Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2009/2155(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumentu lietošanas cikli :

Iesniegtie teksti :

A7-0051/2010

Debates :

PV 19/04/2010 - 25
CRE 19/04/2010 - 25

Balsojumi :

PV 18/05/2010 - 8.16
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2010)0172

Debašu stenogramma
Otrdiena, 2010. gada 18. maijs - Strasbūra Publikācija "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī"

9.  Balsojumu skaidrojumi
Visu runu video
PV
  

Balsojumu mutiskie skaidrojumi

 
  
  

Ziņojums: Rui Tavares (A7-0125/2010)

 
  
MPphoto
 

  Philip Claeys (NI).(NL) Es balsoju pret Rui Tavares ziņojumu, tāpēc ka kopēja pārvietošanas programma ir kārtējais neskaitāmas reizes spertais solis ceļā uz vienotu Eiropas patvēruma politiku.

Nav jābūt gaišreģim, lai jau tagad pareģotu, ka šāda vienota politika novedīs pie patvēruma meklētāju straujas palielināšanās dalībvalstīs. Apsvērums ziņojumā, kurā teikts, ka kopējās pārvietošanas programmas ieviešana padarīs nelegālo imigrāciju mazāk pievilcīgu, ir jo īpaši neveiksmīgs. Šis liekulīgais pseidoarguments parādās arvien no jauna, kad Parlamentā notiek balsošana par tekstiem, kas attiecas uz imigrāciju un patvērumu. Tas maldina cilvēkus. Tādās valstīs kā Beļģija nelegālā imigrācija parasti notiek, kad ieceļotāji pēc patvēruma procedūras dzīvo nelegāli un viņiem pēc tam tiek piešķirts legāls statuss.

Šāds stāvoklis ir jāapkaro, un kopējā pārvietošanas programma nekādā ziņā nepiedāvā reālu risinājumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Zuzana Roithová (PPE). (CS) Mēs esam pieņēmuši direktīvu, kas neapšaubāmi pavērs turpmākās ēku energoefektivitātes pētīšanas iespējas un dos ietaupījumus ēku apsildīšanā. Problēmas, protams, rada galvenokārt vecas ēkas, nevis daudzdzīvokļu nami. Vakar mana kolēģe Marian-Jean Marinescu pieminēja īpašu fondu. Papildu resursu iegūšana krīzes laikā ir apšaubāma. Tāpēc ir efektīvāk jāizmanto pašreizējie resursi — kuru apmērs laika periodam no 2010. līdz 2014. gadam ir 4 %.

 
  
  

Ziņojums: Carlos Coelho (A7-0126/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  Zuzana Roithová (PPE). (CS) Es vēlējos vēlreiz runāt par ziņojumu par Bēgļu fondu, un tāpēc es pieteicos uzstāties. Es vēlos teikt, ka balsošanas iekārta rādīja, ka es atturējos. Es tomēr vēlos šeit paziņot, ka es atbalstu dalītu atbildību attiecībā uz cilvēka cienīgākiem apstākļiem legāliem patvēruma meklētājiem, un tāpēc es esmu par šo fondu. No otras puses, mums efektīvāk jācīnās pret nelegālo imigrāciju.

Tagad runāšu par Šengenas jautājumu. Šodien mēs apstiprinājām turpmākos pasākumus Šengenas Informācijas sistēmas otrā varianta ieviešanai, kas visiem eiropiešiem, kuri dzīvo vienotā telpā bez robežām, pastiprina drošības garantijas.

Tomēr Vācijas un Austrijas policijas rīcība met uz Šengenas ideju un Eiropas solidaritāti melnu ēnu, jo neskaitāmiem Čehijas pilsoņiem ir jāpakļaujas nevajadzīgām, intīmām un pazemojošām pārbaudēm pie iekšējām robežām. Pirms diviem gadiem es uzdevu jautājumu par šo un citām problēmām Eiropas Komisijai, bet stāvoklis vēl arvien nav apmierinoši atrisināts. Tas ir tiešs noteikumu pārkāpums, un Čehijas pilsoņu gadījumā tas ierobežo uzņēmēju un darba ņēmēju pārvietošanās brīvību, kas ir viena no galvenajām brīvībām, kuru garantē Eiropas Savienības Pamattiesību harta.

 
  
  

Ziņojums: Rui Tavares (A7-0131/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  Clemente Mastella (PPE).(IT) Priekšsēdētājas kundze! Lai migrācijas politika būtu taisnīga un reāla, ir jāpieņem kopīgs Eiropas mēroga patvēruma jautājuma regulējums un jāizstrādā efektīva, pamatota un ilgtspējīga pārvietošanas programma. Šajā sakarībā man ir jāuzsver, ka pārvietošanai nav tikai humanitāri mērķi, bet arī politiski un ekonomiski mērķi — atbrīvot trešās valstis no liela bēgļu skaita pieņemšanas sloga un no tikpat liela izdevumu un finansiālas atbildības sloga.

Mēs tomēr uzskatām, ka viena budžeta pozīcija un viens finansiālā atbalsta veids nav pietiekams, un mēs mudinām dalībvalstis turpmāk veicināt privātu finansēšanas mehānismu izveidi, sekmējot publiskā un privātā sektora partnerību ar NVO un citiem sociāliem partneriem, piemēram, ar reliģiskām un etniskām organizācijām, lai rosinātu brīvprātīgo darbu šajā sektorā. Attiecībā uz jauniem finanšu plāniem, mūsuprāt, laba ideja būtu, piemēram, izveidot īpašu ad hoc finanšu piešķīrumu, varbūt kā jaunu, īpaši šim nolūkam izveidotu fondu.

Nobeigumā gribu teikt, ka mēs ierosinām stingras saistības no visu to puses, kas piedāvā bēgļiem, jo īpaši visneaizsargātākajiem, piekļuvi pienācīgam mājoklim, izglītībai un valodu kursiem, veselības aprūpei, psiholoģiskiem pakalpojumiem, kā arī piekļuvi darba tirgum, kas ir būtiski šo cilvēku pienācīgai integrācijai.

 
  
  

Ieteikums otrajam lasījumam: Astrid Lulling (A7-0146/2010)

 
  
MPphoto
 

  Zuzana Roithová (PPE). (CS) Es priecājos par to, ka Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas ziņojums šodienas balsojumā ir saņēmis plašu atbalstu. Es saprotu, ka tādu sociālo apstākļu nodrošināšana uzņēmējām, kas būtu vienādi ar apstākļiem, ko izmanto darba ņēmējas, ir galvenokārt dalībvalstu uzdevums. Tomēr šajā ziņojumā ir sniegti skaidri norādījumi par to, kurām valstīm tas jādara. Es neuzskatu to par subsidiaritātes pārkāpumu, bet, ja kāds par to šaubās, tas var ierosināt pārskatu. Pat dalībvalstu parlamenti var to darīt saskaņā ar Lisabonas līgumu. Es vēlos zināt, vai tie ņems vērā šo kritiku, vai arī nodosies bezgalīgām tukšam runām.

 
  
MPphoto
 
 

  Laima Liucija Andrikienė (PPE).(LT) Es nobalsoju par šo ziņojumu un uzskatu, ka ir būtiski uzsvērt, ka vidēji sievietes Eiropas Savienībā saņem mazāku samaksu par katru darba stundu — par 17,4 % mazāk kā vīrieši. Šī atšķirība pēdējos 15 gados ir tikai nedaudz samazinājusies, bet dažās valstīs tā ir pat palielinājusies. Es piekrītu Parlamenta aicinājumam sagatavot regulārus ziņojumus par darba samaksas atšķirību starp dzimumiem Eiropas Savienībā, un es atbalstu visus pasākumus, kas palīdz samazināt diskrimināciju pret sievietēm Eiropas Savienībā.

 
  
  

Ziņojums: Toine Manders (A7-0122/2010)

 
  
MPphoto
 

  Zuzana Roithová (PPE). (CS) Mēs apstiprinājām šo pretrunīgo priekšlikumu, jo mūsu Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja to paplašināja un pastiprināja, ieviešot izcelsmes valsts marķējumu arī Eiropas Savienībā. Šodienas plenārsēdē Itālijas deputāti iesniedza jaunus priekšlikumus, tostarp par regulējuma paplašināšanu, ietverot arī kurpes. Es ilgu laiku atbalstīju šo ideju, bet Eiropas Komisijai tās izstrādē jāizvēlas augsti standarti. Jautājums attiecas uz tehnisko definīciju risinājumu, kuru Parlaments pats nespēj veikt. Tāpēc es nenobalsoju par to, bet es aicinu Komisiju nekavējoties ķerties pie darba un iesniegt priekšlikumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Morten Løkkegaard (ALDE) . – (DA) Priekšsēdētājas kundze! Es vēlos teikt, ka balsoju pret tām ziņojuma daļām, kas attiecas uz marķējumu „izgatavots…”, jo man šķiet, ka nav nekādu pierādījumu tam, ka labums no tā būtu lielāks par zaudējumiem. Es uzskatu, ka tas liecina par noslieci uz protekcionismu, un es par to nevēlos balsot. Tāpēc es balsoju pret šīm daļām.

 
  
  

Ziņojums: Luís Paulo Alves (A7-0054/2010)

 
  
MPphoto
 

  Marek Józef Gróbarczyk (ECR).(PL) Priekšsēdētājas kundze! Es nolēmu atbalstīt šo iniciatīvu, jo tā dod dažiem Eiropas reģioniem attīstības iespējas. Ir jāpievērš uzmanība tam, ka ekonomiskā ziņā dažas teritorijas pašā Eiropā kļūst par attālākajiem reģioniem. Tāpēc šādu programmu mērķis, starp citu, ir konkrētu Eiropas teritoriju attīstība, un es ceru, ka tās stimulēs lauksaimniecības un zivsaimniecības nozares attīstību.

 
  
MPphoto
 

  Laima Liucija Andrikienė (PPE). – Priekšsēdētājas kundze! Es vēlos izteikt savas bažas par banānu ražotāju stāvokli Kanāriju salās, Gvadelupā, Martinikā un Madeirā, kas līgumā ir iekļautas starp attālākajiem reģioniem.

To stāvoklis ir kļuvis vēl grūtāks, jo īpaši tāpēc, ka ES Pasaules Tirdzniecības organizācijā noslēdza nolīgumu ar Latīņamerikas valstīm par tarifu samazināšanu banānu importam no šā reģiona. Tā uzņēmās saistības piešķirt budžeta līdzekļus šā reģiona banānu ražotāju atbalstam. Kopš reformas sākuma ES ir uzņēmusies saistības par EUR 208 miljoniem katru gadu banānu ražotāju atbalstam Kanāriju salās, Franču Antiļu salās, Madeirā un nedaudz mazākā apmērā Azoru salās.

Lai gan mums atzinīgi jāvērtē šis atbalsts, daudziem banānu ražotājiem ar šo atbalstu nepietiks. Tāpēc es vēlos mudināt atbildīgās iestādes veikt vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka tradicionālās ekonomikas nozares ES netiek nostādītas neizdevīgā stāvoklī, salīdzinot ar stratēģiskiem tirdzniecības mērķiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Mairead McGuinness (PPE). – Priekšsēdētājas kundze! Es atbalstu šo ziņojumu, jo tas risina dažādošanas jautājumu un mūsu lauksaimniecības politiku attiecībā uz reģioniem. Tomēr es vēlos izteikt komentāru par komisāra Cioloş noslēguma piezīmēm. Viņš atbildēja uz izteiktajām bažām par sarunu atsākšanu ar Mercosur valstīm, un, lai gan viņa vārdi nomierināja klausītājus — jo viņš teica, ka viņš nodrošinās, lai ES lauksaimniecības un ES lauksaimniecības modeļa intereses tiktu aizsargātas — mani diemžēl šie vārdi nepārliecināja.

No Komisijas pašas dokumentiem kļūst skaidrs, ka tas nelabvēlīgi ietekmēs Eiropas Savienības liellopu gaļas ražotājus, mājputnu gaļas ražotājus un cūkgaļas ražotājus, ja šis darījums notiks. Mēs atsākam šīs sarunas laikā, kad reformējam savu lauksaimniecības politiku. Budžets ir apdraudēts. Var gadīties, ka mums nebūs budžeta līdzekļu, un mēs sastopamies ar lauksaimniecības cenu un ienākumu samazināšanos. Tam nav jēgas, un es ceru, ka komisārs uzklausīs šos viedokļus.

 
  
  

Ziņojums: Richard Ashworth (A7-0051/2010)

 
  
MPphoto
 

  Krisztina Morvai (NI).(HU) Es atbalstu šo ziņojumu, jo tas samazina ārkārtīgi lielo administratīvo un birokrātisko slogu, kas pašlaik uzlikts mūsu lauksaimniekiem. Es esmu pārliecināta, ka ziņojuma rezultātā radīsies jauns attiecību veids starp amatpersonām, kas ir atbildīgas par kopējās lauksaimniecības politikas īstenošanu dalībvalstīs, kā arī par lauksaimniekiem, jo īpaši tādās pēcpadomju valstīs kā Ungārija. Tas izbeigs līdzšinējo praksi, kad lauksaimnieki tiek sistemātiski sodīti, pārmācīti un terorizēti. Es ceru, ka attīstīsies jauns sadarbības veids, vismaz starp amatpersonām un klientiem. Es uzskatu, ka ir ļoti svarīgi, lai atbildība negultos tikai uz lauksaimniekiem, kam līdz šim bija jāmaksā soda nauda par katru sīku pārkāpumu, bet lai arī valsts uzņemtos atbildību, piemēram, kad valsts iestāde kavē maksājumus, kas jāsaņem lauksaimniekiem. Gan lauksaimniekiem, gan klientiem ir jābūt tiesībām iesniegt tiesā prasību par šādiem maksājumu kavējumiem.

 
  
MPphoto
 

  Alfredo Antoniozzi (PPE).(IT) Es nobalsoju par Richard Ashworth ziņojumu, jo es uzskatu, ka birokrātisko procedūru vienkāršošana un samazināšana attiecībā uz KLP, kopējo laiksaimniecības politiku, ir ne tikai vēlama, bet arī vajadzīga, lai Eiropas lauksaimnieki pilnā mērā varētu izmantot tās priekšrocības, nevis, kā tas bieži gadās, sastapties ar administratīvām grūtībām un kavējumiem.

Es uzskatu arī, ka daudzi vēlēsies nodrošināt skaidrākus un saprotamākus tiesību aktus gan atbildīgajām iestādēm, gan lauksaimniekiem, lai atbrīvotos no nevajadzīga regulējuma un veicinātu labākās prakses apmaiņu starp dalībvalstīm un vietējām iestādēm.

 
  
MPphoto
 

  Peter Jahr (PPE).(DE) Priekšsēdētājas kundze! Kopējās lauksaimniecības politikas lietderība ir pastāvīgi jāpārbauda, jo nevajadzīgas birokrātiskas procedūras prasa no mums un galvenokārt no lauksaimniekiem daudz vairāk laika un naudas. Aspekti, kuriem nav liela nozīme un kuri nav piemēroti, ir jāatmet un jāvienkāršo. Tas attiecas galvenokārt uz ļoti sarežģītajiem un apstrīdētajiem savstarpējās atbilstības noteikumiem.

Mūsu paziņotais mērķis ir padarīt lauksaimniecības politiku vienkāršāku un pārredzamāku. Eiropas Savienības lauksaimniekiem ir jādod iespēja pavadīt vairāk laika tīrumā, nevis pie rakstāmgalda. Es patiešām ceru, ka Komisija ņems vērā šo svarīgo mūsu ziņojuma vēsti un rīkosies, lai to realizētu.

 
  
MPphoto
 

  Diane Dodds (NI). – Priekšsēdētājas kundze! Es nobalsoju par šo ziņojumu kā daudzi citi, kas aktīvi uztur attiecības ar sava reģiona lauksaimniekiem. Viens no galvenajiem jautājumiem, par ko tiek runāts visu laiku, ir šīs nozares birokrātija. Tāpēc jaunās KLP galvenajam aspektam jābūt formālisma un birokrātijas samazināšanai. Tiesību aktiem jābūt jēgpilniem, un mēs nedrīkstam atraut zemniekus no pārtikas ražošanas. Tomēr svarīga ir ne tikai tiesību aktu vienkāršošana, bet arī to elastība attiecībā uz dalībvalstīm un vēl jo vairāk uz Komisiju un Eiropas Revīzijas palātu.

Piemērojot sodus, Eiropas Revīzijas palāta ir izrādījusi maz vai nemaz elastības un pat veselā saprāta. Šiem tiesību aktiem ir steidzīgi jāpievērš vairāk uzmanības, un ir vajadzīgs vairāk veselā saprāta. Ir vajadzīgs arī finanšu pārskats, lai novērtētu saimniecību pārbaužu izmaksas un atgūtās soda naudas summas un saprastu, vai tās ir kaut kas tāds, kas ir nodokļu maksātāju naudas vērts.

 
  
MPphoto
 

  Mairead McGuinness (PPE). – Priekšsēdētājas kundze! Kad mēs ieviesām izslēgšanu, nebija daudz cilvēku, kas saprata, ko nozīmē tas, ka mēs iekļāvām savstarpējās atbilstības noteikumus tiesību aktu kopumā, kurus tagad ir jāievēro lauksaimniekiem. Manuprāt, tas ietver vairāk nekā 17 dažādu direktīvu. Varbūt mums šeit Parlamentā sev jājautā, cik labi mūsu izdotie tiesību akti atbilst vienkāršošanas procedūrai.

Tomēr ir viena īpaša joma, par ko es vēlos izteikt savus komentārus, un tās ir pārbaudes. Mums ir visaptverošas savstarpējās atbilstības noteikumu pārbaudes, kuras veic atbildīgās iestādes, bet lauksaimniekiem arvien vairāk jāsastopas ar dažāda līmeņa un slāņu pārbaudēm — gan no pārstrādātāju, gan no mazumtirgotāju, gan no dažādu grupu puses. Mums ir vajadzīga koordinācija, nevis pārbaužu dubultošana. Tās gala produktam nepievieno ne drošību, ne garantijas, bet gan milzīgu birokrātiju un vilšanos ražotājiem, kam atkal un atkal jāuzņem visi šie pārbaudītāji. Es atzinīgi vērtēju šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 

  Hannu Takkula (ALDE).(FI) Priekšsēdētājas kundze! Pirmkārt, es vēlos pateikties referentam Ashworth kungam par teicamo ziņojumu. Manuprāt, ir labs iemesls pievērst uzmanību mūsu spējām vienkāršot procesus, kas attiecas uz lauksaimniecību Eiropas Savienībā. Jūs varētu teikt, ka maksājumu džungļi ir tādi, ka vienkāršais zemnieks Somijas ziemeļos vai dienvidos vai kaut kur citur Eiropā nevēlas tajos ielūkoties. Tāpēc mums ir vajadzīgi skaidri, praktiski realizējami un saprotami modeļi. Mums ir vajadzīga arī uzticība starp lauksaimniecībā strādājošajiem un valdību, lai mēs varētu virzīties uz priekšu.

Pašlaik Eiropas Savienības lauksaimniecības politikā ir juceklis, ko rada 27 dažādas valstis un 27 dažādas kultūras, rezultātā ir grūti iedomāties citādu nākotni kā sistēmu vienkāršošanu un noskaidrošanu. Ashworth kunga ziņojums ir teicams solis šajā virzienā, un es ceru, ka mēs varēsim turpināt iet šo ceļu un ka mums tagad un turpmāk lauksaimniecībā būs skaidras, vienkāršas instrukcijas un pamatnostādnes.

 
  
MPphoto
 
 

  Seán Kelly (PPE). – Priekšsēdētājas kundze! Manuprāt, ir uzmundrinoši šodien Parlamentā klausīties ziņojumu, kas sākas ar vārdu „vienkāršošana”. Protams, tam tā nevajadzētu būt, bet tas ierosina domu, ka līdz šim viss ir bijis pārāk sarežģīts.

Izglītojošai pieejai jebkuram tematam vajadzētu ietvert vienkāršošanu, nevis sarežģīšanu. Līdz šim mums ir bijis pārāk daudz sarežģītības, kā par to ir pārliecinājies ikviens, kas apmeklējis lauksaimnieku sanāksmes. Zemniekus tracina lielais veidlapu skaits, kas tiem jāaizpilda, un valdonīgās pārbaudes, kas tiem jāpacieš.

Tāpēc es atzinīgi vērtēju šo priekšlikumu. Protams, ir jāpiebilst, ka veidlapas nenosaka, kā jūs apsaimniekosit savu zemi. Veids, kā zemnieki izturas pret saviem mājlopiem un kā viņi apsaimnieko savu zemi, nodrošinās izsekojamību, pārskatatbildību, pārtikas nekaitīgumu un vajadzīgo kvalitāti.

Tāpēc tas ir solis pareizajā virzienā. Es ceru, ka šādu soļu būs daudz un ka ar laiku mums vairs nebūs vajadzīgs vārds „vienkāršošana”, jo šis pasākums būs pats par sevi saprotams.

 
  
  

Ziņojums: Helga Trüpel (A7-0134/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  Anneli Jäätteenmäki (ALDE).(FI) Priekšsēdētājas kundze! Es nobalsoju par šo priekšlikumu, bet es balsoju nepareizi par svarīgā 34. panta 5. grozījumu. Ir ļoti svarīgi noskaidrot oglekļa dioksīda emisiju apmērus un vēl jo vairāk to izmaksas. Ir pēdējais laiks Eiropas Parlamentam noturēt sēdes vienā vietā, un es ļoti priecājos, ka Apvienotās Karalistes jaunā valdība ir nolēmusi iekļaut šā jautājuma risinājumu savā programmā. Es ceru, ka citas dalībvalstis arī iekļaus to savu interešu lokā. Tas ir vides un izmaksu jautājums. Kamēr vien Eiropas Parlaments spēs izdot līdzšinējās naudas summas par šādām sanāksmēm, mēs turpināsim ignorēt ekonomikas krīzi.

 
  
  

Ieteikums otrajam lasījumam: Silvia-Adriana Ţicău (A7-0124/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  Sonia Alfano (ALDE).(IT) Attiecībā uz Silvia-Adriana Ţicău ziņojumu es nobalsoju par kopējo nostāju — par direktīvas par ēku energoefektivitāti precizēšanu, kuras mērķis ir panākt, lai ar 2020. gadu visu jaunuzcelto ēku enerģijas bilance būtu vienāda ar nulli, un visām Eiropas iestādēm ir jāpieliek vislielākās pūles, lai sasniegtu šo mērķi. Eiropai ir kopīgas saistības, un tā ir stingri pārliecināta, ka tuvākā nākotnē nebūs nepieciešams ražot vairāk enerģijas, bet būs efektīvāk jāizmanto jau saražotā enerģija.

Enerģijas taupīšana un energoefektivitāte ir enerģijas ražošanas avots. Mums nav jāgaida desmit gadus, lai izvēlētos šo virzienu — no šā brīža dalībvalstīm ir jāapņemas sasniegt energoefektivitātes mērķus, izmantojot finanšu resursus, kas līdz šim ir bijuši veltīti lielāka enerģijas apjoma ražošanai.

Es jo īpaši atgādinu jums bēdīgi slavenās Itālijas kodolprogrammas īstenošanas uzsākšanu, kas iedragāja un apdraudēja pilsoņu un vides veselību. Šai programmai tika izšķērdēti lieli valsts resursi, lai saražotu mazāk kā divdesmit gados to pašu enerģijas daudzumu, bez kura mēs varētu iztikt, ja pašlaik ieguldītu tos pašus resursus energoefektivitātē. Mums vajadzīgi videi nekaitīgi ieguldījumi mūsu bērnu labā, nevis radioaktīvie atkritumi.

Tagad es pāriešu pie balsojuma par Heide Rühle ziņojumu skaidrojuma.

 
  
  

Ziņojums: Heide Rühle (A7-0151/2010)

 
  
MPphoto
 

  Sonia Alfano (ALDE).(IT) Es nobalsoju par šo priekšlikumu, jo, manuprāt, Parlamentam ir svarīgi atbalstīt publiskā iepirkuma likuma vienkāršošanu un racionalizēšanu. Tas atvieglos administratīvo iestāžu un uzņēmumu darbu, jo īpaši mazo un vidējo uzņēmumu darbu, kam tagad būs vieglāk piedalīties konkursos.

Es uzskatu, ka ir būtiski izmantot publisko iepirkumu ilgtspējīgas attīstības veicināšanai, ieviešot vides un sociālos kritērijus uzaicinājumos piedalīties konkursā. Es uzskatu arī, ka Parlamenta un Eiropas iestāžu pienākums ir turpināt pieprasīt pilnīgu pārredzamību visos gadījumos, kad tiek lietota valsts nauda, jo īpaši attiecībā uz publisko iepirkumu, izmantojot visus iespējamos līdzekļus un jo īpaši internetu.

Pilsoņu veikta kontrole ir būtisks ieguldījums valsts līdzekļu izmantošanā kopējo interešu labā, un, kā mums atgādina Reģionālās attīstības komiteja, cīņā pret korupciju, kas valda vietējās un reģionālās iestādēs.

 
  
MPphoto
 
 

  Zuzana Roithová (PPE). (CS) Publiskais iepirkums diemžēl ir joma, kas cieš no augsta līmeņa korupcijas. Es ar prieku atbalstīju Heide Rühle ziņojumu, kurā ir aicinājums vienkāršot publisko iepirkumu. Tomēr vienlaicīgi es vēlos norādīt, ka līdz tam laikam, kad Komisija ieviesīs publisku portālu ar informāciju par tādu aizdomīgu līgumu apstākļiem, kurus finansē Eiropas Savienība, daudz nekas nemainīsies. Konkursi nebūs efektīvi, godīgi un pieejami maziem un vidējiem uzņēmumiem. Es ar to domāju uzraudzību un analīzi, piemēram, par viena kilometra automaģistrāles atsauces cenu, publicējot to uzņēmumu patieso īpašnieku vārdus, kas uzvarējuši konkursā, tostarp arī mātes uzņēmumu meitas uzņēmumu, kā arī to uzņēmumu nosaukumus, kas uzvarējuši atkārtot, lai tos varētu pārbaudīt plašsaziņas līdzekļi un pilsoņi.

 
  
  

Ziņojums: Franziska Keller (A7-0140/2010)

 
  
MPphoto
 

  Mairead McGuinness (PPE). – Priekšsēdētājas kundze! Es arī vēlējos runāt par energoefektivitāti, bet acīmredzot Reglamenta noteikums ir tāds, ka mutiskus skaidrojumus nevar sniegt, ja nav grozījumu, tāpēc es iesniegšu rakstisku skaidrojumu.

Par Franziska Keller ziņojumu es vēlos paskaidrot, ka noraidu to, pamatojoties uz 44. un 45. punktu un apsvērumu. Es uzskatu, ka 44. punkts ir ļoti satraucošs.

Vēlos arī zināt, kāda ir Parlamenta nostāja. Pagājušā gadā un gadu pirms tam mēs uzstājām, lai Komisija atbalsta piena lopu audzētājus visā Eiropas Savienībā, jo viņi bija šausmīgā situācijā. Komisija atbildēja ar ārkārtas līdzekli — eksporta kompensācijām. Vienīgie cilvēki, kas man par to sūdzējās, bija no Jaunzēlandes, kura nav jaunattīstības valsts. Es uzskatu, ka, ievietojot šos punktus šajā kopumā labajā ziņojumā, mēs izdarīsim lāča pakalpojumu Parlamentam un tiem ražotājiem visā Eiropas Savienībā, kas vēl cīnās. Mēs samazinām ražošanu Eiropā. Tas ietekmē jaunattīstības pasauli. Mums tas ir jāņem vērā.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētāja. McGuinness kundze! Jums ir taisnība attiecībā uz Reglamentu. Es biju pārliecināta, ka Alfano kundze izturēsies līdzīgi pret Jäätteenmäki kundzi, bet faktiski šim ziņojumam nebija jāsniedz nekādi balsojuma skaidrojumi. Jums ir taisnība.

 
  
MPphoto
 
 

  Seán Kelly (PPE). – Priekšsēdētājas kundze! Es tikai vēlos teikt, ka piekrītu savai kolēģei McGuinness kundzei. Mums bija grūtības attiecībā uz dažiem priekšlikumiem, un tāpēc mēs nepievienojāmies PPE nostājai, kā mēs to parasti darām. Manuprāt, McGuinness kundze paskaidroja, kāpēc mēs to darījām. Es pilnīgi saprotu, ko viņa teica, un tam piekrītu, Tāpēc es ceru, ka PPE to arī sapratīs.

 
  
  

Ziņojums: Hella Ranner (A7-0130/2010)

 
  
MPphoto
 

  Peter van Dalen (ECR).(NL) Priekšsēdētājas kundze! Es nobalsoju par Hella Ranner ziņojumu, jo tas sniedz braukšanas un atpūtas laiku problēmas veiksmīgu risinājumu autotransporta nozarē. Risinājums rodams tiesību aktu saskaņošanā un interpretācijā. To var atrast grozītajā 17. punktā.

Eiropas Komisijai sadarbībā ar Autotransporta tiesībaizsardzības organizāciju konfederāciju (CORTE), Tispol un Euro Contrôle Route ir jāstrādā sīka, virzoties no panta uz pantu, tiesību aktu piemērošanas interpretācija. Turklāt šai interpretācijai jābūt saprotamai un zināmai ikvienam, kas piemēro tiesību aktus uz Eiropas ceļiem.

Es atzinīgi vērtēju arī grozīto 27. punktu un aicinu autovadītājus izmantot Euro Contrôle Route sūdzību reģistru par nesamērīgām soda naudām. Autovadītāji! Stāvoklim attiecībā uz braukšanas un atpūtas laiku Eiropā ir jāmainās, un tādēļ ir vajadzīgi pierādījumi. Tāpēc es mudinu jūs iesniegt savas sūdzības Euro Contrôle Route sūdzību reģistrā.

 
  
MPphoto
 

  Alfredo Antoniozzi (PPE).(IT) Priekšsēdētājas kundze! Manas kolēģes ziņojumā ir pamatoti uzsvērts, ka vēl arvien pastāv ievērojamas atšķirības dalībvalstu attieksmē pret nopietniem sociāliem ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem. Tāpēc es atbalstu ierosinātos pasākumus pārkāpumu un Eiropas sodu sistēmas saskaņošanai un vienādošanai, kā arī iespējamo Eiropas Savienības līmeņa koordinācijas instrumenta izveidi.

 
  
  

Rakstiski balsojumu skaidrojumi

 
  
  

Pieprasījums apspriesties ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju — Ceļā uz Eiropas ceļu satiksmes drošības zonu — stratēģiskas pamatnostādnes ceļu satiksmes drošībai līdz 2020. gadam

 
  
MPphoto
 
 

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. (DE) Uz Eiropas ceļiem vēl arvien ir pārāk daudz satiksmes negadījumu. Tas ir saistīts ar pieaugošo satiksmes intensitāti, kā arī ar lielajām prasībām ceļu lietotājiem, ko izraisa profesionāla vai privāta rakstura spriedze un nogurums, kā arī mulsinošais ceļa zīmju un reklāmu jūklis utt. Mēs nedrīkstam aizmirst arī, ka īpaši nelaimes gadījumos, kas beidzas ar nāvi vai nopietnām traumām, intensīvai satiksmei ir negatīva ietekme.

Vides dēļ mums beidzot ir jāīsteno idejas, kurām līdz šim ir veltīti tikai tukši vārdi, piemēram, uzticēt kravu pārvadājumus dzelzceļam. Tomēr mums ir jāievieš arī tādas inteliģentas transporta sistēmas kā luksoforu fāzēšana. Satiksmes intensitātes mazināšanas zonas, satiksmes aizliegums pilsētas centrā un citi pasākumi vēl joprojām nav pietiekami izpētīti, un tāpēc tie vēl nav plaši ieviešami. Ir vairākas problēmas, kas ziņojumā nav pietiekami sīki aplūkotas, un tāpēc es balsoju pret šo ziņojumu.

 
  
  

Ieteikums otrajam lasījumam: Jean Lambert (A7-0118/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  Carlos Coelho (PPE), rakstiski. (PT) Šis priekšlikums pieder pie Eiropas Savienības likumdošanas centieniem izveidot Eiropas mēroga patvēruma sistēmu. Eiropas Patvēruma lietu atbalsta birojam tāpēc jāsniedz dalībvalstīm speciālistu atbalsts un jāpalīdz piemērot konsekventa un kvalitatīva kopējā Eiropas patvēruma politika.

Šī jaunā biroja izveide, bez šaubām, dos pievienoto vērtību, vairojot savstarpējo uzticēšanos un samērīgu kompetenču sadali starp dalībvalstīm. Tam jāatvieglo informācijas, analīžu un pieredzes apmaiņa, jāorganizē apmācība un konkrēta sadarbība starp iestādēm, kam uzticēta patvēruma pieprasījumu analīze. Ir svarīgi novērst ievērojamās atšķirības 27 dalībvalstu lēmumu pieņemšanas procesos attiecībā uz starptautiskas aizsardzības pieprasījumiem un sekmīgi panākt zināmu vienveidību dalībvalstu attieksmē pret šiem pieprasījumiem un to analīzē.

Es atbalstu referenta priekšlikumu piedāvāt atbalstu pārvietošanas pasākumiem. Es piekrītu, ka nepieciešamās izmaiņas Eiropas Bēgļu fonda budžetā nodrošinās adekvātu jaunās aģentūras finansējumu tās darbības sākotnēja posmā.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Jautājumi, kas attiecas uz imigrāciju un jo īpaši uz patvēruma tiesībām, ir sevišķi jutīgi. To piešķiršanai vai nepiešķiršanai var būt dramatiskas sekas trešo valstu pilsoņu dzīvē, tāpēc lēmumi ir jāpieņem pēc nopietnām pārdomām un ievērojot humānisma apsvērumus. Es uzskatu, ka veselais saprāts liek mums saprast, ka atvērto durvju politika — bez kritērijiem ierobežot iekļuvi Eiropas Savienības teritorijā — ir nepieņemama un ka pilnīga iebraukšanas aizlieguma politika ir nepanesama. Ir vajadzīgs saprātīgs līdzsvars, kas tiecas savienot dalībvalstu pilsoņu likumīgās intereses un tiesības ar to cilvēku vajadzībām, kas meklē patvērumu.

