Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2008/2025(BUD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A6-0262/2008

Iesniegtie teksti :

A6-0262/2008

Debates :

PV 07/07/2008 - 16
CRE 07/07/2008 - 16

Balsojumi :

PV 08/07/2008 - 8.21
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P6_TA(2008)0335

Debašu stenogramma
Pirmdiena, 2008. gada 7. jūlijs - Strasbūra Publikācija "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī"

16. 2009. gada budžets – pirmās pārdomas par pilnvarām saistībā ar 2009.  PBP saskaņošanu (debates)
PV
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētāja. − Nākamais punkts ir Jutta Haug ziņojums (A6-0262/2008) Budžeta komitejas vārdā par 2009. gada budžetu – pirmās pārdomas par pilnvarām saistībā ar 2009. gada provizoriskā budžeta projekta saskaņošanu – III  iedaļa– Komisija (2008/2025).

 
  
MPphoto
 
 

  Jutta Haug, referente. − (DE) Priekšsēdētājas kundze, amatā esošais Padomes priekšsēdētāj, komisār! Kādam jābūt Eiropas Savienības 2009. gada budžetam un kāds tas varētu būt? Mēs esam par to runājuši kopš šī gada sākuma, un tagad Eiropas Parlaments gatavojas spert otru soli šī gada budžeta procedūrā, kas nedaudz atšķiras no iepriekšējo gadu procedūras. Tā atšķiras tāpēc, ka mēs vēlamies sākt nedaudz sagatavoties grozītajai procedūrai saskaņā ar Reformas līgumu.

Pēc rezolūcijas par budžeta shēmu un 2009. gada prioritātēm aprīlī sekos mūsu rezolūcija „Pirmās pārdomas par pilnvarām saistībā ar 2009. gada provizoriskā budžeta projekta saskaņošanu”. Šo rezolūciju budžeta komiteja pieņēma bez iebildumiem, un es ļoti ceru, ka plenārsesijā pieņems par to vienprātīgu lēmumu, jo īpaši tāpēc, ka speciālistu komiteju komentāri un ieteikumi ir tajā ietverti.

Ar ko mums šeit ir darīšana? Nosaukums izsaka visu. Mēs novērtējam provizorisko budžeta projektu, ko Komisija mums iesniegusi, un atrodam tajā daudz kritizējama. Mēs nesaskatām, ka projekts atspoguļotu budžeta patiesīgumu un budžeta skaidrību un ka tas būtu pietiekami pārredzams. Mēs jau zinām, ka Komisijai bija jācenšas dzīvot pēc vidēja termiņa finanšu shēmas ierobežotajiem līdzekļiem. Tomēr tas nedod tai tiesības izmantot „radošas” budžeta veidošanas metodes, lai radītu pieejamas rezerves.

Tomēr šādas metodes ir izmantotas, piemēram, „atlikumu” veidošana daudzgadu programmās; tas, ka zināmas un viegli nosakāmas finansēšanas vajadzības netiek ņemtas vērā; un tas, ka netiek veidots budžets Garantiju fondam, kura apjoms ir EUR 200 miljonu gadā. Mēs neredzam, ka Komisija būtu skaitliski atspoguļojusi politiskās prioritātes, kuras tā pati noteica savā Ikgadējā politikas stratēģijā. Tās ir prioritātes, ko Parlaments stingri atbalstīja, proti, cīņu pret klimata pārmaiņām un konkurētspājas veicināšanu izaugsmei un nodarbinātībai, kas ir cieši saistītas ar ilgtspējīgas Eiropas sekmēšanu, un, protams, kopējas imigrācijas politikas īstenošanu.

Vissvarīgāk, mēs gaidījām lielākas saistības cīņai pret klimata pārmaiņām. Komisija apgalvo, ka tā ir piešķīrusi gandrīz EUR 14 miljardus vides budžetam, bet, tuvāk ieskatoties budžetā, mēs redzam, ka no EUR 13,842 miljardiem EUR 13 miljardi ir jau piešķirti Eiropas Lauksaimniecības fondam lauku attīstībai, kā arī Kohēzijas fondam un Eiropas Reģionālās attīstības fondam. Šī summa tāpēc būs jāpapildina.

Mums arī ir daudz vairāk jādara konkurētspējas jomā, galvenokārt mazo un vidējo, bet jo īpaši mazo uzņēmumu konkurētspējas jomā. Pirmais solis bija Mazās uzņēmējdarbības akts. 2009. gada budžetam ir jānodrošina īpašs MVU instruments, kas ir pieejams MVU, kuriem vispirms ir jāierosina tiesvedība par parādu nomaksu. Ir jau labi, ka mums ir tiesību akti, kas paredz, ka 30 dienu termiņu nedrīkst pārsniegt, bet kā gan MVU varētu to īstenot? Īstermiņa aizdevumi, izmantojot šo instrumentu, tomēr var novērst bankrotu un darbavietu zaudējumu, un tas ir arī mūsu interesēs.

Es negribu pašlaik runāt par nepietiekamo finansējumu, lai apmierinātu pārtikas palīdzības, pārtikas nodrošinājuma, Kosovas, Palestīnas, Afganistānas, patiesībā visas 4. pozīcijas vajadzības. Par to pēc brīža runās mana kolēģe.

Es tikai vēlos teikt Padomei, kuras pārstāvis diemžēl vairs nav šeit – es nevaru saprast, kādēļ viņš bija šeit vienas minūtes runu laikā, nevis tad, kad mēs sākam runāt par budžetu – ka Parlaments ir stingri nolēmis sākt īstu politisku dialogu ar to. Mēs vēlamies īstenot Eiropas prioritātes, un, lai to darītu, ir vajadzīgs pienācīgs budžets. Galu galā mūsu Eiropas budžets nav nekas cits kā politika, izteikta skaitļos.

(Aplausi)

 
  
MPphoto
 
 

  Dalia Grybauskaitė, Komisijas locekle. – (LT) Šodien mums ir unikāla izdevība šajā agrajā posmā iepazīties ar Eiropas Parlamenta galvenajām prioritātēm nākamajam gadam un uzzināt, kas deputātiem izraisa bažas attiecībā uz Komisijas iesniegto projektu. Es vēlos pateikties šīs agrās diskusijas iniciatorei, referentei Haug kundzei.

Es varu jums apliecināt, ka Eiropas Komisija un es veltām daudz uzmanības efektīvai finanšu pārvaldībai un stingrai finanšu disciplīnai. Dāmas un kungi! Mēs augstu vērtējam jūsu pastāvīgo uzmanību un interesi par šiem jautājumiem.

Tāpēc, pilnīgi saprotot jūsu bažas, es vēlos vērst jūsu uzmanību uz to, ka 2009. gada provizorisko budžeta projektu Komisija sagatavoja finanšu plānošanas robežās laikposmam no 2007. līdz 2013. gadam pēc rūpīga ekonomiskās un sociālās attīstības prognožu novērtējuma, paredzot pamatotu un pietiekamu rezervi neparedzētiem izdevumiem.

Plānojot nākamā gada budžetu, mēs centāmies nodrošināt, lai politiskās prioritātes būtu atspoguļotas konkrētā finansiālā izteiksmē un lai mērķiem būtu piešķirti ievērojami un stabili budžeta līdzekļi. Tāpēc vislielāko finansiālo pieaugumu var gaidīt no programmām, kas veicina ekonomisko attīstību un konkurētspēju, kā arī no programmām, kas sekmē brīvību, drošību un tiesiskumu un tiek finansētas no attiecīgajām budžeta kategorijām.

Lai nodrošinātu budžetu 2009. gadam, kas atspoguļo Eiropas Savienības ārpolitikas mērķus, kā arī tās pilnīgu piedalīšanos starptautiskos pasākumos, Komisija tuvākajā laikā iesniegs projekta grozījumu, kurā būs precīzi aprēķini Palestīnas un Kosovas finansēšanai. Pat pirms sāksies iepriekšēja 2009. gada budžeta projekta apspriede Parlamentā, Komisija iesniegs priekšlikumus attiecībā uz īstermiņa pasākumu finansēšanu jaunattīstības valstīs, kas cīnās, lai novērstu pārtikas cenu celšanās sekas; mēs esam gatavi izveidot „pārtikas fondu” jaunattīstības valstu vajadzībām.

Es esmu ievērojusi jūsu bažas par finanšu izdevumiem, jo īpaši tiem, kas nav iekļauti 5. pozīcijā. Jūs varat būt pārliecināti, ka 2009. gada provizoriskais budžeta projekts sniedz šajā ziņā pietiekami sīku informāciju, un mēs esam gatavi nodrošināt visu informāciju, kas jums vajadzīga rezolūcijai.

Nobeigumā es vēlos pateikties referentei Haug kundzei par viņas pūlēm, kas mums pirmo reizi tik agri devušas jauno izmēģinājuma projektu un sagatavošanās pasākumu sarakstu. Tas sekmēs savlaicīgu šo projektu finansēšanas iespēju novērtējumu un atvieglos Parlamenta apstiprināto projektu efektīvu īstenošanu.

