Priekšsēdētāja. – Nākamais punkts ir kopīgas debates par šādiem ziņojumiem:

– Budžeta komitejas vārdā sagatavotais Sidonia Elżbieta Jędrzejewska ziņojums (A7-0033/2010) par 2011. gada budžeta prioritātēm, III iedaļa – Komisija (2010/2004(BUD)) un

– Budžeta komitejas vārdā sagatavotais Helga Trüpel ziņojums (A7-0036/2010) par 2011. gada budžeta procedūras pamatnostādnēm, I iedaļa — Eiropas Parlaments, II iedaļa — Padome, IV iedaļa — Tiesa, V iedaļa — Revīzijas palāta, VI iedaļa — Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja, VII iedaļa — Reģionu komiteja, VIII iedaļa — Eiropas Ombuds, IX iedaļa — Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs (2010/2003(BUD)).

  Sidonia Elżbieta Jędrzejewska, referente. – (PL) Priekšsēdētājas kundze, 2011. gada budžeta procedūra ir patiešām specifiska un ārkārtēja procedūra, jo tā attiecas uz pirmo budžeta gadu, kas sāksies un tiks apstiprināts saskaņā ar Lisabonas līguma noteikumiem. Varētu pat teikt, ka mēs esam celmlauži šajā jomā, un tieši tāpēc, neapšaubāmi, uz mūsu pleciem gulstas zināma atbildības nasta. Lisabonas līgums piešķir Parlamentam papildu pilnvaras budžeta izstrādes jomā. Tikai no mums ir atkarīgs, kā mēs šīs pilnvaras izmantosim, un mēs ceram uz konstruktīvu dialogu gan ar Eiropas Komisiju, gan arī Padomi, lai vislabāk un visefektīvāk varētu izmantot Lisabonas līgumā paredzētās jaunās iespējas.

Ļoti būtisks jauns Lisabonas līguma ieviests aspekts ir tas, ka budžets netiks izskatīts divos lasījumos. Tas nozīmē, ka gan Parlaments, gan arī Padome izskatīs budžetu tikai vienā lasījumā. Tas, protams, rada īpašu izaicinājumu attiecībā uz disciplīnu. Kā Parlamentam mums jābūt disciplinētiem, jo mums, vienkārši sakot, būs tikai viena iespēja. Mums netiks dota vēl viena — otrā iespēja. Mums jāpanāk vienošanās par daudziem jautājumiem samierināšanas sanāksmes laikā. Lai rudenī efektīvi varētu īstenot jauno budžeta procedūru, mums jāsadarbojas un jābūt disciplinētiem.

Šis gads ir ārkārtējs arī tāpēc, ka Eiropas Komisijas locekļu novēlotās iecelšanas dēļ Komisijai nav bijusi iespēja iesniegt tās gada politikas stratēģiju. Tieši tāpēc tas ir gan ļoti īpaši, gan interesanti, ka pirmais savu nostāju paudīs Eiropas Parlaments un ka pirmos atzinumus par 2011. gada budžetu izstrādās nevis Eiropas Komisija, kā tas bija „parastajos” gados, bet gan ziņojuma veidā Eiropas Parlaments.

Kāpēc vēl 2011. gads ir tik īpašs? 2011. gada budžets ir piektais budžets daudzgadu finanšu shēmā. Kā jau jūs zināt, daudzgadu finanšu shēma attiecas uz laikposmu no 2007. līdz 2013. gadam. Mēs jau esam guvuši labu mācību iepriekšējo četru budžeta procedūru īstenošanas laikā. Poļu valodā mēs sakām, ka ir sasniegta siena. Angļu valodā saka, ka ir sasniegti griesti. Lai kā mēs to formulētu, esam nonākuši situācijā, kad daudzgadu finanšu shēma ir sevi izsmēlusi. Patiesībā mēs sasniedzam sienu, brīdi, kad rezerves ir ārkārtīgi mazas, un Parlamenta iespējas īstenot dažāda veida pasākumus ir radikāli ierobežotas. Rezerves ir patiešām mazas. Īpaši satraucošas ir rezerves budžeta pozīcijā 1b — aptuveni 1 miljons eiro — un budžeta pozīcijā 3b — aptuveni 9 miljoni eiro. Tāpēc, bez šaubām, mūsu iespējas ir ierobežotas, un tāpēc manis izstrādātajā Budžeta komitejas ziņojumā tik stingri tiek prasīta, sagaidīta un lūgta vērienīga daudzgadu finanšu shēmas pārskatīšana — ne tikai tāpēc, ka ir izsmeltas rezerves, bet arī tāpēc, ka, veicot pārskatīšanu, būs jāņem vērā Lisabonas līguma radītā būtiskā ietekme uz budžetu.

Lisabonas līgums piešķir jaunas pilnvaras Eiropas Savienībai tādās jomās kā kosmosa politika. Būtiski ir tas, ka ar Lisabonas līgumu tiek izveidots arī Eiropas Ārējās darbības dienests. Ir svarīgi, lai šie pasākumi tiktu atspoguļoti budžetā, kā arī, lai tiktu atspoguļots mūsu redzējums par ES stratēģijas 2020. gadam īstenošanu. Neviens no minētajiem pasākumiem nav paredzēts daudzgadu finanšu shēmā. Mums patlaban ir jāsāk diskusijas par šo jauno plānu un mērķu īstenošanu.

Es ļoti vēlos — un Budžeta komitejas ziņojumā šis vēstījums ir skaidri pateikts —, lai 2011. gada budžeta būtiskākais aspekts būtu jaunatnes politika. Jaunieši jau tagad ir Eiropas virzītājspēks un nākotne. Izglītība un ieguldījums jauniešos ir ieguldījums arī Eiropas tagadnē un nākotnē, sabiedrībā un ekonomikā. Es vēlos uzsvērt, cik ļoti svarīgs posms katras personas dzīvē ir pāreja no skolas, akadēmisko studiju un izglītības vides uz pirmo darbavietu. Tas ir ļoti sarežģīts posms, it sevišķi krīzes laikā. Es vēlos minēt statistikas datus — 21 % jauniešu vecumā no 15 līdz 24 gadiem ir bezdarbnieki. Ir ļoti svarīgi, lai arī Eiropas Savienība nebūtu vienaldzīga pret šo sarežģīto problēmu un lai mēs sadarbotos ar mērķi atvieglot jauniešiem šo grūto posmu, kad notiek pāreja no izglītības uz darba tirgu.

Es vēlos uzsvērt, ka laikā, kad strauji attīstītās tehnoloģijas un arī notiek demogrāfiskas pārmaiņas, mums jāveido uz zināšanām balstīta sabiedrība, kurā pilsoņi spēj mainīt savu kvalifikāciju dzīves un profesionālās karjeras laikā, kurā pilsoņiem ir nodrošināta iespēja īstenot šādas izmaiņas un kurā viņi saņem Eiropas Savienības atbalstu šajā procesā. Eiropas Savienības atbalstam būtu jāietver starptautiskās apmaiņas programmas akadēmiskā līmenī, praktiskās pieredzes un mācību apmaiņas programmas, kā arī apmaiņas programmas profesionālā līmenī. Tādējādi vienlaicīgi tiktu paaugstināts sociālās integrācijas līmenis un uzlabota zināšanu plūsma, nodrošinot Eiropas Savienības pilsoņu patiesu mobilitāti. Mobilitāte, kā jau jūs zināt, gluži pamatoti ir Līgumos garantēta pamatbrīvība un efektīva iekšējā tirgus pamats.

Tagad es pāriešu uz angļu valodu, jo runāšu Helga Trüpel vārdā. Tātad tagad man ir cits uzdevums, kas saistīts ne tikai ar Eiropas Komisijas budžetu, bet arī ar pārējo iestāžu un Eiropas Parlamenta budžetu. Es esmu sagatavojusi runu angļu valodā, un tāpēc tiek mainīta uzstāšanās valoda.

Šajā procedūras posmā rezolūcijas mērķis ir radīt vispārīgu priekšstatu, it sevišķi par budžetu, un pieņemt vairākas pamatnostādnes attiecībā uz dažādu iestāžu, tostarp Eiropas Parlamenta, administratīvo budžetu, izņemot Komisijas budžetu, par ko es jau runāju iepriekš.

Vispārīgais konteksts ir tāds, ka 2011. gada budžeta pieņemšanas apstākļi ir patiešām sarežģīti, jo rezerve 5. budžeta pozīcijā ir ļoti ierobežota un Lisabonas līguma veiksmīga īstenošana ir visu Eiropas iestāžu prioritāte. Stājoties spēkā Lisabonas līgumam, tiek mainīta budžeta pieņemšanas procedūra, un tāpēc ir vajadzīga vēl ciešāka sadarbība un dialogs starp iestādēm. Starpiestāžu sadarbība ietver vairākus aspektus, piemēram, tulkošanas iespējas un darbinieku pieņemšanu, un varētu būt iespējams nodrošināt labākās prakses apmaiņu un efektivitātes uzlabošanu jomās, kurām līdz šim nav pievērsta pietiekama uzmanība šai kontekstā, piemēram, EMAS, diskriminācijas novēršanas politikas un tāldarba jomā.

Budžeta komiteju jau ilgu laiku satrauc vidējā termiņa un ilgtermiņa ēku stratēģijas attīstība ne tikai saistībā ar Parlamentu, bet arī citām iestādēm. Neskaidrības attiecībā uz Ārējās darbības dienesta budžeta lielumu un struktūru un Tiesas lēmums par darba samaksas pielāgošanu padara 5. budžeta pozīcijas finansiālo situāciju vēl neprognozējamāku.

Runājot sevišķi par Eiropas Parlamenta budžetu, Prezidija pamatnostādņu dokumentā attiecībā uz to bija ietverti šādi mērķi — deputātu zināšanu paplašināšana par pētniecības iespējām un bibliotēkās pieejamo materiālu izmantošanu un no Lisabonas līguma izrietošo institucionālo aspektu pielāgošana. Tāpēc komiteja uzsver, ka ļoti nozīmīgs ir izcils darbs likumdošanas jomā, kas ir būtiskākā prioritāte.

SĒDI VADA: E. McMILLAN-SCOTT
Priekšsēdētāja vietnieks

  Janusz Lewandowski, Komisijas loceklis. – Priekšsēdētāja kungs, šovakar man ir noskaņojums klausīties. Es uzklausu Parlamenta prioritātes 2011. gadam tāpat, kā es uzklausīju Padomes 16. martā pieņemtās pamatnostādnes. Es piekrītu būtiskākajiem aspektiem, un es piekrītu arī tam, ka šī nav parasta ikgadēja procedūra abu Parlamenta referentes minēto iemeslu dēļ.

Pirmais iemesls ir vajadzība pielāgoties situācijai pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā. Mēs esam pielāgojušies daļēji, taču viss vēl nav paveikts. Laba sadarbība starp iestādēm ir vajadzīga vairāk nekā jebkad, jo budžetu Parlamentā izskatīs tikai vienā lasījumā.

