SĒDI VADA: M. ROURE
Priekšsēdētāja vietniece

(Sēdi atklāja plkst. 9.00)

  Priekšsēdētāja. – Nākamais punkts ir kopējas debates par:

- J.–P. Gauzčs ziņojums (A6-0191/2009) Ekonomikas un monetārās komitejas vārdā par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par kredītvērtējuma aģentūrām (COM(2008)0704 – C6-0397/2008 – 2008/0217(COD)),

- R. Weber ziņojums (A6-0247/2009) Juridiskās komitejas vārdā par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Padomes Direktīvu 77/91/EEK, 78/855/EEK un 82/891/EEK un Direktīvu 2005/56/EK attiecībā uz prasībām par ziņojumu iesniegšanu un dokumentāciju apvienošanās un sadalīšanas gadījumos (COM(2008)0576 – C6-0330/2008 – 2008/0182(COD)), un

- P. Skinner ziņojums (A6-0413/2008) Ekonomikas un monetārās komitejas vārdā par grozīto priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (pārstrādāta redakcija) (COM(2008)0119 – C6-0231/2007 – 2007/0143(COD)).

  Jean-Paul Gauzčs, referents. − (FR) Priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs, dāmas un kungi! Bija ļoti interesanti izstrādāt man uzticēto ziņojumu par vērtējuma aģentūrām, un mani visvairāk priecē, ka mums izdevās panākt vienošanos ar Padomi un Komisiju, lai būtu iespējams pieņemt šo ziņojumu pirmajā lasījumā.

Dažādo finanšu krīzes cēloņu analīze liecināja, ka bija steidzami jāievieš tiesību akti par kredītvērtējuma aģentūrām. Parlaments ļoti rūpīgi pārskatīja Komisijas iesniegto priekšlikumu regulai, lai nodrošinātu, ka Eiropas Savienības tiesību akts jau uzreiz ir nevainojams, efektīvs un pragmatisks.

Šo apņemšanos pastiprināja arī nesen pieņemtie G20 secinājumi. Komisijas, ES prezidentūras un Parlamenta panāktais kompromiss atbilst Parlamenta noteiktajām pamatnostādnēm attiecībā uz šī regulas svarīgākajiem elementiem — darbības jomu, trešo valstu kredītvērtējumiem un interešu konfliktu novēršanu.

Taču visvairāk mani priecē, ka šajā dokumentā ir izdevies izveidot pamatus Eiropas Savienības uzraudzībai, kas atbilst secinājumiem Jacques de Larosičre grupas ziņojumā. Patiesi, Parlaments ir saglabājis ideju, ka EVRK jābūt vienīgajam aģentūru reģistrācijas punktam. Mēs zinājām, ka, ņemot vērā pašreizējo situāciju tiesību aktu jomā, daudz vairāk izdarīt nebija iespējams, taču ar šo darbu esam izveidojuši pamatus turpmākai Eiropas uzraudzībai.

Nākamo mēnešu laikā Komisija ierosinās tiesību akta priekšlikumu, kas veicinās Jacques de Larosičre grupas ziņojuma pamatnostādņu īstenošanu, lai varētu izveidot efektīvu un saskaņotu Eiropas uzraudzību.

Gaidot Komisijas tiesību akta priekšlikumu un īstenojot „pārrāvumu novēršanas” pasākumu, regulu atbilstīgi EVRK koordinācijai pārraudzīs kolēģija, ko veidos dalībvalstu kompetento iestāžu pārstāvji, bet lēmumu juridisko spēku garantēs kompetentā iestāde aģentūras reģistrācijas vietā.

Šodien vēlos norādīt, ka sarunu otrajā posmā Parlaments īpaši novērtēja Čehijas prezidentūras attieksmi, kas bija ļoti konstruktīva un vērsta uz sadarbību. Tas nozīmē, ka ar inteliģentas apspriedes palīdzību mums izdevās izstrādāt vairākus noteikumus, kam vajadzētu nodrošināt vajadzīgās pārredzamības garantēšanu un novērst problēmas un nepilnības, ko izraisīja tiesību akta par kredītvērtējuma aģentūrām trūkums.

Tādējādi šis rezultāts ir maksimāli apmierinošs, un tādēļ rīt Parlamentu iepazīstinās ar vispārēju grozījumu, ar ko pārveido dokumentu, par kuru vienojās Komisija, Parlaments un Čehijas prezidentūra — proti, dalībvalstis.

Es uzskatu, ka šādi Eiropas Parlamentam, Komisijai un prezidentūrai izdosies pierādīt, ka, saskaroties ar nepieredzētu krīzi, Eiropas Savienības iestādes reaģēja ļoti attapīgi. Es ceru, ka tādā pašā veidā mēs spēsim pieņemt citus šīs finanšu paketes nosacījumus un jo īpaši Kapitāla prasību direktīvas, ko dēvē arī par „Bāzele II”, pārstrādāto redakciju.

Šajā laika periodā, kad eiropieši apšauba Eiropas efektivitāti, manuprāt, ir būtiski, lai mēs spētu pierādīt, ka Eiropa var uzveikt krīzi.

  Renate Weber, referente. – (RO) Es uzskatu, ka šobrīd atrodamies tādā situācijā, kad mums jādara viss, ko varam, lai nodrošinātu Eiropas komercsabiedrību dzīvotspēju un jo īpaši atrastu veidus, kā saglabāt veiksmīgo uzņēmumu spēju nodrošināt pēc iespējas vairāk darbavietu. Šāda iniciatīva ir vēl svarīgāka šobrīd, kad piedzīvojam krīzes periodu. Es atzinīgi vērtēju Komisijas priekšlikumu direktīvai par ziņojumu iesniegšanas vienkāršošanu apvienošanās un sadalīšanas gadījumos, jo tās mērķis ir līdz 2012. gadam par 25 % samazināt Eiropas Savienības uzņēmumu administratīvās izmaksas, un tās galvenais mērķis ir palielināt uzņēmumu konkurētspēju.

Ziņojumā, ko esam sagatavojuši un par kuru rīt balsosim ir atspoguļoti Komisijas uzskati, un to pamatā ir vairāki faktori, ko tūlīt minēšu. Pirmkārt, pienākumi iesniegt ziņojumu apvienošanās un sadalīšanas gadījumā ir jāsamazina tiktāl, lai dalībvalstīm un uzņēmumiem nodrošinātu lielāku elastību, katrā atsevišķā gadījumā izlemjot, kādi ziņojumi ir patiešām vajadzīgi. Tai pat laikā ir jāatsauc tie nosacījumi, saskaņā ar kuriem pašlaik notiek „dubulta ziņošana”, tādējādi radot nevajadzīgas izmaksas. Treškārt, noteikumi par informācijas publicēšanu un sniegšanu ir jāpielāgo jaunajiem apstākļiem, iesaistot interneta izmantošanu, lai mēs pilnībā izmantotu jaunos saziņas līdzekļus, vienlaikus arī nododot vēstījumu par vides aizsargāšanu. Mēs arī nedrīkstam aizmirst, ka pasākumi, kas paredzēti šobrīd spēkā esošajās direktīvās par informācijas sniegšanu akcionāriem, tika izstrādāti pirms 30 gadiem un tie ne reizi nav pielāgoti pašlaik pieejamajām tehnoloģiskajām iespējām. Es gribētu no sirds pateikties ēnu referentiem par mūsu ciešo sadarbību un par viņu atbalstu ziņojuma izstrādes procesa laikā. Es arī gribu pateikties Padomes un Komisijas pārstāvjiem par viņu pieejamību un sasniedzamību pēdējo mēnešu laikā.

7. aprīlī COREPER panāca vienošanos par visu ar Parlamentu apspriesto kompromisu paketi ar mērķi pirmajā lasījumā pieņemt direktīvu par apvienošanos un sadalīšanos. Mēs gribētu, lai tā notiek, un tieši tādēļ manis ieteiktie grozījumi ir iesniegti balsojumam rītdienas plenārsēdē, pieņemot kompromisu, ko mēs panācām neformālās trīspusējās sarunās. Tika atrisināti jautājumi, kas radīja ievērojamas bažas atsevišķām dalībvalstīm, piemēram, informācijas publicēšana vietējās avīzēs vai nosacījums par papīra eksemplāriem un interneta izmantošanu, un politisko grupu pārstāvji ir piekrituši šiem grozījumiem. Attiecībā uz informācijas publicēšanu vietējās avīzēs — tas joprojām būs iespējams tajās dalībvalstīs, kas uzskatīs šādu darbību par vajadzīgu. Runājot par papīra eksemplāriem, noteikumi paredz, ka tie vairs nebūs nepieciešami, ja akcionāriem būs iespēja lejupielādēt un izdrukāt dokumentus, taču dalībvalstis var uzdot komercsabiedrībām nodrošināt šos dokumentus birojos konsultāciju nolūkā.

Vēl viens būtisks kompromiss ir saistīts ar direktīvas īstenošanas datumu, kas, kā norādīts Komisijas priekšlikumā, būs 2011. gada 30. jūnijs. Dalībvalstīm arī būs iespēja izlemt, kādas būs sekas īslaicīgam piekļuves internetam pārtraukumam, ko izraisījušas tehniskas problēmas. Būtisks grozījums ir saistīts ar vienkāršotu apvienošanos un sadalīšanos — lai tās apstiprinātu, vairs nebūs jāsasauc kopsapulce. Pamatojoties tikai uz šo vienkāršoto procedūru pieņemšanu, ir aprēķināts, ka ik gadu tiks ietaupīti aptuveni EUR 154 miljoni, tādēļ ir vērts pieņemt šo direktīvu pirmajā lasījumā.

  Peter Skinner, referents. − Priekšsēdētājas kundze! Jūs mani pārsteidzāt nesagatavotu, jo es šodien neredzēju visas izmaiņas grafikā, taču esmu ļoti pateicīgs par iespēju uzrunāt Parlamentu par ļoti svarīgu jautājumu finanšu pakalpojumu jomā, tas ir, par apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomu, par to, ko esam paveikuši saistībā ar ziņojumu par „Maksātspējas II” direktīvu un to, kā mums beidzot ir izdevies iesniegt šo jautājumu Parlamentam, lai varētu izveidot, manuprāt, ļoti konkrētu pamatu regulējumam visā Eiropas Savienībā.

Protams, tas ir jautājums, pie kura mēs atgriežamies. Vispirms bija „Maksātspēja I”, un es esmu pateicīgs Ettl kungam par to, ka iepriekš plaši apspriedām šo jautājumu Parlamentā un varējām izstrādāt noteiktu pamatu. Taču tagad mums ir jāveic modernizācija, un apdrošināšanas joma ir viena no daudzām finanšu pakalpojumu nozarēm, kam jāatrodas pārmaiņu priekšgalā. Ņemot vērā finanšu krīzi un visu, kas ar to saistīts, ir skaidrs, ka apdrošināšanas jomu nedrīkst atstāt vienatnē.

Ziņojumā par „Maksātspēju II” ir ierosinātie vairāki pasākumi, kas, manuprāt, ir palīdzējuši padarīt to par vienu no svarīgākajiem ziņojumiem, un šajā jomā tas būs vispasaules līderis. To vidū ir jautājums par riska pārvaldību. Manuprāt, nepietiek ar to, ka regulatori tikai atzīmē lodziņos ķeksīšus, lai noskaidrotu, vai nozarē, kura tiem jāuzrauga un jāaizsargā patērētāju interesēs, rīkojas pareizi vai nepareizi. Ir būtiski, lai regulatori noteiktā laika periodā patiešām novērotu, pārvaldītu un uzraudzītu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību ikdienas darbību.

Izmantojot šo un tikai šo procesu, mēs varēsim izveidot pienācīgu un piemērotu regulējuma veidu. Tā ir uzņēmumu ziņojumu iesniegšana — jā, uzņēmumi strādās, lai informētu regulatorus par savu darbību, taču regulatoriem būs jāiesaistās. Visās 27 dalībvalstīs — nedomājot, kuru šīs regulas daļu individuāli piemērot dalībvalstīm, kur pašlaik pastāv individuāli noteikumi, bet pilnīgi visā Eiropas Savienībā izmantojot regulējuma standarta formulu, kas, atklāti sakot, nodrošinās tik labu patērētāju aizsardzības sistēmu, kādu sagaidām.

Līdzīgi, uzņēmumiem no šīs regulas izdosies gūt apjomradītus ietaupījumus, jo tagad tiem būs jāiesniedz tikai viena veida ziņojumi katram regulatoram. Ko tie ražo, kas tiem ir sakāms, ko tie dara un kādā veidā iesniedz ziņojumu — nebūs iesaistīts tikai viens regulators, tas var attiekties uz regulatoru kolēģiju, it īpaši saistībā ar grupām, jo, tā kā apdrošināšanas sabiedrības šķērso robežas, šobrīd ir būtiski, ka regulatori apvienojas un strādā kopā, lai varētu panākt atbilstošus ziņojumu iesniegšanas līmeņus, atbilstošus skaitļu līmeņus un noteikumus par iesniedzamās informācijas veidu, lai varētu nodrošināt tirgiem vislabāko aizsardzību.

Apspriežoties ar Padomi, Parlaments redzēja dažus interesantus un reizēm, iespējams, pat apzinātus trikus ar mērķi virzīt valstu nozares vienā vai citā virzienā, tāpēc es nevaru izlikties, ka sarunu ar Padomi mēģinājumi bija viegls uzdevums, tā nebija. Parlaments Padomi stūma ilgi. Tas aizstūma to tālāk nekā Padome, manuprāt, varēja un gribēja doties pēdējo divu prezidentūru laikā, tādēļ esmu ļoti lepns un priecīgs, ka, lai panāktu Padomes rīcību, strādāju ar to komandu, kas man bija.

Diemžēl mums nebūs tāda grupu atbalsta, kādu sākumā uzskatījām par vajadzīgu, taču, tā kā varam šajā direktīvā iekļaut pārskatīšanas klauzulu, mēs varēsim atgriezties pie grupu atbalsta, un es ceru — un vēlos, lai komisārs man pasaka, ka arī viņš gaidīs šādu rīcību —, ka, tad, kad būs pagājuši trīs gadi pēc šīs direktīvas ieviešanas, vienā vai citā veidā būs iespējams atkal ieviest grupu atbalstu, jo īpaši, lai atbalstītu šīs konkrētās pieejas ekonomisko pusi.

Mēs vēlamies uz risku un principiem balstītu regulējumu, taču mēs vēlamies arī tādu regulējumu, kas atbalstīs nozares kapacitāti un veicinās vislabākos regulatoru instinktus Eiropas Savienībā un ārvalstīs. Ar šo piezīmi tūlīt arī beigšu. Mums arī jāizaicina regulatori citur pasaulē un jāatzīst tikai starpvalstu režīmi. Es ceru, ka komisārs man piekritīs.

  Charlie McCreevy, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētājas kundze! Šodienas debates notiek laikā, kad saskaramies ar lielākajiem mūsdienās piedzīvotajiem izaicinājumiem Eiropas Savienības ekonomikai. Ir steidzami jārīkojas — stingri, mērķtiecīgi un visaptveroši, lai atjaunotu uzticību, izaugsmi un darbavietas, lai sakārtotu finanšu sistēmu, atjaunotu nākotnes stabilitāti, veicinātu tirdzniecību un ieguldījumus, kā arī labāk aizsargātu mūsu pilsoņus, īsumā — lai nodrošinātu efektīvu un stabilu finanšu sistēmu.

Pamatojoties uz Komisijas paziņojumu marta sākumā, pavasara Eiropadome ieskicēja stingru ES rīcības plānu nākotnei — stratēģiju, ar kuras palīdzību risināt regulējuma trūkumus finanšu jomā, atjaunot stimulus un veikt reformas uzraudzības jomā, lai tā atbilstu vienotā ES finanšu tirgus prasībām. Pāris nedēļu laikā Komisija izklāstīs savus uzskatus par virzību uz mūsdienīgas uzraudzības struktūras izveidi Eiropā. Jūnijā tos apspriedīs valstu vai valdību vadītāji. Komisija ir gatava rudenī ierosināt konkrētus pasākumus.

Neapšaubāmi, globālām problēmām ir vajadzīgi arī globāli risinājumi. ES iniciatīva vienoties par saskaņotu un globālu reakciju uz finanšu krīzi ir bijusi ļoti veiksmīga. Sanāksmē, kas notika Londonā, G20 vadītāji pauda lielu apņemšanos saskaņotā veidā pievērsties finanšu sistēmas vājajām vietām, kopīgi veidot jaunu finanšu arhitektūru, vienlaikus atbalstot atvērtu, globālu ekonomiku.

Situācija ES finanšu jomā ir nopietna. Taču daudz kas jau ir izdarīts, un es ar prieku piebilstu, ka Komisija, Eiropas Parlaments un Padome ātri reaģēja un cieši sadarbojās krīzes risināšanā. Mēs grasāmies sekmīgi noslēgt trīs galveno pasākumu pieņemšanu — pirmais ir regula par kredītvērtējuma aģentūru darbību, otrais ir „Maksātspējas II” pārstrādātā redakcija, bet trešais ir Trešās un Sestās Uzņēmējdarbības tiesību direktīvas par iekšzemes apvienošanos un sadalīšanu pārskatīšana.

Pirmkārt, vienošanās, kas panākta attiecībā uz regulu par kredītvērtējuma aģentūrām, palīdzēs risināt vienu no problēmām, kas veicināja šo krīzi, un tādējādi radīs iespēju atjaunot uzticību tirgum. Priekšlikumā, ko Komisija pieņēma pagājušajā novembrī, ir noteikti vairāki konkrēti uzdevumi, lai uzlabotu kredītvērtējuma aģentūru integritāti, pārredzamību un labu pārvaldību. Sākotnējā priekšlikuma būtība ir saglabāta šajā regulā, kas jo īpaši nostiprinās kredītvērtējuma aģentūru analītisko neatkarību, vērtējuma procesa integritāti un vērtēšanas procesā iepriekš radīto interešu konfliktu pienācīgu risināšanu. Turklāt tiks ieviests visaptverošs uzraudzības režīms. Eiropas Savienības regulatori uzraudzīs kredītvērtējuma aģentūru rīcību un nepieciešamības gadījumā veiks īstenošanas darbības.

Attiecībā uz uzraudzības jautājumu es esmu daiļrunīgi izteicies par nepieciešamību pastiprināt sadarbību uzraudzības jomā. Tāpēc man nav grūti piekrist, ka šajā būtiskajā jautājumā ir vajadzīga virzība uz priekšu. Tādēļ, lai nodrošinātu saskaņotību un konsekvenci visos būtiskajos finanšu nozares noteikumos, Komisija, pamatojoties uz Jacques de Larosičre ziņojumā sniegtajiem ieteikumiem, piekrīt pārbaudīt vajadzību nostiprināt šīs regulas noteikumus attiecībā uz uzraudzības struktūru.

Vispasaules situāciju jautājumā par trešās valstīs izsniegtiem kredītvērtējumiem mainīja G20 augstākā līmeņa sanāksmes rezultāts. Visas G20 dalībvalstis ir piekritušas kredītvērtējuma aģentūru reglamentēšanai, ieviešot obligātu reģistrācijas un pārraudzīšanas režīmu. Tādēļ es piekrītu risinājumiem, par kuriem panākta vienošanās Padomes un Parlamenta sarunās par trešās valstīs izsniegtu kredītvērtējumu izmantošanu.

Es ar prieku atzīmēju, ka ir saglabāti Komisijas priekšlikumā noteiktie pretenciozie mērķi. Komisija ir ļoti gandarīta par koplēmuma procesa iznākumu.

Tagad ļaujiet man pievērsties direktīvai „Maksātspēja II”. Es vēlos pateikties referentam Skinner kungam un Parlamentam par darbu un vēlmi panākt kompromisu, lai par šo svarīgo jautājumu vienotos vienā lasījumā. Šādu rezultātu ļoti atzinīgi vērtēs ES apdrošināšanas nozares pārstāvji, uzraudzītāji un visas ieinteresētās personas.

Taču man arī jāatzīst, ka esmu vīlies dažos kompromisa aspektos. Grupu atbalsta režīma — ko uzskatu par vienu no novatoriskākajiem Komisijas priekšlikuma aspektiem — likvidēšana nozīmē, ka mēs nevarēsim modernizēt — tik daudz kā gribējām — uzraudzības pasākumus, kas paredzēti pārrobežu teritorijā strādājošiem apdrošinātājiem un pārapdrošinātājiem.

Mani arī joprojām satrauc, ka atsevišķi grozījumi attiecībā uz pašu kapitāla risku var izraisīt nepārdomāta režīma ieviešanu attiecībā uz ieguldījumiem uz risku balstītā kapitālā. Tas īpaši attiecas uz grozījumiem, ar kuriem kā iespēju dalībvalstīm ievieš tā dēvēto uz ilgumu balstīto pieeju. Komisija pievērsīs lielu uzmanību, lai nodrošinātu, ka šajā jomā tiek ierosināti piesardzīgi un saprātīgi pasākumi.

Tomēr Komisija atbalstīs Parlamenta un Padomes vienošanos, ja to apstiprinās jūsu balsojums. Pašreizējam maksātspējas režīmam ir vairāk nekā 30 gadu. „Maksātspēja II” ieviesīs uz ekonomisko risku balstītu režīmu, kas padziļinās ES apdrošināšanas tirgus integrāciju, uzlabos polišu īpašnieku aizsardzību un palielinās ES apdrošinātāju konkurētspēju.

Kā savā ziņojumā par pieredzi, kas jāgūst no finanšu krīzes, nesen apstiprināja EAFPUK, mums vairāk nekā agrāk ir vajadzīga „Maksātspēja II”, kas būtu pirmā reakcija uz pašreizējo finanšu krīzi. Mums ir vajadzīga regula, kas pieprasa uzņēmumiem pienācīgi pārvaldīt savu risku, kas palielina pārredzamību un kas nodrošina uzraudzības iestāžu sadarbību un efektīvāku to darbību saskaņošanu. Ar „Maksātspēju II” apdrošināšanas nozarē tiks ieviests režīms, kas var kalpot kā modelis līdzīgām reformām starptautiskā vidē.

Pārskatīšanas klauzulas ieviešana, īpaši pieminot grupu atbalsta režīmu, veicinās Komisijas atgriešanos pie šī jautājuma. Es paredzu, ka progress dažādās jomās saistībā ar Jacques de Larosičre ziņojumā izteiktajiem ieteikumiem, būs radījis labvēlīgāku vidi reformām, kuras ir saistītas ar vietējo un ārvalstu uzraudzītāju pārrobežu sadarbību.

Tagad pievēršos Weber kundzes ziņojumam. Paldies jums par efektīvo referentes darbu, Weber kundze! Ir izdevies panākt kompromisu saistībā ar prasībām attiecībā uz vienkāršotu ziņojumu iesniegšanu un dokumentāciju akciju sabiedrību apvienošanās un sadalīšanas gadījumos, kas būs ļoti nozīmīga daļa no Komisijas sākotnējā priekšlikumā paredzētajiem ietaupījumiem — EUR 172 miljoni gadā.

Aprēķini un pētījumi, kas veikti saistībā ar administratīvā sloga samazināšanu, liecina, ka uzņēmējdarbības tiesību akti ir viena no noslogotākajām ES acquis jomām. Vairāku iemeslu dēļ administratīvais slogs mazos un vidējos uzņēmumus skar smagāk nekā lielos uzņēmumus. 2007. gadā izstrādātā ekspertu ziņojumā aprēķināts, ka, lai izpildītu tiesību aktos noteiktos informācijas sniegšanas pienākumus, maza lieluma uzņēmumi iztērē desmitreiz vairāk nekā jāiztērē lieliem uzņēmumiem. Es atkārtoju — desmit reizes. Tai pat laikā maza lieluma uzņēmumi ir Eiropas Savienības ekonomikas pamats, un šobrīd tie piedzīvo ļoti grūtus ekonomiskos apstākļus.

Šajā sarežģītajā un problemātiskajā ekonomiskajā situācijā mēs nevaram atļauties šādus škēršļus. To vietā ir jāpastiprina mūsu centieni atvieglot mūsu uzņēmumiem noteikto slogu. 2007. gada 12. decembra rezolūcijā Eiropas parlaments atzinīgi novērtēja Komisijas apņemšanos līdz 2012. gadam panākt uzņēmumu administratīvā sloga samazināšanu par 25 % gan ES, gan dalībvalstu līmenī un uzsvēra, ka tādā gadījumā tas izskatītu tiesību aktu priekšlikumus. Šodien — tikai septiņus mēnešus pēc tam, kad Komisija izvirzīja priekšlikumu — esmu ļoti gandarīts par šo kompromisu, kaut arī Komisija sākotnējā priekšlikumā bija aizgājusi vēl tālāk. Es ceru, ka Parlaments īstenos šo kompromisu, kas uzņēmumiem, jo īpaši maza un vidēja lieluma uzņēmumiem, strauji nodrošinās ievērojamus uzlabojumus. Turklāt mums nevajadzētu apstāties šajā vietā. Birokrātijas vienkāršošana un samazināšana joprojām būs Komisijas darba kārtības augšgalā.

  Gay Mitchell, Ekonomikas un monetārās komitejas atzinuma sagatavotājs. − Priekšsēdētājas kundze, es nevēlos ar šo vērsties pret kādu konkrētu personu. Es domāju, ka gan „Maksātspēja II”, gan regula, gan kredītvērtējuma aģentūras ir ļoti būtiskas un svarīgas, taču mums ir han jāuzceļ ugunsdzēsēju depo, gan jānodzēš uguns. Es domāju, ka mēs esam pārāk iedziļinājušies detaļās, sakot —  jā, kaut kad nākotnē mēs uzcelsim ugunsdzēsēju depo.

Es neticu, ka mēs kustētos tādā gliemeža ātrumā kā šobrīd, ja Eiropadomes priekšsēdētājs joprojām būtu prezidents Sarkozy. Čehijas prezidentūra rada lielu vilšanos, un īpaši liela vilšanās ir Čehijas Republikas prezidents.

Es teiktu, ka, ja Čehijas prezidentūra vai tās pēcteces nespēj padarīt savu darbu, tas liecina, ka mums patiešām ir vajadzīgs Lisabonas līgums — mums vajag, lai kāds pastāvīgi vadītu Eiropas Savienību.

Cilvēki meklē cerību, viņi meklē kādu informāciju par atgūšanos. Vai kāds šajā Parlamentā patiešām tic, ka mēs strādātu šādā gliemeža ātrumā, ja Komisijas priekšsēdētājs būtu Jacques Delors? Ir pienācis laiks rīcībai un vadībai, bet mēs šo rīcību un vadību nesaņemam, un tas ir jautājums, par kuru šorīt šeit ir jārunā.

Eiropas Investīciju banka varēja izdarīt daudz vairāk. Eiropas Savienība un tās iestādes kopā ar tādām valstīm kā Ķīna varēja izdarīt daudz vairāk. Šis nav 1937. gads. Mums nebija tādu iestāžu vai spēju risināt problēmas kā tagad. Tagad mums šādas iestādes ir gan Eiropas Savienībā, gan ārpus tās — neliels skaits iestāžu, kas var sadarboties. Tas, kā mums pietrūkst, ir vadība. Atgriezīsimies pie prezidenta Sarkozy vai kāda Sarkozy kungam līdzīga cilvēka un panāksim pareizu Komisijas vadību, lai dotu cilvēkiem cerību, un sāksim runāt par šo atkopšanos. Es to neredzu no Eiropadomes puses, un ir pienācis laiks to darīt.

  Sharon Bowles, Juridiskās komitejas atzinuma referente. − Priekšsēdētājas kundze! Es atzinīgi vērtēju vienošanos par „Maksātspēja II”, un man tāpat kā citiem ir žēl, ka grupu atbalsts ir atlikts pārskatīšanai nākotnē un ka Padome pastāvīgi nespēj kopā ar mums atrast veidus, kā padarīt to darbspējīgu, ņemot vērā atsevišķas ļoti pamatotas bažas. Gan Juridiskajā komitejā, gan Ekonomikas un monetārajā komitejā es vēroju, kas notiek ar kapitāla apriti grupu stresa laikā, piemēram, kad uzņēmums kļūst gandrīz maksātnespējīgs, un situācija nebūt nav tik vienkārša kā ilustrējuši Komisijas priekšlikuma izstrādātāji vai apdrošināšanas nozares pārstāvji.

Tomēr pastāv instrumenti, ar ko varētu sasniegt mērķi, un mēs ieteicām 2. līmeņa pasāumus, taču tagad mums atliek meklēt turpmākus veidus, kā maksimāli palielināt drošu, ekonomisku kapitāla izmantošanu grupā. Es ceru, ka dalībvalstis stāsies pretī izaicinājumam, kad būs jāsāk meklēt labākus risinājumus sabiedrību likvidācijai.

Pievēršoties atsevišķiem paketes elementiem — izmaiņas 27. pantā norādīja, ka uzraudzības iestādēm ir vajadzīga attiecīgā pieredze un spējas. Es izstrādāju sākotnējo grozījumu, daļēji domājot par ziņojumu par apdrošināšanas sabiedrību Equitable Life, taču finanšu krīzes kontekstā tam ir plašāka rezonanse, un esmu panākusi līdzīgu grozījumu iekļaušanu priekšlikumos par kapitāla prasībām un kredītvērtējumu.

Ir jābūt pilnīgi skaidram, ka uz risku balstīta pieeja nav visvieglākā alternatīva. Pareizai modeļu un to pamatā esošo pieņēmumu izpratnei vajadzētu uzraudzībai, kas ir intensīvāka par ķeksīšu ievilkšanu lodziņos. Stresa testiem ir jāizaicina ērtās pieņēmumu teritorijas, un vajadzētu turpināt aktīvi pārskatīt korelācijas faktorus.

Grupu uzraudzība tagad ir padarīta par ietverošu procesu, nevis procesu, kurā grupas uzraudzītājs kā uzvarētājs saņem visu laupījumu, lai gan beigās ir jāpastāv kopējai atbildībai. Ir palielināta EAFPUK loma, un ir vērts uzsvērt, ka tieši diskusija par „Maksātspēja II” virzīja uz „vairākuma domāšanu” par 3. līmeņa komiteju lomu palielināšanu. Būtiski, ka ir arī precizēts, ka nevajadzētu pastāvēt konfliktam saistībā ar valsts uzraudzības iestāžu pilnvarām un to lomu EAFPUK.

