Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2010/2549(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumentu lietošanas cikli :

Iesniegtie teksti :

RC-B7-0233/2010

Debates :

PV 20/04/2010 - 11
CRE 20/04/2010 - 11

Balsojumi :

PV 05/05/2010 - 13.52
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2010)0142

Debašu stenogramma
Otrdiena, 2010. gada 20. aprīlis - Strasbūra Publikācija "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī"

11.  ES un Kanādas augstākā līmeņa sanāksme (debates)
Visu runu video
PV
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. – Nākamais darba kārtības punkts ir Komisijas priekšsēdētāja vietnieces, Eiropas Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojums par ES un Kanādas augstākā līmeņa sanāksmi.

 
  
MPphoto
 

  Catherine Ashton, Komisijas priekšsēdētāja vietniece un Eiropas Savienības Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos. – Priekšsēdētāja kungs, Kanāda ir viena no Eiropas Savienības vecākajām un domāšanas veidā vistuvākajām partnerēm. Mēs strādājam kopā pie plaša jautājumu loka — gan divpusēji, gan, protams, visā pasaulē.

Mūsu attiecības balstās uz kopēju vēsturi, kas ietiecas senā pagātnē, un uz kopējām vērtībām, kas tiek dziļi koptas. Tieši tas ir pamats, uz kura mēs sadarbojamies, lai aizsargātu savas kopējās intereses. Mēs to darām, protams, Eiropas un Kanādas pilsoņu labā, bet arī tādēļ, lai vairotu drošību un labklājību visā pasaulē.

Tādēļ šīs ir svarīgas attiecības. Mums tās ir jākopj un tajās jāiegulda, lai mēs pilnībā realizētu to potenciālu, kas tajās ir. Tāds nolūks ir nākamajai ES un Kanādas augstākā līmeņa sanāksmei, kas notiks Briselē 5. maijā.

Laika izvēle ir veiksmīga. Jo tas nozīmē, ka, tā kā Kanāda ir G8 un G20 augstākā līmeņa sanāksmju priekšsēdētāja jūnija beigās, mūsu ES un Kanādas augstākā līmeņa sanāksme ļauj mums apkopot un salīdzināt savas stratēģijas par globāliem tematiem, kas tiks izskatīti G8 un G20 augstākā līmeņa sanāksmēs, piemēram, par to, kā veicināt ilgtspējīgu ekonomikas atlabšanu, sadarbību finanšu tirgus reformā un regulēšanā, par klimata pārmaiņām un cīņu pret kodolieroču izplatīšanu.

Es nesen piedalījos G8 ārlietu ministru sanāksmē Kanādā, kurā patiešām tika diskutēts par daudziem šiem jautājumiem.

Mums būs arī iespēja apspriest ES un Kanādas divpusējās attiecības un to, kā mēs kopā strādājam pie reģionālajām krīzēm. Mūsu mērķis ir panākt, lai tā būtu mērķtiecīga, lietišķa augstākā līmeņa sanāksme.

Mūsu divpusējās attiecībās augstākā līmeņa sanāksme pievērsīsies centieniem uzlabot un modernizēt ES un Kanādas attiecības. Tas dos mums teicamu iespēju sniegt visaugstākajā politiskajā līmenī atbalstu, lai pēc iespējas ātrāk panāktu vērienīgu, visaptverošu ekonomisku un tirdzniecības nolīgumu.

Mēs vērtēsim progresu, kas panākts pirmajās trīs sarunu kārtās, bet dosim arī jaunu stimulu šīm sarunām, turot prātā to nozīmi tirdzniecības paplašināšanā un darbavietu radīšanā. Attiecībā uz tirdzniecību plašākā nozīmē augstākā līmeņa sanāksmei ir jādod skaidrs signāls par to, ka ES un Kanāda noraida protekcionismu, atceroties mūsu apņēmību panākt vērienīgu, vispusīgu un līdzsvarotu Dohas attīstības sarunu kārtas noslēgumu.

Augstākā līmeņa sanāksmei ir jāpievēršas arī tematam par savstarpējiem bezvīzu ceļojumiem. Mūsu mērķis ir skaidrs: mēs gribam bezvīzu ceļojumus visiem ES pilsoņiem pēc iespējas drīzāk.

Mums būs arī iespēja apspriest mūsu krīzes vadības sadarbību, kas, man prieks to teikt, strauji paplašinās. Mums notiek vairākas krīzes vadības operācijas, jo īpaši jāatzīmē mūsu policijas misija Afganistānā, kur mūsu sadarbība ar Kanādu ir priekšzīmīga.

Arī Haiti būs augstākā līmeņa sanāksmes darba kārtībā acīmredzamu iemeslu dēļ. Kanādas nozīme Haiti ir ļoti svarīga, un viena no jomām, kurā mēs varam un mums vajadzētu stiprināt mūsu kopējos centienus, ir krīzes vadības sasaiste ar ilgāka termiņa attīstību. Tas arī bija punkts, ko es uzsvēru Ņujorkas konferencē par Haiti 31. martā, kurā līdzpriekšsēdētāji bija gan ES, gan Kanāda kopā ar Franciju, Spāniju un Brazīliju.

Kopā ar kolēģiem, attīstības komisāru Andri Piebalgu un Starptautiskās sadarbības, humānas palīdzības un krīzes risinājumu komisāri Kristalina Georgieva, man bija prieks ziņot Ņujorkā, ka ES ieguldīs vairāk nekā 1,2 miljardus eiro Haiti rekonstrukcijai un attīstībai.

Gan ES, gan Kanādai ir ilgtermiņa apņemšanās palīdzēt Haiti tās rekonstrukcijā, atjaunot to labākai nākotnei.

Augstākā līmeņa sanāksme spriedīs par klimata pārmaiņām. Saistībā ar situāciju, kas izveidojusies pēc Kopenhāgenas, pielāgošanās klimata pārmaiņām un to seku mazināšana arī turpmāk būs darba kārtības galvgalī un prasīs atbalstošu enerģētikas politiku. Plaši tiek atbalstīta ideja, ka ES un Kanādas sadarbībai ir jākoncentrējas uz finansēšanas mehānismiem, kā arī uz atbalstu trešo valstu tīrai attīstībai.

Klimata pārmaiņu radītās sekas Arktikai būs vēl viens svarīgs elements mūsu diskusijās augstākā līmeņa sanāksmē. Nekur citur klimata pārmaiņu ietekme neizpaužas tik krasi kā Arktikas reģionā. Vides pārmaiņām ir arvien lielāka ietekme uz Arktikas iedzīvotājiem, bioloģisko daudzveidību un ainavu — gan uz zemes, gan jūrā. Reģiona, tostarp tā iedzīvotāju, aizsardzība ir ES topošās Arktikas politikas galvenais mērķis, kā godātie deputāti varbūt atceras no mana uzstāšanās marta plenārsēdē. Kanāda, kurai vairāk nekā 40 % zemes teritorijas atrodas Ziemeļos, tāpat kā mēs ir ieinteresēta aizsargāt Arktikas vidi un nodrošināt šā reģiona ilgtspējīgu ekonomisko un sociālo attīstību.

Nobeigumā, runājot par ES un Kanādas attiecību uzlabošanu un modernizēšanu, mums ir 1976. gada Eiropas Kopienas un Kanādas pamatnolīgums. Tas joprojām ir spēkā, bet ir novecojis. ES un Kanādas sadarbība ir paplašinājusies uz citām jomām, piemēram, ārlietu un drošības politiku un ciešāku sadarbību tieslietu un iekšlietu jomā.

Tāpēc mums ir vajadzīgs modernizēts pamatnolīgums, kas darbotos kā „jumts” visiem mūsu nozaru nolīgumiem, tostarp vispusīgajam ekonomiskajam un tirdzniecības nolīgumam, un mums ar Kanādu pašreiz notiek sarunas, lai uzlabotu šo nolīgumu.

Lielu izaicinājumu pasaulē, kur pārmaiņas notiek pastāvīgi, mums ir vajadzīgi partneri. Kanāda ir viena no vissvarīgākajiem Eiropas Savienības partneriem. Mūsu mērķis ir produktīva augstākā līmeņa sanāksme ar skaidriem rezultātiem.

 
  
MPphoto
 

  Elisabeth Jeggle, PPE grupas vārdā.(DE) Priekšsēdētāja kungs, baronese Ashton, dāmas un kungi! Pateicos jums, baronese Ashton, par jūsu vispusīgo paziņojumu. Man kā priekšsēdētāja vietniecei delegācijā attiecībām ar Kanādu Eiropas Savienībā ir īpašs prieks, ka mēs Parlamentā apspriežam nākamo ES un Kanādas augstākā līmeņa sanāksmi. Kā jūs zināt, balsošana diemžēl ir atlikta līdz maija sākumam. Tomēr es vēlos īsi izklāstīt punktus, kuri ir svarīgi Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) grupai.

