SĒDI VADA: M. Rothe
Priekšsēdētāja vietniece

  Priekšsēdētāja. − Es paziņoju, ka Eiropas Parlamenta 2009.–2010. gada sesija ir atklāta .

(Sēdi atklāja plkst. 9.05)

  Priekšsēdētāja. – Nākamais punkts ir balsojums par pieprasījumu piemērot steidzamības procedūru Padomes regulas priekšlikumam, ar ko izveido daudzgadu plānu zilās tunzivs krājumu atjaunošanai Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā.

  Philippe Morillon, Zivsaimniecības komitejas priekšsēdētājs. – (FR) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, šorīt izskatāmo pieprasījumu piemērot steidzamības procedūru, īstenojot Reglamenta 134. pantu, Padome mums iesniedza pagājušajā nedēļā, un, kā jūs teicāt, tas attiecas uz Padomes regulas priekšlikumu, ar ko izveido daudzgadu plānu zilās tunzivs krājumu atjaunošanai Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā.

Šī priekšlikuma mērķis ir īstenot jauno atjaunošanas plānu, kā savā sanāksmē pagājušā gada novembrī šo reģionu interesēs to ieteica Starptautiskā Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisija.

Kā Padome norādīja savā pieprasījumā piemērot steidzamības procedūru, šai regulai ir jāstājas spēkā pirms galvenās zvejas sezonas sākuma 15. aprīlī, kas nozīmē, ka šīs plenārsēdes laikā ir jāveic obligātā apspriede ar Parlamentu, lai turpmākajās nedēļās panāktu politisku vienošanos Padomē.

Ņemot vērā minēto un to, ka Eiropas Savienībai ir jāpilda savi starptautiskie pienākumi un jāveic sava darba daļa izšķirīgajos pasākumos, lai risinātu nopietno krīzi attiecībā uz zilās tunzivs krājumiem, Eiropas Parlamenta Zivsaimniecības komiteja ir vienprātīgi apstiprinājusi šo pieprasījumu piemērot steidzamības procedūru. Tādēļ es jūs mudinu atbalstīt šo pieprasījumu šī rīta balsojumā.

(Parlaments pieņēma steidzamības procedūru)

  José Ribeiro e Castro (PPE-DE). – (PT) Priekšsēdētājas kundze, es tikai īsumā pieminēšu procedūras jautājumu par šīsnedēļas darba kārtību. Trešdiena, 11. maijs, ir Eiropas diena terorisma upuru piemiņai. Šīs dienas noteikšanu pirmo reizi ierosināja Parlaments balsojumā, kas notika 2004. gada 11. martā. Toreiz mēs diskutējām par brīvības, drošības un tiesiskuma telpas novērtējumu. Tajā dienā notika traģiskie uzbrukumi Madridē. Sākotnēji šo dienu bija ierosināts noteikt 11. septembrī, bet, ņemot vērā šajā dienā notikušo traģēdiju, Parlaments nobalsoja, ka tā tiks atzīmēta 11. martā.

Dažas dienas vēlāk, ja mana atmiņa mani neviļ, tad 25. martā, Eiropadome pieņēma šo datumu kā Eiropas dienu terorisma upuru piemiņai. Tomēr rīt, 11. martā, mums ir paredzēta plenārsēde, un darba kārtībā es redzu, ka nav paredzēts pat nekāda veida piemiņas pasākums. Es vēlētos zināt, vai šajā nedēļas nogales sēdē ir plānots kāds šāda veida pasākums.

  Priekšsēdētāja. − Ribeiro e Castro kungs, es saprotu tā, ka priekšsēdētājs rīt plenārsēdes atklāšanā uzstāsies ar paziņojumu par jūsu pieminēto dienu un īpašajiem apstākļiem. Uzstāšanās būs viens no pasākumiem, kas paredzēti šajā sakarā.

  Priekšsēdētāja. – Nākamais punkts ir ziņojums (A6-0482/2008), ko Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas vārdā sagatavoja Schwab kungs, par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par tipa apstiprinājuma prasībām attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu vispārējo drošību [COM(2008)0316 - C6-0210/2008 - 2008/0100(COD)].

  Andreas Schwab, referents. – (DE) Priekšsēdētājas kundze, komisār, dāmas un kungi, es vēlētos sākt — un nevis formalitātes dēļ, bet tāpēc, ka es jūtu patiesas emocijas — sirsnīgi pateicoties komisāram Verheugen kungam, Komisijai, tās darbiniekiem, Eiropadomes prezidentvalstij Čehijai, kuras pārstāvji šodien diemžēl nevarēja ierasties, un komitejas locekļiem par pozitīvo un konstruktīvo sadarbību šī dokumenta sagatavošanā.

Kad esam apzinājuši, kādus videi draudzīgus pasākumus, kas attiecas automašīnām, var veikt, dažreiz brīnāmies, kāpēc tik daudz laika tiek tērēts, pētot citus pasākumus. Manuprāt, mēs Parlamentā, kas ir Eiropas iestāde, esam kopā veikuši svarīgu pasākumu, kas politiskajās debatēs līdz šim nav īsti spējis parādīt savu nozīmīgumu attiecībā uz plašu sabiedrību.

Regula, ko mēs šodien pieņemam, ir daļa no tiesību aktu kopuma, kas attiecas uz CO2 emisijām, un nosaka videi draudzīgus pasākumus, kuri ir svarīgs Eiropas politikas ieguldījums mehānisko transportlīdzekļu radīto CO2 emisiju samazināšanā. Tajā pašā laikā — un es to sauktu par gudru vides politiku — tā arī palīdz patērētājiem, proti, autovadītājiem, ietaupīt, jo, īstenojot regulu, tiek ievērojami samazināti ne tikai CO2 izmeši, bet ietaupīts arī degvielas un dīzeļdegvielas patēriņš. Turklāt tādējādi tiek uzlabota satiksmes drošība uz Eiropas ceļiem ne tikai attiecībā uz kravas transportlīdzekļiem, bet arī uz vieglajiem automobiļiem — arī tas ir svarīgs punkts, īpaši svarīgs Parlamentam un tā deputātiem.

Man nav nodoma izskatīt visus regulas atsevišķos punktus pēc virsrakstiem, bet, manuprāt, ir daži svarīgi politiski jautājumi, kas mums patlaban ir jāizskata.

Pirmais punkts ir saistīts ar mehānisko transportlīdzekļu riepu spiediena obligāto kontroles sistēmu, kuras ieviešana liks uzlabot riepu veiktspēju, ko, nepalielinot izmaksas, realizēs riepu ražošanas nozare, tā nodrošinot labāku spiedienu automobiļu riepās, kā rezultātā līdz pat 5 % samazināsies degvielas patēriņš Eiropā. Riepu spiediena kontroles sistēma, kas jau ir laista tirgū, maksā apmēram EUR 100 vai dažkārt pat daudz mazāk, bet šīs sistēmas radītie ietaupījumi patērētājiem būs daudz lielāki.

Otrais punkts, kas, manuprāt, ir pelnījis īpašu uzmanību, ir tas, ka mums ir izdevies panākt elektroniskās stabilitātes sistēmas jeb ESP sistēmas obligātu uzstādīšanu transportlīdzekļos no 2011. gada un ka mēs to panācām nevis pret Eiropas autotransporta nozares gribu, bet ar tās skaidri izteiktu līdzdalību un atbalstu, un tā ievērojami uzlabos satiksmes drošību uz Eiropas ceļiem. Diemžēl mums neizdevās nodrošināt arī avārijas bremžu sistēmu un brīdinājuma sistēmu par izbraukšanu no joslas obligātu uzstādīšanu līdz 2018. gadam īpaši kravas transportlīdzekļos, jo attiecīgās tehniskās specifikācijas vēl nebija pietiekami gatavas. Es atvainojos par šo tehnisko terminu lietošanu, kas parasti netiek pieminēti publiskajās debatēs par šo jautājumu. Šī pasākuma rezultātā tiks ievērojami uzlabota satiksmes drošība uz Eiropas ceļiem, jo īpaši satiksmes drošība uz mūsu autoceļiem. Visi šie pasākumi varētu samazināt nāves gadījumu un traumu skaitu par apmēram 35 000.

Visbeidzot, un šajā jautājumā joprojām viedokļi mazliet atšķiras, ar šīs regulas palīdzību mēs arī esam radījuši situāciju, kad riepas radīs ievērojami mazāku troksni. Tā ir taisnība, ka tas maksā naudu, tādēļ mēs uzskatījām par īpaši svarīgu regulā iekļaut tekstu, ka ceļu satiksmes radīto trokšņa emisiju samazināšanu nevar novelt tikai uz riepu ražotājiem un netieši uz patērētājiem, jo tā ir arī dalībvalstu atbildība nodrošināt valstu ceļu segumu, un es esmu ārkārtīgi pateicīgs, ka Padome beidzot pieņēma šo nosacījumu.

Paldies par sadarbību, un es ar nepacietību gaidu interesantas debates.

  Günter Verheugen, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. − (DE) Priekšsēdētājas kundze, cienījamie deputāti, arī es vēlētos sākt ar pateicību, šoreiz referentam Schwab kungam un tiem Parlamenta deputātiem, kas piedalījās ziņojuma sagatavošanas darbā, par viņu patiešām konstruktīvo un ieinteresēto sadarbību, kura padarīja iespējamu vienošanos pirmajā lasījumā.

Mēs šeit patiesībā izskatām ļoti tehnisku regulu, tomēr tā ir ļoti nozīmīga un politiski tālejoša regula. Regulas pieņemšana būs pagrieziena punkts ceļu satiksmes drošības uzlabošanā. Pieņemot šo regulu tiks uzlabota Eiropas automašīnu drošība. Tā ir pagrieziena punkts attiecībā uz Eiropas transportlīdzekļu atbilstību vides prasībām, kas, protams, tiks nodrošināta, bet ne vienīgi ražojot dzinējus ar lietderīgāku degvielas izmantojumu — automašīnām ir arī citas pilnīgi atšķirīgas iespējas ietaupīt degvielu un samazināt piesārņojumu. Gala iznākumā šī regula arī būs svarīgs ieguldījums tajā mūsu politikā, kas attiecas uz labāku likumu izstrādi, jo tā novedīs pie visas regulatīvās vides patiesi ievērojamas vienkāršošanas.

Es vēlētos sākt ar drošības aspektu, kas bija šī projekta vissvarīgākais punkts. Ceļu satiksmes drošība Eiropā joprojām ir jautājums, kam jāpievērš nopietna uzmanība un kas mūs ļoti satrauc. Noteikumi, ko mēs šeit ieviešam un kas tiks piemēroti kā standarts Eiropas automašīnām no 2011. gada, katru gadu par 35 000 samazinās nāves gadījumu un traumu skaitu uz Eiropas ceļiem. Elektroniskās stabilitātes programmas ieviešana pasažieru automašīnām un īpaši komerciāliem transportlīdzekļiem katru gadu var izglābt gandrīz 3000 dzīvības un novērst nopietnas traumas 25 000 cilvēku. Galu galā tas ir drošības aprīkojums, kas līdz šim ir izmantots ļoti reti, jo īpaši kravas transportlīdzekļos, kuri bieži ir iesaistīti nopietnās avārijās. Ražotāju izmaksas ievērojami kompensēs vispārējie ekonomiskie ieguvumi.

Šim pasākumu kopumam būs ievērojama nozīme Eiropas stratēģijas īstenošanā, lai samazinātu CO2 emisijas, ko rada pasažieru automašīnas un vieglie komerciālie transportlīdzekļi. Tas padara zemas ripošanas pretestības riepu lietošanu par obligātu prasību un pieprasa uzstādīt riepu spiediena kontroles sistēmas un ātruma pārslēga indikatorus. Šie pasākumi samazinās CO2 emisijas vidēji par 6–7 gramiem CO2 uz kilometru, kas ir patiešām ievērojams samazinājums.

Turklāt es nevēlos palaist garām iespēju norādīt, ka šis priekšlikums ievērojami samazinās ceļu trokšņa radīto piesārņojumu, jo riepu radītā trokšņa līmeņa samazināšana ievērojami uzlabos šo situāciju.

Tagad es vēlētos vēlreiz uzsvērt, ka mēs varam sasniegt ilgtspējīgu mobilitāti Eiropā tikai tad, ja kā daļu no integrētas pieejas mēs iekļausim visu šeit iesaistīto faktoru iespējas, proti, paša transportlīdzekļa iespējas — par ko mēs šodien diskutējam —, bet mums ir jāpārrunā arī jautājumi par transporta infrastruktūru un ceļa satiksmē iesaistīto cilvēku uzvedību. Es ļoti priecājos, ka Eiropas Parlaments tieši tā to saprot.

Runājot par tiesību aktu vienkāršošanu, šī regula ievērojami vienkāršos regulatīvo vidi. Pieņemot šo regulu, tiks atceltas 50 pašreizējās direktīvas un, ja vien iespējams, aizstās tās ar starptautiskiem noteikumiem. Zemākas administratīvās izmaksas, labāka pārredzamība un lielāka starptautiskā saskaņošana nozīmēs ievērojamus ietaupījumus rūpniecībai, un tas palīdzēs uzlabot tās konkurētspēju. Vienlaicīgi dalībvalstis gūs labumu no samazinātajām administratīvajām izmaksām.

Runājot par automašīnām, praktiski nav iespējams nepieminēt to, ka Eiropas autotransporta nozarē pašlaik ir ļoti nopietna krīze, kas ir visnopietnākā krīze pēdējās desmitgadēs. Tādēļ dabiski varētu rasties jautājums, vai šis ir piemērots laiks, lai īstenotu tehniskas regulas. Es vēlētos uz to atbildēt ļoti skaidri un teikt, ka mēs šodien cenšamies pieņemt regulu, kas radusies saistībā ar CARS 21 procesu, kura laikā mēs intensīvi strādājām ar ražotājiem, dalībvalstīm un pilsonisko sabiedrību pie tā, kāda izskatīsies Eiropas autotransporta nozares sistēma nākotnē un kādu mēs iztēlojamies Eiropas nākotnes automašīnu. Es vēlos stingri uzsvērt, ka pat šīs krīzes laikā un īpaši šīs krīzes laikā Eiropas ražotāji nedrīkst atslābt, kad runa ir par tādu automašīnu izstrādi un laišanu tirgū, kas atbilst 21. gadsimta prasībām, kuras ir visnotaļ skaidras. Patērētāji vēlas transportlīdzekļus, kas patērē mazāk degvielas, kas ir videi nekaitīgāki un drošāki.

Redzējums par Eiropas nākotnes automašīnu, kas izveidojās CARS 21 procesa rezultātā, un visu dalībnieku kopējā nostāja, kad runa ir par šīs nozares nākotni, ir tieši tāda — mēs vēlamies, lai Eiropā tiktu ražotas ne tikai viskvalitatīvākās automašīnas, kuras varētu izturēt starptautisko konkurenci, bet arī tādas automašīnas, kuras patērē vismazāk degvielas, ir videi visnekaitīgākās un drošākās, un es esmu pilnīgi pārliecināts, ka ar šādiem produktiem Eiropas rūpniecības nozare saglabās savu līderpozīciju starptautiskajā transportlīdzekļu tirgū. Liels paldies!

  Jorgo Chatzimarkakis, Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas atzinuma sagatavotājs. – (DE) Priekšsēdētājas kundze, komisār, vispirms es vēlētos apsveikt Schwab kungu par kompromisu, ko viņš ir panācis sadarbībā ar Padomi. Ne visi jautājumi tika izskatīti, bet tā jau notiek ar kompromisiem.

Es īpaši atzinīgi vērtēju transportlīdzekļu obligāto drošības sistēmu ieviešanu. Tādu jaunu drošības tehnoloģiju kā ESP obligātā ieviešana nozīmēs, ka turpmāk no augstāka līmeņa ceļu satiksmes drošības standartiem labumu gūs ne tikai tie, kas iegādāsies premium klases automašīnas, bet arī kravas transportlīdzekļu vadītāji. Tādējādi mēs ievērojami uzlabosim satiksmes drošību Eiropā. Drošības sistēma nepārprotami jāpiemēro arī attiecībā uz riepām.

Tas ir pareizi, ka saķere ar slapju ceļu un tādējādi riepu drošība tiek nosaukta par svarīgāku faktoru nekā ripošanas pretestība, kas palīdz samazināt CO2 emisijas. Riepu ripošanas pretestība atkarībā no braukšanas apstākļiem un ātruma rada 20–30 % no degvielas patēriņa. Tādēļ ir skaidrs, ka, ņemot vērā pašreizējās debates par vidi un lai samazinātu degvielas izmaksas, ir jāpanāk degvielas samazinājums. Tomēr ir jāsaprot, ka bez ripošanas pretestības, kas rodas riepu deformācijas un to elastības dēļ, droša un komfortabla braukšana nebūtu iespējama. Tādēļ mums šajā gadījumā ir jāapskata drošība arī citā aspektā. Riepu ražotāju jaunās izstrādnes parāda, ka ir iespējams apvienot drošību un zemāku ripošanas pretestību. Šādā veidā mēs arī ļausim Eiropas autotransporta nozarei iegūt un saglabāt līderpozīciju pasaulē.

Kompromisa priekšlikums, par kuru mēs balsosim rīt, noteikti mazinās histēriju, kas saistīta ar CO2 emisijām, un veicinās satiksmes drošību uz ceļiem.

  Malcolm Harbour, PPE-DE grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze, savas grupas vārdā es vēlētos pateikties savam kolēģim Schwab kungam par to, ka viņš ir ļoti prasmīgi sagatavojis ļoti sarežģītu dokumentu. Tā kā Padomes pārstāvji šeit izpaliek, mums varbūt ir jāpasaka, ka sarunas šajā iestādē bija grūtas, bet godīgas, un mēs esam sasnieguši ļoti labu rezultātu.

Es vēlētos runāt par vairākiem punktiem, ņemot vērā komisāra teikto. Man bija tā privilēģija piedalīties Cars 21 iniciatīvas darba grupā no paša sākuma, un tagad mēs redzam šīs integrētās pieejas ietekmi. Tā ir svarīga attiecībā uz terminoloģiju un klasisks piemērs tam, kā virkne dažādu noteikumu tiek satuvināti tiesiskā regulējumā, kas allaž tiek atjaunināts, kas skar mehāniskos transportlīdzekļus un ko gaida rūpniecības nozare.

Iniciatīvai Cars 21 mēs noteicām rīcības plānu attiecībā uz uzdevumiem vides un drošības jomā, kuri būs jāatrisina rūpniecības nozarei, un izšķirīgais aspekts šajā jautājumā ir nodrošināt nozares stabilitāti un informētību, lai tā var plānot un projektēt savus jaunos produktus saprātīgā un secīgā veidā, ievērojot striktus izpildes termiņus un mērķus. Mēs nevēlamies atteikties no šiem izaicinošajiem mērķiem, bet gan nodrošināt rūpniecības nozarei stabilitāti. Kā norādīja Günter Verheugen, šobrīd, kad rūpniecības nozare atrodas kritiskā situācijā pieprasījuma trūkuma dēļ, regulatīvā stabilitāte ir ārkārtīgi svarīga.

Es vēlētos uzsvērt divus punktus. Pirmkārt, vienošanās, lai, cik vien ātri iespējams, ieviestu elektroniskās stabilitātes kontroles sistēmas, ir ļoti svarīgs ieguldījums drošības jomā, un es to vērtēju ļoti atzinīgi. Tie, kam ir bijusi iespēja pārbaudīt šīs sistēmas, sapratīs to efektivitāti. Otrkārt, es vēlos uzsvērt jautājumus, kas saistīti ar starptautisko sistēmu, ES direktīvu atcelšanu un to iekļaušanu valstu tiesību aktos. Es to vērtēju atzinīgi, bet, manuprāt, šobrīd ir svarīgāk nekā jebkad iepriekš, komisāra kungs, lai šis process kļūtu daudz pārredzamāks attiecībā uz nostāju, ko Komisija ieņem sarunās par šīm direktīvām, kas tiek sagatavotas ANO struktūrā, nevis Parlamentā.

  Gary Titley, PSE grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze, es vēlētos sākt ar pateicību Schwab kungam par viņa ziņojumu un efektīvi organizētās sadarbības pieeju visam šim jautājumam.

Pagājušās ceturtdienas naktī mūsu kolēģe Linda McAvan iekļuva ļoti nopietnā satiksmes negadījumā. Viņas automašīna tika sadauzīta, bet viņa pati tika cauri gandrīz bez ievainojumiem, jo viņas automašīna bija aprīkota ar vismodernākajiem drošības elementiem, un tas ļāva viņai izvairīties no nopietnām traumām. Mūsu debates par šo ziņojumu risinās tieši šādā kontekstā. Ceļu satiksmes drošība glābj dzīvības, kā to komentēja komisārs G. Verheugen, un tā ir ļoti svarīga daudzu ģimeņu labklājībai Eiropas Savienībā. Mēs nedrīkstam to aizmirst pat šajos ārkārtīgi grūtajos laikos.

Tādēļ es biju apņēmies iebilst tiem cilvēkiem Parlamentā un Padomē, kas vēlējās vājināt šo Komisijas priekšlikumu. Manuprāt, sākotnējais Komisijas priekšlikums ir ļoti labs, un mēs bijām apņēmušies pretoties tā izmaiņām.

Tomēr šajā priekšlikumā bija viena svarīga vājā vieta, proti, tajā nebija noteikuma par tādu riepu izpārdošanu, kas neatbilda jaunajām prasībām, kuras bija jāievēro pēc regulas īstenošanas datuma. Es to uzskatu par lielu trūkumu. Tādēļ es komitejai ierosināju grozījumu, kurā teikts, ka riepas, kas neatbilst standartiem pēc regulas īstenošanas datuma, ir jāpārdod 12 mēnešu laikā, un komiteja to pieņēma.

Tomēr pašreizējos autobūves nozares apstākļos, ņemot vērā zemos automašīnu pārdošanas rādītājus, diskusijās ar Padomi bija visnotaļ skaidrs, ka faktiski 12 mēneši visdrīzāk nav reāls termiņš, un mums bija jāņem vērā, cik bīstamu ietekmi uz vidi atstātu pilnīgi labu un nebojātu riepu iznīcināšana. Tādēļ mēs bijām gatavi trīspusējā dialogā pieņemt to, ka pēc regulas īstenošanas datuma prasībām neatbilstošās riepas ir jāpārdod 30 mēnešu laikā. Pateicoties tam, ka iesaistījās Schwab kungs, komitoloģijas procedūrā tika paredzēts, ka varētu būt īsāks laiks, ja Komisija tā uzskatīs. Šī svarīgā joma bija jānostiprina.

Tāpat es vēlos vērst uzmanību uz svarīgajiem vides pasākumiem, jo īpaši riepu spiediena kontroles sistēmām, kas ne tikai samazinās CO2 izmešus, bet arī padarīs automašīnas drošākas, jo nepietiekami piepumpētas riepas ir iemesls daudziem negadījumiem. Šajā priekšlikumā mēs esam samazinājuši ripošanas pretestību un iekļāvuši ātruma pārslēga indikatorus, kas nebija sākotnējā priekšlikumā. Tas ne tikai dos labumu videi, bet arī ietaupīs automobilistu naudu — šoreiz ļoti svarīga ir tieši cilvēku personīgā nauda.

Drošības jautājums ir labi pamatots. Kā jau es teicu, riepu spiediena kontroles sistēmas ir ļoti svarīgas, jo nepietiekami piepumpētas riepas ir daudzu negadījumu cēlonis, un man par lielu kaunu Apvienotajā Karalistē ir viena no sliktākajām situācijām attiecībā uz nepietiekami piepumpētām riepām. Arī brīdinājuma par izbraukšanu no joslas sistēmas un elektroniskā stabilitātes kontrole ir ļoti svarīgi pasākumi. Es apsveicu Schwab kungu par to, ka viņš par vienu gadu pietuvināja šo pasākumu īstenošanu, jo tie būs svarīgs ieguvums drošības ziņā.

Kā norādīja M. Harbour un komisārs, vienkāršošana ir daļa no šī priekšlikuma, un tas ir ļoti svarīgi.

Visbeidzot es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs esam izdarījuši, pieprasot pievērst lielāku uzmanību trokšņa samazināšanai ceļu ekspluatācijā. Tas ir tāpēc, ka ceļu satiksmes radītais troksnis ir stresa cēlonis, un stress savukārt ir cēlonis tam, ka pasliktinās veselība un palielinās upuru skaits, tādēļ ir svarīgi risināt šo jautājumu.

  Olle Schmidt, ALDE grupas vārdā. – (SV) Priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs, šis ir konstruktīvs ziņojums ar skaidriem mērķiem, kas saistīti ar vidi un drošību. Komitejai bija stingra nostāja attiecībā uz troksni un veselību. Patlaban 210 miljoni eiropiešu ir pakļauti satiksmes radītajam troksnim, kas saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas datiem tieši apdraud veselību. Riepu radītā trokšņa mazināšana nav vienīgais veids, kā samazināt satiksmes radīto troksni, bet vislabākos rezultātus var sasniegt, apvienojot pasākumus, kuros ietilpst arī svarīgā riepu radītā trokšņa mazināšana.

Ir cilvēki, varbūt kāds arī Parlamentā, kuri saka, ka trokšņa emisiju mazināšana nav savienojama ar riepu drošības īpašībām. Par to nav nekādu pierādījumu nevienā no veiktajiem detalizētajiem un neatkarīgajiem pētījumiem. Tādēļ es paužu nožēlu, ka kompromisā nav atspoguļots tas, par ko mēs balsojām komitejā. Runājot par kravas automašīnām, 90 % to riepu jau šobrīd atbilst prasībām par trokšņa līmeņiem, kas minēti kompromisā. Diemžēl to nevar nosaukt par augstu mērķi.

  Seán Ó Neachtain, UEN grupas vārdā. – (GA) Priekšsēdētājas kundze, es atzinīgi vērtēju šo ziņojumu un apsveicu Schwab kungu par tā sagatavošanu.

Mums ir jāvērtē atzinīgi viss, kas uzlabo satiksmes drošību uz ceļiem. Vissvarīgākais aspekts šajā jautājumā noteikti ir pats transportlīdzeklis un centieni nodrošināt, ka transportlīdzekļu drošības standarts ir augstāks.

Kā jau komisārs teica, tā ir vairāk nekā 50 noteikumu konsolidēšana vai apvienošana. Es atzinīgi vērtēju šo vienkāršošanu, jo visā Eiropā transportlīdzekļu ražošanā ir jāievēro visaugstākie standarti, un transportlīdzekļu ražotājiem ir jābūt atbildīgiem par šī standarta ievērošanu ne tikai attiecībā uz automašīnu riepām, bet arī attiecībā uz citiem aspektiem, kas šorīt tika šeit pieminēti, piemēram, elektronisko kontroli un citiem mūsdienīgiem faktoriem, kuri nodrošina, ka automašīnas un transportlīdzekļi, kas brauc pa ceļiem, atbilst visaugstākajam iespējamajam standartam.

  Heide Rühle, Verts/ALE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētājas kundze, arī es vēlētos pateikties referentam un „ēnu” referentam, un īpaši Titley kungam un Komisijai par šo pamatoto priekšlikumu.

Tomēr mana pateicība pret Čehijas prezidentvalsti ir nedaudz divdabīga. Man jāsaka, ka trīspusējā dialoga laikā Padome izdarīja uz mums lielu spiedienu, bet tās plāni nebija tālejoši. Tieši pretēji, tā jau iepriekš mūs brīdināja neuzstādīt pārāk augstas prasības, lai nepakļautu briesmām ražotājus šajos ekonomiskās krīzes laikos. Mani uzskati pilnīgi atšķiras, un, manuprāt, vairums šajā sēžu zālē esošo man piekrīt, ka īpaši ekonomiskās krīzes laikā mums ir vajadzīgi noteikti standarti, un Eiropas rūpniecības nozare ir jāmotivē un jāmudina noteikt augstus standartus un izstrādāt modeļus nākotnei, nevis pašreizējai situācijai. Neapšaubāmi, energoefektivitātei un CO2 emisiju samazināšanai ir ļoti svarīga nozīme šajā sakarā.

Neapšaubāmi, arī drošības jautājums ir svarīgs, lai gan nedrīkst aizmirst arī šajā diskusijā īsi pieminēto jautājumu par trokšņa samazināšanu līdz minimumam, jo troksnis arvien biežāk izraisa slimības, par ko sabiedrībai dārgi izmaksā. Tādēļ ir svarīgi šo regulu saskaņot arī ar attiecīgajiem standartiem.

Kopumā mēs esam panākuši labu kompromisu. Mēs neparakstījām vienošanos pirmajā lasījumā, jo mums bija iebildumi pret procedūru un arī pret Čehijas prezidentvalsts spiedienu, bet mēs varam pieņemt šo kompromisu, un mūsu grupa par to balsos.

  Jim Allister (NI). – Priekšsēdētājas kundze, naktī manā vēlēšanu apgabalā Ziemeļīrijā teroristi kārtējo reizi ir izdarījuši slepkavību. Pirms pievērsties izskatāmajam jautājumam, es vēlētos izteikt līdzjūtību brutāli nogalinātā policista, kurš bija arī mans vēlētājs, ģimenei un paust nosodījumu par šo rupjo IRA terorisma aktu.

Attiecībā uz Parlamentā izskatāmo jautājumu man jāsaka, ka manā vēlēšanu apgabalā mani reti lobē par labu kādai ES regulai, un man laikam jāpiebilst, ka vēl retāk mani izdodas pārliecināt. Tomēr šoreiz es priecājos, ka mani pārliecināja, jo šajā priekšlikumā ir iekļauti noteikumi, kas uzlabo ceļu satiksmes drošību, kā arī veiksmīgi atbalsta Ziemeļīrijas uzņēmumu, kurš ir riepu spiediena kontroles sistēmu tehnoloģijas un ražošanas līderpozīcijās. Tādējādi priekšlikums, kurā pieprasīta šādu sistēmu obligāta uzstādīšana, ne tikai veicina drošību uz ceļiem, bet arī darbavietu radīšanu manā vēlēšanu apgabalā.

Ņemot vērā milzīgo nāves gadījumu skaitu uz ceļiem visā ES, ir atzinīgi jāvērtē pasākumi, kas padara drošākas mūsu automašīnas un tādējādi arī mūsu ceļus. Šī ir tā galvenā joma, kurā regulai būs svarīga nozīme. Šai regulai ir jābūt saprātīgai, racionālai un vajadzīgai, nevis regulai regulas dēļ. Tomēr šoreiz, manuprāt, šajā ziņojumā ir sasniegts pareizais līdzsvars, un es apsveicu referentu par viņa ziņojumu.

  Zuzana Roithová (PPE-DE). – (CS) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, es augstu vērtēju Schwab kunga augsto profesionalitātes līmeni, kad viņš izdarīja grozījumus Komisijas regulas projektā, lai iekļautu pasākumus, kas uzlabos Eiropas autobūves nozares konkurētspēju, vienlaicīgi ļaujot dalībvalstīm efektīvi uzraudzīt tirgus atbilstību mehānisko transportlīdzekļu tipa apstiprinājuma prasībām. Piemēram, pārbaudot riepu spiedienu, mēs varam samazināt degvielas patēriņu un tādējādi arī emisijas, un, ieviešot mūsdienīgas elektroniskās stabilitātes kontroles sistēmas 2011. gadā, vienu gadu ātrāk tiks sasniegts negadījumu skaita samazinājums uz Eiropas ceļiem. Trokšņu samazinājums ir vēl viens ieguvums, un tas attiecas gan uz riepām, gan ceļu būvi. Šī regula samazinās administratīvo slogu un vienkāršos tiesisko regulējumu saskaņā ar ANO nolīgumu par vienotu tehnisko prasību apstiprināšanu riteņu transportlīdzekļiem. Šī regula ir izcils integrēta tiesību akta piemērs, un es priecājos, ka Čehijas prezidentvalsts bija tam labi sagatavojusies un ka tādējādi vienošanās starp Parlamentu, Schwab kungu un Padomi tiks panākta pirmajā lasījumā.

  Wolfgang Bulfon (PSE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, ir sasniegts grūts kompromiss, un es uzskatu, ka Schwab kungs ir radījis šedevru, tādēļ turpmāk es viņu saukšu par lielmeistaru Schwab kungu.

Lai uzlabotu automašīnu vadītāju drošību uz Eiropas ceļiem, ESP bremžu pretbloķēšanas sistēmas (ABS) drīza ieviešana ir īpaši augstu vērtējama. Turklāt tas, ka turpmāk tiks uzlaboti riepu saķeres ar slapju ceļu rādītāji arī ir uzskatāms par pozitīvu sasniegumu, jo minētās riepu spiediena kontroles sistēmas, brīdinājuma par izbraukšanu no joslas sistēmas un uzlabotās avārijas bremzēšanas sistēmas tiks izskatītas arī attiecībā uz citām transportlīdzekļu kategorijām.

Tomēr es vēlētos izteikt kritiku par to, ka ražotāji ir aizsteigušies priekšā ar augstākiem riepu radītā trokšņa līmeņiem attiecībā uz kravas transportlīdzekļiem, un tāpat es neatbalstu to, ka drošības pasākumi, izņemot ESP, nav ieviesti agrāk par ierosināto datumu.

