Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2008/2289(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumentu lietošanas cikli :

Iesniegtie teksti :

A6-0028/2009

Debates :

PV 12/03/2009 - 5
CRE 12/03/2009 - 5

Balsojumi :

PV 12/03/2009 - 7.17
CRE 12/03/2009 - 7.17
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P6_TA(2009)0141

Debašu stenogramma
Ceturtdiena, 2009. gada 12. marts - Strasbūra Publikācija "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī"

8.  Balsojumu skaidrojumi
Visu runu video
PV
  

Balsojuma mutiski skaidrojumi

 
  
  

- Ziņojums: Vincenzo Aita (A6-0086/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  Mairead McGuinness (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs, es tikai vēlos teikt par šo ziņojumu, ka es esmu gandarīta, ka 1. grozījums, ko iesniedza mūsu grupa, tika pieņemts, un tādēļ es atzinīgi vērtēju šo attīstību. Eiropas Savienībai ir uzdevums aizsargāt augsni, bet tas ir dalībvalsts kompetencē, un tam nav vajadzīga ES pieeja vai ES direktīvas, vai regulas. Tādēļ es atzinīgi vērtēju šī balsojuma iznākumu.

 
  
  

- Rezolūcijas priekšlikums (B6-0104/2009)

 
  
MPphoto
 

  Bernd Posselt (PPE-DE).(DE) Priekšsēdētāja kungs, es esmu par to ļoti gandarīts un arī gribētu ļoti pateikties H. Swoboda, jo šis svarīgais ziņojums ir pieņemts ar ļoti lielu vienprātību.

Es gribētu izmantot iespēju, lai mudinātu mūsu Slovēnijas deputātus, pret kuriem un viņu valsti man ir vislielākās simpātijas, vēlreiz atrast veidu, kā turpināt Slovēnijas lielos sasniegumus virzībā uz Eiropas integrāciju. Šī valsts bija pirmā jaunā dalībvalsts, kas ieviesa eiro, un tā bija pirmā, kas īstenoja Šengenas nolīgumu. Slovēnija ir Eiropas vienotības celmlauzis. Es vēlētos redzēt, ka Slovēnija savās valsts interesēs rīkojas kā celmlauzis arī saistībā ar Horvātijas pievienošanos Eiropas Savienībai.

 
  
MPphoto
 

  Philip Claeys (NI).(NL) Priekšsēdētāja kungs, principā es atbalstu Horvātijas pievienošanos Eiropas Savienībai, bet es balsojumā neatbalstīju šo ziņojumu. Es atturējos, jo Horvātijā vēl arvien ir daudzas problēmas, un viens piemērs ir korupcijas problēma. Pieredze mums tagad ir iemācījusi, ka korupcija patiesībā ir palielinājusies vairākās valstīs, kas ir pievienojušās Eiropas Savienībai, pirms tās patiesi bija tam pilnīgi gatavas.

Problēma ar šo ziņojumu ir tāda, ka tas nosaka, ka sarunu noslēgšana, iespējams, var tikt sasniegta 2009. gadā, kas ir, tā sakot, šogad, bet, pēc manām domām, patiesībā nav gudri pašiem sevi sasaistīt ar noteiktu datumu. Horvātijai ir jāatļauj pievienoties tad, kad tā ir pilnīgi gatava. Šobrīd tā tas noteikti nav.

 
  
MPphoto
 
 

  Romana Jordan Cizelj (PPE-DE).(SL) Es patiesi vēlos, lai Horvātija kļūtu par Eiropas Savienības dalībvalsti pēc iespējas ātrāk, un tāda pati vēlme ir arī Slovēnijai. Ja mūsu vēlmes īstenotos, mums ir jāpalīdz Horvātijai un jāsadarbojas ar to. Mēs varam atrisināt strīdus, uzmanīgi ieklausoties visās iesaistītajās pusēs. Tomēr šajā ziņojumā, ko šodien apstiprināja Eiropas Parlaments, nav nekā, kas norāda, ka mēs esam pieņēmuši pareizo līdzsvaru balsošanā par tā saukto Horvātijas-Slovēnijas robežu strīdu. Lai izvairītos no aizspriedumiem, mums arī ir jāietver taisnīguma princips kā obligāta prasība.

Noslēgumā es gribētu norādīt, ka, ja mēs patiešām gribam atrisināt šo problēmu, mums ir jānodrošina, ka gan Slovēnija, gan Horvātija ievēro attiecīgās starptautiskās struktūras iznākumu. Tādēļ abu valstu parlamentiem ir iepriekš jāratificē šis iznākums.

