Priekšsēdētājs. – Nākamais darba kārtības punkts ir kopīgas debates par Padomes un Komisijas ziņojumiem:

– 2009. gada progresa ziņojums par Horvātiju [2009/2767(RSP)]

– 2009. gada progresa ziņojums par Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku [2009/2768(RSP)]

– 2009. gada progresa ziņojums par Turciju[2009/2769(RSP)]

  Diego López Garrido, Padomes priekšsēdētājs. – (ES) Priekšsēdētāja kungs, es vēlētos sākt, atkārtoti apliecinot Padomes pašreizējās prezidentūras stingro apņemšanos par Eiropas Savienības paplašināšanos. Mūsu darbs šajā sakarā sekos atjaunotajai vienprātības līnijai par paplašināšanos, ko apstiprināja 2006. gada decembra Eiropadomē un ar 2009. gada 8. decembra Padomes secinājumiem, kurus ir apstiprinājusi arī Eiropadome.

Kā atzīmēts Parlamenta rezolūcijā, kuru mēs tagad gatavojamies apspriest, šim pirmajam pusgadam būs izšķirošā nozīme sarunās ar Horvātiju. Sarunas ir iegājušas nobeiguma posmā, tomēr ir daudz darāmā, pirms mēs varēsim panākt to veiksmīgu noslēgumu. Mums nāksies aplūkot tādus sarežģītus jautājumus kā konkurence, zivsaimniecība, tiesu sistēma un pamattiesības, vide un ārvalstu drošība un aizsardzības politika. Tāpat mums būs provizoriski jāslēdz arī dažu sadaļu apspriešana saistībā ar finansiālām sekām.

Tāpēc priekšā ir daudz darba. Jaunais komisārs Štefan Füle, kas bija mans kolēģis, kad es biju Eiropas lietu ministrs — un es gribētu apsveikt viņu ar iecelšanu amatā — būs ļoti aizņemts ar paplašināšanās jautājumu attiecībā uz Horvātiju, jo jau nākamā nedēļā mēs plānojam organizēt sākotnējo starpvaldību konferenci ministru līmenī, lai atvērtu sadaļas par zivsaimniecību un vidi, divas ļoti svarīgas sadaļas, kuras, kā jūs varat iedomāties, prasīs milzīgu darbu un centību.

Ļaujiet man jums atgādināt secinājumus par Horvātiju, kurus Padome pieņēma decembrī. Jums tie ir jau zināmi, bet es vēlētos uzsvērt dažus jautājumus. Padome pauda atzinību Horvātijai par tās nozīmīgajiem centieniem pagājušā gada laikā un labu vispārējo progresu. Tā atsaucās arī uz virkni finansēšanas pasākumu Horvātijas pievienošanās sarunām un atzīmēja, ka sarunas ieiet nobeiguma posmā.

Padome uzsvēra, ka, balstoties uz jau gūtajiem panākumiem, Horvātijai joprojām ir jāveic ievērojami uzlabojumi tādās būtiskās jomās kā tiesu sistēma, valsts pārvalde un cīņa pret korupciju un organizēto noziedzību. Tāpat tai nepieciešams nodrošināt minoritāšu tiesības, tostarp bēgļu atgriešanos un kara noziegumu izmeklēšanu, lai rezultātu izklāsts šajās jomās būtu pārliecinošs.

Padome ņēma vērā arī Horvātijas sadarbību ar Starptautisko bijušās Dienvidslāvijas Kara noziegumu tribunālu, lai gan tā uzskata, ka ir nepieciešami turpmāki centieni. Mēs uzskatām, ka šajā jomā varētu sasniegt jaunus mērķus.

Protams, mēs arī bijām apmierināti, ka starp Horvātiju un Slovēniju tika parakstīta vienošanās strīdīgos robežjautājumos vērsties šķīrējtiesā. Vienošanās tika parakstīta 4. novembrī Stokholmā, un Horvātijas Parlaments to ratificēja 20. novembrī. Padome mudināja Horvātiju pastiprināt šos centienus, lai atrisinātu visus neatrisinātos divpusējos jautājumus, īpaši robežu strīdus.

Padome pauda gandarījumu arī par darba grupas izveidošanu vairāk nekā pirms mēneša, decembrī, lai sagatavotu Horvātijas Pievienošanās līguma projektu. Visbeidzot, pārskatītās Pievienošanās partnerības īstenošanai būs izšķirošā nozīme, gatavojoties valsts galīgajai integrācijai ES. Kā jau teicu, mums priekšā ir daudz darba.

Tā kā šīs ir kopīgas debates par Horvātiju, Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku un Turciju, es gribētu norādīt, ka Rietumbalkānu valstis ir viena no Eiropas Savienības galvenajām prioritātēm. Stabilitāte šajā reģionā mums ir ļoti svarīga, un 2010. gadā mēs redzēsim vairākus pagrieziena punktus reģiona pārejas procesā: progresu pievienošanās pieteikumos, kā mēs tikko apspriedām, jaunu stimulu stabilizācijas un asociācijas līgumu tīklam, ciešāku reģionālo sadarbību un virzību uz liberālāku vīzu režīmu.

Mēs zinām, ka izredzes pievienoties Eiropas Savienībai, ko mēs saucam par Rietumbalkānu valstu Eiropas perspektīvu, ir vissvarīgākais šo valstu stabilitātes un reformu katalizators. Tā neapšaubāmi ir perspektīva, reāla perspektīva, bet tās nav automātiskas tiesības.

Pievēršoties Bijušajai Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikai, es vēlētos sākt ar kopsavilkumu par valsts vispārējo situāciju, un es atsaucos uz Eiropas Parlamenta rezolūciju, kuras referents bija Zoran Thaler kungs. Rezolūcijā ir ļoti labi raksturota dinamiskā situācija, kurā Bijušajai Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikai ir daudz iespēju. Tajā uzsvērti daudzie izaicinājumi valstij: plašā tiesību aktu neievērošana, korupcija, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas un Demokrātisko institūciju un cilvēktiesību biroja ieteikumu īstenošana, finansējuma piešķiršana efektīvai decentralizācijai, tiesas pieejamība, lielāka sieviešu līdzdalība politiskajā dzīvē, pilsoniskās sabiedrības organizāciju atbalsts, nepārtraukti augstais bezdarbs, vides problēmas utt.

Rezolūcijā uzsvērts, cik svarīgs sarunu uzsākšanai ir grafiks, kā arī kopīga vēlēšanās iespējami īsā laikā atrast pieņemamu risinājumu jautājumam par valsts nosaukumu, kas, kā zināms, pašlaik ir strīda jautājums ar Grieķiju.

Es vēlētos izteikt dažas piezīmes saistībā ar tādiem jūsu rezolūcijā minētiem notikumiem, kā martā un aprīlī notikušās vietējās vēlēšanas, kuras, pēc EDSO domām, atbilda noteiktajiem standartiem, un Stabilizācijas un asociācijas padomes sestā sanāksme, kas notika 2009. gada jūlijā, kurā mēs secinājām un kurā atklājās, ka valsts patiesi pilda saistības, kuras ir uzņēmusies saskaņā ar tās nolīgumu. Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika ir turpinājusi strādāt pie attiecībām ar Eiropas Savienību, tādēļ Eiropas Komisija norādīja, ka tā panākusi reālu progresu un ieteica sākt pievienošanās sarunas.

Secinājumos pagājušā gada decembrī Padome atzina progresu, uz kuru atsaucās Komisija, un piekrita atgriezties pie šā jautājuma dažu nākamo mēnešu laikā. Eiropas Parlaments, kā zināms, ir ņēmis vērā šos 2009. gada 8. decembra Padomes secinājumus.

Turklāt 19. decembrī saskaņā ar Šengenas sistēmu stājās spēkā bezvīzu režīms Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas pilsoņiem.

Mums vajadzētu arī pieminēt vairākus īpašos jautājumus, kas attiecas uz Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku: etnisko kopienu attiecības, viedokļu atšķirības starp Maķedonijas slāviem par valsts „senatni” un atšķirīgā nostāja tās attiecībās ar kaimiņvalstīm. Visi šie jautājumi ir atspoguļoti dažādās Parlamenta rezolūcijas sadaļās.

Kopumā es gribētu teikt, ka daži aspekti prasa ciešāku uzmanību, nevis tikai tiesību aktu pieņemšanu un piemērošanu; daži jautājumi attiecas uz Ohridas pamatnolīguma īstenošanu, daži ir tikai šīs valsts jautājumi, bet daži ir saistīti ar kaimiņvalstīm.

Eiropas iestādes uzskata, ka Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas nākotne saistāma ar dalību Eiropas Savienībā un ka šādi centieni paredz valsts pilnīgas integrācijas īstenošanu saskaņā ar Ohridas pamatnolīgumu. Šāda ir un būs Eiropas Savienības nostāja.

Visbeidzot, es vēlētos izmantot šo iespēju sīkāk apskatīt stāvokli sarunās ar Turciju un iesniegt Spānijas prezidentūras plānu šajā svarīgajā paplašināšanās jautājumā.

Ir svarīgi — un es vēlos to teikt jau pašā sākumā — ka mēs turpinām sarunas ar Turciju un ka šis process noris pēc plāna. Pamatojoties uz darbu, ko veikušas iepriekšējās prezidentūras, mēs ceram visus pārliecināt, ka šo procesu, ja iespējams, nepieciešams virzīt uz priekšu.

Sarunas ir nonākušas posmā, kurš, varētu teikt, ir nedaudz sarežģītāks vai nedaudz problemātiskāks, kas prasa Turcijai divkāršot pūles, lai sasniegtu izvirzītos nosacījumus. Mūs sagaida virkne tehniski sarežģītu sarunu sadaļu. Tomēr ir svarīgi — un arī to es vēlos teikt jau pašā sākumā — ka Turcija gūst panākumus reformās saistībā ar Eiropas Savienību.

Pašlaik, kā tas jaunajam komisāram ir labi zināms, tehniskais darbs ir koncentrēts četrās sarunu sadaļās: par valsts iepirkumiem, konkurenci, pārtikas nekaitīgumu, veterināro un fitosanitāro politiku un sociālo politiku un nodarbinātību. Jāuzsver, ka arī enerģētikas sadaļa ir svarīga un tā ir kļuvusi īpaši svarīga pēc Nabucco nolīguma parakstīšanas.

Pēdējā sesijas sanāksmē Parlaments apsprieda Turciju un, konkrēti, valsts demokratizāciju. Pastāv pretstats starp demokrātiskās iniciatīvas procesu (kā to sauc Turcijas valdība), no vienas puses, un, no otras puses, dažiem satraucošiem lēmumiem, piemēram, neseno Konstitucionālās tiesa lēmumu par kādas politiskas partijas aizliegumu, kas arī ir minēts šeit un ir ļoti jutīgs jautājums.

Tāpēc, neraugoties uz gūtajiem panākumiem, lai nodrošinātu, ka Turcija pilnībā atbilst Kopenhāgenas kritērijiem, ir nepieciešams turpināt darbu vairākās jomās, tostarp saistībā ar vārda brīvību, preses brīvību, reliģijas brīvību pēc likuma un praksē attiecībā uz visām reliģiskajām kopienām, īpašumtiesību ievērošanu, arodbiedrību tiesībām, minoritāšu tiesībām, civilo kontroli pār karaspēku, sieviešu un bērnu tiesībām un pret diskrimināciju vērstiem un dzimumu līdztiesības pasākumiem. Tas ir skaidri atspoguļots gan Eiropas Parlamenta rezolūcijā, gan 8. decembra Padomes secinājumos.

Es gribētu pieminēt arī dažus citus aspektus Padomes secinājumos. Piemēram, Padome uzsvēra, ka Turcijai nepārprotami ir jāapņemas veicināt labas kaimiņattiecības un strīdu izšķiršanu mierīgā ceļā saskaņā ar ANO hartu, vēršoties, ja nepieciešams, Starptautiskajā tiesā. Šajā sakarā Eiropas Savienība, tāpat kā mēs divpusējās sanāksmēs ar Turciju, mudināja Turciju izvairīties no jebkāda veida draudiem, domstarpību avotiem vai darbībām, kas varētu kaitēt labām kaimiņattiecībām un miermīlīgai strīdu izšķiršanai.

Padome ar dziļu nožēlu atzīmēja arī to, ka Turcijai vēl jāīsteno Asociācijas nolīguma papildprotokols, tā sauktais Ankaras protokols, un ka tā savu attiecību normalizēšanā ar Kipras Republiku nav guvusi pietiekamus panākumus.

2010. gada pirmajā pusē Asociācijas padomē un Asociācijas komitejā ar Turciju mums būs iespēja novērtēt mūsu attiecību attīstību, tā būs laba iespēja izskatīt tādas nopietnas problēmas kā politiskos kritērijus, paveikto valsts tiesību aktu pielāgošanā un acquis piemērošanā.

Mēs esam plānojuši arī vairākas politiskā dialoga sanāksmes ministru līmenī starp politiskajiem līderiem, kas ļaus mums aplūkot mūsu attiecības plašākā starptautiskā kontekstā. Šajā sakarā Padome sagaida, ka Turcija atbalstīs notiekošās sarunas Apvienoto Nāciju Organizācijā par tikko minēto jautājumu, proti, Kipras problēmu saskaņā ar attiecīgajām ANO Drošības padomes rezolūcijām un atbilstīgi principiem, pēc kuriem dibināta Eiropas Savienība.

Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es ceru dzirdēt jūsu viedokļus un atbildēšu uz komentāriem vai jautājumiem man.

  Priekšsēdētājs. – Tagad vārds komisāram Füle. Es vēlētos arī apsveikt viņu ar pirmo darba dienu jaunajā amatā.

  Štefan Füle, Komisijas loceklis. – Priekšsēdētāja kungs, pirmkārt, es priecājos, ka mana pirmā oficiālā uzstāšanās, kopš tikai pirms dažām stundām stājos amatā, ir šeit Eiropas Parlamentā. Es domāju arī, ka tas ir lielisks notikumu pavērsiens, ka pašas pirmās debates šajā namā ar jauno Komisiju ir par paplašināšanos. Treškārt, es priecājos, ka Eiropas Parlaments trijos ziņojumos pauž stingru paplašināšanās atbalstu.

Šīs rezolūcijas ir Eiropas Parlamenta apņemšanās pierādījums attiecībā uz Horvātijas, Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas un Turcijas pievienošanās izredzēm. Tas ir skaidrs signāls, ka paplašināšanās arī turpmāk būs Eiropas Parlamenta galvenā prioritāte, un kopā ar saviem kolēģiem es darīšu visu iespējamo, lai šo veiksmes stāstu turpinātu. Es ļoti priecājos, ka mans draugs, valsts sekretārs López Garrido, Padomes un prezidentūras vārdā tikko vēlreiz apstiprināja pilnīgu atbalstu šim procesam.

Es augstu vērtēju Parlamenta taisnīgo un līdzsvaroto ziņojumu par Horvātiju un vēlos apsveikt referentu Hannes Swoboda kungu. Ziņojumā ir uzsvērti Horvātijas gūtie panākumi, pildot pievienošanās kritērijus, bet tajā pašā laikā atzītas vēl nepieciešamās pūles, lai pabeigtu sarunas. Tādējādi jūs ziņojumā akcentējat Komisijas nostādnes un atbalstāt darbu, kuru tā ir uzņēmusies. Vēlētos atzīmēt, ka sarunu slēgšana 2010. gadā joprojām ir iespējama ar nosacījumu, ja Horvātija gūs panākumus, izpildot visus neatrisinātos uzdevumus. Bumba, protams, ir Horvātijas laukumā.

Horvātija pēdējos gados ir nogājusi garu ceļu, taču tai joprojām ir jārisina nozīmīgas problēmas. Šeit mūsu novērtējums ir vienots. Horvātijai ir īpaši jākoncentrējas uz turpmāku tiesu sistēmas un valsts pārvaldes reformu, cīņu pret korupciju un organizēto noziedzību, minoritāšu tiesību ievērošanu, tostarp saistībā ar bēgļu atgriešanos, kā arī kara noziegumu iztiesāšanu un pilnīgu sadarbību ar Starptautisko kara noziegumu tribunālu bijušajai Dienvidslāvijai.

Mūs iedrošina jaunākie sasniegumi cīņā pret korupciju. Mēs ceram, ka noziegumu izmeklēšanai būs konkrēti rezultāti. Attiecībā uz sadarbību ar ICTY, kas ir pamatprasība, galvenais prokurors Brammertz apstiprināja, ka pilnvērtīga sadarbība joprojām nav panākta. Tomēr viņš atzina pēdējos pozitīvos pasākumus, piemēram, darba grupas izveidošanu, kuras mērķis ir pastiprināt izmeklēšanas pasākumus. Es ceru, ka šī darba grupa drīz sasniegs konkrētus rezultātus. Visbeidzot, 2009. gada novembra vienošanās starp Slovēniju un Horvātiju vērsties šķīrējtiesā, lai atrisinātu divpusējo robežu jautājumu, sarunu procesam ir devusi jaunu impulsu, kuru, es ticu, Horvātija spēs izmantot, pastiprinot centienus, lai izskatītu atlikušos neatrisinātos jautājumus.

Attiecībā uz Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku 2009. gads bija labs gads reformu procesā. Pateicoties politiskajai vienprātībai starp visiem galvenajiem politiskajiem spēkiem, valsts spēja panākt ievērojamu progresu svarīgākajās jomās. Tā panāca vīzu režīma liberalizāciju, un Komisija varēja ieteikt sākt pievienošanās sarunas. Esmu gandarīts, redzot, ka starp Parlamentu un Komisiju pastāv liela vienprātība par nepieciešamību uzsākt pievienošanās sarunas, kas izteikta Thaler kunga konstruktīvajā un progresīvajā ziņojumā. Tagad valsts uzdevums ir saglabāt reformu tempu.

Lai gan valsts ir izpildījusi politiskos kritērijus, joprojām ir daudz darāmā. Kopīgam nākotnes redzējumam un efektīvam politiskajam dialogam starp politiskajiem spēkiem būs izšķiroša nozīme, lai nodrošinātu progresu. Jāturpina darbs, lai pilnībā īstenotu Ohridas pamatnolīgumu un uzlabotu attiecības starp etniskajām grupām, nodrošinot tiesiskumu un neatkarīgu tiesu varu, kā arī sekmīgu kriminālvajāšanu augsta līmeņa korupcijas lietās.

Ekonomiskā krīze nav atstājusi šo valsti neskartu. Diemžēl šajā valstī jau bija viens no augstākajiem bezdarba rādītājiem Eiropā. Tagad vairāk nekā jebkad agrāk ir nepieciešama piesardzīga makroekonomikas vadība un aktīvi darba tirgus pasākumi, lai ierobežotu un pēc tam samazinātu bezdarbu.

Tāpat kā jūs, esmu pārliecināts, ka pievienošanās sarunu uzsākšana ir būtiska, lai saglabātu reformu tempu valstī. Vienlīdz svarīgi, ka tas sekmēs Eiropas perspektīvu plašākā reģionā. Tādēļ tas ir Eiropas Savienības stratēģiskajās interesēs. Šis ir vēstījums, kuru es drīzumā iesniegšu dalībvalstīm un šai valstij, lai procesu virzītu uz priekšu.

Attiecībā uz Turciju es gribētu pateikties jūsu referentei Oomen-Ruijten kundzei par viņas pastāvīgajiem centieniem panākt taisnīgu un līdzsvarotu pieeju ziņojumā par Turciju. Komisija nezaudē apņēmību Turcijas pievienošanās procesā, jo šis process dod spēcīgu politisko un ekonomisko reformu stimulu.

Darbs pie politiskajiem kritērijiem joprojām ir ārkārtīgi svarīgs, jo īpaši attiecībā uz pamatbrīvībām. Pagājušā gadā ir veiktas vairākas būtiskas reformas. Dažas no tām tikai pirms dažiem gadiem būtu praktiski neiespējamas. Pagājušā nedēļā tika atcelts drošības protokols, kas armijai ļāva bez pilnvarojuma iejaukties drošības apdraudējuma gadījumos. Tas ir būtisks panākums civilās un militārās jomas attiecībās. Mēs rūpīgi novērosim šīs pušu samierināšanas kontroli. Daudzsološi ir arī tas, ka 21. janvārī Turcijas valdība iesniedza likumprojektu, ar ko izveido neatkarīgu cilvēktiesību institūciju un ļoti gaidīto korupcijas novēršanas stratēģiju.

Mēs turpinām atbalstīt valdības uzsākto demokrātisko sākumu. Šīs iniciatīvas panākumiem nepieciešama visu politisko partiju un visu sabiedrības slāņu līdzdalība un atbalsts. Tomēr Komisijai izraisa bažas Konstitucionālais tiesas lēmums aizliegt Parlamentā pārstāvēto kurdiem labvēlīgo partiju DTP. Mēs neatbalstām arī arestus, kas decembra beigās notika dienvidaustrumos. Mēs nosodām teroristu uzbrukumus, kas notika tai pašā laikā. Neviens no šiem notikumiem patiesi neveicina demokrātiskās sākuma sekmīgu īstenošanu.

  Hannes Swoboda, autors. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, pirmkārt, es vēlos izteikt sirsnīgu pateicību Padomei un Füle kungam par paziņojumiem, īpaši attiecībā uz Horvātiju. Šie paziņojumi liecina, ka gan Padome, gan Komisija ir apņēmusies pēc iespējas ātrāk pabeigt šo procesu. Es arī piekrītu Füle kungam, ka sarunas ar Horvātiju ir iespējams pabeigt šogad, ja būs nepieciešamā labā griba un atbilstošā politika. Protams, tas ir arī Horvātijas uzdevums, jo īpaši veikt izšķirošos pasākumus.

Es gribētu šajā jautājumā atzīmēt, ka Horvātija ir guvusi ievērojamus panākumus, jo īpaši pēdējo mēnešu laikā un attiecībā uz korupcijas novēršanu. Horvātija ir parādījusi, ka neviens nav ārpus likuma vai atbrīvots no pasākumiem, lai apkarotu korupciju. Tas raida svarīgu signālu. Horvātija ir arī vienojusies ar Slovēniju un samērā ātri ir ratificējusi nolīgumu parlamentā, kas liecina, ka pastāv spēcīga kopīga apņēmība izpildīt nepieciešamās prasības. Es ceru, ka drīz tas pats notiks Slovēnijā. Esmu pārliecināts, ka Slovēnijas valdība pilnībā atbalsta vienošanos, un es ceru, ka iekšpolitiskās problēmas var atrisināt drīz un ka līgums var tikt ratificēts.

Tomēr vēl ir jāstrādā. Ir jau izvirzīts viedoklis, ka cīņa pret korupciju ir svarīgs elements. Tomēr situācija nemainīsies diennakts laikā. Šajā jomā ir daudz neatrisinātu jautājumu, bet es esmu pārliecināts, ka valdība un attiecīgās valsts iestādes ir apņēmušās turpināt šo cīņu bez politiskas ietekmes.

Attiecībā uz tiesu sistēmas reformu tā ietver ne tikai korupcijas apkarošanu, bet arī vairākus citus jautājumus, piemēram, mācības tiesnešiem. Horvātijai jāveic vairāki pasākumi, lai izveidotu mūsdienīgu tiesu sistēmu, un es ceru, ka tas notiks drīz.

Attiecībā uz sadarbību ar Starptautisko Kara noziegumu tribunālu bijušajai Dienvidslāvijai (ICTY) Füle kungs mums ir sniedzis precīzu un vispusīgu situācijas aprakstu. Brammertz kungs ir apliecinājis Ārlietu komitejai, ka darīts tiek daudz. Jautājums ir tikai par dažu dokumentu lietā pret ģenerāli Gotovinu atrašanu, bet Brammertz kungs ir izteicies, ka viņš nezina, vai šie dokumenti vēl eksistē, vai tie ir jau iznīcināti. Var gadīties, ka daži no tiem nekad nav eksistējuši. Tomēr es ceru, ka Horvātija šajā sakarā dara visu, kas ir tās spēkos. Es vēlētos, lai darba grupai, kuru minēja Füle kungs, būtu plašs citu valstu ekspertu atbalsts, neapstiprinot Horvātijas centienus automātiski jau iepriekš. Tomēr es uzskatu, ka šajā jomā ir panākts diezgan liels progress. Es ceru, ka daži nelieli jautājumi tiks atrisināti tuvāko nedēļu vai mēnešu laikā, pārliecinot Brammertz kungu, ka viņš saņem pilnīgu atbalstu.

Labi panākumi ir gūti arī attiecībā uz bēgļu un valsts iekšienē pārvietoto personu atgriešanos. Joprojām pastāv dažas problēmas detalizētā līmenī, kuras ir samērā grūti atrisināt. Ja cilvēki ir aizbēguši no mājām, kuras viņiem nepiederēja, bet kurās viņi ir bijuši īrnieki, piemēram, no sociālajām mājām, kuras pastāvēja bijušajā Dienvidslāvijā, ir grūti organizēt viņu atgriešanos un atkal nodrošināt viņiem mājokli. Lai gan daudzi cilvēki principā vēlas atgriezties, ekonomikas krīzes un bezdarba rezultātā, kad viņi ierodas reģionos, kur jau ir augsts bezdarba līmenis, viņiem varētu nebūt izdevīgi atgriezties tik lielā skaitā.

Tā ir taisnība, ka ir gūti daudzi panākumi šajā jomā. Esmu pārliecināts, ka pašreizējā valdība un, es ceru, arī opozīcija strādās kopā, lai veiktu galīgos pasākumus. Atkal un atkal Horvātijā pēdējos mēnešos ir kļuvis skaidrs, ka vienota pieeja Eiropas jautājumiem ir noteicošais faktors. Ir jābūt plašai apņēmībai atrisināt neatrisinātās problēmas un, neraugoties uz iekšējām atšķirībām, saprast, ka ceļš ved uz Eiropu un ka Horvātijai tajā jānokļūst pēc iespējas ātrāk.

(Aplausi)

  Zoran Thaler, autors. – (SL) 2009. gads bija veiksmīgs kandidātvalstij Bijušajai Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikai (BDMR). To ir apstiprinājusi gan Eiropas Savienības Komisija, gan divas prezidentūras — Zviedrija un tagad Spānija. Tas ir teikts arī manā ziņojuma projektā.

Skopjes iestādes ir pievērsušās pievienošanās partnerības galvenajām prioritātēm, kas pazīstamas kā kritēriji. Otrkārt, BDMR ir pirmā valsts reģionā, kas atbilst visām vīzu režīma liberalizācijas prasībām. Tas tika panākts jau pagājušā gada jūlijā, un bezvīzu režīms stājās spēkā 19. decembrī. Tā ir atrisinājusi robežu strīdu ar Kosovu un ir veiksmīgi sadarbojusies tādās reģionālajās iniciatīvās kā CEFTA un Dienvidaustrumeiropas sadarbības process. Tā ir veiksmīgi sadarbojusies arī ar Starptautisko bijušās Dienvidslāvijas Kara noziegumu tribunālu Hāgā. Pagājušā nedēļā BDMR Parlaments pieņēma rezolūciju par Srebreņicu.

Ko mēs Parlamentā cenšamies panākt ar šo rezolūciju un ar manu ziņojumu par BDMR progresu? Mēs galvenokārt vēlamies palīdzēt. Mēs vēlamies veicināt BDMR progresu stabilitātes ceļā uz Eiropas Savienību. Mums jāatceras, ka BDMR bija vienīgā bijušās Dienvidslāvijas republika, kas veiksmīgi izvairījās no Miloševiča kariem.

Otrkārt, mēs vēlamies palīdzēt mūsu dalībvalstij Grieķijai un tādējādi Eiropas Savienībai kopumā, jo mums ir jāpatur prātā, ka jebkura valsts plaukst tikai tiktāl, ciktāl plaukst tās kaimiņvalstis. Tas ir empīrisks fakts, kuru var arī pierādīt. Tieši tāpēc es aicinu mūsu draugus Grieķijā, mūsu dalībvalsts kolēģus, mēģināt atrisināt šo problēmu kopā ar valdību Skopjē un atslābināt pieeju tās ziemeļu robežu jautājumam. Aicinu Grieķiju būt patiesai, taisnīgai un tālredzīgai līderei, Balkānu vadītājai un sponsorei. Mūsdienu Balkāniem tas ir vajadzīgs.

Šajā sakarā es īpaši gribētu sveikt Darba kārtību2014. gadam (Agenda 2014), iniciatīvu, ko sagatavojusi Grieķijas jaunā valdība Papandreou kunga vadībā. Labs veikums šajā iniciatīvā! Es atbalstu Grieķiju. Darīsim visu iespējamo, lai sasniegtu šo mērķi. Parādīsim solidaritāti gan Grieķijai, mūsu dalībvalstij, gan Bijušajai Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikai. Solidaritātei ir jābūt savstarpējai.