Kopš 1959. gada Kanāda ir bijusi viena no Eiropas Savienības tuvākajiem un senākajiem partneriem. Kanādai un Eiropas Savienībai ir daudzas kopējas vērtības, un abas stingri aizstāv daudzpusēju pieeju globālu problēmu risināšanā. 2010. gadā Kanāda ir G8 prezidējošā valsts un uzņems nākamo G20 augstākā līmeņa sanāksmi. Attiecībā uz pašreizējām sarunām par vispusīgu ekonomisku un tirdzniecības nolīgumu starp Eiropas Savienību un Kanādu mums ir svarīgi padziļināt un pastiprināt labās attiecības starp diviem partneriem nākamajā augstākā līmeņa sanāksmē.

Šā iemesla dēļ mēs savā kopējā rezolūcijā aicinām uz koordinētu un saskanīgu pieeju problēmām, ar kurām mums jāsaskaras, jo īpaši attiecībā uz ekonomisko un finansiālo krīzi, ārpolitiku un drošības politiku, attīstības sadarbību, klimata un enerģētikas politiku un sarunām Dohas sarunu kārtā. Tomēr mēs arī aicinām nākamajā ES un Kanādas augstākā līmeņa sanāksmē atrisināt problēmu par vīzu prasībām, ko Kanādas valdība daļēji ir atjaunojusi ES pilsoņiem no Čehijas, Bulgārijas un Rumānijas. Saistībā ar šo mēs ļoti atzinīgi vērtējam vīzu biroja atvēršanu Kanādas vēstniecībā Prāgā un ekspertu darba grupas izveidi šajā jautājumā.

Nobeidzot es vēlos vēlreiz uzsvērt to, ka es esmu pārliecināta, ka ES un Kanādas augstākā līmeņa sanāksme padziļinās jau tā tuvās politiskās attiecības starp abām pusēm. Paldies visiem par jūsu iesaistīšanos un uzmanību.

 
  
MPphoto
 

  Ioan Enciu, S&D grupas vārdā.(RO) Kā Augstā pārstāve Ashton kundze jau teica, Kanāda ir viena no Eiropas Savienības senākajiem partneriem, un šā gada augstākā līmeņa sanāksme ir svarīga, lai turpinātu un nostiprinātu šo ciešo sadarbību visās jomās: ekonomikā, tirdzniecībā, klimata pārmaiņu un militārajā jomā. Es patiešām vēlos atzinīgi novērtēt pasākumus, kas līdz šim ir īstenoti ar mērķi parakstīt ES un Kanādas tirdzniecības nolīgumu, un es ceru, ka šā gada sanāksme dos nepieciešamo stimulu tā nobeigšanai.

Turot prātā pašreizējo ekonomisko situāciju un klimata stāvokli, man jāuzsver ciešas sadarbības nepieciešamība, lai atrastu alternatīvas tradicionālajiem enerģijas ražošanas avotiem, ievērojot konkrētās abu valstu, Eiropas Savienības un Kanādas, īpatnības, kas saistās ar zema oglekļa emisiju tehnoloģijas attīstīšanu un izmantošanu. Vienlaikus jāveicina sadarbība arī enerģijas un klimata, kā arī jūrniecības nozarē Arktikas reģionā.

Ir arī jutīgi jautājumi, kuriem augstākā līmeņa sanāksmē būs jāpieskaras. Es šeit runāju par ekoloģijas jautājumiem, globālo sasilšanu, ACTA, CETA, banku nozari, finanšu un ekonomikas tirgu stabilizēšanu, CITES konferenci un ES un Kanādas nolīgumu par pasažieru datu reģistra PNR informāciju. Es domāju, ka, turot prātā iepriekšējo pieredzi, Eiropas Savienībai un Kanādai izdosies atrisināt tik daudzus no šiem jautājumiem, cik vien iespējams. Tomēr šiem jautājumiem jāpieiet taktiski un ar izpratni, bez savstarpējiem apvainojumiem, vienkārši skatoties uz priekšu nākotnē un ņemot vērā abu pušu pilsoņu intereses. Savstarpējības garantēšana divpusējās attiecībās ir viens no Eiropas Savienības pamatprincipiem. Mēs ceram, ka drīzā nākotnē Kanāda atcels vīzu prasības Rumānijas, Čehijas un Bulgārijas pilsoņiem, tādējādi nodrošinot taisnīgu un vienlīdzīgu attieksmi pret visiem Eiropas Savienības pilsoņiem.

Nobeigumā, turot prātā, ka Eiropas Parlamenta atzinums ir vajadzīgs, lai parakstītu ikvienu starptautisku līgumu, tas jāiesaista un ar to jāapspriežas ikviena projekta sākuma stadijā. Es izmantoju šo iespēju, lai lūgtu Komisiju izveidot efektīvu komunikāciju ar Eiropas Parlamentu ilgtspējīgu rezultātu sasniegšanai.

 
  
MPphoto
 

  Wolf Klinz, ALDE grupas vārdā.(DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Partnerattiecības starp ES un Kanādu darbojas ļoti labi ne tikai ekonomikas jomā, bet arī ārlietu politikas jautājumos, piemēram, par Irānu, Afganistānu, Haiti un citiem līdzīgiem gadījumiem.

Neskatoties uz to, mēs saskaramies ar vairākām nopietnām problēmām. Es esmu pārliecināts, ka mēs tās varam pārvarēt, jo mūsu starpā ir cieša draudzība un partnerība. Es domāju jo īpaši par pieciem punktiem. Pirmkārt, mums kārtīgi jāveic regulēšanas darbs finanšu jomā. G20 solīja daudz, un es uzskatu, ka G20 augstākā līmeņa sanāksmē Toronto, ko organizē Kanāda, ir svarīgi skaidri parādīt, ka G20 valstis veic konkrētus pasākumus, nevis dod tikai solījumus.

Otrais punkts tika jau pieminēts. Mums ir ļoti līdzīgi mērķi attiecībā uz klimata politiku. Mēs Eiropā noteikti varam mācīties no Kanādas par oglekļa uztveršanas un uzglabāšanas projektiem un citu projektu attīstību šajā jomā. Mēs ceram, ka varēsim vienoties par kopējiem samazinājumu standartiem.

Trešais punkts attiecas uz jauna tirdzniecības nolīguma nepieciešamību, un es uzskatu, ka mūsu mērķi ir ļoti līdzīgi arī šajā jomā. Es vēlos izcelt divus punktus, kuros nepieciešams rīkoties un kuros mēs plānojam ciešāk tuvoties, bet tomēr saglabāt noteiktu distanci. Viens no šiem jautājumiem skar bezvīzu ceļojumus, ko jūs, baronese Ashton, jau nosaucāt. Es ceru, ka būs iespējams izturēties pret ES dalībvalstu etniskajām minoritātēm tādā pašā veidā kā pret visiem citiem ES pilsoņiem.

Pēdējais punkts attiecas uz pasažieru datu nolīgumu, kas beidzās pagājušā gada rudenī. Tas de facto vēl ir spēkā, bet tam vairs nav tiesiska pamata. Mums ir vajadzīgs jauns tiesisks pamats, lai mēs varētu radīt jaunu nolīgumu. Šim jaunajam tiesiskajam pamatam jānodrošina pilsonisko tiesību ievērošana. Mūsdienu tīklu izveides tehnoloģiskās iespējas nav jāizmanto, lai visa informācija par vārdiem, dzimšanas datumiem, reisiem, kredītkartēm un tā tālāk kļūtu brīvi pieejama tādā veidā, ka šo informāciju var izmantot ļaunprātīgi. Mēs ceram, ka mēs varam strādāt kopā, lai radītu tiesisku pamatu, kas atbilst mūsu Eiropas pilsonisko tiesību koncepcijai.

 
  
MPphoto
 

  Reinhard Bütikofer, Verts/ALE grupas vārdā.(DE) Priekšsēdētāja kungs, baronese Ashton! Kanāda ir ES labs draugs un svarīgs partneris. Tā ir arī svarīga starptautiska figūra un sen ir bijusi nobriedusi demokrātija, no kuras mēs daudz varam mācīties. Tomēr, tā kā ir pagājis ilgs laiks, kopš mēs pieņēmām rezolūciju par Kanādu šajā Parlamentā, mums jāizmanto iespēja apskatīt attiecības starp Eiropu un Kanādu nopietnāk, nekā to dara šī rezolūcija.

