Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2008/2158(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumentu lietošanas cikli :

Iesniegtie teksti :

A6-0358/2008

Debates :

PV 23/10/2008 - 4
CRE 23/10/2008 - 4

Balsojumi :

PV 23/10/2008 - 8.8
CRE 23/10/2008 - 8.8
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P6_TA(2008)0524

Debates
Ceturtdiena, 2008. gada 23. oktobra - Strasbūra Publikācija "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī"

10. Balsojuma skaidrojumi
Visu runu video
PV
  

SĒDI VADA: RODI KRATSA-TSAGAROPOULOU
Priekšsēdētāja vietniece

 
  
  

Balsojuma skaidrojumi

 
  
  

Eiropas Savienības 2009. finanšu gada vispārējā budžeta projekts

 
  
MPphoto
 

  Hannu Takkula (ALDE). - (FI) Priekšsēdētājas kundze, pirmkārt, es vēlos teikt, ka esmu ļoti iepriecināts, ka notika balsošana par budžetu un ka tas tika pieņemts. Protams, kā Kultūras un izglītības komitejas priekšsēdētāja vietnieks es īpaši rūpīgi sekoju jautājumiem šajā jomā, un esmu priecīgs, ka balsojumā apstiprināja būtisko projektu ─ Eiropas Jaunatnes vasaras olimpisko festivālu Tamperē.

Ir būtiski nodrošināt, ka izmantojam budžetu, lai attīstītu projektus, kas ir cieši saistīti ar sabiedrību. Tādā gadījumā cilvēki var redzēt un pieredzēt, kā Savienība strādā to reģionā. Budžets ir spēcīgs, tomēr ir jāsaka, ka pieļauju, ka esmu balsojis nepareizi saistībā ar vienu virsrakstu, kas norāda Eiropas Savienību kā globālu partneri, proti, 134. punkts, jo sekoju grupas sarakstam un pilnībā tam nepiekrītu. Iespējams, to ir vērts atzīmēt, bet citādi varu teikt, ka esmu apmierināts ar šo budžeta projektu un priecīgs, ka to apstiprināja.

 
  
MPphoto
 

  Avril Doyle (PPE-DE). - Priekšsēdētājas kundze, es atturējos no balsojuma par 2009. finanšu gada vispārējā budžeta projekta 134. punktu, jo šī grozījuma iesniedzēju intelektuālais negodīgums un cinisms rosina daudzos mūsu pilsoņos patiesas bažas un bailes, tiecoties netieši norādīt, ka šobrīd un arī pagātnē ES attīstības fonda līdzekļus piešķir valdībām un organizācijām, lai īstenotu programmas, kas ietver, es citēju: “piespiedu abortus, obligātu sterilizāciju un bērnu slepkavības”. Tie visi ir aspekti, ko mēs atklāti nosodītu. To pat nevajag lieku reizi atgādināt. Tātad viņi attaisno šī satraucošā grozījuma formulējumu, tekstu, ko jau izmanto, pievēršot arī uzmanību jūnijā gaidāmajām Eiropas vēlēšanām. Grozījums ir atspoguļots šādi, es citēju: “centiens izslēgt šādus projektus, lai tie ES 2009. gada budžeta ietvaros nesaņemtu no ES fondiem līdzekļus”. Ņemot vērā, ka ES fondu līdzekļi nekad nav izmantoti šādā veidā, jo vienmēr ir ievērots Kairas Starptautiskajā konferencē par iedzīvotājiem un attīstību (ICPD) pieņemtais aizliegums, un šī gada budžeta ietvaros nav priekšlikuma šādi rīkoties, visiem taisnīgi domājošajiem un intelektuāli godīgajiem komentētājiem būtu jāatzīst grozījuma iesniedzēju nodarītais ļaunums.

 
  
  

− Ziņojums: Jutta Haug (A6-0398/2008)

 
  
MPphoto
 

  Marusya Ivanova Lyubcheva (PSE)(BG) Es atbalstīju 2009. gada budžetu, kā arī priekšlikumu to palielināt, salīdzinot ar Komisijas ierosināto apmēru. Kaut arī tas nav pietiekams, lai apmierinātu visu dalībvalstu ievērojamās vajadzības vai pilnībā īstenotu visas prioritārās politikas, es uzskatu, ka tas īsteno ES pamatprincipu, proti, solidaritāti.

Novirzot līdzekļus mazāk attīstītām valstīm un reģioniem, finanšu instruments kā tāds ir nostiprinājis sevi kā būtisks faktors līdzsvarotas attīstības sasniegšanai. Šajā sakarā būtiska loma ir Kohēzijas fondam, jo tā mērķis ir palīdzēt dalībvalstīm, kurām, izmantojot šo fondu, nepieciešams novērst plaisu starp ekonomiskās un sociālās attīstības līmeņiem. Īpaši nozīmīgs tas ir jaunajām dalībvalstīm, kurām patiešām ir nepieciešami Kopienas finanšu resursi. Es neuzskatu, ka šiem resursiem ir jābūt atkarīgiem no noteikumiem, kas ir stingrāki par Eiropas Savienības oficiālajiem noteikumiem un procedūrām.

Tie ir ļoti nozīmīgi Bulgārijas atbalstam, lai tā varētu progresēt attīstībā un sasniegt Eiropas Savienības vidusmēra dzīves standartus. Balsojums pret priekšlikumu ierindot Kohēzijas fonda resursus rezervēs ir labs lēmums. Priekšlikums bija pamatots ar neskaidriem kritērijiem, īpaši saistībā ar ieturēto līdzekļu atmaksāšanu. Manuprāt, Eiropas Komisijas un Parlamenta rīcībā ir pietiekami kontroles mehānismi, lai nodrošinātu, ka līdzekļi tiek patērēti efektīvi.

 
  
MPphoto
 

  Frank Vanhecke (NI). - (NL) Priekšsēdētājas kundze, es balsoju pret 2009. gada budžeta projektu un īpaši Komisijas budžetu tādēļ, ka vēlos paust politisku paziņojumu, nekādā veidā nepiekrītot Komisijas darbībām.

Kopumā uzskatu, ka Komisija ir institūcija, kas pēc definīcijas, ciktāl tas attiecas uz tās principiem, strādā nedemokrātiskā veidā, jo to veido tikai politiski ieceltas augsta līmeņa amatpersonas, kuru uzvedība, neskatoties uz amatu, atgādina Eiropas mandarīnus, kas nepakļaujas uzraudzībai un kurus būtībā nav iespējams sodīt.

No politiskā viedokļa, ciktāl tas attiecas uz 2009. gada budžetu, primāri es esmu pret to, ka Komisija nepārtraukti turpina savus centienus tādā vai citādā veidā panākt, ka Eiropas Savienībai pievienojas islāmiskā un pie Eiropas nepiederošā Turcija. Es neapstiprināšu šo politiku.

 
  
  

Eiropas Savienības 2009. finanšu gada vispārējā budžeta projekts

 
  
MPphoto
 

  Colm Burke (PPE-DE). - Priekšsēdētājas kundze, mēs balsojām, lai atbalstītu Sinnott kundzes 134. grozījuma mērķi novērst, ka Kopienas atbalstu piešķir valdībām, organizācijām vai programmām, kas atbalsta cilvēktiesību pārkāpumus ietverošas programmas vai piedalās to pārvaldībā, piemēram, piespiedu abortus un sterilizācijas vai bērnu slepkavības.

Tomēr mums šķiet būtiski apšaubīt Sinnott kundzes grozījuma priekšlikuma pamatojumu. Šīsnedēļas preses paziņojumā viņa atsaucās uz tādām valstīm kā Ķīna un Vjetnama, apgalvojot, ka šobrīd ar ANO Iedzīvotāju fonda (UNFPA) starpniecību novirzītos ES līdzekļus izmanto piespiedu abortiem un sterilizācijai un bērnu slepkavībām. Šorīt es runāju ar ANO Iedzīvotāju fonda Briseles biroja direktoru, kurš teica, ka ANO Iedzīvotāju fonds, ANO iedzīvotāju programma, neatbalsta spaidus vai abortus. Tas rīkojas saskaņā ar 1994. gada Starptautiskās konferences par iedzīvotājiem un attīstību mandātu, kas skaidri paredz, ka reproduktīvās veselības aprūpes programmām ir jānodrošina plašs pakalpojumu klāsts bez jebkāda veida spaidiem. Papildus tam pasaules sabiedrība ir nolēmusi, ka abortu nekādā gadījumā nedrīkst popularizēt kā ģimenes plānošanas veidu. Ķīnas iedzīvotāji ir guvuši labumu no ANO Iedzīvotāju fonda klātbūtnes un iniciatīvām, ko tas īstenojis tautas labā. Tajās Ķīnas daļās un citās valstīs, kur strādā ANO Iedzīvotāju fonds, sievietēm tiek sniegtas lielākas izvēles iespējas lēmumiem par reproduktīvo veselību un vairāk informācijas par viņām pieejamo reproduktīvās veselības aprūpi, kā arī brīva piekļuvei tai.

 
  
MPphoto
 

  Mairead McGuinness (PPE-DE). - Priekšsēdētājas kundze, šī bija sarežģīta balsošana un sarežģīts budžets. Man žēl, ka netika apstiprināts 133. grozījums, jo, pateicoties tam, lielāka uzmanība būtu pievērsta bērnu invalīdu vajadzībām, kuri atrodas iestāžu aprūpē. Mūsu bažas bija saistītas ar šo bērnu deinstitucionalizāciju. Tomēr šis jautājums nav pazudis, un mēs turpināsim cīnīties ar viņu tiesībām. Ceru, ka Komisijas priekšsēdētājs atbildēs uz manu vēstuli, ko nosūtīju saistībā ar šo jautājumu.

 
  
  

− Ziņojums: Janusz Lewandowski (A6-0397/2008)

 
  
MPphoto
 

  Astrid Lulling (PPE-DE). – (FR) Priekšsēdētājas kundze, es balsoju pret Eiropas Savienības gada vispārējā budžeta projektu atkārtotu centienu dēļ interpretēt slaveno Cox paketi saistībā ar Eiropas Parlamenta deputātu nākotni tādā veidā, kas padarītu viņu brīvprātīgo pensiju fondu nenozīmīgu, Zaļo/Eiropas Brīvās apvienības grupai pēdējā brīdī iesniedzot grozījumu, ko vairums no maniem kolēģiem nav pat redzējuši un nav novērtējuši tā darbības jomu.

Šis grozījums neatspoguļo to, kas patiesībā ir atrunāts Cox paketē. Tādēļ nevar būt ne runas par jauno tiesību atņemšanu gandrīz visiem deputātiem. Šis grozījums nedrīkst nekādā veidā ietekmēt īstenošanas noteikumus, kas pieņemami šajā sakarā.

Mēs pārliecināsimies, lai situāciju izlabo, jo balsojums notika bez deputātu ziņas, un tagad viņi visi ieradīsies, lai mani sastaptu, izbrīnīti par šī grozījuma patieso darbības jomu. Kā pensiju fonda priekšsēdētāja vietniece es nodrošināšu, ka situācija tiek izlabota.

 
  
MPphoto
 

  Frank Vanhecke (NI). - (NL) Priekšsēdētājas kundze, galīgajā balsojumā es balsoju pret 2009. gada vispārējā budžeta projektu dažādām Eiropas institūcijām, protams, ieskaitot Parlamentu. Primāri es šādi rīkojos, jo neesmu pārliecināts, kas visas šīs Eiropas institūcijas bez izņēmumiem ar lielo apmēru nodokļu naudu rīkojas ekonomiski un atbildīgi. Atklāti sakot, es domāju, ka patiesībā ir tieši pretēji.

Mūsu balsotājiem par Eiropas institūcijām ir izveidojies priekšstats, un mums noteikti tas ir jāapzinās, ka tās ir vieglas peļņas vietas, kurās partiju funkcionāri un Eiropas Parlamenta deputāti, kuriem ir pārāk lielas algas un lieli nodokļu atvieglojumi, veido sava veida padomju laika nomenklatūru, kurā lēmumi bieži vien tiek pieņemti, neņemot vērā sabiedrības viedokli un pavisam noteikti pret iedzīvotāju gribu un interesēm.