Turklāt es vēlētos norādīt, ka kompromisā ar Padomi netika iekļautas precīzas specifikācijas par riepu veiktspējas prasībām attiecībā uz ziemas riepu spēju uzsākt vai saglabāt transportlīdzekļa kustību. Es personīgi nesaprotu, kāpēc netika noteiktas specifikācijas par vajadzīgajiem braukšanas raksturlielumiem, piemēram, atkalā vai pa dubļiem.

C1, C2 un C3 klases riepas, kas neatbilst šīs regulas noteikumiem, kā noteikts 1. pielikumā, tagad drīkstēs pārdot turpmākos 30 mēnešus saskaņā ar kompromisu par pārejas periodiem. Parlaments šim mērķim bija paredzējis 12 mēnešu ilgu nepieciešamo pārejas periodu.

Nobeigumā es vēlētos jums visiem vēlreiz atgādināt par maksimālo iecerēto ātrumu 180 km/h, jo, manuprāt, tas ir ļoti saprātīgs pasākums.

  Toine Manders (ALDE). – (NL) Priekšsēdētājas kundze, es vēlos pateikties Schwab kungam par viņa apņēmību, jo trīspusējā dialogā viņš „bija piespiests pie sienas”. Kad es studēju Eiropas tiesības, pilnvaras piedalīties koplēmuma pieņemšanā acīmredzami bija pilnīgi atšķirīgas salīdzinājumā ar šodienu.

Pirmā lasījuma dokuments, ko mēs šobrīd izskatām un par kuru sarunas risināja četri EP deputāti, starp tiem arī es kā „ēnu” referents, ievērojami atšķiras no Parlamenta pieņemtā teksta. Tas atšķiras no Komisijas priekšlikuma; ekonomiskā krīze tika ļaunprātīgi izmantota, lai iesniegtu drausmīgu priekšlikumu. Patiešām, visi sūdzas, ka tam trūkst satura, tomēr tas acīmredzot ir pieņemts.

Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupa uzskata, ka tiek apdraudēta demokrātija un Parlamenta ietekme. Galu galā, ja Parlamenta pirmajā lasījumā pieņemtais teksts netiek iekļauts trīspusējā dialoga sarunās, tad ir vajadzīgs otrais lasījums, jo tieši tādā veidā notiek darbs. Mēs arī domājam, ka tāda rīcība, kad četri deputāti trīspusējā dialogā vienojas par tekstu, kam Parlaments vienkārši pielāgojas, brīdina mūs par kaut ko nevēlamu.

ALDE grupa balsos pret šo priekšlikumu principa pēc. Tas galvenokārt ir procesuālu iemeslu dēļ, nevis tāpēc, ka mums nepatīk saturs, lai gan to vēl var ievērojami uzlabot.

  Avril Doyle (PPE-DE). – Priekšsēdētājas kundze, es vēlos ierosināt līdzīga rakstura jautājumu. Komisija zinās, ka trīs „F” gāzes ietilpst sešu galveno gāzu grupā, kas rada siltumnīcefektu. Es biju referente, sagatavojot Mobilo gaisa kondicionēšanas sistēmu (MAC) direktīvu attiecībā uz šo gāzu izmantošanu mobilajās gaisa kondicionēšanas sistēmās.

Izskatās, ka tiek izmantotas nepilnības starp šo tiesību aktu un tipa apstiprinājuma tiesību aktu, kas kā instruments tika izvēlēts direktīvas īstenošanai. Pēdējās nedēļās mani brīdināja par automašīnu ražotāju plāniem izvairīties vispār no jebkādu dzesējošu vielu maiņas gan 2011. gadā, gan pēc tam, piemērojot noteiktu sastāvdaļu tipa apstiprinājumu. Tas nozīmē, ka R134a izmantošanas aizlieguma pēdējais termiņš būs 2017. gads, nevis 2011. gads. Tādējādi vairs nebūs iespējams izvairīties no emisijām, kas ekvivalentas vairākām tonnām CO2. izmešu.

Valstu tipa apstiprinājuma iestādes ir galvenās atbildīgās par MAC direktīvas īstenošanu. Piemēram, VCA, kas ir tipa apstiprinājuma iestāde Apvienotajā Karalistē, nesen apgalvoja, ka tā pēc 2011. gada janvāra apstiprinās jauna tipa transportlīdzekļus, kas aprīkoti ar pašreizējām MAC — tās jau ir apstiprinātas Regulas (EK) Nr.706/2007 standartiem —, kuras satur „F” gāzes ar globālo sasilšanas potenciālu (GWP) lielāku par 150. Tātad mums ir pierādījumi, ka automašīnu ražotāji novilcina vai pat aptur attīstību un ieguldījumus novatoriskā, ilgtspējīgā tehnoloģijā. Vai komisāra kungs, lūdzu, varētu to komentēt?

  Günter Verheugen, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. − (DE) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, šobrīd es varu tikai sirsnīgi pateikties par visu Parlamenta grupu plašo atbalstu šim priekšlikumam. Mēs šodien debatējam par kompromisa dokumentu un šādos gadījumos vienmēr gribas mazliet vairāk. Tāpat es varu teikt, ka es personīgi un Komisija būtu bijusi gatava iet vēl soli tālāk. Tomēr šis kompromisa dokuments bija vienīgais, ko mēs spējām panākt, un tas ir nozīmīgs solis uz priekšu.

Es vēlreiz īpaši vēlētos uzsvērt Rühle kundzes teikto. Apsverot šo jautājumu no politiskā aspekta, īpaši šajā situācijā noteikti būtu jāuzlabo Eiropas transportlīdzekļi tajās jomās, kas būs izšķirīgas nākotnē. Viena lieta ir pilnīgi skaidra, proti, ka pieprasījuma krīze nav radusies tikai vispārējo ekonomisko apstākļu un ekonomiskās nenoteiktības dēļ, bet tai ir arī saistība ar to, ka Eiropas ražotāju piedāvātie transportlīdzekļi pēdējos gados, iespējams, neatbilst Eiropas tirgus prasībām attiecībā uz degvielas patēriņu, nekaitīgumu videi un drošību. Tādēļ ir svarīgi šo stāvokli to steidzami izlabot.

Lūdzu, ļaujiet man teikt pāris vārdus par Doyle kundzes pieminēto jautājumu. Es apzinos, ka prasības attiecībā uz tipa apstiprinājumu vairākās dalībvalstīs tiek kļūdaini interpretētas, kā jūs tikko ļoti pareizi norādījāt, bet tieši kļūdaina interpretācija ir pretrunā spēkā esošajai tiesiskajai sistēmai. Komisija nodrošinās, ka tiek publicēti vajadzīgie precizējumi un ka nerodas negatīvās sekas, ko jūs, Doyle kundze, uzsvērāt.

  Andreas Schwab, referents. – (DE) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, es, protams, priecājos par apsveikumiem, bet man jāsaka, ka trīspusējā dialogā jūs esat tikai tik stipri vai ātri, cik stipri vai ātri ir tie, ar kuriem jūs strādājat. Tādēļ es ar prieku pievienojos Bulfon kunga izteiktajam komplimentiem Schwab kungam.

Tomēr man jāsaka, un, manuprāt, tas ir ļoti svarīgi, ka es nejutu ne kādas personas spiedienu, ne arī politisku spiedienu. Vienīgās grūtības saistībā ar šo tiesību akta priekšlikumu — un es nevēlos to slēpt, par to tika arī mazliet runāts —, protams, bija sagatavot šo tālejošo tiesību aktu tā, lai mēs Eiropas Savienībā nevis zaudētu darbavietas, bet gan tās nodrošinātu. Šo līdzsvaru ne vienmēr bija viegli panākt atsevišķos punktos, bet, manuprāt, beigās mēs atradām ļoti stabilu kompromisa risinājumu, kas apmierina visas intereses.

Tomēr man jāsaka, ka attiecībā uz visiem procesiem, ko mēs nokārtojām trīspusējā dialogā pēdējo nedēļu vai mēnešu laikā, tika atkārtoti izteikta kritika, ka darbs rit uz priekšu pārāk ātri. Kaut ko tādu mēs noteikti varētu pārrunāt Parlamenta pilnvaru termiņa sākumā un pēc tam pieturēties pie tā visu laiku, bet nedrīkst termiņa beigās pēc trīs gadu ilgas dalības šādā procesā — laikā, kad tiek atrisināti īpaši jautājumi, — šeit Parlamentā kritizēt par to, ka procesi ir demokrātiski nepamatoti. Es pieņemu kritiku, bet uzskatu, ka šis jautājums ir jāatrisina nekavējoties pēc vēlēšanām attiecībā uz visu Parlamenta pilnvaru termiņu.

Tāpat ir svarīgi šo priekšlikumu atkal skatīt veiksmīgi pieņemtā Sacconi kunga priekšlikuma kontekstā. Viņa priekšlikums bija par mehānisko transportlīdzekļu radīto CO2 emisiju samazināšanu līdz 130 gramiem, 10 gramus paredzot papildu pasākumiem. Daļa no šiem papildu pasākumiem šobrīd tiek regulēta. Es ar nepacietību gaidu, kā mēs atrisināsim jautājumu par šiem atlikušajiem gramiem, par ko vēl ir jālemj, un kādus priekšlikumus Komisija izvirzīs, lai Parlaments varētu pieņemt lēmumu.

Varētu piebilst, ka tad, kad bija jārisina jautājums par pārejas periodu, mums bija jāatrod vidusceļš no ekonomiskā viedokļa. Mēs nenoteicām 30 mēnešu periodu kā galīgo lēmumu, un Komisija veiks vēl vienu ietekmes novērtējumu katram atsevišķam riepu tipam. Pēc šī novērtējuma mēs varēsim lemt par galīgo termiņu katram tipam. Manuprāt, ekonomiskā ziņā vissaprātīgāk ir pēc iespējas ātrāk izņemt no aprites riepas, kas ir likumīgi saražotas Eiropā, bet tas jādara tikai tad, kad tirgus tiešām būs potenciāli tam gatavs. Tādēļ nobeigumā es vēlētos vēlreiz sirsnīgi pateikties visām iesaistītajām personām.

  Priekšsēdētāja. – Debates tiek slēgtas.

Balsojums notiks šodien plkst. 12.00.

Rakstiskas deklarācijas (142. pants)

  Ioan Lucian Hămbăşan (PPE-DE), rakstiski. – (RO) Vispirms es vēlētos apsveikt Schwab kungu par līdzsvaroto ziņojumu, ko viņš ir sagatavojis. Šis ziņojums apmierina rūpniecības nozares vajadzības, jo izveido vienkāršotu, pārredzamu tiesību aktu, kas aizstāj ne mazāk kā 50 pamatdirektīvas un tādējādi samazina administratīvo slogu. Tā mēs palīdzam konkurētspējīgai autobūves nozarei.

Mums visiem ir svarīgi padarīt Eiropas ceļus drošākus un samazināt nāves gadījumu un nopietnu traumu gadījumu skaitu, ieviešot standarta aprīkojumu. ESP sistēmai ir jākļūst pieejamai visiem, un tā vairs nedrīkst būt neobligāts papildinājums. Protams, mēs nedrīkstam aizmirst arī ietekmi uz vidi, kāda būs jaunajai riepu spiediena kontroles sistēmai, kuru piemērojot, samazinās oglekļa dioksīda emisijas. To arī papildinās trokšņa un skaņas piesārņojuma samazinājums kopumā. Jaunās tehnoloģijas mums ļaus ieviest drošākas, dabai nekaitīgākas automašīnas.

  Priekšsēdētāja. – Nākamais punkts ir ziņojums (A6-0046/2009), ko Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma vārdā sagatavoja Krahmer kungs, par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par rūpnieciskajām emisijām (piesārņojuma integrēta novēršana un kontrole) (pārstrādāta versija) [COM(2007)0844 - C6-0002/2008 - 2007/0286(COD)].

  Holger Krahmer, referents. – (DE) Priekšsēdētājas kundze, komisāri, dāmas un kungi, mēs pēc brīža balsosim par direktīvu par rūpniecisko emisiju novēršanu. Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja ar lielu balsu pārsvaru pieņēma virkni kompromisu. Es ceru, ka mēs varam ieturēt šo kursu, jo šie noteikumi saskaņos vides prasības rūpnieciskām iekārtām visā ES. Tas uzlabo vides aizsardzību, vienlaicīgi nodrošinot godīgu konkurenci.

Kompromisu pamatā ir Eiropas drošības tīkls. Šis jēdziens ievieš Kopienas mēroga robežvērtības rūpniecības radītajām piesārņojošu vielu emisijām. Tās nosaka skaidras prasības rūpniecisku iekārtu licencēšanai. Lai iegūtu atļauju, šīm robežvērtībām ir jābūt labākām par drošības tīkla specifikācijām. Šāda pieeja dod pietiekamu rīcības brīvību, lai noteiktu individuālas prasības. Tomēr tas noteikti nozīmē, ka vairs nevarēs ļaunprātīgi izmantot šo rīcības brīvību un ar atkāpju palīdzību darbināt iekārtas, kurām ir slikti emisiju rādītāji. Ar drošības tīkla palīdzību mēs nodrošināsim skaidrību kopā ar vajadzīgo elastīgumu. Nebūs nekādas vajadzības pēc elastīgām atkāpēm, ko var dažādi interpretēt.

Kad es sagatavoju šo priekšlikumu, mani nosauca par „zaļo aktīvistu”. Teikšu mazliet piesardzīgi — tas ir pārspīlējums. Runa ir par tādu ES noteikumu īstenošanas uzlabošanu, kas ir bijuši spēkā vairākus gadus. Labākajai pieejamajai metodei, kas ir Eiropas drošības tīkla mērķis, bija jākļūst par standartu visās ES rūpnieciskajās ražotnēs kopš pagājušā rudens, tomēr tas vēl ir tālu no realitātes. Labākā pieejamā metode šobrīd saprātīgi tiek izmantota trijās dalībvalstīs.

Slāpekļa un sēra oksīdu radītais rūpnieciskais piesārņojums ir viena no galvenajām problēmām attiecībā uz vidi. Šo piesārņojumu varētu samazināt par 60–80 %, ja tiktu konsekventi piemērotas labākās pieejamās metodes. Tie ir Eiropas Vides aģentūras dati. Šī metode nav zinātniskā fantastika. Tā nav teorija, šī metode neatrodas izpētes stadijā, tā ir pieejama, tā ir īstenojama, un tā darbojas. Par spīti tam daudzas dalībvalstis necenšas to piemērot, jo var labi nopelnīt pat ar iekārtām, kas rada piesārņojumu. Dažas dalībvalstis gadiem ilgi ir vienkārši ignorējušas vajadzību veikt ieguldījumus savu iekārtu modernizēšanā. Tas izkropļo konkurenci un kaitē videi, tādēļ es aizstāvu jaunu pieeju labāko pieejamo metožu uzlabotai īstenošanai.

Kompromisa pakete arī samazinās izdevumus birokrātijai, kas tikai tērē naudu un neko nedara, lai palīdzētu videi.

Jo vairāk ziņojumu iekārtu operatoriem nākas sūtīt iestādēm, jo lielākus draudus rada viņu iekārtas un mazāka pārliecība, ka operatori izpilda viņiem izvirzītās prasības. Tas pats attiecas uz iestāžu veiktajām pārbaudēm. Ja iekārtas rada draudus, tad tām ir jāpievērš lielāka uzmanība. Ja draudu nav, tad pastāvīga uzraudzība nav vajadzīga.

Daudziem šeit sēžu zālē esošajiem augsnes aizsardzība ir sāpīgs jautājums. Diemžēl konstruktīvas debates par šo jautājumu acīmredzot vairs nav iespējamas, lai gan bija iespējams panākt kompromisus. Viņi augsnes statusa ziņojumā atstāj tikai būtisko, jo statusa ziņojumam nav jābūt visaptverošam, un tas ne vienmēr ir jāsagatavo. Tā vietā mēs koncentrējamies uz reālajiem draudiem, ko rada noteikts augs. Analīze ir jāveic, kad tiek reāli izmantoti attiecīgie bīstamo vielu apjomi.

Turklāt atrašanās vietu attīrīšana līdz to sākotnējam stāvoklim nav reālistiska, tādēļ kompromisā tiek runāts par attīrīšanu līdz apmierinošam stāvoklim. Tas nemaina manu personīgo viedokli, ka augsnes aizsardzība nav joma, kas jāregulē ES līmenī. To būtu labāk atstāt dalībvalstu ziņā.

IPNK ietekmē gandrīz visas rūpniecības nozares. Ņemot to vērā, pēdējos gados ir bijusi ļoti intensīva lobēšana. Dažās jomās bija faktiski jāuzlabo sākotnējie kompromisi, piemēram, attiecībā uz lauksaimniecību. Robežvērtību aprēķini mājputnu fermām ir pārāk birokrātiski. Tā vietā, lai mājputnus sadalītu pa sugām — tītariem, pīlēm un broileriem —, mums ir jāsaglabā robežvērtība 40 000 mājputnu vietām.

Turklāt dabīgā mēslojuma, šķidrā mēslojuma un vircas ražošana neattiecas uz šīs direktīvas darbības jomu. Temats ir svarīgs, regula atbilst mērķim, bet, lūdzu, ne šajā tiesību aktā. Lauksaimnieka tīrums nav rūpnieciska ražotne. Lauksaimnieku vēlmju sarakstā vēl ir daudz jautājumu, un lēmums par šiem diviem punktiem ir adekvāts. Tādēļ es pieliku lielas pūles, lai vienotos ar „ēnu” referentiem par šo punktu.

Tas pats attiecas uz elektroenerģijas ražošanu no dūmgāzēm, kas rodas tērauda ražošanā. Šis process ir ļoti efektīvs un rada enerģiju no pretējā gadījumā nelietderīga blakusprodukta. Piesārņotājvielu emisiju galējo samazināšanu, kas bija vēlama, varētu panākt tikai ar lieliem finanšu izdevumiem. Tas attiecās uz proporciju ievērošanu.

Es uzskatu, ka Eiropas Tautas partijas (Kristīgie demokrāti) un Eiropas Demokrātu grupas rīcība ir apbēdinoša un nožēlojama, kad tā izstājas no kompromisa un izskata visu ziņojumu no jauna, mētājoties ar grozījumiem. Šāda pieeja nav konstruktīva. Politisku lēmumu pieņemšanā ir vajadzīgs vismaz minimāls savstarpējās paļāvības un sadarbības līmenis. Es saprotu, ka EPP-ED grupas locekļi varētu nebūt pilnībā apmierināti ar dažādajiem kompromisiem. Es šajā sakarā tikai saku, ka es būtu ļoti priecājies, ja varētu pārrunāt viņu priekšlikumus, bet kompromisa sarunu laikā ar „ēnu” referentiem šādi priekšlikumi netika izvirzīti. Viņu nekoordinētā pēdējā brīža rīcība nozīmē, ka šobrīd pastāv draudi, ka tiks sasniegts tieši pretējais — tiks apdraudēti stabili un pareizi priekšlikumi.

Tagad es vēlētos sirsnīgi pateikties pārējiem „ēnu” referentiem, jo īpaši Turmes, Hegyi un Blokland kungiem, kas bija uzticami partneri sarunās par spīti atšķirībām pēc būtības.

Šodien mums šeit ir iespēja atbalstīt labāku vides aizsardzību un godīgu konkurenci. Es ceru, ka mēs izmantosim šo iespēju un sagatavosim plānu, ko atbalsta lielākās ekonomiskās un vides grupas. Lūdzu, atbalstiet kompromisus! Paldies!

  Stavros Dimas, Komisijas loceklis. − (EL) Priekšsēdētājas kundze, es esmu gandarīts, ka mēs šodien diskutējam par priekšlikumu pārveidot direktīvu par rūpnieciskajām emisijām, un es vēlētos īpaši pateikties referentam Krahmer kungam un Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejai par viņu izcilo darbu pie šī dokumenta. Tāpat es vēlētos pateikties Juridiskajai komitejai par tās pozitīvo ieguldījumu.

Pēdējo nedēļu laikā Komisija ir pārbaudījusi svarīgus pierādījumus, kas apstiprina, ka pašreizējā direktīva par piesārņojuma integrētu novēršanu un kontroli netiek atbilstīgi piemērota un ka rūpniecisko emisiju līmenis joprojām ir pārāk augsts. Šai situācijai ir bijusi nopietna ietekme uz vidi un Eiropas iedzīvotāju veselību. Turklāt tā izkropļo konkurenci starp Eiropas rūpniecības nozarēm.

Šī nepieņemamā situācija ir jāizbeidz. Direktīvas darbības pamatā ir integrētā pieeja, kuras galvenais komponents ir labākās pieejamās metodes. Šīs metodes nodrošina ievērojamas vides un ekonomiskās priekšrocības.

Tās galvenokārt samazina emisijas un ierobežo resursu izmantošanu, tādējādi veicinot ilgtermiņa energoapgādes drošības uzlabojumus Eiropas Savienībā. Tās arī nodrošina stimulus ekoloģiskiem jauninājumiem, kas ir vajadzīgi, lai Eiropas rūpniecības nozare varētu reaģēt uz turpmāko globālo pieprasījumu pēc vides tehnoloģijām.

Lai mēs atbilstīgi izmantotu labāko pieejamo metožu priekšrocības, ir jānostiprina un jāuzlabo to piemērošanas sistēma. Tas ir Komisijas priekšlikuma mērķis. Tas precizē un atjaunina LPM (labākās pieejamās metodes) atsauces dokumentu (BREF) nozīmi tiesību aktu piemērošanā. Tas vienkāršo uzņēmumu licencēšanas nosacījumus visā Eiropas Savienībā un attiecīgi sasniedz lielāku konkurences apstākļu konverģenci.

BREF tiek sagatavoti ar pārredzamas procedūras palīdzību, un tajā plaši piedalās dalībvalstis, rūpniecības nozare un citas attiecīgās aģentūras. Tādējādi tiek pieliktas ievērojamas pūles, lai tos sagatavotu un apstiprinātu. Mums ir jāatbalsta apstiprināšanas procedūra un BREF sistēma kopumā. Tādējādi BREF būs lielāka nozīme tādu nosacījumu definēšanā, ar kuriem rūpniecības uzņēmumiem tiek piešķirtas darbības licences, kā rezultātā mūsu rūpnieciskās ražotnes atbildīs augstākajām iespējamajām vides prasībām, kas noteiktas Eiropas Savienības tiesību aktos.

Komisijas priekšlikums nodrošina vajadzīgo elastīgumu atkāpēm no BREF, protams, ar nosacījumu, ka to atļauj tā laika vietējie nosacījumi. Tomēr katrai atkāpei ir vajadzīgs detalizēts pārskats par iemesliem un pamatojumu, lai varētu novērst iespējamu ļaunprātīgu izmantošanu. Vienlaicīgi Eiropas Savienības līmenī ir jānosaka minimālās obligātās prasības atsevišķām rūpniecības nozares jomām, kas īpaši nopietni ietekmē vidi. Turklāt attiecīgie obligātie standarti jau ir pieņemti tādām jomām kā lielās sadedzināšanas iekārtas un atkritumu sadedzināšanas iekārtas.

Kā jau jūs zināt, Eiropas Parlamenta referentam šis jautājums ir radījis īpašas raizes. Lai gan minimālās obligātās prasības var uzskatīt par lietderīgām attiecībā uz atsevišķām rūpniecības nozares jomām, nav skaidrs, vai ir jādefinē obligātie standarti visām jomām un vai tas ir lietderīgi. Obligātie standarti ir jāpieņem tikai tad, ja tie ir vajadzīgi un ja tie ir attaisnojami no vides viedokļa.

Viens no tipiskiem piemēriem ir lielās sadedzināšanas iekārtas, kas ir lielā mērā atbildīgas par atmosfēras piesārņojumu. Šajā īpašajā jomā labākās pieejamās metodes netiek pareizi piemērotas. Tādēļ Komisija ir ierosinājusi jaunas obligātās prasības lielajām sadedzināšanas iekārtām, pamatojoties uz attiecīgajos BREF paustajiem secinājumiem. Tās ir paredzēts piemērot 2016. gadā.

Tie ir pasākumi, kas ievērojami palīdzēs sasniegt attiecīgos mērķus, kas saistīti ar tematisko stratēģiju par vides piesārņojumu, ekonomiski izdevīgā veidā. Turklāt attiecīgo prasību tīrie ieguvumi gan Eiropas Savienības līmenī, gan starptautiskajā līmenī atsver attiecīgās izmaksas.

Visbeidzot, papildus direktīvas piemērošanas uzlabošanai reformas pamatmērķis ir vienkāršot tiesību aktu un samazināt gan rūpniecības nozares, gan kompetento iestāžu administratīvās izmaksas saskaņā ar Eiropas Savienības labākas likumdošanas programmas principiem, kā tas vienmēr ir bijis.

Tādēļ priekšlikums vienā direktīvā apvieno septiņus pašreizējos tiesību aktus. Tas dalībvalstīm un uzņēmumiem viesīs lielāku izpratni par tiesību aktu skaidrību un to vienotību. Šai vienkāršošanai ir daudz labumu.

Rūpniecisko ražotņu radītā piesārņojuma samazināšana ir galvenā prioritāte gan vides, gan ekonomisku iemeslu dēļ. Iesniegtais priekšlikums vienkāršos pašreizējos tiesību aktus un vienlaicīgi stiprinās labāko pieejamo metožu piemērošanas sistēmu. Tas papildus veicinās vides aizsardzības uzlabošanu un Eiropas rūpniecības nozares dzīvotspēju. Tādēļ es gaidu jūsu viedokļus par šo svarīgo priekšlikumu un konstruktīvu dialogu, kuram es ar interesi sekošu līdzi.

  Marcello Vernola, PPE-DE grupas vārdā. – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, man šķiet, kā jau tika teikts, ka šī direktīva ir vissvarīgākais piesārņojuma kontroles instruments, par kādu Parlaments ir diskutējis kopš klimata un enerģētikas tiesību aktu kopuma.

Iespējams, šobrīd nav vispiemērotākais brīdis, ņemot vērā finanšu krīzi, kas pakļauj spiedienam rūpniecības sistēmu un kuras rezultātā šie uzņēmumi, kuri ir noraizējušies par šīs direktīvas finansiālo ietekmi, kā tas notika klimata un enerģētikas tiesību aktu kopuma gadījumā, nesamērīgi lobē parlamentārās grupas. Mūs iedrošina tas, ka mēs joprojām skatām šo jautājumu pirmajā lasījumā, tādēļ, iespējams, otrajā lasījumā mēs spēsim atgūt zaudētās pozīcijas ar izmaiņu un uzlabojumu palīdzību.

Man jāsaka referentam Krahmer kungam, ka ceļš nebija viegls. Krahmer kungs kritizēja Eiropas Tautas partijas (Kristīgie demokrāti) un Eiropas Demokrātu grupas nostāju, jo tā apšaubīja dažus kompromisus. Tomēr es vēlētos norādīt, ka tika iesniegti ne mazāk kā 60 grozījumi, no kuriem vismaz vienu trešdaļu bija sagatavojuši EPP-DE grupas locekļi. Tādējādi Parlamentā valda vispārēja vēlme no jauna pārbaudīt atsevišķus šīs direktīvas punktus, un diemžēl pēdējo dienu laikā referents un „ēnu” referents nav tikušies, lai pārrunātu šos 60 grozījumus. Mēs nedrīkstam aizmirst, ka šī direktīva radās tādēļ, ka iepriekšējo direktīvu dalībvalstīs līdz šim ir bijis grūti īstenot. Kontroles un pārbaudes sistēma ir kļuvusi pārāk atšķirīga. Kā jau Krahmer kungs teica, tajā ir jāizdara labojumi. Tomēr ir vajadzīgi arī lielāki centieni no Eiropas Komisijas puses.

Atsauces dokumentu par labākajām pieejamajām metodēm (BREF) sagatavošana aizņem pārāk daudz laika, tādēļ nevar garantēt, ka direktīva tiks piemērota pārredzamā veidā. Tā ir taisnība, ka šobrīd notiek ļoti aktīvs sadarbības process ar uzņēmēju līdzdalību, bet gadījumā, ja BREF tiktu pieņemti ātrāk un regulāri, tad tiktu uzlabota arī sabiedrības veselības aizsardzība. Es vēlētos piebilst, ka rūpnieki līdz šim noteikti ir ieguldījuši maz līdzekļu: ir vajadzīga aktīvāka iesaistīšanās, un es uzskatu, ka mums ir jāievieš piemēroti attīrīšanas pasākumi un stingra uzraudzības un pārbaudes sistēma, jo pārāk daudzi cilvēki Eiropā saslimst un mirst no atmosfēras piesārņojuma, ko rada rūpnieciskās emisijas.

SĒDI VADA: L. Cocilovo
Priekšsēdētāja vietnieks

  Guido Sacconi, PSE grupas vārdā. – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, vispirms es vēlētos precizēt, ka es runāju „ēnu” referenta vietā, kurš diemžēl šodien nevarēja šeit ierasties, bet es varu izklāstīt mūsu grupas vienoto nostāju. Mēs pilnībā atbalstām kompromisus, kas ir vairāk nekā gadu ilga darba rezultāts. Mēs par to pateicamies Krahmer kungam, kurš, uzmanīgi klausoties un pat pārskatot savas sākotnējās nostājas, veica ļoti svarīga darbu. Šis kompromiss uzlabos aizsardzību un sniegs atbalstu Eiropas rūpniecības nozarei daļēji ar to, ka ieviesīs elastīgumu.

Kā jau tika teikts, šīs vienprātības, šīs vienošanās galvenais aspekts nostiprina un paplašina LPM jeb labāko pieejamo metožu piemērošanu, nostiprinot noteikumus un padarot tos pārredzamākus. Lai šai jomai piemērotu LPM un gaisa kvalitātes kritēriju, ir jāizpilda obligātās prasības, kas ierosinātas lielajām sadedzināšanas iekārtām. Tādēļ mēs sakām, ka plenārsēdē iesniegtos grozījumus nedrīkst piemērot. Tie pavājina kompromisu, jo īpaši tie grozījumi, kuru mērķis ir sašaurināt IPNK darbības jomu, LPM piemērošanu un prasības lielajām sadedzināšanas iekārtām.

Man jāuzsver, ka mūsu grupa ir nolēmusi neiesniegt nevienu grozījumu, lai gan šis lēmums tika pieņemts pēc aktīvas iekšējas diskusijas. Tādēļ mēs aicinām pārējos darīt to pašu un neatbalstīt iesniegtos grozījumus, lai paustu spēcīgu, skaidru nostāju pirmajā lasījumā.

  Chris Davies, ALDE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, direktīvas par piesārņojuma integrētu novēršanu un kontroli (IPNK) galvenā ideja bija ļaut mums ar minimālām izmaksām sasniegt maksimālu labumu videi, nodrošinot lielu elastīgumu rūpniecības nozarei un dalībvalstīm. Tomēr, kā jau komisārs norādīja, šis princips tiek ļaunprātīgi izmantots: daudzas dalībvalstis ir interpretējušas labākās pieejamās metodes veidos, ko Komisija nebija paredzējusi.

Tādēļ es ļoti atbalstu referenta ideju par obligāto standartu noteikšanu. Varbūt tam ir kāds sakars ar to, ka referents ir vācietis; Vācijai ir ļoti labi rādītāji šajā sakarā. Es neredzu iemeslu, kāpēc dalībvalstis, kas ir veikušas ieguldījumus, lai nodrošinātu, ka to ražošanas nozare ievēro augstus vides standartus, ir jāpakļauj to valstu draudiem, kuras nav gatavas veikt līdzīgus ieguldījumus.

Tāpat es vēlos pievērsties iespējai, ko šī pārstrādātā direktīva mums dod, lai grozītu direktīvu par lielajām sadedzināšanas iekārtām. Es ar nepacietību gaidu, kad emisiju standarti tiks ieviesti lielajām akmeņogļu un gāzes iekārtām, jo tās rada milzīgus CO2 apjomus. Tomēr notiek plašas diskusijas, jo tagad valda bažas par globālo sasilšanu, bažas, kas, iespējams, nebija tik asi jūtamas, kad mēs šo direktīvu iestrādājām tiesību aktā. Zināmā mērā bažas par vecajām, tradicionālajām piesārņotājvielām tagad ir tikpat lielas kā bažas par gāzēm, kas veicina globālo sasilšanu.

Manā valstī pastāv liela iespēja, ka 2015. gada beigās mēs saskarsimies ar smagu elektroenerģijas trūkumu, jo tiks slēgtas daudzas vecas ar akmeņoglēm kurināmas iekārtas, kas nav modernizētas saskaņā ar lielo sadedzināšanas iekārtu prasībām.

Personīgi es esmu gatavs uz kompromisu. Es esmu gatavs otrajā lasījumā vienoties par atkāpi — par lielo sadedzināšanas iekārtu prasību paplašināšanu — lai vecās iekārtas varētu darboties, ja vien mēs nesāksim būvēt jaunas ar akmeņoglēm kurināmas elektrostacijas, kā rezultātā turpmākajās desmitgadēs tiktu radīts liels apjoms CO2 emisiju. Tomēr tam ir jābūt īstam kompromisam: dalībvalstīm ir patiesi jāiesaistās un jāveic izmaiņas, kas vajadzīgas viņu CO2 emisiju samazināšanai, ja tās grib, lai tām vēl dažus gadus atļauj izmantot pašreizējās iekārtas, kas turpina piesārņot vidi.