Samierināšanas komitejas novembra sanāksmē jau tika panākta vienošanās par dažiem pārejas perioda noteikumiem. Kopš 1975. gada tiek izmantots praktisks grafiks, kas nodrošina prognozējamību attiecībā uz budžetu, un to arī apstiprināja. Vēl ir jāvienojas tikai par Samierināšanas komitejas darba metodēm. Patlaban tas ir ļoti svarīgi, ņemot vērā, ka gada budžets tiks skatīts tikai vienā lasījumā. Tāpēc rīt trialoga laikā Komisija ierosinās diskusijas par darba metodēm un par to, kā mēs varam vienoties par samierināšanas darba paņēmieniem pirms reālās 2011. gada procedūras sākuma.

Otrais iemesls tam, ka šī ikgadējā procedūra nav parasta procedūra, ir Eiropā jūtamās krīzes sekas un tas, ka daudzas dalībvalsts cīnās ar budžeta deficītu un parādsaistībām, un daudzas risina vēl sarežģītākas problēmas. Tāpēc šodien vairāk kā jebkad mums būtu jāpievērš uzmanība pareizai finanšu vadībai, precīzai prognozēšanai un budžeta racionālai īstenošanai.

Budžeta pozīcijas, kurām nepietiek finansējuma, ir viegli pamanāmas. Šai sakarībā es vēlos minēt 1a pozīciju un 4. pozīciju. Tieši šajā sadarbības gaisotnē mēs procedūras laikā spējam četras reizes grozīt finanšu shēmu, proti, īstenot četras ikgadējās procedūras.

Mūsu secinājumus būtu jāapkopo ziņojumā par starpiestāžu nolīguma darbību, kas tiks pieņemts budžeta projekta pieņemšanas dienā — 27. aprīlī — un nosūtīts Parlamentam.

Mūsu referents — šoreiz ne mans referents, bet Parlamenta referente Sidonia Jędrzejewska (manā pakļautībā esošie dienesti tiek apmācīti, lai pareizi izrunātu referentes uzvārdu) — savā ziņojumā pareizi liek uzsvaru uz jauniešiem un jauniešu iespējām. Citiem vārdiem sakot, ziņojums par prioritātēm noteikti ievieš izmaiņas 3. pozīcijā. Tās attiecas uz izglītību un jauniešu vietu darba tirgū un, ņemot vērā bezdarbnieku skaitu, ir pilnīgi pamatotas.

Bet vienlīdz svarīgi ir arī pildīt solījumus saistībā ar ekonomikas atveseļošanas plānu. Arī tas ir svarīgi Eiropas pilsoņiem.

Ir svarīgi, lai šis plāns tiktu īstenots. Tas ir jādara steidzami līdz 2011. gadam. Arī administrēšanas efektivitātei ir liela nozīme, un šai sakarībā es vēlos uzsvērt, ka Komisija, neskatoties uz vajadzību pielāgoties Lisabonas līgumam, šogad nepieprasīs jaunu amatu izveidi.

Komisāru kolēģija pieņems budžeta projektu 27. aprīlī un, kā ierasts, nekavējoties, tajā pašā dienā iesniegs to Parlamenta Budžeta komitejas locekļiem.

Tāpēc es ar nepacietību gaidu 2011. gada procedūras sākumu. Es apsolu nodrošināt pozitīvu sadarbības gaisotni, kas šajā laikā būs patiešām vajadzīga, ņemot vērā to, ka šogad tiks pārbaudītas jaunās procedūras.

  Thijs Berman, Attīstības komitejas atzinuma referents. – (NL) Priekšsēdētāja kungs, Lewandowski kungs, ekonomikas krīzes laikā arī ES budžets neizbēgami tiek pakļauts spiedienam — tas ir tikai dabiski. Arī Briselei jādomā par to, kā tā tērē katru eiro. Tomēr — un es to saku Attīstības komitejas vārdā — ieguldījumi jaunattīstības valstīs jāsaglabā kā prioritāte. Ilgtspējīga izaugsme nabadzīgākās valstīs nodrošinās iespējas to iedzīvotājiem, kuru tiem patlaban nav. Un ne tikai tas — šo valstu attīstība ir daļa no risinājuma mūsu izejai no krīzes. Jaunattīstības valstis ir tirgus, turklāt tirgus, kas strauji attīstās. Eiropai tikai saprātīgāk būs jātērē savi līdzekļi, piemēram, izmantojot subsīdijas un aizdevumus mikrofinansēšanas atbalstam. Labāka pieeja finanšu pakalpojumiem nabadzīgākās valstīs nodrošinās iespēju arī šo valstu iedzīvotājiem sasniegt savus mērķus. Mums jāaizsargā budžets sadarbībai attīstības jomā, lai arī cik grūti tas būtu. Atbildība par attīstības budžetu arī turpmāk jāuzņemas Eiropas komisāram attīstības jomā Andrim Piebalgam, nevis augstajai pārstāvei Ashton kundzei, kā patlaban tiek plānots. Galu galā izvēle attiecībā uz nabadzības mazināšanu nedrīkst būt atkarīga no mūsu diplomātiskajām interesēm.

  José Manuel Fernandes, PPE grupas vārdā. – (PT) Es atzinīgi vērtēju to, ka mēs varam nosaukt 2011. gada budžetu par budžetu „jauniešiem”. Kā tāds tas veicina mūsu iesniegto priekšlikumu pieņemšanu ar mērķi palīdzēt jauniešiem, piemēram, piekļūt nodarbinātībai, kā arī īstenot tā saukto „Erasmus — pirmais darbs” iniciatīvu. Jauniešu iesaistīšanās uzņēmējdarbībā veicināšana, piedāvājot stimulus un stiprinot inovācijas, kā arī digitālā darba kārtība, ir vēl citi priekšlikumi, kas veicinās ilgtspējīgu ekonomisko attīstību Eiropā un palīdzēs veidot jaunas darbavietas.

Attiecībā uz Parlamenta budžetu jānorāda, ka Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) grupa atbalsta budžetu, kas ir ilgtspējīgs un precīzi izstrādāts un kurā katra izdevumu pozīcija ir pamatota. Mēs uzskatām un ierosinām Parlamentam atmest budžeta modeli, kas ir balstīts tikai uz pieauguma principu. Tā vietā Parlamentam būtu jāapsver iespēja izmanto nulles budžetu, kas nodrošina efektivitāti un tādējādi arī ietaupījumus. Steidzami jāpieņem ilgtermiņa ēku politika, lai šo ilgtspējības, precizitātes un efektivitātes koncepciju īstenotu dzīvē.

Mums joprojām precīzāk jānosaka mūsu pastāvīgie izdevumi. Turklāt joprojām jāveic dažādo īstenoto politikas jomu izdevumu un ieguvumu analīze. Mēs vēlamies vēlreiz uzsvērt, ka izcilībai likumdošanas jomā jābūt Parlamenta būtiskākajai prioritātei un ka mūsu iestādes rīcībā jābūt vajadzīgajiem resursiem šā mērķa sasniegšanai. Ņemot vērā Lisabonas līguma stāšanos spēkā, kas paredz budžeta izskatīšanu vienā lasījumā, būs jāuzlabo sadarbība un jāpaplašina dialogs. No mūsu puses šim dialogam jābūt godīgam. Mēs apņemamies to nodrošināt.

  Francesca Balzani, S&D grupas vārdā. – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, 2011. gada budžeta pamatnostādnes ir pirmais solis pretī nākamajam Eiropas budžetam, un tas ir patiešām noteikts solis.

Budžeta komitejā mēs esam veikuši lielu darbu, lai definētu galvenās nosakāmās prioritātes, kas iezīmē Eiropas darbības virzienu. Būtiskākā prioritāte ir jaunieši, un tas tā ir ne tikai tāpēc, ka viņi ir resurss, uz ko balstās inovācija, pētniecība un attīstība, bet arī tāpēc, ka viņi ir pamats tālredzīgai sociālajai politikai.

Taču stratēģija 2020. gadam arī ir būtiska prioritāte — bezdarba un klimata pārmaiņu novēršana un, kas ir vissvarīgāk, vajadzība reāli un praktiski īstenot šo jauno stratēģiju nākotnei, piešķirot pietiekamus resursus, bez kompromisiem un bez līdzekļu samazinājumiem.

Taču šīs pamatnostādnes ir arī patiešām reālistisks pirmais solis. Finanšu plānā paredzētās rezerves ir daudz mazākas, un tas nozīmē, ka nepietiek resursu, lai īstenotu būtiskākos pasākumus — jaunās iniciatīvas. Tā ir īpaši aktuāla problēma saistībā ar pirmo budžeta pozīciju, kas aptver konkurētspēju, izaugsmi un nodarbinātību.

Turklāt es vēlos pieminēt vēl vienu būtisku jautājumu — budžetam ir jābūt arī ļoti elastīgam un jānodrošina iespēja ātri reaģēt uz pilsoņu un iedzīvotāju vajadzībām, turklāt mainīgajām vajadzībām. Tāpēc ir vajadzīgas prioritātes, bet ir jāņem vērā arī svarīgie nosacījumi, kas padara budžetu par patiešām lietderīgu instrumentu, lai veicinātu Eiropas izaugsmi.

Šie nosacījumi ir: pietiekami resursi, nākotnes stratēģiju, galvenokārt stratēģijas 2020. gadam, mērķtiecīga īstenošana un, visbeidzot, galīgais risinājums, lai padarītu budžetu par elastīgu instrumentu, kas viens pats ļauj mums risināt nākotnes problēmas.

  Ivars Godmanis, ALDE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, es vēlos uzsvērt trīs aspektus.

Pirmkārt, jautājumu par struktūrfondiem, kas veido aptuveni 35 % no budžeta. Salīdzinājumā ar laikposmu no 2000. līdz 2006. gadam patlaban mēs izmantojam tikai pusi no finansējuma. Pašreizējā fondu absorbcijas kapacitāte ir 14 %, iepriekš tā bija 25 %. Jautājums attiecas uz to, kā ņemt vērā, izmantot un izpildīt šo budžeta daļu? Pretējā gadījumā veidojas situācija, kad finansējums netiek izmantots. Taču to varētu ieskaitīt rezervēs.

Otrkārt, mums ir jāatmaksā finansējums par iepriekšējo periodu, un Komisija šim mērķim ir paredzējusi 5 miljardus eiro. Taču dažas valstis nav pieprasījušas finansējuma atmaksu vairāk nekā sešus mēnešus, un es nedomāju, ka tiks pieprasīts viss finansējums. Rodas jautājums, vai šis finansējums tiks vai netiks izmantots.