Tāds ir radītais priekšstats, kas, protams, neattiecas uz visiem un visu, tomēr baidos, ka tas daļēji atbilst patiesībai saistībā ar ievērojamu skaitu Eiropas institūciju.

Uzskatu, ka mums vispirms ir nepieciešams sakārtot iekšējo struktūru, lai varētu prezentēt daudz pozitīvāku Eiropas tēlu.

 
  
  

− Ieteikums: Ulrich Stockmann (A6-0375/2008)

 
  
MPphoto
 

  Oldřich Vlasák (PPE-DE). – (CS) Atļaujiet man paskaidrot, kādēļ balsoju par Stockmann kunga ziņojumu par lidojuma nodokļiem. No vienas puses, es atzinīgi vērtēju pienākumu ceļotājiem aviobiļetēs un piedāvājumos norādīt kombinētās izmaksas, tajā skaitā lidostas maksas, jo šādi tiks panākta lielāka pārredzamība, kas pasažieriem nepieciešama lēmumu pieņemšanai, un veicināta ekonomiskā konkurence. Tomēr visatzinīgāk es vērtēju ierobežojumu, kas padara lidostu maksas vienotas galvenajās valstu un lielākajās starptautiskajās lidostās, sniedzot mazajām lidostām iespēju piedāvāt zemākas cenas un tādējādi konkurēt tirgū, kurā šobrīd ļoti trūkst pārredzamības. Reģionālajām lidostām šādi tiek sniegta iespēja attīstīties un aviopakalpojumiem sabiedrībai ─ paplašināties.

 
  
  

− Rezolūcijas priekšlikums: (B6-0537/2008)

 
  
MPphoto
 

  Bruno Gollnisch (NI). – (FR) Priekšsēdētājas kundze, es vēlos teikt, ka, ņemot vērā to, ka Āfrikas ragā aizvien pieaug jūras pirātisma draudi, rezolūcijas priekšlikums par pirātismu jūrā atbalsta dalībvalstu centienus īstenot koordinētu jūras kampaņu. Diemžēl lielākā daļa grozījumu ir veltas cerības vai tikai norāda acīmredzamus faktus, piemēram, Somālijas sabrukumu, kas noveda pie anarhijas; notikumus, pamatojoties uz kuru sekām ir nepieciešams izdarīt secinājumus.

Pirātismu pavisam noteikti nebūs iespējams efektīvi apkarot, ja netiks iznīcinātas pirātu bāzes. Ir arī ļoti žēl, ka šajā tekstā nav norādīts galvenais pirātisma atjaunošanās iemesls, kas liecina par Eiropas civilizētās ietekmes mazināšanos šajā pasaules daļā.

Visbeidzot, es uzskatu, ka ir diezgan savādi pieprasīt, kā tas tika darīts, lai operācijas „Enduring Freedom” ietvaros dalībvalstis sadalītu jūras spēkus, nodalot pirātisma apkarošanu no pārējiem pasākumiem, kas tiek veikti ─ bet nav skaidrs kādēļ ─ it kā Bin Laden ar izdobtu kanoe kaut kādā veidā būtu aizbēdzis no Afganistānas caur Pakistānu, lai dotos uz Jaunzēlandi. Saprotu, ka pastāv vēlme ieviest šo nodalījumu, bet kuģiem šajā reģionā vienkārši būs jāīsteno abas misijas.

 
  
  

− Rezolūcijas priekšlikums: (B6-0544/2008)

 
  
MPphoto
 

  Peter Skinner (PSE). - Priekšsēdētājas kundze, grāmatvedības standarti ir finanšu pakalpojumu pamatelementi. Investoriem ierosinājums padarīt valstu grāmatvedības standartus līdzvērtīgus starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem (SFPS) nozīmē ievērojamu soli uz priekšu. Tas nozīmē, ka uzņēmumiem būs iespējams publicēt atskaites vienotā pamatveidlapā, kas būtu jāatzīst lielākajām tautsaimniecībām visā pasaulē. Kanāda, Ķīna, Japāna, ASV un šķiet, ka tagad arī Indija, ir piekritušas saskaņot savus standartus ar SFPS.

Kaut arī vērtēju to atzinīgi, kā pārredzamības direktīvas referents es apzinos, ka, lai panāktu faktisko pielīdzināšanu, ir vēl daudz jāpaveic. Tādēļ es un mana kolēģe, referente Margarita Starkevičiūtė, apstiprinājām grozījumus, lai veicinātu šī saskaņošanas procesa progresu. Es ticu, ka Komisija savās diskusijās ar dažādām valsts iestādēm spēs uzturēt procesa virzību uz priekšu. Saistībā ar ASV esmu pārliecināts, ka jaunajai pārvaldei var ticēt un paļauties, lai panāktu nepieciešamo ievērojamo progresu. Komisijai šajā sakarā vajadzētu turpināt izdarīt spiedienu.

Saistībā ar grāmatvedības standartiem kā tādiem ir ļoti būtiski saglabāt pamata pieeju, kas atrunāta Starptautiskajā Grāmatvedības standartu padomē (SGSP). Šo noteikumu integritāti pārbaudīs, cenšoties padarīt tos mazāk stingrus valstisku iemeslu dēļ. Pret to ir konsekventi jāpretojas, un šāda spiediena ietvaros ir jāatbalsta godīga grāmatvedība.

 
  
  

− Rezolūcijas priekšlikums: (B6-0562/2008)

 
  
MPphoto
 

  Philip Claeys (NI). - (NL) Priekšsēdētājas kundze, es atturējos no balsojuma par rezolūcijas priekšlikumu par aviācijas drošības pasākumiem un digitālajiem ķermeņa skeneriem ne tādēļ, ka nepiekrītu iebildumiem, kas pausti saistībā ar iejaukšanos ceļotāju privātajā sfērā ─ tieši pretēji. Arī es uzskatu, ka digitālos ķermeņa skenerus nedrīkst apstiprināt bez skaidra zinātniska un medicīniska šīs tehnoloģijas iespējamās ietekmes uz lietotāju veselību novērtējuma.

Varu tikai paust lielu nožēlu par faktu, ka noraidīja priekšlikumu atlikt balsojumu un šajā sakarā aicināt komisāru A. Tajani iepazīstināt ar pētījumu, kas sniegtu mums iespēju pieņemt uz precīzāku informāciju balstītu lēmumu saistībā ar digitālo ķermeņa skeneru izmantošanu.

Šis ir ļoti nopietns jautājumus, kas faktiski skar iedzīvotāju drošību un pilnīgi jaunas tehnoloģijas izmantošanu. Tādēļ man ir patiešām žēl, ka mēs Parlamentā šo jautājumu izskatām tik nekvalitatīvi.

 
  
  

− Rezolūcijas priekšlikums: (RC-B6-0571/2008)

 
  
MPphoto
 

  Zita Pleštinská, PPE-DE grupas vārdā. – (SK) Priekšsēdētājas kundze, atļaujiet man kā vienai no Eiropas Parlamenta rezolūcijas priekšlikuma par Ukrainā 1932.–1933. gadā mākslīgi izraisītā bada “Holodomor” pieminēšanu līdzautorēm, kā PPE-DE grupas loceklei, paust lielu paldies visiem kolēģiem Parlamentā, kuri nobalsoja par šo rezolūcijas priekšlikumu.

PPE-DE grupas vadībā tika panākts kompromiss, pēc Sociāldemokrātu grupas Eiropas Parlamentā lūguma izņemot vārdu “genocīds”. Tomēr pēc vakardienas diskusijas, kurā Jūs piedalījāties un kas bija emocionāli piesātināta, un kurā komisārs A. Tajani pauda spēcīgus vārdus, nevienam neradās šaubas, kāds nosaukums jādod šim drausmīgajam aktam, kura rezultātā tika iznīcināti desmit miljoni cilvēku. Tagad vēsturnieki ir atbildīgi par to, lai, pamatojoties uz faktiem un kamēr vēl ir dzīvi izdzīvojušie, pieliktu punktu klusēšanai un šo notikumu noklusēšanai. Mūsu bibliotēkās ir jābūt grāmatām, kas saturētu patiesus pierādījumus par badu Ukrainā.

Nobalsojot par rezolūcijas priekšlikumu par Ukrainā 1932.–1933. gadā mākslīgi izraisītā bada atzīšanu par šausmīgu noziegumu pret Ukrainas iedzīvotājiem un cilvēci, mēs atgriezām Eiropas vēstures hronikās lappuses, ko savulaik izrāva Staļins.

 
  
MPphoto
 

  Tunne Kelam (PPE-DE). - Priekšsēdētājas kundze, es balsoju par rezolūciju par Ukrainā mākslīgi izraisīto milzīgo badu “Holodomor”. Rezolūcijā to pamatoti sauc par šausmīgu noziegumu pret Ukrainas iedzīvotājiem un patiešām pret cilvēci. Tomēr nostājas dēļ, ko pieņēmušas noteiktas frakcijas, rezolūcijā izvairījās no vārda “genocīds”, kas būtu patiess un atbilstošs apzīmējums šiem notikumiem.

Ukrainas parlaments un 26 valstis definējušas šo noziegumu, kas izraisīja vismaz četru miljonu cilvēku nāvi, kā genocīdu. Turklāt rezolūcijas B apsvērumā citēta ANO Konvencija par 1948. gada genocīda noziegumu, kas nepārprotami attiecas uz notikumiem Ukrainā. Tādēļ es ļoti ceru, ka Eiropas Parlaments drīz pievienosies nostājai, ko pieņēmušas šīs valstis.

 
  
MPphoto
 

  Bruno Gollnisch (NI). – (FR) Priekšsēdētājas kundze, mēs pieminējām “Holodomor”, metodisko Ukrainas lauku iedzīvotāju iznīcināšanu, izmantojot badu, un Parlaments, tāpat kā mūsu kolēģis pirms mirkļa, ir atzinis, kas tas bija genocīds.

Es tikai vēlos uzsvērt faktu, ka šī genocīda vaininieki bija Nirnbergas kara tribunāla tiesnešu vidū. Tas ir fakts, pamatojoties uz ko, šodien jābūt iespējamam diskutēt par Nirnbergas tribunāla sastāvu, procedūru un atzinumiem. Tomēr intelektuāļus, kuri mūsdienās Eiropā diskutē par šo tēmu, arestē, aiztur, vajā, sagrauj, iesūdz un iesloga cietumos. Vēl ļaunāk ir tas, ka tādā pašā veidā vajā arī viņu advokātus, kuri snieguši tādus pašus atzinumus.

Piemēram, Pöttering kunga valstī viņus vajā un arestē atbilstoši procedūrām, kas atgādina staļinisma režīma tiesas procesus. Mēs piešķīrām Saharova balvu par domas brīvību ķīniešu disidentam; tikpat labi mēs varējām to piešķirt noteiktiem eiropiešiem, piemēram, drosmīgajai vācu advokātei Sylvia Stolz.

 
  
  

− Ziņojums: Doris Pack (A6-0378/2008)

 
  
MPphoto
 

  Bernd Posselt (PPE-DE).(DE) Priekšsēdētājas kundze, Doris Pack, kā vienmēr, ir iesniegusi izcilu tekstu, jo viņa ir ne tikai Dienvideiropas eksperte, bet arī izglītības eksperte.

Es atzinīgi vērtēju faktu, ka saistībā ar stabilizācijas nolīgumu izglītība ir īpaši uzsverama joma. Tomēr mums ir jāpaplašina mūsu pieejas, pirmkārt, koncentrējoties vairāk uz vīzu liberalizēšanas procesa paātrināšanu un sniedzot jauniešiem Bosnijā un Hercegovinā iespēju, studējot un ceļojot uz Eiropu, iegūt vairāk informācijas par to.