 
  
  

- Rezolūcijas priekšlikums (B6-0105/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  Marusya Ivanova Lyubcheva (PSE).(BG) Paldies jums, priekšsēdētāja kungs. Es atbalstīju Turcijas progresa ziņojumu. Sarunas ar Turciju par pievienošanos Eiropas Savienībai rada nopietnu izaicinājumu visām dalībvalstīm gan no politiskas un ekonomiskas nozīmības viedokļa, gan arī drošības jautājuma ziņā. Ir sevišķi svarīgi, lai šī valsts izpildītu pievienošanās kritērijus un parādītu konsekvenci, pietiekamu precizitāti un pārredzamību attiecībā uz Eiropas Savienības pilsoņiem. Es domāju, ka šim procesam ir sevišķi svarīgi virzīties uz priekšu, izmantojot labu sadarbību ar kaimiņvalstīm. Šajā ziņā es domāju, ka mums ir jāatzīmē zināms progress starp Bulgāriju un Turciju, ievērojot vienošanos, kas ir panākta par sarunu sākšanu par līdz šim neatrisinātajām lietām, konkrēti par trāķiešu bēgļu īpašumu jautājumu atrisināšanu, kas notiek, pateicoties Eiropas Parlamenta pūlēm. Mēs uzraudzīsim šo procesu sevišķi cieši, jo tas attiecas uz tūkstošiem cilvēku tiesībām, kas ir jāievēro Eiropas Savienības teritorijā. Trāķiešu jautājums arī ir tikpat svarīgs kā attiecības starp Turciju un pārējām kaimiņvalstīm. Paldies!

 
  
  

- Rezolūcijas priekšlikums (B6-0104/2009)

 
  
MPphoto
 

  Miroslav Mikolášik (PPE-DE). – (SK) Mēs zinām, kāds pārbaudes laiks ir bijis mūsu draugiem Balkānos. Tas attiecas gan uz Slovēniju, gan Horvātiju, kad tām uzbruka Serbija, un mūsu simpātijas attiecas uz abām pusēm. Man ir jāsaka, ka no ES puses bija dāsni pieņemt Slovēniju ES, pirms tika atrisināti visi strīdi starp Slovēniju un Horvātiju, un es uzskatu, ka mums tagad ir jāpieņem tāda pati nostāja attiecībā uz Horvātiju.

Man ir žēl, ka daži politiķi Slovēnijā tagad gribētu bloķēt Horvātijas pievienošanos, bet to man ir teikusi Jordan Cizelj, kurai ir saprātīga un, es teiktu, līdzsvarota nostāja attiecībā uz šo politisko jautājumu. Es ticu, ka neoficiālā vienošanās, ko Horvātijai un Slovēnijai ir jāturpina apspriest Komisijas aizgādnībā, noslēgsies ar panākumiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētājs. - Dāmas un kungi, ļaujiet man paskaidrot vienu punktu mūsu Reglamentā. Lai runātu balsojuma skaidrojumu laikā, jums ir jāiesniedz pieprasījums dienestiem pirms šo skaidrojumu sākuma. Protams, es esmu ļoti elastīgs, un es atļauju klātesošajiem deputātiem runāt. Bet mēs neizmantojam „nepieteiktu uzstāšanos” procedūru. Jums ir jāieraksta savs vārds iepriekš, pirms balsojuma skaidrojumiem.

 
  
  

- Rezolūcijas priekšlikums (B6-0105/2009)

 
  
MPphoto
 

  Kristian Vigenin (PSE).(BG) Priekšsēdētāja kungs, es atbalstīju ziņojumu, kas tika izstrādāts par Turcijas progresu, jo es uzskatu, ka tas ir objektīvs ziņojums, kas piedāvā gan Turcijai, gan Eiropas Savienībai izdevību virzīties uz priekšu kopā ar Turcijas gatavošanos dalībai ES. Tajā pašā laikā es gribētu izteikt zināmu neapmierinātību, ka sēžu zāle noraidīja Sociāldemokrātu grupas priekšlikumu par to, lai tiktu atzīmēts, ka Turcijas dalība Eiropas Savienībā ir kopīgs mērķis Turcijai un Eiropas Savienībai.

Es uzskatu, ka, ja mēs vēlamies no Turcijas straujāku progresu to problēmu risināšanā, kuras mēs saskatām saistībā ar tās attīstību, mums ir arī jābūt pietiekami atvērtiem un nav jārada mūsu partneriem nekādas šaubas, ka šī procesa mērķis vēl arvien patiesībā ir Turcijas uzņemšana Eiropas Savienībā. Turcijas nozīme palielināsies, un tas ir Eiropas Savienības interesēs, ka starp tās dalībvalstīm ir kristīgajai ticībai nepiederoša valsts, jo tas dos mums daudzas iespējas īstenot tādu politiku, kāda pašreiz nav iespējama. Paldies!

