Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2008/0231(CNS)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A6-0236/2009

Iesniegtie teksti :

A6-0236/2009

Debates :

PV 21/04/2009 - 20
CRE 21/04/2009 - 20

Balsojumi :

PV 22/04/2009 - 6.38
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P6_TA(2009)0254

Debašu stenogramma
Otrdiena, 2009. gada 21. aprīlis - Strasbūra Publikācija "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī"

20. Kopienas kodoldrošības sistēmas pamatstruktūra (debates)
Visu runu video
PV
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētājs. – Nākamais punkts ir ziņojums (A6-0236/2009), ko Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas vārdā sagatavoja Hökmark kungs, par priekšlikumu Padomes direktīvai (Euratom) par Kopienas kodoldrošības sistēmas pamatstruktūru izveidošanu (COM(2008)0790 – C6-0026/2009 – 2008/0231(CNS)).

 
  
MPphoto
 

  Gunnar Hökmark, referents. − Priekšsēdētāja kungs, manuprāt, ir godīgi teikt, ka mēs šobrīd esam jaunā enerģētikas politikas laikmetā, kad enerģētikas politikai ir jābūt saskanīgai ar klimata pārmaiņu apturēšanas politiku un kad tā vienlaicīgi ir jāapvieno ar energodrošības politiku. Šiem trim balstiem – enerģētikas politikai, klimata politikai un energodrošībai –ir jādarbojas kopā.

Manuprāt, tas uzsver kodolenerģijas nozīmīgumu. Ir svarīgi, lai pastāvošās atomelektrostacijas tiktu pārvaldītas pēc iespējas uzticamāk un drošāk, bet tāpat ir svarīgi ieviest skaidrus noteikumus, lai turpmākās atomelektrostacijas Eiropas Savienībā būtu pēc iespējas uzticamākas un drošākas.

Tas nav tikai jautājums par to, lai sagatavotu iespēju būvēt papildu atomelektrostacijas. Manuprāt, šāda politika Eiropas Savienībā tiek visnotaļ plaši atbalstīta, šis atbalsts palielinās un mums ir jāuzņemas pienākumi, ko tas mums visiem uzliek. Es cienu tos, kas ir svārstīgi attiecībā uz kodolenerģijas izmantošanu vai iebilst pret to, bet, lai kādi būtu mūsu uzskati un viedokļi par kodolenerģiju, nevar nepiekrist vajadzībai, lai noteikumi būtu pēc iespējas uzticamāki un drošāki pastāvošajām atomelektrostacijām.

No šīs perspektīvas es vēlētos iepazīstināt ar šo ziņojumu par Kopienas kodoldrošības sistēmas pamatstruktūru. Tam ir juridisks pamats, un komitejā ir notikusi diskusija par to, vai visas šīs procedūras ir izpildītas. Juridiskā komiteja nosūtīja vēstuli Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejai, sakot, ka gadījumā, ja tas ir jauns priekšlikums, tad ir vajadzīgs jauns ekspertu grupas atzinums. Es uzskatu un lielākā daļa komitejas uzskata, ka tas ir pārskatīts priekšlikums, pie kura mēs Eiropas Savienībā esam strādājuši gandrīz septiņus gadus. Tas ir mainīts ekspertu grupas atzinuma dēļ un Parlamenta atzinuma dēļ, un man jāsaka, ka tagad ir pienācis laiks pieņemt lēmumu. Es ceru, ka Padome spēs pieņemt šo lēmumu šī gada pavasarī.

Ja mēs to neizdarīsim un ja mēs novilcināsim šo procesu, tad mēs redzēsim praksē, ka jaunas atomelektrostacijas tiks plānotas un būvētas bez šīs Kopienas sistēmas. Tādēļ ir pienācis laiks rīkoties. Tie, kas cenšas to kavēt savas attieksmes dēļ pret kodolenerģiju, īstenībā neļauj Eiropas Savienībai pieņemt Kopienas sistēmu, kas nosaka pēc iespējas uzticamākus un drošākus noteikumus.

