedrības, jaunattīstības valstu un ANO organizāciju līdzdalība, kā arī plašākas konsultācijas ar tām. Šie uzskati atspoguļojas manā balsojumā.

 
  
MPphoto
 
 

  Zdzisław Zbigniew Podkański (UEN), rakstveidā. (PL) Mērķis, kura sasniegšanai tika izveidota Pasaules Tirdzniecības organizācija, bija īstenot brīvu un daudzpusēju tirdzniecību. Tika atzīts, ka atvērts tirgus, kas balstīts uz draudzības un godīguma principiem, ir risinājums stabilai ekonomikas izaugsmei un nabadzības samazināšanai pasaulē.

Tomēr daudziem cilvēkiem joprojām nav skaidra priekšstata par PTO. Tas ir saistīts ar pārredzamības trūkumu tās darbībās un ar neatbilstošo publiskoto informāciju. Pašreizējās samazinātās G4 un G6 darba grupas bieži vien tiek uztvertas kā lielo valstu pārstāvju sanāksmes, kuras uzspiež vai vēlas uzspiest savu gribu citām dalībvalstīm.

Cita problēma ir tehniskās un juridiskās palīdzības trūkums, ko PTO sniegtu mazāk attīstītajām valstīm, kas negūst nekādas ekonomiskās priekšrocības no palielinātas tirgus liberalizācijas.

Tādas valstis kā Indija, Ķīna un Brazīlija tiek uztvertas kā jaunattīstības valstis, rezultātā tās gūst labumu no daudz izdevīgākiem nosacījumiem un dažādām saistībām. Es uzskatu, ka tā ir kļūda PTO politikā. PTO neņem vērā šo valstu un to resursu milzīgo potenciālu. Valstis gūst priekšrocības un bieži izmanto cenu dempingu tirdzniecības attiecības, kas kaitē citām valstīm. Jābūt skaidrākam jaunattīstības valstu sadalījumam, kurā tiktu ņemti vērā tādi faktori kā ekonomiskā ietekme, attīstība, IKP pieaugums un eksporta pieaugums.

 
  
MPphoto
 
 

  Luca Romagnoli (NI), rakstveidā. − (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Es balsoju par Muscardini kundzes ziņojumu par Pasaules Tirdzniecības organizācijas reformu. Nepieciešamība pēc daudzpusējās tirdzniecības sistēmas reformas un jo īpaši Pasaules Tirdzniecības organizācijas darbības reformas ir bijusi aktuāla kādu laiku, īpaši ņemot vērā pašreizējo organizācijas lielumu, kuru pašlaik veido 151 dalībvalsts.

Es gribētu arī uzvērt steidzamo nepieciešamību pēc reformas saistībā ar jaunattīstības valstīm. Patlaban tās valstis, kuru tirdzniecība šobrīd uzplaukst, tostarp arī Ķīna un Indija, bauda priviliģētu un labvēlīgu attieksmi, jo vēl joprojām tiek uztvertas kā „jaunattīstības” valstis tieši tāpat kā mazāk attīstītās valstis. Es piekrītu ierosinājumam noteikt jaunattīstības valstu grupas, kas ir skaidrāks, salīdzināmāks un daudz atbilstošāks veids, sekojot līdzi faktiskajiem ekonomiskajiem apstākļiem attiecīgajā valstī.

 
  
  

- Brīvās tirdzniecības līgums ar Persijas līča Sadarbības padomes dalībvalstīm (B6-0142/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstveidā. (PT) Īsta „rokasgrāmata” attiecībā uz brīvās tirdzniecības nolīgumiem (BTA)…

Tekstā ir vairākas nekritiska rakstura atsauces uz beztarifu barjeru samazināšanu, likvidēšanu un liberalizāciju, uz bažām par iespējamo konkurences izkropļošanu, ko izraisītu valsts subsīdijas, uz pakalpojumu un finanšu ieguldījumu un piedāvājumu konkursu liberalizācijas palielināšanas nozīmi, kā arī tas vairāk vai mazāk pauž tiešu atbalstu Lisabonas līgumam.

