Priekšsēdētājs. − Nākamais punkts ir ziņojums (2008/2038 (INI)), ko Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas vārdā iesniedza Eva-Britt Svensson, par to kā tirdzniecība un reklāma ietekmē sieviešu un vīriešu līdztiesību.

  Eva-Britt Svensson, referente. − (SV) Priekšsēdētāja kungs, es vēlos pateikties saviem kolēģiem no Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas un īpaši ēnu referentam par izcilo darbu un konstruktīvo ieguldījumu ziņojumā.

Padomes prezidentūra ir uzsvērusi dzimumu stereotipu apkarošanas nozīmi. Tā ir viena no sešām prezidentūras prioritārajām jomām. Tāpēc es uzskatu, ka ir svarīgi arī mums šeit, Parlamentā, paust savus viedokļus par dzimumu stereotipu problēmu un to, kā tie ietekmē sieviešu un vīriešu līdztiesību.

Lai izvairītos no pārpratumiem, es vēlos paskaidrot, ka šajā ziņojumā es noteikti neierosinu jaunus tiesību aktus šajā jomā ne ES, ne dalībvalstu līmenī. Manis minētie pasākumi attiecas uz jau pastāvošām pašregulējošām struktūrām, kas pārstāv ražotājus, reklamētājus un patērētājus. Šīm struktūrām vajadzētu strādāt, lai palielinātu izpratni par dzimumu stereotipu nozīmi reklāmā. Dalībvalstīm būtu jānodrošina arī tādu iestāžu darbība, kurās cilvēki varētu vērsties ar sūdzībām. Es arī domāju, ka tādām iestādēm kā Eiropas Dzimumu līdztiesības institūtam vajadzētu veikt pētījumus par to, kā līdztiesību ietekmē šāda veida reklāma. Mums ir jāzina vairāk.

Tad kāpēc tas ir svarīgi? Tas ir svarīgi tāpēc, ka reklāma ir visur: mūsu mājās, sabiedriskās vietās, laikrakstos, plašsaziņas līdzekļos utt. Protams, mēs tiekam ietekmēti neatkarīgi no tā, vai mēs to apzināmies vai ne. Uzņēmumi neieguldītu reklāmās miljardus, ja tās mūs neietekmētu.

Tirdzniecība un reklāma šodien nenozīmē tikai preču vai produktu pārdošanu. Tā ir dzīvesveida, kultūras formas pārdošana. Mums ir jāuzvedas noteiktā veidā un jārīkojas tā, lai mēs atbilstu dažādām normām. Ir ļoti svarīgi apkarot šo parādību, kad tā skar jauniešus, kas ir savas identitātes, izglītības ceļa u.c. meklējumos. Es vēlos, lai cilvēki varētu izdarīt brīvu izvēli un lai viņus neietekmētu, ar nodomu vai bez, dažādi dzimumu stereotipu noteiktās normas.

Mūsdienās reklamētājs nevar uztaisīt reklāmu produktam, kas pastiprina vides problēmas vai veicina klimata izmaiņas. Mana vīzija ir tāda, ka nākotnē tik pat neiespējami būs pārdot produktus, kas būs kaut kādā veidā saistīti ar dzimumu diskrimināciju vai dzimumu stereotipiem.

Esmu pārliecināta, ka palielinoties izpratnei par reklāmas nozīmi, patērētāji, sievietes un vīrieši, sāks atteikties no tādu produktu iegādes, kuru reklāmas pauž dzimumu diskrimināciju. Es arī esmu tik pat pārliecināta, ka patērētāji atbalstīs uzņēmumus, ražotājus, kuru reklāmas politika būs apzinīga un kuru reklāmas neietvers dzimumu stereotipus. Tas būtu stāsts par veiksmīgiem uzņēmumiem un ražotājiem, kas pierāda savu atbildību, ietekmējot dzimumu līdztiesības nodrošināšanu un veicot ieguldījumu tajā. Galu galā tas ir mērķis, uz kuru būtu jātiecas mums visiem. Tas ir tikai viens no faktoriem, taču ļoti svarīgs.

  Viviane Reding, Komisijas locekle. − Priekšsēdētāja kungs, es vēlos pateikties EP un referentei Svensson kundzei par ļoti jutīga jautājuma par to kā tirdzniecība un reklāma ietekmē sieviešu un vīriešu līdztiesību aplūkošanu.

Reklāmai ir ļoti liela nozīme plašsaziņas līdzekļu finansēšanā. Tā samazina žurnālu un avīžu vāku izmaksas un nodrošina, ka patērētājiem ir pieejams liels apjoms bezmaksas audiovizuālu materiālu. Tas ir svarīgi vārda brīvībai un dažādībai, par ko bieži debatē šis Parlaments.