Mums ir jāpatur prātā, ka Balkāni ir kā velosipēda brauciens. Ja tas brauc, ja pedāļi tiek mīti uz priekšu, viss ir vairāk vai mazāk labi, bet, ja tas apstājas, tā ir bloķēšana, ja tas iebrauc strupceļā, mēs krītam, mēs visi nokrītam. Ja mēs tagad apstātos, miers, stabilitāte, drošība un sociālā kohēzija varētu sagrūt.

Noslēgumā ļaujiet man uzsvērt vēl vienu faktu: BDMR ir kandidātvalsts kopš 2005. gada. Mums visiem ir jāapzinās mūsu lēmumu vai nespējas pieņemt lēmumus sekas. Ikreiz, kad es apmeklēju Skopji, es vienmēr skaidri pasaku viņiem, ka viņi atbild par risinājuma atrašanu attiecībās ar savu kaimiņu Grieķiju.

Tāpēc mēs šeit aicinām varas iestādes Skopjē, Atēnās un Sofijā, kā arī Spānijas prezidentūru, komisāru Füle, Augsto pārstāvi ārlietās Ashton un Parlamentu — darīsim visu katrs atbilstoši savai kompetencei, lai palīdzētu atrisināt šo problēmu. Tā mēs varam panākt citādākus un labākus Balkānus, nekā esam tos redzējuši pēdējo 20 gadu laikā.

  Ria Oomen-Ruijten, autore. – (NL) Ļaujiet man sākt, sirsnīgi sveicot komisāru Füle: apsveicu ar iecelšanu amatā un ceru uz ciešu sadarbību ar jums.

Priekšsēdētāja kungs, es vēlētos pateikties visiem kolēģiem deputātiem, kuru konstruktīvais ieguldījums šajā ziņojumā ir ļāvis mums panākt vienprātību lielākajā daļā jomu. Es gribētu arī atkārtot, ka mans, kā referentes, mērķis šim Parlamentam ir panākt situāciju, kurā mēs paužam skaidru, līdzsvarotu un saskaņotu nostāju. Es uzskatu, ka mēs to varam tikai tad, ja kopā mēģinām panākt plašu balsu vairākumu.

Faktiski man ir trīs ziņas par Turciju. Vispirms, un ar to arī sākas ziņojums, aplūkosim atklātās debates, pēc tam konstitūciju un tiesību aktu izpildes nodrošināšanu. Sākšu ar debašu atklāšanu, demokrātisko sākumu. No pilnīgi objektīva viedokļa mēs atbalstām plašās diskusijas, kuras Turcijas valdība uzsāka pagājušā gadā attiecībā uz kurdu tiesībām, Alevi kopienu, armijas lomu un tā tālāk.

Tomēr, priekšsēdētāja kungs, pagājušā gada decembrī pieņemtā Konstitucionālās tiesas sprieduma dēļ atkal sāksies teroristu uzbrukumi. Bija Demokrātiskās sabiedrības partijas (DTP) biedru arestu vilnis, un Turcijas parlamenta deputātiem joprojām draud apcietināšana. Līdz ar to atklātās un pozitīvās diskusijas, kas notiek kopš vasaras, visticamāk, ir pāragri beigušās. Protams, priekšsēdētāja kungs, es, kā tautas pārstāve, respektēju juridiskus spriedumus, bet es arī saprotu, ka Konstitucionālā tiesa, kas aizliegusi politiskās partijas, ir noteikusi, ka Turcijai tagad aizrautīgi jāiesaistās tajā, ko ir ieteikusi Eiropas Padome un Venēcijas Komisija. Es tad aicinu Turciju to darīt, lai nodrošinātu, ka šāda veida neveiksmīgas situācijas nerodas no jauna.

Priekšsēdētāja kungs, šeit man jāmin cits tiesas spriedums, proti, tiesību akta, kas ierobežo kara tiesas jurisdikciju, atcelšanu. Kā parlamentārieši mēs nevaram kritizēt spriedumu, taču tas vēlreiz liecina, ka šo spriedumu pamats konstitūcija ir neatbilstoša tādā nozīmē, ka — un tas ir jāformulē uzmanīgi — jebkurā gadījumā tā ir pamats šādu spriedumu pieņemšanai. Tieši tāpēc mēs visi vēlreiz aicinām Turciju nekavējoties pārskatīt savu konstitūciju, jo tikai tā iespējams sākt ieviest reālas reformas, kas ir tik nepieciešamas, lai modernizētu Turcijas sabiedrību.

Priekšsēdētāja kungs, mans trešais pamatjautājums attiecas uz pieņemto tiesību aktu īstenošanu un izpildi. Sieviešu tiesību, reliģijas brīvības jomā un attiecībā uz sliktu apiešanos ar kriminālnoziegumos aizdomās turamajiem arī jāievēro noteiktie standarti visā Turcijā. Priekšsēdētāja kungs, tāpēc es aicinu papildu uzmanību pievērst tiesību aktu izpildei.

Tagad aplūkosim grozījumus. Kipras jautājumā es mēģināju panākt skaidru un plašu kompromisu ar ēnu referentiem. Turcijai ir jāzina, ka papildu protokols, par ko ir panākta vienošanās, ir jāpieņem bez kavēšanās. 34. punktā es esmu aicinājusi visas puses nodrošināt, ka tiek panākts risinājums attiecībā uz Kipras iedalījumu. Šajā punktā es konkrēti lūdzu Turciju sūtīt pozitīvus signālus.

Priekšsēdētāja kungs, jaunajā 48. punktā mēs uzsveram, ka abi līderi jāmudina saņemt drosmi un panākt šai salai drīzu risinājumu. Tas ir absolūti nepieciešams. Es teiktu Cornelissen kundzei, ka, lai gan jūsu grozījums par vardarbību pret sievietēm, iespējams, ir nedaudz liekvārdīgs, Eiropas Tautas Partijas grupa (Kristīgie demokrāti) arī, kā tas tiek sagaidīts, to atbalstīs.

Priekšsēdētāja kungs, visbeidzot, es gribētu atkārtot vēlreiz, ka arī šogad mans mērķis ir sniegt ziņojumu, kurā izklāstīts ļoti skaidrs vēstījums, un tas ir kritisks, bet arī līdzsvarots. Mana pārliecība ir, ka, ja mēs pieņemtu šo ziņojumu ar lielu balsu vairākumu, mēs arī atrastu labu risinājumu, kā Turcijai modernizēt valsti un veidot to labvēlīgu visiem iedzīvotājiem.

  Bernd Posselt, PPE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, mums ir skaidras Padomes un Komisijas ieceres. Mēs ceram, ka šogad sarunas ar Horvātiju tiks pabeigtas, bet sarunas ar Maķedoniju —uzsāktas. Tas ietver atziņu, ka politika attiecībā uz minoritāšu grupām šajās abās valstīs ir labāka nekā daudzās Eiropas Savienības dalībvalstīs un ka visas minoritātes un etniskās grupas abās valstīs ir pārstāvētas to valdībās. Füle kungs, jautājums par bēgļu atgriešanos, ja jūs mani atvainotu to sakot, Horvātijā ir atrisināts tādā veidā, kāds varētu kalpot par paraugu citām valstīm. Tāpēc es gribētu teikt pavisam skaidri, ka mums ir, protams, jāizskaidro šīm valstīm, ka tām joprojām ir nepieciešams pielikt pūles. Tomēr teikt, ka bumba ir tikai Horvātijas laukumā, ir pilnīgi nepieņemami. Horvātija ir ratificējusi robežlīgumu, un es vēlētos pievienoties Swoboda kungam, kas aicināja Slovēnijas Parlamentu darīt to pašu. Padomei ir jāatver trīs sarunu sadaļas. Es gribētu aicināt Ministru Padomes Spānijas pārstāvi nodrošināt, ka tās tiek atvērtas Spānijas prezidentūras laikā. Tas ļaus Horvātijai, ja pret to izturēsies godīgi, pabeigt sarunas šogad.

Attiecībā uz nejēdzīgo Maķedonijas blokādi sakarā ar nosaukuma problēmu arī šajā gadījumā bumba nav tikai Maķedonijas laukumā. Tā vietā atbildība ir Eiropas Savienības dalībvalstij, kas ir izveidojusi blokādi, kura ir pretrunā ar starptautiskajām tiesībām. Es gribētu, lai šobrīd būtu skaidrs, ka ES ir jārīkojas godīgi, citiem vārdiem sakot, mums ir jāpieprasa lietas no citiem, bet mums ir arī jāņem vērā mūsu pašu standarti, pretējā gadījumā mēs zaudēsim visu uzticamību. Es uzskatu, ka šogad šajā Parlamentā pēc ilga un sarežģīta ceļa mums ir svarīgi strādāt pie balsošanas par Horvātiju. Tad šeit var ierasties novērotāji, tāpat kā ieradās Čehijas, Slovēnijas un Ungārijas novērotāji, un mēs tos laipni sagaidījām. Es ceru, ka Eiropas Parlamenta vēlēšanas var notikt Horvātijā vai nu nākamā gadā, vai gadu pēc tam un ka Horvātijas deputāti pievienosies mums šeit Parlamentā un palīdzēs sagatavot citu Dienvideiropas valstu iestāšanos, no kurām Maķedonija ir pirmā.

  Kristian Vigenin, S&D Grupas vārdā. – (BG) Priekšsēdētāja kungs, Füle kungs, es vēlos pievienoties, apsveicot jūs kā jauno Eiropas Komisijas locekli un teikt, ka tā faktiski ir svarīga zīme, ka šodien pirmās debates šajā Parlamentā, iesaistot jauno Komisiju, ir par paplašināšanos.

Patiesībā mums nav nepieciešams atkārtot, ka paplašināšanās ir izrādījusies un pierādījusi sevi kā viens no Eiropas Savienības visveiksmīgākajiem politiskajiem virzieniem. Novēlu jums panākumus. Mūsu Parlaments darīs visu iespējamo, lai atbalstītu jūs šajos centienos, jo mēs šeit, Eiropas Parlamentā, faktiski esam stingrākie paplašināšanās virzītāji šajā drošības, labklājības un pilsoņtiesību reģionā, kas ir Eiropas Savienība.

Šajā sakarā es domāju, ka triju referentu paziņojumi izcēla nopietno darbu, ko ir paveikusi Ārlietu komiteja un viņi personīgi. Es vēlos viņus ar to apsveikt un teikt, ka šie trīs ziņojumi, kurus mēs šodien apspriežam, Ārlietu komitejā tika pieņemti ar lielu balsu vairākumu. Es ceru, ka tā būs arī šodien.

Uzsveru, ka mēs vēlamies izmantot mūsu ziņojumus arī, lai raidītu ļoti skaidru signālu šīm trim valstīm, lai gan vispārējās debates, iespējams, zināmā mērā mīkstinās mūsu vēstījumus, ka mēs joprojām esam apņēmīgi turpināt procesu, bet, ka ir jautājumi, no kuriem nevar izvairīties, saistībā ar kuriem šīm trim valstīm ir jārīkojas. Tie galvenokārt ir saistīti ar faktu, ka Eiropas Parlaments nevar un nevarēs pievērt acis uz virkni jautājumu saistībā ar Kopenhāgenas kritērijiem, kas atbalsta pamattiesību aizsardzību, plašsaziņas līdzekļu brīvību un biedrošanās brīvību, kā arī minoritāšu tiesību aizsardzību, labas kaimiņattiecības utt.

Es gribētu īsi pakavēties pie trim jautājumiem, kas, manuprāt, ir būtiski, lai panāktu progresu attiecībā uz triju valstu pievienošanos. Pirmkārt, attiecībā uz Horvātiju ir skaidrs, ka šai valstij ceļš uz dalību ir jau atvērts. Ar Slovēniju panāktā vienošanās ir ārkārtīgi svarīga, bet mēs aicinām to ratificēt, cik drīz vien iespējams, lai sarunas ar Horvātiju līdz ar to būtu iespējams noslēgt līdz šā gada beigām.

Attiecībā uz Maķedoniju mēs ceram, ka Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika parādīs nepieciešamo elastību. Mēs ceram arī, ka jaunā Grieķijas valdība atradīs risinājumu valsts nosaukuma problēmai, lai sarunu sākšanai ar Maķedoniju varētu noteikt datumu šogad.

Ciktāl Kipras jautājums attiecas uz Turciju, no tā nevar izvairīties. Kamēr vispirms nebūs panākts progress šajā jautājumā, Turcija nevar cerēt uz būtisku progresu integrācijas procesā.

  Ivo Vajgl, ALDE grupas vārdā. – (SL) Ar rezolūciju par Horvātiju, kuru Parlamentam ir jāpieņem šodien, mēs atzīsim, ka šī valsts, veicot demokrātiskas sistēmu reformas un saskaņojot tās tiesību aktus ar Eiropas Savienības likumu kopuma (acquis) prasībām, ir guvusi panākumus attiecībā uz atbilstību Eiropas Savienības pievienošanās kritērijiem. Līdz ar to Horvātija stabili ierindojas to valstu saraksta augšpusē, kurām ir izredzes kļūt par pilntiesīgām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Tādējādi Horvātijai paveras iespēja arī pabeigt sarunas jau šogad, kā esam to paredzējuši mūsu ziņojumā.

Mēs esam ļoti apmierināti konstatēt, ka jaunā Horvātijas premjerministre Kosor kundze ir ātri un veiksmīgi veikusi pasākumus tajās jomās, kurās mēs līdz šim esam sastapušies ar vislielākajiem šķēršļiem: cīņā pret korupciju un organizēto noziedzību, administratīvās reformas programmu īstenošanā, kara noziegumu izskatīšanā un juridiskās vai konstitucionālās aizsardzības nodrošināšanā etniskajām un citām minoritātēm.

Parakstot vienošanos ar kaimiņvalsti Slovēniju vērsties šķīrējtiesā robežu jautājumos, jaunā Horvātijas valdība ir ne tikai novērsusi šķēršļus sarunu procesam, bet arī ir pavērusi iespēju citu jautājumu izlemšanai. Ir svarīgi, ka Horvātija turpina risināt robežu strīdus ar citām kaimiņvalstīm un nodrošina, ka šīs sarunas notiek labā ticībā un saskaņā ar principu pacta sunt servanda.

Es vēlētos atzīmēt arī to, ka šajā rezolūcijā, kas tika sagatavota mana kolēģa deputāta un referenta Hannes Swoboda lieliskajā vadībā, ir objektīvā un pozitīvā veidā ir akcentētas problēmas arī tajās jomās, kurās Horvātijai joprojām ir daudz darāmā. Nosaucot tikai dažas, tā ir sadarbība ar Hāgas tribunālu, līdz šim pieliktās pūles cīņā pret korupciju, ekonomikas un finanšu pārstrukturēšana un lielāka apņemšanās un patiesa vēlme novērst šķēršļus, lai atgrieztos Horvātijas serbu iedzīvotāji. Horvātija ir arī viņu dzimtene.

Pozitīvie progresa ziņojumi par Horvātiju un Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku arī būtu jāuzskata par noteiktu ES paplašināšanās atvērtības signālu visām Rietumbalkānu valstīm un apstiprinājumu saistībām, kuras esam uzņēmušies pret šīm valstīm, tostarp pret Turciju, ja tās izpildīs visus attiecīgos kritērijus. Tomēr galvenokārt tas ir atkarīgs no šīm valstīm. Ļaujiet man nobeigumā novēlēt mūsu jaunajam komisāram Füle kungam labus panākumus. Es zinu, ka viņš paveiks lielisku darbu.

  Franziska Katharina Brantner, Verts/ALE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, Verts/ALE grupas vārdā es vispirms vēlētos sirsnīgi sveikt Füle kungu ar komisāra amatu šajā Parlamentā. Esam priecīgi sadarboties ar jums un ceram uz mūsu turpmāko sadarbību. Es gribētu arī pateikties Swoboda kungam par labo sadarbību pie Horvātijas ziņojuma. Es domāju, ka tā bija laba sadarbība šajā procesā, un es pateicos kolēģiem.

Es tikai gribētu teikt, ka en bloc vietā mēs labāk būtu vēlējušies tādas debates, kurās visas trīs valstis no rīta būtu apspriestas atsevišķi. Mēs domājam, ka tā būtu bijis lietderīgāk, nevis tās visas sajaukt kopā, bet tā ir piezīme no malas.

(DE) Zaļo/ Eiropas Brīvās apvienības grupa atbalsta Horvātijas ātru pievienošanos Eiropas Savienībai, un mēs atzinīgi vērtējam ļoti straujo progresu, ko šī valsts ir panākusi. Horvātijas ātra pievienošanās būs svarīgs signāls drošības politikai visā Rietumbalkānu reģionā. Tas nozīmē, ka dalības solījums, kuru visām Rietumbalkānu valstīm deva Eiropas valstu vai valdību vadītāji Salonikos, joprojām ir spēkā. Šā solījuma uzticamība un likumība ir milzīgs stimuls visām reģiona valstīm, īstenot tālejošas reformas, kuru rezultātā šīs valstis kļūs drošākas, stabilākas un labklājīgākas.

Ir svarīgi pateikt attiecībā uz Horvātiju, ka valsts civildienests ir jānostiprina un jāveido pārredzamāks. Izšķirošais faktors šeit ir ne tikai jaunu tiesību aktu pieņemšana, bet galvenokārt tiesību aktu administratīvā īstenošana. Mēs Verts/ALE grupā vēlētos redzēt labākus rezultātus šajā jomā. Mēs uzskatām, ka vienīgais korupcijas un organizētās noziedzības problēmu risinājums ir konsekventi īstenot jaunus tiesību aktus un direktīvas. Tas pats attiecas uz tiesu varu un īpaši svarīgo tiesu sistēmas sadaļu, kas vēl nav apspriesta. Horvātijas valdības sniegtie paziņojumi ir laba lieta, bet tie ir jāapliecina ar darbiem, kas situāciju tiesās uzlabo de facto. Mēs vēlētos redzēt lielāku pārredzamību un arī mazāku politisko ietekmi šajā jomā.

Šā iemesla dēļ mēs ierosinām četrus grozījumus, par kuriem es gribētu jūs aicināt balsot. Pirmais attiecas uz cīņu pret korupciju. Mēs vēlētos, lai tiktu iekļauta konkrēti būvniecības un pilsētplānošanas nozare, jo tā ir joma, kurā tiek slēgti lielākie valsts pasūtījuma līgumi.

Otrkārt, 19. punktā mēs gribētu atsauci uz to, ka geju un lesbiešu situācija ir neapmierinoša. Cilvēkiem no šīm minoritātēm ir bijuši atkārtoti uzbrukumi. Mēs tagad esam saņēmuši solījumus no Horvātijas valdības, ka daži no šiem gadījumiem tiks izmeklēti. Mēs uzskatām, ka šī ir ļoti pozitīva zīme, un vēlētos iedrošināt Horvātijas iestādes paātrināt diskriminācijas novēršanas akta īstenošanu.

Mans pēdējais jautājums ir par to, ka mums nav redzējuma par Horvātijas jauno enerģētikas politiku. Tādēļ mēs vēlētos aicināt jūs atbalstīt mūsu 7. grozījumu. Mēs ceram uz Horvātijas drīzu pievienošanos Eiropas Savienībai.

  Charles Tannock, ECR grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, ECR grupa atbalsta Eiropas Savienības paplašināšanos. Lielākā vienotajā tirgū mēs saskatām ne tikai būtiskus ieguvumus, atšķirībā no dažiem šā Parlamenta deputātiem, mēs tajā meklējam arī federālu centienu kliedēšanu Eiropas Savienības centrā. Tomēr kandidātiem jāatbilst stingrajiem un precīzajiem standartiem, kas izklāstīti Kopenhāgenas kritērijos.

Tādēļ mēs pilnībā atbalstām Komisijas rūpīgo pieeju kandidātvalstu sagatavošanā dalībai ES un vēlmi ņemt vērā iepriekšējās paplašināšanās pieredzi, jo īpaši jaunāko — Bulgārijā un Rumānijā, kurās bija neatrisinātas problēmas organizētās noziedzības un korupcijas novēršanas jomās. Horvātija, līdz ar Islandi, ja tā tiks apstiprināta kā kandidātvalsts, neapšaubāmi ir visvairāk gatava pievienoties Eiropas Savienībai, un tās pievienošanās palīdzēs stabilizēt Rietumbalkānus. Atzīstot, ka robežu strīds ar Slovēniju vēl nav atrisināts, mēs nedomājam, ka divpusējo strīdu dēļ vajadzētu atlikt Horvātijas dalību. Itālija, galu galā, neapturēja Slovēnijas pievienošanos, neraugoties uz robežu un minoritāšu strīdu tajā laikā.

Kā Komisijas ziņojumā skaidri izklāstīts, Horvātija ir arī panākusi nelielu būtisku progresu, izpildot sarunu kritērijus, un valsts apņemšanās izpildīt ES prasības joprojām ir spēcīga. Arī Maķedonija tagad ir pilnībā atgriezusies uz dalības ceļa, un mēs atzinīgi vērtējam tās, kā arī Serbijas un Melnkalnes, ES vīzu režīma liberalizāciju un atbalstām tūlītēju vēršanos Padomē, lai varētu uzsākt sarunas par Maķedonijas iestāšanos ES.

ECR grupa uzskata, ka gandrīz komiskais nosaukuma strīds ar Grieķiju ir jāatrisina saprātīgi un ātri. Prezidents Ivanovs ir palīdzējis iekustināt Maķedonijas ES ambīcijas, un mēs ceram, ka viņa aicinājums tikties ar nesen atkārtoti ievēlēto Grieķijas prezidentu tiks savstarpēji pieņemts draudzīgā un kaimiņvalstu attiecību garā. Tajā pašā laikā Turcijas ES dalības pieteikums joprojām ir problemātisks, īpaši cilvēktiesību jomā. Nesenais šausminošais gadījums, kad pusaudžu meitene tika dzīva aprakta par to, ka sarunājās ar zēniem, vienkārši apbruņo tos, kuri saka, ka Turcijai nav vietas Eiropas Savienībā. Turcijas nespēja atzīt Kipru vai īstenot Ankaras protokolus, kā arī kavēšanās ar līguma ratifikāciju, lai atjaunotu attiecības ar Armēniju, sagādā vilšanos.

Nobeigumā, kā Parlamenta pastāvīgais referents par Melnkalni, es tikai vēlētos piebilst, ka nesen apmeklēju šo valsti un, manuprāt, tā ir labi pavirzījusies ceļā uz kandidātvalsts statusu un, es ceru, iegūs to pēc iespējas ātrāk.

Visbeidzot, arī es vēlētos izmantot izdevību manas ECR grupas vārdā apsveikt komisāru Füle sakarā ar viņa ievēlēšanu amatā vakar, un, viņam pildot gaidāmos grūtos uzdevumus, mana grupa pilnībā sadarbosies ar viņu.

  Takis Hadjigeorgiou, GUE/NGL grupas vārdā. – (EL) Jau sākumā vēlamies uzsvērt, ka esam par Turcijas integrāciju. Mēs patiesi tā domājam un ticam tai. Tā ir nepieciešama galvenokārt pašai Turcijai, lai aizsargātu visu minoritāšu tiesības, samazinātu vēlēšanu ierobežojumus attiecībā uz vietām Parlamentā un lai aizsargātu darba tiesības, piemēram, tiesības streikot un slēgt darba koplīgumus.

Reāla politiska risinājuma atrašana kurdu problēmai, armēņu genocīda atzīšana, attiecību normalizēšana ar kaimiņvalstīm un Kipras okupācijas izbeigšana ir daži no jautājumiem, kurus Turcijai ir nepieciešams risināt. Kā uzsvērusi Padome, steidzami un bez kavēšanās ir nepieciešams pilnībā un bez diskriminācijas izpildīt Ankaras nolīguma papildprotokolu.

Neņemot vērā starptautiskās tiesības, Turcija neļauj Kipras Republikai īstenot savas suverēnās tiesības tās ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā. Tādēļ mēs paziņojam, ka nepiekrītam viedoklim, ka būtu jāatver attiecīgā enerģētikas sadaļa.

Nobeigumā es gribētu komentēt dažu deputātu nodomu balsot par grozījumu, aicinot visas ieinteresētās puses palīdzēt atrisināt Kipras jautājumu. Esmu pārliecināts, ka visi palīdzēs. Tomēr, vai nav nepieņemami visus nosaukt par vienlīdz atbildīgiem, cietušo un okupantu uzskatot par vienlīdz atbildīgu? Ja mēs vēlamies rast risinājumu Kipras jautājumā, mums ir jāuzsver Turcijas pienākumi. Mums ir atklāti jārunā ar Turciju, kuras integrāciju, es nobeigumā atkārtoju, mēs atbalstām. Tomēr mēs atbalstām Turcijas integrāciju Eiropas Savienībā, nevis Eiropas Savienības integrāciju Turcijā.

  Bastiaan Belder, EFD grupas vārdā. – (NL) Riskējot atkal sarūgtināt Turcijas diplomātus — ievērojiet viņu reakciju uz daudziem Eiropas Parlamenta grozījumiem — es aicinu Padomi un Komisiju ietvert šādus piecus punktus darba kārtībā turpmākajās sarunās ar Turcijas iestādēm.

1. Juridiskas personas statusa piešķiršana visām reliģiskajām kopienām Turcijā — būtisks priekšnosacījums reliģijas brīvības īstenošanai Turcijā.

2. Sabiedrības naida kampaņas tūlītēja izbeigšana pret Turcijas kristiešiem divkārt negatīvas nozīmes termina „misionāru darbība” aizsegā mācību grāmatās un vietējos plašsaziņas līdzekļos, it kā Turcijas kristieši pēc definīcijas kaitētu valstij un tiem būtu noliece uz tās graušanu.

3. Neislāmisko minoritāšu, kuri ieņem svarīgus civilos un militāros amatus Turcijas valdības aparātā, klajas diskriminācijas tūlītēja izbeigšana.

4. Efektīvi valsts pasākumi pret pieaugošo antisemītismu sabiedriskajā dzīvē Turcijā. Kāds Turcijas akadēmiķis nesen runāja par saindēto atmosfēru. Esmu gandarīts, ka atmosfēra ir joprojām pietiekami atvērta, lai akadēmiķis atklāti nāktu un teiktu šādu lietu. Tādēļ ir nepieciešami efektīvi valsts pasākumi pret pieaugošo antisemītismu sabiedriskajā dzīvē Turcijā, un šai sakarā tieši premjerministram Erdoğan jāuzņemas vadošā loma.

5. Visbeidzot, attiecību ar Irānas Islāma Republiku stingra tuvināšana transatlantiskajai politikai attiecībā uz Teherānu un tās strīdīgo kodolprogrammu. Turcijai ir jāpasaka, kurā pusē tā atrodas arvien aktuālākajā jautājumā par Teherānas kodolprogrammu. Kā NATO dalībvalstij un ES kandidātvalstij Turcijai ir jāuzvelk savas krāsas mastā. Tai jāizdara skaidra izvēle.

Es aicinu Padomi un Komisiju nopietni izturēties pret Kopenhāgenas kritērijiem un aktuālo Turcijas kritiku, kuru izklāstīju, un, komisār, vēlreiz es gribētu novēlēt jums visu labāko jaunajā amatā. Es ceru uz konstruktīvu apspriešanos, kā arī ticu, ka jūs pret Kopenhāgenas kritērijiem izturēsieties nopietni, un tādējādi mēs varēsim strādāt pie Turcijas — valsts, kuru arī es vēlos cienīt —modernizācijas.

  Barry Madlener (NI). – (NL) Füle kungs, laipni lūdzam Parlamentā! Priekšsēdētāja kungs, Nīderlandes partija Brīvībai (PVV), mana partija, ir nolēmusi šajā Parlamentā darboties neatkarīgi. Šajā sakarā mums ir bijusi lieliska sadarbība ar grupu Brīvības un demokrātijas Eiropa un Messerschmidt kungu, kam es izsaku sirsnīgu pateicību.

Priekšsēdētāja kungs, vispirms es vēlētos teikt, ka PVV neatbalsta paplašināšanos — ne uz Horvātiju, ne Maķedoniju un, protams, ne Turciju. Turcijas realizētā Kipras okupācija ir nelikumīga, tā mēs visi šajā Palātā uzskatām, bet tomēr turpinām iesaistīties sarunās ar Turciju, viņus šajā okupācijā nopietni nevainojot. Mēs Turcijai neesam noteikuši nekādas vai gandrīz nekādas sankcijas. To es uzskatu par ļoti gļēvu rīcību un tāpēc esmu iesniedzis grozījumu, kas nosoda šo okupāciju un pieprasa Turcijai atsaukt savu karaspēku no Kipras, pie tam izdarīt to nekavējoties. Tādēļ es ceru, ka jūs visi atbalstīsiet šo grozījumu.

