Mutiski balsojumu skaidrojumi

- 2010. finanšu gads

  Daniel Hannan (ECR). – Priekšsēdētāja kungs, laikā, kad valstu valdībām ir jāsamazina budžets un kad visiem mūsu vēlētājiem ir jātaupa viņu mājsaimniecību budžetos, cik tipiski, ka Eiropas Savienībai unikālā kārtā ir uzdrošinājusies būtiski palielināt savu budžetu.

Tam būs tūlītējas un taustāmas fiskālas sekas dalībvalstīs. Manā valstī, piemēram, mūsu budžeta iemaksas palielināsies par 60 % nākamajos 12 mēnešos. Lai parādītu kopsakarību, manas partijas pēdējā konferencē tika dots svinīgs solījums katru gadu ietaupīt GBP 7 miljardus gadā visos valdības tēriņos. Mēs tērējam divtik daudz tikai par šo vienu punktu no mūsu bruto iemaksās ES budžetā.

Jūs varat maskēt to ar tēriņu stimulēšanu un reakciju uz kredītresursu trūkumu, un visu pārējo, bet jūs zināt, ka tā nav taisnība. Tas, ko mēs patiesībā darām, ir – mēs izņemam cilvēkiem no kabatām vai makiem naudu un izdodam to viņu vārdā, izmantojot birokrātiju. Ja tas būtu bijis efektīvākais resursu piešķiršanas veids, mēs būtu zaudējuši auksto karu. Mēs tagad redzam patiesību, ka ES centrālā funkcija ir viņas pašas darbinieku nodarbināšana, kas ir iemesls, kāpēc tās budžets vienmēr palielinās.

  Diane Dodds (NI). – Priekšsēdētāja kungs, es vēlos skaidri paziņot, ka es atbalstīju projekta grozījumus Nr. 732 un 733 un ka man ir žēl, ka Parlaments tos neatbalstīja. Es atzinīgi vērtēju katru pasākumu, kas novērš finansējumu ģimeņu plānošanas programmām, kuras ietvers abortu programmu kursu un piespiedu sterilizāciju.

Turklāt finansējuma saņēmēju obligāta iesaistīšana aktīvā cīņā pret dzimuma izlases dēļ izveidojušos dzimumu līdzsvara trūkumu mazuļiem, kas dzimuši noteiktās Āzijas valstīs, ir atzinīgi vērtējama rīcība. Šis grozījums būtu devis ES iespēju savus nosodījuma vārdus pamatot ar pozitīvu darbību un liegt atbalstu šādām shēmām.

- Ziņojums: László Surján (A7-0038/2009)

  Zuzana Roithová (PPE). – (CS) Priekšsēdētāja kungs, arī es vēlos paust savu satraukumu par to, ka mums šodien nav izdevies vienoties par nosacījumu, ka Eiropas finansējumu attīstības palīdzības budžetā nedrīkst novirzīt tādām darbībām kā ģimeņu plānošana ar piespiedu abortiem vai obligātu sterilizāciju. Es vēlos protestēt pret metodēm, ar kādām daudzās Āzijas valstīs sievietes tiek piespiestas veikt abortus, jo īpaši gadījumos, kad bērns, kuru viņas nēsā, ir meitene. Uzskata, ka šādā veidā ir notikusi atbrīvošanās no 35 miljoniem meiteņu. Mēs nedrīkstam atbalstīt tos, kuri organizē šādu lietu, un mums jāpārtrauc sūtīt viņiem jebkādu finansējumu no Eiropas. Slepenā balsošana, ko mēs šodien vērojām pie liberāļiem, komunistiem un dažiem sociālistiem mūsu budžeta pieņemšanā, ir bloķējusi šādu pārliecību.

  Zoltán Balczó (NI). – (HU) Ierosināto grozījumu lielajā daudzumā bija teksta grozījums, kas trāpīja naglai pa galvu. Tajā ir teikts: „noraida domu par Kopienas budžeta izmantošanu, lai finansētu vēl militārāku un neoliberālāku ES.” Parlaments noraidīja šo grozījumu. Ar to tas parādīja, ka nav mācījies no iepriekšējo gadu krīzes, nav mācījies no secinājumiem, pie kā nonākuši pat bijušie liberālā tirgus aizstāvji, ka nevar vairs ilgāk turpināt iet pa šo ceļu. Eiropas Savienības budžets vienmēr paļaujas uz liberālā tirgus pārākumu, kas var radīt Eiropas iedzīvotājiem tik nopietnu ļaunumu, kādu mēs nesen jau piedzīvojām.

  Bruno Gollnisch (NI). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, kamēr dažādi institūti un programmas, kas visi ir saistīti ar dominējošiem komunikāciju un izglītības vai iedzīvotāju papildu izglītošanas virzieniem, ir saņēmuši miljardiem eiro, veikla procedūras paņēmiena dēļ mūsu piena ražotājiem ir liegta palīdzība, kuru viņiem bija tiesības sagaidīt.

Patiešām, mums tika iesniegti divi grozījumi; grozījums Nr. 812, kam, iespējams, bija Padomes atbalsts, tikai par EUR 300 miljoniem un grozījums Nr. 70 par EUR 600 miljoniem. Ir loģiski, ka vispirms jābalso par grozījumu Nr. 70. Turklāt tas ļoti skaidri ir noteikts Reglamenta 161. panta 2. punktā: „Ja divi vai vairāki grozījumi, kas attiecas uz vienu un to pašu teksta daļu, ir savstarpēji izslēdzoši, vispirms balso par to, kurš visvairāk atšķiras no sākotnējā teksta.”

Referents citēja neoficiālu noteikumu, bet oficiālais noteikums ir pārāks par to, ko pieņem par neoficiāliem noteikumiem, un šī procedūra ir tikusi izmantota, lai deklarētu par spēku zaudējušu otru grozījumu, kurš palielināja šo piešķīrumu līdz EUR 600 miljoniem.

Tas ir skandāls!

- Ziņojums: Vladimír Maňka (A7-0037/2009)

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D). – (LT) Es balsoju par 2010. gada budžetu, jo līdzekļi, kas ir iezīmēti šajā budžetā, patiešām mazliet atvieglinās stāvokli ES dalībvalstu pilsoņiem, kurus ietekmējusi ekonomiskā, sociālā un finanšu krīze. Turklāt šajā budžetā lielāki līdzekļi ir iedalīti sociālām vajadzībām, un tas pašreiz ir īpaši svarīgi. Es atbalstīju arī tos noteikumus, kas rezervē papildu līdzekļus, lai palielinātu nodarbinātību un aizsargātu darbavietas. Ir arī ļoti svarīgi, ka mēs paredzējām īpašus līdzekļus piensaimniecības nozarei. Protams, mēs būtu varējuši paredzēt vairāk naudas piensaimniecības nozarei, kā to ierosināja sociāldemokrātu partijas pārstāvji, bet ir labi, ka vismaz daži līdzekļi šajā projektā ir rezervēti šim nolūkam.

  Peter van Dalen (ECR). – (NL) Priekšsēdētāja kungs, es balsoju pret budžetu, jo visi punkti ir vai nu palikuši tādi paši, vai arī tikuši palielināti, kad visas dalībvalstis cīnās ar ienākumu samazināšanos. Un te mēs tērējam vairāk naudas Eiropā! Es to nespēju saprast.

Es balsoju „nē” arī tāpēc, ka tagad ir noteikts, ka papildus viņa vai viņas algai un ceļa un citu izdevumu atlīdzināšanai katrs EP deputāts ir tiesīgs saņemt EUR 4202 vispārējiem izdevumiem. Uzskata, ka deputāti šo ievērojamo summu tērēs, piemēram, par biroja un telefona izmaksām, bet nevienam no viņiem nav pienākums dot pārskatu par to, kā šī summa ir iztērēta. Tas nozīmē, ka katru mēnesi katrs EP deputāts saņem uzticības kredītu, kas pārsteigtu pat Ziemassvētku vecīti.

Manuprāt, tas ir pilnīgi aplami. Ja šis Parlaments uztver sevi nopietni, tam ir jāpārtrauc šāda prakse. To var izdarīt, pievienojoties man balsošanā pret budžetu, un es gribu arī aicināt katru deputātu brīvprātīgi pārbaudīt, kā šie EUR 4202 tiek izdoti.

- Grozījumu izdarīšana Regulā (EK) Nr. 1234/2007 („Vienotā TKO regula”)

  Krisztina Morvai (NI). – (HU) Es acīmredzot balsoju „par” attiecībā uz priekšlikumu, kas paredzēts krīzes atvieglošanai piena nozarē. Es gribu vēlreiz uzsvērt, ka tā ir tikai žēlastības dāvana, kas pat nav pietiekama, lai apdzēstu ugunsgrēku. Tomēr es uzskatu, ka būtu bijis nepareizi balsot pret to. Es esmu vīlusies un noskumusi, ka pat pēc atkārtotiem mēģinājumiem nesaņēmu nekādu atbildi uz saviem trim jautājumiem. Pirmais jautājums bija par to, ko Eiropas Savienība domā darīt, lai nodrošinātu, ka turpmāk tā neturpinās slīdēt no vienas krīzes otrā neatkarīgi no tā, vai tas notiek piena nozarē vai līdzīgās krīzēs citur? Kādu mācību Eiropas Savienība ir guvusi no šīs briesmīgās krīzes, kas ir sagrāvusi un grauj dzīvi daudzām ģimenēm? Mans otrais jautājums komisārei, kad viņa bija šeit, un tātad arī Komisijai: kā šo naudu var sadalīt dalībvalstīm un vai ir iespējams to izdarīt tā, lai mazie ražotāji, kuru izdzīvošana ir apdraudēta, būtu pirmie, kas to saņems? Mans trešais jautājums, uz kuru es nesaņēmu atbildi, bija par to, kādu darbību jaunās dalībvalstis grib sākt pret diskriminējošo situāciju, kādā tās atrodas? 100 % no mūsu tirgus bija jābūt…

(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju)

  Peter Jahr (PPE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, es vēlos izteikt trīs piezīmes par rezolūciju attiecībā uz piena nozari: pirmkārt, es īpaši atzinīgi vērtēju to, ka Komisija tagad var ātrāk reaģēt uz tirgus pārtraukumiem piena sektorā. Otrkārt, es priecājos, ka mēs kopā esam spējuši piešķirt Eiropas piena lauksaimniekiem finansiālu atbalstu. Treškārt, tieši tāpēc, ka nauda nav viss, mums tagad ir jāizmanto laiks, lai sagatavotos laikposmam pēc piena kvotas. Tāpēc es ceru uz intensīvu dialogu politiķu un nozares starpā, jo jautājums par to, kā mums jāizveido piena tirgus piena lauksaimniekiem pēc 2015. gada, vēl nav ticis atbildēts, un tā, manuprāt, ir galvenā problēma.

  Zuzana Roithová (PPE). – (CS) Es pilnīgi atbalstu 186. panta darbības jomas paplašināšanu, iekļaujot piena un piena produktu nozari. Tas dos iespēju elastīgi reaģēt uz pēkšņām pārmaiņām globālajos un Eiropas piena tirgos, lai izvairītos no negatīvas ietekmes uz ražotājiem vai ekonomiskas konkurences izkropļojuma. Tomēr es šaubos par to, vai ir lietderīgi izmantot kvotu tirdzniecību, ko finansē no katras dalībvalsts budžeta, lai atrisinātu krīzi piena nozarē. Ne visām ES valstīm ir vienādas iespējas attiecībā uz šā pasākuma finansēšanu. Es uzskatu, ka tiks apdraudētas lauksaimnieku konkurētspēju šajās valstīs un tāpēc, protams, arī ekonomiskā konkurence. Būdama EP deputāte no Čehijas Republikas, es tāpēc šajā gadījumā labprātāk gribētu, lai kvotas tirgošanu finansētu no Kopienas budžeta, ko visas valstis var lietot vienlīdzīgi. Tāpēc es no balsošanas esmu atturējusies.

