Priekšsēdētāja. - Nākamais punkts ir kopējas debates par:

- Pervenche Berès kundzes ziņojumu (A6-0268/2009) Ekonomikas un finanšu lietu komitejas vārdā par vidēja termiņa finansiāla palīdzības mehānismu attiecībā uz dalībvalstu maksājumu bilancēm (COM(2009)0169 – C6-0134/2009 – 2009/0053(CNS)) un

- Padomes un Komisijas paziņojumiem par vidēja termiņa finansiāla palīdzības mehānismu attiecībā uz dalībvalstu maksājumu bilancēm.

  Pervenche Berès, referente. − (FR) Priekšsēdētājas kundze, Eiropadome ir nolēmusi divkāršot „maksājumu bilances” mehānismu valstīm ārpus eirozonas, un 8. aprīlī Komisija ieviesa konkrētus noteikumus, kas radīti, lai priekšlikumu īstenotu.

Mēs šeit Eiropas Parlamentā vēlamies uzņemties atbildību un dot iespēju Ekonomikas un finanšu padomei rīkoties strauji, jo mūsu skatījumā šis priekšlikums dod solidaritātes apliecinājumu attiecībā uz valstīm, kas nav eirozonas locekles, kam ir vitāli svarīga nozīme šīs krīzes pamatcēloņa risināšanā.

Pagājušajā novembrī mēs jau divkāršojām šo „maksājumu bilanču” mehānismu, jo tas pieauga no EUR 12 miljardiem līdz 25 miljardiem, un šodien, ņemot vērā ne tikai realitāti, krīzes nopietnību, kurā mēs atrodamies un kas sevišķi ietekmē valstis ārpus eirozonas, bet arī, protams, Eiropas Parlamenta darba grafiku, mēs ierosinām jums šo mehānismu divkāršot līdz EUR 50 miljardiem. Tas ir, ņemot vērā to, ka tas, ko mēs nolēmām novembrī, ir jau ļāvis sniegt atbalstu Ungārijai, Latvijai un vakar Rumānijai.

Mēs domājam, ka tas ir nepieciešams, un mēs esam debatējuši savā starpā, ko es neslēpšu no jums, lai uzzinātu, vai šis ārpus eirozonas esošo valstu novērtējums ir jāveic stingri par katru gadījumu atsevišķi, vai arī īstenībā situācija pēc būtības bija plašāka nekā ārpus eirozonas esošās valstis.

Tieši tāpēc mēs mūsu rezolūcijā ierosinām, lai tiktu izskatīts jautājums par paplašināšanas nosacījumiem un tiktu apstiprināts, cik lielā mērā dalība zonā var būt aizsargājošs faktors.

Mēs arī ļoti uzstājīgi pieprasām, lai Eiropas Parlamentam tiek paziņots analīzes kopsavilkums par krīzes situācijām, kādas ir šajās valstīs. Ir nepieciešams, lai tad, kad Komisija piešķir aizdevumus valstīm ārpus eirozonas, Eiropas Parlaments saņemtu pārredzamu un būtisku informāciju par privāto banku izturēšanos un to dalībnieku izturēšanos, kuru darbības ir novedušas pie šīs krīzes.

Visbeidzot, mēs uzskatām, ka Komisijai ir jāizmanto un jāīsteno visi iespējamie mehānismi šīs krīzes risināšanai. Tas sevišķi attiecas uz Līguma 100. pantu, kurš atļauj arī īpašu mehānismu īstenošanu eirozonas valstīm. Mēs uzskatām, ka ir svarīgi tos izpētīt, ņemot vērā krīzes nopietnību.

Vēl ir divi pēdējie aspekti. Pirmkārt, kā mēs redzam, šo aizdevumu nosacījumi ir temats diskusijai; mēs to saprotam. Kopumā jāsaka, ka Komisija šo darbu veic saskaņā ar SVF. Tas, ko mēs gribam, ir darba grupas radīšana, lai sekotu, kā šie memorandi tiek izstrādāti un kā tajos tiek ņemta vērā patiesā situācija attiecīgajā valstī, kā arī Eiropas Savienības vispārējā stratēģija, sevišķi attiecībā uz arbitrāžu starp ieguldījumiem, atbalstu pirktspējai un nosacījumiem saistībā ar vides attīstības un ilgtspējīgas attīstības stratēģiju.