Jau nākamajā nedēļā – drīzāk šajā – mums būs trīspusēja sanāksme, un nākamajā nedēļā – pirmā saskaņošanas sanāksme, lai sagatavotos projekta pirmajam lasījumam Padomē.

Esmu pārliecināta, ka šogad nebūs nekādu pārmaiņu konstruktīvas sadarbības gaisotnē, kuru esam baudījuši jau vairākus gadus, un mēs veiksmīgi panāksim vienošanos šī gada beigās.

 
  
MPphoto
 
 

  Véronique De Keyser, Ārlietu komitejas atzinuma sagatavotāja. (FR) Priekšsēdētājas kundze! Vispārīgi runājot, es nemaz neesmu apmierināta ar budžeta projekta 4. pozīciju.

Pirmkārt, es atkal ievēroju šai pozīcijai piešķirtā finansējuma nepietiekamību. Tas ir pilnīgā pretrunā ar Eiropas Savienības paziņotajiem godkārīgajiem mērķiem piedalīties globālajos procesos. 4. pozīcijā finansējums, salīdzinot ar 2008. gada budžetu, ir palielinājies tikai par 1,8 %, un šis palielinājums ir zemāks par vidējo budžeta palielinājumu, kas ir 3,1 %. Tāpēc var teikt, ka finansējums, kas rezervēts ārējām attiecībām un attīstībai, provizoriskajā budžeta projektā ir samazināts.

Otrkārt, es noraidu Komisijas pieeju, jo tā ierosina izmantot elastības instrumentu un finansējumu palīdzībai ārkārtas gadījumos izdevumiem, kas ir patiesībā paredzami un plānoti. Tādējādi Vidējie Austrumi, Kosova, pārtikas palīdzība un makrofinansiālais atbalsts ir nenoliedzami novērtēti pārāk zemu.

Palūkojieties, piemēram, uz Palestīnu. Šī gada provizoriskajā budžeta projektā ir ierosināts piešķirt EUR 171 miljonu saistību apropriācijām un EUR 100 miljonu maksājumu apropriācijām. Tomēr 2007. gadā mēs izdevām pusmiljardu okupētajām teritorijām. Pašlaik, 2008. gada jūlijā, mēs jau esam izdevuši EUR 365 miljonus. Ko gan mēs darīsim nākamgad? Šķiedīsim elastības instrumenta naudu? Samazināsim rezervi, kas jau tā ir maza?

Treškārt, mani satrauc pārtikas krīze, kas pašlaik pieņemas spēkā, un klimata pārmaiņu sekas. Ja ES ir kāda prioritāte, tad tā ir šī! 2009. gada provizoriskajā budžeta projektā apropriācijas, kas piešķirtas pārtikas palīdzībai, ir palielinājušās tikai par EUR 6,8 miljoniem, bēdīgi slavenajiem 3 %, lai gan 2008. gada aprīļa beigās Komisija pieprasīja papildu samaksu EUR 60 miljonu apjomā, un tagad tā papildus prasa tikai EUR 40 miljonus; tas ir izsmiekls. Es atzinīgi vērtēju Pasaules klimata pārmaiņu alianses un Pasaules energoefektivitātes un atjaunojamās enerģijas fonda izveidi, bet mums ir jāpalielina šo iniciatīvu finansējums 2009. gada budžetā papildus saistībām, kas paredzētas attīstībai.

Visbeidzot, es saprotu, cik svarīga Padomei ir Eiropas kaimiņattiecību politika un mūsu sadarbība ar Vidusjūras reģiona valstīm, bet es atsakos ar pašreizējo 4. pozīcijas finansējumu atbalstīt jebkādas papildu izmaksas, pēc kurām ES varētu rasties vajadzība Vidusjūras reģionā. Par Eiropas Savienības ārpolitiku un attīstības politiku spriež pēc šīm ilgtermiņa saistībām jomās, kurās radusies vajadzība pēc finansējuma. Bez pietiekamiem resursiem budžeta „pašdarbības” stratēģija, kas izraudzīta 4. pozīcijai, atstās ļoti sliktu iespaidu.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria Martens, Attīstības komitejas atzinuma sagatavotāja. − (NL) Tas viss, protams, ir ārkārtīgi svarīgi, un ir labi zināt, ka šī lieta ir labās rokās, Haug kundzes rokās. Es varu teikt, ka sadarbība ar viņu ir bijusi ārkārtīgi patīkama. Es runāju kā referente par budžetu sadarbībai attīstības jomā, un es piekrītu tiem, kas saka, ka budžeta palielinājums 4. pozīcijai ir steidzami vajadzīgs.

Tomēr es vēlos pievērst jūsu uzmanību diviem jautājumiem, kas ir svarīgi sadarbībai attīstības jomā. Pirmais jautājums ir par pārtikas krīzi un otrais – par rezultātu novērtējumu.

Kā jau teikts, pārtikas krīze ir ļoti liela problēma, un tāpēc mums ar budžeta palīdzību ir jāmeklē risinājumi gan īsam, gan vidējam laika posmam. Īstermiņā ir pieejama pārtikas palīdzība. Es atzinīgi vērtēju iniciatīvas, ko šajā jomā izstrādājusi Eiropas Komisija. Ilgtermiņam mums patiesībā ir Īpašā programma nodrošinājumam ar pārtiku saskaņā ar Attīstības sadarbības instrumentu (DCI). Tomēr diemžēl tā tikai tagad tiek ieviesta un vēl labi nedarbojas. Vislielākās problēmas tāpēc ir ar vidēja termiņa programmām..

Gan dalībvalstis, gan ES velta pārāk maz uzmanības nodrošinājumam ar pārtiku un pārtikas ražošanai jaunattīstības valstīs. Mums ir lauku attīstības programma, bet tā bieži nedod nekādu labumu pārtikas ražošanai, bet gan ceļu būvniecībai.

Es varu saprast Eiropas Komisijas priekšlikumu izmantot šim nolūkam neiztērētos lauksaimniecības budžeta līdzekļus, bet tas ir ļoti nedroši ne tikai no budžeta, bet arī no citiem viedokļiem. Valstis, kas izpilda savas saistības rezervēt 0,7 % no IKP attīstības atbalstam, teiks: „Lai citas valstis dara to pašu. Lai tās arī izpilda savas saistības, tad mēs varbūt varēsim gūt vēl lielākus panākumus”. Viņiem ir labs arguments, kas jāņem vērā. Katrā ziņā būs skaidri jāpasaka, ka nauda patiešām jāatvēl nodrošinājumam ar pārtiku, ražošanas apjoma palielināšanai, nabadzīgu zemkopju atbalstam nabadzīgās valstīs.

Mans otrais jautājums attiecas uz rezultātu novērtēšanu. Eiropā arvien biežāk ir dzirdamas kritiskas balsis par sadarbību attīstības jomā, pat tādās valstīs, kas vienmēr ir bijušas devīgas un labvēlīgi noskaņotas pret attīstību. Priekšsēdētājas kundze! Mums ir kaut kas jādara, ne tikai jālolo labi nodomi, mums jāveic rezultātu novērtējums. Jo efektīvāks darbs, jo labāki rezultāti. Tikai tā var pārliecināt cilvēkus.

 
  
MPphoto
 
 

  Göran Färm, Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas atzinuma sagatavotājs. − (SV) Priekšsēdētājas kundze! Vispirms liels paldies Jutta Haug. Viņa ir ņēmusi vērā vairākus Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas viedokļus. Viņa, piemēram, ir uzsvērusi to, ko mēs uzskatām par svarīgu, proti, ka pastāv nesakritība starp Komisijas Ikgadējo politikas stratēģiju un to, kas faktiski tiek ierosināts budžetā, piemēram, klimata un enerģētikas politikā.

Galu galā, pagājušā gadā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas pārrunas par budžetu skāra galvenokārt divas lielas jomas, Galileo projektu un Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūtu. Mēs tagad redzam, ka īstenošana šajās jomās ir sākusies labi, lai gan, protams, mēs arī turpmāk paturēsim acīs īstenošanu. Tādējādi šogad mēs varam vairāk vērības piegriezt enerģētikai un klimata politikai.

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejā ir daudz viedokļu par šiem jautājumiem. Jo īpaši mums bažas izraisa nepietiekamās rezerves, 82 miljoni euro, 1.A pozīcijai. Tas ne tuvu nav pietiekami šīm svarīgajām prioritātēm. Mēs zinām, ka Padome tagad pirms 2009. gada budžeta pieņemšanas cita starpā cenšas palielināt rezerves, samazinot administratīvos izdevumus. Tas ir labi, ja tikai tas neapgrūtinās Septītās pamatprogrammas īstenošanu, bet, šķiet, ka tas nebūs pietiekami.

Es sniegšu piemēru apjomam, par ko ir runa. Buzek kungs, ziņojot par Eiropas Energotehnoloģiju stratēģisko plānu, runā par EUR 2 miljardiem gadā, sākot ar 2009. gadu, tikai Eiropas Energotehnoloģiju stratēģiskajam plānam. Es nezinu, vai tas ir reāli, bet tas liecina, ka enerģētikas un klimata politikai ir vajadzīgs jauns liela apjoma finansējums.

