SĒDI VADA: L. MORGANTINI
Priekšsēdētāja vietniece

(Sēdi atklāja plkst. 9.00)

  Priekšsēdētāja. – Nākamais punkts ir Ekonomikas un monetārās komitejas vārdā izstrādātais I. van den Burg ziņojums (A6-0047/2009) par priekšlikumu Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2006/112/EK saistībā ar samazinātām pievienotās vērtības nodokļa likmēm (COM(2008)0428 – C6-0299/2008 – 2008/0143(CNS)).

  Ieke van den Burg, referente. − (NL) Saistībā ar šo ziņojumu par PVN likmēm ir noiets tāls ceļš. Faktiski, šī ziņojuma vairs nav, jo divas citas lielās politiskās grupas — Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) un Eiropas Demokrātu grupa un Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupa — neieradās Ekonomikas un monetārajā komitejā uz balsojumu par manu ziņojumu, un, bez jebkāda brīdinājuma, jau iepriekš nobalsoja „pret”, jo viņiem nepatika kāda grozījuma noraidīšana vai pieņemšana.

Tā darot, viņi ir nopietni apdraudējuši atbalstu šim svarīgajam Komisijas priekšlikumam. Man ir ļoti žēl, jo tas ir radījis pilnīgi nepareizu priekšstatu par Eiropas Parlamenta nostāju. Par laimi viņi ir atteikušies no savas nostājas un patlaban ir norādījuši, ka attiecībā uz Komisijas priekšlikumu mēs varam rēķināties ar pilnīgu atbalstu no viņu puses. Mēs vienojāmies, ka plenārsēdes laikā vairs nestrīdēsimies par šiem grozījumiem, bet gan pieņemsim komisāra L. Kovács priekšlikumu ar pārliecinošu „jā”.

Tomēr A. Lulling diemžēl darbojās nepareizu priekšstatu vadīta, proti, saprotot, ka viņai no jauna jāiesniedz noraidītie grozījumi, lai arī tas neatbilst normatīvās rezolūcijas dokumentam vai procedūrai, pēc kuras vadāmies. Acīmredzot šajā Parlamentā tiek izmantota variācija par latīņu teicienu „Quod licet Iovi, non licet bovi”, proti, viena lieta var būt pieļaujama Lulling kundzei, bet neatļauta parastam EP deputātam. Nekādā ziņā nemazinot viņas augsto statusu, es vēlētos mudināt jūs neapjukt šajā situācijā un beigās, balsojumā pēc saraksta, pārliecinoši nobalsot par šo normatīvo rezolūciju. Galu galā tas ir šīs sēdes mērķis. Mēs ar komisāru paļaujamies uz jūsu atbalstu un pieņemam, ka A. Lulling sapratīs, ka, neatbalstot šo rezolūciju tikai tādēļ, ka situācija nav attīstījusies pēc viņas prāta, viņai, paliekot malā, klāsies daudz grūtāk, turklāt radīsies nepareizs priekšstats par to, ka viņa iebilst pret nodokļu likmju pievienotās vērtības samazināšanu.

Šajā Parlamentā — un par to es esmu ļoti lepna — ir senas tradīcijas to priekšlikumu atbalstīšanā, kas attiecas uz samazinātas PVN likmes piemērošanu darbietilpīgiem pakalpojumiem. Turklāt pēc viena mana priekšgājēja, W. Van Velzen, iniciatīvas nodarbinātības jautājumiem veltītajā sammitā, kas notika Luksemburgā 1997. gadā, šis Parlaments ir apņēmies izstrādāt priekšlikumu, lai izmantotu šo samazināto PVN likmi kā stimulu nodarbinātības jomā, padarot lētākus šos pakalpojumus, palielinot apjomu un samazinot plaisu starp nelegālo un legālo nodarbinātību. Manuprāt, šis mērķis nodarbinātības jomā šajā laikā atkal ir kļuvis ļoti svarīgs. Tā ir mana cieša pārliecība, ka šis eksperiments ir nešaubīgi pierādījis savu ietekmi.

Iepriekšējais komisārs, Bolkestein kungs, nebija tik ļoti pārliecināts, jo, tāpat kā vairākas dalībvalstis, bija skeptiski nosakņots. Viņš nevēlējās nodarbinātību izmantot par vienu no mērķiem nodokļu politikā. Viņš uzskatīja, ka nodokļu politika nav paredzēta šim mērķim. Laimīgā kārtā pašreizējais komisārs saprot, ka šīs jautājums jāskata plašākā kontekstā, un es priecājos, ka viņš šim eksperimentam nepiešķir strukturālu dimensiju.

Es vēlētos vēl nedaudz komentēt pašreizējo situāciju. Godīgi runājot, šajā situācijā es nevaru iedomāties, ka Padome vienprātīgi atbalstītu šo priekšlikumu. Galu galā steidzami kaut kas jādara saistībā ar traģisko situāciju nodarbinātības jomā un Eiropas ekonomikas atveseļošanu. Pasākumus nodokļu jomā, arī PVN samazināšanu, piemēram, attiecībā uz būvniecības un atjaunošanās nozari, energoefektivitātes palielināšanu ēku būvniecības un mūsu kultūras mantojuma jomā, kā arī citi veidu pasākumus varētu izmantot kā stimulus mājokļu tirgū, kurā patlaban liela daļa dalībnieku nonākusi strupceļā.

Energoefektivitāte nav uzsvērta grozījumā, ko iesniedza PPE-DE grupa Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejā. Šis aspekts jau bija iekļauts Komisijas priekšlikumā. Tas tika svītrots grozījumā Nr. 6 un atkārtoti iekļauts grozījumā Nr. 7, un tas var radīt vienīgi apjukumu. Tomēr ir skaidrs, ka Parlaments ļoti atbalsta energoefektivitātes ideju. Tādēļ mēs ceram, ka Padome izmantos komisāra L. Kovács priekšlikumu un šodienas svarīgais balsojums nepārvērtīsies par iekšējiem ķīviņiem.

  László Kovács, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētājas kundze, es vēlos pateikties Eiropas Parlamentam par to, ka tas ir tik ātri izskatījis šo priekšlikumu, ņemot vērā saistībā ar Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānu decembra Eiropadomes sanāksmē izteikto lūgumu līdz 2009. gada martam atsevišķās nozarēs atrisināt jautājumu par samazinātām PVN likmēm.

Esmu gandarīts, ka Ekonomikas un monetārā komiteja (ECON) ir pieņēmusi rezolūcijas projektu, tādējādi apstiprinot Komisijas iniciatīvu, un es ceru, ka plenārsēdē arī tā tiks atbalstīta.

Es vēlētos pateikties ECON komitejai un referentei I. van den Burg par sniegto atbalstu. Šis priekšlikums patiešām jāpieņem visā drīzumā, lai mēs iegūtu noteiktību par samazināto likmju piemērošanu vietēji sniegtiem un darbietilpīgiem pakalpojumiem, kam pretējā gadījumā būtu jāpazūd līdz 2010. gada beigām. Turklāt ir svarīgi nodrošināt vienlīdzīgas iespējas visām dalībvalstīm, piemēram, mājokļi un restorānu pakalpojumu nozarēs, jo tajās patlaban visām dalībvalstīm nav nodrošināti vienādi nosacījumi.

Pašreizējās ekonomiskās un finanšu krīzes dēļ šī priekšlikuma pieņemšana un īstenošana ir vēl jo steidzīgāka. Šis nav īstais brīdis, lai likvidētu darbavietas, kas notiktu tad, ja patlaban 18 dalībvalstīs piemērotās samazinātās likmes darbietilpīgiem pakalpojumiem nebūtu galīgi noteiktas. Turklāt ir svarīgi panākt, lai šīs samazinātās likmes būtu pieejamas visās dalībvalstīs. Stimulējot patērētāju tēriņu tādās jomās kā mājsaimniecības nozare, samazinātās likmes var pozitīvi ietekmēt nodarbinātību, jo īpaši attiecībā uz mazkvalificētiem darba ņēmējiem, kuriem visvairāk draud atlaišana pašreizējā krīzes situācijā. Šajā saistībā es jau ierosināju Padomei mainīt datumu, kas ierosināts attiecībā uz direktīvas stāšanos spēkā, lai to varētu piemērot iespējami ātrāk, pirms tam Padomei pieņemot pozitīvu lēmumu.

Padomē patlaban Čehijas prezidentūra visus savus pūliņus velta tam, lai panāktu kompromisa risinājumu, kurā galvenā uzmanība pievērsta ierobežotam skaitam nozaru (darbietilpīgiem pakalpojumiem un vietējā līmenī sniegtiem pakalpojumiem), kurā jāpadara pieejamas samazinātās likmes, Kā to pieprasa Eiropadome.

Tomēr man ir daži komentāri par grozījumiem, kas ir iesniegti saistībā ar šo specifisko un ierobežoto priekšlikumu.

Grozījums Nr. 3 — attiecībā uz alkoholisko dzērienu izslēgšanu no restorānu pakalpojumiem Komisija ir ievērojusi saskaņotību ar Kopienas politikas jomām, jo īpaši vajadzību saskaņot PVN un akcīzes nodokļus, turklāt ir ņēmusi vērā vispārējo ES veselības politiku. Pretēji dažu personu bažām, nošķirot pārtiku un bezalkoholiskos dzērienus, no vienas puses, un alkoholiskos dzērienus, no otras puses, netiek radīts ievērojama administratīvais slogs uzņēmumiem. Patlaban patiešām septiņas no 11 dalībvalstīm, kas piemēro samazinātas likmes restorānu pakalpojumiem, bez grūtībām izslēdz alkoholiskos dzērienus.

Grozījums Nr. 2 — runājot par ierosināto piemērošanas jomas paplašināšanu saistībā ar samazinātām PVN likmēm lauksaimnieku izmantotai tehnikai, man šķiet, ka tas būtu lieku. Tā uzskatu tāpēc, ka PVN, kas iekasēts par iekārtām, ko izmanto kā ieguldījumu lauksaimniecības nozarē, nav izmaksas, kas jāsedz lauksaimniekiem, jo viņiem, gluži tāpat kā citiem nodokļu maksātājiem, ir tiesības atskaitīt šo PVN.

Grozījums Nr. 1 un 4. — attiecībā uz grozījumu, kas paredz pievienot punktu par bērnu apģērbu un apaviem es vēlētos atgādināt, ka izskatāmais priekšlikums ir ierobežots, jo galvenokārt ietver vietējā līmenī sniegtus un darbietilpīgus pakalpojumus. Tādēļ šajā saistībā nebūtu jāaplūko jautājums par to, kā vēl vairāk paplašināt priekšlikuma darbības jomu. Turklāt, paturot prātā dažu dalībvalstu attieksmi un konkrēto nostāju, šāda paplašināšana, protams, apdraudētu mums tik ļoti vajadzīgo vienprātīgo atbalstu no Padomes puses.

Grozījums Nr. 5 — paredz pievienot punktu par kapa pieminekļiem un kapakmeņiem, nav vajadzīgs, jo pašreizējie noteikumi jau paredz samazinātu likmi šiem pakalpojumiem, ja tos sniedz apbedīšanas biroji. Turklāt attiecīgais Komisijas priekšlikums attiecas arī uz atjaunošanas un remonta darbiem, kā arī kultūras mantojuma un vēstures pieminekļu saglabāšanu.

Grozījums Nr. 7 — es jums garantēju, ka Komisija ir ļoti ieinteresēta īpaši atrisināt jautājumu par samazinātām likmēm, lai sekmētu energoefektivitāti. Tas tiks izdarīts saistībā ar „Zaļo nodokļu paketi”, kas patlaban tiek gatavota, bet aprīlī tiks iesniegta Padomei un Parlamentam.

Noslēgumā vēlos paziņot, ka šajā priekšlikumā tiks atbalstīta mājokļu nozare, mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) un darbavietu saglabāšana, un tas pilnībā atbilst Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānam. Tā ir iespēja, nevis pienākums — dalībvalstis var izlemt, vai to piemērot vai nepiemērot, tādējādi viņu suverenitāte nodokļu jomā tiek paplašināta.

  Olle Schmidt , Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas atzinuma sagatavotājs. − (SV) Šis ziņojums parāda, ka nodokļi ir delikāts jautājums, un es to ņemu vērā. Tomēr tajā pašā laikā uzskatu, ka Ekonomikas un monetārā komitejā, kura bija atbildīga par ziņojuma izstrādi, mēs būtu varējuši labāk izskatīt šo lietu. Tagad mēs iesniedzam rezolūcijas dokumentu, un tas ir labi.

Protams, ārkārtīgi svarīgi ir nodrošināt, lai iekšējo tirgu nesagrautu nepamatota un negodīga konkurence. Tas atkārtoti jāatgādina tagad, kad valsts atbalsts, šķiet, tiek piešķirts ļoti bagātīgi.

Tomēr Eiropas Savienībai jāizmanto saprātīgāka pieeja attiecībā uz to, kā varētu izmantot samazinātas PVN likmes, lai sekmētu nodarbinātību un izaugsmi, jo īpaši vietējā tirgū un darbietilpīgu pakalpojumu jomā. Tieši par to ir šis Komisijas priekšlikums. Citiem vārdiem runājot, tas attiecas uz lielāku nodarbinātību, tomēr tas arī risina jautājumu par ēnu ekonomiku. Tādēļ mums ir vajadzīgs samazināts PVN tādās jomās kā restorānu pakalpojumi, bērnu, slimnieku, invalīdu un vecu cilvēku aprūpes pakalpojumi, frizieru pakalpojumi un jaunas preces, piemēram, un audiogrāmatas, kurām ir liela nozīme manā valstī, CD, bērnu autosēdekļi un bērnu autiņi, kā arī ar māju saistīti pakalpojumi, piemēram, atjaunošanas un remonta darbi un tīrīšanas pakalpojumi.

Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejā mēs pilnībā atbalstījām Komisijas nostāju un pievienojām grozījumus Nr. 6 un 7, ko iesniedzām M. Harbour vārdā. Vēl es vēlētos piebilst, ka nav viegli saprast, kā šajā Parlamentā tiek sagatavoti šie dokumenti un kā notiek balsošanas procedūra. Pirmajos grozījumos mēs uzsvērām, cik svarīgi ir samazināt ēnu ekonomiku. Bet pārējos savos grozījumos mūsu mērķis bija panākt PVN likmju samazināšanu atjaunošanas un remonta darbu jomā, lai ietaupītu enerģiju. Šajā ekonomiski grūtajā laikā ir jāizmanto dažādi līdzekļi, lai atbalstītu ekonomiku, un samazināti nodokļi var būt svarīgs paņēmiens, ar ko to iespējams panākt.

Visbeidzot jāsaka, ka atkal ir izskanējis A. Lulling aicinājums atbalstīt alkohola nozari. Kā parasti es pieklājīgi, bet stingri noraidīšu viņas aicinājumu.

  Astrid Lulling, PPE-DE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētājas kundze, šodienas apspriedes — kā to jau apliecināja iepriekšējie runātāji — notiek ļoti neierastos apstākļos, jo mums plenārsēdē nav ziņojuma, kā tam parasti būtu jābūt. Es vēlos ieviest skaidrību — tas bija ar grūtībām savākts vairākums, kas Ekonomikas un monetārā komitejā nobalsoja pret šo ziņojumu.

Mana grupa nobalsoja pret šo ziņojumu, lai arī mēs pilnībā atbalstām principu, kas paredz paplašināt samazināto PVN likmju piemērošanas jomu, ietverot vēl vairāk jomu, nekā bija ierosinājusi Eiropas Komisija. Tas tāpēc, ka visus mūsu grozījumus noraidīja sociāldemokrāti un liberāļi.

Mēs esam pielikuši lielas pūles, lai panāktu kompromisu. Mēs pieņēmām visus sociāldemokrātu referenta priekšlikumus. Tomēr viņa neuzskatīja, ka būtu vērts pielikt kaut mazākās pūles, lai pieņemti kādu no mūsu priekšlikumiem. Tādēļ nožēlojamajam, tomēr tajā pašā laikā nenovēršamajam, balsojuma rezultātam nevajadzētu būt pārsteigumam, van den Burg kundze.

Es vēlētos dot jums draudzīgu padomu turpmāk izmainīt savu attieksmi, jo, kā mēdza teikt romieši: „errare humanum est, perseverare diabolicum” jeb „kļūdīties ir cilvēcīgi, bet nepiekāpties ir velnišķīgi”.

Tomēr atgriezīsimies pie galvenās tēmas! Mana grupa nolēma plenārsēdē atkārtoti iesniegt dažus grozījumus, kurus sagatavojuši komitejas locekļi, kuri ir zinoši šajā jautājumā. Šie grozījumi ir svarīgi, un ļoti skaidri tika norādīts, van den Burg kundze, ka neviens nevar liegt deputātiem ierosināt grozījumus attiecībā uz kādu dokumentu vai rezolūciju.

Vissvarīgākais mūsu grozījums attiecas uz punktu, kas paredz piemērot samazinātas likmes alkoholiskajiem dzērieniem restorānos. Tā nav, Schmidt kungs, alkoholisma veicināšana. Tas ir smieklīgi. Ja Komisijas priekšlikumu apstiprinātu, restorānu īpašniekiem būtu jāpiemēro divas dažādas PVN likmes. Tas ir sarežģīts un nepamatots risinājums. Lai dzīvo birokrātijas slogs! Ticiet man, ja jūs nenobalsosiet par grozījumu Nr. 3, es zinu, kā informēt visus Eiropas ēdināšanas nozari — un tā ir liela — par to, ka jūsu nostāja ir kavējusi samazinātas PVN likmes piemērošanu visiem šiem pakalpojumiem.

Es ierosināju, lai ēdienam un visiem dzērieniem piemērotu vienādi samazinātas nodokļu likmes, ja tas ir praktiski. Manuprāt, tas ir veselais saprāts, un mēs visi varētu atbalstīt šo priekšlikumu. Kāpēc jāsarežģī lietas? Kāpēc censties risināt sabiedrības veselības jautājumus, ja nav iemesla tā rīkoties?

Priekšsēdētājas kundze, mana grupa atbalsta samazināto PVN likmju piemērošanas jomas paplašināšanu, un mēs mudinām valdības atrisināt šo jautājumu. Šajā ekonomiskās krīzes laikā mūsu līdzpilsoņiem bija lielas cerības attiecībā uz šo jautājumu, bet ik dienu viņiem nācās klausīties sliktās ziņas. Tādēļ, priekšsēdētājas kundze, šis pasākums, kas nozīmē atbalstu pārtikas nozarē, ir aizvien vairāk nepieciešams. Mēs vēlamies panākt, lai Eiropu atzītu, novērtējot tās elastīgumu; tā būtu patiesi pozitīva zīme.

  Pervenche Berès, PSE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs, kā jūs zināt, Eiropas Parlaments atzīst, ka jūsu darbs ir grūts. Nav viegli strādāt šeit, bet, kad jūs nokļūstiet Padomē, kļūst vēl ļaunāk, jo tur jums jāpanāk vienprātība. Tādēļ ceru, ka ikviens klātesošais rīkosies ar pilnu atbildību un balsos saskaņoti. Ja uzskatām, ka Komisijas priekšlikums ir labs, tad mums tas jāatbalsta.

Atrunas Ekonomikas un monetārā komitejā ir novedušas pie tā, ka daži grozījumi ir īpaši izcelti. Sociāldemokrāti, rīkojoties atbildīgi, atkal nolēma plenārsēdē neiesniegt nevienu grozījumu, jo, ja vēlamies panākt virzību uz priekšu šajos jautājumos, mums visiem Eiropas Parlamentā lielā mērā, cik vien tas ir iespējams, jāatbalsta Komisijas priekšlikums, ja uzskatām to par labu, kā tas ir šajā gadījumā.

Mēs esam piedalījušies daudzās apspriedēs par PVN, subsidiaritāti un vajadzību saskaņotu nodokļus. PVN ir klasisks piemērs, kas ilustrē jomu, kurā mums ir kopēji nosacījumi. Tāpēc izmantosim to! Īslaicīgi atsākot šo eksperimentu ar samazinātām PVN likmēm, kas paredz atbalstīt darbietilpīgus pakalpojumus (ne tikai attiecībā uz alkoholiskiem dzērieniem restorānu pakalpojumu jomā), parādīja, ka šī sistēma strādā, tāpēc izmantosim to sava darba pamatā! Pieliksim punktu šai tiesiskajai nenoteiktībai un saskaņosim tiesisko pamatu, kuru izmantojot, dalībvalstis var iejaukties. Tādējādi mēs iegūsim saskanīgus mērķus, saskaņotus nodokļus jomās, kur tas būs iespējams, un stimulus darbietilpīgu pakalpojumu sekmēšanai. Kurš no tā šodien var atteikties? Kurš spētu atteikties no idejas, kas paredz izmantot nodokļu samazinājumus kā stimulu energoefektivitātes pastāvīgai uzlabošanai mūsu mājokļu fondā?

Patlaban, ņemot vērā to, kas notika Ekonomikas un monetārā komitejā, kā arī apspriedes — tādas, kādas es tās redzēju notiekam Padomē — uzskatu, ka mums īpaši jāatbalsta Komisijas priekšlikums, un ceru, ka to darīs iespējami vairāk deputātu. Šajā apspriežu posmā vislabākā risinājuma meklēšana var pārvērsties par vissliktāko rīcību, un, manuprāt, līdzpilsoņi nesaprastu mūs, ja paliksim tiesiskās nenoteiktības pozīcijā.

Mums ir jānostiprina šī sistēma, kas, kā izrādījās, strādā. To arī ierosina mūsu referente I. van den Burg, un ceru, ka vēlāk Parlaments par to nobalsos ar lielu pārsvaru. Tādējādi komisāra kungs var nodot šo pārliecinošo vēstījumu Padomei un pieņemt galīgo lēmumu, kas ļaus nostiprināt šo sistēmu.

  Alain Lipietz, Verts/ALE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs, dāmas un kungi, tā kā šī ir viena no mūsu pēdējām iespējām, es vispirms vēlētos pateikties Kovács kungam par centieniem, kas, veikti vairāku gadu garumā, bieži vien lika vilties, ņemot vērā, ka attiecībā uz nodokļu jautājumu jāpiemēro vienprātības princips, tādējādi ļaujot dažādām dalībvalstīm izmantot veto tiesības. Viņa uzdevums ir bijis ļoti sarežģīts, un viņam varētu rasties sajūta, ka nekas daudz nav padarīts. Es no visas sirds ceru, ka viņa izcilos panākumus, šo direktīvu, Parlaments pārliecinoši atbalstīs.

Viņa darba izcilību pierāda tas, ka tad, kad vēlējāmies uzlabot šo dokumentu Ekonomikas un monetārā komitejā, mums tas neizdevās. Katra puse vilka segu savā virzienā. Katra puse bija pārliecināta, ka var piedāvāt vislabāko risinājumu. Mums izdevās saglabāt dažus labākos grozījumus, vismaz tā mēs domājām, bet tad, kad mēs balsojām par visu tekstu kopumā, mēs sapratām, ka tie neder.

Visbeidzot grupu koordinatori panāca vienprātību, ka Kovács kungam, iespējams, ir izdevies atrast pareizo līdzsvaru. Tādējādi mūsu grupa — Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupa — tāpat kā divas pārējās grupas, kuru pārstāvji tikko uzstājās, neiesniegs nekādus grozījumus. Jums ir izdevies atrast pareizo līdzsvaru, un tas ir prātīgs risinājums.

Patlaban dažas valstis, sastopoties ar krīzi, samazina visas savas PVN likmes. Tomēr esmu pārliecināts, ka tā ir kļūda. Dalībvalstīm ir vajadzīgi finanšu resursi, un šis nav īstais laiks, lai šādā veidā padziļinātu deficītu, pat ja tas tiek darīts ekonomikas sekmēšanas nolūkā, izmantojot atbalstu izdevumu jomā. Cits iemesls ir tāds, ka, mēģinot samazināt cenas ar PVN palīdzību, tiek ievērojami paaugstinātas faktiskās likmes, lai gan Centrālā banka vienlaikus cenšas tās samazināt.

Jūs piedāvājat citu stratēģiju un jums ir taisnība: jāizmanto PVN, lai panāktu mērķtiecīgus samazinājumus vai mērķtiecīgas izmaiņas relatīvajās cenās. Tā ir pareizā izvēle atbilstīgi diviem kritērijiem.

Pirmkārt, tas ir subsidiaritātes kritērijs. Citiem vārdiem runājot, jūs orientējaties uz nekustamiem produktiem: vietējiem pakalpojumiem un būvniecību. Otrs kritērijs, uz kuru orientējaties, ir darbietilpīgi pakalpojumi. Kā vides aizstāvji mēs vēlētos, lai jūs orientētos īpaši uz „zaļo revolūciju”, proti, nozarēm, kas ir nepieciešamas, ja mēs vēlamies izkļūt no pašreizējās krīzes, ko radījis industriālais, liberālais un ražīguma modelis, kas pasaulē dominējis jau vairāk nekā 30 gadus.

Mēs vēlētos, lai jūs paplašinātu samazināto PVN likmju piemērošanas jomu, iekļaujot tajā visas preces, uz kurām attiecas Kioto protokols. Faktiski, ja mēs apvienojam vietējā līmenī sniegtus pakalpojumus ar darbietilpīgiem pakalpojumiem, tad tas nozīmētu, ka šī direktīva varētu attiekties uz visu būvniecību, visu izolāciju un energoefektīvu ēku celtniecību, un tas mums būtu pietiekami labs risinājums.

Tūlīt pat es vēlētos norādīt, ka mēs acīmredzot nebalsosim par A. Lulling argumentu. Protams, kļūdas gadījumā nepiekāpties ir velnišķīgi, tomēr, manuprāt, šo teicienu vienlīdz varētu attiecināt uz pašu A. Lulling. Mēs varam runāt arī par Mandevilu un privātiem netikumiem sabiedriskā labuma veicināšanai. Mēs nesekmēsim privātos labumus, izmantojot sabiedriskos labumus, bet aizstāvēsim tās valstis, kas mēģina ierobežot alkohola patēriņu.

  Helmuth Markov, GUE/NGL grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētājas kundze, komisār L. Kovács, dāmas un kungi, jo īpaši, I. van den Burg, ir žēl, ka šeit Parlamentā mēs spējam paust piekrišanu tikai Komisijas priekšlikumam, nevis īstajam ziņojumam, ko izstrādājusi I. van den Burg. Mēs labprāt atbalstītu šo ziņojumu tā oriģinālajā versijā nu mēs sveicam referenti. Tomēr šo ziņojumu noraidīja vairākums Ekonomikas un monetārās komitejas locekļu. Izšķirošais faktors nebija balsojums „pret” gan no Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) un Eiropas Demokrātu grupas, gan no Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupas. Pēc sakāves atsevišķā balsojumā šī komiteja vispār nebija gatava pieņemt jebkādu citu ziņojumu, un par to mēs paužam lielu nožēlu.

Par to runājot, jāsaka, ka mēs varam ļoti daudz iegūt no šī Komisijas priekšlikuma direktīvai. Jo īpaši atzinīgi mēs vērtējam to, ka Komisija pozitīvi novērtē pašas pasūtītā Kopenhāgenas pētījuma rezultātus. Pētījumā ierosināts saglabāt, pat paplašināt, samazinātas PVN likmes pakalpojumiem un citām darbībām. Tas nodrošinās darbavietas, jo īpaši mazos un mikro uzņēmumos, un ļaus visām nozarēm izkļūt no ēnu ekonomikas, īstenojot pāreju uz regulētu saimniecisko darbību. Pašreizējā krīzes situācijā šāda stabilizācija ir ļoti svarīga. Tā nodrošinās esošās darbavietas un, cerams, izveidos jaunas.

Protams, mēs, darbodamies kreisajā spārnā, principā atzinīgi vērtējam PVN likmju samazināšanu. Ir labi zināms, ka PVN kā netiešais nodoklis nepatīkami skar tos, kuri ir atkarīgi no savām algām, jo īpaši tos, kuriem ir zemi ienākumi. Tiem, kuriem ir augsti un ļoti augsti ienākumi, jāpiemēro lielāks nodokļu slogs. Pēdējo gadu laikā šīm personām ar augstiem ienākumiem visās Eiropas valstīs bezatbildīgi ir piemērots samazināts slogs.

Komisijas priekšlikums paredz ieviest regulējumu uz neierobežotu laiku. Tas arī ir atzinīgi vērtējams fakts. Tas ļaus izvairīties no ideālas situācijas, jo varēsim paplašināt samazināto nodokļu likmju piemērošanas jomu ik pēc pāris gadiem. Pakalpojumu sniedzējiem tas nozīmēs tiesisko noteiktību. Man kā deputātam no Vācijas ir īpaši liels gandarījums par to, ka Vācijas federālā valdība beidzot ir mainījusi savu nostāju un neiebilst pret šo regulējumu. Tas pārmaiņas pēc ir kaut kas pozitīvs no lielās koalīcijas puses Vācijas Federatīvajā Republikā.

No iesniegtajiem grozījumiem mēs atbalstām tos, kas atbalsta samazināto PVN likmju piemērošanas jomas paplašināšanu. Tomēr attiecībā uz alkoholisko dzērienu piegādi vajadzētu saglabāt pašreizējo regulējumu. Kā mēs zinām, augstākas PVN likmes šajā jomā galvenokārt kalpo, lai aizsargātu sabiedrības veselību. Tādēļ dalībvalstīm arī šajā saistībā jādod pilna rīcības brīvība. Liels paldies!

  John Whittaker, IND/DEM grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze, ir grūti noticēt, ka šodien, kad ES valstis saskaras ar ļaunāko finanšu un ekonomisko krīzi kopš Lielās depresijas laikiem, mēs sēžam šeit, apspriežot mazsvarīgas izmaiņas noteikumos par PVN. Mēs turpinām izlikties, ka ES ekonomika nav tik lielā mērā sagrauta ar parādiem un krīzes izpausmēm, kā tas ir citur, lai gan Vācijas ražīgums krītas ar pārsteidzošu ātrumu, proti, gadā par 8 %, un valdība finansējums visās jomās ir maksimāli ierobežots, jo ienākumi no nodokļiem samazinās, un labklājības finansējums palielinās, turklāt valdības pārņem privātus parādus un veltīgi mēģina stimulēt izaugsmi.

Sliktākā situācija, iespējams, ir Grieķijā, kur valsts parāds sasniedza 94 % no IKP un tādu procentu riska rezervi, kas šobrīd ir noslīdējusi atpakaļ līdz 3 %. Grieķija ir jāglābj, bet kam tas jādara? Viņi saka, ka vāciešiem tas nav jādara. Pat ES idejas dedzīgākajiem atbalstītājiem tagad ir jāpieņem, ka gadījumā, ja Grieķijas parāds netiks dzēsts, Grieķijai var nākties izstāties no eiro zonas. Iespējams, vēl lielākas bažas rada milzīgais apdraudējums, kas radies vairākām eiro zonas valstīm, lai dzēstu Austrumeiropas valstu parādus.