Visbeidzot mēs saskatām šajā mehānismā liecību Eiropas Savienības un Komisijas spējai aizņemties starptautiskajos tirgos, un tāpēc mēs uzskatām, ka mums šeit ir lietišķs pamats, uz kura mēs balstām pašlaik notiekošās debates par Eiropas aizņēmumu un par Eiropas Savienības spēju finansēt nākotnes stratēģijas un ieguldījumus ar šādiem aizņēmumiem.

Noslēgumā Komisija ir ieviesusi jaunu mehānismu, lai nodrošinātu, ka atmaksājumi ļaus Eiropas Savienības budžetam izpildīt šīs prasības. Mēs atbalstām šo regulas grozījumu un ceram, ka Parlaments pilnībā atbalstīs šo vērtīgo priekšlikumu.

  Charlie McCreevy, Komisijas loceklis. − Es piedalos šajās debatēs sava kolēģa Almunia kunga vārdā.

Šodien izskatāmais priekšlikums attiecas uz vienu no Savienības pamatvērtībām, proti, solidaritāti. Starptautiskās finanšu krīzes apstākļos Komisija piedāvā vēl vairāk pastiprināt solidaritāti ar dalībvalstīm, kuras vēl nebauda aizsardzību, ko sniedz piederība eirozonai. Mehānisms dalībvalstu maksājumu bilanču atbalstam pēc noteikumiem ir paredzēts ārkārtējos apstākļos un iepriekš ir ticis izmantots tikai dažos gadījumos. Tomēr mēs dzīvojam ārkārtējā laikā.

Kā jūs zināt, Komisija pagājušajā gadā ierosināja palielināt neatmaksāto kredītu augstāko robežu, ko Kopiena var nodrošināt, lai atbalstītu dalībvalstu maksājumu bilances. Tā tika pacelta no EUR 12 miljardiem līdz EUR 25 miljardiem, bet šīs summas ievērojama daļa ir jau tikusi rezervēta. Pēc attiecīgo valstu lūguma Ekonomikas un finanšu padome nolēma novembrī atbalstu Ungārijas maksājumu bilancei līdz EUR 6,5 miljardiem. 20. janvārī tā nolēma piešķirt līdz EUR 3,1 miljardam Latvijai, un lēmums piešķirt līdz EUR 5 miljardiem Rumānijai ir jau ceļā.

Tādējādi saskaņā ar regulu iezīmētās finanšu palīdzības kopējā summa ir aptuveni EUR 15 miljardi. Turklāt nav paredzamas tūlītējas beigas ne finanšu krīzei, ne globālo parādsaistību dzēšanai, un ilgstošā finanšu spriedze citās dalībvalstīs varētu izsaukt turpmāku vajadzību pēc finanšu palīdzības.

Tāpēc 19. un 20. marta Eiropadome atzinīgi vērtēja priekšsēdētāja Barroso paziņojumu par Komisijas nodomu dot priekšlikumu par Kopienas maksājumu bilances atbalsta maksimālās summas paaugstināšanu līdz EUR 50 miljardiem. Maksimālās summas divkāršošana dos svarīgu signālu finanšu tirgiem par Eiropas Savienības stingro apņēmību palīdzēt grūtībās nonākušajām dalībvalstīm. Kopējā iespējamā kredīta palielināšana līdz EUR 50 miljardiem veidos plašu aizsargjoslu, lai rūpētos par iespējamām turpmākām vajadzībām pēc finansiāla atbalsta.

Šādiem spēcīgiem solidaritātes apliecinājumiem dalībvalstu starpā ir jāpalīdz arī nomierināt finanšu investoru bailes par finanšu tirgu turpmāko pasliktināšanos dalībvalstīs ārpus eirozonas Samazinot stimulus kapitāla izņemšanai, samazināsies problēmu rašanās varbūtība attiecīgo valstu maksājumu bilancē.

Sakarā ar šo es vēlos izteikt pateicību un cieņu par Eiropas Parlamenta izcilo sadarbības garu un sevišķi Ekonomikas un monetārajai komitejai. Komisija pieņēma šo priekšlikumu tieši pirms Lieldienu brīvdienām 8. aprīlī, un tagad tikai divas nedēļas vēlāk jūs jau gatavojaties balsot par normatīvu rezolūciju un rezolūcijas priekšlikumu plenārsēdē.