Es vēlos bilst dažus vārdus arī par diviem ļoti būtiskiem jautājumiem saistībā ar budžeta pārpalikumu, kas tiek pārnests uz katru nākamo gadu. Lauksaimniecības budžetā 2009. gadā maksājumu summa lauku attīstībai bija par 2 miljardiem eiro mazāka nekā 2008. gadā. Patlaban ir skaidrs, ka izmaksājamā summa būs daudz lielāka, bet jautājums ir par to, vai 2010. gadā tiks īstenoti visi projekti vai ne.

Nobeigumā vēlos runāt par Septīto pamatprogrammu. Ja paskatāmies uz budžeta pozīciju 1a, kas attiecas uz Septīto pamatprogrammu pētniecībai un attīstībai, redzam, ka maksājumu summa 2009. gadā bija daudz zemāka nekā 2008. gadā. Tāpēc jautājums ir šāds — vai izpilde būs apmierinoša? Tad mēs varētu plānot budžetu atbilstīgi situācijai. Mums ir ļoti daudz vajadzību arī citās jomās. Tāpēc es vēlos jautāt, vai tās ir vai nav rezerves?

  Zbigniew Ziobro, ECR grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētāja kungs, Eiropas Parlamenta rezolūcijas priekšlikums par 2011. gada budžeta prioritātēm ietver punktu, kurā atgādināts, ka prioritāšu finansēšana nedrīkst kaitēt būtiskākajām Eiropas Savienības politikas jomām, piemēram, kohēzijai vai struktūrfondu politikai vai kopējai lauksaimniecības politikai. Šis punkts ir noteikums, kas, iespējams, būs jāievēro attiecībā uz iepriekš paredzētajām budžeta prioritātēm. Šīs prioritātes patiešām varētu būt labāk noteiktas.

Par brīnumzālēm slimībai ar nosaukumu krīze, kas sagrauj Eiropu, pirmkārt un galvenokārt, tiek uzskatītas inovācijas. Taču rezolūcijas priekšlikumā nav ņemts vērā tas, ka Eiropas Savienības trūcīgāko reģionu rīcībā nereti nav līdzekļu inovāciju attīstībai. Patiesībā dažās valstīs modernās ekonomikas pamati tikai tagad sāk veidoties. Ja Eiropa vēlas kļūt par vienlīdzīgu iespēju kontinentu, būtiskākais risinājums šajā situācijā ir kohēzijas politika un strukturālā politika. It īpaši krīzes laikā mums vajadzētu atcerēties šo ES politikas aspektu, jo sevišķi solidaritātes aspektu, lai neveicinātu kontinenta dalījumu nabadzīgajos un bagātajos reģionos.

  Miguel Portas, GUE/NGL grupas vārdā. – (PT) Šodien mēs sākam debates par vispārīgajām 2011. gada budžeta pamatnostādnēm, un ierosinātā prioritāte ir jaunieši. Šādas prioritātes neteikšanai ir īpaša nozīme šajā laikā, kā arī saistībā ar dzīves posmu, kad notiek pāreja no studijām uz darba tirgu. Šādas prioritātes izvēle pati par sevi ir vērtējama atzinīgi.

Piemēram, viens no priekšlikumiem attiecas uz programmas „Erasmus — pirmais darbs” izveidi. Problēma ir tā, ka politikā ļaunums slēpjas detaļās. Ko mēs domājam ar programmu „Erasmus — pirmais darbs”? Kā mēs to īstenosim? Vai mēs to īstenosim, novirzot Erasmus finansējumu studentiem vai izstrādājot jaunu programmu un piešķirot tai jaunu finansējumu? Tās nav mazsvarīgas detaļas, un mazsvarīgi nav arī tas, vai Erasmus programma ir vērsta uz nedrošām darbavietām vai arī pienācīgas kvalitātes darbavietām, kas jauniešiem var nodrošināt reālas iespējas nākotnē. Galu galā, vai šī programma, kā iecerēts, palīdzēs cīņā pret jauniešu bezdarbu? Vai arī tā būs tikai programma, kas vērsta uz bezdarba mazināšanu? Es uzskatu, ka debatēs jārunā tieši par šiem jautājumiem. Visaktuālākā problēma 2011. gadā joprojām būs bezdarbs, kas plosās ES. Mēs esam atbildīgi par bezdarba mazināšanu.

Bezdarbs var radīt grūtības saistībā ar Eiropas budžetu, turklāt 2011. gada budžeta izstrādi apgrūtina finanšu plāns, ko noteica uz septiņiem gadiem un kas, neskatoties uz krīzi, nav mainīts. Ja netiks veikta rūpīga un stingra šā finanšu plāna pārskatīšana, budžets, kas mums gada beigās jāapstiprina, būs viduvējs un stagnātisks, pat ja mēs pieņemsim labākās prioritātes pasaulē. Tās nebūs nekas vairāk kā tikai nodomi un tikai minimāli ietekmēs budžeta struktūru.

  Marta Andreasen, EFD grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, ierosinātais Parlamenta budžeta palielinājums par 6,5 % 2011. gadā vēlreiz pierāda to, cik ļoti šis Parlaments ir attālinājies no reālās pasaules un tā vēlētāju interesēm.

Kā mēs normālā situācijā, nemaz jau nerunājot par krīzi, varam paskaidrot mūsu vēlētājiem, ka kopējās izmaksas, ko viņi sedz par katru no mums, pārsniedz GBP 2 miljonus gadā? Kā mēs varam viņiem pateikt, ka tas ir upuris, kas viņiem jānes, ja viņi vēlas, lai pastāvētu augsta līmeņa Parlaments, ar ko daži lepojas? Kā mēs varam paskaidrot visiem tiem, kuri zaudē darbavietas, ka mums šeit Eiropas Parlamentā vajag vairāk darbinieku Lisabonas līguma dēļ? Vai kā mēs varam paskaidrot, ka amatpersonām šajā Parlamentā jāpalielina darba alga darba apjoma pieauguma dēļ?

Tie 15 % jauniešu Apvienotajā Karalistē, kuriem nav darba, vai vēl ļaunāk — 45 % jauniešu, kuri ir bezdarbnieki Spānijā, nespēs saprast, kādā veidā šāds budžeta palielinājums palīdzēs viņiem atrast darbu. Daudziem no viņiem ir diezgan laba izglītība. Viņiem tikai netiek dota iespēja atrast darbu. Godīgi sakot, ja viņi uzdotu man šādu jautājumu, es nespētu atbildēt.

Vai kāds var paskaidrot maniem vēlētājiem, kādā veidā fakts, ka šim Parlamentam ir divas mītnes — viena Briselē un otra Strasbūrā —, var palīdzēt viņiem samaksāt hipotēkas maksājumus, pabarot un izglītot viņu bērnus, jo tieši šis aspekts veido lielu daļu no GBP 2 miljonus lielajām izmaksām, ko es minēju iepriekš.

Attiecībā uz Komisiju es vēlos teikt, ka ir ļoti patīkami runāt par cēliem mērķiem, piemēram, ieguldījumiem jaunatnē un izglītībā, valodu apguves veicināšanu un inovāciju veicināšanu ekonomiskajai attīstībai un darbavietu izveidei Eiropā, taču Revīzijas palātas ziņojums nesniedz mierinošu atbildi uz jautājumu par Eiropas Savienības finansējuma izlietojumu, turklāt nesegtās saistības neliecina par to, ka ES plānošana tiek veikta kvalitatīvi.

Nedrīkst atbalstīt priekšlikumu palielināt budžetu ...

(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju.)

  Angelika Werthmann (NI). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, Eiropas Savienības 2011. gada budžeta prioritātes ir saistītas ar ekonomikas un finanšu krīzi. Ar to ir saistīti arī pozitīvi vērtējamie kopīgie centieni īstenot stratēģiju izejai no krīzes, kas ir visaptveroša un sociāli īstenojama.

Es vēlos pievērst uzmanību diviem aspektiem. Pirmkārt, tam, ka 2011. gada budžeta centrālais elements ir uzsvars uz jauniešiem. Viņiem noteikti būs ļoti liela nozīme Eiropas nākotnē. Ieguldījumi jauniešos nozīmē to, ka šodien tiek domāts par Eiropas nākotni.

Otrkārt, pašreizējā situācijā skaidri redzams, cik ātri var iznīcināt darbavietas pat spēcīgā ekonomiskajā zonā. Arī stratēģija 2020. gadam ir vērsta uz inovācijām. Ar šo stratēģiju likumīgi saistītās ieceres palīdzēs radīt jaunas darbavietas un risināt sociālās problēmas.

  László Surján (PPE). – (HU) Kolēģi deputāti, mēs visi zinām, ka Eiropas Savienības budžetā jāveic nopietnas reformas. Taču mēs arī zinām, ka šādas reformas nevar īstenot viena gada budžeta ietvaros. Kas mums rada problēmas? Mūsu liela problēma ir tā, ka šis ir ārkārtīgi neelastīgs budžets. Mēs neatbilstīgi un tikai ar grūtībām reaģējam uz īstermiņa problēmām un pat ilgtermiņa problēmām. Un tāpēc, neapšaubāmi, mūsu rīcības brīvība un iespējas ir ierobežotas. Referente ir izstrādājusi līdzsvarotu priekšlikumu. Viņa ir ņēmusi vērā pašreizējo situāciju un noteikusi saprātīgus mērķus. Es ceru, ka Parlaments ņems vērā un atbalstīs mums iesniegto tekstu un priekšlikumu.

Īpaši pozitīvi ir vērtējams tas, ka mēs pievēršamies jauniešiem, jo pretējā gadījumā jaunieši novērsīsies no mums un no Eiropas idejas. Turpmākajās pāris minūtēs es vēlos runāt par kohēzijas politiku. Kohēzijas politika nav labdarības forma. Patiešām — pastāv būtiskas atšķirības starp attīstītajiem un mazāk attīstītajiem reģioniem. Mēs vēlamies izskaust šīs atšķirības vai vismaz mazināt tās. Bet, veicinot attīstību kādā reģionā, tiek uzlabota visas Eiropas konkurētspēja, un mēs kļūstam spēcīgāki un efektīvāki, sastopoties ar globālo konkurenci, protams, ar nosacījumu, ka dalībvalstis izmanto iespējas, finansējums nepaliek neizmantots un turklāt ieguldītie līdzekļi dod rezultātus. Pretējā gadījumā nav iedomājama nelietderīgākā līdzekļu izlietošana. Ja programmas tiek izstrādātas un nedod vēlamos rezultātus, šāda veida izšķērdēšana ir vēl nepiedodamāka par to, kas saistīta ar Parlamenta darbu divās mītnēs. Es ceru, ka tiks panākts progress šai sakarībā. Budžeta komiteja patiešām vēlas redzēt, lai rezultāti būtu ieguldīto līdzekļi vērti. Paldies par man veltīto cieņas pilno uzmanību.