 
  
MPphoto
 

  Dimitar Stoyanov (NI).(BG) Dāmas un kungi, „uzbrukuma grupa” balso pret Turcijas progresa ziņojumu, jo mēs neredzam nekādu progresu. Faktiski progresu nevar sasniegt nekādā gadījumā. Turcija neņem vērā neko citu kā vienīgi savas intereses, kurās neietilpst cilvēktiesību un citu Eiropas un kristiešu vērtību ievērošana. Vairāk nekā 80 gadus Turcija nav izpildījusi Ankaras līguma prasības, ar kuru saskaņā tā ir parādā Bulgārijai USD 10 miljardus. Varat iedomāties, kā tā ievēros atbilstību Eiropas noteikumiem.

Vakar J. Wiersma minēja, ka 1915.-1916. gada Armēnijas genocīda neatzīšana ir problēma. Kas tad mums būtu jāsaka par genocīda gadījumiem pret bulgāriem, kas turpinājās 500 gadus, piemēram, masveida slepkavības Stara Zagorā, Batakā un Perušticā, ko ir aprakstījusi Eiropas Starptautiskā komisija 1876. gadā? J. Wiersma arī teica, ka Eiropas Savienībā nav vietas islāmistu Turcijai; tomēr pirms 20 gadiem Turcijas islāmisti uzspridzināja Bulgārijā autobusus, kuros bija sievietes un bērni. Patiešām, Turcija maksāja, lai tiktu uzcelti pieminekļi šiem teroristiem. Tāda ir modernā Turcija, ko pārvalda islāma fundamentālistu partija. Tādas ir šīs valsts vērtības, un mēs domājam, ka tās nav piemērotas Eiropai.

 
  
MPphoto
 

  Bruno Gollnisch (NI).(FR) Priekšsēdētāja kungs, „kļūdīties ir cilvēcīgi, pastāvīgi kļūdīties ir velnišķīgi”. Nekad šis izteiciens nav bijis piemērotāks kā skumjajā stāstā par pievienošanās sarunām ar Turciju.

Kopš 2005. gada jūs esat snieguši mums tādus pašus negatīvus ziņojumus par cilvēktiesībām, cieņu pret minoritātēm un saistībām attiecībā uz Savienību, tajā pašā laikā, saglabājot neskartu mērķi par pievienošanos.

Patiesībā tagad tā nav īstā problēma. Pamatjautājums ir ietverts eiropiešu vēlmē vairs nepieņemt tās sekas brīvībai veikt uzņēmējdarbību, kuras katrā ziņā rastos pievienošanās rezultātā.

Tas arī ir ietverts tajā apstāklī, ka Turcija ģeogrāfiskajā, kultūras, valodas un garīgajā ziņā attiecas uz teritoriju, kas nav Eiropa. Tādēļ mums ir jāatsakās no šīs fikcijas; mums ir jāatsakās no šīs pievienošanās maskarādes un nekavējoties jāsāk praktiskas diskusijas, citiem vārdiem sakot, jātiecas pēc partnerības, kas pamatojas uz mūsu kopējām un savstarpējām interesēm. No šīs pievienošanās procedūras ir jāatsakās.

 
  
MPphoto
 

  Bernd Posselt (PPE-DE).(DE) Priekšsēdētāja kungs, tādās būtiskākajās jomās kā, piemēram, cilvēktiesības, minoritāšu tiesības, reliģiskā brīvība, vārda brīvība Turcija nav panākusi gandrīz nekādu progresu, un dažās pēdējās dienās pat ir pavirzījusies atpakaļ.

Tomēr neatkarīgi no tā Komisija apgalvo, ka mums tomēr ir pienākums pieņemt pozitīvu nostāju, jo tas ir nozīmīgs stratēģiskais partneris. Tā ir taisnība, bet tas ir ārpolitikas jautājums. Tas, ka mums ir vajadzīgas stratēģiskas partnerības, nav kritērijs, lai pievienotos.

Taču es tomēr esmu pietiekami skaidri balsojis par šo ziņojumu, jo sociāldemokrātu aicinājums koncentrēt šo ziņojumu uz pievienošanos tika noraidīts. Šis ziņojums ir liels panākums un liels mūsu sasniegums, jo tas skaidri izvairās no pievienošanās noteikšanas par mērķi un tas runā par ilgstošu, beztermiņa procesu, kura rezultāts vēl ir neskaidrs. Mēs būtu labāk izvēlējušies „nē” pilnai dalībai, bet šis formulējums tomēr ir ļoti tuvu tam un tādēļ ir liels panākums tiem mūsu vidū, kuri ar prieku teiktu „jā” partnerībai ar Turciju mūsu ārpolitikas ietvaros, bet saka „nē” attiecībā uz pievienošanos.