Eiropas Patvēruma lietu atbalsta biroja izveide varētu būt svarīgs solis ceļā uz labākās prakses pieņemšanu šajā jomā, veicinot dalībvalstu savstarpēju uzticēšanos un uzlabotu informācijas apmaiņu.

Tomēr man jāuzsver, ka dalībvalstīm jāsaglabā pārvietošanās brīvība attiecībā uz jautājumu, vai ļaut, vai neļaut patvēruma meklētājiem iebraukt valstī. Es vēlos uzsvērt arī to, ka dalībvalstu intereses šajā jomā ne vienmēr sakrīt.

 
  
MPphoto
 
 

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. (PT) Eiropas Patvēruma lietu atbalsta biroja mērķis ir sniegt profesionālu palīdzību, nodrošinot konsekventas un kvalitatīvas kopējas Eiropas patvēruma politikas piemērošanu. Šis birojs ļaus attīstīties savstarpējai uzticībai un veicinās kompetenču sadali, kā arī būs atbildīgs par informācijas apmaiņas koordināciju un citiem pasākumiem, kas saistīti ar dalībvalstu veicamo pārvietošanu. Atbalstot cilvēka cieņas vērtības, kas veido brīvības, demokrātijas un sociālās un ekonomiskās attīstības pamatprincipus, un ņemot vērā pašreizējo stāvokli pasaulē, Eiropas Savienībai jābūt jauna ceļa sācējai un jārāda paraugs citiem attiecībā uz patvērumu. Eiropas biroja izveide dalībvalstu atbalstam jomā, kas saistās ar trešo valstu pilsoņu uzņemšanu, būs noteicošs faktors kopējas Eiropas patvēruma sistēmas un dalībvalstu solidaritātes īstenošanai, rīkojoties saskaņoti un ievērojot Eiropas izveides projekta vērtības un principus. Es aicinu steidzami nodrošināt mehānismus un resursus, kas nepieciešami Patvēruma lietu atbalsta biroja izveidei.

 
  
MPphoto
 
 

  Sylvie Guillaume (S&D), rakstiski. (FR) Es nobalsoju par Eiropas Patvēruma lietu atbalsta biroja izveidi, cerot, ka tas ļaus radīt noteiktu pievienoto vērtību Eiropas patvēruma sistēmā, kurā pašlaik ir nenoliedzami trūkumi. Protams, es būtu vēlējies, lai biroja mandāts būtu vērienīgāks un kalpotu par instrumentu, ar kura palīdzību tiktu beidzot izveidota obligāta solidaritāte starp dalībvalstīm, tādējādi pieliekot punktu laimes spēlei par tiesībām uz patvērumu. Tā paliks klusa cerība, kamēr nebūs pieņemtas kopējas patvēruma procedūras. Cerams, šis birojs vismaz spēs uzlabot patvēruma piešķiršanas jautājumu identifikāciju, lai nodrošinātu vislabāko iespējamo aizsardzību cilvēkiem, kuri ir vajāšanas upuri un meklē patvērumu mūsu valstīs.

 
  
MPphoto
 
 

  Petru Constantin Luhan (PPE), rakstiski. – (RO) Es nobalsoju par Eiropas Patvēruma lietu atbalsta biroja izveidi, jo gadījumos, kad dalībvalstu nacionālā patvēruma sistēma ir pakļauta spiedienam, birojs var atbalstīt solidaritātes mehānismu īstenošanu, kuras nolūks ir veicināt labāku starptautiskās aizsardzības saņēmēju pārdali no šādām dalībvalstīm uz citām, nodrošinot, ka patvēruma sistēmas netiek ļaunprātīgi izmantotas. Es atzinīgi vērtēju to, ka Eiropas Patvēruma lietu atbalsta birojs koordinēs kopīgās palīdzības pasākumus dalībvalstīs, kas saskaras ar īpašām situācijām, piemēram, trešo valstu valstspiederīgo lielu pieplūdumu, kuri prasa starptautisku aizsardzību.

Mums ir īpaši svarīgi saskaņot savus patvēruma tiesību aktus ar rīcību. Eiropas patvēruma lietu atbalsta birojs konstatēs labās prakses piemērus, organizēs Eiropas līmeņa mācību kursus un uzlabos precīzas informācijas pieejamību par izcelsmes valstīm. Turklāt es uzskatu, ka Eiropas Patvēruma lietu atbalsta biroja darbībā ir jāietver arī pamatnostādņu izstrāde, kuru nolūks ir veicināt taisnīgāku patvēruma pieprasījumu izvērtējumu, kā arī attiecīgo Kopienas tiesību aktu ievērošanas un izpildes pārraudzību.

 
  
MPphoto
 
 

  Clemente Mastella (PPE), rakstiski. (IT) Mēs esam pārliecināti par pievienoto vērtību, ko Eiropas Patvēruma lietu atbalsta birojs sniegs savstarpējas uzticības attīstībai, kā arī politiskās un finanšu atbildības sadalei. ES dalībvalstīm vēl ir jāpanāk galīgā vienošanās par attieksmi, kāda jāizrāda pret bēgļiem, pret to personu dzīves un īpašību aprakstiem, kurām jāpiešķir bēgļa statuss, un galvenokārt tām jāpārvar dažu valdību iebildumi attiecībā uz iespējamām izmaksām.

Šis birojs būs atbildīgs par specializētas palīdzības sniegšanu. Tā pienākumos ietilps koordinēšana, informācijas apmaiņa un bēgļu pārvietošanas pasākumi. Tas piedāvās mācību programmas tiem, kas ir atbildīgi par šo jomu katrā valstī, veicinot lielāku rīcības saskaņotību. Mēs, EP deputāti, paturam sev tiesības iecelt biroja izpilddirektoru.

Es uzskatu par savu pienākumu uzsvērt mūsu aicinājumu veikt nepieciešamās izmaiņas Eiropas Bēgļu fondā, lai nodrošinātu jaunās aģentūras pienācīgu darbību. Lielākais politiskais jautājums joprojām paliek attiecības starp humāno solidaritāti un finansiālā sloga sadalījumu — ES tiek aicināta piedāvāt efektīvu atbalstu valstīm, kas visvairāk pakļautas migrācijas plūsmu un patvēruma meklētāju lielā skaita ietekmei un kas saskarsies ar konkrētu un bieži savai relatīvi nelielajai teritorijai nesamērīgi lielu slodzi.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) Attiecībā uz tik jutīgu tematu, kas saistīts ar cilvēktiesībām, Eiropas Patvēruma lietu atbalsta biroja izveide ir svarīga, jo tā dod iespēju izstrādāt konsekventu un kvalitatīvu kopējo Eiropas līmeņa patvēruma politiku. Tāpēc es par to nobalsoju.

 
  
MPphoto
 
 

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. (DE) Patvēruma lietu atbalsta birojs būtu ļoti lietderīga iestāde, ja tas īpaši uzņemtos repatriācijas koordinēšanas funkcijas un tādējādi paātrinātu repatriācijas pasākumus. Atbalsts pārvietošanai arī būtu noderīgs. Pašreizējā ziņojumā šim aspektam, ko es uzskatu par ļoti svarīgu, ir tikai pakārtota nozīme, bet tā vietā tas satur neskaitāmus birokrātiskus priekšlikumus, kas novedīs pie uzpūsta pārvaldes aparāta un gausas pasākumu īstenošanas. Tāpēc es atturējos no balsošanas.

 
  
MPphoto
 
 

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. (IT) Es izsaku atbalstu priekšlikumam izveidot Eiropas Patvēruma lietu atbalsta biroju. Šā biroja uzdevums, kuru sākumā finansēs Eiropas Bēgļu fonds, būs sniegt īpašu atbalstu kopējas patvēruma politikas veicināšanai, kā arī koordinēt informācijas apmaiņu un bēgļu pārvietošanu. Eiropas Parlamenta uzdevums būs iecelt izpilddirektoru, ievērojot pārredzamības un demokrātiskas uzraudzības principus. Solidaritāti Kopienā nodrošinās nolīgums starp dalībvalstīm, ko noslēgs, saņemot ieinteresēto pušu piekrišanu. Es atbalstu arī konsultatīva foruma izveidi pēc mūsu, EP deputātu, pieprasījuma, kas nodrošinās ciešu dialogu starp Patvēruma lietu atbalsta biroju un dažādām ieinteresētajām pusēm.

 
  
MPphoto
 
 

  Georgios Papanikolaou (PPE), rakstiski. (EL) Šodien mēs dodam „zaļo gaismu” Eiropas Patvēruma lietu atbalsta biroja izveidei. Tas dos daudz laba. Patvēruma lietu atbalsta birojs dos izšķirošu ieguldījumu vienotas Eiropas patvēruma telpas integrācijā. Tas sāks nekavējoties darboties, lai koordinētu un stiprinātu sadarbību starp dalībvalstīm patvēruma jautājumos, un sekmēs dažādu dalībvalstu pielietoto metožu tuvināšanu. Birojs palīdzēs arī veicināt to dažādo tiesisko regulējumu konverģenci, kurus piemēro ES patvēruma tiesību jomā. Paturot prātā šīs priekšrocības, kā arī dalībvalstu un Eiropas iestāžu piekrišanu Eiropas Patvēruma lietu atbalsta biroja izveidei, es ar prieku nobalsoju par tā izveidi.

 
  
  

Ieteikums otrajam lasījumam: Silvia-Adriana Ţicău (A7-0124/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  Alfredo Antoniozzi (PPE), rakstiski. (IT) Lai gan pozitīvs balsojums par šo ziņojumu ir tikai formalitāte, jo Lisabonas līguma īstenošana prasīja juridiskā pamata un deleģētu aktu pielāgošanu, es tomēr vēlos uzsvērt energoefektivitātes lielo nozīmi celtniecības nozarē saistībā ar ES mērķi samazināt enerģijas patēriņu un CO2 emisijas par 20 % un palielināt enerģijas ražošanu no atjaunojamiem energoresursu avotiem par 20 % līdz 2020. gadam. Kā mēs zinām, energoefektivitātes nodrošināšanas un emisiju samazināšanas mērķi pilsētvidē ir atkarīgi galvenokārt no veco ēku un jaunceļamo ēku energoefektivitātes uzlabošanas.

Es tomēr uzskatu, ka direktīva paredz ļoti vērienīgus mērķus, kurus vietējām pārvaldes iestādēm būs grūti sasniegt, ja tiem netiks nodrošināta finansiāla palīdzība, ieskaitot ES atbalstu. Es jo īpaši to attiecinu uz liela apjoma enerģijas reģenerācijas darbiem, kuri būs vajadzīgi pašreizējām ēkām, piemēram, sociālajām mājām, kurās energoapgādes atjaunošana (kas palīdzēs ģimenēm samazināt komunālos maksājumus) prasīs ievērojamas finansiālas saistības no vietējo iestāžu puses.

 
  
MPphoto
 
 

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski. (FR) Šā vērienīgā teksta mērķis ir veicināt ēku celtniecību un atjaunošanu saskaņā ar videi nekaitīgākiem standartiem, jo tie ir energoefektīvāki. Es apņēmīgi nobalsoju par tā pieņemšanu. Ar šādu iniciatīvu Eiropas Savienība parāda, ka tā ir līdere ilgtspējīgas attīstības jomā. Šī direktīva ir veiksmīgs kompromiss starp pamudinājumu un atturēšanos attiecībā uz atbildīgu attieksmi pret vidi celtniecības jomā.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. (PT) Celtniecības nozare patērē 40 % no ES energopatēriņa un rada 35 % no tās kopējā emisiju apjoma. Šis tiesību akts paredz, ka līdz 2020. gadam jaunajās ēkās enerģijas patēriņš būs gandrīz vienāds ar nulli un ka atjaunotām vecajām ēkām ir jāatbilst obligātajām energoefektivitātes prasībām. Šis tiesību akts tāpēc dos ieguldījumu Eiropas enerģētiskās atkarības mazināšanā, CO2 emisiju līmeņa pazemināšanā, gaisa kvalitātes uzlabošanā telpās un brīvā dabā un labklājības uzlabošanā pilsētās. Pamudinājums uzlabot ēku energoefektivitāti dos arī iespēju pārklasificēt mūsu pilsētas, veicinot tūrismu, radot jaunas darbavietas un stimulējot ekonomikas izaugsmi ES. Tomēr pārkvalificēšana prasīs lielākus valsts un privātos ieguldījumus. Mēs apsveram tiešos valsts ieguldījumus, kam ir tieša ietekme uz darbavietu radīšanu, kā arī mazo un vidējo uzņēmumu iesaistīšanu. Ekonomikas atveseļošanas nolūkiem pilsētu atjaunošanas programma būs lietderīga. Tāpēc es aicinu Komisiju un dalībvalstis izmantot struktūrfondus ēku pārklasificēšanai, ņemot vērā vides un energoapgādes apsvērumus, un šo finansējumu lietot kā katalizatoru privātam finansējumam. Es aicinu tās atrast arī pienācīgu finansēšanas modeli pašreizējo ēku atjaunošanai.

 
  
MPphoto
 
 

  Marielle De Sarnez (ALDE), rakstiski. (FR) Mēs mājās pavadām 50 % no savas dzīves. Šodien 30 % pašreizējo māju Eiropā ir neveselīgas, lai gan pastāv lielas atšķirības starp dažādām dalībvalstīm. Tāpēc ir svarīgi ne tikai sekmēt jaunu ilgtspējīgu ēku celtniecību, bet arī veikt ilgtspējīgu atjaunošanu. Es atzinīgi vērtēju šo jauno tiesību aktu, kas palīdzēs patērētājiem samazināt elektroenerģijas rēķinus un visai Eiropas Savienībai sasniegt klimata mērķus — 10 gados samazināt energopatēriņu par 20 %. Dalībvalstīm vajadzēs pielāgot noteikumus attiecībā uz ēkām, lai visas ēkas, kas celtas 2020. gada beigās un pēc tam, atbilstu augstiem energoefektivitātes standartiem. Pašreizējās ēkas būs pēc iespējas jāuzlabo. Demokrātiskajai kustībai mājokļa jautājums ir saistīts ar pilsētu un celtniecības kvalitāti. Prioritāte ir jāpiešķir ēku projektējumam. Tāpēc mums ir jārosina ēku atjaunošana, piemēram, pamazinot īpašuma nodokli atkarībā no ēku energoefektivitātes. Mēs tāpēc aicinām dalībvalstis izveidot tādu nodokļu sistēmu, kas mudinātu visas iesaistītās puses izturēties atbildīgāk pret vidi.

 
  
MPphoto
 
 

  Ioan Enciu (S&D), rakstiski. (RO) Es uzskatu, ka šis ziņojums turpmāk dos labumu Eiropas Savienības enerģētikas nozarei, ja vien tajā paredzētie mērķi ir reāli izpildāmi un atbilst dalībvalstu finansiālajam stāvoklim. Es atzinīgi vērtēju mērķus, ko Padome pieņēma 2010. gada 14. aprīlī attiecībā uz vajadzību samazināt lielākās atšķirības starp dalībvalstīm ēku siltuma efektivitātes ziņā, kā arī uz ierosināto mērķi sasniegt nulles enerģijas patēriņu līdz 2020. gada 31. decembrim, balstoties uz pakāpeniskiem pasākumiem, kurus dalībvalstis veiks 2015. un 2018. gadā. Tomēr Komisijai un Padomei ir jāņem vērā tas, ka daudzās dalībvalstīs ir iestājusies ekonomiskā lejupslīde un ka tām būs vajadzīgs finansiāls un loģistikas atbalsts, lai sasniegtu ierosinātos mērķus. Komisijai ir jāizstrādā turpmākais finanšu intervences plāns, pamatojoties uz finansējuma piešķīrumu no Attīstības fonda, lai atbalstītu dalībvalstis, kas pašas nespēj piešķirt vajadzīgo finansējumu, jo īpaši atjaunošanas darbiem. Uzskatām, ka šis pasākums dos labumu parastajiem pilsoņiem, jo viņi sedz daļu no atjaunošanas izmaksām.

 
  
MPphoto
 
 

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. (PT) Es nobalsoju par ēku energoefektivitātes priekšlikumu, jo tas piedāvā vērienīgu un reāli izpildāmu plānu, kā līdz 2020. gadam samazināt energopatēriņu un CO2 emisijas par 20 % nozarēs, uz kurām neattiecas emisijas kvotu tirdzniecība. Šai direktīvai būs tieša ietekme uz Eiropas iedzīvotāju dzīvi, jo tā palīdzēs patērētājiem samazināt maksu par elektroenerģiju un vienlaicīgi radīs miljoniem darbavietu visā ES ar plānotu ieguldījumu palīdzību uzlabotā energoefektivitātē un atjaunojamu energoresursu avotu izmantošanā.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) ES 2008. gadā uzņēmās saistības līdz 2020. gadam samazināt energopatēriņu par 20 %, kā arī panākt, ka 20 % no energopatēriņa dod atjaunojamie energoresursu avoti. Ēku energoefektivitātes uzlabošana ir vislabākais veids, kā samazināt energopatēriņu un emisijas par 20 % nozarēs, uz kurām neattiecas emisijas kvotu tirdzniecība. Turklāt energoietaupījumi energoefektīvās ēkās ir par 30 % lielāki nekā parastās ēkās.

Komisija 2008. gada 13. novembrī iesniedza priekšlikumu Direktīvas 2002/91/EK par ēku energoefektivitāti grozījumiem. Šie grozījumi ievērojami ietekmēs Eiropas iedzīvotāju dzīvi, jo tie nekavējoties izraisīs pārmaiņas ēkās, kurās viņi dzīvo, kā arī radīs vajadzību izpētīt un izstrādāt efektīvākas tehnoloģijas celtniecības nozarē. Turklāt šī stratēģija radīs darbavietas un veicinās ilgtspējīgu izaugsmi. Tā kā pašreizējais projekts pamatojas uz Parlamenta un Padomes vienošanos, kas panākta 2009. gada novembrī, es atbalstu referentes priekšlikumu.

 
  
MPphoto
 
 

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. (PT) Direktīvas par ēku energoefektivitāti pieņemšana ir liels solis ceļā uz Eiropas CO2 emisiju un enerģētiskās atkarības mazināšanu. Tie ir izšķiroši Eiropas iedzīvotāju dzīves kvalitātes un mūsu ekonomikas un sociālās iekārtas konkurētspējas faktori. Tā kā ēku nozare patērē 40 % no energopatēriņa un rada 35 % no kopējām CO2 emisijām, pašpietiekamībai un uzlabotai atjaunoto ēku energoefektivitātei ir arvien lielāka nozīme Eiropas Savienības iespējās līdz 2020. gadam sasniegt mērķi par 20 % samazināt energopatēriņu un par 20 % palielināt enerģijas ražošanu no atjaunojamiem energoresursu avotiem, kā arī uzlabot energoefektivitāti. Šie pasākumi palīdzēs privātiem patērētājiem un sabiedrisko pakalpojumu iestādēm samazināt elektroenerģijas izmaksas, un, cerams, šā jaunā tiesību akta piemērošana palīdzēs mazināt krīzi civilās celtniecības nozarē, kā arī dos ieguldījumu pilsētu atjaunošanas programmu izstrādē, kas pozitīvi ietekmēs iedzīvotāju dzīves kvalitāti un labklājību

 
  
MPphoto
 
 

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Ēku energoefektivitātes uzlabošana ir īpaši svarīga, jo tā palielina ES vispārējo energoefektivitāti un samazina siltumnīcefekta gāzu emisijas. Ja Eiropas Savienība grib sasniegt mērķus, kurus tā sev izvirzījusi — samazināt energopatēriņu par 20 %, nodrošināt, ka 20 % energopatēriņa nāk no atjaunojamiem energoresursu avotiem, kā arī palielināt energoefektivitāti par 20 % līdz 2020. gadam —, tai būs stingri jāapņemas uzlabot ēku energoefektivitāti.

Parlamenta un Padomes politiskā vienošanās ir beigusies ar tehnisko aspektu noskaidrošanu, obligātajām energoefektivitātes prasībām atkarībā no ēku vecuma un no tā, vai tā ir tikusi atjaunota, vai nē, vietējo un reģionālo iestāžu uzdevumu novērtējumu un atbalstu valsts iestādēm, īstenojot ieteikumus.

Mums tomēr ir nelielas bažas par to, ka Komisijai nav pietiekami lielas nozīmes, novērtējot dalībvalstu plānus un pārbaužu ziņojumus, kā arī pielāgojot Lisabonas līguma noteikumus, kas piešķir Komisijai lielākas pilnvaras ar tā saukto „deleģēto aktu” palīdzību.

 
  
MPphoto
 
 

  Adam Gierek (S&D), rakstiski.(PL) Galvenie faktori, kas ietekmē energoefektivitāti, ir: 1. Viena enerģijas veida pārveidošana citā, lai to varētu izmantot īpašiem nolūkiem. Jo ilgāka ir pārveidošanas ķēde, jo lielāks ir enerģijas zudums. Praksē tas galvenokārt attiecas uz plūsmu, ko izstaro primārie enerģijas avoti. Liela daļa no šīs enerģijas izplūst vidē. Šo efektu var samazināt koģenerācijas procesos, kas var sasniegt 90 % efektivitātes līmeni. 2. Elektriskā pretestība jeb Oma pretestība, kas ir svarīga elektroenerģijas pārvadē. 3. Siltumpretestība. Zema pretestība ir svarīga siltummaiņas, bet augsta pretestība ir svarīga izolācijas materiālu zemās siltumvadītspējas dēļ. Šo izolācijas materiālu lietošana — piemēram, polistriola, minerālvates un šūnbetona — ievērojami samazina dzīvojamo namu siltumenerģijas prasības. Pašlaik tās ir diezgan augstas — ap 40 % no kopējā energopatēriņa. 4. Berze pretberzes procesos, piemēram, gultņos, un berzes procesos, piemēram, bremzēs. Tā attiecas galvenokārt uz automašīnām un turbulenci lidaparātos. Berze rada aptuveni 30 % zudumu no kopējā energopatēriņa.

Es nobalsoju par regulējumu bez grozījumiem, jo enerģijas zudumi dzīvojamos namos — līdzās pārveidošanas zudumiem — ir vislielākie, bet energotaupība palīdzēs nabadzīgajiem cilvēkiem. Polijas gadījumā siltumierīču modernizācija un koģenerācija var dot ekonomisku, sociālu un ekoloģisku labumu. Šajā jomā ir jānosaka īstenošanas prioritātes, jo jauni noteikumi bieži palēnina iepriekšējo noteikumu īstenošanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Sylvie Guillaume (S&D), rakstiski. (FR) Es nobalsoju par direktīvas par ēku energoefektivitāti pārskatīto projektu, jo es uzskatu, ka jaunajās ēkās ir jāievēro energotaupīšanas princips un ka šajā jomā ir jāpiemēro obligātie standarti, kas visiem jārespektē. Sabiedriskajām ēkām no 2018. gada būs vadošā loma, piešķirot valsts iestādēm pilsoņu informēšanas kampaņās lielāku nozīmi un likumību. Šie teksti paredz arī to, ka energotaupībai jābūt ēku rekonstrukcijas pamatelementam. Es tāpēc vēlos, lai šie pasākumi dotu MVU jaunu stimulu un lai dalībvalstis uzlabotu mācību programmas tiem darbiniekiem, kas ir atbildīgi par ēku energoefektivitātes nodrošināšanu. Attiecībā uz energopatēriņa marķēšanu jāteic, ka patērētājiem ir jāzina to iekārtu un aparatūras enerģētiskās īpašības, kuras tie pērk.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) Stratēģijā periodam līdz 2020. gadam energoefektivitātes jautājums ir būtisks. Ir sperts liels solis ceļā uz energopatēriņa samazināšanu turpmākos gados, pieņemot šo ieteikumu, kura mērķis ir līdz 2020. gadam nodrošināt, lai ēku energopatēriņš tuvotos nullei. Šīs pūles jāpieliek, ne tikai ceļot jaunas mājas, bet arī lieliem līdzšinējo māju atjaunošanas projektiem. Ir arī būtiski, lai labs piemērs tiktu rādīts, ceļot sabiedriskas ēkas. Tāpēc es nobalsoju par to.

 
  
MPphoto
 
 

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. (DE) Viegli īstenojami energotaupības pasākumi agrāk ir bieži īstenoti, un ir grūti novērtēt, cik liels ir šis viegli sasniedzamais (ar to es domāju, ka tas ir iespējams bez plašiem atjaunošanas darbiem) energotaupības potenciāls. To visu, protams, nedrīkst atstāt pašplūsmā, jo var gadīties, ka ēkas, kurām veikts lielisks energoefektivitātes atjaunošanas darbs, stāv tukšas pārmērīgi lielās īres maksas dēļ. Vispārīgi runājot, pat klimata aizsardzības interesēs mēs atjaunošanas gadījumā nedrīkstam nepamatoti pārkāpt pilsoņu īpašumtiesības.

Energotaupības pasākumi ir, pirmkārt, ļoti dārgi, lai gan ne vienmēr tiek lietota pilnīgi nevainojama tehnoloģija, tāpēc šajā ziņā mēs nedrīkstam vienkārši izvirzīt noteikumus, bet mums ir jāstimulē šie pasākumi ar subsīdiju palīdzību. Ņemot vērā algu un sociālā nodrošinājuma samazinājumus, ar ko sastopamies, mums ir divreiz un trīsreiz jāpārbauda, vai šie jaunie noteikumi nedzen māju celtniekus vai to iemītniekus galējā postā. Energopieprasījuma ietekmi nevar precīzi aprēķināt, un tāpēc es balsoju pret šo priekšlikumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Justas Vincas Paleckis (S&D), rakstiski. (LT) ES noteica, ka ēku nozares tirgum ir visaugstākais energotaupības potenciāls. Energoietaupījumi energoefektīvas ēkās ir par 30 % lielāki nekā parastajās ēkās. Jaunajās ES dalībvalstīs, tostarp Lietuvā, neskaitāmās daudzdzīvokļu mājās tiek zaudēti aptuveni 60 % siltumenerģijas. Tikai Lietuvā ir vairāk nekā 35 000 daudzdzīvokļu māju. To iemītnieki ne tikai maksā milzīgas summas par apkuri, bet ir arī vainīgi pie tā, ka rodas tonnām CO2 emisiju. Konservatīvo valdība Lietuvā nespēj uzsākt ēku siltumizolēšanu. Pēc gandrīz diviem gadiem tukšu solījumu, ka rekonstrukcija tūlīt sāksies, vēl neviena ēka nav rekonstruēta.

Es nobalsoju par priekšlikumu veikt ēku energoefektivitātes uzlabošanu, jo tā veicina virzību uz mērķi panākt, lai ēku energopatēriņš būtu tuvu nullei. Tas garantēs, ka ar laiku ES ēkas kļūs energopatēriņa ziņā ilgtspējīgas. Īstenojot šo direktīvu, mēs uzsāksim energopatēriņa samazināšanu ES par vienu piekto daļu līdz 2020. gadam. Ieguldījumi energoefektivitātes palielināšanā radīs miljoniem darbavietu un veicinās ES ekonomikas izaugsmi.

 
  
MPphoto
 
 

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. (IT) Es izsaku atbalstu ieteikumam uzlabot ēku energoefektivitāti. Energoefektivitāte nozīmē ne tikai energotaupību, bet arī CO2 un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu. Lai sasniegtu šo mērķi, mums ir jāierobežo mājsaimniecību elektroenerģijas zudumi, kas ir palielinājušies tehnoloģijas dēļ, kas ir palielinājis izmaksas nevis māju celtniecībā, bet gan māju apsaimniekošanā. Pētniecība celtniecības nozarē stimulē videi mazāk kaitīgu celtniecību.

Šodien vislielākie projekti ir uzsākti mērena klimata valstīs, kurās šī tehnoloģija izplatās ar ātrumu, kas liek cerēt, ka ne visai tālā nākotnē mums būs ilgtspējīgas pilsētas. Vidusjūras reģiona valstīs jaunās tehnoloģijas tik ātri neizplatās. Lai gan siltuma izkliedes problēma šajās teritorijās nav tik nopietna, ēkas vairs nav vides ziņā ilgtspējīgas.

Pieaugošā gaisa kondicionēšanas sistēmu izmantošana, kas ir plaši izplatīta mājsaimniecībās, patiesībā patērē daudz elektroenerģijas. Eiropas Savienībai tāpēc ir jāveic informācijas kampaņas un jārīkojas, liekot lietā Kopienas fondus, stimulēšanu un informāciju, kā arī pētot un lietojot jaunas ražošanas tehnoloģijas.

 
  
MPphoto
 
 

  Georgios Papanikolaou (PPE), rakstiski. (EL) Mērķa 20-20-20 sasniegšana līdz 2020. gadam, citiem vārdiem sakot, energopatēriņa samazinājums par 20 %, no atjaunojamiem enerģijas avotiem iegūtas enerģijas patēriņa proporcijas pieaugums līdz 20 % no kopējā energopatēriņa un energoefektivitātes palielinājums par 20 %. prasa koordinētus un mērķtiecīgus pasākumus gan no ES, gan no dalībvalstu puses. Vēl svarīgāks ir tas, ka ēku energoefektivitātes uzlabošana ir vislabākais veids, kā samazināt energopatēriņu un emisijas nozarēs, kurās nav emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas. Precīzāk runājot, energoefektīvu ēku energoietaupījumi ir par 30 % lielāki nekā parasto māju ietaupījumi. Turklāt energoefektīvas ēkas patērē mazāk ūdens un prasa zemākas apsaimniekošanas izmaksas un zemākus komunālos maksājumus. Es tāpēc nobalsoju par direktīvu par ēku energoefektivitāti, jo tai būs ievērojama ietekme uz Eiropas pilsoņu dzīvi, ņemot vērā to, ka tā tieši ietekmēs ēkas, kurās viņi dzīvo un kuras viņi izmanto. Turklāt ieguldījumi energoefektivitātes uzlabošanā, kā arī atjaunojamo energoresursu avotu lietošana radīs miljoniem darbavietu un veicinās ES izaugsmi, kā arī vienlaicīgi palīdzēs samazināt naudas summas, kas pašlaik tiek izšķērdētas, lai uzturētu energoietilpīgas ēkas.

 
  
MPphoto
 
 

  Rovana Plumb (S&D), rakstiski. (RO) Ēkas rada gandrīz pusi no CO2 emisijām, kas nav iekļautas emisijas kvotu tirdzniecības shēmā, un tas dod lielas iespējas samazināt šīs emisijas bez papildu izmaksām vai ar zemām izmaksām. Jaunā Direktīva par ēku energoefektivitāti paredz vairākus jaunu ēku obligātus energoefektivitātes rādītājus un prasības, lai ES līdz 2020. gadam varētu panākt, ka energopatēriņš ir tuvu nullei un ka liela daļa enerģijas tiek ražota no atjaunojamu energoresursu avotiem. Šīs prasības ir jāpiemēro arī pašreizējām ēkām.

Ir svarīgi informēt pilsoņus par šīm prasībām un mudināt tos ieviest progresīvās mērierīces (aizvietojot karstā ūdens un gaisa kondicionēšanas sistēmas ar energoefektīvām alternatīvām sistēmām, piemēram, ar apgrieztā cikla siltumsūkni), pat tad, ja ēka tiek atjaunota. Finansējumu daļēji sniegs no ES budžeta, lai veicinātu energoefektivitātes pasākumus. Dalībvalstīm ir jāveic pienācīgi pasākumi, lai nekavējoties īstenotu šo direktīvu. Es nobalsoju par šo ziņojumu, jo jaunais tiesību akts palīdzēs patērētājiem samazināt elektroenerģijas rēķinus, tādējādi dodot iespēju ES sasniegt mērķi un panākt energopatēriņa samazinājumu par 20 % līdz 2020. gadam.

 
  
MPphoto
 
 

  Teresa Riera Madurell (S&D), rakstiski. (ES) Es nobalsoju par šo svarīgo direktīvu, jo mums ir jāuzlabo ēku energoefektivitāte, kas ir viena no jomām, kurai ir vislielākais potenciāls dot ieguldījumu ES vispārējo mērķu sasniegšanā — palielināt energoefektivitāti par 20 % līdz 2020. gadam. Saskaņā ar tekstu, par ko vienojās Parlaments un Padome, līdz 2020. gadam visu jauno ēku energopatēriņam jābūt vienādam ar nulli, ražojot tikpat daudz enerģijas, cik tiek patērēts. Sabiedriskajām ēkām ir jākalpo par piemēru, īstenojot šo tiesību aktu pirms 2013. gada 31. decembra. Reformu izmaksas tiks daļēji segtas no ES budžeta. Turklāt pašreizējām ēkām būs jāatbilst ļoti augstiem energoefektivitātes standartiem, kuru rādītājus aprēķinās dalībvalstis, pamatojoties uz kopēju shēmu, ko paredz direktīva. Ēku energoefektivitātes rādītāji ir jāiekļauj plašsaziņas līdzekļu sludinājumos par pārdodamām vai izīrējamām ēkām. Vēl viens jauns aspekts ir viedās mērierīces un kontroles un pārvaldības sistēmas, kas paredzētas enerģijas taupīšanai. Direktīvu pārskatīs pirms 2017. gada.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. (FR) Šodienas balsojums par ES noteikumiem attiecībā uz ēku energoefektivitāti nozīmē lielu progresu energoefektivitātes jomā. Tomēr mēs ļoti nožēlojam, ka šajā tiesību aktā nav ņemtas vērā pašreizējo ēku atjaunošanas prasības, lai gan šīs ēkas patērē 40 % no kopējā energopatēriņa un rada 38 % siltumnīcefekta gāzu emisijas Eiropā. ES necenšas izstrādāt vērienīgu energoefektivitātes politiku, kas paredzētu lielus ieguldījumus ēku atjaunošanā, bet visu uzmanību pievērš jaunām ēkām. Tā palaiž garām izdevību radīt miljoniem darbavietu, samazināt energoatkarību no mūsu kaimiņiem un lielā mērā apkarot klimata pārmaiņas.

