Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2009/2173(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A7-0025/2010

Iesniegtie teksti :

A7-0025/2010

Debates :

PV 08/03/2010 - 20
CRE 08/03/2010 - 20

Balsojumi :

PV 09/03/2010 - 6.10
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2010)0050

Debašu stenogramma
Pirmdiena, 2010. gada 8. marts - Strasbūra Publikācija "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī"

20.  2008. gada ziņojums par konkurences politiku (īss izklāsts)
Visu runu video
PV
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētājs. – Nākamais punkts ir Sophia in ’t Veld ziņojums (A7-0025/2010) par konkurences politiku 2008. gadā, ko viņa sniegs Ekonomikas un monetāro jautājumu komitejas vārdā (COM(2009)0374 - 2009/2173(INI))

 
  
MPphoto
 

  Sophia in 't Veld, referente. Priekšsēdētāja kungs, komisijas locekļi, godātie kolēģi — arī tie, kas pašlaik atstāj šo telpu, — Ekonomikas un monetāro jautājumu komitejā (ECON) šis ziņojums tika pieņemts ar lielu balsu vairākumu, un tas ir visu politisko grupu kopīga darba rezultāts. Es vēlos pateikties par lielisko sadarbību visiem ēnu referentiem — viņi, cik varu spriest, vēl ir šeit.

ECON īpaši atzinīgi vērtē to, ka uzsvars tiek likts uz patērētāju interesēm. Iepriekšējā komisāre Kroes kundze paveica teicamu darbu, konkurences politikas centrā izvirzot patērētāju, un mēs ceram, ka komisārs J. Almunia izmantos šo pašu pieeju.

Tā es nonāku pie pirmā lielā jautājuma, proti, par karteļiem. Mēs ilgi esam diskutējuši par efektīvākajām sankcijām, augstu naudas sodu taisnīgumu un kriminālsodu iespējamību.

Tomēr, pirms izklāstīt mūsu diskusiju saturu, es vēlētos Eiropas uzņēmumiem atgādināt, ka labākais veids, kā izvairīties no sankcijām, ir vienkārši neiesaistīties karteļos. Jūs varbūt uzskatāt, ka pārspējat viltībā konkurences iestādes, bet īstenībā jūs nodarāt kaitējumu patērētājiem. Karteļi nav atjautīgs risinājums. Tie ir nosodāmi.

Tāpēc mēs atbalstām stingro nostāju, ko Eiropas Komisija ir ieņēmusi attiecībā uz konkurenci kropļojošām darbībām. Ir būtiski, ka sankcijas ir kā sods par nepareizu rīcību, jo īpaši atkārtotiem likumpārkāpumiem, taču tām vienlaikus ir arī jāveicina pakļaušanās. Sankciju ietekmei ir jābūt pietiekami preventīvai. Augsti naudas sodi ir efektīvs ierocis, taču kā atsevišķs līdzeklis tas var būt pārāk skarbs. Tāpēc mēs aicinām Komisiju ierosināt priekšlikumus, lai instrumentu kompleksu padarītu atbilstošāku mūsdienu prasībām un efektīvāku. Ziņojumā mēs ierosinām pievērst uzmanību tādiem jautājumiem kā individuālā atbildība, pārredzamība un uzņēmumu atbildība, īsākas procedūras, atbilstīgi procesi un Eiropas standartu un korporatīvās atbilstības programmu izstrāde.

Otrs nozīmīgais jautājums ir valsts atbalsts. Ekonomiskās krīzes kontekstā ir piešķirts apjomīgs valsts atbalsts. Ārkārtas situācijā ir nepieciešami ārkārtas pasākumi. Mēs to apzināmies, tomēr mēs nedrīkstam aizmirst, ka valsts atbalsta piešķiršana maksā dārgi. Tā kropļo konkurenci un ir cēlonis rekordaugstam valsts parādam un budžeta deficītam. Rēķins par šo epizodi būs jāmaksā nākamajām paaudzēm. Mums ir jāpamato katrs iztērētais cents. Tāpēc esmu gandarīts, ka ECON mudina Komisiju veikt pilnīgu ārkārtas valsts atbalsta operācijas rezultātu novērtēšanu.