Es uzskatu, ka ir samērā mulsinoši, ka rezolūcija atsaucas uz daudzām kopējām problēmām, bet neietver tostarp politiku saistībā ar Arktiku. Nemaz netiek pieminēta Arktikas aizsardzība, izmantojot mērķus un standartus. Arktika tiek pieminēta tikai garāmejot, un fakts, ka martā Kanāda diezgan nedraudzīgā veidā liedza Zviedrijai, Somijai, Īslandei un pamatiedzīvotāju tautām piedalīties kādā starptautiskā sanāksmē par Arktiku, ir pilnīgi atstāts bez ievērības.

Es esmu ļoti sarūgtināts, ka netiek risināta problēma par bitumenu, zilo tunzivi un roņu izšaušanas aizliegumu. Tā nav Kanādas provocēšana. Tomēr, ja mums notiek nopietna diskusija ar draugu, ir muļķīgi un apkaunojoši nepieminēt problēmas, kas mums ir. Nemaz nav pieminēts fakts, ka Kanādas nostāja Kopenhāgenā nebija īpaši pozitīva. Jautājums par vīzu politiku, konkrēti attiecībā uz Čehiju un tās romu cilvēkiem, ir jāatspoguļo skaidrāk.

Mums jāstrādā kopā draudzībā, bet mēs nedrīkstam aizslaucīt problēmas pagultē, jo tas nevienam nepalīdz. Tāpēc mana grupa mēģinās balsošanā panākt, lai rezolūcijā tiktu iekļauta bitumena problēma un roņu izstrādājumu imports.

 
  
MPphoto
 

  Philip Bradbourn, ECR grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, kā priekšsēdētājs Delegācijā attiecībām ar Kanādu es ļoti atzinīgi vērtēju šo rezolūciju, kas īstenībā ir ES un Kanādas augstākā līmeņa sanāksmes pirmā daļa. Kā tika norādīts, Kanāda ir viena no senākajiem Eiropas partneriem, un mūsu attiecību stiprināšana pāri Atlantijas okeānam ir kļuvusi par prioritāti abām pusēm. Kā dižciltīgā kundze sacīja savā ievada runā, ar Kanādu risinās diskusijas par vispusīgu ekonomisku un tirdzniecības nolīgumu, kas, cerams, noteiks standartu turpmākajiem tirdzniecības nolīgumiem starp ES un trešām valstīm.

Parlamentam būs jāapstiprina šie nolīgumi, un es ceru, ka Komisija nodrošinās pilnīgu informāciju deputātiem, jo īpaši parlamentu sadarbības delegācijai un Starptautiskās tirdzniecības komitejai, un iekļaus viņus visās diskusiju stadijās.

Šo rezolūciju es varu pilnībā atbalstīt, jo tā ir kompakta un apskata tikai augstākā līmeņa sanāksmes jautājumus un mūsu attiecības ar Kanādas valdību. Rezolūcija nosaka pozitīvu toni nākamajām diskusijām un parāda šā Parlamenta vēlmi veidot pozitīvas attiecības ar mūsu vissenāko tirdzniecības partneri. Uz to var balstīties ne tikai, lai palielinātu Parlamenta reputāciju, bet arī turpmākās sarunās ar citām trešām valstīm.

 
  
MPphoto
 

  Joe Higgins, GUE/NGL grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, ekonomiska nolīguma starp Eiropas Savienību un Kanādu sociālās, vides un ekonomiskās sekas nekādi nav tikušas izvērtētas.

Kanādas Valsts darbinieku savienībai, kurā ir 600 000 biedru tādās jomās kā veselības aprūpe, izglītība, vietējās pašvaldības, sabiedriskie pakalpojumi un transports, ir nopietnas bažas par šāda nolīguma sekām. Tādas pašas bažas ir arī Nacionālajai valsts un vispārējai darbinieku apvienībai ar tās 340 000 biedriem Kanādā, kā arī Kanādas Sabiedrisko pakalpojumu aliansei, kurā ir 165 000 biedru.

Šie darbinieki ir nobažījušies, jo viņi saprot, ka šāds nolīgums tiks īstenots vispirmām kārtām lielo uzņēmumu ekonomiskajās interesēs gan Kanādā, gan Eiropas Savienībā, nevis darba cilvēku vai sociālā taisnīguma interesēs.

Tagad gan Eiropas, gan Kanādas transnacionālās korporācijas vēlas ielauzties sabiedrisko pakalpojumu nodrošināšanā Kanādā — protams, lai gūtu maksimālu peļņu. Viņi uzskata ES un Kanādas nolīgumu par līdzekli, kā uzspiest plašu privatizāciju tādās jomās kā sabiedriskais transports, ūdens apgāde un elektrība. Šāda attīstība apdraudētu Kanādas strādnieku atalgojumu un nosacījumus. Tas varētu būt sākums skrējienam uz galu tādā pašā veidā, kā mēs to esam pieredzējuši Eiropā, kur ES Komisija pati atbalsta privātu uzņēmumu tiesības pakalpojumu sniegšanas jomā ekspluatēt strādniekus, kā tas pierādījās, kad Komisija nodeva tiesā Luksemburgas valsti par to, ka tā gribēja, lai pakalpojumu sfērā nodarbinātajiem imigrantiem tiktu nodrošināta tāda pati aizsardzība kā Luksemburgas strādniekiem.

Tagad Kanādas ūdens ir īpašs mērķis daudznacionālajiem ūdens uzņēmējiem. Iepriekš vairāki ES daudznacionālie uzņēmumi radīja postu tādās valstīs kā, piemēram, Bolīvija, privatizējot ūdeni, un to postošā ietekme ir jau jūtama Kanādā.

Par laimi vienkāršie cilvēki Kanādā ir gatavi cīnīties, lai aizsargātu savu sabiedrisko ūdens apgādi. Viņiem būs jābūt modriem.

Eiropas sabiedriskā sektora darbinieku arodbiedrības arī ir nobažījušās, un es aicinu gan Kanādas, gan ES arodbiedrības uzsākt īstu kampaņu sabiedriskā īpašuma aizsardzībai sabiedriskajos pakalpojumos ar demokrātisku kontroli, nevis maksimālu privātu peļņu, bet nevis tikai sanākot kopā vadības līmenī, bet reāli iesaistot ierindas biedrus savu sabiedrisko pakalpojumu aizsargāšanā.

 
  
MPphoto
 

  Anna Rosbach, EFD grupas vārdā. – (DA) Priekšsēdētāja kungs, Eiropai un Kanādai ir bijušas labas partnerattiecības daudzus gadus, tāpēc ir dabiski, ka mēs mēģinām paplašināt brīvo tirdzniecību. Tomēr vai pašreizējais veids ir vislabākais, ņemot vērā laiku, ko sarunas ir prasījušas? Vai ES aparāts nav pārāk smagnējs un birokrātisks šāda uzdevuma veikšanai?

Kanāda vēlas brīvas tirdzniecības nolīgumu ar ES, bet tajā pašā laikā Kanāda atsakās aizliegt briesmīgo roņu izkaušanas metodi, kas ir pilnīgā pretrunā ar visiem dzīvnieku labturības noteikumiem.

Tādā pašā veidā Kanāda vēlas tiesības aplikt ar nodokli kuģošanu pa neaizsalstošo Ziemeļrietumu ceļu Tomēr maršrutam Amerikas ziemeļos ir jābūt brīvi pieejamam visiem. Ziemeļrietumu ceļš ir ideāls veids, kā taupīt laiku, naudu un degvielu un dot labumu videi. Tas palielina visu ziemeļu puslodes valstu konkurētspēju. Tāpēc es mudinu Kanādu pieturēties pie brīvās tirdzniecības līgumā ietvertajām idejām un atmest domas par nodokļu noteikšanu atklātās jūras izmantošanai.

 
  
MPphoto
 

  Andreas Mölzer (NI).(DE) Priekšsēdētāja kungs, it kā nebūtu pietiekoši nepatīkami tas, ka sarunu laikā par vispusīgo ekonomisko un tirdzniecības nolīgumu (CETA) ir noplūdusi informācija, tiek izteikta arī apsūdzība, ka ar CETA un viltotu preču tirdzniecības apkarošanas nolīgumu (ACTA) Kanādu piespiež pielāgot savus autortiesību likumus ASV un ES standartiem. Šķiet, ka CETA attiecas uz nozīmīgu privatizāciju, regulējumu atcelšanu un restrukturizāciju. Tas saistās ar to, ka vietējām iestādēm tiek liegts piemērot īpašas vietējas vai etniskas iepirkuma vadlīnijas. Protams, ir jēga izsludināt konkursu par lielākiem līgumiem un, protams, jābūt tādiem noteikumiem, kas nodrošina, lai neizplatītos korupcija un nepotisms.