  Claude Turmes, Verts/ALE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, vispirms es vēlētos pateikties Krahmer kungam, kas ir bijis ļoti konstruktīvs un labi organizēts referents ziņojumam par šo direktīvu.

Ko mēs šeit darām? Mēs Eiropā veicinām labākās pieejamās metodes veselības labā, vides labā un arī Eiropas rūpniecības nozares konkurētspējas labā. Mums jāapzinās, ka šobrīd Eiropā lielā daļā rūpnieciskās ražošanas darbaspēka izmaksas ir mazākas par materiālu izmaksām, kā arī elektroenerģijas, ūdens un citu resursu izmaksām. Tādēļ mēs gūsim milzīgu labumu no šīs direktīvas, kas liek novērsties no tās tehnoloģijas, kura paredz attīrīšanu ražošanas cikla noslēgumā, un pievērsties tiem labākajiem pieejamajiem dokumentiem un labākajai tehnoloģijai, ko rūpniecības nozare jau izmanto. Tieši tas mums ir jādara. Tas arī stiprina mūsu videi draudzīgās tehnoloģijas piegādātājus Eiropā. Pastāv milzīgs videi draudzīgas apstrādes pasaules tirgus, un mums ir jāpalīdz Eiropai tajā piedalīties.

Kā Zaļo grupa mēs esam apmierināti ar Eiropas drošības tīklu, kas dažām valdībām samazinās dempinga iespējas, un mēs esam uzlabojuši uzraudzību un iedzīvotāju piekļuvi dokumentiem.

Tas bija ļoti labs process, bet diemžēl es nesaprotu Vernola kungu. Jūs labā veidā ar mums risinājāt sarunas par šiem kompromisiem. Dzīve tāpat kā politika ir uzticības jautājums, tādēļ es nesaprotu, kāpēc pašās beigās jūs, kas tik labi izprot šo dokumentu, tagad padodaties tādiem politiķiem kā Jackson kundze un citiem politiķiem, kuriem nerūp veselība vai konkurētspēja. Manuprāt, tā ir kauna lieta. Tas ir kauns, ka Parlamenta lielākā politiskā grupa vairs nav uzticams sarunu partneris. Mēs nevaram risināt sarunas nedēļām ilgi un pēc tam pieļaut, ka kompromisi tiek apdraudēti pašā pēdējā brīdī. Tas nav nopietns politiķu darbs, strādājot pie tik svarīga dokumenta.

  Roberto Musacchio, GUE/NGL grupas vārdā. – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, lai gan tā ir vairāku direktīvu apvienošana un tādēļ pastāv ierobežotas iespējas grozīt tiesību akta tekstu, šī jaunā IPNK direktīva ir vajadzīgs un lietderīgs instruments, lai ne tikai ievērojami samazinātu emisijas, izmantojot labākās pieejamās metodes, bet arī, lai paātrinātu jaunu tendenci attiecībā uz ieguldījumiem rūpniecībā.

Pievēršot uzmanību detaļām un visu „ēnu” referentu ieguldījumam, kā arī pirmām kārtām un galvenokārt darbiniekiem un referentam Krahmer kungam, kuram es vēlētos pateikties par viņa godīgumu un pacietību, mēs esam saglabājuši pilnīgu pārredzamību, pieņemot LPM, apmainoties ar informāciju un internetā publicējot šo dokumentu operatīvos secinājumus. Mēs esam nodrošinājuši, ka tiks turpināta līdzdalības apspriežu procedūra, kas uzsākta ar Seviļas Forumu. Ir svarīgi nenovirzīties no šī kursa; es aicinu visus referentus saglabāt konsekvenci, ko mēs parādījām mēnešiem ilgo atvērto diskusiju laikā.

Es pats strādāju pie augsnes aizsardzības direktīvas. Diemžēl mēs joprojām gaidām Padomes atzinumu par šo direktīvu, kas ir izšķirīga, lai saglabātu dabisko līdzsvaru attiecībā uz oglekļa dioksīda izplūdi atmosfērā, kā komisārs Dimas kungs nesen pareizi teica. Atsevišķu grozījumu mērķis, arī IPNK direktīvas projekta grozījumu mērķis, ir apšaubīt obligātās izmantošanas prasības attiecībā uz pamestu rūpniecisko zemi: tie nav paredzēti tam, lai saistītu noteikumus ar citām prasībām, ko ieviesīs ar augsnes direktīvu. Attīstot uzņēmumus un uzlabojot ES iedzīvotāju dzīvi, tas viss, manuprāt, nav pieņemams, nevis vides iemeslu dēļ, bet tāpēc, lai aizsargātu sabiedrības veselību un novērstu valsts resursu ļaunprātīgu izmantošanu. Līdz šim arī Itālijā ir bijuši pārāk daudz šādu iepriekšējā IPNK direktīvā noteikto atļauju pārkāpumu gadījumu, radot nesaskaņas gan vides perspektīvas, gan tirgus un rūpniecības nozares noteikumu izteiksmē. Mana valsts jau ir dārgi samaksājusi par nekontrolēto rūpniecības nozares attīstību, arī par Seveso, Eternit un citu uzņēmumu attīstību, kas atstāja sekas uz ainavu un vietējiem cilvēkiem.

Visbeidzot, es atzinīgi vērtēju noteikumu par sadedzināšanas iekārtām ierobežošanu un noteikumu par sadedzināšanas iekārtām iekļaušanu. Regulējumu šajā jomā nedrīkst atslābināt, lai mēs varētu sagatavoties atteikumam no šīs prakses un virzībai pretim sabiedrībai, kura nerada atkritumus. Tāpat ir pamatoti grozījumi, ko pārrunāja visas grupas, lai atļautu stingrāku dioksīna un furāna emisiju kontroli. Manuprāt, ņemot to vērā, mums ir jāapvieno šīs debates ar Parlamenta balsojumu. Šī ir svarīga direktīva, un es ceru, ka tā tiks pieņemta.

  Johannes Blokland, IND/DEM grupas vārdā. – (NL) Priekšsēdētāja kungs, mūsu rūpniecības nozare ir svarīga mūsu ekonomikai, bet arī bieži rada gaisa, ūdens un augsnes piesārņojumu. Eiropas Savienība desmitgadēm ilgi ir cīnījusies pret šāda veida vides piesārņojumu, un nesen visa uzmanība vides jomā tika pievērsta CO2 un klimata pārmaiņām. Dažkārt šķiet, ka tā ir vienīgā vides problēma. Gore kungs par to ir parūpējies.

Tomēr pastāv draudi, ka visas vides problēmas tiks noreducētas līdz klimata pārmaiņām; neskatoties uz to, mēs saskaramies arī ar citiem vides politikas izaicinājumiem. Atmosfēras piesārņotāju emisijas apdraud arī jaunradi; 40–80 % šo piesārņotāju rada lielās rūpnieciskās iekārtas. Tādēļ mēs pamatoti cenšamies sasniegt stabilu vides aizsardzību, izmantojot šo Direktīvu par integrēto piesārņojuma novēršanu un kontroli (IPNK direktīva).

Mēs Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejā esam detalizēti izskatījuši priekšlikumus un esam sasnieguši pieņemamu kompromisu daudzos punktos. Manuprāt, šis ziņojums joprojām ir nepilnīgs tikai attiecībā uz jautājumu par emisiju standartiem lielajām sadedzināšanas iekārtām. Tieši saistībā ar tām ir jāpaveic visvairāk, lai panāktu vislielākos ieguvumus vides jomā.

Tādēļ es iesniedzu pāris papildu grozījumus. Piemēram, elektrostaciju emisiju standartu stingrība ir jāsalīdzina ar atkritumu sadedzināšanas iekārtu emisiju standartu stingrību, jo īpaši, ja mēs ņemam vērā, ka elektrostacijas līdzsadedzina atkritumus. Turklāt es ierosinu novērst nepilnību tiesību aktā: gazifikācijai, kas ir pielīdzināma parastajai sadedzināšanai, ir jāatbilst tiem pašiem emisiju standartiem. Jaunākā tiesu prakse ir parādījusi, ka tā nav. Tādēļ tiesību akts ir jāizlabo.

  Christa Klaß (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisār Dimas kungs, dāmas un kungi, šīs direktīvas skaidrs mērķis ir vienkāršot pašreizējos tiesību aktu noteikumus rūpniecisko emisiju jomā un iekļaut tos vienotā direktīvā, tādējādi samazinot birokrātiju. Tomēr man ir radies priekšstats, ka nekas daudz no tā nebūs iekļauts Komisijas konkrētajā priekšlikumā.

Man birokrātijas samazināšana nenozīmē jaunu atskaitīšanās pienākumu un sarežģītu procedūru ieviešanu, bet galvenokārt izvairīšanos no dubultas regulēšanas un nevajadzīga sloga. Komisijas priekšlikums ievērojami palielinās birokrātiju īpaši lauksaimniecībā. Piemērojamības paplašināšana nozīmētu, ka tiktu iekļauta arī lopkopības un lopu audzēšanas uzņēmumi, kas nekādā veidā nav pielīdzināmi rūpnieciskajām iekārtām, kuras patiesībā ir šīs direktīvas mērķis.

Turklāt Komisija ierosina noteikumus, kas jau ir iekļauti Nitrātu direktīvā vai Ūdens pamatdirektīvā, vai Gruntsūdeņu direktīvā. Es lūdzu jūsu atbalstu mūsu grozījumiem, lai nepieļautu šādu dubultu regulējumu. Augstāko robežvērtību aprēķiniem jābūt saprātīgiem un saprotamiem gan attiecībā uz lopkopību, gan putnkopību. Lūdzu, pievienojieties manam balsojumam pret to, ka tiek ieviesti atsevišķi aprēķini gaļas cāļiem, dējējvistām un gaļas tītariem. Vācijā mēs šādu sīkumainību saucam par „zirņu skaitīšanu”. Tāpat nedrīkst būt mēģinājumi izmantot šo direktīvu, lai atkārtoti izskatītu jautājumu par augsnes aizsardzību, izmantojot aplinkus ceļus. Augsnes aizsardzība ir svarīga. Lai to risinātu, ir jābūt efektīviem valstu tiesību aktiem.

Es vēlētos teikt referentam, ka es personīgi kopā ar citiem savas grupas locekļiem ļoti atzinīgi vērtēju Eiropas drošības tīkla koncepciju. Tas ir labs kompromiss. Nosakot emisiju robežvērtības, kas dalībvalstīm ir jāievēro kā absolūtas augšējās robežvērtības, izsniedzot atļaujas lielajām rūpniecības iekārtām, mēs apturēsim atkāpju aizvien plašāku piemērošanu, kas līdz šim ir notikusi atsevišķās dalībvalstīs. Šādā veidā mēs nodrošināsim vienādi augstu drošības līmeni. Tad dalībvalstis vairs nevarēs iegūt konkurences priekšrocības uz vides rēķina.

  Åsa Westlund (PSE). – (SV) Priekšsēdētāja kungs, šis ir ļoti svarīgs tiesību akts. Cita starpā tas ir palīdzējis atrisināt ļoti lielu problēmu, kas mums Zviedrijā bija attiecībā uz ezeriem ar paaugstinātu skābes saturu. Tomēr šajā direktīvā ir svarīgi arī nepieļaut papildu atkāpes vai ilgākus laika ierobežojumus, lai mēs varētu turpināt šo pozitīvo attīstību, samazinot kaitīgu emisiju nogulsnes visā Eiropā. Tādēļ mēs vēlamies atcelt šīs iespējas, kas ļauj plašāk piemērot atkāpes.

Tāpat mēs vēlētos, lai tiktu noteikti ierobežotas oglekļa dioksīda emisijas. Emisiju tirdzniecība nav piemērots instruments, lai risinātu klimata krīzes radīto izaicinājumu. Mēs to sapratīsim tagad, ekonomikas lejupslīdes periodā, kad automātiski kļūs pieejamas vairākas emisiju kvotas. Tās tiks pārdotas par ļoti zemu cenu, un tas nozīmē, ka mēs zaudēsim vairākus pārejas gadus, kas vajadzīgi, lai problēmu risinātu ilgtermiņā, un tas arī nozīmē, ka pēc šīs lejupslīdes mēs būsim ievērojami sliktāk aprīkoti un mums būs vājākas iespējas tikt galā ar šo problēmu, ja mēs neieviesīsim tādus papildu pasākumus kā emisiju prasības lielajām sadedzināšanas iekārtām. Tādēļ es to uzskatu par lielu kauna lietu, ka netika atļauts balsojums par šiem grozījumiem.

  Fiona Hall (ALDE). – Priekšsēdētāja kungs, es atbalstu šo pasākumu un tā mērķi veicināt labākās pieejamās metodes vides aizsardzībai, bet man ir bažas par Parlamenta metodoloģiju šajā sakarā. Direktīva būtībā ir paredzēta smagās rūpniecības regulēšanai, bet tās tekstā un pielikumā ir iekļauti vairāki punkti, kas tieši skar lauksaimniekus.

Lauksaimniecības komitejai nebija iespējas sniegt savu atzinumu, un diemžēl daži no priekšlikumiem, kas skar lauksaimniekus, ir ļoti nepiemēroti. Īpaši prasības par mēslojumu un vircu dublē Nitrātu direktīvā un Ūdens pamatdirektīvā noteiktās prasības. Zemākās robežvērtības attiecībā uz putnkopību pakļauj ģimenes saimniecības sarežģītai regulatīvai sistēmai, kas ir veidota, lai kontrolētu globālus rūpniecības gigantus. Šajā direktīvā nav jāiekļauj noteikumi mazo saimniecību regulēšanai.

  Urszula Krupa (IND/DEM). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, normatīvās rezolūcijas projektā par rūpnieciskajām emisijām parādās spēcīga tendence ierobežot svarīgus pašreizējās direktīvas vides aspektus, vienlaicīgi mēģinot izvirzīt paplašinātākas atsauces uz siltumnīcefekta gāzēm.

Daudzie grozījumu priekšlikumi ir krasi uzlabojuši standartus termoelektrostaciju radītajām emisijām, kas nav tieši toksiskas, lai gan vienlaicīgi citi liberālāki grozījumu projekti tikai nedaudz uzlabo noteikumus par atkritumu sadedzināšanu vai līdzsadedzināšanu.

Oglekļa dioksīda emisijas nav toksiskas, turpretim dioksīns, furāns, ūdeņraža hlorīds, fluorūdeņradis, smagie metāli un citi ārkārtīgi bīstami savienojumi ir reāls un tiešs drauds cilvēku veselībai un videi.

Cieša uzraudzība gan attiecībā uz sadedzināto atkritumu veidiem, gan kaitīgajām vielām, kas rodas procesa rezultātā, ir svarīgs nosacījums atkritumu drošai termiskai pārstrādei. Saudzīgu robežvērtību ieviešana, kam vajadzīgi preventīvi pasākumi, kad tiek pārsniegtas emisijas, var kaitēt videi un cilvēku veselībai.

Ierosinātā pieeja parāda nevienlīdzīgu attieksmi pret īpaša veida iekārtām, īstenojot īpaši ierobežojošu pieeju termoelektrostacijām, kas izmanto parastās degvielas.

  Caroline Jackson (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs, šīs direktīvas pamatā ir izmaksu novērtēšanas un kontroles problēma. Kā mēs varam nodrošināt, ka ES pieņemtie tiesību akti tiek piemēroti kā kopums, un kā mēs varam izstrādāt tiesību aktus, nezinot, cik maksā tas, ko mēs vēlamies? Referents vēlas ieviest universālu vienotu emisiju robežvērtību sistēmu, kas būtu jāizstrādā milzīgā birokrātiskā pasākumā, kurš aizņemtu vismaz astoņus gadus. Neviens nezina, cik izmaksās šis Eiropas drošības tīkls.

Es iesniedzu 134. grozījumu par to, lai rūpniecības nozarēs, kas rada augstas emisijas, neiejauktos ar standartiem, kuru pamatā ir labākās pieejamās metodes, atstājot šādu pasākumu īstenošanu dalībvalstu ziņā. Tas ir reāli un īstenojami, un tas atbilst subsidiaritātes principam.

Ja Eiropas drošības tīkls tiks pieņemts, es ceru, ka Padome un Komisija izdarīs spiedienu uz Parlamentu, lai tiktu sagatavots šīs idejas ietekmes novērtējums. Jautājums ir par to, vai mums ir griba izveidot vienotu Eiropas Savienības mēroga sistēmu — Eiropas drošības tīklu. Atbilde ir tāda, ka visi līdzšinējie pierādījumi liecina, ka dalībvalstīm trūkst šādas gribas. Tās neatbalstīs Eiropas vides inspekciju: tās vēlas pieturēties pie valsts izpildiestādēm. Pareizā atbilde uz mūsu apmulsumu nav milzīgas jaunas birokrātijas izgudrošana, kas nekad nerealizēsies dzīvē, bet gan mūsu naudas izmantošana tā, lai uzlabotu valstu izpildiestāžu morāles standartus, lai tās darītu savu darbu, palīdzot īstenot ES tiesību aktus.

Es jums iesaku 129. grozījumu, kas nosaka, ka veselības aprūpes iestāžu rezerves ģeneratoriem netiek veikta piesārņojuma kontrole, kuru piemērojot, tos uzskatītu par nepārtrauktas darbības ģeneratoriem. Šis grozījums ietaupīs naudu šajā veselības budžetiem kritiskajā laikā. Es jums iesaku grozījumus par lielajām sadedzināšanas iekārtām: ja mēs tos neiekļausim direktīvā, mana valsts saskarsies ar elektrības padeves problēmām. Cilvēkiem ir pietiekams pamats vainot ES arī bez tā!

Mans pēdējais komentārs attiecas uz kompromisiem un pret mani vērsto Turmes kunga uzbrukumu: pirmais lasījums nav paredzēts kompromisiem, tas ir lasījums, kura laikā mēs „izšaujam” visus savus grozījumus un idejas un tad to visu pārrunājam. Mēs nevaram pieņemt kompromisus, jo tie neļauj izvērst diskusijas.

Visbeidzot, nākamajam Parlamentam es iesaku izmantot pašreizējo Reglamenta 55. pantu, kas mums ļautu atjaunot šīs ļoti svarīgās direktīvas pirmo lasījumu. Šķiet, ir nepareizi rīkot pirmo lasījumu vecajā Parlamentā un otro lasījumu bez pirmā lasījuma jaunajā Parlamentā.

  Dorette Corbey (PSE). – (NL) Priekšsēdētāja kungs, jaunā Direktīva par piesārņojuma integrētu novēršanu un kontroli (IPNK direktīva) nodrošinās, ka uzņēmumiem būs jāaprīko visas lielās iekārtas ar labāko pieejamo tehnoloģiju. Dažās valstīs tas jau ir jādara obligāti, un ir pienācis laiks saskaņot mūsu darbības virzienu un radīt vienlīdzīgus konkurences nosacījumus. Tik tālu viss ir labi.

Tomēr, dāmas un kungi, es jūs īpaši lūdzu atbalstīt grozījumus, kuru mērķis ir nākotnē noteikt prasības elektrostacijām, kas tiek kurinātas ar akmeņoglēm. Šīm elektrostacijām ir jāievieš emisiju griesti, un to var izdarīt, izmantojot oglekļa dioksīda uztveršanu un uzglabāšanu (CCS) vai arī līdzsadedzinot 40–50 % ilgtspējīgas biomasas. CO2 emisiju griesti ir vienīgais veids, kā mēs varam arī turpmāk izmantot akmeņogles, vienlaicīgi sasniedzot mērķus, kas saistīti ar klimata pārmaiņām.

Daži EP deputāti apgalvo, ka elektroenerģijas nozare attiecas uz jauno ES emisiju tirdzniecības shēmu un ka tādējādi nav vajadzīgas jaunas prasības. Tomēr šī spriešana ir kļūdaina, jo emisiju tirdzniecības shēma (ETS) ne tikai pieļauj izņēmumus ar akmeņoglēm kurināmām elektrostacijām, bet arī ļauj rūpniecības nozarei, kas aktīvi izmanto enerģiju, saņemt kompensāciju par paaugstinātām elektroenerģijas izmaksām. Tas likvidē ekonomisku stimulu samazināt CO2.

Ikvienam, kas uzskata, ka emisiju tirdzniecības shēma (ETS) ir atbilde uz visiem jautājumiem, nav jānosaka prasības attiecībā uz automašīnām vai jāaizliedz spuldzes, un viņiem nevajag ilgtspējīgas enerģijas direktīvu. Mums jābūt konsekventiem. Ja mēs nosakām prasības automašīnām un apgaismojumam, mums noteikti ir jānosaka prasības arī elektrostacijām, kas tiek kurinātas ar akmeņoglēm, jo tās ir galvenās piesārņotājas. Tāpat tā ir taisnība, ka gadījumā, ja mēs vēlamies atrast vieglu veidu, kā samazināt CO2, tad mums ir jāskatās nevis uz tērauda vai cementa rūpniecību, bet gan uz enerģētikas nozari.

  Avril Doyle (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs, ja Nitrātu direktīvā un Ūdens pamatdirektīvā ir kādai būtiski trūkumi attiecībā uz cūkām, mājputniem un pienotavām, tad, manuprāt, šie jautājumi jārisina šajā direktīvā. Es patiesi domāju, ka ar atbilstības nodrošināšanu saistītās izmaksas pārsniegtu tos ieguvumus, kas rastos tad, ja šos jautājumus iekļautu šajā īpašajā tiesību aktā. Bet pastāv citi tiesību aktu instrumenti situācijas risināšanai šajās īpašajās jomās, un ir jāapsver to izmantošana šajā kontekstā.

Runājot par lielo sadedzināšanas iekārtu jautājumu, ES ETS darbība šobrīd nenodrošina pret nevajadzīga piesārņojuma ieprojektētu bloķēšanu daudzās jaunās, dārgās iekārtās, kas rada augstas emisijas, jo īpaši jaunās ar akmeņoglēm kurināmās iekārtās, kuras, cerams, pēc uzbūvēšanas darbosies vairāk nekā 40 gadus, tādējādi apgrūtinot un padarot dārgāku vispārējo mērķu sasniegšanu, kas saistīti ar vidi.

CO2 emisiju standarti palīdzētu nodrošināt no oglekļa dioksīda brīvu elektroenerģijas nozari atbilstoši tam laika grafikam, kas noteikts gan pasaules vidējās temperatūras palielināšanās ierobežošanai līdz mazāk nekā 2ºC, gan jaunas, tīrākas tehnoloģijas ieviešanai ražošanā. Lai rūpniecības nozare varētu izšķirties par ieguldījumiem šajos lielajos, dārgajos, apjomīgajos projektos, tai pirmām kārtām nepieciešama juridiska noteiktība. 350 g ierobežojums nodrošinātu, ka tiek būvētas tikai visefektīvākās un modernākās, piemēram, ar gāzi kurināmās iekārtas. CO2 standarti, kas tiks piemēroti, teiksim, no 2020. gada, nozīmētu, ka jaunas ar akmeņoglēm kurināmas iekārtas varētu būvēt tikai pēc šī priekšlikuma spēkā stāšanās ar nosacījumu, ka tajās tiek izmantots CO2 uztveršanas aprīkojums no 2020. gada līdz laikam, kad, cerams, būs komerciāli pieejama CCS. Pašreizējām iekārtām būtu atvēlēts ilgāks laiks, lai nodrošinātu to atbilstību standartam, vai nu uzstādot CO2 uztveršanas tehnoloģiju, vai arī patiešām pārtraucot darbību. Iekārtām varētu nodrošināt atbilstību standartam arī citos veidos, piemēram, līdzsadedzinot biomasu vai izmantojot termālo spēkstaciju radīto siltumu.

Kā referente par jaunāko ES ETS pārskatu es esmu noraizējusies par vispārējo mērķtiecības līmeni visos mūsu politikas virzienos. Jaunākie zinātnes atklājumi parāda, ka mums ir jānosaka striktākas emisiju robežvērtības īsākam laika periodam, lai mēs varētu sasniegt mērķi, proti, ierobežot temperatūras palielināšanos līdz mazāk nekā 2ºC, ko mēs — Parlaments — ar savu decembra balsojumu par klimata un enerģētikas tiesību aktu kopumu apstiprinājām kā vajadzīgu sabiedrības nākotnei vides, sociālajā un ekonomikas jomā. Ar ETS vienu pašu nepietiks, lai vajadzīgajā apjomā samazinātu elektroenerģijas nozares radītās emisijas.

Visbeidzot, Eiropas drošības tīkls sniedz mierinājumu, bet es joprojām esmu noraizējusies, ka tas varētu būt pamudinājums noteikt zemāko iespējamo kopējo saucēju un minimālu emisiju samazinājumu jeb tā varētu būt tiekšanās uz zemāko robežvērtību. Lūdzu, pārlieciniet mani par pretējo.

  Glenis Willmott (PSE). – Priekšsēdētāja kungs, lai gan es atbalstu priekšlikumu mērķus vienkāršot un precizēt tiesību akta prasības un nodrošināt tā labāku un vienmērīgāku īstenošanu, man ir bažas par trim galvenajiem jautājumiem. Pirmkārt, Komisija ir ne tikai centusies vienkāršot un nodrošināt labāku īstenošanu, tā ir arī ievērojami paplašinājusi noteiktu jomu iespējas. Manuprāt, ir jāievieš līdzsvars starp vides aizsardzību, no vienas puses, un birokrātiju un izmaksām, kas rodas rūpniecības nozarei un mazajām iekārtām, piemēram, lauksaimnieku un veselības aprūpes iekārtām, no otras puses.

Otrkārt, obligātās prasības lielajām sadedzināšanas iekārtām rada nozīmīgas problēmas daļai Apvienotās Karalistes enerģētikas nozares. Man ir teikuši, ka Polijai, Francijai, Itālijai, Spānijai un dažām austrumu un dienvidu dalībvalstīm ir līdzīgas bažas. Prasības nozīmētu, ka bez atkāpes, kas ierobežota laika ziņā, tiktu apdraudēta energodrošība vai iespēja īstermiņā turpināt valstu emisiju samazināšanas plānus.

Visbeidzot, es esmu ļoti noraizējusies par Eiropas drošības tīklu un iebilstu pret to. Manuprāt, tā nav laba ideja. Es uzskatu, ka emisiju minimālās robežvērtības kļūtu par saistību neizpildes vērtībām, nevis koncentrētos uz mērķtiecīgāku labāko pieejamo metožu pilnu piemērošanu, un tas arī varētu samazināt vides aizsardzības līmeni, vienlaicīgi ievērojami palielinot īstenošanas izmaksas. Es lūdzu visus deputātus pirms balsojuma rūpīgi izskatīt šos punktus.

  Mairead McGuinness (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs, kā Lauksaimniecības komitejas locekle es aprobežošos ar piezīmēm par šī priekšlikuma ietekmi uz lauksaimniecības nozari visā Eiropas Savienībā. Es apstiprinu komentārus, ko pauda pārējie kolēģi, kuri ir noraizējušies par „tīkla izplešanu” un lauksaimnieku iekļaušanu tiesību akta darbības jomā rūpniecisko piesārņotāju statusā.

Lauksaimniecības radītās emisijas ir jākontrolē, bet es nepiekrītu, ka tas jādara šādā veidā. Manuprāt, Nitrātu direktīva savā pašreizējā veidā dara daudz no tā, par ko mēs runājam. Iespējams, mums ir jāparaugās, kā šī direktīva, kas rada problēmas daudzās dalībvalstīs, tiek īstenota un vai tā tiek īstenota efektīvi.

Turklāt pastāv bažas par putnkopības iekļaušanu, jo īpaši tāpēc, ka Eiropas nozari nopietni apdraud imports no trešām valstīm, kur šādi ierobežojumi netiek piemēroti. Es atbalstītu grozījumus ar nosacījumu, ka tas nenotiks pašreizējā priekšlikumā. Bažas rada arī piena produktu ražošana, un es atbalstīšu savas grupas kolēģus un pārējos, kas iesniedza grozījumus, lai izslēgtu šīs nozares no pašreizējā priekšlikuma.

Lauksaimniecībā pastāv virkne direktīvu, kas attiecas uz emisiju un piesārņojuma kontroli šajā nozarē, tādēļ es vēlreiz ierosinu, ka varbūt ir pienācis laiks tās visas pārstrādāt, lai lauksaimnieki, kuriem tās ir jāīsteno, varētu pilnībā saprast un novērtēt, kas viņiem ir jādara. Viena lieta ir sagatavot tiesību aktu, kā mēs to darām šeit Parlamentā, bet mums dažkārt nav nekādas saiknes ar to, kā tas tiek īstenots un kas to īsteno, un vai šī īstenošana ir efektīva.

  Jutta Haug (PSE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisār, dāmas un kungi, direktīvas par rūpnieciskajām emisijām pārskatīšana ir sen nokavēta. Tiesību aktu, kurā visi svarīgie piesārņojuma samazināšanas pasākumi ir atkarīgi no labākās pieejamās metodes, ir jāpielāgo vismaz reizi piecos, nevis trīspadsmit gados. Pēc šāda perioda metodes ir ievērojami attīstījušās.

Vienlaicīgi mums jāņem vērā, ka par spīti tehnoloģiju attīstībai, mērķi, kas toreiz tika saistīti ar mūsu direktīvu, nekādā ziņā nav sasniegti. Tādēļ es esmu tik augstās domās par kompromisu, kas sasniegts Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejā. Tā īstenošana palīdzēs mums sasniegt mūsu mērķus. Es neizprotu histēriju, kad mēs risinām jautājumu par augsnes aizsardzību vai lauksaimnieku savienību vēlmēm.

Eiropas Parlamenta Sociāldemokrātu grupa vēlas sasniegt ar vidi saistītos mērķus, netraucējot ekonomiskajai darbībai. Tā lielā mērā ir raudzīšanās nākotnē, nevis pagātnē, kā tas ir Eiropas Tautas partijas (Kristīgie demokrāti) un Eiropas Demokrātu grupas priekšlikumos.

  Eija-Riitta Korhola (PPE-DE). – (FI) Priekšsēdētāja kungs, IPNK (piesārņojuma integrēta novēršana un kontrole) direktīvas sagatavošanā pagājušajā gadā tika pieliktas lielas pūles, un, lai gan direktīva savā sākotnējā veidā ir ārkārtīgi svarīga Eiropas rūpniecības nozarei un iedzīvotājiem, tā tomēr tika noniecināta salīdzinājumā ar klimata un enerģētikas tiesību aktu kopumu. Tas ir nožēlojami, jo direktīvai kopā ar klimata tiesību aktu kopumu būs milzīga ekonomiskā ietekme uz pasākumiem, par kuriem jau ir pieņemts lēmums. Tādēļ tiem ir jābūt pareizajā proporcijā ar ieguvumiem klimata un vides jomā, kas sasniegti ar direktīvas palīdzību.

Uzlabošanas pasākumiem, kas ierosināti saskaņā ar direktīvas mērķiem, galvenokārt ir jābūt rentabliem, pretējā gadījumā nebūtu vērts uzņemties izaicinājumu apvienot septiņas dažādas direktīvas vienā direktīvā. Mums jāspēj samazināt pašreizējās birokrātijas un darbības izmaksas, lai gan man ar nožēlu jāsaka, ka Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ziņojumā tas nav izdarīts. Licencēšanas iestādēm ir jāspēj brīvi izskatīt iekārtām paredzētos emisiju noteikumus, ņemot vērā iekārtas kalpošanas laiku un tehnisko standartu, tās ietekmi uz vidi un stāvokli, kā arī uzlabošanas pasākumu izmaksas. Tādā veidā varētu garantēt pietiekamu elastīgumu pašreizējām elektrostacijām, jo īpaši maksimuma elektrostacijām, kas nodrošina maksimumstundās nepieciešamo jaudu, un rezerves elektrostacijām, lai tās varētu darboties līdz to ekspluatācijas termiņa beigām.

Tāpat vairāku iemeslu dēļ būtu ļoti ačgārni pieņemt Eiropas drošības tīkla (EDT) projektu referenta ierosinātajā veidā. Mēs nezinām, kur vai kā tiktu izveidots EDT, un šāda situācija pati par sevi ir neapdomīga. Turklāt vietējās atļauju izsniegšanas iestādes nepārprotami ir labākā situācijā, lai ņemtu vērā tādus noteicošos apstākļus kā iekārtas ekspluatācijas laiks, atrašanās vieta un, piemēram, ūdens patēriņš, kas nodrošina elastīgumu pretstatā pilnīgi neelastīgajam EDT. Atļauju izsniegšanas nosacījumi pārsvarā jau ir ļoti stingri. Striktāka kontrole saistībā ar jaunajām atļaujām radīs milzīgus izdevumus, nesniedzot būtisku labumu videi. Praksē tas pat vājinātu vides aizsardzības standartus. Es priecājos, ka manas grupas iesniegtais grozījums to precizē.

