Priekšsēdētājs. - Nākamais punkts ir kopējās debates par šādiem ziņojumiem:

- A6-0062/2009, ko Ārlietu komitejas vārdā iesniedza M. E. Koppa ar Eiropas Parlamenta ieteikuma priekšlikumu Padomei par Eiropas Savienības un Brazīlijas stratēģisko partnerību (2008/2288(INI)) un

- A6-0028/2009, ko Ārlietu komitejas vārdā iesniedza J. I. Salafranca Sánchez-Neyra ar Eiropas Parlamenta ieteikuma priekšlikumu Padomei par Eiropas Savienības un Meksikas stratēģisko partnerību (2008/2289(INI)).

  José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, referents. – (ES) Priekšsēdētāja kungs, Latīņamerika ir kontinents ar vairāk nekā 600 miljoniem iedzīvotāju, dod vairāk nekā 10 % no pasaules iekšzemes kopprodukta, tajā ir 40 % no pasaules augu sugām un tajā pašā laikā tur ir dinamiska un ārkārtīgi aktīva jaunatne.

Neraugoties uz pēdējo gadu ekonomikas uzplaukumu, šis laiks Latīņamerikai tomēr nav labākais attiecībā uz tās integrāciju. To prezidents Óscar Arias teica savā inaugurācijā, un man to atgādināja pagājušajā nedēļas nogalē Sanpaulu organizētajā seminārā, kur piedalījās bijušais Peru prezidents Alejandro Toledo un bijušais Brazīlijas prezidents Fernando Enrique Cardoso.

Starp Argentīnu un Urugvaju bijis saspīlējums; nav izdevies ALCA (Amerikas Brīvās tirdzniecības zonas) projekts; Venecuēla izstājusies no Andu kopienas; ir bijušas problēmas starp Brazīliju un Bolīviju par energoresursu nacionalizāciju un problēmas starp Argentīnu un Bolīviju tā paša iemesla dēļ; bijuši strīdi starp Ekvadoru un Kolumbiju, starp Kolumbiju un Venecuēlu, starp Meksiku un Venecuēlu un tā tālāk.

Tāpēc šī Eiropas Komisijas stratēģiskās partnerības iniciatīva, ko atbalsta Parlaments un Padome, ir skaidrs, labi definēts vēstījums, ka Latīņamerika paliek Eiropas Savienības prioritāro darbu sarakstā, un ne mazums pūļu šajā darbā ir ielikusi komisāre B. Ferrero-Waldner.

Meksikas gadījumā šīs stratēģiskās partnerības mērķis ir tieši uzsvērt šīs valsts svarīgumu Latīņamerikas un pasaules mērogā, un turklāt tā būtiski nostiprinās mūsu pašreizējās attiecības ar Meksiku un paplašinās koordināciju jautājumos, kas ir aktuāli pasaulē.

Šis jaunais pasākums ir izdevība vēl vairāk izvērst politisko dialogu un saskaņot abu pušu viedokļus pasaules līmenī, kā arī dažādos daudzpusējos forumos un starptautiskās struktūrās. Apspriežu mehānismi ļaus pieņemt kopējas nostājas par konkrētiem pasaulē nozīmīgiem jautājumiem, piemēram, drošību, vides aizsardzību vai sociāliem un ekonomiskiem jautājumiem.

Eiropas Savienībai tā ir arī lieliska izdevība attīstīt priviliģētas attiecības ar valsti, kurai ir nozīmīga ietekme Latīņamerikas forumos, piemēram, Rio grupā, kur tā ir prezidējošā valsts līdz 2010. gadam. Meksika piedalās G20, G8+5, Pasaules Tirdzniecības organizācijā, Starptautiskajā Valūtas Fondā un arī ESAO, kurā tā ir vienīgā Latīņamerikas dalībvalsts.

Tāpēc kopēju risinājumu meklējumi pasaules ekonomiskajai un finanšu krīzei, vērienīgu stratēģiju izstrāde, lai sekmīga būtu gaidāmā ANO Klimata pārmaiņu konference Kopenhāgenā, strukturēta dialoga attīstīšana par imigrāciju vai sadarbība, lai sasniegtu Tūkstošgades attīstības mērķus, ir daži no jautājumiem, ko var atrisināt Eiropas Savienības un Meksikas gadskārtējos samitos, ja tiek izveidota mūsu ierosinātā stratēģiskā partnerība.

Rezolūcijā, kuru Parlaments šorīt pieņems, tas arī atkārtoti paudīs savu atbalstu prezidentam F. Calderón cīņā pret narkotiku kontrabandu un organizēto noziedzību. Turklāt, ievērojot savstarpēju cieņu, dialogu un kopīgu atbildību, es uzskatu, ka mums jāpieņem kopējie izaicinājumi, piemēram, vēlme aizsargāt tādas mazāk aizsargātās sabiedrības grupas kā sievietes vai plašsaziņas līdzekļu pārstāvji.

Komisāre, šogad mēs svinam Sanhosē sarīkoto politisko sarunu 25. gadadienu, kurās, pateicoties lielai Centrālamerikas politisko talantu mobilizācijai un Eiropas Savienības pārraudzībai, konfliktu plosītajā Centrālamerikas zemes šaurumā beidzot tika panākts miers.

Atbalstot mieru, sapratni, saskaņu un izlīgumu, Eiropas Savienība, veic, pēc manām domām, godājamu darbu Centrālamerikā un arī citās pasaules daļās. Tagad, kad šīs vērtības tiek nostiprinātas, lai gan ne bez grūtībām un ne visur vienādā mērā, skaidrs, ka ir laiks attīstībai. Taču mūsu Eiropas pieredze rāda, ka tas būs grūtāk, ja nav integrācijas.

Es uzskatu, ka šī stratēģiskā partnerība ir būtisks stimuls sadarbībai ar Meksiku, un, pats galvenais, mēs ar to nododam skaidru, labi definētu vēstījumu par Eiropas Savienības saistībām pret Latīņameriku.

  Maria Eleni Koppa, referente. − (EL) Priekšsēdētāja kungs, man ir prieks, ka mēs šodien debatējam un balsosim par ziņojumu par mūsu attiecību uzlabošanu ar Brazīliju. Stratēģisko attiecību radīšana starp Eiropas Savienību un Brazīliju ir savstarpēji izdevīga, pirmkārt, tāpēc, ka mainās Brazīlijas stāvoklis pasaulē, tai kļūstot par noteicošo spēku jaunattīstības pasaulē, un, otrkārt, tāpēc, ka Brazīlijai ir ļoti svarīga nozīme saistībā ar atšķirību pārvarēšanu globālas nozīmes problēmās.

Pēdējos gados Eiropas Savienība uztur daudzpusīgas attiecības ar Brazīliju, un tāpēc tās nepieciešams koordinēt un saliedēt abās pusēs. Ciešākas attiecības pamatosies uz vēsturiskajām, kultūras un ekonomiskajām saiknēm un uz kopējām vērtībām — demokrātiju, tiesiskumu, cilvēktiesībām, bažām par klimata pārmaiņām un ilgtspējīgu attīstību, atbruņošanos, enerģētiku un kodolieroču neizplatīšanu. Stratēģiskajai partnerībai jābūt ar plašu darbības jomu un pakāpenisku raksturu.

Brazīlijai arī Mercosur ir svarīga nozīme. Tāpēc tai saistībā ar šo partnerību jāapņemas stiprināt Eiropas Savienības un Mercosur attiecības un jārisina abas puses interesējoši jautājumi. Šajā partnerībā stratēģiskās attiecības būs līdzeklis, lai padziļinātu starpreģionālās, ekonomiskās un tirdzniecības attiecības.

Es uzskatu, ka Brazīlijai sakarā ar tās pieaugošo nozīmi reģionā un aktīvo iesaistīšanos ANO var būt svarīga nozīme Latīņamerikā reģionālo konfliktu novēršanā un atrisināšanā, līdz ar to palīdzot nostiprināt mieru reģionā.

Globālās ekonomiskās krīzes apstākļos Eiropas Savienībai un Brazīlijai jāsadarbojas Pasaules Tirdzniecības organizācijā, lai sekmīgi noslēgtu sarunas par Dohas Attīstības programmu. Brazīlija var darīt vairāk, lai risinātu pasaules ekonomikas jaunos izaicinājumus, ņemot vērā, ka reglamentējošajiem jautājumiem ir svarīga nozīme konkurences tiesību un ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanā.

Ciktāl tas attiecas uz finanšu sistēmas reformu, tās dalība starptautiskās diskusijās var palīdzēt pārskatīt starptautisko iestāžu nozīmi finanšu tirgu uzraudzībā un regulēšanā.

Līdzīgi citām jaunattīstības valstīm Brazīlija kļūst aizvien aktīvāka starptautiskajos centienos risināt globālās nabadzības un nevienlīdzības jautājumus, izmantojot sadarbības programmas ar ilgtermiņa mērķi — ilgtspējīgu attīstību.

Ciktāl tas attiecas uz vides aizsardzību, Brazīlija ir valsts ar lielākajām vitāli svarīgo lietus mežu platībām. Eiropas Savienībai un Brazīlijai proaktīvi jāsadarbojas starptautiskā līmenī, lai tos aizsargātu un lai risinātu klimata pārmaiņu un bioloģiskās daudzveidības samazināšanās jautājumus. Jāuzņemas politiskas saistības, lai īstenotu ANO Konvenciju par bioloģisko daudzveidību. Vajag rīkoties arī, lai aizsargātu un apsaimniekotu ūdens resursus.

Šobrīd man jāsaka, ka Brazīlija ir pirmā valsts, kas attīsta svarīgu biodegvielas ražošanu, līdz ar to sasniedzot taustāmus rezultātus siltumnīcefekta gāzu samazināšanā. Līdz ar to pieredzes apmaiņa un sadarbība šajā nozarē var būt ļoti noderīga Eiropas Savienībai, un, no otras puses, atjaunojamo enerģijas avotu un energotaupības pasākumi var būt ļoti noderīgi Brazīlijai.

Migrācija Eiropas Savienības politiskajā darba kārtībā ir viens no pamatjautājumiem. Līdz ar to stratēģiskajai partnerībai, ņemot vērā Limas Deklarāciju, jāveicina plaša spektra dialogs par migrāciju, kas aptvertu likumīgu un nelikumīgu migrāciju un migrantu cilvēktiesību aizsardzību.

Noslēgumā jāsaka, ka Eiropas Parlaments atzinīgi vērtē sarunu sākšanu par vīzu nolīgumu starp abām pusēm, kas atvieglos cilvēku brīvu pārvietošanos.

