Priekšsēdētājs. – Nākamais darba kārtības punkts ir Reģionālās attīstības komitejas vārdā sagatavotais Evgeni Kirilov ziņojums (A7-0055/2010) par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1083/2006 par vispārīgiem noteikumiem par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu attiecībā uz dažu prasību vienkāršošanu un attiecībā uz dažiem noteikumiem par finanšu pārvaldību (COM(2009)0384 – C7-0003/2010 – 2009/0107(COD)).

Kirilov kungs — ziņojuma referents — nevarēja ierasties gaisa telpas situācijas dēļ. Es dodu vārdu Krehl kundzei, kura aizstāj Kirilov kungu.

  Constanze Angela Krehl, uzstājas referenta vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, man ir ļoti žēl, ka Kirilov kungs pats nevar iepazīstināt jūs ar savu ziņojumu. Viņš ļoti smagi strādāja, sagatavojot ziņojumu Parlamentam par reģioniem un Eiropas Savienības pilsoņiem ļoti svarīgu jautājumu. Tāpēc es nolasīšu viņa piezīmes. Tās ir sagatavotas angļu valodā, kas ir pārsteidzoši deputātam no Bulgārijas. Taču tas ir labi, ka man nav jārunā bulgāru valodā. Es esmu ļoti gandarīta, ka varu pārstāvēt Kirilov kungu šajā Parlamentā, neskatoties uz to, ka viņam neizdevās iegādāties biļeti lidojumam no Sofijas.

Priekšsēdētāja kungs, es esmu gandarīts par to, ka šovakar mums ir iespēja apspriest nozīmīgus struktūrfondu pamatregulas grozījumus. Šie grozījumi ir būtisks kopējo centienu aspekts Eiropas un dalībvalstu līmenī, lai pārvarētu ekonomiskās krīzes sekas. Tie ir loģisks turpinājums dokumentiem, ko mēs pieņēmām pagājušajā gadā.

Kā referents jautājumam par kohēzijas politikas nozīmi attiecībā uz ieguldījumiem reālajā ekonomikā, es aicināju Padomi un Komisiju vienkāršot struktūrfondu noteikumus un tādējādi veicināt pieeju šiem fondiem laikā, kad tie dalībvalstīm visvairāk vajadzīgi.

Es esmu gandarīts par to, ka ir ņemti vērā Parlamenta būtiskākie ieteikumi attiecībā uz turpmāku noteikumu vienkāršošanu. Es esmu pārliecināts, ka pamatnoteikumu izmaiņas, vienkāršojot vairākas esošās procedūras, ir pelnījušas mūsu atbalstu. Nevajadzīga administratīvā sloga, birokrātijas un neskaidru noteikumu mazināšana nodrošinās lielāku pārredzamību, labāku kontroli un samazinās pārkāpumu skaitu.

Tiks uzlabota arī noteikumu īstenošana un nodrošināta atbilstīga ES finansējuma izmantošana. Sniegšu tikai vienu piemēru. Pieņemot 88. panta grozījumu, dalībvalstis tiek aicinātas konstatēt un novērst pārkāpumus pirms tos konstatē ES kontroles iestādes. Tādējādi dalībvalstis nezaudēs attiecīgo finansējumu, bet gan varēs to izmantot citu projektu īstenošanai attiecīgajā programmā.

Otra grozījumu grupa attiecas uz finanšu pārvaldības noteikumiem. 2010. gadā tiks palielināti avansa maksājumi valstīm, kuras visvairāk cietušās no krīzes. Visām dalībvalstīm tiks dots vairāk laika, lai izmantotu 2007. gadā paredzēto finansējumu projektiem, kas nav apstiprināti vai īstenoti noteiktajos termiņos.

Svarīgas ir abas pasākumu grupas, ņemot vērā to vēstījumu finansējuma saņēmējiem un to praktisko izmantojamību. Krīzes seku mazināšanas pasākumi ir skaidrs solidaritātes pierādījums. Tie ļaus novirzīt jaunus naudas līdzekļus dalībvalstīm, lai palīdzētu tām izkļūt no krīzes.

Visi pasākumi paredz realizēt vēl vairāk projektu, it īpaši šajā laikā. Tas ir ļoti svarīgi darbavietu izveidei, ieguldījumu veicināšanai un infrastruktūras attīstībai, kā arī strādājošo un uzņēmumu pielāgošanai ekonomiskajām pārmaiņām.

Abi pasākumu veidi ir lietderīgi un vērtīgi, ja tiek īstenoti pareizajā laikā, taču tiem vēl nav sniegts galīgais apstiprinājums. Diemžēl stipri aizkavējās vienošanās panākšana Padomē, kad tā bija vadošā iestāde attiecībā uz grozītās regulas pieņemšanu.

Es patiešām ticu, ka patlaban, kad Parlamentam ir tādas pašas pilnvaras, kā Padomei, mēs vairs neatliksim šo tik sen gaidīto un vajadzīgo pasākumu apstiprināšanu un stāšanos spēkā.

  Johannes Hahn, Komisijas loceklis. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, Krehl kundze, liels paldies jums par jūsu ziņojumu. Es vēlos jūs arī lūgt nodot manu pateicību Kirilov kungam. Viņš ir ļoti smagi strādājis, lai nodrošinātu, ka mēs šodien — pēc tam, kad tie tik ātri īstenoti visi institucionālie posmi, — varam izskatīt ierosinātos pamatregulas grozījumus, un, es ceru, jau pavisam drīz ar pārliecinošu vairākumu pieņemt tos Parlamentā, lai attiecīgie pasākumi tiktu drīzumā īstenoti. Šāds iznākums ir labs rādītājs pozitīvajam dialogam starp Padomi, Parlamentu un Komisiju un labs piemērs tam, ka sadarbība starp iestādēm tiek īstenota efektīvi.

Kāds ir šo grozījumu mērķis? Ilgtermiņā mēs vēlamies vienkāršot noteikumus, bet īstermiņā mēs arī vēlamies palīdzēt dalībvalstīm, kuras visvairāk cietušas no pašreizējās ekonomiskās krīzes. Mēs piekrītam Padomes kompromisa priekšlikumam, kas guvis plašu piekrišanu Parlamentā, jo ir svarīgi, lai mēs sniegtu tūlītēju un mērķtiecīgu palīdzību un sāktu īstenot programmu.

Šīs iniciatīvas kopējais vispārējais mērķis ir paātrināt programmu īstenošanu. Mēs nesen iesniedzām pirmo stratēģijas ziņojumu un noteicām pasākumus, kas nebija īsti veiksmīgi, un jomas, kurās pašreizējā plānošanas perioda pirmajos dažos gados bija vērojamas pozitīvas tendences. Mums jābūt paškritiskiem un jāpārskata noteikumi, kas atsevišķos gadījumos patiešām ir sarežģīti. Pēc manām domām, ar esošās programmas pašreizējo trešo grozījumu sēriju ir izdevies atrisināt šo problēmu. Turklāt mēs vēlamies palīdzēt pārvarēt krīzi.

Ko mēs varam darīt? Sniegšu jums dažus atsevišķus piemērus: noteikt standarta robežvērtību lieliem projektiem 50 miljoni eiro līmenī, vienkāršot noteikumus darbības programmu grozīšanai, ja — un tas ir ļoti būtiski — tas ir nepieciešams, lai pārvarētu krīzi un nodrošināt energoefektīvu pasākumu subsidēšanu ēku būvniecības un renovācijas jomā, kas ne tikai ļautu ietaupīt elektroenerģiju, bet arī pozitīvi ietekmētu ar celtniecības nozari saistītos sektorus.

Šī regula īpaši vērsta uz piecu krīzes skarto valstu — Rumānijas, Ungārijas un triju Baltijas valstu — likviditātes problēmu risināšanu un paredzēta, kā jau tika minēts, lai paātrinātu fondu izmantošanu, uzlabojot elastīgumu. Daudzus projektus būs iespējams īstenot ātrāk, izmantojot solīto finansējumu 775 miljonu eiro apmērā, kas būs pieejams drīzāk nekā plānots.