Turklāt preses brīvība Turcijā atrodas zem smaga spiediena. Kad es apmeklēju Turciju, prese bija pat pilnīgi pakļauta. Mums tas ir stingri jānosoda, un tāpēc esmu iesniedzis 16. grozījumu.

Tagad, dāmas un kungi, mēs nonākam pie Irānas, negodīgas valsts. Islāma diktators Ahmadinedžads terorizē savus iedzīvotājus, grib noslaucīt Izraēlu no kartes un saka to atklāti, strādā pie tālas darbības rādiusa raķetēm, regulāri veic raķešu izmēģinājumus un vakar uzsāka urāna bagātināšanu, kas ir piemērots kodolieročiem. Dāmas un kungi, par to mēs nevaram izteikt neko citu kā riebumu. Turcija, kas vēlas pievienoties ES, uzskata Irānas valdību par lielu draugu, un tā ir stingri jānosoda par to, tāpēc esmu iesniedzis 17. grozījumu. Es paļaujos uz jūsu atbalstu.

Tālāk es vēlos aplūkot sarunas ar Turciju. Turcija, kas Irānu uzskata par draugu, okupē Kipru, apspiež kristiešus, pārkāpj sieviešu tiesības, ir Islāma konferences organizācijas (OIC) dalībniece, piemēro šariata likumu, kas ierobežo cilvēktiesības, un ir islāma valsts, nekad nevarēs pievienoties šai Savienībai. Mēs nedrīkstam pieļaut, ka tas varētu notikt, un tāpēc es esmu iesniedzis apspriešanai 18. un 19. grozījumu, kuru mērķis ir izbeigt pievienošanās sarunas. Tādējādi es ceru, ka jūs visi atbalstīsiet manus grozījumus.

  Eduard Kukan (PPE). – Priekšsēdētāja kungs, vispirms es vēlētos apsveikt Zoran Thaler ar viņa ziņojumu un pateikties viņam un visiem pārējiem kolēģiem par viņu ļoti konstruktīvo darbu, gatavojot šo rezolūcijas projektu. Sirsnīgi sveicu komisāru Füle un novēlu vislabākos panākumus turpmākā darbā.

Eiropas Tautas Partija uzskata, ka Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika pēdējā gada laikā piedzīvoja daudz pozitīvu notikumu. Panākumi lielākās daļas kritēriju izpildē, lai uzsāktu ES iestāšanās sarunas, patiesi ir nozīmīgi un ievērojami. Fakts, ka Komisija ir ieteikusi sākt sarunas ar BDMR jāuzskata par skaidru vēstījumu, ka šī valsts ir uz pareizā ceļa.

Parlamentam tāpēc šis ieteikums stingri jāatbalsta un, pieņemot šo rezolūciju, jāsūta pozitīvs signāls šai valstij un visam reģionam. Es ceru, ka Eiropadome apstiprinās Komisijas lēmumu un šajā rezolūcijā iekļauto aicinājumu un tuvākajā laikā bez turpmākas kavēšanās dos zaļo gaismu sarunām ar BDMR. Es arī ceru, ka, kamēr tas notiks, sarunas nosaukuma jautājumā pavirzīsies uz priekšu un attiecības ar kaimiņvalstīm uzlabosies.

BDMR vajadzētu pieņemt izaicinājumu un pierādīt, ka tā ir gatava izpildīt visus Kopenhāgenas kritērijus, pamatojoties uz kuriem jāvērtē tās ambīcijas kļūt par ES dalībvalsti.

  Raimon Obiols (S&D). – (ES) Es domāju, ka ziņojums, par kuru mēs šodien balsosim, par Turcijas virzību ceļā uz pievienošanos Eiropas Savienībai, ir pozitīvs. Tas ir atklāts, un tam var izdarīt kritikas piezīmes, bet tas ir līdzsvarots ziņojums, un ar to es apsveicu referenti Oomen-Ruijten kundzi.

Protams, mūsu politiskā grupa dažiem aspektiem būtu pievērsusi lielāku uzmanību. Tomēr apspriežoties mēs esam panākuši plašu vienprātību, jo mēs uzskatām, ka ziņojumam būtu jāsaņem pēc iespējas lielāks šīs Parlamenta palātas atbalsts.

Mums ir nepieciešams šajā jautājumā sūtīt skaidru vēstījumu. Tam jābūt pozitīvam labas gribas vēstījumam, bet tam jābūt arī stingram, lai veicinātu sarunu procesu un stimulētu modernizējošu, demokrātisku reformu virzību Turcijā. Mums ir jābūt pilnīgā skaidrībā šajā jautājumā: mums ir nepieciešams pārvarēt šo lēnuma un neizlēmības posmu sarunu procesā.

Saskaņā ar sabiedriskās domas aptauju sabiedrības atbalsts Turcijas dalībai ir samazinājies, un šai sabiedrības uztverei ir jāmainās. Vienīgais veids, kā to panākt, ir nodrošināt, lai sarunas un reformas turpina virzīties uz priekšu, ka Eiropas Savienība parāda konsekvenci saistībās, kuras tā uzņēmusies, un ka tā arī neraida pretrunīgus signālus, kas vairo nenoteiktību. Protams, Turcijai arī jāsper izšķirošie soļi ceļā uz reformu.

Turpmāk sagaidāmi divi scenāriji: sadalīšanās, konfrontācijas un neuzticības apburtais loks vai nopietnu, stingru un skaidru sarunu labvēlīgas attīstības cikls.

Ja šis ziņojums dod kaut pieticīgu ieguldījumu šajā virzienā, tad es domāju, ka varam būt apmierināti.

  Jorgo Chatzimarkakis (ALDE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, kā delegācijas vadītājs es gribētu, pirmkārt, apsveikt Thale kungu ar viņa ļoti līdzsvaroto ziņojumu. Skopje ir veikusi reformas un ir ceļā uz pievienošanos Eiropas Savienībai. Mēs to vērtējam ļoti atzinīgi un esam ar to ļoti apmierināti. Vīzu režīma liberalizācija, iespējams, bija skaidrā un visvairāk pamanāmā zīme. Tas bija pavērsiens mūsu sadarbībā. Šis mērķis ir panākts tikai, pateicoties ciešajai sadarbībai ar ES dalībvalstīm. Tas nozīmē atvērtību, mijiedarbību un sadarbību.

Tomēr mēs nedrīkstam aizmirst, ka kandidātvalsts statuss Maķedonijai tika piešķirts pirms četriem gadiem un kopš tā laika mēs esam nepārtraukti uzdevuši jautājumu, kad tā beidzot pievienosies Eiropas Savienībai. Es vēlētos aicināt visas puses nodrošināt, ka nosaukuma konflikts, kas pašlaik ir uzmanības centrā, tiek atrisināts. Mums ir jāizmanto impulss, kas radies ar decembra Padomes lēmumu un jauno Grieķijas valdību. Šis impulss ar katru dienu samazinās. Es vēlos pusēm izskaidrot, ka, ja mēs tagad koncentrēsimies citiem jautājumiem, piemēram, finanšu krīzei, Maķedonijas pievienošanās mērķis tiks atbīdīts tālāk fonā. Mēs noteikti nevēlamies, lai tas notiktu, un tāpēc mums ir jāturpina pielikt visas pūles šajā jomā.

  Marije Cornelissen (Verts/ALE). – (NL) Pēdējā pusgada laikā esmu izmantojusi katru iespēju doties uz Balkāniem un Turciju un tur runāt ar cilvēkiem. Uz vietas redzētais, kas notiek, lai pievienotos ES, atstāj milzīgu iespaidu: lieli politiskie sasniegumi un, pirmkārt, pilnīgi praktiskas izmaiņas, kas dod labumu cilvēkiem, kas tur dzīvo.

Melnkalnē, piemēram, beidzot ir atzīta homoseksualitātes pastāvēšana. Turcijā, sieviešu patversmēm beidzot ir izdevies panākt labas attiecības ar policiju, nosaucot tikai divus piemērus. Mums būtu jābūt sajūsmā par to, kas ir panākts šajās valstīs, un to, kas noris labi, bet tajā pašā laikā mums ir ļoti skaidri jānosaka, kas vēl ir jādara.

Eiropas Parlamentam un dalībvalstīm jāturpina uzstāt uz kritērijiem, kurus mēs noteicām procesa sākumā. Tomēr mums arī jāizvairās mazināt pievienošanās procesa spēku, uzstādot papildu šķēršļus.

Es tikai vēlos uz brīdi pievērsties Maķedonijai. Mēs visi piekrītam, ka divpusējā nosaukuma problēma ir jāatrisina. Mēs visi piekrītam arī tam, ka ES šajā procesā ir jāsniedz viss iespējamais atbalsts. Divpusējās problēmas paši par sevi nedrīkst būt šķērslis pievienošanās procesam. Tas attiecas uz Maķedoniju, bet tikpat labi arī uz Horvātiju, Serbiju, Turciju, Kosovu un Īslandi. Cilvēkiem, kas tur dzīvo, pievienošanās izredzes ir pārāk svarīgas, lai viņus turētu kā ķīlniekus divpusēju nesaskaņu atrisināšanai.

Tādēļ es aicinu jūs visus arī balsot par mūsu grozījumu, 4. grozījumu, kura mērķis ir ziņojumā par Maķedoniju iekļaut jaunu punktu — 30. panta 2. punktu. Saistībā ar šiem trim ziņojumiem es aicinu jūs visus arī noteikti paturēt prātā, cik ļoti svarīgs ir pievienošanās process.

  Tomasz Piotr Poręba (ECR). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, komisār, vispirms es vēlētos apsveikt jūs, Füle kungs, ar ievēlēšanu amatā. Esmu pārliecināts, ka mēs sekmīgi un efektīvi strādāsim kopā pie Eiropas Savienības turpmākas paplašināšanās iespējām. Esmu pārliecināts, ka jūs pabeigsiet Eiropas Savienības sarunu procesu ar Horvātiju līdz gada beigām. Esmu pārliecināts, ka jūs drīz uzsāksiet arī sarunu procesu ar Maķedoniju. Es ceru, ka arī tas būs šogad.

Šajā runā es gribētu uzsvērt Horvātijas kā nākamās Eiropas Savienības dalībvalsts ārkārtējo nozīmi, īpaši saistībā ar mūsu kopīgo vērtību un drošības aizstāvību mūsu kontinentā. Mēs augstu vērtējam to, ka Horvātijas vienības ir NATO bruņotajos spēkos, kas atrodas Kosovā un Afganistānā. Aptuveni 300 horvātu karavīru, diplomātu un policijas virsnieku piedalās arī ISAF operācijās trīs reģionos Afganistānā. Mūsu jaunā sabiedrotā ir drosmīgi atbalstījusi mūsu cīņu pret terorismu vairākās NATO misijās. Esmu pārliecināts, ka Horvātijas dalība Eiropas Savienībā veicinās turpmāku stabilitāti Eiropas daļā, kas tikai pirms dažiem gadiem piedzīvoja nežēlīgu konfliktu un etnisko tīrīšanu.

Ja Horvātija pabeigs visas reformas, tā varēs pabeigt sarunas ar Eiropas Savienību līdz šā gada beigām. Tas ir labs mērķis, un es aicinu ikvienu atbalstīt šos centienus. Mums vajadzētu novērtēt to, ka Zagreba ir īstenojusi vairākas reformas, jo īpaši attiecībā uz tiesu sistēmu un valsts pārvaldi, kā arī cīņu pret korupciju un organizēto noziedzību. Horvātijas ievešana Eiropas Savienības dalībvalstu saimē ir mūsu stratēģijas daļa, lai izveidotu demokrātijas un labklājības kontinentu. Šīs Balkānu valsts piemērs apstiprina, ka Eiropas Savienības paplašināšanās process ir spēcīgs stimuls politiskām un ekonomiskām reformām valstīs, kas tiecas uz dalību. Atcerēsimies to arī tad, kad raugāmies uz mūsu austrumu kaimiņu Ukrainu.

  Niki Tzavela (EFD). – (EL) Priekšsēdētāja kungs, pēdējā gada laikā Turcijas daudzpusējā ārpolitika radījusi apjukumu gan starptautiskajā sabiedrībā, gan Turcijas laicīgajā sabiedrības daļā. Kurp virzās Turcija? Vai tā dodas daudzkultūru Eiropas vai islāmiskas valsts virzienā?

Īsumā atgādināšu Parlamentam tās politisko izturēšanos pret Irānu, nepieņemamo diplomātisko valodu pret Izraēlu, strīdu ar Ēģipti par Gazas robežām un Turcijas valdības neseno lēmumu atcelt iebraukšanas vīzas 7 arābu valstīm. Kā zināms, daudzās no tām radušas patvērumu Islāma ekstrēmistu apvienības, kuru biedri tagad var viegli iekļūt Eiropā un Rietumos. Par vīzu izsniegšanas atcelšanu jo īpaši ir sašutusi laicīgā valsts vara Turcijā.

Ja mēs ieviesīsim jaunas sankcijas pret Irānu, Turcijas nostāja ANO Drošības padomē būs sākuma punkts mūsdienu Turcijas nākotnes noskaidrošanā, tad mēs par Turciju šajā palātā runāsim savādāk.

  Philip Claeys (NI). – (NL) Saprotamu iemeslu dēļ Eiropas sabiedriskā doma ir asi pret neeiropeiskās un islāmiskās valsts Turcijas pievienošanos. Iepriekšējā Komisija apsolīja, ka sarunas ar Turciju varētu tikt pārtrauktas, ja nāktu gaismā, ka Turcija nepilda savas demokrātiskās saistības, un ka sarunām būtu jāiet kopsolī ar reformu procesu Turcijā. Neviens no šiem solījumiem netiek pildīts.

Gluži pretēji, laiku pa laikam tiek atvērtas jaunas sarunu sadaļas, kamēr Turcija virzās drīzāk atpakaļ, nevis uz priekšu. Politiskās partijas ir aizliegtas, kurdu mēri arestēti, bet kristieši tiek pakļauti iebiedēšanai, vardarbībai un administratīviem aizspriedumiem. Kristiešu rakstniekiem un akadēmiķiem ir jāsāk slēpties. Nemaz nerunājot par tādu parādību kā piespiedu laulības un tā dēvētās goda slepkavības.

Kādu termiņu Komisija noteiks Turcijai, lai tā atzītu visas Eiropas Savienības dalībvalstis? Kad Turcijai būs jāizpilda Ankaras protokols? Kad tiks izbeigta Kipras nelikumīgā militārā okupācija?

  José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra (PPE). – (ES) Priekšsēdētāja kungs, tāpat kā mani kolēģi deputāti arī es vēlos apsveikt Füle kungu jaunajā amatā un es ceru, ka lieliskais iespaids, kuru viņš atstāja viņa noklausīšanās laikā Ārlietu komitejā, tiks apstiprināts viņa pilnvaru laikā, it īpaši jutīgajā paplašināšanās jomā.

Es vēlos teikt dažus vārdus par Turciju, vispirms apsveikt mūsu referenti Oomen-Ruijten kundzi ar lieliskajiem rezultātiem komitejā.

Viņas ziņojumā, kas attiecas uz 2008. un 2009. gadu, jautājumi nav nedz pārspīlēti, nedz nepietiekoši novērtēti; tajā akcentēti Turcijas centieni, mēģinot izpildīt Kopenhāgenas nosacījumus un kritērijus.

Manuprāt, šie centieni tomēr ir jāizskata, ņemot vērā Turcijas pašreizējos notikumus un politisko situāciju: Erdoğan kunga mērenās islāma valdības septiņi gadi, kuras vēlēšanas paredzētas 2011. gada jūlijā; valsts, kura sakāpina lietas, kas ierosinātas saistībā ar „vesera” operāciju; EMASYA protokola atcelšana, ar ko galvenās pilnvaras bija nodotas karaspēkam, un it īpaši nolēmums, ar ko aizliedza Demokrātiskās sabiedrības partijas darbību Turcijā.

Šie notikumi, komisār, nozīmē to, ka Turcijas gadījumā ir jārīkojas ar lielu piesardzību. Turcijai ir jāizpilda Kopenhāgenas kritēriju nosacījumi un prasības un, protams, ir jāievēro Ankaras protokols. Tomēr šajā konkrētajā kontekstā un situācijā, pats par sevi saprotams, komisār, ka gadījumā, ja tiek raidīts kāds nepareizs signāls, tas varētu izraisīt ļoti nopietnas sekas Eiropas Savienības drošībai, īpaši tad, kad valdošajai partijai nav tai vajadzīgā trīs piektdaļu balsu vairākuma parlamentā, lai grozītu konstitūciju; šāds signāls varētu radīt nopietnu, satraucošu satricinājumu jau tā nestabilajā valstī, kura ir Rietumu stratēģiskais partneris saistībā ar Ziemeļatlantijas aliansi.

Mums ir jābūt ļoti piesardzīgiem sarunu procesā, lai nepieļautu nekādas kļūdas.

  Richard Howitt (S&D). – Priekšsēdētāja kungs, pirmkārt, es publiski atkārtoju savu apsveikumu komisāram Füle. Mēs šorīt jums likām agri celties uz savu pirmo dienu šajā darbā, un es domāju, ka tā nebūs vienīgā reize.

Turcijā ir ievērojama sabiedrības skepse, ka ES turēs savu solījumu un, tāpat kā jūs sastopaties ar skepsi vienā mūsu sabiedrības daļā ES, jūsu uzdevums, komisār, ir būt taisnīgam un objektīvam — un, jā, ar to iegūt sabiedrības uzticēšanos. Bet arī uzsvērt paplašināšanās pozitīvo pusi, pārvarēt sabiedrības skepticismu, un mūsu grupa jūs tajā atbalstīs.

Attiecībā uz Turciju Sociāldemokrātu un demokrātu grupa joprojām ir par pievienošanos un par reformām. Komisijas progresa ziņojumā teikts, ka reformas centieni ir atsākti, taču būtu jāintensificē. Mēs piekrītam. Tātad, attiecībā uz šo pirmo ziņojumu šā Parlamenta piecu gadu laikā ļaujiet man pievērsties manām sākumā minētajām piezīmēm par to, kā mums kā Parlamentam vajadzētu izturēties pret Turciju. Referentam — es cienu jūsu patieso apņemšanos panākt vienprātību šajā Parlamentā un es pateicos jums par jūsu sadarbību. Es ceru, ka nākamos gados jūs panāksiet piekrišanu politiskajās grupās, pirms iesniegt plenārsēdes grozījumus panāktos kompromisos ar komiteju, jo mūsu atšķirības ir nelielas.

Bet patiesa jūsu kā referenta dalība un šā Parlamenta pārbaude ir nodrošināt, ka mēs izmantojam mūsu ietekmi, lai gadu no gada nodrošinātu stabilu progresu Turcijas vadīšanā ceļā uz pievienošanos, un tam nepieciešama vadība gan šeit, gan arī valstī.

Mūsu Kipras kolēģiem — mēs saprotam netaisnības sāpi, kuru jūs uzjūtat. Mūsu grupā mēs esam centušies jūs pilnībā iekļaut mūsu vienprātībā, taču mēs noteikti šajā izšķirīgajā laikā centīsimies ieņemt tādu nostāju, kas atbalsta izlīguma centienus, lai nodrošinātu taisnīgumu abām kopienām un nevis ietekmētu to iznākumu, nostājoties vienā vai otrā pusē.

Citiem šajā parlamenta palātā — ir vajadzīga konstruktīva Turcijas kritika, mēs paši esam kritiski draugi. Bet tiem, kas uzstājas šajās debatēs, iebilstot pret Turciju, mēs sakām, ka jūs esat mazākumā; pārāk daudzi no jums pamatojas uz reliģisku neiecietību pret islāmu un meklē savas politiskās priekšrocības, tīši izraisot nepatiesas bažas par imigrāciju. Šie argumenti ir nīstami un nepieņemami tāpat kā jūs.

Visbeidzot, lielākajai daļai šajā Parlamenta palātā, kuri vēlas Turcijas pievienošanos, mums ir atkal un atkal jāsaka: noraidītāju spalgā balss nedrīkst mūs nomākt. Mēs ceram, ka mūsu turku kolēģi turpinās veikt sāpīgās izmaiņas savā sabiedrībā un grūti ietekmējamā valsts politikā.

Šīs reformas ir labas paši par sevi, bet tiem no mums, kuri šajā Parlamentā saka, mēs vēlamies pievienošanos: lai viņu centieni būtu tā vērti, mums ir jādara tas, ko mēs sakām, jāatver un jāslēdz sadaļas pēc būtības, sniedzot Padomes solījumus un pašiem darbojoties ticībā.

  Norica Nicolai (ALDE). – (RO) Es savā runā aplūkošu tikai Maķedoniju, jo es gribu uzsvērt, ka ziņojumā ir fiksēta Maķedonijas situācijas virzība un atbalstīts politiskais lēmums uzsākt sarunas ar šo valsti.

Es neapspriedīšu ziņojuma līdzsvarotību un veidu, kādā tajā sīki aprakstīti pozitīvie un negatīvie faktori, ar kuriem valsts cīnās.

Es vēlētos uzsvērt divas lietas. Izejas aptaujas un sabiedriskās domas aptaujas Maķedonijā liecina, ka šī valsts ir viena no „Eiro-optimistiskākajām" reģionā. Es domāju, ka iedzīvotāju atbalsts ir veiksmīga sarunu procesa nosacījums. Otrkārt, es domāju, ka Eiropas Savienības dalībvalstij Grieķijai ir jāizprot Eiropas modeļi izlīgumam ar vēsturi un jādara viss iespējamais, lai nodrošinātu, ka strīds par Maķedonijas nosaukumu nebūtu šķērslis šīs valsts virzībai uz Eiropu, jo jebkura cita attieksme ir pretrunā ar Eiropas garu un būtību.

  Hélène Flautre (Verts/ALE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, vispirms es gribētu apsveikt komisāru Füle.

Pirmdien tiesas procesā Stambulā notika Hranta Dinka iespējamo slepkavu 12. nopratināšana. Pirmo reizi oficiālie novērotāji šajā tiesas procesā juta, ka tiesa patiesi cenšas noskaidrot patiesību un ka prokurors ir uzsvēris saistību starp šo tiesas procesu par varbūtējiem Hranta Dinka slepkavām un citiem uzsāktajiem tiesas procesiem, piemēram, par Ergenekon tīklu.

Šis fakts ir ļoti nozīmīgs, jo ar šo tiesas prāvu tiek tiesātas visas politiskās slepkavības, sabiedrības neiecietība un joprojām valdošā nesodāmība. Turklāt šo politisko slepkavību upuru ģimenes trāpīgi pauda salīdzinājumu, ka, atsaucoties uz Turcijas „dziļo valsti”, viņi paziņoja sevi par Hranta Dinka „dziļo ģimeni”. Stāstu jums to tādēļ, ka lietas virzās uz priekšu, un tādēļ, ka Turcijas pilsoniskajā sabiedrībā ir vēlme pēc un virzība uz reformām, kuru mērķis ir veicināt demokrātiju un tiesības, un šī vēlme un šī kustība ir ārkārtīgi spēcīgas.

Es vēlētos minēt arī vēl vienu piemēru, kas pašlaik lasāms laikrakstu virsrakstos — jau minētie ģimenes goda noziegumi, un tā ir 16 gadu veca meitene, kas tika atrasta apglabāta vistu kūtī un kuru par sarunāšanos ar zēniem bija notiesājusi ģimenes padome. Tas ir baismīgi, un tas ir noziegums. Šīs ģimenes locekļi, protams, ir jāliek cietumā.

Patiesībā pirms dažiem gadiem par šiem noziegumiem laikrakstos nerakstīja. Tāpēc šodien ir gandarījums par to, ka šie tā sauktie „goda noziegumi”, kas ir vienkārši barbariski noziegumi, Turcijas sabiedrībā vairs netiek noklusēti. Turcijas sabiedrība piedzīvo pārmaiņas, pat satricinājumus, un es domāju, ka, ja mēs apspriežam Turciju, mums ir skaidri jāapzinās, ka jebkura šīs valsts reforma dziļi ietekmē attiecības starp iedzīvotājiem, iekārtu, Turcijas vēsturi un demokrātiju. Tie ir absolūti svarīgi elementi.

Es uzskatu, ka mūsu process ir pilnīgi atklāts. Šodien mūsu procesa atklātums ir atzīts, un tas atbilst mūsu spējai atbalstīt sarežģītu, kritisku un vēsturisku procesu Kiprā. Šodien ES skaidri jāsaka Kiprai, ka mēs esam gatavi to atbalstīt un garantēt, izmantojot visus mūsu rīcībā esošos līdzekļus, tostarp ekonomikas un finanšu līdzekļus, jebkuru vienošanos, kas panākta starp ziemeļiem un dienvidiem, un mēs esam arī apņēmušies nodrošināt, ka nekas ES tiesību aktu kopumā nevarēs kavēt panākt vienprātību Kiprā. Mums ir neatlaidīgi jāvirzās uz priekšu, Turcijas turpmākā dalība ES ir atkarīga arī no šā jautājuma.

  Geoffrey Van Orden (ECR). – Priekšsēdētāja kungs, nav bieži, ka es piekrītu Flautre kundzei, bet es piekrītu daudzām viņas tikko teiktajām piezīmēm. Pirmkārt, es varētu pieprasīt vairāk godīguma mūsu attieksmē pret Turciju. Esmu pārliecināts, ka mēs visi vēlamies labas attiecības ar Turciju, un daudzi no mums, iespējams, lielākā daļa, vēlas kādu dienu redzēt Turciju kā Eiropas Savienības dalībvalsti, atšķirīgā Eiropas Savienībā no tās, kāda tā veidojas šodien. Tas ir tāpēc, ka daži atzīst, ka Turcijas pievienošanās neizbēgami mainīs ES projekta raksturu, vadot to nevēlamas politiskās integrācijas virzienā, pret kuru tie tik ļoti iebilst.

Man ir viens vai divi jautājumi Komisijai. Kas noticis ar sarunām ar Turciju? Kāpēc tik maz sadaļu ir atvērtas? Laikā, kad visās mūsu valstīs ir nopietnas bažas par enerģijas drošību un Turcijai ir šis izdevīgais ģeogrāfiskais stāvoklis, nodrošinot cauruļvadu maršrutu no Kaspijas jūras reģiona, kāpēc enerģētikas sadaļa nav atvērta? Un sakarā ar gaidāmajām prezidenta vēlēšanām Kiprā un turpinoties apvienošanās sarunām, mēs ļoti daudz domājam par Kipru. Turciju, protams, gandrīz nekad šajā Parlamenta palātā nevar apspriest bez atsauces uz Kipru, bet varbūt tas būtu lietderīgāk, ja tā vietā, lai vienmēr kritizētu Turciju, ES censtos sniegt tai lielāku atbalstu šajā jautājumā. Kāpēc mēs vienkārši aicinām Turciju izmantot savu ietekmi, ja abām ES dalībvalstīm Grieķijai un Kipras Republikai ir jāspēlē izšķirošā loma?

Es piekrītu, ka Turcijas garnizons Ziemeļu Kiprā būtu ļoti jāsamazina. Patiesībā es regulāri ierosinu turku emisāriem, ka vienpusēja karaspēka samazināšana būtu drosmīgs uzticības veicināšanas pasākums, bet mēs visi zinām, ka, ja tiktu īstenots Annana plāns, Turcijas karaspēka klātbūtne tiktu samazināta līdz tikai 650 un grieķu klātbūtne līdz 950. Tas ir skandalozi, ka nekāds reāls progress nav panākts starptautiskās tirdzniecības uzsākšanā ar Ziemeļu Kipru. Kāpēc Eiropas Savienība nav turējusi savu 2004. gada maijā doto solījumu izbeigt Ziemeļu Kipras izolāciju?

Starp visām pasaules vietām, kurās ES varētu būt patiesi lietderīga loma un kāda labdabīga ietekme, izceļas Kipra — tomēr mēs tur neesam. Nevainosim Turciju par ES iekšējām grūtībām.

  Charalampos Angourakis (GUE/NGL) . – (EL) Priekšsēdētāja kungs, mūsu nostāja pret Eiropas Savienības paplašināšanos ir saskaņā ar mūsu nostāju pret Grieķijas, manas valsts, integrāciju Eiropas Savienībā un ar cīņu, lai atbrīvotu to no šīs imperiālistu mašīnas.