SĒDI VADA: M. A. MARTÍNEZ MARTÍNEZ
Priekšsēdētāja vietnieks

  Benita Ferrero-Waldner, Komisijas locekle. − (FR) Godājamie deputāti, draugi, vispirms atļaujiet man jo īpaši pateikties referentiem, M.E. Koppa un J.I. Salafranca Sánchez-Neyra, par viņu lieliskajiem ziņojumiem par stratēģisko partnerību starp Eiropas Savienību un Brazīliju un starp Eiropas Savienību un Meksiku.

Man jāsaka arī, ka es esmu lepna kā komisāre, ka mēs esam izstrādājuši daudzus priekšlikumus un daudzus paziņojumus attiecībā uz Latīņameriku vispār un Brazīliju un Meksiku konkrēti, jo man šķiet, ka tagad ir īstais laiks to darīt.

Pēdējos gados Brazīlija un Meksika ir pierādījušas sevi kā aktīvas dalībnieces gan pasaules, gan reģionālajā līmenī. Ņemot vērā šo faktu, Eiropas Savienība ir atzinusi, ka šīs valstis ir stratēģiskās partneres, jo īpaši tādēļ, ka Latīņamerikā tām ir ekonomiska ietekme, tās ir reģiona līderes, un ļoti bieži tām ir liela ietekme, risinot reģionālās drošības jautājumus.

Mūsu attiecību pamati ir ārkārtīgi stingri. Kā mēs visi zinām, mums ir ne tikai cieši vēsturiski un kultūras sakari, bet mums ir arī kopējas intereses un vērtības, un mūsu ekonomiskie sakari kļūst aizvien ciešāki.

Eiropas Savienība ir faktiski galvenā tirdzniecības partnere Brazīlijai, kura savukārt ir galvenā labuma guvēja no Eiropas Savienības ieguldījumiem Latīņamerikā. Brazīlija viena pati ir piesaistījusi kādus EUR 87 miljardus, citiem vārdiem sakot, vairāk par to kapitālu, ko Eiropas Savienība ieguldījusi pārējās trīs BRIC valstīs, proti, Krievijā, Indijā un Ķīnā. Taisnība arī, ka Brazīlija ir ļoti svarīga sadarbības partnere PTO. Dažkārt tā ir sarežģīta partnere, taču tas ir dabiski, ka tai ir pašai savs viedoklis.

Kopš Eiropas Savienības un Meksikas nolīguma īstenošanas, kas bija pirmais šāda veida nolīgums starp Latīņamerikas valsti un Eiropas Savienību, gada vidējie Eiropas Savienības ieguldījumi ir trīskāršojušies, un Eiropas Savienība šodien ir Meksikas otrā lielākā tirdzniecības partnere. Arī Meksika, protams, ir partnere, kurai ir tās pašas vērtības un tās pašas intereses. Tāpēc mēs sagatavojām šo stratēģisko partnerību kā iedarbīgu instrumentu, kas, mēs ceram, dos taustāmu labumu ne tikai mūsu pilsoņiem, bet arī pasaules citu valstu un reģionu pilsoņiem.

Es vēlos uzsvērt, ka Eiropas Savienība, Brazīlija un Meksika turpinās sadarboties, lai stātos pretī finanšu krīzei un sagatavotu pamatu, kā jūs, Koppa kundze, teicāt, lai nodrošinātu panākumus G20 samitam, kas aprīlī notiks Londonā.

Tās arī turpinās kopīgi strādāt pie kopējām problēmām, piemēram, klimata pārmaiņām — mums nozīmīgākā jautājuma — cīņas pret narkotikām, kurā mēs lielā mērā paļaujamies uz prezidentu F. Calderón, kurš ir atbildīgs par nozīmīgāko cīņu, kā arī par jutīgo un grūto migrācijas jautājumu.

Mēs esam redzējuši Meksikas valdības pašreizējos centienus apkarot nelegālo narkotiku tirdzniecību, lai arī valdībai diemžēl jāsaskaras ar gandrīz bezprecedenta vardarbības līmeni. Tāpēc mums noteikti jāpalīdz Meksikai.

Godājamie deputāti, ko stratēģiskā partnerība nozīmē mums? Es uzskatu, ka tā mums ļaus labāk sagatavoties nākotnei, izskatot milzumu divpusējo un pasaules kopējo jautājumu strukturētākā, sakarīgākā un labāk saskaņotā sistēmā.

Es ar lielu gandarījumu atzīmēju, ka, padziļinoties attiecībām ar šīm divām valstīm, mēs esam pareizi likuši uzsvaru uz vairākām prioritātēm, kas noteiktas Eiropas Parlamenta ziņojumā, piemēram, saskaņošanu daudzpusējā līmenī, domājot arī par Apvienoto Nāciju Organizāciju, demokrātiju, cilvēktiesības un citus pasaules mēroga jautājumus, kurus es tikko minēju.

Ar Brazīliju jo īpaši mēs esam arī sākuši darbu pie jautājuma par atjaunojamām enerģijām, piemēram, biodegvielas, kur Brazīlijai ir reāla pieredze un par kuru prezidents L.I. Lula pats vērsās pie mums Portugāles prezidentūras laikā.

Priekšsēdētāja kungs, saistībā ar šīs partnerības uzraudzību un īstenošanu, mūsu galvenā problēma 2009. gadam, kas attiecas vispirms uz Brazīliju, ir pārvērst īstenībā kopējās saistības, kuras ierakstītas rīcības plānos.

Mēs gribētu pabeigt sarunas par diviem galvenajiem aspektiem. Pirmkārt, nolīgums par atbrīvojumu no īstermiņa vīzām un tirgus ekonomiku statusa piešķiršanu Bulgārijai un Rumānijai. Mēs arī plānojam 2009. gadā uzsākt jaunus dialogus par izglītību, kultūru un ekonomikas un finanšu jautājumiem, kā arī turpinām pašreizējos dialogus, un mēs turpināsim strādāt ar Brazīliju pie visiem pārējiem globālajiem jautājumiem.

Attiecībā uz Meksiku stratēģiskā partnerība, par kuru nolēma Padome, es ceru, drīz tiks oficiāli paziņota Eiropas Savienības un Meksikas samitā. Pa to laiku Komisija ar dalībvalstīm ir apņēmusies strādāt ar Meksikas valdību pie darba dokumenta, kas sīki apraksta praktiskās darbības, kuras optimizēs stratēģisko partnerību.

Noslēgumā ļaujiet man pieminēt Eiropas Parlamenta nozīmi. Mēs vienmēr esam atbalstījuši jebkuru ieguldījumu, ko Parlaments varētu dot saistībā ar šīs stratēģiskās partnerības sākšanu, un mēs šodien ar entuziasmu atzinīgi vērtējam šos ieteikumus. Tādēļ es vēlos teikt, ka es varu tikai atzinīgi vērtēt to, ka parlamentārās attiecības, šķiet, ir ārkārtīgi daudzsološas, jo šeit ir kādi 96 deputāti no Brazīlijas parlamenta parlamentārās grupas attiecībām ar Eiropas Savienību.

Es uzskatu, ka mums ir vienas un tās pašas intereses, un attiecībā uz ES un Meksikas Apvienoto parlamentāro komiteju mēs varam arī redzēt, ka tā darbojas, un tās nākamā sanāksme notiks marta beigās.

Priekšsēdētāja kungs, rezumējot es gribu teikt, ka mēs esam aktīvi iesaistījušies to daudzo saistību īstenošanā, kuras mēs esam uzņēmušies šajā partnerībā, un mēs ceram šādi strādāt, lai pasaulē kopumā būtu lielāka drošība.

  Juan Fraile Cantón, Attīstības komitejas atzinuma sagatavotājs. – (ES) Priekšsēdētāja kungs, vispirms es runāšu, lai apsveiktu Komisiju par tās iniciatīvu, kura netieši atzīst Brazīliju par reģionālu lielvalsti un izvērš attiecības ar Eiropas Savienību stratēģiskā līmenī. Šīs attiecības līdz šim pamatojās uz 1992. gada Sadarbības pamatnolīgumu un 1995. gada ES un Mercosur pamatnolīgumu.

Tomēr pēdējos gados Brazīlijas nostāja pasaules notikumos ir mainījusies uz labo pusi, un šī valsts ir pierādījusi, ka tā ir galvenais Eiropas Savienības partneris. Šis jaunais scenārijs liek mums padarīt mūsu attiecības intensīvākas un dažādot tās.

Pirmkārt, ES un Brazīlijas stratēģiskajai partnerībai būtu jāpalīdz šai valstij realizēt reģionālā un pasaules līdera statusu.

Otrkārt, saistībā ar Tūkstošgades attīstības mērķiem, lai arī tādām programmām kā „Bolsa Família” („ģimenes fonds”) ir izdevies uzlabot tautas augšupeju un praktiski divreiz samazināt galējo nabadzību, nevar ignorēt to, ka ienākumu nevienlīdzība joprojām ir ļoti liela, ka ir daudz nabadzīgu cilvēku un ka ir arī būtiskas reģionālās atšķirības starp valsts ziemeļiem un dienvidiem.

Saistībā ar to atzinīgi būtu vērtējama apmainīšanās ar politisko pieredzi, kas varētu likt mums ierosināt inovatīvus risinājumus cīņā pret nabadzību, nevienlīdzību un sociālo atstumtību, kā arī cīņā par nelīdzsvarotības samazināšanu, sociālo aizsardzību un atbilstošu darbu visiem.

Mums ir kopējas pamatintereses vides aizsardzības jomā, un tādēļ mums jāsāk dialogs par tādiem jautājumiem kā klimata pārmaiņas, ūdens resursu apsaimniekošana, bioloģiskā daudzveidība un mežu izciršana, kā arī par pamatiedzīvotāju lomu visās šajās lietās.

Dialogs par sadarbību enerģētikas jomā, kas uzsākts 2007. gadā, ļāvis mums panākt progresu, kuru mums tagad vajag nostiprināt tādās jomās kā ilgtspējīgas biodegvielas, atjaunojamā enerģija, energoefektivitāte un zema CO2 enerģijas tehnoloģija.

Stratēģiskā partnerība ar Brazīliju arī nes sev līdzi uzticību lielākai reģionālai integrācijai, lai stiprinātu mūsu sadarbību ar Mercosur.

  Erika Mann, Starptautiskās tirdzniecības komitejas atzinuma sagatavotāja. - (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisāre, es esmu gandarīta, ka mums ir iespēja debatēt. Protams, mums ir intensīvas attiecības ar abām šīm valstīm, bet es gribētu runāt konkrēti par Meksiku.