Septītajā pamatprogrammā un Konkurētspējas un inovāciju pamatprogrammā (CIP) diezgan liela summa ir atvēlēta enerģētikas un klimata politikai, bet atcerieties, ka šie līmeņi tika noteikti jau 2005. gadā, t.i., vēl ilgi, pirms mums radās ideja par to, kāda būs 2008. gada klimata un enerģētikas politika.

Mēs gatavojamies sākt arī vairākus kopējus pasākumus, piemēram, lai izstrādātu kurināmā elementus un ūdeņraža tehnoloģijas. Komisija ierosina pirmajā reizē piešķirt 30 miljonus euro. Tomēr ir ierosināts, ka nauda jāņem no Septītās pamatprogrammas sadarbības programmas un tās enerģētikas iedaļas. Tā patiesībā nav papildu nauda, tas ir tikai pārdalīšanas vingrinājums.

Mēs vēlamies iegūt pilnīgu ieskatu enerģētikas un klimata politikas finansējumā, jo pašreiz to gandrīz nav iespējams izdarīt. Ir jāsāk piešķirt nopietnus jaunus resursus jau 2009. gadā. Turklāt mēs esam pārliecināti, ka enerģētikas un klimata joma sniedz ļoti spēcīgu pamatojumu ilgtermiņa budžeta pienācīgam vidēja termiņa pārskatam nākamajā gadā.

 
  
MPphoto
 
 

  Eva Lichtenberger, Transporta un tūrisma komitejas atzinuma sagatavotāja. − (DE) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Būtībā es varu tikai piekrist referentes Haug kundzes apgalvojumiem. Manuprāt, tos var attiecināt arī uz budžetu, kas pieejams transportam. Budžeta proporcija, kas piešķirta transportam, ir, protams, pieaugusi, bet tas ir noticis galvenokārt, palielinot finansējumu Galileo programmai. Šī palielinājuma iemesli ir nebeidzams stāsts, un tie attiecas uz rūpniecības politiku Eiropā.

Kritika, kas man jāizsaka par mums iesniegto Provizorisko budžeta projektu, ir tāda, ka mums ir vajadzīgs vairāk naudas pasažieru tiesībām, jo šī joma skar Eiropas pilsoņu tiesības. Vissvarīgākais tomēr ir tas, ka mums ir vajadzīgs vairāk naudas pētniecībai un jaunām transporta stratēģijām, lai mēs beidzot nonāktu pie mobilitātes, kas nekaitē klimatam. Eiropas Komunikāciju tīklam arī ir vajadzīga stingra uzraudzība, jo šajā jomā tiks izdotas lielas naudas summas.

 
  
MPphoto
 
 

  Kyösti Virrankoski, Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas atzinuma sagatavotājs. (FI) Priekšsēdētājas kundze! Vispirms es vēlos pateikties Haug kundzei par labo ziņojumu.

Lauksaimniecības budžetam ir svarīgs tiešs atbalsts un tirgus pasākumi, kam finanšu sistēmā ir sava maksimālā robeža. Izdevumi ir EUR 2 027 000 000 zem maksimālās robežas, kas ir EUR 42,8 miljardi. Tas ir palielinājums par pieciem procentiem.

Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja vēlas, lai daļu no šīs rezerves izlieto augļu izdalīšanas programmai skolēniem, tādējādi veicinot veselīgas pārtikas lietošanas paražas. Aptaukošanās kļūst par arvien lielāku problēmu jauniem cilvēkiem.

Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja vēlas arī pasākumus pārstukturēšanas fonda izveidei piensaimniecības nozarē. Komiteja raizējas par plāniem izmantot šo rezervi jaunattīstības valstu lauksaimniecības modernizēšanai. Šim nolūkam ir jāizmanto nevis finansējums, kas paredzēts otrajai pozīcijai, bet finansējums, kas paredzēts ārējiem pasākumiem ceturtajā pozīcijā.

Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejai bažas rada arī lauku attīstības pasākumi. Pagājušā gadā EUR 2,8 miljardi palika neizmantoti, tāpēc Parlaments cieši uzraudzīs lauku attīstības programmas īstenošanu.

 
  
MPphoto
 
 

  László Surján, PPE-DE grupas vārdā. (HU) Pateicos, ka devāt man vārdu. Haug kundzes ziņojums, par kuru es gribu izteikt savu atzinību un pateicību, precīzi apkopo Parlamenta viedokli par provizorisko budžeta projektu. Klausoties komisāres runā, es jutu, ka referentes un komisāres viedokļi saskan, un tas varētu iedvest mums entuziasmu Man ir tikai viena maza problēma – Haug kundzes izteikumiem bija mazliet kritizējoša pieskaņa, bet komisāres nolūks bija mūs iedrošināt. Es priecājos par šo nolūku, bet es vēlētos arī redzēt skaitļus, kas atbilstu šim nolūkam.

Tagad es gribu uzsvērt divas idejas no šī sarežģītā materiāla. Francijas prezidentvalsts, tāpat kā mēs, ir ieinteresēta, lai Eiropa būtu stipra, bet diemžēl pašlaik tā ir devusies projām, lai to celtu. Šim nolūkam ir vajadzīgs pienācīgs budžets. Francija saprot Eiropu un ir daudz darījusi tās labā. Mēs ceram, ka beidzot pienāks gals zāliena pļaujmašīnas stila cirpšanai. Prezidentūrai ir jāsaprot, ka ikviens cents, ko izlieto nepilnīgi finansētām programmām, ir naudas izšķiešana.

Tautas partija vēlas, lai no budžeta izdevumiem rodas vērtības, tāpēc tā ir gatava rīkoties lielāka ražīguma interesēs, citiem vārdiem, pret slikti izpildītām programmām, korupciju un izdevumiem, ko motivē iekšpolitika.

Pārpalikums lauksaimniecības budžetā mainās globālo tirgu ietekmē. Ir parādījušās daudzas idejas, kādiem nolūkiem to izlietot. Es esmu pret visiem pēkšņiem nepamatotiem lēmumiem gan par 2008. gada budžetu, gan 2009. gada budžetu. Turklāt Eiropas Savienībai ir nopietni parādi šajā jomā. Divpadsmit jaunajām dalībvalstīm būs jāgaida desmit gadu, lai saņemtu tādu pašu atbalstu, kādu saņem vecās dalībvalstis. Tāpēc veselus desmit gadus konkurence vienotajā iekšējā tirgū būs izkropļota. Šī netaisnīgā situācija ir radusies naudas trūkuma dēļ. Ja tagad izrādīsies, ka lauksaimniecības budžetā ir lieka nauda, mums būs morāls pienākums izlabot šo konkurences nelīdzsvarotību.

Novirzot lauksaimniecības naudu citiem nolūkiem, ir ideja, ko atbalsta arī daži jauno dalībvalstu vadītāji, bet pēckomunistu vadītāju tieksmei piekāpties nevajadzētu nevienu apmuļķot; tagad viņi gaida plikšķināšanu uz pleca ne vairs no Maskavas, bet no Briseles.

Cita starpā mums ir jārisina arī Āfrikas problēmas, jo palīdzība no lauksaimniecības budžeta sēklu un mēslojuma veidā ir nopietna realitāte. Finansiāla palīdzība diez vai var atrisināt pārtikas nepietiekamības problēmu.

Mana grupa atbalstīs trīspusējo grozījumu par klimata pārmaiņām un ar interesi gaidīs, lai uzzinātu, kas slēpjas aiz pārsteidzošā maksājumu līmeņa krituma. Paldies par jūsu laipno uzmanību.

 
  
MPphoto
 
 

  Catherine Guy-Quint, PSE grupas vārdā. (FR) Priekšsēdētājas kundze, komisāre, dāmas un kungi! Šonedēļ Parlaments ļoti grūtos apstākļos, gan iekšējos, gan ārējos, lems par budžeta politiskajām prioritātēm. Mums jātiek galā ar daudziem uzdevumiem, bet finanšu plāna apjoms ir ļoti ierobežots. Es tāpēc īpaši atzinīgi vērtēju drosmīgo politisko darbu, ko veikusi referente Haug kundze. Viņai ir izdevies paredzēt budžeta procedūras posmus, ļaujot mums noteikt, kādā virzienā mūsu iestāde dodas. Šī jaunā procedūra sniedz lielāku skaidrību un tāpēc lielāku demokrātiju pilsoņiem. Tādējādi ir bijis iespējams saprast un apspriest Parlamenta komiteju un politisko grupu prioritātes.

Par nelaimi man atkal jānožēlo tas, ka Padomei trūkst godkārības, un tā sistemātiski samazināja finansējumu Komisijas provizoriskajā budžeta projektā. Mēs pamanījām, ka tās mērķis ir taupīt naudu uz administratīvo izmaksu rēķina. Tas nenozīmē politiskas prioritātes izvēli, bet gan tehniskus ietaupījumus, kas bieži dubulto dažu pozīciju rezerves, kā Färm kungs teica par 1.A apakšpozīciju. Es nevaru izskaidrot arī lineāros maksājumu samazinājumus: EUR 1 miljardu mazāk nekā paredzēts provizoriskajā budžeta projektā.