Ņemot to vērā, nobeigumā es vēlos pieminēt 6,2 miljardus eiro, kas jau izmaksāti avansā 2009. gadā. Šī summa liecina par to, ka, lai gan struktūrfondi sākotnēji nebija iecerēti kā ārkārtas finansējums un arī nākotnē par tādiem tos uzskatīt nevajadzētu, nepieciešamības gadījumā fondi var būt pietiekami elastīgi, lai nodrošinātu pienācīgu ieguldījumu krīzes laikā.

Es vēlos pateikties visiem par uzmanību un ar nepacietību gaidu diskusiju.

  Regina Bastos, Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas atzinuma referente. – (PT) Priekšsēdētāja kungs, komisāres kundze, dāmas un kungi, kā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas atzinuma referente vispirms, neskatoties uz Kirilov kunga piespiedu prombūtni, es vēlos paust viņam atzinību un uzsvērt veidu, kādā viņam izdevās izstrādāt šo svarīgo ziņojumu un virzīt tā galveno mērķi. Es arī vēlos pateikties Krehl kundzei par viņas sniegto runu.

Tieši runājot, galvenais mērķis ir vienkāršot procedūras un paātrināt no Kohēzijas fonda, struktūrfondu un Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansēto programmu īstenošanu.

Pašreizējās finanšu, ekonomiskās un sociālās krīzes laikā arvien pieaug spiediens uz dalībvalstu finanšu resursiem. Šo spiedienu mazinās efektīvāka Kopienas finansējuma izmantošana un šo resursu ātra piešķiršana saņēmējiem, kas visvairāk cietuši no ekonomikas lejupslīdes.

Vairāk nekā 20 miljoni eiropiešu jeb par 4 miljoniem vairāk nekā pirms gada ir bezdarbnieki, un diemžēl tiek prognozēts, ka šis skaitlis vēl palielināsies. Šī situācija prasa, lai mēs nodrošinātu atbilstīgu kohēzijas programmu īstenošanu, jo tās ir nozīmīgs, spēcīgs instruments reālās ekonomikas atbalstam, it īpaši mazo un vidējo uzņēmumu atbalstam un darbavietu izveidei. MVU ir Eiropas ekonomikas virzītājspēks un veicina ilgtspējīgu izaugsmi, radot daudzas kvalitatīvas darbavietas.

Kohēzijas politiku reglamentējošo noteikumu turpmāka vienkāršošana un precizēšana nenoliedzami pozitīvi ietekmēs programmu īstenošanas gaitu, it īpaši nodrošinot valstu, reģionālajām un vietējām iestādēm skaidrākus un ne tik birokrātiskus noteikumus, kas veicinās lielāku elastīgumu, lai pielāgotu programmas jaunajām problēmām.

  Sophie Auconie, PPE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisāres kundze, dāmas un kungi! Ņemot vērā mēnešiem ilgo konstruktīvo sadarbību ar referentu Kirilov kungu, es vēlos viņam sirsnīgi pateikties.

Es arī vēlos uzsvērt Padomes veiktā darba kvalitāti, it īpaši kopš Spānijas prezidentūras sākuma. Tas ir vēl jo svarīgāk tāpēc, ka šovakar mēs debatējam par regulu, kuras noteikumus gaida tūkstoši reālās ekonomikas dalībnieku. Es esmu pārliecināta, ka šiem ekonomikas dalībniekiem tieši reģionālā politika ir vislabāk pamanāmā Eiropas Savienības darbības izpausme viņu dzīvesvietā vai reģionā.

Lai gan reģionālās politikas mērķis ir palīdzēt šiem dalībniekiem, nereti tiek uzskatīts, ka tā ir sarežģīta un ierobežojoša. Tāpēc ir pienācis laiks mainīt šo priekšstatu, būtiski vienkāršojot reģionālās politikas piemērošanas noteikumus. Eiropas fondu finansējums 350 miljardu eiro apmērā ir paredzēts mūsu līdzpilsoņiem Eiropā. Šodien mēs paužam atbilstīgu pieeju, ko ekonomikas dalībnieki sagaida šajā ekonomiskās un sociālās krīzes laikā, kas skārusi mūs visus.

Ja man būtu jāuzsver tikai atsevišķi šā svarīgā dokumenta aspekti, es teiktu, ka tas nodrošina lielāku elastību un solidaritāti Eiropā. Lielāku elastību, jo ierosinātie vienkāršošanas pasākumi ļauj samazināt sniedzamās informācijas apjomu, ierobežo kontroles noteikumus un nodrošina lielāku elastību attiecībā uz rentabliem projektiem.

Turklāt tas arī veicina solidaritāti, jo tiek veikti ārkārtas pasākumi, lai cīnītos pret ekonomisko krīzi, piemēram, izsniegti finansiāli avansi, kā jau komisāre un Krehl kundze minēja, un īstenota jauna aprēķinu sistēma. Tāpēc galīgais balsojums maija sākuma nodrošinās mums iespēju patiešām palīdzēt Eiropas finansējuma saņēmējiem un arī plānošanas iestādēm, taču neaizmirsīsim, ka vienkāršošanas jomā joprojām ir daudz darāmā.

  Karin Kadenbach, S&D grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, Hahn kungs, dāmas un kungi, pēc manām domām, Hahn kungs rezumēja mūsu šā vakara debašu mērķi, un tas ir nodrošināt ātru un mērķtiecīgu palīdzību. Mums steidzami jāpaātrina šo programmu īstenošana. Es uzskatu, ka Struktūrfondu pamatregulas trešais grozījums ir atbilde uz finanšu krīzi, un, kā jau tika minēts, tam būtu jānodrošina ātra un it īpaši vienkāršota pieeja šiem fondiem.

No līdzšinējās pieredzes zināms, ka struktūrfondu finansējums ir bijis būtisks ieguldījums dzīves kvalitātes uzlabošanā un darbavietu izveidē un pat nodrošinājis nākotni reģionos dzīvojošajiem. Es uzskatu, ka šādā laikā ir nepieciešama Eiropas Savienības solidaritāte ārkārtas finansējuma nodrošināšanai. Kā jau mēs esam teikuši, ir vajadzīga gan elastība, gan arī solidaritāte.

Pasākumi cīņā pret krīzi ir šādas solidaritātes pierādījums, un mums vajadzīgi elastīgi avansa maksājumi, lai varētu īstenot šos projektus, kas uzlabo dzīves kvalitāti un rada darbavietas. Kā jau referents — vai šajā gadījumā šovakar Krehl kundze — minēja, ir pieļauta gandrīz vai nepiedodama kavēšanās saistībā ar šīs regulas pieņemšanu. It īpaši šādā perspektīvā nākotnes kohēzijas politika jāizstrādā tā, lai tā neradītu procesuālus un tehniskus šķēršļus reģionālās politikas laicīgai un efektīvai īstenošanai.

Tāpēc es atbalstu referenta aicinājumu nodrošināt pēc iespējas drīzāku šo struktūrfondu regulas grozījumu stāšanos spēkā. Mums jāsniedz laicīga un mērķtiecīga palīdzība.

  Elisabeth Schroedter, Verts/ALE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, Hahn kungs, būsim godīgi. Vienkāršošana, ko visi šeit tik ļoti slavina, nozīmē to, ka Komisijai vairs nebūs jāapstiprina lielu notekūdeņu attīrīšanas iekārtu un milzīgu atkritumu sadedzināšanas iekārtu projekti, kā to nosaka pašreizējā regula, ja ieguldījumi pārsniegs 25 miljonus eiro, bet tas būs jādara tikai tādā gadījumā, ja ieguldījumi pārsniegs 50 miljonus eiro. Projektiem, kuru budžets būs mazāks par 50 miljoniem eiro, Komisija vairs nevērtēs izmaksu un ieguvumu analīzi, un, iespējams, šāda analīze vairs netiks veikta. Atšķirībā no pašreizējās situācijas, netiks veiktas pārbaudes, lai noteiktu, vai šie projekti atbilst ES vides tiesību aktiem.