Savās debatēs mēs Starptautiskās tirdzniecības komitejā sapratām, ka sevišķi svarīgi ir apspriest jautājumus, kas ietekmē mūsu jomu. Īpaši svarīgi mums ir tas, ka mēs vēlreiz nostiprinām brīvās tirdzniecības nolīgumu. Ja skatās uz skaitļiem, var redzēt, ka, lai arī mūsu tirdzniecība pēdējos gados noteikti ir kļuvusi intensīvāka, joprojām ir ievērojams pieprasījums un ka mums — arī Eiropas pusē — joprojām ir ievērojami ierobežojumi, ja runa ir par piekļuvi tirgum. Es ļoti lūdzu jūs, komisāre, atkal darīt visu iespējamo, lai vēlreiz analizētu stāvokli kopā ar saviem kompetentajiem kolēģiem un, ja kaut kur ir problēmas, reāli atcelt šos ierobežojumus.

Kāda jēga runāt par stratēģiskām partnerībām ar tādām svarīgām Latīņamerikas valstīm, lai pēc tam turpinātu cīnīties ar absurdiem tirgus ierobežojumiem. Dažreiz, protams, tiem ir jēga, bet parasti tie it nemaz nav lietderīgi. Es būtu jums un komitejai ļoti pateicīga, ja mēs varētu atrisināt šo jautājumu.

Otrais punkts, kas, kā mēs uzskatām, ir svarīgs, ir tas, ka saistībā ar globālajām starptautiskajām attiecībām mums arī patiesi jāpiešķir Meksikai tas statuss, ko tā ir pelnījusi. Tas, protams, jo īpaši attiecas uz joprojām ļoti trauslo vienošanos saistībā ar G20. Mūsu delegācija ir uzrakstījusi vēstuli, ko mēs nosūtījām arī jums, kurā mēs prasām, lai arī Meksika sēž pie G20 galda un lai tā būtu ilgstoša noruna, nevis tikai īsa parādīšanās.

Noslēgumā mans lūgums jums ir, lai jūs apmeklētu mūsu delegācijas sanāksmi 30. un 31. martā; es zinu, ka jūs nevarat būt klāt personīgi, taču lūdzu jūs nokārtot, lai kāds no jūsu kompetences jomas, būtu klāt, kad ierodas J. Guadarrama, G. Buganza un R. Green, kuri vada Meksikas delegāciju. Lai viņi patiesi justu, ka Komisija novērtē delegāciju un tās vizīti.

  Francisco José Millán Mon, PPE-DE grupas vārdā. – (ES) Priekšsēdētāja kungs, Eiropas Savienības valstis ir saistītas ar Latīņameriku ar ciešām vēsturiskām, kultūras un cilvēciskām saiknēm. Kā spānietis un vēl vairāk galisietis es to ļoti labi apzinos. Turklāt mums ir kopīgi principi un vērtības, kas ir arī mūsu kristīgais mantojums.

Latīņamerika un Eiropas Savienība vispār ir dabiskas partneres, un mums jāpaplašina mūsu attiecības. Es priecājos, ka šajā Parlamentā ir plaša piekrišana tam, ka Eiropas Savienībai jāizveido stratēģiskas attiecības gan ar Meksiku, gan Brazīliju. To pašu es teicu attiecībā uz Meksiku pērn aprīlī, kad notika Parlamenta debates par Limas samitu.

Stratēģiskā partnerība jāsaista ar regulāriem ikgadējiem samitiem. Mēs tos esam organizējuši ar Brazīliju kopš 2007. gada, un J.I. Salafranca ziņojumā tādēļ ir izteikts aicinājums tos rīkot ar Meksiku, ņemot vērā Padomes nedaudz nenoteiktos 2008. gada oktobra secinājumus. Es ceru, ka šādu samitu ar Meksiku var sarīkot šogad.

Dāmas un kungi, Eiropas Savienības stratēģiskā partnerība ar Meksiku un Brazīliju ir ļoti izdevīga gan divpusējā, gan globālā līmenī. Divpusējā ziņā ir plašs potenciāls attiecību izaugsmei. Attiecībā uz Meksiku, piemēram, asociācijas nolīgums izraisījis iespaidīgu tirdzniecības un ieguldījumu pieaugumu. Citas jomas, kur ir nepieciešama kopējā sadarbība, ir cīņa pret organizēto noziedzību un narkotiku kontrabandu, kā arī sadarbība enerģētikas jomā un arī lielāka saskaņotība daudzpusējos forumos.

Attiecībā uz Brazīliju intensīvākām attiecībām būtu jāpalīdz arī atbloķēt ES un Mercosur nolīgumu.

Es gribētu uzsvērt pozitīvos ekonomiskos rezultātus, ko Meksika un Brazīlija panākušas šajā desmitgadē pretstatā iepriekšējiem periodiem. Bez šī progresa, kāds bijis, pateicoties labi izstrādātai politikai, pašreizējā ekstrēmā pasaules krīze būtu izpostījusi to tautsaimniecības. Toties tagad šo valstu valdības var izmantot tās rezerves, kuras tika izveidotas, lai īstenotu anticiklisku politiku tādā pašā veidā kā to izdarīja jaunattīstības un dažas jaunās tirgus ekonomikas valstis.

Meksikai un Brazīlijai ir arī aizvien svarīgāka ietekme uz pasaules skatuves.

Tās piedalās Heiligendammas procesā, un kā galvenās ekonomiskās lielvalstis Latīņamerikā tās ir G20 dalībvalstis.

Mūsdienu komplicētajā un savstarpēji saistītajā pasaulē — es tikai pabeigšu — ar visām tās globālajām problēmām un briesmām, arī klimata pārmaiņām, sadarbošanās kopējas atbildības garā ar tik nozīmīgām partnerēm kā Meksika un Brazīlija ir ļoti izdevīga Eiropas Savienībai un, protams, arī visai starptautiskajai sabiedrībai.

  Vicente Miguel Garcés Ramón, PSE grupas vārdā. – (ES) Priekšsēdētāja kungs, 2008. gada 15. jūlijā Eiropas Komisija pieņēma paziņojumu Padomei un Parlamentam, kurā iesaka izveidot stratēģisku partnerību starp Eiropas Savienību un Meksiku.

Eiropas Vispārējo lietu un ārējo sakaru padome no savas puses 2008. gada 13. oktobrī atzina Meksiku par stratēģisku partneri, gaidot Parlamenta atzinumu šajā jautājumā.

Es atgādināšu, ka ES un Meksikas Apvienotās parlamentārās komitejas septītajā sanāksmē, kas bija sarīkota pērnā gada oktobrī, mēs teicām, ka Meksikas un Eiropas Savienības stratēģiskā partnerība nodrošinās impulsu, kas vajadzīgs, lai stiprinātu un attīstītu mūsu divpusējo attiecību patieso potenciālu.

Šis ir labs laiks šo divu pušu attiecībās, un pašreizējā globālā nolīguma rezultāti ir labi. Mēs uzsveram, ka katras valsts izpildvarai jāstiprina kopīgais darbs politikas, ekonomikas un sadarbības jomā, jo īpaši ņemot vērā visu veidu jaunās problēmas, kuras izraisījusi finanšu un ekonomiskā krīze, kas rada jucekli mūsu kontinentos.

Meksika ir liela valsts, ar kuru mums ir kopīgas vērtības un mērķi, piemēram, pārvaldes demokrātisko formu attīstība, dzimumu līdztiesības nodrošināšana, tiesiskuma nostiprināšana, mērena un ilgtspējīga attīstība un cilvēktiesību ievērošana. Mēs atbalstām ciešāku sadarbību cīņā pret organizēto noziedzību, terorismu un narkotiku kontrabandu, pamatojoties uz kopējas atbildības principiem un stingru starptautisko tiesību aktu ievērošanu.

Tātad mēs atbalstām, ka ieteikuma priekšlikumu par Eiropas Savienības un Meksikas stratēģisko partnerību šorīt izvirza Parlamentā apspriešanai.

  Renate Weber, ALDE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, jau plaši atzīts, ka Brazīlija kļuvusi par aizvien nozīmīgāku reģionālu un globālu partneri. Izšķirošā loma, kāda Brazīlijai bija UNASUR dibināšanā, ir tikai vēl viens valsts labās slavas apliecinājums un pelna nepārprotamu atzinību, tāpat kā to pelna Brazīlijas pūles atbalstīt un ietekmēt dažu Latīņamerikas valstu demokrātisko attīstību.

Es piekrītu referentam, ka Brazīlijai un Eiropas Savienībai ir vienas un tās pašas vērtības attiecībā uz demokrātiju, tiesiskumu un cilvēktiesību veicināšanu, kā arī vieni un tie paši tirgus ekonomikas principi. Tāpēc ir skaidrs, kāpēc Brazīlija Eiropas Savienībai ir galvenā partnere.

Vairākus gadus Brazīlija ir piedzīvojusi ekonomikas izaugsmi, kuru, es ceru, pašreizējā postošā ekonomikas krīze neietekmēs pārāk stipri. Taču ekonomikas attīstība un bagātības uzkrāšanās Brazīlijā diemžēl neizskauda nabadzību. Kā ziņojumā atzīmēts, Brazīlijai joprojām ir liels skaits nabadzīgu cilvēku, un tā ir skumja īstenība, ka bagātības koncentrēšanās pamatojas uz kultūras un rasu atšķirībām. Jāuzsver, ka 65 % no nabadzīgākajiem brazīliešiem ir melnādainie vai jauktas etniskās izcelsmes cilvēki, kamēr 86 % no priviliģētākajiem ir baltie cilvēki. Es augstu novērtēju prezidenta L.I. Lula domu, ka viņa valdībai nav jācīnās pret bagātību, bet pret nabadzību. Es esmu pārliecināta, ka ES atbalsts un palīdzība būs noderīgi mēģinājumos darīt galu šai polarizācijai starp ļoti nabadzīgajiem un ļoti bagātajiem.

Taču, lai to darītu, mums vajadzīgs, lai finansiālā palīdzība, kas pieejama saskaņā ar instrumentu sadarbībai attīstības jomā Brazīlijai, tiktu izmantota Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanas atbalstam un ilgtspējīgas attīstības nolūkiem. Tajā pašā laikā Eiropas Savienībai vajag pastāvīgi pievērst uzmanību mežu izciršanas apkarošanai. Tas ir galvenais jautājums, tā kā Brazīlijai ir bagāta, bet trausla apkārtējā vide. Mums vajag ne tikai attīstīt stipras partnerības, bet arī koordinēties ar citiem donoriem un radīt projektus, kas vārdus pārvērtīs rīcībā, ciktāl tas attiecas uz vides aizsardzību.