 
  
MPphoto
 
 

  Bart Staes (Verts/ALE), rakstiski. (NL) Celtniecības nozarei ir milzīgs enerģijas taupīšanas potenciāls. Tā patērē 40 % no kopējā energopatēriņa un rada 35 no visām siltumnīcefekta gāzu emisijām.

Ēku energoefektivitātes uzlabošana ir vislabākais veids, kā samazināt energopatēriņu un emisijas.

Šī vienošanās ir pelnījusi mūsu nedalītu atbalstu. Vēlākais līdz 2020. gada 31. decembrim visu jauno ēku energopatēriņam ir jābūt gandrīz vienādam ar nulli. Visām publiskā sektora ēkām tas jāpanāk divus gadus ātrāk. Obligātās energoefektivitātes prasības tiks piemērotas, tikko vecās ēkas būs rekonstruētas. Nulles energopatēriņa ēkas ir ēkas ar ļoti augstu energoefektivitāti. Turklāt nenozīmīgo vai ļoti mazo enerģijas daudzumu, ko tās patērē, ir jāražo lielā mērā no atjaunojamu energoresursu avotiem.

Atzinīgi vērtējams ir tas, ka direktīvā liela uzmanība ir pievērsta finanšu instrumentiem, lai padarītu šo pāreju iespējamu. Dalībvalstīm vēlākais līdz 2011. gada 30. jūnijam ir jāsastāda pasākumu saraksts, kuri paredzēti direktīvā minēto mērķu sasniegšanai. Nobeigumā gribu teikt, ka Komisijai ir savlaicīgi jānovērtē direktīvas darbība, proti, vēlākais līdz 2017. gada 1. janvārim. Šī direktīva ir liels ieguldījums cīņā pret klimata pārmaiņām.

 
  
  

Ziņojums: Rui Tavares (A7-0125/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D), rakstiski. (LT) Stokholmas programma paredz uzticamas un ilgtspējīgas kopējās patvēruma politikas izstrādi Eiropas Savienībā. Tomēr, lai īstenotu patvēruma politiku un nodrošinātu tās mērķu sasniegšanu, ir jāmudina dalībvalstis brīvprātīgi piedalīties kopējā ES bēgļu pārvietošanas programmā. Tāpēc Eiropas Parlamenta mērķis ir piedāvāt pēc iespējas lielākam dalībvalstu skaitam iespēju piedalīties ES bēgļu pārvietošanas programmās. Eiropas Parlaments atbalsta Komisijas priekšlikumu un uzskata, ka bēgļu pārvietošanai ir jāpiešķir galvenā loma ES patvēruma politikas ārējā dimensijā. Tāpēc tā ir jāattīsta un jāpaplašina, lai tā kļūtu par efektīvu ES aizsardzības instrumentu.

 
  
MPphoto
 
 

  Vito Bonsignore (PPE), rakstiski. (IT) Pozitīvi nobalsojot par šo ziņojumu, Eiropa ir spērusi soli uz priekšu kopējas patvēruma politikas izstrādē. Tas dos iespēju vēl efektīvāk aizsargāt cilvēktiesības un vienlaicīgi ierobežot nelegālo imigrāciju.

Eiropas Savienībai ir jāliek sadzirdēt savu nostāju attiecībā uz migrāciju un integrāciju. Tai jāuzņemas atbildība par Eiropas noteikumu izstrādi un jāpiedalās to ES valstu izdevumu segšanā, kurus izraisījušas migrācijas plūsmas. Pārvietošanu tomēr nevar un nedrīkst nodalīt no kopējiem pasākumiem pret nelegālo imigrāciju. Šādi pasākumi prasa ne tikai robežvalstu vienošanos, bet arī vienošanos ar tām valstīm, no kurām varētu ierasties nelegālie imigranti.

 
  
MPphoto
 
 

  David Casa (PPE), rakstiski. – Bēgļu pārvietošana ir process, kurā ir iespējams personas pārvietot pēc ANO Augstā komisāra bēgļu jautājumos pieprasījuma, ja viņš uzskata, ka šīm personām ir vajadzīga starptautiska aizsardzība. Tas ir viens no kritērijiem, kas dod tiesības uz patvērumu saskaņā ar Eiropas Bēgļu fonda noteikumiem. Šis process varētu būt ideāls risinājums personām, kuru drošību nevar garantēt sākotnējā patvēruma valsts.

Es piekrītu referenta secinājumiem un tāpēc esmu nolēmis balsot „par” šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Carlos Coelho (PPE), rakstiski. (PT) Tikai ar kopēju patvēruma politiku un kopēju pārvietošanas shēmu mēs varam īstenot pienācīgu cilvēktiesību politiku Eiropas Savienībā. Pārvietošana ir, bez šaubām, ilgstošs risinājums bēgļiem, kuru aizsardzību sākotnējā patvēruma valsts nevar nodrošināt. Ir svarīgi, lai būtu pieejams pienācīgs finansējums, lai gan, piešķirot tikai daļu no budžeta, mēs to nevaram uzskatīt par īstu bēgļu pārvietošanas programmu.

Mums nav nekādu šaubu par šā grozījuma attiecībā uz Bēgļu fondu lielo nozīmi, jo tas ļauj aizpildīt robu vairākās dalībvalstīs un uzlabot to pārvietošanas iespējas. Es ar prieku varu piebilst, ka to dalībvalstu skaits, kas piedalās šajā programmā, pēdējos gados ir palielinājies; un ir svarīgi mudināt arī citas valstis piedalīties. Eiropas Savienībai ir jāturpina izstrādāt un papildināt šo pārvietošanas instrumentu, lai nodrošinātu pēc iespējas efektīvāku aizsardzību.

Tāpēc Komisijai būs iespēja katru gadu noteikt ES kopējās prioritātes attiecībā uz cilvēku pārvietošanu. Šīm prioritātēm jābūt saistītām ar īpašiem ģeogrāfiskajiem reģioniem, nacionalitātēm vai to bēgļu kategorijām, kuri jāpārvieto, lai gan es piekrītu, ka jāgarantē elastība, lai varētu reaģēt uz ārkārtas situācijām.

 
  
MPphoto
 
 

  Corina Creţu (S&D), rakstiski. (RO) Migrācijas plūsmu spiediens kļūst arvien intensīvāks, un ir vairākas migrācijas mērķa valstis, kuru bažas par šo parādību ir jāsaprot. Tāpēc ir svarīgi, lai darbotos šī pārvietošanas programma, jo tā atvieglos taisnīgu atbildības sadali attiecībā uz starptautisko pienākumu aizsargāt bēgļus, kā arī atvieglos to valstu slogu, kuras ir uzņēmušas lielu bēgļu skaitu.

Pozitīvs solis būtu aktivizēt šajā gadā Eiropas Patvēruma lietu atbalsta biroju, kas var sniegt dalībvalstīm atbalstu pārvietošanas iniciatīvu īstenošanā. Neatkarīgi no tā, uz kuru valsti bēgļus pārvietos, sevišķi svarīgi ir nekavējoties tos iesaistīt valodas un attiecīgās valsts kultūras apguves kursos, apmierināt to reliģiskās prasības un sniegt tiem psiholoģisku palīdzību, ja tas ir nepieciešams.

Es uzskatu, ka ilgtspējībai ir jābūt šādas programmas galvenajai īpašībai, jo tai šā lēmuma rezultātā ir garantēts budžets ilgākam laikam. Atbalsta saņēmējus jau ir traumējusi atšķirtība no tās valsts kultūras un tradīcijām, no kuras viņi nāk. Viņiem ir jāiegūst jauna identitāte, un tas ir traumējošs process, ko nedrīkst vēl vairāk saasināt neziņa un nedrošība par nākotni.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Vajadzība pārvietot bēgļus kļūst arvien lielāka Eiropā, kas nevēlas noslēgties no ārējās pasaules un neredzēt, kas tajā notiek. Viesmīlība un solidaritāte ar cietējiem ir eiropiešu īpašības, kuras ir veicinājusi kristietība un kuras mums tagad vajadzētu atkal atcerēties. Tas tomēr ir jādara, nepārkāpjot likumīgās robežas, kuras noteikušas dalībvalstis. Nosakot ES ikgadējās prioritātes attiecībā uz ģeogrāfiskajiem reģioniem un īpašām pārvietojamo bēgļu kategorijām, ir patiešām jāņem vērā dalībvalstu vajadzības un to individuālie apstākļi, bet tās tomēr ir jāmudina piedalīties pārvietošanas pasākumos.

 
  
MPphoto
 
 

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. (PT) Viena no Eiropas Bēgļu fonda (EBF) „pamatotajām darbībām” ir pārvietošana. Stokholmas programmā ir teikts, ka ES ir jāizveido partnerattiecības un jāsadarbojas ar trešām valstīm, kas uzņēmušas lielu bēgļu skaitu. Komisija katru gadu nosaka ES kopējās prioritātes attiecībā uz pārvietojamām personām, un tās pieejai ir jābūt pietiekami elastīgai, lai reaģētu uz ārkārtas gadījumiem. Īpaša uzmanība jāpievērš visrepresīvāko kultūras, sociālo un politisko sistēmu upuriem. To dalībvalstu skaits, kas piedalās ES bēgļu pārvietošanas programmās, palielinās, bet vēl ir jāiesaista pēc iespējas lielāks dalībvalstu skaits. Es vēlos uzsvērt pozitīvo ietekmi, kāda ir lielāka finansējuma piešķiršanai bēgļu atbalstam šā procesa pirmajā un otrajā gadā. Šie fondi tiek piešķirti, lai segtu palielinātās izmaksas, ko parasti prasa mehānismu un struktūru izveide, kā arī tāpēc, ka ir svarīgi garantēt apstākļus, kas nodrošinātu vislielāko ilgtspējību un augstu kvalitāti bēgļu pārvietošanas procesam.

 
  
MPphoto
 
 

  Sylvie Guillaume (S&D), rakstiski. (FR) Ņemot vērā Eiropas diezgan vājo sniegumu, tai ir jādod lielāks ieguldījums centienos pārvietot bēgļus, kuru eksistence valstīs, kas tos uzņēmušas, ir apdraudēta. Es nobalsoju par šo ziņojumu, lai rosinātu dalībvalstis pievienoties šai kolektīvās solidaritātes kustībai, kuras mērķis ir veicināt bēgļu uzņemšanu un pārvietošanu Eiropā. Ar labiem nodomiem vairs nepietiek, mums ir vārdi jāpierāda ar darbiem un īpaši jāpiešķir prioritāte sievietēm un bērniem, kas ir vardarbības vai ekspluatācijas upuri, bērniem, kurus nepavada vecāki, personām, kas ir spīdzinātas, un cilvēkiem, kas ir nopietni slimi.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) Tikai 10 ES dalībvalstis, ieskaitot Portugāli, uzņem bēgļus pārvietošanai. Bēgļu pārvietošana ir procedūra, kurā, pamatojoties uz ANO Augstā komisāra bēgļu jautājumos pieprasījumu un atkarībā no attiecīgās personas vajadzības pēc starptautiskas aizsardzības, trešo valstu valstspiederīgie vai bezvalstnieki tiek pārvietoti no trešās valsts uz ES dalībvalsti. Šā priekšlikuma pieņemšana ir iecerēta, lai palielinātu to dalībvalstu skaitu, kas pārvieto bēgļus, un šim nolūkam tās valstis, kas to dara pirmo reizi, pirmajos divos gados saņems palielinātu finansiālu atbalstu. Priekšroka neatkarīgi no ģeogrāfiskajām prioritātēm, ko ES noteikusi konkrētam laika posmam, ir šādu personu pārvietošanai: bērnu un sieviešu, kam draud vardarbība vai psiholoģiska, fiziska vai seksuāla izmantošana, bērnu, kurus nepavada pieaugušie, personu ar īpašām medicīniskām vajadzībām, vardarbības un spīdzināšanas upuru un personu, kam vajadzīga ārkārtas pārvietošana tiesisku un aizsardzības iemeslu dēļ.

 
  
MPphoto
 
 

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. (DE) Pamatotie atbalsta pasākumi saskaņā ar Eiropas Bēgļu fonda (EBF) noteikumiem ietver trešo valstu bēgļu pārvietošanu. „Pārvietošana” ir process, kurā, pamatojoties uz ANO Augstā komisāra bēgļu jautājumos pieprasījumu un atkarībā no attiecīgās personas vajadzības pēc starptautiskas aizsardzības, trešo valstu valstspiederīgie vai bezvalstnieki tiek pārvietoti no trešās valsts uz ES dalībvalsti, kurā tiem ir atļauts a) uzturēties kā bēgļiem, vai arī b) tiem piešķir statusu, kas sniedz tiem tādas pašas tiesības un priekšrocības kā bēgļa statuss.

Pasākumi, kas ierosināti šajā ziņojumā, padarīs ES — kam jau tagad ir jāsastopas ar masu imigrācijas problēmām — vēl pievilcīgāku migrantiem. UNHCR dati to apstiprina. 2008. gadā aptuveni 5000 cilvēku tika pārvietoti visā Eiropas Savienībā, bet pašlaik visā pasaulē ir 750 000 cilvēku, kas jāpārvieto. Šā iemesla dēļ es balsoju pret šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Franz Obermayr (NI), rakstiski. (DE) Daudzās dalībvalstīs, ieskaitot manu valsti Austriju, iespēja uzņemt bēgļus ir izsmelta, un iedzīvotāji pamatoti pretojas jaunu uzņemšanas centru un citu līdzīgu objektu izveidei. Ziņojums par Eiropas Bēgļu fondu, kurā aicināts pārvietot bēgļus uz ES, tāpēc šķiet vēl jo nesaprotamāks. Tāpēc es balsoju pret šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. (IT) Bēgļu problēma ir Eiropas problēma, un tās risināšanu nevar atstāt atsevišķu valstu ziņā, jo īpaši ņemot vērā to ģeogrāfiskās un ekonomiskās atšķirības. Tāpēc es atbalstu Eiropas līmeņa fonda izveidi.

Šāda fonda izveidei ir jākalpo diviem mērķiem: tam ir jāatbalsta bēgļi, kas ierodas mūsu valstīs, bieži mūsu piekrastēs, meklējot palīdzību, kā arī tās valstis, kas sava ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ uzņem vislielāko šo izmisušo cilvēku skaitu. Šī problēma ir, un tai ir jābūt Eiropas problēmai, un mēs nevaram pieļaut, ka konkrētas valstis to risina vienas pašas. Es ceru, ka šis fonds būs tikai sākums ceļā uz eiropeiskāku un vienotāku pieeju šai problēmai.

 
  
MPphoto
 
 

  Czesław Adam Siekierski (PPE), rakstiski.(PL) Ņemot vērā vajadzību palīdzēt bēgļiem Eiropā, manuprāt, lēmums, ko pieņēma Eiropas Parlaments par šo jautājumu, ir ārkārtīgi svarīgs. Fonda galvenais mērķis ir atbalstīt dalībvalstu pasākumus, kas bieži vien prasa papildu izdevumus. Šādi pasākumi ir iecerēti, lai nodrošinātu bēgļiem normālus dzīves apstākļus, kā arī lai risinātu viņu uzturēšanās Eiropas Savienības dalībvalstīs tiesiskā regulējuma jautājumus. Es uzskatu, ka ir svarīgi palielināt finansiālo atbalstu valstīm, kas palīdz bēgļiem.

Mēs nedrīkstam dot nekādu iemeslu kritikai, ka mēs, attīstītās valstis, cenšamies atturēt bēgļus no centieniem ierasties šeit, nevis aizsargājam viņus par katru cenu. Bēgļu aprūpi, kuri ierodas Eiropā no jaunattīstības valstīm un kuriem ir bijis jāsastopas ar tādām milzīgām problēmām kā vardarbība, iztikas līdzekļu trūkums, piekļuves trūkums veselības aprūpei, ES dalībvalstīm ir jāorganizē, cik labi vien iespējams.

 
  
MPphoto
 
 

  Anna Záborská (PPE), rakstiski. (SK) Dāmas un kungi! Komitejā balsošanai izvirzīja daudz grozījumu priekšlikumu, kuros bija uzsvērta baznīcas un ticības grupu nozīme bēgļu problēmas risināšanā. Visi šie grozījumu priekšlikumi tika noraidīti. Kad liberāļi un kreisā spārna politiķi apgalvo, ka ik dienas darbu ar bēgļiem veic nevalstiskās organizācijas un ka tam ir pienācīgs valsts finansējums, tad atklājas viņu tuvredzīgais cinisms un liekulība. Faktiski stāvoklis ir tieši pretējs. Vai tad nav taisnība, ka valstīm bieži jādzird kritika par to, ka apstākļi bēgļu nometnēs nav cilvēka cienīgi? Vai tad nevajadzētu atklāti paziņot, cik liekulīgas ir tādas valstis kā Vācija, Spānija, Francija, Itālija vai Malta? Valdībām neizdodas uzņemt bēgļus un rūpēties par tiem. Šo visnabadzīgāko cilvēku ciešanas ir kā dadzis acī pārtikušajai Eiropai, un tāpēc mēs viņus sūtām atpakaļ. Politkorektuma dēļ mēs ignorējam to, ka uzņemšanas nometņu dziļajā postā, kur politkorektās nevalstiskās organizācijas jau sen ir atteikušās no cīņas, tikai klusās katoļu ordeņa māsas turpina strādāt ar entuziasmu. Pateicoties Maltas Bruņinieku ordenim, Jezuītu bēgļu dienestam (JRS) un daudzām kristīgām organizācijām, valdības atzīst savu pienākumu risināt bēgļu problēmas. Kristīgās organizācijas ir kā ērkšķis uz mūsu sirdsapziņas. Par to tās ir pelnījušas mūsu pateicību — pat tagad, kad tās saņem ļoti ierobežotu finansējumu no ES budžeta un kad tās nedrīkst pieminēt pat patstāvīgā ziņojumā par šo tematu.

 
  
  

Ziņojums: Carlos Coelho (A7-0126/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski. (FR) Ziņojums par Šengenas Informācijas sistēmu un tās modernizāciju dod ieguldījumu lieliskajā pavērsienā uz cilvēku brīvu pārvietošanos Eiropas robežās. Sastopoties ar cilvēku pieaugošo pārvietošanos starp dalībvalstīm Šengenas zonā, kā arī ar tās paplašināšanos, mums ir jāuzlabo datu apstrāde, lai garantētu pilnīgu brīvas pārvietošanās drošību. Carlos Coelho ziņojums tiecas pēc lielākas efektivitātes informācijas apritē, vienlaicīgi ievērojot personas brīvību, kuru garantē Eiropas Savienība. Es, protams, nobalsoju par šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D), rakstiski. (LT) Šā priekšlikuma mērķis ir nodrošināt migrāciju no Šengenas Informācijas sistēmas, kuras pašreizējais variants ir SIS 1+, uz otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmu (SIS II). Ir patiešām jānožēlo, ka šīs sistēmas darbības sākums ir aizkavējies. Eiropas Parlaments darīja visu, kas bija tā spēkos, lai nodrošinātu pēc iespējas ātrāku šīs sistēmas darbības sākumu un SIS II īstenošanas procesa pilnīgu pārredzamību. Tomēr ir jāiegūst visu iestāžu apstiprinājums. Jāuzsver, ka Komisijai būs jāizmanto alternatīva programma, ja SIS II projekts izrādīsies neveiksmīgs, un ka lēmumu pieņemšanas procesā par migrāciju būs jāiesaista Parlaments. Pirms pārejas uz jauno SIS II sistēmu Komisijai ir jāsniedz Parlamentam sīka informācija par testu rezultātiem un jādod tam iespēja dot savu atzinumu,

 
  
MPphoto
 
 

  David Casa (PPE), rakstiski. – Pirms migrēšanas uz jauno SIS ir jāveic attiecīgie testi un vajadzīgie drošības pasākumi. Es uzskatu, ka iepriekš minētie pasākumi ir jāveic profesionāli un rūpīgi, bet es tāpat kā referents esmu vīlies par ilgo vilcināšanos, kas aizkavē migrāciju uz jauno sistēmu.

 
  
MPphoto
 
 

  Mário David (PPE), rakstiski. (PT) Es vispār nobalsoju par šā tiesību akta ierosinātajiem grozījumiem. Datu migrācijas fāze ir pēdējais uzdevums saskaņā ar otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmas (SIS II) izstrādes mandātu. Tas pamato vajadzību dot Komisijai mandātu sistēmas izstrādei, kas būtu spēkā līdz tās darbības sākumam. Ņemot vērā ilgo kavēšanos, kas jau ir apstiprināta, un SIS II projekta palielinātās izmaksas, es apzinos, ka turpināmības klauzula ir jāsaglabā. Komisijai piešķirtais jaunais mandāts ir jānosaka saskaņā ar paredzēto SIS II darbības sākumu 2011. gada beigās.

Tomēr Komisijai ir vajadzīga elastība, lai tā varētu pārcelt datumus, izmantojot komitoloģijas procedūru, un pielāgot juridisko pamatojumu alternatīvam scenārijam, ja SIS II nedarbosies. Nav pieņemams tas, ka Komisija nespēj noteikt iespējamu SIS II darbības sākuma termiņu, jo no tā ir atkarīgas drošības, brīvības un tiesiskuma telpas garantijas Eiropā. Rodas arī šaubas par visu šo procesu tā pārredzamības trūkuma dēļ.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Šā jautājuma īpašais jutīgums pamato to, ka ziņojums tika uzticēts vienam no Parlamenta deputātiem, kas ir veltījis visvairāk laika šim jautājumam, manam kolēģim Coelho kungam. Es vēlos apsveikt viņu par ieguldīto darbu. Ir jānožēlo šā procesa aizkavēšanās, bet es tāpat kā viņš piesardzīgi izturos pret migrācijas procesa veiksmīgu norisi un izsaku bažas par Parlamenta tiesībām tikt informētam par notikumu gaitu.

 
  
MPphoto
 
 

  Sylvie Guillaume (S&D), rakstiski. (FR) Migrācijas „sāga” no SIS I uz SIS II ir pārāk ieilgusi. Tāpēc es nobalsoju par šo ziņojumu — lai uzsvērtu, ka termiņi jāievēro, un lai izbeigtu visu šo lietu, ko pēc neskaitāmiem nesekmīgiem rezultātiem un piešķirtajiem līdzekļiem tā sauktās migrācijas veikšanai, līdz šim bez panākumiem, var uzskatīt par nesaimniecisku rīcību. Tagad ir Komisijas kārta rīkoties, bet kā budžeta lēmējinstitūcijai Eiropas Parlamentam ir jāizmanto savas pilnvaras un tiesības pieprasīt, lai Eiropas Revīzijas palāta veic rūpīgu projekta vadības revīziju, kā arī novērtē, kā projekta neveiksme ietekmēs ES budžetu.

 
  
MPphoto
 
 

  Jean-Luc Mélenchon (GUE/NGL), rakstiski. (FR) Es saskatu nelielu progresu Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas grozījumos, kurus satur šis ziņojums. Tajā ir faktiski prasīts, lai Eiropas Parlaments būtu iesaistīts lēmumu pieņemšanas procesā, norādot, ka vajadzīgs tā labvēlīgs atzinums, lai varētu notikt migrācija uz Šengenas Informācijas sistēmas otro versiju. Tomēr šis ziņojums vēl arvien nav pieņemams. Mēs nevaram atbalstīt migrācijas iespēju uz SIS II — jauno mehānismu „pilnīgas drošības” sasniegšanai — bez atbildības par sekām.

Šajā sistēmā var apkopot arvien vairāk personas datu un tādu iemeslu dēļ, kuru pamatotību var interpretēt dažādi. Kā gan aizdomas par nodomu veikt terora aktu var uzskatīt par pamatotām? Vissliktākais ir tas, ka Amerikas Savienotajām Valstīm varētu dot piekļuvi šiem datiem. Šajā krīzes stundā valdošā eirokrātija turpina veidot Eiropu, ko raksturo konkurence un pārmērīgs uzsvars uz likumu un kārtību. Tomēr tagad vairāk nekā jebkad ir laiks veidot solidaritātes un sadarbības Eiropu, kas mums visiem ir vajadzīga.

 
  
MPphoto
 
 

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. (DE) Mums ir Šengenas Informācijas sistēma, kura darbojas un kuru var paplašināt, un mums ir arī prestižs projekts, kas maksā miljonus un ir izgāzies. Pienācis laiks beigt bērt naudu caurā zeķē, un ir jāglābj, kas glābjams. Ja ES patiešām vēlas arī turpmāk tērēt miljonus, tad tos vajag izdot par robežu aizsardzību vai pabalstiem pamatiedzīvotājiem. Nevajag izsniegt „pabalstus” par bēgļu uzņemšanu, bet beidzot precīzi piemērot Ženēvas Konvenciju par bēgļa statusu, un tā, protams, neattiecas uz ekonomisko migrantu armiju.

Nobeigumā gribu teikt, ka mums nav vajadzīgs jauns Patvēruma lietu atbalsta birojs, lai vēl vairāk paplašinātu patvēruma džungļus un ES aģentūru muklāju, kas aprij miljonus. Līdz laikam, kad darbosies Šengenas Informācijas sistēma, Šengenas zonu nedrīkst paplašināt. Jaunie priekšlikumi ir ne tikai slikti pārdomāti, tie ir neproduktīvi, un tāpēc es atturējos no balsošanas.

 
  
MPphoto
 
 

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. (IT) Es pilnīgi atbalstu Coelho kunga ziņojumu. Ir pierādīts, ka Šengenas Informācijas sistēma ir lielisks un lietderīgs pārvaldības un kontroles instruments Eiropas Savienībā. Izstrādes gaitā, parādoties jaunām prasībām, tā tomēr ir prasījusi labojumus un pielāgojumus.

Referenta priekšlikums sakrīt ar viedokli, ka otrās paaudzes migrāciju vairs nedrīkst atlikt. Mums ir vajadzīgi efektīvi un produktīvi instrumenti informācijas koordinēšanai un to personu kontrolei, kas iebrauc un ceļo Šengenas sistēmā. Šā iemesla dēļ es pievienojos Coelho kungam, uzsverot, ka Komisijai pēc iespējas ātrāk ir jāievieš jaunā otrās paaudzes SIS sistēma.

 
  
  

Ziņojums: Carlos Coelho (A7-0127/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  David Casa (PPE), rakstiski. – Pirms migrācijas uz jauno SIS ir jāveic attiecīgie testi un vajadzīgie drošības pasākumi. Es uzskatu, ka iepriekš minētais ir jāveic profesionāli un rūpīgi, bet es tāpat kā referents esmu vīlies par ilgo vilcināšanos, kas aizkavē migrāciju uz jauno sistēmu.

Turklāt es uzskatu, ka ir jāpieprasa, lai Revīzijas palāta sīki izmeklē šā procesa pārvaldību.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Palielinātais dalībvalstu skaits ir nopietni sarežģījis pārejas procesu un migrāciju no Šengenas Informācijas sistēmas uz otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmu. Parlaments pamatoti pieprasa precīzu jaunāko informāciju par šā ziņojuma attīstību. Es ceru, ka migrācija notiks visefektīvākā veidā, ka šī pārmaiņa nemazinās Eiropas drošību un ka rezultāts būs apmierinošs.

 
  
  

Ziņojums: Rui Tavares (A7-0131/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. (LT) Es nobalsoju par šo ziņojumu, jo bēgļu jautājums Kopienā vēl arvien ir ļoti aktuāls. Pašlaik bēgļu pārvietošanas jautājums Eiropas Savienībā nav pienācīgi koordinēts, un tikai 10 dalībvalstis ik gadu pārvieto bēgļus, bet pārvietošana netiek izmantota kā stratēģisks ES ārējās politikas instruments. Es atzinīgi vērtēju Komisijas lēmumu izveidot Eiropas Patvēruma lietu atbalsta biroju, kas piedāvās atbalstu dalībvalstīm pārvietošanas iniciatīvu īstenošanā, vienlaicīgi nodrošinot politikas koordināciju Eiropas Savienībā.

 
  
MPphoto
 
 

  Jean-Luc Bennahmias (ALDE), rakstiski. (FR) ES piedalās trešo valstu bēgļu uzņemšanā un pārvietošanā daudz mazākā mērā kā Amerikas Savienotās Valstis un Kanāda. Es nobalsoju par Eiropas Parlamenta patstāvīgo ziņojumu par kopējas ES bēgļu pārvietošanas programmas izveidi Tajā ir pieprasīta vērienīgas un ilgtspējīgas pārvietošanas programmas izveide ES un ierosināts piešķirt tām dalībvalstīm, kas ir gatavas piedalīties šajā programmā, finansiālu atbalstu.

Redzējums šajā ziņojumā atšķiras no Padomes redzējuma. Lemjot par prioritātēm pārvietošanā, Padome vēlas balstīties uz bēgļu nacionalitāti. Papildus bēgļu ģeogrāfiskajai izcelsmei mēs vēlamies, lai tiktu noteikta „neaizsargāto bēgļu” kategorija (sievietes un bērni, kas pakļauti vardarbībai un izmantošanai, bērni, kurus nepavada pieaugušie, personas, kam vajadzīga medicīniska palīdzība, spīdzināšanas upuri utt. Pēdējiem ir vienmēr jādod priekšroka.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. (PT) Ir svarīgi, lai Eiropas Savienībai būtu godīga un reāli izpildāma migrācijas politika. Tāpēc es atzinīgi vērtēju šo efektīvo, saprātīgo un ilgtspējīgo pārvietošanas programmu, kas sniedz noturīgu risinājumu bēgļiem, kuri nevar atgriezties savā izcelsmes valstī. Pārvietošanas programma var palīdzēt padarīt nelegālo imigrāciju mazāk pievilcīgu bēgļiem, kas tiecas iekļūt Eiropas Savienībā. Lai efektīva pārvietošanas programma būtu sekmīga, pieaugušajiem ir vajadzīga piekļuve darba iespējām un bērniem — tūlītēja integrācija skolās. Šā iemesla dēļ piekļuve izglītības un profesionālās orientācijas pakalpojumiem ir būtiska. Dažādām publiskā sektora organizācijām (piemēram, pašvaldībām) un pilsoniskajai sabiedrībai, kā arī NVO, labdarības iestādēm, skolām un sociālajiem dienestiem ir jāveic pēcpasākumi, un ir svarīgi veicināt sadarbību starp šīm organizācijām. Es aicinu dalībvalstis sekmēt privātu finansēšanas mehānismu izveidi, kā arī plašāk izvērst publiskās un privātās iniciatīvas, lai atbalstītu Eiropas bēgļu pārvietošanas programmu.

 
  
MPphoto
 
 

  Carlos Coelho (PPE), rakstiski. (PT) Pozitīvi vērtējams ir tas, ka dalībvalstu skaits, kas piedalās pārvietošanas programmās, pēdējos gados ir palielinājies. Tomēr tikai 10 dalībvalstis ikgadēji pārvieto bēgļus bez savstarpējas koordinācijas un kopējas ES bēgļu pārvietošanas programmas. Ir svarīgi, lai dalībvalstis izrādītu savstarpēju solidaritāti un nodrošinātu taisnīgu starptautisko saistību ievērošanu.

Efektīva un ilgtspējīga Eiropas bēgļu pārvietošanas programma dos labumu pārvietojamiem bēgļiem, dalībvalstīm un visai ES, piešķirot tai vadošu lomu starptautiskajā humānās palīdzības jomā. Ir vēlama daudzpusēja pieeja, kas iesaistītu visus vajadzīgos dalībniekus vietējā līmenī, neaizmirstot Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstā komisāra biroja svarīgo lomu.

Efektīvai ES bēgļu pārvietošanas programmai ir jānodrošina ilgstoša aizsardzība un risinājumi, kā arī jāizveido dalībvalstu sadarbības un koordinācijas mehānismi. Šādai programmai jāveicina labākās prakses apmaiņa, jāizstrādā kopīga stratēģija un jāsamazina pārvietošanas operāciju izdevumi. Es atbalstu referenta Tavares kunga ierosinājumu izveidot pārvietošanas vienību, kas sekmēs pārvietošanas procesu koordināciju un īstenošanu, un apsveicu viņu par lielisko ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Robert Dušek (S&D), rakstiski.(CS) Rezolūcijas projekta par ES bēgļu pārvietošanas pārvaldības un regulēšanas programmu prioritāte ir atrisināt bēgļu izvietošanas un adaptācijas problēmas jaunajā vidē. Humanitāras krīzes un citi neparedzēti notikumi var izraisīt bēgļu pieplūdumu, uz kuru mums visiem Eiropas Savienībā jāspēj kopīgi reaģēt. Es nespēju iedomāties tiesiski pieņemamu situāciju, kurā kāda ES dalībvalsts vajātu pilsoņus politisku iemeslu dēļ. Vietējām iestādēm jāļauj piedalīties bēgļu pārvietošanas programmās brīvprātīgi, jo arī dalībvalstis tajās piedalās brīvprātīgi.

Dažās valstīs liels ārzemnieku skaits vietējā sabiedrībā ir ierasta parādība, bet citās tā, protams, ir jauna situācija. Lai izvairītos no fobijām un bažām par ārzemniekiem dažās valstīs vai reģionos, mums ir jāņem vērā viņu ieinteresētība vai ieinteresētības trūkums piedalīties. ES bēgļu pārvietošanas programmas saskaņotības un papildināmības labā ar citām ES politikas jomām būtu lietderīgi ierosināto programmu koordinēt ar Eiropas Patvēruma lietu atbalsta biroju. Neskatoties uz iepriekš minētajiem iebildumiem, es pilnībā atbalstu ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Bēgļu pārvietošana ir bijusi vajadzīga gadījumos, kad trešās uzņēmējvalstis nespēj garantēt tiem drošību un iztikas līdzekļus, lai tos varētu tajās izmitināt. Tāpēc vairākas organizācijas, kas aktīvi darbojas šajā jomā, jūt vajadzību šo problēmu risināt Eiropas līmenī, un Komisijas ierosinātā kopējā ES bēgļu pārvietošanas programma varētu būt piemērots līdzeklis tās risināšanai. Neatkarīgi no tā, kurš modelis beigās uzvarēs, ir svarīgi, lai dalībvalstis vairāk sadarbotos savā starpā un ar sākotnējās nometināšanas valstīm, lai rastu ilgstošu, ilgtspējīgu un savstarpēji saistītu risinājumu šai nopietnajai humanitārajai problēmai.