Ņemot vērā to, ka šos projektus daļēji finansē, uzņemoties kredītsaistības, netiks veiktas arī pārbaudes, lai noteiktu, vai ir lietderīgi apgrūtināt reģiona iedzīvotājus ar lielām parādsaistībām un vai parādsaistību nasta ir samērīga ar pilsoņu ieguvumiem no projekta. Šādi darījumi ir pievilcīgi bankām, jo projekta īstenošanas pirmajos gados tās var piemērot augstu komisijas maksu. Tieši tāpēc līdz šim iepriekšēji lielu projektu novērtējumi bija svarīgi, lai nodrošinātu Eiropas finansējuma efektīvu izmantošanu. Tieši tāpēc mēs Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupā uzskatām, ka pārbaudes attiecībā uz lielajiem projektiem būtu jāpastiprina, nevis jāierobežo, kā paredzēts šajā priekšlikumā. Šā iemesla dēļ mēs esam pret robežvērtības paaugstināšanu attiecībā uz novērtējumiem.

Turklāt mēs vēlamies panākt, lai izmaksu un ieguvumu analīzes veikšana un atbilstības ES tiesību aktiem nodrošināšana būtu sabiedrībai pārredzama sabiedrībai nevis neskaidra, kā tas bijis līdz šim. Struktūrfondu regulas īstenošanai joprojām kaitē tas, ka lieli projekti, kam piešķirts finansējums, var ilgt tikai piecus gadus no ieguldījumu veikšanas brīža. Tāpēc mēs Zaļie jau iepriekš aicinājām pagarināt šo laikposmu līdz desmit gadiem, lai nodrošinātu patiesu ieguldījumu ilgtspējību un radītu pastāvīgas darbavietas reģionā.

Ja projekti reģionos tiek īstenoti ilgāku laikposmu, tiek novērsta iespēja, ka par projektu īstenošanu atbildīgie var piesavināties Eiropas subsīdijas un pēc pieciem gadiem vienkārši pazust. Nokia lieta Ziemeļreinā-Vestfālenē pierāda, ka reģioniem var nodarīt lielu kaitējumu, ja subsīdiju „izsvaidīšana” kļūst par vispārpieņemtu praksi. Tāpēc mēs uzskatām, ka ilgtspējības klauzulai attiecībā uz maziem un vidējiem uzņēmumiem jāpaliek spēkā piecus nevis trīs gadus, kā ierosināts grozījumā.

Arī mēs Zaļie pret to iebildām, jo lielu, nepārbaudītu ieguldījumu un īsāku projektu termiņu sekas, visticamāk, būs finansējuma izšķērdēšana. Mēs uzskatām, ka to nav iespējams attaisnot Eiropas nodokļu maksātājiem.

Ja mūsu grozījumi netiks pieņemti, mēs nevarēsim balsot par ziņojumu. Mēs arī pieprasīsim balsošanu pēc saraksta, lai vēlāk, kad pilsoņi izvirzīs sūdzības pret mums par finansējuma izšķērdēšanu, mēs varētu viņiem parādīt deputātu balsojumu.

(Runātāja piekrita atbildēt uz jautājumu, kuru uzdeva, paceļot zilo kartīti, saskaņā ar Reglamenta 149. panta 8. punktu)

  Lambert van Nistelrooij (PPE). – (NL) Priekšsēdētāja kungs, es vēlos uzdot jautājumu Schroedter kundzei. Sniedzot savu vērtējumu, viņa ir izvēlējusies paust diezgan negatīvu attieksmi. Mans jautājums viņai ir šāds: vai tad, pateicoties līdzfinansējumam, vietējām pašvaldībām, kuras īsteno programmas dalībvalstīs, valstu pamatstratēģijās un noteikumos nav noteikta prasība pildīt savas saistības? Kāpēc viņa šodien vēlas visu krāsot tik drūmās krāsās? Nav iemesla šodien attiecībā uz šo priekšlikumu paust tik negatīvu attieksmi.

  Elisabeth Schroedter (Verts/ALE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, es ar prieku atbildēšu uz šo jautājumu. Tiek vienkāršotas prasības attiecībā uz ieguldījumiem lielos projektos. Vienkāršošana attiecas uz ieguldījumiem līdz 50 miljoniem eiro, ko līdz šim novērtēja ES, jo mēs esam atbildīgi par nodokļu maksātāju naudu. Es uzskatu, ka šo situāciju lielo projektu jomā nevar mainīt, jo mūsu pieredze rāda, ka šie projekti nereti sākas ar lieliem ieguldījumiem un beidzas ar lielu parādsaistību nastu pilsoņiem.

  Oldřich Vlasák, ECR grupas vārdā. – (CS) Komisāres kundze, dāmas un kungi, mēs šeit debatējam par kompromisa priekšlikumu grozīt regulu, par priekšlikumu, kura mērķis ir vienkāršot un paātrināt pieeju Eiropas fondiem. Mēs noteikti visi esam ieinteresēti sasniegt šo mērķi un mums to vajadzētu atcerēties debašu laikā par kohēzijas politikas nākotni pēc 2014. gada. Ierosinātie noteikumi galvenokārt attiecas uz lieliem projektiem, kas saistīti ar vidi un infrastruktūru, projektiem, kas ļauj gūt peļņu, un nodrošina atbalstu enerģētikas un atjaunojamās enerģijas jomā mājokļu nozarē. Tādējādi kompromisa priekšlikums neparedz radikālu iejaukšanos Eiropas fondu struktūrā. Radikālas pārmaiņas patlaban nemaz nav iespējamas. Mēs varam veikt tikai pakāpenisku esošās sistēmas modernizāciju. Šis priekšlikums piedāvā kompromisa risinājumu.

No vienas puses, es vēlos teikt, ka atbalstu Ungārijas iesniegto deklarāciju par finanšu inženierijas instrumentu izmantošanu saistībā ar Kohēzijas fondu, lai nodrošinātu intervenci energoefektivitātes un atjaunojamās enerģijas avotu jomā. No otras puses, mani satrauc noteikumi par atpakaļejoša spēka piemērošanu saistībām, jo tie netiks apstiprināti līdz 2010. gadam, taču resursi bija jāatgriež ES kasē jau 2009. gada beigās. Ņemot to vērā, ir svarīgi precizēt visas tiesību aktu tehniskās detaļas. Tomēr kompromiss ir atrasts un debates būtu jāslēdz. Es uzskatu, ka ir svarīgi, lai Eiropas fondu vienkāršošana, ko mēs šodien apstiprinām šeit Strasbūrā, būtu jūtama arī dalībvalstīs. Šajā sakarībā mums joprojām jāveic liels darbs mūsu reģionos.

Es vēlos paust atzinību Čehijas pašreizējās Vietējās attīstības ministrijas centieniem, kas šā gada vidū apstiprināja likuma grozījumus par konkrētu summu piešķiršanu no struktūrfondiem un Kohēzijas fonda. Šāds administratīvs vienkāršošanas pasākums galvenokārt ietver apstiprināšanas procedūras un finanšu plānošanas un pārvaldības procedūras, tostarp kontroles un nepilnību novēršanas pasākumus.

  Cornelia Ernst, GUE/NGL grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, es runāšu sava kolēģa vārdā, kurš nevarēja ierasties, un es sniegšu dažas piezīmes. Pirmām kārtām, mēs ļoti atzinīgi vērtējam struktūrfondu vienkāršošanu. Ir, protams, arī vairāki aspekti, ko mēs vērtējam kritiski, un Schroedter kundze tos jau pieminēja, taču es uzskatu, ka mums nevajadzētu vilcināties tikai šo iemeslu dēļ. Mēs atzinīgi vērtējam vienkāršošanu un arī uzskatām, ka regula jāpiemēro steidzami. Pārāk daudz laika jau ir izniekots.

Taču es runāšu atklāti. Kompromiss nav tieši tāds, kādu mēs to vēlējāmies redzēt. Kā jau visiem zināms, Komisija iesniedza vēl vienu priekšlikumu par vienreizēju maksājumu 100 % apmērā no starpmaksājuma pieprasījuma uz noteiktu laiku saistībā ar darba tirgus politikas pasākumiem. To neapstiprināja vairāku iemeslu dēļ, ko plašāk apsprieda Reģionālās attīstības komitejā. Taču mums jājautā sev, vai esam darījuši pietiekami daudz, lai īstenotu Komisijas 2009. gada 3. jūnija paziņojumā minēto pasākumu, sniedzot kopēju ieguldījumu nodarbinātības veicināšanā, ko varētu izmantot cīņā pret krīzi.