Rezolūcija ir tik neoliberāla, ka tās dēļ sociāldemokrātiem bija jāmēģina attaisnot savu iecietīgo izturēšanos, iesniedzot daudzus grozījumus, lai padarītu to mērenāku – tā saucamais kapitālisms ar cilvēcisku seju.

Un atkal mēs varam redzēt, ka ar šiem brīvās tirdzniecības līgumiem aplinkus ceļā mēģina realizēt to, ko nebija iespējams realizēt tiešā veidā. Paredzot šāda veida nolīgumus ar pasaules reģioniem un valstīm, ES pakāpeniski mēģina veicināt starptautiskās tirdzniecības liberalizāciju, turpinot sarunas PTO.

Mēs stingri iebilstam pret BTA (neatkarīgi no tā, cik maldinoši tie ir sagatavoti). Mēs uzskatām, ka cilvēkiem vajadzētu organizēties, apvienoties un cīnīties par neoliberālās politikas izbeigšanu, kurai ir bijusi tik negatīva ietekme uz darba ņēmējiem un cilvēkiem.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (PSE), rakstveidā. − Ir jāatbalsta H. Markov kunga mutiskais jautājums Komisijai par ES un Persijas līča Sadarbības padomes dalībvalstu brīvās tirdzniecības nolīgumu (BTN). Brīvās tirdzniecības nolīgumā starp ES ar Persijas līča Sadarbības padomes dalībvalstīm ir jāiekļauj noteikumi par normām, kas saistītas ar darbaspēku, vides normām, kā arī par cilvēktiesībām. Bez šādiem noteikumiem tiek apdraudēts BTN sociālais raksturs. Aicinājumi par pilnvaru atjaunošanu ir jāatzīst, ja ES vēl joprojām ir spēkā cerības par sociāli atbildīgas ekonomikas politikas aizstāvēšanu visā pasaulē. Es balsoju saskaņā ar pausto viedokli par šo jautājumu.

 
  
  

- Ziņojums: Anne Ferreira (A6-0040/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Jan Andersson, Göran Färm, Inger Segelström un Åsa Westlund (PSE), rakstveidā. (SV) Mēs, Zviedrijas sociāldemokrāti, esam izvēlējušies atbalstīt šo ziņojumu.

Mēs uzskatām, ka ekonomiskajiem instrumentiem ir jātiek izstrādātiem ES līmenī, lai risinātu tos daudzos izaicinājumus, kas pastāv vides un klimata jomā. Ziņojumā ir arī uzsvērts subsidiaritātes princips.

Tomēr mēs izvēlamies neatbalstīt tekstu par īpašiem pasākumiem, kas paredzēti mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem.

Pastāv vienkāršāki un labāki vispārējie pasākumi, lai kompensētu vides politikas instrumentu sociālās sekas.

Mēs izvēlamies arī balstot pret grozījumiem Nr. 2 un Nr. 3. Tajos aplūkotas tik nozīmīgas jomas kā iekšdedzes dzinēja efektivitāte un pesticīdu izmantošana.

Tomēr mēs uzskatām, ka tas vislabāk paveicams ar Parlamenta uzsākto darbu, lai samazinātu automobiļu ietekmi uz klimatu un regulētu pesticīdu izmantošanu.

 
  
MPphoto
 
 

  John Bowis (PPE-DE), rakstveidā. − PPE-DE atzinīgi vērtē ziņojumu attiecībā uz Zaļo grāmatu par tirgus instrumentu izmantošanu vides politikā un ar vidi saistītā politikā. Mēs uzskatām, ka tajā iekļautas daudzas labas un konstruktīvas lietas, kas noder tam, lai uzsvērtu tirgus instrumentu nozīmi, sagatavojot un īstenojot vides politiku. Šī iemesla dēļ mēs balsojām par šo ziņojumu.

Tomēr PPE-DE vēlētos vērst uzmanību uz faktu, ka tā balsoja pret 26. punkta otro daļu, kurā Komisiju aicina iesniegt tiesību akta priekšlikumu par Kopienas CO2 minimālo nodokli pirms 2008. gada beigām. Mēs cieši uzskatām, ka tas ir pretrunā ar subsidiaritātes principu; tas ir, nodokļu politiku noteikt dalībvalstu pārziņā. PPE-DE gribētu arī uzsvērt, ka šī koncepcija nav savienojama ar efektīvas ES emisiju kvotu tirdzniecības sistēmas nepārtraukto attīstīšanu.