Man gandrīz vai kļūst žēl Komisijas. Vairākus gadus tā ir centusies strādāt tā, lai, kā tas jau tika pieminēts, apstiprinātu noteikumus par valsts atbalstu, konkurenci un iepirkumu — Šie noteikumi ir svarīgi aspekti kopējā projektā, bet tagad tie visi tiek netiek ievēroti. Visskumjākais skats bija vērojams šajā nedēļā, kad komisārs J. Almunia paziņoja, ka viņš plāno uzsākt pārmērīga deficīta procedūru, vēršoties pret Spāniju, Franciju un Īriju, jo šīs valstis ir pārkāpušas Stabilitātes pakta noteikumus par budžetu. Almunia kungs, lūdzu, saprotiet — Stabilitātes pakts ir nederīgs. Tam nekad nav bijis nekādas ietekmes. Tas nekas, ka apdomīgo valdību finansējums ir būtisks, lai saglabātu eiro, jo šīs valstis neko vairāk nespēj darīt savu budžetu labā.

Nav šaubu, ka rīcība Eiropas Savienības virzienā turpināsies, bet demokrātiski ievēlētas valdības galvenokārt ir ieinteresētas rūpēs par iedzīvotājiem, kuri tās ievēlēja. Francija un Vācija skaidri pierādīja, ka to stimuli nodokļu jomā ir ieviesti, lai palīdzētu savām nozarēm un darba ņēmējiem. Acīmredzot koordinācija ir svarīga tikai labajos laikos.

Tautsaimniecības visā pasaulē atrodas milzu grūtībās. Dažas no tām izkļūs no šīm grūtībām. Ja dažas ES tautsaimniecības atgriezīsies pie labklājības, tas nenotiks, pateicoties ES vai tās noteikumiem par PVN.

  Jim Allister (NI). – Priekšsēdētājas kundze, es nepiekrītu viedoklim, ka mūsu ekonomikas situācijas risinājums ir atkarīgs no PVN likmju samazināšanas; to mēs piedzīvojām Apvienotajā Karalistē, un, godīgi runājot, tam bija tikai nenozīmīga pozitīva ietekme. Tomēr es pieņemu, ka nodokļu sloga samazināšana ir ekonomikas stimulēšanas instruments. Tādējādi šis priekšlikums — patiesībā ļoti pieticīgs — ar ko saistībā būs iespējams samazināt PVN dažās nozarēs, ir atzinīgi vērtējams, ja šī pieeja funkcionē.

Es dotu tai priekšroku, lai to piemērotu turpmāk, pārsniedzot simbolisku pasākumu robežas. Lielākā vērtība būtu piemērošanas jomas paplašināšana līdz mājokļu atjaunošanas un remonta darbiem, jo stimuli grūtībās nonākušajā būvniecības nozarē ir ļoti vajadzīgi, un, lai panāktu vislabāko rezultātu, šo koncesiju nedrīkst ierobežot, paredzot vienīgi energoefektivitātes pasākumus. Būvniecības nozarē jāsniedz vispārējs atbalsts, ne tikai tāds, kura pamatā ir izlases princips.

Ļaujot dalībvalstīm brīvi rīkoties, veicot šos nenozīmīgos PVN samazinājumus, tiks izcīnīta tikai puse cīņas, jo daudzos gadījumos (arī manā valstī) grūtībās nonākušie finanšu ministri ar aizvien mazākiem ieņēmumiem, iespējams, vilcināsies un neatbalstīs šo tiesību aktu. Tomēr pat man jāpiekrīt, ka tādos PVN jautājumos, uz ko attiecas šis ziņojums, viņiem vismaz nebūtu iespēja vainot Briseli, ja viņi neizpildītu to, ko pieļauj šie priekšlikumi.

  John Purvis (PPE-DE). – Priekšsēdētājas kundze, es vēlos pievienoties mūsu komitejas priekšsēdētājam un izteikt līdzjūtību Kovács kungam šajā sarežģītajā situācijā, kurā viņš ir nonācis, mēģinot atrisināt nodokļu jautājumus Kopienas aparātā. Viņam pēc iespējas vairāk jāizmanto politiskā smalkjūtība, lai panāktu vienprātīgu atbalstu.

Lai arī es pilnībā atbalstu subsidiaritātes principu un dalībvalstu suverēnās tiesības noteikt pašām savas nodokļu likmes, es tomēr ieteiktu tām dalībvalstīm, kas to vēl nav izdarījušas, nopietni apsvērt iespēju izmantot priekšrocības, ko sniedz nodokļu likmju samazināšana darbietilpīgu un vietējā līmenī sniegtu pakalpojumu nozarēs.

Valstī, kuru es zinu vislabāk un kurā mēs esam panākuši PVN vispārēju samazinājumu par 2,5 % — kā norādīja Allister kungs, sniedzot nelielu vai nekādu acīmredzamu risinājumu vai rezultātu ekonomikas ziņā — es ieteiktu, ka daudz efektīvāk būtu veikt koncentrētus pasākumus konkrētās darbietilpīgu pakalpojumu jomās, vietējās nozarēs, un panākt ievērojamu likmes samazinājumu no 17,5 % uz leju, sasniedzot pat 5 % vai vēl zemāku līmeni. Daudz efektīvāks risinājums būtu tad, ja cilvēkiem nodrošinātu darbavietas un atsāktu saimniecisko darbību.

Mājokļu atjaunošana un piebūves, energotaupības uzlabošana, iespējams, dārzniecības vai ainavu veidošanas pakalpojumi, un, kā norādīja Olle Schmidt, vecu cilvēku un bērnu aprūpe — šīs jomas nodrošinātu darbu cilvēkiem un, iespējams, palielinātu ienākumus no nodokļiem, jo šie cilvēki maksātu arī nodokļus par saviem ienākumiem.

Tā ir abpusēji izdevīga situācija, lai pievērstos šīm jomām, un es mudinu šādi rīkoties tās dalībvalstis, kas to vēl nav izdarījušas, arī — un jo īpaši — savu valsti.

  Joel Hasse Ferreira (PSE). – (PT) Ar šī direktīvas priekšlikuma pieņemšanu saistītās priekšrocības galvenokārt attiecas uz to, kā tas var palīdzēt stiprināt vietējo ekonomiku un atbalstīt sociālo darbību. Samazinātu PVN likmju piemērošana būs ļoti svarīga mājokļu nozarē, gan būvniecībā, gan atjaunošanā, jo tādējādi dalībvalstīm būs iespējams to pieņemt, lai samazinātu gala lietotājam sedzamās izmaksas.

No šīm samazinātajām PVN likmēm iegūt var arī vietējo pakalpojumu sniedzēji, īpaši mazie uzņēmumi, tādējādi nodrošinot vairāk un labākas darbavietas un radot jaunas, sekmējot preču un pakalpojumu patēriņu un veicinot visu ekonomiku.

Restorānu pakalpojumi, kas ir būtiski vietējās ekonomikas vienmērīgai darbībai, un lielāka tūrisma plūsma šādā veidā var vietējā līmenī lielā mērā iegūt no šo PVN likmju samazināšanas. Šos pakalpojumus, dāmas un kungi, nedrīkst izmantot Eiropas iekšējā tirgū, un tas palīdzēs samazināt dažu dalībvalstu iebildumus, kas jau izteikti Padomē. Tādēļ es nevaru piekrist šo samazināto likmju piemērošanas jomas paplašināšanai, attiecinot tās uz aprīkojumu, lai arī kāds būtu pamatojums.

Valdībām, kurām ir iebildumi pret Komisijas priekšlikumu, nevajadzētu piesardzīgumu, kas jāievēro attiecībā uz šī priekšlikuma izskatīšanu Eiropas Parlamentā, izmantot kā aizbildinājumu, lai praksē izmantotu veto tiesības, kas tām ES tiesību aktos piešķirtas nodokļu jomā. Rezultātā Parlamentam piesardzīgi jānoraida jebkurš grozījums, kam nav patiesa mērķa un kas vienīgi kavēs dokumenta apstiprināšanu. Kā jau tas tika uzsvērts Parlamentā, gribēt vislabāko var būt bīstami, un cilvēks, kas vēlas iegūt pilnīgi visu, var visu pazaudēt.

Šis direktīvas priekšlikums ir svarīgs ne vien vietējo ekonomiku stiprināšanai, bet arī tāpēc, lai sasniegtu dažādu dalībvalstu atkārtoti izvirzītos mērķus. Tādēļ atbalstīsim Komisijas priekšlikumu tādu, kāds tas ir iesniegts! Patiesībā tāds arī bija balsojuma rezultāts Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejā, un es tam piekritu.

Es atzinīgi vērtēju referentu darbu un aicinu pieņemt šo priekšlikumu tieši tajā versijā, kādu iesniedza Komisija un kādu to apstiprināja Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja.

  Danutė Budreikaitė (ALDE). – (LT) Noteikumi par PVN samazināšanu jau ilgu laiku ir bijusi joma, kas pieprasa ieviest sistēmisku pieeju. Ja tiks akceptēta PVN samazināšana, šo iespēju jābūt tiesīgām izmantot visām valstīm, nevis tikai tām, kuras izkarojušas šīs tiesības, tomēr tas ir nākotnes jautājums. Patlaban mums steidzami jāpieņem lēmumi, lai pārvarētu ekonomisko krīzi. Komisijas priekšlikums attiecas uz darbietilpīgiem pakalpojumiem un vietējā līmenī sniegtiem pakalpojumiem, kurus izmanto privātie patērētāji, tostarp restorānu pakalpojumiem, kuri nedrīkst kavēt pareizu iekšējā tirgus darbību. Tomēr pastāv šaubas par to, vai šie restorānu pakalpojumi ir tikai vietējas nozīmes pakalpojumi vai arī tie sekmētu dažādus konkurences apstākļus kaimiņos esošos reģionos un ietekmētu tūrismu. Mana valsts Lietuva, cīnoties ar ekonomisko krīzi, atcēla PVN samazinājumus. Valdība šo lēmumu pamatoja ar Valsts revīzijas biroja novērtējumu, kam atbilstīgi ražotāji visvairāk iegūst no PVN samazinājumiem, bet — kurš iegūst no PVN palielinājuma? Cenu pieaugums, kas ir neproporcionāls PVN pieaugumam, skaidri parāda, kuri ir ieguvēji. Šī pati ideja izskanēja Eiropas Parlamentā, kad tika apspriesta degvielas akcīzes nodokļa samazināšanu. Eiropas Komisijas pārstāvji uzskatīja, ka tas nesamazinās naftas cenas. Esmu gandarīta, ka apspriežamajā Komisijas priekšlikumā ir izmantots atšķirīgais Copenhagen economics pētījums. Iespējams, Komisija varētu visiem izskaidrot, kāda ideja ir PVN, tā ietekmei uz uzņēmējdarbību un patērētājiem, un norādīt, kādi pasākumi ir ieviesti — turklāt, vai tie vispār ir ieviesti — lai aizsargātu patērētājus no ražotājiem, jo šādas situācijas ir raksturīgas daudzās valstīs. Piekrītu, ka PVN samazinājumi jāpiemēro atbilstīgi ekonomiskiem un sociāliem apsvērumiem, ar ko saskaņā ikvienam pilsonim jābūt iespējai iegādāties visvairāk vajadzīgās preces un pakalpojumus, kā arī mērķim, kas paredz stiprināt un atbalstīt vietējā līmenī sniegtos pakalpojumus.

  Dariusz Maciej Grabowski (UEN). - (PL) Priekšsēdētājas kundze, ES patlaban saskaras ar visnopietnākajām ekonomiskajām problēmām savā vēsturē. Pirmkārt, krīze pieprasa rūpīgi izvērtēt kļūdas, kas pieļautas līdz šim izmantotajā ekonomikas stratēģijā. Otrkārt, mums vajadzīgi ieteikumi, kā rast efektīvus risinājumus nākotnē. Šajā saistībā ir jāizanalizē nodokļu sistēmas efektivitāte un lietderīgums. Tomēr nav šaubu par to, ka nodokļu sistēma un PVN likmes jānosaka atbilstīgi dalībvalstu brīvības, neatkarības un suverenitātes principiem. Mūsu atbilde saistībā ar vienotu nodokļu sistēmu ir „nē”.

Nesen uzņemtajās dalībvalstīs, kuras bieži vien ir mazāk attīstītas un kurās ir īpaša demogrāfiskā struktūra, liels skaits jaunu cilvēku, ir vajadzīga pavisam citādāka nodokļu politika nekā tā, ko piemēro vecajās dalībvalstīs. Tādēļ, kur vien tas ir iespējams, jaunajās dalībvalstīs PVN likmei jābūt iespējami zemākai. Pagaidām, kā es to ierosināju, mums ir jāveic PVN samazināšana visā ES un attiecībā uz visu kultūras precēm, piemēram, CD. No otras puses, mums jāierosina arī nodoklis par finanšu operācijām un spekulācijām. Patlaban attiecībā uz kapitālu, kas tiek pārcelts no jaunajām dalībvalstīm, nav iespējams ieviest kontroli, un tas ir pretrunā ar ES ideoloģiskajiem priekšrakstiem.

  Luca Romagnoli (NI). – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, es atbalstu referenti I. van den Burg un visu Parlamentu kopumā, ja tas pieņems šo priekšlikumu, kura mērķis ir mainīt PVN direktīvas noteikumus.

Beidzot mums ir iesniegts priekšlikums, kas nodrošinās vienlīdzīgas iespējas visām dalībvalstīm un uzlabos iekšējā tirgus darbību attiecībā uz samazinātām PVN likmēm. Priekšlikumā saprātīgi ievērots subsidiaritātes princips, tas ļauj dalībvalstīm piemērot samazinātas PVN likmes darbietilpīgiem pakalpojumiem un vietējā līmenī sniegtiem pakalpojumiem, kā arī sociāli nozīmīgiem pakalpojumiem, piemēram, mājokļu būvniecībai, personiskās aprūpes pakalpojumiem utt., kā arī maziem un vidējiem uzņēmumiem kopumā.

Tādēļ es piekrītu referenta paustajai cerībai, ka šis instruments paredz tādu nodokļu sistēmu, kas sekmēs nodarbinātību, palielinās ražīgumu un samazinās ēnu ekonomiku.

  Paolo Bartolozzi (PPE-DE). – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, Eiropas Parlaments vienmēr ir bijis ļoti ieinteresēts jautājumā par PVN izmaiņām — gan lai saskaņotu likmes dalībvalstu starpā, gan pielāgotu PVN ekonomiskajam klimatam vai ņemtu vērā pagaidu atbrīvojumus, kas piešķirti jaunajām ES dalībvalstīm. Lai arī mēs esam izmantojuši vispārēju skatījumu, līdz šim mūsu pieeju noteikti raksturoja vajadzība nodrošināt elastīgumu samazinātu likmju piemērošanā, lai ņemtu vērā ražošanas nozaru specifisko raksturu vai ekonomisku un sociālu iemeslu dēļ.

Tomēr attiecīgā priekšlikuma mērķis ir paplašināt samazinātu PVN likmju piemērošanu virknei pakalpojumu, tostarp, darbietilpīgiem pakalpojumiem, restorāniem, vietējā līmenī sniegtiem pakalpojumiem, mājokļu būvniecībai un pārvietošanai, kā arī invalīdiem sniegtiem pakalpojumiem.

Neparedzot saskaņot PVN visās dalībvalstīs, attiecīgā direktīva atbilstīgi subsidiaritātes principam paredz nodrošināt vienlīdzīgas iespējas visām dalībvalstīm, vienlaikus ļaujot viņām noteikt savas samazinātās likmes. Tādējādi patērētājiem nāksies atsevišķu vietējā vai ēnu ekonomikā veiktu darbību pārveidojot par legālu saimniecisko darbību, tādējādi veicinot ekonomisko izaugsmi, neizkropļojot iekšējā tirgus darbību. Tomēr jāatceras, ka attiecībā uz lielāko daļu attiecīgo pakalpojumu jau tagad var izmantot samazinātu likmi, lai gan tas ir ierobežota skaita valstīs un uz noteiktu laika periodu.

Tomēr joprojām ir atklātas debates par samazinātu likmju piemērošanu vides aizsardzības un energotaupības jomā, attiecībā uz ko Komisijai jāveic īpašs novērtējums, ņemot vērā šo nozaru nozīmi ES ekonomikā.

  Dariusz Rosati (PSE). - (PL) Priekšsēdētājas kundze, pievienojoties runātājiem šajās debatēs, kas veltītas Komisijas priekšlikumam par samazinātām PVN likmēm, es vēlētos vērst jūsu uzmanību uz šī priekšlikuma ietekmi saistībā ar pašreizējās krīzes seku likvidēšanā. Patlaban dalībvalstīm ir vajadzīgi efektīvi instrumenti, lai aizsargātu nodarbinātības nozari un izvairītos no lejupslīdes. Samazinot PVN likmi darbietilpīgiem pakalpojumiem, šis mērķis būtu sasniegts. Tas samazina slogu, kas uzlikts maziem un vidējiem uzņēmumiem, atvieglo piekļuvi pamatpakalpojumiem un aizsargā darbavietas. Tajā pašā laikā tas neizkropļo konkurenci iekšējā tirgū, jo atbalsta uzņēmumus, kuri sniedz vietēja līmeņa pakalpojumus, kā arī nerada apdraudējumu valsts ieņēmumiem, jo zemāku likmju ieiešana joprojām būs brīvprātīgi īstenojams pasākums. Parlamentam ir jāatbalsta Komisijas priekšlikums un es novēlu komisāram L. Kovács vislielākos panākumus, visus Padomes locekļus pārliecinot par tā pieņemšanu.

  Mariela Velichkova Baeva (ALDE). – (BG) Eiropas Komisijas priekšlikums pastāvīgi samazināt PVN likmes vietējā līmenī sniegtiem pakalpojumiem, arī darbietilpīgiem pakalpojumiem, ir izstrādāts īstajā laikā, un tā mērķis ir racionalizēt un vienkāršot situāciju, veicot vajadzīgās izmaiņas, ieviešot regulējumu un radot iespējas palielināt nodarbinātību tajās nozarēs, kurās ir mazkvalificēts darbaspēks, vienlaikus ierobežojot ēnu ekonomikas darbību, saglabājot darbavietas un nodrošinot vienlīdzīgu attieksmi pret visām dalībvalstīs, kā arī to uzņēmējiem.

Viens no galvenajiem argumentiem attiecībā uz PVN samazināšanu ir tas, ka izdevīgāk tiks sadalīti pēc patēriņa pāri palikušie ienākumi, samazinot to mājsaimniecību patēriņa groza izmaksas, kurās ir zemi ienākumi, un palielinot šīs izmaksas mājsaimniecībām ar augstiem ienākumiem. Izmaiņas patērētāju struktūrā ietver arī izmaiņas attiecībā uz iekšzemes kopproduktu un ražīgumu valsts sektorā, samazinātu darbību ēnu ekonomikā, piemēram, pakalpojumos mājsaimniecības nozarē un citos vietēja līmeņa pakalpojumos, uz kuriem attiecas šis Eiropas Komisijas priekšlikums. Protams, iespējamais neto ekonomikas ieguvums no PVN likmju samazināšanas ir atkarīgs ne vien no attiecīgās nozares raksturīgajām iezīmēm, bet arī konkrētās ekonomiskās vides attiecīgajās dalībvalstīs. Piemēram, paplašinot samazinātu PVN likmju piemērošanas jomu tādās nozarēs, kur ir nekvalificēts darbaspēks, kā priekšnosacījums tiek pieņemts neelastīgs darba tirgus, bet pārtikas nozarē šis priekšnosacījums būs ievērojamas patēriņa atšķirības starp mājsaimniecībām ar augstiem un zemiem ienākumiem.

Mums jāpatur prātā arī tas, ka mazāks PVN samazinās arī ieņēmumus valsts kasē. Kā daļa no iekšzemes kopprodukta šie ieņēmumi veido 0,5–1,5 % no dažādu valstu IKP. Stabila valsts finanšu situācija šajā ekonomiskās lejupslīdes periodā ļaus attiecīgajām valdībām atrisināt jautājumu par strukturālajām nepilnībām pašreizējā periodā. Pat tās valdības, kurām ir rīcības brīvība, izmantos šīs iespējas, piemēram, PVN likmju samazināšanu darbietilpīgiem pakalpojumiem, lai sasniegtu citus mērķus savā ekonomikas politikā. Ņemot vērā minētos faktus un argumentus, Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupa atbalstīs Komisijas priekšlikumu, lai nodrošinātu stabilu atbalstu Eiropas Parlamentā šajā svarīgajā lēmumu pieņemšanas procesā.

  Roberta Angelilli (UEN). – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, priekšlikums paplašināt samazinātu PVN likmju piemērošanas jomu, iekļaujot tajā atsevišķus darbietilpīgus pakalpojumus, restorānus, kā arī ēku uzturēšanu un būvniecību, nozīmē lielu iespēju nodrošināt pozitīvu ekonomisku ietekmi tirgus un nodarbinātības jomā saistībā ar pašreizējo smago ekonomisko krīzi. Konkurence netiks skarta, jo tā drīzāk būs iespēja nedaudz palielināt ražīgumu un veicināt patēriņu, izveidot jaunas darbavietas un atbalstīt uzņēmumus un ģimenes.

Manuprāt, būtu lietderīgi vēl vairāk paplašināt samazināto PVN likmju piemērošanas jomu, piemēram, ietverot „zaļos” jeb videi nekaitīgos pakalpojumus, tādējādi atbalstot vides politiku. Attiecībā uz dokumentu, par kuru mums jābalso, es īpaši atzinīgi vērtēju priekšlikumu samazināt PVN par bērnu autiņiem un bērniem paredzētiem pakalpojumiem. Vairākas reizes Parlaments ir lūdzis Komisijai un dalībvalstīm uzlabot saskaņotību starp makroekonomiku un sociālo politiku, lai kompensētu aizvien jaunu nabadzības veidu rašanos. Mēs patiešām nedrīkstam aizmirst, ka 17 % ES ģimeņu patlaban dzīvo zem nabadzība sliekšņa, un katrs piektais bērns ir nabadzīgs.

Tādēļ mēs gaidām Padomes atbildi; ceru, ka tā spēs pieņemt šo priekšlikumu iespējami ātrāk un atklāt plašākas un vērienīgākas debates par nodokļu politikas sekmēšanu saistībā ar ģimenēm un uzņēmumiem, un, iespējams, nonākt līdz samazinātu PVN likmju piemērošanai visām bērnu precēm.

  Valdis Dombrovskis (PPE-DE). – (LV) Priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs, godātie kolēģi! Eiropas ekonomikas stabilizācijas plāna ietvaros dalībvalstīm tiek rekomendēts patēriņa stimulēšanas nolūkā veikt pagaidu PVN samazināšanu. Papildus tam Eiropas Komisija ir sagatavojusi priekšlikumu paplašināt dalībvalstu iespējas piemērot PVN samazināto likmi. Plašāka PVN samazinātās likmes piemērošana ne tikai veicinās ekonomikas atveseļošanos, bet arī sekmēs jaunu darba vietu izveidi un samazinās ēnu ekonomiku. Direktīvas grozījumi paredz ievērojami paplašināt iespējas piemērot samazinātās PVN likmes. Tas attieksies uz sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem, mājokļu un kulta celtņu atjaunošanas un remonta darbiem, darbietilpīgiem un vietēji sniegtiem pakalpojumiem, bērnu sēdekļiem automašīnās, bērnu autiņiem un tā tālāk. No ekonomikas un vides politikas viedokļa būtu svarīgi samazināto PVN likmi piemērot arī energotaupības materiāliem un ar energotaupību un energoefektivitāti saistītiem pakalpojumiem. Aicinu Eiropas Komisiju paātrināt šī jautājuma izskatīšanu un pēc iespējas ātrāk sagatavot attiecīgus priekšlikumus. Šīs ir apsveicamas izmaiņas un parāda Eiropas Savienības gatavību savu iespēju robežās operatīvi reaģēt uz ekonomisko krīzi. Cerams, ka šīs izmaiņas atbalstīs arī Eiropas Savienības Padome. Atliek vien novēlēt dalībvalstīm izmantot jaunās iespējas samazināto PVN likmju piemērošanā. Paldies par uzmanību!

  Antolín Sánchez Presedo (PSE). – (ES) Priekšsēdētājas kundze, es atbalstu to, ka dalībvalstīm būs iespēja pastāvīgi piemērot saskaņotas samazinātās PVN likmes noteiktiem sociālas nozīmes un darbietilpīgiem un vietējā līmenī sniegtiem pakalpojumiem.

Šāda veida pasākumi ir zināmi ar to, ka tie palielina iedzīvotāju pirktspēju, uzlabo MVU vidi un ražīgumu, kā arī stiprina legālo ekonomiku. Šajā lejupslīdes laikā šie pasākumi var sekmēt ekonomikas atveseļošanu, izaugsmi un nodarbinātību.

Šie pasākumi palīdzēs paplašināt samazināto likmju piemērošanas jomu, ietverot bērnu autiņus un aprīkojumu invalīdiem, kā arī elektroniskās grāmatas, kanalizācijas un pārstrādes pakalpojumus, visus mājokļus, lūgšanas vietas, kā arī kultūras un mākslas mantojumu, restorānus, dārzniecību un personiskās aprūpes pakalpojumus. Tādēļ, kamēr nav izstrādāta nākamā energoefektivitātes pakete, es atbalstu I. van den Burg ziņojumu un ticu, ka nākamā mēneša laikā tiks panākta politiskā vienošanās, kas ļaus to īstenot iespējami ātrāk.

  Margaritis Schinas (PPE-DE). – (EL) Priekšsēdētājas kundze, pirms pāreju pie debašu tēmas, ļaujiet man iesākumā komentēt pirms manas uzstāšanās notikušo eiroskeptiķu neaprakstāmo un sāpīgo uzbrukumu eirozonai un Grieķijas ekonomikai; ar to es domāju vienīgi paziņojumus, ko sniedza J. Almunia un J.-C. Trichet, kuri pārliecināja Parlamentu, ka eirozonā nav kohēzijas riska, ka mūsu kopējā aizsardzība nestrādā, turklāt attiecībā uz Grieķijas ekonomiku es vēlētos informēt J. Whittaker, ka viņam jāpierod pie domas par to, ka mēs joprojām esam viena no tām nedaudzajām valstīm, kurām ir pozitīvi izaugsmes rādītāji un zems bezdarba līmenis, lai arī šis ir ļoti grūts laiks. Eiroskeptiķi ir vērsti pret Briseli, pret Frankfurti, bet tagad jau viņi sāk vērsties pret visiem.

Taču tagad atgriezīšos pie ziņojuma, ko mēs šodien apspriežam. Vēlos pateikt, ka šis jautājums mums jāaplūko no divām perspektīvām — no tā laika perspektīvas, kad viss šis stāsts sākās, kad mēs vēl nebijām krīzes situācijā, un no tās situācijas perspektīvas, kurā mēs atrodamies patlaban, kad Eiropas ekonomiku patiesi dziļi ir skārusi lielākā ekonomikas krīze.

Pirmajā posmā, pirms krīzes, galvenā uzmanība tika pievērsta dažām darbietilpīgo pakalpojumu nozarēm, piemēram, ēdināšanas pakalpojumiem, jo šajā jomā bija jūtama ietekme, kas galvenokārt izpaudās kā augstas cenas un dzīves dārdzība. Tomēr tagad, kad krīze skar daudzas (varbūt pat visas) valstis, ir parādījusies doma par to, ka Parlamentam kā sabiedrības politisko uzskatu paudējam jācenšas aplūkot arī tādi jautājumi, kas savulaik, sākumā, netika izskatīti, piemēram, jautājums par lauksaimniecības tehniku, ko manai grupai bija iespēja ierosināt grozījumā Nr. 2.

Bet runājot par šīm pretrunām, kas jūtamas saistībā ar Parlamenta kreiso spārnu, jo, lūk, daži jautājumi, piemēram, ēku enerģētikas aspekti, ir labas idejas, bet citi, piemēram, lauksaimniecība vai alkohols, ir sliktas idejas, es uzskatu, ka vislabākie tiesneši ir iedzīvotāji, nevis politiķi.

  Proinsias De Rossa (PSE). – Priekšsēdētājas kundze, Eiropas Parlamentam šodien par savu prioritāti jānosaka mērķis panākt, ka iespējami lielākais vairākums atbalstītu Komisijas priekšlikumu, lai paplašinātu un pastāvīgi izmantotu iespēju samazināt PVN likmes par darbietilpīgiem pakalpojumiem. Tas nav politiskās izrādīšanās jautājums vai dzīvnieku aizstāvju projekts. Visās dalībvalstī ik dienas tiek atlaisti tūkstošiem zemas kvalifikācijas darbinieku. Ir pierādījies, ka zemas PVN likmes veicina nodarbinātību pakalpojumu jomā, atbalsta MVU un, patiešām, mazina ēnu ekonomikas pievilcību.

Šodien mēs esam atbildīgi par to, lai mūsu dalībvalstu valdībām nodotu pārliecinošu vēstījumu par turpmāko darbību. Būvniecības nozarē ļoti vajadzīgs atbalsts — atjaunošanas un remonta darbi un iekārtas palīdzēs sasniegt energoefektivitāti, kā arī palīdzēs nodrošināt nodarbinātību. No tā iegūs arī restorāni, bērnu un vecāku cilvēku aprūpe.

Es atbalstu referenta pieeju un ceru, ka manas valsts, proti, Īrijas, valdība izvēlēsies atbalstīt šo priekšlikumu, ko tā līdz šim diemžēl vēl nav izdarījusi.

  Silvia-Adriana Ţicău (PSE). – (RO) Pagājušā gadā Komisija ierosināja ekonomikas atveseļošanas plānu, kuru izrādījās ļoti sarežģīti īstenot. Dalībvalstīm un to valdībām jābūt aktīvām, jo īpaši šīs krīzes laikā.

Dalībvalstis var piemērot samazinātas PVN likmes dabasgāzes un elektroenerģijas piegādēm, apkurei vai dzesēšanas sistēmām, bērnu apģērbam un apaviem, grāmatām, laikrakstiem un žurnāliem, farmācijas līdzekļiem un invalīdiem paredzētām medicīnas iekārtām, kā arī restorānu pakalpojumiem. Tam vienīgi vajadzīgs redzējums un politiskā griba.

Būvniecības nozarē ir visvairāk darbavietu. Es stingri atbalstu ideju par to, ka dalībvalstīm jāļauj piemērot samazinātas PVN likmes atjaunošanas un remonta darbiem, kuru mērķis ir energotaupības un energoefektivitātes uzlabošana.

Kā referente par Ēku energoefektivitātes direktīvas jautājumu es pat ierosināju samazinātas PVN likmes piemērot arī produktiem energoefektivitātes un atjaunojamās enerģijas jomā. Es atbalstu referentes priekšlikumu un uzskatu, ka šis pasākums ir īpaši svarīgs, jo sevišķi pašreizējās krīzes laikā.

  David Martin (PSE). – Priekšsēdētājas kundze, es arī atzinīgi vērtēju Komisijas priekšlikumu un uzskatu, ka tā būtu saprātīgs risinājums saistībā ar šo krīzi, kurā mēs patlaban atrodamies.. Tāpat kā citi runātāji, īpaši iepriekšējais runātājs, esmu stingri pārliecināts, ka šo priekšlikumu jāpiemēro enerģijas saglabāšanas jomai, un dalībvalstīm enerģijas saglabāšana jānosaka par vienu no savām īpašajām prioritātēm.

Zemākas izmaksas mājsaimniecību iekārtām palīdzētu sasniegt trīs no mūsu augsti vērtētajiem mērķiem. Tas samazinātu kaitējumu videi, jo samazināt CO2 emisiju apjomu, palīdzētu izveidot jaunas darbavietas, jo enerģijas saglabāšanas pasākumi ir ļoti darbietilpīgi pasākumi, un, treškārt, ilgtermiņā tas, protams, samazinātu elektrības rēķinus vecākiem cilvēkiem un citiem mazāk aizsargātiem sabiedrības slāņiem.