Priekšlikuma mērķis bija atvieglot struktūrfondu izmantošanu, lai palīdzētu cīnīties pret krīzes sekām, un tieši par to mēs patlaban diskutējam. Eiropas struktūrfondi, kā visiem zināms, būtībā ir viens no svarīgākajiem instrumentiem, kas nodrošina ieguldījumus pilsoņos un palīdz cīnīties pret krīzi, un radīt darbavietas. Novērtējot situāciju Eiropā, kļūst skaidrs, ka krīze ir būtiski ietekmējusi dalībvalstu darba tirgu un ka patiešām ir jārīkojas. Rūpīgāk novērtējot situāciju, var secināt, ka bezdarbs ir būtiski pieaudzis ne tikai piecās minētajās valstīs, bet visās dalībvalstīs. Turklāt bezdarbam ir liela ietekme arī neatkarīgi no krīzes. Eiropā ir ļoti augsts bezdarba līmenis, kas turpina pieaugt un nav saistīts ar krīzi.

Komisijas iesniegtais alternatīvais priekšlikums noteikti ir solis uz priekšu, un mēs to vērtējam atzinīgi, jo vismaz piecas dalībvalstis, kuru IKP kopš 2008. gada ir pazeminājies par 10 %, saņems salīdzinoši lielas subsīdijas. Šīs dalībvalstis gūs labumu no šīm subsīdijām un no papildu avansa maksājumiem no Kohēzijas fonda un Eiropas struktūrfondiem. Visi šie pasākumi ir vērtējami pozitīvi, taču mēs vēlamies, lai tiktu darīts vēl vairāk. Ņemot vērā mūsu teikto Komitejas sanāksmēs, jūs zināt, kāda ir mūsu nostāja. No vienas puses, mēs esam gandarīti un, no otras puses, ne tik ļoti, taču katrs solis uz priekšu arī mūs ved uz priekšu, un tieši tāds ir mūsu mērķis.

(Runātāja piekrita atbildēt uz jautājumu, kuru uzdeva, paceļot zilo kartīti, saskaņā ar Reglamenta 149. panta 8. punktu)

  Elisabeth Schroedter (Verts/ALE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, Ernst kundze, vienīgais jautājums ir šāds: kāpēc jūsu grupa nav iesniegusi grozījumu plenārsēdē? Tika dota iespēja iesniegt grozījumus, lai varētu pārstrādāt Komisijas sākotnējo projektu. Tika dota arī iespēja pārrunāt ar Padomi jautājumu par finansējumu 100 % apmērā no Eiropas struktūrfondiem.

  Cornelia Ernst (GUE/NGL). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, Schroedter kundze, mēs, iespējams, domājām, ka mūsu iespējas ir ierobežotas un tāpēc nolēmām to nedarīt. Es pieņemu, ka mans kolēģis domāja tāpat. Pēc iepazīšanās ar Komisijas vispārējo iniciatīvu es biju satraukta. Taču pēc ilgstošām diskusijām par šiem jautājumiem pēdējās dažās dienās, es esmu šo to sapratusi. Es gaidīju ko vairāk. Tas tā patiešām ir, ka mēs varējām iesniegt grozījumu, jums taisnība. Tomēr, godīgi sakot, mēs taču zinām, kas notiks tālāk, un tāpēc mana grupa nolēma neiesniegt grozījumu. Man pašai tas jāņem vērā.

  Lambert van Nistelrooij (PPE). – (NL) Priekšsēdētāja kungs, ārkārtēja situācija prasa ārkārtējus pasākumus. Šodien ir piepildījies šā Parlamenta sen lolotais sapnis par vienkāršotu procedūru un ātrāk sasniedzamiem rezultātiem. Galu galā mēs taču vēlamies saglabāt un radīt darbavietas, un šonedēļ, kā Hahn kungs norādīja, ir publiskoti vairāki rādītāji, kas liecina par kohēzijas politikas panākumiem, proti, 1,4 miljoni jaunu darbavietu iepriekšējā periodā. Eiropas fondu finansējumu tagad var piešķirt ātrāk un vienkāršāk ne tikai lielajiem, bet arī mazākiem projektiem, lai mēs varētu trupināt veicināt inovācijas, vides uzlabojumus, pilsētu attīstību un veikt citus pasākumus.

Parlamentam radās viena iebilde, un tā attiecās uz priekšlikumu atcelt līdzfinansējumu. Jāsaka, ka šāds priekšlikums apdraudētu vienu no mūsu sistēmas stūrakmeņiem, kas nosaka, ka valsts iestādes, pašvaldības iestādes un, ja iespējams, privātpersonas piedalās kopējo reģionālās un pilsētu attīstības projektu īstenošanā. Patlaban mums jākoncentrējas uz to, lai finansējums tiktu saglabāts nedaudz ilgāku laiku, proti, drīzāk trīs, nevis divus gadus, kas ir vēl viens punkts, kam jūs piekritāt. Tādējādi finansējums būs pieejams, līdzfinansēšana būs iespējama, un pozitīvs aspekts šajā sakarībā ir tas, ka kavēšanās gadījumā mēs joprojām spēsim turpināt šos vērtīgos projektus. Tas nenozīmē, ka finansējums no reģiona aizplūdīs, — nebūt nē, tas nozīmē, ka finansējums tiks izmantots. Tieši šādu shēmu mēs izmantojām attiecībā uz 2007. gadu. Es vēlos jautāt Hahn kungam, vai viņš nevēlas, lai šim lieliskajam piemēram sekotu vēl viens? Kāpēc mēs nevaram izmantot šo shēmu arī attiecībā uz 2008. un 2009. gadu? Tas būtu patiešām pozitīvs solis. Vai jūs varat atbildēt uz šo jautājumu?

Nobeigumā vēlos teikt, ka mēs varētu izrādīt arī lielāku solidaritāti. Dažas valstis neizmanto visu tām piešķirto ESF finansējumu — aptuveni 30 vai 40 % finansējuma netiek izmantoti. Kāpēc šīs valstis neizrāda solidaritāti un nenovirza šos resursus citām valstīm? Šāda rīcība nav aizliegta un ļautu attiecīgajām valstīm atkal nostāties uz kājām. Šāda rīcība būtu patiesas solidaritātes izrādīšana, taču diemžēl tā nenotiek. Tāpēc mana attieksme ir drīzāk mēreni pozitīva, vismaz attiecībā uz referenta paveikto. Šī procedūra ilgst jau deviņus mēnešus, un es, tāpat kā Krehl kundze, patiešām šaubos, vai to būs iespējams pabeigt nākamās Parlamenta, Padomes un Komisijas kopējās sarunu kārtas laikā.

  Pat the Cope Gallagher (ALDE). – (GA) Priekšsēdētāja kungs, kopš 1973. gada mana valsts no Eiropas Savienības struktūrfondiem un Kohēzijas fonda ir saņēmusi aptuveni 18 miljardus eiro. Daudzus gadus kohēzijas politikai bija liela nozīme Īrijas ekonomikas attīstībā un atjaunošanā. Eiropas Sociālajam fondam ir īpaši liela nozīme, jo mēs cīnāmies pret bezdarbu Īrijā un, protams, visā Eiropā.

Kopš Īrija pievienojās Eiropas Savienībai 1973. gadā valsts ir saņēmusi vairāk nekā 7 miljardus eiro lielu finansiālu atbalstu no Eiropas Sociālā fonda.

Šis finansējums galvenokārt izmantots, lai palīdzētu cīnīties pret jauniešu un ilgtermiņa bezdarbu. Saskaņā ar ES darbības programmu cilvēktiesību jomā, kas paredzēta Īrijai laikposmam no 2007. līdz 2013. gadam, Eiropas Savienība no Eiropas Sociālā fonda piešķirs finansējumu 375 miljonu eiro apmērā. Kopējais šīs programmas budžets ir 1,36 miljardi eiro.