  Derek Vaughan (S&D). – Priekšsēdētāja kungs, es atzinīgi vērtēju šo ziņojumu par Parlamenta budžeta pamatnostādnēm un es atzinīgi vērtējumu diskusiju par mūsu prioritātēm, lai Parlaments varētu veikt savu darbu.

Sākotnējais ziņojums, iespējams, saprotamu iemeslu dēļ bija neskaidrs un vispārīgs. Taču komiteju grozījumi nodrošināja, ka tagad mēs skaidri apzināmies to, kas ir svarīgi. Budžeta komiteja centās nodrošināt līdzsvaru starp vajadzību atzīt mūsu atbildību pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā un vajadzību pēc iespējas ierobežot izdevumu pieaugumu, un tas ir īpaši svarīgi, ņemot vērā ierobežotās rezerves un publiskos līdzekļus. Es ceru, ka visi deputāti to sapratīs.

Tieši tāpēc mūsu prioritāšu noteikšanai šajās pamatnostādnēs ir tik ļoti liela nozīme, un, protams, mēs nerunājam tikai par naudas tērēšanu. Mēs runājam arī par iespējām ietaupīt un par finansējuma izlietošanu pēc iespējas efektīvāk.

Tāpēc es esmu gandarīts par to, ka, piemēram, nodrošināts plašs atbalsts vajadzībai ieviest integrētu zināšanu pārvaldības sistēmu, kas apvienotu visus dažādos deputātu un pilsoņu informācijas avotus.

Atzinīgi ir vērtējama arī plašsaziņas līdzekļa Europarl TV analīze, lai novērtētu tā efektivitāti. Es uzskatu, ka ir svarīgi arī novērtēt sekretariāta atalgojuma un darbinieku skaita palielināšanas vispārējās izmaksas, tostarp uzturēšanās izmaksas, kā arī vidējā termiņa un ilgtermiņa ēku stratēģiju attiecībā uz Parlamentu un citām iestādēm, ar kurām, iespējams, mums būtu jāsadarbojas ciešāk nekā līdz šim.

Protams, vienmēr ir aktuāls sarežģītais jautājums, kas saistīts ar 20 % slieksni, ko noteica pirms tik daudziem gadiem. Es uzskatu, un arī Budžeta komiteja uzskata, ka saistībā ar šo jautājumu būtu jārīko diskusijas starp Budžeta komiteju un Prezidiju un galu galā starp dažādām iestādēm. Tam nevajadzētu būt vienpusējam lēmumam.

S&D grupa ir iesniegusi vēl dažus grozījumus, par ko balsos rīt un kas, kā mēs ceram, vēl vairāk uzlabos pamatnostādnes. Vienā no grozījumiem uzsvērta problēma saistībā ar visu administratīvo izdevumu iekļaušanu 5. pozīcijā; citā grozījumā pausts aicinājums savlaicīgi publicēt pamatnostādnes un aprēķinus, lai mēs spētu atbilstīgi un laikus pieņemt lēmumus. Es ceru, ka rīt kolēģi atbalstīs šos un pārējos grozījumus, kuru mērķis ir uzlabot pamatnostādnes.

Es arī ceru, ka kolēģi apzinās, ka pēc vienošanās par šīm pamatnostādnēm, mums būs jāpieņem sarežģīti lēmumi par ģenerālsekretāra nesen publicētajiem aprēķiniem. Tikai tad mēs sāksim runāt par mūsu prioritātēm un tikai tad mēs rīkosim atbilstīgu diskusiju, lai panāktu līdzsvaru starp Parlamenta funkciju izpildi un izdevumu maksimālu samazināšanu.

  Carl Haglund (ALDE). – (SV) Priekšsēdētāja kungs, šādos ekonomiski grūtos laikos budžeta jautājumi ir sarežģīti un delikāti. 2011. gada budžeta pamatnostādnes attiecas arī uz paša Eiropas Parlamenta budžetu. Izdevumi 5. pozīcijā tradicionāli ir sadalīti tā, lai Parlamentam tiktu daļa, kas mazāka par 20 %.

Lisabonas līguma dēļ ir izskanējis viedoklis, ka Parlamentam būtu jāsaņem lielāka finansējuma daļa. Vajadzība pārskatīt resursu pārdali, ņemot vērā Parlamenta jaunās pilnvaras, noteikti ir pamatota, un Lisabonas līguma īstenošanas rezultātā mēs jau esam saņēmuši vairāk naudas tieši 2010. gadam.

Tajā pašā laikā Lisabonas līgumu nevar izmantot kā kaut kādu Parlamenta naudas izsniegšanas automātu. Mums jāspēj uzlabot mūsu darba organizācijas efektivitāti un, ja tas ir iespējams, jāpanāk ietaupījumi, lai šādā veidā nodrošinātu arī iespēju finansēt papildu vajadzības.

Izskan arī aicinājumi palielināt apropriācijas darbiniekiem, kas atbalsta Eiropas Parlamenta deputātus darbā. Tā noteikti ir pozitīva iecere, taču interesanti ir tas, ka, piemēram, Eiropas Parlamenta deputāti manā grupā vairāk vai mazāk vienprātīgi uzskata, ka tas nav steidzami risināms uzdevums un ka apropriāciju palielināšana šādā ekonomiski grūtā laikā nav vajadzīga.

Pamatnostādnes, ko mēs šodien apstiprināsim, ir labi izstrādātas, un es domāju, ka mums tās būtu jāizmanto kā kritēriji, lai kritiski novērtētu mūsu pašu izdevumus.

  Peter van Dalen (ECR). – (NL) Priekšsēdētāja kungs, mēs piedzīvojam finansiāli un ekonomiski sarežģītu laiku. Jostas savelk visi, un arī valsts iestādēm ir jākontrolē izdevumi un jācenšas ietaupīt. Turklāt pilsoņi ir gandrīz zaudējuši ticību Eiropas politikai, un tas lielā attiecas arī uz mani. Tāpēc es vēlos ierosināt divus priekšlikumus attiecībā uz nākamā budžeta izstrādi. Pirmkārt, mums, Eiropas Parlamenta deputātiem, būtu jāsniedz atskaite par mūsu piemaksu par vispārīgajiem izdevumiem, kas ir 4200 eiro mēnesī, tāpat kā mēs sniedzam atskaiti par visām pārējām piemaksām. Patlaban tas netiek darīts, un šādu kārtību es nesauktu par pārredzamu. Turklāt es plānoju iesniegt grozījumu šai sakarībā, kad notiks diskusijas par Staes kunga ziņojumu mūsu aprīļa sanāksmes laikā.

Priekšsēdētāja kungs, mans otrais priekšlikums attiecas uz Eiropas Parlamenta valstu informācijas biroju budžetiem. Es uzskatu, ka tie ir pārāk dāsni un trīs gadu laikā ir jāsamazina par vienu trešdaļu. Es aicinu savus kolēģus deputātus atbalstīt šos priekšlikumus. Tādējādi tiktu skaidri parādīta mūsu vēlme nodrošināt pārredzamību un mūsu nodoms negarantēt sev īpašas priekšrocības.

  Bastiaan Belder (EFD). – (NL) Priekšsēdētāja kungs, 2011. gada budžets liek mums domāt par Eiropas Savienības prioritātēm. Šajā ekonomiski sarežģītajā laikā Eiropas Savienībai vispirms ir jāsaprot, ka tās finanšu resursus nodrošina dalībvalstis, kurām jāveic krasi budžeta samazinājumi. Izdevumi jāsamazina ne tikai dalībvalstīm; arī ES būtu jāierobežo publisko līdzekļu izlietojums un jāizmanto tie mērķtiecīgāk.

Es vēlos uzdot vienu svarīgu jautājumu par referentes noteikto prioritāti attiecībā uz jauniešiem. Parasti sociālos jautājumus un jautājumus, kas skar jauniešus, efektīvi var risināt dalībvalstis. Taču es vēlos pievērst uzmanību jomai, kurā ES atbalsts ir patiešām neaizstājams. Ziņojumā minēta jauniešu pāreja no izglītības uz darba tirgu. Es vēlos jautāt referentei, vai viņa ir iecerējusi pievērst uzmanību arī mazāk aizsargātu jauniešu īpašajām vajadzībām. Šai sakarībā es domāju jauniešus, kuri izauguši bērnu namos un kuriem ārkārtīgi trūkst profesionālās orientācijas. Pagājušajā mēnesī vizītes laikā Bulgārijā saistībā ar šo problēmu es redzēju patiešām iedvesmojošu piemēru. Es no sirds atbalstu Eiropas atbalstu šādām dalībvalstu iniciatīvām, piemēram, piešķirot finansējumu no struktūrfondiem. Es uz jums paļaujos.

  Nick Griffin (NI). – Priekšsēdētāja kungs, būtiskākajai prioritātei attiecībā uz jebkuru budžetu jābūt — tērēt tikai savu naudu. Svešas naudas tērēšana bez atļaujas nav budžeta plānošana, tā ir zādzība.

Apvienotās Karalistes nodokļu maksātāji katru gadu ir spiesti veikt tiešos maksājumus GBP 6,4 miljardu apmērā ES budžetā, taču mums joprojām tiek liegta iespēja balsot referendumā. Šo līdzekļu piesavināšanās bez demokrātiska mandāta nav noziegums bez upuriem. Šajā ziemā piecdesmit tūkstoši mūsu pensionāru gāja bojā aukstuma dēļ, jo viņi nevarēja atļauties apsildīt savus mājokļus. Mūsu kareivjus nogalina talibu bumbas, jo mēs nevaram atļauties sprādzienizturīgus transportlīdzekļus. Tūkstošiem vēža slimnieku nevar saņemt dārgos medikamentus, kas glābtu viņu dzīvības. Summa GBP 6,4 miljardu apmērā noteikti ļautu apmierināt šīs vajadzības un turklāt uzbūvēt vēl astoņas jaunas slimnīcas un piecdesmit skolas.

Būtu jānosaka tikai viena budžeta prioritāte — samazināt izdevumus un pārtraukt Apvienotās Karalistes izlaupīšanu. Mūsu pensionāriem, kareivjiem un vēža slimniekiem šī nauda ir vairāk vajadzīga nekā ES. Jums tas ir budžets. Viņiem tas ir dzīvības vai nāves jautājums.

  Salvador Garriga Polledo (PPE). – (ES) Priekšsēdētāja kungs, es sveicu Lewandowski kungu — senu šā Parlamenta draugu —, kurš vairs nesēž deputātu vietā, bet citā vietā.

Es vēlos paust atzinību arī par atgriešanos pie tradicionālās budžeta pamatnostādņu sistēmas. Es uzskatu, ka tas ir pozitīvi vērtējams aspekts, jo, īstenojot šo sistēmu, komisārs pirms budžeta projekta izstrādes var uzklausīt Parlamenta budžeta prioritātes.