Mūsu stratēģiskajai partnerībai jāatbalsta arī stipras pilsoniskās sabiedrības attīstība Brazīlijā, veicinot kontaktus starp Eiropas Savienības un Brazīlijas NVO, uzņēmējiem un uzņēmēju forumiem un veicinot apmaiņas izglītības un kultūras līmenī. Sadarbība augstākajā izglītībā Erasmus Mundus programmā vai citos bireģionālajos projektos jāuzskata kā ieguldījums visdārgākajā valsts kapitālā, tās cilvēku resursos.

  Roberta Angelilli, UEN grupas vārdā. – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, dialogs un politiskā un komerciālā sadarbība ar Brazīliju Eiropai ir svarīgs mērķis; mērķis, kas jāattīsta un jāstiprina, sākot ar cīņu pret nabadzību, jo īpaši bērnu vidū, un virzoties uz stipriem komerciāliem nolīgumiem, lai stiprinātu tirdzniecību un ieguldījumus.

Tomēr šī stratēģiskā partnerība nevar izvairīties no pieskaršanās dažiem jautājumiem, kuru risināšana nevirzās uz priekšu. Pirmkārt, vajadzība pēc plašākas sadarbības cīņā pret korupciju, organizēto noziedzību, pārrobežu noziedzību, narkotiku kontrabandu, nelikumīgi iegūtas naudas legalizēšanu un starptautisko terorismu. Otrkārt, vajadzība pēc ciešas sadarbības juridiskajos jautājumos, īpaši attiecībā uz sadarbību noziedznieku izdošanas procedūrās un tiesu nolēmumu savstarpējo atzīšanu.

  Raül Romeva i Rueda, Verts/ALE grupas vārdā. – (ES) Priekšsēdētāja kungs, es domāju, ka ir acīmredzams, ka mēs nevaram ignorēt kontekstu, kurā mēs apspriežam šo nolīgumu. Eiropā pašreizējā krīze lielākoties ietekmē nozares, kas vairāk orientētas uz eksportu, turpretim Meksikā tā ļoti konkrēti ietekmē tos ekonomikas dalībniekus, kas visvairāk cieš no ekonomikas lejupslīdes sekām.

Šī veida nolīgumam jābūt izdevīgam abām pusēm, bet pieredze, kas mums ir pašlaik, ir tāda, ka ne vienmēr tā notiek. Eiropai tas ir ļoti izdevīgs. Es domāju, ka tas ir acīmredzams, un mēs to skaidri varam redzēt, paskatoties pēdējo astoņu gadu rādītājus — tirdzniecības bilance noteikti ir ES labā.

Ir bijis 80 % tirdzniecības deficīta pieaugums, kas nozīmē, ka Meksika tagad lielā mērā ir atkarīga no Eiropas. Tomēr ir citi riski, kurus mēs nedrīkstam aizmirst. Īstenība ir tāda, ka vairums ES veikto ieguldījumu atstās labvēlīgu ietekmi arī uz Eiropu. Es domāju, ka daudzas no saražotajām eksportprecēm pamatā paliek darba vietā, uzņēmumos.

Es nesaku, ka tas noteikti ir kaut kas slikts, bet es saku, ka mums jābūt uzmanīgiem un jāapzinās, ka tam var būt ļoti negatīvas sekas. Taču pirmām kārtām vissatraucošākais faktors ir liberalizējošā apsēstība, kādu izrāda dažas valdības un kura šajā saistībā ir dažu konkrētu nostāju neatņemama sastāvdaļa. Banku nozare, piemēram, ir viena no svarīgākajām nozarēm, kas pierādījusi, ka tā ir būtiska nozare šīs krīzes risināšanai, bet Meksikā 90 % no šīs nozares pašlaik kontrolē ārzemnieki, no kuriem 50 % ir eiropieši.

Es nedomāju, ka tas ir labākais veids, kā pildīt šāda veida nolīgumus. Nolīgumam jāizlabo vai vismaz nav jāsaasina daži no šiem riskiem, un tieši to mēs ierosinām dažos mūsu grozījumos.

  Willy Meyer Pleite, GUE/NGL grupas vārdā. – (ES) Priekšsēdētāja kungs, attiecībā uz partnerību ar Brazīliju ziņojumam neapšaubāmi ir daži ļoti pozitīvi aspekti. Aicinājums pēc daudzpusīguma, jo īpaši Apvienoto Nāciju Organizācijas starptautiskajos forumos; sadarbība vides aizsardzības, ilgtspējīgas attīstības, mežu un ūdens resursu pārvaldības un izglītības jomās; sadarbība attiecībā uz atjaunojamo enerģiju un tehnoloģiju. Tie visi ir, pēc mūsu domām, ļoti piemēroti un pozitīvi aspekti.

Attiecībā uz uzmanības pievēršanu imigrācijai, neraugoties uz apkaunojošo direktīvu, es uzskatu, ka šajā konkrētajā gadījumā tā runā par cilvēktiesībām un imigrantu tiesībām, kas, pēc manām domām, ir ļoti atbilstoši. Cits svarīgs punkts ir sadarbība, lai sasniegtu Tūkstošgades attīstības mērķus, kā arī sociālo kohēziju attiecībā uz svarīgo vadošo stāvokli, ko Brazīlija parādījusi savā politikā, lai samazinātu nabadzību, izmantojot „Bolsa Família” jeb „ģimenes fondu”. Nākamais neapšaubāmi svarīgais partnerības aspekts ir Brazīlija kā vienai no līderēm reģionālās integrācijas procesā, izmantojot Unasur. Citiem vārdiem sakot, ir vesela virkne svarīgu jautājumu, kuri arī vedina uz domām, ka pilsoniskajai sabiedrībai pašai jābūt iesaistītai šajās sarunās.

No otras puses, ziņojumā ir aspekti, kas mums nepatīk, tāpēc mēs plānojam atturēties. Pirmkārt, tajā ieteikts darīt galu ekonomiskajam protekcionismam Brazīlijā. Es domāju, ka šis teksts tika sagatavots pirms krīzes; kā es to redzu, protekcionisms tagad ir realitāte. Pārmaiņu vēji, kas pūš, lai izbeigtu vai mīkstinātu krīzi, neapšaubāmi norāda uz valsts intervenci ekonomikā no valdību puses. Es domāju, ka brīvais tirgus ir beidzies, un tas ir atstājis aiz sevis krīzi ar neparedzamām sekām cilvēcei.

Cits ļoti svarīgs jautājums, kas mums nepatīk, ir tas, ka ziņojumā aicināts uz kopēju līdzdalību kodolpētījumu projektos, jo īpaši ITER termonukleārā reaktora projektā. Es nedomāju, ka mums šajā projektā jāiesaistās, jo mēs neatbalstām kodolenerģētiku. Paaugstinot energopatēriņa efektivitāti un vairāk izmantojot atjaunojamo enerģiju, es domāju, mēs varam iztikt bez enerģijas veida, kas cilvēcei atnes ļoti lielu postu. Šis apsvērums, neraugoties uz projekta pozitīvajiem aspektiem, liek mums atturēties.

Meksikas ziņojums ir ļoti atšķirīgs jautājums, jo partnerībai ar Brazīliju vēl tikai jāsākas. Meksika ir strādājusi mūsu stratēģiskajā asociācijas nolīgumā kopš 1997. gada, un tāpēc mums jau ir rezultāti, kas ļauj mums spriest, vai nolīgums darbojas labi — vai darbojas tik labi, kā mums gribētos, vai ne.

Mēs grasāmies atturēties no balsojuma par labu šim ziņojumam arī vairāku citu iemeslu dēļ. Pirmkārt, mēs uzskatām, ka ziņojumā ignorētas negatīvās ekonomiskās sekas. Ja mēs apskatām aspektus, kuros valstī ir slikta situācija cilvēktiesību jomā, piemēram, attiecībā uz sieviešu slepkavību, ir taisnība, ka progress ir bijis. Tika iesniegti grozījumi, kas, kā es domāju, tekstu padara skaidrāku un uzlabo, bet ir daļa grozījumu, ko mēs neuzskatām par pozitīviem, un tie attiecas uz brīvās tirdzniecības līgumu un sekām, kādas tas rada mazajiem ražotājiem Meksikā. Šis nav labs laiks Meksikai, tāpat kā jebkurai citai valstij pasaulē pašreizējās krīzes laikā. Ārzemju ieguldījumi Meksikā noteikti koncentrējas tikai dažās nozarēs un nepalīdz paplašināt pašmāju ekonomiku.

Tāpēc mūsu politiskā grupa, Eiropas Apvienotā kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālā grupa, balsojumā par šo ziņojumu grasās atturēties.

  Bastiaan Belder, IND/DEM grupas vārdā. – (NL) Priekšsēdētāja kungs, pēdējos gados Eiropas Savienībā pieaugusi tendence noslēgt stratēģiskas partnerības ar trešām valstīm. Pats par sevi tas mani daudz neuztrauc. Var būt lietderīgi piešķirt lielāku nozīmi divpusējām attiecībām, izmantojot šādu partnerību, bet šajā struktūrā iesaistīti vismaz divi riski.

Pirmkārt, Eiropas Savienība nevar jebkuru valsti deklarēt par stratēģisku partneri. Ja mēs tā darītu, tad, pēc manām domām, tas novestu pie termina „stratēģisks” devalvācijas. Tāpēc es aizstāvu viedokli, ka ar šo terminu būtu jāapzīmē tikai divpusējas attiecības ar ārkārtīgi svarīgiem partneriem. Ciktāl tas interesē mani, tas faktiski attiecas vairāk uz Brazīliju nekā uz Meksiku, par ko mēs šorīt debatējām.

Otrkārt, mani dažreiz pārņem nenosakāma sajūta, ka šīs stratēģiskās partnerības lielā mērā ir simboliskas. Ir iespēja sasaukt vēl vienu samitu, un tad viss lielā mērā paliek tā, kā tas ir bijis. Šīs partnerības bieži darbojas vienīgi kā forums. Jautājums par taustāmiem rezultātiem bieži palicis neatbildēts.

Man dažā ziņā ir tā pati sajūta saistībā ar Parlamenta ieteikuma projektu Padomei attiecībā uz Brazīliju, kuru mēs apspriedīsim rīt. Arī šeit es uzskatu, ka nepietiekami minētas konkrētas problēmas. Priekšsēdētāja kungs, es vēlētos ilustrēt šīs bažas, izmantojot ieteikuma projekta trīs aspektus.