Šai brīdī es vēlētos īpaši pateikties savai kolēģei Jackson kundzei par viņas 134. grozījumu, kuru mana grupa ir nolēmusi atbalstīt. Mēs vēlreiz esam liecinieki sava veida praktiskai gudrībai, kas rodas no pieredzes. Grozījumā ir rasts kompromiss par daudziem sarežģītākajiem jautājumiem.

  Anders Wijkman (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs, tā kā manā rīcībā ir ierobežots laiks, pēc pateicības Krahmer kungam par viņa smago darbu es vēlētos koncentrēties uz 136.–139. grozījumu, kuros apmēram 40 kolēģi, starp viņiem arī es, ierosina šajā direktīvā iekļaut vides rādītāju standartu lielajām sadedzināšanas iekārtām, nākotnē ierobežojot CO2 emisijas. Šobrīd nav skaidrs, vai šodien būs balsojums par šiem četriem grozījumiem.

Pārstrādātajā versijā ir iekļauts noteikums, kas paredz, ka gadījumā, ja jauna notikumu attīstība rada vajadzību pēc grozījumiem un ieteikumiem, kuri nav iekļauti sākotnējā priekšlikumā, tad tie ir jāizskata. Manuprāt, jaunākā zinātniskā informācija ir pietiekami neatkarīgs pierādījums, ka, runājot par klimata pārmaiņu mazināšanu, mums ir jābūt mērķtiecīgākiem nekā pirms gada vai diviem gadiem.

Manuprāt, ar emisiju tirdzniecības shēmu (ETS) vien nepietiek, lai sasniegtu mērķi, proti, ierobežotu temperatūras palielināšanos līdz mazāk nekā 2ºC, par kuru ES ir vienojusies. Kā pašreiz ir paredzēts, emisiju tirdzniecības sistēma atbrīvos elektroenerģijas nozari no oglekļa dioksīda tikai pēc apmēram 60–65 gadiem. Tādēļ mēs iesniedzām šos grozījumus, kuros mēs aicinām no 2020. gada ierobežot visu nākotnē būvējamo elektrostaciju radītās emisijas līdz 350 g CO2 un līdz 2025. gadam modernizēt vai slēgt elektrostacijas, kuras jau darbojas. Priekšlikums ir tehnoloģiski neitrāls, un to var sasniegt dažādos veidos. Es stingri mudinu priekšsēdētāju apstiprināt, ka mēs varam balsot par šiem grozījumiem, un es mudinu deputātus tos pilnībā atbalstīt.

  Zuzana Roithová (PPE-DE). – (CS) Priekšsēdētāja kungs, es pastāvīgi redzu, kā arvien augstāko vides standartu pārmērīgās izmaksas, kas rodas Eiropas ražotājiem, samazina konkurētspēju un negatīvi ietekmē nodarbinātību, kamēr līdzīgi standarti netiek pieņemti arī Ķīnā, Brazīlijā, ASV un citās valstīs. Vēl vairāk mani satrauc tas, ka Komisija nav sagatavojusi pētījumu par ekonomisko ietekmi uz nodarbinātību, lai mēs varētu pieņemt informētu un atbildīgu lēmumu attiecībā uz jaunajām prasībām, kas visādi citādi ir ļoti vēlams slāpekļa oksīda emisiju samazinājums. Es atbalstu spiediena izdarīšanu, lai modernizētu rūpnīcas. Šobrīd, kad dalībvalstis īsteno krīzes pasākumus, lai samazinātu uzņēmumu un rūpnīcu izdevumus, man arī jānorāda, ka ENVI komitejas priekšlikumus varētu izpildīt tikai ļoti konkurētspējīgi uzņēmumi, turpretim mazajiem uzņēmumiem būtu jāierobežo vai jāslēdz iekārtas un jāatlaiž darbinieki. Es balsošu pret šīs emisiju samazināšanas direktīvas darbības jomas paplašināšanu, lai šajos krīzes apstākļos direktīvas darbības jomā iekļautu mājsaimniecības, mazās iekārtas, mazās saimniecības un pat skolas, baznīcas un citas iestādes. Tas ir nesamērīgi un tādēļ nesaprātīgi. Es vēlētos pateikties Jackson kundzei par viņas priekšlikumu grozījumam.

  Robert Sturdy (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs, es runāšu tieši par lauksaimniecību. Vispirms man jāatzīst, ka esmu lauksaimnieks, bet es neaudzēju cūkas, es neaudzēju mājputnus, tomēr man dārzā ir siltumnīca. Manuprāt, ir ļoti svarīgi, lai komisārs saprastu, kā jau tas tika teikts, ka šī direktīva ir īpaši domāta rūpniecības nozarei.

Komisāra kungs, es jūs ļoti lūdzu pārskatīt situāciju attiecībā uz lauksaimniecības direktīvām. Mēs jau zinām, ka lauksaimniecība saskaras ar milzīgu spiedienu. Mēs šeit Parlamentā esam daudzreiz dzirdējuši jautājumu par nodrošinājumu ar pārtiku. Lūdzu pārskatiet grozījumus, kas tam īpaši kaitē. Manuprāt, daudzi no grozījumiem, kas nav saistīti ar lauksaimniecību, ir ārkārtīgi labi, un es apsveicu Vernola kungu par viņa ziņojumu.

Komisāra kungs, jūs savas uzstāšanās laikā runājāt par konkurences izkropļošanu. Es jums uzdošu vienkāršu jautājumu, lūdzu, mēģiniet uz to atbildēt šodien. Vai jūs ieviesīsiet tiesību aktus, lai apturētu tādu pārtikas produktu importu Eiropas Savienībā, kas neatbilst tādiem pašiem standartiem, kādi mums ir Eiropas Savienībā?

  Stavros Dimas, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētāja kungs, es vēlētos pateikties visiem deputātiem, kas piedalījās šodienas debatēs. Viņu darbs bija konstruktīvs. Es vēlētos īpaši pateikties referentam Krahmer kungam par viņa izcilo, smago darbu. Pirms nobeidzu, es vēlētos teikt pāris vārdus par dažiem galvenajiem grozījumiem, kas šodien tika pārrunāti.

Pirmkārt, es atzinīgi vērtēju to, ka jūs plaši atbalstāt Komisijas priekšlikumu un īpaši to, ka atbalstāt labāko pieejamo metožu (LPM) piemērošanu un atsauces dokumentu par labākajām pieejamajām metodēm (BREF) statusa nostiprināšanu. Tas ir Komisijas priekšlikuma stūrakmens.

Komisijai vismaz daļēji vai principā ir pieņemami daudzi grozījumi. Daudzi grozījumi īpaši palīdz precizēt Komisijas priekšlikuma tekstu vai uzlabot pārredzamību, izstrādājot BREF un atļaujot dalībvalstīm ieviest īstenošanas pasākumus. Es ļoti atzinīgi vērtēju sabiedrības labāku informēšanu un līdzdalību šajos lēmumos.

Tāpat es piekrītu bažām, kas tika paustas par vajadzību izvairīties no elastīguma ļaunprātīgas izmantošanas atļauju nosacījumu ieviešanā. Kā jau es minēju iepriekš, obligātās prasības var būt ļoti lietderīgs un vajadzīgs instruments, lai risinātu īpašas problēmas, ja nozares nav veikušas vajadzīgos pasākumus, lai īstenotu LPM. Tomēr obligāto prasību sistemātiska noteikšana nav vajadzīga, un tas draud radīt papildu administratīvo slogu, dodot mazu labumu videi. Tādēļ es uzskatu, ka obligātie standarti ir jānosaka tikai tad, ja tie vajadzīgi, lai uzlabotu LPM īstenošanu.

Izskatot obligātās prasības lielajām sadedzināšanas iekārtām, ir svarīgi paturēt prātā šādu darbību būtisko ietekmi uz vidi un Eiropas Savienības iedzīvotāju veselību. LPM lielajām sadedzināšanas iekārtām tika pieņemtas 2006. gadā, un Komisija uzskata, ka obligātais kritērijs ir jāpiemēro no 2016. gada. Mums ir jānodrošina, ka pasākumi, kas tiek īstenoti attiecībā uz nozari, pie pirmās iespējas saskaņo to ar LPM un veicina tematiskajā stratēģijā par gaisa piesārņojumu noteikto mērķu sasniegšanu.

Vēl viens būtisks faktors, lai nodrošinātu tiesību akta mērķu efektivitāti, ir noteikumi par atbilstības un īstenošanas pasākumiem. Līdz šim mēs esam atklājuši dažus trūkumus šajā sakarā, tādēļ ir ārkārtīgi svarīgi, ka jaunajā tiesību aktā ir iekļauti skaidri noteikumi, lai nodrošinātu tiesību akta pareizu īstenošanu. Tādēļ Komisijas priekšlikumā tiek ieviesti obligātie noteikumi attiecībā uz pārbaudēm, atļauju pārskatīšanu un ziņošanu par atbilstību. Šīs izmaiņas nodrošinās LPM pareizu īstenošanu un samazinās konkurences izkropļošanu. Komisija būs ārkārtīgi piesardzīga šajā jautājumā.

Es vēlētos teikt pāris vārdus par robežvērtībām intensīvām lauksaimniecības fermām, pārsvarā mājputnu fermām. Viena robežvērtība šobrīd tiek piemērota visām mājputnu fermām, neņemot vērā dažādos sugu veidus. Dažādu sugu audzēšana rada dažādu ietekmi uz vidi, jo īpaši dzīvnieku atšķirīgā svara dēļ. Jaunās ierosinātās robežvērtības ir noteiktas, pamatojoties uz attiecīgo sugu ietekmi uz vidi. Jaunajās robežvērtībās tiktu iekļauts ierobežots fermu skaits salīdzinājumā ar pašreizējo apjomu, un tas rentablā veidā samazinātu amonjaka emisijas, lai dažās jomās sasniegtu mērķus, kas noteikti tematiskajā stratēģijā par gaisa piesārņojumu.

Es iesniegšu Parlamenta sekretariātam sarakstu, kurā ir detalizēti izklāstīta Komisijas nostāja par grozījumiem.

H. Krahmer ziņojums (A6-0046/2009)

Komisija var pilnībā, daļēji vai principā atbalstīt 1., 5.–8., 12.–14., 16., 18.–21., 27., 34.–37., 40., 42.–44., 46., 48.–56., 58.–62., 64.–66., 68., 69., 71.–73., 75. un 79. grozījumu.

Komisija nevar atbalstīt 2.–4., 9.–11., 15., 17., 22.–26., 28.–33., 38., 39., 41., 45., 47., 57., 63., 67., 70., 76.–78., 80., 93., 97., 114., 115., 117., 129. un 133. grozījumu.

  Holger Krahmer, referents. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, es izteikšos īsi. Es vēlētos pateikties par deputātu konstruktīvo ieguldījumu šodienas debatēs.

Nobeigumā es vēlos pieminēt vēl tikai dažus jautājums. Pirmkārt, es vēlētos sirsnīgi pateikties komisāram, ka viņš kategoriski neiebilda pret drošības tīkla obligāto prasību koncepciju. Šis priekšlikums nav ne velna darbs, ne arī birokrātisks briesmonis. Tas ir problēmu risināšanas instruments, un mums tam ir jādod iespēja. Tādēļ es vēlētos izmantot šo izdevību, lai vēlreiz jūs aicinātu to atbalstīt.

Otrkārt, es vēlētos veltīt dažus vārdus saviem britu draugiem un „visām partijām”. Mani dārgie britu draugi, es tiešām saprotu, Caroline Jackson, es redzu jūsu problēmu. Es labi saprotu, ka valsts energodrošība uz noteiktu laiku tiks vērtēta augstāk par atbilstības nodrošināšanu gaisa piesārņojuma ierobežojumiem. Es tam lielā mērā piekrītu. Es arī nebūšu tas, kas atteiks Viņas Augstībai Apvienotajai Karalistei papildu laiku attiecībā uz jaunu ar akmeņoglēm kurināmu elektrostaciju būvniecību. Mēs vēl varam par to runāt. Problēma ir tā, ka tieši to mēs neesam darījuši. Pēdējo četru mēnešu laikā šādas sarunas nav notikušas ne reizi.

Šobrīd, gaidot otro lasījumu, es vēlos jūs mudināt vēlreiz būt atvērtiem un teikt: „Runāsim par kompromisu” un šajā sakarā pārtraukt pretestību, kas, manuprāt, ir pilnīgi iracionāla, un fundamentālo pretošanos obligātajiem standartiem, ko nevar attaisnot nedz no konkurences politikas, nedz vides politikas viedokļa. Es uzskatu, ka šajā jautājumā var sasniegt kompromisu, un es arī uz to ceru otrā lasījuma beigās. Starp citu, es neuzskatu, ka mums nav jāmēģina rast kompromiss pirmajās lasījumā. Šis tiesību akts tam ir pārāk sarežģīts. Es nevēlos beigt šo Parlamenta pilnvaru termiņu kā referents un nodot tiesību aktu nākamajam Parlamentam, ja nākamā direktīva, par kuru notiks debates, ir neatbilstīga, neloģiska un pretrunīga. Tādēļ es jūs lūdzu atbalstīt kompromisus balsojumā, kas notiks pēc stundas.

  Priekšsēdētājs. – Debates tiek slēgtas.

Balsojums notiks otrdien, 2009. gada 10. martā.

Rakstiskas deklarācijas (142. pants)

  Rovana Plumb (PSE), rakstiski. – (RO) Es atzinīgi vērtēju gan integrēto pieeju (septiņu atsevišķu direktīvu par rūpnieciskajām emisijām apvienošana vienā tekstā), gan stingrākus noteikumus, kas regulē labāko pieejamo metožu izmantošanu ar mērķi rast novatoriskus risinājumus, lai samazinātu piesārņotājvielu ietekmi uz ražošanu. Konkrētu mazāk piesārņojošu produktu izstrādāšana prasa dažādu pušu, piemēram, uzņēmumu, kompetento iestāžu un NVO, iesaistīšanos.

Šī direktīva piedāvā sadarbības iespējas starp dažādām pusēm (vietējām pārvaldes iestādēm un uzņēmumiem), tādējādi dodot tām iespēju veicināt inovācijas.

Tam ir labi piemēri Nīderlandē un Dānijā, kā arī tādās Austrumeiropas valstīs kā Rumānija.

Ierosinātā viena direktīva par rūpnieciskajām emisijām līdz ar ieteicamajām politikas paketes opcijām uzlabos šā tiesību akta efektivitāti, lai visrentablākajā veidā sasniegtu vides un veselības mērķus. Tā arī samazinās nevajadzīgus administratīvos izdevumus (prognozējamais samazinājums no EUR 105 miljoniem līdz 225 miljoniem gadā) un līdz minimumam samazinās konkurences izkropļojumus Eiropas Savienībā, negraujot Eiropas rūpniecības konkurētspēju.

  Daciana Octavia Sârbu (PSE), rakstiski. – (RO) Kaut arī rūpnieciskajai darbībai ir fundamentāla loma ekonomiskās labklājības saglabāšanā un vairošanā, mēs nedrīkstam neņemt vērā tās ietekmi uz vidi..

Pārskatot direktīvu par piesārņojuma integrētu novēršanu un kontroli (IPNK), stingrs uzsvars tika likts uz robežvērtību noteikšanu sadedzināšanas iekārtām un uz labāko pieejamo metožu (LPM) izmantošanu, lai nodrošinātu pienācīgu vides aizsardzības līmeni. Es atbalstīju 350 g oglekļa dioksīda robežvērtības ieviešanu no 2020. gada 1. janvāra elektrības ražošanā izmantotajām sadedzināšanas iekārtām, kas jaudīgākas par 500 MW, jo šīs iekārtas izraisa oglekļa dioksīda koncentrācijas palielināšanos atmosfērā un līdz ar to pastiprina globālo sasilšanu.

Robežvērtības ieviešana veicinātu līdzekļu ieguldīšanu metodēs, ko izmanto emisiju samazināšanai, ņemot vērā, ka līdz 2025. gadam visām iekārtām jāatbilst šai robežvērtībai.

Es ticu, ka dažādu rūpniecisko avotu radītā piesārņojuma samazināšana, palīdzēs Eiropas Savienībai sasniegt tās mērķi — saglabāt globālās temperatūras paaugstināšanos līdz mazāk nekā 2ºC. Šīs direktīvas efektivitāte būs redzama pēc pārbaudēm, kas tiks veiktas visās sadedzināšanas iekārtās, un tā atspoguļosies arī atļauju piešķiršanas nosacījumu ievērošanā.

  Richard Seeber (PPE-DE), rakstiski. – (DE) Lēmums par piesārņojuma integrētu novēršanu un kontroli (IPPC) paver Eiropai iespēju iegūt nemainīgi augstus aizsardzības standartus. Delikātajā rūpniecisko emisiju jomā ir svarīgi, lai Eiropas uzņēmumiem tiktu dots stimuls ieviest vistīrākās un efektīvākās pieejamās tehnoloģijas. Labāko pieejamo metožu princips nākotnē ir jānostiprina. Tomēr tā īstenošanā jāpievērš uzmanība tam, lai nodrošinātu, ka šis novatoriskais IPNK direktīvas projekts atkal netiktu pārslogots ar birokrātiju, noliekot dalībvalstis un uzņēmumus neiespējama darba priekšā.

Šā iemesla dēļ mums rūpīgi jāizvērtē, cik stingram jābūt ziņošanas pienākumam un cik lielā mērā šīs koncepcijas ieviešana varētu būt saistīta ar zaudējumiem, ja kaut kas tāds vispār ir iespējams.

Turklāt nevajadzīga mazo un vidējo uzņēmumu apgrūtināšana arī nav mūsu mērķis, tāpat kā pārmērīgs regulējums tādās jomās kā augsnes aizsardzība — joma, kura faktiski ir dalībvalstu kompetencē. Tāpēc tā vietā labāk koncentrēsimies uz svarīgāko, proti, uz vides standartu saskaņošanu un augsta vides aizsardzības līmeņa nostiprināšanu rūpnieciskajās darbībās.

  Priekšsēdētājs. – Nākamais punkts ir M. Cashman ziņojums (A6-0077/2009) Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas vārdā par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (pārstrādātā versija) (COM(2008)0229 C6-0184/2008 – 2008/0090(COD)).

  Michael Cashman, referents. − Priekšsēdētāja kungs, es ar nepacietību gaidu šīs debates un, jo īpaši, es gribētu dzirdēt, kas būs sakāms tiem, kuri nemaz tik dedzīgi nevēlas veicināt pārredzamību un publisku piekļuvi dokumentiem.

Iesākumā es vēlos pateikties tiem septiņiem ministriem no ES, kas izteica savu atbalstu manam ziņojumam. Konkrēti runājot, viņi ir, es citēju: „gandarīti uzzināt, ka Parlamenta Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja 2009. gada 17. februārī pieņēma ziņojumu, kurā atspoguļotais redzējums par pārredzamāku Savienību saskan ar mūsu redzējumu.”

Man šķiet šokējoši, ka laikā, kad mēs cenšamies no jauna izveidot saikni ar mūsu pilsoņiem, cilvēki neatbalsta pārredzamību un atklātību. Tikpat šokēts es esmu par to, ka laikā, kad mēs cenšamies atjaunot saikni starp iestādēm un sabiedrību, mēs neesam gatavi veicināt uzraudzību no sabiedrības puses un atbildību tās priekšā.

Daži deputāti ir izteikuši šaubas par to, vai visi grozījumi, kas ierosināti manā ziņojumā, ietilpst regulas juridiskā pamata darbības jomā — Līguma 255. pants Es vēlos nomierināt viņu prātus: Regulas (EK) Nr. 1049/2001 mērķis ir: „dot sabiedrībai pēc iespējas plašākas tiesības piekļūt iestāžu dokumentiem. Sabiedrības tiesības piekļūt iestāžu dokumentiem ir saistītas ar šo iestāžu demokrātisko raksturu.” Tie nav mani vārdi, kuriem jums jātic — es burtiski citēju Eiropas Kopienu Tiesas spriedumu M. Turco lietā. Tieši šā sprieduma kontekstā mums jāinterpretē Līguma 255. pants.

Ņemsim par piemēru mūsu 44. grozījumu, kas attiecas uz klasificētiem dokumentiem. Runāt, ka dokumentu klasifikācijai, ierindojot tos pie konfidenciāliem, nav nekāda sakara ar publisku piekļuvi šādiem dokumentiem, kā to pateica Komisija, ir vienkārši liekuļošana. Saskaņā ar pašreizējo Regulas (EK) Nr. 1049/2001 versiju dokumentus drīkst klasificēt tikai, lai aizsargātu būtiskās intereses, kas norādītas 4. panta 1. punktā. Tātad saikne jau pastāv. Tas, ko izdarījām mēs, ir — izzinājām loģiskās sekas, kas izriet no šīs saiknes, un iekļāvām noteikumus par dokumentu klasifikāciju pašā regulā. Šie noteikumi, kas ir rūpīgi izstrādāti pēc to noteikumu parauga, kurus Padome un Komisija jau piemēro, nosaka ierobežojumus sabiedrības tiesībām piekļūt dokumentiem, gluži kā to prasa 255. pants, un Līgumā nav nekā, kas varētu neļaut iestādēm pieņemt šos noteikumus regulā.

Ņemsim par piemēru mūsu 24. grozījumu, kas attiecas uz iestāžu izveidotām aģentūrām un struktūrvienībām. Grozītā Regula (EK) Nr. 1049/2001 noteiks principus, nosacījumus un ierobežojumus publiskai piekļuvei šo aģentūru dokumentiem, taču pati par sevi tā neuzliks aģentūrām nekādas saistības.

Ja jūs izlasīsiet, piemēram, 29. grozījumu, jūs redzēsiet, ka regula attiecas tikai uz dokumentiem, kas ir iestāžu rīcībā, lai gan tā nosaka standartus, kuri aģentūrām būs jāievēro, pieņemot pašām savus noteikumus par publisku piekļuvi to dokumentiem, kas — atļaušos piebilst — ir saskaņā ar 2001. gada 30. maijā pieņemto Padomes, Komisijas un Parlamenta kopīgo deklarāciju.

Ļaujiet man arī atzīmēt — tiem, kas to neredz, — skumjo faktu, ka šeit nav ieradusies Padome, lai piešķirtu pienācīgu nozīmi šim ārkārtīgi svarīgajam ziņojumam.

Es zinu arī, ka daži no jums uztraucās par to, ka mēs pāršāvām pār strīpu savos centienos nodrošināt, lai dalībvalstis nesagrautu augsto pārredzmības līmeni, kura sasniegšana ir šīs regulas mērķis. Es uzskatu, ka man ir labi izdevies novērst bažas, kā jūs redzēsiet no kompromisa grozījumiem, kas atgādina dalībvalstīm par to pienākumiem saskaņā ar Līguma 10. pantu, nevis likt šķēršļus Kopienas mērķu, starp tiem arī pārredzamības un demokrātijas, sasniegšanai.

Nassauer kunga iesniegtie grozījumi var palīdzēt nomierināt šo grupu, kā arī citus deputātus, kas ir nobažījušies par to, ka zināma daļa privātas informācijas varētu kļūt pieejama visiem. Manā ziņojumā šāda iespēja ir izslēgta, un tā nevar notikt. Joprojām ir pamats domāt, ka personiskie un privātie dati paliks aizsargāti, tāpēc es ar lielu interesi uzklausīšu, kādēļ šīs regulas pretinieki tai pretojas.

  Margot Wallström, Komisijas priekšsēdētāja vietniece. − Priekšsēdētāja kungs, paldies par ļoti saturīgo ziņojumu par Komisijas priekšlikumu pārstrādātai Regulai (EK) Nr. 1049/2001 attiecībā uz publisku piekļuvi dokumentiem. Šis ir ļoti svarīgs un sirdij tuvs temats, un es augstu vērtēju milzīgo darbu, ko paveicis Cashman kungs kā referents un arī daudzi citi aktīvi, ieinteresēti un pieredzējuši cilvēki šajā Parlamentā.

Šis ir temats, kas skar būtiski svarīgas un reizēm konfliktējošas pilsoņu, apvienību un uzņēmumu tiesības.

Mums ļoti rūpīgi jāizskata izmaiņas, kas jāveic šajā regulā, un jākoncentrējas uz atklātību.

Visas trīs iestādes ir vienisprātis, ka kopumā Regula (EK) Nr. 1049/2001 pēdējos astoņus gadus ir darbojusies ārkārtīgi labi. Parlaments, Padome un Komisija šodien ir daudz atklātākas iestādes, nekā tās bija agrāk. Varētu teikt, ka izmaiņas noteikumos izmainīja arī metodes, domāšanu un attieksmi.

Parlaments, Padome un Komisija piekrīt arī tam, ka ir nodrošināta pietiekami laba likumīgo interešu aizsardzība. Mēs nedrīkstam aizmirst, ka ES iestādes ir piešķīrušas atļaujas piekļūt lielākam skaitam dokumentu, kurpretī reģistrēto atteikumu skaits ir samazinājies. Tāpēc es ceru, ka jūs piekritīsiet, ka Regula (EK) Nr. 1049/2001 ir apliecinājusi savu vērtību. Šā iemesla dēļ pilnīga pārstrādāšana nav nepieciešama.

No otras puses, pat labu instrumentu vienmēr var uzlabot. Juridiskais pamats, kuru mēs izmantojam kā izejas punktu, kā jau to minēja referents, ir Līguma 255. pants. No tā izriet, ka regulai jānosaka principi un ierobežojumi, kas regulē pilsoņu tiesības piekļūt dokumentiem. Kas attiecas uz mūsu rīcībā esošo ziņojumu, es redzu, ka daži grozījumi neiekļaujas Līguma 255. panta darbības jomā un tāpēc nav pieņemami. Bet — un šis ir svarīgs „bet” — tie norāda uz būtiskām problēmām, kuras, iespējams, vajadzētu risināt citā kontekstā. Komisija noteikti tos izskatīs ar konstruktīvu, pragmatisku un bezaizspriedumainu pieeju.

Laiku pa laikam novērtēt, vai tiesību akts darbojas labi un sasniedz savus mērķus, ir laba prakse, un tieši tāpēc Komisija izstrādāja priekšlikumu šīs regulas pārstrādāšanai. Pārstrādāšanas paņēmiena izmantošana atbilst mērķim par tiesību aktu labāku izstrādi. Tā kā šī regula skar pilsoņu pamattiesības, ir ārkārtīgi svarīgi pieņemt vienotu, skaidri saprotamu un viegli lasāmu juridisko tekstu.

Pārstrādāšanas paņēmiens nesasaista likumdevējam rokas vairāk nekā tradicionālais tiesību aktu grozīšanas veids. Neatkarīgi no tiesību aktu izstrādes paņēmiena Kopienas likumdevējs nedrīkst iet tālāk, nekā to prasa priekšlikuma mērķis.

Mēs esam cieši apņēmušies turpināt pārredzamības un atklātības veicināšanu, un tiešām ticu, ka šis ir labs veids, kā to darīt. Tomēr šajā kontekstā man jāteic, ka vairāki grozījumi attiecas uz tādiem Regulas (EK) Nr. 1049/2001 noteikumiem, kurus Komisija neierosināja grozīt. Mēs nevaram tos pieņemt, jo tie neiekļaujas Komisijas priekšlikumā.

No otras puses, Komisija, protams, ir gatava ņemt vērā labas idejas, kau arī patlaban mēs vēl atrodamies šīs procedūras sākuma stadijā. Es vēlos apstiprināt to, ka Komisija ir gatava veikt pārrunas ar abiem likumdevējiem un ka mēs vēlamies mēģināt rast savstarpēju sapratni, lai iegūtu sabalansētu un praktiski īstenojamu kompromisa tekstu. Tomēr, kad abi likumdevēji būs paziņojuši savu nostāju, Komisija vēlas nākt klajā ar uzlabotu priekšlikumu. Mēs nevaram un nemēģināsim pieņemt pāragrus lēmumus vai prognozēt pārrunu rezultātus.

Mums arī jāpatur prātā izmaiņas, ko šajā svarīgajā jautājumā ieviesīs Lisabonas līgums — ja un kad tas stāsies spēkā.  Regula (EK) Nr. 1049/2001 tad attieksies uz visām Eiropas Savienības iestādēm, struktūrām un aģentūrām, kaut arī uz Eiropas Kopienu Tiesu, Eiropas Centrālo banku un Eiropas Investīciju banku tā attieksies tikai ierobežotā apmērā. Pilsoņiem Lisabonas līgums nozīmēs īstu progresu, jo visām ES iestādēm tiks piemērots vienots noteikumu kopums attiecībā uz piekļuvi dokumentiem. Šāds vienots noteikumu kopums nodrošina konsekvenci, taču tajā pašā laikā tas ir jāpielāgo tā, lai to būtu iespējams piemērot lielajam skaitam iestāžu, kurām ir ļoti atšķirīgas pilnvaras un kompetences.

Vēl es vēlos atkārtot to, ko esmu teikusi jau iepriekš gan šajā Parlamentā, gan citur. Regula (EK) Nr. 1049/2001 ir pārredzamības politikas stūrakmens, taču mums arī jāpadomā, ko mēs varam aktīvi darīt ārpus šī oficiālā tiesību akta robežām. Šā iemesla dēļ es 20. janvārī notikušajā Pilsoņu tiesību, tieslietu un iekšlietu komitejas apvienotajā sanāksmē paziņoju, ka es uzņemos iniciatīvu sagatavot rīcības plānu atklātības nodrošināšanai. Uzlaboti reģistri, labāka saprotamība lietotājiem un pieejamība, aktīva izplatīšana un ātrāka dokumentu publicēšana ir tie jautājumi, kuriem es vēlos pievērsties šajā rīcības plānā un, protams, turpināt tos pārrunāt ar citām ES iestādēm. Šis ir pragmatisks un efektīvs veids, kā ieviest pārredzamību visās mūsu politikas jomās. Mums ir jārāda piemērs.

Šadā pašā garā mums arī jāmeklē veidi, kā padarīt mūsu iestādes un to darbību saprotamāku pilsoņiem. Mums nepieciešama aktīva pilsoņu informēšanas politika, lai darītu viņiem zināmu, kā Eiropas mēroga politika ietekmē viņu ikdienas dzīvi. Protams, Regula (EK) Nr. 1049/2001 ir svarīgs instruments, taču daudz svarīgāks par šo juridisko tekstu ir tas, kā mēs to īstenojam praksē.

Lai apkopotu Komisijas nostāju attiecībā uz Cashman kunga ziņojumu šajā procedūras stadijā, es gribu kaut ko teikt. Ir daži grozījumi, kurus Komisija nevar pieņemt, tādēļ ka tie sniedzas ārpus Līguma 255. panta juridiskā pamata. Ir citi grozījumi, kurus mēs nevaram pieņemt, jo tie neiekļaujas Komisijas ierosinātajās izmaiņās, taču dažos gadījumos šādi grozījumi norāda uz svarīgām problēmām, kuras, iespējams, vajadzētu risināt citā kontekstā. Tāpat Komisija vienmēr ir gatava ņemt vērā labas idejas neatkarīgi no konteksta. Kad mēs būsim uzzinājuši Parlamenta un Padomes nostājas, jūs saņemsiet iestāžu trijstūra trešā stūra nostāju.

Es ar cerībām gaidu interesantas un domas rosinošas pārrunas. Šis temats ir pelnījis, lai par to izstrādātu skaidri saprotamu un iedarbīgu tiesību aktu par publisku piekļuvi mūsu dokumentiem, un mūsu pilsoņiem ir tiesības sagaidīt šādu dokumentu.

  Monica Frassoni, Juridiskās komitejas atzinuma projekta sagatavotāja. – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, manā rīcībā ir viena Juridiskās komitejas minūte un viena Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupas minūte. Šā iemesla dēļ es vēlētos tās apvienot, jo abiem šajā gadījumā ir daudz kopīga.

Priekšsēdātāja kungs, Juridiskajā komitejā mēs daudz esam pārrunājuši jautājumu par pārstrādāšanu. Uzreiz pateikšu, ka mēs it nemaz par to nepriecājamies: patiesībā mēs domājam, ka pārstrādāšanas procedūras izmantošana šāda veida tiesību aktam nebija īpaši saprātīgs lēmums, vēl jo vairāk tādēļ, ka, kā jau minēja komisāre, īstais uzdevums šajā gadījumā ir saprast, kā reāli uzlabot regulu, kas darbojās labi, taču kuru vēl varētu pilnveidot. Tāpēc iznākums, neatkarīgi no tā, vai tas tiks sasniegts ar šo procedūru vai, pateicoties praktiskajiem priekšlikumiem, kas tika ierosināti, pavisam noteikti būs solis atpakaļ, salīdzinot ar pašreizējo situāciju. Tāpēc kaut kas šajā sakarā ir jādara, un to ir daudz grūtāk paveikt, izmantojot pārstrādāšanas procedūru, nekā visas likumdevēja pilnvaras.

Otra lieta, ko es gribētu teikt, ir, ka nav jēgas runāt aplinkus: mani priecē tas, ka komisāre apsveic iniciatīvas, kas saistītas ar pārredzamību un atklātību, taču fakts ir un paliek, ka Komisijas priekšlikumā dokumenti, kas šobrīd ir atklāti un pārredzami, ir izslēgti no šā tiesību akta darbības jomas. Tāda ir šīs lietas būtība, un taisnība ir arī tas, ka vairākas dalībvalstis, starp tam arī viņas pašas valsts, pavisam skaidri ir pateikušas to pašu, proti, ka tas nav pieņemami.