Mēs jo īpaši vēlētos sagaidīt tā valsts atbalsta novērtējumu, kas tika piešķirts t.s. „zaļās” atveseļošanas plānam. Pirms diviem gadiem mūs pārliecināja pieņemt atveseļošanas paketi un valsts atbalsta pasākumus, apsolot, ka tie tiks izmantoti, lai veicinātu neatliekamu pāreju uz ilgtspējīgu zināšanu ekonomiku. Tagad mēs jums vaicājam, vai nauda tiešām ir veicinājusi šo pāreju? Kam tā tika izmantota? Kas bija labuma guvēji un ko viņi īstenībā ir paveikuši, lai veicinātu „zaļo” atveseļošanos?

Mums ir arī nepieciešama skaidrība, komisār, par valsts atbalsta ietekmi uz finanšu nozari un jo īpaši tā iespējamo kropļojošo ietekmi.

Tagad es vēlētos teikt dažus vārdus par vertikālo ierobežojumu jautājumu. Mēs zinām, ka pašreizējais nolīgums tiks pārskatīts šā gada maijā. Eiropas Komisija iepriekš apsolīja cieši iesaistīt Eiropas Parlamentu pārskatīšanas procesā. Tomēr es biju vīlies, kad plašsaziņas līdzekļos izlasīju par priekšlikumu jaunāko redakciju. Kad es pēc tam lūdzu Komisijai tos pašus dokumentus, kas tika nopludināti presē, bija nepieciešams izdarīt ievērojamu spiedienu, lai tos saņemtu, un es nevaru noslēpt savu aizkaitinājumu par to. Komisijai vajadzētu izbeigt sistemātisko un apzināto informācijas nopludināšanu presē. Noliegt, ka tas tiek darīts, atklāti sakot, nozīmētu noniecināt mūsu spriešanas spējas.

Pēc būtības Komisijas priekšlikumi ļauj diskriminēt tos tiešsaistes mazumtirgotājus, kuriem nav reālu veikalu. Es izmantoju savas referenta privilēģijas, lai iesniegtu grozījumus, lūdzot Komisijai labot šo situāciju. Mums 21. gadsimtā konkurence, ko veicina tiešsaistes mazumtirgotāji, ir jāstimulē, nevis jāapspiež. Mēs aicinām Komisiju patērētāju intereses vērtēt augstāk par atsevišķu grupu interesēm.

Mēs lūdzam Komisiju beidzot veikt nozares apsekojumus, jo īpaši tiešsaistes reklāmas jomā, ko Parlaments ir pieprasījis vairākas reizes. Ja Komisija to nevēlas darīt, mēs vēlētos uzzināt atteikuma iemeslus.

Visbeidzot, komisār, mēs ļoti atzinīgi vērtējam komisāra J. Almunia solījumu cieši iesaistīt Parlamentu konkurences politikas veidošanas procesā. Ekonomiskā krīze ir skaidri parādījusi, ka konkurences politikai nepieciešama lielāka demokrātiskā leģitimitāte un šajā sakarā es pieņemu, ka gadījums ar dokumentu par vertikālajiem ierobežojumiem ir bijis tikai pārpratums. Mēs atzīstam Komisijas neatkarību, un es kā liberālis to noteikti atzīstu, tomēr mēs arī gaidām, ka Komisija cieši iesaistīs Parlamentu konkurences politikas veidošanas procesā saskaņā ar šajā ziņojumā izklāstītajiem nosacījumiem.

Mēs gaidīsim Komisijas atbildi. Pateicos jums, priekšsēdētāja kungs, par pacietību.