Otrs izšķirošs faktors ir Eiropas dažādu ticību universitātes izveidošana Sarajevā, ko atbalsta visas trīs valsts reliģiskās kopienas un kas kalpos par Eiropas iecietības un savstarpējas sapratnes centru, kas balstīts nevis uz vienaldzību, bet gan cilvēku reliģiskajām saknēm katrā reģionā. Līdz ar mūsu spēcīgu atbalstu Eiropas universitātei tas būs ne tikai ievērojams progress Bosnijas un Hercegovinas iedzīvotājiem, bet sniegs arī Bosnijai un Hercegovinai iespēju raidīt signālu visam Eiropas kontinentam.

 
  
  

- Ziņojums: Dushana Zdravkova (A6-0358/2008)

 
  
MPphoto
 

  Frank Vanhecke (NI). - (NL) Priekšsēdētājas kundze, iesniegtais Lūgumrakstu komitejas ziņojums par Eiropas Ombuda darbību 2007. gadā kopumā bija ļoti pozitīvs, un šoreiz es noteikti atbalstu šo viedokli. Tādēļ es apstiprināju šo ziņojumu.

Tomēr balsojuma paskaidrojuma ietvaros vēlos atkal atzīmēt, ka ir pārsteidzoši, ka Parlamentam ir jāapsveic Eiropas Ombuds par to, ka ir nodrošināta pareiza noteikumu un nosacījumu piemērošana, bet tajā pašā laikā šī paša Parlamenta acu priekšā ─ bez tā iejaukšanās vai pat ar to ─ ik dienu un lielā apmērā notiek tiesību aktu pārkāpumi un to neievērošana.

Piemēram, tas, kā Komisija un Parlaments turpina veidot Lisabonas līgumu, kas kopš referenduma Īrijā politiski un juridiski ir miris, padara visus tiesību aktu noteikumus par izsmieklu. Uzskatu, ka ir pienācis pēdējais laiks sakārtot mūsu iekšējo struktūru.

 
  
  

Balsojumu rakstiskie skaidrojumi

 
  
  

− Eiropas Savienības 2009. finanšu gada vispārējā budžeta projekts − Ziņojums: Jutta Haug (A6-0398/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Hélène Goudin un Nils Lundgren (IND/DEM), rakstiski. - (SV) Junilistan uzskata, ka ES budžets ir jāierobežo līdz 1 % no dalībvalsts vidusmēra NKI. Tādēļ mēs nolēmām balsot pret visiem Eiropas Parlamenta ierosinātajiem palielinājumiem. Tajā pašā laikā Junilistan atzinīgi vērtē gan dažus Budžeta komitejas, gan atsevišķu dalībvalstu grozījumu veidā ierosinātos ietaupījumus.

Virkne budžeta pozīciju ir neveiksmīgas. Īpašu nožēlu Junilistan pauž par lielo subsīdiju apmēru ES lauksaimniecības politikai, Kohēzijas fondam, zivsaimniecībām un budžeta pozīcijām, kas satur atbalstu dažāda veida informatīvām kampaņām.

Junilistan arī uzskata, ka ir nepieciešams rast risinājumu saistībā ar Eiropas Parlamenta pastāvīgajiem pārbraucieniem starp Strasbūru un Briseli un ka būtu jālikvidē Ekonomikas un sociālo lietu komiteja un Reģionu komiteja.

 
  
MPphoto
 
 

  Jean-Claude Martinez (NI), rakstiski. – (FR) Eiropas budžets 27 valstīm ir aptuveni 130 miljardi eiro, tas nozīmē ─ tas ir līdzvērtīgs Spānijas budžetam, un normālos apstākļos jau šis fakts vien ir dīvains.

Tomēr fakts ir tāds, ka Eiropā trūkst ātrsatiksmes dzelzceļa savienojumu starp Somiju un Spāniju un starp Franciju un Poliju, kā arī kontinentā, ko skāris geriatrisks cunami, pasaules starpbanku likviditātes krīze, šoks, kas pārņēmis dažas tautsaimniecības nekustamo īpašumu nozarē, un uzņēmēju un darba ņēmēju pārliecības mazināšanās, trūkst aprīkojuma un personāla universitātēm, pētījumu centriem un veco ļaužu pansionātiem, tādēļ ir nepieciešams budžets, kas stipri atšķiras no parastā Eiropas budžeta.

Šī iemesla dēļ mums ir nepieciešama īpaša budžeta programma ievērojamam infrastruktūras plānam, kas apstiprināta, izmantojot „Eiropas finanšu referendumu”. Ar to es domāju Eiropas aizdevumu 1700 miljardu eiro apmērā, ko izsniedzis banku sektors.

 
  
MPphoto
 
 

  Jan Andersson, Göran Färm, Inger Segelström un Åsa Westlund (PSE), rakstiski. (SV) Mums, Zviedrijas sociāldemokrātiem, ir ļoti žēl, ka ES ir jāpiešķir līdzekļi tabakas ražotājiem, vienlaikus ieguldot lielas naudas summas ES sabiedrības veselības aprūpes kampaņās un pretsmēķēšanas pasākumos.

Mēs arī uzskatām par negodu to, ka ES budžets ir jāizmanto vēršu cīņu atbalstam, kas, mūsuprāt, nav tradīcija, kura saderīga ar mūsdienu vērtībām un dzīvnieku tiesībām.

Vēl mums ir žēl, ka visiem šiem eksporta subsīdiju veidiem līdz ar piena kvotām ir jāsaņem daļa no ES budžeta.

Mēs balsojām pret visiem šiem priekšlikumiem.

Mēs vēlamies arī paskaidrot, kādēļ balsojām pret pilotprojekta priekšlikumu par labu bērniem un bērnu tiesībām. Tas notika tādēļ, ka priekšlikums netika iekļauts kompromisā starp pilotprojektā iesaistītajām politiskajām grupām. Tā kā mēs nevēlējāmies pakļaut briesmām šo jutīgo kompromisu, diemžēl nevarējām atbalstīt priekšlikumu, kura saturs mums ir pilnībā pieņemams (133. grozījums).

Nobeigumā vēlamies paust, ka esam ļoti vīlušies par to, ka plenārsēdē nepieņēma grozījumus, kuru mērķis bija stiprināt Savienības sadarbību un konsultācijas starp tirdzniecības un rūpniecības nozari un Savienības organizācijām.

 
  
MPphoto
 
 

  Jean-Pierre Audy (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Es balsoju par Haug kundzes ziņojumu par Eiropas Savienības 2009. finanšu gada vispārējā budžeta projektu un Eiropas Savienības provizoriskā vispārējā budžeta projekta (PBP) grozījumu vēstuli Nr. 1/2009. Līdzīgi kā daudziem maniem kolēģiem, man ir žēl, ka Padome vēl vairāk ir samazinājusi jau tā trūcīgo budžetu: budžeta projekta saistību apropriāciju kopējā summa ir 134 miljardi eiro, ņemot vērā PBP, tas nozīmē deficītu 469 miljonu eiro apmērā, pat ja maksājumu summa ir 115 miljardi eiro, kas ir samazināti par 1,8 miljardiem eiro. Maksājumi tātad ir ierobežoti līdz 0,89 % no NKI ─ tas ir līdz šim nepieredzēts līmenis, kas radikāli palielina plaisu starp saistībām un maksājumiem, un šāda situācija ir pretrunā ar budžeta disciplīnu. Saistībā ar lauksaimniecību es atbalstu trīs jaunu fondu izveidošanu ─ pārstrukturizēšanas fondu piensaimniecības nozarē, Eko fondu aitkopības un kazkopības saglabāšanai ES un ad hoc finanšu instrumentu zvejas flotes pielāgošanai degvielas cenu paaugstinājuma ekonomiskajām sekām.

 
  
MPphoto
 
 

  Bastiaan Belder (IND/DEM), rakstiski. (NL) J. Haug ziņojums nesaņems manu atbalstu, jo Eiropas Parlaments vēlas izdot vairāk naudas. Tomer es atbalstu jaunās prioritātes klimata pārmaiņu un enerģētikas jomā. Daudzu grozījumu mērķis ir palielināt šo prioritāšu profilu budžetā, un to es vērtēju atzinīgi. Tomēr tas nozīmē arī to, ka mums ir jānorāda jomas, kurās vēlamies samazināt izmaksas. Parlamenta nostājā nekas tāds nav minēts.

Turklāt vēlos atklāti paziņot, ka atbalstu līdzsvarota atbalsta sniegšanu Tuvo Austrumu valdībām. Palestīnas iestāžu jautājumā pastāvīgi ir nepieciešama mūsu uzmanība. Ir adekvāti, ka nodrošinām palīdzību, ņemot vērā, ka šobrīd šķiet, ka premjerministrs S. Fayad ir uzsācis rīcību virzienā, kas ir pelnījusi mūsu atbalstu.

Visbeidzot, ir pamatoti, ka pārtikas augsto cenu dēļ Eiropas Savienība vēlas sniegt nabadzīgajām valstīm papildu pārtikas palīdzību. Es piekrītu referentei, ka šī palīdzība būtu jāfinansē nevis no Eiropas lauksaimniecības budžeta, bet drīzāk no ārpolitikas budžeta.

 
  
MPphoto
 
 

  Charlotte Cederschiöld, Christofer Fjellner, Gunnar Hökmark un Anna Ibrisagic (PPE-DE), rakstiski. (SV) Mēs atbalstām pamatprincipus, kas veido ES 2009. gada budžetu un vēlamies uzsvērt, ka ir nepieciešams, lai cilvēkiem tas būtu ekonomiski izdevīgs. Ir jāievēro budžeta struktūra, un tādēļ mēs atzinīgi vērtējam faktu, ka budžetu saglabās šīs struktūras ietvaros.

Mēs vēlamies, lai radikāli samazinātu atbalsta apmēru lauksaimniecībai un reģioniem un arī kopējo budžetu. Mēs vēlamies, lai vairāk kopējo resursu ieguldītu pētījumos un attīstībā, izaugsmē, infrastruktūrā un drošībā.

 
  
MPphoto
 
 

  Brigitte Douay (PSE), rakstiski. – (FR) Ceturtdien, 23. oktobrī, Eiropas Parlaments pirmajā lasījumā pieņēma Eiropas Savienības 2009. gada budžetu.

Šis budžets ietilpst ierobežota 2007.–2013. gada finanšu plāna īpašajā kontekstā par finanšu krīzi un sagatavošanos Eiropas vēlēšanām 2009. gada jūnijā, par ko turklāt Francijas sociāldemokrāti 2006. gadā atteicās balsot.

Budžets ir skaitļos pausta politika. Parlamentam izdevās atjaunot apmierinošu maksājumu līmeni, neskatoties uz Padomes vēlmi noteikt ievērojamus samazinājumus saistībā ar budžeta pozīcijām, kuras tomēr parādās starp Eiropas Parlamenta deputātu prioritātēm, piemēram, klimata pārmaiņu novēršana, palīdzība MVU, izaugsme un konkurētspēja un pilsonības shēmas.

Šajā sakarā esmu iepriecināta, ka mums izdevās atjaunot apmierinošu apropriāciju līmeni komunikāciju iniciatīvām, kas attiecas uz iedzīvotājiem un plašsaziņas līdzekļiem. Lai varētu sagatavoties gaidāmajām vēlēšanām un panāktu, ka iedzīvotāji vēlas tajās piedalīties, ir būtiski, lai viņiem būtu zināmi Eiropas jautājumi. Ir jāveicina un ar visiem atbilstošajiem resursiem jānodrošina visas Komisijas un Parlamenta uzsāktās iniciatīvas, kas paredzētas, lai izskaidrotu Eiropu un tās pievienoto vērtību iedzīvotājiem saprotamā veidā un lai sagatavotos nākotnei.

 
  
MPphoto
 
 

  Proinsias De Rossa (PSE), rakstiski. − Es balsoju pret 134. grozījumu, jo, balsojot par to vai atturoties, nozīmētu piešķirt ticamību Kathy Sinnott nepatiesajiem apgalvojumiem, ka ES fondu līdzekļus piešķir piespiedu abortiem, sterilizācijai un bērnu slepkavībām.

 
  
MPphoto
 
 

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Līdzīgi kā iepriekšējās budžeta procedūrās, kad mums bija daudz iemeslu nekavējoties tās noraidīt pirmajā lasījumā, varam teikt, ka saistībā ar Eiropas Savienības 2009. finanšu gada vispārējo budžeta projektu mums ir vēl vairāk iemeslu šādi rīkoties.