 
  
MPphoto
 

  Philip Claeys (NI).(NL) Priekšsēdētāja kungs, es atturējos balsojumā par ziņojumu par Turciju, jo, tā kā šajā ziņojumā bija ietverts kritisku piezīmju pilns saraksts saistībā ar daudziem galvenajiem tiesību pārkāpumiem, kas vēl arvien turpinās Turcijā, es uzskatu, ka vienīgajam iespējamajam šī ziņojuma slēdzienam bija jābūt, ka sarunas ir jāpārtrauc un tas jādara patiešām ilgstoši, jo pēc trīs gadiem situācija Turcijā vēl arvien nav jūtamu uzlabojusies.

Mans viedoklis jebkurā gadījumā ir, ka Eiropas Savienībai ir jāpaliek Eiropas projektam un ka tādēļ Eiropas Savienībā nav vietas tādai valstij kā Turcija, kas nav Eiropas valsts.

Vakar kāds deputāts no Sociāldemokrātu grupas Eiropas Parlamentā teica, ka viņš nekad nepieņemtu to, ka Turcija tiek arvien vairāk „islamizēta”. Nu, es ceru, ka viņš un viņa grupa uzstāsies arī pret Eiropas „islamizāciju”, kaut arī daru to, ne elpu aizturējis.

 
  
MPphoto
 

  Martin Callanan (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs, šajā ziņojumā ir izklāstīts Turcijas progress virzībā uz iespējamo dalību ES. Tas ir eventuāls mērķis, ko es atbalstu. Tomēr man ir zināmas bažas par Turcijas progresu dalības virzienā.

Viens jautājums, par ko man ir bažas, ir sekulārā republikāniskā ideāla pakāpeniskā erozija un reliģijas nozīmes palielināšanās politikā. Es arī uztraucos par dažiem reģistrētiem cilvēktiesību pārkāpumiem Turcijā un dažiem pasākumiem, kas ir bijuši vērsti pret minoritāšu kopienām. Mums ir jāredz rīcība dažās no šīm jomām, pirms mēs varam apsvērt Turcijas dalību.

Tomēr mums ir arī svarīgi būt godīgiem pret Turciju un teikt skaidri un nepārprotami, ka tai ir tiesības pievienoties tādā gadījumā, ja tā izpilda visus tos nosacījumus, ko citas dalībvalstis ir izpildījušas. Nav pareizi, ka atsevišķi dalībvalstu vadītāji liek netaisnīgus un nelīdzsvarotus šķēršļus ceļā uz Turcijas dalību. Ja Turcija izpilda nosacījumus, tad tai ir tiesības pievienoties, un tai ir jādod atļauja pievienoties. Mums ir vajadzīga Eiropas Savienība, kas ir plašāka un nevis dziļāka.

 
  
MPphoto
 
 

  Kyriacos Triantaphyllides (GUE/NGL).(EL) Priekšsēdētāja kungs, es balsoju par šo ziņojumu par Turciju, pateicoties pozitīvajiem faktoriem attiecībā uz Kipru 32. un 40. punktā, kaut arī es nepiekrītu 9. un 10. grozījuma saturam.

9. grozījums ievieš nepieņemamu nostāju par, kaut arī pagaidu, atkāpēm no tiem principiem, kas ir Eiropas Savienības pamatā, arī četrām pamatbrīvībām. Tas ir izdarīts laikā, kad Kiprā ir notikušas sarunas starp divu kopienu līderiem, kuri ir vienīgie cilvēki, kas var lemt par šo jautājumu.

10. grozījums ir pretrunā ar to, ka Kopējā ārpolitikas un drošības politika (KĀDP) ietilpst Kopienas aquis attiecībā uz ES un dalībvalstīm, un trešajām valstīm nevar piešķirt carte blanche, lai piedalītos plānošanas un lēmumu pieņemšanas procedūrās.