Viss paplašināšanās process ir saskaņā ar NATO stiprināšanu un NATO Rietumbalkānu okupāciju ar Kosovas atdalīšanos un ar Bosnijas un Hercegovinas destabilizāciju, ar Eiropas Savienības robežu apstrīdēšanu un stabilitāti reģionā, ar spaidiem pret Serbijas tautu, ar jaunām domstarpībām un pretstatiem Balkānos.

Tāpēc, ka tā sauktie divpusējie jautājumi vispār nav divpusēji jautājumi, tie ir starptautiski jautājumi, tāpēc tie tiek risināti ANO. Tajā pašā laikā, Balkānu reģionā ir neticama krīze, kuru izraisa reformas, kurām cilvēki šajos novados ir pakļauti, lai pievienotos Eiropas Savienībai.

Šis process ir saskaņā ar Ankaras nesamierināmību Kipras jautājumā, ar casus belli Egejas jūras reģionā, ko atbalsta Frontex, apstrīdot robežas šajā reģionā un efektīvi aizliedzot arodbiedrību kustību, un ar citiem pret demokrātiju vērstiem pasākumiem Turcijā.

Šis ir vēl viens iemesls, kāpēc mēs aizstāvam darba ņēmējus šajās valstīs pret integrāciju, lai viņi varētu cīnīties par savām tiesībām.

  Lorenzo Fontana (EFD). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, Zviedrijas un Spānijas prezidentūras Turcijas dalību Eiropas Savienībā ir noteikušas par prioritāru tēmu, it kā tam tagad būtu iepriekš zināms noslēgums.

Daudzu iemeslu dēļ mēs neuzskatām, ka Turcijas dalība ir reāla vai iespējama. Pirmkārt, tāpēc, ka Turcija ģeogrāfiski neatrodas Eiropā; otrkārt, jo Turcija kļūst arvien vairāk un vairāk islāmiska un Ankara ir faktiski lielākās starptautiska mēroga islāma organizācijas OIC vadošā locekle; treškārt, tāpēc, ka reliģiskās minoritātes tiek vajātas un sabiedrībā ir iesakņojies uzskats par to mazvērtību, ceturtkārt, tādēļ, ka Turcija turpina oficiāli noliegt pusotra miljona armēņu kristiešu genocīdu un okupē Kipru, pārkāpjot starptautiskās tiesības gan militārā, gan politiskā ziņā.

Mums ir arī jāatceras, ka līdz ar Turciju Eiropas Savienībā tādas valstis kā Irāka, Irāna un Sīrija būs pie mūsu robežām. Visbeidzot, mums ir arī jāatceras, ka Turcija ar tās 90 miljoniem iedzīvotāju līdz 2030. gadam būs visvairāk apdzīvotā valsts Eiropas Savienībā. Tas nozīmē, ka tai būs vislielākais deputātu skaits un nozīmīgākais procentuālais balsojums Eiropas Padomē; Eiropas līdzsvars noteikti būtu destabilizēts.

  Diane Dodds (NI). – Priekšsēdētāja kungs, tāpat kā daudzi citi kolēģi šajā Palātā šorīt, es apelēju pie godīguma un reālisma debatēs tieši attiecībā uz Turciju. Es atzinīgi vērtēju tos kolēģus, kuri ir lūguši provizorisku atbalstu Kiprai, lai panāktu sava veida rezolūciju ar Turciju.

Es vēlos ātri pievērst mūsu uzmanību vienam aspektam, kas nonācis manā uzmanības lokā, un tas ir daudzu iedzīvotāju, kurus es pārstāvu, nožēlojamais stāvoklis, kuri cieš smagus finansiālus zaudējumus nekustamo īpašumu izkrāpšanas rezultātā Turcijā. Kopš es jūlijā kļuvu par deputāti, man ir bijusi saskare ar daudziem vēlētājiem, kas ir ieguldījuši ievērojamas naudas summas, sākot no EUR 50 000 līdz EUR 150 000, un kuri pēc tam šos ieguldījumus ir zaudējuši, kā daudzos gadījumos izskatās, klaji krāpnieciskās darbībās. Es gribētu lūgt, lai Komisija izskata šo jautājumu un attiecībā uz to aktīvi rīkojas.

  Elmar Brok (PPE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, López Garrido kungs, komisār, līdz šim paplašināšanās politika ir bijusi veiksmīga, lai gan, kā mēs redzējām pēdējā kārtā, mums ir vairāk jākoncentrējas uz iekšējo attīstību šajās valstīs, īpaši attiecībā uz tiesiskumu, korupciju un līdzīgiem jautājumiem. Es uzskatu, ka pašreizējās sarunās tas notiek. Manuprāt, sarunās ar Horvātiju mēs esam guvuši ļoti labus panākumus un varam ātri šo procesu pabeigt. Tomēr ir svarīgi, protams, ka Kopenhāgenas kritēriji tiek izpildīti katrā gadījumā, tostarp attiecībā uz integrācijas spēju Eiropas Savienībā, jo mums ir jāapzinās mūsu pārcenšanās risks.

Mēs izpildīsim mūsu saistības pret Rietumbalkāniem, bet atsevišķos gadījumos ceļš var būt ilgs. Mums tas ir jāapzinās, lai mēs neradītu maldīgas cerības. No otras puses, ir skaidrs, ka Eiropas perspektīva ir vērtīgs un varbūt tikai vienīgais pieejamais instruments, lai saglabātu zināmu spiedienu un nodrošinātu, ka iekšējais reformu process šajās valstīs turpinās gan attiecībā uz tirgus, gan politiskās sistēmas stabilitāti.

Attiecībā uz Turciju man nav pieņemama tās uzvedība pret Berlīni un Kipras jautājumā — reliģijas brīvība, uzskatu brīvība, politisko partiju aizliegums un līdzīgi jautājumi. Es varu tikai jautāt sev, vai pēdējie nepieciešamie pasākumi — no mentalitātes un nevis formas viedokļa — tiks veikti, lai nodrošinātu, ka Turcija var kļūt par dalībvalsti, un vai mēs varam būt pārliecināti, ka Eiropas Savienība spēj integrēt Turciju.

Füle kungs, jums ir nozīmīga iespēja, jo jums ir plašāks pienākumu loks, kas ietver paplašināšanās politiku un kaimiņattiecību politiku. Abas šīs lietas attiecas uz Eiropas perspektīvu, bet tajās izmanto dažādus instrumentu komplektus. Šī iemesla dēļ jums ir interesants darbs, un es ļoti ceru, ka jums tas patīk.

  Michael Cashman (S&D). – Priekšsēdētāja kungs, es atzinīgi vērtēju pievienošanās ziņojumus un es vēlos runāt tieši par Maķedoniju un Horvātiju un pēc tam par Turciju. Es priecājos uzstāties pēc mana ievērojamā drauga Brok kunga, kurš minēja Kopenhāgenas kritērijus. Ja es drīkstu uzsvērt, tad Kopenhāgenas kritēriji ir negrozāmi, jo īpaši attiecībā uz minoritāšu tiesībām un cilvēktiesībām, un Maķedonija un Horvātija tādēļ nespēj atspoguļot Kopienas tiesību aktu kopumu (acquis), jo īpaši attiecībā uz nediskrimināciju seksuālās orientācijas dēļ.

Es abām šīm valstīm teiktu, ka pievienošanās procedūra ir iespēja tuvināt jūsu likumus ES un saviem iedzīvotājiem izskaidrot vajadzību to darīt un ka, pievienojoties šim klubam, tas nebūs klubs ar brīvas izvēles ēdienkarti (à la carte menu). Mēs stingri ieviesīsim acquis, īpaši tā 19. pantu, kas piešķir Eiropas Savienībai tiesības cīnīties pret diskrimināciju, — un tas ir ļoti svarīgs saraksts — rases, etniskās izcelsmes, reliģijas, pārliecības, vecuma, invaliditātes un seksuālās orientācijas dēļ. Kāpēc tas ir svarīgi? Tāpēc, ka viens cilvēks varētu pieredzēt diskrimināciju katra minētā iemesla dēļ un nedarīt neko vienā gadījumā ir padarīt nenozīmīgu visu labo, kas ir sasniegts citos gadījumos. Tādēļ es saku, ka lesbiešu, geju un biseksuālu personu tiesības ir negrozāmas. Pieņemiet pret diskrimināciju vērstus tiesību aktus tagad. Lakmusa tests jebkurai civilizācijai ir nevis tas, kā tā izturas pret savu vairākumu, bet gan pret minoritātēm, kas veido šo vairākumu.

Turcija ir guvusi panākumus un es priecājos citēt Banu Ki-Mūnu, kas saka, ka ir gūti panākumi attiecībā uz Kipru. Mēs Parlamentā to apsveicam. Dodds kundzei ir taisnība: ja mēs gribam piedalīties rezolūcijas pieņemšanā, mums ir jābūt pilnīgi godīgiem un jāsaved puses kopā. Bet vēlreiz attiecībā uz pret diskrimināciju vērstiem pasākumiem es vēlos, lai viņi panāktu vairāk.

Nediskriminācija Konstitūcijā ir, bet tai ir jāatspoguļojas tiesību aktos, atkārtoju, jo īpaši saistībā ar lesbietēm, gejiem, biseksuāliem un transseksuāliem cilvēkiem, kuri bieži vien tiek nogalināti tikai tā iemesla dēļ, ka ir transseksuāli. Tātad ļaujiet Turcijai turpināt šo ceļu ar tādiem pašiem noteikumiem, ar tādiem pašiem nosacījumiem. Ja mēs neievērosim pievienošanās principus, tad mums vairs nebūs principu.

  Alexander Graf Lambsdorff (ALDE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, vispirms es vēlētos pateikt, ka esmu diezgan pārsteigts, ka no visiem cilvēkiem Cashman kungam no Apvienotās Karalistes, kuru es ļoti cienu, būtu jāatgādina mums, ka valstij, kas pievienojas Eiropas Savienībai, jāiesaistās Eiropas Savienībā visos aspektos un tā nevar pieņemt à la carte pieeju. Man tas šķiet diezgan dīvaini.

Tomēr es vēlētos apspriest Turcijas jautājumu. Citi runātāji minēja, ka Turcija ir sabiedrība kustībā, un tā ir taisnība. Tomēr, patiesības labā, mums ir jāpaskaidro, ka tā nav lineāra virzība uz Eiropas vērtībām. Turcija virzās uz priekšu un atpakaļ. Ņemsim, piemēram, bruņotos spēkus. Mēs, protams, esam gandarīti par dekrētu, kas liedz bruņoto spēku iejaukšanos bez politiskas atļaujas. Tā ir laba lieta. Tomēr konstitucionālās tiesas spriedums veido citu kopainas daļu un neļauj bruņoto spēku pārstāvjus tiesāt civiltiesās. Tā, protams, nav laba lieta.

Ja mēs aplūkojam, piemēram, vārda un uzskatu brīvību, ir taisnība, ka notiek dzīvas debates par vairākām tēmām, kas agrāk bija tabu, tostarp par minoritāšu tiesībām un seksuālajām minoritātēm, Cashman kungs. Mēs domājam, ka tas ir ļoti labi. Tomēr tajā pašā laikā pastāv YouTube aizliegums, un ir tiesību normas, kas rada pamatu juridiskai nenoteiktībai vārda un uzskatu brīvības jautājumā, kas ir īpaši svarīgi Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupai. Notiek arī „privātais karš” pret Doğan grupu. Tas viss ir ļoti žēl.

Vēl viens piemērs attiecībā uz sieviešu lomu. Protams, ir labi, ka tā dēvētās goda slepkavības, kas ir barbariski noziegumi, tiek apspriesti plašsaziņas līdzekļos, bet vai mēs patiesi ticam, ka Turcijas sabiedrība lineāri virzās uz Eiropas vērtību pieņemšanu attiecībā uz līdztiesību? Es nedomāju, ka tas tā ir.

Es gribētu arī pateikt kaut ko par to, ko teica Howitt kungs. Tā ir taisnība, ka mums ir process —pievienošanās sarunas — kurās mums ir jārīkojas godprātīgi. Tomēr tas nav automātisks process. Šī procesa laikā mēs ne tikai atbildam par pievienošanās kandidātvalsti. Mūsu galvenā atbildība ir Eiropas Savienībai. Mūsu paplašināšanās politikai ir jābūt ticamai, un mums ir nepieciešams ieņemt godīgu un ticamu pieeju kandidātvalstīm. Jāsaka, ka man dažreiz šķiet satraucoši, ka pastāv apvienība starp Zaļajiem, kuri vēlas stipru Eiropu un paplašināšanos pēc iespējas ātrāk, un tādiem deputātiem kā Van Orden kungs, kas vēlas pievienot jaunas valstis cik ātri vien iespējams, lai vājinātu Eiropas Savienību. Tas man šķiet ļoti dīvaini.

Pievienošanās perspektīva ir, bet iestāšanās notiks tikai tad, kad visi kritēriji būs izpildīti.

(Runātājs piekrita pieņemt zilās kartes jautājumu saskaņā ar Reglamenta 149. panta 8. punktu)

  Michael Cashman (S&D). – Priekšsēdētāja kungs, Lambsdorff kungs izvirzīja apsūdzību pret Apvienoto Karalisti. Es gribētu lūgt viņam precizēt Parlamentam, kā Apvienotā Karaliste ir pārkāpusi savas līgumsaistības.

  Alexander Graf Lambsdorff (ALDE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, es neteicu, ka Apvienotā Karaliste ir pārkāpusi savas līgumsaistības. Es vienkārši atsaucos uz to, ka Apvienotā Karaliste izvēlējās nepievienoties dažām svarīgām politiskajām jomām attiecībā uz Eiropas integrāciju, piemēram, Šengenai, eiro, Sociālajai hartai un, ja esmu pareizi sapratis, Pamattiesību hartai. Tās visas ir jomas, kuras nav maznozīmīgas.

  Ulrike Lunacek (Verts/ALE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, vispirms es vēlētos pateikt Lambsdorff kungam, ka es noraidu jūsu apsūdzību. Jūs teicāt, ka Zaļo/ Eiropas Brīvās apvienības grupa vēlas paplašināšanos par katru cenu. Ir diezgan skaidrs, ka mēs esam par paplašināšanos, tostarp Turcijas un Balkānu valstu virzienā, protams, bet tikai tad, ja visi kritēriji tiks izpildīti. Saistībā ar Turciju es gribētu teikt, ka, neskatoties uz visām problēmām, kas ir minētas šodien, es uzskatu, ka Turcijas valdībai ir vēlme turpināt. Piemēram, Iekšlietu ministrija ir atcēlusi protokolu, kas līdz šim ļāva bruņotajiem spēkiem neatkarīgi iejaukties drošības jautājumos. Tas ir ļoti svarīgi. Es ceru, ka šī Parlamenta vairākums atbalstīs mūsu 10. grozījumu, kas attiecas uz procesa uzraudzību virzībā uz pievienošanās mērķi. Tas ir vienīgais veids, kā ES var saglabāt savu uzticamību attiecībā uz tās dotajiem solījumiem — pievienošanās mērķi, izpildot visus kritērijus.

Maķedonijas jautājumā ir bijis daudz panākumu daudzās jomās. Es to atzīstu un esmu par to gandarīta. Tomēr, atsaucoties uz vienu punktu, kuru jau minēja Cashman kungs, nav pareizi, ka valdība ievieš pret diskrimināciju vērstus tiesību aktus, kuros nav ietverta seksuālā orientācija. Tās ir Eiropas tiesības. Cilvēktiesības nav apspriežamas, un es ceru, ka šī Parlamenta vairākums arī balsos par labu šīm kopējām Eiropas cilvēktiesībām mūsu grozījumā.

  Ryszard Czarnecki (ECR). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, komisār, es vēlētos apsveikt jūs, Füle kungs, un teikt, es ceru, ka jūs būsiet tikpat labs komisārs, kāds bijāt kandidāts. Jūsu uzklausīšana bija patiesi lieliska. Es vēlētos apliecināt Lambsdorff kungam, ka Van Orden kungs ļoti mīl Eiropu. Tomēr viņš nevēlas, ka eirobirokrātija nostājas starp Eiropu un tās pilsoņiem.

Mēs šodien runājam par paplašināšanos, un tas ir labi, ka mēs par to runājam, jo Eiropas Savienība, neslēpsim, pārdzīvo institucionālo krīzi, un viens veids, kā no tās iziet, ir paplašināt Eiropas Savienību. Tas varētu dot mums noteiktu enerģiju, noteiktu spēku, tāpēc ir vērts veikt šo ceļu. Eiropa bez šīs Balkānu plaušas nav Eiropa. Horvātijas, Eiropas valsts ar Eiropas kultūru un Eiropas vēsturi, pievienošanās, jāpabeidz pēc iespējas ātrāk. Tomēr domāsim reāli arī par tādu valstu iespējami drīzāku dalību kā Serbija, Melnkalne, Maķedonija un Bosnija un Hercegovina. Tas patiešām ir ļoti svarīgi. Turcijas dalība ir kaut kas daudz attālāks un, protams, nenotiks tuvāko 10 gadu laikā.

  Nikolaos Chountis (GUE/NGL). – (EL) Priekšsēdētāja kungs, tas, ka mēs, Eiropas Apvienotā kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālā grupa, atbalstām Eiropas Savienības paplašināšanos, jo īpaši attiecībā uz Rietumbalkānu valstīm, nenozīmē, ka mums nav bažu par divām lietām:

Pirmkārt, tas, kas galu galā ir saražots, nav sociālās kohēzijas un solidaritātes Eiropa, tā ir tirgus Eiropa, un, otrkārt, atsevišķos gadījumos paplašināšanās politika ir pretrunā ar starptautiskajām tiesībām. Es atsaucos uz ziņojumu par BDMR, kurā, ja referents vienpusēji neatrisina valsts nosaukuma jautājumu, kā teikts 17. punktā, viņš no tā sistemātiski izvairās, norādot, ka risinājums tiek meklēts un ir jāmeklē Apvienoto Nāciju Organizācijā. Šī atsauce problēmu vērš par starptautisku problēmu, kāda tā patiesi ir, nevis divpusēju problēmu, un raida precīzāku ziņu, nekā tikai vispārīgā cerība, ka problēma atrisināsies pati.

Tāpat jūs varat teikt o tempora, o mores, tas, ka BDMR piedalās — es atkārtoju, piedalās — ES militārajā misijā Afganistānā tiek uzskatīts par BDMR, valsts ar vājiem ekonomiskajiem un militārajiem resursiem, nozīmīgu atribūtu, tāpat kā tas, ka tā vienpusēji atzīst Kosovu, kas ir pretrunā ar ANO rezolūciju Nr. 1244/1999.

Politiskā paplašināšanās pie problemātiskām attiecībām ar starptautiskajām tiesībām ir, es teiktu, problemātiska pati par sevi.

  Jaroslav Paška (EFD). – (SK) Es vēlētos sākt, sakot, ka es uzskatu, ka ziņojumi par Horvātiju un Maķedoniju ir labi un labi sagatavoti ziņojumi, un es domāju, ka mums vajadzētu uzslavēt referentu darbu un atbalstīt ziņojumu pieņemšanu.

Kas attiecas uz Turciju, man ir sajūta, ka mēs šajā jautājumā spēlējam paslēpes. Turcijas iestādes ārēji apliecina pārmaiņu centienus, bet reālajā pasaulē sabiedrība mainās maz. Tēvi joprojām pārdod savas meitas vai iemaina tās pret lopiem. Vīrieši, kas pērk sievas, izturas pret viņām kā pret vergiem.

Esmu pārliecināts, ka civilizāciju konverģences process būs sarežģīts un ilgs un nebūs vienkāršs ne mums, ne Turcijas sabiedrībai. Tādēļ es domāju, ka šajā gadījumā mums ir jābruņojas ar pacietību un jābūt gataviem ilgām sarunām, bet šajās sarunās mums ir jārīkojas pareizi un godīgi un atklāti jārunā par visām problēmām. Tas ir mūsu interesēs, kā arī Turcijas iedzīvotāju interesēs, un, kad šī problēma tiks atrisināta un aizvadīta līdz veiksmīgam noslēgumam, tas būs sasniegums gan Eiropai, gan Turcijai.

  Ioannis Kasoulides (PPE). – Priekšsēdētāja kungs, PPE grupā visi atbalsta pēc Komisijas ieteikumus, ka BDMR vajadzētu sākt pievienošanās sarunas. Mums ir arī zināms, ka, lai šīs sarunas varētu sākties, BDMR un Grieķijai ir nepieciešams panākt vienošanos nosaukuma jautājumā.

Nosaukuma jautājums ir reāls politisks jautājums Grieķijā. Neviena Grieķijas valdība nevarētu pastāvēt, ja sarunas atļautu sākt bez vienošanās par nosaukumu. Tā ir politiska realitāte. Neatkarīgi no tā, kā kolēģi aplūko šo jautājumu, ja mēs gribam būt labi padomdevēji, mums ir jādod BDMR draudzīgu, elastīgu padomu. Noraidot nosaukuma jautājumu, nosaucot to, piemēram, par „smieklīgu”, mēs kļūstam par sliktiem padomdevējiem BDMR un neatbalstām tās mērķi.

Turcijai vajadzētu zināt, cik liela ir Turcijas, valsts ar tās iedzīvotāju skaitu, dokumentācija. Tas attiecas uz ES spēju absorbēt šādu paplašināšanos, budžeta ierobežojumus un tā tālāk, tāpēc Turcijai vajadzētu saprast, cik daudz vieglāks, bez šķēršļiem un iesaldētām sadaļām, būtu tās pievienošanās ceļš bez Kipras problēmu svara. Tai ir nepieciešams risināt garantiju, karaspēka klātbūtnes un vienpusējās militārās intervences jautājumu, kura Kiprai nav vajadzīga.

  Victor Boştinaru (S&D). – Priekšsēdētāja kungs, es atzinīgi vērtēju visus Horvātijas centienus un gūtos panākumus virzībā uz pievienošanos Eiropas Savienībai. Visam Rietumbalkānu reģionam tas noteikti būs liels solis uz priekšu Eiropas integrācijas virzienā. Es ceru, ka 2010. gads būs veiksmīgs Horvātijai, kā arī Rietumbalkāniem, bet es vēlētos uzsvērt arī nepieciešamību ņemt vērā un pienācīgi risināt bēgļu un iekšēji pārvietoto personu jautājumu.

Aplūkosim ANO Augstā komisāra bēgļu jautājumos jaunāko ziņojumu. Kā jūs zināt, 2005. gadā Sarajevā tika parakstīts nolīgums starp Horvātiju, Bosniju un Hercegovinu, Serbiju un Melnkalni — tā sauktā Sarajevas deklarācija. Vienošanās mērķis bija risināt ļoti lielā bēgļu un valsts iekšienē pārvietoto personu skaita problēmu, kas radusies konflikta dēļ šajā reģionā. Tomēr šis ir jautājums vēl nav atrisināts. Es ļoti vēlētos, ka Horvātija beidzot apstiprinātu savu gatavību atsākt Sarajevas deklarācijas īstenošanu un vismaz pirms pievienošanās izbeigtu situāciju, kura, es uzskatu, ir ļoti jutīga.

Es ļoti atzinīgi vērtēju Komisijas apņemšanos šopavasar atsākt sarunas un jūsu priekšā atkārtoju, ka šī problēma reizi par visām reizēm ir jāatrisina, pirms Horvātija pievienojas ES.

Nobeiguma piezīme par Turciju: novērtējot Turciju, aicinu jūs neizteikt pāragru spriedumu, pamatojoties uz reliģiju, etnisko izcelsmi un klišejām.

  Lena Ek (ALDE). – (SV) Priekšsēdētāja kungs, kā Parlamenta delegācijas Horvātijā priekšsēdētāja vietnieks es gaidu to dienu, kad mūsu Horvātijas deputāti sēdēs šā Parlamenta solos. Horvātija ir nogājusi garu ceļu centienos panākt dalību un pieņēmusi daudzus grūtus lēmumus, lai risinātu Eiropas dimensijas jautājumu. Tomēr, pirms varēs noslēgt dalības jautājumu, vēl ir jāpieņem svarīgi tiesību aspekti.

Viena lieta, kas ir ļoti tuva manai sirdij, ir decentralizācija; citiem vārdiem sakot, politisko lēmumu pieņemšana tik tuvu iedzīvotājiem, cik vien iespējams. Kad mēs pievienojam ceturto lēmumu pieņemšanas līmeni, piemēram, attiecībā uz dalību ES, ir ārkārtīgi svarīgi, lai cilvēki būtu informēti par to, kādi lēmumi ir jāpieņem vietējā, reģionālā, valsts un ES līmenī. Progresa ziņojums liecina, ka šajā jautājumā vēl ir daudz darāmā.

Pārējās neatrisinātās vājās vietas ir juridiskā noteiktība, cīņa pret korupciju un sieviešu stāvoklis darba tirgū — jomas, kurās Horvātijai ir jāpieliek lielākas pūles. Tomēr es redzu, ka ir panākts liels progress un ka jaunā Horvātijas valdība šiem jautājumiem piešķir lielu nozīmi. Es patiesi ceru, ka nebūs ilgi jāgaida, kad mūsu Horvātijas kolēģi būs mums līdzās šajā Parlamentā.

  Michail Tremopoulos (Verts/ALE). – (EL) Priekšsēdētāja kungs, es gribētu atzīmēt, ka šodien, tāpat kā visa 20. gadsimta laikā, Balkāni mēģina panākt līdzsvaru starp grūto nacionālisma mantojumu un vajadzību pēc kopējas Eiropas perspektīvas tuvākajā nākotnē.

Šodienas rezolūcijas priekšlikums par BDMR cenšas atspoguļot šo trauslo līdzsvaru. Tomēr tas neizdodas pietiekami. Spiediens nekavējoties sākt sarunas rada bažas nosūtīt nepareizu signālu nosaukuma jautājumā. Sarunu atlikšana uz nenoteiktu laiku, no otras puses, varētu atkal veicināt tikpat neproduktīvu rīcību.

Daži grozījumi ir pozitīvi. Taču es atgādinu, ka jebkāda veida nacionālisms izraisa zaudējumus, pirmkārt, savai valstij. Grieķijai pašai jāpanāk līdzsvars. Kā Grieķijas maķedonietis es pieprasu lielāku nosvērtību; strīdā par nosaukumu mums nepieciešams, lai divas dažādas pašnoteikšanās, kuras izmanto nosaukumu Maķedonija, pastāvētu līdzās. Šāda veida kompromiss varētu būt katalizators, lai izveidotu savstarpēju uzticēšanos, kas ir vitāli nepieciešama šajos ekoloģiskās krīzes laikos, kad tuvākajiem kaimiņiem ir jābūt partneriem cīņā pret to.

  Edvard Kožušník (ECR). – (CS) Es vēlētos sākt ar pateicību visiem saviem kolēģiem deputātiem par ziņojuma sagatavošanu. Tajā pašā laikā es vēlos apsveikt jauno komisāru un novēlēt viņam panākumus, pildot ļoti interesanto amatu. Man ir tikai trīs piezīmes, jo daudz ir jau pateikts šajās debatēs. Manuprāt, mums ir jāuzsver arī tas, ka paplašināšanās pati par sevi ir jāsaprot kā viens no iespējamiem risinājumiem, lai atjaunotu ekonomikas izaugsmi Eiropas Savienībā, un to mums nevajadzētu aizmirst. Mana otrā piezīme attiecas uz vārdu „visaptveramība”. Manuprāt, Balkānu jautājums mums ir jāaplūko ar visaptverošu skatu, un mēs nevaram koncentrēties tikai uz vienu noteiktu valsti, vai tā būtu Horvātija, vai Maķedonija, bet mums vajadzētu risināt jautājumu ar visaptverošu pieeju, ietverot tādas valstis kā, piemēram, Serbija. Attiecībā uz Turciju, mums ir jāsaka skaidrs „jā” vai „nē”, jo nav iespējams Turcijai pūst miglu acīs un solīt iespējamu dalību nākotnē. Mums jāsaka skaidrs „jā” vai „nē”.

  Willy Meyer (GUE/NGL). – (ES) Priekšsēdētāja kungs, komisār, Padomes priekšsēdētāja kungs, Eiropas Savienībai stingri jāseko sarunām, kuras notiek visaugstākajā līmenī ar diviem lielāko kopienu vadītājiem Kiprā.