Es centos orientēt savu ziņojumu trīs veidos. Pirmkārt, sniegt skaidru struktūru par dalībvalstu un valdību, licenču turētāju un valstu regulatoru pienākumiem. Otrkārt, es ļoti skaidri esmu izteicies par neatkarību, kāda būs valstu regulatoriem, un es pastiprinu prasības valstu regulatoriem, kas nozīmē, ka tiem jāspēj rīkoties, kad tie pamana jebkādus draudus, ka atomelektrostacija varētu neizpildīt drošības noteikumus.

Treškārt, pielikumā mēs iekļaujam SAEA noteikumus kā saistošus noteikumus, tādējādi padarot šo Kopienas sistēmu skaidru, striktu un stabilu, un uz šādas nots es beidzu.

 
  
MPphoto
 

  Andris Piebalgs, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētāja kungs, kodoldrošība ir absolūta Eiropas Savienības prioritāte, kā jau referents teica, un es vēlētos pateikties referentam par ļoti spēcīgu, skaidru un vispusīgu ziņojumu.

Tā kā kodolenerģijas izmantošana Eiropas Savienībā ir realitāte un turpinās būt realitāte, un tā kā kodoldrošību neierobežo valstu robežas, mums ir vajadzīga Kopienas mēroga sistēma, lai sasniegtu, uzturētu un pastāvīgi uzlabotu kodoldrošību Eiropas Savienībā.

Tas ir pārskatītā priekšlikuma direktīvai par Kopienas kodoldrošības sistēmas pamatstruktūru izveidošanu mērķis. Priekšlikuma pamatmērķis ir ieviest saistošu tiesību aktu, kas ir vienīgais risinājums, kurš garantē, ka politiskajām un rūpnieciskajām saistībām pastāvīgi uzlabot kodoldrošību seko konkrēti pasākumi. Šie Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras (SAEA) drošības pamatprincipi un Konvencijā par kodoldrošību paredzētie pienākumi veido direktīvas kodolu. De facto, to transponēšana saistošā Kopienas tiesību aktā nodrošinātu juridisko noteiktību.

Priekšlikuma mērķis ir arī nodrošināt, ka valstu reglamentējošās iestādes, kas ir atbildīgas par kodoldrošību, ir neatkarīgas no jebkādas valdības lēmumu pieņemšanas struktūras un jebkuras citas organizācijas, kura būtu ieinteresēta kodoljautājumos. Tādēļ tās var nodarboties tikai ar iekārtu drošību.

Priekšlikuma mērķis ir stiprināt reglamentējošo iestāžu lomu, garantējot, ka dalībvalstis tām nodrošina atbilstīgas pilnvaras, kompetenci un cilvēku un finanšu resursus to pienākumu pildīšanai.

Pārskatītajā priekšlikumā ir ņemts vērā rezultāts, kas tika gūts apspriežu procesā, kurš sākās 2004. gadā ar Padomes darba grupu kodoldrošības jautājumos. Pirms pieņemšanas tas tika apspriests ar Eiropas Kodoldrošības regulatoru grupu, kā arī citos forumos. Tas arī atspoguļo Euroatom līguma 31. pantā minētās zinātnisko ekspertu grupas atzinuma būtību, un pašreizējais kodoldrošības priekšlikums ir reģionālā priekšlikuma otrā pārskatīšana kodoldrošības jomā. Euratom līguma 31. pantā nav noteikta prasība atkārtoti iesniegt pārskatīto priekšlikumu zinātniskajai ekspertu grupai. Turklāt cieša sadarbība ar Starptautisko Atomenerģijas aģentūru ir nodrošinājusi atbilstību starptautiskajai praksei.