Šodien problēma ir tāda, ka, ja mēs gribam uzlabot kādu tiesību aktu, mēs nevaram visi vienkārši aizstāvēt status quo, jo, šādi rīkojoties, mēs riskējam kļūt mazāk pārredzami, nesaprotamāki un, es teiktu, pat nedemokrātiskāki.

  Anneli Jäätteenmäki, Konstitucionālo jautājumu komitejas atzinuma sagatavotāja. − (FI) Priekšsēdētāja kungs, pārredzamība ir demokrātijas pamats. Diemžēl Eiropas Savienība nevar lepoties ar pārredzamību. Direktīvas ir jāmaina, taču jāmaina ir arī attieksme. Ko jūs teiksiet par Padomes paziņojumu, ka nepiederošām personām nedrīkst dot piekļuvi dokumentiem, kuri attiecas uz juridiskiem atzinumiem, kas saistīti ar tiesību aktu izstrādes procedūru? Tādad nepiederošām personām, proti, pilsoņiem. Man nav saprotams, kā Eiropas Savienības pilsoņi var būt nepiederošas personas.

Tāpēc ir jāmaina attieksme. Ir jāmaina tiesību akti, lai padarītu pārredzamus Padomes, Parlamenta un Komisijas normatīvos dokumentus, un uzsvaru es lieku uz normatīvajiem dokumentiem. Ja es salīdzinu, piemēram, manu valsti Somiju un Somijas Parlamentu, mēs nevarētu iedomāties situāciju, kad Somijas Parlamenta Konstitucionālo tiesību komitejas paziņojumi būtu jāslēpj no Somijas pilsoņiem. Tas nozīmētu, ka no tautas tiek noklusēti iemesli, kādēļ mēs ieviešam vienu vai otru likumu, un Padome apgalvo, ka mums ir jāklusē, jo sabiedrība ir nepiederošas personas.

Likumdošanā, direktīvu formulējumos, itin visā mums jāstrādā ar domu, ka jāuzlabo pārredzamība, un uzlabojumi ir vajadzīgi arī balsošanas procedūrā. Mums nepieciešama elektroniskā balsošana...

(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju)

  David Hammerstein, Lūgumrakstu komitejas atzinuma sagatavotājs. – (ES) Priekšēdētāja kungs, komisāre, mums jāizmanto izdevība, ko mums sniedz šis lieliskais ziņojums, lai panāktu vienošanos pirmajā lasījumā — proti, šā Parlamenta sasaukuma laikā — par tiesību akta izstrādi, kas nodrošina labāku pārredzamību saistībā ar piekļuvi dokumentiem. Atrunas nav pieņemamas, un es ceru, ka mums pietiks laika un veselā saprāta, lai panāktu šādu vienošanos attiecībā uz šo brīnišķīgo ziņojumu.

Šajā ziņojumā mēs, proti, Lūgumrakstu komiteja, paudām savas bažas par faktu, ka gadījumos, kad, reaģējot uz pilsoņu iesniegtajiem lūgumrakstiem, pret kādu dalībvalsti tiek uzsākta pienākumu neizpildes procedūra, šai dalībvalstij ir tiesības liegt piekļuvi pienākumu neizpildes procedūrā izmantotajiem oficiālajiem dokumentiem.

Mēs arī esam ļoti noraizējušies par nesavietojamību un tehnisko bloku Eiropas Parlamentā, attiecībā uz savstarpēji savietojamu dokumentu lietošanu, kas, tā teikt, ir atklāto standartu dokumenti, kuri nav savietojami ar programmatūru un IT platformu, ko pašlaik izmanto Parlaments un kas ir specifiska vienai konkrētai firmai.

Faktiski Eiropas iestādes nenodrošina pilsoņiem reālu piekļuvi dokumentu saturam, nepakļaujot viņus tehniska rakstura diskriminācijai. Tas ir nepieņemami, jo cilvēki nevar piekļūt dokumentiem, kurus mēs izstrādājam. Man šobrīd runājot, neviens nevar piekļūt manis teiktajam, ja viņa rīcībā nav tehniskās platformas, ko piegādā konkrēta firma, kurai ir monopoltiesības uz šo informāciju. Tas nudien ir pretrunā pārredzamībai un piekļuvei informācijai.

  Charlotte Cederschiöld, PPE-DE grupas vārdā. – (SV) Priekšsēdētāja kungs, mēs pilnībā atbalstām Cashman kunga mērķus un uzticību pārredzamībai, taču mēs nedrīkstam aizmirst, ka šeit tiek pārstrādāta regula. Kopā mēs esam izdabūjuši cauri pašreizējo tiesību aktu par pārredzamību. Četras ziemeļu dalībvalstis ir rakstījušas komitejai par šo regulu, ka tā vairojot pilsoņu uzticēšanos Eiropas Savienībai un nodrošinot maksimāli iespējamo pārredzamību. Mums ar Cashman kungu vienmēr ir bijusi ļoti laba sadarbība, taču šoreiz mums nebija pietiekami daudz laika, lai tiktu skaidrībā ar visiem neskaidrajiem jautājumiem. Citiem vārdiem sakot, šis process vēl atrodas pašā sākuma stadijā, bet es atzinīgi vērtēju daudzus no priekšlikumiem un ceru uz mūsu sadarbību arī turpmāk.

Kad tika pieņemta Pārredzamības regula, Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) un Eiropas Demokrātu grupas „jā” balsis bija izšķirošās, lai uzvarētu balsojumā. Arī šoreiz EPP-ED balsis droši vien būs svarīgas galīgajam iznākumam, kas, visticamāk, ir sagaidāms jaunā Parlamenta sasaukuma laikā. EPP-ED grupa izmantos savas balsis, lai stiprinātu tiesisko noteiktību, prognozējamību un skaidrību, formulējot noteikumus šā procesa tālākajā gaitā. Mēs esam par labāku pārredzamību, un pilsoņiem ir jābūt iespējām sekot līdzi demokrātiskām debatēm. Mēs uzskatām, ka šai lietai nepieciešama pamatīgāka sagatavošanās, piemēram, veicot vispārējus ietekmes novērtējumus attiecībā uz iestāžu darbību.

Vairāki grozījumi, aptuveni no 40. līdz 50., kas attiecas uz Komisijas tiesībām uz iniciatīvu, izraisīja diskusijas. Vienīgais, ko es gribētu piebilst, ir, ka tam nevajadzētu novest pie vēl lielākas neskaidrības, jo tas būtu pretrunā pārstrādāšanas mērķim. Tas, ko mēs šodien pārrunājam, droši vien tiks grozīts pēc vēlēšanām. Tad nu EPP-ED grupa vēlas sasniegt tādu pārredzamības līmeni, kas saņemtu visu ES pilsoņu un tās dalībvalstu atbalstu. Lai tas notiktu, iesaistītajām pusēm ir jāzina, kādi ir noteikumi, kas arī ir šā priekšlikuma mērķis. Arī sankcijas nav iespējams piemērot, ja nav skaidru instrukciju. Kas attiecas uz sankcijām, mums jau ir spēkā esošs tiesību akts, ar kuru jārēķinās. Šo iemeslu dēļ mēs uzlūkojam šo priekšlikumu kā nepabeigtu produktu, taču mēs pilnīgi piekrītam Cashman kungam, ka tas atnesīs mums labāku pārredzamību, un to mēs arī esam norādījuši savos grozījumos. Pārredzamība ir svarīga demokrātijas sastāvdaļa.

Manā rīcība ir piecas EPP-ED grupas minūtes, tāpēc, vai es varētu, lūdzu, pateikt vēl dažus pēdējos vārdus?

(SV) Mēs sakām „jā” pārredzamībai, bet mēs gribam izvairīties no naivitātes, kas var pakļaut cilvēkus ļaunprātīgas izmantošanas briesmām.

Vai EPP-ED grupa zaudēs trīs minūtes no sava laika?

  Priekšsēdētājs. – Es nezinu, ko lai saku. Darba kārtībā ir norādītas divas minūtes, bet es esmu pārliecināts, ka jums vēl būs iespēja izteikties.

  Costas Botopoulos , PSE grupas vārdā – Priekšsēdētāja kungs, lai izrādītu cieņu mūsu referentam, es runāšu angliski. Ar šo ļoti interesanto ziņojumu Parlaments dara trīs lietas. Pirmkārt, tas ņem vērā reālijas. Šodien mēs runājam par privātumu interneta laikmetā, nevis par privātumu kā abstraktu jēdzienu. Mēs ņemam vērā Regulu (EK) Nr. 1049/2001, kuras izmantošana zināmu laiku bija saistīta ar problēmām, taču tika arī labi izmantota.

Mēs ņemam vērā Pamattiesību hartu, ombuda un citu aģentūru priekšlikumu un Tiesas judikatūru. Mēs ņemam vērā arī Komisijas reālo priekšlikumu ar tā iespējām un trūkumiem — un, manuprāt, tajā ir daži trūkumi.

Otrs moments — un tas ir ļoti interesanti — ir tas, ka šī ziņojuma pamatā ir principi, nevis tehniskas detaļas; līdzsvars starp piekļuvi dokumentiem un privātās dzīves aizsardzību; vispārināta piekļuve dokumentiem, taču ar ļoti precīziem noteikumiem; ļoti svarīgi, ka ir nošķirtas sabiedrības intereses no privātajām interesēm, un šis Eiropas sabiedrības interešu jēdziens ir ļoti būtisks tiem no mums, kuri mīl Eiropu; nošķirtas likumdošanas procedūras no procedūrām, kas nav saistītas ar likumdošanu, kas arī ir interesanti; līdzības starp ES pārredzamību un dalībvalstu pārredzamību.

Visbeidzot, svarīgākais ir tas, ka šis ziņojums cenšas ieviest pilnīgu pārredzamības sistēmu — nevis pārredzamību katrai iestādei atsevišķi, bet pārredzamību iestāžu līmenī, kur tiek ņemtas vērā visas iestādes un tiek ņemti vērā arī labas pārvaldības principi un Pamattiesību harta. Ir arī vispārējs neizpaužamās klasificētās informācijas kopums ar spiegu filmu cienīgiem nosaukumiem — „ES konfidenciāls” un „ES sevišķi slepens” —, taču arī šajā jautājumā ir svarīgi, lai būtu vienoti noteikumi.

Tas, ko mēs šeit cenšamies panākt, ir pārredzamība kā vispārēja norma ar izņēmumiem, ja vien šie izņēmumi ir pamatoti ar citu tiesību aizsardzību, taču lai būtu vienots noteikumu kopums, ar kuru pārredzamība ir svarīgākais noteikums, taču tiek ņemti vērā arī citi izņēmumi.

  Marco Cappato, ALDE grupas vārdā. – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, atvainojiet mani, ja es nevarēšu palikt, lai noklausītos komisāres atbildi. Manuprāt, šajās debatēs iztrūkst kaut kas būtiski svarīgs, un tā ir Padome, kura patiesībā nav piedalījusies šajās debatēs vispār, pat izskatīšanā komitejās. Turklāt šis ir materiālais moments: pastāv priekšstats, jo īpaši Padomē, par Eiropu kā tās dalībvalstu valdību summu. Tātad attiecīgi, kad šīs valdības sanāk kopā kā likumdevēji, šie jautājumi, sacīsim tā, ir konfidenciāli; pilsoņiem jāgaida galīgais iznākums.

Tas vienkārši nav pieļaujams, jo mēs zinām, ka Eiropas Savienībai ir likumdevēja pilnvaras, un pilsoņiem ir tiesības saņemt informāciju visa likumdošanas procesa laikā. Kā tas apstiprinājās un tika uzskatāmi parādīts Maurizio Turco lietas spriedumā, pilsoņiem ir tiesības saņemt informāciju par dalībvalstu delegāciju nostāju Padomē, kā arī par juridiskajiem atzinumiem. Tieši tāpēc mēs apņemamies pilnībā atbalstīt Cashman kunga ziņojumu, kas iemieso citādu priekšstatu par Eiropu, par demokrātisku Eiropu.

Es uzskatu, ka jāatbalsta arī Cashman kunga mēģinājums izvirzīt priekšlikumus, kas neiekļaujas Komisijas izvirzīto priekšlikumu robežās. Eiropas Komisija kļūdās, ja tā grib, lai mēs kā likumdevēja iestāde savā darbībā aprobežotos ar Komisijas ierosinātajiem priekšlikumiem. Cik man zināms, mūsu tiesības pagarināt pilnvaras ir pat nostiprinātas līgumos. Es ceru, ka Cashman kungs pieņems mūsu ierosinātos grozījumus, jo īpaši tos, kas attiecas uz lielāku finanšu pārredzamību, un es uzskatu, ka mums kā Eiropas Parlamentam jārāda labs piemērs.

Es šodien izlasīju presē, ka mūsu lēmums publicēt informāciju par Parlamenta apmeklētību — tam gan nav nekāda sakara ar šo ziņojumu — lēmums, kas tika pieņemts Parlamentā, acīmredzot ir atdūries pret tehniska rakstura problēmām, kas neļaus to īstenot pirms Eiropas vēlēšanām. Nekādu tehnisku problēmu nav, šis darbs ir paveicams ātri un viegli, un es ceru, ka mēs kā Parlaments parādīsim labu piemēru gan šajā jautājumā, gan atiecībā uz referenta rosinātajām vajadzīgajām un pozitīvajām izmaiņām Komisijas priekšlikumā par uzlabotu piekļuvi dokumentiem. Mēs ceram agrāk vai vēlāk saņemt kādu ziņu no tukšajiem Padomes krēsliem, vismaz publisku paskaidrojumu, kādēļ viņi oponē mūsu priekšlikumiem.

Viņiem jābūt tik drosmīgiem, lai publiski aizstāvētu savu ideju par Eiropu, kurai lēmumi par likumdošanu jāpieņem slepeni, kas man šķiet pilnīgi nepieņemami.

  Eva-Britt Svensson, GUE/NGL grupas vārdā. – (SV) Priekšsēdētāja kungs, pārredzamība un publiska pieejamība attiecībā uz visu, kas saistīts ar likumdošanu un politiskiem lēmumiem, ir viens no svarīgākajiem faktoriem, kas raksturo demokrātisku sabiedrību. Pārredzamība un publiska pieejamība rada līdzdalības sajūtu un uzticību politiskajai sistēmai. Turpretī slepenība un dokumentu nepieejamība rada neuzticēšanos un sajūtu, ka jūs netiekat iesaistīti, un reizēm veicina korupciju un varas ļaunprātīgu izmantošanu.

Arvien vairāk tiesību aktu, uz kuriem attiecas Zviedrijā pastāvošais princips par publisko piekļuvi dokumentiem, patlaban tiek izstrādāti ES līmenī. Lēmumi ir pārnesti uz ES līmeni, taču pārredzamība un publiskā pieejamība tiem neseko. Mūsu pilsoņi to, protams, redz, un tas ir viens no iemesliem, kādēļ mums ir tik zema vēlētāju aktivitāte Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Pilsoņiem ir grūti iedziļināties un izprast lēmumu pieņemšanas procesu ES sistēmā, un viņiem gluži pamatoti rodas iespaids, ka tiesību akti ES līmenī tiek izstrādāti, nedodot viņiem kārtīgu iespēju iepazīties ar visiem dokumentiem. Tādējādi viņiem nav iespēju apsvērt, pārrunāt vai iespaidot lēmumu pieņēmējus.

Mēs visi vēlamies palielināt vēlētāju aktivitāti Parlamenta vēlēšanās, taču lai gūtu panākumus šajā jomā, ar kampaņām un pārliecināšanu, ka jāiet un jāvēl, vienkārši ir par maz. Lai piešķirtu tam visam nozīmi, mums jādara viss iespējamais, lai nodrošinātu pilsoņus ar informāciju un radītu viņos izpratni. Mums jāizveido dialogs ar pilsoņiem, nevis jāpiegādā vienpusīga informācija „no augšas”. Publiskai pieejamībai jābūt galvenajam principam, slepenība ir pieļaujama izņēmuma gadījumos. Ir jābūt speciālai metodei, ar kuru atsevišķos gadījumos tiktu pieļauta slepenība, un ir jābūt nopietnam pamatojumam, lai to darītu.

Eiropas Apvienotā kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālā grupa un es esam iesnieguši grozījumus, lai cita starpā palašinātu dokumentu definīciju, padarītu vairāk dokumetu pieejamus sabiedrībai un nepieļautu, ka kāda atsevišķa dalībvalsts varētu uzlikt veto. Komisāre M. Wallström izteicās, ka labu instrumentu vienmēr var uzlabot. Diemžēl šis ziņojums nenesīs uzlabojumus, bet patiesībā tikai pasliktinās situāciju. Tomēr to ir iespējams uzlabot, atbalstot manus un GUE/NGL grupas iesniegtos grozījumus. Tāpēc demokrātijas vārdā balsojiet par GUE/NGL grozījumiem un palieliniet pilsoņu iespējas piedalīties.

  Hanne Dahl, IND/DEM grupas vārdā. – (DA) Paldies, priekšsēdētāja kungs, Cashman kungs ir uzrakstījis labu ziņojumu, kuram es vēlos paust savu atbalstu. Komisijas pārskatītā 2008. gada pārredzamības iniciatīva vēl vairāk apgrūtinās publisko piekļuvi ES dokumentiem. Ja šis ziņojums tiks pieņemts, būs ejams tāls ceļš, lai šo situāciju labotu. Tomēr mums vēl aizvien ir ierobežota piekļuve Komisijas konsultatīvajām darba grupām. Saskaņā ar organizācijas Alter-EU paziņojumu īsi pirms Ziemassvētkiem, mums ir apmierinoša uzskaitītā informācija tikai par divām trešdaļām darba grupu locekļu, kas ir iesaistīti ES tiesību aktu priekšlikumu izstrādē. Tas ir pilnīgi nepieņemami. Kā pilsonei man ir jāzina, vai, izstrādājot iniciatīvu par sabiedrības veselības uzlabošanu, Komisiju konsultē tabakas rūpniecības lobisti vai veselības organizācijas. Tāpat man arī jāzina, vai, sagatavojot ar ūdens vidi saistītu plānu, pie galda sēž ķīmiskās rūpniecības pārstāvji vai vides organizācijas.

  Hans-Peter Martin (NI). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, viens no iemesliem, kādēļ mēs iekritām globalizācijas lamatās, ir tas, ka mēs nespējām izvairīties no Eiropas lamatām. Eiropas lamatas būtībā ir mūsu nespēja — gan toreiz, gan tagad — rīkoties saskaņā ar labi pārbaudītajiem pārredzamības principiem, kas darbojas Skandināvijas valstīs un citās dalībvalstīs.

Es esmu Parlamenta deputāts jau 10 gadus, un tā nebija nejaušība, ka neilgi pēc manas ierašanās šeit — es neierados šeit risināt pārredzamības problēmu — es pieķēru sevi sakām: „Ak vai, pārredzamība te ir nopietna problēma”, un šā iemesla dēļ es 2000. gadā izveidoju Eiropas pārredzamības iniciatīvu. Komisija šo iniciatīvu pieņēma vārds vārdā, taču satura ziņā no tās vēl joprojām ir aizgūts pavisam maz.

Komisāre, jūs varat iepazīties ar maniem vārdiem, ko es par šo tematu teicu jūsu tautietei Anna Lindh savā garajā runā Nīcas samitā. Kā zviedriete jūs saprotat, par ko ir runa. Jūs zināt, kas tiešām būtu darāms.

Tomēr Eiropas Savienībā realitāte saistībā ar pārredzamības jautājumiem ir tāda, ka uzdevums, kas stāv mūsu priekšā, līdzinās lavīnas šķūrēšanai ar parastu lāpstu. Mēs nevaram izlauzties tai cauri, un sniegs tikai nāk un nāk klāt. Ir tikai viens veids, kā izglābt Eiropas Savienību, un tā ir īsta pārredzamība pēc Zviedrijas parauga un ASV Likuma par informācijas brīvību parauga, tagad un tūlīt. Bez tās mēs piedzīvosim aizvien jaunas lavīnas, un šoreiz tās uzbruks apdzīvotām vietām.

  Manfred Weber (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisāre, dāmas un kungi, mēs izgudrojam likumus Eiropas līmenī vairākiem miljoniem cilvēku, un tieši tāpēc pārredzamība ir nepieciešama. Mēs visi esam vienisprātis attiecībā uz mērķi — pārredzamība ir svarīga, un es arī domāju, ka mums kā Eiropas Parlamentam nav vajadzības slēpties. Mēs esam plašsaziņas līdzekļu uzmanības centrā, mūs vēro žurnālisti, mūsu darbs jau ir pārredzams.

Mēs visi esam vienādās domās par mērķi, taču mums jāļauj diskutēt par metodēm, ar kādām tas sasniedzams, un tas vien, ka kāds strīdas un vēlas aizrakties līdz šo metožu saknei, vēl nebūt nenozīmē, ka viņš vai viņa vēlas, lai viss notiktu aiz slēgtām durvīm. Nē, tie bieži vien ir vienkārši cilvēki, kas uzdod jautājumus. Mums Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) un Eiropas Demokrātu grupā ir daudz kritisku jautājumu, piemēram, par konkursa procedūru Padomē, par to, vai mums jādara zināmi atklātībai visi Juridiskā dienesta dokumenti, par to, vai mums tagad jānodod publiskai apspriešanai deputātu privātā dzīve. Mēs cīnāmies par mūsu pilsoņu datu aizsardzību, taču no deputātiem prasīsim, lai tie visu atklāj sabiedrībai. Uzdot tamlīdzīgus jautājumus nav aizliegts.

Galvenais iemesls, kādēļ mūsu grupā valda liela skepse, ir jautājums par likumdošanas procesu. Kad mēs balsojam, ikviens var uzmeklēt informāciju par to, kā balsojis katrs deputāts. Visiem deputātiem arī jāatbild par to, kā viņi balso. Pašreizējā situācijā tas jau ir acīmredzams. Taču likumdošanas procesā, trialogā, kad mēs apspriežamies savā starpā, ir jābūt arī vietai, kur veikt pārrunas.

Mēs zinām, ka tad, ja viss notiktu atklāti, tas sarunu veids, kāds mums ir šodien, vairs nepastāvētu, jo tiklīdz jūs mēģinātu meklēt vai panākt politisku kompromisu, jūs uzreiz pienaglotu pie kauna staba. Tieši tāpēc mūsu grupa vēl aizvien raugās uz šo priekšlikumu diezgan skeptiski. Šovakar mēs precizēsim mūsu grupas galīgo nostāju.

Savas grupas vārdā es tomēr gribu paskaidrot vienu lietu, proti, mēs esam par pārredzamību, taču metodēm, kā to sasniegt, joprojām ir jābūt apspriežamām. Mēs visi esam vienisprātis attiecībā uz mērķi. Runājot par atsevišķām Eiropas iestādēm, problēma nav Parlamentā. Problēma drīzāk ir Padomē, kas šodien šeit nav pārstāvēta, jo mums nav ne mazākās nojausmas par to, kas notiek Padomes darba grupās.

  Inger Segelström (PSE). – (SV) Priekšsēdētāja kungs, komisāre Wallström kundze, iesākumā es gribu pateikties Cashman kungam un citiem, kas devuši savu ieguldījumu, lai mēs drīz spertu jaunu un sengaidītu soli pretī tam, kas padarīs mūsu darbu pieejamāku mūsu pilsoņiem. Priekšsēdētāja vietniece un komisāre Wallström kundze arī par to ir dedzīgi un ilgi cīnījusies.

Kad Zviedrija pievienojās ES, daudzi uztraucās, ka dokumenti varētu nonākt atklātībā caur šo valsti, kur darbojas ļoti spēcīgs publiskās pieejamības princips, taču tas nenotika. Cashman kungs var mums par to pastāstīt, jo, ja cilvēks atbalsta pārredzamību un pieejamību, viņš arī zinās, kur velkamas robežas darba dokumentiem, slepenībai un izpaušanai.

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejā Eiropas Tautas partija (Kristīgie demokrāti) un Eiropas Demokrāti atturējās no balsošanas. Es ceru, ka tagad jūs atbalstāt publiskās pieejamības palielināšanu ES, lai Zviedrijas prezidentvalsts kopā ar mums pārējiem varētu panākt progresu šajā nozīmīgajā un demokrātijai tik būtiski svarīgajā jautājumā visu ES pilsoņu labā. Taču es saprotu EPP-ED grupas svārstīšanos — galu galā, tā bija jūsu grupa, kas panāca, lai mūsu balsojums par pievienošanās sarunu sākšanu ar Turciju būtu slepens. Vai to jūs vēlaties? Es ceru, ka tagad Parlaments būs vienots un ka mēs varēsim ar lepnumu pateikt mūsu vēlētājiem jūnijā gaidāmajās ES vēlēšanās, ka ES kļūs arvien atklātāka — ka mums nav nekādu slepenu darba kārtību un ka mēs gribam, lai mūs rūpīgi pārbauda un vērtē pēc mūsu darbiem — un ka mums būs tāda pārredzamība, ar kuru var lepoties. Mēs darām daudz laba, un būtu labi, ja pilsoņi varētu labāk sekot līdzi mūsu darbam.

  Bogusław Rogalski (UEN). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, ikvienam ir skaidrs, ka lēmumu pieņemšanas procesam Kopienas iestādēs un struktūrvienībās jābūt atklātam un publiskam. Tas ir demokrātijas pamats. Pamatojoties uz šo principu, pilsoņiem un ievēlētajām varasiestādēm ir vajadzīga visplašākā iespējamā piekļuve dokumentiem, kas atrodas Eiropas iestāžu, arī Parlamenta, rīcībā. Tas ļaus pilsoņiem reāli piedalīties politiskajā procesā un prasīt izskaidrojumu no valsts iestādēm.

Par spīti Eiropas iestāžu centieniem palielināt atklātību un pārredzamību, situācija, diemžēl, ir tālu no apmierinošas. Lūgumrakstu komiteja ir paziņojusi, ka pilsoņi zina par nepilnībām un kļūmēm šo tiesību īstenošanā. Ir ārkārtīgi svarīgi, lai tiesību pārkāpumu procedūrās, kas bieži vien tiek uzsāktas, reaģējot uz pilsoņu lūgumrakstiem, pilsoņiem būtu garantēta pilnīga piekļuve visiem dokumentiem visos viņu cīņas par tiesībām posmos. Tam jāatiecas arī uz dokumentiem, ko Eiropas iestādēm iesniedz dalībvalstis. Šī ir bijusi milzīga problēma, pat Komisijai Vācijas Jugendamt lietā, kurā piekļuve informācijai bija stipri ierobežota, kaut arī tā bija publiska informācija.

Es vēlreiz gribētu uzsvērt, ka viegla piekļuve lūgumrakstu iesniedzējiem nepieciešamajai informācai ir Eiropas pārredzamības iniciatīvas panākumu pamats. To prasa demokrātijas principi.

  Andreas Mölzer (NI). – (DE) Priekšēdētāja kungs, sabiedrības atsvešināšanās no politikas Eiropas Savienībā ir labi zināma problēma, un tāpēc mēs atkal un atkal mēģinām demonstrēt, ka esam pilsoņiem draudzīgi. Tas ietver regulāru jaunu iniciatīvu radīšanu, lai vienkāršotu piekļuvi Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem.

Šā mērķa sasniegšanai lēts un vienkāršs līdzeklis, protams, ir internets. Eiropas Savienības interneta vietne ir uzlabota un padarīta vismaz sakarīgāka un vieglāk navigējama nekā tā bija agrāk. Ar savu klātbūtni internetā ES arī uzsver daudzvalodības kā svarīga faktora lielākas pārredzamības, tiesiskuma un efektivitāte sasniegšanai Eiropas Savienībā lielo nozīmi. Tomēr īstenībā tā neattaisno prasības, ko pati sev izvirza. Praksē trīs darba valodu — vācu, angļu un franču — konsekventa lietošana ļautu aizsniegt lielāko daļu iedzīvotāju.

Pat pašreizējā prezidentvalsts, kas internetā izmanto angļu, franču un čehu valodu, nav ņēmusi vērā faktu, ka vācu valoda, ir mātes valoda 18 % ES iedzīvotāju, kas ir procentuāli vislielākais iedzīvotāju skaits, turklāt vēl 14 % ES iedzīvotāju to pārzina kā svešvalodu. Es uzskatu, ka ir laiks beidzot pievērst lielāku uzmanību šim apstāklim.

  Sirpa Pietikäinen (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs, informācijas pieejamība ir viens no demokrātijas stūrakmeņiem. Cilvēkiem jābūt pēc iespējas plašākai piekļuvei informācijai iestāžu lēmumu pieņemšanas sākuma stadijās vai saistībā ar šo lēmumu priekšvēsturi, lai viņi varētu pilnībā piedalīties politikas veidošanā.

ES tiecas būt demokrātiskāka un pilsoņiem pieejamāka, tāpēc iespējami plašākas piekļuves piešķiršana ES dokumentiem ir būtiski svarīga saistībā ar Eiropas Savienības centieniem vairot pilsoņu uzticību tās iestādēm un šīs organizācijas tiesiskumam kopumā. Tieši tāpēc es biju diezgan vīlusies par Komisijas priekšlikumu attiecībā uz šo regulu, lai gan es gribu apsveikt referentu ar ļoti labi, pārliecināti un prasmīgi paveikto darbu šajā kontekstā.

Es arī gribu pateikties Jäätteenmäki kundzei par viņas lielo ieguldījumu šajā lietā. Abi divi ir pieturējušies pie vadošajiem atklātības un pārredzamības principiem, kuri nosaka, ka atteikt piekļuvi kādas iestādes rīcībā esošam dokumentam drīkst vienīgi izņēmuma gadījumā. Dažos gadījumos šādi izņēmumi ir nepieciešami, taču to skaits ir jāierobežo līdz minimumam ar precīzi definētu pamatojumu.

Es atbalstu arī iniciatīvas, kuru mērķis ir panākt savlaicīgāku un saprotamāku dokumentu nodošanu atklātībā, izmantojot uzlabotas interneta datu bāzes. Piekļuve dokumentiem ietver arī to atrašanu. Nereti informācija tiešsaistē ir pieejama, taču tā slēpjas aiz sarežģītām datu bāzēm, un šajā jomā mums noteikti vēl daudz kas jāpilnveido.

Kolēģi, mēs esam demokrātijas aizstāvji, un tāpēc mums vajadzēja būt aktīvākiem. Mums jābūt ļoti drošiem, aizstāvot plašu piekļuvi visiem dokumentiem un to pārredzamību. Manuprāt, šis nav īstais laiks, kad ielaisties kompromisos, citādi mēs varam sakompromitēt savu kā labu lēmumu pieņēmēju statusu mūsu vēlētāju acīs.

  Andrzej Jan Szejna (PSE). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, pirmkārt, es vēlos apsveikt Cashman kungu ar izcilu ziņojumu, kas skar vienu no svarīgākajiem Eiropas demokrātijas aspektiem.

Eiropas Savienība piedzīvo sistemātiskas izmaiņas un pārvērtības. Diemžēl komunikācija starp Eiropas Savienību un tās pilsoņiem netiek šīm pārmaiņām līdzi. Līdzīga situācija ir ar piekļuvi dokumentiem un informācijai, kas paredzēti pašiem pilsoņiem.

Pārredzamība ir viens no Eiropas Savienības pamatprincipiem, kas izklāstīts EK līguma 255. pantā. Jebkuram Eiropas Savienības pilsonim, kā arī jebkurai fiziskai personai, kas pastāvīgi dzīvo kādā dalībvalstī, vai juridiskai personai, kam ir juridiskā adrese kādā dalībvalstī, ir tiesības piekļūt Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem.

Mēs varam ieinteresēt Eiropas pilsoņus par ES iestādēm, deputātiem un dalībvalstu politiķiem un radīt viņos uzticību tiem, tikai sniedzot pilnīgu un godīgu informāciju. Šā iemesla dēļ mūsu pienākums ir palielināt pārredzamību un Eiropas Savienības iestāžu efektivitāti līdz maksimāli iespējamajam līmenim. Mums jākoncentrējas uz to, lai atvieglotu lietotājiem piekļuvi informācijai un turpinātu vienkāršot sistēmu un tās instrumentus.

Kaut arī regulu, kas attiecas uz šo ziņojumu, vajadzētu nedaudz uzlabot un pilnveidot, tā tomēr ir saprātīgs juridiskais pamats. Tāpēc es izsaku nožēlu, ka Komisija nepiegrieza vērību referenta 2006. gada ziņojumam par pārredzamību.

  Mairead McGuinness (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs, piekļuve dokumentiem ir daļa no pārredzamības procesa, taču ir vēl daudzi citi aspekti. Dokumentu un informācijas izmantošana ir atslēga, un viena no mūsu lielajām problēmām — mēs paši to atzīstam, un klātesošā komisāre ir viens no cilvēkiem, kuriem šajā jomā ir vislabākā prakse — ir nodot zināšanas par ES lēmumu pieņemšanas procesu tautai, jo cilvēki šo procesu nesaprot. Laikā, kad Īrijā notika debates par Lisabonas līgumu, cilvēki nāca man klāt un sacīja: „jūs mudināt mūs balsot „par”, bet jūs zaudēsiet darbu”. Viņi noturēja mani par komisāri — pasargi dievs!