Attiecībā uz 2. pozīciju jautājums ir skaidrs. 2008. gadā mēs neizmantojām rezerves par vairāk nekā EUR 3 miljardiem. 2009. gada budžetam Komisija ierosina rezerves vairāk nekā EUR 2 miljardu apmērā, un Padome iet vēl tālāk, palielinot šīs rezerves līdz EUR 2,4 miljardiem. Tomēr lauku attīstībai ir daudz vajadzību, kā arī enerģētikai, imigrācijai, klimata pārmaiņām un starptautiskajai solidaritātei.

Laikā, kad pārtikas apgādes neatkarības jautājums kļūst ar katru dienu aktuālāks un kad šķiet, ka ēšana Eiropā kļūs par lielu greznumu, Padome ir nolēmusi samazināt izdevumus lauksaimniecībai. Pat ja jūs neesat aizskāruši mūsu tradicionālo prioritāšu budžeta pozīcijas, jūs esat aizmirsuši palielināt budžetu tām pozīcijām, kurām jūs solījāt to darīt. Vai nešķiet arī pēc nesenā Īrijas referenduma neveiksmes un Francijas, un Holandes referendumiem pirms diviem gadiem°, ka saziņa ar pilsoņiem un viņu informēšana ir svarīgi pasākumi, kas prasa ievērojamus ieguldījumus? Noliedzot būtisko vajadzību informēt pilsoņus, sazināties ar tiem un uzklausīt tos, mēs esam spiesti rēķināties ar šī autisma rezultātiem ikvienā apspriedē un sabiedriskās domas aptaujā.

Visbeidzot, es nekad nespēšu saprast Padomes rīcību attiecībā uz 4. pozīciju. Secinājumi ir skaidri un vienmēr vieni un tie paši. Šai pozīcijai ir satriecoši mazs finansējums, tāpēc mēs nedrīkstam ļaut dot solījumus, kas nekad netiks izpildīti. Kā mēs varam cerēt atrisināt problēmas, kas saistītas ar daudzpusējām attiecībām, ar bada problēmām pasaulē vai demokrātijas nostiprināšanu, neierosinot budžeta palielinājumu? Jūs ierosināt budžeta samazinājumu pat politikas jomām, kas veiksmīgi darbojas.

Ir tikai viena lieta, ko varam darīt dažās nākamajās nedēļās – vēlreiz pārskatīt katras budžeta pozīcijas uzraudzību un izstrādi un arī izpētīt visas iespējas tāda budžeta apjoma sasniegšanai, kas dos Eiropas Savienībai reālu, visus apvienojošu budžetu 2009. gadam.

 
  
MPphoto
 
 

  Anne E. Jensen, ALDE grupas vārdā. – (DA) Priekšsēdētājas kundze, komisāre! Es vēlos sākt ar pateicību Haug kundzei par sadarbību, sagatavojot šo ziņojumu, ko mana grupa var atbalstīt. Mēs varam atbalstīt arī dažus grozījumus, ko iesniegusi Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) un Eiropas Demokrātu grupa, kā arī Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupa. Protams, ES budžets ir svarīgs politisks instruments, pat ja tas ir pieticīgs budžets attiecībā pret visu ekonomiku. 2009. gada budžetam, protams, ir jāatspoguļo arī politiskās prioritātes, bet vai mēs to redzam? ES valstu un valdību vadītāji ir pieņēmuši godkārīgu enerģētikas politikas stratēģiju, bet vai šie godkārīgie plāni ir atrodami budžetā? Nē, tie nav. Nav atrodamas nekādas jaunas, skaidri izteiktas prioritātes. Piemēram, valstu un valdību vadītāji ir nolēmuši, ka ir jāizstrādā 12 izmēģinājuma projekti ogļu spēkstacijām, kas uztver un uzkrāj CO2, bet neviens nezina, no kurienes būtu jānāk finansējumam. Vai šiem izmēģinājuma projektiem nevajadzētu būt atspoguļotiem ES budžetā? Es tikai uzdodu jautājumu.

Valstu vai valdību vadītāji vēlas redzēt godkārīgu kopējo bēgļu politiku, šoruden pieņemot imigrācijas paktu. Ko var teikt par godkārīgajiem mērķiem, ko lolo robežaģentūra Frontex, kuras uzdevums ir palīdzēt īpašā stāvokli nokļuvušām valstīm pārvaldīt bēgļu plūsmu, kuri bēg no nabadzības? Mēs esam dzirdējuši, ka tai nepietiek naudas, lai tiktu galā ar uzdevumiem, ko rada šī problēma.

Ārpolitika ir hroniski nepietiekami finansēta. To var redzēt arī šogad, kad kārtējo reizi trūkst pietiekama budžeta Palestīnai un Kosovai. Sociāldemokrātu grupa Eiropas Parlamentā ir ierosinājusi pārvietot neiztērētos budžeta līdzekļus no lauksaimniecības budžeta uz jomām, kurām budžeta apjoms ir pārāk mazs. Šo risinājumu mēs izmantojām, lai finansētu Galileo satelītu navigācijas sistēmu. Komisija, no otras puses, ir ierosinājusi finansēt atbalstu attīstības jomai no lauksaimniecības budžeta. Man tā nepavisam nešķiet laba ideja. Tas ir juceklis.

Mana grupa nevar a priori pieņemt, ka mēs pašlaik apspriežam finanšu plāna pārskatīšanu. Pirmkārt, tieši dalībvalstu finanšu ministriem ir jāparāda, kā viņi ir iecerējuši saskaņot valstu vai valdību vadītāju politiskās ambīcijas ar maksimālajām robežām, kas noteiktas budžetā.

 
  
MPphoto
 
 

  Gérard Onesta, Verts/ALE grupas vārdā. (FR) Priekšsēdētājas kundze! Haug kundze pareizi dara, vēršot Komisijas uzmanību uz iespējamiem uzlabojumiem budžeta projektā, kad viņa runā par administratīvo izdevumu, jo īpaši aģentūru, pārredzamību, labāku finansiālo plānošanu un labāku cilvēku resursu novērtējumu.

Tagad es komentēšu Haug kundzes ziņojuma punktu. kurā norādīta nesakritība starp prasību apkarot klimata pārmaiņas un ES budžetu. Mūsu budžets ir pamatā 1 % no Eiropas IKP, kas ir smieklīgs salīdzinājumā ar 20 % no IKP, ko Amerikas Savienotās valstis piešķir federālā līmenī.

Komisija informē mūs, ka tā atvēl klimata pārmaiņām 10 % no šī niecīgā procenta, tas ir 0,1 % no IKP – lai gan ANO Vispārējā konvencijā par klimata pārmaiņām, Stern ziņojumā, ANO Attīstības programmā (UNDP) un Pasaules Bankas izteikumos apgalvots, ka mums jāatrod starp 0,6 un 1,6 % no IKP, ja mēs gribam patiešām apkarot klimata pārmaiņu sekas. Stern ziņojumā ir minēti pat 2 % no IKP. Komisija tāpēc dod par 500 % līdz 2 000 % mazāk, nekā minēts šajos starptautiskajos ziņojumos.

Šeit ir vēl viens interesants skaitlis: lai palīdzētu jaunattīstības valstīm, ANO Vispārējā konvencijā par klimata pārmaiņām – atkal šī konvencija – ir teikts, ka aptuveni 100 miljardu gadā būs vajadzīgi, lai finansētu visus tās projektus. Komisija apgalvo, ka tas ir interesanti, ka tā gatavojas izveidot Globālo klimata pārmaiņu aliansi un ka tā trīs gadus pēc kārtas piešķirs tai EUR 20 miljonu gadā. Tāpēc ir liela plaisa starp vajadzībām un pieejamajiem resursiem. Kad es saku plaisa, ar to es domāju tādu bezdibeni, kurā pazustu viss oglekļa dioksīds, kas izdalīts no atmosfēras.

Es zinu, ka Komisijai nav manevrēšanas iespēju: izdevumi ir nemainīgi, finansējuma pakete katrai programmai ir nemainīga, pasākumi, kas finansējami katrai programmai, un noteikumi ir nemainīgi, un turklāt Padome nevēlas neko darīt, un, kas ir vēl sliktāk, tā samazina izdevumus. Par laimi Komisijai ir iniciatīvas tiesības, ja vien tā tās liktu lietā! Mēs esam iespiesti maksimālajās finanšu plāna robežās, kā teica Guy-Quint kundze. Mums ir rezerve vismaz EUR 2 miljardu apjomā. Ja mēs neizmantojam šo EUR 2 miljardu lielo rezervi, tā nav tikai burvīga budžeta plānošanas tehnikas kļūda, bet nespēja atbalstīt Eiropas projektu, kas ir apdraudēts, nespēja atbalstīt planētu, kas ir briesmās.