Pirmkārt, ieteikumā nedaudz maldinoši ir atzīmēts, ka šī partnerība nebūs uz Eiropas Savienības attiecību ar Mercosur rēķina. Kā tas ir iespējams, ka Eiropas Savienība, kas vienmēr sevi izvirza kā reģionālās sadarbības veicinātāju, varētu pieļaut, ka tās divpusējām attiecībām ar Brazīliju ir priekšrocības salīdzinājumā ar reģionālo sadarbību ar Mercosur? Eiropas Savienība šeit izvēlas nepareizas prioritātes.

Runājot par līdzdalības intensitāti Brazīlijas reģionā, Eiropas Savienībai faktiski jānorāda Brazīlijai, cik svarīgas ir attiecības ar spēcīgu Mercosur un jāmudina šī valsts, lai tā pati intensīvi iegulda savu enerģiju šajā sadarbības nolīgumā. Pretējā gadījumā Eiropas Savienības divpusējās attiecības ar Brazīliju vedinās uz domām, ka Eiropas Savienības attiecībām ar Mercosur ir otršķirīga nozīme.

Arī man šķiet, ka tirdzniecības jomā ieteikuma projekts nav formulēts pietiekami stingri. Ir aicinājums mums strādāt kopā, lai bez šķēršļiem panāktu Dohas sarunu kārtas pabeigšanu. Tas, protams, ir jauks mērķis, bet vai labāk nebūtu vispirms konkretizēt galvenos jautājumus, kuros Eiropas Savienībai un Brazīlijai ir nesaskaņas?

Temats par piekļuvi tirgum ir nozīmīgs jautājums abām nometnēm. Es uzskatu, ka Dohas sarunu kārtai ir vairāk izredžu uz sekmīgu iznākumu, ja šis jautājums tiek atrisināts divpusējā līmenī. Es nesaku, ka tas būtu viegli, bet es uzskatu, ka tas ir labāks veids, kā virzīties uz priekšu, nevis izteikt deklarācijas ar retoriskiem aicinājumiem.

Es arī izskatīju ieteikuma projektu no savu ģeopolitisko interešu perspektīvas. Raugoties no šīs perspektīvas, man ienāca prātā, ka ieteikums neaicina Brazīliju uzņemties vadošo lomu reģionā. Ar šo jautājumu man jābeidz sava runa. Brazīlijai labi jānovērtē politiskie notikumi reģionā, un tā var sākt to darīt, vispirms novērtējot kaimiņvalsts Venecuēlas ambīcijas dominēt šajā kontinentā.

Tāds stāvoklis nav ne paša kontinenta, ne Eiropas Savienības interesēs. Pretrunīgais Venecuēlas referendums par konstitūcijas grozīšanu pietiekami labi ilustrē, ka tur būs maz palicis no tādām Eiropas vērtībām kā demokrātija.

  Jean-Claude Martinez (NI). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, ir jauki, ka ir stratēģiska partnerība, ka ir Volkswagen rūpnīca Pueblā un ka ir apvienotās parlamentārās komitejas ar Čīli un ar Meksiku, ka 30 gadus, kā J.I. Salafranca Sánchez-Neyra teica savā ziņojumā, esam bijuši reālistiski, esam sadarbojušies, esam risinājuši klimata jautājumus, esam mazliet diskutējuši par lauksaimniecību, narkotikām, sievietēm, ūdeni un tā tālāk.

Mums ir jādodas tālāk. Vajadzīgs lielāks vēriens gan Eiropas Savienībai, gan Latīņamerikai. Mums jāizvirza mērķis: piemēram, 2025. gads. Pēc vienas paaudzes, nākamajos 20 gados mums jārada Eiropas Savienības un Latīņamerikas civilizāciju savienība un kāpēc ne arī integrācija!

Lai to darītu, ir EuroLat sistēma, parlaments, kas tuvina Eiropas Savienību un Latīņameriku. Šajā sistēmā vajadzīgs manifests, rezolūcija, kas būs līdzvērtīga tam, ko 1950. gada 8. maijs nozīmēja Eiropai. Apvienosim mūsu cilvēkus, mūsu resursus, mūsu prātus, vecus un jaunus no abām pusēm un bez kavēšanās radīsim brīvas pārvietošanās zonu studentiem, pētniekiem, intelektuāļiem un inteliģencei. Tas nozīmētu automātisku kultūras vīzu. Malinche nevajadzēja vīzu, lai ietu un mācītu H. Cortés kečvu vai maiju valodu. Tas ir pirmais solis ceļā uz to, lai nāciju sacīkstēs izveidotu bloku ar miljardu latīņamerikāņu — miljardu kristiešu.

Es zinu gluži labi, ka ekonomikas reālistiem tas var šķist nereālistiski, bet, ja sapnis, kuram jūs dzenaties pakaļ, nav pietiekami liels, jūs pazaudēsiet to no sava redzes loka, lai arī jūs dzenaties tam pakaļ.

  Călin Cătălin Chiriţă (PPE-DE) . – (RO) Es vēlos paust atbalstu J.I. Salafranca ziņojumam. Es uzskatu, ka, ja ir īstenots globālais nolīgums, mums jāvirzās uz augstāku vēsturisku līmeni stratēģiskajā partnerībā starp Eiropas Savienību un Meksiku.

Šī partnerība ir kļuvusi nepieciešama, paturot prātā ne tikai Meksikas svarīgo lomu uz pasaules politikas un ekonomikas skatuves, bet arī tās ļoti ciešos ekonomiskos sakarus ar Eiropas Savienību. Meksikas iedzīvotāju skaits ir vairāk nekā 100 miljoni, tā ir desmitā lielākā ekonomiskā lielvalsts pasaulē un ir G20 grupas dalībvalsts.

Globālo izaicinājumu, piemēram, ekonomiskās krīzes un globālās sasilšanas, apstākļos sadarbība ar Meksiku izrādīsies izdevīga. Nemaz nav jāsaka, ka mēs gribam, lai jaunā partnerība padara oficiālus gadskārtējos Eiropas Savienības un Meksikas samitus, pamatojoties uz augsta līmeņa sanāksmju modeli, kas raksturo Eiropas Savienības attiecības ar citiem stratēģiskajiem partneriem.

Mums arī jāatbalsta šīs partnerības parlamentārā dimensija, izmantojot ES un Meksikas Apvienoto parlamentāro komiteju un EuroLat asambleju, kurām pēdējos gados bijusi īpaši svarīga nozīme. Ņemot vērā, ka šis ir Eiropas Kreativitātes un inovāciju gads, es domāju, ka mums jākoncentrē lielāka uzmanība uz sadarbību starp Eiropas Savienību un Meksiku pētniecības, kultūras un izglītības, kā arī zinātnieku un studentu mobilitātes jomās.

Meksikāņi ir plašākā spāniski runājošā iedzīvotāju grupa pasaulē, un viņiem ir kopējas kultūras vērtības ar eiropiešiem, kurās ietilpst ciešas saiknes ar Rumānijas kultūras mantojumu, kuru pamats ir to latīņu mantojums. Piemēram, izstāde, kas 2005. gada jūlijā tika organizēta Rumānijas Zemnieku muzejā Bukarestē, parādīja pārsteidzošu līdzību starp Meksikas tautas mākslu un daudzajiem rumāņu tautas mākslas daiļrades darbiem. Es uzskatu, ka Eiropas Savienības iestādēm vairāk un pastāvīgi būtu jāizmanto potenciāls, kuru piedāvā kultūra, izglītība un māksla, lai tuvinātu tautas.

Svarīgi ir arī tas, ka, manuprāt, šai stratēģiskajai partnerībai būtu jāgarantē arī to Eiropas pilsoņu drošība, kas ceļo uz Meksiku. Meksika piedāvā ārkārtēju tūrisma potenciālu, tai ir brīnišķīgas kultūrvēsturiskas bagātības, un tā ir arī daudzu eiropiešu iemīļots ceļojumu mērķis. Tomēr viņus nedrīkst pakļaut briesmām noziedzības un korupcijas dēļ, kuras ir acīmredzamas dažos valsts reģionos. Cīņa pret noziedzību var kļūt efektīvāka, izmantojot trīspusēju sadarbību starp Meksiku, Eiropas Savienību un Amerikas Savienotajām Valstīm.

  Silvia-Adriana Ţicău (PSE). – (RO) Es uzskatu, ka sadarbības nolīgumi starp Eiropas Savienību un Meksiku un Eiropas Savienību un Brazīliju ir sevišķi svarīgi. Šiem sadarbības nolīgumiem jābūt pamatotiem uz demokrātijas vērtību ievērošanu, tiesiskumu un cilvēktiesību ievērošanu.

Es gribētu uzsvērt, ka Eiropas Savienībā un šajās divās valstīs jāveicina zinātnisko atklājumu un tehnoloģiju nodošana, lai nostiprinātu sadarbību cīņā pret klimata pārmaiņām un uzlabotu vides aizsardzību. Integrēta mazo un vidējo uzņēmumu atbalsta programma dos fundamentālu ieguldījumu šo valstu ekonomiskajā un sociālajā attīstībā. Pašreizējās globālās ekonomiskās krīzes laikā jo īpaši svarīgi ir radīt un saglabāt darba vietas un turpināt centienus sasniegt Tūkstošgades attīstības mērķus.

Kā referente par Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Meksikas Savienotajām Valstīm attiecībā uz dažiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu aspektiem es gribu uzsvērt šī nolīguma svarīgumu. Tas veicina brīvu konkurenci gaisa pārvadājumu pakalpojumu jomā. Meksika vajadzības gadījumā var nediskriminējošā veidā uzlikt nodokļus, nodevas, maksas par degvielu, kas piegādāta tās teritorijā Eiropas Kopienas dalībvalsts izraudzīta gaisa pārvadātāja gaisakuģim, kas pārvadājumus veic maršrutā starp punktu, kas atrodas Meksikas teritorijā un citu punktu, kas atrodas citas Amerikas kontinenta valsts teritorijā.

Es gribētu minēt, ka šis jautājums ir ārkārtīgi svarīgs, jo īpaši ņemot vērā siltumnīcefekta gāzu emisiju sertifikātu tirdzniecības sistēmas ieviešanu. Turklāt šīm divām valstīm, Brazīlijai un Meksikai, ir sevišķi svarīga loma, noslēdzot nākotnē nolīgumu pēc Kioto Protokola, kurš, kā mēs ceram, tiks parakstīts decembrī Kopenhāgenā.