Kad pirms diezgan ilga laika šos grozījumus izstrādāja, tie bija nedaudz priekšlaicīgi, taču, attīstoties finanšu krīzei, tie ir pierādījuši savu vērtību. Kā sacīja referents — Parlamenta komanda „Maksātspējas II” jomā ir padarījusi labu darbu, tāpat kā Čehijas prezidentūra.

  Karsten Friedrich Hoppenstedt, PPE-DE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs, dāmas un kugi! Referents jau norādīja gan kritiku pelnījušos, gan pozitīvi vērtējamos aspektus „Maksātspējas II” rezultātā. Domāju, ka varam teikt — tas ir ievērojams progress ceļā uz Eiropas apdrošināšanas nozares darbspējības nodrošināšanu nākotnē, pat krīzes laikos. Es arī uzskatu — kā jau tika teikts —, ka mēs esam skaidri norādījuši uz aspektiem, kas pelnījuši kritiku, proti, uz grupu atbalstu. Protams, apvienotajā grupu atbalsta un uzraudzības jomā ir jāiegulda vairāk darba. Tomēr krīzes laikā, kad kapitāla plūsmas nav tādas kā sagaidāms normālos apstākļos, ir dabiski, ka šajā jomā ir jāiespēj risināt problēmas un jāsniedz atbalsts valstīm, kas saskaras ar grūtībām.

Tā kā Eiropas Savienībā ir 500 miljoni patērētāju, un visi šie patērētāji ir arī apdrošinātas personas ar „pašu kapitāla risku”, mēs esam apsprieduši vēl vienu būtisku jautājumu. Nepārprotami viedokļi par šo tematu ir arī nozares, ekonomikas un dalībvalstu pārstāvjiem. Saistībā ar to mums nācās piekrist kompromisam, pie kura saskaņā ar pārskatīšanas klauzulas sistēmu, iespējams, varēs atgriezties vēlāk. Būtiski ir tas, ka varam teikt — Eiropas Savienība šajā jomā ir devusi signālu, Eiropa darbojas, tā spēj rīkoties. Es ticu, ka šajos apstākļos šo signālu ir atpazinušas Amerikas Savienotās Valstis, Ķīna un citas valstis, kas strādā pie šiem svarīgajiem jautājumiem un sagatavo labākas sistēmas darbam nākotnē. Tā ir viena no būtiskajām atklāsmēm.

Es arī gribētu skaidri uzsvērt to, ko tūlīt atkārtošu attiecībā uz pagātni. Ir bijušas iesaistītas četras prezidentūras, ieskaitot pašreizējo. Sarunas ir bijušas ļoti dažādas, protams, tās arī ietekmējis attiecīgās dalībvalsts izdarītais spiediens, taču mēs esam panākuši rezultātu. Tas ir viens aspekts.

Otrs aspekts — mēs esam strādājuši kopā ar Eiropas apdrošināšanas nozares pārstāvjiem, un šajā jautājumā ļoti būtiska nozīme ir pētījumiem par ietekmi uz atsevišķām nozarēm. Kādēļ tā? Tādēļ, ka, lai atrastu ceļu uz šo risinājumu, ņemot vērā ļoti sarežģīto sistēmu un tematu, bija jāiesaista apdrošināšanas nozares pārstāvji. Ja iedomājamies, ka pēdējā pētījumā par ietekmi piedalījās 1 400 uzņēmumi — gan lieli, gan mazi, jo mērķis ir patērētāju interesēs iesaistīt visus tirgus dalībniekus, nevis veikt tirgus attīrīšanu —, tad tas bija liels panākums. Kopā ar „Maksātspēja II” pārrunu grupu mēs neļāvām sevi iebiedēt nevienam spiediena izdarītājam, tā vietā mēs, nenovirzoties no ceļa, strādājām pie patērētāju, apdrošināšanas nozares interešu un, protams, pats galvenais, mūsu deputātu pienākumu ievērošanas.

  Gianni Pittella, PSE grupas vārdā. – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Es domāju, ka ikvienam ir skaidrs, ka ir beidzies attīstības cikls — cikls, kas pēdējo gadu laikā cēla gaismā nelīdzsvarotību un pretrunas, ko rada noteikts globalizācijas izpratnes veids — pārmērīgi liberāla globalizācija, kas pārāk bieži ir guvusi labumu no iestāžu vājuma un uztvērusi politiku par šķērsli, kā arī apgrūtinājumu, no kura atbrīvoties.

Tagad, kad piedzīvojam nopietnu ekonomikas krīzi, tieši politikai ir jāatjauno pilsoņu uzticība. Lai to panāktu, politikai jāuzņemas vadība, norādot uz turpmākajām prognozēm un gaidāmajiem šķēršļiem, kas jāpārvar. Mums jānovērš pretrunas starp straujo pasaules tirgus izaugsmi un to iestāžu vājumu, kuras var līdzsvarot un kontrolēt finanšu ekonomikas pārmērīgo varu.

Regula par kredītvērtējuma aģentūrām ir būtisks solis šajā jomā. Esmu strādājis pie šīs lietas kā Eiropas Parlamenta Sociāldemokrātu grupas ēnu referents, pilnībā sadarbojoties ar ziņojuma autoru Jean­Paul Gauzčs, kuru es sirsnīgi apsveicu.

Regulas svarīgākie punkti ir rezultāts Parlamenta apņēmībai sarežģītajās sarunās ar Padomi. Es runāju par tādiem pamatīgiem sasniegumiem kā prasība aģentūrām reģistrēties Eiropas teritorijā, prognožu izstrāde un civiltiesiskā atbildība, dubulta drošības sistēma trešo valstu izsniegtu vērtējumu apstiprināšanai un, pats galvenais, iespēja, ka šī regula stāsies spēkā ātri, nevis pēc diviem gadiem, kā sākumā pieprasīja valstu valdības.

Tomēr regulai ir arī spēcīga simboliska vērtība. Mēs faktiski reglamentējam nozari, kura, tāpat kā citas — es domāju, piemēram, spekulatīvos fondus —, ir guvusi labumu no pilnīga vakuuma tiesību aktu jomā. Šādas pašregulācijas rezultāts visiem ir skaidri redzams, un tas ir šausmīgs. Tagad ir pienācis laiks saņemt drosmi un veidot jaunu finanšu tirgu struktūru. Mums jāapzinās, ka šajā nozarē, pat vairāk nekā citās, komisāra kungs, nepietiek, ka valstu valdības darbojas vienatnē!

Tādēļ, neskatoties uz lielisko panākto rezultātu, es jūtu lielu nožēlu, jo ir palaista garām iespēja; dalībvalstu opzozīcijas dēļ — par kuru nopietna atbildība jāuzņemas Padomei — nebija vēlmes iekļaut dokumentā nosacījumu par vienotu Eiropas Savienības uzraudzības iestādi vērtējumu jomā. Parlamentam par to tika izteikts oficiāls pieprasījums, taču līdz šim politisko ambīciju trūkums un politiskā realitāte nav ļāvusi gūt tā atbalstu. Šajā jomā Parlaments turpina demonstrēt spēju veiksmīgi ielūkoties nākotnē, un es ceru, ka valstu valdības darīs to pašu.

  Wolf Klinz, ALDE grupas vārdā. – (DE) Priekssēdētājas kundze! Neveiksmīgā kredītvērtējuma aģentūru darbība pirms krīzes padarīja šo aģentūru regulēšanu neizbēgamu. Atkārtojot, pašreizējās regulas par kredītvērtējuma aģentūru reģistrēšanu mērķis ir panākt pārredzamību, augstas kvalitātes garantiju, lielāku konkurenci un interešu konfliktu novēršanu, tādējādi nodrošinot ieguldītājiem labāku aizsardzību. Panākt vienošanos nebija viegls uzdevums. Komisijas, Parlamenta un Padomes nostājas sākotnēji bija ļoti atšķirīgas, taču kopumā šie mērķi tagad ir lielākoties sasniegti. Pozitīvi vērtējams, ka būs tikai viena kredītvērtēšanas kategorija. Regulatīvos un citos nolūkos pagātnē paliks pirmā un otrā kategorija. Ir novērsti interešu konflikti — papildus kredītvērtēšanas darbībām nebūs konsultēšanas pakalpojumu. Kredītvērtējuma aģentūrām no valstīm, kas neietilpst Eiropas Savienībā, būs iespēja pietuvoties Eiropas tirgum un tajā darboties, izmantojot līdzvērtības noteikumus — kas ir būtiski nelielām aģentūrām — vai apstiprināšanas sistēmu — ko var izmantot lielas aģentūras.

Eiropas Vērtspapīru regulatoru komitejai (EVRK) būs būtiska loma kredītvērtējuma aģentūru reģistrēšanā un uzraudzībā. Saistībā ar visu šo es arī atzīmēšu vairākus trūkumus pašreizējā dokumentā un regulā. Es baidos, ka realitātē visi noteikumi un prasības kavēs iespējas iekļūt Eiropas Savienības tirgū. Iespējams, šīs prasības ir pārāk ierobežojošas, un to rezultāts varētu būt Eiropas Savienības tirgus nošķiršana, tādējādi, „ielaižot pa sētas durvīm” protekcionismu, kas nebūtu labi. Es ceru, ka manas bažas izrādīsies nepamatotas.

Mūsu noteikumi par iekšējo pārvaldību ir ļoti plaši, patiesībā, pārāk plaši. Tie ir gandrīz iznīcinoši. Tos nevar salīdzināt ar noteikumiem nevienā citā ES regulā. Mēs būtu padarījuši savu darbu labāk, ja skaidri definētu principus un atstātu atbildību par šo principu īstenošanu un izstrādi uz pašu uzņēmumu pleciem.

Visbeidzot, manuprāt, mēs neesam panākuši progresu oligopolu likvidēšanā. Mums būs jāiztur daudzi konkurences trūkuma gadi.

  Cristiana Muscardini, UEN grupas vārdā. – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kugni! Ekonomikas krīze ne tuvu nav beigusies, lai gan dalība eiro zonā ir devusi Eiropai zināmu stabilitāti. Starptautiskais Valūtas fonds krīzes izmaksas novērtējis USD 4 000 miljardu apmērā, divas trešdaļas no šīs summas var attiecināt uz bankām.

Ir jāsasniedz daudz mērķu — jāatjauno uzticība, jāveicina izaugsme un jānodrošina nodarbinātības aizsardzība. To var panākt tikai tāda ekonomikas politika, kas spēj sakārtot finanšu sistēmu, taču Eiropas Savienībai vēl nemaz nav ekonomikas politikas! Neskatoties uz G20 sanāksmē Londonā izteiktajiem priekšlikumiem dot jaunu impulsu kredītsistēmai, joprojām — kā esam teikuši gadiem — pastāv nopietns skaidru noteikumu trūkums finanšu tirgus, tā dalībnieku, piedāvāto produktu un to atvasinājumu pārvaldībai.

Tirgi ir jāregulē un jāuzrauga, vissvarīgāk, lai tas notiek finanšu nozarē, kura netika kontrolēta un pavēra ceļu nepieredzētas parādu nastas pieaugumam. Ko iesākt ar šo milzīgo parādu, kas uzkrājies, piešķirot kredītus bez garantijām? Vai to vajadzētu norakstīt? Vai to vajadzētu iekļaut banku ieviestajā tīrīšanas mehānismā? Vai vajadzētu aizliegt turpmākus darījumus saistībā ar atvasinātiem ārpusbiržas instrumentiem un likt bankām reizi par visām reizēm pārtraukt to atvasināto instrumentu līgumus?

Mums vajag noteiktu reakciju, jaunas kredītlīnijas maza un vidēja lieluma uzņēmumiem un noguldītājiem, lai novērstu nekontrolētu pārvietošanu un pielāgotu OMC noteikumus reālajai situācijai. Mēs neko neatrisināsim, ja nerunāsim par pasaules tirdzniecības noteikumiem, proti, atrodoties šīs sistēmiskās krīzes priekšā, mums ir jāpārveido sistēma, jāatjauno politikai stūrmaņa loma, ko tā pārāk bieži nepilda, jāpievērš uzmanība faktiskajai ekonomikai un jāatsakās no opija virtuālo finanšu izskatā!

  Alain Lipietz, Verts/ALE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Vispirms vēlos paziņot, ka pilnīgi piekrītu tam, ko savā runā teica Mitchell kungs. Mēs atpaliekam no grafika; mums nav ātruma. Tomēr vēlos viņam norādīt, ka attiecībā uz Francijas prezidentu ir būtiski nepieļaut to pašu kļūdu, ko Francija reizēm pieļauj attiecībā uz Brown kungu. Runas par darbību negarantē, ka darbība būs efektīva.

Runājot par krīzi, mums ir skaidrs, ka krīzes sākums nebija finanses. Tās pamats ir sociālā un vides sfēra. Vēl tikai jāpiebilst, ka tas savienojas ar finanšu ciklu, ar to vēlos teikt, ka mēs uzņemamies riskus tad, kad cikls norit labi, taču, kad cikls vairs nenorit veiksmīgi, mēs sev sakām, ka, iespējams, būtu prātīgi procesus nedaudz regulēt.

Mēs atrodamies posmā, kad ir vajadzīgs regulējums, turklāt stingrs regulējums. Ir vajadzīgs vienotā tirgus regulējums, proti, mums vajadzīgs centralizētāks regulējums Eiropas Savienības mērogā. Tas bija mūsu virzītājspēks, izvēloties, kā balsot. Mēs pilnībā atbalstām Gauzčs kunga ziņojumu un tā panākto progresu. Vairākus gadus esam aicinājuši ieviest centralizētāku Eiropas mēroga regulējumu un uzraudzību, un pirmais posms, kas panākts ar EVRK, mūsuprāt, ir pilnīgi pieņemams.

Tomēr mums ir žēl, ka, neskatoties uz Skinner kunga centieniem — un šajā aspektā mūsu kritika ir tieši tāda pati kā Mitchell kunga izteiktā —, valdības nav sapratušas. Mēs nepiekrītam ierosinātajam kompromisam, kurā noraidīta grupu atbalsta sistēmu. Es uzskatu, ka šāda metode izraisīs turpmākas nelaimes.

Tādēļ mēs balsosim pret Skinner kunga ziņojumu — nevis pret paša Skinner kunga darbu, bet pret valdību uzspiesto kompromisu.

  Sahra Wagenknecht, GUE/NGL grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Tāpat kā sabiedriskā drošība, tiesiskums vai vides aizsardzība finanšu tirgu stabilitāte ir publisks līdzeklis, un tādēļ tas jāpakļauj sabiedriskai uzraudzībai. Galu galā, mēs to jau esam redzējuši — ikviens, kurš atstāj finanšu tirgu regulēšanu privātajā sektorā strādājošo lielo banku, apdrošināšanas sabiedrību, riska ieguldījumu fondu un kredītvērtējuma aģentūru ziņā, riskē piedzīvot spekulāciju ar milzīgām summām mēģinājumos gūt maksimālu peļņu un visbeidzot to, ka sabiedrībai ir jāsedz rēķins par zaudējumiem.

Krīze ir pārāk skaidri parādījusi, ka brīvprātīga pašregulācija nav bijusi veiksmīga, tomēr Komisija nav apšaubījusi savu apņēmību šajā jomā. Tā vietā, lai aizliegtu riskantus finanšu produktus un ieviestu finanšu nozarē skaidrus noteikumus, tā grasās turpināt ļaut privātajiem tirgus dalībniekiem pašiem izlemt, kādus riskus uzņemties un kā tos novērtēt. Mēs uzskatām, ka tas ir bezatbildīgi.

Nu ir kļuvis skaidrs, ka peļņas nolūkā kredītvērtējuma aģentūras sistemātiski novērtēja par zemu strukturētu finanšu produktu radītos riskus un tādējādi patiesi aizsāka neatmaksājamu aizņēmumu tirdzniecību. Tādēļ pareiza darba gaita būtu pilnīgi pārtraukt riska pārvaldības uzticēšanu privātiem un uz peļņu orientētiem tirgus dalībniekiem un izveidot publisku Eiropas kredītvērtējuma aģentūru, kas sniegtu neatkarīgu viedokli par dažādo vērtspapīru kvalitāti. Komisijai gan šāds risinājums vēl jāapsver.

Gauzčs kunga ziņojumā pareizi pieprasīts, ka valsts parāda vērtējums jāuztver par sabiedrībai nozīmīgu, un tādēļ tas jāveic valsts iestādēm. Tomēr kādēļ šo principu attiecināt tikai uz valsts parādu?

Arī plānotās „Maksātspējas II” direktīvas gadījumā Komisija un referents atbalsta neveiksmīgo pašregulācijas konceptu. Piemēram, apdrošināšanas grupām, aprēķinot kapitāla un maksātspējas prasības, tiks atļauts izmantot iekšējus riska novērtējuma modeļus. Laiks rādīs, vai dalībvalstu uzraudzības iestādēm būs pietiekami liela veiktspēja, lai izprastu šos modeļus. Pesonīgi es par to šaubos.

Turklāt gan minimālā kapitāla prasība, gan maksātspējas kapitāla prasība ir pārāk zema, un tā ir pamatīgi jāpalielina. Tā kā tas atsevišķām bankām vai adrošināšanas sabiedrībām varētu radīt problēmas, mēs atbalstām, ka kapitāla pieaugums izpaužas kā valdības fondi, kas ietver attiecīgu ietekmi uz sabiedrības politiku. Šāda daļēja nacionalizācija būtu drosmīgs solis uz priekšu, lai pārorientētu finanšu nozari atbilstoši sabiedrības interesēm.

Ilgākā laika posmā visu finanšu nozari jebkurā gadījumā vajadzētu pārvietot uz valsts sektoru, jo tikai nacionalizācija var nodrošināt, ka šī nozare pilda savu pienākumu pret sabiedrību, nevis izputina sevi, meklējot vēl lielāku peļņu vispasaules finanšu tirgos. Ir pienācis pēdējais laiks izdarīt secinājumus saistībā ar izraisīto katastrofu.

  Godfrey Bloom, IND/DEM grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze! Esmu pavadījis 40 gadus, sniedzot finanšu pakalpojumus, tāpēc domāju, ka, iespējams, nedaudz zinu, par ko runāju.

Ļaujiet man nedaudz pastāstīt par Apvienotās Karalistes Finanšu pakalpojumu regulēšanas iestādi (FSA), kas mūs aizvedīs pie mērķa — pastāstīs, kā tiek pieļautas kļūdas. Apvienotās Karalistes iestādei FSA ir kodekss, kurā ir pusmiljons vārdu. Neviens to nesaprot, un vismazāk to saprot FSA darbinieki. FSA interpretē savu kodeksu slepus un patur sevis noteiktos sodus, lai palielinātu savas algas un pensijas, un apelācijas tiesas nav. Esmu par šo jautājumu rakstījis komisāram McCreevy, un tas atklāj visus Cilvēktiesību akta 6. un 7. panta vājos punktus. Apelācijas tiesas nav. Nav neviena tiesiskā līdzekļa, ko izmantot, ja viņi rīkosies nepareizi. Sabiedrībai ir radīts iespaids, ka, ja uz noteikuma ir FSA zīmogs, visam noteikti ir jāizdodas. Nepastāv koncepts caveat emptor.

Tagad, kā izskatās, to iekļaus sava veida ES pārraudzīšanas iestādē, ko neapšaubāmi veidos vienaldzīgi birokrāti, skandināvu mājsaimnieces, bulgāru mafija un rumāņu sprunguļu metēji. Atklāti sakot, es domāju, ka jūs patiešām piestāvēsiet viens otram.

  Bruno Gollnisch (NI). – (FR) Priekšsēdētājas kundze! Gauzčs kunga ziņojumā par kredītvērtējuma aģentūrām, Weber kundzes ziņojumā par prasībām par ziņojumu iesniegšanu un dokumentāciju apvienošanās un sadalīšanas gadījumos un Skinner kunga ziņojumā par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā ir iekļauti nenoliedzami noderīgi nosacījumi, taču tos nevar raksturot kā pasākumus finanšu krīzes risināšanai. Krīzei, ko piedzīvojam, neapšaubāmi ir cits apmērs, un to nevar atrisināt tikai ar šādiem tehniskiem un vienreizējiem pasākumiem.

Kā jārīkojas, lai atrisinātu šausmīgo krīzi, ko piedzīvojam? Pirmkārt, ir jālauž dogmas, uz kurām jūs — proti, tie, kas tic ieguvumiem no starptautiskās darba dalīšanas, personu brīvas pārvietošanās un preču un kapitāla aprites — līdz šim esat balstījuši savu darbu.

Ir jāpārtrauc brīva preču aprite, kas pretstatījusi Eiropas Savienības darba ņēmējus ar darba ņēmējiem no tādām valstīm, kuras tāpat kā komunistiskā Ķīna ir patvērums visciniskākajai kapitālisma izpausmei, kur darba ņēmējiem nav tiesību uz streiku, apvienošanos, pienācīgām vecuma pensijām vai sociālo aizsardzību un kur tie saņem smieklīgi zemas algas. Tomēr Ķīna nav vienīgā valsts, kurā pastāv šāda situācija.

Ir jāpārtrauc personu brīva pārvietošanās, kas lika mums un kas lika jums kā vienīgo nākamo paaudžu nomaiņas veidu pieņemt un pat ieteikt masu imigrācijas politiku, kuras šausminošās sekas varam skaidri redzēt šodien.

Visbeidzot, ir jāpārtrauc kapitāla brīva aprite, kas bija krīzi sekmējošs faktors, jo ļāva krīzei ASV hipotekārajā tirgū — kas bija pilnīgi nejauša krīze, kam būtu jāaprobežojas tikai ar ASV tirgu — pakāpeniski piesārņot visu mūsu ekonomiku un izputināt mūsu noguldītājus, mūsu darba ņēmējus un darba devējus.

No tā izriet, ka maza un vidēja lieluma uzņēmumi ir jāatbrīvo no uzmācīgo nodokļu un birokrātijas važām; ir vajadzīgi vienkārši noteikumi, lai monetārā vērtība patiešām atbilstu materiālajai un pakalpojumu vērtībai, un ir jāievieš ieguldījumu politika, taču tai jābūt dzīvotspējīgai politikai. Mēs gribētu, lai dalībvalstu valdības beigu beigās īsteno šos dažus būtiskos pasākumus papildus valsts politikai, kas pierādījusi savu lielisko reaģētspēju.

  John Purvis (PPE-DE). - Priekšsēdētājas kundze! Es priecājos, ka beidzot ir pienākusi lēmuma pieņemšana par „Maksātspēja II”. Lai to panāktu, Skinner kungs un viņa ēnu referenti ieguldīja atdarināšanas vērtu enerģiju un pacietību. Man tāpat kā citiem ir žēl, ka ir izslēgts grupu atbalsts, taču, atklāti sakot, šajos drudžainajos apstākļos mani tas nepārsteiz. Mums ir smagi jāstrādā, lai izveidotu grupu sistēmu, kas darbosies patiesi vienotā ES apdrošināšanas tirgū un tā labā, kā arī būs efektīva trešās valstīs — mēs vairs nevaram atļauties jaunas AIG neveiksmes.

Es arī vēlos apsveikt referentu Gauzčs kungu un Padomi par saprātīga rezultāta panākšanu darbā pie regulas par kredītvērtējuma aģentūrām. Nenoliedzami, šīs aģentūras ir pieļāvušas nopietnas kļūdas, un sava veida regulējuma palielināšana bija nenovēršama. Taču, kurš, nemaz nerunājot par pašiem regulatoriem, gan nav pieļāvis kļūdas, un vai varam būt droši, ka kļūdas netiks izdarītas nākotnē?

Mani uztrauca, ka rezultāts ārkārtīgi naidīgajai kredītvērtējuma aģentūru padarīšanai par grēkāzi būs pārmērīgi ierobežojoša un efektivitāti kavējoša regula ar pārāk eirocentrisku, protekcionisku un ekstrateritoriālu dimensiju. Ar prieku redzu, ka kompromiss zināmā mērā ir apvienojis šīs tendences, taču ne tik daudz, kā es būtu gribējis.

Kredītvērtējumi ir viedokļi — tie ir noderīgi viedokļi, tie ir ekspertu viedokļi, taču tie ir tikai viedokļi, tāpēc pilna atbildība par saviem ar ieguldījumiem saistītajiem lēmumiem ir jāuzņemas ieguldītājiem. Nav šaubu, ka visas šīs mācības tagad ir apgūtas, un tas ir noticis pārāk skarbi un maksājis pārāk dārgi.

Es priecājos, ka darbības joma attiecas uz kredītvērtējumiem, ko izmanto regulatīvos nolūkos. Man prieks redzēt, ka saistībā ar trešo valstu kredītvērtējumiem no vienlīdzības un apstiprināšanas esam nonākuši līdz vienlīdzībai vai apstiprināšanai. Taču, vai komisārs varētu apstiprināt, ka tas nozīmē, ka ieguldītāji var brīvi ieguldīt tādās akcijās un vērtspapīros no trešām valstīm, kam nav Eiropā veikta kredītvērtējuma un vienlīdzīga statusa?

Mums ir jāpiesargās, lai nerastos neparedzētas sekas. Tās noteikti radīsies, ja iepriekš netiks veiks pētījums par ietekmi, un tādēļ ļoti būtiska ir 34. pantā iekļautā prasība par pārskatīšanu.

  Pervenche Berès (PSE). – (FR) Priekšsēdētājas kundze! Runājot par „Maksātspēja II” — tā ir reforma, ko uzsāka labu laiku pirms krīzes, un krīze to ir parādījusi jaunā gaismā. Mēs kā likumdevēji esam vilcinājušies —  vai šī vienošanās bija jānoslēdz pirmajā lasījumā?

Beigu beigās sarunu dalībnieku apņēmība mums būs ļāvusi panākt kompromisu, kam, manuprāt, ir vismaz divi pozitīvi aspekti. Pirmkārt, tas liek apdrošināšanas jomas pārstāvjiem labāk novērtēt riskus, šajā procesā līdz šim joprojām bija iesaistīti salīdzinoši veci mehānismi, kas nenoliedzami nebija piemēroti tādai apdrošināšanas nozarei, par kādu tā bija kļuvusi; un, otrkārt, tas uzsver, ka ir vajadzīgi uzraudzības mehānismi, lai pielāgotos tam, par ko kļuvušas apdrošināšanas sabiedrības gan saistībā ar to daudzajiem uz patērētāju vērstajiem produktiem un piedāvājumiem, gan to starptautisko uzbūvi.

Mēs kā likumdevēji ļoti labprāt ņēmām vērā reālo situāciju šajā tirgū, tas ir, situāciju tirgū, kur atsevišķās valstīs būtisku šīs nozares daļu veido, piemēram, dzīvības apdrošināšanas mehānismi, un kur krīzes dēļ mums nācās ņemt vērā apdrošināšanas nozares procikliskuma ietekmi.

Mums arī bija jānodrošina, lai šī tiesību akta pieņemšana neizkropļo apdrošināšanas tirgus uzbūvi un, jo īpaši, lai tā veicina savstarpēju apvienību iekļaušanu šajā tiesību aktā. Tomēr ir diezgan skaidrs, ka tas ir tikai viens posms, un es vēlētos minēt sešus ar nozari saistītus aspektus, pie kuriem mums nekavējoties būs jāatsāk strādāt nākotnē.

Pirmkārt, noteikti ir jāpieņem Jacques de Larosičre ziņojuma secinājumi un dažādajās uzraudzības kolēģijās jānodrošina vienlīdzība un saskaņoti nosacījumi, un, lai to panāktu, ir jānostiprina Eiropas Savienības iestāde, kas atbildīga par apdrošināšanas sabiedrību uzraudzību.

Otrkārt — to ir minējuši daudzi mani kolēģi deputāti —, ir jāīsteno apkaunojošais grupu atbalsta mehānisms, un šajā jautājumā es nepiekrītu Lipietz kungam. Protams, mēs būtu gribējuši ieviest grupu atbalstu, taču, kas nav skaidrs faktā, ka valstīm, kur 80 % vai 100 % apdrošināšanas nozares ir ārvalstu sabiedrību rokās un nav nekāda stabila tiesiskā pamata, ir grūti pieņemt šo mehānismu? Šajā jomā mums ir jāpanāk progress.

Trešais nākotnē īstenojamais posms ir saskaņot mūsu rīcību šajā jomā un pensiju fondu nozarē. Kā gan mēs varam iedomāties, ka ir jāuzlabo maksātspēja apdrošināšanas jomā, un neuzdot sev tādu pašu jautājumu saistībā ar pensiju fondiem? Tas ir ārkārtīgi liels izaicinājums.

Ceturtais nākotnē izpildāmais uzdevums ir izstrādāt, izveidot un ieviest tādu noguldījumu garantiju mehānismu, kāds ir banku nozarē un kāda joprojām nav apdrošināšanas jomā.

Piektais punkts attiecas uz apdrošināšanas produktu tirgvedību un garantiju, ka veids, kā apdrošināšanas starpnieki piedāvā produktus apdrošinātajiem, ļauj īstenot to intereses un prasības attiecībā uz to aizsardzību.

Visbeidzot, pēdējais punkts attiecas uz elementa, ko ieviesīsim banku nozarē, pārņemšanu šajā nozarē, proti, uzkrāšanas mehānismiem saistībā ar pārvēršanu vērtspapīros.

Ņemot to vērā, es ceru, ka turpmāk mēs spēsim gūt mācību no šīs krīzes, lai garantētu Eiropas Savienības pilsoņiem un apdrošināšanas nozarei, kas tos pārstāv īstu …

(Priekšsēdētāja pārtrauca runātāju)

  Marielle De Sarnez (ALDE). – (FR) Priekšsēdētājas kundze! Mūsu referenti nav vainīgi, taču es uzskatu, ka Komisijas priekšlikumi ir iesniegti diezgan novēloti un neatbilst patiesajai situācijai. Lai novērstu turpmāku krīzi, mums noteikti ir jābūt daudz pretenciozākiem un proaktīvākiem.

Pirmkāt, mums jābūt pretenciozākiem un proaktīvākiem regulējuma jomā. Mums jāsaskaņo mūsu tiesību akti, un visspēcīgākais signāls neapšaubāmi būtu izveidot sev Eiropas Savienības regulatoru. Tas noteikti ir veids, kā nākt klajā ar paziņojumu.