PPE-DE gribētu vēl papildus uzsvērt, ka, lai gan par ziņojuma 42. punktu netika pieprasīts atsevišķs balsojums, mūsu opozīcija, pamatojoties uz tiem pašiem principiem, attiecas arī uz aviācijas nodokli un NOx emisiju maksām Eiropas Savienības mērogā.

 
  
MPphoto
 
 

  Charlotte Cederschiöld, Christofer Fjellner, Gunnar Hökmark un Anna Ibrisagic (PPE-DE), rakstveidā. − (SV) Mēs atbalstām ziņojumu attiecībā uz Zaļo grāmatu par tirgus instrumentu izmantošanu vides politikā un ar vidi saistītā politikā, tā kā A6-0040/2008 aplūkoti daudzi mehānismi, kas varētu tikt izmantoti, lai aizsargātu vai uzlabotu vidi, piemēram, emisiju kvotu tirdzniecība, „piesārņotājs maksā” princips un to subsīdiju reforma, kas rada kaitējumu videi.

Tomēr mēs noraidām ideju par CO2 karti atsevišķām personām un MVU, ar kuru tiks reģistrēts viņu enerģijas patēriņš un siltumnīcefekta gāzes emisiju līmenis. Pirmkārt, mēs uzskatām, ka praktiskās īstenošanas grūtības pašas par sevi ir šķērslis. Mēs arī uzskatām, ka šis priekšlikums ir pretrunā ar privātās dzīves neaizskaramību un brīvību, jo īpaši, kad, piemēram, netiek sniegts pamatojums, kāpēc šādi dati ir jāapkopo un kādā nolūkā tie tiks izmantoti.

Mēs noraidām arī priekšlikumu par CO2 nodevām. Brīvā tirdzniecība nozīmē to, ka zemes resursi tiek izmantoti pēc iespējas efektīvāk. Ir jākoncentrējas uz starptautiskajiem līgumiem par vidi.

 
  
MPphoto
 
 

  Edite Estrela (PSE), rakstveidā. (PT) Es balsoju par Anne Ferreira ziņojumu attiecībā uz Zaļo grāmatu par tirgus instrumentu izmantošanu vides politikā un ar vidi saistītā politikā, jo es piekrītu, ka šādu instrumentu izmantošana ir būtiska iespējamas un efektīvas politikas īstenošanā Pasākumi, kas uzlabo tirgu darbību, piemēram, „piesārņotājs maksā” principa izmantošana, kas atļauj aprēķināt izmaksas tām ekonomiskajām darbībām, kas nodara kaitējumu videi, ir valsts iejaukšanās veids, kas jāveicina, kā to ir parādījusi pieredze vides aizsardzības jomā.

 
  
MPphoto
 
 

  Duarte Freitas (PPE-DE), rakstveidā. (PT) Es atbalstu Anne Ferreira ziņojumu, jo es uzskatu, ka tirgus instrumentu , piemēram, nodokļu, subsīdiju un emisiju kvotu tirdzniecības izmantošana vides politikā ir nozīmīgs līdzeklis, lai arī ne vienīgais, ilgtspējīgas attīstības veicināšanai.

Lai gan kopumā es piekrītu šim ziņojumam, manuprāt, būtu priekšlaicīgi ieviest vienotu Eiropas Savienības CO2,nodokli, jo to būtu grūti īstenot vienlaikus ar Eiropas Savienības emisiju kvotu tirdzniecības shēmu.

Turklāt es nepiekrītu, ka spēkā esošie Kopienas noteikumi par vides aizsardzību būtu jāaizvieto ar tirgus instrumentiem, kuri pēc savas būtības nenodrošina alternatīvu tiesiskajam regulējumam.