Priekšlikumi, kurus komisārs dzird vai vēl dzirdēs šodien, ļoti lielā mērā atšķiras no tiem, ko viņš neapšaubāmi uzklausa katru dienu no dažādām pusēm, kas izdara uz viņu spiedienu palielināt budžetu.

Mēs šeit Parlamentā vēl negrasāmies pakļaut viņu spiedienam. Kā jau viņam zināms, mēs to sāksim darīt septembrī. Patlaban mēs tikai vēlamies, lai Lewandowski kungs skaidri zinātu, kādas ir Parlamenta budžeta prioritātes. Tās ir balstītas uz mūsu ierosinājumiem.

Katru dienu mēs sastopamies ar jaunām grūtībām saistībā ar 2011. gadu. Mēs jau tagad izjūtam jaunu spiedienu attiecībā uz 4. izdevumu kategoriju, kurā esam paredzējuši patiešām ierobežotas rezerves, kas kļūs vēl mazākas, ņemot vērā vajadzību īstenot Baltijas jūras stratēģiju.

Mēs izjutīsim spiedienu attiecībā uz lauksaimniecību ne tikai tāpēc, ka mēs pirmo reizi izmantojam koplēmuma procedūru, bet galvenokārt tāpēc, ka mēs esam iecerējuši to izmantot Parlamentā un mēs nepiekritīsim turpmākiem lauksaimniecības budžeta samazinājumiem, lai finansētu citas jomas. Mums, protams, būs arī jāatrisina vienmēr aktuālā problēma saistībā ar 5. izdevumu kategoriju — administratīvās izmaksas un lielāka pārredzamība.

Pēdējā piezīme: šis Parlaments patiešām vēlas ietaupīt līdzekļus gan ES budžetā, gan arī Parlamenta budžetā. Taču, pēc manām domām, mēs — politiskās grupas — nevēlamies pakļauties atsevišķu personu demagoģijai, kuras politikā izmanto savas metodes.

  Göran Färm (S&D). – (SV) Dāmas un kungi un it īpaši mūsu bijušais kolēģis deputāts Janusz Lewandowski kungs, kuru es sveicu ar atgriešanos. Es vēlos sniegt īsus komentārus par abiem ziņojumiem.

Vispirms es vēlos pateikties Jędrzejewska kundzei par lielisko ziņojumu. Taču mēs, Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupa, attiecībā uz pāris punktiem iesniedzām grozījumus, ko uzskatām par būtiskiem.

Pirmkārt, mums skaidri jānosaka, ka klimata pārmaiņas joprojām ir būtiska prioritāte. Mēs nedrīkstam mazināt spiedienu attiecībā uz šo jautājumu Kopenhāgenā piedzīvotās neveiksmes dēļ, bet tā vietā mums smagi jāstrādā, lai izpildītu savu uzdevumu, proti, rastu risinājumus finansēšanas problēmai.

Otrkārt, attiecībā uz Eiropas stratēģiju 2020. gadam jāsaka, ka mūsu stratēģija paredz, lai Eiropas Savienība arī veiktu ieguldījumus un uzlabotu stratēģijas īstenošanu. Mums patiešām aktīvi jācīnās, lai attīstītu ekonomiku un īstenotu vērienīgu sociālo programmu, un šīs ir politikas jomas, kurās gluži vienkārši vajadzīgs uzlabots saturs.

Cita starpā mums jāsniedz skaidrs vēstījums dalībvalstīm un Padomei, ka būs jāpārskata budžeta maksimālais apjoms nākamajiem trijiem gadiem, it sevišķi attiecībā uz 1. budžeta pozīciju, kas ir saistīta ar izaugsmi un nodarbinātību.

Attiecībā uz Parlamenta budžetu es vēlos teikt, ka, pa ja mums ir būtiskas vajadzības, mums jāņem vērā ekonomiskā situācija un jānosaka sev vērā ņemami ierobežojumi. Mums jāstiprina Parlaments un it sevišķi politisko grupu spēja izpildīt Lisabonas līguma prasības. Taču attiecībā uz citiem aspektiem mums jāmeklē iespējas veikt ietaupījumus un palielināt efektivitāti. Tas ir īpaši svarīgi, jo 5. budžeta pozīcija, kas attiecas uz administrēšanu, ir ārkārtīgi „izstiepta”. Mēs nesen diskutējām, piemēram, pār Ārējās darbības dienestu, kura darbības nodrošināšanai noteikti būs vajadzīgi papildu resursi.

Mums jākoncentrējas uz Parlamenta galveno uzdevumu un pārējās jomās jānosaka būtiski ierobežojumi.

  Geoffrey Van Orden (ECR). – Priekšsēdētāja kungs, ekonomiski grūtos laikos, kad valsts izdevumi tiek samazināti visās Eiropas valstīs, visām ES iestādēm būtu jāmeklē veidi, kā samazināt izmaksas un novērst izšķērdēšanu.

Parlamentam būtu jārāda priekšzīme. Taču tā vietā tas turpina apmierināt savas iegribas, arvien palielinot savas izmaksas un darbinieku skaitu un nedomājot par ierobežojumiem. Jebkurā citā iestādē jaunās prioritātes tiktu īstenotas, veicot samazinājumus citās jomās, bet tā vien šķiet, ka ne jau šajā Parlamentā. Sabiedrības nosodījums ir vērsts pret Eiropas Parlamenta deputātiem, taču patiesībā izmaksas rada uzpūstā birokrātija, nevajadzīgas pārmērības un pārāk lielais ēku skaits.

Vai var turpināt attaisnot Parlamenta GBP 94 miljonus lielo gada pašreklāmas budžetu, no kura 8 miljoni tiek tērēti nevajadzīgajam plašsaziņas līdzeklim Europarl TV un dīvainajam GBP 2 miljonus vērtajam projektam „Eiropas Vēstures māja”? Tas ir smieklīgi, ka jūs saglabājat tā sauktos informācijas birojus visās dalībvalstīs, kuri izmaksā 40 miljonus gadā, neskatoties uz to, ka 736 Eiropas Parlamenta deputātu uzdevums ir atbildēt uz savu vēlētāju jautājumiem.

Tas ir ieildzis skandāls, ka šis Parlaments nav pieprasījis, lai dalībvalstu valdības reizi par visām reizēm likvidētu „Strasbūras cirku”. Mums jāsniedz skaidrs vēstījums mūsu valdībām šai sakarībā, lai ietaupītu 200 miljonus gadā.

  Ingeborg Gräßle (PPE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisār, dāmas un kungi, vispirms es vēlos runāt par Komisijas budžetu. Mani īpaši interesē jautājums par Eiropas Ārējās darbības dienestu. Taču tas vēl nav iekļauts budžetā, ko drīzumā iesniegs komisārs. Tomēr mums ir ļoti svarīgi zināt, cik lielas būs šā dienesta izmaksas. Es atbalstu to, lai šis dienests darbotos Komisijas pakļautībā, jo tur ir tā īstā vieta. Viens ir skaidrs — šā dienesta darbība būtiski ietekmēs budžetu, tostarp saistībā ar daudzgadu programmām. Mēs nevaram pārvietot daudzgadu programmu administrēšanu ārpus Komisijas kompetences jomas. Mēs to nekādā gadījumā nedrīkstam pieļaut.

Ļoti svarīga būs mūsu izvēle attiecībā uz šā dienesta tiesiskajām saistībām, jo no tām tieši būs atkarīga ietekme uz budžetu. Tāpēc interesantākais jautājums saistībā ar šo budžetu ir — kādas izmaksas tas neietver. Mēs ļoti ceram, ka drīzumā komisārs varēs darīt zināmus aprēķinus par šīs iniciatīvas kopējām izmaksām. Tik daudz jau ir zināms, ka 2011. gadā jomas, kurās sagaidāmi lielākie izdevumi, tostarp izdevumi saistībā ar šo dienestu, kas lielākoties saistīti ar administrēšanu, ir jomas, kurās esam paredzējuši vismazāko rezervi. Mēs varam sniegt atskaiti par visiem izdevumiem līdz pēdējam centam. Tāpēc es atbalstu priekšlikumu nekavējoties pārskatīt personāla nolikumu, lai rastu iespējas ietaupīt. Es arī vēlos izteikt ierosinājumu saistībā ar īpašo atvaļinājumu amatpersonām un viņu asistentiem, kuri strādā dalībvalstīs un kuru izmaksas ceļojumam uz viņu izcelsmes valstīm, dodoties īpašajā atvaļinājumā, nosaka, ņemot vērā braucienu ar vilcienu. Šāds izmaksu pamatojums, kas balstīts uz braucienu ar vilcienu, būtu jāatceļ un tā vietā jāņem vērā lidmašīnas biļetes cena un lidojuma laiks.

Tagad es pievērsīšos Parlamenta budžetam. Ikvienam, kas strādā šajā Parlamentā — un to diemžēl nevar teikt par visiem deputātiem —, ir vajadzīgi darbinieki. Tāpēc es īpaši vēlos aicināt nodrošināt Parlamentu ar pienācīgām iespējām, lai varētu strādāt. Tomēr es nedomāju, ka ir pareizi noteikt saistību ar ēku, jo mums ir arī vēlēšanu apgabali un mēs varam noslēgt pakalpojumu sniegšanas līgumus. Prezidija locekļi varētu būt tik laipni un netraucēt deputātus šai sakarībā.

Man ir vēl viens lūgums. Budžeta izstrādē līdz šim nav ņemts vērā Eiropadomes priekšsēdētājs. Būtu ļoti labi, ja mēs budžetā varētu atzīt arī viņa esamību.

  Martin Ehrenhauser (NI). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, mums vajadzīga citāda Eiropas Savienība un mums vajadzīgs arī citāds Eiropas Savienības budžets. Mums noteikti nevajadzētu kavēties pie nenozīmīgām tehniskām detaļām.

Es vēlos izteikt trīs piezīmes par ES budžetu. Pirmkārt, attiecībā uz ES budžetu ir jānodrošina pārredzamība. Piemēram, cik lieli ir administratīvie izdevumi? Pašreizējais ES budžets neļauj gūt reālu informāciju šai sakarībā.

Mana otrā piezīme attiecas uz ietaupījumiem. Ir pavisam vienkārši ietaupīt miljardus ES budžetā, nepazeminot ES iestāžu sniegto pakalpojumu kvalitāti. Piemēram, mēs varētu slēgt vairākas ES aģentūras. Mums ir arī šī otrā mītne Strasbūrā. Iespējams, mums vajadzētu apspriesties par tādu struktūru ar ierobežotu kompetences jomu lietderīgumu, kā, piemēram, Reģionu komiteja vai Ekonomikas un sociālo lietu komiteja.

Treškārt, es vēlos jautāt, kā finansējums tiek izmantots? Finansējums būtu jāpiešķir vai jāatgriež devējiem, proti, nodokļu maksātājiem. Neapšaubāmi, mums tas arī jāizmanto, lai atbalstītu efektīvus projektus, piemēram, lielisko programmu Erasmus praktikantiem. Es domāju, ka mums vajadzīga drosme. Mēs visi būtu ieguvēji, ja ņemtu to vērā.