Kad mūsu vietējās iestādes jau šeit žēlojas, ka tām nav ļauts izmantot uzņēmumus, kas izrāda sociālu aktivitāti, bet tai vietā tās vispār ir spiestas piešķirt līgumus firmām, kas dominē tirgū, kļūst vēl jo mazāk saprotams, ka mēs tādus pašus noteikumus uzspiežam citām valstīm. Kad brīvas tirdzniecības nolīgumi ļauj daudznacionāliem uzņēmumiem tiesāties ar valdībām par kaitējumu, ko tās radījušas ar saviem lēmumiem par vides un veselības politiku, ir skaidrs, ka Eiropas Savienība pārāk maz ir mācījusies no finansiālās un ekonomiskās krīzes un turpina savu nepareizo, neoliberālo kursu.

Ja ES patiešām grib būt pilsoņu labā, kā ziepju reklāmu runātāji parasti saka, tai jāpārstāj doties pa nepareizo ceļu un jāpārvēršas par aizsargvalni pret globalizāciju, atbalstot tādas draudzīgas valstis kā Kanāda.

 
  
MPphoto
 

  Cristian Dan Preda (PPE).(RO) Es vēlos, pirmkārt, uzsvērt, kā to ir darījuši arī citi kolēģi, ka ES un Kanādas augstākā līmeņa sanāksme ir svarīga iespēja padziļināt mūsu partnerattiecības ar šo svarīgo demokrātiju. Šīs attiecības ir ārkārtīgi svarīgas Eiropas Savienībai, jo tās ir starp partneriem, kam ir vienādas vērtības un kas ir strādājuši kopā ilgu laikposmu.

Vienlaikus es vēlos atgādināt jums par deklarāciju, ko pieņēma iepriekšējā ES un Kanādas augstākā līmeņa sanāksmē Prāgā 2009. gada maijā, kurā ir atkārtots, ka partneru kopējais mērķis, un es citēju, ir „veicināt cilvēku brīvu un drošu kustību starp ES un Kanādu, lai bezvīzu ceļošana uz Kanādu pēc iespējas drīzāk tiktu attiecināta uz visiem ES pilsoņiem”.

Pēc viena gada mums ir jāatzīst, ka tālu atpaliekam no šā mērķa sasniegšanas. Pašlaik obligātām vīzas prasībām pakļauti ne tikai rumāņi un bulgāri, bet, kā jūs zināt, pagājušajā gadā vīzas tika atkal ieviestas arī Čehijai.

Man šķiet, ka mums šeit, pirmkārt un galvenokārt, ir problēma ar savstarpīgumu. Tā kā mēs visi labi zinām, ka visas ES dalībvalstis ir atcēlušas vīzas Kanādas pilsoņiem, saskaņā ar mūsu tiesību aktiem mums, no otras puses, ja es drīkstu tā teikt, rodas konsekvences problēma, jo Kanāda ir atcēlusi vīzas prasību vienai no kandidātvalstīm, Horvātijai, bet, es atkārtoju, pašlaik saglabā vīzas prasības pilsoņiem no ES dalībvalstīm.

Tāpēc es uzskatu, ka maijā augstākā līmeņa sanāksmei ir jāpanāk svarīgs, ja ne izšķirošs progress jautājumā par vīzu atcelšanu visiem ES dalībvalstu pilsoņiem. Es domāju, ka ir nepieciešami konkrēti pasākumi, un šis mērķis ir jāizvirza tik augstu darba kārtībā, cik vien iespējams, jo mūs vairs neapmierina deklarācijas par principiem. Šis diskriminācijas veids ir ārkārtīgi netaisns, jo īpaši pret pilsoņiem valstī, no kuras esmu arī es un kura ir Eiropas Savienības dalībvalsts, kas ir panākusi nozīmīgu tehnisku progresu attiecībā uz vīzu atcelšanu.

 
  
MPphoto
 

  Jörg Leichtfried (S&D).(DE) Priekšsēdētāja kungs, nezinu, kāpēc man vienmēr ir tāda sajūta, it kā man vajadzētu būt aizdomām, ka Komisija negrib visu izklāstīt Eiropas Parlamentam. Tieši tā ir ar brīvās tirdzniecības nolīgumu, par ko notiek sarunas ar Kanādu. Es vēlos pievienoties kritikai, ko pauduši mani kolēģi, kas ir teikuši, ka daži fakti ir aizdomīgi, jo īpaši tas, ko pieminēja Higgins kungs, un es pilnīgi piekrītu viņam.

Manuprāt, tirdzniecības nolīgumi ir laba lieta, ja tie veicina vispārēju labklājību abās pusēs, bet nevis tad, ja tie kalpo gandrīz vienīgi tikai dažu lielu daudznacionālu uzņēmumu interesēm. Ja jūs atklājat, ka veselība, izglītība vai sabiedriskā drošība pēkšņi ir kļuvusi par tirdzniecības nolīgumu tematu un ka šajās jomās regulējums jāatceļ, jums rodas aizdomas, ka šis nolīgums ir dažu nedaudzo labā un radīs kaitējumu daudziem citiem. Es vēlos izteikt brīdinājumu cilvēkiem, kas mēģina apiet Eiropas Parlamentu, ieviešot šāda veida nolīgumus.

Otrs punkts, ko es vēlos uzsvērt, ir šāds: ja jūs tiekaties un runājat ar ilgtermiņa partneri, piemēram, Kanādu, jums jāiekļauj daži nepatīkami temati. Es uzskatu, ka šāda veida diskusijā un nolīgumā ir jāiekļauj jautājums par roņu medībām. Tas nav domāts, lai kādu aizskartu, bet lai noskaidrotu Eiropas nostāju un atrastu risinājumu, pieliekot punktu briesmīgajai peļņas gūšanai uz mazu dzīvnieku rēķina.

 
  
MPphoto
 

  Marian-Jean Marinescu (PPE).(RO) Mans kolēģis Sebastian Bodu nevarēja šodien ierasties Strasbūrā, un es gatavojos uzstāties viņa vietā.

Pašlaik 39 miljoni Eiropas pilsoņu no Rumānijas, Čehijas un Bulgārijas nevar ceļot uz Kanādu bez vīzas. Vairāk nekā puse no šī skaita — 22 miljoni — ir rumāņi. Vīzu sistēmas saglabāšana iebraukšanai Kanādā, kā arī Amerikas Savienoto Valstu sistēma rada situāciju, kurā daži eiropieši ir otršķirīgi pilsoņi.

Eiropas pilsoņu pārvietošanās brīvība jāpiemēro pēc vienota pamata. Vīzu jautājums ietekmē attiecības starp Eiropas Savienību un Kanādu. Priekšsēdētājs Barroso iepriekšējā augstākā līmeņa sanāksmē aicināja atrisināt šo lietu. Šis jautājums jāizvirza arī turpmāk.

Rumānijas gadījumā Rumānijas pilsoņiem atteikto vīzas pieprasījumu īpatsvars ir samazinājies no 16 % līdz 5 % laikposmā no 2004. līdz 2008. gadam. Aptuveni 200 000 rumāņu dzīvo Kanādā, lielākā daļa no viņiem tur ieradušies, izmantojot Kanādas valsts oficiālās imigrācijas sistēmas. Es nesaprotu, kāpēc Kanāda izvēlas atšķirīgu pieeju. 2009. gadā vīzas tika atceltas Eiropas valstij, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts, par iemeslu tika nosaukts tas, ka liels skaits tās valsts pilsoņu jau dzīvo Kanādā.

Es uzskatu, ka arī Čehijai ir atkal jāatceļ vīzas. Iemesls, kas tika nosaukts kā pamatojums vīzu atkārtotai ieviešanai, nedrīkst kļūt par faktoru pārējām valstīm. Vīzu temats ir iekļauts ES un Kanādas augstākā līmeņa sanāksmes darba kārtībā, pateicoties Eiropas Parlamentam. ES ir jāsaglabā 2009. gada oktobrī pieņemtā nostāja, kurai jāizmanto solidaritātes klauzula, ja līdz 2010. gada beigām problēma netiks atrisināta.

Priekšsēdētāja vietniece Ashton, ja panāksiet vīzu atcelšanu dalībvalstīm, tas jūsu darbā būs liels panākums. Es novēlu jums veiksmi šajos centienos.