Ceru, ka Komisija enerģiski turpinās darbu pie šī priekšlikuma, pārliecinās dalībvalstis, kuras līdz šim par to nebija pārliecinātas, kā arī uzsvērs, ka saistībā ar šo priekšlikumu mēs varam būt pārliecināti, ka enerģijas saglabāšanas pasākumi ir ietverti.

  Czesław Adam Siekierski (PPE-DE). - (PL) Priekšsēdētājas kundze, šī parādība, kas nodēvēta par ēnu ekonomiku, ir ļoti liela problēma, kas vairāk vai mazāk apdraud ikvienas valsts ekonomiku. Galvenokārt to izraisīja valstu uzliktais pārmērīgi lielais nodokļu slogs, kas mudināja uzņēmējus veikt nelikumīgu uzņēmējdarbību, apejot nodokļu sistēmu. Tas rada milzīgus budžeta zaudējumus un nereģistrētā bezdarba līmeņa pieaugumu.

Šajā saistībā iniciatīva, kas paredz ieviest PVN likmju ilgtermiņa samazinājumu darbietilpīgiem pakalpojumiem un vietējā līmenī sniegtiem pakalpojumiem, ir īpaši jāatbalsta, jo tā motivē uzņēmumus darboties legālās ekonomikas sistēmā. Turklāt tā veicinās gan ražīguma, gan nodarbinātību. Tomēr tajā pašā laikā jāņem vērā iespējama negatīva ietekme, piemēram, zemāku likmju ieviešana, lai iekšējā tirgū sekmētu brīvu konkurenci, vai mazāki budžeta ieņēmumi. Tādēļ ir būtiski līdzsvaroti un pārredzami pasākumi, jo mūsu uzņēmēju uzticības iegūšana ir priekšnosacījums šī projekta veiksmīgai īstenošanai.

  Margarita Starkevičiūtė (ALDE). – (LT) Es vēlētos runāt par pievienotās vērtības nodokli no diviem, proti, sociālā taisnīguma un konkurētspējas, aspektiem. No sociālā taisnīguma aspekta PVN ir regresīvs nodoklis, proti, cilvēkiem ar zemākiem ienākumiem ir lielāks slogs, un tādēļ mums ir jāpalielina sociālās subsīdijas. Iespējams, mums vajadzētu rīkoties pretēji. No konkurētspējas aspekta Eiropa ir pakalpojumu ekonomika. Mēs varam konkurēt pasaules līmenī, izmantojot savus pakalpojumus, lai piesaistītu tūristus, un bez šaubām ir svarīgi nodrošināt, lai šie pakalpojumi būtu lēti. Salīdzinājumā ar ASV mūsu tirdzniecības nodokļi vai PVN ir augstāki. Iespējams, runājot par saskaņotāku nodokļu politiku, mums vajadzētu apsvērt šo perspektīvu, lai gan skaidrs ir tas, ka šis ir lēmums, kas jāpieņem pašām dalībvalstīm.

  Ewa Tomaszewska (UEN). - (PL) Priekšsēdētājas kundze, šīs krīzes sekas jau tagad ir skaidri redzamas Polijas mājokļu būvniecības nozarē, lai gan valstī ir ārkārtīgi liela vajadzība pēc jauniem mājokļiem. Polija joprojām nav pilnībā atjaunojusi mājokļu fondu, kas tika sagrauts Otrā Pasaules kara laikā. Es atbalstu PVN likmju ievērojamu samazināšanu, jo īpaši attiecībā uz mājokļu būvniecību, kā arī termoizolācijas un atjaunošanas projektiem, un to daru galvenokārt (taču ne tikai) tāpēc, lai aizsargātu darbavietas un nodrošinātu sociālo kohēziju. Iedzīvotāju novecošanās Eiropā nozīmē, ka īpaša vērība mums jāpievērš aprūpes pakalpojumiem, un tādēļ es vēlētos vērst jūsu uzmanību uz vajadzību samazināt PVN likmi arī šajā nozarē.

  László Kovács, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētājas kundze, es pilnībā apzinos Komisijas priekšlikumu trūkumus — zinu, ka tie ir nelieli un ierobežoti darbības jomas ziņā. Tomēr es apzinos arī to, ka dažas dalībvalstis vispār nevēlas piemērot samazinātas PVN likmes, jo īpaši paplašināt samazinātu PVN likmju piemērošanas jomu. Šāda nevēlēšanās, protams, ierobežo mūsu ieceres, jo mums Padomē ir jāpanāk vienprātība.

Komisijai bija divas iespējas. Pirmkārt, tā varēja iesniegt vērienīgu priekšlikumu, kas ir pilnībā pamatots, un riskēt, jo Padome to varētu neapstiprināt. Šādā gadījumā 18 dalībvalstīm, kas patlaban piemēro samazinātas PVN likmes vietējā līmenī sniegtiem, darbietilpīgiem pakalpojumiem, būtu jāatgriežas pie standarta likmes. PVN likmju palielināšana no 5–6 % uz 20–25 %, protams, novestu pie tūkstošiem bankrotējošu mazo un vidējo uzņēmumu, turklāt tiktu likvidētas desmitiem tūkstoši darbavietu šajā laikā, kad mūs skar nopietnā ekonomiskā krīze.

Tādēļ Komisija ir izvēlējusies citu iespēju, kas, cerams, Padomē gūs vienprātīgu atbalstu — darbavietu saglabāšana, mazo un vidējo uzņēmumu atbalstīšana un palīdzība būvniecības nozarei.

Tā kā daudzi runātāji pieminēja energoefektivitātes jautājumu, es vēlos atkārtot to, ko jau uzsvēru savā ievadrunā — aprīlī mēs iesniegsim priekšlikumu, kurā galvenā uzmanība būs pievērsta klimata pārmaiņu un energoefektivitāte jautājumiem, Enerģētikas nodokļu direktīvas pārskatam un „Zaļo nodokļu paketei”, kas piedāvā samazināt PVN likmes videi nekaitīgiem pakalpojumiem, kuru mērķis ir palielināt energoefektivitāti.

Mani ir iedrošinājis šīs plenārsēdes debatēs gūtā izpratne un saņemtais atbalsts. Es pateicos Parlamentam par atbalstu un sapratni un jo īpaši par darbu Ekonomikas un monetārai komitejai un I. van den Burg kundzei.

  Ieke van den Burg, referente. − Priekšsēdētājas kundze, es esmu ļoti apmierināta ar šīm debatēm. Mēs esam panākuši gandrīz vienprātīgu atbalstu Komisijas priekšlikumam un es ceru, ka tas iedrošinās komisāra kungu saistībā ar šo jautājumu noorganizēt turpmākas apspriedes ar Padomi.

Es arī pamanīju, ka mani kolēģi norādīja, ka viņi vēlas, lai pašreizējā krīzes situācijā viņu valstu valdības izmantotu šo instrumentu valsts līmenī. Es vēlreiz vēlētos uzsvērt, ka šis ir ļoti efektīvs instruments, jo īpaši attiecībā uz energoefektivitāti un ēku atjaunošanu. Ceru, ka pat Padome mēģinās saskaņot pasākumus šajā jomā un izlems, ka šie pasākumi tiks īstenoti kopīgi, jo tādējādi tas būtu papildu palīdzība, papildu impulss ekonomikai.

Mums ir uzdevums valsts līmenī, proti, pārliecināt savus valsts parlamentu kolēģus par to, ka pašreizējā situācijā viņiem ir jāizmanto šie mērķtiecīgākie un efektīvākie instrumenti, lai nodrošinātu lielāku nodarbinātību (ne vien saglabātu darbavietas, bet arī radītu jaunas), ēnu ekonomiku pārveidotu par legālu ekonomiku un nodrošinātu, ka šie vietējā līmenī sniegtie pakalpojumi ir pieejami tiem daudzajiem patērētājiem un pilsoņiem, kuri izjutīs krīzes radītās sekas.

Manuprāt, tas ir izcils instruments un es ļoti ceru, ka Padome pieņems šo lēmumu un varbūt — tas ir pat vēl vairāk — saskaņos un pieņems lēmumu par šī instrumenta piemērošanu.

  Priekšsēdētāja. - Debates ir slēgtas.

Balsojums notiks ceturtdien, 2009. gada 19. februārī.

(Sēdi pārtrauca plkst. 10.10, balsošanas laikā, un atsāka plkst. 10.35)

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 142. pants)

  Christine De Veyrac (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Dāmas un kungi, es priecājos, ka mēs beidzot šeit Parlamentā izskatām jautājumu par dalībvalstu PVN likmju piemērošanas jomas paplašināšanu, paredzot ietvert palšu preču un pakalpojumu klāstu.

Dokumentā, ko Eiropas Komisija iesniedza 2009. gada 28. janvārī, tika ierosināts piemērot samazinātu PVN likmi vairākās darbības kategorijām, jo īpaši ēdināšanas nozarei.

Tas ir pasākums, kuru es vēlos redzēt īstenotu un kuru es vairākus gadus aicināju izstrādāt. Pēc vairākiem bezdarbības gadiem ceru, ka beidzot dalībvalstis var vienoties par šo pasākumu.

Pirms Eiropas Komisijas priekšlikuma, 20. janvārī, Vācija nāca klajā ar savu deklarāciju, urā paziņoja, ka vairs neiebilst pret samazinātas likmes ieviešanu šajā nozarē. Šī sakritība ļauj mums cerēt uz ievērojamām izmaiņām.

Uzskatu, ka šajā krīzes laikā īstenojot šāda veida pasākumu, būts iespējams palielināt darba ņēmēju algas šajā nozarē, turklāt restorānu īpašniekiem būs iespējams pieņemt darbā vairāk darbinieku.

Dokuments, par kuru mēs šodien balsojam, jākalpo par spēcīgu signālu saistībā ar šo pasākumu.

Pateicos par jūsu uzmanību!

  Nathalie Griesbeck (ALDE), rakstiski. – (FR) Mūsu līdzpilsoņiem nodokļu saskaņošana ir galvenais nodrošinājums cīņā pret ekonomisko nevienlīdzību un sociālo dempingu Eiropā. Es aicinu Padomi strādāt, lai sasniegtu šo mērķi.

Tādēļ šķiet skaidrs, ka, ņemot vērā katras dalībvalsts īpašos ekonomiskos un sociālos apstākļus, dažos gadījumos šos pasākumus, kuri saistīti ar izņēmumiem attiecībā uz parastām PVN likmēm, var izmantot vietējā līmenī sniegtu pakalpojumu, arī darbietilpīgu pakalpojumu, īpatsvara palielināšanai. Turklāt esmu ļoti gandarīta, ka šis direktīvas priekšlikums ļauj piemērot samazinātas PVN likmes dažiem pakalpojumiem, kas saistīti ar būvniecības nozari, kā arī ēdināšanas pakalpojumiem.

Es vēlos arī pateikties Komisijai, uzsverot tehniskos pielāgojumus, ko mēs un sadarbības grupas „Ģimene un bērnu aizsardzība” locekļi vienmēr esam vēlējušies un kas attiecas uz samazinātu PVN likmju piemērošanu bērnu pirmās nepieciešamības precēm, jo īpaši bērnu autiņiem, kas ir ļoti nozīmīga pozīcija jauno ģimeņu budžetos. Tas pats attiecas uz dažām invalīdiem paredzētām iekārtām; šie noteikumi patiešām ir solis pareizajā virzienā.

  Mieczysław Edmund Janowski (UEN), rakstiski. – (PL) Nodokļi ir dalībvalstu kompetences jautājums. Tomēr ir jāpiemēro kopīgs regulējums, kas nodrošina gan pārredzamību, gan nenoteiktības likvidēšanu tiesību aktos, kā arī tirgus saskaņotu un vienmērīgu darbību. Manas valsts iedzīvotāji nespēj saprast, kāpēc Īrijā un Lielbritānijā bērnu precēm tiek piemērota nulles PVN likme, Luksemburgā — 3 % likme, bet Polijā paredzams, ka šī PVN likme palielināsies no 7 līdz 22 %.

Tagad, kad mēs pārciešam sāpīgu krīzi ekonomikā, ir svarīgi meklēt risinājumus, kas sekmēs lielāku ražīgumu un nodarbinātības pieaugumu. Tādēļ nodokļu atbrīvojumu saskaņošana ir ļoti ieteicama, lai izvairītos no diskriminācijas, ko var radīt šī nodokļa piemērošana. PVN likmes samazināšana darbietilpīgiem pakalpojumiem vietējos tirgos, arī ēdināšanas nozarē, jāuzskata par ļoti pozitīvu soli, jo īpaši saistībā ar MVU un amatniekiem. No zemākām izmaksām, protams, iegūs arī patērētāji. Turklāt šai iniciatīvai vajadzētu ierobežot „nelegālo ekonomiku” un nedeklarēto nodarbinātību. Tādēļ es atbalstu vienkāršotos un precizētos noteikumus par Direktīvu 2006/112/EK, PVN direktīvu, jo to mērķis ir panākt vienādus nosacījumus visās dalībvalstīs. Pašreizējā situācija apliecina, ka būtu lietderīgi noorganizēt objektīvas debates par to, cik racionāli būtu piemērot šo nodokli precēm un pakalpojumiem līdz šim izmantotajā veidā. Turklāt ir tādas valstis, piemēram, ASV, kur tiek piemēroti citi netiešo nodokļu veidi un kas, vispārīgi runājot, veido dinamisku, elastīgu un efektīvu ekonomiku. Par to es esmu runājis arī iepriekš.

  Véronique Mathieu (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Laikā, kad Eiropa saskaras ar lielo ekonomisko krīzi, šī ziņojuma pieņemšana ļautu atdzīvināt pakalpojumu nozari, pieprasot dalībvalstīm piemērot darbietilpīgiem pakalpojumiem un vietējā līmenī sniegtiem pakalpojumiem samazinātu PVN likmi, kas būtu 5 %.. Tas ietekmētu restorānu, mājas aprūpes, kā arī frizieru pakalpojumus.

Ir jāsaskaņo atbrīvojumi no PVN, jo patlaban ir 11 dalībvalstis, kurās ir atļauti izņēmumi un samazinātu likmju piemērošana restorānu pakalpojumiem, piemēram.

No samazinātas PVN likmes iegūtu nodarbinātība, turklāt tā palīdzētu apkarot ēnu ekonomiku un veicinātu vietējo pieprasījumu.

Manuprāt, mums jāiet vēl tālāk un jāapsver samazinātas likmes piemērošana arī kultūras nozarē, piemēram, CD vai video, kā arī videi nekaitīgām precēm, piemēram, vidi mazāk piesārņojošiem automobiļiem vai energoefektīvām ēkām. Samazināta PVN likme dažās nozarēs palīdzēs uzlabot MVU darbību, vienlaikus sekmējot tādu ekonomiku, kas lielākā mērā ir nekaitīga videi.

  Rovana Plumb (PSE), rakstiski. – (RO) 2008. gada jūlijā Eiropas Komisija pieņēma priekšlikumu par samazinātas PVN likmes piemērošanu pēc 2010. gada.

Nozares, uz kurām jo īpaši attiecas šis pasākums, ir darbietilpīgiem pakalpojumi un vietējā līmenī sniegtiem pakalpojumi, kas tiek sniegti vietējiem patērētājiem, piemēram, pakalpojumi, kas saistīti ar mājokļu nozari un mājokļu apkure sistēmu atjaunošanu, kā arī pakalpojumi, kas saistīti ar personisko aprūpi un ēdināšanas nozari.

Šis priekšlikums ir arī daļa no Mazās uzņēmējdarbības akta iniciatīvas, kuras mērķis ir sekmēt darbību vairāk nekā 23 miljonos mazo un vidējo uzņēmumu visā Eiropas Savienībā, lai attīstītu ekonomiku un izveidotu jaunas darbavietas.

Es atbalstu šo ziņojumu, jo uzmanīgi noteikts PVN likmju samazinājums piedāvā īpašus ieguvumus, piemēram, tādu nodokļu sistēmu, kas veicina darbavietu izveidi, palielina ražīgumu un samazina ēnu ekonomikas apjomu, jo īpaši pašreizējās ekonomiskās krīzes apstākļos.

Es aicinu Komisiju cieši uzraudzīt šo samazināto PN likmju piemērošanu dalībvalstīs, lai nodrošinātu vienmērīgu iekšējā tirgus darbību. Es sveicu referentu.

  José Ribeiro e Castro (PPE-DE), rakstiski. – (PT) Šodienas debates un balsojums par samazinātām PVN likmēm dos skaidru signālu Padomei, papildinot nostāju, ko jau vairākus gadus uzsvērusi sadarbības grupa „Ģimene un bērnu aizsardzība”. Papildus dažādiem grozījumiem, kurus atbalstu, es vēlētos izcelt tos, kas tiešā veidā attiecas uz bērnu precēm. Šis ir svarīgs pasākums, kas atbalsta ģimenes ar bērniem un ļauj tām samazināt netaisnīgo nodokļu slogu, kas tām ir uzlikts. Es atzinīgi vērtēju Komisijas priekšlikumu reizi par visām reizēm atrisināt šo muļķīgo situāciju, kas saistīta ar debatēm par autiņiem, un jautājumu par bērnu autosēdēkļiem. Tomēr, kā jau uzsvēra Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) un Eiropas Demokrātu grupa, svarīgi ir arī nodrošināt, ka samazinātu PVN likmi piemēro bērnu apģērbiem un apaviem visā Eiropas Savienībā, nevis tikai tajās dalībvalstīs, kurās šāda sistēma bija ieviesta jau 1991. gadā. Ceru, ka mēs beidzot esam nonākuši pie veiksmīga galīgā risinājuma, kas pieliks punktu ilgajai cīņai un pilsoniskās sabiedrības un Parlamenta deputātu prasībām aizsargāt to ģimeņu nodokļu tiesības, kuras nedrīkst sodīt tikai tāpēc, ka tām ir jāizaudzina, jāatbalsta un jāizglīto bērni.

  Bogusław Rogalski (UEN), rakstiski. – (PL) Izlīdzinot konkurences apstākļus visās dalībvalstīs, ieviešot lielāku pārredzamību un kohēziju ES teritorijā — tie ir ļoti svarīgi jautājumi, jo samazinātās PVN likmes ļaus nodrošināt vienmērīgu iekšējā tirgus darbību.

Dalībvalstīm jābūt iespējai piemērot samazinātu PVN likmi, piemēram, vietējā līmenī sniegtiem pakalpojumiem. Samazinātas PVN likmes piemērošana pavisam noteikti jāatstāj dalībvalstu kompetencē, savukārt nodokļu sistēmai jāveicina nodarbinātība, jāpalielina ražīgums un jāsamazina ēnu ekonomikas apjoms. Svarīgi ir arī saskaņot atbrīvojumus no PVN, jo ir nepieciešams nodrošināt līdzsvarotu un vienlīdzīgu attieksmi starp dalībvalstīm un novērst negatīvu ietekmi, ko var radīt šādu likmju ieviešana.

Samazinot PVN likmes vietējā līmenī sniegtiem pakalpojumiem un darbietilpīgiem pakalpojumiem, vajadzētu rasties pozitīvām sekām, jo tas samazinās nedeklarētas nodarbinātības līmeni, vienlaikus samazinot tās pievilcību un palielinot pieprasījumu saistībā ar legālo ekonomiku. Tomēr, ja samazinātās likmes ir paredzētas, lai izvairītos no vienmērīgas iekšējā tirgus darbības traucējumiem, tās jāpiemēro uzmanīgi.

PVN likmju samazināšanas politiskais mērķis paredz ierobežot nedeklarētās nodarbinātības apjomu un iespējamo administratīvo slogu.

  Eoin Ryan (UEN), rakstiski. – Mūs skar globāla krīze, bet tā ir tāda globāla krīze, kas skar mūs vietējā mērogā. Nestabilitāte sākās Atlantijas okeāna otrā pusē, bet tā skāra mūsu pilsētas un ciemus. Pasākumi, kas tika ieviesti, lai apkarotu šo krīzi un atjaunotu mūsu sagrauto ekonomiku, jākoncentrējas ne tikai uz nacionālo un starptautisko mērogu, bet arī uz reģionālo un vietējo mērogu.

Samazinātu PVN likmju piemērošanas jomas paplašināšana, iekļaujot darbietilpīgus un vietējā līmenī sniegtus pakalpojumus, ir pozitīvs solis šajā virzienā. Tas ir pragmatisks lēmums, kas var veicināt vietējo ekonomiku un sekmēt vietējo uzņēmumu un nozaru darbību, neradot traucējumus iekšējā tirgus pareizā darbībā.

Ceru, ka šis pasākums tiks ietverts plašākā pieejā, ko pieņems ES un valsts iestādes, lai padarītu pievilcīgu iepirkšanos vietējā līmenī, izveidotu vietējo ekonomiku un patērētāju uzticēšanos.

Šāda pieeja pozitīvi ietekmētu mazos un vidējos uzņēmumus. Tas ir būtiski, jo MVU ir 99 % no visiem ES uzņēmumiem, tomēr pašreizējā situācijā šī nozare cieš zaudējumus. Uzskatu, ka MVU nozares stiprināšana un atbalstīšana ir svarīgs aspekts, lai atveseļotu mūsu ekonomiku un veidotu ilgtspējīgu nākotni ekonomikas un sociālajā jomā.

  Marianne Thyssen (PPE-DE), rakstiski. – (NL) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, gadiem ilgi Eiropas Parlaments ir iestājies par to, lai to preču un pakalpojumu paplašinātu sarakstu, kam varētu piemērot samazinātas PVN likmes. Patlaban vairāk nekā jebkad ir izskanējis aicinājums piemērot dalībvalstīs šādas likmes dažādie pakalpojumiem, arī ēdināšanas pakalpojumiem, būvniecības un atjaunošanas pakalpojumiem un maziem remonta darbiem, piemēram, apavu remontam.

Un tam ir trīs iemesli. Noteikumu par PVN likmēm saskaņošana Eiropas līmenī sekmē pārredzamību un vienmērīgu iekšējā tirgus darbību, turklāt kalpo par stimulu nelegālās nodarbinātības apkarošanā. Turklāt beidzot mēs varam cerēt uz to, ka tiks pielikts punkts nepārtrauktam eksperimentu periodam, un uz tiesisko noteiktību saistībā ar problēmu, kas mūs apgrūtināja ļoti ilgu laiku. Krīzes laikā šie pasākumi var būt svarīgi stimuli vairākās nozarēs.

Tāpēc es atbalstu I. van den Burg ziņojumu un ceru, ka 10. martā paredzētajā Ekonomikas un finanšu padomes (ECOFIN) sanāksmē izdosies panākt politisku vienošanos.

SĒDI VADA: D. WALLIS
Priekšsēdētāja vietniece

  Priekšsēdētāja. − Nākamais punkts ir balsošana.

(Balsošanas rezultāti un cita detalizēta informācija: skatīt protokolu.)

– Pirms balsojuma:

  Brian Crowley, UEN grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze, es atvainojos par balsojuma pārtraukšanu.

Saskaņā ar Reglamenta 170. pantu es lūdzu Parlamenta deputātus atlikt balsojumu par G. Onesta ziņojumu attiecība uz lūgumrakstu procedūru, jo šis jautājums patlaban tiek izskatīts Priekšsēdētāju konferencē saistībā ar Parlamenta procedūru reformu. Šos ļoti īpašos reformas jautājumus, kas aplūkoti G. Onesta ziņojumā, Priekšsēdētāju konference apspriedīs 2009. gada 5. martā, un es lūdzu, ja tas ir iespējams, balsojumu atlikt līdz Strasbūras sesijai, kas notiks marta otrajā nedēļā. Es lūdzu Parlamentu apstiprināt šo lūgumu, ja iespējams.

  Gérard Onesta, referents. − (FR) Priekšsēdētājas kundze, mēģināsim izteikties skaidri! Šis ziņojums paredz grozīt mūsu Reglamentu jeb, drīzāk, precizēt to, lai ieviestu skaidrību attiecībā uz to, kā Lūgumrakstu komiteja saņem vai nesaņem lūgumrakstus, kādā veidā tiek informēti lūgumrakstu iesniedzēji u.c līdzīgiem jautājumiem.

Konstitucionālo jautājumu komitejā to apstiprināja vienprātīgi, vienam deputātam, man šķiet, balsojot „pret”. Tādēļ es nedomāju, ka šis ziņojums ir ļoti pretrunīgs. Tomēr ir viens pants, kurā mums bija jāprecizē, ka tad, kad Lisabonas līgums stājas spēkā (un ja tas stājas spēkā), lūgumrakstu iesniedzējus vienkārši informētu, ja lūgumraksts, kas iesniegts Eiropas Komisijai, nevis Parlamentam, — jūs zināt šos lūgumrakstus ar miljoniem parakstu — būtu saistīts ar viņu lūgumrakstu.

Ja es saprotu pareizi, tas ir šis pants, jo tajā ir atsauce uz iespējamu turpmāku līgumu, kas rada problēmu. Es mierīgi varu dzīvot arī tad, ja to atliks līdz 5. martam vai ja notiks „ātrais balsojums”, svītrojot šo grozījumu. No otras puses, būtu ļoti žēl, ja mēs nespēsim sakārtot šo jautājumu savā Reglamentā, kas iepriekš radījis tik daudz problēmu. Esmu jūsu rīcībā, dāmas un kungi.

(Parlaments šo pieprasījumu apstiprināja.)

– Pirms balsojuma:

  Patrizia Toia , referente. – (IT) Priekšsēdētājas kundze, es ierosinu 12. punktā formulējumu „sociālā ekonomika” aizstāt ar „sociālās ekonomikas sastāvdaļas”, savukārt formulējumu “atzīta par trešo sektoru” aizstāt ar „atzītas”, kā tas norādīts šajā sarakstā.

(Mutisko grozījumu pieņēma.)

– Pirms balsojuma:

  Charlotte Cederschiöld , referente. − (SV) Es šeit strādāju pietiekami ilgi, lai zinātu, cik gandarīti būs Parlamenta deputāti, uzzinot, ka mana uzstāšanās ilgs divas minūtes. Tomēr es neplānoju šādi rīkoties, bet tā vietā es tikai pateikšu, ka tas ir piemērs tam, kā mēs atkal mēģinām atvieglot iedzīvotājiem darbu un uzņēmējdarbības veikšanu aiz savas valsts robežām.

Tas varētu būt tāds neliels, bet jauks piemērs, ko varētu izmantot vēlēšanu kampaņās, tādēļ es ļoti priecājos. Komiteja pieņēma vienprātīgu lēmumu par šo jautājumu, un tas arī ir viss, ko vēlējos pateikt.

(Mutisko grozījumu pieņēma.)

  Priekšsēdētāja. − Kolēģi, man ir prieks jums paziņot, ka EP delegācijas deputāti un citi apmeklētāji no Mongolijas Lielā valsts hurāla (parlamenta) un Mongolijas misijas Eiropas Savienībā ir ieņēmuši savas vietas īpašajā apmeklētāju zāles balkonā. Mums ir liels prieks viņus šodien sveikt Parlamentā!

(Aplausi)

Delegācijas locekļi Briseli apmeklē kopā ar saviem kolēģiem Eiropas Parlamentā par godu 7. Eiropas Savienības un Mongolijas parlamentārajai sanāksmei. Šajā sanāksmē tika stiprinātas svarīgās un aizvien plašākās Eiropas Parlamenta un Mongolijas parlamenta attiecības. Apmeklētājiem bija arī iespēja klātienē iepazīties ar mūsu Parlamenta darbu. Novēlu delegācijai labi pavadīt atlikušo laiku Eiropas Savienībā!

SĒDI VADA: H.-G. PÖTTERING
Priekšsēdētājs

  Priekšsēdētājs. − Čehijas Republikas prezidenta kungs, es vēlētos jūs sirsnīgi sveikt Eiropas Parlamentā.

V. Klaus kungs, mums — man un visiem klātesošajiem — ir priekš jūs sveikt šodien, kad Čehijas Republika ir uzņēmusies Eiropas Savienības prezidentvalsts pienākumus, saistībā ar jūsu ierašanos Eiropas Parlamentā, kas nodrošina apvienotās Eiropas pilsoņu demokrātisko pārstāvību.

Visā vēsturē, prezidenta kungs, jūsu valsts vienmēr ir atradusies Eiropas centrā, un tai bijusi liela nozīme Eiropas vēstures veidošanā. Vēl 15. gadsimtā Kārlis IV kā Svētās Romas impērijas imperators padarīja Prāgu par Eiropas kultūras un garīgo galvaspilsētu. Mēs atceramies, ka Bohēmijas karalis Georgs no Podebradi bija viens no pirmajiem ievērojamiem eiropiešiem, kurš jau 1462. gadā mēģināja izveidot Eiropas valstu kopienu. Turpinot jūsu valsts — spēcīgā Eiropas domāšanas un rīcības centra — tradīcijas, mēs arī novērtējam Čehijas Republikas pašreizējo lielo nozīmi mūsu kopējā Eiropas Savienībā, ko izceļ aktīva darbība ES prezidentvalsts lomā, kas Čehijas Republikai piešķirta uz pašreizējo sešu mēnešu periodu.

Jau no pašām pirmajām dienām Čehijas prezidentūra saskārās ar ievērojamiem izaicinājumiem, kas attiecās ne tikai uz kara stāvokli Gazas joslā un gāzes krīzi, kuras dēļ 12 ES dalībvalstīm tika liegtas normāla energoapgāde. Čehijas prezidentūras pārstāvjiem, jo īpaši Čehijas premjerministram un Eiropadomes priekšsēdētājam Mirek Topolánek, Eiropas lietu ministra vietniekam Alexandr Vondra, kuru es sirsnīgi sveicu Parlamentā, kā arī ārlietu ministram Karel Schwarzenberg, ir bijusi ļoti pozitīva nozīme.

Patlaban Čehijas Republika ES vārdā ir uzņēmusies milzīgu atbildības nastu. Paturot to prātā, es vēlētos sveikt Čehijas Republiku, jo īpaši attiecībā uz veiksmīgo ratifikācijas procesu, kura ietvaros trešdien Čehijas Republikas Parlamenta Deputātu palāta ar lielāko vairākumu apstiprināja Lisabonas līgumu.

(Aplausi)

Šī vienošanās uzsver prezidentūras gatavību strauji turpināt ratifikācijas procesu, sasniedzot pozitīvu rezultātu, kā arī tās vēlmi sekmēt jaunā līguma veiksmīgu īstenošanu; tas būs ļoti svarīgs saistībā ar spēju tikt galā ar 21. gadsimta lielajiem izaicinājumiem..

Priekšsēdētāja kungs, Eiropas Parlaments ir ņēmis vērā Čehijas prezidentūras likumdošanas procesa prioritātes un ir iekļāvis tās savā darba programmā. Šīs nedēļas sākumā Eiropas Parlamentā notika parlamentu apvienotā sanāksme „Jauns risinājums saistībā ar Eiropas ekonomikas atveseļošanu”, jo šī tēma ir īpaši nozīmīga saistībā ar pašreizējo ekonomisko krīzi.