  Czesław Adam Siekierski (PPE). – (PL) Stājoties spēkā Lisabonas līgumam, Eiropas Parlaments ir ieguvis nozīmīgas papildu kompetences. Ir pienācis laiks kopīgi pieņemt lēmumus par ES lādē esošās naudas izlietojumu. Taču ir vajadzīgs arī laiks, lai šis mehānisms sāktu darboties. Ir skaidrs, ka šis gads un nākamie daži gadi būs ļoti svarīgi jaunās budžeta procedūras galīgās versijas izveidei. Tikai Parlamentam, Padomei un Komisijai strādājot kopā kā partneriem, būs iespējams izstrādāt procedūru, kas visprecīzāk atbilst jaunā līguma noteikumiem.

Es vēlos paust atbalstu aicinājumam palielināt Kopienas budžetu, ņemot vērā Parlamenta jaunos pienākumus pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā. Nav šaubu, ka, lai Parlaments veiktu savus pienākumus efektīvi, tam vajadzīgi pienācīgi resursi. Parlamenta atbildība arvien pieaug, un tieši tāpēc mums, deputātiem, vairāk vajadzīgas konsultācijas, speciālistu atzinumi un dažādu profesionāļu atbalsts, un kādam par to ir jāmaksā.

Vēl viena ziņojumā minēta prioritāte, kas pelnījusi pilnīgu atbalstu, ir vajadzība nodrošināt lielākus ieguldījumus jauniešos un arī izglītībā, kas ir modernas un inovatīvas sabiedrības pamats. Tehnoloģiju jomā Eiropa joprojām atpaliek no ASV, Japānas un citām jaunām pasaules lielvarām. Taču šo situāciju noteikti var mainīt, bet tam vajadzīgi ievērojami līdzekļi.

Kā daļu no cīņas pret nabadzību mums būtu jāfinansē tādas programmas, kas paredz bezmaksas pārtikas izsniegšanu trūcīgajiem. Mums būtu jāizstrādā programmas, kas līdzīgas, piemēram, programmai piena un augļu nodrošināšanai skolās. Mēs nedrīkstam pieļaut, ka bērniem un jauniešiem ir nepietiekams uzturs, ņemot vērā to, kas mēs tik daudz runājam ekonomiku, kas balstīta uz izglītību un zināšanām.

Patlaban tiek veikts darbs saistībā ar stratēģiju Eiropas Savienības ekonomiskajai izaugsmei turpmākajos 10 gados (Eiropas stratēģija 2020. gadam). Šai sakarībā ir jāņem vērā izmaksas, kas radīsies, īstenojot šo stratēģiju, un tas ir jādara jau tagad — budžeta izstrādes posmā. Lai stratēģija tiktu veiksmīgi īstenota, lielāks finansējums ir vajadzīgs kohēzijas nodrošināšanai reģionālā un Eiropas līmenī, nodarbinātības veicināšanai un krīzes seku mazināšanai.

Nobeigumā es vēlos pateikties kolēģei deputātei Jędrzejewska kundzei par patiešām neatkarīgo un novatorisko darbu, izstrādājot 2012. gada budžeta prioritātes.

  Maria Da Graça Carvalho (PPE). – (PT) Jaunieši, zinātne un inovācijas ir būtiskākās nākamā Eiropas Savienības budžeta prioritātes. Ieguldījumi jauniešos ir ieguldījumi nākotnē. Izglītība, profesionālā izglītība un pāreja no izglītības sistēmas uz darba tirgu ir svarīgākie šā budžeta mērķi.

Arvien vairāk jauniešu ar zinātnisko grādu kļūst par bezdarbniekiem. Tāpēc es uzskatu, ka mobilitātes programma „Erasmus — pirmais darbs” ir stratēģisks ieguldījums nākotnē, jo tā izveido skaidru saikni starp izglītības sistēmu un darba tirgu. Priekšlikums izveidot programmu „Erasmus — pirmais darbs”, ko es iesniedzu kopā ar Fernandes kungu, ir balstīts uz šādiem principiem: pirmkārt, papildu finansējums pastāvošajām programmām izglītības, zinātnes, mācību un inovāciju jomā un, otrkārt, katra situācija sastāv no mācību komponentes un komponentes, kas paredz, ka praktikants slēdz līgumu ar inovatīvu Eiropas uzņēmumu un saņem līdzfinansējumu no Eiropas budžeta.

No citām šā budžeta prioritātēm es vēlos uzsvērt zinātniskās pētniecības, inovāciju jomu un digitālo programmu. Šis budžets arī vērsts uz centieniem atbalstīt videi draudzīgo un inovatīvo tehnoloģiju attīstību, tādējādi veicot nozīmīgu ieguldījumu ekonomikas atlabšanā un nodrošinot stimulu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Ieguldījums jauniešos, inovācijās un zinātnē palīdzēs Eiropai atkal kļūt par pasaules līderi.

  Piotr Borys (PPE). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, Lewandowski kungs, Jędrzejewska kundze, vispirms es vēlos sveikt referenti par lielisko ziņojumu. Neapšaubāmi, ekonomiskā situācija Eiropas Savienībā joprojām nav apmierinoša, bet ziņojums lielos vilcienos pasaka mums priekšā, kā radīt Eiropas pievienoto vērtību.

Es domāju, ka koncentrēšanās uz jauniešu vidējā termiņa un ilgtermiņa prioritātēm ir lieliska ideja, kas palīdzētu risināt mūsu problēmas. Es uzskatu, ka tādu tendenču saglabāšana, kas saistītas ar inovācijām, un uzsvara uz digitālajām tehnoloģijām saglabāšana ir lieliski piemēri Eiropas Savienības straujajai attīstībai. Interesanta ir arī ideja par atbalstu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, it sevišķi mazāk attīstītajos reģionos.

Taču ir jāuzsver arī tas, ka radīsies jautājumi par mobilitātes jautājumu, ieguldījumu politiku saistībā ar Eiropas transporta tīklu un līdzīgi jautājumi par transporta jomu. Es uzskatu, ka ieguldījumi jauniešos ir ļoti svarīgi, tāpēc es vēlos pateikties — arī Kultūras un izglītības komitejas vārdā — par visiem centieniem ar mērķi atbalstīt pasākumus, kas saistīti ar ieguldījumiem jauniešos.

  Silvia-Adriana Ţicău (S&D). – (RO) Izstrādājot 2011. gada budžetu, jāņem vērā Eiropas Savienības jaunās pilnvaras, kā arī ekonomikas un finanšu krīzes sekas. Mūsu prioritātei jābūt pastāvošo darbavietu saglabāšanai un jaunu darbavietu radīšanai.

Es uzskatu, ka Eiropas Savienībai jāveic ieguldījumi saprātīgā un mērķtiecīgā rūpniecības politikā. Ir nepieņemami, ka 2010. gadā rūpniecība veido tikai 14 % no vadošo dalībvalstu IKP.

Tieši tāpēc attiecībā uz 2011. gada budžetu jāapsver iespēja pārskatīt budžeta prioritātes, un tas ir uzdevums, ko dalībvalstis var veikt tikai 2010. gadā 2007.–2013. gada finanšu plāna termiņa vidusposma pārskatīšanas laikā.

Šīm prioritātēm jābūt vērstām uz transporta infrastruktūru, energoefektivitāti, rūpniecības politiku un pētniecību, lauksaimniecību, izglītību un veselību. Mēs ceram, ka Komisija šogad nāks klajā ar pārliecinošu priekšlikumu Eiropas fonda izveidei, kas paredzēts tieši transporta infrastruktūras attīstībai, un ES ieguldījums šai sakarībā tiks atspoguļots arī 2011. gada budžetā.

  João Ferreira (GUE/NGL). – (PT) Ekonomiskā un sociālā situācija ES prasa, lai tiktu veiktas būtiskas izmaiņas attiecībā uz 2011. gada prioritātēm, kas bijušas iepriekšējo budžetu pamatā, tostarp pašreizējā 2010. gada budžeta pamatā. Budžetam jākalpo tādām politikas jomām, kas atšķiras no tām, kuru dēļ 23 miljoni iedzīvotāju zaudēja darbu un 85 miljoni tika pakļauti nabadzības riskam.

Jāpārskata tā daudzgadu finanšu plāna mērķi, kas paredzēja samazināt struktūrfondus līdz 0,37 % no ES nacionālā kopienākuma, jo šie mērķi paredzēja, ka jāsamazina finansējums sociālajām un vides aizsardzības programmām, kā arī finansējums pētniecības, izglītības un kultūras jomā.

Nākotnē budžetam jābūt instrumentam, kas kalpo ekonomiskajai un sociālajai kohēzijai, nevis ir tikai Līgumos paredzēta koncepcija. Budžetam jānodrošina tiesību pilnīga izmantošana, ieguldījumi sabiedriskos pakalpojumos, vides aizsardzība, sadarbība un miers. Budžetam nevajadzētu būt instrumentam, kas kalpo arvien lielākai sociālās dzīves aspektu un brīvību komercializācijai, veicina darbavietas drošības trūkumu, strukturālu bezdarbu, ārēju iejaukšanos un karu. Trāpīgie mūsu iesniegtie ziņojuma grozījumi parāda, ka ir iespējama alternatīva — alternatīva, kas ir ne tikai iespējama, bet arī vajadzīga.

  Franz Obermayr (NI). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, es vēlos runāt par 5. budžeta pozīciju un it sevišķi par ēku stratēģiju. Veiksmīga vidējā termiņa un ilgtermiņa ēku stratēģija ir svarīga. Tai jābūt videi draudzīgai, energoefektīvai un sevišķi rentablai. Mums arī jārīko atklāta diskusija par to, vai ir saprātīgi organizēt Eiropas Parlamenta darbu trīs mītnes vietās. Ir gandrīz neiespējami ES pilsoņiem un nodokļu maksātājiem pamatot ar trijām mītnēm saistītās ārkārtīgi lielās izmaksas, it sevišķi ekonomikas krīzes situācijā. Ir pienācis laiks veikt sīki izstrādātu un rūpīgu izmaksu analīzi un nodrošināt tās pieejamību visiem ES pilsoņiem.

Tāpēc Eiropas Parlamenta darbs būtu jākoncentrē vienā mītnes vietā, un es personīgi dotu priekšroku Strasbūrai, ņemot vērā tās vēsturisko vienojošo funkciju sociālajā un kultūras jomā un it sevišķi to, ka Brisele grimst noziedzībā, vairākās pilsētas daļās valda anarhija, un policija ir atmetusi cerību panākt uzlabojumus. To atzīst pat tādi pilsētas politiķi kā pilsētas mērs Freddy Thielemans.