Pēdējos gados mēs esam redzējuši, kā palielinās uz reklāmu – cigarešu, alkohola, trekna ēdiena – attiecināmo aizliegumu un kontroļu skaits, un drīz būs jauni noteikumi par to, kā automašīnu ražotājiem ir jāreklamē CO2 emisijas. Reklāma ir viegls mērķis, jo to ir daudz vieglāk regulēt nekā risināt pamatproblēmas, kas parasti ir daudz sarežģītākas – tomēr ziņojums, par kuru mēs šovakar diskutējam, veicina reklāmas kontrolēšanu, šoreiz no subjektīvas dzimumu politikas viedokļa.

Kā plašsaziņas līdzekļu komisāre es apzinos politiskās bažas par šo jautājumu, taču mani arī interesē, kāda būs šo bažu ietekme, ja tās izplatīsies visā nozarē un sabiedrībā. Tā kā reklamēt ir kļuvis grūtāk, jo ir mazāk naudas un daudz aizliegumu, reklamētāji ir samazinājuši reklāmas nozīmi viņu tirdzniecības izdevumos. Ir arī citi veidi, kā tirgot produktus, nereklamējot tos plašsaziņu līdzekļos: piemēram, produktu noieta veicināšana. Tas ļoti slikti ietekmē plašsaziņas līdzekļu plurālismu, jo lielākā daļa rakstīto preses izdevumu – avīzes un žurnāli – negūst pietiekamus ienākumus, lai turpinātu publicēties.

Ziņojumā nav ņemti vērā pozitīvie aspekti ziņojuma mērķu sasniegšanā, lai aizsargātu iedzīvotājus. Sniegšu jums dažus piemērus. Audiovizuālo plašsaziņas pakalpojumu direktīvas 3. panta formulējums par cilvēku cieņas neaizskaršanu un nediskriminēšanu audiovizuālajās reklāmās ir stingrs. Es varu apliecināt, ka Komisija nodrošinās, lai dalībvalstis transponē šo direktīvu tā, kā to vēlējās tiesību akta sagatavotāji.

Ziņojumā arī nav uzsvērta pašregulēšanās lielā nozīme. Arī šeit sniegšu jums piemēru. Jūs droši vien zināt, ka uz to ir bijušas atsauces, es citēju: „nevēlamu stereotipu kultivēšanas” gadījumos, un es jums sniegšu vienu konkrētu piemēru. Modes industrija ir apturējusi savas „pornošika” kampaņas, kas kultivēja sievietes tēlu tikai kā seksuālas iekāres objektu. Tas nozīmē, ka ir pieejami tiesību akti šo problēmu risināšanai.

Mums šajā ziņā ir jābūt ļoti reālistiskai pieejai. Reklāma ir īsformāta vide, kas uzlikta uz papīra vai ielikta 30 sekunžu video gabaliņā. Tas, kas ziņojumā tiek dēvēts par ‘stereotipu kultivēšanu’, var būt tikai īsa produkta saikne ar attiecīgo patērētāju grupu. Tas var arī atspoguļot sliktu radošo darbu. No otras puses, ir laba un slikta reklāma, un kā plašsaziņas līdzekļu komisāre es esmu pieņēmusi, ka vārda brīvība paredz arī tiesības kļūdīties – arī slikti kļūdīties – pat, ja mums tas nepatīk. Ja es lūgtu šajā plenārsēdē pieņemt lēmumu, es domāju, ka tiesības kļūdīties netiktu izslēgtas.

Kā teikts ziņojumā, nav tāda pārliecinoša ziņojuma, kas norādītu uz saikni starp stereotipu kultivēšanu un dzimumu nevienlīdzību. Politikas izstrādes pamatā ir jābūt spēcīgiem pierādījumiem, nevis tikai spēcīgiem viedokļiem, un tāpēc arī mēs veidojam mūsu politiskos priekšlikumus uz EP ziņojumā sniegtajiem pozitīvajiem priekšlikumiem, un tāpēc Komisija tos atbalsta. Mēs vienmēr esam veicinājuši labākās prakses apmaiņu, piemēram, starp regulatoriem. Apmācībām, pētījumiem un debatēm noteikti ir jāturpinās.