Runājot par kredītvērtējuma aģentūrām, mums jāizveido Eiropas aģentūras, kuru neatkarība tiek garantēta, un jāpanāk, lai mēs nepieredzētu skandalozo situāciju, kurā aģentūras vērtē uzņēmumus, kas tām maksā.

Runājot par riska ieguldījumu fondiem, mums tie ir jāreglamentē, un ir jāizveido tāds nodokļu veids, kas soda visus īstermiņa finanšu darījumus.

Visbeidzot, ir jāveic daži ļoti vienkārši pasākumi saistībā ar nodokļu oāzi. Mums jāaizliedz visām bankām, kas veic darījumus ar nodokļu oāzi vai atsakās sadarboties, darboties Eiropā.

Pagaidām tas ir viss. Tomēr es domāju, ka mums jādodas tālāk, un es vēlos ieteikt divus darbības virzienus. Pirmkārt, es uzskatu, ka mums ir jāapsver eiro zonas paplašināšana un jaunu dalībvalstu uzņemšana. Šāds politisks žests visticamāk būtu tikpat spēcīgs kā savā laikā Vācijas atkalapvienošana, un tas parādītu Eiropas Savienībā pastāvošo solidaritāti un palielinātu mūsu Savienības ietekmi.

Visbeidzot, otrkārt, mums jāpanāk progress saistībā ar ekonomikas, budžeta un monetāro integrāciju un saistībā ar nodokļu saskaņošanu, kas ir vienīgais veids, kā cīnīties pret fiskālo dempingu Eiropas Savienībā.

Tas viss ir vajadzīgs, taču mūsu pilsoņi visvairāk gaida — un es ceru, ka Komisija klausās — , lai mēs rīkojamies un reaģējam uz krīzi. Mūsu pilsoņi joprojām gaida īstu Eiropas Savienības atveseļošanas plānu un, piemēram, ievērojamu aizņēmumu. Viņi joprojām gaida, kad Eiropa piedāvās pienācīgu atbalstu mūsu maza un vidēja lieluma uzņēmumiem, patiesi plānos turpmākos ieguldījumus un, pats galvenais, atbalstīts visus Eiropas iedzīvotājus, kurus ietekmē krīze. Es domāju par bezdarbniekiem, nepilna laika slodzes darba ņēmējiem un par mājsaimniecībām, kas šobrīd piedzīvo lielas grūtības.

Manuprāt, tieši tas ir steidzami, un, pamatojoties uz to, ES vadītājus vērtēs nākotnē.

  Ewa Tomaszewska (UEN). – (PL) Priekšsēdētājas kundze! „Maksātspējas II” ieviešana un pēdējo pāris gadu laikā sagatavotās izmaiņas apdrošināšanas darbību veikšanas un uzraudzības sistēmā ir ļoti svarīgs solis, jo īpaši finanšu krīzes laikā. Vairākus gadus esmu bijusi iesaistīta darbā pie pensiju sistēmām, un zinu, cik būtiska ir pensiju fondu finansiālā uzraudzība saistībā ar darba ņēmēju mobilitāti un cik vajadzīga ir pārrobežu uzraudzība.

Kad mēs mudinām cilvēkus būt mobiliem, mums jānodrošina, lai cilvēki, kuri maina nodarbinātības un pensiju sistēmas valsti, var būt droši, ka viņu sociālās apdrošināšanas iemaksas tiek iekasētas pareizi un ieskaitītas pareizajos kontos, un ka viņu gaidāmās pensijas drošību palielinās Kopienas risinājumi ieguldījumu principu un pensiju fondu uzraudzības jomā.

Es apsveicu Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju uzraudzītāju komiteju un tās konsultatīvo grupu, kuru darbā man bija privilēģija piedalīties līdz 2007. gada septembrim, un es apsveicu referentu Skinner kungu.

  Mary Lou McDonald (GUE/NGL). - Priekšsēdētājas kundze! SVF izstrādātajā Globālās finanšu stabilitātes pārskatā aprēķināts, ka finanšu krīze izmaksās USD 4 miljardus. Šis aprēķins var palielināties. Kā mēs visi zinām, šo krīzi izraisīja sava veida kazino kapitālisms un finanšu pakalpojumu nozare, kurā nenotika regulēšana jeb, kā reizēm pieklājīgi izsakās, notika viegla regulēšana.

Tā visa rezultāts ir bijis pilnīgi katastrofāls darba ņēmējiem un ģimenēm visā Eiropas Savienībā. Mani satriec debates un ļoti pieklājīgā veidā izstrādātie ziņojumi, kuros mēs šo skandālu risinām. Mani satriec fakts, ka Liberāļu un Kristīgo demokrātu grupas raizējas par pārmērīgu regulējumu vai to, ka „”pa sētas durvīm” var tikt ieviests protekcionisms.

Fakts ir tāds, ka ES reakcija uz finanšu krīzi ir bijusi kūtra un minimāla. Fakts ir tāds, ka mums ir vajadzīgs protekcionisms un tie, kam ir vajadzīga aizsardzība, ir darba ņēmēji un reālā ekonomika. Mums vēl ir jādebatē par darbavietu jautājumu — lai gan tas ir jautājums, kas satrauc pilsoņus —, un šī institūcija joprojām ir piesaistīta neveiksmīgai sistēmai. Atzīsim to un būsim radikāli un drosmīgi!

SĒDI VADA: R. KRATSA-TSAGAROPOULOU
Priekšsēdētāja vietniece

  Nils Lundgren (IND/DEM) . – (SV) Priekšsēdētājas kundze! Vispasaules finanšu krīze sašūpo pasaules ekonomiku, un tagad ātri un pamatīgi tiek ierosināti priekšlikumi, lai to novērstu. „Populārie” pasākumi ir lielāka regulēšana un lielāka uzraudzība. Tomēr, protams, sākumā ir jāuzdod sev jautājums, kas tika izdarīts nepareizi. Ļaujiet man 50 sekunžu laikā sniegt kopsavilkumu par cēloņiem.

Mums ir bezsaimnieka kapitālisms. Finanšu sabiedrības vada amatpersonas, kas spēj izveidot sistēmas, kuras, palielinoties ienākumiem, tiem nodrošina milzīgus bonusus un pensijas. Īstermiņā ienākumus iespējams palielināt, ja vadība, izmantojot mazāku pašu kapitālu palielina riska līmeni sabiedrībās. Kad riski kļūst par realitāti, vadība ir saņēmusi savu naudu, un zaudējumus sedz citi.

Tiem cilvēkiem, kas varētu šo politiku mainīt, nav stimula to darīt. Cilvēki, kas nogulda naudu bankās, zina, ka pastāv noguldījumu garantijas. Ikviens zina, ka vairums banku ir pārāk lielas, lai tām ļautu bankrotēt. Tās izglābs nodokļu maksātāji. Kredītvērtējuma aģentūras zina, ka tām nebūs darba, ja apšaubīs savu klientu maksātspēju. Centrālo banku un finanšu ministriju ievēroto politiku pamatā ir uzskats, ka burbuļi nedrīkst pārsprāgt. Tādēļ tie uzpūšas nesamērīgā lielumā.

Vai mēs apspriežam šo problēmu risinājumus? Nē, neapspriežam!

  Othmar Karas (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Ekonomiskā un finanšu krīze, kas ir smagākā krīze kopš Otrā pasaules kara, ietekmē visu pasauli. Nedrošība, nepacietība, bezpalīdzība un uzticības zaudēšana ir acīmredzama, tāpat kā finanšu tirgus regulējuma nepilnības. Mūs skubina nepieciešamība pieņemt kopēju Eiropas reakciju un uzņemties vadību pasaules mērogā. Īstenojot vajadzību radīt „vairāk Eiropas”, kļūst iespējami pasākumi, kurus pirms pāris mēnešiem, kad Parlaments tos ierosināja, Komisijas un Padomes locekļi noraidīja un novērsa.

Mūsu sociālās tirgus ekonomikas modelis — tik daudz tirgus, cik iespējams, tik daudz regulējuma, cik nepieciešams — rada struktūru regulējumam ne tikai Eiropas Savienībā, bet arī visā pasaulē. Eiropas Savienības darbības ir bijušas veiksmīgas, taču mēs joprojām ne tuvu neesam pabeiguši darbu un sasnieguši mūsu mērķi. Tiek pabeigts vēl viens posms, un ir nekavējoties jārisina vai jāpabeidz nākamās sadaļas. Uzticību rada tikai lēmumi un drosme veikt stingras regulatīvas darbības Eiropas mērogā.

Šodien mēs arī pieņemam lēmumu — daudz par vēlu — par regulatīvu darbību kredītvērtējuma aģentūru jomā. Mums ir vajadzīga reģistrēšana, mums ir vajadzīga uzraudzība, mums ir jānovērš neatbilstības. Mēs pieņemam „Maksātspējas II” direktīvu — ko mums vajadzētu darīt pat tad, ja finanšu tirgus krīzes nebūtu. Maijā ir paredzēts pieņemt Banku direktīvu. Mums reizi par visām reizēm ir jāsamazina pašreizējās regulatīvās sistēmas procikliskās sekas. Ir jāregulē ne tikai riska ieguldījumu fondi, bet arī privātā kapitāla ieguldījumi. Visiem vadības atalgojumiem, kam tiek piemēroti bonusi, vajadzētu piemērot arī zaudējumus.

Eiropas Savienībā par atbildības jautājumiem tiek diskutēts mazāk nekā Amerikas Savienotajās Valstīs, un Eiropas uzraudzības sistēma vēl nav gatava. Mums tā jāroganizē atbilstoši Eiropas Centrālo banku sistēmai un vasaras laikā jāsteidz pieņemt pēc iespējas vairāk lēmumu. Es aicinu jūs to darīt.

  Robert Goebbels (PSE). – (FR) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Parlaments grasās pieņemt noteikumus, kas reglamentē starptautiskās finanses. Ar tiem nepietiks, jo ne Eiropas Savienībā, ne Amerikas Savienotajās Valstīs acīmredzami nav politiskās gribas likvidēt tīrās spekulācijas pārmērības, piemēram, īso pārdošanu bez nodrošinājuma (naked short selling) un tādu preču pārdošanu, kas pārdevējam nemaz nepieder.

Starptautiskā finanšu krīze nesākās salās. Tā sākās Amerikas Savienotajās Valstīs, un no Sitijas tā izplatījās uz citiem lieliem finanšu centriem. Tika uzskatīts, ka visi šie centri tiek pienācīgi regulēti. Tomēr G20 atrada lielisku grēkāzi — nodokļu oāzes, neatkarīgi no tā, vai tās ir īstas vai neīstas.

Jau 2000. gadā savā ziņojumā Parlamentam par starptautiskās sistēmas reformu es ieteicu likvidēt visus „melnos caurumus” starptautisko finanšu jomā, sākot ar riska ieguldījumu fondiem un beidzot ar citiem pilnīgi spekulatīviem fondiem.

G20 plāno regulēt tikai spekulatīvus fondus, kas rada sistēmisku risku. Sistēmiskais risks kļūst redzams vēlāk, tad, kad krīze ir radusies. Patiesībā G20 lielvaras ir paglābušas savus ārzonu centrus, Kanālu salas, Virdžīnu salas, Honkongu un Makao, nemaz nerunājot par tādiem ārzonu centriem kā Delavēra.

Kā sacīja Jacques Attali, turpmāk Londonai un Ņujorkai piederēs spekulāciju monopols. Vēstījums ir skaidrs — starptautisko finanšu jomu regulēs tikai par labu lielākajām valstīm. Visi dzīvnieki ir vienlīdzīgi, taču daži dzīvnieki ir vienlīdzīgāki par citiem.

  Andrea Losco (ALDE). – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Ir pareizi paust nosodījumu un norādīt uz kavējumiem, taču pareizi un lietderīgi ir arī teikt, ka šodien speram soli uz priekšu un ka, saskaroties ar šo šausminošo krīzi, kas satricinājusi pasaules ekonomikas, Eiropas Savienības iestādes ievieš konkrētus likumdošanas pasākumus tādās būtiskās nozarēs kā kredītvērtējuma aģentūras un apdrošināšana.

Es uzskatu, vismaz, pamatojoties uz to, ko esmu rūpīgi novērojis, ka direktīva par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā ir ļoti nozīmīga. In extremis panāktā vienošanās ar Padomi būtībā ir radījusi šīm nozarēm jaunus, efektīvākus noteikumus, kuros ņemta vērā reālā tirgus dinamika, nevis fiksēta formula.

Ekonomikas izvērtēšanas un kapitāla prasību principiem, kas atbilst riskam, ko sabiedrības faktiski uzņemas, kā arī riska pārvaldības darbībām, saskaņošanai, ziņojumu uzraudzībai, publiski pieejamai informācijai un pārredzamībai ir būtiska nozīme, lai padarītu apdrošināšanas nozari konkurētspējīgāku un nostiprinātu apdrošināto personu aizsardzību.

Galīgais kompromiss ļāva rast saprātīgus risinājumus problēmām, ko radīja jauno noteikumu un noteikumu par ieguldījumu apstrādi iespējamās procikliskās sekas. Protams, mēs varējām izdarīt vairāk, taču es uzskatu, ka mēs esam sasnieguši posmu, kurā varam turpināt spert soļus uz priekšu.

  Adamos Adamou (GUE/NGL). - (EL) Priekšsēdētājas kundze! Pašreizējā ekonomikas krīze vēlreiz ir pievērsusi uzmanību mūsu stingrajai nostājai par to, ka ir vajadzīga starptautisku sabiedrību un cita veida sabiedrību apvienošanās un izveides regulēšana, nevis regulējuma atcelšana, ka ir jāmaina pretmonopola tiesību akti un ka ir jāiejaucas, lai neļautu izveidot monopolus un karteļus, kas papildus citām darbībām manipulē ar tirgu, nosaka cenas un padara darba ņēmējus liekus un kuru darbības pamatā ir tikai vēlme gūt peļņu.

Pilsoņi var redzēt rezultātus izaugsmei, kurai nav sociālas sejas, kas vēlas nevis radīt pastāvīgas darbavietas, bet turpināt turēt labklājību un varu dažu cilvēku rokās. Finanšu tirgus liberalizācija, kas ir gan labējo, gan pārējo grupu standarta politika, ir radījusi ekonomikā dziļu brūci, kas tiešā veidā ietekmē cilvēkus.

Ņemot vērā to, ka regulējuma atcelšanas politiskie aizstāvji un valdības īstenota regulējuma nīdēji nu jau pirms gada plātījās par ekonomisko situāciju, ļaujiet man jums atgādināt, ka tieši šīs politikas rezultāts bija nabadzības un nevienlīdzības viļņi, nelabvēlīga ekonomikas attīstība un pārtikas uzņēmumu spekulācijas, kas 2008. gadā katram uzņēmumam nodrošināja 40 miljardus lielus ienākumus.

Tomēr pilsoņi nosūtīs vēsti tiem, kas izraisīja krīzi un līdz ar to arī nevienlīdzību.

  Johannes Blokland (IND/DEM). - (NL) Tagad, kad Eiropas un Amerikas Savienoto Valstu centrālās bankas ir prognozējušas pirmās ekonomikas atveseļošanās pazīmes, ir būtiski nekavēties īstenot pamatnostādnes, lai novērstu situācijas atkārtošanos.

Kredītvērtējuma aģentūrām ir vērā ņemama loma kredītu krīzē, jo ieguldītāji patiešām akli uzticējās šo aģentūru padomam, nekonsultējoties ar trešām personām. Ir vairāki iemesli, kādēļ vērtējumi netika pienācīgi pielāgoti mainīgajam tirgum, tomēr ne visus iemeslus ir iespējams novērst, ieviešot jaunus noteikumus. Ieviest Eiropas Savienībā prasību par aģentūras izveidi, lai veiktu kredītvērtēšanas darbības, ir labs sākums, taču, ņemot vērā tirgus globālo būtību, tas ir vairāk nekā sākums.

Eiropas Komisijai ir steidzami jāsaskaņo pamatnostādnes ar trešām valstīm, tādēļ būtu vēlams Eiropas Savienībā pieņemt šajā jomā centrālu pieeju. Ir skaidrs, ka, lai atgūtu uzticību finanšu tirgiem, vajag vairāk. Tādēļ sāksim ar jaunu finanšu sistēmas ētiku.

  Werner Langen (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze! Šodien mēs aplūkojam pirmos tiesību aktu priekšlikumus no finanšu tirgus paketes. „Maksātspēja II” ir ļoti novēlota — vēlos sākt, atliekot to malā. Sarunas par to noritēja veiksmīgi, rezultāti ir noderīgi, un mēs to atbalstīsim.

Kredītvērtējuma aģentūru gadījumā ir radusies tāda problēma, ko patiesi var raksturot kā tirgus un politikas darbības neveiksmi. Vairākus gadus Parlaments ir aicinājis Komisiju ierosināt priekšlikumus par dažādiem aspektiem saistībā ar finanšu krīzi, kas tuvojosies ļoti ilgi. Tas, par ko nupat sarunās vienojies Gauzčs kungs, ir noderīgi. Tas nosaka neatkarīgus kritērijus un jaunas uzraudzības struktūras, un tam patiesi ir potenciāls atrisināt šo konfliktu starp padomdevēju un novērtētāju interesēm un palielināt pārredzamību. Tas ir pārliecinošs priekšlikums.

Tomēr ar to nepietiek. Es atceros šī Parlamenta debates ar Lielbritānijas premjerministru Tony Blair, kurš uzvedās tā, it kā viņam būtu zināms risinājums pirms G20 augstākā līmeņa sanāksmes Londonā. Fakts ir tāds, ka pēdējo 10 gadu laikā pat Eiropas Savienība — jo īpaši Apvienotā Karaliste, taču arī Eiropas Komisija — ir atteikusies regulēt noteiktus jautājumus tādā veidā, ka tam būtu jābūt acīmredzamam. Tās nebija jaunas parādības, burbulis patiešām bija izaudzis ļoti liels. Pašreizējais uzdevums ir panākt progresu grāmatvedības noteikumu jomā — kā saistībā ar vadības novērtējumu un bonusu shēmām minēja komisārs. Nav pieņemami, ka šajā jomā nepastāv regulējums. Mums līdz maija beigām ir jāatrisina arī kapitāla jautājums, piemēram, par pārvēršanu vērtspapīros, kā arī jāatrod ātrs risinājums saistībā ar Eiropas uzraudzības struktūrām un Jacques de Larosičre ziņojumu kopumā.

Mēs nevaram visos jautājumos gaidīt uz Amerikas Savienotajām Valstīm. Turpināsim tā, kā rīkojāmies saistībā ar dokumentu paketi par klimata rīcības plānu un atjaunojamiem energoresursiem — eiropieši, uzņemsimies vadību un rādīsim pasaulei noderīgu piemēru! Tad mēs būsim devuši savu artavu krīzes pārvarēšanā.

  Ieke van den Burg (PSE). - (NL) Ja ļausiet man izteikt priekšlaicīgu komentāru, vēlos teikt, ka ar izbrīnu klausījos dažāda veida runās par vadību un cīņu pret kapitālismu, ko šeit teica šī Parlamenta deputāti. Tie visi ir deputāti, kurus mēs ne reizi neredzējām, kad veicām īsto darbu, lai varētu virzīt kapitālu pareizajā virzienā.

Es biju Weber kundzes ziņojuma ēnu referente, un Weber kundze ir cilvēks, kas padarīja galveno darbu jautājumā par uzņēmumu sloga modernizēšanu, vienkāršošanu un atvieglošanu saistībā ar Eiropas Savienības tiesību normām un noteikumiem. Lieta ietilpa plašā augstāka ranga noteikumu paketē, un vēlos uzsvērt, ka šie augstāka ranga noteikumi nozīmē ne tikai regulējuma atcelšanu un sloga atvieglošanu, bet arī par pienācīgāku, elastīgāku un dinamiskāku reakciju uz attīstību saistībā ar skaidrām pilnvarām un jo īpaši iesaistītajiem uzraudzītājiem.

Saistībā ar to es vēlos pateikt divas lietas, kas patiesībā ir saistītas arī ar abiem pārējiem šodien apspriestajiem ziņojumiem. Pirmkārt, ir bezjēdzīgi mēģināt atrisināt vakardienas problēmas. Tā vietā mums vajadzētu gaidīt, kas notiks nākotnē, un ieviest procesu, kas ļaus mums pienācīgi reaģēt uz dinamisko attīstību un jauninājumiem. Tieši tādēļ esam ieviesuši šādu procesu Lamfalussy procedūrā, ko nesen izstrādājām.

Otrkārt, mums ir jāņem vērā mērogs, kas tiek uzraudzīts. Tirgus dalībnieki šķērso robežas un ir kļuvuši starptautiski. Tādēļ nav jēgas sevi muļķot ar domām, ka šos tirgus dalībniekus var kontrolēt nelielas valsts uzraudzības iestādes. Šiem tirgus dalībniekiem, kuri ievērojami dominē tirgū, patiešām ir jāpievēršas Eiropas Savienības un vispasaules mērogā. Manuprāt, tas nozīmē, ka ir jāievieš tāda līmeņa pilnvaras, kas padarītu iespējamu tiešu uzraudzību.

Nejaušā kārtā kredītvērtējuma aģentūras to pieļāva. Parlamenta sākotnējais nodoms bija piešķirt Eiropas Vērtspapīru regulatoru komitejai (EVRK) pilnvaras parūpēties par reģistrāciju, taču tas diemžēl neizdevās, jo gan lielās valstis, gan lielie finanšu centri neizbēgami sāktu vilkt segu uz savu pusi, lai piesaistītu galvenos birojus un varētu šajā jomā spēlēt pirmo vijoli, mēģinot pārvilināt lielās kredītvērtējuma iestādes savā pusē. Manuprāt, tas ir skumji. Es būtu gribējusi, lai tas jau no paša sākuma tiek darīts Eiropas mērogā.

Tāds pats scenārijs atklājas „Maksātspējas II” gadījumā. Stingras rīcības nebija arī tad, kad tika piešķirtas pilnvaras, lai izteiktu saistošus paziņojumus Eiropas mērogā, jo uzraudzītājiem neizdevās panākt vienošanos. Tas nozīmē arī to, ka ielūgtie uzraudzītāji atsakās nodot pilnvaras uzraudzītājiem, kam ir svarīgākā loma. Lai gan par to ir jāizsaka nožēla, mums kā Parlamentam ir paredzēts nosacījums — jo īpaši 25. apsvērumā — skaidri norādīt, ka nākamgad mums jāmēģina uzlabot un nostiprināt šo aspektu, pamatojoties uz Jacques de Larosičre priekšlikumiem.

  Olle Schmidt (ALDE). - (SV) Priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs! Finanšu un ekonomikas krīze ir parādījusi, ka mums, Eiropas Savienībai, ir jāspēj kopīgi rīkoties. Mums vajadzētu priecāties, ka Eiropai bija un joprojām ir eiro, nevis 16 dažādas valūtas. Tas ir padarījis grūtos laikus vieglākus. Tikai pēc eiro zonas valstu pārstāvju tikšanās Parīzē pagājušajā rudenī kļuva iespējams stabilizēt krīzi un sākt ekonomikas atveseļošanu. Pēc tam vispasaules centieni turpinājās ar G20 augstākā līmeņa sanāksmi, kas bija sākums kaut kam jaunam — pasaulei, kurā pasaules lielākās nācijas satikās, ievērojot vienlīdzīgus nosacījumus.

Tagad mums ir jāpanāk, lai mēs būtu labāk sagatavoti nākamajai reizei, kad mūs skars krīze. Šodien apspriestās direktīvas ir būtiskas un, manuprāt, līdzsvarotas. Mums ir vajadzīga lielāka tirgus atvērtība un pārredzamība, lielākas iespējas rīkoties ārpus robežām un uzlabota uzraudzība. Mums arī jācīnās pret protekcionismu un, manuprāt, jāatbalsta brīvā tirdzniecība. Mums arī jāierobežo risku uzņemšanās un jāpieliek punkts pārmērībām. Arī brīvajā tirgū ir jābūt robežām un noteikumiem. Es kā liberālis, protams, varu tam piekrist. Tomēr mums jāpiesargās no pārmērīgas regulēšanas, kas pašreizējā situācijā ir riskanti. Neaizmirsīsim, ka tirgus ekonomika rada labklājību.

  Bernard Wojciechowski (IND/DEM). – (PL) Priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs! Mēneša sākumā mums teica, ka ir īstenoti visi korektīvie pasākumi saistībā ar finanšu krīzi. Starptautiskā Valūtas fonda budžets pieaugs par veseliem USD 500 miljardiem, kas nozīmē, ka tā apjoms trīskāršosies. Pasaules Banka būs par USD 100 miljardiem bagātāka, un starptautiskās tirdzniecības subsidēšanai ir rezervēti USD 250 miljardi. Domājams, ka notiks stingrāka finanšu tirgu uzraudzība un nodokļu oāžu un banķieru algu kontrolēšana. Prezidents B. Obama sacīja, ka nesen notikusī G20 augstākā līmeņa sanāksme būs pagrieziena punkts mēģinājumos atveseļot pasaules ekonomiku.

Visticamāk, ka kopumā nav par ko uztraukties, lai gan, iespējams, ir viens izņēmums. Kādēļ pasaules līderi tik ilgi gaidīja, lai izveidotu savu uzlaboto ārkārtas atbalsta plānu, un kādēļ tie neizrādīja labvēlību un nesāka pasaules ekonomikas atveseļošanu ātrāk? Vai viņiem nebija šī triljona? Tādēļ būtiskākais jautājums ir šāds — no kurienes šis triljons ir radies? Pārdodot 400 tonnas zelta? Izskatās, ka oficiālajos paziņojumos nav ne vārda par šo tematu. Iespējams, naudu ir aizdevusi banka? Tā kā tagad notiks atveseļošanās — un šeit es izsaku pieprasījumu Barroso kungam un Topolįnek kungam —, varbūt līderi organizēs vēl vienu sanāksmi un pievienos vēl vienu triljonu, lai notiktu sava veida „turbo atveseļošanās”?

  Margaritis Schinas (PPE-DE). - (EL) Priekšsēdētājas kundze! Nav šaubu, ka šobrīd Eiropa cieš no sekām, ko radīja anarhiskais, ekscentriskais amerikāņu/anglosakšu finanšu tirgu organizēšanas modelis, kas iemācījās, kā funkcionēt bez noteikumiem, bez uzraudzības un bez demokrātiskas pārskatatbildības un kas, protams, piesārņoja pasaules un Eiropas ekonomiku.

Ar dokumentiem, par ko šodien debatējam un rītdien balsosim, mēs šeit Eiropā veidojam pilsoņiem aizsardzību. Aizsardzību, kas tos pasargās no paradoksa, kurā pašlaik dzīvojam, kad naudas plūsmas notiek starpvalstu līmenī, bet uzraudzības un pārskatatbildības noteikumi, ja tādi ir, ir noteikti valsts mērogā.

Tādēļ Eiropa rīkojas, un, lai gan tas notiek lēni, labāk vēlu, nekā nekad. Tas, protams, rada divus būtiskus jautājumus, uz kuriem jāatbild. Pirmais jautājums — kādēļ mums bija jāpiedzīvo krīze, lai reaģētu? Kādēļ, lai ieviestu noteikumus, mums bija jāgaida visi šie notikumi? Atbildi sniegs pilsoņi, atalgojot tos, kas aicina ieviest tiesību aktus, un sodot tos, kuri vēlējās mūs pārliecināt, ka pašregulācija ir zāles pret visām problēmām, ko šodien piedzīvojam.

Otrs jautājums — vai dokumenti, par ko šodien debatējam, būs vienīgie vai arī notiks normatīvā un tiesiskā regulējuma vispārēja uzraudzība un pārskatīšana? Atbildi uz otro jautājumu sniegsim mēs, jo mēs kā otrs likumdevējs izdarīsim spiedienu, lai neaprobežotos tikai ar Gauzčs kunga ziņojumu par kredītvērtējuma aģentūrām, kurā neizdevās saskatīt aisbergu, kas tuvojas Titānikam, un tādēļ notika tas, kas notika, bet kurā ātri tika ieraudzīts, ka atsevišķas dalībvalstis ir jāierobežo, jo tajās „it kā” nebija pienācīga kredītvērtējuma.

Mums viss ir jāpārbauda un jāizlabo no paša sākuma — pēc pašreizējās krīzes nekas Eiropas Savienībā nebūs tāpat kā bija.

  Manuel Medina Ortega (PSE). – (ES) Priekšsēdētājas kundze! Es atsaucos tikai uz Weber kundzes ziņojumu par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Padomes Direktīvu 77/91/EEK, 78/855/EEK, 82/891/EEK un Direktīvu 2005/56/EK attiecībā uz prasībām par ziņojumu iesniegšanu un dokumentāciju apvienošanās un sadalīšanas gadījumos.

Mēs esam iesaistīti administratīvo procedūru vienkāršošanas procesā. Mēs atbalstām Komisijas priekšlikumus, ar ko ievieš noteiktas izmaiņas, taču esam iekļāvuši dažus grozījumus, kurus ir iesniegušas gandrīz visas politiskās grupas un kurus es, protams, atbalstīju, jo tie ļauj vienkāršot darbības.

Protams, mēs runājam par ļoti svarīgu pārmaiņu — tā ir līdz šim obligātās dokumentācijas, tīmekļa lapu un atsauču uz tīmekļa lapām izveides samazināšana, kā arī ekspertiem izvirzīto prasību un cita veida prasību samazināšana, kas varētu radīt diezgan ievērojamu izmaksu un laika ietaupījumu, vienlaikus turpinot nodrošināt garantijas gan kreditoriem, gan, piemēram, uzņēmumu darba ņēmējiem un citām personām, kas ar to saistītas.

Es uzskatu, ka priekšlikumi, ko mums izteikusi Komisija, ir diezgan pozitīvi un ka mūsu iesniegtajos priekšlikumos dokumenta grozīšanai ir pieņemta tāda pati pieeja, garantējot neatkarību, pats galvenais, saistībā ar tīmekļa lapu izmantošanu un nepieciešamību citās izmantotajās tīmekļa vietnēs sniegt atsauces uz jebkādu šajās lapās iekļauto informāciju, lai lapu izmantošana nebūtu sarežģīta un tajās būtu sniegta pietiekama papildinformācija.