  Elena Băsescu (PPE). – (RO) Es aicinu nodrošināt, lai Eiropas Savienības 2011. gada budžetā vairāk tiktu ņemta vērā un atbalstīta jaunatnes politika. Jaunieši ir jāatbalsta gan ES, gan arī dalībvalstu līmenī.

Šai sakarībā viens no projektiem, ko izmanto Rumānijas valdība jauniešu atbalstam, ir 100 000 jauniešiem paredzētu mājokļu būvniecība turpmākajos trijos gados.

Tajā pašā laikā es atzinīgi vērtēju Eiropas Komisijas mērķi līdz 2012. gadam piešķirt 3 miljonus eiro programmas Erasmus studentu stipendijām. Taču ir ļoti svarīgi arī palielināt finansējumu programmas Erasmus Mundus stipendijām. Tādējādi vēl lielākam skaitam studentu un pētnieku no trešām valstīm — šai sakarībā es īpaši domāju Moldovas Republiku — būs iespējams studēt Eiropas Savienībā.

Kā jauns Eiropas Parlamenta deputāts es atbalstu Erasmus iniciatīvu, kas paredz nodrošināt pirmo darbavietu jauniešiem, garantējot pieeju darba tirgum.

Nobeigumā es vēlos pateikties Eiropas Komisijai par to, ka tā savlaicīgi apstiprināja finansējumu četriem projektiem energoapgādes jomā, kuros ir iesaistīta arī Rumānija.

  Zigmantas Balčytis (S&D). – (LT) Ņemot vērā sarežģīto ekonomisko situāciju dalībvalstīs, nākamā gada budžets būtu jāplāno patiešām rūpīgi. Lielākā uzmanība būtu jāpievērš darbavietu saglabāšanai un izveidei. Šai sakarībā noderētu atbalsts mazo un vidējo uzņēmumu darbības veicināšanai, jo šie uzņēmumi nodarbina lielu daļu Eiropas Savienības pilsoņu. Lai jaunizveidoti uzņēmumi vai uzņēmumi, kas nonākuši finansiālās grūtībās, spētu izdzīvot, finansiālā atbalsta pasākumiem jābūt elastīgākiem un pieejamākiem. Mums nevajadzētu aizmirst arī jomas, kas nodrošina pievienoto vērtību ne tikai atsevišķām dalībvalstīm, bet Kopienai kopumā. Cita starpā šādas joma ir transports, kuras prioritātei jābūt izveidot ilgtspējīgu un drošu transporta sistēmu un attīstīt Eiropas komunikāciju tīklus. Kā viena no 2011. gada budžeta prioritātēm būtu jāsaglabā arī atbilstīgs finansējums enerģētikas tīkla projektiem, lai nodrošinātu neatkarību energoapgādes jomā.

  Janusz Lewandowski, Komisijas loceklis. – Priekšsēdētāja kungs, es vēlos pateikties deputātiem par viņu sniegtajiem komentāriem, kas padziļināja un paplašināja manu priekšstatu par Parlamenta prioritātēm 2011. gadam. Klausoties jūsu teiktajā — un man šovakar ir noskaņojums klausīties —, es secināju, ka vairāki runātāji uzsvēra, ka mēs izstrādājam 2011. gada budžetu ārkārtējā situācijā — laikā, kad Eiropa atgūstas no krīzes un kad daudzas valstis risina nopietnas fiskālas problēmas. Šī situācija rada reālu spiedienu uz budžeta rādītājiem, uz pārdomātu pārvaldību un arī uz budžeta pārredzamību — to minēja Van Orden kungs, Berman kungs, Fernandes kungs, Haglund kundze —, taču, ja resursi ir nepietiekami, ir patiešām svarīgi, lai tiktu noteiktas atbilstīgas prioritātes.

Pēc šīm debatēm man radās sajūta, ka jaunatnes politiku, proti, 3b budžeta pozīciju, kurā referente veica uzlabojumus, atbalsta gan jaunāki, gan arī vecāki šā Parlamenta deputāti, tāpēc šķiet, ka šī 2011. gada prioritāte ir noteikta pareizi atbilstīgi vairākuma viedoklim šajā Parlamentā. Taču ir vajadzīga arī kvalitāte un efektīva īstenošana, un mēs, piemēram, Godmaņa kungs un Surján kungs, tūlīt domājam par kohēziju. Jā, tā 2009.–2010. gadā bija zemā līmenī. Kohēzija, tāpat kā stratēģija izejai no krīzes, būtu strauji jāīsteno līdz 2011. gadam. Līdzekļu nepilnīgs izlietojums ir vērojams arī pētniecības jomā, un šai sakarībā ir vajadzīgs lietotājam daudz draudzīgāks regulējums. Mums to būtu jāpublisko šā gada maija vai jūnija beigās.

Klausoties jūsu debatēs, es arī secināju, ka šo Parlamentu satrauc patiešām ierobežotā rīcības brīvība saistībā ar budžetu. Salvador Garriga Polledo kungs, Färm kungs un citi uzsvēra, ka rīcības brīvība ir ļoti ierobežota, taču risinājums varētu būt lielāka elastība budžeta izstrādē un īstenošanā. Es šādam risinājuma varu tikai piekrist.

Kā parasti Ingeborg Grässle kundzei ir taisnība, sakot, ka budžetā vēl nav iekļauts Ārējās darbības dienesta budžets, taču, lai izstrādātu budžetu, ir vajadzīgi aprēķini. Šie aprēķinu rezultāti mums vēl nav pieejami, un bez tiem ir ļoti grūti izstrādāt budžetu. Ja Ārējās darbības dienests sāks darbību, tie, neapšaubāmi, būs pieejami šogad.

Es patiešām ar nepacietību gaidu rītdienas diskusijas neformālajā trialogā un īsto debašu sākumu pēc tam. Cerēsim uz rezultatīvu 2011. gada budžeta satura saskaņošanu.

SĒDI VADA: I. DURANT
Priekšsēdētāja vietniece

  Sidonia Elżbieta Jędrzejewska, referente. – (PL) Priekšsēdētājas kundze, Lewandowski kungs, dāmas un kungi, es ar lielu interesi klausījos jūsu runās, un vispirms es vēlos teikt, ka esmu ļoti gandarīta par to, ka prioritāte, ar ko saistītas 2010. gada budžeta būtiskākās izmaiņas, — manis ierosinātā un Budžeta komitejas apstiprinātā prioritāte, kas attiecas uz jaunatnes politiku, ir saņēmusi atbalstu un ieinteresētību arī no jūsu puses. Mani tas patiešām iepriecina un motivē.

Kā jau jūs pareizi secinājāt diskusijas laikā, es, protams, vēlreiz vēlos uzsvērt, ka budžeta izstrādē mūsu rīcības brīvība ir ierobežota. Tas nozīmē, ka ir vēl lielāks iemesls aicināt Eiropas Komisiju likt lietā mērķtiecību, izdomu un drosmi, lai sāktu daudzgadu finanšu plāna pārskatīšanu un iespējamās izmaiņas. Kā jau jūs zināt, 2011. gads ir piektais daudzgadu finanšu plāna gads. Noteikti ir pienācis laiks ņemt vērā šajos četros gados gūto pieredzi. Piektajam gadam noteikti jābūt labākam.

Neapšaubāmi, ir skaidrs, ka mēs cīnāmies pret finanšu un ekonomikas krīzi, kas acīmredzami katrā valstī izpaužas savādāk. Dažās valstīs ir vērojamas pazīmes atlabšanai no krīzes, taču tas neietekmē to, ka mums jābūt mērķtiecīgiem, it sevišķi tāpēc, ka, novērtējot Eiropas Kopienas budžetu, var secināt, ka finansējums, kas paredzēts inovācijām, pētniecībai, jaunatnes politikai, kopējā tirgus īstenošanai un kopējā tirgus brīvību nodrošināšanai patiesībā veido nelielu daļu no Eiropas Kopienas budžeta. Tāpēc, pēc manām domām, ietaupījumiem nevajadzētu skart šo Eiropas Savienības budžeta daļu.

Daudzi no jums minēja, ka jaunieši ir Eiropas Savienības nākotne, un es tam piekrītu. Taču es vēlos piebilst, ka viņi nav tikai nākotne, jo jaunieši taču dzīvo šeit un tagad — šodien. Viņi izglītojas šodien un viņi šodien arī meklē darbu. Jaunieši ir ne tikai mūsu nākotne, bet arī tagadne. Ieguldījumi jauniešos ir ne tikai ieguldījumi nākotnē, bet arī pašreizējā situācijā. Mums sev tas visu laiku jāatgādina.

Es vēlos arī pateikt dažus vārdus par šo paplašināto redzējumu attiecībā uz Eiropas Savienības budžetu. Tas skar ne tikai jauniešus, bet rada arī plašāku izpratni par jautājumiem, kas saistīti ar jauniešiem, un, plašākā perspektīvā — par jautājumiem, kas saistīti ar izglītību un mācībām. Es domāju, ka šai sakarībā Eiropas dimensija — Eiropas pievienotās vērtības dimensija — ir skaidri noteikta. Tomēr mums nevajadzētu aizmirst, ka mēs strādājam vienotā Eiropā, kur ideju mobilitāte un iedzīvotāju mobilitāte patiesībā ir viena no mūsu svarīgākajām vērtībām, un mums tā pastāvīgi jānodrošina.

Es vēlos sniegt debašu par Eiropas Parlamenta budžetu īsu kopsavilkumu. Tas tā patiešām ir, ka es šodien aizstāju referentu, taču es atļaušos pateikt dažus vārdus un uzsvērt aspektus, kas jau ir ietverti Budžeta komitejas ziņojumā. Proti, ir svarīgi nepārtraukti domāt par iespējām ietaupīt un vienmēr domāt par to, vai izdevumi, kas tiek segti, ir pamatoti, vai finansējums tiek izmantots labākajā iespējamajā veidā. Šādam vērtēšanas procesam jābūt nepārtrauktam, un tajā būtu jāiesaistās mums visiem. Šāda vērtēšana noteikti ir jūtama ziņojumā par Eiropas Parlamentu.

Es patiešām ceru, ka šīs debates, kas notika tik vēlu, nevienam no mums nebija laika izšķiešana. Es patiešām ceru, ka Lewandowski kungs ņems vērā visu šeit dzirdēto un ka viņš nav aizmirsis, ka ne tik sen viņš pats bija šā Parlamenta deputāts, un es ļoti ceru, ka šīs debates tiks atspoguļotas budžeta projektā, ko Eiropas Komisija apsolīja iesniegt 27. aprīlī. Es, protams, ar prieku visu iepriekš teikto atkārtošu atkal un atkal pavasarī un līdz pat rudenim, tomēr es būtu patiešām priecīga, ja daži no šeit jau ierosinātajiem priekšlikumiem tiktu iekļauti Eiropas Komisijas budžeta projektā, lai tomēr nevajadzētu atkārtoties. Es vēlreiz vēlos pateikties jums par uzmanību.