 
  
MPphoto
 
 

  Bruno Gollnisch (NI), rakstiski. (FR) Šā ziņojuma virsrakstam — pārvietošana — nevajadzētu maldināt Eiropas pilsoņus. Runa nav par atbalsta paketi imigrantu repatriācijai, bet par tādu cilvēku uzņemšanu ES teritorijā pēc Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstā komisāra bēgļu jautājumos ieteikuma, kas jau meklējuši patvērumu trešā valstī — sākotnējā patvēruma valstī, kas kaut kāda iemesla dēļ viņiem vai Apvienoto Nāciju Organizācijai šķiet nepiemērota. Tas ir neticams jauns pamudinājums sociāli ekonomiskai imigrācijai, kas ir maskēta ar lūgumu pēc starptautiskas aizsardzības, bet Eiropas Patvēruma lietu atbalsta birojs būs arvien vairāk atbildīgs par lūdzēju izvietošanu visā ES, vai mums tas patīk, vai nē. Kā mēs varam ticēt, ka ANO un sākotnējās patvēruma valstis organizēs pienācīgu pārbaudi? Kā mēs varam paciest, ka Eiropas aģentūra noteiks dalībvalstīm, ko tām jāuzņem savā teritorijā un kādā statusā? Saskaņā ar UNHCR datiem pasaulē ir 750 000 cilvēku, kas varētu pieprasīt patvērumu. Vai mums tie visi ir jāuzņem mūsu valstīs pēc šīs organizācijas pavēles? Tas ir pilnīgi bezatbildīgi.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) Tikai 10 ES dalībvalstis, ieskaitot Portugāli, uzņem bēgļus pārvietošanai. Šai situācijai ir jāmainās, un ir jāatrod risinājumi un pamudinājumi, lai liktu vairākumam dalībvalstu sākt pieņemt bēgļus pārvietošanai. Šīs programmas izveide ir svarīgs solis minētajā virzienā. Tas palielinās arī ES iesaistīšanos bēgļu pārvietošanā globālā līmenī un apmierinās ES vēlēšanos būt vadošam spēkam humāno jautājumu risināšanā starptautiskā mērogā.

 
  
MPphoto
 
 

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. (IT) Ļaujiet man izteikt atbalstu Tavares kunga ziņojumam. Kā es jau uzsvēru attiecībā uz Eiropas Bēgļu fonda izveidi, šī problēma prasa Eiropas līmeņa pasākumus un pieeju.

Es uzskatu, ka, bēgļu statusa piešķiršanas procedūras ir jāsaskaņo, lai to panāktu. Eiropas līmenī nedrīkst būt atšķirības šā statusa noteikšanā. Kopēja koncepcija atturētu bēgļus no migrēšanas no vienas Eiropas valsts uz otru, vienlaicīgi nodrošinot pienācīgu migrācijas pārvaldību. Tāpēc man šķiet, ka kopēja programma būtu pareizs solis. Nobeigumā gribu teikt, ka efektīva ES bēgļu pārvietošanas programma sniegs aizsardzību un stabilus risinājumus ne tikai ilgstošām bēgļu situācijām, bet arī ārkārtas vai neparedzētām situācijām, kas prasa tūlītēju un pienācīgu reakciju.

 
  
MPphoto
 
 

  Georgios Papanikolaou (PPE), rakstiski. (EL) Eiropas programmas apstiprināšana bēgļu pārvietošanai no trešām valstīm uz ES dalībvalstīm ir solis pareizā virzienā, un, protams, es nobalsoju par šo ziņojumu, kuram es biju referents no Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) puses. Faktiski ir ļoti svarīgi nodibināt solidaritāti starp ES un trešām valstīm bēgļu jautājumā. Tomēr mums drīz būs jābūt drosmīgiem un jāizrāda tāda pati solidaritāte Eiropas Savienības robežās, izveidojot iekšēju atpakaļnosūtīšanas programmu, lai mazinātu dažu dalībvalstu nesamērīgo slogu salīdzinājumā ar citām dalībvalstīm. Maltas izmēģinājumprogramma ir labs piemērs.

 
  
MPphoto
 
 

  Czesław Adam Siekierski (PPE), rakstiski.(PL) Ir apsveicami, ka ir izveidota kopēja ES bēgļu pārvietošanas programma. To bēgļu skaits, kas jāpārvieto, arvien pieaug atšķirībā no vietu skaita, kas var tos uzņemt. Tomēr dalībvalstis, kas uzņem bēgļus, bieži ir starp nabadzīgākajām, un to resursi neļauj tām uzņemt lielu cilvēku skaitu. Pārvietošana būtu jāuzskata par pēdējo iespējamo risinājumu — vienīgo risinājumu, kad bēgļi nevar atgriezties savā valstī un nevar atrast drošu patvērumu trešā valstī. Dalībvalstīm ir jāpieņem vērienīgāka programma, kas nodrošinātu pārvietošanas augstu kvalitāti un efektivitāti.

Mums jāatbalsta privātās finansēšanas mehānismu izveide un jāveicina publisku un tiesisku iniciatīvu pieņemšana, lai stiprinātu Eiropas bēgļu pārvietošanas programmu. Īpaša uzmanība jāvelta pašreizējā un turpmākā Eiropas bēgļu pārvietošanas programmā vajadzīgiem cilvēkresursiem, lai ieviestu procedūru, kas nodrošinās labāko praksi attiecībā uz bēgļu adaptāciju un integrāciju uzņēmējvalsts sabiedrībā.

Mērķis ir izveidot kopēju ES bēgļu pārvietošanas programmu, lai, pateicoties ciešākai ES dalībvalstu valdību sadarbībai, varētu palielināt pārvietoto cilvēku skaitu un uzlabot viņu stāvokli ES. Ir jāpieliek visas pūles, lai ES bēgļu pārvietošanas programmai pievienotos vairāk ES dalībvalstu, uzsākot politisku un praktisku dalībvalstu sadarbību ilgstošai ārvalstnieku aizstāvībai.

 
  
  

Ziņojumi: Rui Tavares (A7-0125/2010 - A7-0131/2010), Carlos Coelho (A7-0126/2010 - A7-0127/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Es nobalsoju par šiem ziņojumiem saskaņā ar vienošanos ar referentiem debatēs Pilsoņu brīvību komitejā.

 
  
  

Ziņojums: Maria Badia i Cutchet (A7-0141/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  Maria Badia i Cutchet (S&D). rakstiski. (ES) Ziņojums, par kuru, es ceru, vairākums no jums nobalsos, ir progresa novērtējums, kurš panākts izglītības un apmācības politikā Eiropā laika posmā no 2007. līdz 2009. gadam. Ziņojumā ir aplūkoti arī uzdevumi, kas jāveic saskaņā ar iniciatīvu „Jaunas iemaņas jaunām darba vietām”. Rezultāti rāda, ka mūsu jauniešu apmācībā daudz kā trūkst — gan sagatavotības ziņā jaunajām ekonomikas nozarēm, gan iemaņu ziņā, kas jāattīsta, lai apgūtu jomas, kurām Eiropa un pasaule ir arvien atvērtāka un savstarpēji atkarīgāka. Stratēģijā līdz 2020. gadam ir uzsvērta apmācības un izglītības lielā nozīme sociālo un ekonomisko uzdevumu veiksmīgā risināšanā, kas mūs gaida nākamā desmitgadē. Tāpēc es vēlos uzsvērt, ka, neskatoties uz ES ekonomikas krīzi, ir svarīgi saglabāt izglītības un apmācības budžetu dalībvalstu un Eiropas Savienības līmenī.

 
  
MPphoto
 
 

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. (LT) Es atbalstīju šo ziņojumu, jo es uzskatu, ka mums jāuzlabo izglītības un apmācības kvalitāte ES. Diemžēl Lisabonas stratēģijā noteiktās pamatnostādnes līdz 2010. gada beigām netiks īstenotas. Neskatoties uz progresu, kas sasniegts pēdējos gados, daudziem Eiropas pilsoņiem vēl trūkst vajadzīgo prasmju, un vienai trešdaļai Eiropas iedzīvotāju ir ļoti zems izglītības līmenis. Bažas rada arī tas, ka arvien lielāks jauniešu skaits pamet skolu priekšlaicīgi un arī vēlāk neiegūst nekādu kvalifikāciju. Es uzskatu, ka ir ļoti svarīgi pēc iespējas ātrāk sākt dalībvalstīs īstenot izglītības un apmācības kvalitātes uzlabošanas politiku. Eiropas Komisijai, dalībvalstīm un darba devējiem ir cieši jāsadarbojas ar izglītības un apmācības pakalpojumu sniedzējiem, lai nodrošinātu augstāku izglītības līmeni un plašāku tās vērienu un garantētu atbilstību dažādu profesiju un darba tirgus prasībām.

 
  
MPphoto
 
 

  Mara Bizzotto (EFD), rakstiski. (IT) Es nobalsoju par ziņojumu par darba programmas „Izglītība un apmācība 2010” īstenošanu, jo ziņojumā ir dažas ļoti svarīgas rindkopas, kuras, es ceru, atradīs pielietojumu ES politikā un pēc tam tiks pilnā mērā īstenotas dalībvalstīs.

Es to jo īpaši attiecinu uz arodapmācības jautājumiem un saikni starp apmācības procesiem un darba tirgus vajadzībām. No šā viedokļa, domājot par mūsu izglītības un ekonomiskās sistēmas, kas gandrīz pilnībā balstās uz MVU, nākotni, jācer, ka tiks atzīta vajadzība stiprināt saikni starp iestādēm, jo īpaši starp profesionālās izglītības iestādēm un uzņēmējdarbības pasauli.

Ideja veicināt dažāda veida partnerattiecības starp nacionālajiem un vietējiem ražošanas uzņēmumiem, no vienas puses, un apmācības sfēru, no otras, ir neapšaubāmi laba ideja — tā ļautu skolām sekmīgāk koordinēt apmācību programmas, pielāgojot tās reālām vietējām vajadzībām un ekonomikas pasaulei, kas atspoguļo šīs vajadzības, nemaz nerunājot par to, ka šī ideja palīdzētu arī skolām atrisināt mūžīgo problēmu, kur rast resursus, lai sniegtu jauniešiem augstas kvalitātes apmācību, kuru viņi varētu nekavējoties izmantot savā profesijā.

 
  
MPphoto
 
 

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D), rakstiski. (LT) Es nobalsoju par šo ziņojumu, tāpēc ka ir pienācis laiks pārskatīt izglītības un apmācības mērķus, kas noteikti Lisabonas stratēģijā, un novērtēt, ko mums nav izdevies paveikt šajā jomā. Es priecājos, ka viens no vissvarīgākajiem mērķiem jaunajā stratēģijā Eiropa 2020 ir celt izglītības līmeni, samazināt to personu skaitu, kas pamet skolu bez kvalifikācijas, un palielināt to personu skaitu, kas ieguvuši augstāko vai tai līdzvērtīgu izglītību. Pirmkārt, es vēlos uzsvērt to, ka informācijas un jauno tehnoloģiju straujās attīstības dēļ izglītības vide kļūst arvien sarežģītāka un daudzveidīgāka un ka ir jāpielāgojas jaunām vajadzībām mainīgā pasaulē. Tāpēc ir jāreformē un jāuzlabo skolu un universitāšu mācību programmas, ņemot vērā mainīgā tirgus vajadzības. Otrkārt, es aicinu pielikt lielākas pūles, lai uzlabotu lasīt un rakstītprasmi un sekmētu to cilvēku prasmju uzlabošanu, kas nāk no nelabvēlīgas vides. Viens no šīs programmas vissvarīgākajiem mērķiem ir profesionālās izglītības un apmācības (PIA) un augstākās izglītības modernizācija. Citiem vārdiem sakot, ir vajadzīga ciešāka saikne ar uzņēmējdarbības pasauli, un ir būtiski attīstīt jaunas, pievilcīgākas kvalifikācijas perspektīvas un mobilitātes iespējas studentiem, kas uzņemti PIA. Mani iepriecina tas, ka Eiropas Parlaments ir veltījis lielu uzmanību tam, ka mums jāatvieglo invalīdu integrācija izglītības un apmācību jomā. Es piekrītu arī tam, ka mums jāpiešķir pienācīgs finansējums, lai nodrošinātu invalīdu integrāciju apmācību jomā.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. (PT) Kvalitatīva izglītība un apmācība ir nepieciešamas indivīda personības pilnveidei, līdztiesībai, sociālās atstumtības un nabadzības izskaušanai, aktīvai pilsoniskajai nostājai un sociālajai kohēzijai. Ir būtiski uzlabot visu studentu izglītību un apmācību, lai gūtu labākus rezultātus un prasmes. Tas ir vienīgais veids, kā īstenot „Atjaunināto sociālo programmu — iespējas, pieejamība un solidaritāte” un palīdzēt radīt vairāk un labākas darba vietas. Ir jāveicina mobilitāte starp augstākās izglītības iestādēm, uzņēmējdarbības pasauli un profesionālo izglītību un apmācību, lai veicinātu mācības, kuru centrā būtu students, un prasmju apguvi, uzņēmējdarbības garu, starpkultūru sapratni, kritisku domāšanu un radošu garu. Es arī aicinu dalībvalstis modernizēt augstākās izglītības programmas un it īpaši saskaņot mācību programmas ar darba tirgus prasībām.

 
  
MPphoto
 
 

  Mário David (PPE), rakstiski. (PT) Līdz ar Lisabonas stratēģijas izstrādi izglītības un apmācības politika Eiropas Savienībā kļūst arvien svarīgāka. Tāpēc es atzinīgi vērtēju šo ziņojumu un jo īpaši Komisijas paziņojumu „Pamatprasmes mainīgai pasaulei”. Tomēr mani uztrauc neatbilstība starp prasmju līmeni, kas iegūts skolā, un darba tirgus prasībām Eiropas Savienībā.

Skaidra apņemšanās veicināt arodizglītību un mūžizglītību dos lielu ieguldījumu veiksmīgā iniciatīvas „Jaunas iemaņas jaunām darba vietām” īstenošanā. To sekmēs arī transversālo prasmju attīstība — digitālās prasmes, mācīties prasme, sociālās un pilsoniskās prasmes, sporta un mākslas iemaņas, uzņēmējdarbības gars un kultūras apziņa.

Lai nākamās paaudzes spētu pārvarēt pašreizējo plaisu starp iegūtajām prasmēm un tirgus vajadzībām, manuprāt, ir svarīgi, lai pirmsskolas mācības būtu augstas kvalitātes un kalpotu par būtisku prasmju agras apguves instrumentu. Es vēlos arī, lai pamata un vidējā izglītība pievērstos īpašu prasmju attīstībai, piemēram, svešvalodu apguvei un uzdevumam pielāgoties sabiedriskajai videi, kurā atrodas skolas. Svarīgi ir arī, lai augstākā izglītība būtu saskaņota ar darba tirgus, uzņēmumu un sabiedrības vajadzībām.

 
  
MPphoto
 
 

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. (PT) Es nobalsoju par ziņojumu par darba programmu „Pamatprasmes mainīgai pasaulei: Izglītība un apmācība 2010”. Lai gan ir panākti daži uzlabojumi, mēs vēl esam tālu no to izglītības un apmācības mērķu sasniegšanas, kuri noteikti Lisabonas stratēģijā. Šajā ziņojumā ir atrodama neveiksmju un nesasniegto mērķu analīze un piedāvāti uzdevumi, kas jāizpilda, piemēram, jāpanāk ciešāka saikne starp mācību, profesionālās apmācības un mūžizglītības sistēmām.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Tā kā es savā valstī strādāju valdībā izglītības jomā, es esmu dziļi neapmierināts, pastāvīgi redzot nepareizi izprastus gandrīz visus rādītājus, kas attiecas uz šiem jautājumiem. Baidos, ka šie nepatīkamie rezultāti ir lielā mērā mācību ideoloģijas sekas, kas Komisijas paziņojumā un Parlamenta rezolūcijā nemaz nav pieminēta — tajās nereti var redzēt vārdus „sasniegums”, „stingrība”, „pūles”, „koncentrēšanās” un „disciplīna”, bet „zināšanu nodošana” un „iegaumēšana” tiek uzskatītas par mazāk svarīgām salīdzinājumā ar „apdāvinātību” un „attieksmi”, kas balstītas uz „pamatprasmēm”.

Būtu labi, ja valdības pārstātu raizēties par statistiku un ķertos pie problēmas pirmcēloņa, atmetot metodes, kas balstās uz tukšu runāšanu, līdz aizrunāta prom tiek visu to cilvēku atbildība, kas iesaistīti izglītības procesā un statistikas spēlītēs. Tā vietā viņiem vajadzētu pieņemt metodes, kas galvenokārt balstās uz zinātnisku saturu un izziņas procesiem, uz efektīvu mācīšanos un mācīšanu. Mazāk uzmanības vajadzētu pievērst vienprātīgai nostājai, kas ir tikpat tukša, cik tā ir labi domāta. Ņemot vērā rezolūcijas visumā pozitīvo saturu, es par to nobalsošu, bet ne bez pamatīgiem iebildumiem pret tajā ietverto skaidrojumu, kādai jābūt izglītības sistēmai.

 
  
MPphoto
 
 

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Izglītības un apmācības jautājumi, protams, ir ļoti svarīgi, ņemot vērā pastāvīgo zinātnes un tehnoloģiju progresu, kā arī arvien lielāko zinātnisko un tehnisko zināšanu iekļaušanu ražošanas procesos. Tieši tāpēc apspriežamajā ziņojumā ir izteikta doma, ka „ir būtiski ieviest politikas jomas, kuru mērķis ir uzlabot [..] izglītības un apmācības kvalitāti”, un, protams, mēs šo domu atbalstām.

Tomēr, izsakot šo domu, valsts izglītības iestāžu nozīme šā mērķa sasniegšanā nav nemaz pieminēta, nav arī nekādu atsauču uz ieguldījumu publiskajās mācību iestādēs, nedz uz daudzu jauniešu atstumšanu no piekļuves izglītībai un apmācībai. Toties tajā ir maldīgā un neskaidrā atsauce uz „publiskās un privātās sfēras sadarbību”. Attiecībā uz augstāko izglītību Boloņas process nepiedāvā nekādu risinājumu vajadzīgo izglītības uzlabojumu jautājumam, bet, tieši otrādi, tādās valstīs kā Portugāle tas ir izglītības kvalitāti pasliktinājis ne mazākā mērā kā valsts sistēma.

Mēs arī norādām uz elastības propagandu, kas uzspiež jauniešiem nestabilu, apšaubāmu, īslaicīgu un slikti apmaksātu darbu, un nosodām to. Mēs nepiekrītam arī brīvprātīga darba idejai, kas aizstāj darba piedāvājumu un palielina to jauniešu ekspluatāciju, kas meklē darbu.

 
  
MPphoto
 
 

  Emma McClarkin (ECR), rakstiski. – Es un mani britu Konservatīvas partijas kolēģi piekrītam lielai daļai no šajā ziņojumā teiktā. Mēs atbalstām centienus izstrādāt mūžizglītības stratēģijas un veicināt profesionālo izglītību un apmācību (PIA), un labāku tādu pamatprasmju integrāciju kā svešvalodu apguve, matemātika un dabas zinātnes. Un mēs uzskatām, ka vissvarīgāk ir nodrošināt pietiekamu darba tirgu elastību, lai jaunieši varētu dabūt darbu.

Tomēr mēs nevaram atbalstīt šajā ziņojumā izteikto domu, ka visiem migrantu bērniem jānodrošina mācības viņu dzimtajā valodā. Mēs uzskatām, ka tas būs nereāli, dārgi un neefektīvi, jo īpaši skolās, kurās bērni nāk no dažādu valodu vides, un tas neveicinās migrantu integrāciju vietējā sabiedrībā. Turklāt izglītības politika ir, un tai arī jāpaliek atsevišķu dalībvalstu pārziņā. Šā iemesla dēļ mēs balsojām pret šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) Saskaņā ar 2000. gada Lisabonas stratēģiju ir īstenotas vairākas iniciatīvas, kas ir paredzētas, lai sasniegtu Eiropadomes izvirzīto stratēģisko mērķi „līdz 2010. gadam kļūt par konkurētspējīgāko un dinamiskāko uz zinātnes atziņām balstīto ekonomiku pasaulē”. Saistības izglītībā un apmācībā ir būtiskas, un tām ir jāuzlabo Eiropas izglītības sistēmu kvalitāte un efektivitāte. Ir jāpieņem saistības apmācīt skolotājus un izglītības darbiniekus, nodrošināt visiem piekļuvi izglītības un apmācības sistēmām, padarīt mācību procesu pievilcīgāku, atvērt izglītības un apmācības sistēmas pārējai pasaulei un veicināt ciešāku saikni ar darba pasauli. „Pamatprasmju mainīgai pasaulei” mērķu standartizēšana bija liels solis pretī mērķu sasniegšanai, kas paredzēti 2010. gadam, lai gan tie tomēr netika pilnā mērā sasniegti. Pārskatot un novērtējot darbu, kas veikts līdz šim, šis dokuments šķiet vēl jo svarīgāks, ja to uzlūko no atveseļošanas stratēģiju izstrādes viedokļa, lai sasniegtu izglītības nozarei sākotnēji izvirzītos mērķus, ņemot vērā jauno priekšlikumu ietvert Eiropas sadarbību šajā nozarē jaunā stratēģijā „Izglītība un apmācība 2020”.

 
  
MPphoto
 
 

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. (DE) Izglītība ir svarīga, bet patiesībā laba izglītība un apmācība jau labu laiku negarantē darbu, nemaz nerunājot par labu darbu. Netiek plānots ieguldīt naudu pienācīgās kvalifikācijas shēmās, bet ievest Eiropas Savienībā zemas kvalifikācijas darbaspēku, izmantojot dažādus karšu risinājumus, atmetot pārejas termiņus darba tirgū kā nevajadzīgus. Ņemot vērā minētos pamatnosacījumus, apmācību programma nav pietiekama, un šā iemesla dēļ es balsoju pret ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. (IT) Atziņa, ka izglītība un apmācība ir svarīgas uz zinātnes atziņām balstītai sabiedrībai un nākotnes ekonomikai, vairs nav mīts. Tās veido mūsu sabiedrības pamatu, kā arī mūsu nākotnes un nākamo paaudžu pamatu.

Izglītība (pirmsskolas, pamata, vidējā un augstākā) un kvalitatīva profesionālā apmācība ir nepieciešamas, lai risinātu problēmas, ar kurām Eiropai nāksies sastapties, tostarp ar problēmām, kas minētas stratēģijā Eiropa 2020. Es atbalstu paziņojumus, kuros minētas vairākas potenciāli īstenojamas stratēģijas, kā, piemēram, atbalsts skolotāju zināšanu pilnveidošanai, zināšanu novērtējuma metožu uzlabošana un jaunu mācību organizēšanas veidu ieviešana. Es izsaku atbalstu referentei un apsveicu viņu par iejūtīgu attieksmi, izstrādājot šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Georgios Papanikolaou (PPE), rakstiski. (EL) Es nobalsoju par ziņojumu par pamatprasmēm mainīgai pasaulei: darba programmas „Izglītība un apmācība 2010” īstenošanu. Teksts piedāvā globālu pieeju izglītības uzlabošanai un pielāgošanai mūsdienu prasībām. To iemeslu noteikšana, kuri noveda pie Boloņas procesa neveiksmes attiecībā uz augstākās izglītības konverģenci starp dalībvalstīm, izglītības sistēmu pielāgošana, lai sagatavotu Eiropas sabiedrību krīzes pārvarēšanai un ilgtspējīgas attīstības atsākšanai un jaunu tehnoloģiju ieviešana visos izglītības līmeņos ir rītdienas izglītības sistēmas galvenie aspekti. Attiecībā uz tiem es iesniedzu grozījumus, kurus pieņēma Kultūras un izglītības komiteja.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Es ļoti priecājos, ka šodien mēs pieņēmām ziņojumu, kura izstrādi vadīja mana kolēģe no Katalonijas un Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupas Maria Badia i Cutchet, par ļoti svarīgu jautājumu — par izglītību un apmācību kā pamatprasmēm mainīgai pasaulei.

 
  
MPphoto
 
 

  Marie-Thérèse Sanchez-Schmid (PPE), rakstiski. (FR) Es nobalsoju par šo ziņojumu un vēlos atgādināt, cik svarīgas ir pamatprasmes, kas jāapgūst ikvienam eiropietim. Jauniešu skaits, kas 15 gadu vecumā nemāk labi lasīt, pastāvīgi palielinās (21,3 % 2000. gadā un 24,1 % 2006. gadā). Tā kā Eiropas stratēģija ir vērsta uz darbavietām, kas prasa augstu kvalifikāciju, kā arī uz viedo ekonomiku, šī zināšanu plaisa veicinās arvien lielākas iedzīvotāju daļas izstumšanu no darba tirgus. Dalībvalstīm ir jāintegrē šī prioritāte — pamatprasmju apgūšana (lasīšana, rakstīšana, aritmētika) — izglītības programmās, pirms skolēni uzsāk specializāciju. Turklāt svešvalodu mācīšanās ir ārkārtīgi svarīga. Kā angļu valodas skolotāja es to jo īpaši apzinos. Tas, ka dažas valstis atpaliek svešvalodu mācīšanā, laupa to studentiem daudz iespēju laikā, kad darba tirgus kļūst arvien vairāk starptautisks. Nobeigumā vēlos teikt, ka izglītības modeļu pielāgošana jaunajām „zaļās” ekonomikas vai digitālās ekonomikas profesijām ir liels izaicinājums izglītībai Eiropā. Šā iemesla dēļ atbalsts mūžizglītībai palīdzēs veidot elastīgu karjeru, kas būs pielāgota nākotnes darba vietām.

 
  
MPphoto
 
 

  Joanna Senyszyn (S&D), rakstiski.(PL) Es ar prieku atbalstīju ziņojumu par programmu „Izglītība un apmācība 2010”, cerot, ka programmas idejas tiks nekavējoties īstenotas. Kā augstskolas pasniedzēja un profesore ar daudzgadīgu pieredzi es īpašu nozīmi piešķiru vajadzībai nodrošināt lielāku mobilitāti starp augstākās izglītības iestādēm, uzņēmējdarbības pasauli un profesionālo izglītību un apmācību.

Modernai augstākajai izglītībai pienācīgi jāsagatavo studenti, lai viņi varētu pievienoties darba tirgum. Arī pareizās zināšanas un tādas prasmes kā uzņēmējdarbība, starpkultūru sapratne un radošs gars kļūst arvien svarīgākas, un tām ir vienādi izšķiroša nozīme ar formālo apmācību, lai gūtu panākumus savā profesijā.

No šā viedokļa izglītība ir ļoti svarīga. Ir svarīgi arī veikt efektīvus pasākumus, lai palielinātu sieviešu pārstāvību zinātnē un zinātniskajā pētniecībā. Šajā jautājumā es esmu jau pieprasījusi Eiropas Komisijas atzinumu un lūgusi to apsvērt iespēju izstrādāt īpašas programmas, lai nodrošinātu sievietēm vienādas iespējas zinātnē.

Ņemot vērā satraucošo statistiku par eiropiešu kvalifikāciju — cita starpā to, ka 77 miljoniem cilvēku jeb gandrīz vienai trešajai daļai no Eiropas iedzīvotājiem vecumā no 25 līdz 64 gadiem nav formālās izglītības vai tā ir zema —, es uzskatu šo ziņojumu par ārkārtīgi svarīgu zinātnes veicināšanā un profesionālās kvalifikācijas celšanā. Tāpēc es aicinu ES dalībvalstis un Komisiju efektīvi realizēt šīs programmas idejas.

 
  
MPphoto
 
 

  Czesław Adam Siekierski (PPE), rakstiski.(PL) Izglītībai ir svarīgas sociālas funkcijas, tā atver durvis un piedāvā labākas nākotnes iespējas. Tāpēc mums jāpieliek pēc iespējas lielākas pūles, lai palīdzētu jauniešiem izglītoties, izmantojot ES programmas un dotācijas, kā arī dalībvalstu pasākumus. Globalizācijas, palielinātas konkurences un strauju pārmaiņu laikmetā ir svarīgi piedalīties mūžizglītībā.

Pateicoties studentu apmaiņai, piemēram, Erasmus programmai, mūsu jaunieši ne tikai papildina zināšanas īpašās zināšanu jomās, bet arī paplašina savu redzesloku. Iepazīšanās ar jaunām kultūrām un starptautisku kontaktu nodibināšana noved pie ciešākām saiknēm ar Eiropu un palīdz veidot eiropiešu identitāti. Eiropa vēlas būt pētniecības un izstrādes, inovāciju un jaunu tehnoloģisku risinājumu avangardā, kas palīdz labāk pārvaldīt enerģijas resursus.

Mūsu cerības saistās ar jauniešiem, tāpēc mums pret šo grupu jāizturas kā pret prioritāti. Jauniešiem, kas ir beiguši augstākās izglītības iestādes, ir grūti iekļūt darba tirgū, jo darba devēji bieži uzsver profesionālas pieredzes nozīmi, kuras jauniešiem šajā dzīves periodā trūkst. Šā iemesla dēļ mums jāveicina dialogs starp universitātēm un uzņēmumiem, jāpielāgo studiju kursi darba tirgus vajadzībām un jāuzsver prakse darba vietā un praktiskā pieredze, kas jauniešiem palīdzēs vieglāk atrast darbu.

 
  
MPphoto
 
 

  Viktor Uspaskich (ALDE), rakstiski. (LT) Dāmas un kungi! Tas, ka mums jāsavelk jostas visā Eiropā, kā sāpīgs un skarbs pasākums, sāk jūtami atstāt ietekmi. Upuri un kompromisi jau kļuvuši par daļu no mūsu ikdienas dzīves daudzās ES jomās, bet ir svarīgi (jo īpaši ekonomiskās lejupslīdes laikā), lai mēs neaizmirstam savas saistības tādās svarīgās politikas jomās kā izglītība. Kā liecina vēsture, par izglītību ir vērts cīnīties — vai pagrīdes izglītības iestādēs nacistu okupētajā Eiropā, vai arī disidentu pagrīdes universitātēs Staļina laikmetā. Globālā ekonomikas krīze nozīmē, ka mums atkal jāpielāgojas. Profesionālā izglītība un apmācība jāpielāgo darba tirgus vajadzībām. Eiropas lasītprasmes un rakstītprasmes līmenis ir jāuzlabo, jo šajā jomā Eiropa stipri atpaliek no Amerikas Savienotajām Valstīm un Japānas. Mums šī plaisa jāizlīdzina. Mums ir svarīgi celt ne tikai jauniešu, bet arī to pieaugušo bezdarbnieku, kas pieder pie zemākā sociālekonomiskā slāņa, lasītprasmes un rakstītprasmes, kā arī rēķināšanas un datorprasmju līmeni. Mūžizglītība no šūpuļa līdz kapam, kā arī tā saucamās „otrās iespējas” programmas pieaugušajiem ar ierobežotām iespējām ir svarīgas ne tikai ekonomikas un darba tirgus stimulēšanai, bet arī sociālajai iekļautībai un aktīvai pilsonībai. Mūsu pienākums ir celt apmācības kvalitāti visā Eiropā, padarot izglītību pievilcīgāku. Tā būs ilgstoša cīņa, bet par to ir vērts cīnīties.

 
  
  

Ziņojums: Klaus-Heiner Lehne (A7-0135/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  Sebastian Valentin Bodu (PPE), rakstiski. (RO) Komercuzņēmumu administrācija un vadība ir joma, kas izraisa jaunas bažas, jo īpaši pašreizējās krīzes dēļ, lai gan šie uzņēmumi ir pakļauti pastāvīgam regulējumam. Faktiski, atbildības uzlikšana vadītājiem — un ar to es domāju ne tikai administratorus — ir pilnīga nepieciešamība, ja mēs gatavojamies samazināt sistēmiskos riskus. Ja akciju sabiedrības darbojas stratēģiskos sektoros un tām ir liels apgrozījums vai ievērojama tirgus daļa, finansiālās problēmas, ar kurām šādas akciju sabiedrības var sastapties, skar ne tikai akcionāru intereses, bet visas ieinteresētās puses, citiem vārdiem sakot, kreditorus, darba ņēmējus, patērētājus, attiecīgo nozari vai visu valsti.

Šajā situācijā manis ierosinātais grozījums, kas uzliek atbildību Direktoru padomes locekļiem, pieprasot, ka konkrētam procentam no šīs struktūrvienības locekļiem jābūt profesionāļiem, palīdz samazināt sistēmiskos riskus, jo pašlaik vairs nepietiek būt akcionāru pārstāvim, kā es norādīju, dažu akciju sabiedrību finansiālo stabilitāti nodrošina ne tikai ieguldījumi pamatkapitāla veidā. Turklāt, lai veicinātu akcionāru aktīvu iesaistīšanos šajās akciju sabiedrībās, jo viņi daudzos gadījumos ir pasīvi, ja viņu kapitāla daļa ir pārāk maza, ir jāievieš elektroniskā balsošana.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Uzņēmumu pārvaldība un tās ētika ir kritisks jautājums, jo īpaši pašreizējā situācijā, kurā daudzi akcionāri cieš zaudējumus no saviem ieguldījumiem dažu principu pārkāpumu dēļ. Labi vadītāji, kuriem ir augsta atbildības sajūta un kuru rīcību nosaka ētikas principi, nodrošina līdzsvarotu lēmumu pieņemšanas procesu, kas veicina uzņēmumu konkurētspēju. Kad mēs runājam par ētisku vai neētisku rīcību, mēs nedrīkstam aizmirst privāttiesībās pastāvošo autonomijas principu un to, ka jābūt noteiktai robežai, līdz kurai šo rīcību drīkst regulēt.