Izsakoties īsumā, priekšsēdētājas kundze, es uzskatu, ka Parlaments varēs pieņemt šo priekšlikumu direktīvai ar vērā ņemamu vairākumu un ka galīgais dokuments būs labāks nekā dokuments, ko mums sākotnēji iesniedza Komisija.

  Margarita Starkevičiūtė (ALDE). – (LT) Pašreizējie notikumi parāda, kāda ir lielo finanšu grupu un to pieļauto kļūdu ietekme uz reālo ekonomiku un it īpaši uz mazo valstu ekonomiku. Tādēļ ierosinātajiem dokumentiem vajadzētu izveidot tiesisku regulējumu divu būtisku procesu pārvaldībai — pirmkārt, saskaņot brīvu prociklisku kapitāla apriti finanšu grupā un ekonomikas lejupslīdes laikā nodrošināt ekonomikas likviditāti un makroekonomikas stabilitāti; otrkārt, palīdzēt sadalīt vietējo un ārvalstu uzraudzības iestāžu atbildību, lai nodrošinātu finanšu grupu pienācīgu darbību un precizētu, kurš segs zaudējumus kļūdu gadījumā.

Ir jāpiebilst, ka ierosinātais dokuments ir tikai pirmais solis šajā virzienā, un es vēlos uzsvērt, ka šis problēmas netiks atrisinātas, ja netiks novērtēta konkurences tiesību ietekme uz finanšu grupu darbību. Mēs šo aspektu vienmēr piemirstam, un tam vajadzētu būt jaunā Parlamenta sasaukuma prioritātei.

  Sirpa Pietikäinen (PPE-DE). - Priekšsēdētājas kundze! Es uzskatu, ka šī pakete, kas ietilpst pasākumos finanšu krīzes risināšanai, ir diezgan pieņemama attiecībā uz „Maksātspēja II” un kredītvērtējuma aģentūrām un ka tā radīs labu kompromisu un rezultātus.

Tomēr, ja skatāmies nākotnē, es gribētu pievērst uzmanību trīs jautājumiem. Pirmkārt, es gribētu, lai Eirpas Savienība ir pretenciozāka un aktīvāka globālā mērogā. Lai gan G20 gūtie rezultāti ir soļi pareizajā virzienā, tie joprojām ir pārāk pieticīgi un ne tuvu nenodrošina pienācīgu, uz konvencijām balstītu vispasaules regulējumu ne saistībā ar fondiem un dažādiem finanšu instrumentiem, ne noteikumiem.

Otrkārt, saistībā ar Jacques de Larosičre ziņojumu un mūsu pašu darbībām es domāju, ka de Larosičre kunga panāktais rezultāts bija diezgan labs, jo īpaši attiecībā uz sistemātiskā riska uzraudzību un analīzi Eiropas Savienības mērogā. Taču saistībā ar to vēlos norādīt uz diviem trūkumiem. Pirmkārt, attiecbā uz mikrouzraudzību — es redzu, ka piedāvātajai ētikai, kas joprojām būtu pamatīgi balstīta uz sadarbību nevis centralizētu Eiropas aspektu, ir nopietnas problēmas. Otrkārt, spriežot pēc tā, ko jau esam dzirdējuši par Komisijas sagatavotajiem priekšlikumiem par riska kapitālu un riska ieguldījumu fondiem, šajā jomā joprojām ir daudz ko gaidīt un cerēt.

Tādēļ, ja patiešām vēlamies šajā jomā būt efektīvi globālā mērogā, mums būs pareizi jāizpilda mājasdarbs, un patiešām gribētu, lai Komisijas pieeja šajā jautājumā būtu labāka un pretenciozāka.

  Antolín Sánchez Presedo (PSE). - (ES) Priekšsēdētājas kundze! Pasākumu pakete attiecībā uz kredītvērtējuma aģentūrām, apdrošināšanu un uzņēmumu apvienšanos un sadalīšanu ir pirmais solis, lai palielinātu uzticību finanšu tirgiem un to efektivitāti. Tas atbilst Eiropas Savienības un G20 apstiprinātajiem principiem par pārredzamības, atbildības un integritātes nostiprināšanu finanšu tirgos un padara Eiropas Savienību par starptautiskās sabiedrības vadoni. Tādēļ es atbalstu pasākumus, lai gan mums būs jādodas tālāk.

Kredītvērtējuma aģentūru neveiksmīgās darbības ir viens no finanšu krīzes cēloņiem — ar pašregulāciju nepietiek. Regulai ir celmlauža uzdevums, ieviešot aģentūru reģistrāciju, atbildību un uzraudzību, novēršot interešu konfliktus, uzlabojot darba metodes un dažāda veida kvalifikāciju, tostarp ārpus ES valstīm piešķirtu kvalifikāciju kvalitāti. Vēl ir jāveic turpmāka maksājumu sistēmu pārskatīšana un jāizveido publiska Eiropas aģentūra.

Direktīvā par maksātspēju ir apvienoti visi esošie acquis par privāto apdrošināšanu un iekļauti tehniski riska pārvaldības uzlabojumi, kas mudinās ieviest jauninājumus, uzlabot resursu izlietojumu un palielinās apdrošināto personu aizsardzību un nozares finansiālo stabilitāti. Jaunajā apdrošināšanas grupu uzraudzības regulējumā ir pieņemta piesardzīga nostāja, kas atvērta turpmākai attīstībai. Uzraudzības iestāžu izveide ir solis uz priekšu Eiropas finanšu uzraudzības integrācijā un nostiprināšanā, kas jāturpina attīstīt un varētu būt modelis, kas kļūtu par pasaules standartu. Parlaments uzraudzīs un veicinās tā attīstību.

Visbeidzot, grozījumi dažādajās direktīvās par prasībām attiecībā uz ziņojumu iesniegšanu un dokumentāciju apvienošanās un sadalīšanas gadījumos ir sava veida normatīvu vienkāršošana, un tie uzsver faktu, ka mērķi par 25 % samazināt uzņēmumu slogu var lieliski apvienot ar sabiedrības un akcionāru tiesībām, ja tiek izmantotas informācijas un saziņas tehnoloģijas.

  Daniel Dăianu (ALDE). - Priekšsēdētājas kundze! Es priecājos, ka beigu beigās saistībā ar šīs finanšu krīzes cēloņiem Parlamentā un Komisijā virsroku ņēma veselais saprāts. Cilvēki ir sapratuši, ka šī krīze nav cikliska un ka ir ļoti vajadzīga pamatīga finanšu tirgu regulējuma un uzraudzības pārveide. To skaidri lika saprast Jacques de Larosičre grupas ziņojums un arī Turner kunga ziņojums. Šie ziņojumi analītiski atbilst Parlamenta izstrādātajam Lamfalussy paveiktā darba pārbaudes ziņojumam.

Šodien apspriestie dokumenti atbilst tādai pašai darbības loģikai. Diemžēl mūsu ekonomikas diezgan ilgi turpinās ciest, jo īpaši saistībā ar valstu budžetiem un, iespējams, turpmāku inflāciju, ko radīs centieni sakārtot milzīgo haosu. Cerēsim, ka šoreiz mēs iemācīsimies vairāk, nekā iepriekšējos krīzes posmos.

  Klaus-Heiner Lehne (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Šīs ir patiešām labas un interesantas debates vienkārša iemesla dēļ — mēs apvienojam divus aspektus, kas sākumā nešķiet tieši saistīti, taču ir saistīti ar veidiem, kā risināt krīzi un „atdzīvināt” ekonomiku.

Es biju Juridiskās komitejas ēnu referents Weber kundzes ziņojumam, par kuru vispirms vēlos izteikt vissiltākos sveicienus Weber kundzei. Weber kundzes ziņojums nav par tradicionālu krīzes pārvaldību, bet par uzņēmējdarbības tiesību aktu vienkāršošanu un palīdzību birokrātijas un uzņēmumu sloga samazināšanā. Tas šajā specifiskajā laika posmā — parlamentāro pilnvaru termiņa beigās — skaidri pierāda un ilustrē, kā Eiropas Parlaments risina šo jautājumu un mēģina turpināt uzņēmējdarbības tiesību aktu izstrādi, ievērojot uzņēmumu intereses, ko es vērtēju ļoti atzinīgi.

Tā kā šis debates arī sniedz iespēju ko pateikt par finanšu tirgus tiesību aktiem kopumā, jāpiebilst, ka arī fakts, ka mēs Parlamentā gūstam rezultātus un noslēdzam pirmās finanšu tirgus paketes izskatīšanu pirmajā lasījumā, nosūta signālu par šī Parlamenta pilnvaru beigām. Es uzskatu, ka tas arī ir svarīgi.

Tomēr es arī vēlos norādīt, ka otrā pakete, kuru šobrīd, protams, joprojām gatavo Komisija, diemžēl tiks saņemta pēc šī Parlamenta pilnvaru beigām. Tam ir vairāki iemesli. Kā jūs atcerēsities, mēs patiesi agrāk apspriedām dažādu finanšu tirgu jomu regulēšanu, proti, šī Parlamenta komitejās un dažādās plenārsēdēs, taču uz to vienmēr tika reaģēts ar pamatīgu opozīciju. Opozīcijā bija Padome. Apvienotās Karalistes premjerministrs sociāldemokrāts Gordon Brown ilgi atteicās atzīt atsevišķus faktus.

Pretestību pauda arī Komisija — kas ilgi iebilda pret riska ieguldījumu fondiem un citām nozarēm — un šis Parlaments. Kad bija jāuzsāk patstāvīgie ziņojumi par tiesību aktiem, Ekonomikas un monetārās komitejas priekšsēdētājs tos ilgi noraidīja dēļ nevajadzīgiem strīdiem par kompetenci. Es priecājos, ka tagad ikviens ir saskatījis gaismu. Komisārs McCreevy reglamentē riska ieguldījumu fondus, Berčs kundze atļauj izstrādāt patstāvīgos ziņojumus un arī Gordon Brown ir mainījis domas. Tā ir pozitīva attīstība, un mana grupa un es to vērtējam ļoti atzinīgi.

  Jean-Pierre Audy (PPE-DE). – (FR) Priekšsēdētājas kundze! Mana runa būs saistīta ar ziņojumu par kredītvērtējuma aģentūrām, un mani pirmie vārdi būs pateicība manam draugam Gauzčs kungam, kurš ir rīkojies kompetenti, saprotami un pragmatiski.

Tomēr, riskējot nedaudz novirzīties no temata, priekšsēdētājas kundze, es gribētu runāt par problēmu, kas saistīta ar valstu vērtējumu. Šajā krīzē, ko piedzīvojam, valstis ir kļuvušas par būtiskām finanšu tirgus dalībniecēm saistībā ar iespējamo finanšu nozares sabrukumu.

Tās ir uzņēmušās garantijas, tām ir parādi, tām ir akciju kapitāla ieguldījumi, un tādēļ es domāju, vai jaunā globālā kapitālisma ietvaros Eiropas Savienībai nevajadzētu ierosināt izveidot publisku, globālu valstu kredītvērtējuma aģentūru, neatkarīgu iestādi, kas darbotos Starptautiskā Valūtas fonda paspārnē un ar kredītvērtējumu palīdzību radītu pilsoņiem priekšstatu par to valstu finansiālo līdzekļu kvalitāti, kuras, es atkārtoju, ir kļuvušas par galvenajām finanšu tirgus dalībniecēm.

  Kurt Joachim Lauk (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze! Es uzskatu par svarīgām trīs lietas. Pirmkārt, esam panākuši pamatotu vienprātību par to, ka turpmāk visām finanšu iestādēm bez izņēmuma ir jāpiemēro regulējums. Komisija tagad pamazām var ierosināt priekšlikumus, kas iekļauj visus dalībniekus, un tas ir ļoti būtiski.

Otrkārt, mums jāapsver, kā izstrādāt par nepieciešamību kļuvušās Eiropas finanšu uzraudzības iestādes un kā panākt kontroli pār tām, kā arī ievērojami samazināt mūsu atkarību — oficiālo vai neoficiālo — no Amerikas Savienoto Valstu regulēšanas iestādēm, jo mēs zinām, ka to darbība ir bijusi īpaši neveiksmīga.

Trešais jautājums, kas mani satrauc, ir notikumi visas eiro zonas finanšu jomā, jo izplatība un parādi dažādo eiro zonas valstu vidū, kā arī kredītvērtējuma darbības šajās valstīs drīzāk kļūst arvien nošķirtākas nevis vienotākas. Šajā ziņā mums ir jāīsteno visi iespējamie pasākumi un jāpieprasa atsevišķām valstīm ieviest disciplīnu.

Visbeidzot, gribu teikt, ka mums jānodrošina, lai ES beigu beigās neieslīgst parādos. ES dalībvalstis jau tagad ir pietiekami dziļi iestigušas parādos. Mums nevajag jaunas parādos ieslīgušas iestādes.

  Pervenche Berès (PSE). – (FR) Priekšsēdētājas kundze! Es tikai vēlos norādīt Lehne kungam, ka tiesību aktus par spekulatīviem fondiem vēlējās ieviest šī Parlamenta sociālisti, un, pateicoties viņu apņēmībai, mums ir šis tiesību akts par spekulatīvajiem fondiem, kā arī Gauzčs kunga ziņojumā ir iekļauts aicinājums Komisijai strādāt pie idejas par publisku kredītvērtējuma aģentūru.

Turpinot, es tāpat gribētu izmantot šo iespēju paziņot komisāra kungam, ka mani satriec šī situācija, kurā pastāv dubulti standarti attiecībā uz Komisijas monopolu likumdošanas iniciatīvu jomā. Kad Padome lūdz Komisijai iesniegt priekšlikumu, lai saskaņotu banku noguldījumu garantijas, priekšlikums tiek iesniegts trīs nedēļas vēlāk. Kad Eiropas Parlaments iesniedz Rasmussen kunga izstrādāto priekšlikumu likumdošanas iniciatīvai, par kuru nobalsoja šīs plenārsēdes lielākais vairākums, jūs strādājat tā, lai attiecīgo priekšlikumu iesniegtu tieši tad, kad Eiropas Parlaments vairs nevarēs par to debatēt.

Mēs lūdzām jums iesniegt likumdošanas priekšlikumu par šo jomu pagājušajā septembrī. Ko jūs pa šo laiku esat darījis, komisāra kungs?

  Charlie McCreevy, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētājas kundze! Es izsaku novērtējumu un apbrīnu par Parlamenta un jo īpaši trīs referentu efektīvo darbu pie šī jautājamu. Tā rezultāts ir ātri panākta vienprātība, kas noteikti uzlabos mūsu finanšu tirgu darbību. ES regula par kredītvērtējuma aģentūrām uzlabos kredītvērtēšanas integritāti, pārredzamību, atbildību un labu pārvaldību.

Purvis kungs šajā sakarā uzdeva dažus jautājumus par tiesībām ieguldīt konkrētos produktos. Tagad ieguldīt ir atļauts visos produktos, neatkarīgi no tā, vai tie ir vai nav no Eiropas Savienības. Kredītvērtējumi nav obligāti, tādēļ ES firmām nav pienākuma ieguldīt vērtētos produktos. Taču ļaujiet man uzsvērt, ka regulatīvos nolūkos — proti, kapitāla prasību aprēķināšanai — ir atļauts izmantot tādus kredītvērtējumus, kas gan ES, gan trešo valstu produktiem izsniegti Eiropas Savienībā vai arī apstiprināti vai atzīti par līdzvērtīgiem Eiropas Savienībā.

Lai gan, kā norādīju iepriekš, esmu vīlies dažos vienošanās par „Maksātspēja II” aspektos, ES būs tāds apdrošināšanas nozares regulējums, kas varētu kalpot kā modelis līdzīgām reformām starptautiskajā vidē. Protams, ar to stāsts nebeidzas. Vēl ir daudz darāmā — neilgi pirms 2012. gada oktobra būs jāpabeidz īstenošanas pasākumi, lai sniegtu dalībvalstīm un nozarei nedaudz laika sagatavoties „Maksātspēja II” ieviešanai. Varu jums garantēt, ka Komisija pildīs savu uzdevumu, lai veicinātu šo procesu un visu iesaistīto personu interesēs pēc iespējas ātrāk ieviestu šīs ilgās, novēlotās reformas.

Lai gan iepriekš to pieminēju savā ievadrunā, es tikai gribētu vēlreiz uzsvērt, ka, lai arī no ierosinātās „Maksātspēja II” ir izslēgts grupu atbalsts, tajā paliek grupu uzraudzība, manuprāt, ir svarīgi pilnībā nesajaukt abus šos konceptus.

Visbeidzot, ar vienkāršotajām prasībām par ziņojumu iesniegšanu un dokumentāciju akciju sabiedrību apvienošanās un sadalīšanas gadījumos darbs pie administratīvā sloga samazināšanas tiek virzīts uz priekšu, un tas veicinās izaugsmes potenciālu un palīdzēs Eiropas Savienībai ceļā uz ekonomikas atveseļošanu.

  Jean-Paul Gauzčs, referents. − (FR) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Es aprobežošos ar divām vai trim īsām piebildēm. Pirmkārt, šajā Parlamentā ir panākta diezgan plaša vienošanās par ziņojumu par kredītvērtējuma aģentūrām, un, protams, laika gaitā notiks Eiropas Savienības tiesību aktu attīstība, taču es uzskatu, ka pašlaik tā var kalpot kā modelis, lai panāktu starptautisku vienošanos.

Visbeidzot, ļaujiet man pateikties ēnu referentiem Pittella kungam un Klinz kungam, kuri smagi strādāja kopā ar mani, Komisijas, prezidentūras un, protams, Ekonomikas un monetārās komitejas sekretariāta komandām, kā arī ekspertiem, bez kuru palīdzības mūsu darbs nebūtu beidzies tik veiksmīgi.

  Renate Weber, rapporteur. − Priekšsēdētājas kundze! Bija diezgan interesanti klausīties visas runas, kas šorīt tika teiktas Parlamentā laikā, kad mēs ne tikai piedzīvojam smagāko finanšu un ekonomikas krīzi, bet kad tuvojas arī Eiropas Parlamenta vēlēšanas. Ziņojumi, par kuriem šodien tika debatēts un rīt tiks balsots, nav domāti finanšu krīzes atrisināšanai, taču mēs ceram, ka tie palīdzēs mums izvairīties no tādu pašu vai vismaz lielu kļūdu pieļaušanas nākotnē, un, cerams, palīdzēs atjaunot Eiropas Savienības ekonomiku.

Dzirdot, ka maza lieluma uzņēmumiem šobrīd ir jāvelta desmitreiz vairāk laika nekā lielajiem uzņēmumiem, lai izpildītu ES tiesību aktus par ziņojumu prasībām, ir normāli brīnīties, kādēļ tā un kā mēs esam nonākuši līdz šādiem noteikumiem, kas ar savām prasībām patiesībā var nogalēt maza lieluma uzņēmumus, un kādēļ mēs tik ilgi gaidījām, lai to mainītu. Es priecājos, ka komisārs McCreevy kungs pieminēja, ka uzņēmējdarbības tiesību akti visticamāk ir visgrūtāk izpildāmie no ES acquis communautaire. Varbūt ir pienācis laiks to mainīt, tie noteikti nav jāpadara maigāki, taču, iespējams, tie jāpadara atbilstošāki situācijām, ko pašlaik piedzīvojam.

Ja vēlamies kļūt efektīvāki, labāk ir ieguldīt mūsu enerģiju konstruktīvismā, un, manuprāt, ir godīgi teikt, ka to apliecina notikumi, kas saistīti ar šodien apspriesto paketi. Tas pierāda, ka esam rīkojušies atbildīgi un esam panākuši kompromisu ar Padomi un Komisiju, lai pieņemtu šo paketi pirmajā lasījumā. Vai mēs varam izdarīt vairāk? Noteikti, taču balsosim par šo un strādāsim pareizajā virzienā.

  Peter Skinner, referents. − Priekšsēdētājas kundze! Vēlos sākt, pasakot to, ko, iespējams, man vajadzēja pateikt vispirms — tā ir pateicība visiem Komisijas, Padomes un jo īpaši Parlamenta dienestiem par šajā jautājumā ieguldīto darbu. Man jāatzīst, ka bez viņu darba un palīdzības mēs to nebūtu sasnieguši.

Mēs, tāpat kā daudzi citi šajā telpā, esam diezgan izbrīnīti par tehnisko detaļu līmeni vairākos no šiem ziņojumiem, taču par „Maksātspēja II” teiksim, ka tas ir virzīts ārpus krīzes, lai to risinātu. Tajā ir paredzēta riska pārvaldība — kā daudzi šeit dzirdējuši —, tas ir pirmais šāda veida tiesību akts no daudziem, kas attiecas uz finanšu pakalpojumiem. Tajā ir — un es piekrītu komisāra kungam — iekļauta arī grupu uzraudzība. Diemžēl grupu atbalsts ir izslēgts, taču par to mēs visu dzirdējām. Cerēsim, ka mums izdosies to atgūt. Tajā ir definēts arī kapitāls. Daudzi šī ziņojuma aspekti padara to par vadošo pasaulē.

Mana otra piebilde attiecas uz šāda tiesību akta izmantošanas stratēģisko ietekmi. Daudzējādā ziņā tikai regula, kas darbojas 27 dalībvalstīs, nepalīdzēs, ja mēs neieviesīsim tās līdzinieku — stratēģisku regulatoru Eiropas Savienības mērogā, kas arī darbosies 27 dalībvalstīs. Mums ir jāpārvar regulatoru atšķirības un jāpanāk, lai mēs runājam vienā balsī. Tas ir īpaši svarīgi, kad mums ir jāatzīst režīmi, kas ir spēkā citur pasaulē. Tieši šajā nedēļas nogalē es satiku Paul Kanjorski, ASV Kongresa Finanšu apakškomitejas priekšsēdētāju, un citas personas, kas šobrīd runā par izredzēm ASV ātrāk izveidot vienotu regulatoru federālā līmenī. Ja viņi to izdarīs ātrāk nekā mēs Eiropā, mēs varam tikt nopietni apkaunoti par to, ka mums nav vajadzīgā Eiropas mēroga regulatora.

Šis ir ziņojums, kuram ir globāls mērogs un kurā ir paredzēti globāli pasākumi, process, par kuru mēs visi varam justies lepni, taču mums arī jānodrošina, ka turpinām veicināt izmaiņas jautājumos, uz ko norādīts Jacques de Larosičre ziņojumā, kā arī veicinām grupu atbalstu, kas nodrošinās ekonomikas efektivitāti. Es ceru, ka ikviens var atbalstīt šos pasākumus.

  Priekšsēdētāja. - Kopīgās debates ir slēgtas.

Balsojums par Jean­Paul Gauzès ziņojumu (Α6-0191/2009) notiks ceturtdien, 2009. gada 23. aprīlī.

Balsojums par Renate Weber ziņojumu (A6-0247/2009) un Peter Skinner ziņojumu (A6-0413/2008) notiks šodien.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 142. pants)

  Sebastian Valentin Bodu (PPE-DE), rakstiski. - (RO) Es nevēlos šeit diskutēt par to, cik svarīgas ir vērtējumu aģentūras. Katram ir zināms, ka tām ir izšķirīga nozīme, sniedzot stingru pamatu lēmumiem par ieguldījumiem gan saistībā ar finanšu produktiem, gan emitentiem (kas tādējādi nozīmē, ka tās sniedz kaut ko daudz vairāk nekā tikai vienkāršus atzinumus). Tomēr es patiešām gribu uzsvērt, cik svarīgi ir izveidot Eiropas aģentūru.

Tik dziļas ekonomiskas krīzes laikā, kādu mēs piedzīvojam pašreiz, vērtējumu aģentūrām neatkarīgi no ekonomiskajiem nosacījumiem ir jāpaliek pārredzamiem un ticamiem instrumentiem, kas sniedz atbalstu, Eiropai virzoties cauri šim nemierīgajam laikam. Mēs nevaram noslēpt to, ka pašreizējā krīze ir skārusi arī vērtējumu aģentūras, jo tās savās analīzēs ir pilnīgi sajaukušas konvencionālos instrumentus ar citiem hibrīdinstrumentiem, un tas viss notiek apstākļos, kad tiek pārmests pārredzamības trūkums un interešu konflikts.

Mums šajā jomā ir vajadzīgas jaunas organizācijas, kas radīs konkurenci objektīvu vērtējumu sniegšanā. Mums jādomā par investoru aizsardzību un par viņu uzticēšanos vērtējumu aģentūrām. ES ir jāgarantē, ka vērtējumu aģentūras darbojas saskaņā ar skaidriem noteikumiem. Nav labāka veida šo nosacījumu pildīšanai kā Eiropas vērtējumu aģentūras izveide, kura darbojas saskaņā ar Kopienas noteikumiem.

  Călin Cătălin Chiriţă (PPE-DE), rakstiski. - (RO) Es vēlos teikt, ka es atzinīgi vērtēju un atbalstu priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar kuru groza iepriekšējās direktīvas par ziņošanas un dokumentēšanas prasībām apvienošanu un sadalīšanu gadījumā. Es sevišķi atzinīgi vērtēju ierosinātos konkrētos pasākumus administratīvā sloga samazināšanai, kurš nevajadzīgi traucē ekonomiskajām darbībām, kas risinās Eiropas uzņēmējdarbības jomā.

Es atbalstu šīs iniciatīvas mērķi palīdzēt palielināt uzņēmumu konkurētspēju Eiropas Savienībā, samazinot administratīvo slogu, kas ir noteikts ar Eiropas direktīvām uzņēmumu komercdarbības tiesību jomā, kurā šo samazinājumu var panākt, neradot lielu negatīvu ietekmi uz citām iesaistītajām pusēm.

Es stingri iestājos par pavasara Eiropadomes 2007. gada martā apstiprinātās rīcības programmas efektīvu piemērošanu, kuras mērķis ir par 25 % samazināt administratīvo slogu līdz 2012. gadam.

Es uzskatu, ka Eiropas uzņēmumiem un pilsoņiem ir ļoti nepieciešama birokrātijas samazināšana, kuru uzspiedis Kopienas acquis un noteikti nacionālie tiesību akti.

  Priekšsēdētāja. - Nākamais punkts ir kopējas debates par:

- Pervenche Berès kundzes ziņojumu (A6-0268/2009) Ekonomikas un finanšu lietu komitejas vārdā par vidēja termiņa finansiāla palīdzības mehānismu attiecībā uz dalībvalstu maksājumu bilancēm (COM(2009)0169 – C6-0134/2009 – 2009/0053(CNS)) un

- Padomes un Komisijas paziņojumiem par vidēja termiņa finansiāla palīdzības mehānismu attiecībā uz dalībvalstu maksājumu bilancēm.

  Pervenche Berès, referente. − (FR) Priekšsēdētājas kundze, Eiropadome ir nolēmusi divkāršot „maksājumu bilances” mehānismu valstīm ārpus eirozonas, un 8. aprīlī Komisija ieviesa konkrētus noteikumus, kas radīti, lai priekšlikumu īstenotu.

Mēs šeit Eiropas Parlamentā vēlamies uzņemties atbildību un dot iespēju Ekonomikas un finanšu padomei rīkoties strauji, jo mūsu skatījumā šis priekšlikums dod solidaritātes apliecinājumu attiecībā uz valstīm, kas nav eirozonas locekles, kam ir vitāli svarīga nozīme šīs krīzes pamatcēloņa risināšanā.

Pagājušajā novembrī mēs jau divkāršojām šo „maksājumu bilanču” mehānismu, jo tas pieauga no EUR 12 miljardiem līdz 25 miljardiem, un šodien, ņemot vērā ne tikai realitāti, krīzes nopietnību, kurā mēs atrodamies un kas sevišķi ietekmē valstis ārpus eirozonas, bet arī, protams, Eiropas Parlamenta darba grafiku, mēs ierosinām jums šo mehānismu divkāršot līdz EUR 50 miljardiem. Tas ir, ņemot vērā to, ka tas, ko mēs nolēmām novembrī, ir jau ļāvis sniegt atbalstu Ungārijai, Latvijai un vakar Rumānijai.

Mēs domājam, ka tas ir nepieciešams, un mēs esam debatējuši savā starpā, ko es neslēpšu no jums, lai uzzinātu, vai šis ārpus eirozonas esošo valstu novērtējums ir jāveic stingri par katru gadījumu atsevišķi, vai arī īstenībā situācija pēc būtības bija plašāka nekā ārpus eirozonas esošās valstis.

Tieši tāpēc mēs mūsu rezolūcijā ierosinām, lai tiktu izskatīts jautājums par paplašināšanas nosacījumiem un tiktu apstiprināts, cik lielā mērā dalība zonā var būt aizsargājošs faktors.

Mēs arī ļoti uzstājīgi pieprasām, lai Eiropas Parlamentam tiek paziņots analīzes kopsavilkums par krīzes situācijām, kādas ir šajās valstīs. Ir nepieciešams, lai tad, kad Komisija piešķir aizdevumus valstīm ārpus eirozonas, Eiropas Parlaments saņemtu pārredzamu un būtisku informāciju par privāto banku izturēšanos un to dalībnieku izturēšanos, kuru darbības ir novedušas pie šīs krīzes.

Visbeidzot, mēs uzskatām, ka Komisijai ir jāizmanto un jāīsteno visi iespējamie mehānismi šīs krīzes risināšanai. Tas sevišķi attiecas uz Līguma 100. pantu, kurš atļauj arī īpašu mehānismu īstenošanu eirozonas valstīm. Mēs uzskatām, ka ir svarīgi tos izpētīt, ņemot vērā krīzes nopietnību.

Vēl ir divi pēdējie aspekti. Pirmkārt, kā mēs redzam, šo aizdevumu nosacījumi ir temats diskusijai; mēs to saprotam. Kopumā jāsaka, ka Komisija šo darbu veic saskaņā ar SVF. Tas, ko mēs gribam, ir darba grupas radīšana, lai sekotu, kā šie memorandi tiek izstrādāti un kā tajos tiek ņemta vērā patiesā situācija attiecīgajā valstī, kā arī Eiropas Savienības vispārējā stratēģija, sevišķi attiecībā uz arbitrāžu starp ieguldījumiem, atbalstu pirktspējai un nosacījumiem saistībā ar vides attīstības un ilgtspējīgas attīstības stratēģiju.