(Aplausi)

 
  
MPphoto
 
 

  Wiesław Stefan Kuc, UEN grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētājas kundze, komisāre! Savu amata pilnvaru sākuma posmā mēs visi centāmies palielināt finansējumu ES uzdevumiem. Bēdīgi ir tas, ka, pieņemot budžetu 2007.-2013. gadam, Padome nesaskatīja nekādu vajadzību palielināt budžeta līmeni. Mēs tagad esam liecinieki šī liktenīgā lēmuma sekām.

Blakus to uzdevumu izpildei, kas saistīti ar Lisabonas stratēģiju, mēs pēdējā laikā esam pieredzējuši citu kopēju pasākumu palielinājumu. Ļaujiet man minēt tikai dažus: Eiropas transporta tīklu, Eiropas Tehnoloģiju institūtu, klimata pārmainu apkarošanu. Mēs jau esam sastapušies ar finansiālām grūtībām Galileo programmas īstenošanā, un tagad jau parādās nākamās problēmas daudz plašākā mērogā. Kādēļ gan izvirzīt cēlus mērķus, ja mēs zinām, ka mums nebūs naudas, lai tos finansētu? Finansējuma samazināšana kopējai lauksaimniecības politikai un tā pārvietošana, lai finansētu citus uzdevumus, mūs nekur tālu nenovedīs, un kas notiks ar programmām, kas jau ir iesāktas?

Manai kolēģei Haug kundzei bija ārkārtīgi grūts uzdevums, ja viņa gribēja kaut vai daļēji attaisnot mūsu cerības. Tāpēc es no visas sirds apsveicu viņu par šī smagā uzdevuma izpildi un ceru, ka tam nebūs pārāk daudz grozījumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Esko Seppänen, GUE/NGL grupas vārdā. (FI) Priekšsēdētājas kundze! Komisijas budžets ir askētisks.

Haug kundzes ziņojumā pamatoti ir pievērsta uzmanība ierobežotajām rezervēm daudzās iedaļās. Vismazāk elastības ir ceturtajā iedaļā. Ir acīmredzams, ka summas, kas jāpiešķir Palestīnai un Kosovai 2009. gadā, neiekļausies dotajā budžeta līdzekļu apjomā. Patiesībā var apšaubīt, vai elastības instrumentu var izmantot šīm zināmajām vajadzībām, kas pārsniedz budžeta apjomu šai iedaļai.

Mūsu grupa atbalsta klimata pārmaiņu apturēšanu, un mēs būtu vēlējušies, lai šis mērķis skaidrāk atspoguļojas budžetā. Bet finansējums, kas atvēlēts drošības un aizsardzības politikai, kura kalpo ES militarizācijai, nepieder pie kopējā budžeta, lai gan Padome to iesaka, jo īpaši Francijas prezidentūras laikā.

Radās jauna situācija, kad Īrija demokrātiskā veidā noraidīja ES konstitūcijas projektu, un tam ir neparedzēta ietekme uz 2009. gada budžeta projektu.

(Aplausi)

 
  
MPphoto
 
 

  Sergej Kozlík (NI).(SK) Jau trešo gadu pēc kārtas pakāpeniski parādās plaisa starp plānoto ilgtermiņa budžetu un reālo budžetu.

Dalībvalstu valdības pietiekami dinamiski neizmanto budžeta resursus, un tie tiek aizslaucīti kā iesaldēti budžeta resursi. Gadu pēc gada šie apjomi palielinās.

No otras puses, tendence gada vidū palielināt maksājumus samazinās ne tikai attiecībā pret iekšzemes kopproduktu, bet arī absolūtajā gada vidus izteiksmē. Pieņemot šādu pieeju, Parlaments veido vieglāku un mazāk prasīgu vidi dalībvalstu valdībām. Nākotnē tas atspoguļosies zemākā Eiropas Savienības galveno politikas jomu īstenošanas intensitātē. Šī situācija ir satraucoša, un referente Jutta Haug pamatoti vērš uzmanību uz to vairākos aspektos.

Es īpaši vēlos vērst jūsu uzmanību uz ilgstošo relatīvo un absolūto izdevumu kritumu konkurētspējai un kohēzijas politikai, kas paredzēta, lai atbalstītu saimniecisko izaugsmi un nodarbinātību. Šāda virzība nevairo pilsoņu ticību Eiropas Savienības politikai. Tās nav iepriecinošas ziņas pirms vēlēšanām 2009. gadā.

 
  
MPphoto
 
 

  Reimer Böge (PPE-DE).(DE) Priekšsēdētājas kundze, komisāre! Haug kundzes ziņojums ļoti agrā posmā sniedz mūsu pirmās pārdomas par provizorisko budžeta projektu, un mēs tās apvienojam ar plenārsēdes mandātu saskaņošanai, kas notiks17. jūlijā.

Protams, bez Reformas līguma daži svarīgi uz nākotni orientētās kopējās politikas aspekti vēl nav zināmi, bet pat bez līguma ir daudz faktoru, kas norāda, ka provizoriskais budžeta projekts ir jāpārstrādā, vispirms nepārvaramais un uzkrītošais budžeta deficīts, jo īpaši ārpolitikai un drošības politikai, un ES kā globālo procesu dalībniecei saskaņā ar 4. pozīciju; un rezultāti, ko gaida no G8 galotņu tikšanās, un Eiropadomes secinājumi 19.-20. jūnijā arī ir jāņem vērā.

Vismaz 13 punktos Eiropadome ir faktiski sniegusi intensīvu programmu daudzgadu finanšu plānošanas pārskatīšanai: turpmākā Frontex attīstība, Europol, Eurojust stiprināšana, pasākumi dabas katastrofu likvidēšanai, otrās paaudzes biodegvielu un tīro ogļu izmēģinājuma projekti, finansējums lauksaimniecībai jaunattīstības valstīs, atbalsts nodrošinājumam ar pārtiku un stabilizācija, atbalsta palielinājums valsts attīstībai līdz 0,7 % no IKP līdz 2015. gadam; atbalsts jaunattīstības valstu tirdzniecībai, imigrācijas politika un jauni finanšu resursi, lai apkarotu klimata pārmaiņas.

Es gribu zināt, kā finanšu ministrs, ar kuru mums tagad jāved sarunas, risinās veselas jauninājumu virknes problēmu, ko ierosināja valstu vai valdību vadītāji, un kādus skaitļus un priekšlikumus šie valsts vai valdību vadītāji sniegs, lai atbalstītu savus politiskos secinājumus.

Es vēlos pievērst uzmanību diviem papildu aspektiem – es visnotaļ atbalstu vispārējo kursu, ko referente ir iezīmējusi, pateicoties intensīvai sadarbībai, arī ar speciālistu komitejām. Ja Komisija tagad ir nolēmusi gūt ietaupījumus uz lauksaimniecības rēķina jaunai programmai, kas dos labumu zemkopjiem jaunattīstības valstīs, tad mums jāapspriež, no kurienes šie ietaupījumi nāks. Tomēr iedabūt šādu projektu 2. pozīcijā, izveidojot jaunu tiesisko pamatu, vienkārši nav reāli. Ja ir nodoms to finansēt šādā veidā, ņemot vērā saistības, ko esam uzņēmušies, tas nozīmē finanšu plāna, jo īpaši 4. Pozīcijas, pārskatīšanu.

Otrkārt, mums ir nopietni jāapspriež, kā turpmāk rīkoties, vai vienkārši nodot šo finansējumu Apvienoto Nāciju Organizācijai vai Pasaules Bankai bez iekšējās revīzijas un bez konkrētām garantijām attiecībā uz pareizām politiskajām prioritātēm. Ņemot vērā mūsu pieredzi, tas nav tik vienkārši izdarāms.

Protams, mēs zinām, ka, piemēram, 2008. gadā mēs Palestīnai iztērējam trīs reizes vairāk, nekā teikts 2009. gada provizoriskajā budžeta projektā. Ņemot vērā jaunos uzdevumus, ņemot vērā politiskos lēmumus, vecais triks finansēt kopējo ārlietu un drošības politiku un jaunās prioritātes uz jaunattīstības valstu rēķina 4. pozīcijā nav vairs pieņemams, un mēs ar to nesamierināsimies.

 
  
MPphoto
 
 

  Costas Botopoulos (PSE). - (EL) Priekšsēdētājas kundze, komisāre! Budžets ir politisks instruments, un šim ziņojumam, manuprāt, ir liela priekšrocība, jo tas var neņemt vērā tehnisko pusi, lai uzsvērtu dažus politiskus aspektus.

Divi vissvarīgākie jautājumi ir, pirmkārt, tas, ka ES budžets neatbilst ES vajadzībām un uzdevumiem, un, otrkārt, ka šis budžets neatspoguļo ES politiskās prioritātes, kā to īpaši plānojušas citas ES aģentūras.