  Czesław Adam Siekierski (PPE). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, pēc daudzu mēnešu ilgas gaidīšanas, pēc garām diskusijām Lauksaimniecības komitejā, pēc plašiem lauksaimnieku protestiem dažādās dalībvalstīs mēs esam apstiprinājuši papildu atbalsta veidus piena lauksaimniekiem. Tas tomēr nav pietiekami, jo šiem zemniekiem ir bijuši milzīgi zaudējumi, daudzi no viņiem ir uz bankrota robežas, un tas ir satricinājis Eiropas Savienības un mūsu, EP deputātu, autoritāti.

Vai tā bija jābūt? Kāpēc Komisijas reakcija tika novēlota? Vai tas nozīmē, ka mēs pienācīgi nepārraugām tirgu? Ja ir tā, tas neliecina neko labu par pārvaldes stāvokli Eiropas Savienībā. Mēs, EP deputāti, esam bijuši tie, kas šo jautājumu mēnešiem ilgi uzdeva.

Neaizmirsīsim, ka novēlota intervence ir daudz neefektīvāka un galu galā izmaksā vairāk. Mums būtu jāgūst no tā mācība nākotnei. Mums ir vajadzīga ilgtermiņa stabilitāte grūtajai, darbietilpīgajai un dārgajai piena ražošanas darbībai. Tas ir mūsu pienākums pret mūsu smagi strādājošajiem lauksaimniekiem.

  Priekšsēdētājs. - Paldies, Siekierski kungs! Es esmu saņēmis vēl divus balsojuma skaidrojumus, kas abi ir no jauniem deputātiem. Man jānorāda, ka saskaņā ar 170. pantu, tiklīdz sāk lasīt pirmo skaidrojumu, vairs nepieņem nevienu lūgumu sniegt balsojuma skaidrojumu. Es atļaušu šos divus skaidrojumus kā izņēmumu, bet es vēlos lūgt dienestus vēlreiz piemērotā veidā pievērst tam grupu uzmanību. Ja mēs neievērosim reglamentu, mēs zaudēsim kontroli.

Vārds tiek dots Seán Kelly kungam.

  Seán Kelly (PPE). – Priekšsēdētāja kungs, pirmkārt, vēlos teikt, ka arī es priecājos, ka mēs šodien esam nobalsojuši par budžeta finansējumu piena nozarei, kas patiešām parāda, ka Eiropas Savienība uzklausa un reaģē — saprotams, budžeta robežās. Būtu labāk, ja mums būtu vairāk naudas, ko dot piena nozarei, bet, cerams, mēs varēsim panākt uzlabojumu turpmāk. Puse maizes klaipa ir labāk nekā nekas.

Otrkārt, es vēlos norādīt uz to, ka angliskajā tulkojumā šodien tika pieļautas vairākas kļūdas. Buzek kungs ļoti laipni teica, ka tas varēja būt noticis tāpēc, ka viņš runāja pārāk ātri Tam nav nozīmes, un nav runa par kāda vainošanu, bet 908 tika nosaukts par 909, 444 tika nosaukts par 445, un 440 tika nosaukts par 444, tāpēc, ja pēc tam būs pieprasījumi, šis jautājums ir jāņem vērā. Protams, arī ekrāns diemžēl kādu laiku nedarbojās, bet tā bija elektronikas, nevis cilvēka kļūda.

  Jarosław Kalinowski (PPE). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, es balsoju, lai grozītu regulu, ar kuru nosaka lauksaimniecības tirgu kopējo organizāciju, lai gan man ir šaubas par to, vai jaunajam sodu aprēķināšanas veidam par valsts kvotu pārsniegšanu būtu jāstājas spēkā šā gada 1. aprīlī. Tas nozīmē tiesību aktu atcelšanu ar atpakaļejošu datumu, kas pārkāpj tiesiskās noteiktības principu. Es tomēr esmu nobalsojis „par”, jo šis grozījums ļaus piešķirt EUR 280 miljonu lielu finansējumu piena ražotājiem un dod cerību, ka piena ražotāji būs izturējuši vētras postošāko posmu.

Tomēr saglabājas pamatjautājums attiecībā uz piena ražošanas nākotni Eiropas Savienībā, un šajā jomā vissvarīgākais ir jautājums par piena kvotām. Pašreiz Komisijas darbībās ir pretrunas. No vienas puses, ir ierosinājums palielināt kvotas un likvidēt kvotas 2015. gadā. No otras puses, šodien iesniegtais priekšlikums ir par to, ka piegāde ir jāsamazina. Mums jāizlemj vai nu viens, vai otrs. Es esmu par kvotu turpināšanu.

- Rezolūcijas priekšlikums RC-B7-0118/2009

  Daniel Hannan (ECR). – Priekšsēdētāja kungs, franču filozofs Renē Dekarts izteica slaveno pieļāvumu, ka ar visām mūsu sajūtām, iespējams, manipulē kāds ļauns dēmons.

Dažreiz, klausoties šos ziņojumus, man rodas iespaids, ka mēs dzīvojam tādā Dekarta visumā, pasaulē, kurā Eiropas Savienība iestājas tikai par demokrātijas un brīvības, un taisnības vērtībām un sasniedz šīs vērtības ar tirdzniecību, nevis karu. Un tad, atgriežoties reālajā pasaulē, ko Eiropas Savienība dara? Tā pielabinās tirāniem Pekinā un izolē Taivānu. Tā atsakās sarunāties ar Kubas disidentiem, kas ir pret Kastro. Tā mēģina pierunāt ajatolas atmest viņu kodolplānus. Tā ir galvenā izdevumu sedzēja Hamas kontrolētajai Palestīnai.

Nav nekādas saistības starp šo ziņojumu par demokrātijas izplatīšanu un mūsu iestāžu reālo izturēšanos. Es nesaku, ka Eiropas Savienība ir liekulīga, jo, protams, mēs piemērojam tos pašus standartus iekšpus savām robežām, laimīgi aizmetot referenduma rezultātus, ja uzskatām, ka tie ir aizgājuši pa nepareizo ceļu. Ārēji, tāpat kā iekšēji, mēs noniecinām reprezentatīvu valdību un nosodām demokrātiski paustu gribu. Ļaujiet man atkārtot, ka par Lisabonas līgumu ir jābūt referendumam. Pactio Olisipiensis censenda est!

  Syed Kamall (ECR). – Priekšsēdētāja kungs, es nedomāju, ka kāds var nepiekrist vajadzībai veicināt un atbalstīt demokrātiju visā pasaulē un ārpus, kā arī iekšpus ES. Tomēr, ja jūs atskatāties uz vēstures mācībām, es atceros, kad Amerikas Savienotās Valstis mēdza doties ieviest demokrātiju pasaulē, ļaudis teica: „Un kā ir jūsu pašu sētā, kā ir ar afroamerikāņiem, kas nevar balsot vai kam ir liegta iespēja balsot?” Pirms daudziem gadiem britu un citi koloniālie saimnieki mēdza teikt kolonijām: „Paplašināsim demokrātiju!”, tomēr liedza vēlēšanu tiesības sievietēm.

Tagad skatieties, ko dara ES! ES runā par demokrātijas paplašināšanu visā ES, un mans kolēģis Hannan kungs jau ir nosaucis šīs liekulības daudzas izpausmes. Bet ir lieta, kas mums būtu jāatceras. Kad mēs runājam par demokrātijas izplatīšanu, pārliecināsimies par kārtību mūsu pašu mājās. Kad francūži un holandieši balsoja „nē” referendumā par Konstitucionālo līgumu, mēs sacījām, ka mums būs vēl viens pārdomu posms, un tad mēs ignorējām balsojumus. Kad īri balsoja „nē” pirmajā kārtā, mēs teicām: „Ak, ziniet ko, mēs piekrītam demokrātijai, bet tikai tad, ja jūs balsojat pareizi. Mēs dosim jums vēl vienu iespēju.” Laiks ieviest kārtību mūsu pašu Parlamentā.

- Ziņojums: Elmar Brok (A7-0041/2009)

  Daniel Hannan (ECR). – Priekšsēdētāja kungs, es vēlreiz pārliecinājos, ka man ir jāatgādina kolēģiem, ka Eiropas Konstitūcija jeb Lisabonas līgums tehniski nav spēkā. Katras klauzulas, katra panta pamatā Brok ziņojumā ir pārliecība, ka līgumam jau ir piekritība, kuras tam, protams, nav.

Man jāsaka, ka ir mazliet aizdomīgs tas apstāklis, ka šis ziņojums tika aizturēts, līdz Īrijas referendums bija droši pabeigts un visas balsis saskaitītas, un tad pēkšņi tika izteikts priekšlikums, ka ES ir vajadzīgas vēstniecības visā pasaulē, kuras būs atbildīgas šim Parlamentam, un vienots Eiropas diplomātiskais korpuss.

Mēs, protams, visi zinām to, ka ES ārpolitika pastāv de facto, ja arī ne de iure. Mums ir delegācijas visur pasaulē, ar kurām salīdzinājumā valstu misijas ir kā punduri; mums ir, kaut nenosaukti, ES vēstnieki, un tagad mēs vēlreiz redzam, ka ziņojums novēloti reglamentē to, kas ir kļuvusi par praksi Eiropas Savienībā jau daudzus gadus.

Tagad, kad iebilstam, mums tiek teikts, ka vairs nav jēgas žēloties, jo tā esot bijusi ierasta prakse daudzus gadus. Vai tādējādi Eiropas politika no neiedomājamas kļūst par nenovēršamu bez jebkāda iejaukšanās etapa?

- Rezolūcijas priekšlikums RC-B7-0095/2009

  Zigmantas Balčytis (S&D). – Priekšsēdētāja kungs, es atbalstīju šo rezolūciju, jo piešķiru nākamajai ES un ASV augstākā līmeņa sanāksmei lielu nozīmi. Nesenajā G20 sanāksmē tika doti daudzi solījumi, kurus būs grūti sasniegt, ja valstis rīkosies katra pati par sevi.

Šajā saistībā ES un ASV ir jāuzņemas galvenie pienākumi G20 uzņemto saistību īstenošanā. Tāpēc mums labāk un efektīvāk jākoordinē pasākumi, ko veic ES un ASV. Mums nav vajadzīga stratēģiska ES un ASV partnerība. Es ceru, ka Komisija šo Eiropas Parlamenta prasību atbalstīs.

  Syed Kamall (ECR). – Priekšsēdētāja kungs, es gribētu pateikties ikvienam par pacietību un attiecinu to arī uz visiem tulkiem, kas strādā brīnišķīgi. Mēs visi piekrītam ES un ASV attiecību svarīgumam, un es domāju, ka mēs visi atzinīgi vērtējam augstākā līmeņa sanāksmes un diskusijas TEP līmenī un visus citus transatlantiskos dialogus. Bet patiešām ir svarīgi atzīt, ka visa pasaule vēro šīs augstākā līmeņa sanāksmes un vēro morālo vadību, ko varam piedāvāt ne tikai ES, bet arī ASV administrācijas līmenī. Viens no vislabākajiem veidiem, kā stimulēt mūsu ekonomiku, jo īpaši šajā krīzes laikā, noteikti ir gūt pārliecību, ka mēs patiešām rīkojamies atbilstīgi sacītajam, kad runājam par atvērtu tirgu.

Es esmu bijis ļoti satraukts, vērojot mūsu kopējo lauksaimniecības politiku, jo, šķiet, ka papildinām savu kopējo lauksaimniecības politiku un palielinām protekcionismu, kas nodara lielu ļaunumu lauksaimniekiem jaunattīstības pasaulē. Ja vērojam arī Obama administrāciju un tās nesenos tarifus Ķīnas riepām, mēs redzam, ka dodamies lejup pa protekcionisma spirāli. Ir laiks atgriezties pie mūsu atvērtās tirdzniecības principa, lai stimulētu pasaules ekonomiku.