 
  
MPphoto
 
 

  Hélčne Goudin un Nils Lundgren (IND/DEM), rakstveidā. (SV) Vides jautājumi ir viena no svarīgākajām jomām attiecībā uz ES sadarbību. Pārrobežu vides piesārņojums Eiropā nevar tikt risināts dalībvalstu līmenī. Tas nodrošina ES skaidru lomu šajās jomās.

Tomēr tas ir ļoti satraucoši, ka ziņojums klimata jautājumus nekaunīgi izmanto kā argumentu Eiropas Savienības politisko pilnvaru palielināšanai un dod iespēju rasties birokrātismam un protekcionismam. Attiecībā uz to ir vairāki piemēri, un tie visi ir aplami. Ar šo ziņojumu prasa kopējus nodokļus, brīvas konkurences jēdziena pārskatīšanu un tā saucamos korekcijas instrumentus izmantošanai uz robežām, citiem vārdiem sakot, nodevas.

Ir jāļauj dalībvalstīm pašām noteikt to veidu, kā tās risina vides politikas jautājumus.

Vides problēmu efektīvu risinājumu pamatā ir konkurence starp valstīm un uzņēmumiem, lai varētu veicināt radošumu, nevis mūsu eksistences birokratizāciju.

Tāpēc mēs balsojām pret šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstveidā. (PT) Šajā ziņojumā tiek turpināta Eiropas Komisijas iniciatīva, un ar to nosaka vairākas Eiropas Parlamenta vadlīnijas attiecībā uz tirgus instrumentu izveidošanu, lai izmantotu vides un ar vidi saistītā politikā, kas ir perspektīva, uz kuru mēs raugāmies ar visnopietnākajiem iebildumiem un bažām.

Tā mērķis ir samazināt piesārņojumu un aizsargāt vidi, izmantojot tirgus instrumentus un īstenojot „piesārņotājs maksā” principu, izmaksas, kā noteikts pēdējās analīzēs, būs jāsedz patērētājiem, ģimenēm, kas jau tā maksā lielāko vides nodokļu daļu.

Ziņojums atsaucas uz maksājumu par ūdens patēriņu, kas ietver šī resursa izmantošanas un vides izmaksas Mēs zinām, ka jau izteikts atbalsts ienākumu nodokļa aizvietošanai ar nodokļiem, kas pamatojas uz „piesārņotājs maksā” principu atsevišķās valstīs, un dažas dalībvalstis to arī saskata kā ES nodokli nākotnē.

Papildus pasākumiem nodokļu jomā tas paredz arī CO2 emisiju kvotu tirdzniecības sistēmu, kurā dominētu galvenās ekonomiskās intereses un kas veicinātu finanšu spekulācijas.

Tāpēc es balsoju pret šo priekšlikumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Linda McAvan (PSE), rakstveidā. − Leiboristi Eiropas Parlamentā atbalsta tirgus instrumentu izmantošanu, lai risinātu klimata pārmaiņu jautājumus, piemēram, ES ETS sistēmu. Mēs atzinīgi vērtējam daudzas Zaļajā grāmatā un šajā ziņojumā minētās lietas. Tomēr ir vairākas jomas, pret kurām ir iebildumi. Tās ietver inter alia:

- 47. punkts: Eurovignette direktīva: Mēs saprotam, ka Komisija nākotnē iesniegs likumdošanas priekšlikumu par Eurovignette direktīvu, un līdz tam mēs nepaudīsim savu nostāju šajā jautājumā.

- 50. punkts: Enerģijas nodokļu direktīva: dažiem atbrīvojumiem no fosilās degvielas nodokļiem, kas paredzēti pašmāju patērētājiem, ir sociālās politikas mērķi, kas jārespektē.

 
  
MPphoto
 
 

  Olle Schmidt (ALDE) , rakstveidā. (SV) Kā Zviedrijas liberāļu politiķim man būtībā ir skeptiska pieeja kopējiem ES nodokļiem. Tomēr tas neattiecas uz vides nodokļiem. Bet mums ir jābūt uzmanīgiem, apspriežot to, kāda instrumentu kombinācija būs jo īpaši efektīva. Es esmu nelokāms emisiju kvotu tirdzniecības atbalstītājs un principā neesmu pret oglekļa dioksīda nodokli. Tomēr daudz pārdomu ir jāvelta to savstarpējai salīdzināšanai, tā kā priekšlikumi tika iesniegti, pārstāvot atšķirīgas pieejas, es uzskatīju par nepieciešamu ieņemt nostāju.