Pateicoties jūsu ātrajam un efektīvajam darbam, Ekonomikas un finanšu padome varēs pieņemt grozīto regulu 5. maijā. Tādējādi Eiropas Savienība būs labi aprīkota ātrai reaģēšanai, ja rastos nepieciešamība pēc turpmāka maksājumu bilances atbalsta. Tas ir spēcīgs signāls dalībvalstīm, ka Eiropas Savienība grib un ir gatava palīdzēt un ka pie tās ir jāvēršas vispirmām kārtām maksājumu bilances problēmu gadījumā.

Tas acīmredzami neizslēdz to, ka dalībvalstis lūgs palīdzību arī no citām starptautiskām organizācijām, piemēram, SVF, ar kuru Komisija ir cieši sadarbojusies jaunākajās finanšu atbalsta pasākumu paketēs.

Es vēlos noslēgumā teikt, ka es piekrītu apgalvojumam jūsu rezolūcijas priekšlikuma projektā, ka pašreizējā starptautiskā situācija pierāda eiro būtisko nozīmi un ka visas dalībvalstis ārpus eirozonas ir jāmudina izpildīt Māstrihtas kritērijus, lai pievienotos tai.

  Priekšsēdētāja. - Padome ir darījusi zināmu, ka tā nesniegs paziņojumu. Tāpēc debašu turpinājumā piedalīsies politisko grupu runātāji.

  Zsolt László Becsey, PPE-DE grupas vārdā. - (HU) Es vēlos sākt ar pateicību referentei par tik ātru ziņojuma izstrādāšanu, un, ja Berès kundze klausās manī, tad arī par iejūtību pret jautājumu, kas katrā gadījumā ir pozitīva lieta. Tas tomēr neatrisina problēmu, ko rada mana neizpratne par to, kāpēc mums būtu jānodarbojas ar šo lietu šādā panikā, ignorējot caurmēra EP deputāta viedokli. Galu galā, līdz šim pieejamie EUR 25 miljardi varēja ērti nosegt steidzamās palīdzības izmaksas, ko sniedza Rumānijai.

Šis temats tiek iesniegts diskusijai otru reizi īsā laika posmā. Es savā runā 1. novembrī apgalvoju, ka atbalsta maksimālā apjoma palielinājums ir nesamērīgs, un man bija taisnība. Iemesls tam bija ne tikai tāpēc, ka jaunās dalībvalstis ir iesniegušas jaunas prasības, bet arī tāpēc, ka, paliekot pie sava toreizējā viedokļa, es joprojām domāju, ka šis ir politisks jautājums. Patiesībā ir kauns, ka nevis ES nodarbojas ar kredītmaksājumu bilancēm dalībvalstīm, kuras ir ārpus eirozonas un izjūt milzīgas grūtības, bet ka mēs to kārtojam kopā ar SVF kaut kur starp kredītiem Pakistānai un Turcijai. Tas ir apkaunojums dalībvalstīm.

Līdz šim mēs domājām, ka, mums pievienojoties, mēs kalposim vienam dievam, bet tagad mums ir jākalpo vairākiem dieviem. No otras puses mums ir arī rūpīgi jāpārbauda — kā mēs jau novembrī lūdzām Komisiju darīt, bet bez panākumiem — kas ir novedis līdz šai situācijai. Tad būtu izrādījies, ka bezatbildīgā ekonomiskā politika, ko piekopa cietušo dalībvalstu valdības, kā tas ir noticis Ungārijā, bija primārais cēlonis, kurā ir arī Komisijas devums kopējās atbildības dēļ par ekonomisko politiku vai drīzāk tās trūkumu. Bet būtu bijis arī skaidrs, ka solidaritāte, kuru uzskata par vienu no ES pamatvērtībām, izrādījās neveiksmīga attiecībā uz novēršanu. Patiesībā eiro likviditātes trūkums arī jau rēgojas aiz dalībvalstu maksājumu problēmām un devalvētajām valūtām. Daļēji tas ir mātes uzņēmumu piesardzības dēļ, uz kuriem balstās vietējā līmenī neaizsargātais subsidiārais tīkls, un daļēji tāpēc, ka tās nesaņēma nekādu konkrētu praktisku palīdzību no eirozonas, galvenokārt Centrālās bankas, atšķirībā no eirozonas dalībvalstīm, kurām likviditāte tika pacelta, cik vien iespējams, augstu. Bet vēl viens faktors, kas apgrūtina konkurētspējīgu neitralitāti, ir tas, ka valūtu neaizsargātības dēļ šīs ārpuszonas valstis krīzes laikā nevar arī izmantot labumus, ko dod pārējie nodrošinātie budžeta stimuli.