Prezidenta kungs, manuprāt, mēs abi uzskatām, ka pašreizējās skaidri redzamās valsts protekcionisma tendences ir satraucošas. Mums jāstrādā kopā, lai novērstu šīs tendences, jo mums visiem ir pienākums saglabāt atvērtu un brīvu iekšējo tirgu, no kura galu galā labumu gūstam mēs visi. Arī šajā saistībā mēs liekam lielas cerības uz Čehijas prezidentūru un arī jums, prezidenta kungs, jo ir zināms, ka jūs aizstāvat spēcīga un brīva iekšējā tirgus ideju.

Vecs sakāmvārds, kas nācis no Bohēmijas karalistes, saka, ka ir labāk pavadīt divus gadus sarunās, nekā divas nedēļas karot. Mēs visi — arī jūs, prezidenta kungs, un jūsu valsts tauta — saprotam dialoga, kompromisa un sadarbības vērtību, jo tā ir prakse, kas Eiropas Savienībā veiksmīgi īstenota vairāk nekā pusi gadsimta.

Bet nobeigumā ļaujiet man pateikt, lūk, ko: šajā saistībā jūnijā paredzētās Eiropas Parlamenta vēlēšanas arī ir ārkārtīgi svarīgas. Es varu vienīgi jums, prezidenta kungs, piekrist attiecībā uz jūsu Jaungada uzrunu, kurā jūs aicinājāt Čehijas Republikas pilsoņus uz Eiropas Parlamenta vēlēšanām ierasties lielā skaitā.

Prezidenta kungs, es novēlu Čehijas Republikai veiksmīgu un rezultatīvu atlikušo laiku Eiropas Savienības prezidentvalsts statusā!

  Václav Klaus, Čehijas Republikas prezidents. – (CS) Vispirms es vēlētos pateikties par šo iespēju uzstāties Eiropas Parlamentā, kas ir viena no galvenajām Eiropas Savienības iestādēm. Lai gan esmu šeit bijis vairākas reizes, man nav bijusi iespēja uzstāties plenārsēdē. Tādēļ es ļoti novērtēju, ka šodien man ir šāda iespēja. ES 27 dalībvalstu ievēlētie pārstāvji, kas pārstāv plašu spektru politisko viedokļu un uzskatu, ir vienreizēja auditorija, līdzīgi kā pati Eiropas Savienība, kas vairāk nekā pusi gadsimta ir pastāvējusi kā vienreizējs un svarīgs revolucionārs eksperiments, mēģinot uzlabot lēmumu pieņemšanu Eiropā, ievērojamu daļu no lēmumu pieņemšanas procesa nododot no atsevišķām valstīm uz Eiropas līmeņa iestādēm.

Šajā vizītē pie jums esmu ieradies no Prāgas, Čehijas Republikas galvaspilsētas, kas ir Čehijas valsts vēsturiskais centrs un nozīmīga vieta, no kuras nāk Eiropas idejas, Eiropas kultūra un Eiropas civilizācija. Esmu šeit ieradies kā Čehijas Republikas pārstāvis; tā ir valsts, kas savos dažādajos statusos vienmēr ir bijusi daļa no Eiropas vēstures, valsts, kurai bieži vien ir bijusi tieša un ievērojama nozīme Eiropas vēstures veidošanā un kura arī turpmāk vēlas uzņemties šo lomu.

Pēdējo reizi Čehijas prezidents jūs uzrunāja šeit pirms deviņiem gadiem. Tas bija mans priekšgājējs prezidents Václav Havel, un tas notika četrus gadus pirms mūsu pievienošanās Eiropas Savienībai. Pirms dažām nedēļām šeit uzstājās arī Čehijas premjerministrs Mirek Topolánek, nu jau kā ES Padomes prezidentvalsts vadītājs. Savā runā viņš koncentrējās uz konkrētiem jautājumiem, ko nosaka Čehijas prezidentūras prioritātes, un problēmām, ar ko saskaras Eiropas Savienības dalībvalstis.

Tas ļauj man runāt ar jums par vispārīgākām tēmām un jautājumiem, kas, no pirmā acu uzmetiena, iespējams, nav tik dramatiski cik pašreizējās ekonomiskās krīzes risinājumi, Krievijas un Ukrainas gāzes konflikts vai situācija Gazas joslā. Tomēr, manuprāt, šie jautājumi ir absolūti nozīmīgi saistībā ar Eiropas integrācijas projekta izstrādi.

Pēc nepilniem trīs mēnešiem Čehijas Republika ar pienācīgu cieņu pieminēs piekto gadadienu kopš pievienošanās Eiropas Savienībai. Šo gadadienu atzīmēs valsts, kas pretēji dažām citām jaunajām dalībvalstīm nejūtas neapmierināta ar nepiepildītām cerībām saistībā ar dalību ES. Tas nav nekas pārsteidzošs un to var racionāli izskaidrot. Mūsu cerības bija reālistiskas. Mēs labi zinājām, ka pievienojamies kopienai, ko veido cilvēki, nevis kāda ideāli izveidotai sistēmai, kurā nav ņemtās vērā īstas cilvēciskas intereses, mērķi, viedokļi un idejas. Interesēm un idejām jābūt pamatā ikvienam solim, kas tiek sperts Eiropas Savienībā, un tā tam vajadzētu būt.

No vienas puses, savu iestāšanos Eiropas Savienībā mēs uzskatījām par apliecinājumu no ārpuses tam, ka mēs salīdzinoši ātri, gandrīz piecpadsmit gadu laikā pēc komunisma sabrukuma, atkal esam kļuvuši par parastu Eiropas valsti. No otras puses, mēs uzskatījām — un joprojām uzskatām — ka izdevība aktīvi piedalīties Eiropas integrācijas procesā ir iespēja izmantot priekšrocības, ko sniedz jau tagad lielā ērā integrēta Eiropa, vienlaikus sekmējot paši savas idejas. Mēs uzņemamies savu daļu atbildības par Eiropas Savienības attīstību, un, sākot pildīt ES Padomes prezidentvalsts pienākumus mēs paturējām to prātā. Es stingri uzskatu, ka mūsu prezidentūras pirmās sešas nedēļas pārliecinoši parādīja mūsu atbildības pilno pieeju.

Šajā forumā visiem tiem no klātesošajiem, kuri to nezināja vai negribēja zināt, es vēlētos arī skaļi un ļoti skaidri atgādināt savu pārliecību, proti, — mums nav bijusi un nav nekāda alternatīva dalībai Eiropas Savienībā, un mūsu valstī nav nevienas atbilstīgas politiskas kustības, kas spētu vai vēlētos iedragāt šo pozīciju. Tādēļ mēs nesen mēs bijām pārsteigti, kad izskanēja vairākkārtīgi un pieaugoši uzbrukumi čehiem, kuru pamatā bija pilnībā nepamatots pieņēmums, ka mēs ceram īstenot citādu integrācijas projektu, kas atšķiras no tā, kam mēs pievienojāmies pirms sešiem gadiem. Taču tas tā nav.

Čehijas Republikas pilsoņi uzskatīja to pašu par sevi saprotamu, ka Eiropas integrācijai ir vajadzīgs un svarīgs uzdevums, ko kopumā viņi saprot šādi — pirmkārt, tas paredz likvidēt šķēršļus, kuri ir lieki un pasliktina situāciju attiecībā uz cilvēku brīvību un labklājību, kavējot personu pārvietošanos, kā arī preču un pakalpojumu apriti un apmaiņu ar idejām, politikas filozofiju, pasaules uzskatiem, kultūras normām un uzvedības modeļiem, un kuri laika gaitā ir izveidojušies Eiropas valstu starpā dažādu iemeslu dēļ, un, otrkārt, kopīgi rūpēties par sabiedrisko īpašumu, kam ir Eiropas nozīme, vai tādiem projektiem, kurus nav iespējams efektīvi īstenot tikai ar divpusējas sadarbības risinājumiem starp divām vai vairākām ES dalībvalstīm.

Centieni īstenot šos divus mērķus — likvidēt šķēršļus un izdarīt racionālu izvēli jautājumos, kas jārisina Eiropas līmenī — nav un nekad nebūs pilnībā pabeigti. Dažādas barjeras un šķēršļi pastāv joprojām, turklāt Briselē pilnīgi noteikti pieņem pārāk daudz lēmumu, nekā tam vajadzētu būt ideālā gadījumā. Pilnīgi noteikti dažādu dalībvalstu iedzīvotāji vēlas, lai šādu lēmumu būtu mazāk. Jūs, dāmas un kungi, arī to noteikti zināt. Tādēļ es vēlētos jums uzdot retorisku jautājumu, proti, vai katru reizi, kad balsojat, jūs esat pārliecināti, ka lemjat par tādu jautājumu, par kuru lēmums jāpieņem Parlamentā, nevis tuvāk pilsoņiem jeb katrā konkrētā dalībvalstī? Saistībā ar šodienas politiski korekto retoriku tika apspriests vēl citas iespējamas sekas, ko varētu radīt Eiropas integrācija, tomēr tās drīzāk ir otršķirīgas un neatbilstīgas. Tās vairāk attiecas uz profesionālu politiķu un ar tiem saistīto personu ambīcijām, nevis dalībvalstu parasto iedzīvotāju interesēm.

Iepriekš es norādīju, ka čehiem mums nav bijusi un nebūs alternatīvas dalībai Eiropas Savienībā, — un es priecājos to atkal uzsvērt un izcelt, — tomēr tā ir tikai puse no tā, ko vēlējos pateikt. Otra puse ir pilnībā loģisks apgalvojums, ka ir virkne iespējamu un likumīgu alternatīvu attiecībā uz Eiropas integrācijas metodēm un veidiem, kā tas noticis pēdējā pusgadsimtā. Vēsturei nav pieliekams punkts. Sūdzēties par to, ka status quo jeb pašreizējā ES institucionālā kārtība ir dogma ārpus jebkuras kritikas, ir kļūdaina rīcība, kas diemžēl turpina izplatīties, lai gan tā ir tiešā pretrunā gan ar racionālo domāšanu, gan Eiropas civilizācijas vairāk nekā divus tūkstošus gadu ilgo vēsturisko attīstību. Pieņēmums, ka „cik vien iespējams tuvāka Eiropa” jeb visplašākā dalībvalstu politiskā integrācija, kāda jebkad bijusi, ir vienīgais iespējamais un pareizais Eiropas Savienības attīstības ceļš, ir līdzīga kļūda, kas jāpieņem a apriori un tādēļ arī, līdzīgā veidā ir ārpus jebkuras kritikas.

Ne status quo, ne plašākas integrācijas postulātu, kas sniedz neapstrīdamus ieguvumus, nevar (un nevajadzētu) uzskatīt par Eiropas demokrātu svētumu. Viņi nespēj pieņemt, ka to izmanto personas, kas sevi uzskata par, citējot slaveno čehu rakstnieku Milan Kundera, Eiropas integrācijas „atslēgu glabātājiem”.

Turklāt ir acīmredzams, ka ES institucionālā kārtība pati par sevi nenozīmē beigas, bet ir līdzeklis, ar kura palīdzību tās tiks sasniegtas. Šīs beigas ir vismaz personīgā brīvība un ekonomikas pasākumi, kas nodrošinās labklājību. Citiem vārdiem runājot, — tirgus ekonomika.

Protams, to vēlas visu dalībvalstu iedzīvotāji, bet 20 gadu laikā kopš komunisma sabrukuma vairākas reizes ir apstiprinājies, ka lielāka šī vēlme un vairāk tas rūp tiem cilvēkiem, kuri ilgu laiku 20. gadsimtā ir piedzīvojuši tirāniju un cietuši no sekām , ko radījusi nefunkcionējoša, centralizēta un valsts pārvaldīta ekonomika. Šie cilvēki diezgan pamatoti ir jutīgāki un labāk pamana pazīmes vai tendences, kas liecina par cita veida beigām, kas nav ne brīvība, ne labklājība. Un pie šiem cilvēkiem pieder arī Čehijas Republikas pilsoņi.

Pašreizējā ES lēmumu pieņemšanas sistēma atšķiras no vēsturiski izmēģinātās un pārbaudītās parlamentārās demokrātijas metodes. Normālā parlamentārā sistēmā ir viena grupa, kas atbalsta valdību, bet otra — kas atbalsta opozīciju. Tomēr, ja vien es nekļūdos, Eiropas Parlamentā tā tas nav. Šeit ir tikai viena alternatīva, bet tie, kas uzdrošinās apsvērt citas alternatīvas, ir Eiropas integrācijas ļaunākie ienaidnieki. Tajā Eiropas daļā, no kurienes nāku es, vēl salīdzinoši nesen mēs dzīvojām tādā politiskā sistēmā, kur netika pieļautas nekādas alternatīvas un attiecīgi nebija parlamentārās opozīcijas. Caur rūgtu pieredzi mēs iemācījāmies, ka tad, ja nav opozīcijas, nav arī brīvības. Un tieši tādēļ politiskajām alternatīvām ir jābūt.

Bet tas nav viss. Attiecības starp dažādu dalībvalstu iedzīvotājiem un ES pārstāvjiem nav normālas attiecības, kādām būtu jābūt starp vēlētājiem un politiķiem, kuri pārstāv savus vēlētājus. Attālums starp ES pilsoņiem un viņu pārstāvjiem ir lielāks, nekā tas ir konkrētā dalībvalstī, un tas neattiecas tikai uz ģeogrāfisko aspektu. Bieži vien tiek izmantotas dažādas atsauces — demokrātijas trūkums, demokrātiskās atbildības zudums, tas, ka lēmumus pieņem nevis ievēlēti, bet iecelti ierēdņi, lēmumu pieņemšanas procesa birokrātijas slogs utt. Ierosinātās izmaiņas attiecībā uz status quo, kas bija iekļautas noraidītājā Eiropas Konstitūcijā vai Lisabonas līgumā, kurš stipri neatšķīrās no Konstitūcijas, tikai vēl vairāk palielinās šo trūkumu.

Tā kā nav tādas Eiropas tautas, Eiropas nācijas, šo trūkumu nevar novērst, stiprinot Eiropas Parlamenta lomu. Tas tikai vēl vairāk padziļinās šo problēmu, un dalībvalstu pilsoņi sajutīsies vēl atsvešinātāki no ES iestādēm. Risinājums nenozīmē mēģināt iedvest jaunu dzīvību pašreizējā Eiropas integrācijas sistēmā vai samazināt dalībvalstu nozīmi jaunas multikulturālas un multinacionālas Eiropas pilsoniskas sabiedrības izveidē. Šie ir mēģinājumi, kas jau iepriekš piedzīvojuši neveiksmi, jo tie neiekļāvās dabiskā vēstures attīstībā.

Baidos, ka mēģinājumi paātrināt un padziļināt integrāciju un pārveidot lēmumu pieņemšanu, kas aizvien vairāk ietekmē dalībvalstu iedzīvotāju dzīves līmeni Eiropas mērogā, var izraisīt tādas sekas, kas apdraud visu pozitīvo, kas Eiropā sasniegts pēdējā pusgadsimta laikā. Tādēļ nenovērtēsim par zemu daudzi dalībvalstu pilsoņu paustās bažas par to, ka lēmumus, kuri skar viņu dzīvi, pieņems kaut kur citur bez viņu iesaistīšanas un ka spēja ietekmēt lēmumu pieņemšanas procesu ir ļoti ierobežota. Līdz šim veiksmīgo ES darbību cita starpā noteicis tas, ka balsošanā vienlīdz vērtīgi bija visu dalībvalstu viedokļi un balsis, tādējādi tās nevarēja neņemt vērā. Es aicinu nepieļaut tādu situāciju, kad dalībvalstu iedzīvotāji dzīvo savu dzīvi, samierinoties, ka ES projekts nav viņu projekts, ka tas neattīstās tā, kā viņi gribētu, un ka viņu pienākums ir tikai samierināties ar to. Mēs ļoti viegli un ļoti ātri atkal varam nonākt tādos dzīves apstākļos, ko parasti uzskatām par pagātnei piederošiem.

Tas ir cieši saistīts arī ar labklājības jautājumu. Atklāti runājot, jāsaka, ka ES pašreizējā ekonomiskā sistēma ietver ierobežojumus attiecībā uz tirgu, turklāt tā pastāvīgi stiprina centrāli kontrolētu ekonomiku. Lai arī vēsture ir pārliecinoši pierādījusi, ka tas nekur neved, mēs atkal ejam pa to pašu ceļu. Attiecībā uz tirgus procesu stihiskumu noteikto ierobežojumu līmenis un ekonomikai piemērojamā politiskā regulējuma līmenis pastāvīgi palielinās. Nesen šādu attīstību vēl vairāk pastiprināja pašreizējās finanšu un ekonomiskās krīzes cēloņu nepareiza interpretācija, noveļot atbildību uz tirgu, nevis atzīstot patiesos cēloņus, kas gluži pretēji bija politiskās manipulācijas tirgū. Un atkal ir jāatceras manas Eiropas daļas vēsturiskā pieredze un mācību stundas, ko mēs apguvām.

Daudzi no jums, protams, zinās 19. gadsimta franču ekonomista Frederic Bastiat vārdu un viņa slaveno Sveču ražotāju lūgumrakstu, kas vēl līdz pat šai dienai ir labi zināms standarta dokuments, kas ilustrē absurdo raksturu saistībā ar politisko iejaukšanos ekonomikā. Eiropas Komisija 2008. gada 14. novembrī apstiprināja īstu lūgumrakstu no sveču ražotājiem, kas nebija tikai F. Bastiat manierē veidota fikcija, un uzlika 66 % nodokli svecēm, kas importētas no Ķīnas. Es nevarēju noticēt, ka 160 gadus veca literārs sacerējums ir kļuvis par īstenību, taču tieši tas arī notika. Šādu pasākumu ieviešanas nenovēršamās sekas plašākā mērogā nozīmēs to, ka Eiropa piedzīvos ekonomisko lejupslīdi, un ekonomiskā izaugsme palēnināsies vai pat apstāsies. Vienīgo risinājumu piedāvā liberalizācija un ierobežojumu atcelšana Eiropas ekonomikā.

To visu es saku tāpēc, ka man rūp demokrātiska un pārticības pilna Eiropas nākotne. Es cenšos jums atgādināt pamatprincipus, kuri gadsimtiem un gadu tūkstošiem ilgi ir bijuši Eiropas civilizācijas pamatā. Tie ir principi, kuri ir mūžīgi un vispārēji piemērojami un kurus tādēļ joprojām jāpiemēro šodienas Eiropas Savienībā. Es stingri uzskatu, ka dažādu dalībvalstu pilsoņi vēlas brīvību, demokrātiju un ekonomikas uzplaukumu.

Skaidrs, ka patlaban vissvarīgākais ir tas, lai mēs pārliecinātos, ka šo jautājumu atklāta apspriešana netiek pielīdzināta uzbrukumam pašai Eiropas integrācijas idejai. Mēs vienmēr esam uzskatījuši, ka tad, ja ir iespējams apspriest šos nopietnos jautājumus, esam uzklausīti, ja ir aizsargātas ikviena tiesības ierosināt alternatīvas vienam pareizajam viedoklim, neatkarīgi no tā, cik lielā mērā mēs tām nepiekrītam, — varam runāt par tieši tādu demokrātiju, kāda mums bija liegta četrus gadu desmitus. Piespiedu kārtā lielāko daļu savas dzīves esam pavadījuši, apliecinot, ka brīva ideju apmaiņa ir galvenais priekšnosacījums veselīgai demokrātijai, mēs ticam, ka šis priekšnosacījums tiks cienīts un ievērots arī turpmāk. Tā ir iespēja un neaizstājama izdevība, kas ļaus mums veidot brīvāku, demokrātiskāku un pārticīgāku Eiropas Savienību.

  Priekšsēdētājs. − Dāmas un kungi, prezidenta kungs, tā bija jūsu vēlme uzrunāt Eiropas Parlamentu. Mēs ar prieku ļāvām jums piepildīt šo vēlmi. Tomēr jūs, prezidenta kungs, kādā no iepriekšējiem Parlamenta sastāviem pilnīgi noteikti nevarētu uzstāties ar šādu runu.

(Aplausi)

Paldies Dievam, mēs dzīvojam tādā Eiropas demokrātijā, kurā mēs visi drīkstam izteikt savu viedokli.

(Aplausi un troksnis)

Dāmas un kungi, mēs esam viena Eiropas ģimene, un, kā jau ģimenē, arī pie mums pastāv viedokļu atšķirība. Prezidenta kungs, es piekrītu jums, kad teicāt — es tikai vēlos pateikt pāris komentārus, tomēr man tas ir jāpasaka — mēs esam cilvēku kopiena. Cilvēku kopiena raksturīgs tas, ka tai ir priekšrocības, stiprās puses, trūkumi un vājās puses. Mums visiem kopā jāstiprina šīs stiprās puses un jānovērš vājās puses. Esmu ar jums vienisprātis arī attiecībā uz to, ka mums ir jāpajautā, vai katru lēmumu, ko pieņemam, varbūt nevaram pieņemt citur. Tā tas ir, tomēr arī mūs valstu galvaspilsētas arī varētu pajautāt, vai daudzi lēmumi nebūtu jāpieņem mūsu pilsētās un pašvaldībās, nevis valsts līmenī.

(Aplausi)

Ļaujiet man vēl pateikt vienu beidzamo komentāru, kas attiecas uz Parlamenta izpratni par savu būtību — mēs pateicamies jums, ka atzināt, ka Eiropas Parlaments ir svarīga iestāde. Ja mēs nebūtu tik ietekmīgi, patlaban mēs nedarbotos kā likumdevējs 75 % gadījumu un kā viens no likumdevējiem 100 % gadījumos attiecībā uz Lisabonas līgumu, un tādā gadījumā lēmumus faktiski pieņemtu birokrātiskā veidā. Tomēr tagad šos lēmumus pieņem Eiropas Parlaments.

(Ilgstoši aplausi)

Paldies jums, prezidenta kungs, par šo apmeklējumu! Tā ilustrēja viedokļu dažādību Eiropā un mūsu Eiropas demokrātiju, bet demokrātijā galu galā svarīgs ir vairākums. Es vēlētos mudināt visus arī turpmāk kopīgi iestāties par šo demokrātiju, par Eiropu, vienotību un mieru!

(Ovācijas, deputāti pieceļas)

SĒDI VADA: D. WALLIS
Priekšsēdētāja vietniece

  Hans-Peter Martin (NI). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, pēdējo reizi, kad šeit valsts vai valdības vadītāja vizīte slaikā šādā veidā tika pausts viedokli, Parlamenta priekšsēdētājs iejaucās ļoti stingri. Toreiz tas attiecās uz jautājumu, kas skāra viņu pašu personīgi, proti, jautājumu par Lisabonas līgumu. Šodien, kad prezidents, kurš ir suverēni ievēlēts valsts prezidents, uzstājās, bet viņu pārtrauc un nolamā sociāldemokrāti, priekšsēdētājs neko nedara. Vai jūs zināt, kas tas ir? Tā nav demokrātija, tas ir despotisms. Es pieprasu veikt atbilstīgus pasākumus.

  Avril Doyle (PPE-DE). – Priekšsēdētājas kundze, manuprāt, tādējādi nopietni tiek pazemots Parlamenta, un patiešām arī Čehijas prezidentūras gods, ja prezidenta V. Klaus oficiālo vizīti šādi traucē, ļaujot izmantot izdevību un izplatīt materiālus, lai ietekmētu Lisabonas līguma ratifikācijas rezultātu. Ja tas ir pieļaujams — un es jums lūgšu šajā saistībā sniegt lēmumu — loģisks secinājums būtu pieņemt mērus, lai pārtrauktu šo haosu mūsu gaiteņos, kuros katrā pusē ir aizvien lielāks skaits to deputātu, kuri, konkurējot viens ar otru, agresīvi pārliecina par savu viedokļu pareizību. Lūdzu, nodrošiniet, lai Prezidijs to vairs nepieļautu!

(Dažāda reakcija)

  Martin Schulz (PSE). - (DE) Priekšsēdētājas kundze, liels paldies! Es iesaku jums paklausīties, kas man ir sakāms, pirms jūs sākat savu klaigāšanu.

Tikko runāja godājamais deputāts, kurš bieži vien atceras, ka lietas notikušas pavisam citādi. Es vēlētos atgādināt jums, lūk, ko — kad premjerministrs J. Sócrates vēlējās šeit runāt par Eiropas pamattiesību hartas parakstīšanu, viņš to nevarēja izdarīt, jo viņu apklusināja klaigāšana. Prezidents V. Klaus varēja uzstāties netraucēts. Tā ir atšķirība starp mums un viņiem. Liels paldies!

(Aplausi)

  Priekšsēdētāja. − Tagad mēs turpinām balsošanu.

- Pirms balsojuma:

  Ari Vatanen, referents. − Priekšsēdētājas kundze, es atvainojos, ka tērēju laiku, kas paredzēts mums visiem, un aizkavēju pusdienas, bet to es daru tikai vienreiz desmit gadu laikā, tāpēc varbūt jūs man to atļausiet. Patiesībā es esmu tāds pats kā viens Somijas parlamenta deputāts, kurš visu Somijas parlamentā pavadīto gadu laikā saņēmās uzstāties tikai vienu reizi un pateica: „Vai jūs varētu aizvērt logu?”

Es vēlētos pateikt pāris vārdus saistībā ar šiem trim ziņojumiem, kuri visi iekļauti vienā paketē, kurā ietverti K. von Wogau un J. Saryusz-Wolski ziņojumi. Patlaban mēs meklējam finanšu krīzes risinājumus. To radījām mēs paši, turklāt mēs apgalvojam, ka šai krīzei nevajadzētu atkārtoties, bet — kā ar Eiropas Savienības raison d’être, lai novērstu karus un cilvēciskas krīzes? Arī tās nedrīkst atkārtoties, un tās neuzgāžas mums virsū kā Parlamenta ēkas jumts Strasbūrā. Tām nevajadzētu atkāroties, bet tikai ar nosacījumu, ka mēs sadarbojamies.

Atgādinu jums, ka miers nav šīs Parlamenta puses monopols. Miers pieder visiem. Miera stiprināšana ir mūsu kopējs pienākums. Tas mazliet līdzinās mīlestībai. Tā ir beznosacījuma. Šajā dzīvē mums jābūt ideālistiem. Mums jālūkojas tālu uz priekšu, tāpat kā tad, kad skrienam pa mežu. Jūs neskatāties sev uz kājām, kad skrienat pa mežu. Jūs skatāties uz priekšu un tad, zinot, uz kurieni skrienat, automātiski liekat kāju pareizajā vietā. Tā mums jārīkojas arī tagad. Mums jābūt ārprātīgi godīgiem un jāatceras, kāpēc ES tika izveidota — lai sekmētu mieru.

Vienīgais, ko tagad vēlos pateikt, — ja mums jāievēro J. Monnet un citu mūsu priekšteču mantojums, mums visiem jāiestājas vienā partijā, kas izveidota, lai sekmētu mieru, un saucas „Jā, es varu” partija. Tikai tad vēsture mums ļaus klausīties ilgstošas ovācijas. Un — logs ir vaļā!

– Pirms balsojuma par 29. punktu:

  Ari Vatanen, referents. − Priekšsēdētājas kundze, es atvainojos par Parlamenta laika tērēšanu. Es vienkārši vēlos no 29. punkta svītrot šādu teikumu, kas attiecas uz ES operāciju štābu: „uzsver, ka priekšlikums par ES operāciju štāba izveidi atrisina šo problēmu;”.

(Mutisko grozījumu pieņēma.)

– Pirms balsojuma par 43. punktu:

  Vytautas Landsbergis, PPE-DE grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze, man ir divi mutiski grozījumi attiecībā uz šo punktu. Pirmais paredz formulējumu „cilvēktiesībām un tiesiskumu” pārnest uz attiecīgā punkta sākumu, nevis atstāt beigās. Lūdzu, atbalstiet šo nostāju, kas eiropeiskāka!

Otrs mutiskais grozījums attiecas uz šī punkta otru daļu, kas runā par Krieviju kā demokrātisku valstu nenoteiktā nākotnē. Tā kā ir ļoti suverēna izpratne par demokrātijas nozīmi, būtu labāk papildināt šo punktu. Tādēļ ar savu mutisko grozījumu es vēlētos pēc vārda „demokrātisku valsti” papildināt šo punktu ar šādu formulējumu: „un atteiktos no militāra iebrukuma kā politiska līdzekļa attiecībā uz tās kaimiņiem”.

Tā kā mēs nevaram atbalstīt šādu politiku, lūdzu, atbalstiet šo grozījumu!

(Mutisko grozījumu pieņēma.)

– Pirms balsojuma:

  Thijs Berman, referents. − Priekšsēdētājas kundze, saskaņā ar Reglamenta 168. panta 2. punktu es vēlētos šo ziņojumu nodot atpakaļ komitejai. Gan šis demokrātiski ievēlētais Parlaments, gan Eiropas Komisija atzīst vajadzību īstenot vienkāršāku sadarbību starp ES un jaunattīstības valstīm, pasākumus, kas strikti neuzsver nabadzības mazināšanu, piemēram, apmaiņas programmas starp mūsu un viņu universitātēm.

Attīstībai paredzētais budžets nav domāts šāda veida sadarbībai, tomēr dažas dalībvalstis uzstāj uz juridiska pamata izmantošanu, kas liks mums finansēt šos pasākumus no attīstības budžeta, lai gan, izstrādājot šo ziņojumu, tieši no tā mēs vēlamies izvairīties.

Mēs nepanācām vienošanos. Ja pieņemtu grozījumu Nr. 1, tad šis ziņojums kļūtu nesakarīgs un nonāktu pretrunā ar pasaules nabadzīgāko cilvēku interesēm. Tādēļ es uzskatu, ka mums šis ziņojums jānodod atpakaļ Attīstības komitejai, lai vienotos par tādu juridisko pamatu, ko atbalsta Parlamenta vairākums.

  Michael Gahler (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, interpretācija patiešām ir atšķirīga. Attīstības komitejas juridiskā interpretācija ir pretēja Ārlietu komitejas, Juridiskā komitejas un Iekšējā tirgus komitejas interpretācijai, turklāt tā ir pretēja Parlamenta juridisko dienestu juridiskajai interpretācijai, Eiropas Kopienu Tiesas praksei, kā arī Padomes un Komisijas viedoklim, un tādēļ mēs, pārstāvot vairākumu, uzstājam, ka jāizmanto tas juridiskais pamats, ko nosaka šis grozījums.

Tādēļ es pieprasu atsaukt noteikumu par nodošanu atpakaļ komitejai. Attiecībā uz šī ziņojuma būtību viedokļu atšķirību nav. Mēs piekrītam attiecībā uz tā būtību; viedoklis atšķiras tikai par juridisko interpretāciju un nodošanu atpakaļ komitejai nemainīs šīs atšķirības.

  Ana Maria Gomes (PSE). - Priekšsēdētājas kundze, es vēlētos atbalstīt referentu. Pēc vakardienas debatēm, ņemot vērā arī Komisijas ieguldījumu, es patiešām piekrītu, ka mums vajadzīgas plašākas apspriedes un ka mums jāatrod atbilstīgs juridiskais pamats tām darbībām, kuras nav saistītas tikai ar oficiālo attīstības palīdzību (OAP) — bet ir ļoti svarīgas attīstības sadarbībai ar jaunattīstības valstīm — un kuras tādējādi neatbilst citiem instrumentiem, kas attiecas uz sadarbību ar industrializētām valstīm, vai pašreizējo instrumentu sadarbībai attīstības jomā.

Ļoti svarīgi ir arī iesaldēt naudu, kas paredzēta instrumentam sadarbībai attīstības jomā atbilstīgi OAP kritērijiem, tādēļ es atbalstu mūsu kolēģi T. Berman un viņa prasību piešķirt vairāk laika šī jautājuma apsvēršanai.