 
  
  

- Rezolūcijas priekšlikums (B6-0106/2009)

 
  
MPphoto
 

  Árpád Duka-Zólyomi (PPE-DE). (HU) Pēdējos trīs gadus Maķedonija ir bijusi kandidātvalsts dalībai ES. Neskatoties uz to, pievienošanās sarunas vēl nav sākušās. Ja Eiropas Savienība nekavējoties neveiks izlēmīgus pasākumus, sekojošajam uzticamības zudumam var būt destabilizējošas sekas šajā reģionā. Maķedonija ir daudz progresējusi dažos pēdējos gados, sasniedzot labus ekonomikas rādītājus, virzoties tuvāk funkcionējošai tirgus ekonomikai un parādot panākumus likumdošanas jomā. Ir panākta vienprātība starp valdību un opozīciju, pilsonisko sabiedrību un sabiedrisko domu, lai pēc iespējas ātrāk izpildītu Kopenhāgenas kritērijus. Nacionālo un etnisko kopienu līdzāspastāvēšana arī ir labi organizēta. Grieķijas stūrgalvīgā šķēršļu likšana sarunu sākšanai par pievienošanos ir ārpus saprašanas robežām. Valsts nosaukuma jautājums nedrīkst būt šķērslis! Divpusējas sarunas par nosaukumu var notikt vienlaicīgi. Es atbalstu ziņojumu, jo tā ir svarīga vēsts Maķedonijas tautai, kā arī tas dos izšķirošu stimulu, lai sāktu īstas sarunas pirms šī gada beigām. Liels paldies!

 
  
MPphoto
 

  Bernd Posselt (PPE-DE).(DE) Priekšsēdētāja kungs, šis ziņojums raida svarīgu signālu valstij, kurai ir stabilizējoša nozīme, atdarināšanas cienīga likumdošana par minoritātēm, liels valdības vairākums, kurā ir pārstāvētas visas tautības un kura ir uzņēmusi skaidru Eiropas kursu ministru prezidenta N. Gruevski vadībā. Tādēļ es ar prieku balsoju par šo ziņojumu, un es uzskatu, ka mums sevišķi ir jāuzsver divi punkti: pirmkārt, mēs gribam, lai Padome un Komisija mums šogad pasaka, kad ir jāsākas pievienošanās sarunām, un otrkārt, mēs nepieļausim nekādu divpusēja nemiera radīšanu un noteikti ne attiecībā uz šo dīvaino jautājumu par nosaukumu. Šo valsti sauc Maķedonija neatkarīgi no tā, vai tas apmierina dažus cilvēkus vai nē, un mums visbeidzot ir jāsāk nogludināt šīs valsts ceļu uz Eiropu.

 
  
MPphoto
 

  Philip Claeys (NI).(NL) Priekšsēdētāja kungs, es balsoju pret E. Meijer ziņojumu, jo es kopā ar savu partiju uzskatu, ka paplašināšanās ir jāpārtrauc uz nenoteiktu laiku pēc Horvātijas pievienošanās. Eiropas pilsoņi nevēlas nekādu saistību ar jebkādu turpmāku paplašināšanos īsā vai vidējā laika posmā un, protams, noteikti nekādu saistību ar paplašināšanos, iekļaujot Turciju. Tomēr ir laiks šim Parlamentam vienreiz ieklausīties tajos, kuri tam ir pārstāv.

Tā kā lieta ir tieši tāda, es arī iebilstu pret pievienošanās sarunu uzsākšanu ar Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku, uz ko aicina šis Parlaments, kā arī pret Eiropas perspektīvas piešķiršanu Rietumbalkāniem kopumā. Dažas no šīm valstīm ir pilnībā islāma valstis, un, pēc manām domām, tām nav jāļauj pievienoties Eiropas Savienībai.

 
  
MPphoto
 

  Christopher Heaton-Harris (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs, es biju ļoti gandarīts par šodienas balsojumu.

Es pavisam nesen Vestminsteras Demokrātijas fonda vārdā apmeklēju Maķedoniju, šo fondu ir izveidojusi Margaret Thatcher, kad viņa bija manas valsts ministru prezidente, un es redzēju valsti ar dinamiskām politiskajām partijām un aizraujošu nodokļu politiku ar vienotiem nodokļiem gan attiecībā uz uzņēmumu peļņas nodokli, gan ienākumu nodokli, kā arī augošu ekonomiku. Tā ir valsts, kur nākamajā mēnesī notiks brīvas, taisnīgas un godīgas vēlēšanas – iespējams, labākas par tām, kuras mums nesen bija Apvienotajā Karalistē – ar balsošanu pa pastu. Tādai valstij ir jāļauj pievienoties Eiropas Savienībai, ja tā izdarītu šādu izvēli, pamatojoties uz savu pašnoteikšanos, tādēļ maniem iepriekšējiem kolēģiem vajadzētu iespējams pārdomāt šo jautājumu.