 
  
MPphoto
 

  Kriton Arsenis (S&D).(EL) Priekšsēdētāja kungs, Kanāda ir viena no vissenākajiem un tuvākajiem Eiropas Savienības sabiedrotajiem un ir tāda bijusi kopš 1959. gada. Tomēr mūsu sadarbībai vienmēr jābalstās uz kopējām vērtībām un savstarpēju cieņu.

Kanāda ir viena no desmit lielākajiem siltumnīcas efektu izraisošo gāzu izmešu radītājiem pasaulē un ir vienīgā valsts, kura, lai gan parakstīja un ratificēja Kioto protokolu, publiski paziņoja, ka tai nav nodoma ievērot tā juridiskās saistības. Izmešu daudzums Kanādā ir nevis samazinājies par 6 % salīdzinājumā ar 1990. gadu, bet pieaudzis par 26 %. Bitumena ražošana ir galvenais cēlonis. Siltumnīcas efektu izraisošo gāzu izmešu daudzums bitumena ražošanā ir 3-5 reizes lielāks nekā konvencionālajā naftas vai dabās gāzes ražošanā. Bitumena ražošana patērē arī divus līdz piecus barelus ūdens uz vienu barelu iegūtā bitumena un pēc tam rada vairākus atkritumu produktus, kas apdraud gan bioloģisko daudzveidību, gan pamatiedzīvotāju dzīvi. Šī ražošana grauj arī ziemeļu mežu, vienu no planētas lielākajiem oglekļa absorbētājiem. Līdz 2020. gadam bitumena pārstrāde, iespējams, būs radījusi vairāk izmešu nekā Austrija un Īrija. Kanāda tērē tikai USD 77 uz cilvēku zaļām subsīdijām salīdzinājumā ar USD 1 200, ko izdod Koreja, 420 — Austrālija un 365 — Amerikas Savienotās Valstis.

Aizsardzības garantēšana ziemeļu mežam ir ārkārtīgi svarīga, un ir svarīgi, lai mēs pieprasītu Kanādai ievērot starptautiskos nolīgumus, ko kopīgi esam parakstījuši, bet tikai mēs tos ievērojam vienpusēji, un tam ir jābūt pamatā mūsu turpmākajai sadarbībai.

 
  
MPphoto
 

  Miroslav Mikolášik (PPE). (SK) Kopš 1959. gada Kanāda ir bijusi viena no Eiropas Savienības tuvākajiem un stabilākajiem partneriem. Man ir prieks, ka Kanādā ekonomiskā situācija ir uzlabojusies pašreizējās labējā spārna valdības laikā, kas nav noticis šajā valstī iepriekšējo valdību sasaukumos.

Ekonomiskās situācijas nostiprināšanās un spēcīgāks Kanādas dolārs, kas nodrošina Kanādas pilsoņiem lielāku labklājību, ir devis pozitīvu signālu arī citām valstīm, radot labvēlīgus nosacījumus ne tikai politiskas, bet arī ekonomiskas sadarbības attīstībai. Es uzskatu, ka ES un Kanādas augstākā līmeņa sanāksme Briselē nesīs konkrētu progresu sarunās par vispārēju ekonomisko partnerattiecību nolīgumu.

Kanāda ir vienpadsmitā lielākā ES tirdzniecības partnere, kuras daļa Eiropas Savienības kopējā ārējā tirdzniecībā sasniedz 1,7 %, un ES ir otra lielākā investētāja Kanādā, bet Kanāda ir ceturtā lielākā investētāja Eiropas Savienībā.

Kopējais preču daudzums 2008. gadā sasniedza gandrīz 50 miljardus eiro, bet pakalpojumu apjoms bija 20,8 miljardi eiro. Preču un pakalpojumu tirdzniecības liberalizācija starp ES un Kanādu kopā ar lielāku piekļuvi tirgiem ļaus stiprināt un padziļināt divpusējo tirdzniecību, kas bez šaubām dos nozīmīgu labumu gan ES, gan Kanādas ekonomikai.

 
  
MPphoto
 

  Jan Březina (PPE). (CS) Priekšsēdētāja kungs, baronese Ashton, dāmas un kungi! ES kopējā vīzu politika saskaras ar lielu problēmu sakarā ar iepriekšējos 10 mēnešos noteikto Kanādas vīzu prasību Čehijas pilsoņiem. Kanāda ar savu vienpusējo pasākumu attiecībā uz Čehiju ir arī pilnīgi ignorējusi ES iestādes, kas ir atbildīgas par kopējo vīzu politiku. Tādējādi tiek apdraudētas dalībvalsts pilsoņu tiesības, kā arī ES iestāžu, kas uztur šīs tiesības, prestižs. Kanādas valdības bezprecedenta rīcība pret Eiropas Savienības dalībvalsti ir pretrunā visas ES solidaritātes prasībai.

Čehijas pilsoņi rēķinās ar to, ka Eiropas Komisija apņēmīgi uzstāsies kā dalībvalsts un tās likumīgo interešu aizstāve un pārstāve. Nākamajā ES un Kanādas augstākā līmeņa sanāksmē, kurā vīzu jautājumam ir jābūt vienam no diskusijas punktiem, būs vienreizēja iespēja. Jau sen ir laiks darīt visu iespējamo, lai panāktu izmaiņas šajā ieilgušajā lietā. Es aplaudēju, kad Komisija 2009. gada oktobrī pieņēma ziņojumu, kurā aicināja Kanādu atvērt Prāgā vīzu biroju un noteikt vīzu prasību atcelšanas grafiku. Kanāda ir izpildījusi pirmo prasību, bet nav vēl izpildījusi otro, un tāpēc ne Eiropas Komisija, ne Padome nevar būt apmierināta ar līdzšinējo progresu. Spiediens uz Kanādu nav jāsamazina, bet tieši otrādi — tas drīzāk jāpalielina. Saistībā ar šo es vēlos aicināt Komisiju sniegt skaidru paziņojumu attiecībā uz tās apņēmību nepietiekama progresa gadījumā ierosināt pretpasākumus, kuros ietilpst vīzu prasību ieviešana Kanādas amatpersonām un diplomātiem.

Es esmu stingri pārliecināts, ka mums jāpārstāj vilcināties. Čehijas pilsoņi negaida no ES iestādēm skaistus solījumus un līdzjūtīgas nopūtas, bet konkrētas, mērķtiecīgas darbības. Manuprāt, tagad ir kārta rīkoties Komisijai un jo īpaši priekšsēdētājam Barroso, kas būs galvenais partneris sarunās ar Kanādas premjerministru augstākā līmeņa sanāksmē. Ja mūsu izturēšanās pret Kanādas valdību nekļūs pašapzinīga un stingra, visi mūsu centieni būs neefektīvi, un rezultātā Čehijas pilsoņu ticība Eiropas iestādēm tiks nopietni iedragāta. Mūsu runas par Eiropas solidaritāti viņiem nebūs nekas vairāk kā gaisa tricināšana.

 
  
MPphoto
 

  Othmar Karas (PPE).(DE) Priekšsēdētāja kungs, baronese Ashton, dāmas un kungi! Būdams ES delegācijas attiecībām ar Kanādu loceklis, es vēlos uzsvērt, ka Kanādai un ES ir kopējas vērtības. Mūsu kopējās vērtības veido pamatu mūsu sabiedrības struktūrai un tādējādi ir fundamentāli svarīgas. Mums vairāk jāizmanto šis kopējais pamats, lai kopīgi uzņemtos atbildību par globālo pamatnosacījumu pārstrukturēšanu. Mūsu ciešās vēsturiskās un kultūras saites un mūsu cieņa pret daudzpusīgumu, tostarp mūsu atbalsts Apvienoto Nāciju Organizācijas hartai, veido mūsu partnerattiecību pamatu. Mums jāuzlabo un jāstiprina savas attiecības dažādos līmeņos, jo īpaši, protams, politiskajā līmenī.

Nolīgums, par kuru mēs šodien diskutējam, būs pirmais, kas balstīts uz jauno līgumu, un Komisijai tas būtu jāapzinās. Galvenās prasības, lai lēmumu pieņemšanas process šajā nolīgumā būtu veiksmīgs, ir pārredzamība, sadarbība un Parlamenta iekļaušana. Šajā diskusijā tiek apspriesti divi svarīgi temati. Vienpusējie vīzu noteikumi Čehijas pilsoņiem ir nepieņemami un ir jāatceļ. Kanādas kritika par stingrajiem noteikumiem attiecībā uz roņu produktu pārdošanu ir rādītājs nevis tam, ka jāmainās mums, bet gan Kanādai.