Man ir prieks, ka mūsu ziņojums ir pacēlis jautājumu par Eiropas Parlamenta iesaistīšanos. Manu kolēģu deputātu uzmanību var galvenokārt piesaistīt īpašie nosacījumi daļējai palīdzībai, par ko ir vienošanās ar ārpus eirozonas valstīm, kuras ir smagā stāvoklī. Kā varēja notikt, ka saskaņā ar nolīgumu, kas ir parakstīts ar Ungārijas valdību, pilnīgi ignorējot Eiropas demogrāfisko tendenču pamatproblēmu, tika parakstīts būtisks samazinājums bērnu aprūpes maksājumos? Es uzskatu to par īpaši atbaidošu, ka papildu līgumā, ko parakstīja šāgada martā, Ungārija ir spiesta samazināt savu valsts piedevu tiešajiem lauksaimniecības maksājumiem. Galu galā tas nav sociāls jautājums, bet tas bija iekļauts pievienošanās līgumā, lai atvieglinātu mūsu lielākos konkurētspējas trūkumus. Kā šāda amorāla rīcība jums bija iespējama kopā ar bezmugurkaulaino Ungārijas valdību? Vai jums ir priekšstats, cik lielu postu tas rada Ungārijas zemniekiem un ES reputācijai? Mēs, protams, balsosim par priekšlikumu, jo tas ir solis uz priekšu, bet tajā iezīmējas tikai daļēja solidaritāte. Pilna solidaritāte ir tas, kas mums jāsasniedz.

  Elisa Ferreira, PSE grupas vārdā. - (PT) Priekšsēdētājas kundze, citu aspektu starpā krīze ir atklājusi ne tikai milzīgās plaisas starp eirozonas valstīm, kas bija, iespējams, galvenais „EMU@10” ziņojuma slēdziens, bet it sevišķi to valstu ārkārtējo neaizsargātību, kuras, piederēdamas pie Eiropas Savienības, nav eirozonas sastāvā.

Tieši tāpēc ir pilnīgi vitāli nepieciešams palielināt ES resursus, kas pieejami, lai palīdzētu maksājumu bilanču krīzēs. Tieši tāpēc mēs arī atzinīgi vērtējām to, ka finansiālās palīdzības apjoms tika pacelts no EUR 12 miljardiem līdz EUR 25 miljardiem un tagad līdz EUR 50 miljardiem.

Tomēr svarīgāk ir atrisināt problēmu pamatcēloņus, nevis to visredzamākās izpausmes.

Paplašinātajai Eiropai un eirozonai tagad ir jādod jauns Eiropas solidaritātes un kohēzijas, un reālas konverģences mērķu skaidrojums. Šajā sakarā mums ir ne tikai jāsaprot Eiropas starpnozaru politikas ietilpība, bet arī no jauna jāizskata tādi finansēšanas instrumenti kā eiroobligācijas.

Finansiāls atbalsts maksājumu bilancēm ir būtisks, bet nekādā ziņā nav pietiekams, lai garantētu Eiropas projekta un Eiropas vienotās valūtas ilgtspēju.

  Guntars Krasts (UEN). - (LV) Paldies, priekšsēdētāj! Eiropas Savienības vidējā termiņa finansiālās palīdzības mehānisma palielināšana līdz 50 miljoniem eiro ir pašreizējai situācijai nepieciešamā atbilde. Tas ir nozīmīgs signāls Eiropas Savienības dalībvalstīm, kas nav eiro zonā, un jo īpaši tām dalībvalstīm, kas salīdzinoši nesen pievienojušās Eiropas Savienībai. Pasaules finanšu krīzes ietekme uz šo valstu grupas finanšu un ekonomisko situāciju ir bijusi atšķirīga, bet visās šajās valstīs būtiski mazinājusies vietējā un starptautiskā uzticība šo valstu finanšu sistēmām. Tāpēc Kopienas palīdzības mehānisma pastiprināšana ir dalībvalstu solidaritātes demonstrācija, kam būs stabilizējoša loma finanšu tirgos un kas kalpos nestabilitātes risku mazināšanai Eiropas Savienības ekonomikā kopumā. Vidējo termiņu palīdzības mehānismu pastiprināšana atvieglos arī dalībvalstu iespējas saņemt nepieciešamo finansējumu no starptautiskajām finanšu institūcijām. Atbalstu atbildīgās komitejas priekšlikumu uzdot Komisijai informēt Eiropas Parlamentu par saprašanās memorandu ar dalībvalsti, kas saņem palīdzību, kā arī nepieciešamību divu gadu laikā veikt pārbaudi par palīdzības atbalsta nosacījumiem. Paldies!