Visbeidzot mēs saskatām šajā mehānismā liecību Eiropas Savienības un Komisijas spējai aizņemties starptautiskajos tirgos, un tāpēc mēs uzskatām, ka mums šeit ir lietišķs pamats, uz kura mēs balstām pašlaik notiekošās debates par Eiropas aizņēmumu un par Eiropas Savienības spēju finansēt nākotnes stratēģijas un ieguldījumus ar šādiem aizņēmumiem.

Noslēgumā Komisija ir ieviesusi jaunu mehānismu, lai nodrošinātu, ka atmaksājumi ļaus Eiropas Savienības budžetam izpildīt šīs prasības. Mēs atbalstām šo regulas grozījumu un ceram, ka Parlaments pilnībā atbalstīs šo vērtīgo priekšlikumu.

  Charlie McCreevy, Komisijas loceklis. − Es piedalos šajās debatēs sava kolēģa Almunia kunga vārdā.

Šodien izskatāmais priekšlikums attiecas uz vienu no Savienības pamatvērtībām, proti, solidaritāti. Starptautiskās finanšu krīzes apstākļos Komisija piedāvā vēl vairāk pastiprināt solidaritāti ar dalībvalstīm, kuras vēl nebauda aizsardzību, ko sniedz piederība eirozonai. Mehānisms dalībvalstu maksājumu bilanču atbalstam pēc noteikumiem ir paredzēts ārkārtējos apstākļos un iepriekš ir ticis izmantots tikai dažos gadījumos. Tomēr mēs dzīvojam ārkārtējā laikā.

Kā jūs zināt, Komisija pagājušajā gadā ierosināja palielināt neatmaksāto kredītu augstāko robežu, ko Kopiena var nodrošināt, lai atbalstītu dalībvalstu maksājumu bilances. Tā tika pacelta no EUR 12 miljardiem līdz EUR 25 miljardiem, bet šīs summas ievērojama daļa ir jau tikusi rezervēta. Pēc attiecīgo valstu lūguma Ekonomikas un finanšu padome nolēma novembrī atbalstu Ungārijas maksājumu bilancei līdz EUR 6,5 miljardiem. 20. janvārī tā nolēma piešķirt līdz EUR 3,1 miljardam Latvijai, un lēmums piešķirt līdz EUR 5 miljardiem Rumānijai ir jau ceļā.

Tādējādi saskaņā ar regulu iezīmētās finanšu palīdzības kopējā summa ir aptuveni EUR 15 miljardi. Turklāt nav paredzamas tūlītējas beigas ne finanšu krīzei, ne globālo parādsaistību dzēšanai, un ilgstošā finanšu spriedze citās dalībvalstīs varētu izsaukt turpmāku vajadzību pēc finanšu palīdzības.

Tāpēc 19. un 20. marta Eiropadome atzinīgi vērtēja priekšsēdētāja Barroso paziņojumu par Komisijas nodomu dot priekšlikumu par Kopienas maksājumu bilances atbalsta maksimālās summas paaugstināšanu līdz EUR 50 miljardiem. Maksimālās summas divkāršošana dos svarīgu signālu finanšu tirgiem par Eiropas Savienības stingro apņēmību palīdzēt grūtībās nonākušajām dalībvalstīm. Kopējā iespējamā kredīta palielināšana līdz EUR 50 miljardiem veidos plašu aizsargjoslu, lai rūpētos par iespējamām turpmākām vajadzībām pēc finansiāla atbalsta.

Šādiem spēcīgiem solidaritātes apliecinājumiem dalībvalstu starpā ir jāpalīdz arī nomierināt finanšu investoru bailes par finanšu tirgu turpmāko pasliktināšanos dalībvalstīs ārpus eirozonas Samazinot stimulus kapitāla izņemšanai, samazināsies problēmu rašanās varbūtība attiecīgo valstu maksājumu bilancē.

Sakarā ar šo es vēlos izteikt pateicību un cieņu par Eiropas Parlamenta izcilo sadarbības garu un sevišķi Ekonomikas un monetārajai komitejai. Komisija pieņēma šo priekšlikumu tieši pirms Lieldienu brīvdienām 8. aprīlī, un tagad tikai divas nedēļas vēlāk jūs jau gatavojaties balsot par normatīvu rezolūciju un rezolūcijas priekšlikumu plenārsēdē.

Pateicoties jūsu ātrajam un efektīvajam darbam, Ekonomikas un finanšu padome varēs pieņemt grozīto regulu 5. maijā. Tādējādi Eiropas Savienība būs labi aprīkota ātrai reaģēšanai, ja rastos nepieciešamība pēc turpmāka maksājumu bilances atbalsta. Tas ir spēcīgs signāls dalībvalstīm, ka Eiropas Savienība grib un ir gatava palīdzēt un ka pie tās ir jāvēršas vispirmām kārtām maksājumu bilances problēmu gadījumā.

Tas acīmredzami neizslēdz to, ka dalībvalstis lūgs palīdzību arī no citām starptautiskām organizācijām, piemēram, SVF, ar kuru Komisija ir cieši sadarbojusies jaunākajās finanšu atbalsta pasākumu paketēs.

Es vēlos noslēgumā teikt, ka es piekrītu apgalvojumam jūsu rezolūcijas priekšlikuma projektā, ka pašreizējā starptautiskā situācija pierāda eiro būtisko nozīmi un ka visas dalībvalstis ārpus eirozonas ir jāmudina izpildīt Māstrihtas kritērijus, lai pievienotos tai.

  Priekšsēdētāja. - Padome ir darījusi zināmu, ka tā nesniegs paziņojumu. Tāpēc debašu turpinājumā piedalīsies politisko grupu runātāji.

  Zsolt László Becsey, PPE-DE grupas vārdā. - (HU) Es vēlos sākt ar pateicību referentei par tik ātru ziņojuma izstrādāšanu, un, ja Berès kundze klausās manī, tad arī par iejūtību pret jautājumu, kas katrā gadījumā ir pozitīva lieta. Tas tomēr neatrisina problēmu, ko rada mana neizpratne par to, kāpēc mums būtu jānodarbojas ar šo lietu šādā panikā, ignorējot caurmēra EP deputāta viedokli. Galu galā, līdz šim pieejamie EUR 25 miljardi varēja ērti nosegt steidzamās palīdzības izmaksas, ko sniedza Rumānijai.

Šis temats tiek iesniegts diskusijai otru reizi īsā laika posmā. Es savā runā 1. novembrī apgalvoju, ka atbalsta maksimālā apjoma palielinājums ir nesamērīgs, un man bija taisnība. Iemesls tam bija ne tikai tāpēc, ka jaunās dalībvalstis ir iesniegušas jaunas prasības, bet arī tāpēc, ka, paliekot pie sava toreizējā viedokļa, es joprojām domāju, ka šis ir politisks jautājums. Patiesībā ir kauns, ka nevis ES nodarbojas ar kredītmaksājumu bilancēm dalībvalstīm, kuras ir ārpus eirozonas un izjūt milzīgas grūtības, bet ka mēs to kārtojam kopā ar SVF kaut kur starp kredītiem Pakistānai un Turcijai. Tas ir apkaunojums dalībvalstīm.

Līdz šim mēs domājām, ka, mums pievienojoties, mēs kalposim vienam dievam, bet tagad mums ir jākalpo vairākiem dieviem. No otras puses mums ir arī rūpīgi jāpārbauda — kā mēs jau novembrī lūdzām Komisiju darīt, bet bez panākumiem — kas ir novedis līdz šai situācijai. Tad būtu izrādījies, ka bezatbildīgā ekonomiskā politika, ko piekopa cietušo dalībvalstu valdības, kā tas ir noticis Ungārijā, bija primārais cēlonis, kurā ir arī Komisijas devums kopējās atbildības dēļ par ekonomisko politiku vai drīzāk tās trūkumu. Bet būtu bijis arī skaidrs, ka solidaritāte, kuru uzskata par vienu no ES pamatvērtībām, izrādījās neveiksmīga attiecībā uz novēršanu. Patiesībā eiro likviditātes trūkums arī jau rēgojas aiz dalībvalstu maksājumu problēmām un devalvētajām valūtām. Daļēji tas ir mātes uzņēmumu piesardzības dēļ, uz kuriem balstās vietējā līmenī neaizsargātais subsidiārais tīkls, un daļēji tāpēc, ka tās nesaņēma nekādu konkrētu praktisku palīdzību no eirozonas, galvenokārt Centrālās bankas, atšķirībā no eirozonas dalībvalstīm, kurām likviditāte tika pacelta, cik vien iespējams, augstu. Bet vēl viens faktors, kas apgrūtina konkurētspējīgu neitralitāti, ir tas, ka valūtu neaizsargātības dēļ šīs ārpuszonas valstis krīzes laikā nevar arī izmantot labumus, ko dod pārējie nodrošinātie budžeta stimuli.

Man ir prieks, ka mūsu ziņojums ir pacēlis jautājumu par Eiropas Parlamenta iesaistīšanos. Manu kolēģu deputātu uzmanību var galvenokārt piesaistīt īpašie nosacījumi daļējai palīdzībai, par ko ir vienošanās ar ārpus eirozonas valstīm, kuras ir smagā stāvoklī. Kā varēja notikt, ka saskaņā ar nolīgumu, kas ir parakstīts ar Ungārijas valdību, pilnīgi ignorējot Eiropas demogrāfisko tendenču pamatproblēmu, tika parakstīts būtisks samazinājums bērnu aprūpes maksājumos? Es uzskatu to par īpaši atbaidošu, ka papildu līgumā, ko parakstīja šāgada martā, Ungārija ir spiesta samazināt savu valsts piedevu tiešajiem lauksaimniecības maksājumiem. Galu galā tas nav sociāls jautājums, bet tas bija iekļauts pievienošanās līgumā, lai atvieglinātu mūsu lielākos konkurētspējas trūkumus. Kā šāda amorāla rīcība jums bija iespējama kopā ar bezmugurkaulaino Ungārijas valdību? Vai jums ir priekšstats, cik lielu postu tas rada Ungārijas zemniekiem un ES reputācijai? Mēs, protams, balsosim par priekšlikumu, jo tas ir solis uz priekšu, bet tajā iezīmējas tikai daļēja solidaritāte. Pilna solidaritāte ir tas, kas mums jāsasniedz.

  Elisa Ferreira, PSE grupas vārdā. - (PT) Priekšsēdētājas kundze, citu aspektu starpā krīze ir atklājusi ne tikai milzīgās plaisas starp eirozonas valstīm, kas bija, iespējams, galvenais „EMU@10” ziņojuma slēdziens, bet it sevišķi to valstu ārkārtējo neaizsargātību, kuras, piederēdamas pie Eiropas Savienības, nav eirozonas sastāvā.

Tieši tāpēc ir pilnīgi vitāli nepieciešams palielināt ES resursus, kas pieejami, lai palīdzētu maksājumu bilanču krīzēs. Tieši tāpēc mēs arī atzinīgi vērtējām to, ka finansiālās palīdzības apjoms tika pacelts no EUR 12 miljardiem līdz EUR 25 miljardiem un tagad līdz EUR 50 miljardiem.

Tomēr svarīgāk ir atrisināt problēmu pamatcēloņus, nevis to visredzamākās izpausmes.

Paplašinātajai Eiropai un eirozonai tagad ir jādod jauns Eiropas solidaritātes un kohēzijas, un reālas konverģences mērķu skaidrojums. Šajā sakarā mums ir ne tikai jāsaprot Eiropas starpnozaru politikas ietilpība, bet arī no jauna jāizskata tādi finansēšanas instrumenti kā eiroobligācijas.

Finansiāls atbalsts maksājumu bilancēm ir būtisks, bet nekādā ziņā nav pietiekams, lai garantētu Eiropas projekta un Eiropas vienotās valūtas ilgtspēju.

  Guntars Krasts (UEN). - (LV) Paldies, priekšsēdētāj! Eiropas Savienības vidējā termiņa finansiālās palīdzības mehānisma palielināšana līdz 50 miljoniem eiro ir pašreizējai situācijai nepieciešamā atbilde. Tas ir nozīmīgs signāls Eiropas Savienības dalībvalstīm, kas nav eiro zonā, un jo īpaši tām dalībvalstīm, kas salīdzinoši nesen pievienojušās Eiropas Savienībai. Pasaules finanšu krīzes ietekme uz šo valstu grupas finanšu un ekonomisko situāciju ir bijusi atšķirīga, bet visās šajās valstīs būtiski mazinājusies vietējā un starptautiskā uzticība šo valstu finanšu sistēmām. Tāpēc Kopienas palīdzības mehānisma pastiprināšana ir dalībvalstu solidaritātes demonstrācija, kam būs stabilizējoša loma finanšu tirgos un kas kalpos nestabilitātes risku mazināšanai Eiropas Savienības ekonomikā kopumā. Vidējo termiņu palīdzības mehānismu pastiprināšana atvieglos arī dalībvalstu iespējas saņemt nepieciešamo finansējumu no starptautiskajām finanšu institūcijām. Atbalstu atbildīgās komitejas priekšlikumu uzdot Komisijai informēt Eiropas Parlamentu par saprašanās memorandu ar dalībvalsti, kas saņem palīdzību, kā arī nepieciešamību divu gadu laikā veikt pārbaudi par palīdzības atbalsta nosacījumiem. Paldies!

SĒDI VADA M. MAURO
priekšsēdētāja vietnieks

  Alain Lipietz, Verts/ALE grupas vārdā. - (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisār, šī ir otrā reize, kad mums ir bijis jāpaaugstina Eiropas Savienības sniegtā garantija tās eirozonai nepiederošajiem dalībniekiem grūtību pārvarēšanai. Šī ir otrā reize: mēs to jau palielinājām decembrī.

McCreevy kungs ir mūs apsveicis par mūsu rīcības ātrumu. Mēs rīkojāmies ātri jau decembrī, un mēs vēlētos teikt McCreevy kungam, kā to pirms mirkļa darīja Berès kundze, ka pacelšana …

Jā, McCreevy kungs, kā lūdzu? Kā lūdzu? Komisār, …

... Mēs vēlētos, lai tiek piemērota savstarpējība, ar ko es domāju, ka tad, kad Parlaments lūdz jūs iesniegt projektu regulai par riska ieguldījumu fondiem, jūs atbildat mums nekavējoties tādā pašā termiņā, kādu mēs ievērojam, kad jūs lūdzat mums palielināt palīdzību maksājumu bilanču aizsargāšanai.

Mums patiešām ir krīze, mums var nebūt vajadzības sēdēt katru dienu, bet vismaz nelieciet mums gaidīt sešus mēnešus, līdz Komisija pievērsīsies Eiropas Parlamenta lūgtajai direktīvai par riska ieguldījumu fondiem!

Skaidrs, ka attiecībā uz šo palīdzību mēs pilnībā piekrītam nepieciešamībai palielināt kredītlīniju, un mani mazliet pārsteidz Becsey kunga piezīmes. Tieši tāda pati diskusija mums bija decembrī. Komisārs Almunia skaidroja Becsey kungam, ka Ungārijas valdība pati bija tā, kas lūdza palīdzību no SVF, nevis no Eiropas Savienības un ka Eiropas Savienība bija tā, kura teica: „Bet arī mēs varam jums palīdzēt”.

Ir pilnīgi skaidrs, ka Eiropas Savienībai ir pienākums izrādīt solidaritāti pret valstīm ārpus eirozonas, bet nav arī iemesla, kāpēc SVF palīdzība, kurai ikviens no mums, arī Ungārija un Rumānija, dod savu ieguldījumu, būtu jāatraida.

Tādējādi Berès ziņojumā — par kuru mēs katrā gadījumā balsosim — ir divas lietas, kas mūs satrauc. Pirmkārt, kāda jēga ir teikt 4. punktā, ka mums ir jāuzņemas saistības par starpvalstu solidaritāti, ja pēc tam norādītu 11. punktā, ka nekādā gadījumā mēs neuzņemamies kādas valsts saistības? Ir tiesa, ka mums nav saistošas kādas valsts saistības, bet nav nozīmes to uzsvērt, kad mēs sakām, ka mēs izrādīsim solidaritāti viens otram.

Otra problēma ir apgalvojums, ka nav juridiska pamata palielināt šo solidaritāti, bet tieši Komisijas atbildība ir dot šo juridisko pamatu. Mums ir krīze, un sen bija laiks mums saņemt juridisku pamatu.

  Werner Langen (PPE-DE). - (DE) Priekšsēdētāja kungs, es gribētu sākt ar pateicību Berès kundzei par ātrumu, ar kādu viņa izveidoja ziņojuma projektu. Kā jūs zināt, procedūrā ir divas pakāpes. Pirmā ir konsultācija; atzinums par Padomes regulu. Šī nav koplēmuma procedūra. Šajā pakāpē mums komitejā bija vienprātīgs viedoklis, ka palielinājums no EUR 12 miljardiem līdz 25 miljardiem līdz 50 miljardiem bija pareizā rīcība. Trīs dalībvalstis jau ir izmantojušas finanšu līdzekļus: Ungārija — kuras situāciju kopā ar iekšējo atbildību jau tikko kā apsprieda Becsey kungs — Latvija un Rumānija. Šie Eiropas fondi ļauj mums sniegt efektīvu palīdzību un tādējādi aktīvi atbalstīt valstis, kas ir nonākušas maksājumu grūtībās.

Tomēr mums nevajadzētu aizmirst, ka vienlaikus starptautiskās institūcijas ir nolēmušas palielināt finansējumu no starptautiskām finanšu institūcijām — Starptautiskā Valūtas fonda (SVF), Pasaules bankas un attīstības bankām — par USD 1 100 miljardiem. Tas nozīmē, ka mums ir divkāršs instruments. Eiropa ir devusi ieguldījumu šī finansējuma palielināšanai, uzņemoties arī pati savu atbildību. Šādos apstākļos rezolūcijas projekts, par kuru mēs vakarvakarā balsojām Ekonomikas un monetārajā komitejā, pamatojoties uz kompromisa priekšlikumiem, ir arī piemērots Parlamenta lūgumu, Komisijas prasību un kompetentās Padomes noteikumu un prasību pieņemšanai attiecībā uz nākamo tiesību aktu.

Šajā sakarā ir juridisks jautājums attiecībā uz eiroobligācijām un 100. pantu, kas ir saistošs vienīgi eirozonā. Ja mēs uzskatām, ka eiroobligācijām pašlaik nav juridiska pamata Līgumos, mēs esam uz pareizā ceļa. Tomēr, no otras puses, vispirms ir jādod Komisijai uzdevums pārbaudīt nosacījumus, kas ir nepieciešami, lai šādus pasākumus padarītu iespējamus. Es to uzskatu par atbildīgu rīcības veidu.

Tāpēc mūsu grupa atbalstīs priekšlikumu kopumā — gan priekšlikumu par regulu, gan rezolūcijas priekšlikumu. Mēs ceram, ka tas nenozīmē Eiropai tādas papildu finansiālas atbildības uzņemšanos, kas sadragātu gabalos jebkuru budžetu. Tāpēc pašlaik EUR 50 miljardi robeža ir pilnīgi pamatota. Ja parādītos jaunas problēmas, mēs nevarēsim aizvērt acis to priekšā.

  Dariusz Rosati (PSE). - (PL) Priekšsēdētāja kungs, es vēlos paust spēcīgu atbalstu Komisijas priekšlikumam divkāršot pieļaujamās finansiālās palīdzības apjomu jaunajām dalībvalstīm, kuras nav eirozonā. Es vēlos apsveikt Komisiju par tās ātro reakciju, kā arī pateikties mūsu referentei Berès kundzei.

Pašreizējā krīze ir pilnīgi neapšaubāmi parādījusi, ka jaunās dalībvalstis, kuras nepieder pie eirozonas, var būt ļoti neaizsargātas pret svārstībām finanšu tirgos, bieži nebūdamas pašas vainīgas. Šeit jau ir ticis teikts, ka Eiropas Savienības palīdzībai ir jārod sākotne solidaritātes principā. Es pilnībā tam piekrītu, bet es vēlos piebilst, ka to pieprasa arī tas, ka krīze neizcēlās jaunajās dalībvalstīs un tās nav atbildīgas par satricinājumu finanšu tirgos, un tādēļ palīdzības sniegšana tām ir pilnīgi pamatota.

Vienlaikus es vēlos piebilst, ka neatkarīgi no tā, vai priekšlikums tiek vai netiek novērtēts un atbalstīts, visefektīvākā metode, kā novērst līdzīgus draudus turpmāk, ir atļaut šīm valstīm iestāties eirozonā tik ātri, cik vien iespējams. Tas neizmaksās tik dārgi un dos Eiropas Savienībai lielāku stabilitāti.

  Edit Herczog (PSE). - (HU) Priekšsēdētāja kungs, komisār, Berès kundze! Mēs neesam spējīgi paredzēt krīzes ilgumu un plašumu, bet mēs pastāvīgi to pārraugām. Kaut arī mēs nespējam risināt krīzi ex ante, mums ir jāmēģina ievērot vismazāko atbildes došanas laiku un panākt vislielāko pārredzamības, demokrātijas un efektivitātes pakāpi. Laika aspektā attiecībā uz krīzi mēs rīkojamies kā sengrieķu dievs Cronos: laiks, kas patērēts, nodarbojoties ar krīzi, ir savu bērnu aprīšana. Mēs kļūsim par krīzes upuriem, ja nespēsim ātri, efektīvi rīkoties. Eiropas institucionālajai sistēmai ir jāuzņemas Cronos sievas Rhea pienākums, kas nozīmē, ka mums ir jāatrod labākais, ko dod Cronos, citiem vārdiem sakot, ir jāizmanto visas krīzes risināšanas laika iespējas. Es vēlos pateikties Eiropas Parlamentam, Eiropas Komisijai un Eiropadomei par kopējo lēmumu par labu solidaritātes un efektivitātes vairošanai. Tomēr, tā kā Becsey kungs ir izvirzījis iekšējās politikas jautājumus, es vēlos arī, ja drīkstu, pievērst uzmanību tam, ka, nodarbojoties ar krīzes risināšanu, EP deputātu pienākums ir strādāt kopā valstu parlamentos. Mums tagad ir vajadzīga nevis dalīšanās valdības partijā un opozīcijā, bet palīdzība no visām partijām, kas iesaistītas krīzes vadībā. Tas attiecas uz manu valsti Ungāriju, kā arī uz visām pārējām valstīm.

  Theodor Dumitru Stolojan (PPE-DE) . - (RO) Es vēlos pateikties Eiropas Komisijai, Padomei un Eiropas Parlamentam par efektivitāti, ar kādu tie ir izveidojuši šo pasākumu. Daudzas dalībvalstis, kas nav eirozonā, arī Rumānija, būs ieguvējas no šī atbalsta maksājumu bilances prasībām papildus intervences fondam. Bez šī pasākuma situācija, ko ir izraisījusi ekonomiskā un finansiālā krīze, būtu bijusi daudz grūtāka šajās dalībvalstīs, kuras ir ārpus eirozonas. Ņemot vērā, ka vēlreiz ir pierādījies, ka dalībvalstis, kuras izmanto eiro, ir pārcietušas krīzi labāk, es ierosinātu, ka saprašanās memorandā, kas tiks parakstīts starp Komisiju un dalībvalstīm, lai varētu izmantot šos līdzekļus, dalībvalstīm, sevišķi jaunajām dalībvalstīm, ir jāatgādina, ka tām ir pienākums veikt visus pasākumus, lai pievienotos eirozonai.

  Andrzej Wielowieyski (ALDE). - (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisār, es no visas sirds atbalstu Berès kundzes ziņojumu un atzīmēju, ka tas vien, ka G8 vietā mums ir G20, jau ir ievērojams solis uz priekšu.

Es uzskatu, ka nostājas, kas tika pieņemtas Londonā, sevišķi eiropiešu nostājas, ir saprātīgas, bet mēs nedrīkstam apstāties pie tām. Jautājums nav vienīgi par spēju labāk pārraudzīt tirgus un riska ieguldījumu fondus vai par mūsu maksājumu bilanču un ekonomikas atbalstu ar miljardiem dolāru vērtām skaidras naudas injekcijām.

Starptautiskā monetārā sistēma nedarbojas kārtīgi, jo mēs nezinām precīzi, cik maksā preces un pakalpojumi dažādās valstīs. Tāpēc mums ir jāiet tālāk un jāapsver doma par starptautiskas valūtas ieviešanu vai vismaz par kopējas politiskas sistēmas radīšanu, kas satuvina dažas galvenās valūtas.

Ķīnai, Krievijai, daudzām jaunattīstības valstīm, kā arī Savienības jaunajām dalībniecēm — mums visiem ir vajadzīga stabilitāte un pamatnoteikumi.

Tas, komisār, tomēr ir atkarīgs no mums, no Savienības.

  Margarita Starkevičiūtė (ALDE). - (LT) Es gribētu pievērst uzmanību nepatīkamam faktam, kas slēpjas aiz skaistiem vārdiem. Patiesībā Eiropa ir sašķelta divās daļās: eirozonā un zonā ārpus tās. Pirms stundas mēs spriedām par finanšu tirgu kontroli; ir acīmredzams, ka mērķis ir nodrošināt kapitāla kustību un finanšu grupu darbības vienādā veidā visur visā Eiropā. Tas nozīmē, ka makroekonomiskā vadība ir atstāta valstu rokās un, ja rodas problēmas, to risināšana tiek atstāta pašām valstīm. Šāda veida attieksme nepalīdzēs mums stiprināt kopējo tirgu. Mums ir vajadzīga kopēja makroekonomiska vadība, un tā tiks panākta, ja mēs atbalstīsim de Larosière grupas priekšlikumu. Mums tomēr šī makroekonomiskā vadība ir vajadzīga Eiropas mērogā, ne tikai eirozonā, un tā mums ir vajadzīga tūlīt. Es domāju, ka vienam no Eiropas Parlamenta priekšlikumiem Ekonomikas un finanšu padomes sanāksmei ir jābūt apspriest makroekonomisko vadību, balstoties ne tikai uz eirozonu, bet Eiropas Savienības līmenī.

  Charlie McCreevy, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētāja kungs, Becsey kungs izvirzīja jautājumu par nosacītību attiecībā uz kredītiem. Es teikšu, ka nosacījumi tiek apspriesti ar valdībām un visām dalībvalstīm Padomē, tādēļ tiek netiek vienpusēji uzspiesti.

Vairāki runātāji izvirzīja jautājumu par juridisko pamatu, uz kā šis konkrētais noteikums ir balstīts. Komisija ir apsvērusi 100. panta izmantošanu kā pamatu jaunam ES maksājumu bilances atbalsta instrumentam. Tomēr jautājuma steidzamības dēļ un lai nodrošinātu pēctecību, ir bijis pamats pieturēties pie pašreizējiem tiesiskajiem instrumentiem un aprobežoties Regulas (EC) Nr. 332/2002 pārskatīšanā ar vidēja termiņa finansiālas palīdzības mehānisma izveidošanu, lai sniegtu minimālu atbalstu dalībvalstīm, kuras nav eirozonā, t.i., lai palielinātu maksimāli iespējamo robežu, kā par to vienojās Eiropadome, un ar dažiem nepieciešamiem tehniskiem uzlabojumiem, kuri šķiet nepieciešami, pamatojoties uz pieredzi, kas gūta īstenojot maksājumu bilances atbalsta mehānismu kopš pagājušā rudens. Vairāki runātāji izcēla šo konkrēto jautājumu.

Ļaujiet man vēlreiz pateikties Eiropas Parlamentam par efektīvo darbību šajā konkrētajā lietā.

  Pervenche Berès, referente. − (FR) Priekšsēdētāja kungs, ir tiesa, ka mēs vēlētos, kaut Komisija dažreiz izrādītu tādu pašu atbildības sajūtu un efektivitāti kā Eiropas Parlaments.

Es teiktu Becsey kungam, ka, manuprāt, rezolūcija, par kuru mēs gatavojamies balsot šajā Parlamentā, skaidri uzsver jautājumus, kas ir saistīti ar dalību eirozonā, kā arī to, cik svarīgi ir iedzīvināt solidaritātes principu Eiropas Savienībā, un tas ir viens no iemesliem, kāpēc mēs stingri atbalstām šo priekšlikumu.

Komisār, jautājumā par 100. pantu problēma nav zināt, vai 100. pants tiks šeit izmantots, bet gan vai mēs Eiropas Savienībā beidzot nodrošinām sevi ar visiem rīkiem, lai nodarbotos ar šīs krīzes realitāti un tās iespējamo turpmāko attīstību.

Mēs uzskatām, ka Komisijai ir jāīsteno sekundārās tiesības, lai tādējādi nākotnē tā varētu izmantot 100. pantu, lai risinātu problēmas eirozonā, kurām šodien balsojumam nodotie EUR 50 miljardi nevarētu tikt izmantoti.

Tā ir Eiropas Parlamenta nostājas būtība, un es ceru, ka Komisija saklausīs šo vēstījumu gan attiecībā uz pasākumiem, pilnu rīku komplektu, kas vajadzīgi krīzes risināšanai, gan attiecībā uz memorandu izstrādi un šo kredītu nosacītību sarunās ar attiecīgajām dalībvalstīm.

  Priekšsēdētājs. − Es esmu saņēmis vienu rezolūcijas priekšlikumu⁽¹⁾, kas iesniegts saskaņā ar Reglamenta 103. panta 2. punktu.

Debates tiek slēgtas.

Balsojums notiks piektdien, 24. aprīlī.

(Sēdi pārtrauca plkst. 11.20 un atsāka darbu plkst. 12.00)

SĒDI VADA H.-G. PÖTTERING
Priekšsēdētājs

  Priekšsēdētājs. − Dāmas un kungi, es vēlos jūs visus silti sveikt. Man ir sevišķs prieks, ka mums ir pievienojies Čehijas ārlietu ministrs Karel Schwarzenberg kungs. Schwarzenberg kungs, es ļoti sirsnīgi sveicu un laipni lūdzu jūs Eiropas Parlamentā.

(Aplausi)

Nākamais punkts ir balsošanas laiks.