 
  
MPphoto
 

  Michel Barnier, Komisijas loceklis. (FR) Priekšsēdētāja kungs, es, protams, sava kolēģa un drauga J. Almunia kunga vārdā vēlos pateikties S. in ’t Veld kundzei par viņas ziņojumu attiecībā uz konkurences politiku 2008. gadā. Es vēlētos pateikties arī R. Bütikofer kungam un A. Bielan kungam, kuri Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas un Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas referentu statusā arī sniedza ieguldījumu šā ziņojuma tapšanā.

S. in ’t Veld kundze, Komisija šajā gadā ir ievērojusi, ka Parlamenta rezolūcijā tiek risināts ļoti daudz problēmu, par kurām jūs mums atgādinājāt pirms brīža. Papildus Komisijas ziņojumam par konkurences politiku rezolūcijā ir ietverti Komisijas ziņojumi par to, kā darbojas regulas, un par to regulu pārskatīšanu, kas attiecas uz koncentrāciju.

Ciktāl tas attiecas uz Komisiju, jūsu rezolūcijai ir divi mērķi. Pirmkārt, šī rezolūcija ļauj mums turpmāk uzlabot mūsu ikgadējo ziņojumu par konkurences politiku saturu un, otrkārt, kas ir vēl svarīgāk — tā pamudinās Komisiju iesaistīties detalizētākā dialogā ar Parlamentu. Es noteikti nodošu J. Almunia kungam jūsu pēdējo pamudinājumu padziļināt šo dialogu ar Parlamentu.

Šis dialogs patiesībā ir nepieciešams visu politikas jomu labai darbībai un, mūsuprāt, tas attiecas arī uz konkurences politiku. Parlaments ir atgādinājis mums par savu vēlmi, lai konkurences politika darbotos atbilstoši koplēmuma procedūrai. S. in ’t Veld kundze, lūdzu, ļaujiet man runāt atklāti: Komisijai nav pilnvaru modificēt līguma nosacījumus attiecībā uz tiesisko pamatu, kas piemērojams šai konkurences politikai. Tomēr mēs esam gatavi izpētīt, vērtējot katru konkrēto gadījumu atsevišķi, vai koplēmuma procedūru var piemērot jaunajām iniciatīvām, ja to mērķi ir ārpus konkurences kompetences jomas.

Šajā sakarā jūs zināt, ka komisārs J. Almunia janvārī paziņoja, ka Parlamentam ir pilnībā jāpiedalās visās likumdošanas iniciatīvās, kas attiecas uz privātpersonu iesniegtām zaudējumu atlīdzināšanas prasībām. Komisija, tāpat kā Parlaments, neuzskata, ka pašreizējā ekonomiskā krīze varētu būt iemesls, lai atvieglotu konkurences noteikumus attiecībā uz kontroli pār uzņēmumu koncentrāciju vai valsts atbalstu. Komisijas aktuālajos dokumentos ir skaidri redzams, ka tā ir saglabājusi ļoti stingru nostāju attiecībā uz šiem principiem: jebkādu konkurences izkropļojumu novēršana, pat krīzes laikā, vienlaikus vajadzības gadījumā attiecībā uz procedūrām izmantojot elastīgu un atvērtu pieeju.

Ļoti īpatnējs bija 2008. gads, kurā sākās šī ekonomiskā un finanšu krīze. Ziņojumā par konkurences politiku ir atspoguļota ļoti vērienīga darba programma, ko Komisija šajā sakarā ir realizējusi ciešā sadarbībā ar saviem partneriem atsevišķu valstu un Eiropas līmenī.

Krīze viszemāko līmeni sasniedza 2009. gadā. Šī 2009. gada ziņojuma galvenā nodaļa tiks veltīta konkurencei šīs ekonomiskās un finanšu krīzes kontekstā. Ziņojums ir jāpieņem šī gada otrajā ceturksnī. Parlamentu ar to iepazīstinās komisārs J. Almunia. Tā noteikti būs izdevība Parlamentam un Komisijai vēlreiz iesaistīties konstruktīvās diskusijās.