Šodien mēs redzējām nozīmīgas pārmaiņas, jo līdz šim brīdim Grieķijas deputāti šajā Parlamentā paši ir likuši sev izskatīties pilnīgi muļķīgi un ir kļuvuši citiem par apsmieklu, pateicoties saviem argumentiem par nosaukumu šai valstij, kas ir Maķedonijas Republika.

 
  
MPphoto
 
 

  Martin Callanan (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs, uzstājoties pēc C. Heaton Harris problēma ir tāda, ka viņš ir atzīmējis daudzus no tiem punktiem, kurus es gribēju atzīmēt par šo jautājumu. Man šķiet acīm redzams absurds, ja Grieķija turpinātu veikt šo ilgstošo un, atklāti sakot, smieklīgo tirādi pret Maķedonijas nosaukumu. Manā vēlēšanu apgabalā ir dažas brīnišķīgas grāfistes – Darema, Nortamberlenda, un mani patiešām pārāk neuztrauc, ja cita dalībvalsts vēlas nosaukt sevi šo fantastisko grāfistu vārdos.

Pievienošanās sarunu aizturēšana nevis etniska strīda vai demokrātiska strīda, vai cilvēktiesību strīda dēļ, bet tikai tādēļ, ka valsts nolemj nosaukt sevi par Maķedoniju, ir nepārprotami smieklīgi. Es ceru, ka Grieķijas deputāti sapratīs to. Es ceru, ka Maķedonija tiks vērtēta pēc brīviem kritērijiem, kas tiek piemēroti visām citām valstīm, un, ja tās izpilda šos kritērijus, ja tās ir demokrātiskas, sekulāras valstis, ja tās īsteno pareizu cilvēktiesību politiku, tad, tāpat kā visām pārējām dalībvalstīm, tām ir jāpiešķir tiesības pievienoties un tās nav jāpakļauj smieklīgām Grieķijas veto tiesībām, pamatojoties vienīgi uz nosaukumu.

 
  
  

- Rezolūcijas priekšlikums (B6-0140/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  Martin Callanan (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs, ES un Amerikas Savienotās Valstis ir noteikušas „Tamilas tīģerus” kā teroristu grupu, bet, par laimi, šķiet, ka to asinskārā kampaņa par neatkarīgu tamilu dzimto zemi, iespējams, tagad tuvojas beigām. Šrilanka tāpat kā mēs Eiropā ir pelnījusi dzīvot mierā.

Tāpat kā citi kolēģi šajā Parlamentā es atbalstu centralizētas valsts modeli Šrilankai. Es domāju, ka ir arī lietderīgi atzīmēt protokolā to, ka es arī domāju, ka, iespējams, laba doma ir centralizētas valsts iekšienē piešķirt tamiliem zināmu autonomiju. Es neatbalstu „tīģeru” vardarbības kampaņu, un es uzskatu par patiesi būtisku to, ka Šrilankas armijai ir jāatļauj turpināt savu militāro kampaņu pret „Tamilas tīģeriem”.

Tomēr ir arī lietderīgi atzīt, ka Šrilankā pašlaik ir humānā krīze, un ir jāatļauj piekļuve palīdzības aģentūrām. Tādēļ varbūt ir lietderīgi prasīt cīņas pārtraukšanu, lai palīdzības aģentūras varētu iegūt piekļuvi un civiliem iedzīvotājiem būtu atļauts doties prom no strīdus teritorijām. Bet pēc tam mums ir jāļauj armijai turpināt savu kampaņu.

 
  
  

- Ziņojums: Annemie Neyts-Uyttebroeck (A6-0112/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  Daniel Hannan (NI). – Priekšsēdētāja kungs, starptautiskās judikatūras krājuma palielināšanās, kam nav saiknes ne ar vienu vēlētu valsts likumdevēju, ir mūsu laikmeta viena no satraucošākajām attīstības tendencēm. Mēs pārskatām ne tikai 300 gadus ilgu tiesisko izpratni par teritoriālo atbildību, tas ir, ka noziegums ir tās teritorijas atbildībā, kur tas ir izdarīts; mēs arī atgriežamies pie domas, kāda bija pirms mūsu laikiem, ka cilvēkiem, kas lemj par tiesību aktiem, nav jāatskaitās tiem, kuri pēc šiem aktiem dzīvo, bet drīzāk jāatbild tikai pašiem savai sirdsapziņai.