SĒDI VADA M. MAURO
priekšsēdētāja vietnieks

  Alain Lipietz, Verts/ALE grupas vārdā. - (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisār, šī ir otrā reize, kad mums ir bijis jāpaaugstina Eiropas Savienības sniegtā garantija tās eirozonai nepiederošajiem dalībniekiem grūtību pārvarēšanai. Šī ir otrā reize: mēs to jau palielinājām decembrī.

McCreevy kungs ir mūs apsveicis par mūsu rīcības ātrumu. Mēs rīkojāmies ātri jau decembrī, un mēs vēlētos teikt McCreevy kungam, kā to pirms mirkļa darīja Berès kundze, ka pacelšana …

Jā, McCreevy kungs, kā lūdzu? Kā lūdzu? Komisār, …

... Mēs vēlētos, lai tiek piemērota savstarpējība, ar ko es domāju, ka tad, kad Parlaments lūdz jūs iesniegt projektu regulai par riska ieguldījumu fondiem, jūs atbildat mums nekavējoties tādā pašā termiņā, kādu mēs ievērojam, kad jūs lūdzat mums palielināt palīdzību maksājumu bilanču aizsargāšanai.

Mums patiešām ir krīze, mums var nebūt vajadzības sēdēt katru dienu, bet vismaz nelieciet mums gaidīt sešus mēnešus, līdz Komisija pievērsīsies Eiropas Parlamenta lūgtajai direktīvai par riska ieguldījumu fondiem!

Skaidrs, ka attiecībā uz šo palīdzību mēs pilnībā piekrītam nepieciešamībai palielināt kredītlīniju, un mani mazliet pārsteidz Becsey kunga piezīmes. Tieši tāda pati diskusija mums bija decembrī. Komisārs Almunia skaidroja Becsey kungam, ka Ungārijas valdība pati bija tā, kas lūdza palīdzību no SVF, nevis no Eiropas Savienības un ka Eiropas Savienība bija tā, kura teica: „Bet arī mēs varam jums palīdzēt”.

Ir pilnīgi skaidrs, ka Eiropas Savienībai ir pienākums izrādīt solidaritāti pret valstīm ārpus eirozonas, bet nav arī iemesla, kāpēc SVF palīdzība, kurai ikviens no mums, arī Ungārija un Rumānija, dod savu ieguldījumu, būtu jāatraida.

Tādējādi Berès ziņojumā — par kuru mēs katrā gadījumā balsosim — ir divas lietas, kas mūs satrauc. Pirmkārt, kāda jēga ir teikt 4. punktā, ka mums ir jāuzņemas saistības par starpvalstu solidaritāti, ja pēc tam norādītu 11. punktā, ka nekādā gadījumā mēs neuzņemamies kādas valsts saistības? Ir tiesa, ka mums nav saistošas kādas valsts saistības, bet nav nozīmes to uzsvērt, kad mēs sakām, ka mēs izrādīsim solidaritāti viens otram.

Otra problēma ir apgalvojums, ka nav juridiska pamata palielināt šo solidaritāti, bet tieši Komisijas atbildība ir dot šo juridisko pamatu. Mums ir krīze, un sen bija laiks mums saņemt juridisku pamatu.

  Werner Langen (PPE-DE). - (DE) Priekšsēdētāja kungs, es gribētu sākt ar pateicību Berès kundzei par ātrumu, ar kādu viņa izveidoja ziņojuma projektu. Kā jūs zināt, procedūrā ir divas pakāpes. Pirmā ir konsultācija; atzinums par Padomes regulu. Šī nav koplēmuma procedūra. Šajā pakāpē mums komitejā bija vienprātīgs viedoklis, ka palielinājums no EUR 12 miljardiem līdz 25 miljardiem līdz 50 miljardiem bija pareizā rīcība. Trīs dalībvalstis jau ir izmantojušas finanšu līdzekļus: Ungārija — kuras situāciju kopā ar iekšējo atbildību jau tikko kā apsprieda Becsey kungs — Latvija un Rumānija. Šie Eiropas fondi ļauj mums sniegt efektīvu palīdzību un tādējādi aktīvi atbalstīt valstis, kas ir nonākušas maksājumu grūtībās.