  Monica Frassoni (Verts/ALE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupa balsos pret ziņojumu par Brazīlijas partnerību un atturēsies jautājumā par partnerību ar Meksiku. Mēs par to nepriecājamies, bet mēs uzskatām, ka šis balsojums skaidri parādīs mūsu neapmierinātību ar darbībām, kuras mēs jau kādu laiku nosodām. Attiecībā uz Brazīliju, piemēram, partnerības jautājums tiek risināts, aizvien vairāk atstumjot Mercosur. Šis partnerības jautājums vērsts uz to, ko mēs uzskatām par nepareizām prioritātēm — B. Ferrero­Waldner, piemēram, atsaucās uz biodegvielām, bet rezolūcijā ir vesela virkne apsvērumu par kodolenerģiju un oglekļa uztveršanu un uzglabāšanu, un tātad oglekli. Taču, mūsuprāt, tādai valstij kā Brazīlija būtu jāstrādā ar mums, lai izstrādātu atjaunojamās tehnoloģijas un energotaupības noteikumus: tas ir ceļš, pa kādu būtu jāvirzās šai valstij.

Vēl daži vārdi par Meksiku, priekšsēdētāja kungs, mēs esam iesnieguši dažus grozījumus — referents turklāt bijis diezgan atklāts attiecībā uz dažiem jautājumiem, kas galvenokārt skar cilvēktiesības. Taču stratēģiskajai partnerībai un parlamentārajam dialogam, pēc mūsu domām, jākoncentrējas uz aktuālajiem politiskajiem jautājumiem. Tagad politiskās darba kārtības priekšplānā ir lielā ekonomiskā krīze, kurā nonākusi valsts, problēma ar migrantu atgriešanos un, protams, vardarbība un organizētā noziedzība. Es domāju, ka partnerībā daudzreiz skaidrāk jākoncentrējas uz to, nevis uz jautājumiem, kurus mēs noteikti uzskatām par mazāk svarīgiem.

Vēl vienu vārdu, priekšsēdētāja kungs, attiecībā uz starpparlamentārā dialoga jautājumu, kuram mēs visi, protams, piešķiram lielu nozīmi: Es uzskatu un ceru, ka nākamā EuroLat sanāksme spēs atrast izeju no tās nedaudz formālās un, godīgi sakot, nenoderīgās struktūras, kas bijusi raksturīga daudzām mūsu sanāksmēm, un es patiesi ceru, ka tā dos arī impulsu valstu iekšējām debatēm šajās valstīs.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL). – (PT) Pārmaiņām, kas notiek Latīņamerikā, jāmudina Eiropas Savienība nodibināt jaunas sadarbības attiecības ar Latīņamerikas valstīm. Lielāka uzmanība jāpievērš sociālajam un kultūras aspektam un atbalstam attīstībai, saglabājot savstarpēju cieņu pret tautu atšķirīgiem attīstības līmeņiem un atšķirīgām politiskām izvēlēm. Diemžēl tie Eiropas Savienības izvirzītajos priekšlikumos ir otršķirīgi aspekti.

Vispārīgi runājot, galvenā interese tajos ir ekonomika, lai nodrošinātu lielo Eiropas ekonomisko un finanšu grupu uzņēmējdarbību. Šo situāciju uzsvēra sociālās organizācijas, jo īpaši Brazīlijā, kā mēs atklājām mūsu pēdējā ceļojumā uz Brazīliju delegācijas attiecībām ar Mercosur sastāvā. Laikā, kad, piemēram, vairums iedzīvotāju Meksikā cieš no nopietnas ekonomikas recesijas sekām un kad lielum lielo vairākumu Meksikas banku nozares kontrolē ārvalstu sabiedrības, jo īpaši Eiropas bankas, nožēlojami, ka Eiropas Savienība joprojām izmanto savu nolīgumu ar Meksiku vairāk kā iebraukšanas punktu Amerikas Savienotajās Valstīs, nevis vietējās attīstības atbalstam. Rezultāts ir tāds, ka tā palīdz sagraut Meksikas mazos un vidējos uzņēmumus un to ražotspējīgo struktūru, jo īpaši rūpniecisko struktūru, lai uzspiestu savas neatlaidīgās prasības par brīvo tirdzniecību, stratēģisko nozaru liberalizāciju un svarīgāko preču, piemēram, ūdens, komercializāciju.

Tāpēc mums vajag radikāli pārskatīt ES politiku attiecībā uz partnerības nolīgumiem, lai piešķirtu prioritāti sadarbībai un ekonomiskajai un sociālajai attīstībai. Šādā veidā mēs varam palīdzēt radīt likumīgas darbavietas, nodrošināt sociālo progresu, veicināt pamatiedzīvotāju tiesības, aizsargāt mežus un bioloģisko daudzveidību un arī atzīt Latīņamerikas valstu suverēnās tiesības uz augstas kvalitātes sabiedriskajiem pakalpojumiem, stratēģisko nozaru kontroli savās valstīs un savu tautu izvēlēto iestāžu lēmumu ievērošanu.

  Luca Romagnoli (NI). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, komisāre, dāmas un kungi, es pierādīšu tāpat kā es to esmu darījis citos gadījumos, ka pastiprinātas sadarbības attiecības ar Latīņameriku ir stratēģisks gājiens ES, jo, tāpat kā attiecībā uz J.I. Salafranca ziņojumu, ciešāku attiecību nodibināšanu izskaidro ne tikai ar vēsturiskām un kultūras saiknēm un kopējām vērtībām — kā referents pareizi izklāsta — bet tās nodrošina arī daudznozaru, starpreģionālu un reģionu iekšējās attīstības iespējas abām pusēm.

Lai arī es tāpēc atzinīgi vērtēju ierosinātās ierosmes palielināt tirdzniecību un ieguldījumus starp Eiropas Savienību un Brazīliju, tomēr es gribu zināt, kādi uzlabojumi ir iespējami attiecībā uz tiesisko un vides sadarbību, cilvēktiesību atzīšanu un aizsardzību pret organizēto noziedzību, kas bieži tiek eksportēta uz Eiropas Savienību — šīs jomas ir tikpat svarīgas. Jāapskata arī jautājums par migrāciju un emigrantu naudas pārskaitījumiem, tā kā nav šaubu, ka peļņa, kas iegūta nelegālā darbā un citās nelegālās darbībās, tiek nelegāli eksportēta. Attiecībā uz migrāciju es jautāšu, kādas garantijas mēs varam saņemt no valsts, kas aizsargā tādus noziedzniekus un blēžus kā Cesare Battisti un „burvis” Mário Pacheco do Nascimiento. Šis piemērs viens pats izskaidro manu absolūto opozīciju pret sarunu atklāšanu par vīzu atcelšanas nolīgumu starp Eiropas Savienību un Brazīliju.

  José Ribeiro e Castro (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs, tā kā Čehijas prezidentūra nav sēžu zālē, es runāšu angliski, jo es uzskatu, ka vēstījums nonāks līdz jums ātrāk.

Vēršu jūsu uzmanību ieteikuma priekšlikuma par partnerību ar Brazīliju 1. punkta 1. apakšpunktam un arī 2008. gada septembra paziņojumam no Komisijas par daudzvalodību.

Fakts ir tāds, ka, lai nodibinātu un attīstītu stratēģisko partnerību ar Brazīliju, mēs runājam portugāliski. Kad mēs dodamies uz ASV vai Austrāliju, mēs runājam angliski; kad mēs dodamies uz Meksiku vai Kolumbiju, mēs runājam spāniski; kad mēs dodamies uz Brazīliju vai Angolu, mēs runājam portugāliski; kad mēs dodamies uz Senegālu vai Kotdivuāru, mēs runājam franciski. Valoda ir atslēga saskarsmei; tā ir atslēga uzņēmējdarbībai.

Tādējādi uzmanība tiek pievērsta tam, ko es pirms dažiem gadiem saucu par „eiropiešu pasaules” valodām: portugāļu valodā tas skan linguas europeias globais. Es domāju, ka dažām Eiropas valodām ir spēja nodibināt ļoti tuvus un ciešus sakarus ar dažādām pasaules daļām, un tās ir: angļu, spāņu, portugāļu, franču un mazākā mērā un atšķirīgu iemeslu dēļ vācu un itāļu valoda. Komisija to pilnībā saprata, un tas tika ierakstīts paziņojumā, bet diemžēl Padomē bija nesaskaņas — domāju, ka galvenokārt no vāciešu puses, —, un Padome pieņēma daudz pielaidīgu nostāju šajā jautājumā.

Man jāpaskaidro, ka tas nekādā ziņā neskar oficiālo valodu vienādo vērtību Eiropas Savienībā. Tas ir saistīts ar daudzvalodības iekšējo redzējumu, un mēs visi piekrītam, ka jebkuram pilsonim ir tiesības runāt, lasīt un saņemt atbildi viņa paša valodā. Tomēr tas pievieno vēl vienu dimensiju plašajā daudzvalodības ārējās vērtības laukā. Tas, ka mums Eiropā ir šīs pasaules valodas mūsdienu globalizētajā pasaulē, mūsdienu globalizētajā ekonomikā, šajā globālajā ciematā, kas ir kultūras, ekonomikas, sociālais un politiskais ciemats, ir visvērtīgākais ieguvums visai ES, kas mums pilnībā jāapzinās un jāgūst no tās viss labums. Tāpēc es lūdzu, lai šīs valodas tiktu pienācīgi ieviestas un pārzinātas jaunatnes ārējos dienestos un arī mācītas mūsu skolās kā kopīga vērtība, kā otrā, trešā vai ceturtā valoda, jo šīs valodas tāpat kā mūsu attiecības ar Brazīliju skaidri rāda, ka palielinās mūsu ES spēja labi saprasties visā pasaulē: vairāk iesaistīties, reāli piedalīties, būt daļai no tā paša klubiņa. Tas ir mans aicinājums Padomei, un es apsveicu referenti un pateicos viņai par atbalstu.

  Vladko Todorov Panayotov (ALDE). - (BG) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, vispirms es vēlētos apsveikt J.I. Salafranca Sánchez-Neyra par izcilo ziņojumu tādā svarīgā jomā kā globālā sadarbība ar mūsu stratēģiskajiem partneriem. Globalizācija ne tikai dod mums labumu, bet tā arī padara mūs neaizsargātākus no globālajām krīzēm un briesmām. Tāpēc stratēģisko partneru apzināšana un sadarbības nostiprināšana globālā līmenī ļaus mums risināt aktuālos un nākotnes izaicinājumus. Mēs ziņojumā uzsveram, ka Eiropas Savienība ir Meksikas otrā lielākā partnere aiz Amerikas Savienotajām Valstīm. Jāuzsver, ka Eiropas Savienība uzskata Meksiku par svarīgu partneri izejvielu piegādē. Tieši izejvielu piegāžu drošība ir viens no izšķirošajiem faktoriem, kas atbalsta Eiropas Savienības ilgtspējīgu attīstību. Eiropas Savienībai savukārt ir vadošā loma vides aizsardzībā un zaļu rūpniecisku risinājumu pieņemšanā.