Tomēr viens no ES un Kanādas nolīguma mērķiem ir tas, ka mums jāstrādā kopā, lai radītu spēcīgāku tirdzniecības zonu nekā Ziemeļamerikas brīvās tirdzniecības nolīguma (NAFTA) zona. Tā nav tikai ekonomiska sadarbība, bet arī skaidrs signāls, ka protekcionisms nav pieņemams. Tā ir laimīga sagadīšanās, ka Joe Biden runās Eiropas Parlamentā Briselē tajā pašā dienā, kad notiks ES un Kanādas augstākā līmeņa sanāksme, jo efektīva profesionāla sadarbība ar abām Ziemeļamerikas kontinenta daļām ir mums svarīga, un mēs kopā gribam uzņemties lielāku atbildību pasaulē.

 
  
MPphoto
 

  Zuzana Roithová (PPE). (CS) Baronese Ashton, es vēlos jums norādīt, ka nolīguma starp ES un Kanādu veiksmīgas ratificēšanas Ahileja papēdis ir vienpusējā vīzu prasība Čehijai, Rumānijai un Bulgārijai, jo tā rada nepieņemamu otrās šķiras pilsonības veidu Eiropas Savienībā. Ne tikai citām valstīm, kas izrāda solidaritāti ar mums, bet arī daudziem EP deputātiem būs pilnīgas tiesības bloķēt ratifikāciju, ja Kanāda nepildīs solījumu pastiprināt savu paviršo patvēruma piešķiršanas politiku, kuru uzskata par priekšnosacījumu vīzu prasību atcelšanai. Baronese Ashton, vai varat man pateikt, vai esat norādījusi Kanādai, ka ir nepieņemami, ja valsts līdz 2013. gadam atliek stingrāku nosacījumu iekļaušanu šajā aktā, kas devīgi piešķir patvērumu, kurš pieļauj ļaunprātīgu izmantošanu, un ka tai jāgroza šis akts tik ātri, cik vien iespējams, domājot par kopējām vērtībām un labām ekonomiskām attiecībām, kādas tai ir ar Eiropas Savienību, kuru nosacījumi ir jāiekļauj jaunajā tirdzniecības nolīgumā? Priekšsēdētāja vietnieces kundze, vai jūs uzskatāt par savu prioritāti divās nedēļās izvirzīt jautājumu par termiņa pārcelšanu uz priekšu augstākā līmeņa sanāksmē ar Kanādu un panākt vīzu prasības atcelšanu pirms nolīguma parakstīšanas ar Kanādu? Ja tā nav jūsu prioritāte, vai apzināties iespēju, ka šis svarīgais nolīgums var netikt ratificēts šeit Eiropas Parlamentā, jo mēs netaisāmies pieņemt šādu uzvedību no Kanādas puses pret trim ES dalībvalstīm?

Dāmas un kungi, es vēlos pateikties jums daudzu miljonu pilsoņu vārdā par jūsu solidaritāti un aplaudēt par to, ka jūsu kopējās rezolūcijas projekts, par kuru mēs balsosim Briselē, ietver skaidru aicinājumu grozīt Kanādas patvēruma piešķiršanas sistēmu un iespējami visdrīzākajā laikā atcelt vīzu prasību gandrīz 50 miljoniem Eiropas pilsoņu.

 
  
MPphoto
 

  Sergio Paolo Francesco Silvestris (PPE).(IT) Priekšsēdētāja kungs, Augstā pārstāve, dāmas un kungi! Es domāju, ka diskusija un debates šajā plenārsēžu zālē piešķir darbībām saistībā ar maija augstākā līmeņa sanāksmi lielu spēku.

Nav nekādu šaubu par idejām, ko visi ir pauduši: par to, cik mūsu attiecības ar Kanādu ir nozīmīgas, cik svarīgas ir partnerattiecības un vērtības, kas mums ir kopīgas ar lielu demokrātisku valsti, ar kuru mums ir stratēģiski nepieciešams sadarboties.

Tomēr ir uzdoti daži jautājumi, kas, manuprāt un balstoties uz mandātu, ko jums devis šis Parlaments, ir jautājumi, ar kuriem obligāti ir jānodarbojas un, ja iespējams, jāatrisina, jo risinājumi ir tie, kas galu galā skaitās, nevis kaujas.

Pirmais no tiem attiecas uz nepieciešamību uzsvērt savstarpības principu attiecībā uz Kanādas un Eiropas pilsoņu brīvu pārvietošanos. Es neesmu ne čehs, ne rumānis, ne bulgārs, un pirms manis ir izteikušies citi Rumānijas kolēģi, bet vienalga, kā Eiropas pilsonis es jūtos apkrāpts savās tiesībās, ja Eiropas pilsoņi nevar brīvi pārvietoties Kanādā — es runāju ātri, jo jūs, priekšsēdētāja kungs, mani saprotat, bet man liekas, jūs gribētu, lai es atkārtoju teikto tulkošanai — bet, vienalga, es jūtos apkrāpts, ja citi pilsoņi no citām Eiropas valstīm nevar brīvi pārvietoties Kanādā, toties Kanādas pilsoņi var brīvi pārvietoties visās Eiropas valstīs.

Pārejot pie jautājuma par roņu masveida izkaušanu: mēs vienmēr jūtamies aizkustināti, redzot televīzijas programmās vai lasot presē par upuriem, drausmīgām izdarībām, kas tiek izmantotas noteiktiem medību nolūkiem: šeit Parlamentā mums ir iespēja skaļi izteikt savus viedokļus, un es uzskatu, ka mums jābeidz justies apjukušiem un izteikt protestus un jāsāk rīkoties.

Mūsu attiecībām ar lielu demokrātisku valsti, piemēram, Kanādu, ir jāļauj mums pievērsties arī problēmām un pieprasīt moratorijus. Es pateicos baronesei Ashton par rīcību, ko viņa veiks un ziņos par to Parlamentam, sākot ar augstākā līmeņa sanāksmi maijā.

 
  
MPphoto
 

  Olga Sehnalová (S&D). (CS) Komisijas priekšsēdētāja vietnieces kundze, dāmas un kungi! Saistībā ar tuvojošos ES un Kanādas augstākā līmeņa sanāksmi es vēlos pieminēt vienu no pamatprincipiem, uz ko ES balstās. Tas ir solidaritātes princips. Šī vērtība ir jāievēro visos apstākļos, ja ES grib saglabāt savu pilsoņu ticību, pat tad, ja problēma ir saistīta tikai ar vienu valsti. Kā jau teikts, 2009. gada jūlijā Kanāda ieviesa vīzu prasību Čehijas pilsoņiem. Pēc Čehijas lūguma jautājums par vīzu attiecībām ar Kanādu tika iekļauts kā darba kārtības punkts Tieslietu un iekšlietu padomes februāra sanāksmē. Solidaritāti ar Čehiju sanāksmē pauda Rumānija, Bulgārija, Ungārija un Slovākija, kā arī nepārprotami Spānijas prezidentūra. Komisija arī pasludināja solidaritāti, lai gan nav saskatāms konkrēts risinājums pat pēc sarunām ekspertu grupu starpā. Laiks rit, un tas pavisam noteikti nedarbojas ES un tās pilsoņu labā. ES pilsoņiem no Čehijas, kas gaida uz jauna Kanādas patvēruma piešķiršanas akta pieņemšanu kā nosacījumu vīzu prasības atcelšanai, tuvākais reālais termiņš 2013. gadā ir grūti pieņemams. Tāpēc viņi šajos apstākļos gaida reālu palīdzību no ES. Ja mēs bieži runājam par pilsoņu uzticības krīzi pret Eiropas iestādēm, meklēsim tai iemeslus arī pieejā, kas līdz šim diemžēl nav liecinājusi par pilnīgu solidaritāti.

 
  
MPphoto
 

  Chris Davies (ALDE). – Priekšsēdētāja kungs, es ceru, ka Augstā pārstāve apsveiks kanādiešus par viņu diplomātiskajām prasmēm, jo viņi var mums kaut ko mācīt. Nesenajā konferencē par tirdzniecību ar apdraudētajām sugām (CITES), viņi sadarbojās ar japāņu sabiedrotajiem, lai dotu vispusīgu triecienu mūsu mēģinājumam noteikt aizliegumu tirdzniecībai ar zilo tunzivi.

CITES konference pārāk līdzinājās tai, kura notika par klimata pārmaiņām Kopenhāgenā, kur ES nostāja bija neskaidra. Likās, ka mēs bijām tērējuši ļoti daudz laika, debatējot savā starpā, nevis ik dienu debatējot ar citiem, un beigās mēs saņēmām pamatīgu pērienu.