Nepietiek pateikt, ka mēs dodam cilvēkiem kaudzēm informācijas, jo savā ziņā tas novestu pie mazākas pārredzamības: tā mēs tikai paslēptu visu zem papīru kalniem, neradot nekādu skaidrību. Man gribētos, ka cilvēki līdz galam saprastu, kā Parlaments darbojas, lai varētu ar to mijiedarboties. Es uzdrīkstos sacīt, ka šajā Parlamentā ir daudz tādu, kas līdz galam nezina, kā tas darbojas. Man viedoklis ir apstiprinājies.

  Danutė Budreikaitė (ALDE). – (LT) Mēģinot risināt Baltijas valstu „enerģijas salas” problēmu, jo īpaši saistībā ar draudiem Lietuvas enerģētiskajai drošībai, kas pieaugs pēc Ignalīnas atomelektrostacijas slēgšanas šā gada beigās, Eiropas Komisija ir sagatavojusi Eiropas Savienības stratēģiju Baltijas jūras reģionam. Es lūdzu Eiropas Komisijas Enerģētikas un transporta ģenerāldirektoriātu dot man iespēju ielūkoties šajā dokumentā. Man atbildēja, ka ar augsta līmeņa grupu, kas izstrādāja šīs stratēģijas projektu, neesot pārrunāta informācijas un dokumentu publicēšanas iespēja, kas atbildē tika formulēta kā: dalīšanās ar tiem, kas atrodas ārpusē. Eiropas Parlaments atrodas ārpusē, un tam informācija netiek sniegta. Mēs to vien darām kā pārrunājam sabiedrībai pieejamās iespējas ieskatīties ES iestāžu rīcībā esošajos dokumentos, vai ne tā? Ja Eiropas Parlamenta deputātam, kas pārstāv pilsoņus, nav šādu tiesību, situācija ir katastrofāla.

  Margot Wallström, Komisijas priekšsēdētāja vietniece. − Priekšsēdētāja kungs, es gribu pateikties deputātiem par saistošajām debatēm un par viņu vērtīgajiem komentāriem.

Varētu teikt, ka Regula (EK) Nr. 1049/2001 tagad tiks atjaunināta līdz „otrajai versijai”. Ir svarīgi vēlreiz uzsvērt, ka mēs nesākam no nulles: mums jau ir labs pamats, un runa ir tikai par tā uzlabošanu. Šī būs arī versija interneta ērai, kas tika pieminēta šajās debatēs. Piemērs šiem uzlabojumiem būs elektroniskie reģistri un vēl aktīva izplatīšana.

Ideāla situācija, protams, būtu tad, ja mēs varētu izplatīt informāciju tik aktīvi, ka nebūtu vajadzības pieprasīt piekļuvi tai, jo viss jau būtu kā uz delnas — protams, ar dažiem izņēmumiem. Es varu jums minēt vienu piemēru tam, ko iespējams paveikt, proti, es esmu padarījusi savu korespondences reģistru pieejamu internetā, tātad jūs tagad varat iepazīties ar manu korespondenci un dokumentiem.

Man nav iespējams iztirzāt visus komentārus, kas izskanēja šo debašu laikā, taču es gribētu īsi izteikt savas domas par dažiem svarīgākajiem momentiem, no kuriem viens ir saistīts ar dokumentu definīciju saskaņā ar 3. pantu. Šis ir viens no visvairāk apspriestajiem un, jāatzīst, arī visvairāk kritizētajiem pantiem Komisijas priekšlikumā.

Mēs uzskatām, ka pašreizējā definīcija rada nenoteiktību un draud ar neparedzamām sekām un sliktu praksi. Piemēram, vai šī piezīmju lapiņa ir dokuments? M.Cashman kungs saka, ka ir, un saskaņā ar regulas plašo definīciju tā tiešām varētu būt dokuments — gluži tāpat kā citi skricelējumi, kas man te ir priekšā. Reizēm nav lietderīgi padarīt definīciju pārāk plašu. Mēs joprojām saglabājam plašu definīciju, bet mēs ierobežosim dokumentu patvaļīgu neizpaušanu. Mūsu ierosinātā definīcija ir daudz plašāka nekā oficiālo dokumentu jēdziens, kāds bieži vien tiek izmantots dalībvalstu tiesību aktos. Tā ir ļoti līdzīga informācijas koncepcijai, kas atrodama, piemēram, AK Likumā par informācijas brīvību un Nīderlandes Likumā par pārredzamību. Dokumentu reģistrēšana ir pienākums, ko nosaka Komisijas iekšējie noteikumi, taču tie nenosaka to, vai dokuments ietilpst regulas darbības jomā. Tāpēc mēs to precizējām un palīdzējām definēt dokumentus. Tas arī palīdzēs pilsoņiem uzzināt, ko viņi var prasīt un kas viņiem jāprasa, lai iegūtu pilnīgu informāciju. Precīzāka dokumentu definīcija nozīmē drošāku pārvaldību un lielāku skaidrību pilsoņiem.

Tiesa ir noteikusi, ka uz dokumentiem, kas saistīti ar notiekošu izmeklēšanu, nepārprotami attiecas piekļuves tiesību izņēmums un ka tāpēc šie dokumenti nav pieejami dotajā brīdī, un tas nav piekļuves tiesību papildu ierobežojums. Nevienā dalībvalstī pilsoņiem nav pieejami konkurences iestāžu dokumenti — es vienkārši gribēju to uzsvērt.

Es arī atzīstu, ka 3. panta saturu mēs varējām izskaidrot un noformulēt labāk. Es domāju, ka mums ir viens un tas pats mērķis un tāpēc noteikti ir iespējams atrast skaidru un nepārprotamu formulējumu. Šī ir tā joma, kur mums vajadzētu nonākt pie laba kompromisa teksta.

Vēl viens moments, kas tika dedzīgi pārrunāts, ir 5. panta 2. punkts, kas attiecas uz piekļuvi dalībvalstu dokumentiem. Ļaujiet man paskaidrot, ka Komisijas nodoms ir bijis īstenot to, ko noteikusi Eiropas Kopienu Tiesa, un dalībvalstīm konstruktīvi jāpamato, kādēļ tās atsaka piekļuvi kādam no to dokumentiem, tieši tāpat kā to dara iestādes attiecībā uz visiem pārējiem dokumentiem. Pamatu pamats vienmēr būs Regulas (EK) Nr. 1049/2001 noteikumi.

Tomēr vienlīdz svarīgi ir arī, lai Komisija uzturētu korespondenci ar dalībvalstīm, piemēram ES likumu pārkāpumu jautājumos. Mums jābūt iespējai ātri atrast risinājumus, kas apmierinātu gan Komisiju, gan ES pilsoņus, kā tas noteikts ES tiesībās. Šai saziņai jāpaliek konfidenciālai, un arī to ir noteikusi Tiesa.

Visbeidzot, es tikai vēl gribētu izklāstīt savas domas par „telpu pārdomām”, ko slēpj sevī 4. panta 3. punkts. Ja mēs tā rūpīgi padomātu, man šķiet, ka vairums cilvēku piekristu, ka Parlamentam, Komisijai un Padomei ir nepieciešama sava veida telpa pārdomām. Dokumenti, kas saistīti ar vēl nepieņemtiem lēmumiem, vai dokumenti, kas atspoguļo iekšējās pārrunas, nav tādi paši kā citi dokumenti. Un kā ir ar politisko grupu sanāksmju vai sagatavošanas stenogrammām? Jums taču ir zināmas vairākas problēmas un ierobežojumi, ko var radīt situācija, kad jums tiek liegta telpa pārdomām, iespēja vēlreiz apsvērt, kas būtu labāks un noderīgāks pilsoņiem.

Man jāsaka — kā jau daudzi no jums ir teikuši — ka es būtu gribējusi, lai šeit piedalītos arī Padome, tāpat kā es būtu gribējusi lielāku apmeklētību, jo šie ir ārkārtīgi svarīgi jautājumi mums visiem. Lielais uzdevums, kas mums jāpaveic dažu tuvāko nedēļu vai mēnešu laikā, ir atrast savstarpēju sapratni. Tas attiecas arī uz Parlamentu, un šīsdienas debates parādīja, ka tas ne vienmēr ir viegli. Jo vairāk mūsu domas dalīsies, jo grūtāk trim iestādēm klāsies pārrunu laikā. Parlamentam, Padomei un Komisijai katram ir sava loma, kas jārespektē, un es ceru, ka Parlaments runās vienā spēcīgā balsī, jo tas nāks par labu mums visiem un gala rezultātam, kas — es ceru — būs sabalansēts, praktiski īstenojams kompromisa teksts.

  Michael Cashman, referents. − Priekšsēdētāja kungs, es noklausījos ļoti interesantas piezīmes, taču baidos, ka tās nekādā veidā neattiecas uz mana ziņojuma saturu.

Es teikšu, ka mums nav nekāda iemesla baidīties no sabiedrības uzraudzības un ka mums kā iestādēm ir visi iespējamie iemesli, lai baidītos no informācijas slēpšanas. Mēs kļūstam vieglāk ievainojami. Komisāre, oficiālie dokumenti ir pieejami. Pārlasiet ziņojumu. Telpa pārdomām. Oficiālie dokumenti. Jēdziens par telpu pārdomām taču neattiecas uz neko oficiālu. Pārlasiet ziņojumu. Pieņemiet mūsu principus.

Šīs bija interesantas debates, taču man jāteic, ka pārstrādāšana, par kuru jūs iestājaties, nav iestāžu nolīguma garā, un ar to ir par maz. Jūs sakāt, ka tā darbojās labi, taču es baidos, ka pārstrādāšanas procesā tiek ignorēta būtiski svarīga likumu mācība par to, kas būtībā ir jādara.

Es vēlos galīgo balsojumu atlikt tādēļ, lai panāktu maksimāli iespējamo elastību pārrunās ar politiskajām grupām un ar iestādēm. Vēl es gribētu norādīt, ka Komisijai nekas netraucē mainīt savu priekšlikumu jebkurā laikā pēc rītdienas balsojuma, ja nu vienīgi institucionāla vai politiska nevēlēšanās.

Solījumi, ka mēs saņemsim rīcības plānus, man nedaudz atgādina aizbilniecisku attieksmi. Komisāre, es neapšaubu jūsu personisko uzticību atklātībai un pārredzamībai, taču man nav vajadzīgi rīcības plāni mūsu pilsoņiem. Es vēlos, lai ar likumu tiktu nostiprinātas tiesības, ko nevar atņemt — nevis dāvanas, bet tiesības.

Tāpēc Parlamentam ir jāizdara politisks spiediens uz prezidentvalsti, lai risinātu sarunas, un var gadīties, ka mums nāksies risināt sarunas bez Komisijas. Jā, komisāre, es zinu, ka Padomes te nav, taču es neesmu atmetis Padomei ar roku. Esmu darbojies politikā pietiekami ilgi, lai zinātu, ka cīņa nekad nebeidzas.

Nobeigumā, ja jūs man atļausiet, es gribētu citēt kādu prezidentu: „Mana administrācija ir cieši apņēmusies radīt valdībā vēl nepieredzētu atklātības līmeni. Mēs strādāsim kopā, lai nodrošinātu sabiedrības uzticību un izveidotu pārredzamības, sabiedrības līdzdalības un sadarbības sistēmu. Atklātība stiprinās mūsu demokrātiju un veicinās valdības lietpratību un efektivitāti”. Šos vārdus 2009. gada 21. janvārī teica Barack Obama. Es gaidīšu līdzvērtīgu paziņojumu no Komisijas vai, nudien, no priekšsēdētāja J. M. Barroso.

  Priekšsēdētājs. - Debates tiek slēgtas.

Balsojums notiks trešdien, 2009. gada 11. martā.

(Sēdi pārtrauca plkst. 11.45 un atsāka plkst. 12.50 )

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 142. pants)

  Stavros Lambrinidis (PSE), rakstiski. – (EL) Eiropas Parlamenta grozījumi regulā par publisku piekļuvi Eiropas iestāžu dokumentiem, it sevišķi dokumentiem, kas saistīti ar likumdošanas procedūru, ir pārmaiņas nesošs solis pārredzamības un uz līdzdalību balstītas demokrātijas aizsardzības virzienā Eiropā.

Īpaši svarīga, manuprāt, ir prasība publicēt visus dokumentus, kas paredzēti, lai kaut kādā veidā ietekmētu lēmumu pieņemšanas procedūru.

Mēs visi labi zinām, ka dažādi lobiji visai bieži cenšas iespaidot likumdošanas procedūru, izvirzot savus argumentus. Eiropas pilsoņiem ir visas tiesības uzzināt, kas tie ir par argumentiem un iejaukšanos. Viņiem jābūt iespējai izvērtēt tos pēc to būtības un novērtēt galīgo nostāju, ko pieņems viņu valdības, Eiropas Komisija un, protams, viņu Eiropas Parlamenta deputāti.

Dalībvalstīm jānodrošina saviem pilsoņiem vismaz tāds pats pārredzamības līmenis, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta ziņojumā precīzi izteikto prasību, aicnājumu, ko, cerams, pavisam drīz pieņems dalībvalstu valdības un parlamenti.

SĒDI VADA: E. McMILLAN-SCOTT
priekšsēdētāja vietnieks

  Priekšsēdētājs. − Pirms mēs sākam balsojumu, es gribu informēt deputātus, ka ar šodienu mēs ieviešam jaunu informācijas sistēmu balsošanai sēžu zālē. Tās galvenā iezīme ir vienā no lielajiem ekrāniem redzamais Dokumentu iesniegšanas nodaļas sagatavotais oficiālais balsošanas saraksts. Katra balss displejā tiks izcelta tās paziņošanas laikā, tādējādi palīdzot deputātiem sekot līdzi balsojumam.

Nākamais punkts ir balsojums.

(Par balsojuma rezultātiem un citām detaļām: sk. protokolu).

  Graham Watson, ALDE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, es vēlētos šo to precizēt. Vai šajā gadījumā priekšsēdētājs ir izlēmis, ka mēs piemērosim pārstrādāšanas procedūru balsojumā par Krahmer kunga ziņojumu šodien un balsojumā par Cashman kunga ziņojumu rīt? Ja tā ir, mana grupa pieprasa atlikt balsojumu par Krahmer kunga ziņojumu līdz rītdienai, lai mēs varētu izpētīt pārstrādāšanas procedūras piemērošanas ietekmi.

  Priekšsēdētājs. − Priekšsēdētājs apsver šos divus momentus. Kad būsim nonākuši līdz Krahmer kunga ziņojumam, mēs izskatīsim jūsu priekšlikumu attiecībā uz procedūru.

  Thomas Mann (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, es apsveicu Parlamentu saistībā ar šo jauno informācijas sistēmu. Izskatās gan, ka ikdienas rutīnā daži informācijas biti tomēr nestrādā.

Starp citu, es esmu ļoti priecīgs par to, ka dienā, kad aprit 50 gadu, kopš Ķīna okupēja Tibetu, daudzi no mums ir izkāruši Tibetas karodziņus. Tomēr līdz manām ausīm ir nonākusi informācija, ka Prezidijs esot jau priekšlaikus paziņojis, ka dažus karodziņus nedrīkstēšot izkārt, kas nozīmētu, ka deputāti tos nedrīkst demonstrēt šajā nozīmīgajā dienā. Vai ir dzirdēta svaigāka informācija par šo jautājumu?

  Priekšsēdētājs. − Cik noprotu, tad par šo jautājumu ir bijušas neskaidrības, taču priekšsēdētājs ir pateicis, ka kārtības labad šodien — es priecājos redzēt šajā sēžu zālē tik daudz karodziņu, un arī man pašam tāds ir iesprausts kabatā — Tibetas karogu drīkst izkārt.

Izmantojot šo iespēju, es sveikšu šajā zālē Viņa Svētības Dalailamas pārstāvi Tashi Wangdi.

(Ilgi aplausi)

  Zbigniew Zaleski (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs, ar jūsu atļauju, es gribētu teikt dažus nopietnus un svarīgus vārdus. Pavisam nesen mēs atzīmējām barbariskās masu slepkavības gadadienu, pieminot 20 000 poļu virsniekus un inteliģences pārstāvjus, kas 1940. gadā Katiņā tika nonāvēti ar šāvienu pakausī pēc „Tautu Tēva” Josifa Staļina pavēles. Tā tika iznīcināti tautas vadoņi un valsts elite, kas cīnījās par savu un par Eiropas brīvību.

Pirms četriem gadiem es lūdzu pieminēt viņus ar klusuma brīdi, taču Parlaments man atteica. Tāpēc es neizteikšu šo lūgumu šodien un atbrīvošu prezidentvalsti no acīmredzami grūta lēmuma pieņemšanas. Tā vietā es gribēju atgādināt mums par šo traģēdiju un paust cerību, ka mūsu kopējie pūliņi neļaus atkārtoties tamlīdzīgam genocīdam Eiropas kontinentā nākotnē.

(Aplausi)<BRK>

  Priekšsēdētājs. − Paldies, Zaleski kungs, aplausi runā paši par sevi.

– Pirms balsojuma:

  Claire Gibault, referente. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, izpildītājmākslā strādājošo cilvēku karjeras nav pasargātas no vēl aizvien pastāvošās izteiktās nevienlīdzības vīriešu un sieviešu starpā.

Tā kā man ir pienākumi māksla jomā, šis temats man ir ļoti tuvs, jo sieviešu diskriminācija izpildītājmākslā vēl aizvien ir bieži sastopama parādība, jo īpaši, ja ir runa par vadošajiem amatiem: tik maz sieviešu ieņem teātru, deju studiju, operu un tamlīdzīgu iestāžu vadītāju amatus.

Piemēram, ir svarīgi plašāk izmantot orķestra mūziķu aizklātu noklausīšanos, lai pieņemtu darbā orķestrī — pēc analoģijas ar uzņēmējdarbības vidē pastāvošo praksi izskatīt anonīmus CV —, daļēji tāpēc, ka tas ir vienīgais veids, kā sievietei tikt pie orķestra solistes amata, kā arī tāpēc, ka tas ir labs paņēmiens cīņā ar rasu diskrimināciju.

Turklāt sievietēm, kas darbojas šajā jomā, ir vēl grūtāk līdzsvarot savus profesionālos pienākumus ar pienākumiem pret ģimeni netipiskā darba laika dēļ, tāpēc ir nepieciešama tādu mazbērnu novietņu atvēršana, kuru darba laiks būtu pielāgots mākslinieču vajadzībām.

Dāmas un kungi, Eiropa kā mūsu senču kultūras dzimtene nevar bezdarbīgi noraudzīties uz šīm problēmām, kas liek tai ciest.

– Pirms balsojuma:

  Graham Watson, ALDE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, ja es jūs pareizi sapratu, jūs norādāt, ka prezidentvalsts vēlas šodien piemērot Krahmer kunga un Cashman kunga ziņojumiem pārstrādāšanas procedūru. Šādā gadījumā mana grupa pieprasa, lai mēs atliekam balsošanu līdz rītdienai, jo mums jāiepazīstas ar lietas būtību.

  Guido Sacconi, PSE grupas vārdā. – (IT) Priekšsēdētāja kungs, kā jau iepriekš teicu, es atbalstu šo priekšlikumu, lai gan vēlos norādīt, ka šī problēma nebūtu radusies, ja nebūtu iesniegti grozījumi, kas pārsniedz to, ko pieņēmām, pamatojoties uz vispārēju kompromisu Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejā, jo kompromisa grozījumi pilnīgi saskanēja ar pārskatīšanas jēgu, proti, pārstrādāšanu. Ja tas tā būtu palicis, mēs šodien būtu varējuši balsot, bet mēs pieņemam atlikšanu, jo tai ir jēga.

  Caroline Jackson, PPE-DE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, ja Watson kungs ierosina apsvērt pārstrādāšanas sekas, tad viņam pienākas tagad izskaidrot mums, ko nozīmē pārstrādāšanas sekas. Viņš, iespējams, vēlēsies to pārrunāt ar Corbett kungu, pirms sniegs atbildi.

Mani tas pārāk neuztrauc, bet tas būtu daudz prātīgāk, jo mēs gatavojamies par to balsot, un nešķiet, ka mēs mainīsim savu viedokli par pašu balsošanu — par, pret vai atturēšanos —, ņemot vērā pārstrādāšanas procedūras, vajadzētu balsot tagad, kad mums ir pietiekami laika un nevis steigties un pievienot šo balsojumu sarakstam rīt, kad mums ir daudz citu darāmu lietu. Tāpēc esmu pret šī balsojuma pārcelšanu.

  Holger Krahmer, referents. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, es priecājos, ka priekšsēdētājs ir beidzot devis vārdu referentam. Esmu arī mazliet pārsteigts!

Mēs vēl arvien cenšamies pierast pie pārstrādāšanas noteikumiem. Es tomēr vēlos vērst jūsu uzmanību uz to, ka šo noteikumu piemērošana nav nekāds pārsteigums, pat pirms pašas balsošanas. Mēs šos noteikumus jau esam konsekventi piemērojuši komitejās, un ir tikai loģiski, ka tie tiek konsekventi piemēroti plenārsēdē.

Ja mums būtu jābalso tagad, nebūtu neviena paša grozījuma un nebūtu kompromisa balsojuma, kas nebūtu apspriests. Viss ir uzskaitīts pa punktiem balsošanas sarakstā. Šī paša iemesla dēļ, lai gan ar citādu secinājumu, es tāpat kā Sacconi kungs neredzu nekādu iemeslu atlikt balsojumu. Mēs varam balsot tūlīt pat!

(Aplausi)<BRK>

(Parlaments noraidīja šo pieprasījumu)

  Avril Doyle (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs, tā kā esam nolēmuši balsot, varbūt jūs varētu paskaidrot, kāpēc tik daudz grozījumu noraidīja kā nepieņemamus. Tā ir problēma, un tas ir jautājums, ko sākotnēji uzdeva attiecībā uz pārstrādātajām versijām sakarā ar pārskatīšanu. Mēs nesaprotam, kāpēc daži grozījumi ir nepieņemami. Vai jūs to varētu paskaidrot, pirms mēs pārejam pie balsošanas?

  Priekšsēdētājs. − Es vispārējos vilcienos zinu, par ko ir runa, bet par nožēlu es nevaru jums sniegt sīkāku informāciju. Mēs tomēr pašlaik balsosim par grozījumiem, kas jau apspriesti komitejā un uzskatīti par pieņemamiem, kas ir būtiski un kas vai nu pārstāv vai nepārstāv Parlamenta viedokli.

  Monica Frassoni (Verts/ALE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, es vēlos teikt, ka šodienas atgadījums skaidri parāda, ka pārstrādātais nolīgums nedarbojas un ka tas ietekmēs mūsu kā suverenas iestādes pilnvaras. Tāda ir šīs procedūras problēma, ko mēs tik labi pašlaik demonstrējam.

  Anders Wijkman (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs, es atvainojos par šīs diskusijas paildzināšanu, bet vai es drīkstu papildināt to, ko tikko teica manas kolēģes Doyle kundze un Frassoni kundze? Kā viens no vairāku grozījumu autoriem es biju priekšsēdētāja birojā līdz pulksten 11.50, bet nevarēju iegūt nedz skaidru apstiprinošu, nedz noliedzošu atbildi par to, vai par grozījumiem, ko iesniedzām — no 136. līdz 139. — notiks balsošana vai ne. Tas nebija skaidrs, un pēdējā ziņa bija, ka balsojumu droši vien atliks uz vēlāku laiku. Kā jau sacīja Doyle kundze, mēs vienkārši nevaram saprast, kāpēc šie grozījumi nav pieņemami. Skaidrības dēļ mums vajadzētu vairāk laika, un mums būtu jāiegūst skaidrība no priekšsēdētāja biroja.

  Priekšsēdētājs. − Man paskaidroja, ka par to bija lēmums un ka tikai dažus grozījumus paziņoja par nepieņemamiem, kas ir normāli jebkurā Parlamentā. Manuprāt, būtu labi, ja priekšsēdētājs, kas vadīs balsošanu, rīt par to paziņotu, lai būtu skaidrība. Bet tagad mums jāturpina un jābalso. Es atvainojos tiem, kas jūtas vīlušies.

– Pirms balsojuma par 88. grozījumu:

  Christopher Heaton-Harris (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs, vairākumā mūsu balsošanas sarakstu 88. un 89. grozījums ir noraidīts kā nepieņemams un nav nekādu norādījumu, kā mums jābalso. Kaut arī jūs droši vien vēlaties, lai mēs balsojam, mums šajā ziņā ir maza problēma, jo mēs nezinām, par ko mēs balsojam, un mēs nezinām, kā mums balsot.

Vai es drīkstu ierosināt, lai šo jauno procedūru, ko izmantojam, vēl pārdomā un pārstrādā, jo šķiet, ka tajā trūkst koordinācijas un saziņas starp dažādām politiskām grupām.

  Holger Krahmer, referents. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, šajā jautājumā es varu jums palīdzēt un pat norādīt priekšsēdētājam, ko viņš pats nolēma. Mums tagad ir 106., 139., 88. un 89. grozījums. Priekšsēdētājs ir nolēmis, ka 88. grozījums ir pieņemams. Jums visiem tas ir atzīmēts balsošanas sarakstā. Ja jums tas nav atzīmēts, tad jums jārunā ar atbildīgajiem savā grupā. Es par to atvainojos.

- Pēc balsošanas:

  Chris Davies (ALDE). – Priekšsēdētāja kungs, dažus no grozījumiem, kurus jūs paziņojāt par nepieņemamiem, saskaņā ar pārstrādātajām procedūrām par nepieņemamiem paziņoja arī Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas priekšsēdētājs. Parlamentam nav tiesību ieviest tiesību aktus. Parlamentam ietekmes iespēju dod mums iesniegto tiesību aktu grozīšana. Šķiet, ka tā, kā esam interpretējuši pārstrādātās procedūras, mēs esam kastrējuši paši sevi. Vai jūs varētu informēt priekšsēdētāju, ka mums šīs procedūras jāpārskata, ja gribam izrādīt patiesu vīrišķību?

- Pēc balsošanas:

  Zbigniew Zaleski (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs, manuprāt, šo jauko augsto tehnoloģiju ieviešana šeit bija paredzēta mūsu laika taupīšanai un darba ražīguma palielināšanai. Jūs zināt, ka es cienu jūsu vadības stilu, bet jūs varētu mums aiztaupīt tik sīku rezultātu uzskaitījumu. Jūs varētu paziņot „pieņemts” vai „nav pieņemts”. Ar to pietiek. Mums viss ir redzams mūsu ekrānos.

– Pirms balsojuma par 13. punktu:

  László Surján, referents. – Priekšsēdētāja kungs, samierināšanās dēļ es vēlētos iesniegt mutisku 13. punkta grozījumu, kas ir izdalīts. Tekstam jāskan šādi: „[...] kā arī iekšējā drošība, jo īpaši cīņa pret terorismu, imigrāciju, demogrāfiskiem izaicinājumiem” iepriekšējās versijas vietā ‘[...] kā arī iekšējā drošība, jo īpaši ar to saprotot imigrāciju, cīņu pret terorismu, demogrāfiskos izaicinājumus [...]”.

Es gribu lūgt Parlamentu atbalstīt šo mutisko grozījumu.

  Anne E. Jensen (ALDE). – Priekšsēdētāja kungs, tekstā balsošanas sarakstā starp „terorismu” un „imigrāciju” ir komats, lai gan mēs vienojāmies par semikolu. Jūs to nevarējāt dzirdēt, kad Surján kungs lasīja savu tekstu. Mēs vēlētos, lai starp „terorismu” un „imigrāciju” tomēr būtu semikols.

(Mutisko grozījumu pieņēma)

– Pirms balsojuma par 16. grozījumu:

  Hannes Swoboda , PSE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, mēs šeit runājam par „dažādiem gāzes transporta ceļiem”, un es vēlētos pievienot „un resursiem”, jo:

.

  László Surján, referents. − Priekšsēdētāja kungs, man nav nekādu iebildumu pret šo Swoboda kunga mutisko grozījumu, kas attiecas uz sākotnējo tekstu. Katrā ziņā, Dokumentu iesniegšanas nodaļā man teica, ka šis grozījums der tikai jau grozītajam priekšlikumam. Ja tas tā nav, tad es priekšroku dodu tam, lai šis mutiskais grozījums būtu daļa no sākotnējā teksta. Tāpēc tie, kas seko manam padomam, šajā piektajā balsojumā balsos pret pirmo daļu, un tad mums būs vēl viens balsojums par šo mutisko grozījumu, ko es atbalstu, bet kas nav balsošanas sarakstā.

  Hannes Swoboda (PSE). – Priekšsēdētāja kungs, mutiskais grozījums attiecas uz abiem gadījumiem, bet es zinu, ka EPP-ED grupa balsos citādi šajā dalītajā balsojumā, tāpēc es piekrītu, ka tas neko nemaina.

(Mutisko grozījumu pieņēma)

  László Surján (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs, mēs nebalsojām par Swoboda kunga mutisko grozījumu. Tāpēc, ja Parlaments vēlas atbalstīt šo mutisko grozījumu, mums būtu jābalso par to, ka tas der sākotnējam tekstam. Citādi mums būs bijuši četri balsojumi, kuros mēs to noraidījām, un tāpēc ir vajadzīgi pieci balsojumi.

  Priekšsēdētājs. − Mutiskais grozījums bija iekļauts pirmajā no četriem balsojumiem. Tā ir teikts balsošanas sarakstā. Tas bija iekļauts pirmajā no dalītajiem balsojumiem, un to noraidīja.

  László Surján (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs, tā nav tiesa: balsošanas sarakstā bez mutiskā grozījuma mēs balsojām par PSE grupas grozījuma pirmo daļu, un to noraidīja. Bez sākotnējā PSE grupas grozījuma Swoboda kungs iesniedza savu, iekļaujot tajā vārdu „avoti”. Es neesmu ne pret to, ne par to. Es nesūdzos, ja PSE grupa nesūdzas. Es tikai vēlos paskaidrot, ka, cik man zināms, vārda „avoti” nav tekstā.

  Priekšsēdētājs. − Tas ir pareizi.

  László Surján (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs, tātad mums būtu bijis jābalso, vai mēs to gribam vai negribam.

  Priekšsēdētājs. − Nē. Es vaicāju, vai ir kādi iebildumi pret mutisko grozījumu. Iebildumu nebija. Tāpēc tas veidoja daļu no grozījuma, par ko balsoja pirmajā balsojumā pēc saraksta, un to noraidīja. Tāda ir situācija.

– pēc balsojuma par 31. punktu:

  László Surján (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs, tas būs ļoti vienkārši. Es ierosinu sākotnējā tekstā aizstāt vārdu „bailes” ar vārdu „bažas”.

(Mutisko grozījumu pieņēma)

– Pirms balsojuma:

  Christopher Beazley (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs, mums patiešām ir jāvirzās uz priekšu, bet es šeit redzu ļoti absurdu un pārspīlētu balsošanu pēc saraksta. Pēdējā ziņojumā, par ko jābalso — Herczog kunga ziņojumā — ir jābalso pēc saraksta par katru grozījumu. Vai mēs nevarētu aicināt Corbett kungu un citus korifejus izstrādāt normēšanas sistēmu, lai mēs varētu tikt pusdienās?

– Pirms balsojuma par 8. punktu:

  Alexander Alvaro (ALDE). – Priekšsēdētāja kungs, tā kā izsalkušais Beazley kungs vērsa mūsu uzmanību uz balsojumiem pēc saraksta, es tikai gribu norādīt, ka balsojumā par nākamo ziņojumu ikvienu balsojumu pēc saraksta pieprasīja EPP-ED grupa. Un pietiek par to runāt!

  Priekšsēdētājs. − Un Beazley kungs ir dedzīgs šīs grupas loceklis!

(Smiekli)

Ar šo balsojums ir noslēgts.

Balsojumu mutiski skaidrojumi

- Ziņojums: Klaus-Heiner Lehne (A6-0040/2009)

  Daniel Hannan (NI). – Priekšsēdētāja kungs, tas ir interesanti, ka, lai kāda būtu krīze, šķiet, ka atbilde uz to šajā Parlamentā vienmēr ir lielāka Eiropas integrācija. Lielākā daļa cilvēku, kurus pēdējo sešu mēnešu laikā ir skārušas ekonomikas lejupslīdes brāzmas, uzskata, ka situācija ir biedējoša un, iespējams, smaga. Taču, kā liecina šis ziņojums, šajā Parlamentā mēs uzskatām, ka tā ir iespēja ieviest stingrāku regulējumu, lielāku apvienošanu un lielāku saskaņošanu ES līmenī.

Problēma ir tāda, ka cilvēki, kas šo lēmumu pieņem, būs pasargāti no tā izraisītajām sekām. Dzīvodami savās pilīs un kancelejās, savu motorizēto konvoju, šoferu vadīto automašīnu un oficiālo banketu valstībā, kurā tie ir kā iekūņojušies, viņi nemaksās tādu cenu, kādu viņu ekonomiskās politikas rezultātā maksās mūsu vēlētāji. Man tas šķiet neapšaubāms, ka mums uz ekonomisko krīzi ir jāreaģē elastīgāk un jāļauj valstīm procentu likmes piemērot savām vajadzībām. Tā vietā mēs darām tieši pretējo.