Es vēlos uzsvērt, ka šo deviņu gadu laikā kā plašsaziņas līdzekļu komisāre es esmu aizstāvējusi nepieciešamību skolās ieviest mācību par plašsaziņas līdzekļiem. Es domāju, ka tas būtu ļoti svarīgi: ja mēs rosinātu jauniešus paust kritiku par redzētajām reklāmām, noraidīt sliktas reklāmas, to, kas neder mūsu sabiedrībai. Es vēlētos koncentrēties uz paraugpraksi. Man, piemēram, patīk Spānijas piemērs, kur godalgas tiek piešķirtas reklāmām, kurās veiksmīgi tiek risināts dzimumu līdztiesības jautājums. Tā ir pareiza rīcība, un tāpēc mums vajadzētu koncentrēties uz pozitīvajiem aspektiem un skatīties, vai mēs varam panākt lielāku progresu, jo ir vērts par to cīnīties.

  Esther Herranz García, PPE-DE grupas vārdā. – (ES) Priekšsēdētāja kungs, patiesa brīvība beidzas tur, kur sākas otra brīvība, un jo brīvāki ir plašsaziņas līdzekļi, jo brīvāka ir sabiedrība; brīvība sāk zust tieši tur, kur sākas reklāmas cenzūra un turpinās redaktoru veiktajā darbā.

Tāpēc Eiropas Tautas partija ir iesniegusi šī ziņojuma grozījumus, lai izlabotu vairākas totalitāras aplamības, kas ir pretrunā brīvas sabiedrības principiem.

Eiropā tirdzniecība un reklāma jau veic pašregulāciju, un dalībvalstīs ir pietiekams tiesiskais regulējums. Tirdzniecība un reklāma nav tikai plašsaziņas līdzekļu sfēra, tās ir arī daļa no mūsu ikdienas, un par laimi tās darbojas profesionāli tajās jomās, kur lielākā daļa saprot, kā tās ietekmē sociālo līdzsvaru. Tāpēc Eiropas Tautas partija balsos pret grozījumiem un komunistu ierosinātajiem punktiem, jo tie apvaino šovinismā un seksismā tirdzniecības un reklāmas jomas darbiniekus, un tas ir maldīgi.

Eiropas Tautas partijā mēs ticam sieviešu un vīriešu līdztiesībai, taču uzskatām, ka tā ir jāaizstāv, nenomelnojot citus. Mēs esam pārliecināti, ka ir jāaizsargā bērni un jaunieši un ka viņu audzināšanā ir jāiesaistās ģimenei un sabiedrībai kopumā. Viņi ir jāaudzina saskaņā ar tādām vērtībām, kas palīdzēs viņiem būt labākiem cilvēkiem.

Es domāju, ka sektantiska līdztiesības izmantošana, kas ir šī ziņojuma mērķis, ir nopietna kļūda, un EPP to, protams, nepieļaus. Mēs ļoti ceram, ka grozījumi tiks pieņemti, lai mēs varētu atbalstīt ziņojumu. Pretējā gadījumā man būs jāatturas no galīgā balsojuma, izrādot cieņu pret tirdzniecības un reklāmas speciālistiem.

Es nedomāju, ka dalībvalstu tiesiskā regulējuma kritizēšana un Parlamenta pilnvaru pārkāpšana ir mums labvēlīga, jo tas samazinās mūsu ticību nākotnei.

  Bernadette Vergnaud, PSE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisār, dāmas un kungi, šis ziņojums nav tik nomierinošs, kā varētu domāt tādā vēlā vakara stundā, kādā notiek šīs debates, un es vēlos pateikties Svensson kundzei par viņas darbu un sadarbību.

Tirdzniecība un reklāma ir visur mūsu sabiedrībā un veicina idejas, kurām dažkārt ir negatīva ietekme, kas izpaužas kā diskriminācija vai vienkāršoti dzimumu stereotipi. Reklāma, protams, ir arī radošuma avots, un tas dažkārt tiek tīšam izmantots humoristiskos nolūkos. Taču reklamētāji nedrīkst aizmirst, ka tiem ir svarīga izglītojoša loma, ka mums ir jāattīsta jauniešos spēja aplūkot lietas kritiski, lai izvairītos no jebkāda veida diskriminācijas, kas rodas no pazemojošiem priekšstatiem par dzimumiem, kas var apdraudēt cilvēka cieņu.

Šī ziņojuma mērķis nav apšaubīt redaktoru vai radošo brīvību, bet gan aicināt šīs jomas speciālistus uzlabot esošās pašregulācijas sistēmas, sadarboties ar kompetentām institūcijām, lai uzlabotu labas prakses kodeksus un apzināties viņu atbildību ne tikai par dzimumu līdztiesību, bet arī fizisko un garīgo veselību, uz ko dažkārt tiek izdarīts spiediens skaistuma kritēriju dēļ, kas ir izvirzīti kā vēlamas normas.