Padome nākamo budžetu atspoguļo tādā pašā veidā kā iepriekšējos. Citiem vārdiem sakot, tā plāno izmantot šo instrumentu, lai turpinātu atbalstīt ES neoliberālo politiku. Mums nevajadzētu cerēt uz ko citu.

Šī budžeta procedūra atkal sniedz skaidru pierādījumu ES plānotajai reakcijai uz kapitālisma krīzi, kas pasliktinās un ko saasina finanšu krīze sistēmas kodolā, citiem vārdiem sakot ─ ASV. Ne Komisija, ne EP, ne arī Padome nav ierosinājusi pasākumus ES budžetā, kas efektīvi risinātu darba ņēmēju un sabiedrības kopumā, mikro uzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu un lielākās daļas ražošanas sektora vajadzības un pieaugošās grūtības.

Tieši šobrīd, kad Eiropā saasinās strukturālā krīze, Padome ir samazinājusi maksājumus līdz “nepieredzēti zemam līmenim” par gandrīz 9 miljardiem eiro, salīdzinot ar prognozēm daudzgadu finanšu shēmā.

Tādēļ mēs balsojām pret.

 
  
MPphoto
 
 

  Anna Hedh (PSE), rakstiski. (SV) Es atturējos no balsošanas, jo liela daļa no rezultātiem rada vilšanos. Piemēram, ir neprāts, ka ES piešķir līdzekļus tabakas ražotājiem, vienlaikus ieguldot lielas naudas summas ES sabiedrības veselības aprūpes kampaņās un pretsmēķēšanas pasākumos.

Tāpat ir apkaunojoši, ka ES budžets ir jāizmanto vēršu cīņu atbalstam, kas, manuprāt, nav tradīcija, kura saderīga ar mūsdienu vērtībām un dzīvnieku tiesībām.

Man ir arī ļoti žēl, ka visi šie eksporta subsīdiju veidi joprojām veido lielu daļu no ES budžeta un ka Parlamentā nepieņēma grozījumus, kuru mērķis bija stiprināt Savienības sadarbību un konsultācijas starp tirdzniecības un rūpniecības sektoru un Savienības organizācijām.

 
  
MPphoto
 
 

  Bairbre de Brún un Mary Lou McDonald (GUE/NGL), rakstiski. − Mēs esam pilnībā pret piespiedu abortiem, sterilizāciju un bērnu slepkavībām un piekrītam, ka tas ir cilvēktiesību pārkāpums.

Mēs atturējāmies no balsojuma par šo grozījumu, jo ES līdzekļi nekad nav izmantoti šādā veidā un grozījumā nav paskaidrots starptautiskā mēroga attīstības darbs, ko veic uzticamas organizācijas, atbalstot sievietes bērnu plānošanā, īpaši saistībā ar izglītošanu par reproduktīvo veselību, reproduktīvo veselības aprūpi un ģimenes plānošanu un rīkojot kampaņas par sieviešu tiesībām uz veselības aprūpi.

Kaut arī mēs balsojām par 612., 131., 132. un 133. grozījumu, jo tie skar būtiskus jautājumus, uzskatām, ka atbilstošāk būtu izveidot atsevišķu budžeta pozīciju bērnu tiesībām, kas saturētu šajos grozījumos izskatītos jautājumus.

 
  
MPphoto
 
 

  Erik Meijer (GUE/NGL), rakstiski. (NL) Budžeta pozīcija 05020812 un 169. grozījums pēkšņi un negaidīti padarīja nozīmīgu jautājumu par augļu shēmu ieviešanu skolās, ņemot vērā priekšlikumu ieguldīt šajā jomā vairāk naudas. Šobrīd pastāv pirkuma līgums, kura vajadzībām jau pirms vairākiem gadiem ir atlikta nauda ar mērķi atbalstīt augļu audzētājus. Šādi iegādātajiem augļiem ir iegūts lietderīgs izmantojums. Pastāv virkne priekšlikumu, kā, sākot no 2010. gada, varētu palielināt budžetu “tirgus regulējumam” par 90 miljoniem eiro gadā vai vairāk. Parlamentam šajā ziņā var būt tikai padomdevēja funkcija. Lēmumus pieņem Padome, un subsidiaritātes tests nav piemērojams, jo saskaņā ar Līguma 36. un 37. pantu šīs pilnvaras ES pastāv jau ilgu laiku.

Mūsu partija, Nīderlandes sociāldemokrātu partija, uzskata, ka tā ir savāda lietu kārtība. Augļu shēmas skolās varētu būt lietderīgas, lai pasargātu bērnus no aptaukošanās un slimībām. Jautājums ir, kādēļ ES ir jāiesaistās šajā jautājumā, nevis pašvaldībām, kas pārvalda izglītību. Šobrīd maksājumus dalībvalstīm veic no ES līdzekļiem, kuru pienākums ir pievienot tiem noteiktas summas, un pēc tam shēmu ieviešana ir pašvaldību kompetencē. Strādājot šādā veidā, noteikti tiek veicināta nevajadzīga administrācija lielā apmērā un laiku tērējoša birokrātija.

 
  
MPphoto
 
 

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, es balsoju par Eiropas Savienības 2009. gada vispārējā budžeta projektu, ko izstrādājusi Haug kundze. Man ir patiess prieks atzīmēt resursu pieaugumu kopējiem transporta izdevumiem provizoriskajā budžeta projektā nākamajam finanšu gadam un jaunas budžeta pozīcijas izveidošanu atbalsta pasākumiem Eiropas transporta politikai un pasažieru tiesībām. Tomēr vēlos paust savu vilšanos par maksājumu samazinājumiem saistībā ar šo jautājumu, kaut arī tie ir nelieli.

Visbeidzot, vēlos pievērst uzmanību Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas, kuras loceklis esmu, atzinumam un pateikt, ka pievienojos Dührkop Dührkop kundzes atzinīgajam vērtējumam, ka 2009. gadā ir saglabāts 18. sadaļai „Brīvības, drošības un tiesiskuma telpa” šogad palielinātais un piešķirtais budžets. Tas atspoguļo, cik liela nozīme ir piešķirta jautājumiem, kas saistīti ar drošību un brīvības aizsardzību, migrantu plūsmu pārvaldību un Savienības ārējām robežām, saistībā ar kurām situācija kļūst aizvien kritiskāka, īpaši Eiropas iedzīvotāju skatījumā.

 
  
MPphoto
 
 

  Olle Schmidt (ALDE), rakstiski. (SV) Kā vienmēr, ja tiek balstos par ES budžeta apmēru, pastāv aspekti, pret kuriem ir iebildumi. ES gadījumā, protams, galvenokārt iebildumi ir pret lauksaimniecības politiku, kas jau ir apnikusi. Tādēļ, iespējams, var šķist dīvaini, ja balso par budžetu, kurā dominējošā budžeta pozīcija ir tā, kuru, ja tāda vispār pastāvētu, mēs vēlētos redzēt kā mazāko. Tajā pašā laikā ir nepieciešams skatīt kopainu, un labās ziņas ir tādas, ka pieaug apziņa, ka ievērojami lielāki resursi ir jāiegulda patiesi kopējos izdevumos, šajā gadījumā ─ klimata pārmaiņu novēršanā. Tādēļ mans balsojums ir vērtējams, ņemot vērā faktu, ka ikgadējais budžeta projekts satur aspektus, ko var uzskatīt par soli uz priekšu, nevis uzskatāms, ka es bez kritikas atbalstu visu saturu. Piemēram, balsojuma protokolā ir ierakstīti divi labojumi saistībā ar subsīdijām tabakas ražošanai.

 
  
MPphoto
 
 

  Catherine Stihler (PSE), rakstiski. − Parlaments atbalstīja 602. grozījumu. Tas atkal rada vilšanos, jo tas paredz turpināt piešķirt subsīdijas tabakas ražotājiem ES. Tabaka ik gadu ir nāves cēlonis pusmiljonam ES iedzīvotāju. Ir apkaunojoši, ka joprojām ir pieejamas subsīdijas produkta audzēšanai, kas tik daudzus nogalina.

 
  
MPphoto
 
 

  Andrzej Jan Szejna (PSE), rakstiski. − (EL) Eiropas Parlamenta centriski labējo un centriski kreiso grupu, piedaloties Grieķijas Eiropas Parlamenta deputātiem no Jauno demokrātu partijas un Visgrieķijas sociālistiskās kustības (PASOK) un LAOS, balsojums “par” ES 2009. gada budžetu liecina par buržuāzisko valstu politiku intensitāti, kas vērsta pret darba ņēmējiem.

Lisabonas stratēģijas ietvaros un laikā, kad kapitālisma sistēmu pārņēmusi krīze, Eiropas Savienība izmanto budžetu, lai liktu darba ņēmējiem maksāt par šo krīzi, lai paātrinātu kapitālistu pārstrukturizēšanos, veicinātu skarbus pretdarba pasākumus, kas grauj koplīgumus, vispārinātu elastīgu nodarbinātības veidu piemērošanu un privatizētu valsts sociālo pakalpojumu un apdrošināšanu sistēmas.

Eiropas Komisija un Eiropas Parlaments turpina īstenot ES imperiālistiskos pasākumus un aizvien lielākas naudas summas padara pieejamas ES militarizēšanai, lai bruģētu ceļu Eiropas monopoliem, kuri vēlas pārņemt trešās valstis.

Viņi izmanto politisko varu, liekot lietā draudus un pielabināšanos, lai pārbaudītu un maldinātu strādnieku kustības un stiprinātu savus represīvos mehānismus, lai satriektu strādnieku plašās cīņas. Tajā pašā laikā viņi izmanto sociālo dialogu, lai pārbaudītu darba ņēmējus un pielabinātos tiem, un panāktu darba ņēmēju piekrišanu Eiropas loģiski izspriestajam veidam, kā virzīties uz priekšu.

Grieķijas Komunistiskās partijas parlamentārā grupa nobalsoja pret šo izteikti uz sociālajām klasēm balstīto budžetu un ES un kapitālisma imperiālistiskajiem plāniem.

 
  
MPphoto
 
 

  Silvia-Adriana Ţicău (PSE), rakstiski. (RO) Balsojumā par ziņojumu par 2009. gada budžeta III iedaļu – Komisija apstiprināšanu es balsoju par ziņojuma 14. un 38. punktu, kuros atbalstīta institucionālo prasmju attīstība Nabucco projektam.

Es balsoju arī par 542. grozījumu, kas paredz palielinājumu budžeta pozīcijai 06 03 04 (Finansiāls atbalsts vispārējas intereses projektiem Eiropas enerģētikas tīklā) 5 miljonu eiro apmērā. Kaut arī šī summa ir niecīga, salīdzinot ar enerģētikas projektu īstenošanai nepieciešamo budžeta apmēru, uzskatu, ka mums ir būtiski attīstīt projekta realizācijai vajadzīgās institucionālās prasmes. Papildu summa ir paredzēta Nabucco projekta koordinatoru administratīvo prasmju attīstībai.

Eiropai ir nepieciešams diversificēt resursus enerģijas nodrošināšanai. Šādā izpratnē Nabucco projekts Eiropas Savienībai ir stratēģiskas nozīmes projekts. Tas, ar kādu balsu vairākumu pieņēma šos grozījumus, liecina par to, ka Eiropas Parlaments ir apzinājis Nabucco projekta nozīmi. Turklāt mēs sagaidām, ka tiks veikti īpaši pasākumi, kuri reāli aizsāks Nabucco projekta celtniecību.

 
  
MPphoto
 
 

  Gary Titley (PSE), rakstiski. − Lielbritānijas Darba partijas Eiropas Parlamenta deputāti ilgu laiku ir atbalstījuši KLP reformas, jo īpaši reformas, lai ietaupītu naudu, un tādējādi neatbalsta pasākumus, kas lieki paaugstina izmaksas. Īpaši atzīmējams, ka Eiropas Parlamenta leiboristu partija (EPLP) neatbalsta subsīdijas tabakas ražotājiem, vēršu cīņām, jauniem fondiem piensaimniecībai, aitkopībai un kazkopībai un fondiem KLP reklamēšanai.