Šo finansējumu izmanto, lai piedāvātu mācību kursus bezdarbniekiem, invalīdiem, priekšlaicīgi skolu pametušiem jauniešiem un atstumtām personām mūsu sabiedrībā. Mēs dzīvojam globalizācijas laikmetā. Lai risinātu problēmas un izmantotu iespējas, ko globalizācija piedāvā Īrijas darbaspēkam, Eiropas Sociālo fondu Īrijā izmanto arī, lai atbalstītu mūžizglītības kursus, ko var pielāgot situācijai globalizētā darba tirgū. Tādējādi pašreizējā ekonomiskā un finanšu krīze ir palīdzējusi pierādīt šā nozīmīgā fonda — Eiropas Sociālā fonda — nozīmi un vērtību.

  Kay Swinburne (ECR). – Priekšsēdētāja kungs, būtībā šķiet, ka šis ziņojums ietver vairākus patiešām labus mērķus, lai, izmantojot Eiropas finansējumu, palīdzētu no ekonomiskās un finanšu krīzes smagi cietušajām ES dalībvalstīm. Tajā ietverts uzslavas cienīgs mērķis mazināt spiedienu uz dalībvalstu budžetiem laikā, kad no visām pusēm attiecībā uz tiem tiek izvirzītas prasības. Projektu budžeta sliekšņa pazemināšana un procedūras vienkāršošana, kā arī saskaņotu projektu iepriekšēja finansēšana palīdzēs jau drīzumā stimulēt ekonomiku.

Laikā, kad bezdarba rādītāji Eiropā pārsniedz 10 % un vairākās dalībvalstīs situācija ir daudz sliktāka, un, ņemot vērā to, ka tikai tagad ekonomikā vērojamas lēnas atlabšanas pazīmes, dalībvalstīm jāveic daudzi pasākumi, lai uzlabotu situāciju valsts finanšu jomā. Taču šis ziņojums ir diezgan ierobežots, un tajā nav pievērsta uzmanība daudziem no šiem pasākumiem.

Tomēr būsim piesardzīgi — ideja attiecībā uz to, ka dalībvalstīm vairs nevajadzētu līdzfinansēt projektus, ieguldot savus līdzekļus, izklausās pēc augsta riska politikas. Jau tagad saņēmēji pienācīgi neatskaitās par lielu daļu no projektos ieguldītā Eiropas finansējuma neatbilstīgu uzraudzības procedūru dēļ. Dalībvalstu interesēs esošās prasības nodrošināt, lai to finansējums tiktu izmantots lietderīgi, atcelšana nav uzskatāma par aicinājumu izlietot finansējumu neatbilstīgi.

Mums jānodrošina, lai līdzfinansēšanas kritēriju atvieglošana nemazinātu pārskatatbildības prasības. Taču maz ticams, ka šī problēma pati par sevi lielā mērā ietekmēs manus vēlētājus Velsā, jo, ja notiks tā, kā iecerējusi Eiropas Savienība, mums vairs nebūs naudas, ko ieguldīt esošajos projektos, kuriem patlaban tiek piešķirts tik dāsns Eiropas līdzfinansējums. Lai gan tiek pareizi apgalvots, ka dažas jaunās dalībvalstis ir nabadzīgākas, nekā vecās, un tāpēc tām vajadzīga īpaša palīdzība, ņemot vērā milzīgās Apvienotās Karalistes parādsaistības un ārkārtīgi zemo IKP uz vienu iedzīvotāju manā reģionā Velsā, kura rādītāji nesen tika salīdzināti ar Ruandas ekonomiskajiem rādītājiem, cerams, Apvienotā Karaliste netiks aizmirsta. Es esmu dzirdējis, ka tiek plānots svītrot no palīdzības saņēmēju saraksta tādus reģionus kā Velsa, taču es patiešām ceru, ka nākotnē mēs būsim tiesīgi saņemt pārejas finansējumu.

  Andrey Kovatchev (PPE). – (BG) Komisāres kundze, vispirms es vēlos sveikt Kirilov kungu saistībā ar viņa ziņojumu. Es atzinīgi vērtēju un atbalstu visus pasākumus, kas garantē un veicina likumīgu Eiropas solidaritātes fondu izmantošanu. Eiropas Savienība nevar atļauties, ka ES pilsoņi to salīdzina ar vulkānu, kas izmet birokrātijas pelnus, aprokot vēlmi mazināt atšķirības starp Eiropas reģioniem. Ir sarežģīti, pat neiespējami piekļūt struktūrfondiem, ko mēs vēlamies izmantot, lai sasniegtu mūsu ekonomiskos, sociālos un politiskos mērķus. Es uzskatu, ka izmaiņas, lai vienkāršotu procedūras, ir uzskatāmas ne tikai par risinājumu pašreizējās krīzes apstākļos, bet tām ilgtermiņā arī jāveicina pieeja Eiropas Savienības solidaritātes instrumentiem.

Es domāju, ka, neskatoties uz kavēšanos, Eiropas Komisijas iesniegtais priekšlikums kopā ar šajā ziņojumā paredzētajām izmaiņām nodrošinās lielākas iespējas dalībvalstīm un galīgajiem finansējuma saņēmējiem uzlabot viņu situāciju pašreizējās krīzes apstākļos. Es vēlos uzsvērt, ka liela nozīme ir izmaiņām, kas attiecas uz 2007. gadam paredzēto resursu atmaksas atlikšanu. Šīs izmaiņas nodrošinās vēl vienu iespēju visām dalībvalstīm, tostarp Bulgārijai, kur šo resursu apgūšanas līmenis joprojām ir ļoti zems, īstenot projektus, izmantojot resursus, kas citādi tiktu zaudēti. Mums jāvēršas pie reģionālajām un vietējām iestādēm, kā arī pie pārējām ieinteresētajām personām, un jāmudina tās izmantot šo otro iespēju. Es uzskatu, ka ziņojumā uzsvērtā elastības nodrošināšana, neaizmirstot par nepieciešamību īstenot programmas, kas veicina finansējuma izlietojumu, ir pareiza pieeja, izstrādājot privatizācijas politiku nākotnē.

Attiecībā uz struktūrfondu izmantošanas administratīvo noteikumu vienkāršošanu es vēlos teikt, ka ziņojums ir solis pareizā virzienā, lai nodrošinātu līdzsvaru starp projektu koordinācijas veicināšanu tādā mērā, kā to pieļauj Eiropas fondi, un šo resursu izmantošanas kontroli. Noteikumu reformai jābūt tādai, lai garantētu lielāku pārredzamību Eiropas pilsoņiem un nodokļu maksātājiem, kā arī, lai palīdzētu izstrādāt īstenojamus nosacījumus dalībvalstīm. Šajā procesā mēs nedrīkstam aizmirst galīgo mērķi, proti, panākt salīdzināmus sociālos un ekonomiskos apstākļus visā Eiropas Savienībā.

  Csaba Sándor Tabajdi (S&D). – (HU) Kopš ekonomiskās krīzes sākuma Eiropas Savienība vairākkārt ir kritizēta par to, ka tā nespēj pienācīgi reaģēt uz krīzes situāciju. Mans viedoklis attiecībā uz to ir, ka šīs debates un Kirilov kunga lieliskais ziņojums izcili atspēko šo apgalvojumu, parādot, ka Eiropas Savienība spēj reaģēt uz šo procesu. Es neizprotu kolēģus, kuri raizējas par to, ka šīs vienkāršošanas dēļ procesi netiks uzraudzīti, jo liela kohēzijas politikas vērtība ir tieši tās stingrie uzraudzības mehānismi. Nevajag par to raizēties, un, ja manus kolēģus šis jautājums satrauc, es ceru, ka tas no viņu puses nav solidaritātes trūkums attiecībā uz dalībvalstīm, piemēram, manu valsti Ungāriju, kuras, pēc viņu domām, neizmanto šo finansējumu pienācīgi. Mēs patiešām izmantosim to pienācīgi. Šīs debates ir ļoti svarīgas arī, lai apstiprinātu kohēzijas politikas nepieciešamību. Es esmu gandarīts, ka Hahn kungs un Cioloş kungs ir šeit. Mani satrauc tas, ka Barroso kunga pirmajā dokumentā kopējā lauksaimniecības politika pat netika pieminēta un pat kohēzijas politika bija minēta tikai virspusēji, lai gan tās ir ārkārtīgi svarīgas kohēzijas un Kopienas politikas jomas, kas ir neaizstājamas attiecībā uz videi draudzīgu izaugsmi, inovācijām un darbavietu radīšanu, vai, citiem vārdiem sakot, lai realizētu ES stratēģijas 2020. gadam jaunos mērķus. Tāpēc kohēzijas politiku nevajadzētu novājināt, bet gan stiprināt.