Japāna ar saviem Kanādas sabiedrotajiem iepriekš bija mēnešiem piedalījusies debašu kārtās, iegūstot draugus un mazliet ietekmes šur un tur, lai nodrošinātu sev balsis, kas tai bija vajadzīgas, un panāktu sev vēlamo rezultātu. Mēs beidzām ar to, ka izskatījāmies nesavākti, dezorganizēti un vāji.

Vides komisārs teica, ka tas nekad vairs nedrīkst atkārtoties. Viņš ir stingri nolēmis panākt pārmaiņas. Tomēr mums šāda veida konferences pasaulē notiek visu laiku, un mums jānodrošina, ka mēs sakopojam visas Eiropas Savienības diplomātiskās prasmes, lai nodrošinātu uz priekšu vērstu stratēģiju, lai mēs izmantotu savus resursus efektīvi un lai mēs izbeigtu cīnīties sev neatbilstošā svara kategorijā.

 
  
MPphoto
 

  Franz Obermayr (NI).(DE) Priekšsēdētāja kungs, es vēlos izcelt ļoti nopietnu problēmu par intelektuālā īpašuma tiesību īstenošanu šajās sarunās. Kanādas un Hārvardas tiesībzinātņu profesoru kritiskās piezīmes norāda, ka plānotais nolīgums varētu nozīmēt Kanādas autortiesību, patentu un tirdzniecības zīmju likuma pilnīgu pārskatīšanu.

No vienas puses kanādieši jūt, ka viņu suverenitāte un viņu tiesības izmantot pašiem savu intelektuālo īpašumu tiek ierobežotas. Tomēr, no otras puses, stingri un precīzi noteikumi, kas nosaka autortiesību aizsardzību un šīs aizsardzības paplašināšanu, attiecinot to uz filmām, ir ļoti, ļoti svarīgi.

Īpaši būtiski man šķiet visās diskusijās par intelektuālā īpašuma tiesību īstenošanu iekļaut tīmekli, jo ir neiespējami aizsargāt intelektuālo īpašumu tīmeklī bez pārrobežu nolīgumiem. Es iestājos par īpašu aizliegumu veikt ierakstus ar videokamerām kinoteātros. Tas ir jānosaka Kanādā. Tomēr mums ir svarīgi atrast vidusceļu. Mums jāatbalsta intelektuālā īpašuma aizsardzība, bet jābūt pret vispārēju uzraudzību un vajāšanu tīmeklī.

Protams, ir svarīgi ņemt vērā arī to, ka Kanādai ir atšķirīga tiesību tradīcija un atšķirīga tiesību sistēma. Tā ir ļoti grūti atrisināma problēma, bet es ceru, ka mēs varēsim atrast efektīvu atrisinājumu.

 
  
MPphoto
 

  Paul Rübig (PPE).(DE) Priekšsēdētāja kungs, baronese Ashton, dāmas un kungi, mums visvairāk jārūpējas par atbalsta sniegšanu maziem un vidējiem uzņēmumiem, jo īpaši ekonomiskās krīzes situācijā. Šie uzņēmumi nodarbina divas trešdaļas no visiem strādniekiem un dod 80 % nodokļu ieņēmumu. Šā iemesla dēļ ir būtiski, lai ar publiskajiem iepirkumiem tiktu pievērsta uzmanība tam, lai maziem un vidējiem uzņēmumiem tiktu dota iespēja iegūt valsts līgumus. Protams, tehniskie noteikumi, citiem vārdiem sakot, tirdzniecības veicināšanas pasākumi, arī šajā nolīgumā ir jāņem pienācīgi vērā. Tas, ko es vēlos uzzināt, ir, vai ar Pasaules Tirdzniecības organizāciju ir nolīgums par Dohas konferences principu iestrādāšanu brīvās tirdzniecības nolīgumā.

 
  
MPphoto
 

  Silvia-Adriana Ţicău (S&D).(RO Priekšsēdētāja kungs, komisāre! Gaisa transports ir izšķirīgs, lai ES un Kanāda kļūtu viena otrai tuvāka, veicinot preču un personu pārvadājumus. ES un Kanādas gaisa transporta nolīgums, ko parakstīja 2009. gada 18. decembrī, un nolīgums par civilās aviācijas drošību starp Eiropas Savienību un Kanādu, ko parakstīja 2009. gada 6. maijā Prāgā, ir divi svarīgi elementi transatlantiskajā dialogā starp Eiropas Savienību un Kanādu. Pirmais nolīgums darbojas provizoriski, līdz tas stāsies spēkā pēc ratifikācijas. Padome par to vēl nav saņēmusi nekādu paziņojumu.

Otrs nolīgums nav provizoriski ieviests. Padomei ir jānosūta Padomes lēmuma priekšlikums un nolīguma teksts Eiropas Parlamentam, lai saņemtu no tā atzinumu.

Domājot par gaisa satiksmes nozīmi sadarbībā starp Eiropas Savienību un Kanādu, es vēlos jautāt jums, priekšsēdētāja vietniece, kad šie divi nolīgumi starp Eiropas Savienību un Kanādu varēs pienācīgi stāties spēkā?

 
  
MPphoto
 

  Fiona Hall (ALDE). – Priekšsēdētāja kungs, Kanāda ir ciešs sabiedrotais, bet ES jābūt kritiskam draugam nepieciešamības gadījumā. Kanādas rādītāji klimata pārmaiņu jomā ir slikti, un Kanāda izrādīja pretestību Kopenhāgenas sarunās. Īpašas bažas ir par bitumena rūpniecību, kā to pieminēja Arsenis kungs. Naftas ieguve no bitumena patērē daudz vairāk enerģijas nekā nafta, ko iegūst no citiem avotiem, kā arī tā rada lielu piesārņojumu vietējai videi.

Ņemot vērā to, ka Kanādas valdība visiem spēkiem pašlaik mēģina panākt, lai Komisija vājinātu savu pieeju oglekļa mērījumam Degvielas kvalitātes direktīvas īstenošanā, vai drīkstu jautāt Augstajai pārstāvei, vai viņa izvirzīs jautājumu par bitumenu augstākā līmeņa sanāksmes diskusijās?

 
  
MPphoto
 

  Catherine Ashton, Komisijas priekšsēdētāja vietniece un Eiropas Savienības Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos. – Priekšsēdētāja kungs, šīs ir bijušas ārkārtīgi lietderīgas un vērtīgas debates, gatavojoties augstākā līmeņa sanāksmei. Godātie deputāti plašā jautājumu lokā ir ietvēruši visdažādākos tematus, un es noteikti gādāšu par to, lai abi priekšsēdētāji — kā Komisijas priekšsēdētājs, tā arī Padomes priekšsēdētājs —, kas, protams, pārstāvēs Eiropas Savienību augstākā līmeņa sanāksmē, būtu pilnīgi informēti par jautājumiem, kuri ir tikuši izvirzīti.

Es esmu ļoti pateicīga par Parlamenta deputātu izpalīdzību, dodot man informāciju un uzdodot jautājumus par jomām, par kurām, man jāatzīstas, es neko daudz nezinu — piemēram, par gaisa transportu, par ko man būs jāsameklē informācija.

Es vēlos pieskarties tikai divām, trim galvenajām jomām, par kurām tika diskutēts. Šajā situācijā godāto deputātu starpā, šķiet, valdīja vispārējs uzskats, ka šīs ir svarīgas attiecības. Varbūt daļēju vilšanos, ko es jutu plenārsēžu zālē, izraisīja tas, ka mēs atzīstam Kanādas nozīmi un mūsu kopējo vērtību nozīmi, kuras mēs ievērojam. Tāpēc godāto deputātu vilšanās, kuri ir no valstīm, kas īpaši cieš vīzu jautājuma dēļ, ir pilnīgi saprotama.

Ļaujiet man sākt ar tirdzniecību, jo diezgan daudzas runas pievērsās tieši tai. Mēs darām pareizi, tiecoties pēc vērienīga tirdzniecības nolīguma. Tas nebūs viegli, un mēs to atzinām jau pašā sākumā — un es faktiski uzsāku tirdzniecības sarunas —, ka ES un Kanādas īpašo interešu dēļ tās nekad nebūs vieglas sarunas. Tomēr mūsu iecerēm jābūt vērienīgām abās pusēs.