S. in ’t Veld kundze, savā runā jūs arī izcēlāt jautājumu par vertikālajiem ierobežojumiem, jūsu ierosināto grozījumu. Šajā jautājumā, S. in ’t Veld kundze, Eiropas Komisija ir pārliecināta, ka tā ir atradusi saprātīgu līdzsvaru.

No otras puses, atbrīvojumi atbilstoši kategorijām ļauj piegādātājiem izvēlēties vairumtirgotājus un panākt ar viņiem vienošanos par piegādāto preču tālākpārdošanas nosacījumiem, gan attiecībā uz pārdošanu fiziskās tirdzniecības vietās, gan pārdošanu tiešsaistē. Tas ļauj viņiem izlemt, kādā veidā labāk izplatīt savas preces un aizsargāt savu zīmola prestižu.

No otras puses, oficiālajiem izplatītājiem ir jābūt brīvām iespējām lietot internetu, un nosacījumiem, kas tiek piemēroti preču pārdošanai tiešsaistē, ir jābūt līdzvērtīgiem tiem nosacījumiem, kas apstiprināti preču pārdošanai fiziskās tirdzniecības vietās, lai izvairītos no jebkādiem nevajadzīgiem ierobežojumiem attiecībā uz interneta lietošanu. Tas nozīmē, ka šis priekšlikums veicina vispārējo Komisijas politiku, kas vērsta uz tiešsaistes tirgus un tirdzniecības tiešsaistē stimulēšanu.

 
  
MPphoto
 

  Seán Kelly (PPE). – Priekšsēdētāja kungs, referents pieminēja karteļus. Mūsdienās karteļu pastāvēšana un pierādīšana, ka tie pastāv, ir divas dažādas lietas. Man ir zināms, ka Īrijā, jo īpaši lauksaimniecības nozarē, daudzi fermeri uzskata, ka rūpnīcas darbojas kā kartelis. Tā kā Īrija ir salu valsts, liellopu pārvadāšana — īpaši tagad, saistībā ar pastiprinātajiem, gandrīz drakoniskajiem ierobežojumiem — kļūst aizvien sarežģītāka, tāpēc rūpnīcām visas problēmas ir jārisina pašām.

Jāatzīmē, ka cenas ceļas lēni un vienmērīgi, bet krītas ātri un vienmērīgi. Rezultātā cenu starpība liellopiem Īrijā un Lielbritānijā ir aptuveni no 150 līdz 200 eiro uz vienu liellopu. Kā jau minēju, to varētu būt grūti pierādīt. Tomēr komisārs M. Barnier varbūt varētu izmantot savu labo intuīciju, lai to pārbaudītu un varbūt palīdzētu veikt koriģējošas darbības.

 
  
MPphoto
 

  Andreas Schwab (PPE).(DE) Priekšsēdētāja kungs, vispirms es vēlētos pateikties jums un komisāram par uzstāšanos, un es, pirmkārt, vēlētos norādīt, ka Eiropas konkurences tiesību prasību satura kontrole ļoti lielā mērā ir patērētāju interesēs. Esmu iepriecināts, ka šoreiz Eiropas Komisija pirmo reizi ir iekļāvusi savu nodaļu par konkurences tiesībām un to nozīmi patērētājiem. Tas ir īpaši patīkami pēc neauglīgā laika posma no Eiropas Komisijas puses piecu gadu garumā attiecībā uz viedokļu apmaiņu par Eiropas konkurences politiku.

Eiropas konkurences tiesību īstenošanas grūtā stadija vēl ir tikai gaidāma, jo īpaši attiecībā uz atbalsta sniegšanas tiesībām un dalībvalstu atbalsta noteikumiem bankām. 2008. gadā tā nebija problēma. Šai ziņā šis ziņojums sniedz skaidru vēstījumu, ka Komisijai šis process ir ļoti uzmanīgi jākontrolē, lai tas negatīvi neietekmētu vienoto tirgu un arī Eiropas patērētājus.