Rakstiski balsojumu skaidrojumi

- 2010. finanšu gads

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. – (PT) 2010. gada Eiropas budžeta ieguldījums ekonomiskajā izaugsmē, konkurētspējā, kohēzijā un darbavietu aizsardzībā ir būtiski svarīga atbilde uz pēdējā laika ekonomisko krīzi.

Kā īpašu Eiropas ekonomikas stimulētāju es uzsvērtu Eiropas Ekonomikas atveseļošanas plānu, kas, cita starpā, veicina projektus enerģētikas sektorā (elektrotīklu, dabasgāzes tīklu un CO2 uztveršanas un uzglabāšanas projektus), finansēšanas pasākumus, kuri saistīti ar platjoslas internetu, tā saukto informācijas maģistrāļu paplašināšanu uz lauku rajoniem, rada fondu piensaimniecības sektoram kā jaunu kopējās lauksaimniecības politikas uzdevumu un citas Kopienas palīdzības programmas, piemēram, augļu un piena izplatīšanu skolās.

Īpaši es vēlos uzsvērt Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) grupas iesniegto 2010. gada vispārējā budžeta projekta grozījumu, kas padara par Erasmus programmas papildu mērķi veicināt pirmās darba vietas izveidi jauniešiem, izmantojot mācības sadarbībā ar uzņēmumiem, aspirantūrām un uzņēmējdarbības kursiem.

  Lena Ek (ALDE), rakstiski. – (SV) 2010. gada ES budžeta grozījumu kopumā, kas veido „3. bloku”, iekļauti intervences un atbalsta pasākumi, pret kuriem es principiāli iebilstu. Tie ietver dažādus uzglabāšanas pasākumus, piemēram, alkohola uzglabāšanai, un ES plašo atbalstu vīna nozarei. Tie ietver arī ES atbalstu pienam un augļiem skolās, kas varbūt arī ir svarīgi, taču tas nav nekas tāds, par ko vajadzētu lemt Eiropas Savienībai. Tomēr šajā grupā iekļauti svarīgi ieguldījumi dzīvnieku labturībā un dzīvnieku pārvadāšanas kontrole, ko es, piemēram, vērtēju atzinīgi. Tomēr, tā kā balsošanas procedūra liek man pieņemt nostāju pret grozījumu grupu kopumā, esmu nolēmusi atturēties no balsošanas par 3. bloku.

Grozījumam Nr. 886 ir slavējams mērķis – ieguldījums sportā. Tomēr šis nav ES līmeņa jautājums. Tāpēc es balsoju pret to.

Grozījuma Nr. 905 pamatā ir attieksme pret migrantiem, kuru es principiāli nevaru atbalstīt. Piemēram, jāpiešķir līdzekļi, lai izskaidrotu Āfrikas iedzīvotājiem, cik bīstami ir pārceļot uz Eiropu. Mums nevajadzētu būvēt sienas ap mūsu kontinentu. Es tāpēc balsoju pret šo grozījumu.

Grozījums Nr. 909 ietver līdzekļus, kas paredzēti Eiropas pilsoņu kontrolēšanai. Man tas nav pieņemami, un tāpēc es balsoju pret to.

  Nigel Farage (EFD), rakstiski. – Apvienotās Karalistes Neatkarības partijas (UKIP) locekļi balsoja par šiem grozījumiem galvenokārt tāpēc, ka mēs esam pret JEBKURU budžeta palielinājumu, un tāpēc, ka šo budžeta pozīciju ierobežots izlietojums, ko piedāvā ECR, var izraisīt budžeta maksājumu samazināšanos. Tomēr mēs vēlamies uzsvērt, ka ES naudu, ko bagātīgi papildina britu nodokļu maksātāji, nedrīkst izmantot, lai uzspiestu tādu politiku kā piespiedu abortus minoritātēm un citiem iedzīvotāju slāņiem, kas cieš no nedemokrātiskiem režīmiem. Šāda rīcība ir nelikumīga arī AK. Tā ir prettiesiska arī citās valstīs, kam palīdz ES, un tā pārkāpj Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju, ko ir parakstījusi arī AK, kā arī Eiropas Cilvēktiesību konvenciju, ko arī parakstījusi AK. Vienalga, vai summa skaitāma miljonos vai ne, vietējiem iedzīvotājiem, kurus tas skar, būtu visas tiesības saistīt Apvienotās Karalistes Neatkarības partiju ar savas valdības tirāniju, ja UKIP delegācija būtu balsojusi pret šiem grozījumiem.

  Patrick Le Hyaric (GUE/NGL), rakstiski. – (FR) Es balsoju par grozījumu Nr. 812 3. blokā, lai netiktu samazināts atbalsts piena ražotājiem, jo tas jau tāpat ir smieklīgi mazs (EUR 280 miljoni). Tomēr ir nepieņemami, ka līdz ar šā grozījuma pieņemšanu noraida grozījumu Nr. 70, kurā EUR 280 miljonu vietā ir ierosināts piešķirt EUR 600 miljonu, kā pieprasa Parlamenta Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja. Es protestēju pret lēmumu par zemāko budžeta priekšlikumu uz zemnieku rēķina.

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. – (PT) Es uzskatu, ka pasākumi, par kuriem paziņoja komisāre Fischer Boel Lauksaimniecības ministru padomes sanāksmes beigās Luksemburgā un Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas sanāksmē Strasbūrā (19. oktobrī), ir nepietiekami. Paketes apmērs, kuru vēl jāapstiprina Ecofin Padomei 19. novembrī, ir EUR 280 miljoni, un to piešķirs dalībvalstīm finansējuma veidā, pamatojoties uz ražošanu un ikgadējām kvotām. Saskaņā ar mūsu aprēķiniem Portugāle saņems finansējumu EUR 6–7 miljonu apmērā, lai risinātu ražotāju cenu samazinājuma problēmu, jo cenas salīdzinājumā ar 2007.–2008. gada cenām ir kritušās par vairāk nekā 50 %. Es uzskatu, ka EUR 0,003 par litru piena, kas ražots Portugālē (aprēķinus snieguši ražotāji), ir ubaga alga un šī problēma jau tik daudz mēnešu ir novilcināta, jo īpaši tādā gadījumā, ja lauksaimniecības ministrs izmantos šo naudu gaidāmajām reformām, kā viņš jau ir paziņojis.

Šī summa – EUR 280 miljoni – ir svarīgs signāls no Eiropas Komisijas puses, bet tā ir nepietiekama salīdzinājumā ar summu, kas ražotājiem faktiski ir vajadzīga, lai pārvarētu krīzi.

  Nuno Teixeira (PPE), rakstiski. – (PT) Budžeta apspriešana ir viens no svarīgākajiem Kopienas procesiem, kurā Parlaments, Komisija un Padome ir lēmējiestādes. Šodien, noslēdzot pirmo lasījumu, Parlaments vēlreiz apliecina savu nozīmi kā budžeta lēmējiestāde, veiksmīgi palielinot gan saistību apropriācijas, gan maksājumu apropriācijas salīdzinājumā ar Padomes priekšlikumu, lai gan mazākā mērā, nekā mēs vēlamies. Būtiski jautājumi, ko atbalstīja Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) grupa attiecībā uz Eiropas ekonomikas atveseļošanu no pašreizējās krīzes, ir tagad apstiprināti – uzsverot kohēzijas politiku, veicināt izaugsmi un konkurētspēju, jo īpaši MVU, kas ir galvenais darbavietu radīšanas dzinējspēks.

Kā Portugāles sociāldemokrātu deputātam man ir iemesls īpaši priecāties par to, ka ar lielu balsu vairākumu pieņēma mūsu delegācijas ierosināto grozījumu, kura mērķis ir izveidot Erasmus programmu pirmās darbavietas radīšanai, kas ir viens no priekšlikumiem, kurus mēs iesniedzām Eiropas pēdējās vēlēšanās. Ir nodrošināts arī atbalsts piena ražotājiem un lielākas drošības garantijas pilsoņiem, tostarp attiecībā uz energoapgādi. Šīs nav procesa beigas, jo visām trim iestādēm būs jāpanāk kopēja nostāja, par kuru balsos otrajā lasījumā decembrī.

- Ziņojums: László Surján (A7-0038/2009)

  Regina Bastos (PPE), rakstiski. – (PT) Pašreizējās ekonomikas, finanšu un sociālās krīzes apstākļos bija svarīgi Eiropas Savienības 2010. gada budžetā īpaši uzsvērt šo situāciju, lai budžets kļūtu par efektīvu līdzekli krīzes pārvarēšanai. Tāpēc es balsoju par ES 2010. gada budžeta projektu, jo uzskatu, ka tas visaptveroši risina šīs vajadzības.

Parlaments ir apņēmies darīt visu iespējamo, lai garantētu pietiekamu finansējumu visiem pasākumiem un politikas jomām, kas veicina izaugsmi un jaunas darbavietas un kas sniedz risinājumus Eiropas pilsoņiem. Konkrēti runājot, tas nozīmē uzlabotu energoapgādes drošību, lielāku atbalstu pētniecībai un jauninājumiem, jo īpaši tīro tehnoloģiju jomā, mazo un vidējo uzņēmumu veicināšanu un lielāku atbalstu mūžizglītībai. Šajā ziņā es vēlos uzsvērt, cik liela nozīme ir Portugāles sociāldemokrātu deputātu ierosinātajai Erasmus nodarbinātības programmas izveidei, kuras mērķis ir palīdzēt atrast darbu jauniešiem, kas pirmo reizi mūžā to meklē.

Visbeidzot man jāuzsver, ka es nepiekrītu Padomes budžeta papildu samazinājumiem kategorijās, kas paredzētas Lisabonas stratēģijas atbalstam, jo šādi samazinājumi ir pretrunā tam, kas jādara, lai veicinātu izaugsmi un ekonomikas atveseļošanos.

  Sophie Briard Auconie (PPE), rakstiski. – (FR) Lai gan kohēzijas politikai ir būtiska nozīme centienos apkarot ekonomisko krīzi un klimata pārmaiņas, Padome ierosināja būtiski samazināt maksājumu apropriācijas, kas piešķirtas tai 2010. gadā. Mēs labi apzināmies Eiropas fondu lielo nozīmi un cerības, kas ar tiem saistītas visās valstīs, tāpēc bija būtiski lai mēs, deputāti, vēlreiz apstiprinātu vai dažos gadījumos palielinātu summu, ko iepriekš ierosināja Eiropas Komisija.

Šis balsojums ir tādas Eiropas politikas izpausme, kas mums ir vajadzīga, tādas Eiropas, kas spēj pieņemt piemērotus lēmumus par budžetu, kas nodrošina labu nākotni solidaritātei, konkurētspējai un izaugsmei savu pilsoņu labā. Deputāti šodien apstiprināja savu atbalstu Eiropas kohēzijas politikai, kam patiešām ir līdzekļi, lai sasniegtu izvirzītos mērķus. Es atbalstu arī Surján kunga un Maňka kunga ziņojumu vispārējo ievirzi attiecībā uz Eiropas Savienības budžeta projektu 2010. finanšu gadam. Tāpēc es ar lielu apņēmību balsoju par budžeta projekta pieņemšanu.

  Carlos Coelho (PPE), rakstiski. – (PT) Es atbalstu Laszio Surján ziņojumu kā iespējamu kompromisu attiecībā uz ES budžetu. Man žēl, ka Padome ir vēl vairāk samazinājusi Komisijas provizorisko budžeta projektu, kas, manuprāt, jau tā bija nepietiekams, lai apmierinātu visas vajadzības. Eiropa nav konkurētspējīga, ja tai ir trūcīgs budžets, kas ir acīmredzami nepietiekams. Es jo īpaši nepiekrītu samazinājumiem budžeta kategorijās, kas paredzētas Lisabonas stratēģijas atbalstam. Neatbilstība starp publiskiem paziņojumiem par to, ka prioritāte būs ekonomiskās krīzes problēmu risināšana un atbalsts „konkurētspējai, izaugsmei un nodarbinātībai”, un apropriācijām, kas šim nolūkam paredzētas budžeta projektā, nevar būt vēl lielāka. Es atzinīgi vērtēju palielinātās apropriācijas brīvības, drošības un tiesiskuma jomā un uzsvēršu, ka tādas Eiropas izveide, kas pieder pilsoņiem, arī ir atkarīga no šo budžeta kategoriju pareizas īstenošanas.