Viens piemērs ir intelektuālā īpašuma tiesības, kur es ļoti vērīgi sekoju tam, lai Kanāda pilnīgi noteikti nodrošinātu pienācīgu režīmu. Es zinu, ka, neskatoties uz visu, diskusijas un sarunu kārtas līdz šim ir bijušas ārkārtīgi pozitīvas un konstruktīvas, un viss virzās uz priekšu labā tempā.

Es piekrītu, ka mums pilnā mērā jāinformē Starptautiskās tirdzniecības komiteja un, kā teica Bradbourn kungs, arī visi, kam ir īpaša interese par Kanādu, ir nepārprotami par to jāinformē. Tiks dots ietekmes vērtējums, pie kā pašlaik jau tiek strādāts, un, protams, Parlamentam būs sava iespēja, kad tas dos vai nedos savu piekrišanu nolīgumam, kad tas tiks beidzot iesniegts. Parlamentam šeit ir ļoti skaidrs un noteicošs uzdevums..

Tam visam es gribu piebilst divas lietas. Viena ir tā, ka labs tirdzniecības nolīgums reāli dod labumu mūsu pilsoņiem. Tādam tam ir jābūt. Tam jānodrošina, lai patērētājiem būtu lielāka izvēle un strādniekiem lielākas iespējas. Mums jānodrošina, lai visi mūsu tirdzniecības nolīgumi radītu īstas iespējas visā Eiropas Savienībā.

Jautājumā par mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kas, es piekrītu, ir ļoti svarīgs, man nāk prātā viens no statistikas rādītājiem, kas vienmēr ir mani pārsteidzis kā ļoti interesants, un tas ir, ka tikai 8 % no mūsu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem reāli tirgojas un tikai 3 % to dara ārpus Eiropas Savienības.

Es arvien esmu jutusi un joprojām jūtu, ka gadījumā, ja mēs spētu palielināt šos skaitļus un radīt iespējas — un valdības iepirkumi patiešām var būt viena no jomām, kurā tāda iespēja ir — tad tā būtu iespēja abos virzienos, kā mūsu mazie un vidējie uzņēmumi varētu gūt labumu.

Vairāki godātie deputāti runāja par Arktiku, un mums ne tik sen par to ir bijušas diskusijas Parlamentā. Es piekrītu, ka tas ir ļoti svarīgs jautājums, kaut vai tāpēc, ka tas saistās ar citu svarīgu jautājumu, ko es gribēju izvirzīt, pirms pievēršos vīzām, un tās ir klimata pārmaiņas.

Ciktāl tas skar mūs, Kanāda patiešām piederēja pie valstu grupas, kuras Kopenhāgenas sarunās, mūsuprāt, nemaz nebija ar mieru ļaut mums iet pietiekami tālu. Mēs varam turpināt debatēt par Kopenhāgenu — un bez šaubām, citās sarunās ar atbildīgo komisāru būs iespējas to darīt. Mūs interesēja, ka savā parlamenta sesijas atklāšanas runā 3. martā Kanādas valdība paziņoja, ka pilnībā atbalsta Kopenhāgenas klimata pārmaiņu vienošanos. Tas ir svarīgi, un mēs saistībā ar augstākā līmeņa sanāksmi gribam iedrošināt un rosināt Kanādu būt vērienīgai, īpaši palielinot savu samazinājuma mērķi 2020. gadam.

Starptautiskais oglekļa tirgus ir galvenais faktors, pārnesot ieguldījumus uz zemu oglekļa izmešu ekonomiku, un daļēji tas, ko mēs varam izdarīt savās divpusējās attiecībās, ir virzīt uz priekšu šos stratēģiskos investīciju, zaļās tehnoloģijas un sadarbības jautājumus, mēģinot atbalstīt visus pasākumus, kas mums jāveic, lai mazinātu klimata pārmaiņu radītās problēmas.

Beidzamais jautājums — un tādu ir daudz, bet es gribu pievērsties trim — ko es, protams, gribēju apskatīt, ir viss jautājums par vīzām. Tas ir ārkārtīgi svarīgs, un, kā norādījušas dalībvalstis, ko pārstāv to EP deputāti, ir trīs dalībvalstis, kuras tas reāli ietekmē..

Tiek veikts liels darbs, mēģinot atrisināt šo lietu. Mums ir notikuši daudzi dialogi ar Kanādu, daudzi no jautājumiem ir labi zināmi, un Kanādai ir jautājumi, kas jāatrisina ar tiesību aktiem, kas tai turpmāk jāizdod. Godātajiem deputātiem ir pilnīgs pamats pievērsties šim jautājumam, un tas būs daļa no diskusijas.

Otrā ekspertu darba grupas sanāksme notika Prāgā, lai izskatītu jautājumus, kas īpaši būtiski Čehijai, un to veicināja Komisija, tādējādi Komisija ir pilnībā iesaistīta.

Es patiešām uztvēru un paņemšu sev līdz no šīm debatēm godāto deputātu vilšanos, kuri runāja par nepieciešamību strādāt ātrāk un turpināt pievērsties šai problēmai, un atzīt to, kas ir absolūti vissvarīgākais punkts šajā jautājumā, proti, ka tas nav divpusējs jautājums, bet Eiropas Savienības un Kanādas jautājums, un tieši kā tāds mums tas jārisina.

 
  
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētājs. – Debates tiek slēgtas.

Balsojums notiks maija pirmajā sesijā.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 149. pants)

 
  
MPphoto
 
 

  Sebastian Valentin Bodu (PPE), rakstiski.(RO) Pašlaik 39 miljoni Eiropas pilsoņu no Rumānijas, Čehijas un Bulgārijas nevar ceļot uz Kanādu bez vīzas. Vairāk nekā puse no šī skaita, 22 miljoni, ir rumāņi. Vīzu sistēmas saglabāšana iebraukšanai Kanādā dažiem no mums ir neciešama situācija, jo tā rada divas Eiropas pilsoņu šķiras. Eiropas pilsoņu pārvietošanās brīvība ir jāpiemēro pēc kopīga un vienota pamata, bet vīzu jautājums skar attiecības starp ES un Kanādu, nevis divpusējas attiecības starp Kanādu un attiecīgajām valstīm.

Rumānijas gadījumā Rumānijas pilsoņiem atteikto vīzas pieprasījumu īpatsvars ir samazinājies no 16 % līdz 5 % laikposmā no 2004. līdz 2008. gadam. Aptuveni 200 000 rumāņu dzīvo Kanādā, daži no viņiem tur ieradušies, izmantojot Kanādas oficiālās imigrācijas sistēmas. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc vīzu pieprasījumu skaits ir liels. Vīzu temats tika iekļauts ES un Kanādas augstākā līmeņa sanāksmes darba kārtībā, pateicoties Eiropas Parlamentam.

ES nostājai jāpiemēro solidaritātes klauzula, ja šis jautājums netiks atrisināts līdz 2010. gada beigām. Vīzu atcelšana dalībvalstīm būtu Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos pirmais panākums.

 
  
MPphoto
 
 

  Corina Creţu (S&D), rakstiski.(RO) Es domāju, ka vienam no prioritārajiem darba kārtības jautājumiem ES un Kanādas augstākā līmeņa sanāksmē, kurai jānotiek Briselē 5. maijā, ir jābūt vīzu atcelšanai visiem Eiropas Savienības pilsoņiem, balsoties uz savstarpību un lai likvidētu pašreizējo diskrimināciju, kas liedz Rumānijas, Bulgārijas un Čehijas pilsoņiem ieceļot Kanādā bez vīzas.

Situācija ir jo dīvaināka, ņemot vērā, ka pagājušajā gadā Kanādas iestādes atcēla obligāto prasību pieprasīt īstermiņa vīzas Horvātijas pilsoņiem, tādas valsts pilsoņiem, kurai notiek sarunas par tās pievienošanos ES. Rumānija ir panākusi nozīmīgu progresu pēdējos gados, tostarp attiecībā uz dažiem svarīgiem kritērijiem vīzu sistēmas atcelšanai. Vīzu pieprasījumu atteikumu līmenis, legālās uzturēšanās perioda pārsniegšanas līmenis un patvēruma piešķiršanas pieteikumu skaits pastāvīgi pazeminās.

Tāpēc vīzu atcelšana atspoguļotu šo attīstību, nemaz nerunājot par to, ka vienlīdzīga attieksme pret Eiropas un Kanādas pilsoņiem palīdzētu stiprināt savstarpēju uzticēšanos.

 
  
 

(Sēde īsu brīdi tika pārtraukta)

 
  
  

SĒDI VADA: S. LAMBRINIDIS
Priekšsēdētāja vietnieks

 
Juridisks paziņojums - Privātuma politika