(Parlaments šo pieprasījumu apstiprināja.)

(Balsojumu mutiskie skaidrojumi)

- Rezolūcijas priekšlikums (B6-0100/2009): Eiropas Savienības loma Tuvajos Austrumos

  David Sumberg (PPE-DE). - Priekšsēdētājas kundze, es vēlos paskaidrot, ka es biju viens no tikai pieciem EP deputātiem, kuri nobalsoja pret šo rezolūciju. Šādi es rīkojos ne tāpēc, ka nevēlos, lai finanšu atbalsts tiek piešķirts tiem, kuri ir traģiski cietuša šajā krīzē, un tāpēc viņiem piešķirta palīdzība — tas ir pilnīgi pareizi, bet vienkārši tāpēc, ka šī rezolūcija, tāpat kā citas rezolūcijas par Tuvajiem Austrumiem, ir nepilnīga. Tā ir nepilnīga, jo tā, analizējot situāciju, neatdala taisnību no netaisnības, un tādēļ šī rezolūciju nevar un nedrīkst pieņemt.

Jautājumā par Gazas joslu mēs esam tur, kur esam, un tas ir dēļ Hamas grupējuma, kurš ir nometis bumbas un raidījis raķetes uz suverēnu valsti, kurai — tāpat kā visām suverēnām valstīm — ir tiesības reaģēt un aizsargāt savu tautu. Kamēr Parlamenta rezolūcijās nebūs ieviesta skaidrība attiecībā uz to, kam jāuzņemas atbildība par šo krīzi, tikmēr šīs rezolūcijas nevar stāties spēkā. Ir pienācis laiks, lai Parlaments pateiktu Hamas grupējumam, lai tas „atzīst Izraēlas Valsti, risina saruna par to, pārtrauc antisemītisko viedokļu paušanu, un tad mēs varam uzsākt miera nostiprināšanas procesu”.

- Ziņojums: Glenys Kinnock (A6-0039/2009)

  Ewa Tomaszewska (UEN). – (PL) Priekšsēdētājas kundze, ir svarīgi, lai pieaugušie uzņemtos lielāku atbildību par apstākļiem, ar ko saskaras viņu bērni, un iespējām, kas viņiem tiek piedāvātas dzīvē. Es, piemēram, domāju par bruņotajiem konfliktiem, kuros ir iesaistīti bērni, kur viņi bieži vien tiek iesaukti piespiedu kārtā, pret savu gribu, kur viņiem jāsaskaras ar nāves briesmām un badu un kur viņiem trūkst medicīniskā aprūpe. Tomēr es nobalsoju pret šo ziņojumu, jo tas atbalsta abortus. Jo īpaši pretdabiski šķiet darboties bērnu interesēs, patiesībā sekmējot iniciatīvas, kas noliedz šo bērnu pamattiesības uz dzīvību.

  Syed Kamall (PPE-DE). – Priekšsēdētājas kundze, ievērojama filozofe Whitney Houston reiz teica: „Es ticu, ka bērni ir mūsu nākotne. Māciet viņus kārtīgi un ļaujiet iet savu ceļu! Parādiet viņiem visu skaisto, kas mīt viņos!”

Attiecībā uz šo ziņojumu ir interesanti atklāt, ka pirmo reizi mēs daudzējādā ziņā aplūkojam jautājumus par savas nākotnes attīstības priekšnoteikumiem. Jo īpaši mēs aplūkojam jautājumu par bērna attīstību un izglītību, turklāt tas attiecas ne tikai uz meiteņu izglītību — ja jūs mācāt sievieti, jūs mācāt visu ģimeni —, bet arī pamatizglītību.

Mūsu domāšanā par pamatizglītību ir viens vienkāršs trūkums — mēs vienmēr, šķiet, domājam, ka risinājumu sniegs valsts. Es mudinu visus Parlamenta kolēģus paskatīties uz risinājumiem, ko piedāvājusi Ņūkāslas universitātes E. G. West centrs, kas piedāvā privātizglītību trūcīgajiem. Gadījumos, kad valsts nav spējusi nodrošināt izglītību trūcīgiem bērniem, vecāki ir apvienojušies un savākuši finansējumu privātai izglītībai, un tādējādi spēj arī atbalstīt nestrādājošos trūcīgos iedzīvotājus. Es mudinātu ikvienu palūkoties plašāk, tālāk par valsts piedāvātajiem risinājumiem, lai palīdzētu trūcīgākajiem mūsu sabiedrībā.

  Kathy Sinnott (IND/DEM). - Priekšsēdētājas kundze, ar smagu sirdi es nobalsoju pret G. Kinnock ziņojumu, jo ziņojumā aplūkotās problēmas ir ļoti nopietnas. Traģēdijas notiek visā pasaulē, bet viņas ziņojuma pamatā ir izmantota ANO Bērna tiesību konvencija, un mēs virzāmies tālāk, mēs darām aizvien vairāk un vairāk, pamatojoties uz šo konvenciju, kurā ir ļoti daudz trūkumu.

Šī saruna vienmēr ir bijusi kompromiss, tajā vienmēr bijuši dažādi viedokļi. No vienas puses, tajā ir daudz labu lietu, bet, no otras puses, tajā ir pilnīgi nepiemērotas daļas. Konvencija tika izstrādāta 1989. gadā, laikā, kad mēs vēl nezinājām par „plēsoņām”. Piemēram, tajā laikā bija tiesības plašsaziņas līdzekļiem visos saziņas veidos piekļūt bērniem un otrādi.

Tādējādi šī ziņojuma pamatā ir izmantota konvencija ar daudziem trūkumiem, kas par vienīgo bērnu interešu arbitru atzīst valsti, nostādot to pret ģimeni, kur vecāki ir audzinātāji un aizbildņi, bet ne tiesību noteicēji. Tāpēc man bija jābalso pret to. Turklāt tas ietver punktu par abortiem, bet tiem nav vietas bērnu tiesībās.

  Daniel Hannan (NI). – Priekšsēdētājas kundze, es uzskatu, ka mūsu vēlētāji būtu ieinteresēti uzzināt, cik tālu mēs esam pavirzījušies šajās jomās. Īrijas referenduma sagatavošanas laikā, un jo īpaši pēc tā, mūs informēja par to, ka Eiropas Savienība nav īpaši pavirzījusies uz priekšu kopējās ārpolitikas jomā un ka tā noteikti neiejaucas attiecībā uz noteikumiem par abortiem, un tomēr tagad šie abi jautājumi ir iekļauti vienā ziņojumā. Par spīti saviem solījumiem attiecībā uz cilvēku uzklausīšanu un mūsu politikas pielāgošanu viņu vajadzībām, mēs neko neesam mainījuši savā darbībā.

To ļoti skaidri ilustrēja šorīt sniegtā Čehijas Republikas prezidenta uzruna. Viņa runa kaut kādā ziņā bija triviāla. Ļoti banāls un neapstrīdams bija izteikums par to, ka valdības ir labākas, ja tajās ir opozīcija un ka mums ir jāciena citi viedokļi. Kāda bija Parlamenta reakcija, kad viņš norādīja, ka mums ir jāciena citi viedokļi? PSE un PPE-DE grupu pārstāvji pagriezās un izgāja ārā. Viņi ne tikai ne tikai neatbildēs uz alternatīviem viedokļiem, bet pat neuzklausīs tos. Vai varat sniegt vienkāršāku piemēru, kas raksturo Parlamenta attieksmi pret savu elektorātu? Ja uzskatāt, ka es kļūdos, pierādiet to — noorganizējiet sevis apsolītos referendumus, nododiet Lisabonas līgumu sabiedrībai! Pactio Olisipiensis censenda est!

- Ziņojums: Jean Louis Cottigny (A6-0023/2009)

  Ewa Tomaszewska (UEN). – (PL) Priekšsēdētājas kundze, Direktīvas 2002/14/EK transponēšana, kas attiecas uz Eiropas uzņēmumu padomēm un darbinieku uzklausīšanu, ir īpaši svarīga krīzes laikā, kad ir jānodrošina, ka pārvaldība tiek cieši saskaņota ar sociālo atbildību un gadījumā, ja nav iespējams saglabāt darbavietas, darbiniekiem ir jānodrošina apmācība un viegla pāreja uz jaunajām darbavietām. Pamatdirektīva jāīsteno dalībvalstīs, un tas jādara abām iesaistītajām pusēm. Tādēļ es nobalsoju par J. L. Cottigny ziņojumu.

- Ziņojums: Patrizia Toia (A6-0015/2009)

  Czesław Adam Siekierski (PPE-DE). – (PL) Priekšsēdētājas kundze, sociālai ekonomikai ir būtiska nozīme vietējā un reģionālā attīstībā. Kā noteikts Lisabonas stratēģijā, tā ir neatņemama daļa nodarbinātības politikā. Statistika ir parādījusi, ka tā ir ietekmīga ekonomikas nozare, kas rada jaunas darbavietas Eiropas Savienībā, nodrošinot darbu 11 miljoniem cilvēku, kas ir gandrīz 7 % no visa darbaspēka. Ir vērts uzsvērt arī sociālās ekonomikas nozīmi lauku reģionos, kur tā sekmē ekonomisko attīstību, atjaunojot rūpniecības lejupslīdes reģionus, izveidojot un sekmējot jaunu darbavietu izveidi.

Tādējādi mēs varam redzēt, ka sociālā ekonomika ir kļuvusi par nepieciešamu nosacījumu, lai nodrošinātu stabilu un ilgtspējīgu ekonomisko izaugsmi, pateicoties tās svarīgajai nozīmei saistībā ar jaunu sociālo problēmu risināšanu. Tās nozīme ir pieaugusi arī tradicionālajās nozarēs, piemēram, tirdzniecībā, lauksaimniecībā un rūpniecībā. Tādēļ ir būtiski sociālo ekonomiku iekļaut visās stratēģijās, kuru mērķis ir sekmēt rūpniecisko un sociāli ekonomisko attīstību.

  Ewa Tomaszewska (UEN). – (PL) Priekšsēdētājas kundze, ne tikai krīze ir bijis iemesls tam, ka tagad jānosaka tirgus daļa asociācijām, fondiem, kooperatīviem un visa sociālā ekonomika, kura ietver iedzīvotājus kā iesaistītās personas un kurā ir gan sociālā, gan izmērāma ekonomiskā dimensija attiecībā uz ieguldījumu IKP palielināšanā. Tomēr tagad jo īpaši katrai jaunai darbavietai, katram jaunam uzlabojumam sociālo pakalpojumu kvalitātē ir īpaša vērtība. Es atbalstu šo ziņojumu un ceru, ka Eiropas Komisija izmantos jaunu pieeju, kas ietver organizatorisko un finanšu atbalstu sociālai ekonomikai, kas paredz, piemēram, administratīvu procedūru vienkāršošanu saistībā ar ES līdzekļu apgūšanu. Tādēļ es nobalsoju par šo ziņojumu.

  Syed Kamall (PPE-DE). – Priekšsēdētājas kundze, rūpīgi izlasot šo ziņojumu, es nonācu pie sociālās ekonomikas definīcijas un man bija interesanti to izlasīt. Tajā ir divas lietas, kas mani pārsteidza — pirmkārt, tā ir sociālo mērķu prioritāte pār kapitālu un, otrkārt, — solidaritātes un atbildības principi. Turklāt tajā minēta uzņēmuma biedru veikta demokrātiska kontrole. Savukārt nav pieminēts brīvprātības princips un brīva apmaiņa starp pircēju un pārdevēju, lai gūtu ādu peļņu, ko iespējams pēc tam atkārtoti ieguldīt jaunu darbavietu izveidē. Kas gan var būt vairāk sociāls par tādas peļņas gūšanu, ko pēc tam paredzēts atkārtoti ieguldīt jaunu darbavietu izveidē sabiedrības labā?

Ja mēs sākam pievērst uzmanību tā sauktajām sociālajām vajadzībām, nevis vajadzībai gūt peļņu un vajadzībai nodrošināt jaunu darbavietu izveidi un vairot bagātību visā ekonomikā, mēs nokļūsim slazdā, par ko slavenais Austrijas ekonomists F. Hayek un Ayn Rand brīdināja pagājušā gadsimta sākumā, norādot, ka, aizmirstot par peļņu, mēs riskējam nokļūt verdzībā. Tādēļ es nobalsoju pret šo ziņojumu.

- Ziņojums: Evangelia Tzmpazi (A6-0034/2009)

  Avril Doyle (PPE-DE). – Priekšsēdētājas kundze, es priecājos, ka mēs turpinām nopietni pievērsties jautājumam par garīgo veselību, Parlamentā piešķirot tam zināmu prioritāti. Šis jautājums kā viens no pirmajiem arī turpmāk jāiekļauj ES veselības politikas darba kārtībā, jo viena ceturtdaļa cilvēku vismaz vienreiz mūžā ir saskārusies ar garīgās veselības problēmām, un līdz 2020. gadam tā būs visizplatītākā slimība jaunattīstības valstīs.

Tomēr man žēl, bet dalībvalstis, arī manā valstī, mums ir tikai teorija, jo mēs vienkārši pļāpājam. Mūsu garīgās veselības politika ir izklāstīta dokumentā „Redzējums par izmaiņām”, un daudzi no aicinājumiem, kas pausti referenta ziņojumā, ir ietverti mūsu valsts politikā un patiešām iekļauti arī mūsu tiesību aktos.

Tomēr mani māc bažas, ka garīgās veselības pakalpojumi, kuri tiek sniegti, raujoties melnās miesās, arī turpmāk būs pilnībā neatbilstīgs izvirzītajiem mērķiem. Starp teoriju un ziņojumiem ir milzīgas atšķirības, un mēs — jo īpaši manā valstī — vienmēr rīcības plānu esam atdalījuši no darbības. Baidos, ka garīgās veselības pakalpojumi un to sniegšana cilvēkiem, kam tie ir vajadzīgi, joprojām ir "Pelnrušķītes” joma lielākajā daļā garīgās veselības politikā visās ES dalībvalstīs. Šī situācija ir jāmaina.

  Neena Gill (PSE). – Priekšsēdētājas kundze, viena ceturtdaļa cilvēku vismaz vienreiz mūžā ir saskārusies ar garīgās veselības problēmām. Astoņi no desmit galvenajiem invaliditātes iemesliem ir saistīti ar garīgi veselību, un garīgās veselības problēmas ļoti ietekmē tos, kurus tās neskar nav tiešā veidā. Tādēļ mums steidzami jāatjaunina garīgās veselības tiesību akti, kas var pienācīgi palielināt informētību par labu garīgo veselību.

Savā vēlēšanu apgabalā, Rietummidlendā, es mēģinu pateikt, ka visām vietām — plašsaziņas līdzekļiem, internetam, skolām un darbavietām — ir būtiska nozīme sabiedrības informēšanā.

Tomēr mums jāveic vairāk pētījumu par garīgo veselību un saikni starp garīgām un fiziskām veselības problēmām, kā arī jāizskaidro, kādas ir iespējas finansēt garīgās veselības iniciatīvas no Eiropas Sociālā fonda un Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļiem. Turklāt tas jādara steidzīgi!

Arī darba devējiem jāpopularizē veselīga darba atmosfēra, pievēršot uzmanību ar darbu saistītam stresam, garīgo traucējumu cēloņiem darbavietā un cīņai ar šiem cēloņiem. Tādēļ es ar prieku atbalstīju par šo ziņojumu.

  Ewa Tomaszewska (UEN). – (PL) Priekšsēdētājas kundze, 90 % pašnāvību izraisa garīgās veselības problēmas. To cilvēku skaits, kas saslimuši ar depresiju vai citām ar civilizāciju saistītām slimībām, ko rada stress un dzīves temps, ievērojami pieaug. ES iedzīvotāju novecošanās ir saistīta ar biežāku tādu saslimšanu sastopamību, kas saistītas ar vecumu. Centieni novērst un diagnosticēt garīgās veselības problēmas, cīnīties pret izstumtību un stigmatizāciju un nodrošināt atbalstu slimniekiem un viņu ģimenēm, ir būtiski soļi virzībā uz mūsu sabiedrības veselības aizsardzību. Tādēļ es no visas sirds atbalstu E. Tzampazi ziņojumu.

  Kathy Sinnott (IND/DEM). – Priekšsēdētājas kundze, es nobalsoju par šo ziņojumu, tomēr, man šķiet, ka šeit — komitejā — ir palaista garām viena iespēja, proti, elektrošoka iespēja, kas reizi par visām reizēm paredz iekļaut aizliegumu izmantot vismokošākās ārstniecības metodes, ko joprojām izmanto daudzās Eiropas valstīs.

Vēl man ir nopietni jautājumi par aizvien izplatītāko praksi, kurai atbilstīgi tiek novērtēta visu mazu bērnu garīgā veselība un atbilstīgi piemērota ārstēšana ar zālēm. Lai gan šajā ziņojumā diemžēl šis jautājums nav apskatīts tik plaši, tajā ir nejauša atsauce uz bērnu veselības stāvokļa novērtēšanu. Daudzi bērni, ja jūs viņus vērtējat kā bērnus, nešķitīs normāli, un tomēr viņu attīstība ir pilnīgi normāla. Galvenais jautājums, kas mums sev jāuzdod saistībā ar aizvien lielākajām garīgās veselības problēmām, ir šāds — kāpēc situācija pasliktinās, jo īpaši attiecībā uz pašnāvībām? Vai mēs liedzam cilvēkiem pastāvēt tādā veidā, kas ļauj viņiem attīstīties un dzīvot normālu, veselīgu dzīvi? Ja garīgā veselība pasliktinās, mums nopietni jāapdomā, kādu sabiedrību mēs veidojam.

- Rezolūcijas priekšlikums B6-0097/2009: Iespējamā CIP veiktā Eiropas valstu izmantošana, lai pārvadātu un nelikumīgi turētu apcietinājumā gūstekņus

  Leopold Józef Rutowicz (UEN). – (PL) Priekšsēdētājas kundze, es iebilstu pret šo rezolūciju un es nobalsoju pret tās pieņemšanu šādu iemeslu dēļ:

1) patlaban ir krīze un ES, kā arī citas institūcijas, saskaras ar nopietnām problēmām, kam jāpievērš uzmanība;

2) iespējamo lidojumu izmeklēšanas izmaksas, ko sedza ES, sasniedza vairākus miljonus eiro, un atklājās gadījumi, kuros iesaistīti tie, kas necilvēcīgi slepkavo, un iepriekš noslepkavojuši, nevainīgus cilvēkus, arī ES pilsoņus, bet mūsu pienākums ir aizsargāt savus pilsoņus un sniegt palīdzību terorisma upuriem.

Ārkārtīgi emocionālai attieksmei pret šiem lidojumiem, acīmredzamai vēl viena dārga politiska skandāla sarīkošanai nav pievienotās vērtības, turklāt izmaksas jāsedz Eiropas nodokļu maksātājiem. Viņi apgalvo, ka mācību stundām ir sava cena, un mēs to esam samaksājuši. Tādēļ, turpmāk risinot līdzīgas problēmas, mums jāpatur tas prātā.

- Ziņojums: Miguélez Ramos (A6-0016/2009)

  Avril Doyle (PPE-DE). – Priekšsēdētājas kundze, es ļoti atzinīgi vērtēju — un arī iepriekš patiešām atbalstīju — R. Miguélez Ramos ziņojumu par lietišķiem pētījumiem kopējās zivsaimniecības politikas jomā.

Ziņojumā aicināts kvalitatīvāk un vairāk izmantot lietišķos pētījumus. Jautājums par mūsu zivju krājumu saglabāšanu un apsaimniekošanu ir ļoti svarīgs, turklāt tajā ir grūti panākt līdzsvaru un novērtēt par labu esam. Mums saistībā ar šo uzdevumu var palīdzēt vienīgi modernāko zinātnes sasniegumu izmantošana.

Tomēr, lai arī es atzinīgi novērtēju šo ziņojumu, es tikpat lielā mērā vēlos brīdināt, ka šajos spiedīgajos ekonomiskajos apstākļos mums jāuzmana, vai nedublējas pasākumi un jāizvairās no tā. Tā jārīkojas, lai nodrošinātu, ka Kopienas līmenī mēs neveicam tādus pasākumus, kurus vislabāk būtu atstāt dalībvalstu kompetencē.

  Syed Kamall (PPE-DE). – Priekšsēdētājas kundze, ja aplūkojam jautājumu par lietišķiem pētījumiem, es vēlētos noskaidrot, vai mēs pievēršamies kopējās zivsaimniecības politikas trūkumiem. Neaizmirsīsim, ka vairāk nekā 40 gadus mums bija tāda kopējā zivsaimniecības politika, kas paredzēja pastāvīgu Eiropas komerciālo zveju, bet tai neizdevās nodrošināt ne vides ilgtspējību, ne zivsaimniecības nozares attīstību.

Šis jautājums mums jāskata arī pretstatā valstu (piemēram, Jaunzēlandes) pieejai, kuras pamatā ir īpašumtiesības, kad valdība atzina, ka, radot cilvēkos ieinteresētību saglabāt resursus, šie cilvēki cīnīsies, lai šos resursus aizsargātu. Mēs varam palūkoties arī uz Islandi, kur tiek izmantota veiksmīga uz tirgu orientēta pieeja ar atsevišķām tirdzniecībā izmantojamām kvotām.

Protams, mēs varam izmantot jaunās tehnoloģijas un jauno pētniecību, kas vien ir pieejama visā pasaulē, bet ja mēs nemainīsim savu sistēmu, par spīti visiem jauninājumiem, valdības precīzi pasaka katram zvejniekam, cik viņam ir atļauts nozvejot, tad visi lietišķie pētījumi būs veltīga laika izšķiešana. Ir pienācis laiks kopējās zivsaimniecības politikā atteikties no visa liekā.

- Ziņojums: I. van den Burg (A6-0047/2009)

  Neena Gill (PSE). – Priekšsēdētājas kundze, pašreizējā sarežģītajā ekonomiskajā klimatā šis ziņojums ievieš sava veida vienotu domāšanu, kas tik ļoti ir nepieciešama. PVN samazinājumi palīdzēs lielākajai daļai cilvēku, kam šī palīdzība vajadzīga visvairāk, proti, cilvēkiem ar mazākiem ienākumiem. Uzskatu, ka šis ziņojums attiecas arī uz jaunu darbavietu izveidi, un tāpēc es to atbalstu. Tas paredz nodrošināt to, ka darbavietas nepazūd ēnu ekonomikā. Ceru, ka to izdosies ātri īstenot, jo īpaši manā reģionā — Rietummidlendā.

Jāuzsver arī tas, ka mums jāļauj dalībvalstīm samazināt PVN likmes atsevišķās pozīcijās, lai apkarotu klimata pārmaiņas. Mudinot cilvēkus iepirkties videi nekaitīgā veidā, tiek izmantots tieši tāds tirgus instruments, kas sniegs vislielākos ieguvumus. PVN samazinājumus visā pasaulē izmanto, lai mudinātu cilvēkus iegādāties energoefektīvus un videi nekaitīgus ledusskapjus, saldētavas un citas preces, kas nepatērē daudz enerģijas, un lētākas cenas šīm precēm palīdzēs trūcīgākajai sabiedrības daļai.

Manas valsts, proti, Apvienotās Karalistes, valdība ir uzņēmusies vadošo lomu, līdz 2010. gadam paredzot samazināt PVN līdz 2,5 %, un es ceru, ka citas dalībvalstis arī sekos šim paraugam.

  Astrid Lulling (PPE-DE). – (FR) Priekšsēdētājas kundze, vienīgās cīņas, kur mēs noteikti zaudēsim, ir tās, kurās mēs neiesaistāmies.

Atkārtoti iesniedzot savus grozījumus, kas paredz nodrošināt godīgāku PVN likmes piemērošanu — jo īpaši attiecībā uz bērnu apģērbu jaunajās dalībvalstīs, lai šajā jomā vecajās un jaunajās dalībvalstīs ieviestu vienlīdzīgus nosacījumus — mēs vēlējāmies nosūtīt pārliecinošu vēstījumu Komisijai un Padomei.

Visādā ziņā mums tas izdevās, tomēr ir viens izņēmums. Mūsu grozījums, kas paredzēja restorānu pakalpojumos novērst birokrātijas slogu, ko nosaka divu dažādu PVN likmju piemērošana vienā rēķinā, tika gandrīz atcelts.

Mūsu grupa vēlas, lai dalībvalstis, kuras izvēlas samazinātu likmi, pašas varētu izvēlēties, vai piemērot šādu likmi restorānu pakalpojumiem. Komisijas priekšlikums to nepieļauj, jo šis dokuments nosaka, ka jāpiemēro dažādas likmes atkarībā no tā, vai jūsu vietējā restorāna apkalpošanā tiek piedāvāta glāze alus vai vīna. Kā gan to iespējams saprast?

Es atzīstu, ka daži godājamie deputāti nav pareizi sapratuši mūsu grozījuma nozīmi, tomēr Parlaments joprojām sūta pārliecinošu vēstījumu. Bija vērts censties. Priekšsēdētājas kundze! Man ir liels prieks, ka man un manai grupai ir izdevies būt neatlaidīgiem cīņā pret kreiso apsēstību ar konfiskācijas nodokļiem. Mums ir jāpieliek punkts šai „nodokļu mānijai”.

- Rezolūcijas priekšlikums B6-0097/2009: Iespējamā CIP veiktā Eiropas valstu izmantošana, lai pārvadātu un nelikumīgi turētu apcietinājumā gūstekņus

  David Sumberg (PPE-DE). – Priekšsēdētājas kundze, brīvai sabiedrībai šis, iespējams, ir vissarežģītākais jautājums. Kā brīva sabiedrība cīnās ar tiem, kas vēlas to sagraut? Šāds lēmums mums ir jāpieņem. Tam jābūt līdzsvarotam. Protams, mums jāaizsargā cilvēktiesības, un, protams, visupirms jāievēro tiesiskais process, bet reizēm pasaulē, kurā mēs dzīvojam, ir jāveic ārkārtas pasākumi. Eiropā un ES valstīs mēs nevaram paļauties tikai uz to, ka ASV to izdarīs.

Patlaban manā valstī tiek tiesāti astoņi cilvēki, kuri ir apsūdzēti par mēģinājumu uzspridzināt astoņas lidmašīnas. Viņiem tas neizdevās. Es nezinu, vai viņi ir vainīgi, bet šis plāns neizdevās. Mums jānodrošina, ka brīvai sabiedrībai ir īstie instrumenti un pasākumi, kuru var izmantot, lai cīnītos pret tiem, kas vēlas sagraut šo sabiedrību un sakautu viņus. Ja mēs to neizdarīsim, mēs pievilsim tos cilvēkus, kurus mēs šeit pārstāvam.

- Ziņojumi: Karl von Wogau (A6-0032/2009) un Ari Vatanen (A6-0033/2009)

  Colm Burke (PPE-DE). – Priekšsēdētājas kundze, saviem deleģētajiem pārstāvjiem Īrijā es ieteicu atturēties balsojumos par K. von Wogau un A. Vatanen ziņojumiem, jo Īrija saglabāja savu neitralitāti.

Mūsu nostāja, kas saistīta ar to un mūsu iesaistīšanos Eiropa Savienībā, ir ierakstīta protokolā. Īrijā ir trīskārša sistēma, kas attiecas uz militāro spēku izvietošanā citās valstīs — tai jāatbilst ANO mandātam un tā jāapstiprina valdībai un Oireachtas, Īrijas parlamentam. Tā tas būs arī pēc Lisabona slīguma stāšanās spēkā.

Tas nenozīmē, ka Īrija nav gatava uzņemties savu daļu atbildības, jo īpaši attiecībā uz miera uzturēšanu. Mēs, piemēram, ļoti plaši iesaistījāmies Čadā, gūstot lielus panākumus. Tas notika atbilstīgi ANO mandātam — ANO nevarēja nodrošināt karaspēku, un Eiropas Savienība uzņēmās atbildību. Šī mandāta termiņš beidzas 2009. gada 15. martā. No miera uzturēšanas viedokļa tie bijuši ļoti veiksmīgi 12 mēneši, un es vēlētos, lai šī prakse vēl ilgi turpinātos. Īrija arī turpmāk sniegs savu ieguldījumu miera uzturēšanas jomā, neatkarīgi no tā, vai to paredzēs ANO vai Eiropas Savienības mandāts.

- Ziņojums: Ari Vatanen (A6-0033/2009)

  Tunne Kelam (PPE-DE). – Priekšsēdētājas kundze, es balsoju par Vatanen kunga ziņojuma 43. pantu vienīgi tāpēc, ka mūsu kolēģis Landsbergis izteica tā mutisku grozījumu, ko Parlaments galu galā apstiprināja. Es joprojām dodu priekšroku un apstiprinu savu atbalstu 43. panta sākotnējai versijai, kas beidzas šādi: „drošības nolīgumi, kurus nesen ierosināja Krievija, pamatīgi veicinātu ES drošības sistēmas viengabalainību un arī radītu plaisu ES un ASV attiecībās”. Pēc tam, kad es apmeklēju ES un Krievijas sadarbības komitejas sēdi šonedēļ, es nonācu pie secinājuma, ka mēs nevaram ignorēto, ko mūsu kolēģis Vatanen kungs dēvē par „brutālu realitāti”, proti, ka diemžēl Krievijas Federācijas stratēģiskais mērķis joprojām ir iedalīt ES partnerus labajos un sliktajos partneros, kā arī vājināt NATO.

  David Sumberg (PPE-DE). – Priekšsēdētājas kundze, es atzinīgi vērtēju īsumā izteikties par šo ziņojumu, jo Čehijas Republikas prezidents mums teica lielisku uzrunu. Viņš mums atgādināja par viņa un daudzu citu valstu, īpaši Austrumeiropas valstu, vēsturi, kuras okupēja nacisti un pēc tam komunisti. Tas patiešām pierāda NATO un tās uzturēšanas lielo nozīmīgumu.

Eiropas Savienībai ir loma sabiedrībā, taču galvenais Rietumvalstu aizstāvis joprojām ir NATO, jo tā ir mūsu alianse ar Amerikas Savienotajām Valstīm.

Viena no šī Parlamenta satraucošākajām iezīmēm, ko es vēroju tik daudzos jautājumos, ir slēptas un dažreiz arī ļoti atklātas antiamerikāniskas izjūtas. Tās bija Amerikas Savienotās Valstis, kas nodrošināja, ka mēs šeit runājam kā brīvas tautas, un NATO garantē šādu svarīgu aliansi arī turpmākos gadus.

  Syed Kamall (PPE-DE). – Priekšsēdētājas kundze, lielāko daļu pagājušā gadsimta un līdz šim arī lielāko daļu šī gadsimta NATO ir palīdzējusi uzturēt mieru. Tomēr šajā Parlamentā ir tādi deputāti, kas cenšas mazināt šīs organizācijas nozīmi, kaut tā ir devusi mums iespēju sadarboties ar Amerikas, Kanādas un daudzu ES valstu kolēģiem.

Kā mēs varam to mazināt? Ne tikai uzbrūkot NATO, bet arī dublējot tās sistēmu. Tagad ir vērojama situācija, kad ASV un Kanādas kolēģi var sēdēt vienā telpā ar ES ekspertiem zem NATO lietussarga. Pēc tam būs tieši tāda pati sapulce bez mūsu ASV un Kanādas kolēģiem, kas ir daļa no ES drošības sistēmas. Kāda nevajadzīga resursu un laika izniekošana!