Komisija piekrīt lielākajai daļa ierosināto grozījumu, kas stiprina ieņemto pozīciju. Ziņojumā ir skaidri atzīts dalībvalstu pienākums ievērot drošības pamatprincipus, kas izriet no SAEA, un Konvencijas par kodoldrošību noteikumus, kā arī tajā ir mēģināts stiprināt kodolnozares reglamentējošo iestāžu lomu un nodrošināt to neatkarīgu lēmumu pieņemšanas lomu.

Tādēļ, es esmu pārliecināts, ka Padome ņems vērā Parlamenta nostāju, kad vien tā veicinās direktīvas mērķu uzlabošanu un precizēšanu.

 
  
MPphoto
 

  Rebecca Harms, Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas atzinuma sagatavotāja.(DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, Parlamentam īstenībā nav nekas sakāms šajā sakarā. Ar to ir notikušas apspriedes, un tas tiek izmantots tādas direktīvas sagatavošanai, kas kalpos tam, lai saglabātu neskaidrību, nevis palīdzētu uzlabot drošību kodolenerģijas nozarē. Direktīva neatbilst nevienai Eiropas Savienībā pastāvošai atomelektrostacijai. Tāpat tā neatbilst nevienam augsta riska projektam, piemēram, tiem, kas pašlaik tiek plānoti Bulgārijā, Slovākijā un Rumānijā. Tai nav absolūti nekā ko dot šajā sakarā.

Turklāt, ja tā tiks pieņemta, proti, saistībā ar turpmāko plānošanu, kas vēl nav sākusies, tad tā nenoteiks pašreizējos augstākos pieejamos zinātniskos un tehnoloģiskos standartus, bet ieteiks atbilstību principiem.

Es sev jautāju, kāpēc Parlaments ļauj mūs šādā veidā izmantot ar šo izrādīšanos, kas nekalpos iedzīvotāju drošības garantēšanai.

 
  
MPphoto
 

  Herbert Reul, PPE-DE grupas vārdā.(DE) Priekšsēdētāja kungs, komisār, dāmas un kungi, lēmums, ko mēs pieņēmām, ir saprātīgs, un tas tika prasmīgi iesniegts. Tāpat tas ir saprātīgs lēmums no Parlamenta puses veicināt saskaņošanu Eiropā un papildu drošības noteikumu ieviešanu. Mums ir pienākums to darīt.

Harms kundze, manuprāt, jūs kļūdāties, no vienas puses, pieprasot arvien lielāku drošību kodolenerģijas nozarē un sūdzoties, ka kodoltehnoloģijām nav pietiekamas drošības garantijas, un vienlaicīgi izmantojat katru iespēju, lai kavētu šādus lēmumus šeit Parlamentā. Jūs nevarat sūdzēties, ka Eiropas Parlaments risina šo jautājumu, un tad būt neapmierināta, ka kodoltehnoloģija nav pietiekami droša.

Mēs šodien esam izpildījuši savu pienākumu. Mēs cenšamies veicināt minimālā kodoltehnoloģijas drošības līmeņa nodrošināšanu visā Eiropā, vienlaicīgi, protams, stabilizējot un atbalstot kodoltehnoloģiju kā vienu no enerģijas kopuma iespējām, kā mēs to esam Parlamentā kopīgi noteikuši ar lielākā vairākuma atbalstu citos lēmumos. Šajā sakarā arī ir būtiski jautāt, kāda ir situācija attiecībā uz drošību. Ir jāsniedz atbilde, mēs nevaram vienkārši turpināt to prasīt.

Šis priekšlikums tiek izskatīts šodien, un es ceru, ka rīt par to nobalsos lielākais vairākums.