Tāpēc es aicinu deputātus noraidīt jebkādu grozījumus, kuru mērķis ir dzēst teksta daļas, jo tā ziņojums zaudēs jēgu.

  Sophia in 't Veld, ALDE grupas vārdā. – (NL) Priekšsēdētāja kungs, es apzinos referentes aprakstīto problēmu. Es iedomājos marsiešu izlūkošanas misiju. Pirms ierašanās uz zemes sagatavošanās darbu nolūkā viņi apskata reklāmas, lai gūtu priekšstatu par cilvēku dzīvi uz zemes. Tad viņi ierodas šeit un ir pārsteigti, redzot, ka sievietes nemaz tik ļoti neinteresējas par tīrīšanas līdzekļiem un nesēž visu dienu mājās, gaidīdamas, kamēr no darba pārnāks viņu vīri, sievietes ir neatkarīgas un inteliģentas un pašas pelna naudu, turklāt uz zemes ir arī tādas ģimenes, par kurām reklāmās nekas nav teikts, piemēram, ģimenes, kurā ir tikai viens no vecākiem vai geju pāri ar bērniem, imigrantu ģimenes un, piemēram, cilvēki braucamkrēslos vai ar runas traucējumiem. Jūs nekad viņus neredzēsiet reklāmās. Es noteikti piekrītu referentei šajā jautājumā.

Tomēr es piekrītu komisāres Reding komentāriem un arī manai kolēģei no EPP. Vēl ir arī tāda lieta kā vārda brīvība. Tāpēc es uzskatu, ka mums nekādā veidā nevajadzētu iejaukties reklāmu saturā. Paraugprakse ir labāka ideja. Protams, es šeit nedrīkstu nosaukt zīmolus, taču man prātā nāk kāds itāļu modes zīmols, kas ir lauzis 20 gadus ilgušos tabu, un arī citi produkti.

Bez tam ziņojums ir pārāk plašs, jo nosaukumā ir teiks „tirdzniecība un reklāma”, taču tajā runa ir arī par mācību grāmatām, TV, internetu, videospēlēm un daudz ko citu. Godīgi sakot, es nedomāju, ka ES vajadzētu tur iejaukties.

Ir aizskartas arī intīmpakalpojumu reklāmas. Tas pilnīgi neattiecas uz lietu. Gaume un morāles principi var atšķirties, un es nedomāju, ka mēs drīkstam tos vienādi piemērot visā ES.

Visbeidzot, aplūkojot sievietes tēlu reklāmās pēdējo 50 gadu laikā, es ar prieku secinu, ka sievietes ir daudz gudrākas, nekā mēs domājam. Viņas neļauj reklāmām atturēt viņas no kļūšanas neatkarīgām.

Visbeidzot, ja mēs patiešām vēlamies kaut ko darīt, man ir divi konkrēti priekšlikumi. Pirmkārt, ja mums nepatīk reklāma, mēs, patērētāji, streikojam, un, otrkārt, es iesaku vienā no četriem augstākajiem amatiem Eiropas Savienībā iecelt sievieti.

  Ewa Tomaszewska, UEN grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētāja kungs, es vēlos pievērst uzmanību reklāmām gan televīzijā, tajā skaitā sabiedriskajā televīzijā, gan laikrakstos, kuru saturs un forma pazemo tajās redzamos cilvēkus. Parasti, taču ne vienmēr, tās ir sievietes. Necienot sievietes, uztverot viņas kā lietas, attēlojot viņas kā cilvēkus ar zemu intelektu vai spējīgām radīt par sevi tikai seksuālu interesi, tiek grauta tādu nenobriedušu personību pašcieņa, kuras saskaras ar šādiem materiāliem. Tas mazina viņu pieliktās pūles dzīves mērķu sasniegšanai un ierobežo viņu ambīcijas. Šādas reklāmas visupirms ietekmē jauniešus, kas var vēl vairāk pastiprināt radīto kaitējumu. Tas ir viens visuresošā patērnieciskuma daudzajiem rezultātiem. Daudziem cilvēkiem peļņa – lai arī gūta nepieklājīgā veidā – ir svarīgāka nekā uztvert cilvēku kā vērtību, kas ir jāaizsargā. Tāpēc ir svarīgi, lai šāda veida reklāmas tiktu ierobežotas ar tiesību aktiem.

  Hiltrud Breyer, Verts/ALE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, sieviešu un vīriešu līdztiesība ir viena no Eiropas Savienības vērtībām un mērķiem. ES cenšas panākt šo līdztiesību ikvienā jomā. Tas ir neiedomājami, ka reklāmas jomu vajadzētu izslēgt. Tāpēc es atzinīgi vērtēju Svensson kundzes darbu, kurā iztirzāja šo svarīgo jautājumu un sagatavoja līdzsvarotu ziņojumu. Sirsnīgs jums paldies!