A. Ferreira kundzes ziņojumā bija iekļauti visdažādākie priekšlikumi. Tomēr vairums no tiem bija pozitīvi, tāpēc man nevajadzēja ilgu laiku pārdomām pirms balsošanas par šo priekšlikumu, lai arī ne viss tajā minētais bija labs. 66. punkts, kas netika izraudzīts atsevišķam balsojumam, bija, piemēram, par „CO2 kartes” ieviešanu atsevišķām personām un MVU. Tā ir taisnība, ka politikas pamatā ir vēlme pēc kaut kā. Tomēr ideālā gadījumā tam faktiski ir jābūt arī iespējamam.

 
  
MPphoto
 
 

  Thomas Ulmer (PPE-DE), rakstveidā. (DE) Es balsoju pret šo ziņojumu, jo ierosinātie instrumenti vairāk asociējas ar plānoto, nevis tirgus ekonomiku. Man nepiemīt dominējošā izpratne par to, kas veido tirgus ekonomiku.

 
  
  

- Ziņojums: Alexander Radwan (A6-0032/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Bruno Gollnisch (NI), rakstveidā. – (FR) Jautājumi, kas aplūkoti Radwan kunga ziņojumā, liekas ļoti tehniski, bet tie ir ļoti svarīgi.

Valsts iestādēm ir noteikti jābūt iespējai paust savu viedokli grāmatvedības standartu definēšanā, jo tiem ir ietekme uz visiem ekonomikā iesaistītajiem dalībniekiem un pat uz valstu nodokļu ieņēmumiem. Tas nav pareizi, ka privāta struktūra ir izveidota de facto kā reāls likumdevējs, pār kuru nav nekādas politiskās kontroles, īpaši, kopš aizvien vairāk tiek apšaubīta IASB formālā leģitimitāte saistībā ar tās pieeju attiecīgajiem jautājumiem, kura ir vairāk teorētiska nekā profesionāla. Bez tam attiecībā uz tās ģeogrāfisko un profesionālo sastāvu, varētu vēlēties uzlabojumus. Jā, jaunie standarti pēc rūpīgas izmaksu un ieguvumu analīzes ir jāpieņem vienīgi tādā gadījumā, ja tie ir noderīgi un nepieciešami. Jā, IASB loma ir jāierobežo, lai tā attiektos uz tiem uzņēmumiem, kuru akcijas tiek kotētas biržā, un tai nevajadzētu attiekties uz MVU.

Pievēršoties „godīgo vērtību” principam, tas veicina īstermiņa pieeju un padara finanšu darbības rezultātus par dominējošo faktoru uzņēmējsabiedrības pārvaldībā. Tas palielina ekonomikas koncentrēšanos uz finanšu darījumiem un tirgu nestabilitāti. Eiropas Savienībai jāatsakās piemērot šo standartu. Tomēr referenta nostāja šai jautājumā nav tik skaidra. Tāpēc mēs atturēsimies attiecībā uz viņa ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstveidā. (PT) Kopš 2005. gada janvāra ES publiskajām akciju sabiedrībām to konsolidēto finanšu pārskatu sagatavošanā ir jāizmanto starptautiskie finanšu pārskatu standarti.

Šos standartus ir izstrādājusi privāta organizācija (Starptautisko grāmatvedības standartu padome (IASCF/IASB)), kas tiek finansēta no privātiem finanšu avotiem (galvenokārt tās pašas jomas uzņēmumiem), un tā nav pakļauta nekādai sabiedriskai kontrolei.

Lai gan šajā ziņojumā ir aspekti, pret kuriem mums ir iebildumi, tiek ierosināti konkrēti pasākumi, lai risinātu šo situāciju, un tas ir piesardzīgs attiecībā uz iespēju piemērot šādus starptautiskos finanšu pārskatu standartus maziem un vidējiem uzņēmumiem.