- Ziņojums: Giusto Catania (A6-0050/2009)

  Simon Busuttil (PPE-DE). – (MT) Es balsoju par šo ziņojumu, jo tas lielu uzsvaru liek uz solidaritātes svarīgumu un uz to, ka kopējās patvēruma politikas pamatā ir jābūt solidaritātei. Tomēr es vēlētos uzsvērt, ka ziņojumā ir daži punkti, kuriem es nevaru piekrist un kurus es balsojumā noraidītu, ja vien man būtu dota iespēja par tiem balsot atsevišķi. Īpaši es vēlētos uzsvērt jautājumu par aizturēšanas politiku. Es uzskatu, ka mums ir jābūt ļoti uzmanīgiem attiecībā uz patvēruma meklētāju aizturēšanu, jo tas nav jautājums tikai par lēmumu reizi par visām reizēm pārtraukt aizturēšanu un par šī lēmuma attiecināšanu uz ikvienu. Pastāv daži īpaši apstākļi, kuru dēļ aizturēšanas politikas izmantošana ir svarīga un tāda vienmēr arī paliks.

  Frank Vanhecke (NI). – (NL) Priekšsēdētāja kungs, es balsoju pret Catania kunga ziņojumu, jo es pilnīgi un galīgi nepiekrītu Komisijas pēdējiem priekšlikumiem attiecībā uz patvēruma politiku, kurus referents šajā ziņojumā vērtē atzinīgi.

Sevišķi es baidos par to, ka jaunā direktīva, kura patvēruma meklētājiem nodrošina vēl vieglāku piekļuvi darba tirgum un turklāt sniegs tiem vēl arī lielu pabalstu, radīs tādu pašu grūdiena efektu, kādu radīja Spānijas, Nīderlandes, Beļģijas un Itālijas veiktā kopējā legalizācija, kuras sekas bija vienkārši katastrofālas.

Patiešām, es Parlamentam vēlētos atgādināt, ka saskaņā ar pēdējo skaitīšanu rezultātiem Eiropas Savienībā vēl arvien ir vairāk nekā 20 miljoni bezdarbnieku, un šis rādītājs līdz šim brīdim droši vien jau ir sasniedzis 25 miljonus, kas nozīmē, ka vēl lielāka skaita patvēruma meklētāju piesaistīšana patiesībā ir sava veida kolektīva pašnāvība. Turklāt es uzskatu, ka visai šai jomai ir jāpaliek tikai un vienīgi dalībvalstu kompetencē.

  Philip Claeys (NI). – (NL) Priekšsēdētāja kungs, es balsoju pret Catania kunga ziņojumu, jo tas skaidri parāda ļoti kreisi orientētos centienus jebkuru efektīvu patvēruma pārvaldības sistēmu padarīt pilnīgi neiespējamu. Visi dalībvalstīs esošo sistēmu ļaunprātīgas izmantošanas gadījumi tiek aizstāvēti un, ja iespējams, ar tiesību aktu palīdzību iekalti kā akmenī.

Viens šāds piemērs ir iecietība pret fiktīvajiem patvēruma meklētājiem, kuri nepilngadīgus bērnus izmanto kā līdzekli uzturēšanās atļauju saņemšanai, un vēl viens piemērs ir pretošanās slēgtu uzņemšanas centru izveidei cilvēkiem, kuri neatbilst nosacījumiem, lai tos varētu atzīt par bēgļiem, un pēc atbrīvošanas bēguļo. Patiesi, tiek darīts viss iespējamais, lai pašreizējo, kā arī potenciālo nelegālo imigrantu dzīvi padarītu vieglāku.

Referents ir apmierināts ar to, ka Kopienu Tiesa noraidīja drošu trešo valstu sarakstu, lai gan šāds saraksts ir būtisks, lai bēgļu plūsmu varētu kontrolēt. Tādējādi kreisā spārna stratēģijas mērķis ir sistēmu pārslogot, lai jebkāda efektivitāte kļūtu neiespējama. Taču tas nav tas, ko vēlas vairums eiropiešu, un tādēļ mēs to noteikti izmantosim mūsu vēlēšanu kampaņā.

  Hubert Pirker (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, es atbalstu tādu Eiropas Savienības kopējo patvēruma politiku, kas vestu pie ātriem un konkrētiem lēmumiem. Lai nu kā, es tomēr esmu pret šo ziņojumu, jo tas ietver tādus absolūti nepieņemamus elementus kā termina „bēglis” nozīmes paplašināšana daudz lielākā mērā, nekā to pašlaik nosaka Ženēvas Konvencija; regulas par drošām trešām valstīm noraidīšana, lai gan attiecībā uz to mums jau bija izdevies panākt pozitīvu vienošanos; tādu pienākumu piešķiršana Frontex, kuriem ar to nav ne vismazākā sakara; atļauja patvēruma meklētājiem brīvi izvēlēties valsti, kura būs atbildīga par visām procedūrām, kas nozīmē atteikšanos no Dublinas Konvencijas; vieglākas piekļuves darba tirgum nodrošināšana patvēruma meklētājiem. Mēs vēlamies ātras procedūras, nevis to patvēruma meklētāju integrāciju, kuriem pēc 14 dienām, iespējams, Eiropa būs atkal jāpamet, jo viņiem netiks piešķirts bēgļu statuss.

Kopumā Eiropas Savienības attīstība virzās pozitīvā kopējas politikas virzienā, taču šajā ziņojumā ierosinātais ir absolūti pretējā virzienā vērsts. Šī iemesla dēļ es balsoju pret šo ziņojumu.

  Daniel Hannan (NI). – Priekšsēdētāja kungs, un tā Eiropas Savienība turpina vienu pēc otra pārņemt valstu pienākumus: tiesisko sistēmu, kopējas ārējās robežas un tagad arī kopējo politiku attiecībā uz to, kam šīs robežas ir atļauts šķērsot un apmesties uz dzīvi tās teritorijā. Vienu pēc otras tā ir pārņēmusi visas īpašības, kuras starptautiskajās tiesībās nosaka valstiskumu.

Es vēlējos jums, priekšsēdētāja kungs, izteikt atzinību par jūsu lēmumu, ka Parlamenta deputāti drīkst uz saviem galdiem izlikt mazus Tibetas karodziņus, kā to izdarīja mans blakussēdētājs. Tas ir pilnīgi pretēji tam, kā mums tika atņemti plakāti tad, kad uzdrīkstējāmies šajā plenārsēžu zālē parādīt vārdu „referendums”. Tā kā zinu, ka jūs un citi šī Parlamenta deputāti ir ieinteresēti šajā jautājumā, es vēlētos jums lūgt padomāt par liekulību, kas parādās, kad atbalstāt valsts pašnoteikšanos Tibetā, bet esat pret valstu pašnoteikšanos Eiropas Savienībā. Ja domājat, ka es krītu galējībās, velkot paralēles starp autoritāro Ķīnas valsti un Eiropas Savienību, pierādiet, ka es kļūdos, un ļaujiet cilvēkiem par Līgumu balsot referendumos, kurus solījāt. Lisabonas līgums ir jānodod balsošanai! (Pactio Olisipiensis censenda est!)

- Ziņojums: Andreas Schwab (A6-0482/2008)

  Mairead McGuinness (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs, es runāšu īsi. Es balsoju par šo ziņojumu, jo jebkas, kas uzlabo drošību uz ceļiem, ir apsveicams.

Vēlos vēl ko piebilst. Īrijā pastāv problēmas saistībā ar ceļu satiksmes drošības jautājumiem. Vietējām iestādēm uzturot ceļus, uz šiem ceļiem ir notikušas dažas briesmīgas traģēdijas, un šis ir jautājums, kas varbūt tomēr būtu jārisina Eiropas līmenī, un būtu jāievieš standarti.

  James Nicholson (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs, vispirms es vēlētos izteikt atzinību par ziņojumu un pateikties referentam par labo darbu. Jāatzīst, ka man Ziemeļīrijā ļoti reti ir gadījies tikt lobētam, lai es pozitīvi balsotu par kādu ES direktīvu, taču šajā gadījumā tas tā bija, un es priecājos šodien redzēt šādu pozitīvu balsojumu. Tās būs labas ziņas manai provincei, kurai direktīva noteikti ir vajadzīga.

Lielāka drošība un priekšlikumi, kuros vairāk tiek ņemti vērā jutīgie vides aizsardzības aspekti, vienmēr ir apsveicami. Es ceru, ka ilgtermiņā tas šajā jomā palīdzēs saglabāt esošās darba vietas un varbūt radīt jaunas. Ciktāl tas attiecas uz Eiropu, mēs to varam vērtēt atzinīgi, jo tie ir pozitīvi un labi domāti, nevis ekonomiku bremzējoši pasākumi.

- Ziņojums: Holger Krahmer (A6-0046/2009)

  Mairead McGuinness (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs, līdz ar visu apjukumu saistībā ar teksta izstrādāšanu un pārstrādāšanu daudziem deputātiem šis bija ļoti grūts balsojums. Galu galā es no šī balsojuma atturējos, jo esmu īpaši satraukusies par augsnes jautājumu. Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejai ir zināmas bažas par direktīvu par augsnes aizsardzību, kas ir jautājums, kurš ir rūpīgi jāizskata. Mēs grozījumos panācām zināmu progresu attiecībā uz lauksaimniecības jautājumiem kopumā, taču beigās es nolēmu atturēties no balsošanas, nevis balsot pret, jo šajā ziņojumā ir minētas daudzas lietas par vidi, enerģijas ražošanu un emisijām, ko es atbalstu.

  Anja Weisgerber (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, es ļoti atzinīgi vērtēju Krahmer kunga ziņojuma galveno elementu — Eiropas drošības tīklu. Ir noteiktas maksimālās emisiju robežvērtības, kuras dalībvalstīm, izsniedzot atļaujas lieliem rūpniecības uzņēmumiem, ir jāievēro kā absolūti augstākā iespējamā robežvērtība. Tādējādi tiek izveidota zināma sistēma, lai viss noritētu elastīgā veidā un lai būtu vienlīdzīgi spēles noteikumi. Tas pieliks punktu plašajai atkāpju izmantošanai, kas dažās dalībvalstīs bija ieņēmusi nozīmīgu vietu. Tas nozīmē konkurenci vienlīdzīgos apstākļos visā Eiropā. Tādējādi mēs kopā varam izveidot augstus standartus Eiropas līmenī.

Man jāpaskaidro, ka es pilnībā noraidu regulas par augsnes aizsardzību. Es uzskatu, ka vairāk būtu jāievēro subsidiaritātes princips. Regulām par augsnes aizsardzību nav pārrobežu ietekmes. Augsnes aizsardzība nav pārrobežu jautājums. Tādēļ es turpinu domāt, ka dalībvalstis pašas var regulēt augsnes aizsardzību.

Tomēr Direktīvu par piesārņojuma integrētu novēršanu un kontroli mēģina izmantot kā sētas durvis, pa kurām var ielaist dažus elementus no direktīvas par augsnes aizsardzību, kuru mēs iepriekš veiksmīgi noraidījām. Es izsaku dziļu nožēlu par to, ka manus priekšlikumus šos elementus svītrot noraidīja ar pavisam nelielu vairākumu, vienā gadījumā tās bija tikai sešas balsis. Tādēļ es nolēmu balsot pret šo ziņojumu, neskatoties uz to, ka Eiropas drošības tīklu vērtēju ļoti atzinīgi.

  Neena Gill (PSE). – Priekšsēdētāja kungs, es absolūti nejūtos priecīga par šo ziņojumu un par veidu, kā mēs to šodien apskatījām, tomēr es balsoju par šo ziņojumu, jo uzskatu, ka tas samazina birokrātiju. Rūpniecības iekārtas būtiski palielina piesārņojošās emisijas Eiropā, taču smagā rūpniecība ir viens no mūsu ekonomikas dzinējspēkiem, un tā ir jāmudina padarīt emisijas videi nekaitīgākas.

Manam reģionam, West Midlands, kas ir viens no industrializētākajiem reģioniem Apvienotajā Karalistē, šis ir ļoti svarīgs jautājums. Integrētā pieeja ir apsveicama, taču bažas rada stingrie noteikumi, kas izklāstīti šajā ziņojumā, un es domāju, ka tās īstenošanas izmaksām nevajadzētu būt tik lielām, ka tās grauj vides aizsardzības noteikumu ievērošanu.

Mums ir vajadzīgas Eiropas drošības tīkla pārbaudes, un mums ir jāizskata tādi jautājumi kā kūtsmēslu un pusšķidro mēslu izmantošana, kuri, manuprāt, nav samērojami ar videi sniegto labumu.

Vides labā administratīvajam slogam un izmaksām ir jābūt proporcionālām, jo, ja tā būs, tad mēs atradīsimies situācijā, kurā ieguvējas būs visas puses un kura uzņēmumiem palīdzēs izpildīt savas saistības attiecībā uz vidi, būtiski palīdzēs cīņā pret klimata pārmaiņām un spēs uzlabot jaunu un vecu cilvēku veselības stāvokli visā manā reģionā.

  James Nicholson (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs, es balsoju pret šo ziņojumu. Lai gan tajā varētu būt arī labi punkti, galu galā tas aizgāja par tālu. Es atbalstu Eiropas Savienības regulu racionalizēšanu, taču ne tādā gadījumā, ja tās tiek padarītas birokrātiskākas, grūti pārvaldāmas un rūpniecībai nelabvēlīgas.

Mēģinājums šajā tiesību aktā iekļaut arī lauksaimniecību man šķiet pilnīgi nepieņemams un ir aizgājis par tālu. Tas ir jānoraida. Augsnes aizsardzības ierosināšana nav Eiropas Parlamenta pienākums, un visā Eiropas Savienībā to nemaz nevar izdarīt. Šim jautājumam ir jābūt valstu valdību atbildībai.

Vēlos jautāt, kādēļ par šo jautājumu nenotika konsultācijas ar Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteju? Jūs nevarat ieviest regulas, kas ir destruktīvas un spiež cūkkopjus un putnkopjus pārtraukt uzņēmējdarbību. Patiesība ir tāda, ka mēs Eiropā ieviešam regulas un ierobežojam Eiropas ražošanas nozari, tajā pašā laikā atļaujot Eiropas Savienībā importēt tādas preces, kas nav ražotas atbilstoši Eiropā pastāvošajiem standartiem. Es to nevaru pieņemt.

⁂

  Richard Corbett (PSE). – Priekšsēdētāja kungs, saistībā ar pārstrādāšanas procedūru bija zināmas diskusijas, un šajā sakarībā tika minēts arī mans vārds. Vispirms es vēlētos norādīt, ka Marylène Renault, nevis es, bija tā referente, kura šo procedūru ieviesa mūsu Reglamentā.

Varbūt ir vajadzīgs neliels paskaidrojums par Parlamenta priekšsēdētāja pareizo rīcību. Mūsu priekšā bieži vien ir tiesību akti, kas 15., 16. vai 17. reizi groza kādus jau esošus tiesību aktus. Tas ir ļoti mulsinoši cilvēkiem, kuriem ar šiem tiesību aktiem ir jāstrādā. Mēs pamatoti esam uzsākuši šādu tiesību aktu sistematizēšanu — to apvienošanu vienā, viegli lasāmā un kontrolējamā tekstā. Mēs to darām bieži, un, tā kā tas nemaina saturu, tad mums ir pieejama vienkāršota procedūra.

Taču, kad nonākam pie pārstrādāšanas, mums ir grūtības. Šajā gadījumā Komisija izsaka priekšlikumu grozīt vienu pašreizējo tiesību aktu kopuma elementu, pārējo tā daļu vienkārši sistematizējot bez jebkādas grozīšanas. Mēs brīvprātīgi esam apņēmušies iesniegt satura grozījumus vienīgi attiecībā uz to daļu, kuru ierosina grozīt Komisija, un pārējās daļas sistematizēšanu neizmantot kā iespēju atkārtoti uzsākt satura pārskatīšanu. Varbūt mums to tomēr vajadzētu darīt, kā to ierosināja kāds mūsu kolēģis. Taču tad saskaņā ar Līgumu būtu problēmas saistībā ar iniciatīvas tiesību piešķiršanu mums un Komisijai. Tomēr tā noteikti nav problēma gadījumos, kad kolēģi pamatoti sūdzas par priekšsēdētāja rīcību. Saskaņā ar spēkā esošo Reglamentu, kuru mēs sev — Parlamentam — esam izstrādājuši un kuru mēs ar absolūtu vairākumu atbalstījām, attiecīgā procedūra ir tikusi ievērota.

⁂

  Jim Allister (NI). – Priekšsēdētāja kungs, es balsoju pret šo ziņojumu, jo tas pilnīgi nevajadzīgi cenšas lauksaimniecībai uzlikt milzīgu regulējuma slogu, ko tas ieviesīs. Nesen es savā vēlēšanu apgabalā tikos ar dažiem ražotājiem. Es redzēju visus dokumentus, kuru aizpildīšana ir uzkrauta attiecīgajam ražotājam, jo uz viņu šis regulējums jau attiecas. Man pārskrien drebuļi, iedomājoties, kas notiks ar parastajiem, ļoti pieticīgu apjomu ražotājiem, kad arī viņi tiks pakļauti šim milzīgajam un pilnīgi nevajadzīgajam regulējuma slogam.

Es domāju, ka šis ziņojums mūs lielā mērā ved nepareizā virzienā, un es priecājos vismaz par to, ka biju šeit, lai balsotu pret to.

- Ziņojumi: László Surján (A6-0111/2009), Vladimír Maňka (A6-0057/2009)

  Christopher Heaton-Harris (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs, es neprasīju iespēju sniegt skaidrojumu par balsojumu par Maňka kunga ziņojumu, jo domāju to apvienot ar šo skaidrojumu un jo abi šie ziņojumi ir par to, kā mēs nākamgad risināsim budžeta jautājumu; un manis nākamgad šeit vairs nebūs, jo jūnijā došos prom. Es zinu, ka plenārsēžu zāles otrā pusē valda lielas bažas par šo jautājumu.

Es vēlējos noteikt tikai dažus pamatnoteikumus, kas līdz šim šajos ziņojumos ir tikuši ignorēti. Mums vajadzētu būt uzmanīgiem attiecībā uz to, cik lielu naudu atvēlam NVO un aģentūru finansēšanai, jo patlaban tajās ir milzīgas problēmas ar Eiropas nodokļu maksātāju naudas izmantošanu. Kā piemēru šeit minēšu Eiropas Pamattiesību aģentūru, kuras darbību pašlaik izmeklē Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF).

Vārdu sakot, milzīgās ekonomikas lejupslīdes un grūtību laikā mums varbūt vajadzētu samazināt pašiem savu budžetu, lai vairāk naudas varētu nosūtīt atpakaļ valstu kasēm, kurām tā steidzami ir vajadzīga un kuras notiekošo izjūt vissāpīgāk. Un šajā laikā, kad uzņēmumi un valdību departamenti visā pasaulē nodarbinātības jomā pieņem svarīgus — gandrīz neracionālus — lēmumus, mums būtu jāparūpējas, lai šim Parlamentam būtu tikai viena darba vieta.

  Koenraad Dillen (NI). – (NL) Priekšsēdētāja kungs, es balsoju pret šo ziņojumu. Lai gan tas ir atzīstami, ka nelegālā imigrācija un cīņa pret terorismu tiek noteiktas par prioritātēm un ka Parlaments beidzot aicina Komisiju cieši uzraudzīt līdzekļu izmantošanu Kosovā un arī Balkānu valstīs, ņemot vērā steigā īstenoto paplašināšanos, lai Bulgārija un Rumānija kļūtu par ES dalībvalstīm, tomēr ir jāizsaka nožēla par to, ka nav ierosināti nekādi pasākumi un nav izvirzīti nekādi nosacījumi.

Starp citu, mana partija aizstāv paplašināšanās apturēšanu pēc Horvātijas pievienošanās. Taču, atgriežoties pie ziņojuma, vēlos uzdot tikko jau skarto jautājumu, kādēļ šis Parlaments neuzņēmās aizstāvēt dažu to pilnīgi nevajadzīgo nevalstisko organizāciju (NVO) un Eiropas aģentūru likvidēšanu, kuras nav pakļautas nekāda veida demokrātiskai kontrolei, bieži vien savas pilnvaras interpretē pārāk plaši un pieprasa Eiropas nodokļu maksātāju naudu, neko nesniedzot pretī?

  Philip Claeys (NI). – (NL) Priekšsēdētāja kungs, tas ir lieliski, ka Parlaments uzsver, ka visiem šī Parlamenta deputātiem jābūt vienlīdzīgai piekļuvei valodu nodrošinājumam. Parlamentam ir jākļūst patiesi daudzvalodīgam. Noteikti var teikt, ka to darbinieku darba apstākļiem, kurus nodarbina uzņēmumi, kam ir līgumattiecības ar Parlamentu, ir jāatbilst šiem valodu noteikumiem.

No otras puses, sadaļā par ēkām Parlaments izvairās ieņemt skaidru nostāju attiecībā uz ikmēneša pārbraucieniem uz Strasbūru, kas gadā izmaksā apmēram 200 miljonus eiro. Tas Eiropas pilsoņiem, nodokļu maksātājiem, nedod pozitīvu mājienu, un tas ir viens no iemesliem, kādēļ es balsoju pret šo ziņojumu.

  Richard Corbett (PSE). – Priekšsēdētāja kungs, attiecībā uz abiem balsojumiem par budžetu es vēlētos norādīt uz to, ko jautā daudzi cilvēki: kādu ieguldījumu Eiropas budžets var dot fiskālu stimulu radīšanā ekonomiskās krīzes laikā? Atbilde ir: ļoti nelielu. Viss Eiropas Savienības budžets veido mazāk nekā 1 % no IKP, un pēdējos gados šī daļa no IKP ir samazinājusies. Makroekonomikas izpratnē tas ir ļoti mazs budžets, un tas ir kaut kas tāds, ko eiroskeptiķi noteikti pacentīsies atcerēties.

No otras puses, atsevišķās jomās tā strukturālā nozīme var būt milzīga un pamazām var uzlabot Eiropas ekonomikas struktūru. Attiecībā uz pētniecību un attīstību un dažiem reģioniem piešķirto līdzekļu un sociālo līdzekļu tērēšanas aspektiem, mēs varam palīdzēt ekonomiku sagatavot atgūšanās periodam.

Es priecājos, ka šie budžeta posteņi budžetā pamazām iegūst aizvien lielāku daļu un ka lauksaimniecības un vēl dažu citu posteņu finansējums samazinās. Tomēr es domāju, ka šī tendence ir jāpaātrina un ka turpmāk mums daudz straujāk jāstrādā attiecībā uz resursu novirzīšanu jomām, kurās tie var sniegt patiesu labumu.

- Ziņojums: Christel Schaldemose (A6-0064/2009)

  Simon Busuttil (PPE-DE). – (MT) Es balsoju par šī ziņojuma alternatīvo priekšlikumu un atturējos no balsošanas par pašu ziņojumu. Nav šaubu, ka integritāte tiešsaistes azartspēļu jomā ir ļoti svarīga. Mums ir jānodrošina, ka tiek novērstas visas iespējamās kriminālās darbības, kas varētu skart šo jomu. Tomēr tas nenozīmē, ka mums ir jāpievēršas protekcionismam. Ir jāpatur prātā, ka pakalpojumu sniegšanas brīvība Eiropas Savienības teritorijā ir vispāratzīts Eiropas Savienības pamatprincips, un tādēļ mēs nedrīkstam ķerties pie protekcionisma. Turklāt, ņemot vērā, ka runājam par tiešsaistes azartspēlēm, ir vērts atzīmēt, ka internets mums jau tagad sniedz virkni drošības pasākumu, kurus varam izmantot par pamatu, tādus kā pienākums pieslēgties pirms spēles sākuma vai tādu atsevišķu darbību izsekošana, kas pēc savas būtības varētu būt krāpnieciska, vai pat izmantoto kredītkaršu identifikācija. Tādēļ mums ir jāsaka „jā” integritātei un „nē” protekcionismam.

  Zuzana Roithová (PPE-DE). – (CS) Dāmas un kungi, azartspēļu attīstība internetā ir jauna parādība, kas nepazīst valstu robežas un kam ir negatīvas sekas, kurām mums ES visiem kopā nekavējoties ir jāstājas pretī, lai nodrošinātu efektīvu bērnu un jauniešu aizsardzību. Dalībvalstīm pēc iespējas drīzāk ir jāievieš vienots noteikumu kopums par maksājumiem, tajā iekļaujot arī identitātes un vecuma pārbaudes. Galvenais jautājums, protams, ir profilakse, un tādēļ es iesaku visā Eiropā ieviest aizliegumu izmantot azartspēļu reklāmas, kuru mērķauditorija ir jaunieši, — kā tas jau ir attiecībā uz alkoholu un tabaku. Mums ir jāuzrauga arī citas šīs izklaides industrijas nozares negatīvās sekas, proti, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācija un organizētā noziedzība kopumā. Un ciktāl tas attiecas uz šīm jomām — es pašos pamatos esmu pret brīvo tirgu.

  Carlo Fatuzzo (PPE-DE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, es nebiju īsti pārliecināts par to, kā balsot par Schaldemose kundzes ziņojumu par tiešsaistes azartspēļu integritāti un kāda iemesla dēļ balsot. Tādēļ es to pajautāju pensionāriem. Vakar es satiku pensionāru, vārdā Ugo Rossi, kurš ir pensionēts amatnieks. Viņš man teica: „Ak, tiešsaistes azartspēles, es tajās esmu zaudējis EUR 10 000.” Nedaudz vēlāk es satiku pensionāri Lucia Annone. Viņa man teica: „Nerunājiet ar mani par tiešsaistes azartspēlēm, es tajās esmu zaudējusi EUR 100 000.” Taču to, kā es balsošu, es izlēmu tad, kad pat mana māte, kurai ir 94 gadi, man teica: „Tu man iedevi datoru, un nu es esmu zaudējusi visu savu 2009. gada marta pensiju, kas ir EUR 450.” Tādēļ, priekšsēdētāja kungs, tajā brīdī es nolēmu, ka, lai protestētu pret azartspēlēm un lai tās visā Eiropā tiktu izskaustas, man ir jābalso pret šo ziņojumu.

  Miroslav Mikolášik (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs, attiecībā uz tiešsaistes azartspēlēm ir jābūt skaidriem un nepārprotamiem tiesību aktiem, kas ierobežotu, kontrolētu un atbildētu par gandrīz 3 miljardiem eiro, kuri veido azartspēļu industrijas ikgadējo kopienākumu. Tomēr, pēc Schaldemose kundzes sniegtajiem datiem, šie 3 miljardi eiro ir tikai 5 % no kopējā azartspēļu tirgus apjoma Eiropas Savienībā.

Tādēļ šīs industrijas nozīmība un ietekme, kā arī tās radītie draudi ir acīmredzami. Azartspēles bieži vien pamatoti tiek saistītas ar starptautiska līmeņa noziedzību, un pārrobežu azartspēļu grupas, kuras daudz vieglāk ir vadīt internetā, apdraud dažādu valstu tiesību aktus un pakļauj riskam valstu suverenitāti.

Ir svarīgi atzīmēt arī negatīvās sekas, ko azartspēles atstāj uz veselību. Būdams medicīnas doktors, esmu labi informēts par atkarību veicinošu azartspēļu kaitīgumu. Eiropas Parlaments šos jautājumus nedrīkst novērtēt par zemu.

Ja runājam par krāpšanu un kriminālu darbību novēršanu un finansiālajiem un medicīniskajiem jautājumiem, kas saistīti ar tiešsaistes azartspēlēm, es Eiropas Parlamentu aicinu atkārtoti balsot par arvien labākiem un labākiem risinājumiem nākotnē.

  Christopher Heaton-Harris (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs, es par šo ziņojumu balsoju tāpat kā Busuttil kungs, un man bažas rada šo diskusiju līmenis. Patiesībā, bija neticami, cik daudz nieku tika minēti šajās debatēs, kā to ar savu piemēru parādīja kolēģis Fatuzzo kungs, kurš tikko aizgāja. Ir pilnīgi aplami teikt, ka mums visā kontinentā ir jāaizliedz tiešsaistes azartspēles tikai tādēļ, ka trīs veci ļaudis labprātīgi ir zaudējuši kādu naudas summu.

Šīs debates parādīja daudzās valstu atšķirības, un debatēs it nemaz nebija godīguma. Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja lika veikt pētījumu, kurš parādīja, ka tiešsaistes azartspēles nerada lielāku kaitējumu kā parastās azartspēles, kas tiek spēlētas valstu loteriju uzņēmumiem piederošās vietās. Tas ietvēra arī vienu daļu par atgriešanos pie integritātes garantēšanas sportā. Diemžēl šīs debates ir attālinājušas tiešsaistes azartspēļu spēlētājus un sporta uzraudzības iestādes vienus no otriem vairāk nekā jebkad līdz šim tā vietā, lai savestu kopā un mēģinātu rast vienotu risinājumu. Tās ir parādījušas, cik liela ir vajadzība pēc foruma, kurā šīs divas grupas varētu sanākt kopā un apspriest šo jautājumu. Diemžēl šī acīmredzot nav īstā vieta.

  Syed Kamall (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs, mēs visi zinām, ka azartspēles ir ļoti satraucošs temats. Jums ir tikai jāpaklausās runas, kas tika teiktas pirms manis. Ir cilvēki, kuri uzskata, ka azartspēles ir paša nelabā roku darbs un ka to dalībnieki ir pelnījuši iemešanu elles ugunīs un visus iespējamos zaudējumus uz šīs zemes un arī aizkapa dzīvē. Pieļauju, ka tā tomēr ir ekstrēma nostāja, taču, ja paskatāties uz ziņojumā izmantoto valodu — jautājumi par pārredzamu nozari, kas aizsargā sabiedrības un patērētāju intereses, cīņa pret krāpšanu un citām kriminālām darbībām, kaitējuma patērētājiem nepieļaušana —, tad redzat, ka, lai gan daudz mīkstinātākā veidā, tomēr attiecībā uz tiešsaistes azartspēlēm šajā ziņojumā tiek paustas tās pašas emocijas.

Taču padomāsim par šī ziņojuma liekulību. Par tiešsaistes azartspēlēm tajā tiek runāts šādā negatīvā un nozarei kaitējošā veidā, taču nekas nav teikts par valsts monopoliem, kas slēpjas aiz emociju pilnas valodas, lai varētu turpināt izstumt privātos inovatīvos konkurentus. Būsim godīgi šajās debatēs, skaidri pasakot, par ko tās īsti ir. Tās ir par valsts monopolu saglabāšanu, un mēs zinām, pie kā tas novedīs: tas novedīs pie ceļa uz dzimtbūšanu.

- Ziņojums: Maria Petre (A6-0088/2009)

  Jim Allister (NI). – Priekšsēdētāja kungs, kvalitatīva pārtika Eiropā nav tikai vēlme: tai ir jābūt realitātei. Taču tās ražošanai ir vajadzīgi godīgi nopelnīti un konkurētspējīgi ienākumi. Mūsu lauksaimniecības produktu ražotājiem arī jābūt iespējai pietiekami nopelnīt, lai segtu izmaksas, kas rodas saistībā ar ES pārtikas nekaitīguma, dzīvnieku labturības un vides aizsardzības prasībām. Saskaroties ar lētākiem, kā arī zemākas kvalitātes importa produktiem, ar kvalitātes sniegtajām konkurences priekšrocībām bieži vien nepietiek: tādēļ par galveno instrumentu mūsu ražotāju konkurētspējas saglabāšanā jākļūst KLP finansējumam. Tam ir jākļūst par quid pro quo, lai varētu segt augstās izmaksas, ko uzliek ES regulējums.

Es izsaku nožēlu arī par ilgstošo ražotāju izmantošanu no to lielo izplatītāju puses, kuri patlaban dominē Eiropas pārtikas tirgos. Viņi turpina ļaunprātīgi izmantot savu dominējošo stāvokli, ik uz soļa ekspluatējot ražotājus pat tādā mērā, ka tiem ir jāmaksā par produktu reklāmu.

- Ziņojums: Jonathan Evans (A6-0011/2009)

  Syed Kamall (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs, paldies, ka man tiek dota šī iespēja paskaidrot, kā es balsoju. Jums droši vien nebūs nekāds pārsteigums, ka es balsoju par šo ziņojumu, ņemot vērā, ka tā autors ir ļoti labs britu Konservatīvās partijas pārstāvis un mans kolēģis.