Es uzskatu, ka ir svarīgi, lai akcionāri piedalītos vairāk un uzņemtos lielāku atbildību, nodrošinot, ka labi administratori saņem atlīdzību tirgū un ka neētiski vadītāji tiek sodīti, lai viņu rīcība nenodarītu kaitējumu akcionāru tiesībām vai negatīvi neietekmētu visu tirgu.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) Nesenā finanšu krīze pastiprināja vajadzību pievērst uzmanību deontoloģiskiem jautājumiem, kas attiecas uz uzņēmumu vadīšanu atbildīgākā veidā. Atlīdzības režīmu jautājumiem un pārvaldības pasākumiem attiecībā uz biržas sarakstā iekļautu sabiedrību direktoru un vadītāju atlīdzību ir jābūt pakļautiem ētikas un deontoloģijas principiem, kas nepieļauj tādas situācijas, kādas mēs nesen piedzīvojām, kad bonusi tika piešķirti tādu uzņēmumu vadībai, kas tūlīt pēc tam iesniedza bankrota pieteikumu vai nonāca lielās grūtībās. Eiropas Savienībai jāizvēlas produktīvs un ilgtspējīgs sociālais un vides modelis, kurā tiktu ievērotas visu intereses — uzņēmumu, akcionāru un darbinieku intereses. Tas izskaidro manu balsojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. (IT) Es izsaku atbalstu Lehne kunga ziņojumam. Nesenā finanšu krīze ir pierādījusi vajadzību analizēt atlīdzības politiku attiecībā uz uzņēmumu direktoriem. Es piekrītu referentam, kas ierosina metodi, kura balstās uz saistošiem pasākumiem, lai izvairītos no situācijas, kad atalgojuma mainīgā daļa (bonusi, akcijas utt.) veicina tādu ieguldījumu politiku, kas ir pārāk riskanta un neatbilst reālās ekonomikas stāvoklim.

Tāpēc, šķiet, ir vajadzīgi likumdošanas pasākumi, kas ļautu mums atrisināt atšķirību problēmu starp dalībvalstu noteikumiem attiecībā uz uzņēmumu atlīdzības sistēmu, jo īpaši uzņēmumu pārrobežu apvienošanas gadījumos. Īpaši finanšu sektorā svarīgākie ir ētikas jautājumi, ne tikai no morāles viedokļa, bet galvenokārt no sociālā viedokļa. Lai to sasniegtu, mums jāievieš vienveidīgas un globālas pamatnostādnes.

 
  
MPphoto
 
 

  Evelyn Regner (S&D), rakstiski. (DE) Es nobalsoju par patstāvīgo ziņojumu par deontoloģiskajiem jautājumiem attiecībā uz uzņēmumu vadību, jo es galvenokārt atbalstu Eiropas Parlamenta aicinājumu veicināt lielāka sieviešu skaita iecelšanu vadošos amatos, kā arī prasību, lai Eiropas Komisija ierosina ieviest noteikumu sistēmu iecelšanai amatā uzņēmumu lēmumu pieņemšanas struktūrās, citās struktūrās un vispār citos amatos. Tāpēc man žēl, ka manis ierosināto grozījumu, kas to būtu padarījis par obligātu noteikumu, neiekļāva gala rezolūcijā.

Es būtu vēlējusies, lai Eiropas Parlaments izvirza vērienīgākas prasības. Attiecībā uz atalgojuma politiku es vēlos norādīt uz nopietnām, reāli pastāvošām atšķirībām un uzsvērt, ka principi, kas noteikti Eiropas direktīvās par algu paritāti un vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm, ir jāievēro un jāatbalsta. Es uzskatu, ka šie pamatprincipi ir jāpieņem kā obligāti ikvienā dalībvalstī un ka ir jāievieš sodu sistēma, ja tie netiek ievēroti.

 
  
  

Ziņojums: Georgios Papanikolaou (A7-0113/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  Alfredo Antoniozzi (PPE), rakstiski. (IT) Es atbalstīju Papanikolaou kunga ziņojumu, jo es apzinos, ka ekonomikas un finanšu krīzes sekas jau ir sasniegušas un ietekmējušas sabiedrības struktūru, jo īpaši jaunos eiropiešus, pakļaujot tos satraucošam bezdarba līmenim.

Es tāpēc uzskatu, ka Eiropas iestāžu uzdevums ir izveidot skaidri formulētu stratēģiju, kas pēc iespējas labāk izmantotu pašreizējās apmācību un mobilitātes programmas (Comenius, Erasmus un Leonardo da Vinci), vienlaicīgi veicinot apmācības, prasmju un darba tirgus prasību un vajadzību mijiedarbību, lai atvieglotu pāreju no profesionālās izglītības uz praktisko arodapmācību.

 
  
MPphoto
 
 

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. (LT) Es piekrītu šai rezolūcijai, jo, veidojot šodienas politiku, mums ir liela atbildība jauniešu un nākamo paaudžu priekšā. Eiropas Savienībai ir vērā ņemami jaunatnes politikas īstenošanas līdzekļi, bet tie ir pilnā mērā jāizmanto, jāreklamē un jāintegrē. Esmu norūpējies par arvien lielāko jauniešu skaitu, kas ir bezdarbnieki vai ir nepietiekami nodarbināti, vai bez stabila darba, jo īpaši pašreizējās krīzes dēļ. Ir ļoti svarīgi nodrošināt jaunatnes perspektīvu Lisabonas stratēģijā pēc 2010. gada un stratēģijā Eiropa 2020. Es atbalstu arī priekšlikumu iekļaut pienācīgus jauniešiem paredzētus pasākumus ekonomikas atveseļošanas plānos, kas izstrādāti ekonomikas un finanšu krīzes pārvarēšanai, un nodrošināt jauniešu labāku integrāciju darba tirgū.

 
  
MPphoto
 
 

  Mara Bizzotto (EFD), rakstiski. (IT) Ziņojums, par kuru es nobalsoju, satur interesantas pārdomas un ierosinājumus konstruktīvas politikas izstrādei, kuras mērķis ir attīstīt šodienas sabiedrības jauniešos atbildības sajūtu.

Šodienas jauniešiem ir daudz problēmu, lai iekļūtu darba tirgū un integrētos sabiedrībā. Es piekrītu ziņojuma galvenajai idejai. Parlamentam varētu būt liela nozīme Eiropas jaunatnes stratēģijas īstenošanā, ņemot vērā tā demokrātisko raksturu un spēju uzklausīt un apkopot jauniešu prasības uz vietas un dalībvalstīs un likt tās sadzirdēt Eiropai.

Es atkārtoti vēršu jūsu uzmanību, kā to darīja iepriekšējie runātāji, uz to, cik svarīgi ir, lai apmācība būtu saistīta ar vietējiem uzņēmējdarbības modeļiem — tikai šādā veidā mēs varam palīdzēt šodienas un rītdienas jauniešiem vieglāk iekļūt darba tirgū un gūt apmierinājumu. Šodien miljoniem Eiropas jauniešu darbs vēl joprojām ir galvenā problēma, jo īpaši pašreizējās ekonomiskas krīzes dēļ, kas ir pacēlusi jauniešu bezdarba līmeni līdz 20 %.

Es arī pilnīgi piekrītu ziņojumā izteiktajai domai, ka no sociālā un cilvēciskā viedokļa ir ļoti svarīgi, lai jaunieši piedalītos brīvprātīgajos darbos, jo tas veicina viņu personīgo un kolektīvo izaugsmi.

 
  
MPphoto
 
 

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D), rakstiski. (LT) Es nobalsoju par šo ziņojumu, tāpēc ka ES jaunatnes stratēģijas sagatavošana un īstenošana ir ļoti svarīga, jo īpaši šajā laikā, kad ekonomikas un finanšu krīze ir negatīvi ietekmējusi jauniešu nodarbinātību un joprojām apdraud viņu nākotnes labklājību. Tā kā jaunieši ir Eiropas nākotne, mūsu pienākums ir palīdzēt viņiem, izmantojot labi sagatavotu jaunatnes stratēģiju. Tāpēc dalībvalstīm galvenokārt jāsargā bērnu un jauniešu tiesības iegūt valsts garantētu izglītību un jāpiedāvā visiem vienādas izglītības iespējas neatkarīgi no viņu sociālās izcelsmes un finansiālās situācijas. Es vēlos vērst jūsu uzmanību uz to, ka saskaņā ar jauno stratēģiju Eiropa 2020 ir pēc iespējas ātrāk jāveic pasākumi, lai samazinātu studentu skaitu, kas pamet studijas bez kvalifikācijas. Tikai radot elastīgākus mācību apstākļus visiem jauniešiem un nosargājot viņu tiesības mācīties un studēt, mēs varam nodrošināt jauniešiem iespējas iekļūt darba tirgū. Es vēlos uzsvērt arī to, ka ir nepieciešams izstrādāt īpašas politikas nostādnes nodarbinātības politikas īstenošanai un izskaust jauniešu bezdarbu. Ir ļoti svarīgi veicināt jauniešu uzņēmējdarbību un garantēt jauniešiem elastīgākus noteikumus mikrokredītu un mikrokreditēšanas instrumentu izmantošanai.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. (PT) Finanšu krīze ir nopietni ietekmējusi jauniešu dzīvi. Es tāpēc atzinīgi vērtēju atjaunināto jaunatnes stratēģiju, kurā nākamo paaudžu labklājība ir iekļauta politiskajā darba kārtībā. Tā kā zinību triāde ir galvenais izaugsmes un darbavietu radīšanas elements, es vēlos uzsvērt, cik svarīgi ir dot jauniešiem vairāk izglītības un darba iespēju, veicinot izglītības, pētniecības un inovāciju mijiedarbību. Eiropas Parlamenta deputātiem ir izšķiroša nozīme Eiropas jaunatnes politikas veicināšanā dalībvalstīs. Es vēlos vērst jūsu uzmanību uz skolas priekšlaicīgas pamešanas problēmu un vajadzību nodrošināt, lai lielāks jauniešu skaits pabeidz obligāto izglītību.

Eiropas Parlamentam ir arī būtiska nozīme jaunatnes stratēģijas formulēšanā, īstenošanā, uzraudzībā un novērtēšanā. Ir svarīgi, lai Eiropas Savienības programmas un fondi atspoguļotu Eiropas mērķus attiecībā uz jauniešiem un lai ES politika, programmas un pasākumi tiktu koordinēti, ņemot vērā ES jaunatnes stratēģiju.

 
  
MPphoto
 
 

  Nessa Childers (S&D), rakstiski. – Es nobalsoju par ziņojumu, lai gan ES jaunatnes stratēģija ir plašs un visaptverošs dokuments, taču ir svarīgi no jauna apliecināt, ka jebkuras jaunas stratēģijas mērķu un politikas centrā ir jābūt izglītībai. Senāk šāda izglītības politika būtu pamatoti uzsvērusi vajadzību, lai visi jaunieši ES pabeidz pamata un vidējās izglītības iestādes. Par laimi, mēs esam panākuši, ka varam atļauties izvirzīt vērienīgākus mērķus. Aptuveni pēdējās divās desmitgadēs ir izmēģinātas daudzas iniciatīvas, kuru mērķis ir bijis piedabūt jauniešus no demogrāfiskajām grupām, kas tradicionāli netiecas pēc universitātes izglītības, apmeklēt trešā līmeņa mācību iestādes. Dažas no šīm iniciatīvām ir bijušas veiksmīgākas nekā citas, bet vispār lielais vairākums trešā līmeņa mācību iestāžu studentu nāk no vienām un tām pašām sociālajām grupām. Tas tā turpmāk nedrīkst būt. Ja mēs patiešām vēlamies risināt nabadzības problēmu, kas ES bieži paliek nepamanīta, ir jāiedibina efektīva sistēma, kas panāktu, ka tās sabiedrības grupas, kas ne visai tiecas studēt trešā līmeņa mācību iestādēs, arī būtu tajās pārstāvētas.

 
  
MPphoto
 
 

  Carlos Coelho (PPE), rakstiski. (PT) Es atbalstu Papanikolaou kunga ziņojumu par tematu „ES jaunatnes stratēģija — ieguldīt jaunatnē, iesaistīt jauniešus”. Es piekrītu aicinājumam, lai dalībvalstis pilnā mērā īsteno Lisabonas līguma noteikumus attiecībā uz jaunatnes politiku, piemēram, mudina jauniešus piedalīties demokrātiskajā dzīvē, pievērš īpašu uzmanību jauniem sportistiem un sportistēm un ar tiesību aktiem nodrošina Pamattiesību hartas izpildi.

Es vēlos uzsvērt Comenius, Erasmus un Leonardo da Vinci programmu lielo nozīmi Eiropas izglītības un apmācības politikas izstrādē. Es mudinu Komisiju par prioritāriem uzskatīt instrumentus, kas uzlabo jauniešu kvalifikāciju un palielina darba iespējas, un jo īpaši attīstīt Erasmus programmas pirmās darba vietas ideju. Es piekrītu, ka jāizskauž narkotiku, alkohola, tabakas lietošana un citi atkarības veidi, tostarp azartspēles.

Es vēlos uzsvērt jauniešu dzimumaudzināšanas nozīmi viņu veselības aizsardzībā. Es vēlos izcelt arī brīvprātīgā darba nozīmi un, kā Portugāles Sociāldemokrātiskās jaunatnes kustības locekļi to vienmēr apgalvojuši (JSD), to, ka jauniešiem jāuztic atbildīgi uzdevumi jaunatnes politikas izstrādē un īstenošanā Eiropas, dalībvalstu un reģionālā līmenī.

 
  
MPphoto
 
 

  Mário David (PPE), rakstiski. (PT) Ieguldījumi jaunatnes politikā ir svarīgi Eiropas sabiedrības nākotnes nodrošināšanai, jo īpaši laikā, kad jauniešu skaits iedzīvotāju kopskaitā turpina samazināties. Es atzinīgi vērtēju „ES jaunatnes stratēģijas” izstrādi, kurā pirmo reizi ir apkopota informācija par jauniešu stāvokli Eiropā un kurā Komisija ir izvirzījusi trīs jaunatnes politikas prioritātes.

Lielāku iespēju nodrošināšana jaunatnei izglītībā un darbā, pilnīga visu jauniešu iesaistīšana sabiedrības dzīvē un sociālās iekļaušanas un solidaritātes starp sabiedrību un jauniešiem veicināšana ir efektīvas Eiropas jaunatnes politikas pamatmērķi, kas spēs dot ieguldījumu Eiropas mentalitātes attīstībā. Tomēr dažādās jēdziena „jaunatne” definīcijas dalībvalstīs, kā arī tas, ka uz jaunatnes politiku attiecas subsidiaritātes princips, ir problēmas, kas kavē efektīvu jaunatnes politikas instrumentu pielietošanu. Dalībvalstu valdību politiskā griba un stingra apņēmība, kā arī atvērtās koordinācijas metodes pastiprināšana ir galvenās prasības Eiropas sadarbībai jaunatnes jautājumos, lai iegūtu konkrētus rezultātus.

 
  
MPphoto
 
 

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. (PT) Es nobalsoju par ziņojumu „ES jaunatnes stratēģija — ieguldīt jaunatnē, iesaistīt jauniešus”. Finanšu krīze ir ieķīlājusi, vismaz īstermiņā, miljoniem visas Eiropas Savienības jauniešu profesionālo nākotni, galvenokārt grūtību dēļ, ko rada piekļuve darba tirgum. Mums steidzami jāgādā, lai apmācības pasākumi nodrošina labāku prasmju atbilstību darba tirgus prasībām, tādējādi veicinot jauniešu patstāvību un ekonomisko neatkarību, jo citādi mēs riskējam izšķiest jauniešu talantus.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Laikā, kad Eiropa cīnās, lai izkļūtu no pēdējo desmitgažu lielākās un nopietnākās ekonomikas un finanšu krīzes, ir svarīgi, lai Eiropas jaunatnes stratēģijā, kuru mēs pašlaik apspriežam, galvenā uzmanība būtu pievērsta problēmām, kuras izraisīja krīze un kuras jo īpaši ietekmē jauniešus. Starp šīm problēmām mēs vēlamies uzsvērt augsto jauniešu bezdarba līmeni, grūtības iekļūt darba tirgū, zemu atalgojumu, formālās skolas un universitātes izglītības neatbilstību darba dzīves prasībām un grūtības savienot darba uzsākšanu, kas vienmēr ir sarežģīti, ar ģimenes dzīvi.

Tie ir jautājumi, kuriem vienmēr ir jābūt iekļautiem ikvienā Eiropas jaunatnes stratēģijā. Ir jāmeklē politika un stratēģijas, kas palīdz eiropiešiem labāk un ātrāk pielāgoties 21. gadsimta problēmām un uzdevumiem, jo īpaši krīzes situācijā. Es jo īpaši vēlos uzsvērt pasākumus, kas piešķir izglītībai pienācīgu nozīmi, pasākumus, kuru mērķis ir jaunu prasmju apguve, kā arī tos, kas veicina radošumu un uzņēmējdarbības garu. Nobeigumā gribu teikt, ka, manuprāt, lai veiksmīgi sasniegtu ierosinātos mērķus, jāstiprina koordinācija starp dažādām jaunatnes stratēģijas īstenošanā iesaistītajām pusēm.

 
  
MPphoto
 
 

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. (PT) Saistības pret jauniešiem izpaužas labā izglītības sistēmā, kas prioritāti piešķir priekšlaicīgas skolas pamešanas un lasīt un rakstīt neprasmes problēmu risināšanai un atbalsta ikviena jaunieša piekļuvi augstas kvalitātes visu līmeņu izglītībai un apmācībai. Mēs atbalstām arī mūžizglītības iespēju sekmēšanu. Ņemot vērā augsto bezdarba līmeni starp Eiropas jauniešiem un to, ka jauniešiem ar zemu profesionālo kvalifikāciju pirmajiem draud bezdarbs, ir svarīgi nodrošināt tiem vislabāko apmācību, kas garantētu tiem tūlītēju piekļuvi stabilam darbam darba tirgū. Pirmā darbavieta ir ļoti svarīga. Tāpēc mēs ierosinājām pirmās darbavietas shēmu Erasmus programmā, kuru apstiprināja. Mēs gaidām, lai Komisija veic turpmākos pasākumus attiecībā uz šo priekšlikumu. ES ir labāk jāizstrādā un jāīsteno tie instrumenti, kas jau ir tās rīcībā, un vairāk jāinformē par tiem. Jaunieši ir jāaicina vairāk piedalīties pārstrādājošas sabiedrības veidošanā un klimata pārmaiņu apkarošanā, kurā viņu ieguldījums faktiski jau tagad ir liels.

 
  
MPphoto
 
 

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Mēs uzskatām, ka šajā ziņojumā ir pareiza nostāja pret jaunatnes problēmām, jo tās ietekmē vairākas sabiedrības grupas. Ziņojumā ir noteiktas īpašas problēmas vairākās jomās — izglītības un apmācības, nodarbinātības, veselības, labklājības un vides, kultūras un citās. Starp šīm problēmām ir pāragra aiziešana no skolas, nestabila un nedroša nodarbinātības situācija, prakse darba vietā bez atalgojuma, intelektuālā darbaspēka emigrācija, vides degradācija, atkarība no narkotikām un sociālā atstumtība.

Lai gan referents piedāvā dažus priekšlikumus šo problēmu risināšanai, kas mums šķiet pamatoti un ir pelnījuši mūsu atbalstu, taču ir arī citi priekšlikumi, kas mums šķiet neatbilstoši, daži ir pat divdomīgi un vēl daži — pretrunīgi. Mēs, piemēram, nevaram pieņemt. ka stratēģija Eiropa 2020, kas ir „vairāk vērsta uz jauniešiem”, atbalsta nestabilu vai pagaidu nodarbinātību kā „stratēģisku” risinājumu jauniešiem. Šīs abas koncepcijas var atrast minētajā stratēģijā, kas aizstāv arī konkurētspēju kā potenciālu krīzes pārvarēšanas veidu.

Tāpat kā citās jomās arī šeit ir vajadzīga harmonizācija, ko var sasniegt ar sociālu progresu, nevis ar visiem vienādu zemu dzīves līmeni. Dažas valstis — tostarp Portugāle — ir iekļāvušas plašas jauniešu tiesības savās konstitūcijās, un tās ir jāīsteno, nevis jāierobežo.

 
  
MPphoto
 
 

  Elisabetta Gardini (PPE), rakstiski. (IT) Bezdarbs, pagaidu darbs, mācekļa darbs. Kādas izredzes gaida jauno paaudzi? Kādas dzīves cerības? Kā gan viņi var justies, ja viņi ir spiesti dzīvot mājās un ļaut, lai vecāki viņus uztur, ja viņi nevar nodibināt ģimeni? Strādājot pagaidu darbos, kas bieži ir nepietiekami atalgoti, un darot darbu, kas neatbilst viņu izglītībai. Bez izredzēm uz pensiju. Kas viņus gaida nākotnē?

Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Tieši jaunieši iznes galveno krīzes smagumu.

Viņi ir vīlušies, un viņus uztrauc iespēja, ka viņus var izstumt no darba tirgus. Nav jēgas slēpties aiz labiem nodomiem un solījumiem. Jaunieši pieprasa darbu. Un mūsu pienākums ir sniegt viņiem pienācīgas atbildes.

Mums ir jāiegulda, mums ir jāgarantē drošība, jāpiedāvā iespējas. Darba pasaule mainās, un mums ir jārada apstākļi, kas ļautu jauniešiem pirmajiem pielāgoties šīm pārmaiņām, izmantojot jaunas tehnoloģijas un saņemot izglītību, kas atbilst jaunajām vajadzībām.

Mums ir jādubulto pūles, mums ir jāizvirza jaunieši Eiropas politikas centrā. Ja jauniešiem nav nākotnes, tad visai sabiedrībai nav nākotnes.

 
  
MPphoto
 
 

  Tunne Kelam (PPE), rakstiski. – Es nobalsoju par ziņojumu par jaunatnes stratēģiju, jo es uzskatu, ka Eiropas nākotne ir atkarīga no šodienas jauniešiem. Mums tagad ir jārīkojas, lai panāktu, ka jaunieši tiek labāk sagatavoti turpmākai dzīvei un labāk apbruņoti problēmu risināšanai.

Es mudinu dalībvalstis uztvert jauno jaunatnes stratēģiju nopietni un enerģiski īstenot ierosinātos pasākumus. Jaunatnes stratēģijai jāiemiesojas ikviena Eiropas jaunieša personīgajā un profesionālajā attīstībā, dodot viņiem iespēju mācīties savā valstī un ārvalstīs un iegūt formālo, neformālo un neoficiālo izglītību. Šai stratēģijai jārada jauniešiem jaunas iespējas un jāveicina viņu līdzdalība sabiedrības dzīvē.

Turklāt neviena politika nevar pilnvērtīgi funkcionēt, ja tā netiek īstenota visās dzīves jomās. Dažādu jomu pārstāvjiem ir jāsadarbojas, lai šī stratēģija gūtu panākumus. Lai gan jaunatnes politiku Eiropā īsteno dalībvalstu līmenī, mums ir citam no cita jāmācās un jārāda piemērs. Dalībvalstu ziņojumu publiskošana ir būtisks solis, lai tuvinātos jauniešiem, taču arī lai mācītos citam no cita labākās prakses, kā arī no iespējamām problēmām.

 
  
MPphoto
 
 

  Iosif Matula (PPE), rakstiski. (RO) Globālā ekonomikas krīze ir tikai viens no faktoriem, kas ir izraisījis pārmaiņas Eiropas jauniešu uzvedībā un dzīves apstākļos. Tas ir trauksmes zvans gan dalībvalstīm, gan visai Eiropas Savienībai.

Jau kādu laiku mēs redzam, ka iedzīvotāju skaits Eiropā samazinās, kas rada dramatiskas sekas ekonomikai un sociālās labklājības sistēmām. Bažas izsauc tas, ka jaunieši precas arvien vēlāk un viņiem ir mazāk bērnu, pie kam brieduma gados. Turklāt viņiem netiek nodrošināti pienācīgi apstākļi, lai viņi varētu attīstīt prasmes un aktīvi piedalīties sabiedrības dzīvē.

Izglītība, nodarbinātība, sociālā iekļaušana un veselība ir galvenie jautājumi, par kuriem ir norūpējušies jaunieši, un tie rada problēmas arī dalībvalstīm. Tieši šā iemesla dēļ es balsoju par ziņojuma projektu, ko sagatavoja Papanikolaou kungs. Es esmu stingri pārliecināts, ka grozījumi, kurus mēs ierosinājām, dos lielu ieguldījumu uzdevumā izstrādāt jauniešiem paredzētu politiku, ļaujot tiem patstāvīgi pieņemt lēmumus un atbalstot to personīgās iniciatīvas, kā arī nodrošinot nelabvēlīgā stāvoklī esošiem cilvēkiem vienādu piekļuvi izglītībai un vēlāk viņu iekļaušanos darba tirgū.

Es uzskatu, ka partnerattiecības ar plašsaziņas līdzekļiem, kuru mērķis ir informēt sabiedrību par Eiropas jauniešu programmām un projektiem, ir viens no galvenajiem faktoriem, kas var palīdzēt mums sasniegt izvirzītos mērķus.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) ES jaunatnes stratēģija kļūst arvien svarīgāka, un tā tagad ir jāuzskata par vienu no Eiropas Savienības politiskajām prioritātēm, ņemot vērā to, ka jauniešu ir 20 % no kopējā iedzīvotāju skaita. Mērķi ir skaidri definēti un attiecas uz tādām svarīgām jomām kā lielāka nodarbinātības iespēju radīšana un jauniešu mudināšana aktīvāk piedalīties sabiedrības dzīvē. Ekonomikas un finanšu krīzes situācijā, kurā pašlaik atrodamies un kuru saasina novecošanās problēma, jaunieši ir viena no visneaizsargātākajām grupām. Tāpēc es atbalstu vēl lielākas saistības attiecībā uz ES līmeņa jaunatnes politiku. Tāpēc es par to nobalsoju.

 
  
MPphoto
 
 

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. (DE) Jauniešus pašreizējā krīze ir skārusi īpaši smagi. Ņemot vērā pieaugošo jauniešu bezdarbu, ir svarīgi uzlabot izglītības iespējas. Kamēr mēs Eiropas līmenī runājam par veicināšanu, dalībvalstis jau samazina universitāšu finansējumu.

Ja mēs patiešām vēlamies palīdzēt jaunatnei, mums jāiegrožo „mūžīgo studentu” parādība. Šie pasākumi labākā gadījumā ir paziņojums par labu nodomu, bet pašreizējos krīzes apstākļos ar tiem nepietiek, lai kaut ko sasniegtu. Tāpēc es atturējos no balsošanas.

 
  
MPphoto
 
 

  Radvilė Morkūnaitė-Mikulėnienė (PPE), rakstiski. (LT) Es nobalsoju par šo dokumentu, jo pati piederu pie jaunākās paaudzes, kas veido ES nākotni, un es esmu norūpējusies par to, kāda nākotne gaida mani un manas paaudzes cilvēkus. Pašlaik bezdarbs ir viena no galvenajām problēmām, ar ko sastopas jaunieši manā valstī, Lietuvā, un citās ES dalībvalstīs, un mēs jau sākam runāt par šodienas jauniešiem kā par šā laikmeta zudušo paaudzi. Vēl viena problēma ir izglītības sistēmas neatbilstība darba tirgus vajadzībām. Lai gan mēs piekrītam Komisijas paziņojumam par ES jaunatnes stratēģiju, es esmu nobažījusies par to, ka daudzas citas stratēģijas, kuras esam pieņēmuši, nekad nebūs nekas vairāk kā jauka deklarācija uz papīra. Mums, Eiropas Parlamentam, citām ES iestādēm un dalībvalstīm ir jāsaprot — ja mūs patiešām rūp šodienas jaunieši — var gadīties, ka neviena no mūsu citām stratēģijām, tostarp stratēģija Eiropa 2020, netiks nekad īstenota, jo nebūs neviena, kas to varētu īstenot. Tāpēc es aicinu Komisiju, citas kompetentās iestādes un dalībvalstis pēc iespējas ātrāk veikt īpašus pasākumus, lai šī stratēģija kļūtu par īstenību.

 
  
MPphoto
 
 

  Wojciech Michał Olejniczak (S&D), rakstiski.(PL) Es nobalsoju par Eiropas Parlamenta Rezolūciju Nr. A7-0113/2010 attiecībā uz paziņojumu „ES jaunatnes stratēģija — ieguldīt jaunatnē, iesaistīt jauniešus” (2009/2159(INI)), jo definēt jaunatnes stratēģiju šodien ir ārkārtīgi svarīgi. Eiropas Savienības jaunākā paaudze sastopas ar daudzām problēmām, kas tuvākajā nākotnē būs jārisina. Ekonomikas krīze un sabiedrības novecošanās ir, bez šaubām, svarīgi un neatliekami jautājumi, un tie galvenokārt attiecas uz cilvēkiem, kas veidos nākotni. Kas mums jādara un ko mēs faktiski varam darīt, ir nodrošināt vienādas iespējas un vienādu piekļuvi visiem, kas sāks pieauguša cilvēka dzīvi pēc dažiem gadiem, kā arī tiem, kas sāk pieauguša cilvēka dzīvi šodien. Diemžēl ir daudz jaunu un talantīgu cilvēku, kas dažādu iemeslu dēļ ir atpalikuši. Mums ir jādod viņiem otra iespēja. Tādi pasākumi kā finansiāls atbalsts cilvēkiem, kas beiguši universitāti, ir būtisks vieglākai pārejai uz darba tirgu. Diemžēl jauniešu bezdarba līmenis ir augsts, un nevienlīdzība darba tirgū turpinās. Protams, ir vēl daudz citu problēmu bez manis pieminētajām. Tāpēc es pilnīgi piekrītu referentam, ka „šis ziņojums ir vēl viens solis uz priekšu nepārtrauktu centienu virknē. Šie centieni ir mūsu pienākums. Pastāvīgs pienākums pret nākamām paaudzēm”. To no mums šodien gaida, un tas ir darbs, kas mums jādara.

 
  
MPphoto
 
 

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. (IT) Es piekrītu Papanikolaou kunga izteiktajam viedoklim. Jaunas ES jaunatnes stratēģijas izstrāde ir būtiski svarīga. Jaunās stratēģijas galvenajam mērķim jābūt pašreizējo instrumentu efektīvākai izmantošanai un zināšanu veicināšanai. Ir iespējams panākt progresu, mudinot valdības vairāk sadarboties šajā jautājumā, neraugoties uz dalībvalstu jaunatnes politikas atšķirībām.

Tas ir būtisks faktors, ja gribam piedāvāt Eiropas pilsoņu nākamām paaudzēm daudzsološu nākotni. Ekonomikas krīzei ir dziļa ietekme uz jauniešiem, un tā apdraud viņu nākotnes labklājību. Iedzīvotāju novecošanās arī stipri ietekmē viņu nākotni. Ņemot vērā daudzās grūtības, kurām pakļauti jaunieši, un mūsu pienākumu atbalstīt tos, izmantojot efektīvu jaunatnes stratēģiju, kā arī to, ka jaunatnes politika ir pakļauta subsidiaritātes principam un dalībvalstu sadarbība šajā jomā ir brīvprātīga, ir ārkārtīgi svarīgi, lai jaunā stratēģija pārvarētu iepriekšējo stratēģiju vājās puses un dotu konkrētus rezultātus.

 
  
MPphoto
 
 

  Ioan Mircea Paşcu (S&D), rakstiski. – Jauniešu izglītošana ir svarīgs uzdevums, jo, pieļaujot kļūdas un savlaicīgi tās neizlabojot, tās ietekmē nākamās paaudzes, un tām ir tendence atkārtoties, tādējādi izraisot vēl lielāku degradāciju. Mūsu stratēģiju nelaime ir tā, ka pēc to izstrādāšanas mēs aizraujamies ar to īstenošanu, atstājot novārtā vajadzību tās pārskatīt un regulāri pielāgot.

Pašreizējā jaunatnes stratēģija, ko būtībā izstrādāja pirms pašreizējās krīzes, jau ir sastapusies ar problēmām — kā pasargāt jauniešus no pašreizējās krīzes negatīvās psiholoģiskās ietekmes, kā sagatavot tos rītdienas pasaulei, nevis šodienas, kā nodrošināt vienādas iespējas uz izglītību neatkarīgi no ienākumiem, kā nošķirt „mobilitāti” no „intelektuālā darbaspēka emigrācijas” un kā līdzsvarot „virtuālās saites” tīmeklī ar reālām saitēm un komandas garu kopīgā darbā.

Tie ir stratēģiski uzdevumi, kas prasa stratēģisku uzmanību no lēmējinstitūciju puses visās ES valstīs.

 
  
MPphoto
 
 

  Marie-Thérèse Sanchez-Schmid (PPE), rakstiski. (FR) Es nobalsoju par šo ziņojumu, jo tā mērķis ir veicināt aktīvu pilsonību, sociālo iekļaušanu un visu jauniešu solidaritāti. Attiecībā uz jaunatnes politiku, kas ir pakļauta subsidiaritātei, mums jāmudina dalībvalstis noteikt kopīgus mērķus un plānus, kā arī uzlabot sadarbību un labākās prakses apmaiņu. Tā ir neatliekama vajadzība, jo mēs zinām, ka Eiropā viens no četriem 15 gadus veciem pusaudžiem nemāk pareizi lasīt. Tā kā mēs pašlaik apspriežam 2011. gada budžetu, manī bažas rada plaisa starp ziņojuma, par kuru tikko nobalsojām, vērienīgumu un 3,4 % budžeta samazinājumu programmai „Jaunatne darbībā”. Kāpēc jāsamazina programma, kuras mērķis ir tieši attīstīt jauniešu pilsonības apziņu, solidaritāti un iecietību? Es tāpēc ceru, ka stratēģija Eiropa 2020, kas pamatojas uz inteliģentu, ilgtspējīgu un iekļaujošu ekonomiku, sekmēs vērienīgas finansiālas saistības jauniešu izglītībai un apmācībai, tāpēc ka šajos sistēmiskas krīzes laikos ES izdzīvošana vidējā termiņā ir atkarīga no izglītotiem jauniešiem, kurus mobilizējis Eiropas projekts.

 
  
MPphoto
 
 

  Joanna Senyszyn (S&D), rakstiski.(PL) Es atbalstīju ES jaunatnes stratēģiju, jo esmu pilnīgi pārliecināta un droša par tās panākumiem. Tā ir viena no Kultūras un izglītības komitejas darba jomām, kurā es piedalos. Ir obligāti jāuzlabo jauniešu stāvoklis un to izglītības un profesionālās izglītības iespējas. Šajā ziņā ir būtiski trīs aspekti.