Tomēr mums nevajadzētu aizmirst, ka vienlaikus starptautiskās institūcijas ir nolēmušas palielināt finansējumu no starptautiskām finanšu institūcijām — Starptautiskā Valūtas fonda (SVF), Pasaules bankas un attīstības bankām — par USD 1 100 miljardiem. Tas nozīmē, ka mums ir divkāršs instruments. Eiropa ir devusi ieguldījumu šī finansējuma palielināšanai, uzņemoties arī pati savu atbildību. Šādos apstākļos rezolūcijas projekts, par kuru mēs vakarvakarā balsojām Ekonomikas un monetārajā komitejā, pamatojoties uz kompromisa priekšlikumiem, ir arī piemērots Parlamenta lūgumu, Komisijas prasību un kompetentās Padomes noteikumu un prasību pieņemšanai attiecībā uz nākamo tiesību aktu.

Šajā sakarā ir juridisks jautājums attiecībā uz eiroobligācijām un 100. pantu, kas ir saistošs vienīgi eirozonā. Ja mēs uzskatām, ka eiroobligācijām pašlaik nav juridiska pamata Līgumos, mēs esam uz pareizā ceļa. Tomēr, no otras puses, vispirms ir jādod Komisijai uzdevums pārbaudīt nosacījumus, kas ir nepieciešami, lai šādus pasākumus padarītu iespējamus. Es to uzskatu par atbildīgu rīcības veidu.

Tāpēc mūsu grupa atbalstīs priekšlikumu kopumā — gan priekšlikumu par regulu, gan rezolūcijas priekšlikumu. Mēs ceram, ka tas nenozīmē Eiropai tādas papildu finansiālas atbildības uzņemšanos, kas sadragātu gabalos jebkuru budžetu. Tāpēc pašlaik EUR 50 miljardi robeža ir pilnīgi pamatota. Ja parādītos jaunas problēmas, mēs nevarēsim aizvērt acis to priekšā.

  Dariusz Rosati (PSE). - (PL) Priekšsēdētāja kungs, es vēlos paust spēcīgu atbalstu Komisijas priekšlikumam divkāršot pieļaujamās finansiālās palīdzības apjomu jaunajām dalībvalstīm, kuras nav eirozonā. Es vēlos apsveikt Komisiju par tās ātro reakciju, kā arī pateikties mūsu referentei Berès kundzei.

Pašreizējā krīze ir pilnīgi neapšaubāmi parādījusi, ka jaunās dalībvalstis, kuras nepieder pie eirozonas, var būt ļoti neaizsargātas pret svārstībām finanšu tirgos, bieži nebūdamas pašas vainīgas. Šeit jau ir ticis teikts, ka Eiropas Savienības palīdzībai ir jārod sākotne solidaritātes principā. Es pilnībā tam piekrītu, bet es vēlos piebilst, ka to pieprasa arī tas, ka krīze neizcēlās jaunajās dalībvalstīs un tās nav atbildīgas par satricinājumu finanšu tirgos, un tādēļ palīdzības sniegšana tām ir pilnīgi pamatota.

Vienlaikus es vēlos piebilst, ka neatkarīgi no tā, vai priekšlikums tiek vai netiek novērtēts un atbalstīts, visefektīvākā metode, kā novērst līdzīgus draudus turpmāk, ir atļaut šīm valstīm iestāties eirozonā tik ātri, cik vien iespējams. Tas neizmaksās tik dārgi un dos Eiropas Savienībai lielāku stabilitāti.