Lielbritānijas Darba partijas Parlamenta deputāti atzinīgi vērtē jebkuru iespēju palīdzēt maziem un vidējiem uzņēmumiem, jo tie ir mūsu ekonomikas pamats, kas nodrošina lielāko daļu darba vietu ES. Konsolidēta finansēšana zem vienas budžeta pozīcijas palīdzēs pievērst uzmanību MVU vajadzībām.

 
  
  

− Ziņojums: Janusz Lewandowski (A6-0397/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Jean-Pierre Audy (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Es balsoju par rezolūciju par ES budžeta iedaļām, izņemot Eiropas Komisijas budžetu, pamatojoties uz Lewandowski kunga ziņojumu. Kaut arī neviens no ziņojumā norādītājiem budžetiem nerada liela mēroga problēmas, joprojām esmu pārliecināts, ka Eiropas Parlamentam nav pietiekami resursi, lai atbilstoši īstenotu politiskos pienākumus, kas tam uzlikti, pamatojoties uz līgumu attīstību un dalībvalstu darbu, turklāt arī ņemot vērā tā funkciju plaisas mazināšanā starp Eiropas integrāciju un iedzīvotājiem, kas, kā aizvien no jauna apliecina dažādi referendumi, joprojām pastāv. Tāpat kā vairums manu kolēģu, es atbalstu priekšlikumu stiprināt Eiropas Revīzijas palātas darbu, izveidojot 20 amata vietas. Imaksām, kas saistītas ar Revīzijas palātas paplašināšanu, ko segs nodokļu maksātāji, jābūt pēc iespējas zemākām, un uzskatu, ka laba doma ir finansēt šīs izmaksas tieši no budžeta četru gadu laikā, nevis noklusēt ievērojami lielākās izmaksas, kas rastos nomas-izpirkuma 25 gadu garumā gadījumā.

 
  
MPphoto
 
 

  Hélène Goudin un Nils Lundgren (IND/DEM), rakstiski. (SV) Ziņojuma sākumpunkts norāda uz intensīvāku sadarbību starp institūcijām, vispārēji palielinot dienestu skaitu ES institūcijās. Referents uzskata, ka šādi palielināsies efektivitāte. Piemēram, tiek ierosināts palielināt politisko grupu personāla resursus par 53 dienestiem. Turklāt papildus jaunajiem dienestiem, kas iekļauti budžeta projektā, izveidos vēl divus augstāka ranga dienestus.

Junilistan ir ļoti labvēlīgi noskaņoti attiecībā pret ES sistēmās efektivitātes uzlabošanu, tomēr netic, ka to iespējams panākt automātiski, izveidojot vairāk dienestu. Principā mēs esam pret palielināšanu ─ gan saistībā ar ES budžetu, gan dienestu skaitu, jo uzskatām, ka tas veicinātu birokrātijas palielināšanos un mazinātu valstu pašnoteikšanos. Saistībā ar dienestu skaita palielināšanu politiskajām grupām uzskatām, ka tādējādi priekšrocības gūtu lielās grupas, proti, no attīstības, kas apgrūtinātu darbu citām grupām, lai veidotu savas politikas.

Turklāt Eiropas Parlaments jau iepriekš veicis pasākumus, lai īstenotu ES ieguldījumu īpašās “ES partijās” un ar tām saistītajos partiju politiskajos fondos. Mēs uzskatām, ka šādā veidā uz nodokļu maksātāju rēķina labi situētās lielās partijas un to grupas Eiropas Parlamentā jau ir ieguvušas vairāk priekšrocību kā vajadzīgs. Tādēļ Junilistan nolēma balsot pret šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, es balsoju par 2009. gada budžeta projektu, kas atspoguļots Lewandowski kunga ziņojumā. Es patiešām uzskatu, ka Eiropas Savienībai ir strikti jāievēro finanšu režīms, lai tādējādi paustu stingru nostāju laikā, kad tirgos pastāv liela nedrošība. Vēlos norādīt, ka joprojām ir jomas, kuras nepieciešams uzlabot. Lai veicinātu stiprāku sadarbību starp institūcijām, ir veicams ietilpīgs darbs.

Visbeidzot, uzskatu par pienākumu paust savus iebildumus pret grozījumiem, kas paredz ievērojamus Eiropas finansējuma samazinājumus Dienviditālijas reģioniem: šādi mēs nesasniegsim Eiropas integrāciju, pat ja līdzekļu pārvaldībai šajos reģionos vajadzētu būt labākai. Ja kaut kur radusies sūce, tad risinājums ir nevis cauruļvada noslēgšana, bet gan tā salabošana. Koncepts ir tāds pats ar atbilstošām proporcijām.

 
  
MPphoto
 
 

  Hannes Swoboda (PSE), rakstiski. (DE) PSE grupas vārdā vēlos paziņot, ka kļūdas dēļ neparakstījām Lewandowski ziņojuma 4. grozījumu, bet pilnībā to atbalstījām un joprojām atbalstām.

 
  
MPphoto
 
 

  Gary Titley (PSE), rakstiski. − Lielbritānijas Darba partijas Eiropas Parlamenta deputāti atbalsta principu, ka Eiropas Parlamenta darbam jābūt balstītam uz zināšanām, tomēr, ņemot vērā pašreizējos finansiālos apstākļus un attiecīgo nepieciešamību taupīt naudu, nolēma atturēties no lēmuma par grupu personāla palielināšanu.

 
  
  

− Ieteikums: Ulrich Stockmann (A6-0375/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Kā jau atzīmējām šī procesa gaitā, mērķis ir apvienot un apzināti sajaukt “konkurenci” ar “pārredzamību”.

Acīmredzot ir nepieciešams noteikt atbilstošus kritērijus lidostu maksām un šo maksu faktiskajām pozīcijām.

Tomēr tas nav jāīsteno tādas politikas ietvaros, kuras mērķis ir liberalizēt un privatizēt tādu stratēģisku sabiedrisko pakalpojumu, kāds ir gaisa transports, īpaši veidojot “patiesu, konkurētspējīgu lidostu tirgu”, piemērojot principu “maksā lietotājs” un pieprasot, lai sabiedrisks pakalpojums nestu peļņu. Kā jau iepriekš uzsvērām, patiesībā šķiet, ka mērķis ir atņemt valsts kontrolei „uzraudzības funkciju”, nododot to “neatkarīgām” uzraudzības iestādēm vai struktūrām.

Mēs vēlamies atkārtot, ka iepriekšējie privatizācijas pasākumi šajā sektorā neradīja pievienoto vērtību sniegtajos pakalpojumos, bet gan palīdzēja likvidēt darbvietas un samazināt darba ņēmēju tiesības un atsevišķos gadījumos izraisīja tehniskas un funkcionālas problēmas.

Kaut arī, neskatoties uz mūsu ierosinājumu, attālākie reģioni nav nepārprotami izslēgti no direktīvas darbības jomas (ņemot vērā nemainīgo dabiski un ģeogrāfiski nelabvēlīgo situāciju un ierobežojumus, kas skar šos reģionus, un izveidojot atbilstošas atkāpes no pienākuma īstenot vispārējos sabiedrisko pakalpojumu pienākumus), mēs atzinīgi vērtējam faktu, ka direktīvas darbības joma ietver tikai lidostas ar vairāk kā 5 miljoniem pasažieru gadā.

 
  
MPphoto
 
 

  Timothy Kirkhope (PPE-DE), rakstiski. − Kaut arī Lielbritānijas Konservatīvā partija atzīst, ka no pasažieriem ieturētās lidostu maksas dažkārt nepieciešams rūpīgi pārbaudīt, tomēr tā atturējās no balsojuma par grozījumiem otrajā lasījumā par lidostu maksu direktīvas projektu. Šādi tā rīkojās, jo to joprojām māc bažas, ka šis tiesiskais regulējums atsevišķām reģionālām lidostām ir lieks un var ietekmēt to spēju pilnvērtīgi darboties. Konservatīvā partija bija ieinteresēta, lai ES procentuālo līmeni pieņemtu pirmajā lasījumā. Pašreizējais līmenis ir patvaļīgs un nav ņemta vērā sektora konkurētspējīgā izaugsme.

 
  
MPphoto
 
 

  Jörg Leichtfried (PSE), rakstiski. (DE) Es balsošu par Stockmann kunga izklāstīto direktīvu par lidostu maksām.

Ziņojums mazinās ļaunprātīgas izmantošanas iespējas un konkurences izkropļošanu. Šādi būs novērsts, ka lidostas ļaunprātīgi izmanto savas dominējošās pozīcijas tirgū un uzliek aviosabiedrībām pārāk lielas maksas.

Uzskatu, ka ir pareizi, ka nākotnē pastāvēs lielākas atšķirības starp maksu līmeņiem, un tas nozīmē, ka jaunā sistēma sniegs priekšrocības arī patērētājam. Lidostu klientiem katrā gadījumā ir būtiski zināt, kā un uz kāda pamata tiek aprēķinātas lidostu maksas.

Ir būtiski arī tas, ka direktīva satur standartizētu regulējumu par savstarpēju pienākumu sniegt informāciju, pārredzamības prasībām un maksu aprēķināšanas metodi.

 
  
MPphoto
 
 

  Astrid Lulling (PPE-DE), rakstiski. (DE) Tāpat kā pirmā lasījumā, arī otrajā lasījumā es balsoju pret direktīvu par lidostu maksām, jo tā rezultātā nepamatoti tiktu diskriminēta Luksemburgas lidosta. Tā nedrīkst attiekties pret mazām valstīm. Piemērot direktīvu Luksemburgas lidostai, kurai ir 1,6 miljoni pasažieru gadā, un nepiemērot to tās tiešajiem konkurentiem ─ Frankfurtes-Hānas vai Briseles-Šarleruā lidostai, kas gadā pārvadā vairāk nekā 3 miljonus pasažieru ─, vienkārši tā iemesla dēļ, ka pastāv valsts robeža, ir nepieņemama diskriminācija iekšējā tirgus ietvaros.

Šajā gadījumā valsts robežas nedrīkstētu būt izšķirošs kritērijs lēmuma pieņemšanai. Ja direktīvas mērķis ir novērst iespēju, ka daļa lidostu ļaunprātīgi izmanto savu dominējošo stāvokli tirgū, kritērijiem ir jābūt objektīviem.

Mazākas lidostas gadījumā, īpaši, ja tā valstī ir vienīgā, nepastāv ļaunprātīgas stāvokļa izmantošanas risks arī gadījumos, ja netālu atrodas konkurējošās lidostas, kurās darbojas arī zemo cenu aviosabiedrības. Luksemburga ir tik maza, ka trīs blakus esošās valstis pa autostrādi iespējams sasniegt tikai 30 minūtēs.

Šis ir acīmredzams proporcionalitātes principa pārkāpums. Šī iemesla dēļ otrajā lasījumā es atkal negribīgi balsoju pret šo tekstu, kura mērķis ir panākt kompromisu.

 
  
MPphoto
 
 

  Seán Ó Neachtain (UEN), rakstiski. − (GA) Transporta un tūrisma komitejas referents saistībā ar šo ziņojumu ir veicis Trojas zirga darbu. Fakts, ka nepastāv grozījumi, liecina to, ka Parlamentam šajā jautājumā ir stingra un vienota nostāja un ka tā deputāti apzinās, cik būtiski ir īstenot direktīvu par lidostu maksām.

Esmu priecīgs par to, ka pirmajā lasījumā pieņēma direktīvas noteikumu, ar ko grozīja prasībām atbilstošo lidostu jaudu, palielinot to no 1 miljona līdz 5 miljoniem pasažieru gadā. Atzinīgi vērtējams arī fakts, ka kopējā nostājā ir iekļauti arī vides aizsardzības noteikumi.