Mums ir jāatceras par to svarīgo lomu, kādu NATO ir spēlējusi, taču mēs arī nedrīkstam aizmirst, ka daļa NATO nes visu smagumu. Ja mēs apstiprināsim drošības sistēmu, kas balstās vienīgi uz ES, tad šo smagumu nesīs galvenokārt Lielbritānija un Francija, kamēr citas valstis slēpsies aiz šīm divām. Neaizmirsīsim to lielo lomu, kādu NATO ir spēlējusi un kaut tas turpinātos vēl ilgi.

  Colm Burke (PPE-DE). – Priekšsēdētājas kundze, es tikai vēlos piebilst pie tā, ko es jau teicu iepriekš. Mēs gaidām, kad Īrija apstiprinās Lisabonas līgumu. Mēs saglabāsim savu neitralitāti arī pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā. Lisabonas līgums nemainīs mūsu nostāju attiecībā uz šo jautājumu. Mēs turpināsim iesaistīties miera uzturēšanas pasākumos, ja tie tiks īstenoti saskaņā ar ANO mandātu un ja Eiropas Savienība iesaistīsies. Mēs esam gatavi un kādreiz jau esam piedalījušies miera uzturēšanas misijās.

  John Attard-Montalto (PSE). – Priekšsēdētājas kundze, es vēlos paskaidrot, ka attiecībā uz Grozījumu Nr. 17, kam bija jāseko pēc Grozījuma Nr. 45, gan es, gan man blakus sēdošais kolēģis Grech kungs, vēlējāmies balsot par kosmosa demilitarizāciju, taču diemžēl mūs tajā brīdī netīši iztraucēja trešā puse, tādēļ mēs nebalsojām tā, kā vēlējāmies.

- Ziņojums: Pasqualina Napoletano (A6-0502/2008)

  Sebastiano (Nello) Musumeci (UEN). – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Četrpadsmit gadus pēc Barselonas konferences un Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu partnerattiecību uzsākšanas, rezultāts šķiet ļoti neapmierinošs.

Vai mēs izvērtēsim rezultātus, kādi ir sasniegti līdz šim attiecībā uz apņemšanos attiecībā uz finansēm? Es uzskatu, ka to darīt ir Parlamenta likumīgās tiesības un Komisijas pienākums. Vai mēs izliksimies, ka nezinām, ka Eiropas, Āfrikas un Āzijas reģionā pilsonisko tiesību ievērošana ir pilnībā neaizsargāta? Ka vienlīdzīgas iespējas joprojām netiek nodrošinātas? Ka reliģijas brīvības ievērošana joprojām ir sapnis? Ka ekonomiskā un sociālā izaugsme joprojām atpaliek no laika, kamēr cilvēku tirdzniecība palielinās satraucošā ātrumā, palielinot nelegālās imigrācijas plūsmu, īpaši manā dzimtajā reģionā – Itālijas dienvidu daļā un Sicīlijā? Šādos apstākļos brīvās tirdzniecības zonas izveidošana drīzāk uzsvērs atšķirību starp bagātajiem un nabadzīgajiem reģioniem, nekā sniegs iespējas.

Priekšsēdētājas kundze, nobeigumā es vēlos teikt, ka, lai gan mēs šaubāmies par 29. un 36. pantu, mana grupa balsoja par ziņojumu par Barselonas procesu, tādējādi paužot cerības, par spīti lielai skepsei.

- Ziņojums: Konrad Szymanski (A6-0037/2009)

  Czesław Adam Siekierski (PPE-DE). – (PL) Priekšsēdētājas kundze, Austrumu partnerība ir ļoti svarīgs projekts, tādēļ es vēlos redzēt, kā tā kļūst par vienu no galvenajām Eiropas Savienības ārpolitikas prioritātēm. Es vēlos minēt četrus aspektus, uz kuriem, pēc manām domām, mums vajadzētu vērst pasākumus.

Pirmkārt, mums ir nepieciešams veicināt demokratizāciju un cilvēktiesību ievērošanu, jo tas nodrošinās lielāku politisko stabilitāti tajās valstīs un garantēs pamata tiesību ievērošanu. Otrkārt, mums ir nepieciešams koncentrēties uz ekonomisko integrāciju un brīvās tirdzniecības zonas izveidi. Tas iesaistītajām pusēm nodrošinās lielāku piekļuvi jaunam tirgum, tādējādi palielinot pieprasījumu, kas ir tik svarīgi krīzes laikā.

Treškārt, mums ir nepieciešams vērst uzmanību u drošības un stabilitātes nodrošināšanu Eiropā. Šajā gadījumā es runāju vienīgi par energoapgādes drošību. Lai novērstu vēl vienu gāzes piegādes blokādi ES un izvairītos no vilinājuma izmantot monopola eksportētājus, mūsu galvenā prasība ir lielāka dažādība attiecībā uz enerģijas avotiem un tranzīta tīkliem. Ceturtkārt, mums ir nepieciešama palielināta mobilitāte un apmaiņa kultūras un izglītības jomā. Šīs divas pasākumu jomas ir savstarpēji saistītas un papildina viena otru. Tās ietekmē pozitīva ES tēla veidošanu Austrumos un palielina savstarpējo tolerance un sadarbību pētniecības un attīstības jomā.

Eiropas Parlamentā ir nepieciešamas atsevišķas debates par Austrumu partnerību.

- Ziņojums: Hanne Dahl (A6-0426/2008)

  Richard Corbett, PSE grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze, es ar lielu prieku balsoju par šo ziņojumu un es vēlu patīkamu dekrēta atvaļinājumu Dahl kundzei. Diemžēl šodien viņa nevarēja šeit ierasties.

Galvenais ir, ka būdama IND/DEM grupas locekle, viņa vēlējās būt referente, lai ieņemtu svarīgu lomu mūsu Parlamenta darbā, nevis tā kā viņas kolēģi no tā sauktās Lielbritānijas Neatkarības partijas, kas es uzskatu, un es nekļūdos, nekad nav bijuši referenti nevienam ziņojumam šajā Parlamentā četru ar pusi gadu laikā kopš šo ākstu komanda 12 cilvēku sastāvā tika ievēlēta Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Vienīgais, ko viņi māk,, ir vērot no aizmugures, parasti izturoties ignorējoši, jo viņi nevēlas iesaistīties īstā darbā, ko mēs šajā Parlamentā veicam attiecībā uz plaša spektra politiskiem jautājumiem, lai nodrošinātu, ka Eiropas Savienības tiesību akti un politika tiek rūpīgi izskatīta un taisnīgi aizstāv mūsu dažādo dalībvalstu intereses un dažādos politiskos viedokļus. Vienīgais, ko viņi vēlās, ir paust negatīvu attieksmi un oponēt it visam. Kāds kontrasts starp viņiem un viņu kolēģi.

(Rakstiski balsojumu skaidrojumi)

- Ziņojums: Gérard Onesta (A6-0027/2009)

  John Attard-Montalto (PSE), rakstiski. − Viens no vissvarīgākajiem ieročiem Eiropas pilsoņu tiesību arsenālā ir lūgumraksts. Mēs esam pieņēmuši sekojošus procesuāla raksturs pasākumus.

- Ja lūgumrakstu ir parakstījušas vairākas fiziskas vai juridiskas personas, parakstītāji ieceļ pārstāvi un viņa aizstājējus, kurus, piemērojot turpmākos noteikumus, uzskata par lūgumraksta iesniedzējiem.

- Lūgumraksta iesniedzējam tiek piešķirtas tiesības atsaukt savu atbalstu lūgumrakstam.

- Lūgumrakstiem un sarakstei ar lūgumrakstu iesniedzējiem var izmantot citas dalībvalstī lietotās valodas, piemēram, basku vai galisiešu.

- Atbildīgajai komitejai ir jānosaka, vai lūgumraksti ir pieņemami. Lūgumrakstu atzīst par pieņemamu ar nosacījumu, ka to pieprasa vismaz ceturtdaļa komitejas locekļu.

- Ja iespējams, var ieteikt alternatīvus pārsūdzības līdzekļus.

- Lūgumraksti pēc reģistrācijas parasti kļūst par publiskiem dokumentiem.

  Slavi Binev (NI), rakstiski. – (BG) Dāmas un kungi, es atbalstu Onesta kunga ziņojumu, taču aicinu jūs pasvērt divus jautājumus attiecībā uz lūgumrakstiem. Pirmais jautājums attiecas uz faktu darīšanu zināmu un otrais attiecas uz faktu, ka vienīgi lūgumraksta iesniedzējs var vērstie pie Komisijas, bet atbildētājam nav šādu tiesību. Lūgumrakstā Nr. 0795/2007 fakti ir iesniegti neobjektīvā un tendenciozā veidā, un atbildētājam – Bulgārijas Ortodoksālajai baznīcai – nelūdza iesniegt savu nostāju. Faktu izpētes misijā, kas tika īstenota Bulgārijā no 2008. gada 27. līdz 30. oktobrim, Komisija nelūdza Bulgārijas Ortodoksālās baznīcas viedokli. Tādējādi mēģinājumi zākāt Bulgārijas Svēto ortodoksālo baznīcu un mazināt tās tiesības uz neatkarību tiek veicināti pieņemot nepareizu lēmumu par lūgumrakstu, ko iesniedza „Alternatīvā sinode”, kas tādā veidā rada apstākļus Komisijas locekļu maldināšanai.

Lūgumrakstu iesniedzēji cenšas izšķirt Bulgārijas Ortodoksālās baznīcas likteni nevis izmantojot baznīcas kanonus, kas ir veidojušies gadsimtiem ilgi, bet gan izmantojot laicīgas iestādes – Eiropas Kopienu tiesas Strasbūrā – iejaukšanos.

Pēc šķelšanās baznīcā, ko atrisināja kanoniskajā procesā 1998. gadā, Eiropas Kopienu tiesa Strasbūrā ir pieņēmusi spriedumu par to pašu iekšējo baznīcas problēmu lietā, kurā Bulgārijas ortodoksālā baznīca pat nebija atbildētājs. Patiesībā nevienai laicīgai iestādei nav tiesību vai spēju izšķirt baznīcas strīdus.

  Nicolae Vlad Popa (PPE-DE), rakstiski. – (RO) Es balsoju par, jo es atbalstu Reglamenta pārskatīšanu attiecībā uz lūgumrakstu procedūru, tādēļ, ka es uzskatu, ka šī pārskatīšana uzlabos lūgumrakstu izvērtēšanu un klasificēšanu. Jaunie noteikumi veicinās lūgumrakstu apstrādi, tādējādi atbalstot pilsoņu intereses.

Viena no svarīgākajām izmaiņām lūgumrakstu procedūrā ir, ka tajā ir uzsvērta personas privātās dzīves aizsardzība un konfidencialitāte. Privātās dzīves aizsardzība attiecas uz lūgumraksta iesniedzēja vārdu un personas datiem; konfidencialitāte attiecas uz lūgumraksta iesniedzēja izvirzītā jautājuma būtību. Jaunie noteikumi paredz, ka lūgumraksta iesniedzējam būs tiesības lemt par atteikšanos no personas privātās dzīves neaizskaramības vai konfidencialitātes, vai abām.

Turklāt es uzskatu, ka lūgumrakstu pieņemamības deklarēšana pamatojoties uz kvalificētā vairākuma lēmumu, ir ļoti svarīgs noteikums, jo tiesības uz lūgumrakstiem ir svarīgas pilsoņu tiesības, kas balstās uz pamata tiesību aktiem, un šīs tiesības nedrīkst ierobežot, pieņemot politiski motivētu lēmumu. Saskaņā ar pārskatītajiem noteikumiem, ja atbildīgā komiteja nevar panākt vienprātīgu lēmumu par lūgumraksta pieņemamību, šo lūgumrakstu atzīst par pieņemamu ar nosacījumu, ka to pieprasa vismaz ceturtdaļa komitejas locekļu.

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, es balsoju par Onesta kunga ziņojumu par Reglamenta pārskatīšanu attiecībā uz lūgumrakstu procedūru.

Es piekrītu viņam, ka netiek uzskatīts par nepieciešamu paredzēt būtiskas izmaiņas noteikumos, drīzāk mums vajadzētu uzlabot komitejas lietot noteikumu pārredzamību un skaidrību. Es arī uzskatu, ka mums ir nepieciešams uzsvērt komunikāciju tehnoloģijas, kas ir neizmērojami progresējusi pēdējos gados, faktoru, taču tas ir vienlīdz svarīgi kā ievērot cilvēktiesības un personas privātās dzīves aizsardzības noteikumus.

- Ziņojums: Riera Madurell (A6-0007/2009)

  Konstantinos Droutsas (GUE/NGL), rakstiski. – (EL) Kopienas tiesiskā regulējuma, ko piemēro Eiropas pētniecības infrastruktūrai, mērķis ir veicināt tā sauktās piektās brīvības ievērošanu, kas ir pētnieku brīva pārvietošanās Eiropas Savienībā, un koncentrējas uz tādiem kritērijiem kā konkurence, sasniegumi un zinātniskās pētniecības piemērošanu kapitāla izvēlei un mērķiem, kā to nosaka ES anti pamata vajadzību, anti nodarbinātības Lisabonas stratēģija.

„Brīva piekļuve” katras valsts pētniecības infrastruktūrai sniedz iespēju tieši izmantot katra dalībvalsts finansētā pētniecības pasākumu kapitālu, lai ar ES un monopolu sistēmu ierobežotu pētniecības kontroli un programmas un lai veicinātu izcilības ideju pamatojoties uz tirgus, nevis zinātniskiem kritērijiem un koncentrētu pētniecību arvien mazāk un mazāk pētniecības centros/ uzņēmumos.

Intelektuālā īpašuma kritērija piemērošana, tieša saikne starp pētniecību un ražošanu caur uzņēmuma speciālistiem, centru darbība saskaņā ar finanšu kritērijiem privātajam sektoram un nepieciešamību pēc to finansēšanas no uzņēmumu un sponsoru puses, ievieto pētniecību maksimālajā peļņas loģiskajā pamatojumā.

Pētniecību vajadzētu īstenot izmantojot vienīgi valsts finansējumu. To vajadzētu taisnīgi sadalīt starp zinātnes nozarēm un vērst uz pamata vajadzību apmierināšanu un mūsu nodarbināto personu dzīves uzlabošanu.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Ziņojumā ir aplūkots viens no EPT 2007. gadā izstrādātās Zaļās grāmatas mērķiem: „Pasaules līmeņa pētniecības infrastruktūras veidošana”. Padomes uzdevumā Eiropas Pētniecības infrastruktūru stratēģijas forums (ESFRI) 2002. gada aprīlī sāka izstrādāt saskaņotu pieeju politikas izveidei pētniecības infrastruktūru jomā. Lai gan piedāvātā regulējuma mērķis ir atvieglot šo infrastruktūru izveidi, pieredze rāda, ka lielāko labumu gūst attīstītākās valstis.

Pēc manām domām nav šaubu par to, ka ir svarīgi veicināt pasaules līmeņa pētniecības infrastruktūru izveidi Eiropā un ka šīs infrastruktūras nodrošina pievienoto vērtību Eiropas Pētniecības zonai, jo tiek pilnveidota pētniecības un izglītības joma, pieaug publisku un privātu pētnieku savstarpējā sadarbība, kā arī kopumā pozitīvi tiek ietekmēta sociāli ekonomiskā situācija.

Taču mēs nepiekrītam, ka liela mēroga infrastruktūras izveide vienīgi paplašinās iespējas īstenot augsta līmeņa pētījumu vairākās jomās, kas nozīmē, ka vienīgi dažas valstis būs galvenās labuma guvējas šajā procesā. Mēs vēlamies, lai labumu gūst visas valstis, pat tās, kas nespēj izveidot izcilības centrus, nodrošināt pētniecības demokratizāciju visdažādākajās jomās. Tādēļ mēs nolēmām atturēties.

  Nils Lundgren (IND/DEM), rakstiski. − (SV) Ir ļoti daudz iemeslu, kuru dēļ Eiropas Savienībā būtu jāvienkāršo sadarbības iespējas pētniecībā pāri valstu robežām. Priekšlikums par jaunu kopēju juridisko struktūru varētu būt viens no soļiem šajā virzienā, un priekšlikuma formulējums liecina, ka Komisija labi apzinās pētniecības svarīgumu un ar to saistītos īpašos darba apstākļus.

Tomēr attiecībā uz nodokļu politikas jautājumu jūnija saraksts ir negrozāms. Nodokļu bāzes kontrole ir svarīgs jautājums, kas ir tikai un vienīgi valstu ziņā. Tādēļ es nobalsoju pret Komisijas priekšlikumu un ziņojumu.

  Adrian Manole (PPE-DE), rakstiski. – (RO) Pētniecības infrastruktūrai ir arvien svarīgāka loma zināšanu un tehnoloģiju attīstībā, jo tā lietotājiem dažādās valstīs nodrošina unikālus pētniecības pakalpojumus.

Viens no aspektiem, ko var uzskatīt par ārkārtīgi svarīgu, ir tas, ka šie pakalpojumi, dodot iespēju pilnībā īstenot katra ES reģiona potenciālu, zinātnei piesaistīs jauniešus, tādējādi radot efektīvu vidi pētījumiem un jauninājumiem.

Tomēr mazāk attīstītās valstīs — un kad es to saku, es domāju arī par Rumāniju, — ierobežotie resursi un tehnisko un organizatorisko aspektu sarežģītība rada lielas grūtības attiecībā uz Eiropas pētniecības infrastruktūras izveidi. Tādēļ, tā kā šīs struktūras spēs attīstīties tikai attīstītajās valstīs, mums ir jānodrošina, lai mums nebūtu jāpiedzīvo jauna intelektuālā potenciāla aizplūšana uz šiem centriem no dažādām Eiropas Savienības vietām.

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, es nobalsoju par priekšlikumu Padomes regulai par Kopienas tiesisko regulējumu, ko piemēro Eiropas pētniecības infrastruktūrai (EPI), jo es uzskatu, ka dalībvalstīm ir jāīsteno koordinēta pieeja vienotas politikas izstrādē pētniecības jomā, tā kā pašreizējais valstu un starptautiskais normatīvais regulējums neatbilst Savienības tālejošajiem mērķiem šajā nozarē.

Es arī domāju, ka ir ļoti svarīgi rīkoties, lai uzlabotu saskarni starp rūpniecību un akadēmisko pētniecību, kura dažās ES valstīs, tostarp Itālijā, joprojām ir pārāk vāja. Visbeidzot, šai pētniecībai, manuprāt, ir nepieciešamas labākas savstarpējās saiknes starp publiskā sektora un privātajiem pētniekiem, jo tad, ja visi iesaistītie strādās kopā, būs iespējams panākt reālu un līdzsvarotu tehnoloģisko progresu.

- Ziņojums: Philippe Morillon (A6-0009/2009)

  Ian Hudghton (Verts/ALE), rakstiski. − Es nobalsoju par Morillon kunga ziņojumu par grozījumiem Ziemeļaustrumu Atlantijas konvencijā. Tomēr es neuzskatu, ka Eiropas Savienībai jābūt šīs konvencijas līgumslēdzējai pusei — pēc manām domām atsevišķajām zvejniecības tautām Ziemeļaustrumu Atlantijā jāpievienojas Krievijai, Islandei un Norvēģijai kā neatkarīgām līgumslēdzējām pusēm.

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, es nobalsoju par Morillon kunga ziņojumu par grozījumiem Konvencijai par daudzpusējo sadarbību Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecībā.

Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecības komisijai, kas izveidota ar minēto konvenciju, ir svarīga loma zvejniecības resursu saglabāšanā un optimālā izmantošanā, un tās mērķis ir arī veicināt sadarbību starp valstīm, kas noslēgušas konvenciju.

Es atzinīgi vērtēju konvencijai veiktos grozījumus, jo ar tiem tiek noteiktas procedūras strīdu izšķiršanai un tie ļaus uzlabot zvejniecības resursu apsaimniekošanu. Tas tādēļ ir noderīgs rīks zvejniecības nozares attīstībai.

- Ziņojums: Glenys Kinnock (A6-0039/2009)

  John Attard-Montalto (PSE), rakstiski. − Runājot par priekšlikumu EP rezolūcijai par īpašu vietu bērniem ES ārējās darbībās, es atbalstu ziņojumu, jo tas attiecas uz vismazāk aizsargāto sabiedrības locekļu, proti, bērnu, tiesībām, taču šajā sakarā es nepiekrītu konkrētām klauzulām, kas varētu attaisnot abortu izdarīšanu.

  Alessandro Battilocchio (PSE), rakstiski. − (IT) Priekšsēdētājas kundze, es nobalsoju par ziņojumu. Bērnu nākotnē ir jautājums, kam ir nepieciešama un kas ir pelnījis mūsu uzmanību. Arī paši bērni lūdz, lai ar viņiem apspriežas, un vēlas, lai viņu viedokļi un perspektīvas, viņu cerības un sapņi būtu daļa no centieniem veidot viņiem piemērotu pasauli.

Īstenojot Tūkstošgades attīstības mērķus, mums ir visās mūsu stratēģijās, iniciatīvās un lēmumos par finansējumu lielāka uzmanība jāpievērš prioritātēm, ko bērni noteikuši bērniem. Kā EP deputātam man ir iespēja doties uz jaunattīstības valstīm un strādāt ar tādām lielām bezpeļņas organizācijām kā UNICEF, un es zinu, ka ir daudz steidzamu jautājumu, ko nepieciešams risināt.

Ja mēs vēlamies sasniegt ilgtspējīgus uzlabojumus bērniem, tad mums ir jāpievērš uzmanība galvenajiem iemesliem, kuru dēļ tiek pārkāptas viņu tiesības, taču vissvarīgāk ir sadarboties ar visām brīvprātīgo organizācijām, kas gadu laikā ir nostiprinājušās šajās zemēs, kuras kultūras, ekonomikas, struktūras un politikas ziņā ļoti atšķiras no Eiropas.

  Louis Grech (PSE), rakstiski. − Runājot par priekšlikumu EP rezolūcijai par īpašu vietu bērniem ES ārējās darbībās, mūsu delegācija atbalsta ziņojumu, jo tas attiecas uz vismazāk aizsargāto sabiedrības locekļu, proti, bērnu, tiesībām. Lai gan rezolūcijā aborti netiek tieši minēti, es vēlos precizēt, ka mēs neatbalstām dažas klauzulas, kas varētu attaisnot abortu izdarīšanu.

  Nils Lundgren (IND/DEM), rakstiski. − (SV) Es uzskatu, ka ES ir vērtību savienība, un atbalstu vairākus ziņojuma formulējumus, ar kuriem mūsu uzmanība tiek vērsta uz bērnu neaizsargāto stāvokli visā pasaulē. Ir skaidrs, ka sabiedrībai ir jāuzņemas atbildība par bērnu tiesību aizsardzību, bērnu mirstības samazināšanu nabadzīgajās valstīs un visa veida bērnu ekspluatācijas apkarošanu.

Tomēr ziņojumā ir arī formulējumi, ko man ir grūti atbalstīt, tostarp priekšlikums iecelt ES īpašo pārstāvi „redzamības un vadības nodrošināšanai bērnu tiesību jomā”. Jautājumi par to, kādi pasākumi nepieciešami bērnu tiesību aizsardzībai, ir un tiem arī turpmāk jāpaliek valstu parlamentu ziņā. Ja tiek uzskatīts, ka ir nepieciešama starptautiskā sadarbība, tad tā jāveido Apvienoto Nāciju Organizācijā, nevis saistībā ar Eiropas Savienību.

Neraugoties uz šīm iebildēm, es izvēlējos balsot par ziņojumu.

  Mairead McGuinness (PPE-DE), rakstiski. − Es atturējos no galīgā balsojuma par šo ziņojumu, jo man rada bažas 44. punkta formulējums. Kopumā šis ziņojums ir vērtējams ļoti labi, jo tajā tiek uzsvērta nepieciešamība ES ārējās darbībās veltīt bērniem īpašu uzmanību. Tādēļ es atbalstu lielāko daļu šī ziņojuma punktu, taču saistībā ar bažām par 44. punktu es atturējos.

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, es nobalsoju par Kinnock kundzes ziņojumu par īpašu vietu bērniem ES ārējās darbībās.

Nav šaubu, ka bērnu aizsardzība — gan Kopienā, gan ārpus tās robežām — ir ārkārtīgi svarīgs Eiropas Savienības mērķis. Gadu laikā Kopienas iestādes bērnu tiesībām ir pievērsušas arvien lielāku uzmanību, un tās ir jāņem vērā politikas izstrādē. Es tādēļ piekrītu, ka gadījumos, kad tiek pieņemti tos ietekmējoši lēmumi, bērni ir vairāk jāiesaista, sākot no vietējā līmeņa, kurā tiem ir vairāk iespēju sniegt savu ieguldījumu attiecībā uz šādiem jautājumiem.

Turklāt es apgalvotu, ka, lai bērniem dotu iespējas pilnībā īstenot savas tiesības, ir jārīkojas arī globālā līmenī šādās jomās: nabadzības samazināšana, diskriminācijas apkarošana un izglītības līmeņa un kvalitātes uzlabošana. Lai sasniegtu šādus tālejošus mērķus, būs svarīgi šajā virzienā ieguldīt vairāk intelektuālo un finansiālo līdzekļu.

  Anna Záborská (PPE-DE), rakstiski. – (SK) Es nobalsoju pret šo rezolūcijas priekšlikumu.

Viens no iemesliem šādai rīcībai ir tas, ka Komisijai nav vispārēju pilnvaru pamattiesību jomā, tostarp attiecībā uz bērnu tiesībām saskaņā ar starptautiskajiem līgumiem vai īstenojot EK Tiesas jurisdikciju (COM(2006) 367, 1.3. punkts, 3. lpp.). Otrs iemesls ir tas, ka Eiropas Savienība vēlas izmantot šo rezolūciju, lai uzņemtos pilnvaras, kuru tai nav.

Rezolūcijā netiek atzīta jaunattīstības nāciju suverenitāte ētikas jomā. Tas ir pretrunā 1995. gadā Pekinā notikušās Pasaules ceturtās sieviešu konferences Rīcības platformas 9. pantam, kurā teikts „Šīs rīcības programmas īstenošanai, tostarp ieviešot dažādu valstu likumdošanas sistēmās, kā arī izstrādājot stratēģijas, politikas virzienus, programmas un attīstības prioritātes, ir katras valsts suverēna atbildība saskaņā ar visām cilvēktiesību un pamatbrīvību normām, un dažādu reliģisku un ētisku vērtību, kultūras mantojuma, kā arī personu un viņu kopienu filozofiskās pārliecības ņemšana vērā un stingra ievērošana varētu palīdzēt sievietēm pilnībā izmantot savas pamattiesības, lai panāktu vienlīdzību, attīstību un mieru”.

Visbeidzot, ziņojumā ir minēts arī atbalsts seksuālajai un reproduktīvajai veselībai — termins, kas ES nav definēts. PVO un dažas nevalstiskās organizācijas šo terminu izmanto, lai atbalstītu abortu izdarīšanu. Rezolūcijas 44. pantā tiek izteikts nepārprotams atbalsts seksuālajai un reproduktīvajai veselībai, taču šis jēdziens netiek definēts un netiek ievērota Eiropas Savienības kompetence šajā jomā. Tas ir nepieņemami.

- Ziņojums: Jean Louis Cottigny (A6-0023/2009)

  Šarūnas Birutis (ALDE), rakstiski. – (LT) Pašreizējās krīzes universālais raksturs nozīmē, ka tā dalībvalstis ietekmēs neatkarīgi no to ekonomiskās struktūras, un referents tādēļ uzskata, ka mums ir no jauna jāizvērtē darbinieku tiesības tikt informētiem un uzklausītiem. Šīs tiesības — pretēji tam, kā parasti uzskata, — nav procedūra, kas uzņēmumam liedz reaģēt uz pārmaiņām. Iesaistītajām pusēm, darba devējiem, algotajiem darbiniekiem un valsts iestādēm, ir jāsaprot, ka šī procedūra var vislabāk tiem palīdzēt paredzēt ekonomiskās un sociālās sekas, ko radīs pārmaiņas uzņēmuma apstākļos.

Šī iemesla dēļ visiem Eiropas darba devējiem un algotajiem darbiniekiem ir jāzina par šo Eiropas sociālā modeļa procedūru un tā jāatzīst. Ikvienam uzņēmumam, kas darbojas Eiropas Savienības teritorijā un saskaras ar šādām pārmaiņām savos ekonomiskajos apstākļos, ir jāizmanto tie paši agrīnās brīdināšanas un sagatavošanas pasākumi, ko izmanto tā konkurenti Eiropas Savienībā, un tas vienlaikus veicinās godīgu konkurenci starp uzņēmumiem saskaņā ar iekšējā tirgus noteikumiem.

  Proinsias De Rossa (PSE), rakstiski. − Es atbalstu šo ziņojumu, ko sagatavoja pēc Sociāldemokrātu grupas iniciatīvas. Ziņojums ir par darbinieku informēšanu un uzklausīšanu. Dalībvalstis tajā tiek aicinātas labāk īstenot 2002. gada pamatdirektīvu, tostarp:

- ieviešot iedarbīgas, proporcionālas un preventīvas sankcijas;

- nodrošinot, ka informācija tiek nosūtīta savlaicīgi, lai darbinieku pārstāvji varētu rīkoties pirms jebkāda galvenās vadības lēmuma pieņemšanas;

- paplašinot darbaspēka lieluma robežvērtības neatkarīgi no vecuma vai darba līguma veida, lai aptvertu visus darbiniekus,

Tajā Komisija tiek aicināta arī sākt pārkāpuma procedūras pret dalībvalstīm, kas šo tiesību aktu neīsteno, un nodrošināt, lai visas direktīvas par informēšanu un uzklausīšanu būtu saskaņotas, un vajadzības gadījumā ierosināt pārskatīšanu.

Mums ir jādod darbiniekiem lielākas iespējas paust savu viedokli sava uzņēmuma lēmumu pieņemšanas procesā. Tas ir vēl svarīgāk krīzes laikā, lai mazinātu vai novērstu darbavietu zaudēšanu.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Debatēs par šo ziņojumu mēs mēģinājām uzlabot aizsardzību, kas tajā paredzēta visu nozaru darbinieku tiesībām. Mēs tādēļ atzinīgi vērtējam to, ka tika pieņemts mūsu priekšlikums, kad tagad šādā veidā ir iekļauts Eiropas Parlamenta rezolūcijā:

„jāgarantē iespēja valsts pārvaldes iestāžu darbinieku pārstāvjiem, kā arī valsts un finanšu sektora darbiniekiem izmantot tādas pašas tiesības uz informēšanu un uzklausīšanu, kādas ir nodrošinātas pārējiem darbiniekiem”.

Mēs ceram, ka dalībvalstis to ņems vērā, tādējādi visiem darbiniekiem garantējot vienādas tiesības uz informēšanu un uzklausīšanu.

Šis ziņojums kopumā ir vērtējams pozitīvi, jo tajā tiek uzsvērta nepieciešamība stiprināt tiesības uz informēšanu un uzklausīšanu dažādajās dalībvalstīs. Mēs arī ceram, ka Eiropas Komisija iesniegs novērtēšanas ziņojumu par rezultātiem, kas, piemērojot Direktīvu 2002/14/EK, sasniegti attiecībā uz sociālā dialoga stiprināšanu.