(Par balsojuma rezultātiem un citām detaļām sk. protokolu)

– Pirms balsojuma:

  Jan Cremers, referents. − – (NI) Es varu runāt ļoti īsi. Mēs apspriedām šo dokumentu pirmajā lasījumā gandrīz pirms gada. Tajā laikā mēs kā Parlaments lūdzām labākus informācijas noteikumus attiecīgajiem darba ņēmējiem vai Eiropas pilsoņiem, kas brīvi pārvietojas. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta pamudinājumu pēc tam, kad Ministru padome bija izdarījusi lēmumu par savu nostāju, sākās sarunas, kuras mums izdevās novest līdz sekmīgam noslēgumam.

Es vēlos izteikt pateicību saviem kolēģiem deputātiem un sevišķi Jean Lambert. Mums izdevās labi sastrādāties ar Eiropas Komisiju. Arī Čehijas prezidentūra atzina šī dokumenta nozīmi, un es domāju, ka mēs sasniedzām vērtīgu rezultātu, arī katram, kas vēlas brīvu kustību Eiropā. Ar to es gribētu beigt..

– Pirms balsojuma:

  Jean Lambert, referents. − Priekšsēdētāja kungs, es vēlos sākt ar pateicību visiem kolēģiem, kuri ir bijuši iesaistīti šajā darbā ilgāk nekā pēdējos piecus gadus, un Komisijai, un Padomei par viņu darbu pie īstenošanas regulas.

Sociālās drošības sistēmu koordinēšana ir notikusi kopš 1971. gada — tā nav jauna, kā daži domāja, kad mēs pēdējo reizi par to spriedām — un tieši šī regula tiks apspriesta saistībā ar pārrobežu veselības aprūpes debatēm ceturtdien no rīta. Šī ir tā regula, uz kuru tā attiecas, un šī ir tās īstenošana.

Mēs uzskatām, ka esam panākuši ievērojamu progresu, arī attiecībā uz elektroniskajiem saziņas līdzekļiem, kas, cerams, paātrinās procesu visiem pilsoņiem, bet mēs Parlamentā uzskatām, ka mēs esam papildinājuši pilsoņu tiesības procesā, ka viņiem tagad ir tiesības uz daudz vairāk informācijas, arī tajos gadījumos, kad informācija ir tikusi sūtīta darba nolūkos. Mēs arī uzskatām, ka esam panākuši minimālu progresu attiecībā uz termiņiem — lai gan tas ir kaut kas, kas atrodas dalībvalstu ziņā.

Tas ir svarīgi: tas tagad nozīmē, ka mēs varam iesniegt atjauninātu regulu un, cerams, tā darbosies ātrāk un visu pilsoņu interešu labā. Es vēlreiz vēlos pateikties visiem kolēģiem, kas ir bijuši saistīti ar šo ilgo, grūto, bet, cerams, ļoti auglīgo iznākumu.

(Aplausi)

– Pirms balsojuma:

  Erika Mann, referente. - (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, iemesls, kāpēc mēs varam noslēgt šo procedūru pirmajā lasījumā, ir tas, ka mums ir izdevies panākt teicamu sadarbību dažādās grupās un ar pārējām institūcijām. Par to es vēlos izteikt īpašu pateicību saviem kolēģiem EP deputātiem, Padomei, Komisijai, Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas sekretariātam, Eiropas Ekonomikas un sociālajai komitejai un, protams, lielajam pētnieku kolektīvam aiz tā visa.

Mēs tagad esam apzinājuši Eiropas pētniecību saistībā ar nākotnes sadarbību 23 nacionālo metroloģijas institūtu starpā. Tas ienesīs būtisku eiropeisku aspektu svarīgajā mērījumu laukā. Turklāt ir jāpastiprina turpmākā sadarbība, iesaistot piecas dalībvalstis, kuras vēl nepiedalās šajā integrācijā. Mēs to esam panākuši ar 169. panta palīdzību, kuru mēs piemērojam, koordinējot valstu un Eiropas pētniecības finansējumu. Katra finansējuma apjoms ir EUR 200 miljoni, un tas ļaus mums panākt sadarbību starp valstīm.

Pētījumi mērījumu jomā aptver plašu lauku, sākot no diabēta līdz nanotehnoloģijai vai visuma laukiem, un būs svarīga visai standartu izveidošanas jomai attiecībā uz CO2 nākotnē. Tādēļ es vēlos atkārtoti izteikt savu īpašo pateicību ikvienam iesaistītajam. Es ceru, ka tas turpmāk veicinās spēcīgāku Eiropas sadarbību šajā ļoti svarīgajā pētniecības jomā .

– Pirms balsojuma:

  Charlie McCreevy, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētāja kungs, kopš Padome pieņēma jauno kokvilnas nozares reformu 2008. gada jūnijā, daudz darba ir ieguldīts, izveidojot pārstrukturēšanas programmas dalībvalstīs, kuras ir galvenās kokvilnas ražotājas.

Šis priekšlikums ir Komisijas atbilde uz Padomes aicinājumu ierosināt pielāgojumus šo pārstrukturēšanas programmu pamatnostādnēs. Galvenie grozījumi skar iespēju ieviest astoņu gadu, nevis četru gadu programmu, kas ļautu veikt pamatīgākas pārstrukturēšanas darbības.

Komisija pateicas referentei par atbalstu Komisijas priekšlikumam.

  Priekšsēdētājs. − Mēs esam gandarīti, kad Komisija uzslavē mūsu darbu; tā būtu jānotiek vienmēr.

– Pirms balsojuma:

  Reinhard Rack, referents. - (DE) Priekšsēdētāja kungs, ES pievienošanās Alpu konvencijas transporta protokolam ir mazs, bet nevainojami izveidots gabaliņš Eiropas jaunās transporta politikas saliekamajā ainā. Mēs joprojām nodarbojamies ar tematiem par transporta efektivitāti, brīvu plūsmu un drošību, un šiem mēs pievienojam bažas saistībā ar cilvēkiem, kuri dzīvo tuvumā, un apkārtējo vidi, maršrutiem. Tas dod svarīgu ziņu. Mēs austrieši sevišķi pēc 15 dalības gadiem Eiropas Savienībā vēlreiz jūtamies pārliecināti, ka mēs bijā tie, kuri iepazīstināja Eiropas Kopienu ar ļoti daudzām no šīm bažām un ka tas ir licis Eiropai uzņemties dažas no šīm bažām.

Liels paldies visiem deputātiem, kuri deva ieguldījumu šajā lietā.

– Pirms balsojuma:

  Hannes Swoboda (PSE). - (DE) Priekšsēdētāja kungs, es tikai lūdzu darīt zināmu, ka es nepiedalīšos šajā balsošanā.

– Pirms balsojuma:

  Eluned Morgan, referente. − Priekšsēdētāja kungs, Parlaments ir mainījis savu nostāju par Elektrības un gāzes direktīvu pirmajā lasījumā. Es gribētu īsi paskaidrot kādēļ.

Ziņojums pašreiz ir tālu no pilnības, bet mēs uzskatām, ka mēs esam panākuši pamatīgus ieguvumus enerģijas patērētājiem Eiropas Savienībā. Mēs esam ierakstījuši jautājumu par energoresursu nepietiekamību Eiropas darba kārtībā pašu pirmo reizi, un esam nodrošinājuši valsts regulatīvo iestāžu neatkarību un piešķīruši tām lielāku nozīmi kārtības nodrošināšanai jaunajā sistēmā.

Tomēr mēs vēlamies mudināt Komisiju un sevišķi konkurences iestādes turpināt darbu, nodrošinot, lai uzņēmumi, kuriem pieder gan ģeneratoru, gan pārvadu sistēmas, rīkotos saskaņā ar noteikumiem un neizmantotu savu stāvokli ļaunprātīgi.

Es vēlos pateikties kolēģiem par viņu visu palīdzību šajos gados.

– Pirms balsojuma par 39. grozījumu:

  Leopold Józef Rutowicz, referents. - (PL) 2006. gada jūlijā Komisija iepazīstināja ar stratēģiju, kuras mērķis bija samazināt pesticīdu radīto vispārējo risku un nevēlamo ietekmi uz cilvēku veselību un vidi. Šīs stratēģijas pēdējais elements ir priekšlikums direktīvai par pesticīdu lietošanas mašīnām, ar kuru groza Direktīvu 2006/42/EC par mašīnām. Direktīva nosaka prasības, kuras lietošanas mašīnām jāievēro, lai ierobežotu pesticīdu nevēlamo ietekmi uz vidi, darbības veicēju un apkārtni. Šo prasību noteikšana samazinās atšķirības starp noteikumiem un procedūrām, ko ievēro dažās Kopienas valstīs attiecībā uz pesticīdu lietošanu, nodrošinās vienotu vides aizsardzības līmeni Kopienā un padarīs iespējamu šo mašīnu brīvu plūsmu ES tirgū, kas ir sevišķi svarīgi maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas visbiežāk ir šāda veida iekārtas ražotāji.

Priekšlikuma projekts un ierosinātie grozījumi tika apspriesti darba grupās, sanāksmēs ar Padomes, Komisijas, ēnu referentu un ieinteresēto pušu pārstāvjiem un trīspusējās sarunās. Ņemot vērā lielās tehniskās atšķirības starp dažādiem mašīnu tipiem — no vienkāršām, ar roku darbināmām mašīnām līdz tādām, ko darbina kvalificēts personāls — daži grozījumi netika pieņemti un tika nolemts, ka tos iekļaus Eiropas Standartizācijas komitejas standartos pēc Komisijas pieprasījuma. Pateicoties tam, tika panākta vienprātība, 39. grozījums tika pieņemts un šo nostāju apstiprināja Padome.

Es it sevišķi vēlos pateikties ēnu referentiem, Komisijas un Padomes pārstāvjiem, Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas vadībai un ieinteresētajām pusēm par palīdzību un sadarbību. Es ierosinu pieņemt direktīvu, kura dos ieguldījumu lielākai vides, darba veicēju un viņu apkārtnes aizsardzībai pesticīdu lietošanas laikā.

  Charlie McCreevy, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētāja kungs, Komisija vēlas pateikties referentam Rutovicz kungam par viņa darbu un pūlēm šī priekšlikuma apstrādē.

Komisija atzinīgi vērtē 39. grozījuma kompromisu un cer uz strauju priekšlikuma pieņemšanu tādā veidā.

Komisija vēlas sniegt šādu paziņojumu: „Lai atbalstītu būtiskās prasības, kas iekļautas I pielikuma 2. sadaļas 4. punktā, Komisija pilnvaros CEN izstrādāt saskaņotus standartus katrai pesticīdu lietošanas mašīnu kategorijai, balstoties uz vislabākajām pieejamajām metodēm, lai novērstu neplānotu vides pakļaušanu pesticīdu iedarbībai. Pilnvarojuma īpaša prasība būs, lai standarti nosaka kritērijus un tehniskās specifikācijas mehānisku aizsargekrānu, smidzināšanas vadu un gaisa pievada sistēmu montāžai, lai novērstu ūdens avota piesārņošanu pie uzpildīšanas un iztukšošanas, un precīzas specifikācijas ražotāja instrukcijām, lai novērstu pesticīdu noplūdi, ņemot vērā visus attiecīgos parametrus, tādus kā sprauslas spiediens, stieņa augstums, pūšanas ātrums, gaisa temperatūra un mitrums un braukšanas ātrums.”

– Pirms balsojuma:

  Adina-Ioana Vălean (ALDE). - Priekšsēdētāja kungs, šis ir neliels grozījums, ko prasa Padome, lai novērstu nekonsekvenci attiecībā uz valūtas maiņas kursiem, kas piemērojami SMS īsziņām un robežvērtībām. Tāpēc saskaņā ar vienošanos ar Padomi pēc sākotnējās regulas 1. panta 4. punkta, kas ir grozītās regulas 1. panta 2. punkta b) apakšpunkts, ir jāpievieno šāds teksts: „To pašu atsauces maiņas kursu piemēro, lai katru gadu pārskatītu 4.a pantā, 4.b pantā un 6.a panta 3. punktā reglamentēto tarifu vērtību, ja šie tarifi ir noteikti valūtās, kas nav euro valūta”.

(Mutiskais grozījums tika apstiprināts)

– Pirms balsojuma par grozīto rezolūciju:

  Charlie McCreevy, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētāja kungs, Komisija atzinīgi vērtē Weber ziņojuma pieņemšanu, kas tika atbalstīts kompromisa tekstā par vienkāršotām ziņojumu iesniegšanas un dokumentācijas prasībām akciju sabiedrību apvienošanās un sadalīšanas gadījumos. Lai gan Komisija savā sākotnējā priekšlikumā bija gājusi pat tālāk, tas saglabās ļoti nozīmīgu daļu no Komisijas sākotnējā priekšlikuma potenciālā uzkrājuma, kas sasniedz EUR 172 miljonus gadā.

Darba kārtība par administratīvā sloga samazināšanu virzās uz priekšu, un tas dos ieguldījumu izaugsmes potenciālā un palīdzēs Eiropai atlabšanas gaitā.

– Pirms balsojuma:

  Charlie McCreevy, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētāja kungs, es vēlos paust gandarījumu un apbrīnu par Eiropas Parlamenta efektīvo darbu ar Maksātspējas II dokumentu kopumu un par jūsu gatavību panākt kompromisu.

Ar Maksātspēju II Eiropas Savienība būs ieguvusi mūsdienīgu pamatshēmu apdrošināšanas uzraudzībai, kura tad būs oficiālā shēma apdrošināšanas nozarei un apdrošināšanas ņēmējiem.

Es personīgi nožēloju, ka ir svītrots grupas atbalsta režīms, jo ar to ir zaudēta izdevība panākt turpmāku progresu grupu uzraudzībā. Tomēr Komisija atbalstīs vienošanos starp Parlamentu un Padomi, ja to atbalstīs jūsu balsojums.

Ar to, protams, stāsts nebeidzas. Vēl joprojām ir daudz darāmā: īstenošanas pasākumiem būs jānotiek kādu laiku pirms 2012. gada oktobra, lai dalībvalstīm un nozarei dotu pietiekamu laiku sagatavoties Maksātspējas II ieviešanai.

Es varu jums apliecināt, ka Komisija pildīs savu pienākumu, lai sekmētu šo procesu un īstenotu dzīvē šīs sen vajadzīgās reformas tik ātri, cik vien iespējams, visu iesaistīto pušu interesēs.

– Pirms balsojuma:

  Karel Schwarzenberg, Padomes priekšsēdētājs. − Priekšsēdētāja kungs, ļaujiet man jums atgādināt, ka Padome vienmēr ir izskatījusi Parlamenta atzinumus un rezolūcijas ar lielu interesi un uzmanību. Vienlaikus Padomei ir ļoti nopietna attieksme pret cilvēktiesībām, kā to apliecina Eiropas Savienības līgumattiecības ar dažādām pasaules valstīm.

Saskaņā ar Kotonū Nolīgumu — līgumu starp Eiropas Savienību un Āfrikas, Karību un Klusā okeāna reģiona valstu grupu — ir bijuši vairāk nekā 15 gadījumi kopš 1995. gada, kad Kopiena daļēji vai pilnīgi pārtrauca nolīgumu piemērošanu attiecībā uz dažām valstīm cilvēktiesību klauzulā noteikto pienākumu nepildīšanas dēļ.

Jums noteikti būs arī zināms par sankcijām, ko Padome noteica Uzbekistānai pēc Andižānas notikumiem 2005. gadā. Protams, ka vēl ir daudz darāmā cilvēktiesību un tiesiskuma, un demokrātijas jomā Turkmenistānā.

Mēs joprojām iestāsimies sevišķi par visu politisko cietumnieku atbrīvošanu, par Starptautiskā Sarkanā krusta komitejas brīvu piekļuvi cietumiem, par ierobežojumu atcelšanu ārzemju ceļojumiem un par plašsaziņas līdzekļu brīvību pilsoniskā sabiedrībā. Mēs esam apņēmības pilni veikt pienācīgus pasākumus saskaņā ar nolīgumu, tostarp nepieciešamības gadījumā nolīguma ar Turkmenistānu pārtraukšanu, ja notiek cilvēktiesību pārkāpumi, kā paredzēts nolīgumā.

  Charlie McCreevy, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētāja kungs, Komisija ir rūpīgi ņēmusi vērā Parlamenta bažas par demokrātijas un cilvēktiesību situāciju Turkmenistānā. Mēs atzinīgi vērtējam paziņojumu kopējās rezolūcijas projektā, ka pagaidu tirdzniecības nolīguma noslēgšana būtu labs pirmais solis, kas ļaus mums vairāk iesaistīties ar Turkmenistānu, lai turpmāk veicinātu pozitīvu attīstību un sadarbību.

Komisija zina par Parlamenta bažām attiecībā uz nolīgumu pārtraukšanas iespēju. Es atceros manas kolēģes Ferrero-Waldner kundzes teikto debatēs pagājušajā mēnesī, ka gan Pagaidu tirdzniecības nolīgums (1. pants), gan PSN (2. pants) ietver cilvēktiesību klauzulu, kura veido būtisku aspektu šajos nolīgumos. Līdzīgi šiem noteikumiem PTN 28. pants un PSN 94. pants ļaus abām pusēm veikt pienācīgos pasākumus nolīgumu smagu pārkāpumu gadījumā. Komisija uzskata, ka šajos pasākumos varētu ietilpt arī nolīgumu pārtraukšana.

Komisija veic ciešu pārraudzību pār cilvēktiesību situāciju Turkmenistānā kopā ar dalībvalstīm un regulāri sniedz ziņojumus attiecīgajām Parlamenta iestādēm. Ja Parlaments ieteiks veikt pasākumus saskaņā ar ziņojumiem par Tirdzniecības pagaidu nolīguma būtisku elementu smagiem pārkāpumiem, sevišķi attiecībā uz cilvēktiesībām, Komisija nopietni apsvērs Parlamenta ieteikumu pienācīgu atspoguļošanu savā priekšlikumā Padomei.

  Harlem Désir (PSE). - (FR) Priekšsēdētāja kungs, Padomes priekšsēdētāja un komisāra deklarācijas ir ļoti interesantas, jo tās pierāda Eiropas Parlamenta tiesības aicināt, lai jauna tirdzniecības nolīguma parakstīšana ar Turkmenistānu tiktu saistīta ar cilvēktiesību ievērošanu. Šis ir fundamentāls princips tirdzniecības nolīgumiem, ko slēdz Eiropas Savienība.

Tomēr, ņemot vērā milzīgi lielo cilvēktiesību pārkāpumu skaitu tajā valstī pat tagad, es uzskatu, ka vislabākais veids, kā iedibināt šo filozofiju, ir sākt ar jūsu ierosināto jauno tirdzniecības saistību atlikšanu un tātad nedot piekrišanu, kas no mums šodien tiek prasīta.

  Helmuth Markov (GUE/NGL). - (DE) Priekšsēdētāja kungs, es vēlos teikt, ka Parlaments savās debatēs un dokumentos ir aicinājis gan Komisiju, gan Padomi paziņot, ka viņi attiecīgi rīkosies gadījumā, ja Parlaments aicinātu šo līgumu apturēt vai pārtraukt.

Paziņojumi bija ļoti atšķirīgi. Padomes priekšsēdētājs nepauda vispār nekādu viedokli par to, kā Padome reaģētu, ja Parlaments aicinātu to darīt. Komisārs tikai atbildēja, ka Komisija apsvērtu, ko darīt, ja Parlaments iesniegtu šo pieprasījumu. Manas domas ir, ka ne Komisija, ne Padome nekādā veidā nav ņēmusi vērā Parlamenta prasības, un tādēļ es varu tikai ieteikt mums aizturēt savu atbalstu šim jautājumam.

(Aplausi)

  Daniel Caspary (PPE-DE). - (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, mēs esam debatējuši par Turkmenistānas jautājumu dažādās komitejās trīs ar pusi gadus šajā Parlamentā. Ir Eiropas Līgumi, kas arī Parlamentam ir jāievēro, kaut arī mums ne vienmēr tas patīk.

Šodien mēs esam spējuši saņemt Padomes un Komisijas paziņojumos apliecinājumus, kas ir iespējami saistībā ar Eiropas Līgumu nostādnēm. Komisija un Padome ir piekritusi nopietni apsvērt rīcību, sekojot Parlamenta nostājai, kad tas iesniedz atzinumus un, iespējams, pat aicina uz nolīguma atlikšanu.

Kā mēs visi zinām, diemžēl tas ir viss, uz ko Parlaments var cerēt saskaņā ar Eiropas Līgumiem. Ir viena kļūda, kuru mums nevajadzētu pieļaut, un tā ir attiecību aizturēšana ar valsti ķīlnieci, lai iegūtu lielāku varu Eiropas Parlamentam. Es mudinu jūs atzīt Padomes un Komisijas paziņojumus. Tas bija viss, uz ko varēja cerēt. Šajā kopsakarā un šajos apstākļos es lūgtu jūs atbalstīt šī nolīguma parakstīšanu.

  Daniel Cohn-Bendit, Verts/ALE grupas vārdā. - (DE) Priekšsēdētāja kungs, ja grupas vārdā tas nav jau izdarīts, es ierosinu atlikt Zaļo/Eiropas Brīvās apvienības grupas vārdā.

(Prasība pēc ziņojuma nodošanas atpakaļ komitejai tika noraidīta)

Balsojumu skaidrojumi

– Eiropas Parlamenta 2010. gada sesijas plenārsēžu datumi

  David Sumberg (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs, jūs varētu domāt, ka, tā kā es aizeju no Parlamenta jūlijā, man nevajadzētu būt nekāda viedokļa par Parlamenta programmu 2010. gadam. Bet es nodotu tos, kuri sūtīja mani šurp šos 10 gadus, ja es neizmantotu šo izdevību, lai protestētu vispār pret Parlamenta turēšanu Strasbūrā. Tā ir nodokļu maksātāju resursu nepieļaujama izšķērdēšana. Tai nav nekāda pamata: Parlamentam piemērota ēka ir Briselē. Kad es par to pieminu cilvēkiem Apvienotajā Karalistē — izdevumus un neērtības, ko ikviens uzņemas, lai ierastos šeit — viņi ir pilnīgi izbrīnīti, ka grūtos ekonomiskos apstākļos mēs turpinām šo ieradumu. Ir pienācis laiks izbeigt Strasbūras farsu, nodrošināt, lai Parlaments darbotos vienīgi Briselē, un dot sabiedrībai reālu naudas ietaupījumu, lai tērētu to labākiem nolūkiem.

SĒDI VADA L. COCILOVO
priekšsēdētāja vietnieks

  Christopher Heaton-Harris (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs, katru gadu Priekšsēdētāju konference iesniedz dažādus grozījumus, mēģinot panākt, lai mēs Strasbūrā pavadītu vairāk laika, nekā mums vajadzētu. Patiesībā mēs Strasbūrā pavadām ilgāku laiku nekā kāds to īsti novērtē, jo pati nokļūšana līdz šai vietai prasa gandrīz vienas dienas ceļojumu lielākajai daļai cilvēku. Mums nevajadzētu izvēlēties ierasties Strasbūrā vispār.

Vienīgās īpašās tiesības, kas, manuprāt, Parlamentam būtu jādod, būtu tiesības izvēlēties, kur tam notiek sēdes. Mans kolēģis Posselt kungs atzīst, ka tiem politiķiem, kuri dzīvo tuvu šai vietai, ir dažas vietējas priekšrocības. Tomēr mums visiem nav viegli doties pāri robežai no Vācijas. Lai vēlētāji tiktu šurp — cilvēki, kas grib ierasties, lai redzētu, kā Parlaments strādā — ir vajadzīga vairāk nekā diena. Mums ir ļoti labas telpas Briselē. Mums nav jābalso, lai pagarinātu laiku, kuru pavadām Strasbūrā: mums jābalso, lai tiktu no tās vaļā.

- Ziņojums: Mairead McGuinness (A6-0232/2009)

  Daniel Hannan (NI). - Priekšsēdētāja kungs, man ir tikai viens temats, par ko šeit runāt, proti, skandalozā sāga par zemes sagrābšanas tiesību aktiem Spānijā. Mums visiem šajā Parlamentā ir vēlētāji, lai kāda būtu mūsu tautība, kuri ir cietuši no nelikumībām sakarā ar urbanizācijas likumu Spānijā, kā tas ir noticis arī ar tūkstošiem Spānijas pilsoņu.

Centienus nodot šo lietu Parlamenta izspriešanai ir apkaunojošā veidā traucējuši vairāki deputāti no abām Spānijas partijām, un es sevišķi vēršos pie saviem kolēģiem Spānijas Tautas partijā Partido Popular ar aicinājumu atcerēties, cik svarīgs ir īpašuma svētums. Viņiem vairāk kā jebkuram citam ir jāsaprot — zinot viņu vēsturi un zinot, kas notika Otrajā republikā, kad īpašuma tiesības nebija drošas — cik svarīgi ir, lai cilvēki justu, ka viņu īpašumtiesību apliecinājumi valstij nav nelikumīgi pārkāpjami.

- Ziņojums: Anna Záborská (A6-0198/2009)

  Hannu Takkula (ALDE). - (FI) Priekšsēdētāja kungs, vispirms es gribu teikt, ka Záborská kundzes ziņojums izvēlas pareizo pieeju. Ir ļoti svarīgi, lai līdztiesība varētu īstenoties dažādos Parlamenta aspektos, lai tas būtu darbs komitejās vai delegācijās.

Ir arī ļoti svarīgi, ka tad, kad tiek veidoti kandidātu saraksti Eiropas vēlēšanām, tajos būtu iekļauts tikpat daudz sieviešu, cik vīriešu.

Mēs esam vajadzīgi viens otram, un es ceru, ka attīstība notiks pareizajā virzienā, kur kādu dienu dzimumam vairs nebūs tik lielas nozīmes kā prasmēm un zināšanām. Kad Parlaments pieņem savus lēmumus, vissvarīgāk ir, lai mums būtu prasmīgi un zinoši cilvēki — gan vīrieši, gan sievietes — komitejā. Tādā veidā katram būs kopējs, skaidrs viedoklis par to, kā veidot labāku nākotni un labāku Eiropu, izmantojot zināšanas un prasmes.

- Ziņojums: Eluned Morgan (A6-0216/2009)

  Daniel Hannan (NI). - Priekšsēdētāja kungs, ir iespējams gūt milzīgus ietaupījumus, radot kopēju Eiropas tīklu. Katrā dotajā brīdī kaut kur Eiropā ir elektroenerģijas pārpalikums, un valstu robežu nojaukšana būtiski samazinās mūsu atkarību no importētas enerģijas avotiem. Diemžēl tomēr tāds integrācijas modelis — brīva tirgus, decentralizēts, dabisks modelis — nav tas, par ko mēs šodien esam balsojuši mūsu ziņojumos. Mēs turpretim dodamies pa saskaņošanas ceļu, kas ved uz noteiktām cenām, uz aizsardzību, uz kopēju nostāju sarunās ar Krieviju un citām trešām pusēm. Eiropas Savienībā ir būtiska ideoloģiska atšķirība starp brīvu tirgu, kas balstās uz savstarpēju izstrādājumu atzīšanu, un saskaņotu tirgu, kas balstās uz patērētāja izvēles samazināšanu, ražotāju aizsardzību un regulēšanu no augšas.

Es domāju, ka tādai valstij kā Lielbritānijai draud sevišķas briesmas. Vēl pirms diviem gadiem mēs bijām vienīgie neto enerģijas ražotāji ES. Pat tagad mums kopumā ir līdzsvars. Kopējā enerģētikas politika beigās varētu kļūt mums tāda pati kā kopējā zivsaimniecības politika, kurā mēs esam vienīgā valsts, kas kopējā katlā liek pamatīgu daudzumu, no kura visi pārējie pēc tam saņem pēc vienlīdzības principa.

  Syed Kamall (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs, pirms es turpinu tālāk, es vēlētos izteikt atzinību referentei Morgan kundzei. Es zinu, ka viņa gatavojas doties prom, un, lai gan mēs ne vienmēr esam vienisprātis par jautājumiem, es domāju, ka ikviens piekritīs, ka viņa ir ieguldījusi šajā ziņojumā ārkārtīgi lielu darba apjomu.

Ja mēs atskatāmies uz liberalizācijas vēsturi Eiropas Savienībā, mēs visi zinām, ka telekomunikāciju liberalizācija ir bijusi ļoti veiksmīga, piedāvājot izvēli, zemākas cenas un labākus pakalpojumus patērētājiem visā ES. Tā ir kauna lieta, ka pasta tirgus un it sevišķi enerģijas tirgus ir atpalicis šajā nozīmē.. Šie, protams, ir daži soļi pareizajā virzienā, bet mums vēl ir jāatrisina problēma par tīkla nošķiršanu un arī par pieeju citiem tirgiem.

Nav pareizi, ja daži tirgi, piemēram, AK tirgus, paliek atvērti konkurencei, tāpēc uzņēmumi no Vācijas un Francijas spēj iekļūt AK tirgū, tomēr liedz uzņēmumiem no AK un citām valstīm iekļūt viņu pašu tirgū. Protekcionisma laiks ir izbeidzies. Ir pienācis laiks vairāk ticēt tirgum.

- Ziņojums: Ivo Belet (A6-0218/2009)

  Hannu Takkula (ALDE). - (FI) Priekšsēdētāja kungs, vispirms es gribu pateikt, ka Belet kunga ziņojums ir teicams. Ir ļoti svarīgi, lai mēs darītu visu, lai kļūtu enerģētiski nekaitīgi, taupot enerģiju un rīkojoties efektīvi visos veidos — transportā un citās jomās.

Tieši tādam 'vajadzētu būt arī mūsu mērķim attiecībā uz riepām. Šis konkrētais ziņojums runā par transportu un riepām, bet ir svarīgi atcerēties, ka drošība ir vissvarīgākais jautājums, kuru nekad nedrīkst atstāt bez ievērības.

Šajā lietā mums ir jāatrod pareizais līdzsvars. Energoefektivitātei riepu ražošanā nedrīkst ļaut ņemt virsroku pār drošību. Citiem vārdiem sakot, ja mēs gribam garantēt energoefektivitāti un to palielināt, vienlaikus mums ir jānodrošina tas, ka ne vismazākajā mērā netiek vājināta drošība, jo uz autoceļiem, maziem ceļiem un visur drošībai ir jābūt prioritātei un galvenajam mērķim, attīstot transportu Eiropā.