  Iosif Matula (PPE). – (RO) Priekšsēdētāja kungs, komisāres kundze, dāmas un kungi! Neskatoties uz veiktajiem grozījumiem tiesību sistēmās Kopienas un dalībvalstu līmenī, lai cīnītos pret krīzes sekām, tās lielā ietekme uz reālo ekonomiku un darba tirgu patlaban ir plaši jūtama. Augstais bezdarba līmenis būtiski negatīvi ietekmē dalībvalstu ekonomiku, taču joprojām ir ļoti grūti nodrošināt finansējumu.

Kohēzijas politikas efektīvai īstenošanai ir ļoti liela nozīme, jo tā sniedz lielu atbalstu reālai ekonomikai — 347 miljardus eiro, kas piešķirti 2007.–2013. gada periodam. Lai paātrinātu finanšu plūsmu ieguldījumiem dalībvalstu reģionos, papildu centieni jāvērš uz saņēmējiem, kuri visvairāk cietuši no krīzes. Es uzskatu, ka viena no būtiskajām veiktajām izmaiņām, ir iespēja finansēt vienu lielu projektu, izvēloties no dažādām programmām, ja projekti aptvert vairākus reģionus.

Es vēlos paust atzinību referentam par paveikto darbu. Tomēr es vēlos norādīt, ka, neskatoties uz to, ka ziņojums bija ļoti gaidīts, darbs saistībā ar to noritēja lēni. Es ierosinu meklēt risinājumus un piešķirt daudz augstāku prioritāti mērķiem, lai izvairītos no situācijām, kad lieliski pasākumi tiek pārāk ilgi aizkavēti. Administratīvo procedūru vienkāršošana kopumā uzlabos šo fondu izmantošanas spēju, tostarp valstīs, kuras saskaras ar šo problēmu, citiem vārdiem sakot, arī manā valstī Rumānijā. Vulkāna izvirdums piecu dienu laikā apgrieza pasauli kājām gaisā un var izraisīt vēl vienu krīzi. Cik ilgs laiks mums būs vajadzīgs, lai reaģētu? Viena lieta man ir pilnīgi skaidra, proti, no šodienas mums jāpieņem lēmumi daudz ātrāk.

(Aplausi)

  Monika Smolková (S&D). – (SK) Vispirms es vēlos paust atzinību par referenta Kirilov kunga darbu. Tas ir ļoti pozitīvi, ka, pamatojoties uz mērķi reaģēt uz ekonomisko krīzi, Eiropas iestādes ir nolēmušas paātrināt reģionālās attīstības projektu finansēšanas procesu un arī vienkāršot noteikumus, kas reglamentē struktūrfondu izmantošanu. Tiks pagarināts arī termiņš 2007. gadā apstiprinātā ES finansējuma izmantošanai, lai dotu vairāk laika dalībvalstīm tā izlietojumam.

Slovākijā mēdz teikt, ka laicīgi sniegta palīdzība ir divreiz efektīvāka. Ekonomiskās krīzes visvairāk skartās dalībvalstis ar nepacietību gaida regulu, par kuru mēs šodien diskutējam. Komisija iesniedza pirmo projektu jau pagājušā gada jūlijā. Lēmums netiks pieņemts līdz maijam. Līdz šim brīdim likumdošanas process kopumā ir ildzis deviņus mēnešus. Iespējams, ir pienācis laiks sākt domāt par vienkāršāku un īsāku likumdošanas procesu konkrētiem un īpašiem gadījumiem.

Krīze, bezdarbs, nabadzība un reģionālo atšķirību palielināšanās ir tieši tie jautājumi, attiecībā uz kuriem jārīkojas ātrāk un elastīgāk. Mums būs ļoti grūti paskaidrot bezdarbniekiem, ka mums bija vajadzīgi gandrīz deviņi mēneši, lai pieņemtu tiesību aktu, kura mērķis ir palīdzēt viņiem tagad — laikā, kad viņiem nepieciešams atbalsts.

  Pascale Gruny (PPE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisāres kundze, dāmas un kungi! Mēs visi šodien esam vienisprātis par nepieciešamību paust atbalstu pasākumiem struktūrfondu finansējuma piešķiršanas vienkāršošanai, kas ierosināti Kirilov ziņojumā.

Tomēr es kā Eiropas Parlamenta Darba grupas jautājumos par Eiropas Sociālo fondu priekšsēdētājs esmu sašutis par to, ka patlaban īstenotā pārskatīšanas procedūra ir tik ļoti ieilgusi. Komisijas sākotnējais priekšlikums tika iesniegts 2009. gada jūnijā. Lai gan šīs pārskatīšanas mērķis bija palīdzēt dalībvalstīm cīnīties pret ekonomisko un sociālo krīzi, Padomei bija vajadzīgi seši mēneši, lai panāktu vienošanos. Tas ir nepieņemami! Tas tā patiešām ir, ka vienlaicīgi tika grozīta likumdošanas procedūra, lai piešķirtu Parlamentam tādas pašas pilnvaras, kā Padomei. Tomēr kā Eiropas Savienības vēlēti pārstāvji mēs nevaram attaisnot šādu kavēšanos sabiedrības priekšā.

Es mazliet atkāpšos no temata, lai izteiktu atzinību Parlamentam par atbildīgo rīcību, ciktāl tas bija iespējams, vienojoties par Padomes nostāju, lai nekavētu procedūru vēl vairāk. Tomēr es vēlreiz vēlos paust neapmierinātību. Mums vajadzīga Eiropas Savienība, kas var ātri pieņemt lēmumus, kuri reāli ietekmē esošo situāciju.

Pievērsīsimies uz brīdi nākotnei. Šodien ierosinātie vienkāršošanas pasākumi cīņā pret ekonomisko krīzi ir vērtējami pozitīvi, taču es vēlos piebilst, ka tie varēja būt vēl vērienīgāki, ja vien pašreizējam plānošanas periodam no 2007. līdz 2013. gadam piemērotie pasākumi nebūtu tik neveikli un sarežģīti.

Tāpēc, domājot par sarunām par daudzgadu tiesību sistēmu 2014.–2020. gadam, es aicinu Eiropas Parlamentu būt drosmīgam savos priekšlikumos par struktūrfondu un Kohēzijas fonda administrēšanas un piemērošanas vienkāršošanu.

  Sergio Paolo Francesco Silvestris (PPE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Arī es vēlos paust atzinību par Kirilov kunga ziņojumu, un man ir žēl, ka viņš nevar šodien būt šeit.

Ar Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu saistīto mehānismu turpmāka vienkāršošana ir laba ideja, un tā pozitīvi ietekmēs izdevumus. Laikā, kad šos fondus izmanto arī, lai cīnītos pret krīzi, mūsu uzdevums ir pilnvarotajiem maksātājiem radīt apstākļus, lai tie varētu izlietot visus piešķirtos līdzekļus; taču šis mūsu pienākums arī nozīmē, ka ir par vēl vienu attaisnojumu mazāk.

Kam tad ir par vienu attaisnojumu mazāk? Reģioniem, kuri, piemēram, izmanto Kohēzijas fonda finansējumu un kuri nereti neizmanto visu tiem pienākošos finansējumu, jo nespēj to izdarīt, tomēr finansējuma trūkumā turpina vainot Eiropas procedūru haotisko struktūru un pārmērīgo birokrātiju.

Šodien šāds attaisnojums vairs nav pamatots; šodien ir radīti apstākļi, lai visas iestādes, kas atbildīgas par Eiropas finansējuma sadali, varētu …

(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju)

  Ioan Enciu (S&D). – (RO) Ekonomiskās krīzes sekas ir jūtamas kopš 2008. gada. Lielākās problēmas, ar kurām patlaban saskaramies, ir bezdarbs, dzīves līmeņa pazemināšanās un nabadzība. Attiecībā uz Eiropas Savienības politikas jomām jāsaka, ka īstenoti nepārtraukti centieni, lai paplašinātu un uzlabotu instrumentus, kas pieejami šo krīzes seku likvidēšanai un tādējādi arī ekonomiskās izaugsmes veicināšanai Eiropā. Kirilov kunga ziņojums ir labs šādu centienu piemērs. Tas izstrādāts, pamatojoties uz vairākiem izciliem un gaidītiem Komisijas priekšlikumiem, lai vienkāršotu piemērošanas procedūras, nodrošinot dalībvalstu pieeju attiecīgajiem fondiem.