Tomēr, manuprāt, kopējā nostājā trūka dažu specifisku aspektu, taču referents šo trūkumu veiksmīgi novērsa otrajā lasījumā. Tādēļ es pilnībā atbalstu ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Andrzej Jan Szejna (PSE), rakstiski. (PL) Pateicoties direktīvai par lidostu maksām, beidzot būs novērsts ilgstošais konflikts un debates starp lidostām un aviokompānijām saistībā ar pakalpojumu izmaksām un kvalitāti. Jaunie noteikumi arī pasargās pasažierus no pārmērīgi augstām lidostu maksām un ierobežos lielo lidostu praksi mākslīgi paaugstināt cenas. Līdz šim aviokompānijām piemērotās izmaksas par lidostu izmantošanu sedza patērētāji.

Direktīvas mērķis ir uzlabot pārredzamību un lidostu nodevu ieturēšanas principus. Tā paredz arī specifiskākus noteikumus par sniedzamo pakalpojumu kvalitātes standartiem. Papildus tam tā paredz izveidot neatkarīgas uzraudzības iestādes. Pateicoties jaunajai direktīvai, lidostu maksas beidzot būs atbilstošas patiesajām izmaksām un beigsies diskriminācija starp atsevišķām aviosabiedrībām.

Šī direktīva būs piemērojama 67 lielākajām Eiropas lidostām, kuras gadā pārvadā vairāk kā piecus miljonus pasažieru. Viena no tām ir Varšavas Okečjes lidosta. Direktīva būs piemērojama arī lielākajai lidostai atsevišķā Savienības dalībvalstī. Līdz 2010. gadam direktīva būs piemērojama vēl desmit lidostām.

 
  
MPphoto
 
 

  Lars Wohlin (PPE-DE), rakstiski. (SV) Esmu pret šo priekšlikumu jau kopš to iesniedza Parlamentam, jo uzskatu, ka Čikāgas Konvencijai, kas šobrīd reglamentē lidostu maksu pamatnoteikumus, arī turpmāk ir jāsaglabā sava nozīme dalībvalstu skatījumā. Nav nozīmes grozīt vispārēji atzītus noteikumus, ko tādējādi var reglamentēt tikai dalībvalstis.

No jaunajiem ES tiesību aktiem izriet, ka domstarpību gadījumos galīgo interpretējumu par cenu veidošanu var sniegt Eiropas Kopienu Tiesa, un tas acīmredzot bija viens no iemesliem, kādēļ šo priekšlikumu izvirzīja. Tomēr es uzskatu, ka pastāv iemesli būt skeptiskiem, ja noteikumi paredz, ka saistoši Kopienu tiesību akti ir jāinterpretē Eiropas Kopienu Tiesai. Esmu norūpējies par to, ka attiecībā uz konkrētiem jautājumiem nelabprāt tiek ņemti vērā valsts noteikumi. Es domāju, ka arī nākotnē jābūt iemesliem apšaubīt Eiropas Kopienu Tiesas lomu, īpaši šajā jautājumā.

 
  
  

− Ziņojums: Doris Pack (A6-0378/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Alessandro Battilocchio (PSE), rakstiski. – (IT) Es balsoju par Pack kundzes ziņojumu par stabilizācijas un asociācijas nolīgumu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Bosniju un Hercegovinu, no otras puses, jo esmu pārliecināts, ka tas palīdzēs izveidot starp abām pusēm līgumiskas attiecības, kas sekmēs Bosnijas un Hercegovinas pārtapšanu par pilnībā funkcionējošu valsti.

Tādējādi paātrināsies valsts ekonomiskā attīstība un līdz ar to tās tiesību akti un noteikumi pakāpeniski pietuvināsies Eiropas Savienības acquis communautaire, šādi stiprinot Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu (SAN), ņemot vērā, ka nepieciešams ieguldīt lielākas pūles, lai pārvarētu etniskās atšķirības un panāktu starp pusēm patiesu izlīgumu. Es īpaši piekrītu arī tam, ka šie pasākumi ir jāorientē uz jauno paaudzi, izmantojot abu pušu vispārīgās izglītības programmas un kopēju izpratni par nesenajiem traģiskajiem notikumiem, kas tur risinājušies.

 
  
MPphoto
 
 

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Eiropas Parlaments “dod savu piekrišanu nolīguma noslēgšanai” [..].

Aiz šiem vārdiem seko 65 lapaspuses ar „nolīguma” tekstu, ko daudzu citu negatīvu aspektu starpā reglamentē principi, kas eifēmiski nodēvēti par “brīvā tirgus ekonomikas principiem”.

Papildus citiem satraucošiem politiskiem aspektiem primārais nolīguma priekšmets ir Bosnijas un Hercegovinas integrēšana Eiropas iekšējā tirgū, lai tādējādi nodrošinātu, ka lielākie starptautiskie uzņēmumi varētu kontrolēt tās ekonomiku.

Nolīgums ir pārsātināts ar tādiem jēdzieniem kā “brīva tirdzniecība”, “kapitāla brīva aprite”, “pakalpojumu izveidošanas un sniegšanas liberalizēšana” un “transporta liberalizēšana” (gaisa, jūras, iekšzemes ūdensceļu un sauszemes transporta). Tā mērķis ir sešu gadu laikā nodrošināt, ka Bosnija un Hercegovina iekšējā tirgū “atbilstoši īstenojusi un ieviesusi” Kopienas acquis attiecībā uz brīvu konkurenci un arī “citām ar tirdzniecību saistītām jomām”.

Protams, mēs atbalstām draudzīgu attiecību turpmāko attīstību ar citām valstīm, tomēr tam jānotiek, ņemot vērā to patiesās vajadzības. Attiecībām ir jābūt savstarpēji izdevīgām un jāsniedz ieguldījums abpusējai attīstībai, un ir jāņem vērā neiejaukšanās un valsts suverenitātes ievērošanas princips.

Tomēr šis nolīgums ir pretrunā ar šo principu.

 
  
  

− Rezolūcijas priekšlikums: (B6-0537/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Sebastian Valentin Bodu (PPE-DE), rakstiski. (RO) Pirātisms jūrā šobrīd ir tikpat aktuāls jautājums kā pirms vairākiem simtiem gadu. Tomēr tam nav nekā kopīga ar piedzīvojumu romānos aprakstīto un filmu sērijā “Karību jūras pirāti” atspoguļoto romantiku un cēlās “profesijas” tēlu.

Pirātisms jūrā izraisa upurus un rada ievērojamus ienākumus šīs “profesijas” pārstāvjiem. Saskaņā ar atsevišķiem statistikas datiem tikai pagājušajā gadā vien pirāti uzbruka vairāk nekā 60 kuģiem, 14 no tiem sagūstot un sagrābjot par ķīlniekiem simtiem jūrnieku. Pirātisma akti Adenas līcī kuģu īpašniekiem izmaksāja no 18 līdz 30 miljoniem ASV dolāru, ko tie izdeva izpirkuma maksai, lai atgūtu savus kuģus un to komandas.

Turklāt pirātisms var izraisīt sarežģītas situācijas, piemēram, kā gadījumā ar Ukrainas kuģi, kas transportēja vairāk kā 30 raķetes un nokļuva Somālijas pirātu rokās. Šie ieroči tikpat labi varēja nokļūt pie islāma kareivjiem Somālijā vai citās Āfrikas kontinenta konflikta zonās. Ir grūti izskaidrot to, kā iespējams, ka 2008. gadā, līdzīgi kā viduslaikos, joprojām pastāv pirātisms jūrā. Starptautiskās sabiedrības kopumā un īpaši Eiropas Savienības pienākums ir pārbaudīt šo vēsturisko fenomenu un attīstīt mehānismu, kas to izbeigtu visa reģiona labā.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (PSE), rakstiski. − Es pilnībā atbalstu rezolūciju par pirātismu jūrā. Šobrīd Āfrikas raga teritorijā ik dienu notiek divi uzbrukumi, un pirāti pārtrauc tirdzniecības plūsmu un kavē starptautiskās humanitārās palīdzības nonākšanu Somālijā. Šī rezolūcija aicina ES, ANO un Āfrikas Savienību veikt koordinētus pasākumus, lai šajā reģionā izolētu pirātus un nodrošinātu, lai humanitārā palīdzība sasniedz šo nemierīgo reģionu. Es atbalstu šo ieteikumus.

 
  
MPphoto
 
 

  Luís Queiró (PPE-DE), rakstiski. – (PT) Būtiskākais ES jūras koordinācijas vienības NAVCO misijas aspekts ir fakts, ka tā ir pirmā ES jūras misija. Tomēr ir arī jāatzīmē, ka, veicot pasākumus pirātisma novēršanai, ES skaidri apzinās, ka aizstāv savas tiešās intereses. Šī apzināšanās nešaubīgi ir saistīta ar globalizācijas sekām. Tā kā pasaule satuvinās, Eiropas ekonomika top aizvien globālāka, un tādēļ ir saprotami, ka mūsu intereses krietni pārsniedz mūsu robežas un ka arī to aizsardzībai būs nepieciešami Eiropas ģeogrāfiskās robežas pārsniedzoši resursi.

Tajā pašā laikā ir jāuzsver, ka šīs intereses un to aizsardzība Eiropai un tās sabiedrotajiem parasti ir kopēja. Šī iemesla dēļ pirātisma apkarošanā citu starpā ir būtiska NATO funkcija un to ir nepieciešams norādīt un iekļaut mainīgās situācijas analīzē.

 
  
MPphoto
 
 

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, es balsoju par rezolūcijas priekšlikumu par pirātismu jūrā. Kuģu neierobežota kustība ir absolūts priekšnosacījums starptautiskās tirdzniecības attīstībai: Eiropas Savienība nedrīkst paciest pirātisma aktus attiecībā pret Kopienas zveju kuģiem Somālijas piekrastē, kas ir bagātīgs medību lauks jūrā esošajiem zagļiem.

Es atzinīgi vērtēju aicinājumu Somālijas pārejas laika valdībai sadarbībā ar ANO un Āfrikas Savienību attiekties pret pirātismu un bruņoto laupīšanu, kas īstenota Somālijas piekrastē attiecībā pret humanitāro palīdzību pārvadājošajiem kuģiem, kā pret krimināli sodāmām darbībām, arestējot vainīgos atbilstoši starptautiskajiem tiesību aktiem. Visbeidzot, es atzinīgi vērtēju Padomes sekmēto vienoto rīcību, proti, jūras un gaisa spēku tiesību paplašināšanu saistībā ar pirātu vajāšanu piekrastes valstu teritoriālajos ūdeņos, kā arī mehānisma attīstīšanu koordinētai palīdzībai cīņā pret pirātismu jūrā.

 
  
MPphoto
 
 

  Brian Simpson (PSE), rakstiski. − Es balsošu par šo rezolūciju un es apsveicu savus Transporta komitejas kolēģus ar to, ka tie šoreiz uzņēmās iniciatīvu.

Pirātisms jūrā ir krimināli sodāma darbība, kas apdraud ne tikai jūrasbraucēju dzīvības, bet grauj arī likumīgu tirdzniecību un pat humanitārās palīdzības sniegšanu.

Mūsdienu pirātiem nav nekā kopēja ar romantiku. Viņi nav Johnny Depp atveidotais tēls, kurš raiti pārvietojas pa takelāžu. Tie ir izmisuši, bīstami noziedznieki, kuri ir jāsauc pie atbildības.

Pirātisma problēma skar visu pasauli un īpaši Somālijas piekrasti, kurā tas ir izpleties līdzvērtīgi epidēmijai. Tagad ir pienācis laiks koncentrētai starptautiskai rīcībai, lai apturētu šāda veida darbības. Rezolūcija ir ierosināta īstajā brīdī, un es ceru, ka tā palīdzēs mūsu valdībām sadarboties starptautisko pasākumu ietvaros.

 
  
MPphoto
 
 

  Georgios Toussas (GUE/NGL), rakstiski.(EL) Eiropas Parlamenta centriski labējo un centriski kreiso politisko grupu lielās koalīcijas iesniegtais rezolūcijas priekšlikums izmanto pirātismu kā ieganstu, lai sekmētu jaunu ES imperiālistisku iejaukšanos Somālijas un Āfrikas raga reģionā. Tā izmanto pirātisma gadījumus teritorijā, kurā saduras ES, ASV, Krievijas un citu valdību imperiālistiskās cerības uzspiest un nodrošināt ES militāro spēku klātbūtni, kas ar saujiņu ieroču sekmētu to imperiālistiskos plānus iegūt ģeostratēģisku kontroli.