Varētu šķist ļoti saprātīgi, ka mums ir kaut kas jādara, ja tāds cilvēks kā S. Milošević vai tāds cilvēks kā R. Karadžić netiek tiesāts savā valstī.. Bet iebildums tādiem autoritāriem vadītājiem kā S. Milošević ir tieši par to, ka viņi ir anulējuši demokrātiju savā valstī un paši sev ir noteikuši tādu statusu, kas ir augstāks par tiesību aktu ievērošanu. Ja mēs atkārtojam šo problēmu starptautiski, mēs paši nolaižamies līdz viņa līmenim, kā tas bija ar tiesas farsu, kas notika Hāgā, kur sešos gados mums bija 27 izmaiņas juridiskajā procedūrā, advokāta uzspiešana un galu galā nebija notiesāšanas.

Es neesmu par S. Milošević: Viņš bija ļauns un negodīgs komunists. Bet slikti cilvēki ir pelnījuši taisnīgumu – slikti cilvēki, jo sevišķi ir pelnījuši taisnīgumu – un, ja viņi to nesaņem, mēs pārējie tiekam pazemoti.

 
  
  

- Rezolūcijas priekšlikums (B6-0113/2009)

 
  
MPphoto
 

  Mairead McGuinness (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs, mēs visi zinām to, cik svarīgs ir ūdens, jo sevišķi jaunattīstības valstīs, kur piekļuve ūdenim ir ļoti sarežģīta, visvairāk cieš jaunas meitenes un sievietes. Viņu izglītības izredzes ir ļoti mazas, jo viņas ir ūdens nesējas, ja tā var teikt. Es to redzēju Indijā delegācijas vizītē, un ir ļoti svarīgi, ka mēs ieguldām vairāk ūdens apsaimniekošanā un pārliecināmies, ka tā nekļūst par šķērsli jaunu meiteņu un sieviešu izglītības attīstībai.

Es sevišķi atzinīgi vērtēju balsojumu par 2. punktu, kas nosaka, ka ūdens tiek pieņemts kā sabiedrisks labums un tam ir jābūt valsts kontrolē, neatkarīgi no tā, kā tas tiek apsaimniekots. Tas ir vērtīgs resurss, un tas ir domāts sabiedriskam labumam nevis individuālai kontrolei vai peļņai.

 
  
MPphoto
 
 

  Marian Harkin (ALDE). – Priekšsēdētāja kungs, es arī ļoti atbalstu mūsu priekšlikumu par ūdens rezolūciju un atzinīgi vērtēju mūsu balsojumu par 2. punktu, kur mēs stingri paziņojām, ka ūdens ir sabiedrisks labums un tam ir jābūt valsts kontrolē. Es personīgi stingri iebilstu pret ūdens privatizāciju.

Pēdējā laikā mēs esam redzējuši, ka nemitīgā peļņas iegūšana ir „nospiedusi uz ceļiem” pasaules ekonomiku. Mēs noteikti negribam redzēt to pašu notiekam attiecībā uz ūdeni. Lai nodrošinātu ūdens kvalitāti un pastāvīgus uzlabojumus sadales sistēmā, ir jāturpina veikt ieguldījumi pārvades sistēmā. Privātajam sektoram nav nekāda stimula to darīt, jo, protams, ir kārdinājums vienkārši palielināt cenu patērētājam, nevis veikt ieguldījumus pārvades sistēmas atjaunināšanā. Es esmu redzējis, ka tā notiek manā Sligo grāfistē, kur noteikta kopienas daļa galu galā maksās par savu ūdeni vairāk nekā ir viņu taisnīgā daļa, jo privātais sektors tur vienkārši neveic ieguldījumus pārvades sistēmā.

 
  
  

- Ziņojums: Maria Eleni Koppa (A6-0062/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  Mairead McGuinness (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs, es balsoju par šo rezolūciju un ziņojumu, bet man ir zināmas bažas. Šorīt Komisija atzina, ka mēs nezinām, kur pašlaik virzās PTO, un tādēļ, kā tā iesaistās stratēģiskajā partnerībā.

Mēs nevaram pieļaut situāciju, kad vai nu stratēģiskās partnerības pasākums, vai patiešām pasaules tirdzniecības nolīgums negatīvi ietekmē Eiropas pārtikas nodrošinājuma intereses. Es atgādinu jautājumu saistībā ar pārtikas ražošanas standartiem, kas ir augstāki Eiropas Savienībā. Mēs sodām savus ražotājus, ja viņi nepilda šos standartus. Mēs nevaram pieļaut situāciju, ka mēs ievedam tādu pārtiku no trešām valstīm, piemēram, no Brazīlijas vai citas valsts, kas neatbilst ražošanas standartiem un rada ļoti netaisnīgu konkurenci pārtikas un lauksaimniecības preču ražotājiem Eiropas Savienības iekšienē.