  Vasilica Viorica Dăncilă (S&D), rakstiski. – (RO) Es nebalsoju par EUR 300 miljonu fonda izveidi un tūlītēju atbalstu piena ražotājiem, jo uzskatu, ka piena produktu ražotāji piedzīvo cenu kritumu, kas rada nedrošību. Faktiski nostāja, ko pieņēmusi Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupa (S&D), atbalstot EUR 600 miljonu fondu, būtu palīdzējusi ātrāk un efektīvāk apkarot cēloņus un galvenokārt sekas, kas novedušas pie smagas piena produktu tirgus lejupslīdes, kura pašreizējos ekonomiskās krīzes apstākļos turpinās. Es arī uzskatu, ka atbalsta pasākumu kopums, ko pieņēma Eiropas Komisija, bija pārāk novēlots. Patiešām, EUR 600 miljonu lielais fonds būtu sniedzis reālu atbalstu dalībvalstīm, kas piedzīvo šo krīzi.

  Lena Ek, Marit Paulsen, Olle Schmidt un Cecilia Wikström (ALDE), rakstiski. – (SV) ES 2010. gada budžeta grozījumos, kas veido 3. bloku, iekļauti intervences un pasākumi, kurus mēs principiāli nevaram pieņemt (tāpat kā mēs kritizējam un balsojam pret ES atbalstu tabakas audzēšanai). Tie ietver dažādus uzglabāšanas pasākumus, piemēram, alkohola uzglabāšanu, un plašu ES atbalstu vīna nozarei. Tie ietver arī ES atbalstu pienam un augļiem skolās, kas pats par sevi ir svarīgs pasākums, bet mēs uzskatām, ka šis jautājums jārisina dalībvalstu līmenī. Tomēr 3. blokā iekļauti, piemēram, būtiski ieguldījumi dzīvnieku labturībā un dzīvnieku pārvadāšanā, ko mēs principā vērtējam atzinīgi, jo pilnīgi atbalstām šos pasākumus citā kontekstā, bet, tā kā balsošanas procedūra liek mums ņemt vērā šos grozījumus kopumā, mēs esam nolēmuši atturēties no balsošanas par 3. bloku.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Es uzskatu, ka budžeta palielinājumi dažādās kategorijās, ko ierosinājis Parlaments, kā arī EUR 1,5 miljardi, lai finansētu Eiropas Ekonomikas atveseļošanas plānu, ir Eiropas Savienībai svarīgi, lai atgūtos no ekonomiskās krīzes, kurā atrodamies, un lai stiprinātu Eiropas Savienības nozīmi pasaules mērogā.

Kā jau iepriekš teicu, es uzskatu, ka ir īpaši svarīgi piešķirt vajadzīgo finansējumu, lai mazie un vidējie uzņēmumi, kas ir šīs krīzes galvenie upuri, gūtu atbalstu, kas ļautu tiem izdzīvot šajā krīzē. Finansējuma palielinājums, kas piešķirts Konkurētspējas un jauninājumu pamatprogrammai, ļaus veicināt uzņēmības garu un jauninājumus, kas ES ir svarīgi, lai apliecinātu sevi globālajā tirgū un attīstītos sociālā un ekonomiskā ziņā iekšējā tirgū.

Man tomēr žēl, ka tikai EUR 300 miljonu ir piešķirts fonda izveidei piensaimniecības nozarē. Manuprāt, nopietnā krīze, ko šī nozare pašlaik piedzīvo, būtu pamatots iemesls lielāka finansējuma – sākotnēji iecerēto EUR 600 miljonu – piešķiršanai, lai palīdzētu ražotājiem pārvarēt grūtības, ar ko viņi pašlaik saskaras. Tāpēc es uzskatu, ka EUR 300 miljonu nav pietiekama summa, un ceru, ka piešķirto summu var būtiski pārskatīt, ņemot vērā to pušu vajadzības, ko šis lēmums skar.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Attiecībā uz Parlamenta nostāju es vēlos uzsvērt: a) grozījumus finansējuma pārdalīšanai, kurus iesniedza Komisija un vēlāk atsauca Padome; b) Eiropas Ekonomikas atveseļošanas plānu kā Eiropas Parlamenta prioritāti, kam jānodrošina jauni naudas līdzekļi tā finansējumam; c) priekšlikumu palielināt finansējumu energoapgādes drošībai, pētniecībai un attīstībai, atbalstu MVU un mūžizglītībai; d) fonda izveidi piensaimniecības nozarei EUR 300 miljonu apmērā, kas nav pietiekama, bet ir maksimāli iespējamā summa (es uzskatu, ka ir svarīgi izveidot mehānismu, lai regulētu un uzturētu piena kvotas); e) finansējumu platjoslas internetam lauku rajonos no 2. kategorijā pieejamiem līdzekļiem; f) grozījumu projektu, ko iesniedzām, lai uzlabotu un mainītu Erasmus programmu, pārveidojot to, cita starpā, par instrumentu pirmās darba iespējas nodrošināšanai jauniem cilvēkiem.

Es ceru, ka kopējais budžets ar maksājumu apropriācijām aptuveni EUR 127 miljardiem tiks pilnīgi izmantots, ņemot vērā to, ka finansējuma izlietošana kavējas apmēram par veselu finanšu gadu..

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Ekonomiskas un sociālas krīzes laikā, kura krasi ietekmē darbavietu skaitu un cilvēku dzīves apstākļus, šodien apspriestais Kopienas budžeta projekts 2010. gadam lielā mērā atpaliek no tā, kas ir vajadzīgs, un vēlreiz parāda, ko patiesībā nozīmē „Eiropas solidaritāte”. Tas nerisina sociālās krīzes problēmas, bet būtiska budžeta daļa ir atvēlēta izdevumu palielināšanai militārām vajadzībām un ekonomisku un finanšu grupējumu atbalstam saskaņā ar Eiropas Savienības militārajām un neoliberālajām tendencēm.

Lai gan Parlamenta priekšlikumā ir ierosināts palielināt Padomes un Eiropas Komisijas budžeta projektā plānoto summu, tā tomēr par aptuveni EUR 6 miljardiem ir mazāka par summu, kas bija piešķirta 2010. gadam Daudzgadu finanšu shēmā 2007.–2013. gadam, bet kopējā summa, par ko jālemj decembrī, nav vēl zināma. Mēs tomēr atzinīgi vērtējam to, ka tika pieņemts mūsu priekšlikums izveidot jaunu budžeta kategoriju pasākumiem tekstilrūpniecības un apavu rūpniecības nozarē, lai izstrādātu Kopienas programmu šai nozarei. Šā priekšlikuma mērķis ir risināt nozares krīzes problēmas, ko izraisījis pieaugošais importa palielinājums no trešām valstīm, jo īpaši reģionos, kas ir visvairāk atkarīgi no šīs nozares.

  Gunnar Hökmark (PPE), rakstiski. – (SV) Attiecībā uz 2010. gada ES budžetu mēs atbalstām tā galvenos veidošanas principus un vēlamies uzsvērt, ka tam jāsniedz cilvēkiem kvalitatīvi augstvērtīgs piedāvājums par atbilstošu cenu. Struktūra, kas izveidota saskaņā ar finanšu plānu, ir jāievēro, un tāpēc mēs atzinīgi vērtējam to, ka budžets iekļausies šajā struktūrā. Mēs vēlamies stipri samazināt atbalstu lauksaimniecībai un reģioniem, kā arī samazināt kopējo budžetu. Mēs vēlamies ieguldīt vairāk naudas no saviem kopējiem resursiem pētniecībā un izstrādē, izaugsmē, infrastruktūrā un drošībā.

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. – (PT) Es vēlos vispirms izteikt nožēlu par to, ka Padome ir vēl vairāk samazinājusi Komisijas iepriekšējo budžeta projektu un ka 1.a kategorijai – Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai – nav pienācīga finansējuma, lai gan pastāv pieņēmums, ka 2010. gada budžeta prioritāte ir pilsoņi un ekonomiskās krīzes problēmu risināšana. Budžeta samazinājumi, ko veica Padome, atņem finansējumu Lisabonas stratēģijas īstenošanai, kas ir pretrunā pašreizējās ekonomiskās krīzes problēmu risināšanai.

Es tomēr gribētu atzinīgi vērtēt to, ka grozījums, ko ierosināja Portugāles deputāti, kuri pieder pie Sociāldemokrātiskās partijas, proti, grozījums, kas vēlēšanu laikā tika apsolīts Portugāles vēlētājiem, ir apstiprināts, jo tas attiecas uz Erasmus pirmās nodarbinātības koncepciju kā vienu no jaunu cilvēku nodarbinātības veicināšanas un ekonomiskās krīzes problēmu risināšanas veidiem.

Visbeidzot, es nepiekrītu samazinājumiem, ko veica Padome 1.b kategorijā – Kohēzija izaugsmei un nodarbinātībai –, tāpēc ka struktūrfondi un Kohēzijas fonds ir svarīgi izaugsmes un ekonomikas atveseļošanas veicināšanai, kā arī tāpēc, ka daudz svarīgu politikas jomu, kuru mērķis ir apkarot klimata pārmaiņas un atbalstīt izaugsmi un nodarbinātību, arī finansē no šīs apakškategorijas līdzekļiem.

  Daciana Octavia Sârbu (S&D), rakstiski. – (RO) Es balsoju par jauna fonda izveidi piena produktu finansēšanai, kas sniegs atbalstu ražotāju centieniem pārvarēt krīzi šajā nozarē, lai gan šis atbalsts bija jāparedz daudz agrāk. Man žēl, ka mēs nevarējām balsot par EUR 600 miljonu iegūšanu, kas bija paredzēta patstāvīgajā ziņojumā, par kuru 1. septembrī balsoja Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja un kuru būtu vēlējusies S&D grupa. Ja ES zemnieki nevar saņemt vairāk atbalsta no ES, tad tajā vainojama Eiropas labējo partiju nelabvēlība.

  Georgios Toussas (GUE/NGL), rakstiski. – Pret pilsoņiem vērstais ierosinātais Eiropas Savienības budžets 2010. gadam atspoguļo ikvienu sava reakcionārā mērķa aspektu, vēlreiz pierādot to, ka ES ir starptautiska imperiālistu savienība, kas kalpo kapitālistiem. Kapitālistu krīzi izmanto, lai veiktu dziļu, reakcionāru, kapitālistisku pārstrukturēšanu uz darba ļaužu rēķina un lai palielinātu monopolistisku uzņēmumu peļņu. Tiek finansētas programmas, kas grauj darba attiecības, mīda kājām darba un sociālās tiesības, veicina brīvi izvēlētu darba organizāciju un grauj kolektīvo līgumu noteikumus.

Tiek veicināts nedrošs darbs un jauniešu pārvēršana par stažēšanās un mūžizglītības ķīlniekiem, nevis jaunu darbavietu radīšana. Īstenojot KLP, tiek sekmēta zemes koncentrācija un zemnieku padzīšana no savas zemes par labu pārtikas rūpniecībai un tirdzniecībai. Strādnieku kustības vajāšanas un apspiešanas līdzekļi un mehānismi, piemēram, Frontex, Europol un Eurojust, tiek vairoti un stiprināti tāpat kā personālās datubāzes un mehānismi ES imperiālistiskās politikas uzspiešanai, kā kopējā ārpolitika un drošības politika, un militārās infrastruktūras.

Labēji centrisko un kreisi centrisko Eiropas Parlamenta partiju balsojums par ES budžetu nozīmē vispārēju uzbrukumu strādnieku šķirai. Mēs balsojām pret ES budžetu, tāpēc ka tas kalpo lieluzņēmējiem un sagādā vēl lielākas grūtības tautām.