Eiropas Parlaments atzinīgi vērtē ES Padomes lēmumu izveidot un nosūtīt Eiropu vienojošus jūras spēkus, kas pamatā ir Eiropas monopolu uzņēmumu grupu triecienkomanda, kuras meklē iespēju iekļūt un pārstrukturizēt tiem izdevīgus tirgus. Šī jaunā imperiālistiskā operācija šai teritorijai nozīmēs labklājību veicinošu resursu vēl lielāka apmēra izlaupīšanu, cilvēku vēl lielāku ekspluatāciju, lai garantētu monopola ienākumus, un jaunus oportūnistu kara draudus konkurējošo imperiālistu kaujas laukā.

Iedzīvotāji var atvairīt šos jaunos imperiālistu plānus un īstenot savas neatņemamās tiesības, lai noteiktu paši savu nākotni un likteni, pamatojoties uz pašu interesēm, kas ir pret šiem imperiālistu plāniem un ambīcijām.

 
  
MPphoto
 
 

  Geoffrey Van Orden (PPE-DE), rakstiski. − Lielbritānijas Konservatīvo delegācija atbalsta spēcīgus starptautiska mēroga jūras spēku pasākumus pirātisma apkarošanai, tomēr mēs neuzskatām, ka šī ir joma, kurā ES var iejaukties vai kurā tai vajadzētu iejaukties. Tādēļ mēs atturējāmies no balsojuma par šo rezolūciju. Āfrikas raga ūdeņos jau ir izvietota NATO Jūras flotes grupa pirātisma apkarošanai. ES dalībvalstis, kurām būtu jāiegulda karakuģi “ES jūras spēkos”, šobrīd tos jau iegulda NATO vajadzībās. Es nav papildu aktīvu. Šādi netiek panākta pievienotā vērtība, bet tikai sarežģīta situācija, radīts apjukums un divkāršošana, bet šajā situācijā ir nepieciešama saskaņotība, skaidra komandas un politiskā kontrole un stingri noteikumi par spēka lietošanu. Tas ir darbs NATO. Mēs nepiekrītam arī atsaucēm uz “ES zvejas kuģiem”, “ES zvejniekiem”, “Kopienas zvejas, tirdzniecības un pasažieru kuģiem”. ES nepieder neviens kuģis, un neviens nekuģo ar ES karogu.

 
  
MPphoto
 
 

  Bernard Wojciechowski (IND/DEM), rakstiski. − (PL) Laikposmā no 2000. gada līdz 2006. gadam fiksēto pirātisma aktu skaits bija 2400. Šis skaitlis nesatur incidentus, ko transporta uzņēmumi nedeklarē, jo baidās, ka palielināsies to apdrošināšanas prēmijas. Austrālijas valdība aprēķināja, ka patiesais pirātisma aktu skaits ir par diviem tūkstošiem procentu augstāks. Pirātisms ik gadu rada zaudējumus 13-16 miljonu ASV dolāru apmērā, un tuvāko gadu laikā šis rādītājs, iespējams, ievērojami pieaugs.

Somālija ir tikai aisberga redzamā daļa. Sākot no 2000. gada, bīstamākie ir bijuši Dienvidaustrumāzijas piekrastei piegulošie ūdeņi, kā arī ūdeņi ap Malaiziju, Indonēziju, Nigēriju, Irāku un Tanzāniju.

Pirātisma akti nopietni apdraud ne tikai cilvēkus, bet arī jūras satiksmes drošību. Eiropas Savienībai būtu jāveic viss iespējamais, lai novērstu šos draudus.

 
  
  

– Rezolūcijas priekšlikums (B6-0544/2008) – Grāmatvedības standartu līdzvērtība

 
  
MPphoto
 
 

  Bernard Wojciechowski (IND/DEM), rakstiski. − (PL) Starptautiskie finanšu pārskatu standarti (SFPS) ir drošs pamats, lai varētu unificēt grāmatvedības standartus visā pasaulē. Visā pasaulē atzītu grāmatvedības standartu izmantošana uzlabos finanšu pārskatu pārredzamību un salīdzināmību. Priekšrocības vienādā mērā izjutīs gan uzņēmumi, gan investori. ASV atzīst tikai finanšu pārskatus, kas sagatavoti, pamatojoties uz SFPS Starptautiskās Grāmatvedības standartu padomes (SGSP) izdotajā redakcijā. Tomēr ASV norādīja, ka pārejas periodā tā ir gatava bez pielāgošanas prasībām akceptēt finanšu pārskatus, kas sagatavoti saskaņā ar SFPS, redakcijā, kas pieņemta Regulas (EK) Nr. 1606/2002 ietvaros.

 
  
  

− Rezolūcijas priekšlikums: (B6-0562/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Alessandro Battilocchio (PSE), rakstiski. – (IT) Es balsoju par Eiropas Parlamenta rezolūcijas priekšlikumu par aviācijas drošības pasākumu un digitālo ķermeņa skeneru, proti, ierīču, kas rada skenētus attēlus, kuros cilvēki atspoguļoti tikpat kā kaili ─ līdzvērtīgi virtuālai izģērbšanai ─ izmantošanas ietekmi uz cilvēktiesībām, privātumu, datu aizsardzību un personas cieņu, jo piekrītu referentu viedoklim, ka šāda veida kontrole nopietni ietekmē privātuma un datu aizsardzības tiesības, kā arī personas cieņu. Šī iemesla dēļ uzskatu, ka tā jāpapildina ar stingriem un atbilstošiem aizsardzības pasākumiem.

Ņemot vērā, ka šobrīd nav īstenoti nosacījumi lēmuma pieņemšanai, jo joprojām trūkst būtiskas informācijas, es vēlētos uzsvērt vajadzību pirms trīs mēnešu termiņa beigām lūgt Komisiju līdz 2008. gada novembra sākumam veikt ietekmes uz pamattiesībām novērtējumu un steidzami sagatavot atzinumu par ķermeņa skeneriem.

 
  
MPphoto
 
 

  Carlos Coelho (PPE-DE), rakstiski. – (PT) Es atbalstu Eiropas Parlamenta rezolūcijas priekšlikumu par aviācijas drošības pasākumu un digitālo ķermeņa skeneru izmantošanas ietekmi uz cilvēktiesībām, privātumu, datu aizsardzību un personas cieņu.

Manī satraukumu rada ierosinātie tiesību akti, kas paredz ķermeņa skeneru izmantošanu ES lidostās līdz ar citām pasažieru pārbaudei atļautām metodēm. Šīs ierīces rada skenētus attēlus, kuros personas ir praktiski kailas, līdzvērtīgi virtuālai izģērbšanai. Šīs pasākums, kas nav tikai tehnisks, ievērojami ietekmē privātuma un datu aizsardzības tiesības un personas cieņu.

Uzskatu, ka šobrīd nav īstenoti nosacījumi lēmuma pieņemšanai, jo Eiropas Parlamentam joprojām trūkst būtiskas informācijas, un ka Eiropas Komisijai ir jāveic ietekmes uz pamattiesībām novērtējums, jākonsultējas ar neatkarīgām datu aizsardzības iestādēm un jāveic zinātnisks un medicīnisks pētījums par šādu tehnoloģiju iespējamo ietekmi uz veselību.

Lēmuma pieņemšana, neveicot minētos pasākumus, būs Eiropas iedzīvotājiem nesaprotami strauja rīcība un kalpos tikai par vēl vienu faktoru drošības jautājumu saasināšanai saistībā ar pamatbrīvību un personas cieņas pilnīgu neievērošanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Rareş-Lucian Niculescu (PPE-DE), rakstiski. (RO) Es atturējos no balsojuma par šo rezolūcijas priekšlikumu, jo Eiropas Savienībai ir nepieciešams daudz pārdomātāks risinājums, lai līdzsvarotu jautājumu par drošību un brīvību. Nepārprotami, abi šie faktori dalībvalstu pilsoņiem nozīmē pamatvērtības un tie ir līdzvērtīgi jāaizsargā. Tomēr mums ir jāapzinās, ka daudzos gadījumos tehnoloģijas, ko izmanto krimināli grupējumi vai teroristi, ir daudz modernākas, nekā mūsu tiesību aizsardzības iestādēm pieejamās. ES nav nekāda attaisnojuma modernāko pieejamo tehnoloģijas resursu neizmantošanai, ja, tos lietojot, iespējams aizsargāt cilvēku dzīvības.

 
  
MPphoto
 
 

  Luís Queiró (PPE-DE), rakstiski. – (PT) Pēdējo gadu laikā stingrākas drošības prasības gaisa transporta jomā ir radījušas pastiprinātas šaubas par to saderību ar personu tiesībām. Šī nepieciešamība saskaņot intereses parasti rodas brīvības un īpaši privātuma jomā. Šīs bažas atkal ir radušās sakarā ar šo jautājumu, un ir vajadzīgi atbilstoši risinājumi, kurus, kā mēs uzskatām, ir iespējams rast. Ja, no vienas puses, ņemam vērā pašreizējo metožu ietekmes apmēru un, no otras puses, sniegtos risinājumus, kas paredz attēlu ierakstīšanu un fiziskas distances starp pārbaudāmo pasažieri un drošības darbinieku nodrošināšanu, tad varētu teikt, ka daži no jautājumi ir atrisināti vai vismaz tos varētu atrisināt.

Tomēr pastāv jautājums, kas, manuprāt, nav pietiekami izskatīts un kas raisa ievērojamas bažas. Šobrīd nav veikts atbilstošs pētījums par šīs tehnoloģijas ietekmi uz veselību. Ir nepieciešams rūpīgi izvērtēt riska apmēru, kādam būtu pakļauta iedzīvotāju veselība. To būs grūti nodrošināt, ja pasākumi tiek pieņemti bez balsojumam iesniegtajā sākotnējā redakcijā ierosinātājiem nosacījumiem. Tādēļ es balsoju pret grozījumu, kas paredzēja atcelt šos nosacījumus.

 
  
MPphoto
 
 

  Carl Schlyter (Verts/ALE), rakstiski. (SV) Es balsoju par šo rezolūcijas priekšlikumu, kas pieprasa pirms lēmuma pieņemšanas izmeklēt ar ķermeņa skenēšanu saistītās problēmas. Tomēr rezolūcija varēja aptvert plašāku jautājumu spektru. Es principā esmu pret ķermeņa skeneru izmantošanu, kas ietver pārāk lielu iejaukšanos privātumā un nav samērīga ar sasniedzamo mērķi. Pašreizējā sistēma jau balansē uz robežas starp atbilstošu metodi un iejaukšanos privātumā un ir pietiekami droša.

 
  
MPphoto
 
 

  Georgios Τoussas (GUE/NGL), rakstiski. – (EL) Nepieņemamajam ES rezolūcijas priekšlikumam par ķermeņa skeneru izmantošanu lidostās nav nekā kopēja ar aviācijas drošību; tā ir daļa no ES reakcionārās politikas un rupjš darba ņēmēju personisko tiesību un brīvību pārkāpums, izraisot viņu veselībai un drošībai sāpīgas sekas.

Apspriestā Eiropas Parlamenta rezolūcijas priekšlikumā esošās demagoģiskās atsauces, ierunas un iebildumi par garantiju trūkumu saistībā ar ķermeņa skeneriem sekmē šīs nepieņemamās un ļoti bīstamās sistēmas piemērošanu.

Ierosinātais pasākums, kas ir vulgārs personas cieņas un personības aizvainojums un vienlaikus pakļauj nopietnam riskam cilvēka veselību, atkal atklāj ES kapitālisma patieso, riebīgo seju. Iedzīvotājiem ir atkal jāizdara pašiem savi secinājumi. Elektroniska cilvēku izģērbšana ar “garantijām” vai bez tām ir pilnīgi nepieņemama, un tā nekavējoties ir pilnībā un stingri jānosoda. Ņemot vērā ES politikas un pasākumus, vienīgais veids, kā cilvēkiem aizsargāt savu pamatcieņu, ir pretošanās, nepaklausība un nepakļāvība.