Turcija spēlē ļoti negatīvu lomu šajās sarunās. Tā neatbalsta saprātīgu risinājumu un tāpēc Eiropas Savienībai ir jāraida skaidra, nepārprotama ziņa: Turcija nedrīkst turēt 40 000 kareivju, kuri okupē Kipras ziemeļu daļu, pārkāpjot starptautiskās tiesības. Tā nedrīkst turpināt Famagustas pilsētas okupāciju, pārkāpjot ANO Drošības padomes rezolūciju. Tā nedrīkst turpināt sūtīt uz salas ziemeļu daļu kolonistus, kas ir apgrūtinoši Kipras turku kopienai. Tas ir ceļš, pa kuru Turcija iet pašlaik.

Eiropas Savienībai, Komisijai, Padomei un Parlamentam ir nepieciešams nosūtīt nepārprotamu vēstījumu Turcijai: ja Turcija saglabās savu nostāju, tā nekad nespēs pievienoties Eiropas Savienībai. Tā ir ziņa, kas būtu jāpauž šajā kritiskajā sarunu punktā par Kipras atkalapvienošanos, kas ir Eiropas Savienības dalībvalsts.

  Nikolaos Salavrakos (EFD). – (EL) Priekšsēdētāja kungs, Turcija neapšaubāmi ir liela valsts, tomēr, papildus iekšējām sociālām problēmām, kuras izklāstītas ziņojumā, tā realizē, manuprāt, pretrunīgu ārpolitiku.

Tādejādi, lai gan Turcijas valdība mēģina pasniegt sevi kā mērenu, valsts bruņotie spēki šķiet agresīvi gan pret Grieķiju, pastāvīgi pārkāpjot Grieķijas gaisa telpu virs Egejas jūras, gan pastāvīgi izaicinot Frontex. Jāatzīmē, ka, neraugoties uz to, ka Grieķija un Turcija ir NATO valstis un līdz ar to sabiedrotās, Turcija draud Grieķijai ar casus belli — paplašinot tās teritoriālos ūdeņus un atsakoties atzīt Kipras valsti, kas ir Eiropas Savienības dalībvalsts.

Visbeidzot, Turcijas valdība, šķiet, nespēj pašlaik aizsargāt tautas suverenitāti valstī un, kā izriet no tikšanās novembra sākumā Sarajevā, kurā piedalījās ministrs Davutoglu, plāno jauna veida Osmaņu sadraudzību. Es arī uzskatu, ka dīvaini ir Turcijas valdības gājieni attiecībā uz tās sarunām ar Irānu, kas ir pretrunā ar starptautiskās sabiedrības un Eiropas Savienības pieņemto viedokli.

Turklāt mēs nedrīkstam aizmirst, ka, pārkāpjot ceļa karti, Turcija ļauj un, iespējams, veicina nelegālo imigrantu kustību caur tās teritoriju uz Eiropas Savienības valstīm un nepilda savas saistības piešķirt iebraukšanas dokā un nolaišanās tiesības Kipras kuģiem un lidmašīnām.

  Gunnar Hökmark (PPE). – Priekšsēdētāja kungs, es vēlētos pateikties Swoboda kungam par viņa ziņojumu par Horvātiju, kurā atzīti Horvātijas valdības centieni un sasniegumi. Es domāju, ka ir svarīgi pateikt, ka šī valsts pašlaik tuvojas dalībai, kas uzsver, un to es saku Padomes prezidentūrai, ka sarunas ar Horvātiju ir nepieciešams pabeigt 2010. gada laikā.

Manuprāt, ir vērts uzsvērt domu, ka Horvātija cenšas ne jau mūsu dēļ. Viņi veido Horvātiju par labāku valsti un labāku sabiedrību tās iedzīvotājiem. un līdz ar to Horvātija kļūst par labāku kaimiņu un sniedz ieguldījumu Eiropā, jo cīņa pret organizēto noziedzību vai korupciju ir jāveic pāri robežām un Horvātijas sasniegumi ir mūsu priekšrocība.

Tas pats attiecas uz citām kandidātvalstīm. Visi panākumi, kurus mēs varam redzēt, ir par labu Eiropai un man jāsaka, ka, ņemot vērā mūsu paplašināšanās procesa pieredzi, mums ļoti maz ir jāizsaka nožēla saistībā ar gūtajiem panākumiem; tādu pašu perspektīvu gribētos redzēt, kad runājam par Turciju, Maķedoniju vai citām valstīm Rietumbalkānos. Veicot reformas, tās kļūst par kaimiņiem. Aizverot durvis, mēs riskējam iegūt jaunas problēmas un jaunus draudus Eiropas vērtībām; mums būtu jāuzsver nepieciešamība doties uz priekšu kopā, lai uzlabotu Eiropas paplašināšanos, pamatojoties uz kritērijiem, kurus mēs pilnībā atbalstām.

  Luigi Berlinguer (S&D). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, sarunu ar Horvātiju noslēgšana 2010. gada laikā ir reāls mērķis, un Swoboda ziņojums ir līdzsvarots pārskats pār mūsu progresu un pasākumiem, kuri vēl jāveic.

Tiesas tagad ir tā joma, kurā joprojām ir nepieciešama nesaudzīga reforma. Nepietiek tikai pabeigt vajadzīgās sistēmu reformas, pieņemt jaunus tiesību aktus un sadarboties pēc vajadzības ar Starptautisko bijušās Dienvidslāvijas Kara noziegumu tribunālu.

Es uzsveru nepieciešamību veidot patiesu juridisko kultūru un mentalitāti saskaņā ar Eiropas standartiem. Šai sakarā izšķiroša nozīme ir tiesu varas neatkarībai, kas ir galvenais jautājums, kā arī miertiesnešu apmācībai, pieņemšanai darbā un karjerai, citiem vārdiem sakot, tam, ka valdība nedrīkst uzspiest tiesnešiem nekādus nosacījumus. Es aicinu Komisiju apsvērt nesaudzīgu pasākumu nepieciešamību, kas risinātu šos jautājumus pēdējā sarunu posmā.

  Andrew Duff (ALDE). – Priekšsēdētāja kungs, apsveicu komisāru Füle. Sarunas starp Christofias kungu un Talat kungu, kā zināms, ir kritiskajā posmā. Lai viņi gūtu panākumus, sabiedriskajai domai ir jāpanāk izlīgums. Ir ļoti nepieciešams veidot uzticību. Turcijai ir jāsūta signāli. Diemžēl tirdzniecības jautājums, šķiet, ir pilnībā bloķēts, tāpēc sākt izvest karaspēku ir grūti izpildāms, bet gudrs gājiens, lai veidotu sabiedrības atbalstu dienvidos un ziemeļos un pierādītu, ka faktiski stabils izlīgums ir patiesi iespējams.

Mēs visi novērtējam, ka, ja Kipras problēma netiek atrisināta tagad, tad Turcijai ir vājas izredzes gūt panākumus pievienošanās jomā. Laiks rīkoties ir tagad. Es ceru, ka Komisija reaģēs uz vairāku runātāju izvirzīto Kipras jautājumu, ietverot to atbildēs uz debatēm.

  Mario Mauro (PPE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, mēs vēlamies atbalstīt Horvātijas dalību un tādēļ aicinām Horvātijas iestādes nodrošināt, ka Otrā pasaules kara beigās Itālijas iedzīvotājiem nacionalizētie aktīvi, kuri joprojām pieder valsts vai pašvaldību iestādēm, neraugoties uz Eiropas tiesību aktu prasībām, tiktu atdoti to likumīgajiem īpašniekiem.

Mēs vēlamies atbalstīt Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas dalību un tāpēc aicinām ievērot vienprātības metodi, kas ir vēsturiski izveidojusies Eiropas Savienībā, un mēs aicinām Eiropas iestādes piedāvāt savu labvēlīgo atbalstu visu dalībvalstu viedokļiem attiecībā uz iemesliem, kas aizvien vēl bloķē šo ceļu.

Mēs vēlamies ar Turciju runāt patiesības valodā. Oomen-Ruijten ziņojumā ir šī vērtība: neapstrīdot, ka ceļš ir pilns grūtību, ziņojums ir objektīvs, ņemot vērā, ka Kopenhāgenas kritēriji ir tā noteiktais atskaites punkts. Tāpēc arī Parlaments stingri nosoda cilvēktiesību pārkāpumus un demokrātijas trūkumu.

Bet tie, kas šīs dalības pieteikuma ceļu padara gandrīz paradoksālu, nav atrodami šajā Parlamentā. Tos var atrast starp daudzu valstu valdības pārstāvjiem, kas katrā oficiālā sanāksmē sola, kas tas ir viņu interesēs, lai pēc tam ārpusē gaiteņos to noliegtu. Pamatojoties uz Oomen-Ruijten ziņojumu, tomēr ir lietderīgi turpināt stiprināt priviliģētu partnerattiecību instrumentus, jo mēs sagaidām attīstību, kuru nosaka nevis aizspriedumi, bet gan pilnīga un atbildīga Kopienas acquis satura asimilācija.

SĒDI VADA: R. KRATSA-TSAGAROPOULOU
Priekšsēdētāja vietniece

  Kinga Göncz (S&D). – (HU) Es vēlētos izteikt piezīmes ziņojumam par Horvātiju un Maķedoniju. Manuprāt, ir svarīgi norādīt, ka Dienvidaustrumeiropas valstu pievienošanās procesa attīstība nepārprotami ir Eiropas Savienības interesēs, jo stabilitāte, labklājība un reformu virzība šajā reģionā ir svarīga ne tikai kandidātvalstīm, bet visai Eiropas Savienībai. Attiecībā uz abām valstīm kaimiņattiecību jautājumu virzība ir apstājusies. Es uzskatu, ka ir ārkārtīgi svarīgi izmantot atbilstošu politisku gudrību, drosmi un savstarpēju labo gribu, lai atrisinātu šos jautājumus ne tikai no šo kandidātvalstu viedokļa, bet arī no Eiropas Savienības dalībvalstu viedokļa. Tas notika attiecībā uz Horvātiju, un es patiesi ceru, ka Spānijas prezidentūras apņemšanās veicinās progresu arī nosaukuma jautājumā, kas skar Maķedoniju un Grieķiju. Kā trio prezidentūras trešā locekle Ungārija vēlas turpināt un veicināt šo procesu.

  Nadja Hirsch (ALDE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, pirmkārt, apsveicu Füle kungu ar viņa iecelšanu komisāra amatā. Es vēlētos apsveikt arī referentu Swoboda kungu ar viņa ziņojumu. Ziņojums par Horvātijā panākto progresu ir ļoti līdzsvarots. Tajā pašā laikā tajā skaidri norādītas jomas, kurās Horvātijai vēl ir jāstrādā, lai varētu pabeigt iestāšanās procesu.

Zīmīgi ir arī tas, ka statistikas dati, kas ņemti no Eirobarometra aptaujas, kura tika veikta pagājušā gada rudenī, liecina, ka 84 % horvātu nav apmierināti ar demokrātiju savā valstī. Tas nozīmē, ka ir nepieciešamas ne tikai tiesu varas reformas, bet arī minoritāšu stāvokļa uzlabojums. Tāpat ir svarīgi nodrošināt, ka tiek garantēta preses brīvība. Šīs reformas ir jāuzsāk un jāīsteno un, galvenais, iedzīvotājiem tās ir jāatbalsta. Formāli kritērijus noteikti var izpildīt ļoti ātri, bet ir nepieciešams, lai visi iedzīvotāji šo procesu atbalstītu un atzinīgi vērtētu Horvātijas pievienošanos ES.

  Jarosław Leszek Wałęsa (PPE). – (PL) Priekšsēdētājas kundze, Turcijas pievienošanās Eiropas Savienībai ir daudzu domstarpību iemesls dažās aprindās. Lai šis process risinātos savstarpējā sapratnē, ir jānodrošina, ka tas notiek augstas kvalitātes līmenī. Stingru, bet skaidru, abām pusēm saprotamu un pieņemamu nosacījumu izpilde ir jauno dalībvalstu uzņemšanas pamats, un tas attiecas arī uz Turciju.

Vēlētos pateikties referentei Oomen-Ruijten kundzei par visaptverošu ziņojumu par Turcijas progresu 2009. gadā. Šogad ziņojums ir kritiskāks un pamatoti vērš uzmanību uz Turcijas diemžēl nelielajiem panākumiem, jo īpaši jautājumos par pilsonisko brīvību un tiesu sistēmu. Tomēr demokratizācijas procesa stagnācija nav viss, kas noticis pagājušā gadā, tādēļ ir nepieciešams ne tikai kritizēt, ja progress nav panākts vai ja stāvoklis kļuvis sliktāks, bet arī parādīt, ka mēs novērtējam pārmaiņas uz labo pusi. Jo, no vienas puses, vajadzība stiprināt tiesiskuma principus tiek atstāta novārtā, un konstitūcija pamatojas uz šādu tiesiskumu, tāpēc tas būtu jānosaka par prioritāti. No otras puses, Turcija pieliek lielas pūles sarunām, kuras ir uzsāktas, un es atzinīgi vērtēju pārmaiņas un Turcijas vēlmi turpināt reformas, lai izpildītu Kopenhāgenas kritērijus.

Tomēr labi nodomi vēl nav viss. Ankarai joprojām ir daudz uzdevumu ceļā uz dalību Eiropas Savienībā, un šie uzdevumi nav viegli. Es ticu, ka Turcijai izdosies pārvarēt visus šķēršļus, un novēlu šai valstij sekmes sevis pārveidošanā.

  Debora Serracchiani (S&D). – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, Horvātijas dalība Eiropas Savienībā akcentē, ka veidojas tāda Eiropas identitāte, kura spēj izteikt mūsu jaunās Eiropas kopīgās vērtības, tai pašā laikā iekļaujot tās daudzo tautību individualitāti, nevis pārslīdot tai pāri.

Horvātijas Republika ir pielikusi ievērojamas pūles, lai nāktu klajā ar nepieciešamajiem standartiem, īpaši organizētās noziedzības apkarošanā, veicot jaunos pret mafiju vērstos pasākumus, bet, pirms varēs noslēgt 2010. gada sarunas, tai nepieciešams veikt turpmākus pasākumus, jo īpaši tiesu jomā.

Horvātijas Republikas institūcijas, apsverot nacionalizēto īpašumu atdošanu atpakaļ to likumīgajiem īpašniekiem, var spert turpmākus soļus uz priekšu, lai panāktu atbilstību Eiropas Cilvēktiesību konvencijas pirmā protokola prasībām, kas parakstīts Parīzē 1952. gadā.

  Sophia in 't Veld (ALDE). – Priekšsēdētājas kundze, pirmkārt, arī es vēlos sveikt komisāru Füle šajā amatā.

Referents ir iesniedzis ļoti līdzsvarotu rezolūcijas projektu. Turcija patiesi ir guvusi labus panākumus, bet daudzi bažīgi jautājumi ir jārisina steidzami. Briesmīgā goda slepkavību parādība, kā arī transseksuālu personu nogalināšana ir jāizbeidz. Vēl vakar mēs uzzinājām par šādu kārtējo gadījumu — transseksuālas sievietes nogalināšanu Antālijā. Turcijas valdībai ir steidzami jānodrošina, ka transseksuālu personu slepkavības vairs nepaliek nesodītas.

Turklāt es vēlreiz aicinu Turcijas valdību nodrošināt biedrošanās brīvību un izbeigt sistemātiskos mēģinājumu slēgt LGTB organizācijas. Rezolūcijā pamatoti pieprasīta reliģijas brīvība un vārda brīvība. Liberālim šīs brīvības ir mūsu demokrātijas pamatā un ir negrozāmi priekšnosacījumi dalībai ES.

Tomēr, ja mēs aicinām Turciju izpildīt ES standartus, mums ir jāpārliecinās, ka mēs paši atbilstam šiem standartiem. Tas ir jautājums par uzticamību un morālo autoritāti. Pret homofobiju, obligāto reliģisko izglītību un preses brīvības ierobežojumiem ir jācīnās arī pašreizējās dalībvalstīs.

  Cristian Dan Preda (PPE). – (RO) Kā uzsvērts arī Oomen-Ruijten ziņojumā, 2009. gadā Turcija nepārprotami apņēmās iet reformu ceļu un veidot labas attiecības ar kaimiņvalstīm. Turklāt iestādes ir veicinājušas publiskās debates atsevišķās īpaši svarīgās jomās reformu procesā, piemēram, par tiesu lomu, etnisko minoritāšu tiesībām un armijas lomu šīs valsts politiskajā dzīvē.

No otras puses, Nabucco nolīguma parakstīšana liecina par Turcijas līdzdalību drošas gāzes piegādes veidošanā Eiropā, ko apliecina arī Turcijas sarunas par pievienošanos Eiropas Enerģētikas kopienai.

Turcija ir apliecinājusi galveno lomu, kuru tā spēlē kā reģiona dalībniece, veidojot normālas attiecības ar Armēniju un uzlabojot attiecības ar Irāku un reģionālo kurdu valdību. Mēs noteikti nedrīkstam aizmirst arī tās sadarbību Melnās jūras reģiona sinerģijā, kas tika uzsākta pirms trim gadiem ar mērķi veicināt stabilitāti un reformas valstīs ap Melno jūru.

Visbeidzot, es nevēlētos, lai mēs aizmirstu dažus no galvenajiem iemesliem, kas aizstāv šīs valsts pievienošanos Eiropas Savienībai. Turcija noteikti ir Eiropas saimes dalībniece un nozīmīga partnere dialogā starp civilizācijām. Laicīgas, demokrātiskas un modernas Turcijas tuvināšana Eiropas Savienībai noteikti ir mūsu kopienas priekšrocība.

  Csaba Sándor Tabajdi (S&D). – (HU) Esmu ļoti gandarīts, ka paplašināšanās portfelis būs komisāra Füle rokās, kurš kā Centrāleiropas politiķis vislabāk spēj izprast to smago slogu, kādu Dienvidaustrumeiropas un Rietumbalkānu valstis nes attiecībā uz etniskajiem un etnisko kopienu konfliktiem un divpusējiem kaimiņattiecību strīdiem. Rietumbalkānos un Balkānos nekad nav bijis stabilitātes, izņemot īsajā Tito Dienvidslāvijas laikmetā. Iestāšanās Eiropas Savienībā ir vienīgais risinājums, lai stabilizētu reģionu. To pierādīja 2004. un 2007. gada pievienošanās, kā to ilustrē, piemēram, ievērojamā pozitīvā ietekme uz attiecībām starp Ungāriju un Rumāniju.

Tajā pašā laikā es vēlētos vērst komisāra Füle un Parlamenta uzmanību uz to, ka visas etnisko kopienu problēmas, visi svarīgie jautājumi un kaimiņattiecības ir jāatrisina pirms pievienošanās, ka Eiropas Savienība būs bezspēcīga, saskaroties ar šiem jautājumiem pēc pievienošanās. Paraugieties uz neatrisināto krievu problēmu Latvijā vai uz Slovākiju, kur Fico valdības politika ir izraisījusi attiecību pasliktināšanos starp slovāku majoritāti un ungāru minoritāti.

Tādēļ attiecībā uz Rietumbalkānu valstīm, kur šādas problēmas ir vēl sarežģītākas, ir īpaši svarīgi tās atrisināt attiecībā uz katru valsti. Horvātija ir Ungārijas kaimiņvalsts, tāpēc ir ārkārtīgi svarīgi, ka Horvātija kļūst par Eiropas Savienības dalībvalsti cik drīz vien iespējams. Ir ļoti svarīgi, lai Horvātija izpildītu savus pienākumus saistībā ar karu un ļautu bēgļiem atgriezties. Tas ir ļoti svarīgs jautājums. Kā minēja arī Thaler kungs savā lieliskajā ziņojumā, cik drīz vien iespējams jāsāk sarunas ar Maķedoniju. Visbeidzot, attiecībā uz Turciju, kamēr kurdiem nav piešķirta visplašākā iespējamā autonomija, kamēr sieviešu un seksuālo minoritāšu tiesības netiek ievērotas un Turcija neatvainojas par armēņu genocīdu, Turcija nevar kļūt par Eiropas Savienības dalībvalsti.

  Metin Kazak (ALDE). – (FR) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, es vēlos apsveikt Oomen-Ruijten kundzi ar viņas cītīgo darbu. Tomēr man šķiet, ka ir starpība starp pagājušajā gadā pieņemto tekstu un to, kas tagad tiek mums ierosināts attiecībā uz Turciju.

Parlaments 2009. gada rezolūcijā uzsvēra sarunas Kiprā, taču nenoteica nekādus priekšnoteikumus saistībā ar apmetnēm vai Famagustas situāciju. Šie jautājumi ir aplūkoti sešās sarunu sadaļās, kas tiek izskatīti ANO aizbildnībā. Tāpēc es domāju, ka Parlaments, ieņemot šādu spēcīgu, vienpusēju nostāju var kaitēt šīm sarunām un padarīt mūs par piekritējiem.

Kā 2006. gada 16. novembrī uzsvēra iepriekšējais komisārs, Famagustas atdošana tās leģitīmajiem iedzīvotājiem ir jautājums, kas būs jārisina ANO aizbildnībā kopējā Kipras jautājuma risinājuma ietvaros.

Es gribētu citēt vēl vienu Padomes secinājumu. 2004. gadā Kipras turku kopiena ir skaidri paudusi savu vēlmi nākotnē iestāties Eiropas Savienībā. Padome nolēma izbeigt šīs kopienas izolāciju un sekmēt Kipras atkalapvienošanos, veicinot Kipras turku kopienas ekonomisko attīstību.

(Aplausi)

  György Schöpflin (PPE). – Priekšsēdētājas kundze, es vēlos apsveikt komisāru Füle un ministru. Ikvienam ir gandarījums par Horvātijas panākumiem tās pievienošanās procesa pabeigšanā. Galvenās pārvaldes jomas jāpielāgo acquis prasībām, un dažas no šīm izmaiņām — apzināsimies to skaidri — varētu būt pretējas tradīcijām un cerībām. Tātad sarunās par pārmaiņām nepieciešama liela politiskā griba.

Ļaujiet piebilst, ka pūles ir tā vērtas, jo īpaši salīdzinoši tik nelielai valstij kā Horvātija, vai šajā jautājumā — tas pats attiecas uz citām Rietumbalkānu valstīm. Dalība ES — manuprāt, tas ir pats par sevi saprotams — sniedz virkni priekšrocību politiskajā, ekonomiskajā, kultūras un drošības ziņā.

Vislielākā pielāgošanās problēma tomēr slēpjas citur. Viena lieta ir mainīt pārvaldes struktūru, bet pilnīgi cita lieta ir mainīt sabiedrības attieksmi pret kaut ko radikāli atšķirīgu pēc formas un satura, kas ir izstrādāts Eiropas Savienībā. Abas lietas bieži vien ir tālu viena no otras, un sabiedrībā noteikti būs elementi, daži diezgan spēcīgi, kuri jaunajā kārtībā saskatīs sev tikai zaudējumus.

Lai par to nebūtu nekādu ilūziju, Horvātijas iestādēm ir ne tikai jāpabeidz sarunas ar Eiropas Savienību, bet tajā pašā laikā tām ir arī jādara viss iespējamais, lai mainītu sabiedrības attieksmi. Tas var izrādīties grūtāks uzdevums.

  Maria Eleni Koppa (S&D). – (EL) Priekšsēdētājas kundze, trīs ziņojumi, kurus mēs šodien apspriežam, pauž Eiropas Parlamenta stingro nostāju attiecībā uz paplašināšanās procesa turpināšanu. Tomēr pastāv svarīgas atšķirības.

Atļaujiet man sākt apsveikumu Hannes Swoboda ar viņa ziņojumu par Horvātiju. Mēs visi esam priecīgi, ka šī valsts drīzumā pievienosies Eiropas Savienībai.

Kas attiecas uz Turciju, Oomen-Ruijten kundzes īpaši līdzsvarotā ziņojuma vēstījums ir tāds pats kā iepriekšējos gados. Turcijai ir jāievēro visas savas līgumsaistības, kā to ir darījušas visas iepriekšējās kandidātvalstis. Pievienošanās ir un tai jābūt galīgajam mērķim. Taču mēs nevaram īstenot à la carte pievienošanos, kas būtu pielāgota Turcijai. Turcija ir liela valsts, kurai ir nepieciešams pieņemt, ka reformu process, cilvēktiesību ievērošana, pienācīga palīdzība Kipras jautājuma atrisināšanā, labas kaimiņattiecības un casus belli pret dalībvalsti novēršana ir pasākumi, kas tuvinātu to Savienībai.

Kas attiecas uz Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku, Zoran Thaler kunga ziņojums sūta šai valstij pozitīvu vēsti. Grieķija savukārt aicina BDMR līderus sēsties pie sarunu galda, lai varētu atrast abpusēji pieņemamu risinājumu ANO ietvaros. Grieķijas valdībai ir zināms, ka procesam ir nepieciešams jauns impulss, un tā ir patiesi apņēmusies atrisināt jautājumu. Tikpat godīgu nostāju mēs sagaidām no otras puses.

  Andrey Kovatchev (PPE). – (BG) Priekšsēdētājas kundze, komisār Füle, laipni lūdzam Parlamentā. Novēlu jums panākumus darbā. Es vēlos pateikties Swoboda kungam, Thaler kungam un Oomen-Ruijten kundzei par viņu līdzsvarotajiem, objektīvajiem ziņojumiem.

Eiropas Parlaments ir vairākkārt apliecinājis savu politisko gribu, lai Rietumbalkānu valstis pievienotos Eiropas Savienībai, un izteicis gatavību palīdzēt šīm valstīm, lai tās varētu ātri izpildīt dalības kritērijus. Horvātija ir tuvu šim mērķim. Es ļoti ceru, ka Pievienošanās līgums ar šo valsti tiks parakstīts šogad. Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika kritēriju izpildē ir guvusi panākumus, lai uzsāktu pirmsiestāšanās procesu. Ir paredzams, ka Eiropas Padome apstiprinās Eiropas Komisijas lēmumu, ko pieņēma pagājušajā gada beigās un uzsāks pievienošanās procesu. Lai tas notiktu, es uzskatu, ka Bijušajai Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikai ir jāpieliek turpmākas pūles, lai problēmas ar tās kaimiņiem atrisinātu Eiropas garā. Ja iestādēm Skopjē būs politiskā griba neizmantot vēsturi, ne seno, ne jaunāko, un nestrīdēties par pašreizējiem politiskajiem jeb valstiskajiem nodomiem, ir iespējams panākt kompromisu. Vēsturei mūs ir jāvieno, nevis jāšķir. Ļaujiet vēsturniekiem izdarīt akadēmiskos secinājumus, bet tie nedrīkst nostāties nevienas kandidātvalsts ceļā uz tās nākotni Eiropā. Nedrīkst pieļaut tā sauktās naida runas. Īpaši es gribu pieminēt mācību grāmatas, ko bērni lieto skolā. Tajās nedrīkst būt apraksti, kas izraisa naidīgu attieksmi pret citām dalībvalstīm.

Veids, kā palielināt uzticēšanos Balkānos ir ne tikai ar vīzu režīma liberalizācijas programmu, kas ir izveidota un darbojas, un par ko es esmu ļoti gandarīts, bet arī, manuprāt, vienoti pieminot vēsturiskos datumus un varoņus, kas ir kopīgi dažām Balkānu valstīm. Es ceru, ka ziņojumos minētos ieteikumus ņems vērā attiecīgajās dalībvalstu iestādēs. Es novēlu vislielākos panākumus Horvātijas, Maķedonijas un Turcijas ceļojumā uz viņu Eiropu.

  Evgeni Kirilov (S&D). – Priekšsēdētājas kundze, mums ir jāturpina atbalstīt ES dalības perspektīva attiecībā uz Rietumbalkānu valstīm. Viss process nodrošina stabilitāti, un mums vajadzētu saglabāt dinamiku.

Kā referents par vīzu režīma atvieglināšanu Eiropas Savienības – Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas Apvienotās parlamentārās komitejas delegācijā es uzskatu, ka bezvīzu režīma ieviešana valstī bija ļoti svarīgs iedrošinājums tās iedzīvotājiem. Jaunākajā Komisijas ziņojumā ir norādīts, ka BDMR ir panākusi progresu daudzās jomās, un tas ir slavējami.

Es nāku no kaimiņvalsts Bulgārijas, un mēs kā kaimiņvalstis saskatām dažas satraucošas tendences. Manuprāt, jautājums par valsts nosaukumu nedrīkstētu būt galvenais. Maķedonijas valsts izveide sākās pēc Otrā pasaules kara, un tagad liela daļa iedzīvotāju sevi identificē kā maķedoniešus. Tomēr mums ir jāturas pie mūsu vērtībām: mēs nevaram pieļaut valsts izveides jaukšanu ar nacionālistisku retoriku vai rupjām manipulācijām ar vēsturi, atsaucoties uz seniem laikiem. Otrkārt, nacionālās identitātes apliecināšana nedrīkst izraisīt ksenofobiskas jūtas pret iedzīvotājiem, kuri paziņo, ka ir bulgāru izcelsmes. Šie cilvēki ir pakļauti verbālai un fiziskai vardarbībai un pat tiesiskai vajāšanai safabricētu iemeslu dēļ.