 
  
  

- Ziņojums: José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra (A6-0028/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  Philip Claeys (NI).(NL) Priekšsēdētāja kungs, protams, Eiropas Savienības stratēģiskā partnerība ar Meksiku un patiesībā arī ar tādām valstīm kā Brazīlija ir laba lieta, un tā ir ES interesēs. Šis ziņojums pats par sevi ir izstrādāts galvenokārt līdzsvarotā veidā, bet es teiktu, ka Eiropas interesēs nav – un tas arī izraisīs plašā sabiedrībā veselu virkni jautājumu – tas noteikums šajā ziņojumā, kurš prasa noslēgt savstarpēju vienošanos par imigrācijas politiku. Tas nesola neko labu, un tādēļ arī es izvēlējos atturēties balsojumā par šo ziņojumu.

 
  
  

- Rezolūcijas priekšlikums (B6-0135/2009)

 
  
MPphoto
 

  Zita Pleštinská (PPE-DE). – (SK) Es arī esmu balsojusi par rezolūciju par situāciju Tibetā 50. gadskārtā kopš Tibetas sacelšanās, jo Ķīnas iestādes pēdējā laikā ir pastiprinājušas drošību Tibetā un ir aizliegušas žurnālistiem un ārzemniekiem iebraukt šajā reģionā.

Šodienas debates Eiropas Parlamentā raida ziņu, ka mēs esam ārkārtīgi nobažījušies par situāciju Tibetā, jo sevišķi par nevainīgu iedzīvotāju ciešanām un pret viņiem vērstu izrēķināšanos.

Es aicinu Padomi izveidot Taisnības komiteju saskaņā ar šo rezolūciju ar mērķi noskaidrot, kas patiešām notika sarunās starp Ķīnas Tautas Republiku un Viņa Svētības Dalai Lama pārstāvjiem.

Es aicinu Ķīnas valdību nekavējoties atbrīvot visas personas, kuras ir arestētas vienīgi par piedalīšanos mierīgos protestos.

 
  
MPphoto
 

  Marco Cappato (ALDE).(IT) Priekšsēdētāja kungs, es sāku šo runu, lai izteiktu savu apmierinātību ar asamblejas sniegto plašo atbalstu šim priekšlikumam, ko mēs kopā ar M. Pannella un J. Onyskiewicz esam izvirzījuši. Šajā priekšlikumā ir ierosināts kaut kas cits, nevis tas, ko mēs šodien dzirdējām no B. Ferrero­Waldner; tas ir, šajā priekšlikumā ir atbalstīta: taisnības meklēšana par ķīniešu un tibetiešu sarunu pārtraukšanas patiesajiem iemesliem, nevis neitrāla nostāja, vērojot šo problēmu, kādu diemžēl turpina pieņemt Komisija un Padome, it kā mums pietiktu tikai vienkārši cerēt uz dialogu divu pušu starpā.

Es gribētu uzsvērt, ka Eiropas Parlamenta Sociāldemokrātu grupas uzvedība man šķiet sevišķi grūti saprotama; vispirms viņi iestājās pret debatēm, tad viņi bija pret to, ka es iesniedzu rezolūciju, un pēc tam viņi patiesībā balsoja pret to, piedāvājot politisku skaidrojumu, ko sniedza G. Ford, ka mēs pieņemam pārāk daudz rezolūciju par Tibetu. Nu, varbūt šī partija un G. Ford nesaprot, vai arī viņi saprot visu pārāk labi, ka šeit uz spēles ir likts daudz vairāk; vairāk nekā miljards Ķīnas pilsoņu, kā arī Tibetas tautas brīvība un demokrātija.

 
  
MPphoto
 

  Philip Claeys (NI).(NL) Priekšsēdētāja kungs, pats par sevi saprotams, ka es balsoju par šo rezolūciju; lai gan, protams, mēs nevaram ļauties iedomām, ka šī galu galā nekaitīgā rezolūcija daudz iespaidos totalitāro komunistisko režīmu Ķīnā, ar kuru mēs tomēr labprāt tirgojamies.

Mēs radītu lielāku ietekmi uz režīmu, ja šim Parlamentam un Padomei būtu drosme paziņot, ka Tibetas okupācija un sekojošā aneksija bija pretrunā ar starptautiskajiem tiesību aktiem un kā tādu to nevar atzīt Eiropas Savienība. Mums ir jāatkārto šī ziņa atkal un atkal, ka Tibetai ir jābūt neatkarīgai valstij, nevis autonomai Ķīnas provincei un ka Tibetā ir noticis un notiek genocīds un etnocīds.

 
Juridisks paziņojums - Privātuma politika