Stratēģiskā partnerība ar Meksiku nostiprinās divpusējās attiecības ar konkrētu mērķi, lai panāktu efektīvāku tehnoloģiju un izejvielu tirdzniecību un nodrošinātu labu pamatu divpusējai sadarbībai vides aizsardzības jomā. Lai sasniegtu šos mērķus, mums jāizstrādā un jāuzlabo ar nozarēm saistītas programmas, uz kurām pamatoti mehānismi un pasākumi zinātnes un tehnoloģiju nodošanai, jo vienīgi konkrēti pasākumi padarīs šo sadarbību reālu. Turklāt šī zinātnes un tehnoloģiju nodošana ir neiedomājama bez izglītības apmaiņas izveidošanas un kopēja zinātniskās pētniecības centru tīkla radīšanas. Tāpēc es aicinu paplašināt divpusējo sadarbību arī izglītības un inovāciju jomā. Paldies par uzmanību!

  Reinhard Rack (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, par laimi, laiks, kad Latīņamerika tika uzskatīta par Amerikas Savienoto Valstu iekšpagalmu sen jau ir pagātnē. Tagad mēs skatāmies uz šo reģionu pavisam citādi, un Eiropai un jo sevišķi Latīņamerikai ir ārkārtīgi daudz kopēju jomu un kopēju interešu, kuru dēļ mēs paplašinām savas stratēģiskas partnerības, ieejot arī šajā reģionā.

Zinojumā bija minēti klimata pārmaiņu, enerģētikas politikas, finanšu krīzes, narkotiku kontrabandas jautājumi un tā tālāk. Saistībā ar tiem mums ir daudz kopēju jomu un kopēju interešu. Ir labi, ka mūsu sadarbība ar šo reģionu ir daudzpusīga. Ir labi, ka mēs noslēdzam arī divpusējus nolīgumus. Tomēr mums ir svarīgi panākt līdzsvarotas attiecības starp abiem partneriem ikkatrā gadījumā.

Tāpēc, ja mēs panākam bezvīzu ceļošanu, mums jāapsver, kā mēs risināsim deportācijas, noziedznieku izdošanas nolīgumus un līdzīgus jautājumus, lai ...

(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju)

  Marcin Libicki (UEN). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, es gribētu norādīt, ka šorīt mēs runājām par partnerību starp Eiropas Savienību un tādām valstīm kā Brazīlija un Meksika. Mēs šorīt apspriedām arī Austrumu partnerību. Es gribētu īpaši uzsvērt, un tas jo sevišķi attiecas uz B. Ferrero-Waldner, ka tad, kad mēs diskutējam par Eiropas Savienības ārējo vai iekšējo politiku, piemēram, par ES attiecībām ar Brazīliju, Meksiku vai ar Ziemeļāfrikas valstīm, mūsu debates ir zināmā mērā atrautas no realitātes. Savukārt tad, kad mēs diskutējam par mūsu attiecībām ar Austrumiem, mēs nodarbojamies ar būtiskiem jautājumiem, kas ietekmē ES. Tādi paši būtiski jautājumi tiek risināti debatēs par mūsu partnerību ar Turciju un šīs valsts izredzēm pievienoties ES. Kad mēs diskutējam par mūsu attiecībām ar Baltkrieviju, Ukrainu un Krieviju attiecībā uz gāzes piegādēm vai par Gruzijas jautājumu, tad mēs diskutējam par jautājumiem, kuriem ir būtiska nozīme Eiropas Savienībā un kuri varētu iegrūst Eiropas Savienību nopietnā krīzē.

  Bogusław Rogalski (UEN). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, Brazīlijas nozīme gan starptautiskā, gan reģionālā līmenī katru gadu pieaug. Tādēļ šī valsts ir kļuvusi par vienu no Eiropas Savienības svarīgākajām un nozīmīgākajām partnerēm. Vēsturiskajām, kultūras un ekonomiskajām saiknēm jānodrošina pamats rīcībai ES un Brazīliju stratēģiskās partnerības robežās. Politiskajā dialogā jāpievēršas galvenajiem jautājumiem, starp tiem arī kopējas stratēģijas veicināšanai, lai stātos pretim globālajiem izaicinājumiem tādās jomās kā drošība, cilvēktiesības, finanšu krīze un cīņa pret nabadzību, kas laikam ir vissvarīgākā.

Mums jātiecas arī dažādot centienus novērst reģionālu konfliktu Dienvidamerikā. Mūsu prioritātei jābūt divpusējās sadarbības nostiprināšanai tirdzniecības jomā un sadarbībai Brazīlijas mežu — pasaules plaušu — aizsardzībā. Stratēģiskajai partnerībai jārada pastāvīga platforma dialogam starp Eiropas Savienību un Brazīliju.

  Charles Tannock (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs, kā EuroLat loceklis es atzinīgi vērtēju ES stratēģisko partnerību ar Brazīliju un Meksiku, kas abas ir plaukstošas demokrātiskas valstis. Vārds BRIC — apzīmējot Brazīliju, Krieviju, Indiju un Ķīnu — ļoti bieži atrodams ārlietu politikas speciālistu vārdu krājumā, un Brazīlija patiesi ir jauns globālais partneris.

Prezidenta L.I. Lula valdības mērenības politika ir stabilizējošs spēks salīdzinājumā ar tādu populistisku demagogu īstenoto politiku kā H. Chávez Venecuēlā un E. Morales Bolīvijā. Brazīliju tagad skars kredītu krīze un patēriņa preču cenu kritums. Meksiku ietekmēs arī dramatiskais naftas cenu kritums. Abas šīs valstis bija stabilas. Es arī augstu vērtēju prezidenta F. Calderón darbu Meksikā, un arī viņš pelnījis mūsu atbalstu cīņā pret narkotiku karteļiem.

Divas valstis, kas ir attiecīgi NAFTA un Mercosur sastāvā, ir lieli partneri reģionā, un tās ir atslēga mūsu attiecībām ar Latīņameriku.

  Carlo Fatuzzo (PPE-DE). - (IT) Priekšsēdētāja kungs, komisāre, dāmas un kungi, es runāšu desmit sekundes. Pirms kāda laika es apmeklēju sanāksmi, kurā runāja par pensijām, pensiju izmaksām un to, cik ilgi pensionāri saņem savas pensijas, pirms dodas uz labāku pasauli. Šajā sanāksmē tika publicēta rangu tabula, kurā valstis bija sakārtotas pēc vidējā gadu skaita, cik ilgi tiek izmaksātas pensijas. Meksika tika uzskatīta par spīdošu paraugu, kam līdzināties. Kāpēc? Tāpēc, ka tās pensionāri, saņēmuši savu pensiju un baudot tās sniegtos labumus, dzīvoja caurmērā sešus mēnešus, un tas bija rekords; tā sakot, tā bija valsts, kura tika uzskatīta par paraugu...

(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju)

  Mairead McGuinness (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs, es pilnībā atbalstu šī ziņojuma 1. punkta e) apakšpunktu, kurā runāts par vajadzību pēc partnerības, kas risinātu nozīmīgākos klimata pārmaiņu, energoapgādes drošības, kā arī cīņas pret nabadzību un atstumtību jautājumus.

Man ir bažas par PTO nolīgumiem — vai potenciālajiem nolīgumiem — no ES zemnieku un pārtikas ražotāju perspektīvas. Kā jūs zināt, bija izvērsta liela cīņa par pārtikas ražošanas standartiem, un Komisija beidzot piekāpās, ka tā neatļaus Brazīlijas liellopu gaļai nonākt Eiropas Savienībā, ja tā neatbildīs mūsu ražošanas standartiem. Es gribu uzslavēt šo lēmumu, un es domāju, ka tā mums jārīkojas attiecībā uz visām patēriņa precēm. Mēs nevaram prasīt, lai mūsu ražotāji ievēro standartus, ja trešās valstis tos neievēro. Mēs nepanāksim mūsu ražotāju sadarbību PTO nolīguma labā, ja tā notiks arī turpmāk.

  Benita Ferrero-Waldner, Komisijas locekle. – (ES) Priekšsēdētāja kungs, es šad un tad runāju dažādās valodās, tagad mēģināšu runāt spāniski.

Vispirms es gribētu paskaidrot Belder kungam, kāpēc mēs esam izvēlējušies stratēģisko partnerību. Es domāju, ka, pirmkārt, ļoti svarīgi ir saprast, ka valstis pašas tajā ir ļoti ieinteresētas. Dabiski, tas ir politisks lēmums, kas pamatots uz konkrētiem kritērijiem. Piemēram, Meksika ir ļoti svarīgs tilts starp ziemeļiem un dienvidiem un stabilizējošs faktors, lai arī tai pašai ir savas problēmas.

Otrkārt, tā pašlaik ir G20 dalībvalsts, un, atbildot Mann kundzei, es saku, ka, protams, ceru, ka tāda tā būs arī nākotnē.

Treškārt, gan Meksika, gan Brazīlija ir stingri apņēmušās risināt globālos jautājumus, kurus mēs faktiski varam risināt tikai kopīgi. Starp tiem jo īpaši atzīmējams ir jautājums par klimata pārmaiņām un finanšu krīzi. Tāpēc es domāju, ka doma par stratēģiskām partnerībām ir pamatota: partnerībai nav jābūt ar visu pasauli, protams, bet ar nozīmīgākajiem partneriem pasaulē.

Turklāt ir daudz mazsvarīgu jautājumu vai specifisku, nozaru jautājumu, no kuriem dažus es gribētu minēt.

Īstenība ir tāda, ka mēs runājam ar šīm valstīm par daudziem smagiem jautājumiem, piemēram, narkotikām, korupciju, terorismu un organizēto noziedzību. Mēs rīkojam sanāksmes augstāko amatpersonu līmenī un arī ministru līmenī, piemēram, kurās mēs redzam, ko var darīt, lai palīdzētu šīm valstīm, un kur mēs arī apmaināmies ar pieredzi.