Runājot par pirmo jautājumu, ko mēs varam darīt? Kas ir teikts ziņojumā? Mēs pieprasām palielinājumu zema līmeņa maksājumu apropriācijām. Turklāt – un ir jau teikts, ka tas ir ļoti svarīgi, bet es vēlos to atkārtot – mēs prasām, lai rezerves tiktu pēc iespējas labāk izmantotas. Citiem vārdiem, ja vien varam izvairīties no naudas izšķiešanas saskaņā ar konkrētu politiku, lai dotu iespēju ES izmantot šo naudu savas politikas īstenošanai, tad ir ļoti svarīgi, lai mēs to darām.

Runājot par otro jautājumu, mēs, kā jau teicu, redzam, ka budžets neatspoguļo politiskās prioritātes. Es pievērsīšos diviem piemēriem. Tos jau ir pieminējuši citi deputāti, bet es tos atkārtošu.

Kas gan bija visneatliekamākā problēma pagājušajā politiskajā gadā, ar ko bija jāsaskaras ES? Enerģētikas politika, klimata pārmaiņas, pārtikas apgādes problēma. Piešķirtās summas no budžeta, lai risinātu šīs milzīgās politiskās problēmas, ir ļoti zemas.

Otrais jautājums, kā daudzi jau teikuši, ir ārpolitika. Tagad, kad Eiropa palielina ātrumu un paceļas spārnos, mūs atkal aicina samazināt izdevumus..

Treškārt, un ļaujiet man pastāvēt uz to, komunikācijas politika. Jūs redzat, kas notiek, jūs redzat institucionālās krīzes problēmu, ar ko saskaras ES. Mums ir vajadzīgas politiskas iniciatīvas, un šīm politiskajām iniciatīvām mums ir vajadzīga komunikācija un nauda.

 
  
MPphoto
 
 

  Jan Mulder (ALDE). (NL) Iesākumā arī es vēlos pateikties Haug kundzei un komisārei. Savās piezīmēs es pieminēju arī Francijas prezidentūru, bet diemžēl tās pārstāvis ir jau nozudis.

Viens no šī budžeta aspektiem, kas ir pievilcīgs dalībvalstīm, ir maksājumu apropriāciju zemie procenti. Manuprāt, 0,9 % ir starp zemākajiem procentiem, ko pēdējos gados esam pieredzējuši. Mūsu ziņā ir apsvērt, vai tie ir reāli vai nē. Pret zemiem procentiem nevar būt nekādu iebildumu, bet tiem jābūt reāliem, un mēs jau esam dzirdējuši, ka mums jāsaskaras ar lielu skaitu jaunu prioritāšu.

Viena no problēmām, kas mums būs jārisina, kā jau daudzi teikuši, ir saistīta ar 4. pozīciju. Ja mēs palūkojamies uz šo pozīciju, tad redzam, ka viena no organizācijām, kam piešķirts finansējums, ir ANO. Es esmu tikko atgriezies no Kosovas, ko apmeklēju Budžeta kontroles komitejas sastāvā. Tas, ko mēs dzirdējām par ANO, neradīja lielu optimismu. Manuprāt, Komisijai vēlreiz labi jāapsver politika attiecībā uz šo organizāciju.

Vēl viens aspekts ir 5. budžeta pozīcija. Manuprāt, rezerves pašlaik ir 121 vai 123 miljoni euro. Vai šīs rezerves ir pietiekamas, ņemot vērā augošo inflāciju? Četri līdz pieci procenti gadā. Kā tas ietekmē Komisijas izdevumus cilvēku resursu attīstībai, ēkām un tā tālāk, un kādus secinājumus mēs no tā varam izdarīt?

 
  
MPphoto
 
 

  Zbigniew Krzysztof Kuźmiuk (UEN).(PL) Priekšsēdētājas kundze! Šajās debatēs ir četri jautājumi, kuriem es vēlos vērst jūsu uzmanību. Finansējuma apjoms saistībām 2009. gada budžetā ir 1,04 %, un tikai 0,9 % no IKP ir atvēlēti maksājumiem, kas nozīmē 3,3 % samazinājumu salīdzinājumā ar maksājumu apropriācijām 2008. gadā. Ar tik mazu budžetu būs grūti īstenot prioritātes, ko paredzējusi gan Eiropas Komisija, gan Parlaments, jo īpaši tāpēc, ka šīs prioritātes ar katru gadu nepārprotami palielinās. Treškārt, finansējums 4. pozīcijai, kam ir dots zīmīgs nosaukums „ES kā globālo procesu dalībniece” ir pelnījis īpašu uzmanību, jo tas ir tikai par 1,8 % lielāks nekā 2008. gadā, lai gan jau gadiem ir bijis skaidrs, ka šai jomai pastāvīgi ir bijis piešķirts pārāk mazs finansējums. Ceturtkārt, tik pieticīgs finansējuma palielinājums 4. pozīcijai ir vēl jo mulsinošāks, jo tajā ir iekļauts ES atbalsts jaunattīstības valstīm pārtikas jomā, un galveno lauksaimniecības izejvielu cenas pēdējos 10 - 15 mēnešos ir cēlušās par vairākiem desmitiem procentu.

Noslēgumā es vēlos apsveikt referenti Haug kundzi par ļoti rūpīgi sagatavotu ziņojumu, kas vēlreiz parāda, ka gan Komisija, gan Padome diemžēl pieiet budžeta projekta izstrādei galvenokārt no rēķinvedības viedokļa.

 
  
MPphoto
 
 

  Margaritis Schinas (PPE-DE). - (EL) Priekšsēdētājas kundze, komisāre! Mēs esam skaidru pilnvaru noteikšanas procesā nākamās nedēļas sarunām ar Padomi.

Es saprotu, kāpēc daudzi deputāti, kas uzstājās, ir pielikuši īpašas pūles, runājot par jautājumiem, kas saistīti ar viņu pilnvaru sfēru (ārējās attiecības utt.), bet es uzskatu, ka šoreiz pilnvaras jānosaka atkarībā no tā, ko pilsoņi gaida no budžeta, nevis no tā, ko daudzi no mums gaida īpašu interešu vai citu apsvērumu dēļ.

Mums jāpievērš uzmanība galvenokārt četriem jautājumiem, kas, manuprāt, šodien ir visneatliekamākie jautājumi Eiropas pilsoņiem. Šie četri jautājumi ir: augstās cenas, klimata pārmaiņas, konkurētspēja un vide.

Šie ir tie četri stūrakmeņi, ar kuriem mums jāpamato savas pilnvaras.: Manuprāt, mēs esam uz pareizā ceļa, bet mēs šos pamatprincipus nedrīkstam izlaist no acīm.

Es vēlos teikt paris vārdus par ideju, ko priekšsēdētājs Barroso vakar izvilka no azotes un ko viņš šodien vai rīt piedāvās G8 sammitam, ja es nekļūdos, par nodrošinājumu ar pārtiku. Tā ir ideja, kas mums jāizpēta no vispārpieņemtās perspektīvas, ko izmantojām, izstrādājot ES budžetu: citiem vārdiem, mums tā ir jāapspriež ar Padomi kā budžeta princips un jānolemj, vai tā jāiesniedz kā ES priekšlikums starptautiskos forumos.

Nobeigumā es vēlos teikt dažus vārdus par imigrāciju. Es nāku no dalībvalsts, kas ir pakļauta milzīgam spiedienam pie savām ārējām robežām, jo īpaši pie jūras robežām. Man šķiet, ka šogad mums ir jāpieliek īpašas pūles , lai atrisinātu Frontex jautājumu, jo īpaši tās pasākumus jūrā, tādus kā Poseidona operācija Egejas jūrā, kas pagājušā gada vasaras mēnešos vien reaģēja vidēji uz 700-800 nelegālās imigrācijas gadījumiem.

Mums šie pasākumi ir vajadzīgi, tāpat kā mums ir beidzot jāietekmē budžets – un es uzturu kontaktus ar citiem deputātiem, lai to panāktu – lai pirmo reizi nodrošinātu solidaritātes mehānismu starp dalībvalstīm, regulējot administratīvās izmaksas un administratīvo slogu, ko dod imigrantu uzņemšana.

Tas ir kaut kas tāds, kā mums vēl nav, bet kas mums ir vajadzīgs. Tas izdara lielu spiedienu uz dažām dalībvalstīm, un, manuprāt, mums ir īpašs pienākums likt tam darboties.

Es beigšu ar savu sākotnējo domu. Neviens budžets nevar būt sekmīgs, ja tas nereaģē uz pilsoņu cerībām, bet uz īpašām interešu un lobija grupām.

 
  
MPphoto
 
 

  Vladimír Maňka (PSE).(SK) Es pateicos Haug kundzei par viņas lielisko ziņojumu.