Es atzinīgi vērtēju un atbalstu Kirilov kunga izstrādāto ziņojumu gan attiecībā uz lielajiem projektiem piedāvātā finansējuma apvienošanu, gan īpašu tehnisku kritēriju un nosacījumu pieņemšanu, lai veicinātu pieejamo fondu pārvaldību. Šie grozījumi atbilst Eiropas stratēģijai 2020. gadam, kas veicina darbavietu radīšanu un atbalsta ieguldījumus vides aizsardzības jomā.

  Sidonia Elżbieta Jędrzejewska (PPE). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, Hahn kungs, runātāji pirms manis jau minēja kohēzijas politikas pozitīvos aspektus, un es nevēlos tos atkārtot. Es tikai vēlos uzsvērt, ka arī mana valsts Polija un mans reģions Veļkopoļska gūst labumu no kohēzijas politikas. Es par to ļoti priecājos, un tieši tāda ir mana attieksme pret regulas grozījumiem. Mani iepriecina nepārtrauktie centieni uzlabot fondu apguvi — panākt labāku fondu apguvi kā daļu no kohēzijas politikas. Lai fondu īstenošana un apguve uzlabotos, ir svarīgi turpināt vienkāršot un liberalizēt tiesību aktus, kas reglamentē šīs politikas īstenošanu. Tieši tāpēc es uzskatu, ka regula ir nākamais īstenošanas vienkāršošanas solis. Es esmu gandarīta par to. Es arī vēlos teikt, ka šiem centieniem jābūt ilgstošiem. Mums nepārtraukti jācīnās pret pārmērīgu birokrātiju, un nepārtraukti jācenšas nodrošināt, lai tiesību akti būtu labvēlīgi atbalsta saņēmējiem.

  Othmar Karas (PPE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, Hahn kungs, kohēzijas politika ir nozīmīgs politisks instruments. Tā nodrošina mums iespēju palīdzēt cīņā pret krīzi, stimulēt pieprasījumu īstermiņa un tajā pašā laikā veikt ieguldījumus ilgtermiņa izaugsmē un konkurētspējā. Ir svarīgi sniegt skaidru vēstījumu, ka kohēzijas politika un it īpaši avansa maksājumi un politikas ātrāka īstenošana vietējā līmenī 2009. gadā bija patiešām nozīmīgs ieguldījums pirktspējas veicināšanā, kas deva labumu ekonomikai un palīdzēja ierobežot individuālā patēriņa pazemināšanos. Kohēzijas politika ir arī ļoti būtiska Eiropas stratēģijas 2020. gadam daļa. Šajā sakarībā man nav saprotams, kāpēc jūsu kolēģis komisārs Rehn kungs saista sankciju mehānismus par vienotā finanšu tirgus noteikumu nepiemērošanu ar reģionālās politikas ierobežojumiem.

(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju)

  Marie-Thérèse Sanchez-Schmid (PPE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi! Balsojums par Kirilov kunga ziņojumu notiks nākamajās dažās nedēļās, un es to vērtēju atzinīgi, jo jautājums jārisina steidzami.

Sabiedrība un mūsu vēlētie pārstāvji jau gandrīz gadu gaida jūtamus un pastāvīgus pasākumus kohēzijas politikas jomā, lai reaģētu uz krīzi, — ekonomikas dalībnieki valsts un vietējā līmenī jau gandrīz gadu aicina nodrošināt lielāku elastību un piemērojamību attiecībā uz Eiropas fondu piešķiršanu.

Šodien, kad Parlaments izskata jaunos pasākumus, lai uzlabotu pārredzamību Kohēzijas fonda izmantošanā, mums vairāk kā jebkad jācenšas gūt panākumus šo prasību vienkāršošanā. Kirilov ziņojums ir pirmais solis šādas vienkāršošanas virzienā. Šim solim jābūt kā mudinājumam spert nākamos soļus, jo uz spēles ir likta Eiropas Savienības ikdienas darbības ticamība un pārredzamība.

Šis ziņojums ir arī pierādījums Eiropas solidaritātei, pierādījums tam, ka šajā laikā, kad pastāv šaubas par mūsu vienotību, šis ziņojums var piedāvāt dalībvalstīm, kurām tas ir vajadzīgs, to situācijai pielāgotus pasākumus. Šajā nomācošajā un drūmajā laikā Kirilov kunga ziņojums var būt kā svaiga gaisa vēsma. Es ceru, ka šis ziņojums būs tikai pirmais solis uz priekšu.

  Johannes Hahn, Komisijas loceklis. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Vispirms es vēlos pateikties visiem, kuri no tuvienes vai tālienes ieradās šajā Parlamentā, lai debatēs pausti tik lielu ieinteresētību. Es vēlos jums pateikties, jo jūs esat snieguši plašu atbalstu kohēzijas politikai un atziņai, ka šī politika ļauj mums palīdzēt mūsu reģioniem un reģionu iedzīvotājiem. Deputāts no Čehijas minēja teicienu, ka laicīgi sniegta palīdzība ir divreiz efektīvāka. Es gribētu teikt, ka tas ir sakāms par Eiropu. Neskatoties uz visiem sarežģījumiem un kļūdām, mēs attiecībā uz šo iniciatīvu šo principu esam ievērojuši.

Es vēlos sniegt īsu atbildi Schroedter kundzei, proti, jums nav jāraizējas par to, ka, standartizējot robežvērtību, lai mēs saskaņoti varētu novērtēt projektus, kas nereti aptver abas jomas, cietīs kontroles mehānismi. Kontroles mehānismi pastāv arī vietējā un dalībvalstu līmenī. Tā ir koncepcija, uz ko balstās dalīta pārvaldība. Mēs piemērojam arī citas regulas, piemēram, regulas par valsts iepirkumu un valsts atbalsta sistēmu. Šajā regulās noteikti arī vairāki termiņi, kurus mēs kā reģionus pārstāvoši politiķi nevaram vienkārši ignorēt.

Attiecībā uz N+3 regulas paplašināšanu es uzskatu, ka mums būtu jāīsteno patiešām ierobežojoša pieeja. Mums būtu jānodrošina, lai noteikumi netiktu atviegloti un lai reģioni neuzskatītu, ka tie var vienkārši stāvēt malā un nedarīt neko. Tā vietā reģioniem jābūt ieinteresētiem izmantot pieejamos fondus.

Vai jūs, lūdzu, varētu nodot Swinburne kundzei, ka, ja vien budžets būs pietiekami liels, nekas neliecina par to, ka varētu īstenoties viņas bažas. Mēs nākotnē piedāvāsim pieejamos reģionālos fondus Velsai un visiem pārējiem reģioniem. Tāpēc es neatbalstu to, ka grūtos laikos struktūrfondu finansējums tiek izmantots, lai īstenotu šķietamas sankcijas, kurām nav rezultātu.

Vēlreiz paldies par plašo atbalstu. Mana pateicība attiecas arī uz Reģionālās politikas ģenerāldirektorāta darbiniekiem, kuri ļoti smagi strādāja šajā jomā.

  Karin Kadenbach, aizstāj referentu. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, es ar prieku nodošu Kirilov kungam šodienas diskusijas laikā izskanējušos cildinājumus un pozitīvos vērtējumus. Es vēlreiz vēlos uzsvērt divus aspektus.

Mūsu rīcībā ir tikai Eiropas nodokļu maksātāju nauda, un tāpēc mums jānodrošina, lai pieeja fondiem būtu pēc iespējas vienkāršāka un pārredzamāka. Tāds ir šā ziņojuma mērķis. Tomēr es arī uzskatu — un šis lūgums attiecas uz Schroedter kundzi —, ka mums nevajadzētu norādīt, ka atsevišķas dalībvalstis nedara visu iespējamo, lai nodrošinātu atbilstību Eiropas tiesību aktiem. Tieši šādus slēptus mājienus es šodien saklausīju, un es nedomāju, ka mēs tos varam attiecināt uz visām dalībvalstīm. Es strādāju, pamatojoties uz pieņēmumu, ka visas dalībvalstis un visas iestādes dara visu, kas ir to spēkos, lai nodrošinātu, ka Eiropas fondi tiek izmantoti efektīvi un atbilstīgi.