Attiecībā uz uzņēmumu apvienošanu un pārņemšanu ziņojumā varēja būt paredzēti plašāki pasākumi atbilstoši tam, kas noticis agrāk, jo īpaši tad, kad pieņēma mūsu priekšlikumu. Tā mērķis ir nodrošināt, lai visā uzņēmumu, jo īpaši rūpniecības uzņēmumu, pārstrukturēšanas procesā darbinieku pārstāvjiem būtu pieejama informācija un būtu iespēja iejaukties lēmumu pieņemšanas procesā, tostarp veto tiesības, gadījumos, kad uzņēmumi neievēro savus līgumiskos pienākumus.

  Malcolm Harbour (PPE-DE), rakstiski. − Konservatīvie pilnībā atbalsta principus, kas paredz darbinieku uzklausīšanu un viņu iesaistīšanu sekmīgu uzņēmumu vadībā.

Taču mēs nedomājam, ka tā ir piemērota joma rīcībai ES līmenī.

Lai gan mēs kopumā atbalstām ES tiesību aktu konsekventu un efektīvu transponēšanu, mēs tomēr uzskatījām, ka šajā balsojumā būtu vietā atturēties.

  David Martin (PSE), rakstiski. − Es atbalstu šo ziņojumu, kurā visas valstis, kas to vēl nav izdarījušas, tiek aicinātas nodrošināt, lai tiktu piemērota 2002. gada direktīva, kuras mērķis ir stiprināt darbinieku informēšanas un uzklausīšanas procesu Eiropas Savienībā. Ziņojumā Komisija tiek aicināta nekavējoties rīkoties, lai nodrošinātu direktīvas efektīvu transponēšanu un uzsāktu pārkāpuma procedūras pret dalībvalstīm, kas direktīvu nav transponējušas vai kas to nav izdarījušas pareizi. Ziņojumā tiek aicināts nodrošināt, lai darbiniekiem būtu iespēja pārbaudīt sniegto informāciju, lai informācija tiktu sniegta pietiekami savlaicīgi pirms uzklausīšanas un lai procesā tiktu iesaistītas arodbiedrības, lai tādējādi stiprinātu sociālo dialogu.

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, es nobalsoju par Cottigny kunga ziņojumu par darbinieku informēšanu un uzklausīšanu Eiropas Kopienā.

Direktīva 2002/14/EK bija liels solis uz priekšu tādā ziņā kā darbinieku demokrātiska iesaistīšana lēmumu pieņemšanā attiecībā uz uzņēmumiem, kuros tie strādā, jo īpaši tādā laikā kā tagad, kad ekonomisko grūtību dēļ daudziem uzņēmumiem nākas pieņemt kritiskus lēmumus, piemēram, par pārstrukturēšanu vai darbības pārcelšanu.

Tomēr tika pamatoti norādīts, ka daudzās valstīs direktīva nav pareizi transponēta un tās pieņēmušas šaurākus noteikumus. Taču ir svarīgi saskaņot Savienības dalībvalstu tiesību aktus, lai Eiropas uzņēmumu rīcībā būtu vienādi rīki, ar kuriem novērst pārmaiņas, kas paredzamas ekonomiskajā vidē, kurā tie strādā, un lai tām sagatavotos.

Šī paša iemesla dēļ būtu vēlams paplašināt direktīvas darbības jomu, to attiecinot uz visiem Eiropas MVU, tostarp vismazākajiem pēc tajos nodarbināto cilvēku skaita, lai neviens nenonāktu neizdevīgā stāvoklī.

  Anna Záborská (PPE-DE), rakstiski. – (SK) Es atbalstu šo iniciatīvu, ar ko tiek sniegts atbalsts darbiniekiem, jo darbinieku informēšana un uzklausīšana ir sociālas tirgus ekonomikas svarīgas sastāvdaļas. To nedrīkst uzskatīt par šķērsli uzņēmējdarbības attīstībai. Pašreizējā situācijā, ko ietekmējusi finansiālā krīze, mums ir jāstiprina darbinieku demokrātiskās tiesības tikt iesaistītiem lēmumu pieņemšanā, jo vairāk tādēļ, ka ir paredzama uzņēmumu pārstrukturēšana un apvienošana, kā arī darbības pārcelšana.

Es uzskatu, ka darbinieku uzklausīšana ir sevišķi svarīga un pamatota divās jomās: darba un privātās dzīves līdzsvars un svētdienas kā atpūtas dienas aizsardzība, kas ir Eiropas sociālā modeļa svarīgi pīlāri un daļa no Eiropas kultūras mantojuma.

Es pati atbalstīju prasību par svētdienu kā brīvdienu bez jebkāda piespiedu darba, ko iesniedza rakstveida deklarācijā 0009/2009, kura pašlaik ir parakstīšanas stadijā Eiropas Parlamentā.

Jautājumam par darba un privātās dzīves līdzsvaru es nesen pievērsos savā ziņojumā par paaudžu solidaritāti. Es citēju: „ir nepieciešams rast politiku un līdzekļus „labu darbavietu” apvienošanai ar sieviešu un vīriešu sadzīves pienākumiem, un ģimenes plānošanu, privāto dzīvi un karjeras plānus var līdzsvarot tikai tad, ja attiecīgās personas spēj brīvi pieņemt ekonomiskus un sociālus lēmumus un ja tām tiek sniegts atbalsts ar politisku un ekonomisko apņēmību Eiropas un vietējā līmenī, neradot neizdevīgu stāvokli.”

- Ziņojums: Patrizia Toia (A6-0015/2009)

  Alessandro Battilocchio (PSE), rakstiski. – (IT) Priekšsēdētājas kundze, es piekrītu un visnotaļ atbalstu Toia kundzi, kura ir izcēlusi sociālās ekonomikas lomu attiecībā uz darbavietu radīšanu, kā arī attiecībā uz sociālās, ekonomiskās un reģionālās kohēzijas stiprināšanu, veicinot aktīvu pilsonību, solidaritāti un tādu ekonomikas redzējumu, kura pamatā ir demokrātijas vērtības, kurās pirmā vieta ir cilvēkam un ar kurām tiek atbalstīta ilgtspējīga attīstība un tehnoloģiskie jauninājumi.

Labi apzinādamies, ka sabiedrības labklājība un stabilitāte ir atkarīga no tās dažādības un ka sociālā ekonomika šajā ziņā sniedz būtisku ieguldījumu, tādējādi stiprinot Eiropas sociālo modeli un nodrošinot tās uzņēmējdarbības modeli, kas veicina stabilu un ilgstošu izaugsmi sociālajā ekonomikā, es atbalstu referentes apgalvojumu, ka sociālā ekonomika visu tās potenciālu varēs īstenot tikai tad, ja tai tiks nodrošināti labvēlīgi politiskie, tiesiskie un darbības apstākļi un priekšnosacījumi.

Ņemot vērā to, ka Komisija jau ir vairākkārt atzinusi sociālās ekonomikas koncepciju, es atkārtošu Toia kundzes aicinājumu Komisijai jaunajās politikas programmās veicināt sociālo ekonomiku un aizstāvēt sociālās ekonomikas jēdzienu „atšķirīga pieeja uzņēmējdarbībai”, kuras galvenais dzinējs nav peļņa, bet sociāls labums.

  Šarūnas Birutis (ALDE), rakstiski. – (LT) Sociālā ekonomika palīdz īstenot ES nodarbinātības politikas četrus galvenos mērķus: uzlabot rezidentu iespējas atrast darbu, veicināt uzņēmējdarbību, jo īpaši veidojot vietējas darbavietas, uzlabot uzņēmumu un darbinieku spēju pielāgoties, jo īpaši modernizējot darba organizāciju, un stiprināt vienādu iespēju politiku, galvenokārt ar sabiedriskās politikas pasākumiem, kas palīdz panākt līdzsvaru starp darbu un ģimenes dzīvi. Sociālās ekonomikas uzņēmumi sabiedrībai var dot daudz papildu labumu, proti, iesaistīt cilvēkus Eiropas sabiedrības ekonomiskajā attīstībā, palielināt uzņēmējdarbības demokrātiju ar sabiedrības locekļu un darbinieku līdzdalību, kā arī nodrošināt sociālās atbildības un vietējo pakalpojumu sniegšanas principu piemērošanu.

Ir svarīgi sociālo ekonomiku saistīt ar sociālās kohēzijas un aktīvas pilsonības mērķiem, ņemot vērā vietējās sociālās ekonomikas raksturu un tās lomu aktīvas līdzdalības veicināšanā. Pieminētās darbības parasti palīdz stiprināt sociālās attiecības, un tās ir sevišķi svarīgas pasaulē, kurā palielinās sociālā izolācija un nošķiršana.

  Proinsias De Rossa (PSE), rakstiski. − Es atbalstu šo ziņojumu, kurā Komisija tiek aicināta jaunajās politikas programmās veicināt sociālo ekonomiku un aizstāvēt sociālās ekonomikas jēdzienu „atšķirīga pieeja uzņēmējdarbībai”, kuras galvenais dzinējs nav peļņa, bet sociāls labums, un nodrošināt, ka likumdošanā tiek pietiekami ņemti vērā sociālajai ekonomikai raksturīgi elementi. Tajā Komisija un dalībvalstis tiek arī aicinātas izstrādāt tiesisku regulējumu, kurā sociālā ekonomika tiktu atzīta par trešo sektoru, kā arī paredzēt skaidrus noteikumus, lai noteiktu, kuras struktūras var likumīgi darboties kā sociālās ekonomikas uzņēmumi.

Sociālās ekonomikas uzņēmumus raksturo uzņēmējdarbības forma, kas atšķiras no kapitāluzņēmumu uzņēmējdarbības formas. Tie ir privāti un no publiskās pārvaldes neatkarīgi uzņēmumi, kas apmierina to biedru vajadzības un prasības, kā arī darbojas vispārējo interešu vārdā. Sociālo ekonomiku veido kooperatīvi, savstarpējās sabiedrības, asociācijas un fondi, kā arī citi uzņēmumi un organizācijas, ko vieno sociālās ekonomikas pamatvērtības.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Piedaloties debatēs Nodarbinātības un sociālo lietu komitejā, mēs izdarījām vairākus ieguldījumus un iesniedzām dažādus priekšlikumus ar mērķi uzlabot referentes sākotnējo nostāju. Taču mums neizdevās visos gadījumos panākt, lai mūsu viedokļi tiktu pieņemti, un rezolūcijas galīgā redakcija tādēļ nav pilnībā apmierinoša.

Tomēr mēs atzīstam sociālās ekonomikas dažādo formu svarīgo nozīmi, tās institūciju lielo dažādību un arī tās specifiskās iezīmes ar atšķirīgām vajadzībām. Tādēļ mēs aicinām tās atbalstīt. Tomēr mēs uzskatām, ka tas nedrīkst kaitēt sabiedrisko pakalpojumu kvalitātei, jo īpaši jomās, kurās arī sociālajai ekonomikai ir svarīga nozīme.

Mēs atzīstam, ka sociālā ekonomika var palīdzēt stiprināt ekonomisko un sociālo attīstību un palielināt demokrātisko līdzdalību, jo īpaši tad, ja pastāv apstākļi atbalstam un to neizmanto, lai kaitētu universāliem sabiedriskiem pakalpojumiem, kuri pieejami visai sabiedrībai. Nedrīkst aizmirst, ka sociālā ekonomika nevar aizstāt sabiedrisko pakalpojumu resursus un publisko pārvaldību, bet var būt svarīgs papildinājums.

  Malcolm Harbour (PPE-DE), rakstiski. − Mani Apvienotās Karalistes konservatīvie kolēģi un es ļoti atbalstām ieguldījumu, ko Eiropas ekonomikai sniedz šīs organizācijas un uzņēmumi, kas strādā „bezpeļņas” nozarē. Konservatīvie ļoti augstu vērtē, piemēram, ieguvumus, ko sniedz kopienu sadarbība, labdarības organizāciju darbu un brīvprātīgā darba nozari kopumā un nesen pasūtīja plašu pētījumu veikšanu šajā jomā.

Tomēr šajā ziņojumā ir vairāki ieteikumi attiecībā uz jauniem Eiropas pasākumiem, ko mēs nevaram pieņemt.

Tādēļ mēs nolēmām atturēties.

  Anna Ibrisagic (PPE-DE), rakstiski. − (SV) Mēs šodien balsojām pret Toias kundzes patstāvīgo ziņojumu (A6-0015/2009) par sociālo ekonomiku. Mēs piekrītam, ka sociālajai ekonomikai mūsdienu sabiedrībā ir svarīga nozīme, bet mēs nevaram piekrist, ka tai piemēro nevis tos pašus noteikumus, kuri attiecas uz citiem uzņēmumiem, bet atšķirīgus. Nav iespējams skaidri nošķirt dažādos uzņēmējdarbības veidus, un mēs nedomājam, ka kooperatīviem un savstarpējām sabiedrībām būtu jārada labāki apstākļi nekā maziem uzņēmumiem, piemēram, attiecībā uz iespējām saņemt finansējumu un citus palīdzības veidus.

  Lívia Járóka (PPE-DE), rakstiski. − (HU) Es vēlos apsveikt Toia kundzi par viņas ziņojumu par sociālo ekonomiku, kurā uzsvērta sociālās ekonomikas uzņēmumu svarīgā nozīme darba tirgus integrācijā, jo, pateicoties to ciešajai saiknei ar vietējām kopienām, šie uzņēmumi var sniegt lielu ieguldījumu attīstībā un sociālās kohēzijas īstenošanā. Turklāt sociālās ekonomikas dalībnieki savā darbībā var integrēt ražošanas procesus ar sociālās labklājības mērķiem, un tie var arī veicināt pašpārvaldi. Tādējādi sociālās ekonomikas jeb trešā sektora efektīva darbība ir sevišķi svarīga tad, kad runa ir par personām, kas atrodas neizdevīgākā stāvoklī. Tas ietver jautājumu par romu tautības iedzīvotāju nodarbinātību, kuri visā Eiropā saskaras ar nepieņemami augstu bezdarba līmeni.

Sociālās ekonomikas efektīvai darbībai ir nepieciešams atbilstošs tiesiskais regulējums, ar kuru tiek juridiski atzītas tās sastāvdaļas, kas var būt gan, fondi, gan kooperatīvi, gan cita veida apvienības. Ir svarīgi nodrošināt vieglāku piekļuvi kredītam, nodokļu atvieglojumus, kā arī stimulus šādām organizācijām. Būtu ieteicams apsvērt vienotu Kopienas finansējumu uzņēmumiem, kuri ir visefektīvākie sociālās kohēzijas jomā.

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, es nobalsoju par Toia kundzes ziņojumu par sociālo ekonomiku.

Es piekrītu referentes nostājai, ka sociālā ekonomika pašreizējos ekonomikas apstākļos kļūst arvien svarīgāka, jo tagad parādās daudz tādu vajadzību, ko tradicionālie uzņēmēji nevar apmierināt. Sociālajai ekonomikai katrā ziņā ir svarīga loma tādu ES mērķu īstenošanā kā nodarbinātības un sociālās kohēzijas uzlabošana un vienādu iespēju politikas stiprināšana.

Es piekrītu arī tam, ka sociālajai ekonomikai tomēr būtu jāiesaistās pastāvīgi mainīgajā tirgus attīstībā, lai varētu nākt klajā ar efektīvām stratēģijām šo mērķu sasniegšanai. To var sasniegt, izveidojot tīklus starp ieinteresētajām pusēm, kā arī ar lielāku sadarbību un pieredzes apmaiņu visos līmeņos — vietējā, valstu un starptautiskajā.

  Andrzej Jan Szejna (PSE), rakstiski. – (PL) Sociālā ekonomika atbilst Eiropas sociālā modeļa pamatprincipiem. Tā galvenie aspekti un vērtības ir saistīti ar cilvēku un sociālo mērķu nostādīšanu virs kapitāla, apvienojot tās dalībnieku intereses ar vispārēju izdevīgumu un ieviešot demokrātiskas kontroles sistēmu, ko piemēro tās dalībnieki. Kopumā tā atbilst 10 % Eiropas uzņēmumu un 6 % darba tirgus.

Sociālā ekonomika, kas tiek dēvētā arī par solidaritātes ekonomiku un trešo sektoru, ir svarīgs instruments Lisabonas mērķu sasniegšanai. Tam ir ievērojams darbavietu radīšanas potenciāls, un to var efektīvi izmantot, lai sasniegtu ekonomiskās izaugsmes mērķi.

Trešajai nozarei ir vadošā loma Eiropas ekonomikā, jo tā apvieno peļņas gūšanu un solidaritāti.

Ņemot vērā finanšu krīzi, ko mēs pašlaik ar lielu satraukumu novērojam un nesekmīgi mēģinām pārvarēt, mums ir ārkārtīgi svarīgi nodrošināt finansiālo stabilitāti. Eiropieši baidās zaudēt savas darbavietas un vēlas, lai pret viņiem izturas pienācīgi. Eiropas Savienībai un dalībvalstīm ir jāreaģē uz reālām vajadzībām, jārada jaunas iespējas un jāveido jaunas cerības visu Eiropas iedzīvotāju labā.

Solidaritātes ekonomikas veicināšana ir viens no veidiem situācijas uzlabošanai.

Es atbalstu referentes nostāju. Eiropas Komisijai ir ne vien jāveicina sociālā ekonomika, bet arī reāli jārīkojas, lai izstrādātu tiesisko regulējumu, saskaņā ar kuru kooperatīvi, savstarpējās sabiedrības, asociācijas un fondi var darboties, kā arī jāizstrādā programma, kas paredz finansiālo atbalstu, konsultācijas un apmācību pastāvošajiem uzņēmumiem un tiem, kurus vēl izveidos.

  Michel Teychenné (PSE), rakstiski. – (FR) Sociālajai ekonomikai vairāk nekā jebkad ir nepieciešams konkrēts tiesiskais regulējums, un Toia kundzes ziņojums ir solis pareizajā virzienā.

Eiropas Komisija ir atsaukusi divus priekšlikumus, kas bija paredzēti, lai ieviestu Eiropas savstarpējo sabiedrību un asociāciju statūtus. Laikā, kad ir skaidri redzamas kapitālisma sistēmas plaisas, ir dīvaini atsaukt priekšlikumus, ar kuriem tiek veicināti alternatīvi un efektīvi ekonomiskās organizācijas tipi.

Sociālā ekonomika, kuras pamatā ir savstarpīguma un savstarpējās atkarības principi, paredz jaunu uzņēmējdarbības prakses koncepciju, kura ir cilvēcīgāka un atšķiras no kapitālisma pieejas, proti, tikai un vienīgi peļņas gūšanas. Pēdējo gadu laikā tā ir sekmīgi attīstījusies un šodien atbilst 10 % uzņēmumu un 6 % darba vietu Eiropas Savienībā.

Komisijas attieksme varētu izraisīt nožēlu, taču varam priecāties par Parlamenta balsojumu. Aicinājums Eiropas politikas izstrādē ņemt vērā sociālās ekonomikas aspektus ir vērtējams atzinīgi, tāpat kā prasība atjaunot īpašu budžeta pozīciju.

  Anna Záborská (PPE-DE), rakstiski. – (SK) Rezolūcijā par sievietēm un nabadzību Eiropas Savienībā (A6-0273/2005) es pieminēju un tagad no jauna uzsveru to, ka ir nepieciešams steidzami atbalstīt jaunas Eiropas veidošanu, kuras pamatā būtu kultūru un mentalitāšu radoša līdzāspastāvēšana un pilnīga atšķirību respektēšana. Tai jābūt tādai Eiropai, kurā atbildības pilna brīvība neaprobežotos tikai ar brīvu kapitāla kustību un kurā pilsoņi neatkarīgi no sava sociālā stāvokļa apvieno savas spējas. Tādai Eiropai, kurā tiek izmantots radošums un kurā katra pilsoņa cieņa tiek aizsargāta kopējo mērķu labā. Es pieminēju arī jaunās nabadzības un sociālās atstumšanas formas, kurām jāveicina radoša pieeja no to personu puses, kuras tā skārusi.

Toia kundzes ziņojumā tiek atbalstīta šī pieeja. Es to vērtēju atzinīgi un nobalsoju par ziņojumu.

Tā kā sociālas tirgus ekonomikas vērtības parasti atbilst ES universālajiem mērķiem attiecībā uz sociālo iekļaušanu, tām būtu jāietver nodarbinātības, speciālistu apmācības un reintegrācijas iekļaušana darba tirgū. Sociālā ekonomika ir pierādījusi, ka tā spēj būtiski uzlabot mazāk aizsargātu cilvēku stāvokli. Var minēt, piemēram, mikroaizdevumu uzņēmumus, ko ieviesa Nobela prēmijas laureāts Muhammad Junus, kurš uzlaboja sieviešu stāvokli un palielināja viņu ietekmi, dodot tām iespēju uzlabot savu finansiālo un ģimenes stāvokli. Sociālie jauninājumi sniedz atbalstu cilvēkiem ar invaliditāti, ļaujot rast piemērotus risinājumus viņu sociālajām problēmām un nodrošinot darba un privātās dzīves līdzsvaru, vienādas iespējas vīriešiem un sievietēm, ģimenes dzīves kvalitāti un iespēju rūpēties par bērniem, vecākiem cilvēkiem un invalīdiem.

- Ziņojums: Evangelia Tzampazi (A6-0034/2009)

  Liam Aylward (UEN), rakstiski. − Garīgās slimības skar ārkārtīgi lielu skaitu cilvēku, proti, vienu no četriem. Joprojām pastāv aizspriedumi un diskriminācija pret cilvēkiem, kas cieš no garīgām slimībām. Ir paredzams, ka 2020. gadā depresija būs visbiežāk sastopamais slimību cēlonis pasaules attīstītajās valstīs. Pašlaik Eiropas Savienībā no pašnāvības katru gadu mirst apmēram 58 000 pilsoņu — vairāk nekā ceļu satiksmes negadījumos vai slepkavību dēļ.

Tādēļ ir svarīgi īstenot informācijas kampaņas skolās, kas kalpotu par platformu visām pārējām dzīves jomām. Mums kā likumdevējiem un sociālajiem darbiniekiem, kam ir pienākumi savās kopienās, ir jāpievērš uzmanība agrīnai diagnosticēšanai un agrīnai pasākumu veikšanai, lai apkarotu stigmu.

Pētījumos, kas ir svarīgi mūsu dienestiem, mēs esam noskaidrojuši, ka garīgā veselība tiek ļoti ietekmēta mūža pirmajos piecos gados. Tādēļ bērnu garīgās veselības veicināšana ir ieguldījums nākotnē.

Jau tagad ir īstenoti sekmīgi ES projekti, risinot tādas problēmas kā māšu pēcdzemdību depresija, uzlabojot vecāku prasmes, rīkojot medmāsu mājas vizītes, lai palīdzētu topošajiem un jaunajiem vecākiem, un nodrošinot resursus skolām. Pētījumi liecina, ka resursu nodrošināšana skolām mūsu jaunajiem skolēniem var uzlabot bērnu attīstību un samazināt iebiedēšanu, uztraukumu un depresīvus simptomus.

  Charlotte Cederschiöld, Gunnar Hökmark un Anna Ibrisagic (PPE-DE), rakstiski. − (SV) Mēs, zviedru konservatīvie, šodien balsojām par Tzampazi kundzes sagatavoto patstāvīgo ziņojumu (A6-0034/2009) par garīgo veselību. Mēs respektējam dalībvalstu lēmumu noslēgt ziņojumā minēto Eiropas paktu par garīgo veselību un labklājību. Mēs uzskatām, ka tas ir tikai dabīgi, ka dalībvalstīm ir patstāvīgi jāsadarbojas un jāmainās ar pieredzi šajā jomā.

Tomēr mēs esam pret to ziņojuma daļu, kurā tiek aicināts izstrādāt Eiropas pamatnostādnes par garīgo slimību atainošanu plašsaziņas līdzekļos. Mēs nepiekrītam viedoklim, ka tas būtu jādara Eiropas līmenī, bet dodam priekšroku plašsaziņas līdzekļu brīvības un neatkarības saglabāšanai.

  Konstantinos Droutsas (GUE/NGL), rakstiski. – (EL) Ierosinātā garīgās veselības sistēmas pārstrukturēšana kalpo kapitāla, kapitālisma pārstrukturēšanas un veselības aizsardzības komercializācijas interesēm, nevis pacientu interesēm. Lielākā daļa veselības pakalpojumu vai vismaz tie, kas rada peļņu kapitālam, saskaņā ar Lisabonas stratēģiju tiek privatizēti.

Ļoti lielais garīgo slimību pacientu skaits psihiatriskajās slimnīcās un citās labklājības iestādēs saskaras ar nožēlojamiem un pilnībā pazemojošiem dzīves apstākļiem, un pastāv būtiski trūkumi primārās un sekundārās aprūpes līmenī.

NVO, sponsoru un citu „filantropu”, kas nav privātais kapitāls, iejaukšanās veselības aprūpes nozarē kalpo par alibi un vienlaikus arī tiltu pakalpojumu pilnīgai privatizācijai.

Papildus garīgo slimību pacientiem cietušie privātajā vai tā sauktajā „sociālajā” infrastruktūrā ir darba ņēmēji, kuru darba tiesības tiek pārkāptas un kuri strādā pagaidu darbu pakļauti pastāvīgiem atlaišanas draudiem.

Mēs atbalstām to, ka tiek atcelta necilvēcīgā patversmju tipa psihiatriskā aprūpe, ko izmanto buržuāziskās valdības, ka tiek izveidots integrēts garīgās veselības pakalpojumu tīkls, kas pieder vienotai, publiskai un bezmaksas veselības un labklājības sistēmai, un ka tiek izskaustas visas komerciālās darbības, kas neatbilst pacientu, kā arī viņu ģimeņu un visu pārējo cilvēku reālajām vajadzībām.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Šī ziņojuma mērķis ir pievērst uzmanību garīgajai veselībai, kas, kā norāda referente, ietekmē mūsu ikdienas dzīvi un ir viens no faktoriem, kurš veicina labklājību un sociālo taisnīgumu. No otras puses, garīgās slimības mazina cilvēku un viņu ģimeņu dzīves kvalitāti un rada sekas veselības, ekonomikas, izglītības, sociālās drošības, krimināltiesību un juridiskajā jomā.

Pašlaik arvien vairāk nostiprinās priekšstats par to, ka nevar būt veselības bez garīgās veselības. Mums ir jāņem vērā daži skaitļi, kas minēti ziņojumā, proti:

- viens no četriem cilvēkiem vismaz reizi dzīvē piedzīvos kaut kādas garīgās veselības problēmas;

- depresija ir viena no visbiežāk sastopamajām problēmām, kas ietekmē sesto daļu sieviešu Eiropā, un tiek lēsts, ka 2020. gadā tā būs visizplatītākā slimība attīstītajās pasaules valstīs un otrais izplatītākais invaliditātes cēloni;

- ES ik gadu tiek izdarīts apmēram 59 000 pašnāvību, no kurām 90 % ir saistāmas ar garīgām saslimšanām;

- iespēja, ka ar garīgās veselības problēmām sastapsies neaizsargātas grupas, piemēram, bezdarbnieki, imigranti, cilvēki ar invaliditāti, no vardarbības cietušie un psihoaktīvo vielu lietotāji, ir lielāka nekā citām sabiedrības grupām.

Saskaņota pieeja problēmām, ko rada garīgā veselība, ir ļoti svarīga, un tai jāpievēršas tikpat nopietni kā fiziskajai veselībai.

  Françoise Grossetête (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Es nobalsoju par ziņojumu par garīgo veselību, kura mērķis ir nodrošināt, lai šī problēma paliek viena no Eiropas Savienības politiskajām prioritātēm veselības jomā.

Ziņojumā tiek aicināts veikt pasākumus, lai novērstu depresiju un pašnāvības, veicinātu garīgo veselību starp jauniešiem un izglītības sistēmā, kā arī darbavietās un starp gados vecākiem cilvēkiem. Tajā tiek uzsvērta arī nepieciešamība apkarot stigmatizāciju un sociālo atstumtību. Dokumentā Komisija tiek arī aicināta ierosināt kopējus indikatorus, lai uzlabotu datu salīdzināmību un sekmētu apmaiņu ar labas prakses piemēriem un dalībvalstu sadarbību un tādējādi uzlabotu garīgo veselību.

Visbeidzot, mani iepriecina tas, ka ziņojumā tiek skaidri nošķirtas neirodeģeneratīvas saslimšanas, piemēram, Alcheimera slimība, un garīgās slimības. Alcheimera slimība tiešām ir ļoti īpaša veida slimība, ko nevar ārstēt tādā pašā veidā kā garīgās slimības.

  Ian Hudghton (Verts/ALE), rakstiski. − Tzampazi kundzes ziņojums attiecas uz svarīgu veselības problēmu. Tā kā ceturtā daļa cilvēku kādā dzīves posmā piedzīvo nopietnu garīgās veselības problēmu, tad gandrīz visiem no mums vai nu nāksies pašiem piedzīvot garīgās veselības problēmu, vai arī atrasties līdzās kādam, kam tas notiek. Diemžēl garīgās slimības joprojām ir saistītas ar stigmu, un ir katrā ziņā nepieciešams, lai dalībvalstis sadarbotos šīs stigmas izskaušanā un veiktu pasākumus taisnīgas un vienlīdzīgas attieksmes nodrošināšanai.

  Adrian Manole (PPE-DE), rakstiski. – PVO statistika liecina, ka pašlaik apmēram 450 miljoni cilvēku saskaras ar kādu garīgu, uzvedības vai psiholoģisku problēmu un tas atbilst 12 % pasaules iedzīvotāju.

Tiek arī teikts, ka 2010. gadā depresija būs kļuvusi par visbiežāk sastopamo slimību mūsdienu sabiedrībā.

Piemēram, Rumānijā tikai vienā slimnīcā, proti klīniskajā psihiatriskajā slimnīcā „Dr Alexandru Obregia”, 2008. gadā tika reģistrēti 22 000 pacienti, kas lielākajā daļā gadījumu slimoja ar depresiju un šizofrēniju.

Iespēja, ka ar depresiju saskarsies neaizsargātas un marginalizētas sabiedrības grupas, piemēram, bezdarbnieki un imigranti, kā arī cilvēki ar invaliditāti un no vardarbības cietušie, pašreizējās ekonomiskās krīzes apstākļos ir lielāka nekā citām sabiedrības grupām.

Visas valstis saskaras ar to, ka trūkst tādu medicīnas darbinieku, kuri būtu specializējušies garīgo slimību pacientu ārstēšanā. Vidējais skaitlis nabadzīgās valstīs ir 0,05 psihiatri uz 100 000 iedzīvotājiem. Ļoti daudzās valstīs šo problēmu pastiprina medicīnas speciālistu migrācija. Es domāju, ka mums cilvēku garīgās veselības problēmai pirmkārt jāpievēršas daudz ciešāk un ka visām dalībvalstīm būs jāizstrādā kopīgas programmas, lai ar visiem iespējamajiem līdzekļiem ierobežotu šīs problēmas izplatīšanos.

  David Martin (PSE), rakstiski. − Es atbalstu šo ziņojumu, kurā dalībvalstis tiek aicinātas izstrādāt informētības palielināšanas kampaņas, apkarot stigmu un sociālo atstumtību un uzlabot tiesību aktus garīgās veselības jomā. Ceturtā daļa cilvēku vismaz reizi dzīvē piedzīvos garīgās veselības problēmas, taču ar garīgajām slimībām joprojām ir saistīta stigma. Šajā ziņojumā tiek kodificēti galveni politikas principi, vērtības un mērķi garīgās veselības politikai, kas nepieciešama visā Eiropā, lai veicinātu labāku izpratni.