1. Jaunieši ES, kā arī Polijā, veiksmīgi izmanto tādas ES programmas kā Comenius, Erasmus un Leonardo da Vinci. Tāpēc ir ļoti svarīgi palielināt šo programmu finansējumu un atzīt tās par daudzgadu ES jaunatnes stratēģijas attīstības pamatu. Turpmāk šīm programmām jāsaņem lielāks finansiālais atbalsts. Ieguldījumi jauniešu izglītībā ir vislabākais ES budžeta izmantošanas veids. Es aicinu arī uzlabot un pilnā mērā īstenot Erasmus Mundus programmu.

2. Kā sociāliste es uzsveru arī vajadzību dot jauniešiem vienādas piekļuves iespējas izglītībai. Ir svarīgi finansiāli atbalstīt tos, kas nevar atļauties iegūt augstāko izglītību. Ir svarīgi arī palīdzēt jauniešiem, atvieglojot viņiem piekļuvi darba tirgum.

3. Ņemot vērā Lisabonas līguma stāšanos spēkā, es vēlos vērst jūsu uzmanību uz dalībvalstu pienākumu attiecībā uz šīs stratēģijas īstenošanu, kas ietver jauniešu mudināšanu piedalīties demokrātiskajā dzīvē, pievēršot īpašu uzmanību jauniem sportistiem un sportistēm un ar tiesību aktiem nodrošinot Pamattiesību hartas izpildi.

 
  
MPphoto
 
 

  Czesław Adam Siekierski (PPE), rakstiski.(PL) Ziņojums, ko pieņēmis Eiropas Parlaments, ir sīka daudzdimensiju jaunatnes jautājuma analīze — jautājuma, kas dažkārt šķiet pārāk maz aplūkots vai atbīdīts otrajā plānā. Šodienas jaunieši veidos Eiropas nākotni, tāpēc mums jāgādā, lai viņi pienācīgi attīstītos, un mums viņiem jāpalīdz pēc iespējas labāk izmantot izdevības, kuras piedāvā Eiropas Savienība. Jaunieši ir īpašs pievienotās vērtības veids — viņi ienes svaigas vēsmas un inovācijas, viņi spēj vērst Eiropas sociālo redzējumu īstenībā, kas balstīsies uz iecietību, daudzveidību un vienlīdzību. Jauniešu jautājums iegūst arvien lielāku nozīmi pašreizējās situācijas dēļ — ekonomikas krīzes un demogrāfisko faktoru dēļ Eiropā.

Jaunieši ir neaizsargātāki pret pašreizējā ekonomiskā stāvokļa nelabvēlīgo ietekmi. Bezdarbs šajā grupā ir gandrīz divreiz augstāks nekā vispārējais bezdarba līmenis, un jauniešu finansiālais stāvoklis bieži spiež tos pārtraukt izglītību, kas tos var novest pie nabadzības un sociālās atstumtības.

Ņemot vērā sabiedrības novecošanos, ir jāatrod instrumenti, kas mudinātu jauniešus izveidot ģimeni. Tie bieži atliek šo lēmumu tāpēc, ka tiem ir nelabvēlīgs finansiālais stāvoklis, ka ir grūti atrast darbu vai savienot darbu ar ģimenes dzīvi. Attiecībā uz organizatoriskajiem jautājumiem un sadarbības formām jauniešu jautājumos mums ir jāievieš lielāka skaidrība un noteiktība. Jauniešu jautājumi ir sarežģīti un prasa daudzu politikas jomu iesaistīšanos.

 
  
MPphoto
 
 

  Joanna Katarzyna Skrzydlewska (PPE), rakstiski.(PL) Rezolūcija par Komisijas paziņojumu „ES jaunatnes stratēģija”, kuru pieņēma šodien, rāda mums pareizo virzienu, kas pamatojas uz integrētu pieeju jauniešu problēmām un vajadzībām. Mēs ceram, ka, ņemot vērā jauniešu un nākamo paaudžu intereses, kad formulējam stratēģiju visiem politikas līmeņiem, tiks nodrošināta efektīva un lietderīga rezolūcija par vissteidzamākajiem jautājumiem. Piemēram, nepārtrauktais augstais bezdarba līmenis šajā sociālajā grupā liecina par tādu strukturālu risinājumu trūkumu kā kļūdas izglītības sistēmās, kas izglīto jauniešus atrauti no darba tirgus vajadzībām.

Mums ir jāmudina jaunieši būt aktīviem pilsoniskās sabiedrības locekļiem, būt politiski aktīviem un izkopt sevī uzņēmējdarbības garu. Mums jārada tiem piemēroti apstākļi, lai tie varētu būt radoši kultūras jomā, un jāmodina tajos interese par mākslu, zinātni un jaunām tehnoloģijām. No otras puses, mums ir jāaizsargā jaunieši pret diskrimināciju un jāorganizē kampaņas, kas veicina vides aizsardzības idejas, neaizmirstot cīņu pret narkomāniju un citām atkarībām, pret kurām jaunieši ir īpaši neaizsargāti. Tāpēc es šodien ar prieku atbalstīju Papanikolaou kunga sagatavoto rezolūciju.

 
  
MPphoto
 
 

  Silvia-Adriana Ţicău (S&D), rakstiski. (RO) 96 miljoni jaunu eiropiešu vecumā no 15 līdz 29 gadiem veido aptuveni 20 % no Eiropas Savienības iedzīvotājiem. Jauniešu bezdarba līmenis ekonomikas krīzes dēļ šā gada sākumā bija 20 %, bet priekšlaicīgi mācības pārtraukušo jauniešu skaits sasniedza 17 %, galvenokārt lauku apvidos. Turklāt jauniešiem arvien biežāk piedāvā pagaidu darba līgumus, tādējādi mazinot to iespējas sasniegt finansiālu stabilitāti un iegādāties mājokli. Jaunieši ir mūsu nākotne, un mums tie ir vairāk jāiesaista lēmumu pieņemšanas procesos Eiropas līmenī. Viņiem ir jābūt tiem, kas plāno un īsteno šos plānus kopā ar mums, dodot ieguldījumu sabiedrības attīstībā, kurā mēs dzīvojam. Es aicinu Komisiju un dalībvalstis steidzami pieņemt īpašu stratēģiju un pasākumus, lai palīdzētu jauniešiem vairāk iesaistīties sabiedrībā. Šiem pasākumiem ir jāseko šādiem mērķiem: jānodrošina nediskriminējoša piekļuve izglītībai, dodot iespēju jauniešiem apgūt prasmes, kas tiem vajadzīgas, lai atrastu darbu, kurš viņiem garantētu apmierinošu dzīves standartu, piedāvājot pieejamus bērnu aprūpes pakalpojumus, lai veicinātu darba un ģimenes dzīves līdzsvaru un atvieglotu jauniešu piekļuvi darba tirgum, kā arī nodrošinātu tos ar sociālajiem mājokļiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Viktor Uspaskich (ALDE), rakstiski. (LT) Globālā ekonomikas krīze bija sāpīgs trieciens visiem mums. Visbēdīgākais ir tas apstāklis, ka tā vissmagāk skāra tos, no kuriem ir atkarīga mūsu nākotne. Dažu pēdējo gadu finansiālais cunami ir atstājis jauniešus bez darba vai arī piedāvājis tiem daļēju nodarbinātību. Kā teikts šajā ziņojumā, jauniešu bezdarba līmenis vairākumā ES dalībvalstu ir gandrīz dubultojies salīdzinājumā ar strādājošiem iedzīvotājiem. Tagad mums ir izdevība izmantot krīzi jaunu iespēju radīšanai. Mēs to esam parādā nākamajai eiropiešu paaudzei.

Manai valstij, Lietuvai, tāpat kā vairākumam tās kaimiņu ir svarīgi apstādināt pieaugošo intelektuālā un kvalificētā darbaspēka emigrāciju. Kā ziņojuma nosaukums ierosina, mēs to varam sasniegt, ieguldot jaunatnē un piedāvājot tai iespējas. Izglītība un nodarbinātība ir galvenās potenciālo ieguldījumu jomas. Mums jāatvieglo pāreja no izglītības uz darba tirgu. Tomēr šā būtiskā ieguldījuma rezultāti būs ierobežoti, ja mēs nenodrošināsim jauniešiem iespējas. Mums jāmudina jaunieši kļūt aktīvākiem pilsoņiem gan sociālajā, gan politiskajā jomā. Austrumeiropā ļoti maz jauniešu piedalās vēlēšanās. Tāpēc mums ir jārada tajos interese par politiskajiem procesiem.

Pilsoniskā sabiedrība un attiecīgās nevalstiskās organizācijas var atbalstīt ES intereses. Piemēram, projekts „Mans balsojums”, kurā lietotas inovatīvas interneta tehnoloģijas, palielināja jauniešu informētību par politiskiem jautājumiem. Turklāt mums ir jāuzsāk konstruktīvs dialogs ar jauniešiem un Eiropas jauniešu organizācijām, kas būtu brīvs no birokrātijas un tehniska žargona.

 
  
MPphoto
 
 

  Derek Vaughan (S&D), rakstiski. – Es atbalstīju ziņojumu par Eiropas jaunatnes stratēģiju, jo uzskatu, ka nākamos gados tai būs izšķiroša nozīme, nodrošinot jauniešiem pilna darba laika nodarbinātību. Tā kā 5,5 miljoni eiropiešu, kas jaunāki par 25 gadiem, ir bez darba, ir skaidrs, ka vajadzīga efektīva stratēģija, lai apkarotu šo problēmu.

Jauniešu bezdarba problēma nav radusies vienīgi ekonomikas krīzes dēļ — darba devēji meklē darbiniekus ar profesionālu pieredzi. Es pilnīgi piekrītu ierosinājumam, ka augstākajai izglītībai ir jābūt ciešāk saistītai ar darba tirgu. Sadarbība starp dalībvalstīm ir galvenais līdzeklis, kā atrisināt jauniešu bezdarba problēmas, kam var būt smagas sociālas un ekonomiskas sekas.

 
  
  

Ieteikums otrajam lasījumam: Astrid Lulling (A7-0146/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski. (FR) Bija svarīgi stiprināt pašnodarbinātu sieviešu aizsardzību. Lulling kundzes ziņojums par vienlīdzību attieksmē pret vīriešiem un sievietēm, kuri darbojas pašnodarbinātas personas statusā, ir pasākums šajā virzienā. Tas paredz 14 nedēļu grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu un sociālo drošību līdzstrādājošiem laulātajiem, kas iepriekš nebija paredzēts. Eiropas Parlaments vēlreiz garantē sievietēm aizsardzību viņu darbā. Tā kā es piekrītu šādai pieejai, es balsoju „par” šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Regina Bastos (PPE), rakstiski. (PT) Turot prātā nepieciešamību atcelt Direktīvu 86/613/EEK par to, kā piemērot vienlīdzības principu attieksmē pret vīriešiem un sievietēm, kas darbojas pašnodarbinātas personas statusā, ierosinātais grozījums uzskatāms par svarīgu soli uz priekšu arī attiecībā uz pašnodarbināto personu laulātajiem.

Attiecībā uz sociālo aizsardzību tiek ierosināts, ka dalībvalstis, kurās ir izveidota sociālās aizsardzības sistēma pašnodarbinātām personām, veic nepieciešamos pasākumus, lai laulātie varētu baudīt sociālo aizsardzību saskaņā ar valsts tiesību aktiem. Lai gan laulāto sociālā aizsardzība nav obligāta, šis priekšlikums ir svarīgs, jo daudzās dalībvalstīs laulātajiem nav nekāda veida — ne obligātas, ne brīvprātīgas — sociālās aizsardzības.

Visbeidzot, šajā priekšlikumā ir paredzēts noteikums par maternitātes aizsardzību, lai gan tas neparedz pašnodarbinātu personu līdzstrādājošiem laulātiem tikpat lielu grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu kā personām, kas strādā algotu darbu. Tomēr viņām būs tiesības uz pienācīgu maksājumu, kas ļaus viņām pārtraukt savu nodarbošanos vismaz 14 nedēļas un/vai pieprasīt pagaidu aizvietošanas pakalpojumu. Iepriekš minēto iemeslu dēļ es balsoju „par” šo priekšlikumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D), rakstiski. (LT) Lai pārvarētu ekonomisko lejupslīdi, ir ļoti svarīgi ieguldīt cilvēkkapitālā un sociālajā infrastruktūrā, radot nosacījumus, lai vīrieši un sievietes izmantotu visas viņiem dotās priekšrocības. Eiropas Savienība tagad ir pietuvojusies Lisabonas stratēģijas mērķim panākt 60 % nodarbinātības līmeni sievietēm līdz 2010. gadam, taču sieviešu nodarbinātība dalībvalstīs ir ļoti neizlīdzināta. Tāpēc Komisijai un dalībvalstīm jāveic efektīvi pasākumi, lai pēc iespējas drīzāk īstenotu direktīvu par to, kā piemērot vienlīdzības principu attieksmē pret vīriešiem un sievietēm, kas darbojas pašnodarbinātas personas statusā. Jautājums par maternitātes aizsardzību pašnodarbinātām sievietēm un laulātajiem vai atzītiem partneriem, kuri līdzdarbojas, ir ļoti svarīgs. Ir jāatzīst, ka viņām jāpiešķir pabalsts, kas ļauj pārtraukt darbu pietiekami ilgi, lai grūtniecība noritētu bez traucējumiem un viņas varētu fiziski atlabt pēc normālām dzemdībām, un maternitātes pabalstam, kas piešķirts sievietēm, ir jābūt atbilstīgam. Tāpēc es jo īpaši piekrītu referentes atzinumam par priekšlikumiem šīs direktīvas otrajam lasījumam. Turklāt Komisijas konsultācijās par 2020. gada stratēģiju nepietiekama uzmanība tiek pievērsta dzimumu līdztiesības jautājumam. Mums jāstiprina un jāintegrē jautājumi, kas attiecas uz dzimumu līdztiesības dimensiju jaunajā stratēģijā.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. (PT) Es atzinīgi vērtēju to, ka tiek pieņemta direktīva, kas izveido pamatnostādnes, kā piemērot vienlīdzības principu attieksmē pret vīriešiem un sievietēm, kas darbojas kā pašnodarbinātas personas vai piedalās šādas darbības izpildē. Sieviešu samazināta piedalīšanās pašnodarbinātībā rada nevienlīdzību, jo ģimenes pienākumi, šķiet, negatīvi ietekmē sieviešu uzņēmējdarbību salīdzinājumā ar vīriešiem. Attiecībā uz līdzdarbībā iesaistītiem laulātajiem sociālā nodrošinājuma trūkums un tas, ka netiek atzīts viņu ieguldījums ģimenes uzņēmumos, rada negodīgas konkurences priekšrocības dažos uzņēmumos, tāpēc šī iniciatīva garantētu vienlīdzīgus nosacījumus Eiropā. Ir būtiski pieņemt pasākumus, kas atrisina ar dzimumu saistītās atšķirības uzņēmējdarbībā, lai labāk saskaņotu privāto un darba dzīvi. Es aicinu dalībvalstis nodrošināt pilnīgu vienlīdzību sievietēm un vīriešiem darba dzīvē, lai veicinātu uzņēmējdarbības iniciatīvas starp sievietēm.

 
  
MPphoto
 
 

  Carlos Coelho (PPE), rakstiski. (PT) 1986. gada decembra direktīva ir izrādījusies neefektīva, jo saskaņā ar ziņojumiem par tās īstenošanu tās rezultāti ir bijuši pavisam neapmierinoši. Tieši tāpēc steidzami jācenšas stiprināt mātes tiesību aizsardzību pašnodarbinātām sievietēm un nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi pret sievietēm, kuras strādā pašas sev, kā arī līdzdarbībā iesaistītajiem laulātajiem.

Eiropā 16 % aktīvo iedzīvotāju ir pašnodarbināti, no viņiem tikai trešā daļa ir sievietes. Šis skaitlis neapšaubāmi ir rezultāts neskaitāmiem šķēršļiem, kuru starpā sava vieta ir privātās un darba dzīves savienošanai, ar ko saskaras sievietes uzņēmējas. Tomēr, ja 1986. gada direktīva nepanāca savus mērķus, arī pašreizējam priekšlikumam trūkst vēriena.

Ir nožēlojami, ka šīs direktīvas potenciāls ir samazināts, lai Padomē panāktu politisku kompromisu. Tomēr to var uzskatīt par pirmo soli pretī pašreizējās situācijas uzlabošanai attiecībā uz sociālo aizsardzību, ko piešķir pašnodarbinātām personām un līdzdarbībā iesaistītajiem laulātajiem. Ir radīti obligāti noteikumi, pēc kuriem pirmoreiz tiesības uz maternitātes pabalstu tiks atzītas Eiropas Savienības līmenī, kas ļaus pārtraukt darbu vismaz 14 nedēļas.

 
  
MPphoto
 
 

  Anna Maria Corazza Bildt, Christofer Fjellner, Gunnar Hökmark, Anna Ibrisagic un Alf Svensson (PPE), rakstiski. (SV) Zviedrijas delegācija Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) grupas sastāvā vakar (2010. gada 18. maijā) balsoja pret ieteikumu par Padomes kopējās nostājas otro lasījumu pirmajā lasījumā, kura nolūks ir pieņemt Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu par to, kā piemērot vienlīdzības principu attieksmē pret vīriešiem un sievietēm, kas darbojas pašnodarbinātas personas statusā, un ar kuru tiek atcelta Direktīva 86/613/EEK (A7-0146/2010). Ir svarīgi, lai dalībvalstis darbotos kopā, nodrošinot vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm, lai tādējādi vairāk sieviešu varētu kļūt pašnodarbinātas. No otras puses, mēs neuzskatām, ka ES būtu jāpieņem lēmumi par vienlīdzības politiku, kam ir tālejoša ietekme uz dalībvalstu valsts finansēm. Par to visām dalībvalstīm jālemj pašām. Turklāt mēs neuzskatām, ka attieksme pret sievietēm un vīriešiem ir vienlīdzīga, ja tikai pašnodarbinātām sievietēm (un ne vīriešiem) tiek garantēti pabalsti un vecāku atvaļinājumi, kļūstot par vecākiem. Visbeidzot, mēs vēlamies izcelt faktu, ka lielāka vienlīdzība ir viena no ES galvenajām problēmām, kuras risināšanā Zviedrija varētu piedāvāt iedvesmu pārējām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Pašreizējā ekonomikas krīzē ir ārkārtīgi svarīgi atbalstīt un iedrošināt pašnodarbinātību.

 
  
MPphoto
 
 

  Corina Creţu (S&D), rakstiski. (RO) Ir pagājuši jau vairāk nekā divi gadi, kopš mēs debatējām par ziņojumu par sieviešu stāvokli lauku apvidos, kad rosinājām atjaunināt sociālās aizsardzības tiesību aktus. Padome tagad iesniedz mums jauna veida direktīvu, tomēr tās piemērošanas apjoms aprobežojas tikai ar lauksaimniecību. Es nedomāju, ka šādam ierobežojumam ir pamats. Sieviešu stāvoklis lauku apvidos ir ārkārtīgi smags, jo īpaši jaunajās dalībvalstīs, un mums par to jārūpējas pastāvīgi un aktīvi. Tomēr, runājot par pašnodarbinātību, mēs nedrīkstam atstāt bez ievērības personas, kuru nodarbošanās ir saistīta ar ienesīgiem rokdarbiem, amatiem, MVU un brīvām profesijām.

Turklāt es uzskatu, ka no tiem Padomes ierosinātajiem noteikumiem, kuri varētu dot iespēju dalībvalstīm ierobežot piekļuvi sociālās aizsardzības shēmām, ir jāizvairās. Saskaņā ar samērīguma un subsidiaritātes principiem direktīva ar Parlamenta ierosinātajiem grozījumiem nodrošina nepieciešamās pamatnostādnes, kas veicina atšķirību samazināšanos starp sievietēm un vīriešiem pašnodarbinātībā. Attiecībā uz to es uzskatu, ka, no vienas puses, mātes tiesību aizsardzība ir svarīga, balstoties uz tiesībām izmantot vismaz 14 nedēļu atvaļinājumu un maternitātes pabalstu. No otras puses, tikpat svarīgas ir laulāto vai dzīves partneru tiesības likumīgi izveidot uzņēmumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Būdams stingrs cilvēktiesību un vienlīdzības principa aizstāvis, es nevēlos vājināt iniciatīvas, kuru mērķis ir aizstāvēt sieviešu tiesības darba tirgū, kā tas šajā gadījumā ir manas dārgās kolēģes Lulling kundzes ziņojumā. Kā jau teicu, „attieksmei pret sievietēm un vīriešiem ir jābūt taisnīgai, piešķirot viņiem vienādas tiesības, bet ņemot vērā viņu attiecīgās vajadzības. Attiecībā uz sievietēm tas ir īpaši svarīgi tādās jomās kā, piemēram, maternitātes atbalsts, darba un ģimenes dzīves saskaņošana... ”.

Tieši tāpēc es atzinīgi vērtēju to, ka citu lietu starpā es šeit saskatu rūpes par mātes tiesību aizsardzību pašnodarbinātām personām. Tomēr es esmu arī pārliecināts subsidiaritātes principa aizstāvis un uzskatu, ka daudziem tematiem, par kuriem notiek debates, ir jāpaliek dalībvalstu jurisdikcijā.

 
  
MPphoto
 
 

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. (PT) Es atzinīgi vērtēju Eiropas Parlamenta centienus stiprināt sociālā taisnīguma un dzimumu līdztiesības mehānismus Eiropas Savienībā. Ne tikai kā neapgāžams princips civilizētajā pasaulē, bet arī Eiropā, kas sevi redz kā kulturāli un sociāli attīstītu reģionu, vienlīdzības nodrošināšana attieksmē pret pašnodarbinātiem vīriešiem un sievietēm — īpaši attiecībā uz piekļuvi sociālās aizsardzības mehānismiem, pirmkārt, saistībā ar mātes tiesībām — kļūst arvien nepieciešamāka un uzskatāmāka šajā ilgajā dziļās ekonomikas un sociālās krīzes laikā. Es uzsvērtu, ka mums rūp, lai tiktu likvidētas atšķirības attieksmē atkarībā no darbības jomas, ņemot vērā labi zināmās pārmaiņas gan darba vai ražošanas organizācijas, gan rīku un mehānismu līmeņos. Strādājošajiem jābūt vienādiem kritērijiem, lai piekļūtu sabiedrības sociālās aizsardzības shēmām, jo īpaši attiecībā uz ieguldījumiem un privilēģijām. Es uzsvērtu arī to, ka šis ieteikums noteikti stiprinās sieviešu uzņēmējdarbības stimulus. Eiropas ekonomika vēl var daudz panākt, un tajā var notikt daudzas pārmaiņas, pateicoties spēcīgākai un iekļaujošākai sieviešu līdzdalībai.

 
  
MPphoto
 
 

  Sylvie Guillaume (S&D), rakstiski. (FR) Kā persona, kas ir īpaši jūtīga pret dzimumu līdztiesības jautājumiem un vienlīdzību vispār, tostarp vienlīdzīgām sociālajām tiesībām, es atzinīgi vērtēju šā ziņojuma pieņemšanu. Man patiešām liekas, ka dalībvalstīm kā pamatprasība ir jāgarantē sociālā aizsardzība pašnodarbinātām sievietēm un līdzdarbībā iesaistītajiem laulātajiem un ka šai aizsardzībai ir jābūt līdzvērtīgai, ko saņem algotā darbā nodarbinātas sievietes. Šis ir pasākums sieviešu uzņēmējdarbības izvēršanai Eiropā, kas vēl ir pārāk atturīga; un galvenokārt iespējas radīšanai, ka šīs sievietes var izmantot dzemdību un grūtniecības atvaļinājumu tāpat kā sievietes cita veida darbā. Grūtniecības un dzemdību atvaļinājumam ir jābūt garantētam visās dalībvalstīs un visām sievietēm neatkarīgi no viņu nodarbinātības. Tā kā šis pasākums ir saistīts ar subsidiaritātes principu, cerēsim, ka dalībvalstis darīs to, kas jādara, lai nodrošinātu, ka šie vīrieši un sievietes var saskaņot ģimenes un darba dzīvi tik ātri un tik viegli, cik iespējams.

 
  
MPphoto
 
 

  Lívia Járóka (PPE), rakstiski. (HU) Es vēlos apsveikt savu kolēģi deputāti Astrid Lulling par to, ka ir pieņemts viņas ziņojums, kas ir svarīgs panākums ārkārtīgi ilgstošas problēmas risināšanā. Pašnodarbināto personu laulāto draugu un dzīves partneru situāciju — kuri dod ieguldījumu uzņēmuma darbībā un ienākumos, nebūdami darba ņēmēja vai uzņēmējdarbības partnera statusā — nebūtu bijis iespējams apmierinoši risināt Padomes 1986. gada direktīvā. Tāpēc bija pienācis laiks atcelt iepriekš minēto tiesību aktu un izstrādāt jaunu direktīvu, kas atzīst līdzdarbībā iesaistīto laulāto darbu un nostāda viņus no sociālās drošības aizsardzības aspekta tādā pašā līmenī kā pašnodarbinātās personas.

Turklāt referentes un Eiropas Parlamenta svarīgs panākums ir tas, ka salīdzinājumā ar Padomes sākotnējo ieteikumu piemērošanas apjoms vairs netiek ierobežots tikai ar ienesīgām pašnodarbināto darbībām lauksaimniecības nozarē, jo mērķa grupa strādā arī, piemēram, mazos un vidējos uzņēmumos vai mazumtirdzniecībā, kur tā veido vairākumu. Lai gan Padome nepieņēma vairākus svarīgus referentes un Parlamenta ieteikumus — atstājot noteikumu par laulāto draugu un dzīves partneru vienlīdzīgu sociālo aizsardzību dalībvalstīm un dodot tām iespēju saglabāt ierobežojošus noteikumus attiecībā uz noteiktām sociālās drošības aizsardzības shēmām vai līmeņiem — tomēr kopumā direktīvas projekts ir ievērojams panākums.

 
  
MPphoto
 
 

  Barbara Matera (PPE), rakstiski. (IT) Es aplaudēju, pieņemot priekšlikumu direktīvai par to, kā piemērot vienlīdzības noteikumu attieksmē pret vīriešiem un sievietēm, kuri ir pašnodarbinātas personas. Eiropas Parlaments beidzot pauž viedokli par to, kā piemērot šo principu, kas tik ļoti simbolizē sociālo un ekonomisko progresu!

Paužot cieņu pret valsts prerogatīvām, es uzskatu, ka ir jāformulē ne tikai obligātais standarts pašnodarbināto sieviešu, māšu aizsardzībai, bet arī jāpadara viņu aizsardzības pakāpe vienāda ar sievietēm, mātēm, kas atšķirībā no pašnodarbinātajām ir darba ņēmējas.

Ir cerība, ka šo tiesību pasludināšana tiks ievērota de facto un ka valstis uzņemsies ieviest atbilstīgus pasākumus, jo īpaši pašnodarbinātu sieviešu un darbībā līdzdarbojošos laulāto aizsardzībai grūtniecības un dzemdību laikā. Mums jācīnās pret diskrimināciju darba vietā visos veidos, lai atbalstītu sieviešu, kā arī vīriešu emancipāciju.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) Komisijas priekšlikums cenšas nodrošināt vienlīdzību attieksmē pret pašnodarbinātiem vīriešiem un sievietēm. Tāpēc es uzskatu šā dokumenta pieņemšanu par svarīgu un ļoti pozitīvu soli virzībā tuvāk pašreizējiem Eiropas tiesību aktiem par algotiem darbiniekiem, jo vienlīdzības un sociālās aizsardzības pamattiesības ir jau aizsargātas un ierosinātie grozījumi sākotnējā dokumentā veicina kustību vispārēja uzlabojuma virzienā attiecībā uz pašnodarbināto personu laulāto aizsardzību, jo īpaši saistībā ar maternitātes pabalstu, ko piešķir pašnodarbinātām sievietēm un pašnodarbinātu personu laulātajiem vai atzītiem partneriem. Tieši tas noteica manu balsojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Justas Vincas Paleckis (S&D), rakstiski. (LT) Es balsoju par šo ziņojumu ne tikai tāpēc, ka tas ir svarīgs un, manuprāt, ietekmēs miljoniem ES pilsoņu. Es pazīstu daudzus māksliniekus, advokātus un citus cilvēkus, kas ir pašnodarbināti, un es zinu, ka ļoti bieži viņiem darbā palīdz ģimenes locekļi — parasti sieva un bērni. Tas, ka tagad viņiem būs tiesības uz sociālu aizsardzību, bez šaubām uzlabos viņu materiālo stāvokli, morālo noskaņojumu un vēlmi strādāt. Tas ir īpaši svarīgi Lietuvai, jo tagad, kad krīze ir smagi skārusi Baltijas valstis, daudzu ģimeņu materiālais stāvoklis robežojas ar nabadzību.

Mēs vairs ilgāk nedrīkstam no malas noskatīties uz to, kā pašnodarbinātas sievietes vai vīrieši ar ģimenēm izjūt sociālu netaisnību. Šā ziņojuma pieņemšana dod skaidru signālu ES dalībvalstu valdībām atbalstīt pašnodarbinātu personu laulātos, lai garantētu viņiem tiesības uz pensiju, apmaksātiem atvaļinājumiem, maternitātes un paternitātes atvaļinājumu un palīdzētu viņiem atkal iekļauties darba tirgū.

 
  
MPphoto
 
 

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. (IT) Es vēlos paust atbalstu Lulling kundzes ziņojumam. Šis priekšlikums ir nepieciešams lielās plaisas dēļ, kura vēl joprojām pastāv pašnodarbinātības jomā un draud kļūt vēl lielāka. Priekšlikumā pausts uzskats, ka sociālā aizsardzība jānodrošina arī darbībā iesaistītiem laulātajiem, kas bieži dod būtisku ieguldījumu pašnodarbināto personu uzņēmējdarbībā, tomēr daudzās dalībvalstīs nesaņem šādu aizsardzību.

Priekšlikums, kura mērķis ir radīt stimulus sieviešu piekļuvei darba tirgum un palīdzēt cīņā pret nedeklarētu nodarbinātību, saistās ar trim lielām pārmaiņām pašreizējās Kopienas tiesībās: ir grozīta „līdzstrādājoša laulātā” definīcija, iekļaujot tajā pārus, kas nav laulāti, ja viņi tiek atzīti valsts tiesību aktos; pašnodarbinātām sievietēm un līdzstrādājošiem laulātiem ir piešķirtas tiesības pieprasīt apmaksātu grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu ne mazāku par 14 nedēļām. Līdzstrādājošam laulātajam arī ir piešķirtas tiesības izmantot sociālās aizsardzības shēmu.

 
  
MPphoto
 
 

  Rovana Plumb (S&D), rakstiski. (RO) Es balsoju par šo ziņojumu, jo uzskatu, ka šīs direktīvas pieņemšana ir ārkārtīgi svarīga Eiropas līmenī pašreizējā ekonomikas un finanšu krīzē, kuru mēs pārdzīvojam. Ņemot vērā to, ka lielākajā daļā dalībvalstu līdzstrādājošiem laulātiem nav tiesību uz viņu laulātā sociālās nodrošināšanas pabalstiem, es uzskatu, ka gadījumā, kad dalībvalsts uzliek par obligātu pienākumu iesaistīties sociālās nodrošināšanas shēmā, tam ir jābūt obligātam arī viņu līdzstrādājošiem laulātajiem un dzīves partneriem.

Padomes nostāja ir nožēlojama, jo tā nepieņem, ka pašnodarbināto personu līdzstrādājošiem laulātajiem un dzīves partneriem obligāti jāiesaistās sociālās nodrošināšanas shēmās valstīs, kurās saskaņā ar valsts tiesību aktiem tiek atzīts šāds viņu statuss. Tā kā lielākā daļa nav šādu shēmu dalībnieki, viņiem tāpēc nav zināms par pabalstiem, ko sniedz sociālās nodrošināšanas shēmas, kas ietver slimību, invaliditāti un vecumu.

Būdama Eiropas Parlamenta Sociālistu un demokrātu progresīvās apvienības grupas ēnu referente, es atbalstīju nostāju, ka pašnodarbinātām sievietēm, laulātajiem un dzīves partneriem, kas nolemj laist pasaulē bērnus, ir jābūt pieejamai sociālai aizsardzībai un apmaksātam atvaļinājumam un nav viņiem jāliek šķēršļi bērna pabalsta saņemšanai, kā to dara Rumānijas valdība.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Es esmu ļoti priecīgs par to, ka šodien Eiropas Parlaments pieņēma nostāju otrajā lasījumā par Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu par to, kā piemērot vienlīdzības principu attieksmē pret vīriešiem un sievietēm, kas darbojas pašnodarbinātas personas statusā, un kura atceļ Direktīvu 86/613/EEK.

Sievietēm ir būtiska nozīme pašnodarbinātā uzņēmējdarbībā kā īpašniecēm un līdzstrādājošām laulātajām un dzīves partnerēm. Es atzinīgi vērtēju Parlamenta lēmumu par to, kā piemērot vienlīdzības principu attieksmē pret sievietēm un vīriešiem, kas ir pašnodarbinātas personas, un viņu laulātajiem kā svarīgu ES tiesību aktu sastāvdaļu.

 
  
MPphoto
 
 

  Marina Yannakoudakis (ECR), rakstiski. – ECR grupa ir neatlaidīgi iestājusies par dzimumu atšķirības pārvarēšanu attiecībā uz pašnodarbinātām personām un viņu partneriem. Mēs atbalstām ziņojuma mērķi, tādējādi vēlamies panākt, lai visās ES valstīs būtu pieejams atbalsts un sociālā aizsardzība pašnodarbinātām personām. Tomēr mēs noteikti iebilstam pret šā tiesību akta sagatavošanu ES līmenī. ECR grupa vienmēr ir aizstāvējusi subsidiaritātes principu un nelokāmi uzskata, ka dalībvalstīm ir jāuzņemas vadība nodarbinātības un sociālās politikas tiesību aktu radīšanā un virzīšanā. Minēto iemeslu dēļ ECR grupa atturējās balsojumā par grozījumiem Nr. 1–17.