- Ziņojums: Vladimír Maňka (A7-0037/2009)

  Robert Atkins (ECR), rakstiski. – Britu konservatīvie joprojām uzskata, ka Eiropas Parlamenta budžets nodrošina izdevīgākus noteikumus un lielāku atbildību.

Un tomēr Parlaments ir mēģinājis lielā mērā palielināt to budžetu, ko noteica Ministru Padome. Tāpēc konservatīvie balsoja par izdevumu samazināšanu daudzās jomās.

Mēs turpinām atbalstīt jomas, kurās ES rada pievienoto vērtību, piemēram, jaunu tehnoloģiju pētniecību, EU piekļuvi informācijai, Eiropas ombudu un Revīzijas palātu. Tomēr mēs balsojām pret daudzām citām budžeta pozīcijām, kam nav pamatojuma un kas ir izšķērdīgas, lai gan šajā laikā ekonomikā vajadzētu ievērot apdomību.

Mēs jo īpaši esam balsojuši pret Reģionu komiteju un atbalstījām priekšlikumus atteikties no dažām visizšķērdīgākajām budžeta pozīcijām, piemēram, subsīdijām tabakai, kā arī no vairākām citām pozīcijām, kas skar subsīdijas lauksaimniecībai un dažādas administrācijas shēmas un izšķērdību.

  Martin Callanan (ECR), rakstiski. – ECR grupa ir pārliecināta, ka Eiropas Parlamenta budžets nodrošina izdevīgākus noteikumus un lielāku atbildību.

Tomēr Parlaments ir mēģinājis lielā mērā palielināt to budžetu, ko noteica Ministru Padome. Tāpēc ECR balsoja par daudzu ES izdevumu jomu samazināšanu.

Mēs turpinām atbalstīt jomas, kurās ES rada pievienoto vērtību, piemēram, jaunu tehnoloģiju pētniecību, EU piekļuvi informācijai, Eiropas ombudu un Revīzijas palātu. Tomēr mēs balsojām pret daudzām citām budžeta pozīcijām, kam nav pamatojuma un kas ir izšķērdīgas. Lai gan šajā laikā ekonomikā vajadzētu ievērot apdomību.

Mēs jo īpaši esam balsojuši pret Reģionu komiteju, un mēs atbalstījām priekšlikumus atteikties no dažām visizšķērdīgākajām budžeta pozīcijām, piemēram, subsīdijām tabakai, kā arī no vairākām citām pozīcijām, kas skar subsīdijas lauksaimniecībai un dažādas administrācijas shēmas un izšķērdību.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Šajās debatēs par Eiropas Savienības vispārējo budžetu es esmu par to, lai šos īpašos krīzes apstākļus, ko pašlaik pārdzīvojam, ņemtu vērā, kad mēs apspriežam līdzekļu piešķiršanu dažādām Eiropas ekonomikas nozarēm.

Es vēlos pievērst jūsu uzmanību neatliekamai vajadzībai izveidot fondu piensaimniecības nozarei, ņemot vērā ražotāju grūtos apstākļus, un es ceru, ka tiks pieņemti efektīvi atbalsta pasākumi šai jomai.

Ir svarīgi piešķirt nepieciešamos līdzekļus mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kuri ir galvenie upuri šajā krīzē, lai dotu tiem atbalstu un iespēju izdzīvot. Finansējuma palielinājums, kas piešķirts Konkurētspējas un jauninājumu pamatprogrammai, ļaus veicināt uzņēmības garu un jauninājumus, kas ES ir svarīgi, lai apliecinātu sevi globālajā tirgū un attīstītos sociālā un ekonomiskā ziņā iekšējā tirgū.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Es atzinīgi vērtēju to, ka stratēģija, kas pamatojas uz nulles budžeta izstrādi katra Parlamenta sasaukuma sākumā un ko es iesniedzu Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) grupas vārdā, ir pieņemta. Tādējādi Parlamenta budžets atspoguļos reālās vajadzības un palielinās pārredzamību, budžeta disciplīnu un efektivitāti. Es atbalstu arī pastāvīgo un mainīgo izmaksu nošķiršanu, pēdējo pamatojot ar izmaksu un ieguvumu analīzi. Tādās jomās kā komunikācijas politika izmaksu un ieguvumu analīze ir svarīga, lai nodrošinātu labākus rezultātus un labāku resursu pārvaldību.

Es vēlos uzsvērt, ka šajā budžeta projektā nav ņemtas vērā prasības, kas izriet no gaidāmās Lisabonas līguma stāšanās spēkā, kurš, iespējams, prasīs budžeta grozījumu izstrādi. Es vēlos uzsvērt, ka likumdošanas procesa izcilībai jābūt Parlamenta galvenajai prioritātei un ka šim nolūkam ir jāpiešķir vajadzīgie līdzekļi. Es uzskatu, ka ir svarīgi pieņemt ilgtermiņa politiku attiecībā uz ēkām, ņemot vērā ēku uzturēšanas izmaksas.

  Sylvie Guillaume (S&D), rakstiski. – (FR) Es balsoju par 2010. gada budžetu pirmajā lasījumā, kur maksājumu apropriācijas ir EUR 127,5 miljardi, tomēr ceru, ka otrais lasījums dos mums iespēju sasniegt augstākus rezultātus, jo īpaši attiecībā uz resursiem, kas paredzēti atveseļošanas plānam, proti, ka tas atbildīs lielajiem uzdevumiem darbavietu, sociālās kohēzijas, klimata pārmaiņu un nabadzības apkarošanas jomās. Es galvenokārt aizstāvu atbalstu mikrokredītiem, kas sociālistiem ir prioritāte, jo tie nodrošina resursus sociāli orientētai ekonomikai, vienlaikus pilnīgi saglabājot programmas, kas vērstas uz PROGRESU. Resursi šim budžetam ir patiešām ierobežoti galvenokārt ierobežotā finanšu plāna dēļ, kura sastāvdaļa tas ir. Ir jāvelta nopietnas pūles jaunā budžeta projekta apspriešanai.

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. – (PT) Es atzinīgi vērtēju to, ka Parlamenta budžeta kopējā summa ir mazāka par pašnoteikto 20 % izdevumu samazinājumu daudzgadu finanšu shēmas 5. kategorijā (administratīvie izdevumi). Krīzes gadā Parlamentam ir svarīgi radīt disciplinētas un izmaksas kontrolējošas iestādes tēlu.

Apstiprinātajā budžetā nav iekļautas budžeta korekcijas, kas, iespējams, būs nepieciešamas, ja Lisabonas līgums stāsies spēkā, jo īpaši attiecībā uz likumdošanu. Šajā ziņā, šķiet, būs nepieciešami budžeta grozījumi, ja Lisabonas līgums stāsies spēkā. Ir svarīgi piebilst, ka Parlamenta galvenā prioritāte ir tā likumdevēja pienākumi (kā uzskata Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) grupa) un ka Parlamentam ir jāpiešķir nepieciešamie līdzekļi, lai tas varētu strādāt teicami.

Attiecībā uz informācijas politiku es atzinīgi vērtēju nolīgumu par partiju finansēšanu Eiropas līmenī un Eiropas līmeņa politiskajiem fondiem, kam jāpalīdz uzlabot saziņa ar pilsoņiem un jāveicina viņu piedalīšanās ES politiskajā dzīvē. Ir vajadzīgas arī dziļākas diskusijas par ilgtermiņa budžeta principiem šajā jomā.

Es balsoju par šo ziņojumu.

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. – (PT) Es atzinīgi vērtēju to, ka Parlamenta budžeta kopējā summa ir mazāka par pašnoteikto 20 % izdevumu samazinājumu daudzgadu finanšu shēmas 5. kategorijā (administratīvie izdevumi). Tomēr ir svarīgi piebilst, ka Lisabonas līguma stāšanās spēkā un no tā izrietošā Parlamenta atbildības palielināšanās nozīmē, ka būs jāizstrādā budžeta grozījumi un ka būs grūti saglabāt 20 % samazinājumu administratīvajiem izdevumiem. Parlamenta galvenajai prioritātei jābūt izcilībai likumdošanas jomā un ir jārada nepieciešamie apstākļi, lai to sasniegtu.

Es vēlos arī uzslavēt darbu, ko veicis Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) grupas ēnu referents José Manuel Fernandes, kas palīdzēja padarīt ziņojumu par Parlamentam svarīgu dokumentu. Viņa darbā es vēlos uzsvērt tikko apstiprināto priekšlikumu ieviest nulles budžeta izstrādi katra Parlamenta sasaukuma sākumā, kas ļaus Parlamenta budžetam atspoguļot tikai reālas izmaksas un palielinās pārredzamību, budžeta disciplīnu un efektivitāti.

- Ziņojums: Claude Moraes (A7-0040/2009)

  Carlos Coelho (PPE), rakstiski. – (PT) Kopš 1998. gada Parlaments ir konsekventi noraidījis visas iniciatīvas, kas tam iesniegtas, attiecībā uz sīku to jautājumu apspriešanu, kas skar Eiropolu. Tādējādi Eiropols ir saglabājis starpvaldību statusu attiecībā uz savām pilnvarām un nav pakļauts ne demokrātiskai, ne tiesiskai kontrolei. Tagad, kad lēmums pārvērst Eiropolu ES aģentūrā, ko finansē no Kopienas budžeta, ir apstiprināts un Parlamenta uzraugošā loma ir palielinājusies, nav vairs nepieciešams turpināt šādu stratēģiju.

Es tāpēc balsoju par Čehijas Republikas iniciatīvu, kuras mērķis ir risināt administratīvus jautājumus, proti, koriģēt Eiropola darbinieku pamatalgas un pabalstus, lai pielāgotu tos iztikas minimuma palielinājumam Nīderlandē. Es tomēr gribu uzsvērt, ka jebkuru lēmumu par Eiropola darbinieku algu koriģēšanu ir vienbalsīgi jāpieņem Padomei.

  Elisabeth Morin-Chartier (PPE), rakstiski. – (FR) Es balsoju par šo priekšlikumu par lēmumu koriģēt Eiropola darbinieku pamatalgas un pabalstus. Šī ziņojuma mērķis tādējādi ir pielāgot viņu atalgojumu iztikas minimuma pieaugumam Nīderlandē, kā arī algu pārmaiņām dalībvalstu publiskajā dienestā. Šis atbalsts ir vēl jo vairāk nepieciešams, kopš Eiropols kļuvis par Eiropas Savienības aģentūru, ko finansē no Kopienas budžeta.

- Grozījumu izdarīšana Regulā (EK) Nr. 1234/2007 „Vienotā TKO regula” (balsošana)

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. – (PT) Es balsoju par piena iekļaušanu 186. pantā, lai dotu Komisijai iespēju ātri reaģēt uz krīzes situācijām, jo šis pants ievieš instrumentu, ko ir svarīgi izmantot. Tomēr šā instrumenta lietošana nedrīkst attālināt Parlamentu no paša procesa, vēl jo vairāk tāpēc, ka drīz būs koplēmuma procedūra un tāpēc Komisijai ir svarīgi pārraudzīt šos pasākumus.

Attiecībā uz tās papildu maksājumu sistēmas brīvprātīgu koriģēšanu, kuru parasti sauc par „soda naudu” un kuras mērķis ir nodrošināt iekšējo finansējumu piensaimniecības nozarei, es uzskatu, ka tas ir pasākums, uz ko jāreaģē dalībvalstu līmenī, lai gan pareizāk būtu pieņemt Eiropas līmeņa risinājumus, jo krīze skar visu Eiropu kopumā.

Noslēgumā es vēlos teikt, ka, tik enerģiski cīnoties pēdējos mēnešos par to, lai Komisija ierosinātu pasākumus, mēs šajā grūtajā laikā nedrīkstam noraidīt nevienu ieguldījumu Eiropas piena ražotāju un viņu ģimeņu labā.