  Edit Herczog (PSE). - (HU) Priekšsēdētāja kungs, komisār, Berès kundze! Mēs neesam spējīgi paredzēt krīzes ilgumu un plašumu, bet mēs pastāvīgi to pārraugām. Kaut arī mēs nespējam risināt krīzi ex ante, mums ir jāmēģina ievērot vismazāko atbildes došanas laiku un panākt vislielāko pārredzamības, demokrātijas un efektivitātes pakāpi. Laika aspektā attiecībā uz krīzi mēs rīkojamies kā sengrieķu dievs Cronos: laiks, kas patērēts, nodarbojoties ar krīzi, ir savu bērnu aprīšana. Mēs kļūsim par krīzes upuriem, ja nespēsim ātri, efektīvi rīkoties. Eiropas institucionālajai sistēmai ir jāuzņemas Cronos sievas Rhea pienākums, kas nozīmē, ka mums ir jāatrod labākais, ko dod Cronos, citiem vārdiem sakot, ir jāizmanto visas krīzes risināšanas laika iespējas. Es vēlos pateikties Eiropas Parlamentam, Eiropas Komisijai un Eiropadomei par kopējo lēmumu par labu solidaritātes un efektivitātes vairošanai. Tomēr, tā kā Becsey kungs ir izvirzījis iekšējās politikas jautājumus, es vēlos arī, ja drīkstu, pievērst uzmanību tam, ka, nodarbojoties ar krīzes risināšanu, EP deputātu pienākums ir strādāt kopā valstu parlamentos. Mums tagad ir vajadzīga nevis dalīšanās valdības partijā un opozīcijā, bet palīdzība no visām partijām, kas iesaistītas krīzes vadībā. Tas attiecas uz manu valsti Ungāriju, kā arī uz visām pārējām valstīm.

  Theodor Dumitru Stolojan (PPE-DE) . - (RO) Es vēlos pateikties Eiropas Komisijai, Padomei un Eiropas Parlamentam par efektivitāti, ar kādu tie ir izveidojuši šo pasākumu. Daudzas dalībvalstis, kas nav eirozonā, arī Rumānija, būs ieguvējas no šī atbalsta maksājumu bilances prasībām papildus intervences fondam. Bez šī pasākuma situācija, ko ir izraisījusi ekonomiskā un finansiālā krīze, būtu bijusi daudz grūtāka šajās dalībvalstīs, kuras ir ārpus eirozonas. Ņemot vērā, ka vēlreiz ir pierādījies, ka dalībvalstis, kuras izmanto eiro, ir pārcietušas krīzi labāk, es ierosinātu, ka saprašanās memorandā, kas tiks parakstīts starp Komisiju un dalībvalstīm, lai varētu izmantot šos līdzekļus, dalībvalstīm, sevišķi jaunajām dalībvalstīm, ir jāatgādina, ka tām ir pienākums veikt visus pasākumus, lai pievienotos eirozonai.

  Andrzej Wielowieyski (ALDE). - (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisār, es no visas sirds atbalstu Berès kundzes ziņojumu un atzīmēju, ka tas vien, ka G8 vietā mums ir G20, jau ir ievērojams solis uz priekšu.

Es uzskatu, ka nostājas, kas tika pieņemtas Londonā, sevišķi eiropiešu nostājas, ir saprātīgas, bet mēs nedrīkstam apstāties pie tām. Jautājums nav vienīgi par spēju labāk pārraudzīt tirgus un riska ieguldījumu fondus vai par mūsu maksājumu bilanču un ekonomikas atbalstu ar miljardiem dolāru vērtām skaidras naudas injekcijām.

Starptautiskā monetārā sistēma nedarbojas kārtīgi, jo mēs nezinām precīzi, cik maksā preces un pakalpojumi dažādās valstīs. Tāpēc mums ir jāiet tālāk un jāapsver doma par starptautiskas valūtas ieviešanu vai vismaz par kopējas politiskas sistēmas radīšanu, kas satuvina dažas galvenās valūtas.

Ķīnai, Krievijai, daudzām jaunattīstības valstīm, kā arī Savienības jaunajām dalībniecēm — mums visiem ir vajadzīga stabilitāte un pamatnoteikumi.

Tas, komisār, tomēr ir atkarīgs no mums, no Savienības.

  Margarita Starkevičiūtė (ALDE). - (LT) Es gribētu pievērst uzmanību nepatīkamam faktam, kas slēpjas aiz skaistiem vārdiem. Patiesībā Eiropa ir sašķelta divās daļās: eirozonā un zonā ārpus tās. Pirms stundas mēs spriedām par finanšu tirgu kontroli; ir acīmredzams, ka mērķis ir nodrošināt kapitāla kustību un finanšu grupu darbības vienādā veidā visur visā Eiropā. Tas nozīmē, ka makroekonomiskā vadība ir atstāta valstu rokās un, ja rodas problēmas, to risināšana tiek atstāta pašām valstīm. Šāda veida attieksme nepalīdzēs mums stiprināt kopējo tirgu. Mums ir vajadzīga kopēja makroekonomiska vadība, un tā tiks panākta, ja mēs atbalstīsim de Larosière grupas priekšlikumu. Mums tomēr šī makroekonomiskā vadība ir vajadzīga Eiropas mērogā, ne tikai eirozonā, un tā mums ir vajadzīga tūlīt. Es domāju, ka vienam no Eiropas Parlamenta priekšlikumiem Ekonomikas un finanšu padomes sanāksmei ir jābūt apspriest makroekonomisko vadību, balstoties ne tikai uz eirozonu, bet Eiropas Savienības līmenī.