Tomēr ir svarīgi, lai būtu skaidrs, ka šo problemātisko situāciju nav iespējams atrisināt ar ietekmes mazināšanas pasākumiem, kuru mērķis ir samazināt finanšu spekulāciju sekas un novērst tādas situācijas rašanos, kas varētu novest pie starptautiskās finanšu sistēmas sabrukuma kā kapitāla aprites pieaugošās liberalizācijas turpināšanas veida.

Mums ir jārisina šīs problēmas cēlonis: pieaugošā ekonomikas kontrole, izmantojot finanšu kapitālu, un pieaugošais finanšu spekulāciju līmenis, no kura izriet ienesīgo ieguldījumu izplatība. Mums ir jāpanāk, ka finanšu sistēmas kalpotu cilvēku un viņu valstu progresam, nevis lielajam kapitālam.

 
  
MPphoto
 
 

  Małgorzata Handzlik (PPE-DE), rakstveidā. − (PL) Kvalitatīvi augstvērtīgi pasaules finanšu pārskatu standarti ir ārkārtīgi svarīgi, lai nodrošinātu finanšu tirgu stabilitāti. Starptautiskie finanšu pārskatu standarti (IFRS), bez šaubām, atvieglos uzņēmumu finanšu pārskatu salīdzināšanu un rezultātā nodrošinās ieguldītājiem iespēju pieņemt labākus lēmumus.

Tomēr es vēlētos norādīt, ka prasības, ar kurām reglamentē mazo un vidējo uzņēmumu darbību, atšķiras no tām prasībām, kas attiecas uz ieguldītājiem kapitāla tirgos.

Šī iemesla dēļ es piekrītu referentam, ka Starptautisko grāmatvedības standartu padomes (IASB) ierosinātie IFRS maziem un vidējiem uzņēmumiem ir pārāk sarežģīti. Es gribētu uzsvērt, ka man pastāvīgi jābilst pret tiem risinājumiem, kas rada uzņēmumiem papildu šķēršļus tā vietā, lai lietas atvieglotu. IASB priekšlikums tika sagatavots, pamatojoties uz diezgan lieliem MVU (vairāk nekā 50 darbinieki). Šeit es gribētu minēt dažus datus, ko nesen publicēja EUROSTAT, saskaņā ar kuru uzņēmumi, kas nodarbina mazāk nekā 50 darbiniekus, ir 98,7 % no visiem aktīvajiem uzņēmumiem Eiropas Savienībā, un tikai 1,1 %, kas ir aptuveni 210 000 uzņēmumi, ir mazie un vidējie uzņēmumi, kuros ir vairāk nekā 50 darbinieki.

Es vēlētos norādīt, ka es nepiebilstu pret ideju kā tādu par starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem MVU. Tomēr es uzskatu, ka Eiropas Savienībai ir jāveic padziļināta izpēte par tām priekšrocībām, kuras MVU varētu iegūt no IFRS pieņemšanas. Es ar interesi sekošu nemitīgajām debatēm par šo jautājumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Peter Skinner (PSE), rakstveidā. − Tādu struktūru kā IASCF/IASB publiskā pārraudzība ir strīdīgs jautājums. Darbs, lai sasniegtu tādu konverģenci, kā to paredz ar IFRS, var radīt palielinātas priekšrocības tiem uzņēmumiem, kas darbojas starptautiskā mērogā. Daudzus miljonus eiro var ietaupīt, novēršot dubulto grāmatvedību. Tomēr šādu vienošanos raksturs, kas tiek īstenotas nepārredzamā un attālinātā procesā, liek apšaubīt šīs procedūras publisko pārbaudi.

MVU arī nepieciešama pienācīga uzmanība un par tiem nepieciešamo režīmu ir mazāk zināms nekā par lielajiem uzņēmumiem.

Turklāt „godīgo vērtību” princips ir tāds princips, ko nav nepieciešams izslēgt attiecībā uz tām alternatīvām vai interpretācijām, kuras neaprobežojas tikai ar to, kas ir pamatoti pieņemti.

 
  
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētāja. − Ar šo balsojumu skaidrojumi ir noslēgti.

 
Juridisks paziņojums - Privātuma politika