  Priekšsēdētāja. – Kopīgās debates tiek slēgtas.

Balsošana notiks rīt.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 149. pants)

  Edit Herczog (S&D), rakstiski. – Vispirms es vēlos atgādināt, ka, lai gan ES kopīgi spēja reaģēt uz finanšu un ekonomikas krīzi, pieņemot Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānu, vispārējā ekonomiskā situācija ES joprojām ir neapmierinoša. Noteikti jāņem vērā šādas 2011. gada budžeta pamatnostādņu prioritātes: Septītās pamatprogrammas ar termiņu 2011. gadā īstenošanas cieša uzraudzība; jaunās Eiropas kosmosa politikas attīstība un zinātnes un tehnoloģisko sasniegumu veicināšana, atbalstot inovatīvas tehnoloģijas un ilgtspējīgu attīstību. Turklāt ES budžeta prioritātēs jāatspoguļo ar ilgtspējīgu energoapgādi saistīto problēmu risināšana un cīņa pret klimata pārmaiņām. Šo prioritāšu īstenošanai būs vajadzīgi papildu budžeta resursi, it sevišķi ITER un Eiropas Stratēģiskā enerģijas tehnoloģiju plāna finansēšanai un energoefektivitātes veicināšanai. Jāņem vērā arī projekta Galileo, GMES programmas un Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta nozīme; jānosaka prioritāte — patlaban īstenoto izmēģinājuma projektu un sagatavošanās pasākumu pienācīga īstenošana un novērtēšana.

Es ticu, ka šie būtiskie jautājumi pienācīgi tiks ņemti vērā paredzētajā 2011. gada budžeta procedūrā.

  Cătălin Sorin Ivan (S&D), rakstiski. – (RO) Šogad attiecībā uz budžeta procedūru tiks īstenota vērienīgākā reforma kopš daudzgadu finanšu plāna ieviešanas 1988. gadā. Budžeta procedūras reformas īstenošanas laikā faktiski visa budžeta izstrādes sistēma būs jāpielāgo jaunajām Lisabonas līguma ieviestajām institucionālajām realitātēm, galvenokārt Eiropas Ārējās darbības dienesta vajadzībām. Taču es uzskatu, ka nākotnē budžeta būtiskākais mērķis būs atbalstīt politikas jomas atbilstīgi jaunajai Eiropas stratēģijai 2020. gadam. Šā projekta īstenošana būs veiksmīga tikai tādā gadījumā, ja mēs tam nodrošināsim vajadzīgo finansējumu. Pretējā gadījumā šī stratēģija izrādīsies tāda pati, kā iepriekšējā — Lisabonas stratēģija —, proti, nepiemērota noteikto mērķu sasniegšanai. Šai sakarībā es vēlos paust atzinību referentei un uzsvērt, ka jaunatnes politika un politika izglītības, pētniecības un inovāciju jomā ir ļoti svarīga. Manuprāt, šīs politikas jomas veido pamatu, uz kā mums būs jābalstās, izstrādājot gan 2011. gada budžetu, gan arī mūsu nākotnes redzējumu.

  Jarosław Kalinowski (PPE), rakstiski. – (PL) Eiropas Savienības 2011. gada budžetam būtu jānodrošina pārliecinošs atbalsts galvenajiem Kopienas nākamās desmitgades stratēģijas virzieniem. Cita starpā tie ir tehnoloģiskā inovācija, ilgtspējīga attīstība, cīņa pret klimata pārmaiņām un bioloģiskās daudzveidības saglabāšana.

Pienācīgi pamatots ir arī atbalsts izglītības sistēmu attīstībai, piesaistot atbalstu starpnozaru ieguldījumu veidā. Finansējums jāiegulda uzņēmumos, kas garantē darbu skolu beidzējiem. Ja mēs nenodrošināsim atbalstu jauniešiem šodien, mums nāksies saskarties ar drūmajām ekonomikas izaugsmes lejupslīdes perspektīvām un, iespējams, vēl vienu krīzi nākotnē.

Mums nav jāatgādina, ka jānodrošina informāciju tehnoloģiju nozares intensīva attīstība un ka mums jāgarantē mūsu pilsoņiem pieeja digitālajām tehnoloģijām. Tādējādi tiks veicināta izglītība informāciju tehnoloģiju jomā, kā arī atvieglota pieeja informācijai, it sevišķi attālākos reģionos dzīvojošajiem.

  Petru Constantin Luhan (PPE), rakstiski. – (RO) Es vēlos papildināt komentārus, ko debašu par 2011. gada budžeta prioritātēm laikā sniedza referente un mani kolēģi deputāti. Kā jau janvārī paziņoja arī Eiropas Komisija, tiek izstrādāti vērienīgi plāni saistībā ar projektu Galileo. Pirmie šīs sistēmas piedāvātie pakalpojumi — atklātās piekļuves pakalpojumi, valsts regulēti pakalpojumi un meklēšanas un glābšanas pakalpojumi — būs pieejami 2014. gada sākumā. Dzīvības drošības pakalpojumus un komerciālos pakalpojumus arī sāks izmēģināt 2014. gadā. Es vēlos jums atgādināt, ka sistēmai Galileo ir ļoti liela nozīme Eiropas augsto tehnoloģiju nozares nākotnē. Tā palīdzēs veidot jaunus tirgus un ļaus Eiropai kļūt par globālu un konkurētspējīgu dalībnieku tehnoloģiju jomā. Līdz šim šā vērienīgā Eiropas projekta izstrādi ir nodrošinājusi TEN-T politika, un pēc sistēmas darbības uzsākšanas daudz efektīvāk būs iespējams izmantot transporta infrastruktūru. Nobeigumā vēlos teikt, ka, manuprāt, lai šo vērienīgo projektu varētu īstenot, nākotnē Eiropas Savienības budžetā sistēmai Galileo jāparedz pietiekams finansējums.

  Marian-Jean Marinescu (PPE), rakstiski. – (RO) 2010. un 2011. gada budžets tiks pieņemts ārkārtējos apstākļos, īpaši apgrūtinot šo procesu. Tāpēc ir jārod ideāli piemērots risinājums veiksmīgai Lisabonas līguma īstenošanai, kas pati par sevi ir finansiāli sarežģīts uzdevums. Ir jāmeklē arī risinājumi finanšu krīzes seku mazināšanai, kas joprojām ir jūtamas vairākās dalībvalstīs. Eiropas Parlamentam jāiesaistās atklātā diskusijā par 5. budžeta pozīcijas izdevumu maksimālo apjomu 2011. gadā. Mums jāpanāk līdzsvars starp finansējuma nodrošināšanu visām vajadzībām un budžeta disciplīnas saglabāšanu, pat ja tas nozīmē ierobežot izdevumus, lai nodrošinātu atbilstību daudzgadu finanšu plānam. Pirmām kārtām, mums jāstandartizē administratīvie izdevumi, pilnībā tos iekļaujot šajā budžeta pozīcijā un veicot atbilstīgu, reālu izdevumu maksimālā apjoma pārskatīšanu. Vissvarīgākais ir attīstīt starpiestāžu sadarbību, lai veicinātu labākās prakses apmaiņu un turpinātu izmantot to efektivitātes uzlabošanas iespējas. Turklāt īpaša uzmanība jāpievērš budžetu tieši ietekmējošo jomu uzraudzībai un analīzei un jānosaka visas resursu pārdales un ietaupīšanas iespējas.

  Bogusław Sonik (PPE), rakstiski. – (PL) Patlaban tiek izstrādāts 2011. gada budžets. Viena no diskusiju tēmām ir ierosinājums Parlamentam veikt 2007.–2013. gada finanšu plāna grozījumus tādā jomā kā „konkurētspēja un kohēzija izaugsmei un nodarbinātībai”. Mēs arī izstrādājam Eiropas stratēģiju 2020. gadam, kurai jābūt vērstai uz inovāciju veicināšanu, atbalstu uzņēmējdarbībai, ieguldījumiem zinātnē, jaunajās tehnoloģijās un reģionālajā attīstībā. Es vēlos pievērst īpašu uzmanību jautājumam par ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju, kas ir būtiskākais aspekts, lai nodrošinātu ilglaicīgu ekonomikas izaugsmi ES un dalībvalstu pilnīgu integrāciju. Lisabonas līguma 174. pantā kalnaino reģionu politika kā īpašs politikas veids ir minēta līdzās salu un pārrobežu reģionu politikai. Lai veicinātu tās harmonisku attīstību, Eiropas Savienība īsteno darbības, kas stiprina tās ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju. Īpaša uzmanība jāvelta tādu reģionu attīstības līmeņu atšķirību mazināšanai, kuriem raksturīgi īpaši dabas un ģeogrāfiskie apstākļi. Kalnaini un daļēji kalnaini reģioni veido gandrīz 40 % no Eiropas Savienības teritorijas, un tos apdzīvo gandrīz 20 % no kopējā Eiropas Savienības pilsoņu skaita. Kalnaino reģionu īpašās ekonomiskās un teritoriālās problēmas prasa, lai tiktu pieņemti pārvalstiski noteikumi, kas regulētu īpašu kalnaino reģionu politikas īstenošanas mērķus un principus dalībvalstīs, un, kas ir visbūtiskākais, minēto problēmu dēļ būtu jānodrošina pienācīgs finansējuma līmenis projektu un programmu īstenošanai, it sevišķi šajos reģionos. Es uzskatu, ka finansiāls atbalsts kalnainiem reģioniem būtu jāparedz jaunajā finanšu plānā un Eiropas stratēģijā 2020. gadam.

  Iuliu Winkler (PPE) , rakstiski. – (HU) Nākamais gads būs pirmais Eiropas stratēģijas 2020. gadam īstenošanas gads, kas var būt jauns posms Eiropas Savienības attīstībā. Tāpēc saistībā ar finanšu plānošanu 2011. budžeta gadam būs ļoti liela nozīme attiecībā uz turpmākajiem gadiem. Budžeta prioritātēm jāietver Eiropas Savienības atbilde uz globālās krīzes radītajām problēmām. Šai sakarībā Eiropas stratēģija 2020. gadam ir ļoti nozīmīgs faktors. Taču ierosinātā 2011. gada budžeta prioritātes nevar būt iemesls, lai izdarītu izmaiņas Eiropas Savienības būtiskākajās politikas jomās. Nākotnē liela uzmanība jāpievērš kohēzijas politikai, strukturālajai politikai un lauksaimniecības politikai, kā arī MVO atbalstam, jo Eiropas spēja kļūt par ilgtspējīgu un konkurētspējīgu ekonomiku ir atkarīga tieši no šiem uzņēmumiem. Mēs ne mirkli nedrīkstam aizmirst to, ka minētās politikas jomas ir solidaritātes izpausme, kas ir Eiropas integrācijas pamatvērtība.