 
  
MPphoto
 

  Edit Herczog, PSE grupas vārdā.(HU) Rīt mēs noslēgsim ļoti svarīgas debates ar balsojumu par šo priekšlikumu, kas neapšaubāmi uzlabos Eiropas iedzīvotāju drošību un drošības sajūtu. Tā mērķis nav rast risinājumu, bet sasniegt progresu attiecībā uz pašreizējo situāciju. Jebkurā gadījumā es uzskatu, ka Kopienas regulas sagatavošana iezīmē nopietnu soli pretim valsts regulai. Tādēļ mēs absolūti atklāti atbalstām Komisijas izvirzīto direktīvu un Hökmark kunga ziņojumu. Mēs esam centušies izdarīt papildu uzlabojumus ar saviem ierosinātajiem grozījumiem. Es uzskatu, ka Eiropas iedzīvotāji ir pelnījuši, lai mēs sasniegtu progresu kodolenerģijas jomā, kas faktiski veido 32 % no mūsu elektroenerģijas piegādēm. Tādā gadījumā darīsim to kopā!

 
  
MPphoto
 

  Anne Laperrouze, ALDE grupas vārdā.(FR) Priekšsēdētāja kungs, mana grupa pilnībā atbalsta šīs direktīvas mērķi, kas ir izveidot Kopienas sistēmu, lai nodrošinātu un uzturētu pastāvīgus drošības uzlabojumus kodoliekārtās Eiropas Savienībā.

Parlaments vienmēr ir uzsvēris steidzamo vajadzību īstenot skaidrus un stingrus tiesību aktus un pieņemt praktiskus pasākumus Kopienas līmenī jomās, kas saistītas ar kodoldrošību, radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanu un kodoliekārtu ekspluatācijas pārtraukšanu.

Mūsu debatēs ir radušies jautājumi, cita starpā, par apmācību un zināšanām. Eiropai, kurai ir zinātība kodolenerģijas jomā, ir būtiski saglabāt šīs zināšanas, ne tikai nodrošinot, ka kodoliekārtu drošības inspektori ir apmācīti un kvalificēti.

Visbeidzot, es esmu apmierināta, ka Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja ir pieņēmusi normatīvās rezolūcijas grozījumu, kurā Eiropas Komisija tiek aicināta apspriesties ar ekspertu grupu saskaņā ar Līguma 31. pantu.

Es atkārtoju: mēs pieprasām pārredzamību, un mēs vēlamies skaidrus un stingrus tiesību aktus. Es esmu pateicīga referentam Hökmark kungam.

 
  
MPphoto
 

  Paul Rübig (PPE-DE). (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es atzinīgi vērtēju priekšlikumu, kas tiek pašlaik izskatīts. Es vēlētos pateikties komisāram A. Piebalgam un jūsu priekštecim, komisār L. De Palacio, kas jau apzinājās, ka ir svarīgi domāt par drošību. Tāpat es uzskatu, ka ir svarīgi uzlabot valstu reglamentējošo iestāžu neatkarību.

Ja visu pārējo valstu reglamentējošās iestādes būtu tik neatkarīgas kā reglamentējošā iestāde Francijā, mēs jau būtu sasnieguši lielu progresu. Protams, būtu vēl labāk, ja mums būtu ES līmeņa reglamentējošā iestāde ar iespēju salīdzinošās vērtēšanas procesā liegt bīstamām atomelektrostacijām piekļuvi energosistēmai. Tāpat ir svarīgi, lai būtu strikti obligātie drošības standarti, un ar Eiropas regulatora palīdzību nodrošināt slēgšanu.

Drošība un aizsardzība ir ārkārtīgi svarīgi lielumi sabiedrības veselībai, un mēs tos pilnībā atbalstām. Nākotnē vēl ir daudz darāmā šajā sakarā.

 
  
MPphoto
 

  Atanas Paparizov (PSE).(BG) Es arī vēlētos izmantot iespēju, lai pateiktu, cik Komisijas priekšlikums ir svarīgs pamatdirektīvai par kodoldrošību. Es uzskatu, ka šis dokuments nodrošina labu pamatu, lai Eiropas Savienībā sagatavotu saistošu regulu par šo jautājumu un lai sniegtu mierinājumu visām valstīm, ieskaitot tām, kas neizmanto kodolenerģiju, ka Eiropas Savienībā saražotā kodolenerģija ir droša.