  Richard Ashworth (ECR), rakstiski. – Es balsoju par grozījumu izdarīšanu Vienotajā TKO regulā, jo uzskatu, ka finansējumu EUR 280 miljonu apmērā piena produktu pārstrādes rūpniecība uztvers pozitīvi. Tāpēc man šķiet, ka saskaņā ar 186. pantu būs jāpiešķir pagaidu pilnvaras Vadības komitejai, lai sniegtu šo atbalstu. Tomēr uzskatu, ka Komisijai jāpiešķir šīs pilnvaras ne vairāk kā uz diviem gadiem, lai nodrošinātu pareizu finansējuma izlietojumu

Es tomēr nevaru atbalstīt dalībvalstu piena kvotu atpirkšanas shēmu, ko arī ierosināja Komisija un kas ietvēra nodomu ieviest piena ražotājiem papildu nodevu par piena kvotu pārsniegšanu. Mēs nedrīkstam sodīt veiksmīgos, kam pieder nozares nākotne. Šis finansējums ir īstermiņa pasākums, lai nodrošinātu īstermiņa risinājumu, bet nozares nākotnei ir vajadzīga ilgtermiņa stratēģija..

  Anne Delvaux (PPE), rakstiski. – (FR) Attiecībā uz piena iekļaušanu 186. pantā un kvotu atpirkšanas shēmu mani iepriecina tas, ka šā lēmuma īstenošana nav atlikta uz vēlāku laiku, un kādā brīdī mēs būtu varējuši raizēties, ka tas ir kādam padomā, jo piena ražošanas gads (kas ilgst no 1. aprīļa līdz 31. martam) jau tuvojas. Lai gan es neatbalstu ierosinātos pasākumus, tomēr vēlos, lai tiktu darīts daudz vairāk, patiešām, šie pasākumi nepavisam nav pietiekami, jo īpaši tāpēc, ka attiecībā uz atpirkšanas kvotām atbildība tiek atkal uzvelta dalībvalstīm un finansējums prasīts no tām. Un – kas ir vēl ļaunāk – runa ir par vidēja termiņa un ilgtermiņa pasākumiem.

Tomēr ir steidzama vajadzība pēc Kopienas līmeņa īstermiņa pasākumiem. Tas ir būtiski, jo nozares cerības šajā ziņā ir ļoti lielas. Visbeidzot – saistībā ar – 186. pantu – turpmāk būs jāuzrauga ikgadējā šā mehānisma atjaunošana un jādod Komisijai iespēja šo pasākumu automātiski atjaunot katru gadu. Tas ļaus Parlamentam un Padomei izdarīt lielāku spiedienu uz Komisiju.

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. – (PT) Es balsoju par „Vienotās TKO” regulas priekšlikumu, jo, ņemot vērā nopietno krīzi, ko piedzīvo piena ražošanas nozare Eiropā, ir vajadzīgi steidzami pasākumi, lai atjaunotu tirgus līdzsvaru un zemniekiem garantētu pienācīgus ienākumus, kā deklarēts KLP mērķos un vēlreiz apstiprināts Lisabonas līgumā.

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Šie priekšlikumi ir Komisijas piensaimniecības nozares politikas neveiksmes apliecinājums. Ir vairāki iemesli, kuru dēļ mēs balsojām pret: 1) summa, ko ierosina Komisija, lai stabilizētu piena tirgu, ir nepārprotami nepietiekama un būs pieejama tikai 2010. gadā, tāpēc nav iespējams pietiekamā mērā risināt ļoti steidzamu situāciju, jo īpaši attiecībā uz mazajiem un vidējiem ražotājiem; 2) piena un piena produktu iekļaušana 186. pantā, kā minēts priekšlikumā, garantē Komisijai pilnvaras, ko piešķir Parlaments un Padome, bez sīkākas informācijas par pasākumiem, ko Komisija veiks; 3) ierosinātie pasākumi nemaina pēdējās TKO reformas mērķus pilnīgi liberalizēt un atcelt tirgu regulējošus instrumentus, kvotas un ražošanas tiesības – pamatnostādnes, kas izraisīja pašreizējo krīzi; 4) apstiprinātais finansējums ir galvenokārt paredzēts nozares pārstrukturēšanai, kas Komisijai nozīmē, ka tūkstošiem ražotāju pārtrauks ražošanu ar visām sociālajām sekām un ietekmi uz vidi, kas šo procesu pavada; 5) priekšlikums saasinās līdzšinējo nevienlīdzību finansējuma sadalē starp ražotājiem un valstīm, un tas tikai pasliktinās neskaitāmu ražotāju stāvokli.

  Sylvie Guillaume (S&D), rakstiski. – (FR) Es balsoju par jaunajiem pretkrīzes pasākumiem attiecībā uz piena cenu, lai atbalstītu ražotājus, kas pašlaik cīnās ar īpaši nelabvēlīgiem apstākļiem savai profesijai. Uz šiem pasākumiem bija ļoti ilgi jāgaida, lai gan piena ražotāji ir runājuši par savām problēmām kopš pagājušā gada pavasara. EUR 280 miljonu lielais budžets, ko piedāvāja dalībvalstis, nav pietiekams; mums ir jāparāda, ka mums ir godkārīgāki plāni un ka mēs atbalstām EUR 600 miljonu lielu finansējumu palīdzībai ražotājiem, lai ļautu tiem izkļūt no krīzes, kurā tie atrodas. Esmu ārkārtīgi norūpējusies par šīs nozares nākotni, jo nekas netiek darīts, lai atbrīvotu ražotājus no tirgus mehānismu spīlēm, lai gan Eiropas Revīzijas palāta ir paziņojusi par vajadzību atrast līdzekļus piena tirgus pārvaldībai, riskējot sagraut piena ražošanu daudzās neaizsargātās teritorijās un nesaprotot, ka tikai ar produktiem, kam ir augsta pievienotā vērtība, Eiropa var atrast savu vietu pasaules tirgos.

  Alan Kelly (S&D), rakstiski. – Piena ražotāji pašlaik pārdzīvo nopietnas grūtības. Īrijā, kur piena rūpniecība ir stratēģiski svarīga nozare, gandrīz ikviens piena ražotājs 2009. gadā cietīs zaudējumus. Tā nav ilgtspējīga situācija vienai no Eiropas galvenajām nozarēm. Es balsoju par šodienas grozījumu, lai solidarizētos ar zemkopjiem krīzes laikā. Es vienīgi nožēloju, ka mēs nebalsojam par to, lai viņiem EUR 300 miljonu vietā piešķirtu EUR 600 miljonus, kā sākumā Parlaments bija ierosinājis. Tomēr balsojumu par šo jautājumu komiteju līmenī bloķēja labēji centriskās Parlamenta partijas. EUR 300 miljonu ir labāk nekā nekas, bet turpmāk ir vajadzīga radikālāka rīcība, lai atbalstītu šo nozari.

  Kartika Tamara Liotard (GUE/NGL), rakstiski. – Es atturējos galīgajā balsojumā par Vienoto TKO regulu (Reglamenta 142. pants), tāpēc ka Komisijas pasākumi, manuprāt, nav pietiekami radikāli.

Krīze piensaimniecības nozarē ir problēma, kas prasa steidzamu rīcību, un tāpēc es balsoju par steidzamo procedūru saskaņā ar Reglamenta 142. pantu attiecībā uz Vienotās TKO regulas korekcijām. Tomēr pašreizējais Komisijas priekšlikums ir pārāk neefektīvs, un es vēlētos redzēt ļoti īsā laika posmā pienācīgus atbalsta pasākumus, kas efektīvi apkarotu krīzi piensaimniecības nozarē. Balsošana par šo priekšlikumu aizkavētu turpmākus efektīvākus pasākumus.

  Astrid Lulling (PPE), rakstiski. – (DE) Krīze piensaimniecības nozarē ir novedusi neskaitāmus zemniekus līdz bankrota robežai. Pēc mēnešiem ilgas gaidīšanas, cerot uz labākām piena cenām, Eiropas Komisija beidzot veic ārkārtas pasākumus, lai glābtu piena ražotājus.

Palīdzību privātiem siera uzkrājumu glabātājiem palielinās līdz EUR 15 miljoniem, no kā ieguvēji būs galvenokārt itālieši.

Intervences periodu piena pulverim un sviestam pagarinās, un eksporta kompensācijas palielinās. Vidēji ilgā termiņā šiem pasākumiem vajadzētu stabilizēt piena cenas.

Piena fondu aptuveni EUR 280 miljonu apmērā izdalīs dalībvalstīm, lai finansētu to atbalsta pasākumus. Tomēr tas ir tikai piliens jūrā.

Komisija piedāvā dalībvalstīm brīvprātīgu kvotu atpirkšanas shēmu, lai motivētu ražotājus daļēji vai pavisam atteikties no piena ražošanas. Ienesīgi ražotāji, kas saražo pārāk daudz produktu, būs spiesti par to vairāk atdarīt maku. Šie pasākumi prasīs lielas izmaksas dalībvalstīs, jo vispārējas krīzes laikā valstu budžetos nav rezervju. Es ar to nesaistu lielas cerības.

Visveiksmīgākais pasākums krīzes mazināšanas pasākumu kopumā ir piena iekļaušana Regulas (EK) Nr. 1234/2007 186. pantā, lai Komisija varētu veikt steidzamus pasākumus krīzes apkarošanai. Tomēr es apšaubu šīs iekļaušanas ierobežojumu laika ziņā. Kaut arī man ir šāds iebildums, es balsoju par Parlamenta nostāju.

  Willy Meyer (GUE/NGL), rakstiski. – (ES) Es balsoju pret rezolūciju attiecībā uz piensaimniecības nozari. Manuprāt, Komisijas priekšlikums piešķirt EUR 280 miljonu šai nozarei ir izstrādāts pārāk vēlu, lai to īstenotu šajā gadā, un turklāt ar šo pasākumu nepietiks. Šā iemesla dēļ es atbalstīju priekšlikumu piešķirt šai nozarei EUR 600 miljonu. No otras puses, piena un piena izstrādājumu iekļaušana 186. pantā nodrošina konkrētas pilnvaras Eiropas Parlamenta un Padomes izveidotajai komitejai, lai gan nav doti nekādi īpaši norādījumi par to, kādi praktiski pasākumi ir veicami. Tomēr pieņemtie pasākumi nemaina pēdējās KLP reformas mērķi, proti, pilnīgu piena produktu tirgus liberalizāciju, ko mūsu grupa noraida. Šie pasākumi ir labvēlīgāki lauksaimniecības pārtikas produktu ražošanas nozarei un lieliem tirdzniecības tīkliem uz mazo un vidējo ražotāju rēķina un sekmē ražošanas koncentrāciju un šīs nozares peļņu, kas pēdējos gados ir pieaugusi, pateicoties cenu kritumam, ko maksā piena ražotājiem, un pārdošanas cenu pieaugumam.

  Elisabeth Morin-Chartier (PPE), rakstiski. – (FR) Es atbalstīju piena fonda izveidi, lai palīdzētu šai nozarei krīzes laikā un īpaši atbalstītu tos zemniekus, kas saskārušies ar smagām problēmām. Es jo īpaši balsoju par grozījumu, kurā prasīti EUR 20 miljonu vairāk, nekā paziņojusi Eiropas Komisija, palielinot summu līdz EUR 300 miljoniem. Tas ir lauksaimniecības tirgus kopējās organizācijas (TKO) regulas grozījums, kas dod iespēju Eiropas Komisijai pēc savas iniciatīvas veikt ārkārtas pasākumus nopietnas piena tirgus dezorganizācijas gadījumā, kā tas ir bijis jau vairākus mēnešus. Šis budžets, bez šaubām, nav pietiekams, lai palīdzētu visiem ražotājiem izkļūt no sarežģītās situācijas, kurā tie atrodas. Tomēr, ņemot vērā pašreizējo ierobežoto budžetu, būtu diemžēl bijis bezatbildīgi prasīt vairāk. Turklāt, prasot vairāk, mēs riskējam nedabūt neko. Es vēlos norādīt, ka ielikti ir tikai paši pamati. Debates par regulējošo struktūru, kas jāievieš pēc 2013. gada, turpinās, un šajā jautājumā Eiropas Parlaments centīsies izstrādāt efektīvu un atbildīgu programmu lauksaimniecības tirgiem. Turklāt Lisabonas līgums mums šajā ziņā nodrošinās jaunus līdzekļus.