Budžeta projekts 2009. gadam ļauj apvienot programmas, kas apstiprinātas 2007. – 2013. gada finanšu periodam un, no otras puses, no jauna uzsver vajadzību atrisināt neatliekamus jautājumus un uzdevumus. Runājot par reģionālo politiku, mūsu interesēs ir uzlabot mazāk attīstītu reģionu iedzīvotāju sociālo un ekonomisko stāvokli. Mūsu mērķis ir samazināt Eiropas reģionu nevienlīdzību. Salīdzinot ar 2008. gadu, maksājumi izdevumu 1.b apakšpozīcijā ir samazinājušies par aptuveni 14 %. Mēs, protams, vēlamies stāties pretī pašreizējiem un turpmākajiem izaicinājumiem, ievērojot solidaritātes principu visā Kopienā. Tāpēc mums jānodrošina, lai resursi, kas vajadzīgi kohēzijas politikai, būtu garantēti arī nākotnē.

Lai spētu pārliecināt mūsu pilsoņus, ka viņu finanšu resursi jālieto ar atbildības sajūtu, mums jānodrošina efektīva darba programmu un lielu projektu īstenošana. Analīzei un turpmākajiem pasākumiem, ko ierosinājušas dalībvalstis, tādējādi būs izšķiroša nozīme. Būs svarīgi novērtēt 200. – 2006. gada kohēzijas politikas rezultātus.

 
  
MPphoto
 
 

  Nathalie Griesbeck (ALDE).(FR) Priekšsēdētājas kundze! Vispirms es vēlos teikt, ka es ļoti cienu Haug kundzi, kas kaismīgi iepazīstināja mūs ar visaptverošu, prasīgu un tajā pašā laikā drosmīgu ziņojumu par budžetu, par kuru vienprātīgi nobalsoja Budžeta komiteja un kura mērķis ir paskaidrot Parlamenta prasību pēc pārredzamības un skaidrības, izstrādājot 2009. gada budžetu.

Protams, ka tas precizē Parlamenta galvenās vajadzības – politiku, kas saistīta ar konkurētspēju, reģionālo politiku, pētniecību un izstrādi, attīstību, lauksaimniecību un nodrošinājumu ar pārtiku, un mazāk – vajadzības, kas saistītas ar ārpolitiku un Eiropas kaimiņattiecību politiku, kā jau norādīts iepriekš.

Tomēr tajā īsajā laika sprīdī, kas man atvēlēts, es gribu uzsvērt, cik svarīgi pašlaik vairāk nekā jebkad ir izvairīties no 3.b apakšpozīcijas apropriāciju upurēšanas. Pašreizējā gaisotnē, kad sabiedrībai trūkst ticības Eiropas Savienībai un Eiropa cīnās, lai iedvesmotu savus pilsoņus, šķiet būtiski ar kultūras, jaunatnes un veselības politikas palīdzību izveidot patiesu Eiropas pilsonību. Es pievienojos Haug kundzei, nožēlojot to, ka tieši to pasākumu budžets, kas palīdz atklāt, ko Eiropa dara savu pilsoņu labā, ir vismazāk palielināts.

Nobeigumā es gribu lūgt Padomi un tās prezidentvalsti – un man arī ir žēl, ka Padomes pārstāvja nav klāt šajā izšķirošajā debašu brīdī – ieviest samazinājumus provizoriskajā budžeta projektā pirmajā lasījumā, kā tas ir parasti darīts iepriekšējos gados. Šai nolūkā mūsu iestādēm ir cieši jāsadarbojas un jāapspriežas ar Eiropas Parlamentu kā kopējās politikas veidotāju Eiropā, bet, kas ir vēl svarīgāk, kā pilsoņu pārstāvim galvenajā politiskajā lēmumā, tas ir, budžeta pieņemšanā.

 
  
MPphoto
 
 

  Valdis Dombrovskis (PPE-DE).(LV) Priekšsēdētājas kundze, cienījamā komisāres kundze, godātie kolēģi! Runājot par Eiropas Komisijas sagatavoto 2009. gada budžeta projektu, vispirms jāatzīmē, ka kopējais saistību apropriāciju apjoms ir pieaudzis līdz 134,4 miljardiem eiro jeb par 3,1 % . Tajā pašā laikā maksājumu apropriāciju apjoms samazinās par 3,3 %, turklāt visstraujāk – par 14 % – maksājumu apropriācijas apjoms samazinās ES kohēzijas politikai. Saprotams, ka maksājumu apropriācijas samazinājums ES kohēzijas politikai ir saistīts ar ieilgušajām programmēšanas problēmām, kas kavē dalībvalstis sākt pilnvērtīgu ES fondu apguvi. Tomēr Eiropas Komisijai būtu vairāk jākoncentrējas uz sekmīgu fondu apguves sākšanu un administratīvā sloga samazināšanu, nevis uz mehānisku maksājumu apropriāciju samazināšanu. Uzskatu, ka šis jautājums būs vēlreiz nopietni jāizvērtē saskaņošanas sanāksmē. Attiecībā uz ES budžeta 4. sadaļu – ES kā globālais partneris, ir acīmredzams, ka Eiropas Komisijas piedāvātais līdzekļu apjoms ir nepietiekams. Ir nepieciešams pārskatīt 4. sadaļas budžeta projektu, ņemot vērā ES saistības Kosovā, Palestīnā un citur, un nonākt pie reāliem skaitļiem. Attiecībā uz ES jaunajām prioritātēm – ES kopējo enerģētikas politiku un cīņu ar klimata izmaiņām – pašreizējais ES budžeta līdzekļu apjoms šiem mērķiem ir acīmredzami nepietiekams. Saprotams, ka būtiskas ES budžeta struktūras izmaiņas varēs veikt tikai saistībā ar ES finanšu perspektīvas vidustermiņa pārskatu, tomēr atsevišķas izmaiņas var ieviest jau ātrāk, piemēram, atļaujot jaunajām dalībvalstīm energoefektivitātes mērķiem un mājokļu siltināšanas programmām novirzīt lielāku ES fondu daļu. Un nobeigumā par institucionālajiem jautājumiem. 2009. gada budžeta procedūra tika sākta ar pieņēmumu, ka nākošgad stāsies spēkā Lisabonas līgums. Pašreiz situācija ar Lisabonas līgumu nav tik skaidra, un ir svarīgi vienoties par to, kādas procedurālas nianses tas ienesīs Eiropas Savienības institūciju darbā saistībā ar Eiropas Savienības budžetu. Paldies par uzmanību!

 
  
MPphoto
 
 

  Gabriela Creţu (PSE). - (RO) Vienotā tirgus atbalstīšana ir pilnīgi pamatota, ja mēs sasniedzam augstu patērētāju apmierinātības pakāpi ar drošām precēm un pakalpojumiem, kā arī efektīvi atrisinot problēmas, kas var atgadīties, visu darot saskaņā ar godīgas konkurences noteikumiem.

Priekšlikumi, ko iesniegusi IMCO komiteja 2009. gada budžetam, seko šim virzienam. Mēs lūdzam papildu finansējumu SOLVIT tīklam, kas par spīti pamatotām cerībām nav sasniedzis aprēķināto efektivitāti pilsoņu juridisko problēmu risināšanā, kas saistītas ar iekšējo tirgu.

Mēs arī atbalstām turpmāko finansējumu projektiem, kas saistīti ar patērētājiem, tirgus izpēti, ieskaitot cenas, kā arī ar tirgus uzraudzības pasākumiem.

Savāktie dati var izskaidrot iespējamos kropļojumus un palīdzēt atrast piemērotus pasākumus, lai izlabotu negatīvas situācijas. Mēs ievērojām, ka vairākumā nodaļu, par ko mēs debatējam, finansējums ir pietiekams, bet mums ir bažas par konkrētu aspektu – pašreizējā budžeta izdevumu struktūra ir pilnīgi nepārredzama.

Tādējādi tiek vājināta demokrātiska kontrole pār valsts naudas saņēmējiem, bet šo faktu Parlaments stingri noliedz.

 
  
MPphoto
 
 

  Monica Maria Iacob-Ridzi (PPE-DE). - (RO) Eiropas Parlamenta pirmajam ziņojumam par provizorisko budžeta projektu 2009. gadam ir skaidri jānorāda Eiropas Savienības pašreizējās politiskās prioritātes.

Tādējādi es uzskatu, ka ziņojumā ļoti uzsvērta finansējuma nepietiekamība globālās sasilšanas apkarošanai, bet tajā nav pietiekami atspoguļota pārtikas krīzes problēma, ar ko saskaras Eiropas Savienības pilsoņi. Cenu krīzei un pārtikas nodrošinājuma nepietiekamībai, ar ko mēs saskaramies pirmo reizi pēc vairāk nekā trīsdesmit gadiem, ir jāpieder pie mūsu budžeta prioritātēm.

Es uzskatu, ka vienīgais instruments, ar kura palīdzību mēs varam efektīvi risināt šo situāciju, ir kopējā lauksaimniecības politika. Tikai tā var garantēt pietiekama apjoma pārtikas produktu ražošanu Eiropā.

Šī iemesla dēļ es nepiekrītu rezervju izmantošanai, kas pieejamas Eiropas budžeta 2. sadaļā, citām jomām, nevis lauksaimniecībai. Otrkārt, jau vairākus gadus mēs esam redzējuši dažādu pirmā pīlāra naudas līdzekļu novirzīšanu no tiešajiem maksājumiem zemniekiem uz otrā pīlāra lauku attīstības projektiem.