 
  
  

− Rezolūcijas priekšlikums: (B6-0541/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Erik Meijer (GUE/NGL), rakstiski. (NL) Vairums tautu bijušās Dienvidslāvijas teritorijā vēlas pievienoties ES. Šo vēlmi ir pauduši ne tikai albāņi un maķedonieši Maķedonijā, kuri tikai nesen rada risinājumu domstarpībām par šīs valsts valdību, bet arī serbi, melnkalnieši un Albānijas kosovieši, kuri nesen atvadījās no kopējas valsts, līdz ar serbiem, horvātiem un bosniešiem Bosnijā un Hercegovinā. ES nevajadzētu novērtēt par augstu šī fakta nozīmi. Fakts, ka viņi vēlas sadarboties ar ES, nav atspoguļojums valsts struktūrai, kurā viņi dzīvo. Tā ir šo cilvēku pašu rokās, nevis ES. Ja viņiem ir jāizvēlas starp reģionālu pašpārvaldi un pilnvaru nodošanu centrālai valdībai, jo šādi vēlas ES, viņi izvēlēsies pirmo variantu. Karš Bosnijā laikā no 1992. līdz 1995. gadam notika tādēļ, ka vairums no iedzīvotājiem nevēlējās centrālu valdību, bet labākajā gadījumā tikai brīvu partnerību. Vakardienas debates skaidri atspoguļoja faktu, ka vairums no Parlamenta Bosnijā un Hercegovinā izvēlētos centrālu valdību, nevis decentralizētu. Ņemot vērā to, ka šis mērķis ir nesasniedzams, ES šajā valstī pakļauj sevi nenoteiktam statusam. Šī iemesla dēļ es balsošu pret.

 
  
  

− Rezolūcijas priekšlikums: (RC-B6-0571/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Šis rezolūcijas priekšlikums ir daļa no rupjas kampaņas vēstures falsificēšanas nolūkos, fašisma kaunpilna attaisnošanas procesa ietvaros pielīdzinot tam komunismu un līdzās tiem, kuri varonīgi cīnījās par brīvību, ierindojot tos, kuru mērķis bija apspiest cilvēci.

Kā jau iepriekš uzsvērām, šī ir ievērojama antikomunisma kampaņa, kuras mērķis ir sadalīt demokrātijas spēkus, noliedzot un falsificējot komunisma ieguldījumu cīņā pret fašismu un mūsu civilizācijas attīstībā. Nedrīkst aizmirst to, ka dažu fašistisko diktatūru ideoloģijas pamatā bija antikomunisma idejas, un šo faktoru tās izmantoja, lai šķeltu demokrātiskos spēkus.

Arī šis rezolūcijas priekšlikums ir daļa no centieniem slēpt faktu, ka kapitālisms ir tas, kas pasaulē sēj nabadzības un bada sēklas. Pietiek tikai ieklausīties ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas nesenajā ziņojumā, kurā pausts, ka desmitiem miljonu cilvēku kļūs par bada upuriem, šī situācija jau šobrīd skar miljardiem cilvēku pasaulē.

Šis rezolūcijas priekšlikums ir jāizskata, ņemot vērā nacionālistisko spēku sacelšanos Ukrainā, centienus attaisnot Ukrainas fašisma atbalstītāju grupu sadarbību ar nacistiem, spiedienu saistībā ar NATO paplašināšanu un pašreizējo pret Krieviju vērsto kampaņu.

 
  
MPphoto
 
 

  Richard Howitt (PSE), rakstiski. − Eiropas Parlamenta Leiboristu partijas deputāti vēlas apliecināt spēcīgu atbalstu viedoklim, ka bads no 1932. līdz 1933. gadam bija drausmīga, mākslīgi radīta cilvēces traģēdija, un mēs uzskatām, ka ir būtiski veicināt šī mākslīgi radītā bada pieminēšanu un sabiedrības izpratni par to un vienlaikus arī tā nozīmi Ukrainas vēsturē.

Lielbritānijas premjerministrs Gordon Brown kopā ar Ukrainas prezidentu 2008. gada 15. maijā nāca klajā ar kopīgu paziņojumu, kurā Lielbritānija apņēmās sadarboties ar starptautiskām iestādēm, lai veicinātu “Holodomor” pieminēšanu. Kaut arī mēs oficiāli neatzīstam, ka 1932. līdz 1933. gada notikumi atbilstu ANO Konvencijai par 1948. gada genocīda noziegumu, mēs atzīstam atsevišķu zinātnieku atzinumus, kas atbalsta šo viedokli, un esam apņēmušies sekot debatēm un rūpīgi izpētīt jebkādus turpmākos pierādījumus.

 
  
MPphoto
 
 

  Carl Lang un Fernand Le Rachinel (NI), rakstiski. – (FR) Beidzot mūsu Parlaments atzīst, cik šausmīga iznīcināšana ar badu bija padomju režīma izraisītais “Holodomor” Ukrainā. Tomēr ir ļoti žēl, ka tas neņēma piemēru no Ukrainas parlamenta un neraksturoja šo masveida noziegumu kā genocīdu.

Patiešām, badu, kas laikposmā no 1932. gada līdz 1933. gadam nogalināja miljoniem Ukrainas iedzīvotāju, neizraisīja tikai komunisma ekonomika un sociālā bezjēdzība. Tas bija iznīcināšanas plāna rezultāts, kas atbilst genocīda definīcijai, proti: “mērķis pilnībā vai daļēji iznīcināt tautu, etnisku, rasu vai reliģisku grupu kā tādu” un arī “apzināta ietekme uz grupas dzīves apstākļiem ar nodomu pilnībā vai daļēji panākt tās fizisku iznīcināšanu”.

Laikā, kad, īpaši Francijā, atsevišķi vidusšķiras komunisti-kreisie radikāļi gūst labumu no plašsaziņas līdzekļu atbalsta, šāda genocīda atzīšana sniegtu iespēju atcerēties marksisma-ļeņinisma ideoloģijas izraisītās šausmas, kas kopš boļševiku revolūcijas 1917. gadā ir atbildīga par 200 miljonu cilvēku nāvi un mūsdienās joprojām apspiež vairāk kā pusotra miljarda cilvēku Kubā, Ziemeļkorejā, Vjetnamā un galvenokārt Ķīnā, kurā pats nekontrolējamākais kapitālisma veids ļoti labi apvienojas ar komunisma totalitārismu.

 
  
MPphoto
 
 

  Erik Meijer (GUE/NGL), rakstiski. (NL) Mana grupa neparakstīja šo rezolūcijas priekšlikumu un vairums no mums balsoja pret to tā iemesla dēļ, ka uzskata, ka Padomju Savienības izveidošanās no tālaika Krievijas bija solis uz priekšu un sniedza iespēju dzīvot labāk daudziem cilvēkiem ar zemu izglītības līmeni, zemu darba algu un bez tiesībām. Es piekrītu šim viedoklim, tomēr tas nevar būt attaisnojums tolaik izmantotajiem līdzekļiem. Modernizēšanas labā daži, īpaši viņu līderis Staļins, uzskatīja, ka pilnībā nenozīmīgas ir to cilvēku personiskās tiesības uz dzīvi, kuru viedoklis bija atšķirīgs. Šāda nostāja atbilda ilgai Krievijas apspiešanas un vardarbības tradīcijai. Visi ļaunie pagātnes līdzekļi bija aizmēzti, šoreiz ─ lai novērstu jebkādas opozīcijas progresu. Sākotnējais demokrātijas un cilvēku līdztiesības ideāls tika ierindots otrajā vietā. Labais, ko īstenoja, kļuva par attaisnojumu ļaunajiem darbiem, pamatojoties uz ideju, ka vēsture vienmēr spriež par labu uzvarētājiem. Šobrīd ir pagājuši 75 gadi, un ir tikai pareizi un pieņemami, ka daudz uzmanības tiek pievērsts kļūdām un daudzajiem upuriem. Tādēļ es balsošu par šo rezolūcijas priekšlikumu.

 
  
  

− Ziņojums: Dushana Zdravkova (A6-0358/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Robert Atkins (PPE-DE), rakstiski. − Es un mani Lielbritānijas Konservatīvās partijas kolēģi atbalstām Eiropas Ombuda darbu un uzskatām, ka ir vērts atbalstīt daudzus no ziņojumā paustajiem priekšlikumiem par funkciju darbības uzlabošanu.

Attiecībā uz B apsvērumu vēlos paskaidrot, ka Lielbritānijas Konservatīvās partijas Eiropas Parlamenta deputātu delegācija ir pret Lisabonas līgumu un Pamattiesību hartas iekļaušanu šajā līgumā. Mēs uzskatām, ka šī Līguma ratifikācijas procedūra ir jāpārtrauc, pamatojoties uz Īrijas iedzīvotāju apņēmīgo balsojumu “pret” to.

 
  
MPphoto
 
 

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Šajā ziņojumā Lūgumrakstu komiteja mudina ombudu turpināt strādāt pie divējādā mērķa, kuru tas pasludināja 2006. gada ziņojumā, proti, strādāt ar iestādēm, lai sekmētu labu pārvaldi, un pastiprināt saziņas centienus, lai visi pilsoņi, kuriem varētu būt vajadzība izmantot viņa pakalpojumus, ir pienācīgi informēti, kā to darīt. Iesniegto sūdzību skaita pieaugums apliecina šīs informācijas nozīmi.

Ir jāatceras, ka pēc ombuda lūguma Eiropas Parlamenta veikto izmaiņu rezultātā tam šobrīd ir lielākas pilnvaras. Kopējais izmeklēšanu skaits, kuras ombuds izskatīja 2007. gadā, bija 641. No tām 64 % attiecās uz Eiropas Komisiju, 14% ─ uz Eiropas Personāla atlases biroju (EPSO), 9 % ─ uz Eiropas Parlamentu un 1 % ─ uz Eiropas Savienības Padomi. Galvenie iespējamo kļūdu veidi pārvaldē bija pārredzamības trūkums, tostarp informācijas atteikums, netaisnīgums, ļaunprātīga pilnvaru izmantošana, neapmierinošas procedūras, novēršama kavēšanās, diskriminācija, nevērība, juridiskas kļūdas un pienākumu izpildes nenodrošināšana. Atsevišķos gadījumos lietas atrisināja.

 
  
MPphoto
 
 

  Bernard Wojciechowski (IND/DEM), rakstiski. − (PL) Eiropas Ombuds N. Diamandouros 2008. gada 19. maijā iesniedza Lūgumrakstu komitejai ziņojumu. Tajā viņš sniedza detalizētu atskaiti par veiktajām darbībām, norādot statistiskus datus un procentus. Saskaņā ar ziņojumu ombudam iesniegto pieņemamo sūdzību skaits ir pieaudzis. Salīdzinot ar 2006. gadu, 2007. gadā to skaits ir pieaudzis no 449 līdz 518. Savukārt nepieņemamo sūdzību skaits, salīdzinot ar 2006. gadu, ir samazinājies. Iemesli sūdzību iesniegšanai bija dažādi. Galvenie sūdzību iemesli bija pārredzamības trūkums, neapmierinošas procedūras, novēršama kavēšanās, diskriminācija, pienākumu izpildes nenodrošināšana un juridiskas kļūdas. Vairums no sūdzībām ─ gandrīz 65 % ─ attiecās uz Eiropas Komisiju. Tikai 9 % no Eiropas Ombudam iesniegtajām sūdzībām attiecās uz Eiropas Parlamentu. Eiropas Ombuds pieminēja arī Eiropas institūciju pieļautās kļūdas. Diamandouros kungs kritizēja Eiropas Komisiju par to, ka tā neievēro juridiskās prasībās un nav publicējusi 2006. gadā ikgadējo ziņojumu par 2005. gadu par pieeju Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem.

 
Pēdējā atjaunošana - 2009. gada 18. augustaJuridisks paziņojums