- Ziņojums: Adina-Ioana Vălean (A6-0138/2009)

  Hannu Takkula (ALDE). - (FI) Priekšsēdētāja kungs, vispirms es gribu pateikties referentei Vălean kundzei par teicamu ziņojumu. Ir ļoti svarīgi mums nākotnē panākt tādu situāciju Eiropā, kad mobilo telefonu zvanu maksas visā Eiropā var pazemināties un būt vienādas visā iekšējā tirgū.

Pašlaik problēma, protams, ir tā, ka, dodoties no vienas valsts uz otru, mums bieži ir jāiegādājas jauni abonementi vai, ja mēs neiegādājamies jaunu, mums ir jāmaksā pēc ļoti augstiem tarifiem.

Tā kā notiek cilvēku un darbaspēka brīva kustība un tiek veidota kopēja ekonomiska telpa — kurai patiesībā ir jādarbojas Savienības līmenī — ir svarīgi, lai tiktu arī izveidota saskaņota mobilo tarifu sistēma. Tas būtu sabiedrības interesēs.

Eiropas savienībai ir jārīkojas tā, lai prioritāte tiktu piešķirta sabiedrības interesēm, un, ja mēs gribam, mēs varam rīkoties, lai panāktu, ka cenas par balss zvaniem pazeminās.

  Syed Kamall (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs, būdams Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas referents, es esmu ļoti lepns par darbu, ko mēs veicām lielākas pārredzamības ieviešanā. Viena no lielajām problēmām daudzus gadus ir bijusi sakarā ar jautājumu par triecienu daudziem patērētājiem, kad viņi atgriežas mājās un atklāj, ka saņemtais rēķins ir lielāks par gaidīto.

Tomēr, ja mēs skatāmies uz pārējo ziņojumu un konkrēti uz jautājumu par cenu griestiem, es domāju, ka mums ir jāatzīst, ka arī bez šīs regulas cenas ir samazinājušās tik un tā. Pati Komiteja atzīst, izmantojot savus datus, ka lielākā daļa patērētāju neizmanto viesabonēšanu: 70 % patērētāju neizmanto viesabonēšanu ne reizi gadā. Regulāro viesabonentu līmenis ir daudz zemāks. Tādēļ patiesībā notiek tas, ka mēs samazinām maksas par zvaniem un datu pārraidi dažiem priviliģētiem EP deputātiem, Komisijas ierēdņiem, Eiropas žurnālistiem un Eiropas uzņēmējiem.

Cerēsim, ka uzņēmumi, mēģinot kaut kur atgūt zaudētos ieņēmumus, nesāks pieprasīt lielāku maksu no vietējiem lietotājiem — it sevišķi no nabadzīgajiem — par viņu zvaniem. Cerēsim, ka mēs neaplaupām nabadzīgos, lai maksātu par lētākiem zvaniem bagātajiem,

  Bruno Gollnisch (NI). - (FR) Priekšsēdētāja kungs, es atzinīgi vērtēju Vălean kundzes ziņojumu par tematu, kurā Eiropas Savienības pilnvaras vienreiz ir pilnībā piemērojamas.

Jāsaka, ka šajā telekomunikāciju jomā situācija dažkārt ir pilnīgi nepanesama. Notiek patērētāju maldināšana, kuri, izmantojuši tādu mobilo telefonu kā šis, par ko viņu līgumā ir teikts, ka tajā ir iekļautas starptautiskas sarunas, ir satriekti, kad atklāj savu rēķinu maksu. Piemēram, tieši tā notika ar mani vēl nesen, kad, izmantojis interneta savienojumu divas vai trīs reizes kādu dienu Itālijā, es saņēmu rēķinu no faktiski nacionalizēta Francijas operatora Orange par EUR 1 200, un par citu dienu, ko pavadīju pie pašas Francijas robežas starp Evianu un Ženēvu, es saņēmu vēl vienu rēķinu par EUR 3 000!

Tā ir pilnīgi nepieļaujama prakse, kas robežojas ar laupīšanu gaišā dienas laikā, un atbildīgi ir šie operatori — viņi patērētājiem nenodrošina nekādu pārredzamību. Tāpēc noteikumi par mobilo telefonu līgumu pārredzamību Eiropas Savienībā ir jāstandartizē.

  Daniel Hannan (NI). - Priekšsēdētāja kungs, protams, mēs visi esam par zemākiem tarifiem, kad braucam uz ārzemēm ar saviem mobilajiem telefoniem — vajadzētu būt trakam, lai būtu pret tiem, bet tā ir tikai vienādojuma viena puse. Kad mēs Parlamentā uzdodam operatoriem par pienākumu samazināt viesabonēšanas tarifus, viņiem ir jāatrod nauda kaut kur citur, un tas parasti nozīmē tarifu paaugstināšanu tiem, kuri neceļo.

Citiem vārdiem sakot, tas ir nodoklis par neceļošanu par labu ceļotājiem. Manā vēlēšanu apgabalā būs pusaudži no pašvaldības mājokļiem, kam tagad nāksies maksāt vairāk, lai daudzi uzņēmēji, EP deputāti un komisāri varētu runāt lētāk, būdami ārzemēs.

Man ir jāsaka, ka mēs nebijām neieinteresētas puses. Mēs visi, kas piedalījāmies balsošanā, ļoti pamatīgi iegūsim no šāda veida regulām, ko mēs esam bīdījuši šajā jomā visu pagājušo gadu. Ja jūs gribat saprast, kā vara ir mainījusies Eiropā, jums tikai jāizlasa šis ziņojums. „Kas pār ko?” jautāja Ļeņins, iespējams, viskodolīgākajā politiskās filozofijas izteikumā, kāds jebkad ir bijis. Kas ir pie varas un pār ko viņš valda? Nu, tagad vairs nevar būt lielas šaubas, kas pār ko valda: mēs valdām — mēs, eirokrāti.

  Inese Vaidere (UEN). - (LV) Liels paldies, prezidenta kungs, par man doto vārdu! Es balsoju par šo ziņojumu, jo es uzskatu, ka tas, kas ir izdarīts mobilo sakaru jomā, no Eiropas Parlamenta puses ir ārkārtīgi svarīgi. Kad es atceros savas pirmās darba dienas Briselē, kad viena minūte telefonsarunu maksāja 3 eiro un vairāk, un tagad, pateicoties šim regulējumam, mēs maksājam šos limitētos maksājumus, tas ir ieguvums visai Eiropas sabiedrībai. Es gribētu arī teikt, ka šie viesabonēšanas tarifi ir bijuši ļoti neskaidri. Sevišķi tas attiecas uz īsziņām. Ja, runājot pa telefonu, mēs esam ieguvuši lielu ekonomiju, tad uz īsziņām dažkārt firmas nopelnīja pārāk daudz, un tas atkal nebija pilsoņu interesēs. Es uzskatu, ka ar šo direktīvu un regulu mēs esam spēruši ļoti lielu soli uz priekšu patērētāju interešu aizsardzībai, un arī mūsdienās, kad datu pārraide ir tik ļoti svarīga, ka cilvēki to saņem caur mobiliem telefoniem, tas ir ļoti liels Eiropas Parlamenta sasniegums, ka šie tarifi ir samazināti.

- Ziņojums: Peter Skinner (A6-0413/2008)

  Eoin Ryan (UEN). - Priekšsēdētāja kungs! Es vēlētos apsveikt Skinner kungu par šo ziņojumu. Viņš ir veicis teicamu darbu. Tas ir bijis milzīgs pasākums, bet viņam patiešām ir izdevies gūt panākumus šajā ļoti sarežģītajā likumdošanas jomā. Es gribu apsveikt arī Eiropas iestādes un dalībvalstis, kas devušas mums šo Maksātspējas II veiksmīgo noslēgumu.

Tas ir labs piemērs, kā Eiropai ir jāstrādā kopā finansiālas atlabšanas virzienā. Slogi tāpat kā risinājumi būs kopīgi. Šī apstiprinātā Eiropas atbilde ir labs piemērs ciešākām attiecībām finanšu sadarbībā. Mums ir jāstrādā, lai būtu pārliecība, ka nekad vairs nebūs tādas banku krīzes kā šī, kuru mēs pašlaik pārdzīvojam.

Es ar lielu interesi ievēroju Komisijas piekrišanu hipotēku atbalsta shēmai AK namīpašniekiem. Šī shēma ļaus mājokļu īpašniekiem, kuri nespēj segt savas hipotēku atmaksas saistības, atlikt uz diviem gadiem visas viņu galvenā aizdevuma un līdz 70 % viņu procentu saistību maksājumus. Mums uzmanīgi jāseko šīs shēmas darbībai un jāmācās, un jāīsteno ikviens iedarbīgs pasākums, kas atvieglotu slogu, ko mēs nesam.

Es domāju, ka tas ir kaut kas tāds, uz ko visas dalībvalstis var skatīties, bet es arī domāju, ka pašās dalībvalstīs finanšu iestādes varētu atvieglināt cilvēkiem pāreju uz vienīgi procentiem par hipotēkām, ja viņi nonāktu grūtībās. Finanšu iestādes, ņemot vērā atbalstu, kādu tās saņem no dalībvalstu valdībām, varētu daudz darīt, lai palīdzētu cilvēkiem, kas lejupslīdes dēļ ir nonākuši spriedzes pilnā stāvoklī.

- Ziņojums: Gunnar Hökmark (A6-0236/2009)

  Christopher Heaton-Harris (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs, pirms es sāku skaidrot savu balsojumu, es gribētu apsveikt savu kolēģi Kamall kungu, kurš nupat ir 100. reizi uzstājies ar runu plenārsēdē. Viens otrs būs pārsteigts, ka ir pagājis tik ilgs laiks! Bet ir labi, ka viņš ir pievienojies „simtnieku klubam”.

Es balsoju par Hökmark ziņojumu visāda veida iemeslu dēļ. Galvenokārt tādēļ, ka kurš gan varētu būt pret kodoldrošību? Un es domāju, ja mēs taisāmies runāt par kodoldrošību un to, kā mēs nodrošināsim enerģiju nākotnē, mēs gribētu, lai tas notiktu tik droši, cik vien iespējams, un noglabāta tik droši, cik vien iespējams. Bet tikpat lielā mērā es par to balsoju galvenokārt tāpēc, ka es gribu, lai nākotnē būtu vairāk kodolenerģijas — vairāk Apvienotajā Karalistē — jo man līdz nāvei ir apnicis redzēt visur Eiropas skaistajos laukos slejamies gaisā vējdzirnavas un vēja turbīnas, kas neko nedod nevienas valsts tīkliem — patiesībā tās var radīt tikai papildu ļaunumu valsts tīkliem — un nedod atjaunojamu enerģiju: tās dod vienīgi mazliet alternatīvu enerģiju uz īsu laiku. Es pilnībā esmu par kodoldrošību un pilnībā par kodolenerģiju.

- Ziņojums: Raül Romeva i Rueda (A6-0253/2009)

  Jim Allister (NI). - Priekšsēdētāja kungs, Komisijas absurdais priekšlikums tā sākotnējā formā, ka viņiem vajadzētu kontrolēt atpūtas zveju un pieprasīt lomu uzskaiti un licenzēšanu, un visu citu, kas saistās ar šādu birokrātiju, bija viens no tiem priekšlikumiem, kuri pilnīgi pamatoti sacēla plašu opozīciju ne tikai konkrētajā nozarē, bet to vidū, kurus interesē viss, kas saistīts ar zveju un ES birokrātiju.

Tāpēc es priecājos, ka šodien ir pieņemts 48. grozījums. Tas vismaz daļēji atjauno dalībvalstīm tiesības pašām izvēlēties, vai kaut ko darīt attiecībā uz atpūtas zvejas licenzēšanu un reģistrēšanu, ļaujot dalībvalstīm spriest par atpūtas zvejas ietekmi — kad vairākumā dalībvalstu tādas nav — uz zivju lomiem. Tāpēc es priecājos, ka Komisija ir saņēmusi pretsparu par šo priekšlikumu un ka tas, kas sākās tik slikti, ir mazliet ticis uzlabots.

  Daniel Hannan (NI). - Priekšsēdētāja kungs, pēc 10 gadiem, kas pavadīti šajā Parlamentā, es nodomāju, ka kaut kas varētu mani vēl pārsteigt, bet mani satrieca, cik bezjēdzīgs bija priekšlikums par kopējās zivsaimniecības politikas paplašināšanu, attiecinot to uz atpūtas makšķerniekiem jūrā, pieprasot viņiem iegrāmatot katru lomu un ieskaitīt to valsts kvotā.

Priekšlikums nav ticis svītrots, lai gan tas ir ticis būtiski uzlabots, galvenokārt pateicoties ilgam un nogurdinošam pretošanās karam, ko komitejā izcīnīja četri stingri un patriotiski skoti, kuri pārstāvēja tās valsts galvenās partijas: Attwooll kundze un Stihler kundze un Stevenson kungs un Hudghton kungs. Es gribu arī apliecināt cieņu Ziemeļīrijas labākajam draugam Eiropas Parlamentā Jim Allister, kas ir gan kopienu interešu, gan tradīciju liels aizstāvis savā novadā.

Problēma šeit bija ieviešana. Problēma bija tā, ka cilvēki neieviesa esošās tiesības. Mums Parlamentā ir instinktīva tieksme vienmēr nodarboties ar likumdošanu, nevis izmantot tiesību arsenālu, kas jau ir mūsu rīcībā. Es vēlos, lai mēs piemērotu — plašāk nekā tikai zivsaimniecībā vien — principu, ka ne vienmēr ir labāk pieņemt jaunu tiesību aktu, pirms neesat pilnībā izsmēluši tiesiskās pilnvaras, kuras jums jau ir.

  Catherine Stihler (PSE). - Priekšsēdētāja kungs, šodienas balsojums par Romeva ziņojumu, cerams, atjaunos Eiropas makšķernieku pārliecību, ka viņu bažas ir tikušas atzītas. Bez nevienas balss pret pieņēma 7. un 11. grozījumu; ar 608 balsīm par, 37 balsojot pret, pieņēma 48. grozījumu; ar 580 balsīm pieņēma 49. grozījumu, pret balsojot 54; 50. grozījums tika plaši pieņemts; 2. grozījums tika pieņemts kopējā balsojumā par 7. un 11. grozījumu; 92. grozījumu un 93. grozījumu nepieņēma, kas bija tieši tas, ko makšķernieku aprindas prasīja.

Nākamais solis patiešām būs tas, kā Padome rīkosies ar 47. panta formulējumu. Vai viņi pieņems Parlamenta grozīto formulējumu vai izvēlēsies citu pieeju? Kauns, ka šeit nav neviena no Padomes, lai atbildētu uz šo jautājumu. Bet šīsdienas Zaļā grāmata par kopējās zivsaimniecības politikas reformu dod mums visiem iespēju mainīt kopējo zivsaimniecības politiku, un es ceru, ka deputāti izmantos izdevību izplatīt šo Zaļo grāmatu tik daudziem vēlētājiem, cik vien iespējams, lai padarītu viņu balsis dzirdamas.

- Ziņojums: Cornelis Visser (A6-0206/2009)

  Syed Kamall (PPE-DE). - Liels paldies, priekšsēdētāja kungs. Ir tāda sajūta, kā pagrieziena punktu — piedodiet, vai tas nav kāds cits punkts? — sasniegušam.

Šim ziņojumam ir interesants virsraksts: „Zvejas resursu saglabāšana, izmantojot tehniskos pasākumus”. Jo man patiešām ir jāsaka, ja mums patiešām ir vajadzīgs vislabākais tehniskais pasākums, lai saglabātu zvejas resursus, tas nav atrodams kopējā zivsaimniecības politikā. Rezultāti jau ir: kopējā zivsaimniecības politika ir bijusi neveiksmīga, ja runa ir par zvejas resursu saglabāšanu. Ir pienācis laiks — un sen jau — paskatīties uz rezultātiem citur pasaulē, kas ir bijuši veiksmīgi.

Skatīsimies uz Islandes piemēru, kur ir atraduši ar īpašumu saistītus risinājumus un tiesības, kas ir mantojamas. Skatīsimies uz Jaunzēlandes piemēru, kur tiesības uz zvejas vietām ir pārmantotas no paaudzes uz paaudzi. Abos gadījumos ir redzams, ka, ticot tirgum, jūs ticat tiesiskumam un jūs ticat īpašuma tiesībām, kas daudz biežāk atradīs labāku risinājumu nekā kāda sovjetiskā stilā centralizēti izplānota shēma, piemēram, kopējā zivsaimniecības politika, kas ir izrādījusies par katastrofu. Ir pienācis laiks ticēt tirgum.

- Ziņojums: Simon Busuttil (A6-0251/2009)

  Simon Busuttil (PPE-DE). - (MT) Īss paskaidrojums par mūs grupas — Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) un Eiropas Demokrātu — balsojumu par manu ziņojumu par kopēju imigrācijas politiku Eiropai. Bija divi balsojumi, viens par alternatīvu priekšlikumu un otrs par pašu ziņojumu. Mēs balsojām par pirmo, lai tādā veidā varētu svītrot punktu, ko ierakstīja šī Parlamenta sociālistu bloks un kas paredz imigrantu balsošanas tiesības. Mēs tam nepiekrītam, un mēs pret to balsojām arī komitejas līmenī.

Tomēr par nožēlu šis priekšlikums neizgāja cauri, jo pretējā gadījumā šis punkts būtu ticis izņemts. Mēs tā vietā balsojām par ziņojumu kopumā, jo uzskatām, ka tas ir labs ziņojums, kurā ir Eiropas Parlamenta visaptveroša programma kopējās imigrācijas politikas jomā.

  Bruno Gollnisch (NI). - (FR) Priekšsēdētāja kungs, Eiropas imigrācijas politikas principi, darbības un instrumenti: Tāds ir Busuttil kunga ziņojuma plašais temats.

Principi? Eiropas Savienībai līdz 2050. gadam, domājams, būs papildus nepieciešami 60 miljoni imigrantu no valstīm ārpus Eiropas par spīti miljoniem bezdarbnieku un trūcīgo pilsoņu, plašajām darbavietu un uzņēmumu slēgšanām.

Darbības? Dot vairāk tiesību imigrantu iedzīvotāju grupām, sevišķi tiesības balsot un piešķirt neierobežotu iekļūšanu Eiropas teritorijā un darba tirgū.

Instrumenti? Tā sauktā „pozitīvā” diskriminācija jeb neoficiālu kvalifikāciju atzīšana, lai kas tā arī nebūtu, kad Eiropas pilsoņiem tiek pieprasīta pienācīgi sertificēta kvalifikācija; jaunas imigranta kategorijas — vides migrantu — atzīšana; Eiropas pilsoņu pienākums piemēroties savai nenovēršamajai pakļaušanai, kā to aranžējuši un plānojuši eirokrāti ar šī Parlamenta piekrišanu.

Tā visa vietā mums steidzami jāmaina šo migrācijas plūsmu virzieni, jāatjauno iekšējās robežas, jāīsteno patiesa uz ģimeni orientēta politika, lai pieaugtu Eiropas iedzīvotāju skaits, un jānosaka valstu un Eiropas prioritāte visās jomās.

  Mario Borghezio (UEN). - (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, man ir daudzi iebildumi par šo ziņojumu, no kuriem pirmais, kā tika teikts pirms neilga laika, attiecas uz noteikumu, kas šķiet grūti pieņemams laikā, kad Eiropa saskaras ar algu garantijas fondu problēmu vai pat miljoniem strādājošo atlaišanām. Gatavošanās uzņemt un sagādāt darbu 60 miljoniem jaunu imigrantu Eiropā, manuprāt, ir skandalozs pasākums.

Tomēr es vēlos arī norādīt, ka, mums diskutējot par to, kā regulēt un organizēt imigrācijas nākotni, notiek traģēdijas, kāda varēja notikt arī gadījumā ar Turcijas kuģi Pinar, no kuras, paldies Dievam, izdevās izvairīties, pateicoties Itālijas cilvēciskumam un Maroni kunga labajai vadībai.

Kas Eiropai ir jādara? 600 gadījumos — kā pareizi paziņoja Maroni kungs — Malta par spīti Eiropas Savienības finansējumam nav izpildījusi savu pienākumu uzņemt ieceļotājus no Ziemeļāfrikas piekrastes, kuri apstājās tās krastos. Visos šajos gadījumos Itālijai ir bijis jāiejaucas, lai gan mūsu uzņemšanas centrs Lampedūzā tagad jau ir pamatīgi pārpildīts, kā mēs visi to zinām.

Tad nu, Eiropa, iejaucies, nosaki kādus skaidrus noteikumus! Mēs prasām būtiski palielināt finansējumā mūsu valstij, lai mēs varētu kārtīgi risināt šo problēmu. Eiropai ir jāpamostas un nopietni jāregulē imigrācijas plūsmas: mēs nevaram tā vairs turpināt.

- Ziņojums: Cornelis Visser (A6-0206/2009)

  Inese Vaidere (UEN). - (LV) Sirsnīgs paldies, prezidenta kungs! Es vēlējos izteikties par Zvejniecības komitejas ziņojumu, par C.  Visser kunga ziņojumu, par zvejsaimniecības konservācijas jautājumiem. Godātais priekšsēdētāj! Manai valstij — Latvijai — zvejniecība ir ārkārtīgi svarīga, jo mums ir 550 km jūras robežas. Tā kā Latviju Eiropā pārstāv 8 deputāti, mēs nevaram būt visās komitejās, bet šie jautājumi ir ļoti svarīgi gan mūsu ekonomikai, gan tradicionālajam dzīvesveidam. Pašreizējais regulējums, ko regulē arī šis ziņojums, nav pietiekams, lai pasargātu piekrastes zveju. Es saprotu, ka pārzveja ir nopietna problēma, bet pārmērīgās regulēšanas dēļ mūsu piekrastes zveja ir apdraudēta, un faktiski mūsu zvejnieki no mūsu Baltijas jūras piekrastes tiek izspiesti. Es domāju, ka Eiropas Parlamenta nākošais uzdevums būtu parūpēties par to, lai tās valstis, kuras tieši robežojas ar jūru, varētu saglabāt gan savu tradicionālo dzīvesveidu, gan arī nodarboties praktiski ar zvejniecību, jo tagad bieži iznāk tā, ka mūsu zvejniekciemi ir spiesti iepirkt produkciju no lielajām kompānijām, zvejot tālajos okeānos, bet darbu zaudē simtiem, pat tūkstošiem piekrastes iedzīvotāju, kuriem gadsimtos tas ir bijis galvenais iztikas avots. Sirsnīgs paldies Jums!

Rakstiski balsojumu skaidrojumi

- Ziņojums: Helmuth Markov (A6-0243/2009)

  Rovana Plumb (PSE), rakstiski. - (RO Es balsoju par šo ieteikumu par EK pievienošanos ANO Eiropas Ekonomikas Komisijas Noteikumiem Nr. 61 par vienotiem noteikumiem kravas automobiļu apstiprināšanai attiecībā uz to ārējiem izvirzījumiem uz priekšu no kabīnes aizmugurējā paneļa (pārskatīts nolīgums), jo kopējas tirdzniecības politikas mērķis ir saskaņā ar Līguma 113. pantu likvidēt tehniskus šķēršļus tirdzniecībai ar autotransporta līdzekļiem līgumslēdzēju pušu starpā.

Kopienas iesaistīšanās piešķirs lielāku svaru saskaņošanas darbībām, ko veic saskaņā ar šo nolīgumu, un tāpēc ļaus vieglāk piekļūt trešo valstu tirgiem. Šai iesaistei jānodrošina konsekvences izveidošana instrumentu starpā, uz kuriem atsaucas kā uz „noteikumiem”, kas pieņemti saskaņā ar pārskatīto nolīgumu un Kopienas tiesību aktiem šajā jomā. Šāda veida regulas pieņemšana patiesībā nozīmē pielāgošanos tehnikas progresam.

- Ieteikums otrajam lasījumam: Jan Cremers (A6-0207/2009)

  Alessandro Battilocchio (PSE), rakstiski. − (IT) Es balsoju par.

Eiropas Komisija vienmēr ir pievērsusi lielu uzmanību mobilu pilsoņu individuālo tiesību nodrošināšanai, vispirmām kārtām attiecībā uz priekšrocībām, kuras saistās ar sociālās drošības jomu. Pilsoņu brīvā kustība Kopienā ir viena no pamatbrīvībām un rosina dalībvalstu tautsaimniecības iekšējo attīstību.

Tas ir iemesls, kāpēc Komisija meklē veidus, kā intensificēt centienus, lai ES pilsoņi ar savām ģimenēm varētu patiesi baudīt tiesības, ko viņiem garantē pašreizējie Eiropas tiesību akti. Lai gan atsevišķās nozarēs valstu likumdošana paredz labāku attieksmi pret Kopienas iedzīvotājiem un viņu ģimenēm, nekā to pieprasa pašreizējie Eiropas tiesību akti, neviena dalībvalsts patiesībā nav pareizi ratificējusi visas direktīvas, kas izdotas par šo tematu.

Arvien vēl bieži notiekošā ES pilsoņu brīvās kustības pamattiesību neievērošana Eiropas teritorijā ir acīmredzama galvenokārt saistībā ar šādām situācijām: iebraukšanas un uzturēšanās tiesības ģimenes locekļiem, kuri ir trešo valstu pilsoņi, un palīdzības trūkums pēc negadījumiem darbā.

Mēs ceram, ka Komisija turpinās tehnisko sadarbību ar dalībvalstīm, kas ir ļāvusi atklāt dažādus punktus debatēm un tālākai skaidrošanai, sevišķi saistībā ar pārkāpumiem.

- Ziņojums: Caroline Lucas (A6-0115/2009)

  Avril Doyle (PPE-DE), rakstiski. − Es balsoju par šo ziņojumu, jo tas raida spēcīgu signālu nākamajam Parlamentam, ka jautājums par koku un mežu nelegālu izciršanu ir jārisina efektīvāk.

Šis priekšlikums ir sen novēlots. Tiek vērtēts, ka aptuveni 20-40 % globālās rūpnieciskās koksnes ražošanas nāk no nelegāliem avotiem un līdz pat 20 % no tiem atrod ceļu uz ES katru gadu. Tas dzen lejā kokmateriālu cenas, iztukšo dabas resursus un nodokļu ienākumus un palielina pamatiedzīvotāju nabadzību visā pasaulē. Ilglaicīgā ietekme ir pat vēl nopietnāka, jo mežu iznīcināšana, kam galvenais cēlonis ir nelegāla mežu izciršana, ir iemesls gandrīz vienai piektajai daļai no siltumnīcas efektu izraisošo gāzu globālajām emisijām.

Grozījumi Lucas ziņojumā patiesībā saka, ka iegādāties vai pārdot nelegālus kokmateriālus ir pārkāpums tikai tad, ja ir pieļauta nolaidība, bezatbildība vai tīši apsvērumi — tie nesoda uzņēmumus, kas ir pildījuši savus „pienācīgās uzcītības” pienākumus. Tādēļ nav pilnīgi nekādas vajadzības garantēt likumību, kas attiecināta uz uzņēmumiem.

  Edite Estrela (PSE), rakstiski. - (PT) Es balsoju par rezolūciju par pienākumiem tirgus dalībniekiem, kuri laiž tirgū koksni un koksnes izstrādājumus, jo nelegāla izciršana kļūst arvien nopietnāka problēma, kas saistās ar ļoti satraucošiem procesiem vidē, tādiem kā bioloģiskās daudzveidības zudums, mežu iznīkšana un mežu degradēšanās. Turklāt tā ir atbildīga par gandrīz 20 % oglekļa emisiju visā pasaulē.

Eiropas Savienībai kā ievērojamam koksnes un koksnes izstrādājumu patērētājam ir pienākums uzsākt efektīvu rīcību pret mežu iznīcināšanu un nelegālu izciršanu, kurā skaidri jāparedz nelegālas koksnes izstrādājumu nelaišanu tirgū.

Mums ir jāpieņem tiesību akts pret nelegālu izciršanu, lai tādējādi patērētāji zinātu, ka izstrādājumu izcelsmei ir jābūt legālai, lai uzņēmumi, kas ievēro šos noteikumus, neatrastos neizdevīgā situācijā un lai uzņēmumi, kuri dod priekšroku nelegāliem koksnes izstrādājumiem, vairs neatrastu tirgu.

  Glyn Ford (PSE), rakstiski. − Es atzinīgi vērtēju Caroline Lucas ziņojumu, kas nosaka noteiktus pienākumus tirgus dalībniekiem, kuri laiž tirgū koksni un koksnes izstrādājumus. Es biju Starptautiskās tirdzniecības komitejas atzinuma sagatavotājs, kas tika vienbalsīgi pieņemts komitejā.

Pēc mūsu domām vislabākais preventīvais līdzeklis, kā pārtraukt tirdzniecību ar nelegālu koksni, ir stingrākas prasības un pienākumi un legālu līdzekļu pastiprināšana, lai vērstos pret tirgus dalībniekiem, kuriem pieder un kas laiž ES tirgū nelegālu koksni un koksnes izstrādājumus.

Mums ir jāstrādā kopā ar svarīgākajām valstīm patērētājām, tādām kā ASV, Ķīna, Krievija un Japāna, lai risinātu šo problēmu un izveidotu globālu trauksmes sistēmu un reģistru par nelegālu izciršanu un riska valstīm, izmantojot Interpolu, atbilstošu ANO iestādi, kas izmanto visjaunākās satelītu tehnoloģijas sistēmas.

  Françoise Grossetête (PPE-DE), rakstiski. - (FR) Es izvēlējos atturēties no balsošanas par priekšlikumu regulai, ar kuru nosaka pienākumus tirgus dalībniekiem, kuri laiž tirgū koksni un koksnes izstrādājumus.

Lai gan es patiešām uzskatu, ka ir vitāli svarīgi pastiprināt kontroli pār koksnes importu pie kopējā tirgus robežām, man liekas, ka ziņojums ierosina pārāk apgrūtinošu un birokrātisku sistēmu, kas sodīs mūsu pašu Eiropas mežsaimniecības nozari.