  Charlie McCreevy, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētāja kungs, Becsey kungs izvirzīja jautājumu par nosacītību attiecībā uz kredītiem. Es teikšu, ka nosacījumi tiek apspriesti ar valdībām un visām dalībvalstīm Padomē, tādēļ tiek netiek vienpusēji uzspiesti.

Vairāki runātāji izvirzīja jautājumu par juridisko pamatu, uz kā šis konkrētais noteikums ir balstīts. Komisija ir apsvērusi 100. panta izmantošanu kā pamatu jaunam ES maksājumu bilances atbalsta instrumentam. Tomēr jautājuma steidzamības dēļ un lai nodrošinātu pēctecību, ir bijis pamats pieturēties pie pašreizējiem tiesiskajiem instrumentiem un aprobežoties Regulas (EC) Nr. 332/2002 pārskatīšanā ar vidēja termiņa finansiālas palīdzības mehānisma izveidošanu, lai sniegtu minimālu atbalstu dalībvalstīm, kuras nav eirozonā, t.i., lai palielinātu maksimāli iespējamo robežu, kā par to vienojās Eiropadome, un ar dažiem nepieciešamiem tehniskiem uzlabojumiem, kuri šķiet nepieciešami, pamatojoties uz pieredzi, kas gūta īstenojot maksājumu bilances atbalsta mehānismu kopš pagājušā rudens. Vairāki runātāji izcēla šo konkrēto jautājumu.

Ļaujiet man vēlreiz pateikties Eiropas Parlamentam par efektīvo darbību šajā konkrētajā lietā.

  Pervenche Berès, referente. − (FR) Priekšsēdētāja kungs, ir tiesa, ka mēs vēlētos, kaut Komisija dažreiz izrādītu tādu pašu atbildības sajūtu un efektivitāti kā Eiropas Parlaments.

Es teiktu Becsey kungam, ka, manuprāt, rezolūcija, par kuru mēs gatavojamies balsot šajā Parlamentā, skaidri uzsver jautājumus, kas ir saistīti ar dalību eirozonā, kā arī to, cik svarīgi ir iedzīvināt solidaritātes principu Eiropas Savienībā, un tas ir viens no iemesliem, kāpēc mēs stingri atbalstām šo priekšlikumu.

Komisār, jautājumā par 100. pantu problēma nav zināt, vai 100. pants tiks šeit izmantots, bet gan vai mēs Eiropas Savienībā beidzot nodrošinām sevi ar visiem rīkiem, lai nodarbotos ar šīs krīzes realitāti un tās iespējamo turpmāko attīstību.

Mēs uzskatām, ka Komisijai ir jāīsteno sekundārās tiesības, lai tādējādi nākotnē tā varētu izmantot 100. pantu, lai risinātu problēmas eirozonā, kurām šodien balsojumam nodotie EUR 50 miljardi nevarētu tikt izmantoti.

Tā ir Eiropas Parlamenta nostājas būtība, un es ceru, ka Komisija saklausīs šo vēstījumu gan attiecībā uz pasākumiem, pilnu rīku komplektu, kas vajadzīgi krīzes risināšanai, gan attiecībā uz memorandu izstrādi un šo kredītu nosacītību sarunās ar attiecīgajām dalībvalstīm.

  Priekšsēdētājs. − Es esmu saņēmis vienu rezolūcijas priekšlikumu⁽¹⁾, kas iesniegts saskaņā ar Reglamenta 103. panta 2. punktu.

Debates tiek slēgtas.

Balsojums notiks piektdien, 24. aprīlī.

(Sēdi pārtrauca plkst. 11.20 un atsāka darbu plkst. 12.00)

SĒDI VADA H.-G. PÖTTERING
Priekšsēdētājs