 
  
  

Ziņojums: Toine Manders (A7-0122/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  Roberta Angelilli (PPE), rakstiski. (IT) Šodien Parlaments ir atkārtoti uzsvēris augsta līmeņa patērētāju aizsardzības nepieciešamību visā ES un to, cik svarīgi ir saskaņot tekstilizstrādājumu marķēšanas regulas, padarot to par obligātu prasību visiem apģērbiem, kas tiek pārdoti Eiropā. Ar nākamās regulas par tekstilizstrādājumu nosaukumiem, kā arī informāciju par materiāliem uz marķējuma īstenošanu tiks vienkāršota pašreizējā regulējošā pamatnostādne, padarot to pārredzamu, skaidru un izdevīgu patērētājiem un maziem un vidējiem uzņēmumiem.

Patērētājiem būs iespēja izmantot etiķetes, lai, pērkot izstrādājumus, izdarītu informētu izvēli, kā arī balstītos uz ētiskiem apsvērumiem, piemēram, veselību, ietekmi uz vidi, cilvēktiesībām un tekstilizstrādājumu izgatavošanā nodarbināto personu darba samaksu un apstākļiem. Tajā pašā laikā mazajiem un vidējiem uzņēmumiem un tekstilrūpniecībai vispār būs iespēja aizsargāt savu izstrādājumu kvalitāti, dizainu un inovāciju, kas vairos to konkurētspēju ne tikai Eiropas tirgū, bet arī visā pasaulē. Marķējums „made in” dos iespēju patērētājiem ne tikai iegūt papildu informāciju par izstrādājuma īpašībām, bet palīdzēs arī stiprināt ekonomiku, attīstot jaunus izstrādājumus daudzām jomām, veicinot nodarbinātību un atbalstot cīņu pret viltojumiem, ciktāl tas attiecas uz izstrādājumiem no trešām valstīm.

 
  
MPphoto
 
 

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski. (FR) Šajā globalizācijas laikmetā, kad arvien vairāk izstrādājumu ir gala iznākums ceļojumā pa starptautisku konveijera līniju, ir grūti zināt to „nacionālo piederību”. Paralēli šai parādībai patērētāji grib, lai viņiem būtu iespēja iepirkties, zinot pilnīgi visu, dažkārt dodot priekšroku izstrādājumiem, kas nāk no valstīm ar augstākiem kvalitātes standartiem vai sociāliem un vides standartiem. Šajā sakarībā es nolēmu balsot „par” šo ziņojumu, jo tas ierosina obligātu prasību marķējumā uzrādīt izcelsmes valsti. Manuprāt, tā ir būtiska informācija, kas vienmēr ir jāpaziņo patērētājam. Es atbalstu arī domu, ka Eiropas Komisijai pēc diviem gadiem jāsagatavo ziņojums vai pat normatīvs priekšlikums par tekstilizstrādājumu marķējumu saskaņošanu. Patiešām, ņemot vērā to, ka mēs desmitiem gadu esam vienā un tajā pašā tirgū, kāpēc izmēru sistēmas un daudzi citi tikpat svarīgi informācijas dati vienā dalībvalstī joprojām atšķiras no citā dalībvalstī lietotajiem?

 
  
MPphoto
 
 

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. (LT) Es balsoju par šo regulu, jo uzskatu, ka tā nodrošinās lielāku skaidrību gan tekstilizstrādājumu ražotājiem, gan patērētājiem. Es atzinīgi vērtēju izvēlēto regulas formu, kurā apvienojas atsevišķās pašlaik spēkā esošās direktīvas un tādējādi tiek samazināts administratīvais slogs, kas uzlikts dalībvalstīm, transponējot valsts tiesību aktos tehniskos pielāgojumus, kas vajadzīgi katru reizi, kad sarakstam tiek pievienots jauns šķiedras nosaukums. Tomēr man liekas, ka mums ir laiks sākt diskutēt par tekstilmateriālu marķēšanas sistēmas pārskatīšanu, kas nebūtu papildu slogs ražotājiem un būtu skaidri saprotama un pieņemama patērētājiem. Tāpēc es atbalstu priekšlikumus, kas pieņemti regulā, ka Eiropas Komisijas ziņojumam būtu jāietver tādi jautājumi kā, piemēram, visā ES vienota izmēru marķēšanas sistēma apģērbiem un apaviem, visu potenciāli alerģisko vai bīstamo vielu norādīšana un jautājumi par ekoloģisku un sociālu marķējumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Jean-Luc Bennahmias (ALDE), rakstiski. (FR) Lai cik pārsteidzoši tas varētu šķist, frāze „made in”, kuru mēs atrodam daudzās apģērbu etiķetēs, nav šodien obligāta un tās izmantošana vienā dalībvalstī ievērojami atšķiras no izmantošanas citā. Apsverot Komisijas priekšlikumu regulai par laiku, kas vajadzīgs jaunas šķiedras nonākšanai apgrozībā, mēs to izmantojām, lai labotu marķēšanas problēmu. Faktiski bez Eiropas tiesību aktiem ir risks, ka parādīsies izstrādājumi, kas ražoti trešās valstīs, bet tajos būs uzraksts, kas liks domāt, ka tie ražoti Eiropā. Ziņojums aicina Komisiju apsvērt arī marķēšanu, kas padarītu patērētājiem pieejamu informāciju par to izstrādājumu ražošanas sociālajiem un vides nosacījumiem, kurus viņi pērk.

 
  
MPphoto
 
 

  Vito Bonsignore (PPE), rakstiski. (IT) Es apsveicu referentu Manders kungu par lielo darbu, kas veikts, apvienojot trīs sarežģītas direktīvas. Šis ziņojums vienkāršo pašreizējo regulatīvo pamatnostādni, nodrošinot, piemēram, to, ka jaunu šķiedru var ātri laist tirgū. Mūsu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem tas nozīmē administratīvo izdevumu ietaupījumu un ātrāku peļņas gūšanu, pārdodot jaunas šķiedras. Šie pasākumi veicina inovāciju — aspektu, kas, manuprāt, ir būtisks Eiropas uzņēmumiem. Patiešām, tikai ar inovatīviem un augstas kvalitātes izstrādājumiem mēs varam pārvarēt nežēlīgo pasaules mēroga konkurenci un izkļūt no šīs smagās krīzes.

Dokuments aizsargā arī patērētājus, kuru intereses — es uzsveru — ir mūsu politikas centrā. Pieņemtie noteikumi nodrošinās skaidrāku un pārredzamāku regulējumu Eiropas pilsoņiem, un tas nozīmēs arī, ka viņi varēs ātrāk gūt labumu, ko dod inovatīvi izstrādājumi. Visbeidzot, sabiedrības veselība tiks labāk aizsargāta: sīkāk izstrādāts marķējums nodrošinās pilsoņiem informāciju par diegu un to izstrādājumu izcelsmi.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. (PT) Es atzinīgi vērtēju šo priekšlikumu regulai, kas cenšas vienkāršot un uzlabot pašlaik spēkā esošā tiesību akta pamatnostādnes, lai veicinātu inovācijas tekstila un apģērbu nozarē, vienlaikus dodot iespēju šķiedru izmantotājiem un patērētājiem ātrāk gūt labumu no inovatīviem ražojumiem. Vienkāršošanas jautājums ir būtisks inovāciju veicināšanai Eiropas rūpniecībā un patērētājiem sniegtās informācijas apjoma palielināšanai. Svarīgi ir arī panākt alternatīvu tiesību aktu, kas ir mazāk smagnējs procedūru un izmaksu ziņā, transponējot direktīvas. Rūpniecība būs ieguvēja saistībā ar samazinātu laikposmu no pieteikuma iesniegšanas līdz iespējai laist izstrādājumu pārdošanā, kas nozīmē administratīvo izmaksu ietaupījumu un iespēju, ka izstrādājums nonāks tirgū ātrāk, tā palielinot pārdošanas ieņēmumus.

 
  
MPphoto
 
 

  Lara Comi (PPE), rakstiski. (IT) Beidzot mēs esam pieņēmuši „made in” marķējuma noteikumus tekstila nozarē. Parlaments jau 2005. gadā bija nobalsojis par priekšlikumu Padomes regulai par izcelsmes valsts norādīšanu dažiem no trešām valstīm importētiem izstrādājumiem, bet Padome to aizturēja. Tā kā tā nebija koplēmuma procedūra, nebija iespējas pretoties dažu valstu valdību opozīcijai.

Balsojums šodien tomēr ir spēcīgs politisks signāls no asamblejas, kas pārstāv Eiropas pilsoņus un tagad skaļi aicina Padomi pieņemt šos noteikumus. Šodien šis mērķis ir tuvāks, un tas arī atbilst Lisabonas līguma mērķiem.

Iespējams, ka šis ir tikai pirmā lasījuma balsojums, bet tas ir svarīgs liela iepriekšējo mēnešu darba rezultāts, kas veikts ar kolēģiem no citu valstu delegācijām un citām politiskām grupām. Šī jaunā regula aizsargā Eiropas patērētājus, kas vēlas zināt tekstilizstrādājumu izcelsmi, un mazos un vidējos uzņēmumus, kas tos ražo dalībvalstīs. Tas nozīmē, piemēram, ka mēs vairs nevarēsim teikt, ka izstrādājums ir „izgatavots” kādā dalībvalstī, kad faktiski tikai 25 % no tā ir izgatavoti šeit; šodien vismaz 50 % izstrādājuma jābūt izgatavotiem marķējumā „made in” norādītajā valstī.

 
  
MPphoto
 
 

  Lena Ek, Marit Paulsen, Olle Schmidt un Cecilia Wikström (ALDE), rakstiski.(SV) Kopumā ņemot, mēs atbalstām sava kolēģa Manders kunga ziņojumu par tekstilmateriālu nosaukumiem un ar tiem saistīto tekstilizstrādājumu marķēšanu. Tomēr mēs esam ļoti kritiski pret obligāto izcelsmes marķēšanu, jo esam pārliecināti, ka tā izraisītu augstākas cenas Eiropas patērētājiem līdz ar sliktākiem nosacījumiem un augstākām izmaksām, jo īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem. Mēs ticam brīvai tirdzniecībai, un tāpēc mēs uzskatām, ka ir svarīgi neradīt lielākus tehniskus šķēršļus tirdzniecībai nevajadzīga regulējuma dēļ. Tā vietā mēs atbalstām brīvprātīgu marķēšanas sistēmu, kas balstās uz patērētāja prasību norādīt izcelsmi.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) 2009. gada 30. janvārī Komisija pieņēma priekšlikumu jaunai regulai par tekstilmateriālu nosaukumiem un ar tiem saistīto tekstilizstrādājumu marķēšanu. Priekšlikums apvieno visus pašreizējos tiesību aktus par tekstilmateriālu nosaukumiem un ar tiem saistīto tekstilizstrādājumu marķēšanu vienotā regulā. Kā teica referents, pārskats „būtībā ir tehnisks pasākums bez lielām politiskām konsekvencēm”.

Tomēr mēs zinām, ka konkurence, ar ko saskaras Eiropas tekstilizstrādājumi — galvenokārt ar izstrādājumiem no Ķīnas — rada nepieciešamību turpmāk īstenot pamatīgākus pasākumus marķēšanā, un tam no šā brīža ir jākļūst par Komisijas pienākumu. Turklāt problēmas, ar ko Eiropas Savienība šodien saskaras, rada nepieciešamību uzlabot un stiprināt tirgu, un tāpēc ir jāpieliek pūles, lai mērķis novākt šķēršļus tiktu pilnībā īstenots. Standartu saskaņošana un vienkāršošana attiecībā uz tekstilmateriālu nosaukumiem atbilst šim mērķim, jo tie skaidro patērētājiem sniegto informāciju un tādējādi dod ieguldījumu nozares konkurētspējas palielināšanā.

 
  
MPphoto
 
 

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. (PT) Iespēja pienācīgi noteikt, kur un kā izstrādājums tika ražots un no kā tas būtībā ir izgatavots, ir patērētāju galvenā prerogatīva, lai nodrošinātu viņu uzticēšanos un aizsargātu viņu tiesības; tā ievieš arī svarīgu faktoru godīgas konkurences veicināšanā globālajā tekstilizstrādājumu tirgū. Šajā sakarā standartizēta kārtība, kā tekstilizstrādājumi tiek marķēti, labvēlīgi atsauksies uz Eiropas tekstilizstrādājumu un apģērbu rūpniecības konkurētspēju, īpaši Portugālē. Es uzsvērtu, ka ir vajadzīgi saskaņoti noteikumi par izcelsmes norādi tekstilizstrādājumiem, kas importēti no valstīm ārpus ES, un par precīziem kritērijiem izcelsmes marķējuma „made in” izmantošanai izstrādājumiem, kas ražoti Savienībā, kā arī par sociālo marķēšanu, lai patērētāji būtu informēti par veselības un drošības standartu un cilvēktiesību ievērošanu. Es uzskatu arī, ka ekoloģiska marķēšana attiecībā uz tekstilizstrādājumu iedarbību uz vidi ir svarīga. Šādu skaidrāku un pārredzamāku marķēšanas noteikumu ieviešana — kas ietver informāciju par dzīvnieku izcelsmes materiālu komponentiem, kuri nav tekstilmateriāli — arī palielinās patērētāju iespēju atšķirt izstrādājumus un to kvalitāti.

 
  
MPphoto
 
 

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Mēs balsojām par šo ziņojumu, jo tā galvenais pamats ir iestāšanās par izcelsmes vietas marķējumu un tas attiecas uz patērētāju, strādnieku un mūsu valstu tekstilizstrādājumu un apģērbu rūpniecības ražojumu tiesību aizstāvēšanu. Tomēr mēs nepiekrītam dažām detaļām par marķējumu, proti, par pārāk sīku satura izklāstu attiecībā uz šķiedrām, jo īpaši tad, kad ir iesaistīti mazi un vidēji uzņēmumi (MVU), izmaksu dēļ, kas ar to varētu saistīties.

Tāpēc, lai gan mēs vispār esam balsojuši „par”, ir ierosinātas detaļas, kurām mēs nepiekrītam. Mēs teiktu, ka tas ir jāpārskata vai ka jāparedz vismaz palīdzības pasākumi, lai pasargātu no problēmām MVU.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) Izstrādājuma izcelsmes norādīšana ir svarīga, lai patērētāji, pērkot izstrādājumu, zinātu tā precīzo avotu. Nav pareizi norādīt, ka kāda izstrādājuma izcelsme ir ES, ja tas ir tikai iesaiņots kādā ES valstī, pievienojot citas frāzes par ražošanu, kas veikta valstīs ārpus Eiropas Savienības. Jaunie pieņemtie noteikumi sekmēs lielāku pārredzamību starptautiskajā tirdzniecībā un dos patērētājam lielāku skaidrību par visu. Tieši tas noteica manu balsojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. (DE) Un atkal, bioloģiskās lauksaimniecības marķējums sola kaut ko pavisam atšķirīgu no tā, ko tas faktiski dod — ir jāatsauc prātā tikai „bioloģiski tīrās kokvilnas” skandāls vai nesenās bioķīmisko vielu neveiksmes. Pirmkārt, tas rada vēl vienu sajukumu marķējumos un zīmēs šajā bioloģiskās lauksaimniecības tirgū — kuru ES varētu vienreiz uz visiem laikiem saprātīgi standartizēt, ko tā parasti labprāt dara — un, otrkārt, sen ir laiks Eiropas Savienībai pieņemt ģenētiski modificētu kokvilnu. Kamēr mēs gaidām uz pētījumiem par iespējamo kaitīgo vielu iedarbību, marķējumam vismaz jāatklāj, ka izstrādājumi satur ģenētiski modificētu kokvilnu.

Turklāt sen jau ir laiks Eiropas Savienībai domāt par radio frekvenču identifikāciju (RFID). Mēs nevaram piemērot elektroniskas birkas tekstilizstrādājumiem, ja par tām nezina tie, uz kuriem tās attiecas; mums vēl arvien nav pienācīgu marķēšanas noteikumu. Ja ar RFID apģērba palīdzību kājāmgājēji tiks padarīti redzami, būs iespējams pārraudzīt katru cilvēku soli. Tā kā ziņojums arī to atzīmē, tas balsojumā saņēma manu atbalstu.

 
  
MPphoto
 
 

  Cristiana Muscardini (PPE), rakstiski. (IT) Es atbalstu Manders kunga ziņojumu par izcelsmes marķējumu tekstilizstrādājumiem, jo tas atrisina problēmu, kura ilgstoši ir apdraudējusi mūsu patērētāju izvēles brīvību. Izcelsmes norādes ir būtiskas, lai nodrošinātu pārredzamību, nekaitīgumu un informāciju Eiropas pilsoņiem un vienlaikus skaidrus, kopīgus noteikumus mūsu uzņēmumiem.

Problēma tomēr paliek atklāta tekstilizstrādājumiem, kas nāk no trešām valstīm, no mūsu tirdzniecības partneriem. Tāpēc es lūdzu savus kolēģus deputātus apstiprināt savu atbalstu šai regulai par izcelsmes marķējumu Starptautiskās tirdzniecības komitejā. Tas aizsargās mūsu patērētājus ne tikai attiecībā uz tekstila un apģērbu izstrādājumiem, bet arī Eiropas ekonomiskajai izaugsmei jutīgās nozarēs.

 
  
MPphoto
 
 

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. (IT) Eiropas tekstilrūpniecība, reaģējot uz iepriekšējo gadu lielajām ekonomiskajām problēmām, ir uzsākusi smagu restrukturizācijas, modernizācijas un tehnoloģisku inovāciju ceļu. Eiropas uzņēmumi ir uzlabojuši paši savu vietu globālajā tirgū, pievēršot visu uzmanību konkurētspējīgām priekšrocībām, piemēram, šo izstrādājumu kvalitātei, dizainam un tehnoloģiskai inovācijai ar visaugstāko pievienoto vērtību. Eiropas rūpniecībai pasaulē ir vadoša nozīme jaunu izstrādājumu, augsto tehnoloģiju un neaustu tekstilmateriālu attīstīšanā jauniem pielietojumiem, kā arī tīrīšanas līdzekļu attīstīšanā automobiļu rūpniecībai vai medicīnas nozarei.

Es atzinīgi vērtēju Komisijas priekšlikumu regulai, jo uzskatu, ka tas vienkāršo pašreizējās regulatīvās pamatnostādnes jaunu šķiedru attīstīšanai un audzēšanai un spēj rosināt inovācijas tekstila un apģērbu nozarē, un vienlaikus dot iespēju šķiedru lietotājiem un patērētājiem ātrāk izmantot inovatīvos ražojumus savā labā.

Visbeidzot, es izteikšu pilnīgu atbalstu izcelsmes marķējuma regulai, jo uzskatu, ka tā ir būtiska, lai nodrošinātu patērētājiem atbilstīgu informāciju par tā produkta sastāvu un izcelsmi, kuru viņi pērk.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Mēs kā zaļie atturējāmies galīgajā balsojumā par šo ziņojumu galvenokārt tāpēc, ka tika pieņemti daži būtiski grozījumi, kurus ierosināja PPE, liberāļi un EFD. Kopumā visi šie grozījumi virzīti noteikuma par izcelsmi paplašināšanas virzienā.

 
  
MPphoto
 
 

  Tokia Saïfi (PPE), rakstiski. (FR) Es neatbalstīju grozījumus T. Manders ziņojumā par tekstilmateriālu nosaukumiem un ar to saistīto tekstilizstrādājumu marķēšanu attiecībā uz „made in” (Nr. 47/49, 48, 12 un 67). Šie grozījumi, kuri cenšas noteikt izcelsmes marķējumu tekstilizstrādājumiem, kas importēti no trešām valstīm (izņemot Turciju un EEZ dalībvalstis) vai ar šīs regulas palīdzību precīzi regulēt izcelsmes brīvprātīgas marķēšanas nosacījumus tekstilizstrādājumiem, kas ražoti Eiropā, apdraudētu šā svarīgā tiesību akta pieņemšanu saprātīgā termiņā. Priekšlikums regulai par izcelsmes marķēšanu, ko izvirzījusi Eiropas Komisija, vēl tiek apspriests Padomē un ir Starptautiskās tirdzniecības komitejas ziņojuma temats.

Es neesmu pret izstrādājumu pārredzamību un izsekojamību patērētāja labā. Tomēr mēs kā Eiropas Parlamenta deputāti esam atbildīgi par noteiktu regulatīvu pamatnostādņu ievērošanu. Manuprāt, pirms pieņemam obligātu prasību par „made in” norādi uz Eiropā pārdodamo apģērbu marķējuma, mums vispirms būtu jāpārliecinās, vai regulas projekts par „made in” marķēšanu ir ietvēris visas nepieciešamās garantijas, jo īpaši īstenošanas metodēs.

 
  
  

Ziņojums: Vital Moreira (A7-0058/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. – Es šo dokumentu atbalstīju. Attiecības starp ES un Ukrainu vienmēr ir bijušas ļoti ciešas un balstījušās uz konstruktīvu dialogu. Ukrainas ekonomiku tāpat kā ekonomiku ES dalībvalstīs ir smagi skārusi starptautiskā finanšu krīze, kas izsaukusi dramatisku ražošanas kritumu, fiskālā stāvokļa pasliktināšanos un lielāku ārējā finansējuma nepieciešamību. Eiropas Savienības EUR 500 miljonu makrofinansiālajai palīdzībai nevajadzētu būt tikai papildinājumam SVF un Pasaules Bankas programmām un resursiem, bet jānodrošina pievienotā vērtība, ko dod ES iesaistīšanās. Tomēr šī palīdzība var sekmēt ekonomisko stabilizēšanos Ukrainā vienīgi tad, ja politiskie spēki valstī nodrošina politisku stabilitāti un veido plašu vienprātību par nepieciešamo strukturālo reformu negrozāmu īstenošanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D), rakstiski. (LT) Makrofinansiālā palīdzība Ukrainai pašlaik ir īpaši svarīga. Šī palīdzība var palielināt ES ietekmi uz Ukrainas politikas veidošanu un palīdzēt Ukrainai pārvarēt pašreizējo dziļo ekonomikas krīzi. Kopienas finansiālā palīdzība rāda, ka Ukraina ir stratēģiski svarīga kā potenciāla kandidātvalsts, lai pievienotos ES. MFP tiks sniegta laikā, kad ES palīdz mobilizēt finansējumu arī Ukrainas enerģētikas nozares reformas atbalstam. Komisija un citas iesaistītās iestādes strādā kopā pie atbalsta pasākumu kopuma Ukrainas iestādēm, kas paredzēti, lai palīdzētu ilgtspējīga risinājuma attīstīšanai Ukrainas vidējā termiņa gāzes tranzīta un gāzes maksājumu saistībām. Lai gan ierosināto MFP nav paredzēts tieši piesaistīt šim pasākumu kopumam, tā būs atbalsts Ukrainas ekonomikas stabilizācijai un reformām. Es piekrītu šim lēmumam sniegt Ukrainai ārkārtas MFP. Bez šādas palīdzības Ukraina nespētu turpmāk pilnīgi integrēties daudzās ekonomikas jomās un īstenot savus turpmākos mērķus.

 
  
MPphoto
 
 

  Sebastian Valentin Bodu (PPE), rakstiski. (RO) Ukraina tagad maksā par smagu ekonomikas krīzi, kā arī par ieilgušo politisko nestabilitāti, kas iestādēm Kijevā deva iespēju būt izvairīgiem solījumos, ko deva starptautiskajām finanšu iestādēm. Eiropas Savienībai ir svarīgi iesaistīties palīdzības sniegšanā kaimiņam pie austrumu robežas laikā, kad pasliktinās sociālā situācija, trūkstot skaidras naudas plūsmai, kas nepieciešama katras valsts funkcionēšanai.

Ukrainai ir vajadzīga stabilitāte. Aizdevums, ko piešķīrusi Eiropas Komisija ar Kopienas tiesisku apstiprinājumu, sniedz arī apstiprinājumu tam, ka Kijeva ir uzskatāma par pievienošanās kandidāti. Tomēr no šā brīža Eiropas Komisijai jāpievērš daudz vairāk uzmanības pārraudzības mehānismiem, lai sekotu Kijevai piešķirtā aizdevuma gaitai.

Turklāt Eiropas Savienībai ir iespēja prasīt Ukrainai izlēmīgāk veikt svarīgas reformas, kas palīdzēs konsolidēt tiesiskumu. Ukrainas pāreja no valsts kontrolētas ekonomikas uz tirgus ekonomiku ir grūts un sāpīgs process, jo īpaši tās iedzīvotājiem. Šī ekonomikas pāreja ir jāatbalsta ar centieniem, kuru mērķis ir institucionāla reforma. Ukrainai jāķeras vērsim pie ragiem no abām pusēm, lai cik grūti tas arī šķistu pašreizējā brīdī.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. (PT) Es atzinīgi vērtēju normatīvās rezolūcijas pieņemšanu, kas paredz makrofinansiālas palīdzības piešķiršanu Ukrainai, jo tā dos iespēju valstij pievērsties globālās finanšu krīzes sekām, nodrošinot savu fiskālo un ārējo rēķinu ilgtspējību. Atbilde uz Ukrainas lūgumu ir būtiska ekonomikas stabilizēšanai savienojumā ar Starptautiskā valūtas fonda pašreizējo programmu. Tomēr Ukrainai ir jāveic atbilstoši pasākumi, lai novērstu un apkarotu krāpšanu, korupciju un visus citus pārkāpumus saistībā ar šo palīdzību, kā arī jāparedz Komisijas kontroles un Revīzijas palātas revīzijas. Es šeit atsaucos uz saprašanās memorandu un aizņēmuma nolīgumu, par ko jāvienojas ar Ukrainas iestādēm, kurš paredzēs konkrētus pasākumus, kas valstij jāīsteno attiecībā uz krāpšanas, korupcijas un citu pārkāpumu, kas ietekmē palīdzību, novēršanu un apkarošanu

 
  
MPphoto
 
 

  Mário David (PPE), rakstiski. (PT) Man bija prieks balsot par Parlamenta priekšlikumu par makrofinansiālas palīdzības piešķiršanu Ukrainai. Ukraina kā potenciāla kandidāte uz pievienošanos Eiropas Savienībai ir priviliģēta partnere, un tai jāvelta konkrēta politika, kuras mērķis ir tās īpašo problēmu risināšana. Tomēr Eiropas Savienības makrofinansiālā palīdzība Ukrainai tikai tad dos ieguldījumu valsts ekonomikas stabilizācijā, ja stabilizēsies partiju politiskā ainava un dominējošie politiskie spēki — kuri pēdējos gados ir iestiguši savā iekšējā sīkajā cīņā par varu un ietekmi — izveidos plašu vienprātību par strukturālo reformu stingru īstenošanu, ko prasa valsts nākotne.

Ukrainas valdībai ir absolūti svarīgi sākt rīkoties, lai izbeigtu tiesībsargājošo iestāžu neatkarības trūkumu, jo tās ir pakļautas ne vien politisko spēku, bet arī ekonomisko dalībnieku pārāk lielai ietekmei. Bez brīvas un neatkarīgas tiesību sistēmas nav iespējams tiesiskums, netiek garantētas cilvēktiesības un nav ārvalstu investīciju un progresa. Visiem mehānismiem, ko nosaka aizdevuma nolīgums, jāņem vērā šie faktori, lai dotu iespēju ES iestādēm stingri pārraudzīt, kā tas tiek īstenots.

 
  
MPphoto
 
 

  Ioan Enciu (S&D), rakstiski. (RO) Ukraina, kas Eiropas Savienībai ir tieši kaimiņos, arī atrodas to valstu starpā, kuras vissmagāk skārusi globālā ekonomikas krīze. Krīzes postošā iedarbība uz Ukrainas ekonomiku apdraud ne tikai iekšējo stabilitāti, bet arī reģiona kopējo stabilitāti. Es balsoju „par” makrofinansiālās palīdzības sniegšanu Ukrainai, kas dos īpaši svarīgu ieguldījumu stabilitātes radīšanā un ekonomikas reformu turpināšanā šajā valstī.

Komisijai un pārējām iesaistītajām iestādēm — Starptautiskajam Valūtas fondam, Pasaules Bankai, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankai un Eiropas Investīciju bankai — jāpaātrina kopīgu atbalsta pasākumu kopuma izveides process Ukrainai, lai identificētu un īstenotu ilgtspējīgu risinājumu tās ekonomikas un, pirmkārt, enerģētikas nozares reformēšanai.

Stratēģiski svarīgi ir risināt problēmas saistībā ar dabas gāzes tranzītu caur Ukrainas teritoriju. Es domāju, ka atzinīgi vērtējama bija gāzes tranzīta jautājuma iekļaušana Eiropas Savienības un Ukrainas asociācijas darba plānā. Es nešaubīgi uzskatu, ka šī sadarbība ir jākonsolidē, kas nozīmē arī jaunu sadarbības veidu atrašanu. Ukraina ir jāatbalsta reformu turpināšanā, lai palīdzētu tai progresēt ceļā uz Eiropas integrāciju, kas atbilst Eiropas Savienības mērķiem Eiropas kaimiņattiecību politikas pamatnostādnēs.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Nesenās ziņas par vardarbību Ukrainas parlamenta deputātu starpā ir radījušas bažas visā Eiropā un skaidri atspoguļoja Ukrainas sabiedrības sašķeltību, krustceles, kurās valsts atrodas šodien un nenovēršamo Krievijas faktoru šajā reģionā. Es uzskatu, ka Eiropas Savienība nedrīkst pārtraukt rādīt Ukrainai Eiropas virzienu. Tāpēc makrofinansiālajai palīdzībai, kuru mēs pašlaik sniedzam, ir jākļūst par vēl vienu zīmi, kas liecina par tuvināšanos Ukrainai un solidaritāti ar valsti, kad tā sociāli, ekonomiski un finansiāli ir īpaši vāja.

Es ceru, ka Ukraina bez ierunām sāks konverģences procesu ar Eiropas Savienību, ka ierosinātais asociācijas nolīgums stāsies spēkā un stiprinās divpusējās attiecības un apmaiņu un ka šā ceļa galamērķis varētu būt Ukrainas pievienošanās mūsu kopējai zonai. Es arī ceru, ka vajadzība pēc šāda veida palīdzības turpmāk arvien samazināsies, ka Ukraina atgūs politisku stabilitāti, ka valsts spēs atgūt sociālu līdzsvaru un atjaunot savu saimniecisko pamatu un ka tā arī turpmāk varēs izvēlēties demokrātiju, cilvēktiesības un tiesiskumu.

 
  
MPphoto
 
 

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. (PT) Ukrainas ekonomiku arvien vairāk ir skārusi starptautiskā finanšu krīze ar dramatiski krītošu ražošanu, fiskālā stāvokļa pasliktināšanos un augošām ārēja finansējuma vajadzībām. ES finansiālais atbalsts atspoguļo, cik stratēģiski svarīga ir Ukraina kā valsts, kas potenciāli kandidē uz pievienošanos Eiropas Savienībai. Tāpēc es balsoju „par” makrofinansiālas palīdzības piešķiršanu Ukrainai aizdevuma instrumenta veidā ar maksimālo pamata apjomu EUR 500 miljoni, lai atbalstītu valsts ekonomisko stabilizēšanos un atvieglotu tās maksājumu bilances un budžeta vajadzības, kas definētas Starptautiskā Valūtas fonda pašreizējā programmā. Es uzskatu, ka ir svarīgi palīdzēt Ukrainai atgriezties obligāti nepieciešamos sociālos un ekonomikas līmeņos un dot iespēju tās sabiedriskajiem kontiem stabilizēties, tādējādi radot izredzes izaugsmei un politiskai pārliecībai. Es arī piekrītu, ka ir jānodrošina pārraudzības mehānismi, kas palielina skaidrību, pārredzamību un pārskatatbildību. Eiropas Parlamentam jāsaņem regulāri dati par Ekonomikas un finanšu komitejas darbu.

 
  
MPphoto
 
 

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Makrofinansiālā palīdzība Ukrainai, kas pašlaik tiek ierosināta, nav uzskatāma par īstas, neieinteresētas palīdzības veidu, tieši otrādi. Tam, ka šī palīdzība ir padarīta atkarīga no Starptautiskā Valūtas fonda prasībām un galvenajiem ekonomikas reformas principiem un mērķiem, kas noteikti ES un Ukrainas asociācijas darba programmā, citu lietu starpā ir šāda nozīme: tā ir vispārējas brīvas tirdzniecības zonas izveidošana starp ES un Ukrainu; pakļaušanās ES Kopējās ārpolitikas un drošības politikas mērķiem; ciešāka militāro kanālu sadarbība, lai risinātu kopīgu interešu jautājumus; Ukrainas iespējama piedalīšanās ES Atalantas jūras spēku misijā; pilnīgas tirgus ekonomikas darbības un ES noteikto makroekonomiskās stabilitātes principu izveide; „labākās pieredzes” apmaiņa starp ES un Ukrainu par labklājības valsts reformēšanu, par mērķi izvirzot Ukrainas pensiju sistēmas lielāku ilgtspējību. Visa atklāti deklarētā un visa starp rindiņām izlasāmā rezultātā, labi zinot, ko daudz kas no iepriekš minētā nozīmē ES valodā, ir skaidrs, ka mūsu balsojums varēja būt tikai pret šo priekšlikumu. Šādi balsojot, mēs arī paužam savu solidaritāti ar Ukrainas tautu.

 
  
MPphoto
 
 

  Filip Kaczmarek (PPE), rakstiski.(PL) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Es atbalstīju ziņojumu par makrofinansiālo palīdzību Ukrainai. Tas ir svarīgs lēmums, kas nozīmē, ka mēs palīdzēsim ļoti svarīgam Eiropas Savienības un Polijas kaimiņam.

EUR 500 miljoni aizdevums palīdzēs Ukrainai iziet no finanšu krīzes. Es nedomāju, ka man kāds jāpārliecina par to, ka Ukrainas ekonomiskā stabilizācija un Ukrainas enerģētikas nozares reforma atrodas Savienības interešu zonā. Tas, vai šos mērķus būs iespējams sasniegt, ir atkarīgs no pašiem ukraiņiem. Es priecājos, ka mēs šodien esam parādījuši, ka mēs gribam kopā ar viņiem strādāt un palīdzēt.