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. – (PT) Parlamenta plenārsēdē Strasbūrā ir pieņemti ziņojumi, kuros minēti trīs īpaši pasākumi (EUR 280 miljonu tiešais atbalsts ražotājiem, pagaidu noteikumi par kvotu atpirkšanas aprēķiniem un piena iekļaušana TKO regulas 186. pantā (ārkārtas pasākumi)). Es uzskatu, ka šie pasākumi ir svarīgi, bet tie nav pietiekami, tie ir tikai pagaidu pasākumi problēmas risināšanai, kas pieņēmusi draudīgas aprises, kuras ietekmē visu struktūru. Nozarei ir vajadzīgi lietderīgi un efektīvi pārvaldības mehānismi, lai nepieciešamības gadījumā ietekmētu tirgus, nevis pieeja, ko iesaka Eiropas Komisija, kas atbalsta liberalizāciju un ierobežojumu atcelšanu.

Šī krīze piensaimniecības nozarē uzskatāmi parāda, ka TKO pienam tomēr ir vajadzīgi reglamentējoši instrumenti, jo īpaši kvotu mehānisms, lai risinātu tirgus nelīdzsvarotības problēmas.

Finansējums, ko 19. novembrī vēl jāapstiprina Ecofin Padomei, ir EUR 280 miljonu, un to nodrošinās kā finansējumu dalībvalstīm, pamatojoties uz ražošanu un ikgadējām kvotām. Saskaņā ar aprēķiniem Portugāle saņems finansējumu EUR 6–7 miljonu apmērā, lai cīnītos pret ražotāju cenu kritumu, kas sasniedz vairāk nekā 50 % salīdzinājumā ar 2007.–2008. gada cenām.

(Balsojuma skaidrojums sniegts saīsinātā veidā saskaņā ar Reglamenta 170. pantu).

  Georgios Toussas (GUE/NGL), rakstiski. – (EL) Komisijas un valdību pasākumi krīzes problēmu risināšanai lopkopības nozarē notiek saskaņā ar vispārējo KLP, kas vērsta pret vienkāršajiem cilvēkiem un – kas ir vēl svarīgāk – saskaņā ar ES lēmumiem par pilnīgu piena produktu tirgus liberalizāciju. Svarīgi ir tas, ka ierosinātās budžeta kategorijas tiek izmantotas, lai paātrinātu pārstrukturēšanu un palielinātu pārtikas rūpniecības peļņu, tādējādi nostiprinot piensaimniecības nozarē uzņēmēju grupu uz lopkopju rēķina. Pasākumi nerisina samilzušās problēmas, pret kurām demonstrācijās ir protestējuši mazo un vidējo piena ražošanas saimniecību īpašnieki, proti, pret augstajām ražošanas izmaksām un nožēlojamajām cenām, ko piedāvā ražotājiem.

Tuvāk pie lietas būtības, tie nerisina visu lopkopju aktuālās problēmas liellopu audzēšanā, gaļas ražošanā un aitu un kazu audzēšanā. Rūpnieki un tirgotāji dubulto savu peļņu, izmantojot gan smieklīgās cenas, ko maksā ražotājam, gan pieaugošās cenas, ko maksā strādnieki par pamatproduktiem. Mēs balsojām pret šo priekšlikumu, jo tā mērķis ir vēl vairāk koncentrēt ražošanu šajā nozarē. Pareizais risinājums nabadzīgajiem un vidēju saimniecību īpašniekiem ir cīņa pret ES monopolu atbalsta politiku un par citādu attīstības veidu, kas atbrīvos lopkopjus no ekspluatācijas, garantēs viņiem ienākumus un labāku nākotni un vispār kalpos cilvēku nodrošināšanai ar pārtiku un viņu labklājībai.

- Rezolūcijas priekšlikums B7-0097/2009

  Bruno Gollnisch (NI), rakstiski. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Tas, ka Eiropas Savienības iekšējās robežas atcēla bez un pat pirms ārējās robežkontroles pastiprināšanas un sākotnēji paredzētie drošības instrumenti, lai cik minimāli tie būtu, sāka pilnīgi funkcionēt, rada īstas problēmas. Tā kā esam reālisti, mēs nenostāsimies pret šo rezolūciju, kurā ir izteiktas bažas par kavēšanos, ko rada jaunā sistēma informācijas apmaiņai par krimināliem un ar vīzām saistītiem jautājumiem. Tomēr tas viss faktiski ir mazsvarīgs, īstā problēma ir pati Šengena un tās pseido-acquis, kas tagad ir iekļauts līgumos, kā arī Briseles politika attiecībā uz vīzām, imigrāciju un personu pārvietošanos.

Šodien Eiropa ir pilna ar legāliem un nelegāliem imigrantiem, un noziedzība, kas kļūst arvien vardarbīgāka, pieaug, jo valstīm ir atņemtas tiesības kontrolēt savas robežas. Šengena ir veicinājusi pārrobežu noziedzības pieaugumu un nelegālas personu un preču plūsmas, kas dažkārt ir legālas un dažkārt nelegālas, nedodot nekādu labumu eiropiešiem. Tāpēc līdz tam laikam, kad šīs sistēmas pilnīgi darbosies, izmantojiet vismaz drošības klauzulu un atjaunojiet kontroli.

  Joanna Senyszyn (S&D), rakstiski. – (PL) Es pilnīgi atbalstu rezolūciju par situāciju attiecībā uz SIS II un VIS. SIS II ir pārsniegusi visus termiņus, un neskaitāmie tehniskie traucējumi ir aizkavējuši jaunu valstu pievienošanos Šengenas sistēmai. Tāpēc ir nepieciešams, lai Eiropas Parlaments nepārtraukti uzraudzītu SIS II un VIS virzību un ieviešanu.

SIS II ir visas Eiropas Savienības galvenais politiskais projekts. Tā ilgi gaidītā īstenošana un pienācīga darbība ir svarīgi aspekti Šengenas zonas turpmākai paplašināšanai un to nākamo ES (Bulgārijas, Rumānijas, Kipras, Lihtenšteinas) pilsoņu iespējai brīvi pārvietoties, kuriem būs tādas tiesības. SIS II ir arī galvenais ierocis noziedzības un nelegālās imigrācijas apkarošanā. Polijas robežsargiem 2008. gadā izdevās aizturēt par 50 % vairāk nelegālo ārvalstnieku nekā tajā pašā laika posmā iepriekšējā gadā tikai tāpēc, ka Polija pievienojās Šengenas zonai (no Iekšlietu un administrācijas ministrijas ziņojuma).

Polijas teritorijā ir arestēti vairāk nekā 350 meklēti cilvēki, par kuriem ir izdots Eiropas aresta orderis (EAW), un aptuveni 600 cilvēku, kurus meklē Polijas tieslietu sistēma, ir aizturēti ārvalstīs. Pazudušu bērnu datubāze, kura nebija iekļauta SIS I un kuru ir plānots iekļaut SIS II, ir īpaši svarīga. Mūsu uzticamība mūsu pilsoņu vērtējumā ir atkarīga no lieliem projektiem, tādiem kā šie. Vienotā Eiropa nevar atļauties turpmāku kavēšanos un nolaidību.

- Rezolūcijas priekšlikums RC-B7-0118/2009

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Šīs rezolūcijas pieņemšana, bez šaubām, prasa dažus komentārus par tās mērķiem un saturu. Pirmkārt, Eiropas Savienībai vajadzētu nevis uzdoties par demokrātijas aizstāvi, kas tā nav, un sniegt „praktiskus ieteikumus” citām valstīm, bet rūpēties par demokrātijas stāvokli pašā ES. Lisabonas līguma ratifikācijas process ir viens no pēdējiem piemēriem citu piemēru starpā, kas liecina, kā tā sauktais „Eiropas projekts” ir vērsts pret Eiropas tautu demokrātisku piedalīšanos un pret to interesēm, vēlmēm, centieniem, izdarot uz tām spiedienu, šantažējot tās un neņemot vērā to lēmumus par to, kādu tās vēlas redzēt savu kolektīvo nākotni. Otrkārt, runājot par ārējām attiecībām, ES valstīm nevajadzētu sekmēt bruņošanās sacensības atjaunošanu un starptautisko attiecību militarizēšanos. ES valstīm būtu jādod savs ieguldījums demokrātijā, veicinot patiesu miera politiku un starptautisku sadarbību, pamatojoties uz katras valsts suverenitātes ievērošanu un neiejaukšanās principu, kā arī uz starptautiskajām tiesībām un Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtiem. Diemžēl mēs esam ļoti tālu no šāda ieguldījuma sniegšanas. ES, kurā ir pieaugošs demokrātijas deficīts, nevar nevienam būt par piemēru un vēl jo mazāk palīdzēt „nostiprināt demokrātiju” pasaulē. Tāpēc mēs balsojām pret.

  Bruno Gollnisch (NI), rakstiski. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Šī rezolūcija kā parasti atmasko Parlamenta tā saucamo „labo gribu” attiecībā uz cilvēktiesībām: Eiropas Savienības sūtība ir šķietami apgaismot visu cilvēci saskaņā ar savu izpratni par demokrātiju, finansēt demokrātiskās kustības visās valstīs un tā tālāk. Kā gan šai Savienībai var uzticēties, ja tā visos tirdzniecības nolīgumos ar ārvalstīm tik negribīgi piemēro – ja vispār piemēro – drošības klauzulas, kas tomēr šajā jautājumā pastāv, un turpina tirgoties un finansēt citas valstis?

Kā gan tai var uzticēties, ņemot vērā to, kā tā rīkojas pat Eiropā, uzspiežot Eiropas tautām konstitūciju, pārkristījot Lisabonas līgumu, lai gan dažas no tām skaidri paziņoja, ka to nevēlas? Un kā jums, dāmas un kungi, kas piederat pie šā Parlamenta kreisajiem, var uzticēties pēc vakardienas briesmīgā farsa, runājot par Itāliju, kad jūs demonstrējāt sektantisku un atklāti neobjektīvu nostāju, kāda vēl nekad nav piedzīvota?

- Ziņojums: Elmar Brok (A7-0041/2009)

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. – (PT) Es balsoju par E. Brok ziņojumu par Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) izveides institucionālajiem aspektiem, dienesta, kam būs ārkārtīgi liela nozīme, ja vēlamies, lai Eiropas Savienības ārējās attiecībās valdītu lielāka konsekvence un efektivitāte. Ir svarīgi nodrošināt, lai EĀDD izveide to jauninājumu rezultātā, ko ieviesa Lisabonas līgums, dotu iespēju Eiropas Savienības ārējās attiecībās saglabāt un attīstīt tālāk kopienas modeli, kā arī uzturēt ES iestāžu līdzsvaru.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Eiropas Ārējās darbības dienesta izveide ir dabīgas tā procesa sekas, kurā Eiropas Savienība gūst arvien lielāku ārējo kompetenci. Tas varētu kļūt par svarīgu koordinācijas un ES ārējā statusa apliecināšanas instrumentu, ja tas spēs pretoties direktorātu spiedienam un vairāk sadarboties ar dalībvalstu diplomātiskajām pārstāvniecībām, nevis konkurēt ar tām.

Man žēl, ka Ārlietu komitejā es nespēju gūt atbalstu grozījumam, ko ierosināju un kur aicināju ņemt vērā Eiropā izplatītās valodas, nosakot nākamo EĀDD iekšējo valodu režīmu.