  Marietta Giannakou (PPE). – (EL) Priekšsēdētājas kundze, es vēlētos apsveikt komisāru un novēlēt viņam labus panākumus šajā ļoti svarīgajā nozarē, kuru viņš ir pārņēmis.

Tas ir fakts, ka Eiropa var paplašināties un tai ir tiesības to turpināt. Rietumbalkānu iedzīvotājiem ir tiesības uz labāku likteni un Eiropas patieso vērtību pienācīgu daļu.

Tomēr jāatzīmē, ka attiecībā uz Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku būtu labāk, ja tā, lai kļūtu par Eiropas Savienības dalībvalsti, neizmantotu vēsturi kā instrumentu pēc principa „izvēlies un samaisi”; tai ir jāpierod strādāt pēc Apvienoto Nāciju Organizācijas procedūrām un problēmas jāatrisina ar diplomātijas, nevis propagandas palīdzību. Tādējādi Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika ir aicināta rīkoties, ja tā vēlas drīzu rezultātu.

Es vēlos apsveikt Oomen-Ruijten kundzi ar viņas izcilo ziņojumu par Turciju, kā arī apsveikt Swoboda kungu un, protams, Thaler kungu, neraugoties uz to, ka es nepiekrītu dažiem viņa pieejas un ziņojuma aspektiem.

Mums ir pilnībā jāsaprot, ka pēc kompromisiem, kuri neatspoguļo patiesību un realitāti, problēmas atkal parādīsies nākotnē. No otras puses, kas attiecas uz Turciju, es gribētu teikt, ka pūles ir pieliktas, bet nekāda nozīmīga virzība, kas ļautu mums teikt, ka Turcija risina savas problēmas diplomātiski, citiem vārdiem sakot, izvedot vai sākot izvest savu karaspēku no Eiropas valsts Kipras, nav redzama.

  Wolfgang Kreissl-Dörfler (S&D). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, arī es vēlētos apsveikt jūs, Füle kungs, ar iecelšanu jaunajā amatā un novēlu jums veiksmi šajā ļoti svarīgajā uzdevumā.

Jūs jau esat skaidri paudis komitejai, ka sarunas ar Turciju ir par tās pievienošanos un nevis par absurdo ideju par priviliģētām partnerattiecībām, kuru tie, kas ir par labu tai, nekad nav pienācīgi publiskojuši. Tomēr jūs esat arī izskaidrojis, un mēs to atzinīgi novērtējam, ka abām pusēm, Turcijai un Eiropas Savienībai, ir jāizpilda savi pienākumi un saistības. Šajā gadījumā, Posselt kungs, piemēro principu pacta sunt servanda. Jums šai frāzei, kuru izmantoja jūsu bijušais prestižais līderis, ir jābūt zināmai.

Man ir ļoti svarīgs vēl viens jautājums. Protams, Turcijai joprojām ir daudz jādara, bet arī Eiropas Savienībai ir daudz jādara attiecībā uz Kipras jautājumu, minoritāšu tiesību īstenošanu Turcijā vai politiskajiem un militārajiem aspektiem. Tomēr viena lieta ir skaidra. Process nekad nebūs lineārs. To mēs zinām no Eiropas Savienības vēstures. Jums tikai nepieciešams aplūkot procesus un procedūras saistībā ar Lisabonas līgumu. Turcijas procesā vienmēr būs panākumi un neveiksmes.

Skaidrs ir arī tas, ka tad, kad Turcija būs izpildījusi visas prasības un varēs pieņemt acquis communautaire, tā būs cita valsts. Tomēr ar Lisabonas līgumu arī Eiropas Savienībā būs radušās ilgstošas pārmaiņas. Mums tas būtu jāapzinās. Kā jau teicu, abām pusēm ir jāizpilda savas saistības.

  Alojz Peterle (PPE). – (SL) Ja Eiropas Savienība patiesi grib spēlēt ietekmīgāku lomu starptautiskajā arēnā, tai ir jānodrošina, ka tā nostiprina savu lomu arī Eiropā. Tas nozīmē pabeigt vienotas Eiropas projektu dienvidaustrumos. Mums ir vajadzīga ne tikai Eiropas perspektīva, bet arī dinamika un stimulācija.

Es priecājos, ka mēs varam atzinīgi vērtēt visu triju valstu panākumus, kas šeit tika apspriesti, un es apsveicu referentus Ria Oomen-Ruijten, Zoran Thaler un Hannes Swoboda ar labi padarītu darbu. Īpaši esmu gandarīts, ka visas trīs valstis īpašu uzmanību ir pievērsušas attiecību uzlabošanai ar kaimiņvalstīm.

Atzīmēta ir arī vienošanās starp Slovēniju un Horvātiju vērsties šķīrējtiesā. Tas ir fakts, ka Horvātijas un Slovēnijas valdība šīs vienošanās galveno jautājumu redz pilnīgi atšķirīgā gaismā, kas ne visai iedvesmo savstarpēju uzticēšanos. Es aicinu abu valstu valdības izmantot divpusējas iespējas vienoties par vienotu nolīguma interpretāciju un veicināt labu kaimiņattiecību atmosfēru, kurā pievienošanās procesu varētu sekmīgi pabeigt.

Es sirsnīgi apsveicu komisāru Füle ar atbildīgā amata uzņemšanos un novēlu viņam panākumus šo vērienīgo mērķu sasniegšanā. Tāpat es novēlu labu veiksmi un lielu gudrību Spānijas prezidentūrai.

  Emine Bozkurt (S&D). – (NL) Kaimiņi viens otru pieskata un atbalsta. Ja kaimiņiem klājas labi, tad labi ir arī cilvēkiem, kas dzīvo apkārtnē. Turcija un Kipra ir kaimiņvalstis. Kad tās skatās pār žogu viena otras sētā, tās redz nevis viena otru, bet Kipras turkus, kas ir iesprostoti starp diviem krēsliem.

Lai nodrošinātu, ka visi cilvēki, kas dzīvo Kiprā, patiesi atkal varētu dzīvot kopā, ir nepieciešams risinājums, kas paredz, ka visi kaimiņi nospēlē savu lomu. ANO ģenerālsekretārs Bans Ki-Mūns pagājušajā nedēļā pauda uzskatu, ka Kipras jautājumā drīz varētu panākt risinājumu. Šim Parlamentam ir jāpaveic svarīgs darbs, lai sniegtu pozitīvu ieguldījumu Kipras situācijā, meklējot konstruktīvu risinājumu, novēršot, nevis veidojot šķēršļus. Jā, lai drīzāk panāktu risinājumu, Turcijai ir jāliek pielikt pūles. Tieši uz to mēs aicinām ziņojumā, par kuru mēs gatavojamies balsot. Tomēr jācenšas ir ne tikai Turcijai. Visām iesaistītajām pusēm ir jāpilda savi uzdevumi, lai veidotu pozitīvu atmosfēru, kurā var atrast drošu risinājumu. Galu galā, tas, protams, ir tas, ko mēs visi vēlamies — risinājums.

Tāpat, lai sarunas varētu sākties, mums ir jābūt pretimnākošiem pret kandidātvalsti Maķedoniju, kad runa ir par tās nosaukumu. Mums kā dalībvalstīm ir jābūt uzmanīgiem, lai nodrošinātu, ka mēs nevis uzturam problēmu, bet gan palīdzam atrast tās risinājumu.

Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika ir panākusi lielu progresu un var būt piemērs citām Balkānu valstīm, piedāvājot arī iespējas palielināt stabilitāti reģionā. Mums šeit jāpieliek pūles, lai redzētu ES nozīmīgāko eksporta preču — demokrātijas, cilvēktiesību, miera un drošības — uzplaukumu.

  Miroslav Mikolášik (PPE). – (SK) Veicot pārliecinošus soļus kritēriju izpildes virzienā, Horvātija apliecina savu apņemšanos pievienoties ES. Politiskā griba atspoguļojas valsts pārvaldes un tiesu iestāžu reformās un cīņā pret korupciju un organizēto noziedzību. Tiesu jomā ir uzlabojusies pārredzamība un samazinājies neizlemtu lietu un pārmērīgi ilgu tiesas procesu skaits. Nozīmīgs faktors ir pastāvīga kara noziegumu atklāšana, kurā Horvātija pilnībā sadarbojas ar Starptautisko kara noziegumu tribunālu. Horvātijas regulējuma saskaņošana ar acquis communautaire ir labā līmenī. Tiek veiktas būtiskas likumdošanas un institucionālas izmaiņas, lai apkarotu organizēto noziedzību un mafiju un stiprinātu pārrobežu sadarbību ar tiesībaizsardzības iestādēm kaimiņvalstīs.

Banku sektors Horvātijā ir stabils, investori uzticas ekonomikas stāvoklim un makroekonomiskā stabilitāte tiek saglabāta. Joprojām ir nepieciešams pabeigt maza mēroga privatizācijas programmu un samazināt valsts iejaukšanos ekonomikā. Manuprāt, izlīgums starp etniskajiem horvātiem un etniskajiem serbiem, minoritāšu tiesību aizsardzības un bēgļu integrācijas uzlabošana, tostarp mājokļu atjaunošana, pelna īpašu uzslavu. Tāpēc es aicinu Horvātiju veicināt politiskās atbildības kultūras attīstību un diskusijas sabiedrībā par dalības un pievienošanās nozīmi, jo tikai trešdaļa iedzīvotāju šobrīd uzskata, ka pievienošanās ES ir izdevīga. Es vēlētos arī apsveikt jauno komisāru Füle jaunajā amatā.

  Justas Vincas Paleckis (S&D). – Priekšsēdētājas kundze, es apsveicu komisāru Füle un es vēlētos apsveikt autorus ar trīs labi līdzsvarotiem ziņojumiem. Nav šaubu, ka ES dalības perspektīva ir mudinājusi Turciju mainīties uz labo pusi. Galu galā šī musulmaņu valsts ir unikāla, jo gandrīz pirms 100 gadiem tā veica pirmos soļus, lai pielāgotos Eiropas vērtībām, un par spīti dažādiem vēsturiskiem vējiem nenogāja no ceļa. Turcija ir visrietumnieciskākā no Austrumu valstīm un visaustrumnieciskākā no Rietumu valstīm, tāpēc tai ir unikāla loma ne tikai Eiropā, bet arī pasaulē.

Ankarai ir jāpaātrina reformas, apņēmīgāk jāmeklē kompromiss Kipras problēmai un jāveic turpmāki pasākumi izlīgumam ar Armēniju. Tomēr es stingri atbalstu Sociāldemokrātu un demokrātu grupas nostāju, ka Turcijas dalības ES perspektīvu nedrīkst mainīt ne pret kādu Ersatzlösung vai surogātvariantu.

  Francisco José Millán Mon (PPE). – (ES) Priekšsēdētājas kundze, es sveicu komisāru jaunajā amatā. Šajā desmitgadē paplašināšanās politika, kā arī eiro ieviešana ir bijusi Eiropas Savienības lielākais panākums. Šo politiku nevajadzētu apturēt. Turklāt mēs nevaram pārtraukt saistības, kuras esam uzņēmušies pret kandidātvalstīm, lai gan mums jāņem vērā arī labi zināmie konsolidācijas un nosacītības principi.

Mēs arī nedrīkstam aizmirst Eiropas Savienības integrācijas spēju vai nepieciešamību apspriesties ar iedzīvotājiem jautājumā par paplašināšanos un tās priekšrocībām un nozīmi.

Ņemot vērā laika ierobežojumus, es tikai īsumā izteikšu dažas piezīmes. Principā visus teritoriālos strīdus un tiem līdzīgus jautājumus, kas tām varētu būt vienai ar otru un ar dalībvalstīm, kandidātvalstīm vajadzētu atrisināt iepriekš, lai vēlāk netiktu palēnināta Eiropas Savienības darbība.

Attiecībā uz Turciju, es īpaši gribētu akcentēt, cik svarīgi ir saglabāt un pat palielināt reformu intensitāti — tas ir nepieciešams arī pašai Turcijai.

Es atzinīgi vērtēju arī Turcijas neseno apņemšanos attiecībā uz Nabucco, kas ir ļoti svarīgi energoapgādes dažādošanai Eiropā. Tomēr man jāatzīst, ka es biju nedaudz pārsteigts par Turcijas valdības žestu pagājušā rudenī, atbalstot Irānas varas iestādes. Patiešām, es uzskatu, ka kandidātvalsts ārpolitikai būtu jābūt saskaņā ar Eiropas Savienības ārpolitiku.

Visbeidzot, pagājušā nedēļā es izlasīju interviju ar Turcijas Eiropas lietu ministru, kas, šķiet, liek domāt, ka Turcija ir atcēlusi vīzu režīmu tādām valstīm kā Sīrija, Libāna un Lībija. Es biju nedaudz pārsteigts par to, jo kandidātvalstij arī vīzu politiku būtu nepieciešams tuvināt Eiropas Savienības vīzu politikai, nevis doties pretējā virzienā.

Es vēlētos šīs informācijas apstiprinājumu.

  Antigoni Papadopoulou (S&D). – (EL) Priekšsēdētājas kundze, Oomen-Ruijten kundze ir pielikusi milzīgas pūles, lai iesniegtu līdzsvarotu ziņojumu un mēs viņai pateicamies. Zaļo / Eiropas Brīvās apvienības grupas ierosinātais 13. un 14. grozījums izjauc šo līdzsvaru un tāpēc es jūs aicinu balsot pret tiem.

Pašreizējās sarunās par Kipras jautājumu Turcija ar Talat kungu ir ierosinājusi nepieņemamus priekšlikumus un paliek nepiekāpīga maksimāliste. Tieši tāpēc ir nepareizi aicināt visas puses atbalstīt šīs sarunas. Puse, pret kuru ir jāvērš spiediens, ir Turcija kā okupācijas vara. Turcijai ir nekavējoties jāatsauc viss turku karaspēks, jāizbeidz okupācija un Kipras turku kopienas ķīlnieku statuss, jo tā, nevis Kipras grieķi, ir izraisījusi tā saukto Kipras turku izolāciju. Turcijai ir jāatdod aplenktā pilsēta Varoša un jāizbeidz nelegālo apmetņu veidošana un Kipras grieķu īpašumu aizskaršana.

Turcijas rokās ir Kipras problēmas risinājuma atslēga un ar Turcijas pievienošanās progress. Mazā valsts Kipra prasa ne vairāk un ne mazāk kā risinājumu, bez izņēmumiem ievērojot Eiropas acquis un ANO rezolūcijas. Kiprieši nav otrās šķiras pilsoņi sava veida Osmaņu vai citā kolonijā. Mēs esam Eiropas pilsoņi ar Eiropas tiesībām.

  Doris Pack (PPE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, ir pienācis laiks ES beidzot sākt sarunas ar Maķedoniju. Maķedonija ir izpildījusi nosacījumus un kopš 2005. gada gaida sarunu sākumu. Grieķija ir saņēmusi tik daudz solidaritātes no pārējām 26 dalībvalstīm, ka tagad sarunu sākšanai ar savu kaimiņu Maķedoniju tai nevajadzētu uzlikt veto. Nosaukuma jautājums ir tikai divpusējs jautājums pat, ja ANO ir palīdzējusi šajā jomā.

Saistībā ar Horvātiju es gribētu teikt, ka šī valsts apkaro korupciju tādā mērā, ka citām valstīm, tostarp dažām ES valstīm, no tās būtu jāņem piemērs. Mans otrs jautājums ir tas, ka bēgļu, kurus tikko minēja Boştinaru kungs, atgriešanās, manuprāt, tiek risināta pamācošā veidā. Kā teica Swoboda kungs, daudzas lietas nevar atrisināt tā, kā mēs iedomājamies.

Mans trešais jautājums attiecas uz sadarbību ar Starptautisko kara noziegumu tribunālu Hāgā. Horvātija visus savus meklētos kara noziedzniekus izdeva pirms gada. Dzimtenes kara dokumenti, kas tagad ir nepieciešami, vai nu nav vairs pieejami, vai arī nekad nav pastāvējuši. Tāpēc šajos jautājumos ir vajadzīga kopēja pieeja. Valdība meklē dokumentus un ir izveidojusi darba grupu, bet tā nevar darīt vairāk, kā meklēt. Ja tā neko neatradīs, tad ir svarīgi spert nākamo soli, ņemot vērā to, ka Horvātija ir sadarbojusies ar tribunālu daudzus gadus un tādējādi ir lielā mērā izpildījusi nosacījumus. Es ļoti ceru, ka šī sadaļa drīzumā tiks atvērta, lai sarunas ar Horvātiju varētu pabeigt līdz šā gada beigām.

  Ismail Ertug (S&D). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, Padomes priekšsēdētāja kungs, Füle kungs, es gribētu novēlēt panākumus jūsu turpmākajā darbā. Ir grūti ignorēt Kipras jautājuma neviennozīmību. Mēs Eiropas Savienībā nedrīkstam noraidīt acīmredzami nepatīkamus jautājumus vai mēģināt izlikties, ka tie nepastāv. Mēs neesam izpildījuši savu solījumu. Tas ir fakts, un mums ir jāizbeidz šie dubultie standarti.

Mēs zinām, ka attiecībā uz Kipras jautājumu ir noteikti jāīsteno Ankaras protokols. Tomēr, kā 2004. gadā atzīmēja Padome, skaidrs ir arī tas, ka ir jāizbeidz Ziemeļu Kipras izolācija. Es priecājos, ka Dienvidu Kipra sniedz ziemeļiem nepieciešamo atbalstu, taču tas nebija Eiropas Savienības nodoms. Tās nodoms bija, ka visi, visa ES, izbeigtu izolāciju. Lai pārvarētu pēdējo šķērsli šajā jomā, mums ir jāsper solis uz priekšu un šī izolācija jāpārtrauc.

  Tunne Kelam (PPE). – Priekšsēdētājas kundze, jaunajai Komisijai — un es sirsnīgi sveicu komisāru Füle — tagad ir laiks atjaunot ES apņemšanos paplašināšanās jautājumā, pabeidzot iestāšanās sarunas ar Horvātiju līdz šā gada beigām un sākot sarunas ar Maķedoniju.

Pēdējā ir guvusi vērā ņemamus panākumus, neraugoties uz dažādajām grūtībām, un būtu jāiedrošina turpināt. Es gribētu aicināt abas puses atrisināt valsts nosaukuma problēmu, kā vakar ieteica prezidents Barroso, atklātā un vispārējā Eiropas stilā. Arī Turcija ir guvusi ievērojamus panākumus. Ja mēs aplūkojam Ukrainu, mēs varam saprast, kāda atšķirība var veidoties, ja vien valstij ir pievienošanās perspektīva.

Turcija ir laipni aicināta dalībā, pamatojoties uz Kopenhāgenas kritērijiem. Ar jauno komisāru nav laika, ko zaudēt, liekot Turcijai sākt izvest savu karaspēku no Kipras un īstenot Ankaras protokolu. Es domāju, ka to var uzskatīt par sarunu turpināšanas nosacījumu. Kas attiecas uz mani, es varētu atbalstīt Turcijas pievienošanos, ja tikpat viegli kā uzcelt mošeju Briselē būs uzcelt kristīgo baznīcu Ankarā.

  Jürgen Klute (GUE/NGL). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, es vēlētos izteikties par diviem aspektiem Turcijas jautājumā. Parasti tiek apspriesti etniskie konflikti, un tas ir pamatoti. Šajā jomā joprojām ir jāstrādā, un dažas problēmas saglabājas. Tomēr, ko cilvēki parasti aizmirst, ir tas, ka vēl joprojām pastāv ievērojamas problēmas Turcijā saistībā ar arodbiedrību un darbinieku tiesībām. Turcijas valdība — dažos gadījumos pat izmantojot policijas spēku — turpina vērsties pret arodbiedrībām, kuras sniedz atbalstu saviem biedriem, citiem vārdiem sakot, Turcijas darba tautai. Tas nesen ir noticis strīdā, kurā iesaistīti Tekel darbinieki. Tā ir viena no piezīmēm, ko es vēlētos teikt. Demokrātiskā sabiedrībā ir jāaizsargā darba ņēmēju un arodbiedrību tiesības, un ir svarīgi cīnīties par šīm tiesībām. ES arī atbalsta šīs tiesības, jo īpaši savā sociālās Eiropas Savienības lomā.

Otrs faktors ir privatizācija. Turcija pielāgojas ES, un tas ietver privatizācijas jomu. Tekel darbiniekiem, no kuriem 12 000 pašlaik streiko, draud iespēja zaudēt darbu vai tie jau to ir zaudējuši privatizācijas rezultātā. Tomēr tie nav tikai Tekel darbinieki, kas strādā tabakas ražošanā. Aptuveni 500 000 nodarbināto tabakas audzēšanā dienvidaustrumu Turcijā pēdējo gadu laikā ir zaudējuši darbu, kā rezultātā bijusī viena no lielākajām tabakas izstrādājumu ražotājām un eksportētājām Turcija ir kļuvusi par importētāju. Pirms nedēļas man bija iespēja doties uz Ankaru un runāt ar Tekel darbiniekiem. Ja privatizācijas rezultātā darba vietu skaita samazināšanas un veselas rūpniecības nozares iznīcināšanas process turpināsies, Turcijas iedzīvotāji zaudēs savu entuziasmu attiecībā uz pievienošanos ES. Tāpēc mums ir jāliek uzsvars uz sociālo aspektu ES. To es vēlreiz gribētu uzsvērt.

  Krzysztof Lisek (PPE). – (PL) Priekšsēdētājas kundze, komisār, kā mēs visi, sirsnīgi sveicu jūs, Füle kungs, un novēlu jums daudz neatlaidības jūsu darbā tuvākos gados. Es zinu, ka pirmajā dienā mums nevajadzētu runāt par jaunā sasaukuma beigām. Es, protams, novēlu jums vēl daudz sasaukumu, Füle kungs, bet mans novēlējums jums ir, ka tad, kad jūs runāsiet šeit šā sasaukuma beigās, jums būs iespēja mūs uzrunāt jaunā, paplašinātā Eiropas Savienībā, kuras sastāvā būs, iespējams, pat 30 dalībvalstīs.

Füle kungs, neatkarīgi no jūsu darba pie nozīmīgajām valstīm, par kurām mēs runājam šeit šodien, es gribētu jūs lūgt arī pievērst uzmanību citām valstīm, kuras sapņo par dalību Eiropas Savienībā. Tāpat kā es, jūs nākat no valsts, kas ir tikko pievienojusies Eiropas Savienībai, un es domāju, ka jūs, es un visi kolēģi, deputāti no jaunajām dalībvalstīm, saprot, cik tas, ka mēs pievienojāmies Eiropas Savienībai, bija svarīgi mūsu sabiedrībai. Mēs to novēlam ar valstīm, par kurām runājam šodien.

Man kā polim ir mazs sapnis, un ar to es gribētu beigt savu runu. Tas ir, ka Horvātija, valsts, kas šobrīd guvusi vislabākos panākumus sarunās, spētu pievienoties Eiropas Savienībai ne pārāk tālajā Polijas prezidentūras laikā.

  Andreas Mölzer (NI). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, vēlreiz atkārtoju, ziņojums par Turciju nav progresa ziņojums, bet ziņojums par Turcijas trūkumiem. ES aicinu Turciju darīt vairāk minoritāšu tiesību jomā, bet tā vietā, lai, kā solījusi, atrisinātu kurdu jautājumu, Turcija plāno aizliegt kurdiem labvēlīgo Demokrātiskās sabiedrības partiju (DTP). Jau ceturto gadu pēc kārtas valdība Ankarā nav spējusi īstenot asociācijas nolīguma papildprotokolu, bet, izmantojot savus vēstniekus, aicina lielākās ES dalībvalstis atrisināt Kipras jautājumu. Manuprāt, ilgi gaidītās sarunas par šo Vidusjūras salu nav iemesls svinībām, jo pēdējais Kipras turku priekšlikums dažos jautājumos ir pretrunā ar pastāvošo vienprātību, kas nozīmē, ka tas faktiski ir solis atpakaļ.

Tik daudz par pozitīvajiem rezultātiem, ko Spānijas prezidentūra paziņoja, ka mēs varētu sagaidīt. Turcija ne ģeopolitiski, ne garīgajā, ne kultūras aspektā nav Eiropas daļa. Cilvēktiesības, minoritāšu tiesības un starptautiskās tiesības ir jēdzieni, kas Turcijai ir sveši. Pēc manām domām, izbeigt pievienošanās sarunas un tiekties uz privileģētu partnerību būtu tikai godīga atbilde saskaņā ar ES pilsoņu vēlmēm.

  Georgios Koumoutsakos (PPE). – (EL) Komisār, mēs apsveicam jūs un novēlam vislabākos panākumus jūsu darbā. Šodien mēs debatējam, cita starpā, par Turcijas progresu virzībā uz Eiropu. Vakar mēs apspriedām smago ekonomisko situāciju, ar ko saskaras dažas valstis eiro zonā, jo īpaši kritisko situāciju, kādā atrodas Grieķija.

Šīs divas debates vienā punktā krustojas, tām ir kāds kopīgs pamats. Šis kopīgais pamats ir Grieķijas milzīgie, neelastīgie aizsardzības izdevumi, kas veido apmēram 5 % no iekšzemes kopprodukta, kas ir piešķirti militāriem izdevumiem — un ne tāpēc, ka tā tos vēlētos. Protams, daļa no tiem ir izlietota, izpildot savas NATO dalībvalsts saistības. Tomēr lielākā daļa no tā tiek tērēta tādēļ, ka mums ir jāreaģē uz kaimiņvalsts un kandidātvalsts, proti, Turcijas īpašo politiku.

Turcija piekopj oficiālu politiku draudēt Grieķijai ar karu, kas pazīstama kā casus belli, un tie nav vienkārši draudi uz papīra; Turcijai ir ieradums pārkāpt gaisa telpu un veikt lidojumus pat virs apdzīvotām Grieķijas salām Egejas jūras austrumos.

Tas ir jāpārtrauc un Eiropas Parlamentam ir jānosūta Ankarai stingrs paziņojums. Ja attiecībā uz to līdz ar visām citām saistībām, kas tai ir jāpilda, būs uzlabojumi, tās virzība uz Eiropu, protams, atgūs dinamiku.

  Monica Luisa Macovei (PPE). – Priekšsēdētājas kundze, kaimiņattiecību politikā Eiropas Savienības mērķis vienmēr ir bijis eksportēt stabilitāti un nevis importēt nestabilitāti.

Tas ir iemesls, kāpēc es vēršos pie dalībvalstīm un kandidātvalstīm neveicināt divpusējus konfliktus Eiropas Savienības līmenī. Tā kā esmu advokāte, es gribētu atgādināt, ka, izmantojot pagaidu vienošanos starp Grieķiju un Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku, kas parakstīta 1995. gada septembrī, Grieķija piekrita necelt iebildumus pret BDRM pieteikumiem uz starptautiskām vai reģionālām organizācijām, ja tie izdarīti ar Apvienoto Nāciju Organizācijas noteikto nosaukumu BDRM. Eiropas Savienības iestādes atsaucas uz šo valsti kā BDRM (FYROM). Šie noteikumi ir juridiski saistoši attiecībā uz starptautiskajām tiesībām. Tāpēc nav juridiska pamata, lai Grieķija liktu šķēršļus šīs valsts pievienošanās procesam. Lēmumi ir jāpieņem par pieteikuma iesniedzējas valsts darbības rezultātiem.

Ar šo piezīmi es atbalstu debates par panākto progresu un jomām, kurās uzlabojumi vēl ir nepieciešami. Mums ir nepieciešams runāt par lietas būtību un cieši uzraudzīt reformu īstenošanu. Pamatojoties uz panākto progresu, Komisija ierosināja, ka valstij ir jānosaka datums, lai sāktu sarunas. Es pievienojos Komisijai un aicinu Padomi noteikt iestāšanās sarunu sākuma datumu augstākā līmeņa sanāksmē 2010. gada martā.

  Eleni Theocharous (PPE). – (EL) Priekšsēdētājas kundze, komisār, pat ja šodien Turcijai par labu tiek pieņemta ļoti stingra rezolūcija, šī valsts nepārtrauks rādīt būtisku demokrātijas trūkumu, klaji pārkāpjot miljoniem iedzīvotāju cilvēktiesības un okupējot Eiropas Savienības dalībvalsti Kipras Republiku.