Sarežģītas un dārgas izstrādājumu marķēšanas sistēmas ieviešanas vietā, kura ļoti slikti iedarbosies uz nozari un koksni kā materiālu, mums drīzāk būtu jāpalielina pārbaudes un jāvēršas pie apgādes ķēdes, kas laiž preces Eiropas tirgū, lai cīnītos pret nelegālu izciršanu.

Regulas galvenajam mērķim drīzāk ir jābūt jaunas kopējas kontroles un atbildības kultūras īstenošana nevis birokrātisku un dārgu procesu ieviešana katra izstrādājuma pārbaudei. Ņemot vērā problēmas, ar kurām ši nozare saskaras, mums nebūtu jāsoda koksne vairāk nekā citi materiālu un enerģijas avoti ar pārāk saistošiem noteikumiem par laišanu tirgū.

  Eija-Riitta Korhola (PPE-DE), rakstiski. − Es uzsveru, ka šī regula ir ilgi gaidīta un vajadzīga. Nelegāla izciršana ir problēma, kura ir jārisina efektīvi ne tikai klimata dēļ, bet arī vides un sociālo aspektu dēļ. Tomēr man šodien bija jābalso pret to. Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas (ENVI) ziņojums ir pazaudējis savu centrējumu un paplašinājis apjomu un pienākumus, pārsniedzot sākotnējo nolūku. Mums jānodrošina, lai koksnes izstrādājumus var pieņemt par legāliem, ja tie ir ievesti un izgājuši cauri muitai uz kopējā tirgus robežām, un tādējādi nav vajadzības ieviest nesamērīgi lielu birokrātisku un finansiālu papildu slogu visiem tirgus dalībniekiem Eiropas Savienībā.

Bet ENVI ziņojums paredz dārgu marķēšanu, papildu ilgtspējas prasības, bezgalīgi paplašina legalitātes definīciju uzkrauj pienācīgas uzcītības slogu uz visiem iekšējā tirgus dalībniekiem. Šai regulai ir jācīnās pret nelegālu izciršanu pie robežām, kāds bija tās sākotnējais mērķis. Bet ietekmēt visus iekšējā tirgus dalībniekus, arī tos, kuri nelieto, kā arī neizplata nekādu nelegāli ievāktu koksni, tādējādi potenciāli ietekmējot viņu konkurētspēju globālajos tirgos, noteikti nav šīs regulas mērķis un tāpēc to nevar atbalstīt.

  David Martin (PSE), rakstiski. − Es balsoju par šo ziņojumu, kas izveido noteikumus tirgus dalībniekiem, kuri laiž koksni ES tirgū pirmoreiz. No tirgus dalībniekiem tiks pieprasīts ievērot „pienācīgās uzcītības” sistēmu, lai visa koksne tiktu iegūta saskaņā ar atbilstošiem reģiona, valsts un starptautiskiem tiesību aktiem. Es priecājos, ka tirgus dalībniekiem būs jāievēro arī ilgtspējas kritēriji un tiesību akti par pamatiedzīvotājiem. Ir būtiski, lai atbilstību apliecinātu neatkarīga trešā puse, un man ir arī prieks, ka šis ziņojums to izceļ.

  Robert Sturdy (PPE-DE), rakstiski. − Ir jāpieliek pūles, lai efektīvas konkurences, ilgtspējīgas attīstības un globālas bioloģiskas daudzveidības un vides aizsardzības interesēs tiktu pārtraukta tirdzniecība ar nelegāli iegūtu koksni un koksnes izstrādājumiem, kas tiek laisti ES tirgū.

Pienācīgās uzcītības sistēma, ko piedāvā Komisija (ko jau praktizē attiecībā uz augstiem standartiem AK), ietver pasākumus un procedūras, kuras ļaus tirgus dalībniekiem izsekot koksnei un koksnes izstrādājumiem, iegūt informāciju par atbilstību piemērojamajiem tiesību aktiem un kontrolēt risku ielaist nelegālu koksni un izstrādājumus ES tirgū. Šī darbība arī dos patērētājiem pārliecību, ka, pērkot koksni un koksnes izstrādājumus, viņi neveicina nelegālas izciršanas problēmu un ar to saistīto tirdzniecību.

Lai gan mēs atbalstām šo priekšlikumu principā, mēs neatbalstām prasību piemērošanu visiem dalībniekiem, kā to ierosina referents, kas, mūsuprāt, ievieš nesamērīgus birokrātiskus un finansiālus slogus uz visiem tirgus dalībniekiem ES. Komisijas priekšlikums paredz elastīgu pienācīgo uzcītību, pamatojoties uz riska novērtējumu un liecību analīzi, un tā ir daudz efektīvāka un praktiskāka pieeja.

- Ziņojums: Miloslav Randsdorf (A6-0214/2009)

  Šarūnas Birutis (ALDE), rakstiski. – (LT) Nafta ir vissvarīgākais enerģijas avots Eiropas Savienībā, un ekonomika ir ļoti atkarīga no tās pastāvīgas, uzticamas un pieejamas piegādes. Ņemot vērā mūsu lielo un arvien pieaugošo atkarību no naftas ieveduma, naftas piegādes drošība ir sevišķi svarīga.

Naftas pieprasījums Eiropas Savienībā turpinās palielināties līdz 2030. gadam, lai gan tikai par 0,25 % gadā. 2030. gadā nafta vēl arvien būs galvenais primārais enerģijas avots Eiropas Savienībā un ‘veidos aptuveni 35 % no visas patērētās enerģijas. Ņemot vērā, ka naftas piegādes un pārstrādes jaudas pašlaik nevar apmierināt pieaugošo pieprasījumu, tirgus situācijā saglabāsies spriedze.

Šie faktori ir jāņem vērā, attīstot vienotu un reālu Eiropas enerģētikas politiku. Šīs politikas sastāvā ir jābūt ES spējai reaģēt uz ikvienu iespējamu pēkšņu piegādes krīzi. Rezerves ir svarīgs faktors, kas mīkstina negaidītu piegādes problēmu triecienus, jo bez naftas dažas vai pat visas ekonomikas nozares apstāsies. Šajā ziņā rezervju sagādāšana ir valsts drošības pamatjautājums.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. - (PT) Mēs balsojām par šo ziņojumu, jo uzskatām, ka ir svarīgi sagādāt jēlnaftas un/vai naftas produktu obligātas rezerves. Obligāto rezervju krājumi ir ekonomiski un sociāli ārkārtīgi svarīgs jautājums katrai valstij, arī tās drošībai. Rezultātā jebkāda spekulācija ar šīm rezervēm ir jāaizliedz pretēji tam, kas ir noticis. Tām jāatrodas sabiedrības īpašumā un administrācijā, lai aizsargātu ES dalībvalstu intereses.

Tomēr mēs nepiekrītam pilnvarām, ko šis priekšlikums direktīvai piešķir Eiropas Komisijai, sevišķi iespēju Komisijas departamentiem veikt „drošības rezervju un īpašo rezervju pārbaudes” dalībvalstīs. Valstīm ir jāveido šo produktu rezerves, bet to administrēšana un to obligāto minimālo un maksimālo līmeņu noteikšana ir valstu suverēna lieta. Mēs arī nepiekrītam nekādam mēģinājumam izmantot šo rezervju radīšanu kā vēl vienu, kaut arī maigāku pamatojumu iejaukšanās politikai, kā var secināt no „labvēlīga investīciju klimata radīšanas Eiropas Savienības iekšējo un ārējo naftas rezervju izpētes un izmantošanas nolūkā”.

- Ziņojums: Luca Romagnoli (A6-0228/009)

  Philip Bradbourn (PPE-DE), rakstiski. − Tā kā mēs atbalstām sadarbību dalībvalstu starpā šajos jautājumos, mēs uzskatām, ka šim ir jāpaliek subsidiaritātes jautājumam, uz ko nav attiecināma ES rīcība.

  Carlos Coelho (PPE-DE), rakstiski. - (PT) Šī iniciatīva veido daļu globālajā stratēģijā par kritisko infrastruktūru aizsargāšanu. ES ekonomika un drošība, un tās pilsoņu labklājība ir atkarīga no vairāku infrastruktūru esības un netraucētas darbības, kuras nodrošina tādus būtiskus pakalpojumu kā, piemēram, veselības dienestus, telekomunikācijas, enerģijas un transporta tīklus, finanšu pakalpojumus, pārtikas un ūdens apgādi un tā tālāk.

Lai gan dažās dalībvalstīs jau ir ieviesti stingri aizsardzības pasākumi un struktūras, citās dalībvalstīs situācija vēl joprojām ir ļoti nedroša. Tāpēc dzīvībai svarīga ir labāka un efektīvāka informācijas un labas pieredzes apmaiņa, kas būs iespējama vienīgi izveidojot šo informācijas un komunikācijas sistēmu.

Šī sistēma stiprinās dialogu un palielinās pieejamo informāciju par kopējiem draudiem un neaizsargātību, kā arī veicinās sadarbību un koordināciju starp dalībvalstīm. Vienlaikus tā rosinās attīstīt piemērotus pasākumus un stratēģijas, lai mazinātu riskus un veidotu pienācīgu aizsardzību, un tā arī palielinās pilsoņu drošību.

Es arī atbalstu klauzulas par trīs gadu pārskatu iekļaušanu, kas radīs iespēju veikt nepieciešamos uzlabojumus, sevišķi ātras brīdināšanas sistēmas darbības ieslēgšanas iespēju.

  Edite Estrela (PSE), rakstiski. - (PT) Es balsoju par kritiskās infrastruktūras brīdinājuma informācijas tīkla (KIBIT) priekšlikumu. Dažu dalībvalstu infrastruktūras sastāv no fiziskām un informācijas tehnoloģijas iekārtām, pakalpojumu dienestiem un aktīviem, kas to pārtraukšanas gadījumā varētu ļoti nopietnu ietekmēt veselību, drošību un ekonomisko vai sociālo labklājību.

Transporta sistēmas, telekomunikācijas un enerģija ir dalībvalstu attīstībai izšķirošas nozares, un tās ir arī arvien ciešāk savstarpēji saistītas, daudzām dalībvalstīm paļaujoties uz citām. Šī iemesla dēļ Eiropas Savienības attīstībai ir ārkārtīgi svarīgi, lai būtu unikāla sistēma informācijas pieejai un apmaiņai starp dažādām iestādēm par kritisko infrastruktūru aizsardzību, labas pieredzes apmaiņa, kā arī ātras brīdināšanas sistēma.

  Athanasios Pafilis (GUE/NGL), rakstiski. - (EL) Komisijas priekšlikums, par kuru ir izstrādāts ziņojums, rada informācijas un brīdināšanas tīklu starp dalībvalstīm to sabiedriskajām un privātajām infrastruktūrām, kuras tiek raksturotas kā „kritiskas”.

Šis tīkls ir pirmais solis pretī atļaujas došanai privātām personām, citiem vārdiem sakot, monopolu uzņēmumiem, kuru instalācijas tiks raksturotas kā kritiskas infrastruktūras, iegūt kompetenci drošības jautājumos, kas pašlaik ir vienīgi valsts atbildība.

Tas bruģē ceļu tam, ka strādnieku šķiras demonstrācijas, kas ietekmē visas „kritiskās” infrastruktūras, arī privātas instalācijas (piemēram, streiki tādās kritiskās nozarēs kā enerģētika, telekomunikācijas utt., rūpnīcu, uzņēmumu utt. gājieni, piketi, demonstrācijas utt.) tiks raksturotas kā „teroristiska akcija”.

Tas apdraud dalībvalstu aizsardzību un suverenitāti, atceļ dalījumu starp iekšējo un ārējo drošību un piešķir Eiropas Savienībai tiešu nozīmi un vietu tajā.

Cīņa pret „terorisma draudiem” kārtējo reizi ir tikusi izmantota kā iemesls, kas vajadzīgs Eiropas Savienībai, lai novestu līdz galam tās reakcionāro institucionālo struktūru, kas būtībā darbojas pret strādnieku šķiru un pamatslāņu kustību un sargā kapitāla varu, vēl vairāk apdraudot dalībvalstu suverēnās tiesības.

  Vladimir Urutchev (PPE-DE), rakstiski. - (BG) Šodien ES pieņēma Romagnoli kunga ziņojumu par kritiskās infrastruktūras brīdinājuma informācijas tīkla radīšanu Eiropas Savienībā, kurš netika apspriests plenārsēdē. Es domāju, ka ES pilsoņu aizsardzība ir visaugstākā prioritāte šajā institūcijā, un pilsoņiem tas ir jāzina.

Šī informācijas tīkla radīšana dos iespēju, pamatojoties uz pieredzes un labas prakses apmaiņu ES valstu starpā, panākt labāku izpratni par augstākiem standartiem kritisku vietu un darbību aizsargāšanai, kas ir izšķirīgi svarīga valstīm un to iedzīvotājiem.

Es vēlos pieminēt, ka, būdams Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) un Eiropas Demokrātu grupas ēnu referents, esmu gandarīts par to, ka visas Parlamenta politiskās grupas vienbalsīgi pieņēma prasību par dalībvalstu obligātu piedalīšanos jaunajā sistēmā, kas garantē šīs iniciatīvas nozīmību Eiropas skatījumā.

Es izsaku arī pārliecību, ka jau pēc pāris pirmajiem sistēmas veiksmīgas darbības gadiem Eiropas Komisija veiks nepieciešamos pasākumus, lai šajā sistēmā izveidotu papildu funkcijas, kas dos iespēju ātri izplatīt steidzamu informāciju par draudiem, kas ir radušies un ietekmē kritisko infrastruktūru vietas jebkurā ES reģionā.

Tad mēs būsim radījuši pilnīgu informācijas sistēmu, kas dos lielāku drošību un aizsardzību Eiropas pilsoņiem.

- Ziņojums: Gérard Deprez (A6-0193/2009)

  Alessandro Battilocchio (PSE), rakstiski. − (IT) Es balsoju par.

Viens no visplašāk debatētajiem politikas punktiem, par ko ir spriedusi Eiropas Savienība, ir punkts par kopējas politikas īstenošanu amatpersonu drošības nodrošināšanai. Jēdziens „amatpersona” nenoliedzami ir ļoti plašs, bet šodien mēs esam nonākuši pie kopējas definīcijas, kurā ar amatpersonu saprot personu, kas ir ierēdnis vai nav ierēdnis un kura var tikt apdraudēta saistībā ar tās ieguldījumu sabiedriskajā apspriešanā.

Ievērojamo gadījumu vidū ir bijusī Holandes parlamenta deputāte Hirshi Ali , kurai tika izteikti draudi 2008. gada februārī pēc viņas vērtīgās runas par ārkārtīgi aktuālo tematu par islāma radikalizēšanos Eiropā, un pazīstamais britu un indiešu rakstnieks Salman Rushdie, kas tiek vajāts par viņa pretrunīgajiem uzskatiem par islāmu.

Tāpēc ir vēlams, lai katram, kas nodarbojas ar publisko debašu paplašināšanu pozitīvā veidā, būtu tiesības tikt aizsargātam, apmeklējot valsti, kurā viņš vai viņa var tikt pakļauta draudiem vai uzbrukumam, bet vispirmām kārtām tādos gadījumos ka Salman Rushdie, kad trešā valsts jau ir pasludinājusi nāves spriedumu.

  Carlos Coelho (PPE-DE), rakstiski. - (PT) Amatpersonu aizsardzība paliek uzņēmējas valsts atbildībā atbilstoši juridiskajiem noteikumiem, kas ir spēkā tajā valstī.

2002. gadā tika izveidots Eiropas tīkls amatpersonu drošības nodrošināšanai, lai uzlabotu sazināšanos un apspriešanos dalībvalstu starpā šajā jomā.

Pašreizējās iniciatīvas mērķis ir paplašināt „amatpersonas” definīciju, kas noteikta ar padomes Lēmuma 2002/956/JHA 2. pantu, lai ietvertu jebkuru personu, neatkarīgi no tā, vai tā ir vai nav ierēdnis, kuru uzskata par apdraudētu saistībā ar tās ieguldījumu sabiedriskajā apspriešanā vai ietekmi uz to.

Holandes priekšlikums radās pēc notikuma 2008. gadā, kad pret Holandes parlamenta bijušo deputāti tika vērsti draudi viņas fiziskajai neaizskaramībai pēc viņas runas par islāma radikalizēšanos Eiropas Parlamenta seminārā.

Būdams Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) un Eiropas Demokrātu grupas ēnu referents, es atbalstu šo iniciatīvu, kuras mērķis ir paplašināt cilvēktiesību aizsardzību un jo sevišķi veicināt 'tiesības brīvi izteikties.

  Andrzej Jan Szejna (PSE), rakstiski. _ (PL) Dalībvalstis sadarbojas amatpersonu drošības nodrošināšanas jomā saskaņā ar attiecīgajā valstī spēkā esošajiem juridiskajiem noteikumiem, kā arī saskaņā ar starptautiskajiem nolīgumiem. Ar apspriežamo Padomes Lēmumu 2002/956/JHA ir izveidota amatpersonu drošības nodrošināšana atbilstīgi dalībvalstu tiesību aktos noteiktajam vai saskaņā ar starptautiskas vai pārvalstiskas organizācijas vai institūcijas noteikumiem. Amatpersonu drošības nodrošināšana ir uzņēmējas valsts atbildība.

Ņemot vērā draudus, kas ir tikuši vērsti pret amatpersonām pēdējos gados, es pilnībā atbalstu lēmumu, kas ir pieņemts, lai grozītu pašreizējo Padomes lēmumu par Eiropas tīklu amatpersonu drošības nodrošināšanai. Tā galvenais nolūks ir paplašināt 2. pantu, definējot „amatpersonu” kā personu, kas ir vai nav ierēdnis, kuru uzskata par apdraudētu saistībā ar viņa vai viņas ieguldījumu sabiedriskajā apspriešanā vai ietekmi uz to.

Es domāju, ka šis lēmums palielinās amatpersonu drošību un labvēlīgi ietekmēs demokrātijas attīstību.

- Ziņojums: María Isabel Salinas García (A6-0200/2009)

  Nils Lundgren (IND/DEM), rakstiski. − (SV) Kokvilnas ražošana Eiropas Savienībā nav pašmērķis. Savienībai pasaules kokvilnas tirgus jāskata kopumā un jādod ES patērētājiem iespēja pirkt kokvilnu tik lēti, cik vien iespējams, nedomājot par to, kur tā ir ražota, ja vien tā ir ražota saskaņā ar noteiktiem ētikai un videi atbilstīgiem nosacījumiem.

Es stingri iebilstu pret šo ziņojumu. Es kārtējo reizi atzīmēju, ka par laimi Eiropas Parlamentam nav koplēmuma pilnvaras par ES lauksaimniecības politiku. Pretējā gadījumā ES iekristu dažādu lauksaimniecības nozares grupu protekcionisma un smagu subsīdiju slazdā.

- Ziņojums: Reinhard Rack (A6-0219/2009)

  Alessandro Battilocchio (PSE), rakstiski. − (IT) Es balsoju par.

Alpu reģions ir viens no vissvarīgākajām un pārticīgākajām teritorijām Eiropas Kopienā. Tas plešas pāri astoņām valstīm, kuras jau 1998. gada 4. aprīlī ir parakstījušas kopējus nolīgumus par reģiona aizsardzību un saglabāšanu un kopēju transporta pārvaldības politiku. Patiešām, attiecībā uz transportu „Protokols par Alpu konvencijas īstenošanu transporta jomā” tika ieviests 2000. gada 24-26. maijā ar galveno mērķi radīt tiesisku struktūru ilgtspējīgai mobilitātei Alpos.

Lai gan protokols ir vēl jāpieņem visām astoņām Alpu konvencijas valstīm, mēs darīsim visu, kas ir mūsu spēkos, lai panāktu, ka to drīz ratificē pārējās reģiona valstis, lai tādējādi „Transporta protokola” ratificēšana kļūtu par vienu no Eiropas Komisijas prioritātēm.

- Ziņojums: Mairead McGuinness (A6-0232/2009)

  Nils Lundgren (IND/DEM), rakstiski. − (SV) Šis ziņojums faktiski ir ziņojums par Eiropas Parlamenta Lūgumrakstu komitejas darbībām. Tomēr, tā kā dažās vietās tas atsaucas uz Lisabonas līgumu un to cildina, un pauž cerības, ka tas drīz tiks ratificēts, es esmu izvēlējies balsot pret ziņojumu kopumā.

Es uzskatu, ka Lisabonas līgums principā ir noraidīts, jo vienas dalībvalsts pilsoņi ir balsojuši pret to referendumā. Turklāt ir vairākas citas dalībvalstis, kurās iedzīvotāju vairākums noteikti būtu balsojuši pret Lisabonas līgumu, ja viņiem būtu bijusi dota tāda iespēja.

Es nevaru atbalstīt ignoranci, ko Eiropas Parlamenta Lūgumrakstu komiteja parāda šī ziņojuma formulējumos.

  Francis Wurtz (GUE/NGL), rakstiski. - (FR) Es gribu paust savus iebildumus pret šī ziņojuma 17 punktu, kurš ir tikai kārtējā kampaņa, kas vērsta pret Strasbūru kā Eiropas Parlamenta mītnes vietu. Saistībā ar to es vēlētos pievērst uzmanību šādiem faktiem:

pirmkārt, Strasbūras izvēle jau pašā sākumā bija ļoti simbolisks lēmums, kas saistīts ar Eiropas vēsturi. Nolūks bija izcelt Eiropas kā miera spēka un nāciju tuvināšanas procesa mērķi. Tā kā es uzskatu, ka šis mērķis vēl arvien ir būtisks, es iestājos par Strasbūras simbola nosargāšanu.

Otrkārt, es vēlreiz atkārtoju savu vēlmi redzēt tādu Eiropu, kura atbalsta kultūru daudzveidību, kas raksturo tautas, kuras tajā ietilpst. Kāpēc lai svarīga Eiropas iestāde neatrastos Varšavā, cita Barselonā un vēl kāda cita Stokholmā papildus Komisijai Briselē un Parlamentam Strasbūrā?

Ja vien vienīgais mērķis nav Eiropa, ko vada komerciāli apsvērumi, nekas neattaisno visa centralizēšanu vienā vietā, kura nenovēršami ir tālu no Eiropas tautām.

Tādi ir iemesli, kāpēc es iebilstu pret 17. punktu McGuinness ziņojumā, kas citādi ir bez problēmām.

- Ziņojums: Anna Záborská (A6-0198/2009)

  Edite Estrela (PSE), rakstiski. - (PT) Es balsoju par rezolūcijas priekšlikumu integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai komiteju un delegāciju darbā. Šis patstāvīgais ziņojums norāda uz progresu, kas panākts komitejās un delegācijā un atkārtoti uzsver nepieciešamību pieņemt un piemērot dzimumu integrēšanas stratēģiju.

Aicinājums pēc dzimumu līdztiesības nav uzbrukums vīriešiem. Tas ir par sabiedrību kopumā, kas nāk par labu gan vīriešiem, gan sievietēm, gan arī ģimenēm. Dzimumu integrēšana saistās ar politikas pārorganizēšanu, uzlabošanu, attīstīšanu un vērtēšanu, lai nodrošinātu, ka tie, kuri parasti ir saistīti ar lēmumu pieņemšanu, iedibina pieeju, kuras pamatā ir vienādas iespējas visos politikas aspektos, visos līmeņos un visās pakāpēs.

Tāpēc jāpieņem un jāpiemēro integrēta dzimumu līdztiesības stratēģija, kurā ietilpst konkrēti mērķi visās Kopienas politikas jomās, kas atrodas Parlamenta komiteju un delegāciju darbības laukā.

- Ieteikums otrajam lasījumam: Eluned Morgan (A6-0216/2009)

  Richard Corbett (PSE), rakstiski. − Simtiem tūkstošu manu vēlētāju visā Jorkšīrā un Hambersaidā varēs ietaupīt naudu par gāzes un elektroenerģijas rēķiniem šī tiesību akta rezultātā. Pasākumos lielāka energoefektivitāte būs savienota ar zemākām izmaksām.

Lai gan pilnīga nošķiršana vēl nav sasniegta, šis tiesību akts virzīsies pretī tīklam, kurā uzņēmumiem nedrīkstēs piederēt gan elektroenerģijas ģenerēšana, gan tās sadale, tādējādi dodot tiem iespēju noteikt pārmērīgus tarifus patērētājiem. Es sevišķi atzinīgi vērtēju to, ka tas dos arī patērētājiem tiesības mainīt gāzes un elektroenerģijas piegādes triju nedēļu laikā par brīvu un dod tiesības uz atlīdzību, ja cilvēkiem tiek izsniegti neprecīzi vai novēloti rēķini. Tiks ieviesti arī energoefektīvi viedskaitītāji.

Šie jaunie noteikumi ir līdzvērtīgi tiesību likumprojektam gāzes un elektroenerģijas lietotājiem. Pārāk ilgi uzņēmumi ir varējuši piespiest patērētājus pārmaksāt par gāzi un elektroenerģiju. Mani vēlētāji izjutīs šī tiesību akta labumu viņu rēķinu samazinājumos.

  Teresa Riera Madurell (PSE), rakstiski. − (ES) Mēs Spānijas sociālistu delegācijā esam iestājušies par īpašumu nošķiršanas modeli gan vertikāli integrētos gāzes, gan elektroenerģijas uzņēmumos, jo mēs uzskatām, ka apgādes un ģenerēšanas uzņēmumu nošķiršana no transporta uzņēmumiem dod reālu izvēli Eiropas patērētājiem un stimulē nozarei vajadzīgās investīcijas, kas nozīmē, ka elektroenerģija spēs aptvert visu ES teritoriju bez pārtraukumiem. Tomēr es balsoju par gāzes un elektroenerģijas iekšējā tirgus tiesību aktu kopumu, jo:

1) patērētāju intereses ir bijušas tiesību aktu kopuma pārskatīšanas pamatā;

2) mēs esam iekļāvuši energoresursu nepietiekamības jēdzienu un aicinājuši dalībvalstis iekļaut energoresursu nepietiekamības risināšanu valsts enerģētikas darbības plānos ne tikai, lai būtu pārliecība, ka visneaizsargātākie klienti saņems vajadzīgo elektroenerģiju, bet arī lai aizliegtu šo klientu atslēgšanu kritiskos laikos; un

3) tā kā īpašumu nošķiršana kļūs par realitāti pēc dažiem gadiem, saistībā ar prettrestu procedūrām, ko uzsācis Konkurences Ģenerāldirektorāts, mēs esam likuši uzsvaru uz iestāžu struktūru, jaunās Eiropas aģentūras atbildības palielināšanu un valstu regulatoru neatkarību.

  Gary Titley (PSE), rakstiski. − Vienotā tirgus lielākais trūkums ir vienota tirgus neizveidošana enerģētikā. Valstu enerģētikas politikas ir novedušas Eiropu strupceļā ar ārkārtīgu atkarību no dārgām importētām fosilām degvielām. Nav ne Eiropas enerģētikas tīkla, ne stratēģiskas energoresursu uzkrāšanas politikas. Sevišķi steidzami mums ir jādažādo mūsu enerģijas apgāde, jāsamazina patēriņš, jāveicina energoresursi ar zemu oglekļa līmeni un jāizveido stabils, konkurētspējīgs iekšējais tirgus.

Šo iemeslu dēļ es atbalstu šos ziņojumus, vienlaikus izjūtot bažas, ka cīņa par visiem pieņemamu kompromisu var mazināt šī tiesību akta efektivitāti, tāpēc vitāli svarīga ir efektīva īstenošanas pārraudzība.

Es atbalstu palielinātus noteikumus par patērētāja tiesībām un atzinīgi vērtēju energoresursu nepietiekamības atzīšanu par nopietnu sociālu problēmu.

Man joprojām ir nemiers par ES aģentūras enerģētikas regulatoru sadarbībai nesaistošo raksturu. Galu galā mēs varam nodrošināt vienotu enerģētikas tirgu vienīgi tad, ja mums ir Eiropas regulators ar reālām pilnvarām.

Es apsveicu Parlamentu par to, ka tas piespieda dalībvalstis iet tālāk, nekā tās gribēja iet. Tas ir vēl viens piemērs tam, ka Parlaments garantē plašākas Eiropas idejas uzvaru pār savtīgām nacionālām interesēm un protekcionismu.

- Ieteikums otrajam lasījumam: Giles Chichester (A6-0235/2009)

  Luís Queiró (PPE-DE), rakstiski. - (PT) Trešajai enerģētikas paketei ir pakāpeniski jāattīsta enerģētikas tirgus, kas vēl nesen balstījās uz monopola sistēmu. Kustība liberalizācijas virzienā prasa īstu un ilgtspējīgu konkurenci un rāda, cik svarīga ir spēcīgāka Enerģētikas regulatoru sadarbības aģentūra ar skaidrām neatkarīgām pilnvarām.

Aģentūras galvenais mērķis būs palīdzēt regulatoru iestādēm Kopienas līmenī pildīt uzdevumus, ko veic dalībvalstis un, ja nepieciešams, koordinēt to darbību. Aģentūra arī uzraudzīs iekšējos elektroenerģijas un dabasgāzes tirgus, tādējādi veicinot visas pieliktās pūles palielināt energodrošību.

Es gribu uzsvērt šīs aģentūras svarīgo lomu nākotnes Eiropas enerģētikas politikā, ko mēs gribam redzēt tādu, kurai raksturīga lielāka konkurētspēja un dažādība, atteikšanās no pagātnes monopoliem, lielākas drošības un labākas efektivitātes nosacījumi patērētāju labā.

Šo iemeslu dēļ es balsoju par šo ziņojumu.

- Ieteikums otrajam lasījumam: Alejo Vidal-Quadras (A6-0213/2009)

  Carlos Coelho (PPE-DE), rakstiski. - (PT) Es atzinīgi vērtēju šī ziņojuma pieņemšanu, kas veido šodien pieņemtās enerģētikas paketes sastāvdaļu, jo, manuprāt, tas liecina par vēl vienu svarīgu soli Eiropas pilsoņu dzīves kvalitātes uzlabošanas virzienā.

Labāku starpsavienojumu iespēja starp elektroenerģijas tīkliem un stipru un spējīgu regulatoru esība, kuri garantē tirgus pārredzamību un pārvalstu sadarbību ir vitāli svarīgi faktori, lai nodrošinātu, ka gala patērētāji var saņemt patiesi godīgu un konkurētspējīgu pakalpojumu.