Šajā sakarā īpaši svarīga ir attieksme pret maziem un vidējiem uzņēmumiem. Šajā ziņojumā acīmredzami tiek atbalstīta īpaša režīma piemērošana vidējiem uzņēmumiem, kad runa ir par naudas sodu uzlikšanu karteļu gadījumos.

Vertikālie pasākumi tiešsaistes tirgū, mūsuprāt, ir stingri, tomēr novērtējuma veikšana, kā tagad tika ierosināts pēc balsojuma Ekonomikas un monetāro jautājumu komitejā, šķiet priekšlaicīga, un tāpēc mēs vēlamies atbalstīt Ekonomikas jautājumu komitejas ziņojumu.

 
  
MPphoto
 

  Antolín Sánchez Presedo (S&D).(ES) Priekšsēdētāja kungs, ziņojumā par konkurences politiku 2008. gadā pirmo reizi ir iekļauta sadaļa par karteļiem un patērētājiem.

Šajā ziņojumā tiek aplūkota arī konkurences politikas nozīme krīzes laikā. Šīs politikas ietekme ir palīdzējusi stabilizēt un mazināt valsts atbalstu. Tiklīdz mēs sāksim izkļūt no krīzes, būs jākoriģē izraisītie izkropļojumi un jāatjauno vienlīdzīgi konkurences nosacījumi, izvairoties no morāla riska.

Ziņojumā tiek aicināts noteikt automašīnu nozares nākotni, pievēršot uzmanību tām problēmām, ar kurām saskaras mazie un vidējie uzņēmumi (MVU), un veikt pārtikas nozares sadales ķēdes izpēti ar atbilstošiem turpmākiem pasākumiem attiecībā uz piena produktiem.

Ziņojumā tiek arī atbalstīta mūsdienu prasībām atbilstošāka un leģitīmāka konkurences politika, kā arī Parlamenta lomas stiprināšana. Tāpēc mēs to atbalstām un es apsveicu referentu ar sasniegto rezultātu.

 
  
MPphoto
 

  Zigmantas Balčytis (S&D).(LT) Es kā ēnu referents vispirms vēlētos apsveikt savu kolēģi S. in ’t Veld kundzi ar lieliska ziņojuma sagatavošanu. Manuprāt, šajā ziņojumā ir skaidri uzsvērtas tās jomas, kurām Komisijai būtu jāpievērš īpaša uzmanība. Pirmkārt, tā ir valsts atbalsta pasākumu uzraudzība. Krīzes laikā Eiropas Komisija ir devusi dalībvalstīm iespēju valsts atbalsta pasākumus piemērot izņēmuma kārtā. Tā kā šie pasākumi tika īstenoti steigā, Komisijai ir jāpārbauda, vai šie pasākumi ir izmantoti mērķtiecīgi, vai tie ir bijuši produktīvi un vai krīze dalībvalstīs nav bijusi cēlonis protekcionismam, jo protekcionisms un kopējā tirgus dalīšana nodara kaitējumu konkurencei un tikai vājina Eiropas Savienības pozīcijas pasaules ekonomikā. Es arī esmu gandarīts, ka referente ir ņēmusi vērā ITRE komitejas viedokli saistībā ar Eiropas Savienības iekšējā enerģētikas tirgus problēmām, jo īpaši faktu, ka nav iespējams nodrošināt šī tirgus konkurētspēju un vispārīgu darbību, kamēr pastāv „enerģētikas salas” un enerģētikas infrastruktūras nav savstarpēji savienotas un pienācīgi nedarbojas.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. – Debates tiek slēgtas.

Balsošana notiks otrdien, 2010. gada 9. martā plkst. 12.00.

 
Juridisks paziņojums - Privātuma politika