Tomēr, kas attiecas uz Kipru, ir daudz tādu, kas uzstāj, ka vienāda atbildība jāuzliek kā cietušajam, tā vainīgajam. Mēs nevaram pieņemt noziegumu un bruņotu vardarbību un aicināt visas iesaistītās puses — aicināt tās darīt ko? Mēs nevaram klausīties demokrātijas svētnīcas, Eiropas Parlamenta, tādos nepiedienīgos apzīmējumos kā Ziemeļu un Dienvidu Kipra un runāt par vēlēšanām Ziemeļu Kiprā, kur 70 % tā sauktā elektorāta ir nelikumīgi kolonisti.

Ir skaidrs, ka, ja risinājums nerespektēs Kipras iedzīvotāju cilvēktiesības, tad visa Eiropas Savienības vērtību sistēma būs apdraudēta. Protams, sarunas turpinās, bet tās ir iestigušas Turcijas maksimālistu prasībās. Tā kā tā ir Turcija, nevis kāda cita valsts, kuru mēs izvērtējam, mēs aicinām Turciju veicināt sarunu procesu, veicot divus pašsaprotamus soļus: pirmkārt, nekavējoties sākt izvest okupācijas armiju un, otrkārt, atdot okupēto pilsētu Famagustu tās likumīgajiem pastāvīgajiem iedzīvotājiem.

  Giovanni Collino (PPE). – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, mēs atzīstam Horvātijas centienus pēdējos gados panākt atbilstību Eiropas Savienības dalības prasībām. Mēs atbalstām López Garrido kunga šorīt mums iesniegto pārskatu.

Tomēr tajā ir viens neatrisināts jautājums, kas jārisina sarunu procesā par divpusējiem jautājumiem starp Horvātiju un Itāliju, kas draud mest ēnu pār pievienošanos. Es atsaucos uz nespēju nodrošināt finansiālu un morālu kompensāciju par nodarīto kaitējumu un konfiscētā īpašuma neatdošanu itāliešiem, kuri bija spiesti pamest šo zemi kā izsūtītie pēc Otrā pasaules kara.

Tagad, kad tā vēlas pievienoties Eiropas Savienībai, es aicinu Horvātiju paātrināt procesu, lai panāktu samierinošu, konstruktīvu un laimīgu nobeigumu šai skumjajai un vēl neatrisinātajai lietai.

Mēs aicinām Horvātiju saskaņā ar Eiropas tiesību aktiem cita starpā ņemt vērā šo cilvēku tiesības, kuri tik ilgi ir gaidījuši, lai tas notiktu.

  Laima Liucija Andrikienė (PPE). – Priekšsēdētājas kundze, man ir īss komentārs par Turciju.

Turcijai joprojām ir ļoti nopietnas problēmas cilvēktiesību jomā. Viens no neatrisinātajiem jautājumiem ir noteikt tiesības etniskajām un reliģiskajām minoritātēm — kurdiem, kristiešiem, alevistiem un citām. Šīs minoritātes cieš pastāvīgus savu tiesību pārkāpumus. Kipra un Grieķija ir un būs ārkārtīgi svarīgas Eiropas Savienībai.

Tātad, komisār, mums tāpēc ir jāliek saprast Turcijas partneriem, ka ir ļoti grūti runāt par Turcijas integrāciju Eiropā, kamēr problēmas saistībā ar Turcijas reliģiskajām un etniskajām minoritātēm nav atrisinātas.

  Kyriakos Mavronikolas (S&D). – (EL) Priekšsēdētājas kundze, šodienas debatēs mums ir jānonāk pie skaidra vēstījuma Turcijai, paturot prātā, ka tā nav veikusi īpašus pasākumus, lai atrisinātu dažādas problēmas ar kaimiņvalstīm.

Saistībā ar Kipras jautājumu, jo īpaši ņemot vērā, ka mēs esam saņēmuši priekšlikumus šajā ziņojumā iekļaut atsauci uz Kipras turku izolācijas problēmu, es domāju, ka Eiropas Savienībai vajadzētu un ir jārīkojas saskaņā ar ANO rezolūcijām. Tas nozīmē, ka nelikumīgi okupētas valstis nevar tikt atzītas; tieši pretēji, jebkuru atbalstu piešķir tiesiskai valstij, kā tas arī pašlaik notiek.

Tajā pašā laikā Turcijai būtu jāatsauc armija, lai novērstu šo kopējo centienu nopietno šķērsli, lai pārvarētu grūtības sazināties ar Kipras turkiem.

  Jelko Kacin (ALDE). – (SL) Es apsveicu visus referentus ar viņu līdzsvarotajiem pārskatiem un jums, komisār, es novēlu visu iespējamo veiksmi, uzņemoties svarīgo amatu.

Es vēlos atzīmēt, ka Eiropas Savienības dalībvalstis nekomunicē vislabākā iespējamā veidā ar Rietumbalkānu valstīm. Dažas no tām runā par nereāliem datumiem. 2014. gads, kuru šodien daži no jums minēja, rada aplamu cerību, nereālas gaidas un maldina politiķus un sabiedrisko domu šajās valstīs. Mēs stiprināsim Eiropai labvēlīgos spēkus tikai tad, ja mēs pieņemsim reālistisku pieeju un rīkosimies atbilstoši. Aplami solījumi kaitē gan viņiem, gan mums. Būsim godīgi, korekti un uzticami.

  Konrad Szymański (ECR). – (PL) Priekšsēdētājas kundze, es saprotu, cik ļoti grūti ir Turcijas sociālajos apstākļos valdībai Ankarā darīt visu, lai uzlabotu demokrātiju un cilvēktiesības. Es to ļoti labi saprotu, bet es vēlētos vērst uzmanību uz problēmu, kura šajās debatēs ir saņēmusi pārāk maz uzmanības. Es domāju reliģisko brīvību, kas Turcijā joprojām ir ierobežota, īpaši pret kristiešiem. Turcijā, joprojām ir problēmas ar šķēršļiem, ar ko saskaras reliģiskās kopienas attiecībā uz viņu juridisko statusu. Kristiešu kopienām, neraugoties pieņemto Likumu par fondiem, ir nopietnas problēmas ar konfiscēto īpašumu atgūšanu. Ekumēniskajam patriarhātam ir ierobežotas tiesības apmācīt garīdzniekus un brīvi ievēlēt ekumēnisko patriarhu. Esmu ļoti pateicīga referentam, ka visi šie aspekti ziņojumā ir uzsvērti. Tajā pašā laikā man ir žēl, ka šis jautājums ir pilnīgi ignorēts López Garrido kunga runā. López Garrido kungs, man ir personīgs komentārs: ideoloģija un cilvēktiesības nav savienojamas.

  John Bufton (EFD). – Priekšsēdētājas kundze, es vēlētos runāt par Turcijas jautājumu.

Man ir bažas, kā 2003. gadā Apvienotās Karalistes Neatkarības partija, kuras biedrs es esmu, paziņoja šajā Parlamentā, ka migrācijai no jaunajām dalībvalstīm mūsu valstī, Apvienotajā Karalistē, varētu būt drausmīgas sekas. Es baidos, ka, ja Turcija pievienosies, 70 miljoniem cilvēku būs atļauts doties uz Lielbritāniju. Apvienotā Karaliste ir pilna. Mums ir miljoniem cilvēku bez darba. Spiediens uz mūsu sabiedriskajiem pakalpojumiem ir neaptverams. Doma par Turcijas pievienošanos nav aktuāla vispār.

Mums ir liegta izvēle. Mūsu valsts iedzīvotājiem ir liegts balsojums par Lisabonas stratēģiju. Mums noteikti ir nepieciešamas diskusijas mūsu valstī par to, vai mums vajadzētu būt Eiropas Parlamentā. Es baidos, ka Turcijas pievienošanās būs salmiņš, ka pārlauzīs kamieļa muguru. Esmu pārliecināts, ka mēs tagad esam tādā situācijā, kurā visa Eiropas iekārta sāk brukt sakarā ar eiro un tā tālāk. Ja papildus pievienosies Turcija, situācija kļūs daudz, daudz sliktāka.

Komisār, šī ir jūsu pirmā darba diena šajā amatā. Es vēlētos atzīmēt jūsu karti. Pieņemiet to no manis, kā cilvēka no Velsas Apvienotajā Karalistē: mēs vienkārši negribam, lai Turcija pievienotos.

  Zoltán Balczó (NI). – (HU) Attiecībā uz Turcijas pievienošanos, ir jānoskaidro būtisks jautājums: kādai, pēc mūsu uzskatiem, ir jābūt Eiropas Savienībai? Vai mēs joprojām uzskatām, ka vērtības, kopīgās Eiropas vērtības ir svarīgas? Šīs vērtības balstās uz kristietības mācību, neatkarīgi no reliģiski aktīvo cilvēku proporcionālā daudzuma. Vai mēs Eiropas kultūras mantojumu uzskatām par svarīgu vienojošu spēku? Ja atbilde ir „jā”, Turcijai nav vietas Eiropas Savienībā. Protams, mums ar to ir jācenšas izveidot labāko iespējamo partnerību. Vēl viens svarīgs faktors ir tas, ka pievienošanās varētu radīt precedentu. Izraēlas ārlietu ministrs ir paziņojis, ka viņi ir pacietīgi, bet viņi noteikti vēlas kļūt par Eiropas Savienības dalībvalsti. Es teiktu, ka arī Izraēlai nav vietas Eiropas Kopienā.

  Csaba Sógor (PPE). – (HU) Kas attiecas uz minoritāšu aizsardzību, Horvātija un Maķedonija ir panākušas progresu, tomēr šīs valstis joprojām ir tālu no vislabākajiem rezultātiem šajā jomā. Ko mēs varam darīt? Eiropas Savienība varētu iedrošināt šīs valstis ar savu minoritāšu paraugaizsardzību, bet kas patiesībā notiek Eiropas Savienībā? Tā būtu pozitīva zīme, ja Francija un pārējās valstis ratificētu Minoritāšu un reģionālo valodu hartu, ja Slovākija atsauktu savus pasākumus, kuri diskriminē minoritātes (šajā sakarā sk. valodas likumu), un ja Grieķija tomēr atzīstu, ka tās teritorijā dzīvo minoritātes un garantētu tām indivīda un kopienu tiesības. Rumānijā, cerams, būs likums par minoritātēm, lai gan mēs joprojām esam tālu no tā, ka minoritāšu pārstāvji būtu armijas augstākajā komandējošā sastāvā, un no autonomijas baidās vairāk nekā no 14. Piedņestras Krievijas armijas. Parlaments varētu iedrošināt pašreizējās dalībvalstis rādīt labu piemēru, nosakot minoritāšu aizsardzības standartus, kas būtu obligāti visā Eiropas Savienības teritorijā.

  Danuta Jazłowiecka (PPE). – (PL) Priekšsēdētājas kundze, komisār, saskaņā ar ziņojumu, ko sagatavojusi Starptautiskā krīzes grupa, 2009. gadam vajadzēja būt izšķirošajam Turcijas integrācijā Eiropas Savienībā. Bija jābūt vai nu izrāvienam uz priekšu pievienošanās sarunās, vai sarunas bija jāizbeidz. Šodien sarunas joprojām turpinās nākamās jomās, kas saistītas ar pievienošanos. Spānijas prezidentūra, tā ir taisnība, saka, ka tā vēlas, lai Ankara pievienotos Kopienai pēc iespējas ātrāk, bet arvien vairāk pazīmes liecina, ka Ankara no jauna definē savu vietu pasaules kārtībā un ka dalība Kopienā nav tās prioritāte. Vīzu režīma atcelšana ar Jordāniju, Lībiju, Irānu un Sīriju, attiecību pasliktināšanās ar Izraēlu, attiecību stiprināšana ar Sudānu, vienošanās parakstīšana sākt diplomātiskās attiecības ar Armēniju un saprašanās bloķēšana Kipras jautājumā — tas viss liecina, ka Ankara arvien vairāk orientējas uz sadarbību ar kaimiņvalstīm, pat vājinot savu pozīciju pievienošanās sarunās.

Tomēr energoapgādes drošības jautājums un Turcijas izdevīgais ģeogrāfiskais stāvoklis nozīmē, ka tā pakāpeniski kļūst nepieciešama, lai nodrošinātu Eiropas intereses. Tādēļ nebūs ilgi jāgaida, pirms Turcijas pievienošanās Eiropas Savienībai kļūs vairāk svarīga mums nekā pašai Turcijai. Līdz ar to es aicinu Komisiju un Padomi pārskatīt Turcijas dalības Eiropas Savienībā perspektīvas.

  Alf Svensson (PPE). – (SV) Priekšsēdētājas kundze, es uzskatu, ka ir ārkārtīgi svarīgi, ka sarunās iesaistīto kandidātvalstu panāktais progress tiek atzīts un uzsvērts. Es uzskatu, ka tas ir ļoti svarīgi tīri psiholoģiskā ziņā. Turklāt nevar noliegt, ka sarunas ar ES ir radījušas labākus apstākļus šo valstu iedzīvotājiem. Sarunas pašas par sevi ir pozitīva lieta.

Es esmu pārliecināts, ka mēs visi piekrītam, ka Turcijai ir jāpieliek ievērojamas pūles un ka reliģijas brīvība, vārda brīvība un preses brīvība ir pati par sevi saprotama lieta. Tomēr es domāju, ka ir jāatzīmē arī tas, ka sarunas ar Turciju ir ne tikai sarunas ar Turcijas valsti vai nāciju, bet, ka Turcija ir arī sava veida atslēga vai tilts uz visu reģionu. Tādēļ mums ir jāpatur prātā, ka, ja durvis būs jāaizslēdz vēlreiz, ES attiecības ar šo reģionu ievērojami pasliktināsies.

  Chrysoula Paliadeli (S&D). – Priekšsēdētājas kundze, ja varētu man atvēlēt vairāk laika, es vēlētos šī Parlamenta deputātiem izskaidrot iemeslus, kāpēc Grieķijas iedzīvotāji ir tik jutīgi jautājumā par Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas nosaukumu. Diemžēl tam nepieciešamais laiks ir vairāk nekā minūte.

Šis stāsts, kura sākums ir 1940. gada beigās, ir skumjš stāsts, kas beidzās, radot nepatiesu priekšstatu par viņiem. Es varu jums apliecināt, ka grieķi nav nedz nacionālisti, nedz ekspansionisti. Tie tikai ir pret to, ka tiek izmantot nosaukums, kas ir daļa no viņu pašu senās vēsturiskās un arheoloģiskās tradīcijas.

Es saprotu, ka Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika kā jauna, neatkarīga valsts atrodas kavētas etnoģenēzes fāzē. Nopietni akadēmiķi Skopjē neatbalsta viņu premjerministra nacionālistiskās tendences. Viņi dod priekšroku klusēšanai, nevis atklāti nostājas pret moderno frāzi, kura, kā Thaler ziņojumā pamatoti atzīmēts, ir tā, kas palielina spriedzi.

Es vēlētos, lai šis Parlaments un jaunā Komisija mēģinātu palīdzēt ar risinājumu nosaukuma jautājumā, nevis stimulējot BDMR valdības nacionālistiskās tendences, bet atbalstot Grieķijas viedokli, kas cīnās par vieglu kompromisu, kas, visbeidzot, šķiet, vairāk apmierinātu BDMR nekā Grieķijas iedzīvotājus.

  Zigmantas Balčytis (S&D). – (LT) Šodienas debates ir parādījušas, ka, lai gan deputātiem ir atšķirīgi viedokļi par Turcijas progresu, mēs droši vien visi esam vienisprātis, ka galvenais priekšnoteikums dalībai ES ir pienācīga būtisku reformu īstenošana. Šodien, manuprāt, ir pāragri noteikt konkrētu datumu, bet mums ir jānovēro un jāpieprasa Turcijas progress, jo nesenie notikumi, kad tika aizliegta politisko partiju darbība, izraisa bažas un neliecina par Turcijas apņemšanos ievērot pilsoņu un politisko brīvību un tiesības. Tomēr mums ir jādod iespēja Turcijai pārskatīt šīs darbības, un es ceru, ka nākotnē Turcija būs demokrātiska un brīva valsts.

  Petru Constantin Luhan (PPE). – (RO) Horvātija ir visvairāk sasniegusi no Rietumbalkānu valstīm to ceļā uz pievienošanos ES. Tā var būt piemērs šā reģiona valstīm attiecībā uz to pievienošanās perspektīvām pievienošanās kritēriju un nosacījumu izpildes ziņā.

Es atzinīgi vērtēju iekšējo reformu panākumus, kas izklāstīti arī 2009. gada progresa ziņojumā. Metode nepieciešamo pievienošanās kritērijus sasniegšanai, jo īpaši to, kuri minēti 23. nodaļā, tiesiskums un pamattiesības iezīmē svarīgu šīs valsts progresa starpposma mērķi Eiropas standartu sasniegšanā.

Mēs atbalstām Horvātijas pievienošanos Eiropas Savienībai ar nosacījumu, ka tā pamatojas uz precīzu atbilstību pievienošanās kritērijiem, tostarp uz pilnīgu sadarbību ar Starptautisko Kara noziegumu tribunālu bijušajai Dienvidslāvijai.

Horvātija pabeigs iestāšanās sarunas šogad. Faktiski ziņojums, kuru mēs apspriežam šodien, ir pēdējais Eiropas Parlamenta progresa ziņojums. Mēs esam pārliecināti, ka nākamā gadā situācija būs atbilstoša, lai balsotu par līgumu par Horvātijas pievienošanos Eiropas Savienībai, kas būs pozitīvs signāls visam reģionam.

  Milan Zver (PPE). – (SL) Komisār, es apsveicu jūs ar jauno amatu un ceru, ka jūs veiksmīgi strādāsiet šajā jomā.

Es esmu ļoti gandarīts, ka šie trīs ziņojumi ir pozitīvi un ka referenti uzskata, ka šīs valstis ir guvušas panākumus attiecībā uz modernizāciju, kā mēs to redzam no Eiropas viedokļa. Vissvarīgākais ir tas, ka visas trīs valstis uztur augstus standartus, kad runa ir par cilvēktiesību ievērošanu. Eiropai ir jābūt stingrai par šo, un tai ir arī jābūt stingrai, mudinot šīs valstis risināt attiecības ar kaimiņvalstīm.

Es vēlos arī norādīt, ka neatbalstīšu ziņojumu par Horvātiju, galvenokārt tāpēc, ka tajā nav pausta taisnīga attieksme pret Slovēniju.

  Iuliu Winkler (PPE) . – (RO) Eiropas Savienības visefektīvākā ārpolitika attiecībā uz Rietumbalkāniem ir paplašināšanās šajā reģionā. Tā nodrošinās mieru un attīstīs demokrātiju reģionā, kuram diemžēl ir bijusi tikai „Eiropas Savienības pulvera mucas reputācija”, kuru pastiprina nesenā vēsture.

Tajā pašā laikā jauno Rietumbalkānu valstu visefektīvākā ārpolitika ir piederēt stabilajai un labklājīgajai Eiropas Savienībai. Mums šajā procesā ir vajadzīgi instrumenti. Tādēļ es atzinīgi vērtēju progresa ziņojumus par Horvātiju un Maķedoniju, kas ir vērtīgi instrumenti.

Es arī uzskatu, ka ir vajadzīgi ekonomikas instrumenti, kā arī reģionālā, ekonomiskā un komerciālā sadarbība, tostarp attiecībā uz ieguldījumiem, kas jau ir izrādījušies efektīvi. Es domāju, ka šie instrumenti ir jāņem vērā Eiropas Komisijai un Horvātijas un Maķedonijas valdībai.

(Runātājs uzdeva jautājumu Flautre kundzei saskaņā ar zilās kartes procedūru (Reglamenta 149. panta 8. punkts))

  Barry Madlener (NI). – (NL) Es vēlējos uzdot jautājumu Turcijas delegācijas vadītājai Flautre kundzei. Es nezinu, vai es varu jautāt tagad — uz to pamatojas mana zilā karte. Vai es varu Flautre kundzei uzdot jautājumu?

Flautre kundze, es gribētu jums jautāt, ņemot vērā šausminošo goda slepkavību Turcijā, vai jūs piekrītat, ka mums ir jāiesniedz pieprasījums veikt plašu izmeklēšanu attiecībā uz goda slepkavībām Turcijā? Manā mītnes zemē, Nīderlandē, tāpat kā Vācijā, ir šokējoši augsts goda slepkavību izplatības līmenis starp turkiem, un es uzskatu, ka tā ir tikai aisberga virsotne un ka Turcijā notiek ļoti daudz goda slepkavību. Vai mēs varam lūgt Füle kungu veikt izmeklēšanu par goda slepkavībām Turcijā?

(Flautre kundze piekrita atbildēt uz jautājumu saskaņā ar zilās kartes procedūru (Reglamenta149. panta 8. punkts))

  Hélène Flautre (Verts/ALE). – (FR) Priekšsēdētājas kundze, jautājums, jā, bet kāds jautājums? Kam un kādam mērķim adresēts? Es uzskatu, ka mūsu delegācija — kuras dalībnieks, Madlener kungs, jūs esat — ir apņēmusies un turpina stingri pildīt šo apņemšanos cilvēktiesību un dzimumu līdztiesības jomā, pieņemot katru iniciatīvu, kas stājas pretim vardarbībai pret sievietēm.

Es to tikko teicu savā runā. Es uzskatu, ka tā sauktie goda aizstāvēšanas noziegumi, kas ir noziegumi, kuri organizēti ģimenes vai cilts ietvaros, ir pilnīgi neattaisnojami un ka šodien ir liels gandarījums redzēt, ka Turcijā neviens vairs nesamierinās ar šāda veida arhaisku noziedzīgu praksi.

  Diego López Garrido, Padomes priekšsēdētājs. – (ES) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, paldies par šo plašo diskusiju saistībā ar lieliskajām rezolūcijām, ko iesniedzis Eiropas Parlaments un es apsveicu autorus Swoboda kungu, Thaler kungu un Oomen-Ruijten kundzi.

Es domāju, ka mēs varam teikt, ka liels vairākums no jums ir runājis par labu paplašināšanās procesam kā par Eiropas integrācijas būtisku daļu. Kā teica Brok kungs, paplašināšanās ir bijusi veiksmīga Eiropas Savienībai, un citi deputāti ir minējuši dažus paplašināšanās procesa panākumu piemērus. Tas ir arī būtisks progresa elements virzībā uz demokrātisko reformu un demokrātijas padziļināšanu valstīs, kuras tuvojas Eiropas Savienībai, tajās, kuras ir sākušas iestāšanos Eiropas Savienībā, un tajās, kurām ir izredzes pievienoties. Kā Mauro kungs uzsvēra, izpildīt Kopenhāgenas kritērijus vienmēr nozīmē apņemšanos, kas ir vēl viens plašas vienprātības faktors, un līdz ar to nozīmē arī pilnībā respektēt cilvēktiesības.

Es pilnīgi piekrītu Cashman kungam, ka izturēšanās pret minoritātēm ir tā, kas raksturo valsti, un nevis tās attieksme pret vairākumu, lai gan arī tā ir tikpat svarīga. Tāpēc šādi mums vajadzētu novērtēt cilvēktiesību ievērošanu un līdz ar to atbilstību Kopenhāgenas kritērijiem.

Vēl viens vispārējās vienošanās punkts bija, ka Rietumbalkāniem Eiropas perspektīva ir būtisks progresa elements — kā atzīmēja Giannakou kundze un Winkler kungs — un tas ir ne tikai šo valstu interesēs, bet arī, kā teica Göncz kundze, Eiropas Savienības interesēs.

Kas attiecas uz Horvātiju mums ir arī vispārēja vienošanās par nepieciešamību atvērt jaunas sadaļas, cik drīz iespējams, tomēr jāsaka, ka pašlaik 28 no 35 sadaļām ir jau atvērtas un ka 17 no tām ir provizoriski slēgtas. Spānijas prezidentūra, kā arī Eiropas Padome un Padome turpinās darbu, lai panāktu jaunu progresu sarunās un lai tās drīz sasniegtu nobeiguma posmu. Tāpēc es iepriekš minēju, ka pievienošanās sanāksmes ar Horvātiju tiks uzsāktas nekavējoties.

Mūsu cerības ir, ka iestāšanās sarunu plāns tiks izpildīts šogad, kā ir ierosinājis ziņojuma autors Swoboda kungs un kā pieprasa daži deputāti, tostarp Hökmark kungs Berlinguer kungs un Lisek kungs, kuri izteica cerību, ka Horvātija varētu pievienoties Eiropas Savienībai Polijas prezidentūras laikā.

Līdz ar to attiecībā uz Horvātiju ir panākts progress, kā uzsvēra Poreba kungs. Tomēr mums vēl ir jāstrādā; ir nepilnības tiesiskajā jomā, kā, piemēram, atzīmēja Serracchiani kundze.

Tā rezultātā, mūsuprāt, esam sasnieguši nozīmīgu Horvātijas pievienošanās noslēguma posmu un ceram, ka sarunas tiks pabeigtas un Horvātija pievienosies ES, cik drīz vien iespējams pēc attiecīgo Eiropas Savienības līgumu ratifikācijas procesa.

Pievēršoties Maķedonijai, diskusijas centrā galvenokārt bija jautājums par tās nosaukumu. Acīmredzot nosaukums nav viena no Kopenhāgenas prasībām, bet nepārprotami labas kaimiņattiecības spēlē būtisku lomu nacionālās politikas veidošanas procesā visās kandidātvalstīs.

Kandidātvalstīm, tāpat kā dalībvalstīm, tāpēc ir jāpierāda vislielāko jutīgumu tādos jautājumos kā šis. Mums ir arī jāatceras, ka sarunu sākumpunkts ir vienprātība, citiem vārdiem sakot, vienbalsīga vienošanās starp pašreizējām dalībvalstīm.

Posselt kunga, Kasoulides kunga, Cornelissen kundzes, Chatzimarkakis kunga, Göncz kundzes un Paliadeli kundzes iepriekš ieteiktais risinājums sakņojas gan sarunās ANO aizgādībā, gan divpusējos kontaktos starp Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku un Grieķiju. Lai gan tas, protams, ir ļoti svarīgs jautājums, Eiropas Savienība faktiski nepiedalās šajās apspriedēs Apvienoto Nāciju aizgādībā.

Tāpēc šobrīd es nedomāju, ka mēs varam precīzi pateikt, kad tieši šis konflikts tiks atrisināts, tomēr es noteikti varu teikt, ka Spānijas prezidentūra pievienojas, apsveicot premjerministru Gruevski un premjerministru Papandreou ar tiešā dialoga atjaunošanu. Tas parāda viņu abu vadības spējas un, bez šaubām, veidos atklātības atmosfēru un attieksmi, uz ko savā runā atsaucās Tremopoulos kungs.

Mēs uzskatām, ka Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas valdība spēs virzīt šīs sarunas uz priekšu. Perspektīvai pievienoties Eiropas Savienībai vienmēr ir bijusi liela nozīme visai valstij, tas ir, arī tās etniskajām grupām, gan lielām, gan mazām.

Visbeidzot, attiecībā uz Turciju ir izskanējušas ļoti daudzas runas un es vēlētos sākt, sakot, ka sarunas turpinās saprātīgā tempā — tās nav apturētas — un es to saku, atbildot uz Van Orden kunga piezīmi par šo sarunu ātrumu.

Mēs ceram atvērt citas sarunu sadaļas Spānijas prezidentūras laikā. Dažas no tām esmu nosaucis, bet, protams, mēs nevaram prognozēt šo sarunu ātrumu, jo tas ir atkarīgs no Turcijas reformu progresa un no tā, vai Turcija izpildīs kritērijus. Turklāt, kā jums visiem zināms, katrā atsevišķā gadījumā, katrā posmā un attiecībā uz katru sarunu procesa sadaļu ir vajadzīga vienprātīga vienošanās.

Cilvēktiesību aizsardzība un Kopenhāgenas kritēriju izpilde ir temats, kas tika apspriests daudzās runās, un uz ko ziņojumā nepārprotami atsaucās Oomen-Ruijten kundze; un ir jāsaka, ka Turcijai ir jāpieliek lielākas pūles šajā jomā. Tai ir jāpieliek lielākas pūles, un es to saku, atbildot Belder kungam, Salafranca kungam un citiem, un Angourakis kungam un Klute kungam, kuri runāja par cilvēktiesību un pamatbrīvību veicināšanu.