Tas ir pilnīgi saprotams, jo EĀDD prioritātei ir jābūt tiltu, kontaktu un saišu veidošanai ar pārējo pasauli, un tādēļ tam jāizvēlas par darba rīkiem vispiemērotākās valodas tiešu kontaktu veidošanai. Tāpēc nav saprotams, kāpēc, izskatot šo jautājumu, Parlaments ir nolēmis ignorēt daudzvalodības ārējo aspektu un šo valodu stratēģisko nozīmi, ko atzīst ne tikai pats Parlaments, bet arī Eiropas Komisija.

  Sylvie Guillaume (S&D), rakstiski. – (FR) Es atbalstīju Eiropas Parlamenta atzinumu par ES diplomātiskā dienesta turpmāko struktūru. Es ceru, ka Eiropas Ārējās darbības dienests (EĀDD) iemiesos Kopienai raksturīgu pieeju un ļaus ES izmantot savu diplomātisko ietekmi efektīvi un demokrātiski. Administratīvos un budžeta jautājumos EĀDD jābūt pakļautai Komisijai, un oficiāli tai jābūt Komisijas sastāvdaļai. Es ceru arī, ka jaunais attīstības komisārs spēs pilnīgi saglabāt patstāvību un nosargāt savas prerogatīvas attiecībā uz šo dienestu, un nepieņems ideju, ka viņš varētu koncentrēt pilnvaras sektoros, kas saistīti ar Eiropas Savienības ārējo darbību, tostarp ES tirdzniecības politiku un ES paplašināšanos. Ir svarīgi, lai Parlamenta balsi sadzirdētu Padome, kam savā sanāksmē 2009. gada 29.–30. oktobrī jānosaka pamatnostādnes šai jaunajai struktūrvienībai.

  Willy Meyer (GUE/NGL), rakstiski. Es balsoju pret Brok kunga ziņojumu par Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD), jo uzskatu, ka tas ir visspilgtākais Eiropas Savienības militarizēšanas piemērs. Šis dienests, kam jāsāk darboties pēc Lisabonas līguma pieņemšanas, pārvaldīs visus ES drošības un aizsardzības politikas aspektus. Saskaņā ar ziņojumu EĀDD un Augstais pārstāvis (un Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks) uzņemsies ES ārējā pārstāvja pienākumu, un viņam palīdzēs 5000 civildienesta ierēdņu, kas nebūs pakļauti nekādai Parlamenta kontrolei. Augstais pārstāvis būs atbildīgs par krīžu civilo un militāro pārvaldību, kā arī par cilvēktiesībām, bet viņam nebūs jāatskaitās dalībvalstīm. Turklāt EĀDD tiks izveidots ar Padomes lēmumu un Komisijas apstiprinājumu. Ar Parlamentu tikai konsultēsies, un tas raksturo šo shēmu kā nedemokrātisku. Manuprāt, Eiropas Ārējās darbības dienests nav Eiropai raksturīgs projekts, ko mūsu grupa vēlētos aizstāvēt tādas Eiropas vārdā, kas radīta pilsoņiem un ko radījuši pilsoņi, nevis Eiropas, ko pašlaik veido pēc ekonomiska modeļa, kura pamatā ir izvairīšanās iejaukties ekonomikā.

  Georgios Toussas (GUE/NGL), rakstiski. Eiropas Ārējās darbības dienests (EĀDD), kas izveidots saskaņā ar reakcionāro Lisabonas līgumu, ir mehānisms pastiprinātas imperiālistu agresijas un pret vienkāršajiem cilvēkiem vērstās ES stratēģijas veicināšanai. Kapitālistu politisko pārstāvju Eiropas Parlamentā – gan konservatīvo, gan sociāldemokrātu, liberāļu un zaļo – lielā steiga balsot par EĀDD pierāda viņu uzticību tai ekonomiskajai politikai un militārajai izvēlei, ko pieņēmuši eiro vienādotie kapitālisti:

• patstāvīga ES pārstāvniecība visās starptautiskajās organizācijās neatkarīgi no dalībvalstīm, kā paredz Lisabonas līgums;

• EĀDD izveide, kas ir autonoms ES dienests, ar pilnvarām civillietās un militāros jautājumos, kurš pamatojas uz KĀDP un EDAP norādījumiem un kuru vada ES vecākie civildienesta un militārā dienesta ierēdņi, kas pakļauti Augstā pārstāvja pavēlēm;

• EĀDD kā ierocis ES imperiālistiskās politikas veicināšanai ar savām sūtniecībām un diplomātisko darbību, kas ir neatkarīga no dalībvalstīm. Ceļu šiem notikumiem sagatavoja Māstrihtas līgums, kas nodibināja KĀDP un EDAP un deva signālu militārās agresijas eskalācijai un ES militarizācijai.

Grieķijas Komunistiskā partija balsoja pret šo ziņojumu, kas atklāj ikvienu Lisabonas līguma aspektu un briesmas, kādas tā īstenošanas gadījumā draud cilvēkiem – cilvēkiem, kas cīnās pret ES, šo starptautisko kapitālistu savienību ar tās politiku, kas vērsta pret vienkāršajiem cilvēkiem.

- Rezolūcijas priekšlikums RC-B7-0095/2009

  Françoise Castex (S&D), rakstiski. – (FR) Es nepiedalījos šajā balsojumā, jo esmu pret ideju atkal stiprināt mūsu ekonomiskās attiecības ar Amerikas Savienotajām Valstīm. ES un ASV partnerība nav Eiropai pati svarīgākā un nav arī vajadzīga Dohas sarunu kārtai. ES jādažādo partneru izvēle, ja tā vēlas saglabāt pēc iespējas vairāk neatkarības. Lai to panāktu, tai jāpalielina nolīgumu skaits ar jaunattīstības valstīm. Mēs nedrīkstam amerikanizēt Eiropas standartus, bet mums par prioritāti jāizvēlas daudzpusīgs attīstības modelis, kurā Eiropa beidzot atradīs savu likumīgo vietu un īsto nozīmi.

  Carlos Coelho (PPE), rakstiski. – (PT) ES un ASV attiecības ir neapšaubāmi ES vissvarīgākā stratēģiskā partnerība. Mēs dalām atbildību par mūsu kopīgajām vērtībām, piemēram, cilvēktiesību ievērošanu, demokrātiju, stabilitāti un mieru, bet mums kopā ir jāatrod arī labāki risinājumi dažādām globālām briesmām un uzdevumiem, piemēram, pašreizējai ekonomiskai un finanšu krīzei, klimata pārmaiņām, kodolieroču izplatīšanai, cīņai pret starptautisko noziedzību un terorismu, nabadzības izskaušanai un vēl citām problēmām.

Attiecībā uz tiesu un policijas sadarbību un iekšējās un ārējās drošības jomu es vēlos norādīt, ka turpmāko sarunu veiksmīgai norisei ir svarīgi, lai drošības pasākumi nepārkāptu pilsoņu brīvības un pamattiesības, nemaz nerunājot par vajadzību ievērot privātumu un datu aizsardzību.

Es vēlreiz atkārtoju, ka Eiropas pilsoņu personīgos datus drīkst nodot trešām valstīm tikai tad, ja ir ievēroti divi pamatprincipi: nepieciešamība un proporcionalitāte. Ir jāņem vērā Eiropas un dalībvalstu tiesību akti par datu aizsardzību un jāparedz atbilstošas procesuālās garantijas.

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. – (PT) Es balsoju par kopīgo rezolūcijas priekšlikumu par nākamo ES un ASV augstākā līmeņa sanāksmi un Transatlantiskās ekonomikas padomes (TEP) sanāksmi, jo šajā priekšlikumā uzsvērta vajadzība stiprināt transatlantiskās attiecības laikā, kad galveno starptautisko uzdevumu risināšanai ir vajadzīgi koordinēti globāli risinājumi. Es gribu uzsvērt TEP nozīmi koordinētu globālās finanšu krīzes risinājumu veicināšanā un nodrošināšanā un transatlantisko attiecību nozīmi tāda starptautiska nolīguma panākšanā COP 15 konferencē Kopenhāgenā, kurš ietver arī pienācīgu finansējumu, lai palīdzētu jaunattīstības valstīm cīnīties pret klimata pārmaiņām, izmantojot gan pārmaiņu mazināšanas pasākumus, gan pielāgošanās pasākumus.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Ņemot vērā Amerikas Savienoto Valstu lielo stratēģisko nozīmi Eiropas Savienībai un otrādi, transatlantiskās partnerattiecības nākamajā augstākā līmeņa sanāksmē ir jāstiprina, lai saliedētu spēkus un spētu rīkoties un risināt problēmas, ar kurām mēs šobrīd saskaramies, sākot no pašreizējās nopietnās sociālās un ekonomiskās krīzes, līdz tādiem jautājumiem kā atbruņošanās, cīņa pret terorismu, klimata pārmaiņas, cilvēktiesību ievērošana utt.

Koordinēta ASV un ES rīcība ir būtiska arī, lai sasniegtu lielāku brieduma pakāpi abu pušu ekonomiskajās un tirdzniecības attiecībās un līdz 2015. gadam de facto izveidotu transatlantisko tirgu, kurā būtu samazināta birokrātija un kurš tāpēc radītu stabilāku un pievilcīgāku vidi uzņēmējiem abos tirgos, kas piedāvātu tiem zemākas darbības izmaksas.

Turklāt, ja ASV nepieņems tādus pašus pasākumus kā ES, jo īpaši attiecībā uz finanšu regulējumu, ES atradīsies neizdevīgākā stāvoklī konkurences ziņā, un tas var ļoti kaitēt Eiropas ekonomikai.

Es tāpēc vēlreiz uzsveru vajadzību aizsargāt ES intereses, izmantojot saskaņotu ES un ASV politiku dažādās kopēju interešu jomās.

  Willy Meyer (GUE/NGL), rakstiski. – (ES) Es balsoju pret rezolūciju par nākamo transatlantisko Amerikas Savienoto valstu un Eiropas Savienības augstākā līmeņa sanāksmi, jo, lai gan lielas cerības izraisīja prezidenta Obamas ierašanās Baltajā namā un viņa vēsturiskā ievēlēšana valstī, kurā etniskās minoritātes vēl arvien tiek diskriminētas, viņa rīcībai līdz šim ir bijusi tikai simboliska nozīme. Pašreizējais Amerikas Savienoto Valstu prezidents ievēro to pašu ekonomisko modeli, kas prasa neiejaukšanos ekonomiskās lietās un ko ievēroja iepriekšējā administrācija, viņš ir turpinājis to pašu militāro politiku, ko īstenoja viņa priekštecis (viņš nosūtīja uz Afganistānu vēl vairāk karaspēka un pašlaik ierīko jaunas militāras bāzes Kolumbijā), viņš vēl nav aizvēris Gvantanamo gūstekņu nometni un atcēlis embargo Kubai. Viņš nav darījis neko, lai piespiestu Izraēlu vai Maroku ievērot starptautiskos tiesību aktus. Amerikas Savienotās Valstis joprojām turpina piemērot nāvessodu 38 federālajos štatos. Tās vēl nav ratificējušas ne Otavas līgumu par ieroču tirdzniecības kontroli, ne Kioto protokolu. Šo iemeslu dēļ es balsoju pret rezolūciju.

  Elisabeth Morin-Chartier (PPE), rakstiski. – (FR) Es balsoju par šo rezolūciju, jo piešķiru lielu nozīmi Eiropas Savienības un Amerikas Savienoto Valstu augstākā līmeņa sanāksmei, kam jānotiek 2009. gada novembrī. Nesenajā G20 sanāksmē tika dots daudz solījumu, kurus būs grūti izpildīt, ja valstis rīkosies pēc savas iniciatīvas. Šajā ziņā ES un Amerikas Savienotajām Valstīm ir jāuzņemas galvenie pienākumi to saistību īstenošanā, ko pieņēma G20. Tāpēc mums ir vajadzīga efektīvāka to pasākumu koordinācija, ko veic Amerikas Savienotās Valstis un ES. Tāpēc es atbalstu šīs kopīgās eiropiešu un amerikāņu sanāksmes, jo īpaši apspriedes Transatlantiskās ekonomikas padomes (TEP) līmenī.