Es vēlos uzsvērt, ka es esmu apmierināts ar grozījumiem, kas tika pieņemti un ko es iesniedzu attiecībā uz direktīvas darbības jomas konkrētu definēšanu, nodrošinot regulāru labākās prakses apmaiņu starp dalībvalstīm un skaidrāk nosakot atbildību starp valstīm, licences turētājiem un reglamentējošo iestādi.

Es vēlētos uzsvērt, ka šī direktīva kārtējo reizi uzsver ikvienas valsts tiesības izvēlēties savu enerģijas kopumu pat tad, ja tā vēlas tajā iekļaut kodolenerģiju, kas nodrošina ietaupījumus attiecībā uz oglekļa dioksīdu un nav kaitīga videi.

 
  
MPphoto
 

  Andris Piebalgs, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētāja kungs, kā jau iepriekš pareizi tika teikts, šī priekšlikuma mērķis ir izveidot Kopienas mēroga sistēmu. To izdarīt nebija viegli. Mūsu darbs balstījās uz Rietumeiropas Kodolregulatoru asociācijas (WENRA) sniegto informāciju un uz augstākā līmeņa grupas kodoldrošības un kodolatkritumu apsaimniekošanas jautājumos pieredzi. Mēs arīdzan sadarbojāmies ar Padomi, kas 2003. gadā izskatīja vairāk vai mazāk līdzīgus priekšlikumus.

Uzskatu, ka šajā posmā tādējādi tiek panākts vajadzīgais līdzsvars; manuprāt, eiropiešiem tas sniedz skaidru izpratni, ka pastāv tāda Kopienas mēroga sistēma. Esmu pārliecināts, ka laika gaitā šī sistēma attīstīsies, tomēr es lielā mērā atbalstu Hökmark kunga ziņojumu, jo tajā pastiprināti priekšlikumā iekļautie noteikumi, saglabājot vajadzīgo līdzsvaru. Par konkrētajā valstī izmantoto iekārtu drošību atbild valstu regulatori. Šie jautājumi ir tik delikāti, ka to risināšanu nevar un nevajadzētu atlikt, bet gan jānodrošina nemitīga kodoldrošības standartu uzlabošana. Manuprāt, šī direktīva sniedz mums tādu iespēju.

 
  
MPphoto
 

  Gunnar Hökmark, referents. − Priekšsēdētāja kungs, manuprāt, vispirms ir svarīgi pateikt, ka nevienam nevajadzētu iebilst pret drošības līmeņa paaugstināšanu un drošības noteikumu pastiprināšanu. Tāda tendence nedrīkst pastāvēt tikai tāpēc, ka kādam nepatīk atomenerģija un ir pret tās izmantošanu, tādējādi mazinot nepieciešamo noteikumu nozīmi.

Tādā ziņā, manuprāt, ir sperts solis uz priekšu, ka mums ir kopēja Kopienas sistēma, jo tā veido konsistenci, pārredzamību un iespēju nodrošināt mūsu kopējo attīstību augstāko standartu ieviešanā. Šī direktīva patiešām attiecas uz esošajām elektrostacijām, jo tā palielina valstu regulatoru nozīmi un neatkarību, kas ir būtiski, un rada mums labvēlīgu augsni arvien augstāku prasību nodrošināšanā, drošības jomā tas nozīmē „traukšanos augšup”.

Runāsim par to pavisam godīgi. Nākotnē mēs izmantosim kodolenerģiju neatkarīgi no tā, kāds būs mūsu šodienas lēmums šajā jautājumā. Manuprāt, ir svarīgi, ka mēs veidojam labvēlīgus apstākļus vairāku atomelektrostaciju izveidošanai. Tiem ir jābūt uzticamiem, tāpat arī jābūt ticamībai sabiedrības vidū, bet, kas ir vēl svarīgāk, kodolenerģijas apsaimniekošanā jāgarantē ievērojama, reāla drošība, gluži kā visās pārējās mūsu veiktajās darbībās.