  Mairead McGuinness (PPE-DE), rakstiski. − Es nobalsoju par šo ziņojumu, un mani sevišķi uztrauc tas, ka pašreizējā ekonomiskā krīze rada spiedienu pret indivīdiem un ģimenēm un varētu izraisīt garīgās veselības problēmu pieaugumu.

Viens no četriem cilvēkiem vismaz reizi dzīvē piedzīvos kaut kādas garīgās veselības problēmas.

Depresija ir viens no visizplatītākajiem traucējumiem, kas skar katru sesto sievieti Eiropā. Tiek lēsts, ka 2020. gadā depresija būs kļuvusi par visbiežāk sastopamo slimību mūsdienu sabiedrībā. ES ik gadu tiek izdarīts apmēram 59 000 pašnāvību, no kurām 90 % ir saistāmas ar garīgām saslimšanām.

Mums ir jāpievēršas garīgās veselības problēmām tikpat lielā mērā kā fiziskajai veselībai.

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, es atzinīgi vērtēju Tzampazi kundzes ziņojumu par garīgo veselību.

Es piekrītu referentei, ka ir svarīgi atzīt to, ka garīgā un fiziskā veselība ir vienlīdz svarīgi faktori, kas ietekmē dzīves kvalitāti. Rūpēm par garīgo veselību ir jāattiecas uz jauniešiem, pieaugušajiem un gados vecākiem cilvēkiem, īpašu uzmanību pievēršot pēdējiem, kas pakļauti lielākam deģeneratīvo slimību riskam, un sievietēm, ko ietekmē depresija.

Lai nodrošinātu, ka attiecīgie mērķi tiek sasniegti, mums ir jo īpaši jāveic pasākumi, lai apkarotu sociālo atstumtību un marginalizāciju, kas var veicināt garīgās veselības problēmas, paralēli pasākumiem, lai stiprinātu garīgo veselību darbavietās, kur cilvēki ir pakļauti dažāda veida spiedienam un stresa situācijām, kas var izraisīt arī garīgās veselības problēmas.

  Anna Záborská (PPE-DE), rakstiski. – (SK) Es atzinīgi vērtēju šīs rezolūcijas rezultātu. Grupā par aprūpes darbiniekiem mēs esam bieži apsprieduši ES iespējas piedalīties šajā politikā, vienlaikus respektējot subsidiaritātes un dalībvalstu lēmumu prioritātes principus. Es atbalstu aicinājumu īstenot sadarbību starp Eiropas iestādēm valstu, reģionālā un vietējā līmenī, kā arī starp sociālajiem partneriem garīgās veselības atbalsta piecās prioritārajās jomās. Cilvēki ir jāaizsargā pret stigmatizāciju un sociālo atstumtību neatkarīgi no vecuma, dzimuma, etniskās izcelsmes un sociālekonomiskās grupas. Viņu cilvēka cieņa ir galvenā prioritāte, un šī iemesla dēļ cilvēkiem ar garīgās veselības problēmām, viņu ģimenēm un tiem, kas viņus aprūpē, jānodrošina vairāk palīdzības un atbilstoša terapija.

Garīgā veselība ir atkarīga no vairākiem faktoriem, un šī iemesla dēļ es savā ziņojumā par paaudžu solidaritāti uzsvēru izglītošanas uzdevumu, kas vecākiem jāīsteno attiecībā uz turpmākajām paaudzēm. Es iekļāvu arī palīdzību gados vecākiem cilvēkiem vai ģimenes locekļiem ar invaliditāti un to sieviešu un vīriešu neaizstājamo lomu, kuri nodrošina aprūpi, kas nepieciešama kopīgo interešu veicināšanai. Tas būtu jāatzīst arī nozaru politikā. Sievietēm un vīriešiem, kuri brīvprātīgi nolemj rūpēties par slimiem ģimenes locekļiem, ir jāsaņem finansiāla kompensācija. Karjeras pamešanai, lai rūpētos par radiniekiem ar garīgās veselības problēmām, nedrīkstētu būt negatīvas ietekmes uz karjeru vai uz savas ģimenes finansiālo vajadzību nodrošināšanu.

Es aicinu dalībvalstis atbalstīt sistēmas atvaļinājumu izmantošanai, kas nodrošinās risinājumu arī šādiem gadījumiem.

- Ziņojums: András Gyürk (A6-0030/2009)

  Šarūnas Birutis (ALDE), rakstiski. – (LT) Efektīvai enerģijas izmantošanai ir jābūt vienam no jaunveidojamās ES enerģētikas politikas stūrakmeņiem. Palielinot enerģijas izmantošanas efektivitāti Eiropā, mēs nodrošinātu lielāku energoapgādes drošību. Tā kā netiek veikti būtiski pasākumi, Eiropas atkarība no importētas enerģijas (pašlaik tiek importēti apmēram 50 % no mūsu enerģijas) nākamo 20–30 gadu laikā bar sasniegt 70 % un dažas dalībvalstis var nonākt vēl lielākā atkarībā. Enerģijas pārdomātāka izmantošana samazinātu vides piesārņojumu. Efektīvāka enerģijas izmantošana ir viens no visefektīvākajiem veidiem, kā samazināt gāzu emisijas, kas rada siltumnīcas efektu, un kā nodrošināt, lai tiktu īstenoti ES klimata politikas plāni. Turklāt pasākumiem šajā jomā ir liela ietekme uz Eiropas rūpniecības konkurētspēju un iespēju sasniegt Lisabonas stratēģijas mērķus. Efektīvāka enerģijas izmantošana varētu samazināt nastu, kas gulstas uz mazāk aizsargātiem patērētājiem, un palīdzētu izskaust enerģijas nabadzību.

  Carlos Coelho (PPE-DE), rakstiski. – (PT) Energoefektivitātei ir liela nozīme, ja ES vēlas samazināt savus izdevumus par enerģiju. Tā ir vērtīgs instruments, kas var palīdzēt samazināt mūsu atkarību no naftas.

Ikviena nācija var daudz iegūt, daloties ar katras dalībvalsts pieredzi šajā jomā, salīdzinot metodoloģijas un stratēģijas, kurām tomēr pienācīgi jāatbilst katra reģiona kontekstam.

Runājot par Portugāli, man jāizsaka nožēla, ka veiktie pasākumi nav tikuši īstenoti saskaņā ar konsekventu un vispusīgu rīcības plānu, kas likumā paredzētajā termiņā iesniegts Komisijai. Tas nozīmē, ka mana valsts ir viena no tām dažām valstīm, kas to nav izdarījušas, un tā tādēļ nevar izmantot iespējas, ko sniedz dalīšanās ar risinājumiem.

Pirmais valstu rīcības plānu novērtējums ir atskaites punkts dialogam Eiropas Savienībā un noderīgs rīks, kas energoefektivitātes principu dalībvalstīm ļauj pārvērst pragmatiskos pasākumos, kuri līdz 2020. gadam sniegs iecerētos rezultātus.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Vairākas dalībvalstis ir izstrādājušas rīcības plānus, taču pastāv problēmas attiecībā uz energoefektivitātes mērķu noteikšanu. Tādēļ priekšlikums uzsvērt tādu pasākumu efektīvu īstenošanu, kuri vērsti uz energoefektivitāti, tostarp labas prakses piemēru un sinerģijas attīstību un gala lietotāju plašāku informēšanu un konsultēšanu, šķiet atbilstošs. Tomēr nedrīkst aizmirst par atbalstu, kas jāsniedz tiem, kam ir lielākas finansiālās grūtības.

Šķiet arī, ka saistībā ar rīcības plānu pārskatīšanu 2009. gadā ir sīki jāpārbauda tas, cik lielā mērā šie plāni aptver visas taupīšanas iespējas energoefektivitātes jomā, neapšaubot katras dalībvalsts suverenitāti. Šāda analīze jāizmanto, lai uzraudzītu grūtības un vajadzības gadījumā veiktu atbilstošus atbalsta pasākumus, kas paredzēti, lai sasniegtu ierosināto energoefektivitātes mērķi.

Šķiet svarīgi arī atbalstīt noteikumus, kas pastiprina publiskā sektora paraugu un ar ko tiek atzīts, ka ēku energoefektivitātes palielināšanai ir milzīgs potenciāls attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu un cīņu pret klimata pārmaiņām gan tādā ziņā kā pielāgošanās klimata pārmaiņām, gan attiecībā uz to cēloņu novēršanu.

  David Martin (PSE), rakstiski. − Eiropas Savienība neefektivitātes dēļ izšķiež vairāk nekā 20 % no savas enerģijas, kas atbilst 400 miljoniem naftas ekvivalenta tonnu mazāk enerģijas un ļautu arī ievērojami samazināt emisijas. Es atbalstu šo ziņojumu, jo tajā ir uzsvērta nepieciešamība palielināt energoefektivitāti. Ziņojumā tiek izvirzīts mērķis līdz 2016. gadam ietaupīt 9 % no zaudētās enerģijas.

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, es nobalsoju par Gyürk kunga ziņojumu par valstu energoefektivitātes rīcības plānu īstenošanas uzraudzību.

Eiropas energoapgādes problēma tagad ir vispārēji atzīta, un tā ir cieši saistīta ar energoefektivitāti. Eiropas Savienībā izšķiestā enerģija ir greznība, ko mēs nevaram atļauties, un mums šī problēma ir jārisina pēc iespējas ātrāk, lai nākotnē nebūtu jācieš no vēl sliktākām sekām.

Es piekrītu, ka pašreizējie valstu rīcības plāni ir īstenoti tikai daļēji, un tas nozīmē, ka arī rezultāti ir bijuši dažādi. Es tādēļ uzskatu, ka ir nepieciešamas stingrākas saistības gan no publiskā, gan privātā sektora puses, kā arī no atsevišķu pilsoņu puses.

Ņemot vērā MVU lielo nozīmi Eiropā, ir svarīgi tos iesaistīt rīcības plānos — tā kā tos vairāk ietekmē pieaugošās enerģijas cenas, tie arī gūtu vairāk labuma no lielākas energoefektivitātes un to ieguldījums būtiski veicinātu vispārējo mērķu sasniegšanu.

  Czesław Adam Siekierski (PPE-DE) rakstiski. – (PL) Enerģijas patēriņa racionalizācija ir ārkārtīgi svarīga darbība. Sabiedrībai ir jāzina, ka tas ir visekonomiskākais veids, kādā cīnīties pret klimata pārmaiņām. Taču labumu gūs ne tikai vide. Jo labāk mēs izmantosim pieejamo enerģiju, jo mazāk enerģijas mums būs vajadzīgs, un tādējādi mēs būsim mazāk atkarīgi no importētās enerģijas. Pašreizējā situācijā, kad enerģiju izmanto kā politisku instrumentu, šo apstākli nevar novērtēt par zemu.

Mēs enerģiju izmantojam arvien racionālāk. Šīs politikas sekas var izteikt konkrētos skaitļos. Kopš 1990. gada enerģijas ražošana ES ir palielinājusies par 40 % un ienākumi per capita par 1/3, bet pieprasījums pēc enerģijas ir pieaudzis tikai par 11 %. Tādējādi enerģijas racionālāka izmantošana ir veicinājusi ekonomikas izaugsmi visās dalībvalstīs.

Energoefektivitātei un pasākumiem enerģijas taupīšanai ir jābūt svarīgiem soļiem attiecībā gan uz pieprasījuma ierobežošanu, gan uz sadedzinātās degvielas apjoma samazināšanu.

Siltumnīcefekta gāze emisiju samazināšana, plašāka „zaļās” enerģijas izmantošana un ekonomiskāka enerģijas izmantošana — tas viss sniegs iespējas samazināt apjomu, kādā mēs esam atkarīgi no importētas gāzes un naftas. Eiropas ekonomikai ir jākļūst mazāk neaizsargātai pret enerģijas cenu svārstībām un inflāciju, kā arī pret risku, kas saistīts ar šo resursu ģeopolitisko atrašanās vietu.

- Ziņojums: Miguélez Ramos (A6-0016/2009)

  Jan Andersson, Göran Färm, Anna Hedh, Inger Segelström un Åsa Westlund (PSE), rakstiski. − (SV) Mēs, zviedru sociāldemokrāti, nolēmām atturēties. Protams, mēs neesam pret pētījumiem un plašākām zināšanām par zivsaimniecību un ar to saistītajām nozarēm. Tomēr mēs pirmkārt uzskatām, ka attiecībā uz zivsaimniecības politiku Eiropas Savienībai savi vārdi ir jāpārvērš konkrētā rīcībā. Eiropas Savienībai ir steidzami jārīkojas, lai izbeigtu problēmas, kas saistītas ar pārmērīgi lielo nozveju un apdraudētajiem krājumiem. Tam jābūt kopējās zivsaimniecības politikas sākumpunktam un galvenajam aspektam.

  John Attard-Montalto (PSE), rakstiski. − Nav iespējams par zemu novērtēt to, cik svarīgi ir pievērst īpašu uzmanību zivsaimniecības un akvakultūras konkrētajām problēmām. Tas ir acīmredzami, ja ņem vērā šīs nozares ekonomisko, sociālo un politisko nozīmi Eiropas Savienībā. Manā valstī, Maltā, gan zvejniecībai, gan akvakultūrai tiek pievērsta īpaša uzmanība.

Es pilnībā piekrītu Zivsaimniecības komitejas ieteikumam, ka jūras zinātniskās pētniecības jomā priekšroka dodama ne vien pētniecībai, kuras mērķis ir noskaidrot zivju krājumu stāvokli, bet arī tirdzniecības, ekonomiskiem un sociāliem aspektiem, kuri nosaka zvejas pārvaldību, jo tie visi ir ļoti svarīgi. Mums ir jānodrošina, lai zvejniecības un akvakultūras jomā priekšroka tiktu dota lietišķiem pētījumiem.

Diemžēl īstermiņā starp zvejnieku un zinātnieku interesēm pastāv skaidrs konflikts. Ilgtermiņā mērķi būs vienotāki.

Pētījumi ir jāveic saistībā ar izsīkstošajiem krājumiem. Tas var novest pie veselu sugu izzušanas. Tādēļ ir svarīgi šajā nozarē panākt vispusīgu sadarbību starp zinātniekiem, zvejniekiem un akvakultūras uzņēmējiem.

  Charlotte Cederschiöld, Gunnar Hökmark un Anna Ibrisagic (PPE-DE), rakstiski. − (SV) Mēs, zviedru konservatīvie, šodien balsojām par Miguélez Ramos kundzes sagatavoto patstāvīgo ziņojumu (A6-0034/2009) par lietišķiem pētījumiem kopējās zivsaimniecības politikas jomā. Mēs piekrītam šī ziņojuma pamatdomai, ka zivsaimniecības politikai ir nepieciešama zinātniska bāze un ka vienprātība starp zvejniekiem un pētniekiem ir bāze politikai, kura vērsta uz ilgtspējību.

Tomēr mēs uzskatām, ka Septītajai pamatprogrammai ar visām tās prioritātēm un ierobežojumiem ir jāpaliek savā vietā.

  Lena Ek (ALDE), rakstiski. − (SV) Es nolēmu balsot par Miguelez Ramos ziņojumu par lietišķiem pētījumiem kopējās zivsaimniecības politikas jomā.

Ir svarīgi atbalstīt lielākus ieguldījumus pētījumos par zivsaimniecības politikas ietekmi uz zivju krājumiem, ekosistēmām un bioloģisko daudzveidību. Man tādēļ ir ļoti kritiska attieksme pret noteiktām ES zivsaimniecības politikas daļām. Taču Miguelez Ramos uzsver, ka ir svarīgi, lai politisko lēmumu pamatā būtu zinātne un ilgtermiņa ilgtspēja, nevis galvenokārt zvejniecības nozares īstermiņa interesēm, un es to uzskatu par pozitīvi vērtējamu apstākli.

Tomēr man ir kritiska nostāja attiecībā pret ziņojuma iespējamām interpretācijām, kas varētu novest pie tā, ka vairāk naudas tiktu tērēts finansiāla atbalsta sniegšanai Eiropas zvejniecības nozarei un šīs nozares statusa paaugstināšanai. Visos pētījumos zivsaimniecības nozarē ir jāņem vērā konkrēta vides perspektīva.

  Duarte Freitas (PPE-DE), rakstiski. – (PT) 2006. gada decembrī Eiropas Parlaments un Padome pieņēma svarīgu lēmumu par Eiropas Kopienas septīto pamatprogrammu pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un demonstrējumu pasākumiem (2007. līdz 2013. gads). Es atzinīgi vērtēju to, ka tolaik norādīju, ka ir ļoti svarīgi nodrošināt lielāku un labāku tehnoloģisko attīstību zvejniecības un akvakultūras jomā.

Es tādēļ uzskatu, ka šis patstāvīgais ziņojums ir savlaicīgs un ārkārtīgi svarīgs attiecībā uz kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) jaunās reformas mērķu sasniegšanu.

KZP ir viena no tām Kopienas politikām, kura ir visvairāk atkarīga no zinātniskiem pētījumiem, ko saskaņā ar KZP veikto pasākumu uzticamības pamatā ir augstas kvalitātes zinātniskie atzinumi.

Turklāt kuģu, zvejas rīku un līdzekļu tehnoloģiskā attīstība var nodrošināt nozares ilgtspējīgu attīstību nākotnē, tādējādi labāk aizsargājot vidi un nodrošinot flotēm lielāku konkurētspēju.

Es nobalsoju par šo ziņojumu.

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Zinātniski pētījumi zivsaimniecības jomā ir svarīgi, lai nodrošinātu atbilstošu zivsaimniecības pārvaldības politiku, kurā jāņem vērā sociālie, vides un ekonomiskie aspekti, kas raksturīgi šai darbībai, kura ir svarīgs pārtikas avots.

Pētījumos ir ne vien jānovērtē zivju krājumu stāvoklis un jāveido modeļi, kas ļauj paredzēt to izmaiņas, bet ir arī jāpalīdz uzlabot zvejas rīki, kuģi, darba un drošības apstākļi zvejniekiem, kā arī novērtēt ietekmi, kas dažādajām zvejniecības pārvaldības sistēmām un instrumentiem ir uz zvejniecības kopienu nodarbinātību un ienākumiem.

Tomēr, lai zinātniskie pētījumi zivsaimniecības jomā sasniegtu izvirzītos mērķus un apmierinātu norādītās vajadzības, ir svarīgi, lai ES un ikviena dalībvalsts nodrošinātu nepieciešamos resursus, tostarp arī finansējumu. Tādēļ mēs atbalstam ieteikumus, kas šajā ziņā iekļauti ziņojumā.

Tomēr mēs uzskatām, ka zinātnisko pētījumu attīstībai ir katrā ziņā nepieciešams, lai tiktu atzīta iesaistīto cilvēkresursu vērtība. Tas nozīmē nodrošināt šo darbinieku tiesības attiecībā uz darba līgumiem, apkarojot nedrošās nodarbinātības attiecības, ar kurām saskaras daudzi no šiem pētniekiem, attiecībā uz taisnīgu samaksu un piekļuvi sociālās drošības sistēmām papildus daudzām citām darba tiesībām, ko var izmantot darba ņēmēji.

  Ian Hudghton (Verts/ALE), rakstiski. − Es nobalsoju par Miguélez kundzes ziņojumu par pētījumiem zivsaimniecības jomā. Es esmu pret kopīgo zivsaimniecības politiku un uzskatu, ka zvejniecības pārvaldībai jābūt Eiropas jūras nāciju kompetencē, kuras strādātu, sadarbojoties viena ar otru. Šai sadarbībai būtu nepieciešami kopīgi pasākumi zinātnes un pētījumu jomā, un tā ir joma, kurā ES var sniegt pievienoto vērtību.

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, es nobalsoju par Miguélez Ramos kundzes ziņojumu par lietišķiem pētījumiem kopējās zivsaimniecības politikas jomā.

Dabas resursu pārdomāta un atbildīga izmantošana kļūst arvien svarīgāka, ņemot vērā šo resursu acīmredzamo un nepieņemamo samazināšanos gadu laikā gan kvalitatīvā, gan kvantitatīvā ziņā.

Tādēļ attiecībā uz jūras vidi ir svarīgi domāt par tās aizsardzību un ievērot tādu pieeju, kuras pamatā būtu ekosistēmu rūpīgs novērtējums, vispusīgā veidā ņemot vērā visas darbības, kas attiecas uz Eiropas jūrām. Ir skaidrs, ka šāda veida pieeja var pozitīvi ietekmēt gan ekonomikas, gan sabiedrības līdzsvarotu attīstību, kā arī sistēmas vispārējo konkurētspēju vidējā un ilgākā laikposmā.

Es tādēļ uzskatu, ka ir svarīgi, lai lietišķie pētījumi zivsaimniecības jomā saņemtu vairāk finansējuma, tostarp finansējumu no septītās pētniecības pamatprogrammas, kā agrāk bija noteikts iepriekšējās pamatprogrammās. Mums ir jāveicina pētniecības centru tīkla izveide, kas varētu dalīties ar specializētu infrastruktūru un nodrošināt lietderīgas informācijas un datu apmaiņu.

  Olle Schmidt (ALDE), rakstiski. − (SV) Mēs nolēmām balsot par Miguelez Ramos ziņojumu par lietišķiem pētījumiem kopējās zivsaimniecības politikas jomā.

Ir svarīgi atbalstīt lielākus ieguldījumus pētījumos par zivsaimniecības politikas ietekmi uz zivju krājumiem, ekosistēmām un bioloģisko daudzveidību. Vides apsvērumu dēļ mums ir ārkārtīgi kritiska attieksme pret noteiktām ES zivsaimniecības politikas daļām. Taču Miguelez Ramos uzsver, ka ir svarīgi, lai politisko lēmumu pamatā būtu zinātne un ilgtermiņa ilgtspēja, nevis galvenokārt zvejniecības nozares īstermiņa interesēm, un mēs to uzskatām par pozitīvi vērtējamu apstākli.

Tomēr mums ir kritiska nostāja attiecībā pret ziņojuma iespējamām interpretācijām, kas varētu novest pie tā, ka vairāk naudas tiktu tērēts finansiāla atbalsta sniegšanai Eiropas zvejniecības nozarei un šīs nozares statusa paaugstināšanai. Visos pētījumos zivsaimniecības nozarē, kam tiek piešķirti papildu līdzekļi, ir jāņem vērā konkrēta vides perspektīva.

- Ziņojums: Charlotte Cederschiöld (A6-0029/2009)

  Bairbre de Brún (GUE/NGL), rakstiski. − es nobalsoju par Cederschiöld kundzes ziņojumu, jo uzskatu, ka Eiropas pilsoņu iespējas strādāt un dzīvot citā dalībvalstī ir svarīgas tiesības. Es atbalstu ziņojumā pausto ieceri atvieglot darbinieku mobilitāti un garantēt patērētāju drošību.

Tomēr ir daži Cederschiöld kundzes ziņojuma aspekti, ko es pilnībā neatbalstu, piemēram, formulējumus, kas attiecas uz šķēršļu likvidēšanu personu un pakalpojumu brīvai apritei, ko varētu interpretēt kā izteikumu pret kolektīviem līgumiem darba tirgū. Attiecībā uz veselības aprūpes darbinieku iekļaušanu nolīgumā es saskatu risku, ka varētu tikt atcelts veselības aprūpes nozares tiesiskais regulējums.

  Małgorzata Handzlik (PPE-DE), rakstiski. – (PL) Viena no ES iekšējā tirgus pamatbrīvībām ir pārvietošanās brīvība, kas ļauj mums ne tikai brīvi ceļot tās robežās, bet arī stāties darbā. Pastāvīgi pieaug to cilvēku skaits, kuri izmanto šo iespēju, un vislabāk to raksturo jauno dalībvalstu, arī Polijas, darba ņēmēju mobilitāte pēdējos gados. Pašlaik aptuveni 2 % ES iedzīvotāju dzīvo un strādā dalībvalstīs, kas nav viņu izcelsmes valstis.

Neraugoties uz to, ka ir likvidēti šķēršļi tālākai kopēja iekšējā tirgus attīstībai, viens no galvenajiem traucēkļiem, ar ko saskaras daudzi darba meklētāji dažādās dalībvalstīs, ir bailes, ka netiks atzītas citā dalībvalstī iegūtās kvalifikācijas. Šīs bažas ir veicinājis šodienas ziņojums, kas aicina radīt Eiropas profesionālo karti pakalpojumu sniedzējiem. Šādas kartes ieviešana varētu veicināt dažādu profesiju pārstāvju mobilitāti, vienlaikus piedāvājot darba devējiem pārliecību par kartes īpašnieka kvalifikāciju un paaugstinot ne tikai kvalifikāciju pārredzamību, bet arī to atzīšanu un salīdzināmību.

Tādēļ man ir prieks, ka Eiropas Parlaments ir pieņēmis ziņojumu, kas noteikti pozitīvi ietekmēs nākotnes debates par Eiropas profesionālās kartes radīšanu.

  Jens Holm un Eva-Britt Svensson (GUE/NGL), rakstiski. − Eiropas pilsoņu spēja strādāt un dzīvot citās dalībvalstīs ir svarīgas tiesības, un es atbalstu nodomus atvieglot profesionāļu mobilitāti un garantēt patērētāju drošību. Tomēr C. Cederschiöld ziņojumā ir aspekti, kurus es pilnībā neatbalstu, piemēram, formulējumi attiecībā uz šķēršļu novēršanu personu un pakalpojumu brīvai apritei, ko varētu interpretēt kā paziņojumu pret koplīgumiem darba tirgū. Attiecībā uz veselības aprūpes profesionāļu iekļaušanu nolīgumā es saskatu veselības aprūpes nozares regulējumu samazināšanās risku. Tāpēc es atturējos galīgajā balsojumā par šo ziņojumu.

  Kartika Tamara Liotard (GUE/NGL), rakstiski. − Eiropas pilsoņu spēja strādāt un dzīvot citās dalībvalstīs ir svarīgas tiesības, un es atbalstu nodomus atvieglot profesionāļu mobilitāti un garantēt patērētāju drošību. Tomēr C. Cederschiöld ziņojumā ir aspekti, kurus es pilnībā neatbalstu, piemēram, formulējumi attiecībā uz šķēršļu likvidāciju personu un pakalpojumu brīvai apritei, ko varētu interpretēt kā paziņojumu pret koplīgumiem darba tirgū. Attiecībā uz veselības aprūpes profesionāļu iekļaušanu nolīgumā es saskatu veselības aprūpes nozares regulējumu samazināšanās risku. Tāpēc es atturējos galīgajā balsojumā par šo ziņojumu.

  Nicolae Vlad Popa (PPE-DE), rakstiski. – (RO) Es atbalstīju šo iniciatīvu par Eiropas profesionālās kartes pakalpojumu sniedzējiem izveidi, balsojot par to, jo tā piedāvā jaunu veidu, kā nodrošināt personu un pakalpojumu brīvu apriti. Mums ir jāveicina darbaspēka migrācija un jāatvieglo profesionālā mobilitāte, cik vien iespējams, paātrinot informācijas apmaiņu starp izcelsmes dalībvalsti un uzņēmēju dalībvalsti.

Saskaņā ar statistiku par SOLVIT saņemtajām sūdzībām 2007. gadā, 20 % no tām attiecās uz regulējamā profesijā vajadzīgo profesionālo kvalifikāciju atzīšanu. Eiropas profesionālās kartes pakalpojumu sniedzējiem izveide likvidēs dažus no šiem šķēršļiem, kas vēl joprojām apgrūtina Eiropas pilsoņus, kuri vēlas izmantot ienesīgu nodarbinātību kādā citā dalībvalstī.

Turklāt šajā profesionālajā kartē ietvertā informācija sniegs atbalstu gan darba devējiem, gan patērētājiem, un būs noderīga arī neregulētajām un nesaskaņotajām profesijām.

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. – (IT) Es balsoju par Cederschiöld kundzes ziņojumu par Eiropas profesionālās kartes izveidi pakalpojumu sniedzējiem.

Es to darīju tādēļ, ka, manuprāt, neraugoties uz Direktīvas 2055/36/EK esamību, kuras mērķis ir veicināt profesionālo mobilitāti, šis tirgus būtībā joprojām ir valsts iekšējais tirgus. Vispārīgāk runājot, darba ņēmēju mobilitāte Eiropas Savienībā paliek ļoti zema, veidojot šķērsli sekmīgai iekšējā tirgus darbībai, kā arī Lisabonas mērķu sasniegšanai izaugsmei un nodarbinātībai.

Ņemot to vērā, es domāju, ka ir izšķiroši izveidot Eiropas profesionālās kartes, kas jau pastāv dažiem gadījumiem, lai ietvertu visas profesijas, ieskaitot tās, kas nav regulētas. Tas veicinās to atzīšanu dalībvalstīs un tādējādi palielinās iespējas patērētājiem vieglāk piekļūt ārzemju pakalpojumu sniedzējiem, tā veicinot viņu integrāciju Eiropas iekšējā tirgū.

EN- Ziņojums: Elspeth Attwooll (A6-0025/2009)

  Šarūnas Birutis (ALDE), rakstiski. – (LT) Es uzskatu, ka, ņemot vērā komerciālo vaļu medību sāpīgo pagātni un neseno apdraudējumu pastiprināšanos vaļu populācijām – tādu kā nejauša vaļu nomedīšana zvejas laikā, sadursmes ar laivām, globālās klimata pārmaiņas un okeānu akustiskais piesārņojums – starptautiskos forumos ES ir konsekventi un saskanīgi jānodrošina visstiprākā vaļu aizsardzība globālā līmenī. Es aicinu jūs pretoties jebkuram priekšlikumam, ko varētu izmantot, lai legalizētu jebkādas vaļu medības zinātniskiem mērķiem un komerciālas vaļu medības piekrastē un citur, vai arī atļautu starptautisku tirdzniecību ar vaļu produktiem.

  Duarte Freitas (PPE-DE), rakstiski. – (PT) Neraugoties uz veiktajiem pasākumiem un IWC (Starptautiskās Vaļu medību komisijas) iniciatīvām, situācija attiecībā uz daudzām vaļveidīgo sugām joprojām ir satraucoša, jo daudzām no tām draud iznīkšana. Viss jautājums par vaļu ķeršanu zinātniskiem nolūkiem joprojām ir „aizsegs” šo zīdītāju medībām, tādēļ ES ir jāiejaucas, lai panāktu šīs starptautiskās nostājas pārskatīšanu.

Moratorija saglabāšanas atbalsts, visu priekšlikumu par jauniem vaļu medību veidiem noraidīšana, atzīšana, ka visas vaļu medību darbības, ko veic IWC dalībvalstis, ir jāpakļauj IWC kontrolei un priekšlikumu atbalstīšana par „zinātnisku vaļu medību" izbeigšanu ārpus IWC kontroles ir dažas no šī ziņojuma premisām, kuras es uzskatu par būtiskām.

Nodrošināt, ka ES definē savu politisko nostāju šajā jautājumā, un uzņemas vadību centienos sasniegt mērķus saistībā ar bioloģisko daudzveidību un mūsu planētas ilgtspējīgu attīstību, ir fundamentāli mērķi, kas Eiropas Savienībai ir jāpieņem.

Tādēļ es balsoju par šo ziņojumu.