Es vēlos sniegt vēl vienu piezīmi Swinburne kundzei un ne tikai viņai. Šis pasākums nav labdarības dāvanas pasniegšana nabadzīgiem reģioniem. Mēs subsidējam reģionus, lai palielinātu pirktspēju un radītu darbavietas, jo pirktspēja šajos reģionos ir daļa no kopējā ieguldījuma, lai nodrošinātu, ka Eiropa var atkal sākt ražot un tirgot produkciju. Šis pasākums stiprinās iekšējo tirgu. Citiem vārdiem sakot, tas nav tikai vispārējas solidaritātes akts. Ikviens, kurš kaut ko zina par ekonomiku un uzņēmējdarbību, ne tikai no sociālās perspektīvas, bet arī no uzņēmējdarbības un ekonomikas viedokļa sapratīs, kāpēc mums vajadzīga reģionālā politika un kāpēc mēs to varam izmantot kā ātru un efektīvu pasākumu, it īpaši krīzes laikā, Eiropas ekonomikas stimulēšanai visos Eiropas reģionos.

  Priekšsēdētājs. – Debates tiek slēgtas.

Balsojums notiks sesijas sēdes laikā pirmajā maija nedēļā.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 149. pants)

  Elena Băsescu (PPE), rakstiski. – (RO) Šis ziņojums par struktūrfondu un Kohēzijas fonda īstenošanas pamatregulas grozījumiem Eiropas Savienības pilsoņiem ir īpaši svarīgs. Vairākas dalībvalstis, tostarp Rumānija, līdz šim uzrādījušas zemu Eiropas fondu apguves līmeni. Liela daļa pilsoņu, uzņēmumu un vietējo iestāžu kritizē sarežģītās procedūras, kas viņiem traucē iegūt finansējumu projektiem.

Šā ziņojuma izstrāde liecina par Eiropas Parlamenta vēlmi risināt šo uzsvērto problēmu. Es atbalstu priekšlikumus, kas paredzēti Eiropas fondu izmantošanas procedūru vienkāršošanai. Nevajadzīgu administratīvu procedūru un birokrātijas ierobežošana, kā arī skaidrāku noteikumu pieņemšana palīdzēs paaugstināt Eiropas fondu apguves līmeni.

Es atzinīgi vērtēju šos pasākumus, it īpaši laikā, kad dalībvalstis cieš no ekonomiskās krīzes. Piecas Eiropas valstis, tostarp Rumānija, piedalīsies procesā, lai paātrinātu Eiropas fondu apguvi. Jaunas procedūras īstenošana attiecībā uz avansa maksājumiem nodrošinās to, ka drīzāk tiks pabeigts lielāks projektu skaits. Turklāt Rumānija gūs labumu no to noteikumu grozījumiem, kas attiecas uz laicīgi neizmantota finansējuma zaudēšanas risku.

  Alain Cadec (PPE), rakstiski. – (FR) Ekonomiskā krīze ir pierādījusi, ka vajadzīga rīcība valsts līmenī, lai sniegtu atbalstu grūtībās nonākušām privātām darbības jomām. Eiropas Savienības kohēzijas politikai šajā sakarībā ir ļoti liela nozīme. Sniedzot finansiālu atbalstu ekonomiskās lejupslīdes skartajiem reģioniem, struktūrfondi ir instruments aktivitātes stimulēšanai.

Tomēr vairāku potenciālo saņēmēju pieeja Eiropas finansējumam joprojām ir apgrūtināta. Neskatoties uz to, ka krīzes situācija prasa, lai tiktu īstenoti vienkāršoti un ātri pasākumi, procedūras ir sarežģītas, un kavēšanās ir pārāk ilga.

Kā daļu no šā precizēšanas risinājuma, es atzinīgi vērtēju Komisijas iniciatīvu, kas paredzēta, lai vienkāršotu struktūrfondu finanšu pārvaldību. Dažādie priekšlikumi ir vērsti uz efektīvāku kohēzijas politiku, kas tajā pašā laikā nerada pārāk lielu ietekmi uz Kopienas budžetu. Es šo pragmatisko pieeju vērtēju atzinīgi.

Taču Komisija nedrīkst apstāties šajā vietā. Šai reformai, ko pieprasīja krīzes situācija, jābūt Eiropas fondu pārvaldības radikālās vienkāršošanas pirmajam posmam. Kohēzijas politikai jākļūst par instrumentu, kas nodrošina efektīvāku valsts intervenci, lai nodrošinātu reālu atbalstu ekonomiskajai darbībai.

  Ramona Nicole Mănescu (ALDE), rakstiski. – (RO) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Es vēlos paust atzinību referentam par paveikto darbu. Es atzinīgi vērtēju arī vienošanos, kas beidzot apstiprināta Padomē un Reģionālās attīstības komitejā. Es uzskatu, ka ir ārkārtīgi svarīgi, lai mēs pieņemtu šo ziņojumu pēc iespējas drīzāk, lai mēs varētu piedāvāt dalībvalstīm, kuras visvairāk cietušās no krīzes, finanšu atbalstu ekonomikas atlabšanas veicināšanai. Viens no būtiskākajiem šajā ziņojumā uzsvērtajiem aspektiem ir Eiropas fondu novērtēšanas un īstenošanas procedūru vienkāršošana. Mums vajadzīgi pasākumi, kas veicina strauju atlabšanu, it īpaši patlaban — ekonomiskās krīzes laikā.

Attiecīgi es uzskatu, ka avansa maksājumi 2 % apmērā no Eiropas Sociālā fonda un 4 % apmērā no Kohēzijas fonda ir lielisks risinājums dalībvalstīm, kuras saskaras ar būtiskām likviditātes problēmām, ļaujot tām gūt labumu no sistemātiskas palīdzības. Eiropas Sociālā fonda finansējumam jābūt aktīvam ieguldījumam dalībvalstu, kuras visvairāk cietušās no krīzes, ekonomikas atlabšanas veicināšanā, palīdzot to centienos saglabāt darbavietas, uzlabot profesionālās kvalifikācijas līmeni un turklāt novērst bezdarbu un cīnīties pret to.

  Georgios Stavrakakis (S&D) , rakstiski. – (EL) Vispirms es vēlos paust atzinību referentam Evgeni Kirilov un visiem mūsu komitejas locekļiem, jo, pateicoties viņu uzstājībai un izlēmībai, mums izdevās nodrošināt, lai šodien notiktu debates un lai mēs varētu nekavējoties pāriet pie šā ārkārtīgi svarīgā ziņojuma pieņemšanas, neizniekojot vēl vairāk tik vērtīgā laika. Es vēlos uzsvērt grozījumu izšķirošo nozīmi piešķirtā finansējuma apguves palielināšanā, birokrātijas un noteikumu sarežģītības mazināšanā, finansējuma ietekmes uz ekonomiku kopumā maksimizēšanā un tādējādi pilsoņu ieguvumu daudzkāršošanā. Komisārs Hahn kungs šeit pilnīgi pareizi norādīja, ka, neskatoties uz to, ka šī, iespējams, ir veiksmīgākā Eiropas politika, politiskajai kohēzijai ir gan atbalstītāji, gan arī pretinieki. Šo grozījumu, par kuriem mēs šodien debatējam, pieņemšana ir būtisks solis, taču ir vēl svarīgāk, lai Eiropas Komisija nekavējoties spertu nākamo soli, proti, darītu zināmu tās redzējumu attiecībā uz politisko kohēziju nākotnē, kā arī tās idejas un priekšlikumus par nepieciešamajām tiesību sistēmas, darbību un kompetences izmaiņām, jauniem instrumentiem un tamlīdzīgiem risinājumiem.

Ir pēdējais laiks spert šo nākamo soli pirms nav sācies darbs saistībā ar jauniem, nesaistītiem dokumentiem.