Viņiem ir taisnība, bet ir arī taisnība, ka sarunu process joprojām ir Eiropas Savienības galvenais progresa ietekmes līdzeklis, kas tiek panākts, bet, kamēr progress patiesi ir panākts, tas joprojām ir nepietiekams. Tas ir arī atzīmēts citu deputātu runās, piemēram, Obiols kunga, Flautre kundzes, Lunacek kunga, Preda kunga un Balčytis kunga runās. Manuprāt, mums tas joprojām ir ļoti apzinās, kad līdzsvaroti novērtējam mūsu sarunas ar Turciju.

Arī Kipra daudzreiz bija diskusiju temats. Kipra, protams, tuvāko mēnešu laikā būs izšķirošais jautājums. Jāsaka, ka sarunas, kas pašlaik notiek starp salas abu kopienu vadītājiem, ir pozitīvas un ka ir izveidota labāka uzticības atmosfēra.

Pats par sevi saprotams, ka Kipras jautājuma atrisināšana likvidētu šo šķērsli vai visus šķēršļus, vai vismaz dažus no šķēršļiem, kas varētu traucēt Turcijas progresu virzībā uz pievienošanos, un, neatkarīgi no tā, kas notiks, tas būtu svarīgs, pozitīvs signāls visam reģionam kopumā ar izlīgumu kā pamatmērķi, kā Howitt kungs to ir pareizi formulējis.

Mēs visi piekrītam, protams, ka Turcijai ir jāievēro papildprotokols. Ir bijuši nepārtraukti aicinājumi to darīt, un katru reizi, kad mums ir dialogs ar Turciju, Padome atgādina par šīm saistībām, kuras ir jāievēro. 2009. gada 8. decembrī Padome pieņēma secinājumus, kuros tika norādīts, ka, ja šajā jautājumā tiktu panākts progress, tad Padome saglabātu pasākumus, kas pieņemti 2006. gadā, kuriem būtu pastāvīga ietekme uz sarunu vispārējo progresu.

Koppa kundze un Salavrakos kungs atsaucās arī uz citiem starpgadījumiem: gaisa telpas pārkāpumiem un starpgadījumiem Egejas jūrā. Tāpēc es atkārtoju, kaimiņattiecības ir neatņemama prasība Turcijas progresa novērtēšanai sarunās. Padomes 8. decembra secinājumi, kurus esmu minējis vairākas reizes, bija vēstījums Turcijai šajā jautājumā. Es jums apliecinu, ka prezidentūra ļoti rūpīgi sekos šim jautājumam un turpinās to, ja nepieciešams, visos līmeņos.

Jebkurā gadījumā, priekšsēdētājas kundze, prezidentūras nostāja attiecībā uz sarunām ar Turciju ir pilnīgi skaidra. Mums ir vienošanās ar atjaunoto vienprātību par paplašināšanos, par ko Padome lēma 2006. gada decembrī, un tas nozīmē, ka sarunu mērķis noteikti ir Turcijas turpmākā pievienošanās Eiropas Savienībai.

  Štefan Füle, Komisijas loceklis. – Priekšsēdētājas kundze, esmu ļoti pateicīgs, ka man bija šāda iespēja agri piedalīties šajā viedokļu apmaiņā ar jums par pievienošanās valstīm. Manas uzklausīšanas laikā es apsolīju, ka nākšu klausīties un pieņemt jūsu padomu, un šodienas debates bija skaidrs pierādījums viedokļu bagātībai, gudrībai un izpratnei, kas ir apvienotas šeit, šajā Parlamentā.

Ļaujiet man sniegt divus vispārīgus apsvērumus. Pirmkārt, pret uzklausīšanas laikā dotajiem solījumiem es izturos ļoti nopietni. Mani interesē nevis divi monologi, bet dialogs ar šo Parlamentu, kas atspoguļotu Lisabonas līguma patieso būtību.

Ļaujiet man izteikt arī vēl vienu vispārēju apsvērumu, uz ko es pāris reizes atsaucos manā uzklausīšanā. Runājot ar kandidātvalstīm un potenciālajiem kandidātvalstīm, es vienmēr uzsvēru šādus četrus principus. Pirmais ir stingra Kopenhāgenas kritēriju ievērošana, tie ir nav apspriežami. Otrkārt, stingra pamatbrīvību un tiesību, tai skaitā reliģisko un minoritāšu tiesību, un, protams, sieviešu tiesību ievērošana. Treškārt, procesam ir jābūt godīgam un jāatspoguļo abu pušu uzticamība visos līmeņos. Ceturtkārt, es nekad pārāk zemu nevērtēšu jautājumu par integrācijas spēju.

Par Horvātiju gan Eiropas Parlamenta rezolūcija, gan Komisijas nostāja uzsver, ka Horvātija var paļauties uz Parlamentu un Komisiju kā uzticamiem sabiedrotajiem. Ja šī valsts spēs izpildīt visus neizpildītos nosacījumus, esmu pārliecināts, ka pievienošanās sarunas varēs pabeigt šogad. Komisija un es ticam, ka pašreizējās un turpmākās prezidentūras, kā arī Eiropas Parlaments, atbalstīs Horvātiju tās mērķa sasniegšanā.

Par Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku ļaujiet man vēlreiz uzsvērt, ka valsts saņēma Komisijas ieteikumu sākt pievienošanās sarunas, pamatojoties uz tās sasniegumiem. Tomēr šī valsts joprojām saskaras ar daudziem aktuāliem izaicinājumiem, tostarp politiskajiem kritērijiem. Kā tika norādīts debatēs, tagad ir iespējas, lai atrisinātu valsts nosaukuma problēmu, un es esmu pilnībā apņēmies atbalstīt notiekošās sarunas.

Kas attiecas uz Turciju mēs visi apzināmies, ka mums nav viegls ceļš ejams, ne Turcijai, ne Eiropas Savienībai, kā daudzi to skaidri norādīja debašu laikā. Es zinu, ka tomēr Turcijas valdība joprojām ir nolēmusi īstenot demokrātisku sākumu. Kas tikai pirms pieciem gadiem būtu varējis iedomāties, ka Turcijas sabiedrība un politiķi atklāti un intensīvi apspriedīs kurdu jautājumu, civilās-militārās attiecības, Halki semināra atsākšanu vai attiecību atjaunošanu ar Rumāniju?

Tomēr man joprojām ir bažas par preses brīvības un plašsaziņas līdzekļu plurālisma ierobežojumiem. Ir nepieciešami turpmāki tiesību aktu grozījumi, lai aizsargātu žurnālistus, cilvēktiesību aktīvistus un politiķus no kriminālvajāšanas un tiesāšanas par nevardarbīgu viedokļu paušanu.

Attiecībā uz pievienošanās sarunām nozīmīgu vides sadaļu atvēršana pagājušā gada decembrī ir iedrošinoša attīstības tendence, atvērto sadaļu skaitam sasniedzot 12. Es ceru, ka šogad mēs varēsim atvērt vairāk sadaļu. Tomēr Turcijai būs vajadzīgas papildu pūles, lai varētu izpildīt stingros kritērijus. Tāpēc ir svarīgi, lai nepieciešamā sagatavošanās tiek turpināta ar stingrību.

Komisija arī atzinīgi vērtē pastiprināto dialogu ar Turciju par migrāciju, kam būtu jāpanāk konkrēti sasniegumi, īpaši attiecībā uz atpakaļpieņemšanu un robežkontroli. Atbildot uz konkrētu jūsu kolēģa jautājumu, vēlētos teikt, ka Komisija ir informēta par jaunākajiem notikumiem attiecībā uz Turcijas vīzu režīma atcelšanu Libānai un Sīrijai. Komisijas ģenerāldirektors, kas atbild par šiem jautājumiem, nākamnedēļ ieradīsies Ankarā uz sarunām. Šis būs viens no jautājumiem, ko viņš šajā gadījumā apspriedīs un es ziņošu par šīm apspriedēm.

Ļaujiet arī papildus izklāstīt, kā man lūdza, šādu Komisijas nostāju. Visi pasākumi, kurus Komisija ir ierosinājusi un uzņēmusies, vienmēr ir vērsti uz to, lai izbeigtu Kipras turku kopienas izolāciju, veicinot Kipras atkalapvienošanos saskaņā ar 2004. gada aprīļa Padomes secinājumiem. Mēs īstenojam EUR 259 miljonu atbalsta paketi Kipras turku kopienas ilgtspējīgai sociālajai un ekonomiskajai attīstībai un pilnīgai līdzdalībai Eiropas Savienībā pēc izlīguma un atkalapvienošanās. Zaļās līnijas regula veicina ekonomiskos un personīgos kontaktus starp Kipras turkiem un Kipras grieķiem. Tirdzniecības regula par īpašiem nosacījumiem Kipras turku kopienas tirdzniecībai vēl ir izskatīšanā Padomē.

Atgriežoties pie Turcijas, reformu process ir jāturpina un Eiropas Savienībai būtu jāturpina rosināt procesu un progresu. Komisija joprojām ir apņēmusies īstenot pievienošanās procesu ar Turciju. Mūsu sviras un ietekme Turcijā kļūs vēl uzticamākas un spēcīgākas, ja mūsu apņemšanās būs tikpat nelokāma.

Es ceru uz ļoti auglīgu un ciešu sadarbību nākamos piecos gados.

(Aplausi)

  Priekšsēdētāja. – Es esmu saņēmusi trīs priekšlikumus no Ārlietu komitejas slēgt debates saskaņā ar Reglamenta 100. panta 2. punktu⁽¹⁾.

Debates tiek slēgtas.

Balsošana notiks šodienas balsošanas laikā.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 149. pants)

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. – (PT) Šis ziņojums atzīst dažus pozitīvus soļus, kurus Turcija, kandidātvalsts kopš 2005. gada, ir veikusi virzībā uz pievienošanos ES, lai gan tā ir bijusi mudināta paātrināt reformu gaitu. Atceros, ka 2006. gada decembrī sarunas tika daļēji apturētas, jo šī valsts atteicās piemērot Kiprai muitas savienību ar ES. Kipras konflikts ir jāatrisina, un šai valstij ir jāturpina progress attiecībā uz demokrātiju un cilvēktiesību aizsardzību, korupcijas apkarošanu, preses brīvības uzlabošanu, politiskās pārredzamības nepieciešamību un ātrāku un efektīvāku tiesu, konsolidējot diskriminācijas novēršanas tiesību aktus attiecībā uz dzimumu, seksuālo orientāciju un etniskajām un reliģiskajām minoritātēm, kā arī civildienesta reformēšanu. Turcijas valdība demonstrē politisko gribu turpināt reformas, un tā ir ievērojami palielinājusi pamatbrīvības un demokrātijas attīstību valstī. Mums tādēļ jāturpina, lai panāktu progresu sarunās, kuru mērķis ir nodrošināt Turcijas pievienošanos, kā valsts ar izšķirošu starpnieka lomu konfliktos starp Izraēlu un Palestīnu, un kā platformai Irākā un Irānā, lai atrastu kopējas intereses.

  Mara Bizzotto (EFD), rakstiski. – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, ziņojumā, protams, ir daži interesanti punkti, pat tiem, kā man un daudziem no jums, kuri ir pret dalības ES piešķiršanu Turcijai. Ziņojuma saturs ilustrē Turcijas dažreiz nopietnās neveiksmes nodrošināt pievienošanās ES pamatnosacījumus. Atsevišķas rindkopas rezolūcijā, kuras ierosinājusi Ārlietu komiteja, arī ir diezgan striktas. Šie dokumenti teorētiski neiebilst, ka Turcija nākotnē pievienotos ES, tomēr esmu ļoti priecīga pieņemt konstatējumus, kurus Parlaments gatavojas darīt zināmus, par Turcijas domājamo progresa trūkumu. Tie, kuri, tāpat kā es, ir pret Ankaras iestāšanos ES, atrod tajos apstiprinājumu saviem tradicionālajiem iebildumiem pret pievienošanos: Turcijā vēl joprojām ir pamatbrīvību ierobežojumi, cilvēktiesību pārkāpumi, agresīva attieksme pret Kipru un Grieķiju un diskriminācija pret etniskajām un reliģiskajām minoritātēm — tās visas ir problēmas, kuras Eiropa noteikti nevar ignorēt. Un to visu papildina parastās bažas par kultūras un ģeogrāfiskajām atšķirībām starp Turciju un Eiropu un par problēmām, kuras izraisīs šīs valsts uzņemšana, aiz kuras robežām ir vairāk nekā 80 miljoni iedzīvotāju: faktori, kas turpinās stiprināt manu nesatricināmo pārliecību, ka nav pareizi Turcijai ieiet Eiropā, kuras vienotība galvenokārt pamatojas uz kristietības garu.

  Robert Dušek (S&D), rakstiski. – (CS) No vienas puses, demokratizācijas procesa metodes un apjoms Turcijā un tuvināšanās process Eiropas Savienībai ir galvenais. No otras puses, diskusiju par Turcijas dalību ES nākotnē nevar atstāt malā. Katra paplašināšanās ietver budžeta apsvērumus par to, vai konkrētās valsts iestāšanās ES nesīs ieguldījumu vai pārsvarā finansiālus zaudējumus. Es baidos, ka pašreizējā krīzes situācijā ar kopējo lauksaimniecības politiku un, netieši, Eiropas budžetu, mēs nevaram atļaut paplašināšanos, iesaistot valsti, kurā 7 miljoniem iedzīvotāju iztika ir atkarīga no lauksaimniecības (ES šis rādītājs ir 10,4 miljoni). Salīdzinājumam: pie pašreizējiem nosacījumiem izdevumi Turcijai līdz 2025. gadam būtu aptuveni EUR 10 miljardi, bet visām 10 jaunajām dalībvalstīm „austrumu paplašināšanās” ietvaros tie ir līdz EUR 8 miljardiem. Tiešie maksājumi Turcijas lauksaimniekiem un maksājumi lauku attīstībai un tirgus atbalstam saskaņā ar pašreizējiem likumdošanas dokumentiem nozīmēs liktenīgu spriedumu Eiropas lauksaimniecībai un zemniekiem. Ņemot vērā šīs kandidātvalsts milzīgo izmēru, iedzīvotāju skaitu un ekonomisko situāciju, Turcijas pievienošanās Eiropas Savienībai uzliktu milzīgu slogu budžetam, kā arī par 9 % samazinātu IKP uz vienu iedzīvotāju ES. Šo iemeslu dēļ mums ir vēlreiz un sīkāk jāapspriež Turcijas pievienošanās ES līdz ar saistītajām KLP reformām.

  Martin Kastler (PPE), rakstiski. – (DE) Atzinīgi vērtējams ir tas, ka jaunā demokrātija Maķedonijā ir guvusi turpmākus panākumus visās sabiedrības un uzņēmējdarbības jomās. Es ļoti atzinīgi vērtēju faktu, ka prezidenta un pašvaldību vēlēšanu norise 2009. gada martā bija raita. Tas liecina par pieaugošo demokratizāciju visā reģionā, kas atspoguļojās Maķedonijā. Maķedonija ir izpildījusi visus kritērijus par vīzu režīma liberalizāciju, un tāpēc no 2009. gada 19. decembra tās pilsoņiem ir bezvīzu statuss. Tas ir liels solis uz priekšu. Tomēr Maķedonijai vēl ir jāīsteno vairākas reformas. Es ļoti ceru, ka mēs varam izmantot pieredzi, kuru guvām ES paplašināšanās austrumu virzienā pirmajā posmā, lai palīdzētu šajā procesā. Šajā sakarā es domāju iestāžu reformu īstenošanu, kur politiskie fondi un virkne dažādu NVO ir sasnieguši tik daudz. Ir divas jomas, kurās mums ir jāstiprina mūsu sadarbība saistībā ar pārveidošanu un ES standartiem. Tās ir reformas valsts pārvaldē, tiesu sistēmā un policijā. Es personīgi vēlētos, ka nosaukuma strīds starp Maķedoniju un Grieķiju tuvākajā nākotnē tiktu atlikts. Ir svarīgi, ka virzība uz Eiropas apvienošanos netiktu pārtraukta divpusēju nesaskaņu dēļ.

  Bogdan Kazimierz Marcinkiewicz (PPE), rakstiski. – (PL) Horvātijai, ņemot vērā tās ģeopolitisko situāciju un vēsturiskās attiecības, būtu nenoliedzami pēc iespējas ātrāk jāpievienojas Eiropas Savienībai. Neraugoties uz vairākkārtējiem saspīlējumiem ar kaimiņiem un etniskajiem konfliktiem, kas radās pilsoņu kara laikā, es nevaru iedomāties pilnībā integrētu un vienotu Eiropu bez Horvātijas. Sarunas, kuras sākās 2004. gadā, bija daudzsološs notikums, un, ja nebūs traucējumu, tās tiks pabeigtas šogad, paturot prātā, ka ir 28 jomas, kuras ir jāpabeidz. Horvātijas pievienošanās NATO 2009. gada aprīlī ir noteikti stiprinājusi tās pretenzijas par pievienošanos ES. Stabilizācija, kas vēsturiski ir pazīstama kā Balkānu katls, tiks garantēta tikai ar Horvātijas pievienošanos. Es ceru, ka 2012. gada sākumā, kad es ieņemšu savu vietu Eiropas Parlamentā, man būs iespēja sarokoties ar kolēģiem deputātiem no Horvātijas.

  Franz Obermayr (NI), rakstiski. – (DE) Es atzinīgi vērtēju Horvātijas progresu, īpaši cīņā pret korupciju. Pasākumi ir jāveic pret korupciju iestādēs. Turklāt ir nepieciešama pamatattieksmes maiņa, un iedzīvotājiem jābūt labākai izpratnei par korupciju, kura diemžēl joprojām ir ikdienas dzīves sastāvdaļa Horvātijā. Attiecībā uz Horvātijas attiecībām ar tās kaimiņvalstīm, ir patīkami redzēt, ka tagad ir izredzes uz kompromisu robežu strīdā ar Slovēniju. Es arī ceru, ka tas, ka Horvātija ir atzinusi Kosovu, nepalielinās spriedzi Rietumbalkānos, jo īpaši ar Serbiju, kas tagad, saprotams, izrāda bažas. Ņemot vērā acīmredzamo Horvātijas progresu un manu pārliecību, ka Horvātija ir kulturāli, politiski un vēsturiski Eiropas daļa, es balsošu par labu rezolūcijas priekšlikumam. Ja Horvātija izpildīs visus nosacījumus, es uzskatu, ka tai būs drīz iespējams pievienoties Eiropas Savienībai.

  Kristiina Ojuland (ALDE), rakstiski. – (ET) Priekšsēdētājas kundze, atsaucoties uz manu runu 20 janvārī, esmu ieinteresēta, kādu veidu pasākumus Turcijas valdība ir īstenojusi saskaņā ar Padomes un Komisijas uzskaiti, lai iesaistītu iedzīvotājus demokratizācijas procesa un reformu īstenošanā, kas nepieciešama integrācijai Eiropas Savienībā. Turcijas 2009. gada attīstības ziņojumā atzīmētas nepilnības Kopenhāgenas kritēriju izpildē ar īpašu uzsvaru uz politiskajiem kritērijiem, kas ietver demokrātijas un tiesiskuma, cilvēktiesību un minoritāšu tiesību aizsardzības īstenošanu. Attīstības ziņojumā tika atzīmēts, ka ar atbalsta instrumentu attīstībai pagājušajā gadā Turcijai ir piešķirti EUR 567 miljoni. Piešķīrumi bija lielākoties paredzēti atlikušo reformu īstenošanai politiskajā un tiesu sistēmā, kā arī pilsoniskās sabiedrības attīstībai. Tajā pašā laikā tika paskaidrots, ka šo instrumentu izmantošana ir decentralizēta, kas nozīmē, ka Turcijas iestādes izmantoja piešķirto atbalstu, ievērojot Komisijas akreditāciju. Tā kā viņi ir ieinteresēti, lai iestāšanās sarunas ar Turciju noritētu pēc iespējas ātrāk, kas nozīmē, ka pašreizējās nepilnības ir jāatrisina, Padomei un Komisijai vajadzētu būt precīzam kopsavilkumam par konkrētajiem pasākumiem, kurus Turcijas valdība ir veikusi, lai sasniegtu šo mērķi. Komisija savā mājas lapā vizuālā formā patiesi ir ievietojusi dažus projektus par bērnu darba izmantošanas izbeigšanu, pamatizglītības iegūšanu, cilvēku ar invaliditāti iesaistīšanu sabiedrībā un konfidenciālas telefonlīnijas izveidošanu sievietēm Turcijā, kuras cieš no vardarbības ģimenē. Tomēr, vai šie pasākumi ir pietiekami, lai radītu nepieciešamo valsts atbalstu masām tūlītējai un veiksmīgai nepieciešamo reformu īstenošanai? Ņemot vērā attīstības ziņojumu, kādi papildu neatliekami pasākumi vai projekti ir plānoti, lai pārvarētu šķēršļus, kas radušies problemātiskajās jomās?

  Wojciech Michał Olejniczak (S&D), rakstiski. – (PL) Kad virkne Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu pievienojās Eiropas Savienībai lielajā paplašināšanās dienā 2004. gada 1. maijā, Eiropas sadalīšana ar dzelzs priekškaru beidzot tika izbeigta. Ne visas Centrāleiropas un Austrumeiropas valstis tajā laikā ienāca Eiropas ģimenē. Toreiz kļuva arī skaidrs, ka „lielā paplašināšanās” būtu jāturpina ar vairāku reģiona valstu pievienošanos. 2007. gadā Rumānija un Bulgārija kļuva par Eiropas Savienības dalībvalstīm. Tomēr līdz ar šo valstu pievienošanos nevar uzskatīt, ka Eiropas Savienības paplašināšanās ir beigusies.

Patlaban valsts, kas ir vistuvāk ES, ir Horvātija. Es pilnībā atbalstu sarunu pabeigšanu ar Horvātiju pēc iespējas ātrāk, lai iespējami drīz šī valsts varētu pievienoties Eiropas Savienībai. Es aicinu abas sarunu puses būt maksimāli elastīgām un panākt vienošanos. Turklāt es aicinu, lai Horvātijas puse pastiprinātu centienus un pielāgotos Kopienas prasībām tādās jomās, kā valsts pārvaldes un tiesu iestāžu organizācija, un lai uzlabotu mehānismus, kas saistīti ar efektīvu cīņu pret organizēto noziedzību un korupciju. Turklāt es vēlētos pievienot savu balsi aicinājumiem, lai Horvātija maksimāli parādītu labo gribu, sadarbojoties ar Starptautisko bijušās Dienvidslāvijas kara noziegumu tribunālu.

  Siiri Oviir (ALDE), rakstiski. – (ET) Kā priekšnoteikums, lai pabeigtu sarunu procesu, kas ar Turciju uzsākts 2005. gadā, Turcijai ir jāizpilda visi Kopenhāgenas kritēriji, un tai ir visos aspektos jāatbilst ES integrācijas spējai. Patiešām, Turcija ir sākusi īstenot reformas, kas paredzētas uz šā pamata, veido labas kaimiņattiecības un pakāpeniski panāk atbilstību ES dalības kritērijiem. Es atbalstu šos pasākumus un Turcijas pievienošanos ES ar nosacījumu, protams, ka dalības nosacījumi tiek izpildīti pilnībā. Šodien mani satrauc tas, ka pēdējā laikā pozitīvās ziņas par īstenotajām reformām ir sākušas mazināties un Turcijā vēl joprojām ir nopietnas problēmas ar tiesību normu īstenošanu, īpaši tajās sadaļās, kuras varētu noteikt sieviešu tiesības, nediskrimināciju, vārda un ticības brīvību, neiecietības pieeju pret spīdzināšanu un pretkorupcijas pasākumus. Es aicinu Turciju turpināt un pastiprināt centienus, lai pilnībā atbilstu Kopenhāgenas kritērijiem un konsolidētu atbalstu vajadzīgajām reformām Turcijas sabiedrībā, nodrošinot vienlīdzību visiem cilvēkiem, neatkarīgi no dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, ticības vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas.

  Rovana Plumb (S&D), rakstiski. – (RO) Es uzskatu, ka abu līgumslēdzēju pušu ES un Turcijas interesēs ir, lai paplašināšanās process turpinātos. Šis ir iemesls, kāpēc Turcijai jāpaātrina reformu process, lai izpildītu saistības, kuras tā ir uzņēmusies.

Ļaujiet man sniegt jums dažus piemērus šajā jautājumā. Tiesību akti par dzimumu līdztiesību ir saskaņoti, tomēr lielākas pūles ir nepieciešams, lai tos īstenotu, lai samazinātu atšķirības starp vīriešiem un sievietēm attiecībā uz viņu dalību darba tirgū, politikā un lēmumu pieņemšanas procesā, kā arī attiecībā uz izglītības pieejamību. Panākumi ir gūti attiecībā uz vides aizsardzību, jo īpaši ar Kioto protokola parakstīšanu šajā „laikmetā, kurā jāpielāgojas klimata pārmaiņām”. Tomēr daudz vēl ir jādara attiecībā uz ūdens kvalitāti, dabas aizsardzību un ĢMO (ģenētiski modificētiem organismiem).

Es atzinīgi vērtēju panākto progresu Turcijā, bet tajā pašā laikā es atbalstu prasību, lai Ankara pieliktu vairāk pūļu šajā reformu procesā, lai tā varētu pievienoties Eiropas klubam.

  Bogusław Sonik (PPE), rakstiski. – (PL) Viens no svarīgākajiem Kopenhāgenas kritērijiem, kurš neapšaubāmi ir jāievēro, lai nodrošinātu, ka kāda valsts kļūst par vienu no Eiropas Savienības dalībvalstīm, ir cilvēktiesību ievērošana. Es vēlētos vērst uzmanību uz sieviešu tiesību bēdīgi slaveniem pārkāpumu gadījumiem.

Gandrīz katru dienu prese mūs informē par kārtējām sieviešu slepkavībām, kas ir zināmas kā „goda slepkavības”. Prese pašlaik pievērš uzmanību gadījumam, kad 16 gadus veco Medine Memi nežēlīgi nogalināja viņas tēvs un vectēvs. Ir šokējoši, ka viņi atņēma meitenei dzīvību, jo viņa bija runājusi ar zēniem, bet veids, kādā šī zvērība tika izdarīta, ir vēl šokējošāks. Sekcijas rezultāti liecina, ka Medine, kura tika apglabāta vistu kūtī, vēl bija dzīva viņas apglabāšanas laikā un bija pie apziņas līdz pašām beigām. Mirstošās pusaudzes neiedomājamās ciešanas bija gandarījums par „negoda celšanu” ģimenei. Tas ir šausminoši, ka Medine gadījums nav atsevišķs incidents, bet gan plaši izplatīta un barbariska parādība. Meitene, baidoties par savu dzīvību, bija vairākas reizes ziņojusi policijai par savām bailēm — bet nesekmīgi, jo viņa katru reizi tika nosūtīta mājās.

Slepkavības, kas paaudzēm dziļi sakņojas turku tradīcijās, bieži tiek interpretētas labvēlīgi vīriešiem, kuri, kā tiek uzskatīts, rīkojas, lai nodzēstu viņu ģimenes goda apkaunojumu. Valsti, kurai vēl nav izdevies tikt galā ar šo problēmu, no Eiropas vēl joprojām atdala plata plaisa, jo Eiropa stāv pamatvērtību sardzē. Šī atšķirība ir nopietns šķērslis kopīgas identitātes veidošanai.

  Traian Ungureanu (PPE), rakstiski. – (RO) Es ceru, ka šā gada novērtējuma ziņojums rosinās Turciju uzlabot savas ārpolitikas koordināciju ar ES. Melnās jūras reģionam ir jābūt prioritārai jomai, kurā Turcija, kā ES galvenā partnere, palīdzēs sasniegt Eiropas mērķus, kas ir Melnās jūras reģiona sinerģijas daļa.

Turcijas dalība, lai garantētu ES energoapgādes drošību, ir tikpat svarīga. Pagājušā gadā man bija gandarījums par Turcijas dalību Nabucco projektā un starpvaldību vienošanās parakstīšanu. Tomēr es arī paudu dziļas bažas par Turcijas nodomu sadarboties ar Krieviju South Stream projektā. Līdz ar to es aicinu Turciju paust viennozīmīgu apņemšanos īstenot Nabucco projektu.

Es atzinīgi vērtēju referenta aicinājumu saskaņot Turcijas un ES enerģētikas politiku, it īpaši uzsākot pievienošanās sarunas par enerģētikas sadaļu un iekļaujot Turciju Eiropas Enerģētikas Kopienā.

SĒDI VADA: G. PITTELLA
Priekšsēdētāja vietnieks