Reklāma mūs ietekmē neapzināti. Viens no būtiskākajiem rezultātiem ir dzimumu stereotipu veidošanās. Reklāmās paustā diskriminācijā ir pretrunā līdztiesības mērķim. ES nedara pietiekami, lai novērstu seksismu un diskrimināciju plašsaziņas līdzekļos. Tāpēc ir skaidri jāpauž, ka Eiropa ir vērtību Eiropa. Mēs nevēlamies redzēt nevienu sieviešu nīdēju reklāmu, nevienu reklāmu, kas padara sievieti par lietu vai, izmantojot rupjas klišejas, uzjautrinās par sievietēm. Tas pats, protams, attiecas uz reklāmām par vīriešiem.

Es būtu priecīga, ja, tieši pretēji, reklāmas palīdzētu mainīt mūsu nodeldēto lomu uztveri, mūsu sieviešu un vīriešu tēlus. Tomēr diemžēl reklāmas nozare ir nostājusies pret kaut ko, kas būtu uztverams kā pašsaprotams, proti, cieņa, un īpaši cieņa pret sievietēm. Es nevaru saprast, kāpēc reklāmas nozare ceļ tādu vētru ūdens glāzē. Es to saucu par vētru, jo, šķiet, ka tā diemžēl ir skārusi daudzas sievietes šajā Parlamentā.

Šo iemeslu dēļ mēs faktiski varam piekrist šādiem pamatprincipiem: mums ir jāpievērš lielāka uzmanība diskriminācijai plašsaziņas līdzekļos, un mums ir arī nepieciešamas uzraudzības iestādes dalībvalstīs, kurās cilvēki varētu vērsties ar sūdzībām. Starp citu, kaut kas tamlīdzīgs jau pastāv daudzās dalībvalstīs. Tāpēc es nesaprotu, par ko ir viss šis tracis. Es pat gribētu, lai mēs šajā ziņojumā būtu gājuši tālāk. Tāpēc es ceru, ka mēs atbalstīsim to, kas tagad ir mūsu priekšā, jo mums šis ziņojums ir nepieciešams kā pamats, un mums nevajadzētu to noniecināt.

  Urszula Krupa, IND/DEM grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētāja kungs, par spīti ziņojuma daudzajiem pozitīvajiem aspektiem, ar ko tiek pievērsta uzmanība plašsaziņas līdzekļu negatīvajai ietekmei, tirdzniecībai un reklāmai, kas kariķē cilvēkus un padara viņus par lietām, veicina diskrimināciju un izrāda necieņu pret cilvēkiem, es tomēr iebilstu pret dažiem minētajiem argumentiem, kas ir manipulējoši un vērsti uz modernas egalitāras sabiedrības izveidi, kas nepakļaujas ētiskiem modeļiem. Ir taisnība, ka dažādas hormonālas un psiholoģiskas terapijas ļauj eksperimentēt ar cilvēkiem, taču šādi eksperimenti rada nopietnas traumas un ir jāaizliedz, tieši tāpat kā ir ierobežoti eksperimenti ar dzīvniekiem.

Gan vīrišķība, gan sievišķība, divas cilvēka somatiskās uzbūves formas, ir personības veidošanās elementi. Nav iespējams mainīt lomas, jo tās ir ierakstītas cilvēka dabā. Uzmanības pievēršana reklāmas ietekmei tas ir labi, bet būtu labāk pieprasīt ētiski tiesisku kontroli, pamatojoties uz vispārpieņemtu universālu vērtību sistēmu, kas, vislabākajā gadījumā, būtu pieņemta saskaņā ar Dieva likumiem.

  Edit Bauer (PPE-DE). – (SK) Dažkārt mēs pat neapzināmies, ka reklāmas politikai ir tālejoša ietekme uz stereotipu saglabāšanu, kas ir gandrīz nepārvarams šķērslis izmaiņām, kuras ir nepieciešamas, lai sasniegtu izvirzītos mērķus, tajā skaitā Lisabonas mērķus.

Tomēr par spīti tam mēs nevaram teikt, ka reklāmai kā tādai ir kādas būtiskas pozitīvas īpašības. Mums ir jāsaprot, ka reklāmas politika, īpaši attiecībā uz sievietēm un vīriešiem, bremzē līdzsvara panākšanu starp darba un ģimenes dzīvi, jo bieži tā attēlo laimīgu un smaidīgu sievieti par spīti visiem viņas pienākumiem, ko uzliek viņas dažādās lomas sabiedrībā un kas bieži tiek veikti lielā laika trūkumā.