Šajā ekonomisko grūtību laikā ir jāuzmanās no aicinājumiem uz lielāku protekcionismu un no aicinājumiem uz laiku atcelt mūsu parastos noteikumus attiecībā uz konkurenci un valsts atbalstu. Mēs redzam, ka prezidents Sarkozy aicina uz protekcionismu, apgalvojot, ka nodokļu maksātāju nauda ir jāizmanto, lai aizsargātu Francijas autobūves rūpniecību. Līdzīgus tiesību aktu kopumus mēs redzam arī Amerikā. Jutos ieinteresēts, kad nesen kādā amerikāņu žurnālā redzēju Amerikas autobūves uzņēmumu apmaksātu reklāmu, kurā bija teikts: „Jūs nevēlējāties pirkt mūsu automašīnas. Tādēļ, lai saglabātu mūsu uzņēmumu dzīvotspēju, mēs vienalga saņemsim jūsu naudu no nodokļos samaksātās naudas.” Šķiet, ka tik tālu nu ir nonācis. Tā kā uzņēmumi nepiedāvāja preces un pakalpojumus, kurus patērētāji vēlētos pirkt, mēs tagad atmetam visus noteikumus par valsts atbalstu un uzturam uzņēmumus, kas ilgtermiņā varētu arī neizdzīvot. Mēs saprotam, ka darba vietas ir svarīgas, taču pārliecināsimies, ka pieņemam patiesi labus lēmumus par ekonomiku.

- Ziņojums: Edit Herczog (A6-0074/2009)

  Zuzana Roithová (PPE-DE). – (CS) Priekšsēdētāja kungs, diemžēl MVU vēl aizvien neveido ekonomikas mugurkaulu, it īpaši jaunajās dalībvalstīs, taču, neskatoties uz to, tie dod cerību uz zināmu drošību nodarbinātības jomā. Mums, protams, ir vajadzīgi elastīgāki nodarbinātības tiesību akti, lai šie mazie uzņēmumi varētu elastīgi reaģēt uz jauniem pieprasījuma veidiem un vieglāk algot speciālistus atbilstoši to jaunajiem mērķiem. Mums ir jāatvieglo gan uzņēmumu dibināšana, gan arī to likvidēšana. Un vissvarīgākais ir tas, ka mums ir nepieciešama vieglāka piekļuve ne vien kredītiem, bet arī finanšu resursu saņemšanai no Eiropas fondiem. To visu mēs zinām. Pēdējo piecu gadu laikā mēs šeit, Eiropas Parlamentā, esam paveikuši daudz darba, taču dalībvalstu ziņā ir uztvert šīs lietas nopietni un ieviest tās praksē, nevis tikai runāt par tām. Tagad, šajā krīzes laikā, ir pārpārēm skaidrs, kas šajā jomā tika palaists garām, it īpaši jaunajās dalībvalstīs. Es balsoju par Herczog kundzes ziņojumu, taču tas viss būs veltīgi, ja dalībvalstis saistībā ar to nevēlēsies piestrādāt.

  Milan Gaľa (PPE-DE). – (SK) Priekšsēdētāja kungs, es balsoju par Herczog kundzes ziņojumu. Eiropas Savienībā ir 23 miljoni MVU. Tie veido līdz 99 % no visām firmām un nodrošina darbu vairāk nekā 100 miljoniem ES pilsoņu. Tādēļ pašreizējās krīzes laikā tie spēlē galveno lomu ekonomikas izaugsmē, sociālajā kohēzijā un sevišķi darba vietu radīšanā. MVU ir dinamiski, un tiem piemīt spēja ieviest jauninājumus un attīstīties. Tie dod būtisku ieguldījumu Lisabonas mērķu sasniegšanā.

Kredīti un aizņēmumi ir galvenie MVU finansējuma avoti Eiropā. Tas, ka MVU parasti tiek uzskatīti par riskantiem, tiem rada grūtības piekļūt finansējumam. Ir ļoti svarīgi MVU noteikt labvēlīgus nosacījumus finansējuma iegūšanai gan no aizņēmumiem, gan no ES fondiem un tādējādi ilgtermiņā nodrošināt to uzņēmējdarbību.

  Neena Gill (PSE). – Priekšsēdētāja kungs, es atbalstīju šo ziņojumu, jo, kā mēs jau dzirdējām, mazie uzņēmumi ir mūsu ekonomikas mugurkauls. Daudzu dalībvalstu ekonomikas glābšanas plānos ir uzsvērta svarīgā loma, ko mazie uzņēmumi var spēlēt, lai izvestu mūs no pašreizējās krīzes.

99,2 % mana reģiona uzņēmumu nodarbina mazāk nekā 49 cilvēkus. West Midlands reģionā ir lielāks mazo uzņēmumu skaits nekā jebkurā citā Apvienotās Karalistes reģionā. Nosakot, ka tiks apsvērta dalībvalstu kompetence attiecībā uz tādām jomām kā tiesības uz kolektīvām sarunām, šis ziņojums būs devis lielu ieguldījumu, lai nodrošinātu, ka mēs visi vispirms domājam par mazākajiem.

Sevišķi atzinīgi es vērtēju to, ka šajā ziņojumā uzsvars likts uz grūtībām, ar kādām mazie uzņēmumi saskaras saistībā ar piekļuvi kredītiem, kā arī uz izglītībai un apmācībām un pirmām kārtām pētniecībai nepieciešamo laiku un resursiem. Valstu robežas mazajiem uzņēmumiem, kas arvien vairāk sadarbojas ar partneriem visā Eiropā, kļūst aizvien nesvarīgākas. Tomēr situācijās, kad tie iesaistās pārrobežu tirdzniecībā, mums tie ir jāaizsargā ar tādiem pasākumiem kā mans ziņojums par parādnieku īpašumu atgūšanu.

ES ir arī jāveic būtiski pasākumi, lai MVU tiktu nodrošināta piekļuve finansējumam, kas nozīmē, ka mums ir jānodrošina tādu mikrokredītu pieejamība, kurus neizsniedz bankas. Mēs to varam izdarīt, neņemot naudu no nodokļu maksātāju līdzekļiem, piemēram, izmantojot struktūrfondus un izveidojot mikrokredītu iestādes. Šī iniciatīva var ierobežot bezdarbu un no jauna iedarbināt mūsu ekonomiku.

  Gary Titley (PSE). – Priekšsēdētāja kungs, es šo ziņojumu vērtēju atzinīgi, taču ar vienu vai diviem nelieliem iebildumiem. No manas kolēģes Gill kundzes mēs dzirdējām, cik svarīgi ekonomikai ir mazie uzņēmumi un kā tie šobrīd nes visu grūtību radīto smagumu. Nelaime ir tā, ka Eiropas Savienība ir piemērota tikai un vienīgi lielajiem uzņēmumiem neatkarīgi no tā, vai runājam par tiesību aktiem, vai — par piekļuvi tirgiem vai finansējumam.

Mēs bieži runājam par labāku regulējumu, taču tas, kas mums tiešām ir vajadzīgs, ir proporcionalitāte. Mums ir jānodrošina, ka mūsu tiesību akti ir atbilstīgi risināmajām problēmām, un īpaši tas attiecas uz piesārņojuma integrētas novēršanas un kontroles jomu, par kuru šodien jau runājām. Šeit runa tiešām ir par lielajiem uzņēmumiem, nevis par mazajiem uzņēmumiem, un mums tas būtu jāņem vērā.

Es atzinīgi vērtēju tādas iniciatīvas kā iniciatīva attiecībā uz vienoto rīcību mikrofinanšu institūciju atbalstam Eiropā (JASMINE), kas, manuprāt, mūs ved pareizajā virzienā, taču mums ir jādomā par finansējumu, tirgus piekļuvi un regulējumu, kā arī par mazo uzņēmumu īpašajām vajadzībām.

Ļaujiet izteikt vienu īpašu lūgumu: mums ir vienotais tirgus, taču nav vienota Kopienas patenta. Mēs saistībā ar to strādājam jau gadiem, un tas patiesi ir apkaunojoši, ka nevaram šo problēmu atrisināt. Tās atrisināšana varētu būt vislielākā palīdzība uzņēmumiem Eiropas Savienībā. Darīsim kaut ko šajā jomā!

  Christopher Heaton-Harris (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs, es vēlētos pateikties tulkiem par to, ka viņi ir palikuši šeit, — atšķirībā no Beazley kunga, kurš jau pirms krietna laika izmantoja iespēju aiziet pusdienās,

Es vēlētos paskaidrot, ka dalība lielas grupas sastāvā nebūt nenozīmē visu to, kas varētu likties. Ir ļoti grūti saņemt uzstāšanās laiku dažās svarīgākajās debatēs, ja nepiekrītat šīs lielās grupas viedoklim, proti, neesat ielaidies pamatīgos kompromisos attiecībā uz savu nostāju, kā arī neesat sēdējis nebeidzamās, neaptverami garlaicīgās sanāksmēs, un tādēļ tādiem cilvēkiem kā man balsojumu skaidrojumi ir ļoti svarīgi.

Es domāju, ka kopumā Eiropas Mazās uzņēmējdarbības akts un jebkurš mēģinājums atzīt mazo uzņēmumu vajadzības būtu jāvērtē atzinīgi. Patiesībā tieši sliktais regulējums laikā, kad man pašam bija savs mazais uzņēmums, bija tas, kas mani ieveda politikā, lai es varētu pamēģināt izmainīt vismaz vienu konkrētu lietu.

Tomēr esmu pārliecināts, ka ikviens šeit izstrādātais regulējums noteikti radīs vairāk mazo uzņēmumu. Diemžēl pašlaik tie pārsvarā ir lielie uzņēmumi, kas pēc daudzu Eiropas tiesību aktu stāšanās spēkā pamazām pārvēršas par mazajiem uzņēmumiem, kuri nodarbina aizvien mazāku skaitu cilvēku, jo šī regulējuma dēļ tie samazina savu apgrozījums un darba vietas pārceļ uz citām vietām ārpus mūsu kontinenta. Mums šajā Parlamentā ir ļoti jāuzmanās, lai mēs tiešām cilvēkus mudinātu uzsākt jaunu uzņēmējdarbību un neliktu darba vietas pārcelt uz citiem kontinentiem, jo ar savu regulējumu liekam tās likvidēt.

  Syed Kamall (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs, tāpat kā iepriekšējais runātājs es arī vēlētos pateikties tulkiem par to, ka viņi klausās mūsu runas. Esmu pārliecināts, ka jums tas sagādā mazāk prieka nekā mums.

Divi mani personīgie moto, kuru iemesli varbūt nav acīmredzami, ir „mazais ir skaists” un „izmēram nav nozīmes”. Es esmu no Londonas, kas, manuprāt, ir vislieliskākā pilsēta pasaulē un vislieliskākās valsts pasaulē galvaspilsēta. Lai gan mums vairs nav mūsu rūpniecības ar dūmojošiem skursteņiem, mums ir daudz mazu, radošajās nozarēs un modes industrijā strādājošu inovatīvu uzņēmumu, kas nepārtraukti rada jaunas darba vietas jomās ar reālām izaugsmes iespējām.

Kā minēja iepriekšējais runātājs, mēs redzam, ka daudzu Eiropas tiesību aktu mērķis it kā ir palīdzēt uzņēmumiem, taču samērā bieži tie ir lielo uzņēmumu, kuri vēlas izstumt mazos uzņēmumus, lobēšanas rezultāts. Pirms dažiem gadiem es ēdu pusdienas kopā ar kāda ievērojama liela uzņēmuma pārstāvjiem, kas mazos uzņēmumus aprakstīja kā tādus, kuri vēlas dzīvot uz citu rēķina. Mums ir jānovērš šāda veida attieksme. Mums ir arī jāpalīdz mazajiem uzņēmumiem saistībā ar publiskā iepirkuma procedūrām un konkurenci ar lielajiem uzņēmumiem, taču tieši pašlaik mums tiem ir jāpalīdz pārvarēt kredītu trūkumu, lai nodrošinātu, ka dzīvotspējīgie uzņēmumi Eiropas Savienībā turpina augt un radīt labklājību un darbavietas.

Rakstiski balsojuma skaidrojumi

- Ziņojums: Paolo Costa (A6-0049/2009)

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. – (IT) Priekšsēdētāja kungs, es balsoju par Costa kunga ziņojumu par atsevišķu noteikumu grozīšanu spēkā esošajos divpusējos nolīgumos starp dalībvalstīm un Armēnijas Republiku par atsevišķiem gaisa satiksmes pakalpojumu aspektiem. Es domāju, ka būtu jāpievieno pārvadātāja izraudzīšanas klauzula, lai izvairītos no diskriminācijas starp Kopienas pārvadātājiem un Eiropas Ekonomikas zonas un Šveices pārvadātājiem. Turklāt es atbalstu 5. pantā minētās izmaiņas attiecībā uz gaisa pārvadājumu tarifiem, kuros noteikts, ka tarifiem, ko gaisa pārvadātāji var uzlikt par pārvadājumiem Eiropas Kopienā, ir jāatbilst Eiropas Kopienas tiesību aktiem. Es uzskatu, ka šie grozījumi nāk par labu gan gaisa pārvadājumu nozarē strādājošajiem uzņēmumiem, gan arī pilsoņiem, jo tiek vienkāršotas birokrātiskās procedūras un tādu tiesisku konfliktu risināšana, kas parasti rodas situācijās, kad vienlaikus spēkā ir Kopienas regulējums un arī divpusējie nolīgumi.

- Ziņojums: Paolo Costa (A6-0059/2009)

  Glyn Ford (PSE), rakstiski. – Es saprotu, ka Costa kunga ziņojums attiecas uz to gaisa pārvadājumu pakalpojumu tehniskajiem aspektiem, kas tiek sniegti starp Eiropas Savienību un Izraēlu. Tomēr es balsoju pret šo ziņojumu, tādējādi izsakot savu protestu pret Izraēlas valdības vardarbīgajām darbībām Gazā, pat neskatoties uz to, ka Hamas kaujinieku veiktajiem raķešu uzbrukumiem Izraēlas apdzīvotajām vietām nav nekāda attaisnojuma un ka ikviens var saprast, ka Izraēla uz to reaģē.

Problēma ir tāda, ka nesenā Gazas iekarošana bija absolūti nesamērīga un lielā mērā haotiska, jo upuru skaits nevainīgo palestīniešu vīriešu, sieviešu un bērnu vidū bija simt reižu lielāks nekā Izraēlas armijas rindās.

  Bogusław Liberadzki (PSE), rakstiski. – (PL) Es balsoju par ziņojumu par nolīguma parakstīšanu starp Eiropas Kopienu un Izraēlas Valsti par atsevišķiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu aspektiem. Es piekrītu referenta priekšlikumam, ka nolīgums ir jāparaksta.

Es uzskatu, ka grozījumi izraudzīšanas klauzulā, klauzulā par aviācijas degvielas aplikšanu ar nodokli un cenu noteikšanas klauzulā attiecībā uz pašlaik spēkā esošajiem divpusējiem nolīgumiem ir atbilstošas. Es ceru, ka savstarpēja uzticēšanās pretējās puses sistēmām palīdzēs nolīguma īstenošanā.

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. − (IT) Priekšsēdētāja kungs, es balsoju par Costa kunga ziņojumu par nolīguma parakstīšanu starp Eiropas Kopienu un Izraēlas Valsti par atsevišķiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu aspektiem. Es referentam piekrītu, ka atsevišķu pakalpojumu, piemēram, gaisa pārvadājumu pakalpojumu, gadījumā ekonomiskā sadarbība ar Izraēlas Valsti ir jāveicina ne tikai abpusējo ieguvumu dēļ, bet arī pozitīvās ietekmes dēļ uz visu apkārtējo reģionu. Es pats esmu referents ziņojumam par kopējās aviācijas telpas ar Izraēlu veidošanu, kas saistīts ar Komisijas priekšlikumu par globālo nolīgumu par aviāciju ar šo Eiropas Savienībai svarīgo partneri Tuvajos Austrumos un arī Eiropas kaimiņattiecību politiku, kā arī ar vienu no galvenajiem tirdzniecības partneriem Eiropas un Vidusjūras reģionā.

Turklāt Izraēla jau ilgu laiku ir Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas dalībvalsts, tā ir izpildījusi savas saistības un pieņēmusi politiku, kas atbilst šajā jomā spēkā esošajiem starptautiskajiem tiesību aktiem, it īpaši attiecībā uz drošību un aizsardzību, kā arī vides aizsardzību un aviokompāniju darbinieku labklājību, un tas viss nozīmē, ka iepriekš minētais visaptverošais nolīgums ir jāīsteno Kopienas līmenī, tajā pašā laikā lielu uzmanību veltot aizvien pieaugošās satiksmes ietekmes uz vidi apspriešanai un piekļuves nosacījumu vienlīdzībai.

- Ziņojums: Joseph Borrell Fontelles (A6-0073/2009)

  Călin Cătălin Chiriţă (PPE-DE), rakstiski. – (RO) Es balsoju par papildprotokola noslēgšanu Nolīgumam starp EK un Dienvidāfrikas Republiku, kas paredzēts, lai ņemtu vērā Rumānijas un Bulgārijas pievienošanos ES.

Tā kā Rumānija un Bulgārija ir pievienojušās ES, Eiropas Parlaments dos savu piekrišanu priekšlikumam Padomes lēmumam par papildprotokola noslēgšanu Tirdzniecības, attīstības un sadarbības nolīgumam starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Dienvidāfrikas Republiku, no otras puses, lai ņemtu vērā Bulgārijas Republikas un Rumānijas pievienošanos Eiropas Savienībai.

Es domāju, ka ir ļoti svarīgi, lai visos nolīgumos, kurus ES ir parakstījusi ar trešām valstīm, Rumānija būtu minēta kā ES dalībvalsts. Rumānija ir pilntiesīga Eiropas saimes locekle, un tās nosaukums ir jāiekļauj visos ar ES saistītajos dokumentos. Rumānijai ir jābauda visas ES dalībvalsts tiesības un pienākumi.

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es atturējos no balsošanas par Borrell Fontelles kunga ziņojumu par papildprotokola noslēgšanu Nolīgumam starp EK un Dienvidāfrikas Republiku, lai ņemtu vērā Bulgārijas Republikas un Rumānijas pievienošanos ES. Es konstatēju, ka patiesībā nevaru pilnībā piekrist mana kolēģa paveiktajam.

- Ziņojums: Jeanine Hennis-Plasschaert (A6-0061/2009)

  Alessandro Battilocchio (PSE), rakstiski. – (IT) Paldies, priekšsēdētāja kungs! Kopš Šengenas līguma ieviešanas ir sasniegts būtisks progress. Šis līgums radikāli izmainīja daudzu Eiropas pilsoņu dzīvi, jo tas pievēršas jaunai pieejai robežu pārvaldībā.

Jaunais, 2002. gadā uzsāktais posms, kas veltīts integrētai robežu pārvaldībai, noveda pie kopējas tiesību aktu bāzes izveides, kopēja koordinācijas mehānisma, operatīvās sadarbības, kopējas integrētas riska analīzes, apmācīta personāla un sloga dalīšanas dalībvalstu starpā, gatavojoties Eiropas Robežsardzes korpusa izveidei.

Tagad, kad šis posms ir beidzies, ir laiks skatīties uz priekšu, lai panāktu patiesi integrētu robežu pārvaldību, lai sasniegtu divus mērķus — uzlabotu drošību un atvieglotu ceļošanu trešo valstu pilsoņiem. Šajā sakarībā es atbalstu Komisijas iesniegtos priekšlikumus Parlamentam; daudzi no tiem jau ir iztirzāti manā ziņojumā par Kopienas Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām. Šajā gadījumā šķiet, ka mēs nenovēršami turpināsim iet pa šo ceļu un izteikt savu pozitīvo nostāju attiecībā uz ieceļošanas/izceļošanas reģistrācijas sistēmu, robežšķērsošanas atvieglošanu ceļotājiem un elektroniskās ceļošanas atļaujas sistēmas ieviešanu.

  Carlos Coelho (PPE-DE), rakstiski. – (PT) Dalībvalstis vēl arvien ir atbildīgas par savu robežu kontrolēšanu, taču tikai vispārējs nolīgums un kopēja politika mums ļaus risināt robežu pārvaldības un migrācijas plūsmu pamatproblēmas.

Reģions bez iekšējām robežām nevar funkcionēt bez dalītas atbildības un solidaritātes ārējo robežu pārvaldībā. Ir jāpatur prātā tā galvenais iemesls: ES ārējās robežas katru dienu šķērso vairāk nekā 300 miljoni ceļotāju.

Patiesi integrētai robežu pārvaldībai ir jāstrādā pie divu pamatmērķu sasniegšanas: pie drošības uzlabošanas un ceļošanas atvieglošanas tiem cilvēkiem, kas vēlas ieceļot legāli, kā arī likumīgu iemeslu dēļ.

Tomēr bez visaptveroša ES robežu stratēģijas ģenerālplāna mēs nevaram turpināt pieņemt atsevišķas jaunas iniciatīvas. Ir svarīgi arī izvērtēt jau esošās sistēmas, lai noteiktu, vai patiesi ir vajadzīga jaunu instrumentu izveide, kā arī lai noteiktu to dzīvotspēju, uzticamību, sadarbspēju un izmaksas, kā arī to, vai pietiekamā mērā ir apsvērti personu pamattiesību aizsardzības aspekti.

  Gérard Deprez (ALDE), rakstiski. – (FR) Es atbalstu Hennis-Plasschaert kundzes ziņojumu par nākamajiem soļiem robežu pārvaldībai Eiropas Savienībā.

Saskaroties ar vajadzību pastiprināt iekšējo drošību, tajā pašā laikā atvieglojot ceļošanu trešo valstu pilsoņiem, Komisija ir ierosinājusi trīs risinājumus: ieceļošanas un izceļošanas reģistrāciju, kas ir svarīga, lai novērstu to, ka cilvēki pārsniedz vīzā norādīto uzturēšanās termiņu, robežšķērsošanas atvieglošanu bona fide ceļotājiem un elektroniskās ceļošanas atļaujas sistēmas ieviešanu, sekojot piemēram, ko rāda sistēma, kura Amerikas Savienotajās Valstīs ir spēkā jau no janvāra. Attiecībā uz pēdējo punktu, es vēlētos uzsvērt, cik svarīgs ir Komisijas politikas pētījums, kurā tika analizēta šāda veida sistēmas efektivitāte, ietekme un praktiskās īstenošanas iespējas: mums ir vajadzīgs objektīvs šīs sistēmas lietderīguma un patiesās, nevis tikai paredzētās pievienotās vērtības novērtējums.

Mēs nedrīkstam aizmirst, ka, pirms varam ieviest šo iespaidīgo instrumentu, ir jāizpilda divi priekšnosacījumi: mums ir jāpaātrina otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmas (SIS II) ieviešana, lai varētu uzsākt pasu un vīzu biometriskās pārbaudes, un ir jāpārbauda šīs sistēmas ietekme uz personas datu aizsardzību, lai nodrošinātu, ka šis pasākums ir samērīgs.

  Carl Lang (NI), rakstiski. – (FR) Tik rets gadījums kā šis noteikti ir jāuzsver. Šis patstāvīgais ziņojums par ES ārējo robežu pārvaldības nākotni ir ļoti saprātīgs, un tam ir raksturīgs zināms reālisms attiecībā uz tajā ierosinātajām lietām, vispirms jau attiecībā uz ES robežu pārvaldības atkārtotu novērtēšanu un uz esošo sistēmu darbības, efektivitātes un sadarbspējas kritisku un padziļinātu analīzi.

Mēs varam būt optimisti, nebūdami lētticīgi, un varbūt pēc tam varētu notikt arī debates.

Kā piemērs, lai palīdzētu mums saprast, kāds ir šī teksta autoru noskaņojums, šeit ir divi fragmenti no tā.

Pirmajā fragmentā tiek atzīts, ka „panākt līdzsvaru starp aizvien lielāka skaita cilvēku brīvu pārrobežu pārvietošanos un Eiropas pilsoņu lielākas drošības garantēšanu ir sarežģīts uzdevums...”. Tā tas ir, taču kādā citā vietā mēs lasām, ka „pasākumi robežaizsardzības uzlabošanai cieši jāsaista ar pasažieru plūsmas atvieglošanu un mobilitātes veicināšanu pastiprinātas globalizācijas pasaulē”.

Šizofrēnija šādā pakāpē mums nav aptverama.

  Roselyne Lefrançois (PSE), rakstiski. – (FR) Jau no paša sākuma man kā Sociāldemokrātu grupas Eiropas Parlamentā „ēnu” referentei par šo ziņojumu bija nopietni iebildumi attiecībā uz Eiropas Komisijas paziņojumā minētās ieceļošanas/izceļošanas sistēmas lietderību un efektivitāti. Šādas sistēmas ieviešana, kuru tiešā veidā iedvesmojusi US-VISIT programma, nozīmētu milzīgus ieguldījumus, lai cīņā pret nelegālo imigrāciju un noziedzību varētu sasniegt tikai pavisam nekonkrētus rezultātus. Katrā ziņā tieši to parāda šis ASV veiktais eksperiments.

Turklāt, manuprāt, šie ieplānotie pasākumi, kas paredz plašu personas datu savākšanu, rada risku attiecībā uz privātuma aizsardzību. Šim viedoklim piekrīt arī Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs.

Tā kā vairāki mani grozījumi, kuru mērķis bija norādīt uz bažām par šīs sistēmas vajadzību un samērīgumu un izteikt kritiku par aizdomu kultūru, kas aizvien vairāk izplatās lēmumu pieņemšanas procesā saistībā ar ārējo robežu pārvaldību, tika pieņemti, tad tas man lika šo ziņojumu plenārsēdes laikā apstiprināt.

Laikā, kad globālā ekonomika ir nonākusi krīzē, Eiropas budžetam, neapšaubāmi, ir citas prioritātes.

  Marian-Jean Marinescu (PPE-DE), rakstiski. – (RO) Patstāvīgais ziņojums par ES robežu pārvaldību ir svarīgs, jo tas darbosies kā rokasgrāmata attiecībā uz tiesību aktiem, ko EK ierosinās 2009. gadā. Būdams PPE-DE grupas referents, es uzskatu, ka tekstā ir jābūt paustam skaidrākam atbalstam nākamo soļu sagatavošanai integrētai robežu pārvaldībai.

Kas attiecas uz ES ieceļošanas/izceļošanas sistēmu, daļa no datiem, kurus nepieciešams savākt šīs sistēmas izveidei, jau ir apkopota tādās sistēmās kā Vīzu informācijas sistēma (VIS), Šengenas Informācijas sistēma (SIS) un EURODAC. Lai racionalizētu izmaksas, Komisijai ir jāvada šo sistēmu sadarbība un jāpaplašina to funkcionalitāte.

ES pilsoņiem dotā iespēja Reģistrēto „bona fide” ceļotāju programmas ietvaros izmantot automātiskos vārtus ir apsveicama, jo palīdzēs paātrināt ceļotāju plūsmu un novērst sastrēgumus. Tomēr es esmu ierosinājis terminu „bona fide ceļotājs” aizstāt ar „biežs ceļotājs”, lai novērstu iespēju, ka pārējie ceļotāji tiek uzskatīti par „augsta riska” ceļotājiem.

Elektroniskās ceļošanas atļaujas sistēmas izveide nav finansiāli pamatota. Tādēļ es esmu ierosinājis to aizstāt ar obligātu prasību, ka trešo valstu pilsoņiem, ieceļojot ES, jāizmanto biometriskās pases un ka tad viņiem nav vajadzīga vīza.

Lai sasniegtu ES stratēģiskos mērķus, Komisijai nevajadzētu sākt izstrādāt jaunus instrumentus, kamēr jau esošie instrumenti vēl ir pilnībā darboties spējīgi un uzticami.

  Alexandru Nazare (PPE-DE), rakstiski. – (RO) Ārējo robežu drošība ir joma, kuru pietiekamā mērā neesam apskatījuši ne mēs šeit, Eiropas Parlamentā, ne arī citas Kopienas iestādes. Es šo ziņojumu atbalstīju, jo esmu pilnīgi pārliecināts, ka labāka trešo valstu pilsoņu identifikācija ir svarīga ne tikai tāpēc, ka tā palīdzēs ES teritorijā neielaist cilvēkus, kuriem ieceļošanas atļauja nebūtu jādod, bet arī tāpēc, ka tiem cilvēkiem, kas ceļo likumīgi, tā atvieglos piekļuvi.

Starp daudzajiem svarīgajiem ieteikumiem un novērojumiem, kas minēti šajā ziņojumā, es īpaši vēlētos pakavēties pie tā, cik svarīgi ir, lai robežu pārvaldības jomā būtu visaptverošs ģenerālplāns. Lai gan pašreiz citas prioritātes nosaka institucionālas pārmaiņas ES, vissvarīgākais ir integrēt daudzās robežu programmas, vai tās būtu tikai ierosinātas, vai arī jau pastāvošas, lai izvairītos no nevajadzīgas dublēšanās un liekām izmaksām.

Es vēlos uzsvērt arī to, cik svarīgi ir šo potenciālo plānu saskaņot ar Šengenas zonas pieredzi un mērķiem, jo tā ir visuzskatāmākais piemērs tam, kāda veida atklātu teritoriju mēs visi Eiropā vēlamies redzēt. Mums nav vajadzīgas pagaidu procedūras, nemaz jau nerunājot par savstarpēji nesaderīgiem mehānismiem.

  Nicolae Vlad Popa (PPE-DE), rakstiski. – (RO) Es balsoju par šo ziņojumu, jo domāju, ka ES iekšējās robežkontroles atcelšana ir liels solis uz priekšu Eiropas integrācijas procesā, taču tas ietver arī jaunas problēmas, kuras mums arī ir jāņem vērā.

Es atzinīgi vērtēju Padomes iniciatīvu, gatavojoties 2009./2010. gadā iesniegt likumdošanas priekšlikumus par ieceļošanas/izceļošanas sistēmu, reģistrēto ceļotāju programmu un elektroniskās ceļošanas atļaujas sistēmu. Lai gan es uzskatu, ka šīs programmas ir jāievieš pēc iespējas ātrāk un tām ir jāstrādā pēc iespējas efektīvāk, tās tomēr ir atbilstoši jāsagatavo.

Ieceļošanas/izceļošanas sistēmas pareiza funkcionēšana gan aprīkojuma, gan darbības ziņā būs atkarīga no VIS, SIS II un EURODAC veiksmīgas darbības. Es uzskatu, ka noteikti ir nepieciešams izstrādāt visaptverošu ģenerālplānu, kurā būtu izklāstīta kopējā ES robežu pārvaldības stratēģija un kurš nodrošinātu saskaņošanu un sadarbību starp dažādām sistēmām un iestādēm, kuru kompetencē ir šī joma.

Mums ir jāņem vērā arī ASV pieredze šajā jomā. Es piekrītu ziņojuma autorei, ka tāda programma kā US-VISIT no tehniskā viedokļa varētu darboties un ka tas nebūt noteikti nenozīmē, ka šāda programma būs kā šķērslis, kas kavēs normālu ceļotāju plūsmu.

  Luís Queiró (PPE-DE), rakstiski. – (PT) Tiesiskā sistēma, kas ir viegli apejama, grūti piemērojama un bieži vien nedarbojas praksē, ir kā aicinājums izdarīt likuma pārkāpumus vai pat vienkārši tos ignorēt. Ņemot vērā pieejamo informāciju, ir jāuzskata, ka šīs ir vienas no grūtībām, ko rada Eiropas dažādie tiesību akti par imigrāciju. Tas ir vispārzināms fakts, ka likuma ietekme uz pārkāpumu novēršanu vairāk ir atkarīga no tā, cik lielā mērā ir iespējams to piemērot, nekā no sankcijām, ko tas paredz. Tas netieši nozīmē, ka ir jāatzīst, ka Eiropas varas iestādēm jāsadarbojas spēkā esošo tiesību aktu piemērošanā, kā arī meklējot iespējamos veidus, kā tiesisko sistēmu piemērot dažādos ziņojumos aprakstītajai realitātei.

Visbeidzot, gan solidaritātes, gan objektīva tiesiskuma vārdā ir jāuzsver, ka ir nepieciešams apsvērt slogu, ko ārējo robežu pārvaldība uzliek attiecīgajām dalībvalstīm.

  Bogusław Rogalski (UEN), rakstiski. – (PL) Es balsoju par šo ziņojumu par nākamajiem soļiem robežu pārvaldībai Eiropas Savienībā. Tomēr es vēlētos vērst jūsu uzmanību uz vairākiem svarīgiem aspektiem, kas nākotnē būtu jāņem vērā.

Teritorija, kurā nav iekšējo robežu, nedarbosies bez kopīgas atbildības par šo robežu pārvaldību. Pasākumi robežaizsardzības uzlabošanai, kas cieši jāsaista ar cilvēku brīvas pārvietošanās veicināšanu aizvien vienotākā Eiropā, šeit ir svarīgs elements. Tomēr galvenajam mērķim jābūt — panākt līdzsvaru starp cilvēku brīvu pārvietošanos un Eiropas pilsoņu lielākas drošības garantēšanu.

Galvenajam elementam vajadzētu būt pieejai, kuras pamatā ir mērķis aizsargāt privātumu tādā veidā, lai ceļotāju personas dati netiktu ļaunprātīgi izmantoti un lai paši ceļotāji uzticētos varas iestādēm, kam šie dati ir pieejami. Personas datu izmantošana nāk par labu sabiedrības drošībai. Tomēr atcerēsimies, ka šajā jomā sabiedrības uzticībai varas iestāžu darbībām ir jābūt jebkuru likumdošanas aktivitāšu pamatā. Lai to panāktu, personas dati ir stingri jāaizsargā un atbilstoši jākontrolē.