Mēs esam izveidojuši forumu ar Meksiku par sabiedriskās drošības jautājumiem, jo īpaši attiecībā uz korupcijas problēmu, un mēs pētām sadarbību vairākās tādās jomās kā policijas apmācība, stratēģija darbam cietumos un stratēģija, lai apkarotu cilvēku tirdzniecību, narkotikas, ieroču tirdzniecību, kibernoziegumus un nelikumīgi iegūtas naudas legalizēšanu. Manuprāt, ir ļoti svarīgi turpināt šos īpašos dialogus.

Attiecībā uz jautājumu par sanāksmju biežāku rīkošanu es varu teikt, ka mēs šogad mēģināsim rīkot sanāksmi augstākajā līmenī, bet tas ir atkarīgs arī no prezidentūras un no tā, vai tā iekļaus šo jautājumu darba kārtībā. Es ceru, ka tas notiks gada otrajā pusē. Katrā ziņā mums būs ministru sanāksme Prāgā par Mercosur jautājumiem, Mercosur un stratēģisko partnerību ar Meksiku vai Brazīliju. Neviena valsts netiek izslēgta, jo mēs mēģinājām strādāt ļoti enerģiski par labu nolīgumam ar Mercosur, bet jūs visi zināt, ka ne mēs, ne Mercosur valstis, jo īpaši Brazīlija un Argentīna, vēl negrib parakstīt nolīgumu laikā, kad mēs nezinām, kā virzīsies Dohas sarunas. Šie jautājumi vienmēr tikuši risināti paralēli Dohas sarunām.

Protams, mēs maijā gatavojamies otrai ministru sanāksmei Prāgā un atkal mēģināsim paātrināt nolīguma noslēgšanu, bet, manuprāt, mēs joprojām saskarsimies ar šo problēmu.

Migrācijas jautājums arī ir ārkārtīgi svarīgs, un, manuprāt, mums ir līdzsvarots, nekonfrontējošs dialogs ar Meksiku, piemēram, jo īpaši par Atgriešanās direktīvu. Mēs ļoti atzinīgi vērtējam to, ka Meksika ir reaģējusi ļoti pozitīvi un ar izpratni ļoti sarežģītā jomā, kā mēs visi zinām, kurā faktiski mums, protams, ir gan jāievēro cilvēktiesības, gan arī jārēķinās ar visu mūsu valstu jutīgumu. Es uzskatu, ka tas ir ņemts vērā.

Es gribu arī teikt, ka tie ir nozīmīgākie jautājumi, par kuriem vienmēr notiek diskusijas. Pērnā gada decembrī, piemēram, prezidents N. Sarkozy, prezidents L.I. Lula un priekšsēdētājs J.M. Barroso runāja tieši par finanšu krīzes jautājumu un par to, kā to kopīgi risināt, bet viņi runāja arī par atjaunojamās enerģijas jautājumu, pie kura mēs jau strādājam ar Brazīliju, lai izstrādātu otrās paaudzes biodegvielas.

Mēs arī gatavojamies 2009. gadā pirmoreiz sarīkot dialogu par cilvēktiesībām, kurā tiks diskutēts par pamatiedzīvotāju tiesībām, jo tās arī ir viena no Cilvēktiesību padomes prioritātēm.

Es domāju, es beigšu runāt, priekšsēdētājas kundze, jo ir tik daudz jautājumu, ka es nevaru pievērsties tiem visiem.

SĒDI VADA: L. MORGANTINI KUNDZE
Priekšsēdētāja vietniece

  José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, referents. – (ES) Priekšsēdētājas kundze, lai noslēgtu šīs debates, es vienkārši gribētu teikt, ka lēmums piešķirt Meksikai un Brazīlijai stratēģisko partneru statusu ir pareizais lēmums un tāds lēmums, kas nozīmēs kvalitatīvu lēcienu mūsu attiecībās šo valstu politiskās, ekonomiskās, stratēģiskās un demogrāfiskās nozīmes dēļ. Mēs redzēsim tās ES attiecību augstākajā līgā kopā ar citiem globālajiem partneriem, tādiem kā Amerikas Savienotās Valstis, Ķīna un Krievija.

Priekšsēdētājas kundze, atšķirība starp Meksiku un Brazīliju šobrīd, kā komisāre mums tikko atgādināja, ir tā, ka Meksikai ir asociācijas nolīgums, kas to saista ar Eiropas Savienību, kas ir kaut kas tāds, kā Brazīlijai vēl nav.

Es nepiekrītu novērtējumiem, kas sniegti par šī asociācijas nolīguma rezultātiem. ES un Meksikas asociācijas nolīgums ir veiksmes stāsts — kā atzinusi Mann kundze, kas vada Apvienoto parlamentāro komiteju. Tas ir tāpēc, ka Eiropas Savienība noslēdz šos nolīgumus tādā veidā, ka mūsu partneri, šajā gadījumā Meksika vai meksikāņi, pārstāv ne tikai tirgu, bet īpašu veidu, kā skatīties uz lietām, kas pamatotas uz principiem, vērtībām, pārstāvības demokrātiju, cilvēktiesību ievērošanu un tiesiskumu.

Es uzskatu, ka šis nolīgums ir devis stimulu mūsu attiecībām, kuras bireģionālā stratēģiskā partnerība tagad nostiprinās.

Komisāre teica, ka nākamā satikšanās tagad būs Rio grupas sanāksme, kas notiks Eiropas Savienības Čehijas prezidentūras laikā Prāgas sanāksmē šī gada maijā. Latīņamerikai un mūsu partneriem no mums vajag labvēlīgus apstākļus, nevis ubagu dāvanas, un šādus labvēlīgus apstākļus šodien nodrošina asociācijas nolīgumi.

Es pilnībā saprotu ierobežojumus, kurus norādīja komisāre, jo asociācijas nolīguma noslēgšana, šajā gadījumā ar Mercosur, prasa politisko gribu no abām pusēm. Es saprotu, ka PTO Dohas sarunu kārta un divpusējā asociācija rit paralēli, un Meksikas un Čīles piemēri to pilnībā parāda.

Tāpēc, komisāre, mums no savas puses jādara viss iespējamais, lai nostiprinātu šo stratēģisko asociāciju starp Eiropas Savienību un Latīņameriku, kuru šīs partnerības ar Meksiku un Brazīliju stimulēs un pavirzīs tālu uz priekšu.

  Maria Eleni Koppa, referente. − (EL) Priekšsēdētājas kundze, es vēlos pateikties komisārei B. Ferrero-Waldner un visiem kolēģiem par viņu komentāriem diviem ziņojumiem, par kuriem mēs šodien debatējam. Esmu vienisprātis ar J.I. Salafranca Sánchez-Neyra, ka Latīņamerika Eiropas Savienībai ir ārkārtīgi interesanta un svarīga, un mums jāsūta skaidri vēstījumi par sadarbību, izmantojot šos ziņojumus, jo īpaši šajā kritiskajā laikā. Mums vajadzīga droša sistēma, kas var aptvert visus jautājumus un sniegt skaidras atbildes.

Es tikai gribētu minēt dažus jautājumus saistībā ar to, kas tika teikts. Vispirms es gribu uzsvērt, ka intensīvās attiecības nekādā gadījumā nevājinās Mercosur. Gluži pretēji, mēs uzskatām, ka stratēģiska partnerība ar Brazīliju, ar lielāko un, iespējams, vissvarīgāko valsti Latīņamerikā, varētu dot jaunu impulsu Mercosur. Mums arī vajag pilnīgu skaidrību par finanšu nosacījumiem, kuri noteiks attiecības ar Brazīliju.

Es gribētu piebilst, ka Brazīlija ir bijusi aizvien aktīvāka sadarbībā ar portugāliski runājošajām dienvidu un Āfrikas valstīm un tāpēc varētu aktīvi sadarboties šajā jomā ar Eiropas Savienību.

Mums jāuzmanās, lai saglabātu līdzsvaru starp biodegvielu ražošanu un nodrošinājumu ar pārtiku, jo īpaši šajā kritiskajā laikā.

Weber kundze izvirzīja jautājumu par nevienlīdzību. Manuprāt, L.I. Lula valdība ir veikusi svarīgus pasākumus šajā virzienā. Joprojām ir daudz darāmā, bet, manuprāt, ceļš darbam ir sagatavots.

Noslēgumā es gribētu minēt, ka mums vajag nopietni izskatīt iespēju radīt apvienoto ES un Brazīlijas parlamentāro komiteju, jo tā ir vienīgā BRIC valsts, ar kuru mums ir paplašinātas attiecības, kas nav institucionalizētas.

  Priekšsēdētāja. - Debates tiek slēgtas.

Balsošana notiks šodien plkst. 12.00.

⁂

  Ewa Tomaszewska (UEN). – (PL) Priekšsēdētājas kundze, vakar Vinendenes skolā Vācijas dienvidos kāds pusaudžu ārprātīgais Tim Kretschner nošāva 15 cilvēkus, galvenokārt bērnus. Viena skolotāja tika nogalināta, kad centās aizsargāt kādu skolēnu, aizstājoties viņam priekšā. Es vēlētos lūgt priekšsēdētāju veltīt šīs traģēdijas upuriem klusuma brīdi.

  Priekšsēdētāja. – Atvainojiet, jūs varbūt tajā brīdī neatradāties sēžu zālē, bet mēs upurus pieminējām jau vakar un ievērojām klusuma brīdi, kuru ievērot aicināja priekšsēdētājs. Man ļoti žēl, ka jūs nepiedalījāties sēdē un neesat informēta par šo notikumu.

***

Rakstisks ziņojums (142. pants)

  Flaviu Călin Rus (PPE-DE), rakstiski. – (RO) Es uzskatu, ka ES un Brazīlijas stratēģiskā partnerība ir abpusēji izdevīga. Manuprāt, Eiropas Savienība ir demokrātijas balsts; Eiropa patiešām ir mūsu civilizācijas šūpulis. Brazīlija kā stratēģiskā partnere Latīņamerikā nodrošina līdzsvaru un stabilitāti.

ES un Brazīlijas sakaru stiprināšana radītu kopēju sistēmu, kas veicinās šo abu vienību attīstību, tādējādi sekmējot abu reģionu sadarbību. Gan es, gan referents – mēs uzskatām, ka ES un Brazīlijas stratēģiskais nolīgums varētu kļūt par demokrātiju un cilvēktiesības veicinošu instrumentu. Turklāt šī partnerība būtu ieguldījums, lai veicinātu labu pārvaldību pasaules līmenī un labu sadarbību ar ANO.

Es atbalstu Eiropas Parlamenta priekšlikumu un Padomes ieteikumu par ES un Brazīlijas stratēģisko partnerību, kā arī vēlos sveikt referentu.