Problēma ir ne tikai novecojušu stereotipu par sieviešu un vīriešu lomām uzturēšana, bet arī to turpmāka veicināšana, jo eksperti brīdina, ka reklāmas ne tikai pastiprina, bet arī rada cerības. Viena no satraucošākajām norādēm uz to ir to meiteņu skaits, kas cieš no anoreksijas.

Tā kā tirdzniecībā tiek lietoti vai nepareizi lietoti stereotipi, Eiropadomei nav jēgas pieņemt rezolūcijas par stereotipu apkarošanu, jo tās būt pilnīgi neefektīvas.

Tomēr risinājums noteikti nebūs konkrēts Eiropas uzvedības kodekss. Tirdzniecības un reklāmas problēmu nevar piedēvēt plašsaziņas līdzekļiem kā tādiem. Žēl, ka ziņojumā, mēģinot risināt problēmu, ir izvēlēts nepraktisks ceļš vai tāds, pa kuru ejot, nevarēs sasniegt mērķi.

  Marusya Ivanova Lyubcheva (PSE). - (BG) Priekšsēdētāj, komisār, kolēģi, man šķiet, ka ziņojums ir ļoti svarīgs un nepieciešams. Mūsu apkārtējai videi ir ļoti liela nozīme mūsu attieksmes, uzvedības veidošanā, kā arī tajā, kā mēs risinām problēmas, tajā skaitā līdztiesības problēmu. Tirdzniecība, reklāma, plašsaziņas līdzekļi, internets un televīzija var veidot gan pozitīvu, gan negatīvu attieksmi pret dzimumu līdztiesības ideju.

Neierobežojot plašsaziņas līdzekļu, tirdzniecības un reklāmas jomā iesaistīto organizāciju un iestāžu brīvību, neieviešot cenzūru, mums ir jārēķinās ar negatīvām sekām, sievietes attēlošanu nelabvēlīgā gaismā, kā vardarbību un seksismu provocējošu būtni vai „karstas” sievietes un vēl karstāku, kārdinošāku alkoholisko dzērienu kombināciju. Vai tas nav pazemojoši?

Tā kā mēs uztveram līdztiesību kā partnerību, mēs domājam, ka iecietība pret šīm problēmām reklāmās un tirdzniecībā attiecas arī uz vīriešiem. Reklāmai un tirdzniecībai ir jāveicina sapratne par līdztiesību, jāatspoguļo sieviešu un vīriešu līdztiesības ētiskie modeļi, nevis jāizkropļo līdztiesības filozofija ar mērķi nopelnīt. Tirdzniecībai un reklāmai vajadzētu veidot vidi sociālajai sapratnei, sabiedrības perspektīvām.

Ziņojumā uzsvērta nepieciešamība izplatīt plašsaziņas līdzekļos dzimumu līdztiesības principus ar programmām un materiāliem dažādām vecuma grupām, popularizējot cieņas izrādīšanas, dzimumu atšķirību novērtēšanas, nediskriminēšanas labas prakses piemērus. Tas veidos līdztiesības kultūru un radīs līdztiesību.

  Zita Pleštinská (PPE-DE). – (SK) Reklāma ir neatņemama mūsu dzīves sastāvdaļa, un tā neapstrīdami ietekmē cilvēku uzvedību un sabiedriskās domas veidošanos.

Ziņojumā referente Svensson kundze min punktus, kuriem es piekrītu. Tie galvenokārt ir saistīti ar bērnu un jauniešu aizsardzību pret reklāmas negatīvo ietekmi. Intīmpakalpojumu un prostitūcijas reklāma samaitā bērnus jau agrā vecumā.

Man ir atšķirīgs viedoklis par to, kā būtu iespējams sasniegt izvirzīto mērķi. Eiropas līmenī ir grūti iejaukties plašsaziņas līdzekļu brīvībā un neievērot subsidiaritātes principu. Es nedomāju, ka mēs varēsim pieņemt Eiropas ētikas kodeksu reklāmas un tirdzniecības jomā.

Ar mūsu raizēm par jauno paaudzi ir jāvēršas galvenokārt pie vecākiem un skolotājiem. Es domāju, ka lielākā atbildība ir jāuzņemas vecākiem un skolotājiem, kas māca bērniem saprātīgi un ar atbildību izmantot televīziju un jaunās tehnoloģijas.

  Zbigniew Zaleski (PPE-DE). - (PL) Rezolūcijā pārāk liels uzsvars ir likts uz vīriešu un sieviešu nevienlīdzību un dzimumu stereotipiem. Ir jāpiemin negatīvie stereotipi, un dzimumu nevienlīdzība ir svarīgs elements sliktajās reklāmās, taču tas nav vienīgais.