Pašreizējie noteikumi ir labi un stingri, taču mēs nodrošinām, lai tie būtu atbilstošāki, un tas ir solis uz priekšu. Vēlos Jums pateikties par sadarbību un diskusijām. Domāju, ka esam sasnieguši labāku rezultātu, un ceru, ka Padome ieklausīsies šajā viedoklī.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. – Debates ir slēgtas.

Balsošana notiks trešdien, 2009. gada 22. aprīlī.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 142. pants)

 
  
MPphoto
 
 

  John Attard-Montalto (PSE), rakstiski. – Vēlos vērst uzmanību uz ekoloģisko situāciju Marsaxloqq līcī. Visgleznainākais līcis Maltā tika iznīcināts līdz ar elektrostacijas uzcelšanu. Tas ir ietekmējis arī šī reģiona iedzīvotāju, jo īpaši Marsaxloqq dzīvojošo, veselību. Tagad šajā līcī tiek plānota dedzināšanas iekārtu izbūve, un tādējādi šī reģiona iedzīvotāji atkal tiks pakļauti vides murgam. Turklāt pastāv draudi veselībai, ko nevar pienācīgi novērtēt.

Būdams advokāts lietā, kas centās novērst spēkstacijas būvniecību līcī, manā rīcībā bija pierādījumi, ka atmosfēra vis neuzsūc visus piesārņotājus. Daži piesārņotāji ir pārāk smagi, lai izgarotu, līdz ar to tie piezemētos stacijas tuvumā. Atvērtās vietās dakstiņi acīmredzami bija klāti ar vielu rūsas krāsā. Rezultātā visi pleķi radās no piesārņotāju nosēdumiem. Kas notiks, kad atmosfērā pastiprināti nonāks piesārņotāji no dedzināšanas iekārtām?

 
  
MPphoto
 
 

  Vladimir Urutchev (PPE-DE), rakstiski.(BG) Ar gandrīz sešu mēnešu kavējumu ES šodien ir ļoti tuvu tam, lai pieņemtu kodoldrošības direktīvu, kas ir svarīgs politiskais dokuments kodolenerģijai Eiropā, ko izmanto, lai saražotu aptuveni vienu trešdaļu ES elektrības.

Dalībvalstīm pieder ekskluzīvas tiesības attiecībā uz lēmumu par to, vai paļauties uz kodolenerģiju. Neatkarīgi no tā, vai valsts piekrīt vai nepiekrīt šāda veida enerģijas izmantošanai, augstāko drošības standartu piemērošana joprojām ir vienlīdz būtisks aspekts.

Es atbalstu, ka direktīvas pielikumā tiek iekļauti IAEA drošības pamatprincipi. Tādējādi tiks nodrošināts, ka labākie jauninājumi kodoldrošības standartos kļūs par Eiropas likumdošanas neatņemamu sastāvdaļu, ko dalībvalstis, attiecīgi, apņemas ievērot.

Vispārīgi apstiprinātu kodoldrošības prasību trūkums ES vēl pavisam nesenā pagātnē atļāva dažām valstīm, kas pievienojās ES, būt ar saviem politiskajiem risinājumiem kodolenerģijas piemērošanas jomā, kas nav saskaņā ar šodienas ES mērķiem, kas vērsti uz klimata pārmaiņu ierobežošanu un energoapgādes drošību.

Laikā, kad ES tiek celtas vai izstrādes stadijā ir vairākas jaunas atomelektrostacijas, savlaicīga kodolenerģijas drošības direktīvas pieņemšana iedzīvotāju drošībai un sirdsmieram ir ne tikai pamatota, bet arī obligāta.

 
Juridisks paziņojums - Privātuma politika