Es atgādinu jums, ka lauku attīstības projekti nenovedīs pie ražošanas palielinājuma Eiropā un netieši pie pašreizējās pārtikas krīzes atrisinājuma.

Pat ja šo pārvietojumu tendence ar transponēšanas instrumenta palīdzību ir pastāvējusi jau vairākus gadus, tomēr pašlaik mums ir vajadzīgi vislabākie pasākumi pašreizējiem uzdevumiem, un šie pasākumi ir kopējās lauksaimniecības politikas tradicionālie instrumenti.

 
  
  

SĒDI VADA: DIANA WALLIS
Priekšsēdētāja vietniece

 
  
MPphoto
 
 

  Szabolcs Fazakas (PSE). - (HU) Pateicos, ka devāt man vārdu, priekšsēdētājas kundze! Komisāre, dāmas un kungi! Vispirms es vēlos apsveikt referenti Haug kundzi par lielisko darbu, ko viņa līdz šim paveikusi, un par visaptverošo nostādni, ko pašlaik redzam, kuras rezultātā viņa cenšas izveidot budžetu no ierobežotajiem līdzekļiem, kas ir pieejami un kas var palīdzēt piepildīt mūsu prioritātes un tajā pašā laikā reaģēt uz globālajiem izaicinājumiem, ar ko mums jāsaskaras.

Ņemot vērā stagflāciju, kas draud Eiropas Savienībai, svarīgs pozitīvs solis ir tas, ka lielākā budžeta pozīcija ir iedaļa, kas veltīta izaugsmei, nodarbinātībai, jauninājumiem un kohēzijai. Avoti, kas kalpo klimata pārmaiņu mērķiem un nodrošina konkurētspējīgus enerģijas krājumus, arī ir atrodami starp rindām. Būtu bijis pat labāk, ja šiem uzdevumiem būtu atvēlētas atsevišķas pozīcijas, proti, CO2 emisiju samazināšanai, enerģijas taupīšanai un atjaunojamai enerģijai, tādējādi veicinot kopējas, ilgtspējīgas Eiropas enerģētikas politikas attīstību. Pateicos.

 
  
MPphoto
 
 

  Brigitte Douay (PSE).(FR) Priekšsēdētājas kundze! Pēc Īrijas referenduma ir vēl lielāka vajadzība, lai ES vairāk uzklausītu savus pilsoņus un labāk informētu viņus par to, kas viņiem ir svarīgs ikdienā, jo īpaši tagad, kad ir palicis mazāk par gadu līdz Eiropas Parlamenta vēlēšanām, un, ja mēs gribam izraisīt vēlētājos interesi par Eiropas jautājumiem un nodrošināt vienprātību par tās mērķiem un politiku.

Šis ir grūts laiks 2009. gada budžetam, par kuru Haug kundze ir izstrādājusi izcilu ziņojumu ar savu jauno pieeju galvenajiem jautājumiem un plašajām apspriedēm. Es atceros punktus no viņas ziņojuma par pilsonību un informāciju, kam 2009. gadā jāspēj risināt dažādus uzdevumus, kas prasīs ievērojamus resursus no pozīcijas, kurā diemžēl ir maz rezervju..

Informācija ir būtisks demokrātijas instruments. Pilsoņiem jābūt labāk informētiem par notikumiem ES un jo īpaši par tās budžetu, vienalga, kur tie dzīvo, vai vecā, vai jaunā dalībvalstī. Tāpēc galvenajām iestādēm jāsniedz tiem skaidra, piemērota un saskaņota informācija. Šajā ziņā aicinājums ieviest īpašu Eiropas Savienības zīmolu, ko pazītu visā Eiropā un kas patiktu ikvienam, šķiet svarīgs faktors pilsoņu iesaistīšanai Eiropas projektā.

 
  
MPphoto
 
 

  Czesław Adam Siekierski (PPE-DE).(PL) Priekšsēdētājas kundze! Ikgadējais budžets ir sava veida kompromiss starp stratēģiskajiem mērķiem, kas iekļauti daudzgadu finanšu plānos, un pašreizējo politisko un ekonomisko situāciju, un jo īpaši vajadzību rīkoties tirgus izraisītās neparedzētās situācijās.

Tieši tāda ir situācija, ar ko sastopamies šodien: strauji ir cēlušās enerģijas cenas, ieskaitot kurināmā cenas, un ir skaidri redzami globālās pārtikas krīzes simptomi, un tajā pašā laikā cēlušās pārtikas preču cenas. Kādu rīcību paredz Komisija un kādas budžeta summas mēs varam piešķirt, lai dotu pretsparu šai grūtajai pašreizējai situācijai, lai novērstu krīzes padziļināšanos?

Mēs esam ilgus gadus strādājuši ar enerģētikas un klimata paketi, un tas ir ļoti svarīgi. Bet vai šo mērķi var redzēt starp finanšu prioritātēm 2009. gada budžetā? Eiropas Parlamenta vēlēšanas notiks 2009. gadā. Mums būs jāatskaitās par nodokļu maksātāju naudas izlietojumu un par to, kā šis izlietojums atbilst Eiropas un tās pilsoņu mērķiem un vajadzībām.

 
  
MPphoto
 
 

  Jutta Haug, referente. − (DE) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Ļoti pateicos par daudzajiem laipnajiem vārdiem, par atzinīgo mana darba novērtējumu un, protams, par jūsu atbalstu. Tomēr jūs tāpat kā es labi zināt, ka darbu pienācīgi var paveikt tikai tad, ja visi deputāti kopīgi pie tā strādā. Tikai tad mēs esam pietiekami stipri, lai Padomē izdabūtu cauri lietas, kas mums šķiet būtiskas.

Man jo īpaši patika tas, kā Surján kungs raksturoja komisāri un mani, sakot, ka mēs esam kā divi savienoti zobrati. Man tas šķiet īpaši labs tēls, jo, kad divi zobrati sakabinās, tie var iekustināt lietas, un tas ir tieši tas, ko mēs vēlamies. Mēs gribam kaut ko iekustināt, mēs vēlamies izvairīties no statiska budžeta, un visvairāk mēs vēlamies iekustināt Padomi. Kā jau priekšsēdētāja teica, valstu vai valdību vadītāji galotņu apspriedēs var izdot oficiālus paziņojumus par visvisādām brīnišķīgām lietām, bet beigās Komisijai un Parlamentam ir tas viss jāvirza. Protams, arī Padome ir tajā iesaistīta kā budžeta lēmējinstitūcijas viena puse, bet man rodas iespaids, ka galvenokārt mums ir jāvelk Padome sev līdzi šajā virzībā, jo Padome pati neuzņemas iniciatīvu un nedod stimulu.

Mēs atkal ļoti agrīnā stadijā pirms vasaras atvaļinājuma esam izanalizējuši provizorisko budžeta projektu, apmainījušies viedokļiem par to un skaidri izkristalizējuši, ko mēs nākamajā gadā vēlamies redzēt Eiropas Savienības budžetā. Tas dod mums labu pamatu, lai sagatavotos pirmajam lasījumam pēc vasaras atvaļinājuma.

Es ceru, ka visi deputāti to atbalstīs tikpat nešaubīgi, kā viņi to darīja šodien.

 
  
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētāja. − Debates ir slēgtas.

Balsošana notiks otrdien, 2008. gada 8. jūlijā.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 142. pants)

 
  
MPphoto
 
 

  Cătălin-Ioan Nechifor (PSE), rakstiski. – (RO) Budžeta komiteja ir lūgusi reālu atbalstu nabadzīgiem reģioniem, prasot lielāku budžetu Eiropas solidaritātes principa dēļ. Jutta Haug ziņojums pamatojas uz 2009. gada budžeta detalizētu izklāstu, uzsverot pašreizējās prioritātes Eiropas Savienības mērogā, ietverot klimata pārmaiņu apkarošanu un solidaritāti ar nabadzīgākiem reģioniem.

Šai jaunajai pieejai jānodrošina labāka nabadzīgāko reģionu grūtību un vajadzību izpratne un jāgarantē lielāks finansējums, kas, attiecīgajām Eiropas iestādēm, uzraugot attīstības progresu, novedīs pie būtisko atšķirību samazināšanās un nodrošinās saimniecisko un sociālo kohēziju.

Rumānijai šīs budžeta pārmaiņas varētu būt izdevīgas attīstības reģionu finansēšanas dēļ, jo 6 no 8 valsts attīstības reģioniem pieder pie 15 Eiropas Savienības visnabadzīgākajiem reģioniem, un ziemeļaustrumu attīstības reģions saglabā pēdējo vietu starp citiem arī šogad. Tāpēc mums ir labas izredzes cīņā un pastāvīgajās rūpēs samazināt ievērojamās atšķirības, kas šķir mūs no Rietumeiropas valstu reģioniem saimnieciskā, sociālā, kultūras un civilizācijas ziņā.

 
Juridisks paziņojums - Privātuma politika