Pirmajā vietā ir tas, ko pierāda daudzi psiholoģiski eksperimenti, proti, bērni – īpaši bērni, bet arī pieauguši – no televīzijas un citiem plašsaziņas līdzekļiem mācās agresivitāti, negatīvu attieksmi un sliktu uzvedību. Atsaucoties uz komisāres Reding sacīto par izglītību skolās, man kā psihologam šķiet svarīgs pētījumos atklātais fakts, ka cilvēki ir pārliecināti, ka televīzija un konkrēti reklāmas viņus neietekmē tik ļoti, kā tas ir patiesībā. Problēma ir saistīta ar spēju atšķirt kaitīgas reklāmas no nekaitīgām. Ja brīvi pieejama reklāma neatbilst morāles, sociāliem un psihosociāliem principiem, tā ir kaitīga. Iespējams, ka šis ir vissvarīgākais punkts.

  Monica Maria Iacob-Ridzi (PPE-DE). – (RO) Es vēlos piedāvāt dažus praktiskus paņēmienus, kā varētu risināt problēmu saistībā ar reklāmas negatīvo ietekmi uz dzimumu līdztiesību Eiropā.

No Eiropas tiesisko aktu viedokļa galvenais jautājums ir izcelsmes valsts princips. Tas pats attiecas arī uz reklāmu, jo dalībvalsts radio un televīzijas apstiprinātajai produkcijai ir jābūt piemērotai translēšanai arī citās dalībvalstīs.

Nesen mēs saskārāmies ar skaidriem dzimumu diskriminācijas piemēriem, ko veicināja produktu reklāma, ko nevarēja izslēgt no translācijas Eiropas Savienības valstīs. Tāpēc es domāju, ka būtu jāievieš izņēmumi no izcelsmes valsts principa, ja tiek atklāts, ka produkta reklāma plašsaziņas līdzekļos pārkāpj Eiropas Paktu par dzimumu līdztiesību. Tā kā mēs runājam par jomu, kas ir Kopienas kompetencē, proti, audiovizuālo pakalpojumu tirdzniecību, es uzskatu, ka Eiropas Komisijai ir jāievieš sodi ražotājiem, kuri reklamē savus produktus, izmantojot diskriminējošus tēlus.

  Marie Panayotopoulos-Cassiotou (PPE-DE). – (EL) Priekšsēdētāja kungs, mēs atbalstām gan tirgus ekonomiku, gan konkurenci. Veselīgas konkurences interesēs mēs vēlamies pateikt patiesību, ka produktiem vajadzētu konkurēt, pamatojoties uz patiesiem faktiem.

Brīvība nenozīmē neatbildību, reklāma nav triks, ka ļauj ikvienam lepni izrādīt savus produktus. Šorīt mēs runājām par diskriminācijas novēršanu, un ir dīvaini, ka tie, kas atbalstīja diskriminācijas likvidēšanu, nevēlas aizsargāt cilvēku cieņu, piemērojot pašregulāciju reklāmai.

Es apsveicu komisāri, jo ar saviem priekšlikumiem viņa vienmēr ir rādījusi, ka aizstāv nepilngadīgos un sargā vērtības, izmantojot plašsaziņas līdzekļus un īpaši modernās tehnoloģijas.

  Agnes Schierhuber (PPE-DE). - (DE) Priekšsēdētāja kungs, es atbalstu viedokli, ka vecākiem un juridiskajiem aizbildņiem ir jāuzņemas liela atbildība par, to kā viņi izturas pret bērniem. Mūsdienās uzņēmējdarbības pasaule redz un uztver bērnus kā svarīgus patērētājus. Tāpēc ir svarīgi informēt viņus jau agrā bērnībā par reklāmas lielo spēku un tās iespējamām negatīvajām sekām. Tomēr es neatbalstu ideju, ka mums tā būtu jāregulē vienādi visā Eiropā.

Kā teica komisāre, izglītības sistēmā mums ir jāmēģina bērniem parādīt ceļš no agras bērnības, informējot gan par reklāmas sniegtajām iespējām, gan saistītajiem riskiem.

  Eva-Britt Svensson, referente. − (SV) Paldies par šīm debatēm. Vēlos precizēt vienu lietu – šis ir http://www.guengl.eus ziņojums, nekas vairāk. Runājot par grozījumiem, vēlos atgādināt, ka komiteja apstiprināja 53 grozījumus, kurus bija iesniegušas dažādas politiskās grupas, tajā skaitā Herranz García kundzes iesniegtos grozījumus.

Tika pieminēta vārda brīvība. Tas ir pašsaprotami, ka vārda brīvība ir neaizskarama. Ziņojumā nav minēts nekas par jauniem tiesību aktiem nedz ES līmenī, nedz dalībvalstīs. Tas ir katras atsevišķas valsts jautājums. Ziņojumā mēs koncentrējāmies uz jau esošām iestādēm, pašregulējošām un apvienotām struktūrām, kurās ražotāji, reklamētāji un patērētāji kopā atrod labākās metodes.

Komisija saka, ka ir nepieciešams pārliecinošāks pētījums par to, kā tiek ietekmēta līdztiesība. Es tam piekrītu, un tāpēc tas ir uzsvērts ziņojumā. Mums ir nepieciešams vairāk pētījumu. Mums ir jāveicina kritiska domāšana! Tieši par to ir ziņojums! Palielināt sapratni un tādējādi arī kritisku domāšanu!

  Priekšsēdētājs. − Debates ir slēgtas.

Balsojums notiks trešdien, 3. septembrī, pulksten 11.30.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 142. pants)

  Zita Gurmai (PSE), rakstiski. – (HU) Cīņa pret stereotipiem ir viena no sešām „Ceļvedī sieviešu un vīriešu līdztiesības nodrošināšanai 2006.-2010” norādītajām prioritārajām jomām.

Tas ir principa jautājums, kura praktiskā iedarbība ir tālejoša un dziļa, jo stereotipi rada skandalozu situāciju sievietēm un veido nopietnus šķēršļus viņu sekmēm – gan darba meklējumos, darba vietā, karjeras attīstībā, gan dalības ņemšanā lēmumu pieņemšanā vai darba un privātās dzīves līdzsvarošanā. Stereotipi rada un uztur nevienlīdzību visās dzīves jomās, tādējādi neizsakāmi kaitējot visai sabiedrībai un ievērojami samazinot efektivitāti centieniem panākt vienlīdzību.

Man šķiet, ka ir nepieciešama labi izplānota un saskaņota rīcība un kampaņas pret stereotipiem, iekļaujot tādus svarīgus elementus kā sociālā pašapziņa, kas veidojas jau bērnībā, izglītība un pienācīgas prakses piemērošana.

Tirgzinībai un reklāmai, kas parādās plašsaziņas līdzekļos, ir svarīga loma sievietes tēla veidošanā – nepievilcīgam tēlam ir liela nozīme skandalozas situācijas uzturēšanā, un tajā pašā laikā šo tendenci var apgāzt, patiesi atspoguļojot realitāti, iespējas un prasmes. Tāpēc mums jāstrādā, lai izveidotu šos iespējamos instrumentus un pasākumus, ar kuru palīdzību mēs varam sekmēt pozitīvas izmaiņas. Tāpat arī ir būtiski, lai esošie tiesību akti tiktu atbilstīgi piemēroti.

  Andrzej Tomasz Zapałowski (UEN), rakstiski. – (PL) Priekšsēdētāja kungs, Eva-Britt Svensson ziņojums par to, kā tirgzinība un reklāma ietekmē sieviešu un vīriešu līdztiesību, ir viens no tiem dokumentiem, kas grib iejaukties jautājumos, kas nav pārāk nozīmīgi, ņemot vērā tās problēmas, ko pašlaik piedzīvo Eiropas Savienība. Dažā ziņā ziņojums vienkārši nav nopietni ņemams.

Referentei dzimumu stereotipu veidošana ir svarīgāka problēma nekā brutālais masu mēdiju tekstu saturs, jo īpaši attiecībā uz bērniem. Ņemot vērā pašreizējos reklāmu kodeksus, paziņojums, ka reklāmas rada naidu uz dzimumu pamata, ir pārspīlējums. Ziņojumā nav pieminēta augošā problēma saistībā ar dzimumu diskrimināciju starp musulmaņu ticības ES pilsoņiem. Baidos, ka musulmaņu prese netiek kontrolēta attiecībā uz dzimumu vienlīdzības jautājumiem starp sievietēm un vīriešiem.

Šī ir ļoti nopietna problēma, kas ES dalībvalstīm jāatrisina. Pašlaik nav nepieciešama iejaukšanās pienācīgās attiecībās, kas tiek panāktas vienlīdzīgas izturēšanās ziņā pret vīriešiem un sievietēm tradicionālajā, vēsturiskajā Eiropas sabiedrībā. Atsevišķi nepareizas uzvedības gadījumi šajā jomā var tikt apkaroti ar esošo tiesību aktu palīdzību.