 
  
MPphoto
 
 

  Iosif Matula (PPE), rakstiski. (RO) Es balsoju „par” finansiālo palīdzību, ko Eiropas Savienība piešķir Ukrainai, jo uzskatu, ka mums jāapliecina solidaritāte, kas nozīmē arī palīdzību atgūties no pašreizējās ekonomikas krīzes. Kā Eiropas kaimiņvalstij, kas vēlas pievienoties ES turpmāk, Ukrainai jāsaņem skaidrs politisks signāls, kas mudinās iestādes īstenot reformas pasākumus, par ko ir vienošanās ar ES.

Vienlaikus mums kā eiropiešiem ir svarīgi, lai mums ir pārtikuši kaimiņi ar stabilu iekšējo politisko situāciju, kas atbilst Eiropas standartiem un vērtībām. Sakarā ar to mēs ceram, ka kaimiņvalstij izsniegtais ES aizdevums tiks izmantots, lai palīdzētu visai Ukrainas sabiedrībai. Tajā ietilpst vairāk nekā pusmiljons rumāņu, kas dzīvo Ziemeļbukovinā, Ziemeļmaramurešā un Dienvidbesarābijā. Eiropas Komisijai, protams, jādara viss iespējamais, lai nodrošinātu, ka šī ārkārtas finansiālā palīdzība tiek izlietota apdomīgi un tur, kur vajadzīgs, lai panāktu gaidīto ietekmi. Šīs palīdzības piešķīruma nosacījumiem jāatbilst ES un Ukrainas asociācijas darba programmas galvenajiem mērķiem, un finansējuma izmantošanas process jāpakļauj stingrai Eiropas kontrolei, par ko Eiropas Parlamentam jāsaņem regulāra informācija.

 
  
MPphoto
 
 

  Jean-Luc Mélenchon (GUE/NGL), rakstiski. (FR) Nav paciešams tas, ka Eiropas aizdevumi un subsīdijas ir pakļautas SVF uzliktiem ierobežojumiem. Ir nepieņemami, ka Eiropas Komisija izvēlas sev pienākumu pārbaudīt, vai dalībvalstis, kuras ir labuma guvējas, īsteno Pasaules Bankas un SVF politiku, neņemot vērā Ukrainas tautas suverenitāti.

Es balsoju pret makrofinansiālo palīdzību, kura šodien iesniegta Eiropas Parlamentam. Tas nenozīmē, ka es neatbalstu Ukrainas tautu. Tieši otrādi, es negribu, ka tā ciestu vēl vairāk nekā tagad arhaiskās un bīstamās neoliberālās sistēmas dēļ, kuru SVF, Pasaules Banka un Eiropas Komisija tai uzspiež.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) Ekonomiskās stabilizācijas un atlabšanas procesu Ukrainā atbalsta Starptautiskā Valūtas fonda finansiālā palīdzība. Ekonomisko izredžu pasliktināšanās dēļ Ukraina ir lūgusi makrofinansiālu palīdzību Eiropas Savienībai. Makrofinansiālā palīdzības programma ir eksistenciāli svarīga, lai uzlabotu finansiālo stabilitāti Eiropas nācijām, kas ir pārdzīvojušas neseno globālo krīzi un cietušas tās ietekmes dēļ, kuru šī krīze radījusi to galvenajiem tirdzniecības partneriem. Finansiālā nelīdzsvarotība ir saistīta ar budžetiem un maksājumu bilanci. Šī palīdzība ir svarīga, lai Ukraina varētu risināt krīzi vissaprātīgākajā veidā. Tāpēc ES ir jābūt kā solidaritātes zonai. Tieši tas noteica manu balsojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. (DE) Ukrainu, lielu un svarīgu ES partneri austrumu kaimiņu starpā, smagi skārusi globālā ekonomikas krīze. Šā iemesla dēļ ir jāapstiprina līdz EUR 500 miljoniem lielas makrofinansiālas palīdzības sniegšana aizdevuma veidā pēc Komisijas priekšlikuma. Šim finansējumam bija jāsedz valsts vispārējās maksājumu bilances vajadzības un ārējā finansējuma iztrūkums, kā to noteicis Starptautiskais Valūtas fonds (SVF).

Ukraina ir jāatbalsta, stiprinot tās ilgtermiņa makroekonomisko stabilitāti, jo tā ir arī svarīga ES tirdzniecības partnere. Man tomēr bija svarīgi arī tas, ka piešķirtā palīdzība no ES budžeta ne tikai atbilst SVF programmai, bet arī vissvarīgākajiem ES politikas principiem un mērķiem attiecībā uz Ukrainu. Pateicoties ES palīdzībai, Ukrainā ir uzsāktas turpmāk nepieciešamas reformas, balstoties uz pozitīvu nosacītību. Tādēļ es nobalsoju „par” šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. – (IT) Es nobalsoju „par” Moreira kunga ziņojumu. Ierosinātās makrofinansiālās palīdzības mērķis ir papildināt SVF atbalstu, kas tiek sniegts kā daļa no atlikta pamatnolīguma, kā arī Pasaules Bankas atbalstu, kam būtu jānāk kā aizdevumiem, kas piešķirti budžeta atbalsta politikai.

Makrofinansiālās palīdzības programma ir papildinājums citiem finansējumiem no Savienības. Savienības finansiālā palīdzība atspoguļo to, cik svarīga ir Ukraina kā potenciāla ES dalībvalsts kandidāte. MFP tiek piešķirta laikā, kad ES piedalās arī finanšu mobilizēšanā, lai reformētu Ukrainas enerģētikas nozari. Es piekrītu referenta mērķim ar ierosināto projektu uzlabot skaidrību, pārredzamību un pārskatatbildību.

 
  
MPphoto
 
 

  Ioan Mircea Paşcu (S&D), rakstiski. – Neviens neapstrīd, ka Ukraina ir mūsu „stratēģiskā partnere”, kuras situācija mums ir ļoti svarīga. Šodien Ukraina atrodas krustcelēs ekonomiski — ņemot vērā tās smago situāciju — un politiski ar jaunu valdību, kas dod priekšroku ciešākām attiecībām ar Krieviju. Tāpēc palīdzība Ukrainai, padarot tai pieejamus EUR 500 miljonus, ir stratēģiski pareizs lēmums, kuru mēs atbalstīsim. Taču vai nav taktiska neatbilstība starp finansiālā atbalsta līmeni — tikai pusmiljards salīdzinājumā ar citām shēmām, kuras saistās ar desmitiem miljardu lielu finansiālu atbalstu — un kontroli pār Ukrainas ekonomikas politiku, ko gribam panākt apmaiņā?! Eiropas Savienībai, protams, ir stingri noteikumi, kas tās finansiālā atbalsta labuma saņēmējiem jāievēro neatkarīgi no naudas summām, ko viņi saņem, bet dažreiz, īpaši tad, kad atbalsta līmenis ir samērā zems, tikpat augstu nosacījumu saglabāšana atspoguļo politisku neelastīgumu, kas tikai samazina šā instrumenta efektivitāti, jo īpaši tad, kad citi ir daudz elastīgāki savā atbalstā.

 
  
MPphoto
 
 

  Traian Ungureanu (PPE), rakstiski. – Pildot savus EURONEST priekšsēdētāja vietnieka pienākumus, es nobalsoju par makrofinansiālo palīdzību Ukrainai. Es ceru, ka to sniegs ātri atbilstīgi nosacījumiem, kas ir piešķīruma pamatā. Es īpaši atzinīgi vērtēju Eiropas Parlamenta iesaistīšanu šā lēmuma pieņemšanas procesā, kas izriet no Lisabonas līguma noteikumu stāšanās spēkā. Makrofinansiālā palīdzība Ukrainai ir pirmā lieta, par kuru jālemj saskaņā ar jauno procedūru. Tomēr vērojamā kavēšanās lēmuma pieņemšanas procesā jaunās procedūras dēļ izraisa nožēlu.

Es mudinu ES iestādes izmantot pieredzi par makrofinansiālās palīdzības piešķiršanu Ukrainai un izvairīties no turpmākiem kavējumiem. Mūsu austrumu partneri būtu jāpasargā no nevajadzīgas kavēšanās. Es jo īpaši pievēršu uzmanību gadījumam ar Moldovas Republiku un tās proeiropeisko valdību, kas joprojām gaida uz ES makrofinansiālās palīdzības saņemšanu. Tā kā Moldovas Republikai neatliekami nepieciešama palīdzība, Eiropas Komisijas priekšlikums ir jau nepieņemami novēlots. Tas tiks iesniegts Eiropas Parlamentam tikai šonedēļ. Es aicinu ES iestādes nepieļaut turpmāku kavēšanos, lemjot par makrofinansiālo palīdzību Moldovas Republikai.

 
  
  

Ziņojums: Luís Paulo Alves (A7-0054/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski. (FR) Mūsu deviņi visattālākie reģioni (Azoru salas, Kanāriju salas, Gvadelupa, Franču Gviāna, Madeira, Martinika, Reinjona, Senbartelmī un Senmartīna) ir īsts dārgums Eiropas Savienībai. Tā kā to attālums kavē tajos attīstību, Eiropas Savienībai jāpieņem īpaši kompensācijas pasākumi. Tā, piemēram, Reinjonā ir jābūt iespējai ražot cilvēku patēriņam ultrasterilizētu pienu, kas atjaunots no piena pulvera. Vērtīgā atkāpe, kas piešķirta Madeirai, ir jāattiecina uz Reinjonu, kurai arī ir raksturīgs šis ļoti svarīgais ģeogrāfiskais attālums. Tāpēc es nobalsoju par šo ziņojumu ar mērķi ieviest, pagarināt vai pielāgot esošās atkāpes Azoru salām, Kanāriju salām, Reinjonai un Madeirai cukura, piena un vīna nozarē.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. (PT) Attālākie reģioni saskaras ar lielākām problēmām ģeogrāfiskā novietojuma dēļ, kas ir tālu no Savienības centra. Tāpēc es atzinīgi vērtēju īpašu pasākumu pieņemšanu lauksaimniecības jomā, lai palīdzētu šiem reģioniem pašreizējā ekonomikas krīzē. Es jo īpaši uzsvērtu Azoru salu un Madeiras reģiona savdabīgo raksturu, un es atzinīgi vērtēju galvenos pieņemtos pasākumus. Šie pasākumi ir saistīti ar dažu atkāpju ieviešanu, pagarināšanu vai pielāgošanu cukura, piena un vīna nozarē. Ir svarīgi uzsvērt, ka integrēta stratēģija ir būtiski vajadzīga attālākajiem reģioniem, neaizmirstot, ka katram no tiem ir sava īpatnība: ir svarīgi atrast vislabākās atbildes katram atšķirīgajam reģionam. Daži esošie ES instrumenti, piemēram, reģionālās stratēģijas un Eiropas kaimiņattiecību politika, ir jāizceļ, kā arī jāizceļ tas, cik svarīgi ir turpināt debates par stratēģiskām pamatnostādnēm attiecībā uz attālākajiem reģioniem, lai vairotu lēmumu pieņēmēju zināšanas par šo reģionu īpatnībām un iespējām.

 
  
MPphoto
 
 

  Marielle De Sarnez (ALDE), rakstiski. (FR) Attālāko reģionu ir vairāk nekā tikai viens. Katrai salai, katrai teritorijai ir savs īpašs raksturs, identitāte un problēmas. Ziņojums, kuru mēs tikko esam pieņēmuši, dos iespēju ieviest noteiktas atkāpes lauksaimniecības jomā, lai palīdzētu attālākajiem reģioniem. Piemēram, Reinjonas cilvēkiem tagad būs iespēja ražot ultrasterilizētu pienu, kas atjaunots no ES izcelsmes piena pulvera, tādējādi kompensējot nepietiekamu svaiga piena ražošanu. Savukārt Azoru salas varēs izmantot atkāpi no noteikumiem, kas ierobežo cukura eksportu uz ES, jo cukurbiešu ražošana salai ir visreālākā alternatīva — gan ekonomikai, gan videi — kad beidzas piena kvotas. Šīs atkāpes palīdzēs attālākajiem reģioniem. Tā ir laba lieta, un tāpēc es vēlos, lai tas tiktu garantēts ilgtermiņā. Tieši to mēs gaidām no Komisijas.

 
  
MPphoto
 
 

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. (PT) Es nobalsoju par ziņojumu par priekšlikumu regulai, ar kuru nosaka īpašus pasākumus lauksaimniecības jomā Eiropas Savienības attālākajos reģionos. Paralēli iespējai dažādot lauksaimniecību šā ziņojumu pieņemšana nozīmē, ka ir atcelts aizliegums noteiktu izstrādājumu atkārtotai eksportēšanai. Ekonomikas krīzes apstākļos šis ir izšķirīgs ieguldījums ne tikai daudzu desmitu darbavietu restrukturizēšanai un saglabāšanai Azoru salās, bet arī reģiona cukura rūpniecības darbībai.

 
  
MPphoto
 
 

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. (PT) Komisijas priekšlikums paredz grozījumus Regulā (EK) Nr. 247/2006, ar ko ievieš īpašus pasākumus lauksaimniecības jomā Eiropas Savienības attālākajiem reģioniem. Grozījumi saistās ar cukura, piena un vīna nozari. Es apsveicu iesaistītos referentus par viņu darba kvalitāti. Vienam no pašreizējā daudzgadu finanšu plāna un nākamās finanšu perspektīvas pamatprincipiem ir jābūt solidaritātes principam; tādā veidā ir jānodrošina sociāla un teritoriāla kohēzija. Mēs visi zinām par dabiskajām grūtībām, ar kurām Eiropas Savienības attālākie reģioni cīnās sava ģeogrāfiskā novietojuma un nosacījumu dēļ, kas negatīvi ietekmē to ekonomisko darbību un ražošanas jaudu. Ierosinātie grozījumi atbilst solidaritātes principam, tāpēc es tos atbalstu.

 
  
MPphoto
 
 

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Budžets, uz ko balstās šis ziņojums — kas skaidri izklāstīts kompromisa priekšlikuma preambulas pirmajā punktā, pieņemot piena kvotu izbeigšanu —, ir mums nepieņemams, tāpēc mēs balsojām pret. Faktiski kvotu izbeigšanai — kā atzīst pieņemtais ziņojums, parādot to kā fait accompli, — būs ārkārtīgi nopietnas sekas piena nozarē Azoru salās un piena nozarē visā reģionā.

Piena kvotu atcelšanas sekas reģiona ekonomikai — pret ko mēs esam cīnījušies un turpināsim cīnīties — nemazinās pasākumi, kas vērsti uz cukura apstrādes rūpniecību, ko tagad piedāvā, ņemot vērā, ka cukura atkārtota eksportēšana tiek pagarināta. Tas ir godīgs mērķis. Jau pašā sākumā to vājina tas, ka ir pieņemts, ka arī šis pasākums pakāpeniski piecos gados tiks atcelts.

Attiecībā uz Madeiru vīnogulāju pārveidošanas process būtiski atpaliek no grafika un varētu pat tikt apdraudēts, ja netiks pastiprināti stimuli. Tiek ignorētas arī negatīvās sekas, ko reģionam rada tā saucamais Ženēvas nolīgums par banānu tirdzniecību. Cita lieta, ko būtu svarīgi apsvērt, ir palīdzības iespēja, lai stimulētu tirgu starp salām vietējās lauksaimniecības produkcijas pārdošanai.

 
  
MPphoto
 
 

  Elie Hoarau (GUE/NGL), rakstiski. (FR) Es nobalsoju par galīgo tekstu, kas tika steidzami izskatīts, jo šo dažādo atkāpju piemērošana Reinjonai, Azoru salām, Kanāriju salām un Madeirai bija galvenais faktors, lai nodrošinātu darbavietu nosargāšanu un turpmāku nodarbošanos ar lauksaimniecību, jo īpaši ar piena ražošanu Reinjonā. Tomēr es balsoju pret kompromisu, ko ierosināja Eiropas Komisija un Padome, jo pēdējā nāca klajā ar priekšlikumiem, kas pārāk ievērojami atpalika no mūsu ierosinātajiem un Reģionālās attīstības komitejā un Lauksaimniecības komitejā pieņemtajiem priekšlikumiem.

Ir jānožēlo, ka Azoru salām nav saglabātas 3 000 tonnu kvotas cukura eksportam, ka atkāpe par piena ražošanu, kas piešķirta Reinjonai, nav izskatīta attiecībā uz citiem Francijas aizjūras departamentiem un ka Reinjonas piena ražošanas sasniegto rezultātu ilgtspējas nodrošinājumus Komisija nav atbalstījusi. Es iesniegtu vēlreiz visus šos jautājumus sarunās, kas notiks par POSEI programmas reformu.

 
  
MPphoto
 
 

  Jarosław Kalinowski (PPE), rakstiski.(PL) Attālākos reģionus parasti raksturo tas, ka iedzīvotāju skaits tajos ir zems, tie ir nelieli, tajos ir stagnācija un smagi ekonomiskie apstākļi. Tie ir reģioni, kas lielā mērā ir atkarīgi no klimatiskiem un ģeogrāfiskiem apstākļiem un kuriem izstrādājumu un pakalpojumu pieejamība balstās uz sadarbību ar Savienības kontinentālo daļu. Šiem reģioniem ir vajadzīga pastāvīgi garantēta palīdzība tieši tāpēc, ka grūtības, kuras jāpārvar attālāko reģionu iedzīvotājiem, ir pastāvīgas. Lai garantētu šiem reģioniem uzņēmējdarbības attīstību, profesionālas darbības stimulēšanu un tāda paša līmeņa lauksaimniecības nozari, kāda ir visā Eiropā, mums jāievieš jaunas tiesību koncesijas un jāturpina esošās, kas pielāgotas īpašo reģionu vajadzībām.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) Eiropas Savienības attālāko reģionu ekonomisko un sociālo attīstību nosaka to ārkārtējais attālums un izolētība, to nelielais izmērs, sarežģītais reljefs un klimats un ekonomiskā atkarība no nedaudziem izstrādājumiem. Tā kā šie faktori kopumā nopietni ierobežo to attīstību, Lisabonas līguma 349. pantā ir noteikums par īpašiem pasākumiem attālāko reģionu labā, kas jāīsteno ar attiecīgu ierosmju palīdzību, kuras cenšas reaģēt uz īpašajām vajadzībām, tostarp lauksaimniecības un zivsaimniecības nozarē. Galvenie grozījumi ir saistīti ar dažu atkāpju ieviešanu, pagarināšanu vai pielāgošanu cukura, piena un vīna nozarē. Mēs balsojam „par” šiem pasākumiem visu šo apgrūtinājumu un starptautiskās krīzes dēļ, kas dzen mūs postā. Tieši tas noteica manu balsojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Wojciech Michał Olejniczak (S&D), rakstiski.(PL) Es nobalsoju par Eiropas Parlamenta rezolūciju (A7-0056/2010), jo kopējās lauksaimniecības politikas otrais pīlārs, proti, lauku attīstības politika, ir ārkārtīgi svarīgs pašas KLP efektivitātes uzlabošanai, kā arī zemes apsaimniekošanas veicināšanu vietās, kurās ir nelabvēlīgi dabas apstākļi. Referenta sagatavotais dokuments ir ļoti nepieciešams ne tikai mums, bet visai Eiropas Savienībai. Mums ir vajadzīga informācija par zemi, kura no īpašniekiem neatkarīgu iemeslu dēļ nevar tikt izmantota efektīvi vai labi. Es piekrītu referenta dotajam vērtējumam par nelabvēlīgo teritoriju klasifikācijas kritēriju pārskatīšanu, kas tika sākta 2005. gadā. Iepriekšējie kritēriji šo teritoriju atbalstam ir jāgroza tā, lai tie atspoguļotu reāli esošos apgrūtinājumus. Ir jāatceras arī, ka ir teritorijas, kas atbilst konkrētiem kritērijiem, bet apgrūtinājumi tagad ir likvidēti, pateicoties efektīvu pasākumu īstenošanai. Tieši dalībvalstu kompetencē ir identificēt teritorijas ar mazāk labvēlīgiem apstākļiem un attīstīt palīdzības un attīstības programmas. Protams, visiem pasākumiem ir jābalstās uz Kopienas pamatnostādnēm.

 
  
MPphoto
 
 

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. (IT) Komisijas priekšlikums ar referenta uzlabojumiem paredz dažus grozījumus iepriekšējā Kopienas likumdošanā, konkrēti Regulā (EK) Nr. 247/2006. Galvenās izmaiņas attiecas uz dažu atkāpju ieviešanu, pagarināšanu un pielāgošanu cukura, piena un vīna nozarē. Es uzskatu, ka ierosinātie grozījumi ir pozitīvi attiecīgajām attālākajām teritorijām.

Stāvoklis ir ļoti smags, īpaši dažās teritorijās, kurās nesenās krīzes ir skārušas galvenās ekonomikas nozares (piena nozare Azoru salās, cukurbietes utt.). Tāpēc būtu ieteicams veicināt ekonomiskās darbības dažādošanu. Tomēr, lai veicinātu šādu dažādošanu, ražotājiem un pārveidotājiem ir jāpiedāvā ilgtermiņa izredzes, un ekonomikas operatoriem jādod iespēja sasniegt pienācīgu rūpnieciskās un komerciālās darbības līmeni. Ņemot vērā referenta izklāstīto sistēmu un grozījumus, ko iesnieguši mani kolēģi no attiecīgās komitejas, es apliecinu savu atbalstu ziņojumam.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Teixeira (PPE), rakstiski. (PT) Kā Reģionālās attīstības komitejas atzinuma referents par Alves kunga ziņojumu, es esmu apmierināts ar virzienu, kurā esam sākuši doties pretī ātrākam, efektīvākam eksporta maksimālā apjoma pielāgojumam izstrādājumiem, kas iekļauti pasākumos piegādei no attālākajiem reģioniem. Šā ziņojuma pamatnostādne ir Lisabonas līguma 349. pants, kas paredz palīdzību attālākajiem reģioniem, lai pārvarētu pastāvīgas grūtības, ko rada to ģeogrāfiskais stāvoklis, reljefs un klimats.

Šīs regulas noteikumiem jāpievēršas šo reģionu īpašajām vajadzībām un vietējā tirgus realitātei. Tāds bija mērķis, par ko es domāju, izstrādājot savus priekšlikumus, pie kuriem Eiropas Komisija ir apņēmusies atgriezties, veicot šīs regulas vispārējo pārskatīšanu, kas ir jāuzsāk vēl 2010. gadā.

Es rūpējos arī par Madeiras un Azoras salu ražotāju ienākumu nosargāšanu, kuri ražo vīnu no hibrīdu šķirnēm, ko vīna tirgotāju kopējā organizācija ir aizliegusi, tā dodot iespēju viņiem turpināt audzēt šīs šķirnes savu ģimeņu patēriņam, kas nozīmē, ka viņi nav spiesti tās iznīcināt. Es cerēju, ka kompromiss, kas panākts triju pušu sarunās starp Parlamentu, Komisiju un Padomi, tiks šodien apstiprināts ar lielu balsu vairākumu Parlamentā.

 
  
  

Ziņojums: Helga Trüpel (A7-0134/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski. (FR) H. Trüpel ziņojums par 2011. gada budžetu ir jauna stadija Eiropas Parlamenta budžeta pieņemšanas procedūrā. Martā Parlaments pieņēma pamatnostādnes 2011. gadam. Šoreiz mērķis ir pieņemt tāmes projektus pēc sarunām, kas notika starp Budžeta komiteju un Eiropas Parlamenta Prezidiju, kas ir iestāde, kuras kompetencē ir šis jautājums. Es atbalstīju šo ziņojumu, kas īpaši nodrošina otro maksājuma palielinājumu EUR 1 500 mēnesī par parlamentārās palīdzības piemaksu, 18 jaunu EP deputātu finansēšanu, viņiem uzsākot amata pienākumu pildīšanu, atbalsta dienestu uzlabošanu, ko sniedz EP deputātiem (politikas departamenti, bibliotēku pakalpojumi), un apmeklētāju skaita palielinājumu no 100 līdz 110 cilvēkiem gadā, kurus katrs EP deputāts var finansiāli sponsorēt. Šie dažādie noteikumi atbilst Eiropas Parlamenta jaunajai kompetencei, ko tam piešķīris Lisabonas līgums: turpmāk EP deputātiem kā likumdevējiem līdzās dalībvalstu ministriem gandrīz visos Eiropas kompetences jautājumos ir jābūt iespējai izmanot padziļinātu tehnisko ekspertīzi par likumdošanas jautājumiem savā labā, kā arī pilsoņu informēšanai par savu darbu, jo īpaši, pieņemot viņus Parlamentā Strasbūrā vai Briselē.

 
  
MPphoto
 
 

  Martin Ehrenhauser (NI), rakstiski. (DE) Es balsoju pret Trüpel kundzes ziņojumu. Tādā veidā es ļoti skaidri vēršos pret sekretariāta piemaksas palielinājumu un jebkādu amatpersonu skaita palielinājumu šeit Eiropas Parlamentā. Arguments, ka Lisabonas līgums EP deputātiem radīs vairāk darba, vispirms ir jāpierāda.

Pat ja tā notiktu, risinājums tomēr šajos valsts parādu eksplozijas apstākļos var būt tikai lielāka efektivitāte, nevis lielāka birokrātija. Šajā Parlamentā ir milzīgs potenciāls lielākai efektivitātei un būtu viegli palielināt veiktspēju arī ar mazāku personālu un nelielāku finansējumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Kā es jau iepriekš esmu teicis, saskaņā ar Lisabonas līgumu lietu daudzums, ar kurām Parlamentam jānodarbojas saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru, palielināsies. Ir nepieciešami atbilstīgi tehniski un loģistikas līdzekļi, lai darbu veiktu ātri un efektīvi.

Tāpēc, ņemot vērā Eiropas Savienības turpmāko paplašināšanos un nepieciešamību labāk informēt sabiedrību par Parlamenta darbu, ir nepieciešams piešķirt finansējumu, kas dos iespēju 2011. gadā strādāt efektīvi, lai tādējādi viss Savienības likumdošanas process nepalēninātos Parlamenta nepietiekamā finansējuma dēļ.

 
  
MPphoto
 
 

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. (PT) Atbilstoši politikai, ko es esmu aizstāvējis, es uzskatu, ka nulles budžeta plānošanas politika katra parlamentārā sasaukuma sākumā ir svarīga. Līdz ar to Parlamenta budžetā atspoguļosies reālās vajadzības un palielināsies pārredzamība, budžeta disciplīna un efektivitāte. Es iestājos arī par atšķirību starp pastāvīgām un mainīgām izmaksām, kur pēdējās tiek pamatotas ar izmaksu un ieguvumu analīzi. Šī izmaksu un ieguvumu analīze ir svarīga, lai nodrošinātu labākus rezultātus un resursu pārvaldību. Lisabonas līgumam stājoties spēkā, tika piešķirtas jaunas kompetences, un 18 jaunu deputātu iekļaušana nosaka nepieciešamību radīt apstākļus, kas ļauj viņiem pildīt savu mandātu pienācīgā, efektīvā veidā. Es uzsvērtu, ka Parlamenta galvenajai prioritātei jābūt izcilībai likumdošanas procesā. Šis Parlaments jānodrošina ar resursiem, kas nepieciešami tā kārtīgai darbībai; jo īpaši šajā augsto prasību laikā, kurā mēs dzīvojam, kad ES iestādēm ir būtiska nozīme eiropiešiem un sabiedrībai vispār.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Mēs, Zaļie, esam nobalsojuši „par” savas kolēģes Helga Trüpel ziņojumu. Visi iesniegties grozījumi ziņojumam tika noraidīti. EP tāmes 2011. gadam tādējādi tiek nosūtītas Komisijai iekļaušanai priekšlikumā par budžeta projektu 2011. gadam. Attiecībā uz palīgu piemaksu otrās daļas palielinājumu 2011. gadam tas nozīmē, ka piešķīrumi pašreiz tiek ieskaitīti rezervē līdz sīki izstrādātu finanšu deklarāciju saņemšanai par visām attiecīgajām izmaksām. Parlaments var atgriezties pie šā jautājuma 2011. gada budžeta pirmajā lasījumā septembrī vai oktobrī. Attiecībā uz sekretariāta piemaksas pirmās daļas palielinājumu 2010. gadam balsošana notiks rītdien, balsojot par Maňka kunga ziņojumu par budžeta grozījumu Nr. 1/2010. Šeit mēs esam jau īstajā budžeta procedūrā, un balsojums par to būs galīgais rezultāts.

 
  
MPphoto
 
 

  Lidia Joanna Geringer de Oedenberg (S&D), rakstiski.(PL) Mēs jau esam paspējuši pierast pie tā, ka Eiropas Parlamenta budžets atspoguļo sarežģītus kompromisus starp Eiropas Parlamentu un citām ES iestādēm, kā arī — netieši — starp Eiropas Parlamentu un dalībvalstīm.

Nākamais gads šajā ziņā var izrādīties īpaši grūts, ja apskatām, cik svarīgs un apjomīgs darbs sagaida Parlamentu. No vienas puses, Parlaments saskaras ar pienākumu pielāgoties jaunajiem nosacījumiem, kas izriet no Lisabonas līguma stāšanās spēkā un ES paplašināšanās ar Horvātiju — man jāpiemin tikai 18 jaunie deputāti, 68 papildu amati un 62 amati, kas saistīti ar Horvātijas pievienošanos. No otras puses, nav plānots, ka Parlamenta budžets ievērojami pieaugs salīdzinājumā ar 2010. gadu (5,5 %), kas rada jautājumu par to, kā saskaņot šo skaitli ar jauno realitāti. Šajā sakarībā es atzinīgi vērtēju priekšlikumu, kas ziņojumā viscaur tiek atkārtots, par izdevumu apdomīgu plānošanu.

Arī es tāpat kā dokumenta autore domāju, ka ir jāpārskata subsīdiju līmenis, ko piešķir darbinieku ģimenēm, nodarbinātība bibliotēkā jāpalielina tikai pēc pamatīgas EP deputātu vajadzību analīzes un jānodrošina Parlamenta personāla drošība par saprātīgu cenu un, balstoties uz principu par atklātību pret parasto pilsoni. Parlaments joprojām paliek pārāk noslēgts kā iestāde, un, cik vien iespējams, mums jāpalielina finansējums tādiem projektiem kā, piemēram, Eiropas vēstures nams un Parlamenta ekskursijas.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Teixeira (PPE), rakstiski. (PT) Lisabonas līguma stāšanās spēkā ir nozīmējusi Eiropas Parlamenta pilnvaru palielināšanos, kas dabiski nozīmē jaunus finanšu līdzekļus palielināto vajadzību apmierināšanai. Tāpēc šī 2011. gada budžeta tāme paredz 5,8 % palielinājumu salīdzinājumā ar 2010. gada finanšu gadu, cenšoties nodrošināt Parlamentam pilnīgu iespēju izmantot un īstenot savas prerogatīvas.

Budžets 2011. gadam palielināsies līdz EUR 1 710 574 354, no kuriem 20,32 % būs 5. budžeta kategorijai (administrācija), kas dod iespēju saskaņot politiskos mērķus ar attiecīgo finansējumu. Šis budžeta priekšlikums ietver noteikumus attiecībā uz Horvātijas pārstāvību, uz papildu finanšu līdzekļiem par sekretariāta pakalpojumiem deputātiem, uz ikgadējo apmeklētāju skaita palielināšanu, kurus deputāts var uzaicināt, uz Parlamenta oglekļa bilances samazināšanu un uz Eiropas vēstures nama un Apmeklētāju centra finansējumu.

Šis ziņojums atspoguļo saprātīgu budžetu, kura mērķis ir Parlamenta ilgtspējības politika. Tomēr tas negrozāmi ievēro stingru pieeju pieejamo resursu efektīvai izmantošanai.

 
  
  

Ziņojums: Richard Ashworth (A7-0051/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  William (The Earl of) Dartmouth (EFD), rakstiski. – Mēs balsojām pret šo ziņojumu saskaņā ar AKNP principiem un tāpēc, ka mēs atbalstām tiesību aktu tikai tad, kad tas ierobežo ES pilnvaras vai atdod tās atpakaļ nāciju valstīm. Neviens grozījums, kas, mūsuprāt, nevajadzīgi kaitē britu lauksaimniekiem, kā arī neviens grozījums, kas paplašina ES kontroli šajā nozarē, netika atbalstīts. AKNP turpinās aizstāvēt britu lauksaimnieku intereses pret ES iejaukšanos, jo mums liekas, ka Lielbritānijas lauksaimniecība ir pilnīgi spējīga pārvaldīt pati savas lietas un tai jau ir gan augsti kvalitātes, gan nekaitīguma standarti. AKNP ir pret to, ka Lielbritānijas nodokļu maksātāju spiež subsidēt saimniecības citās Eiropas daļās, kuras konkurē ar mūsu pašu lauksaimniekiem. AKNP piekrīt tirdzniecībai ar lauksaimniecības produkciju saskaņā ar PTO noteikumiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Liam Aylward (ALDE), rakstiski.(GA) Administratīvais slogs, kas uzlikts lauksaimniekiem, ir jāsamazina, un pārmērīgā birokrātija, kas bieži ir saistīta ar lauksaimniecības lietām, ir jāatceļ. Lauksaimniekiem ir jābūt iespējai pievērsties savai primārajai atbildībai: augstas kvalitātes produktu ražošanai.

Es nobalsoju par šā ziņojuma noteikumiem, kas ir saistīti ar pašreizējās dublēšanas likvidēšanu un ar elastīguma uzlabošanu. Es arī piekrītu ziņojumā deklarētajam attiecībā uz tiesību aktiem šajā nozarē; proti, ka šiem tiesību aktiem jābūt samērīgiem ar mērķi un ka nav jāiesniedz neviens tiesību akts, pirms tiek veikts novērtējums par šā tiesību akta ietekmi attiecībā uz iespējamo finansiālo slogu. Pārmērīga birokrātija ir jāatceļ, ja mēs gribam sasniegt efektīvu, konkurētspējīgu lauksaimniecības nozari Eiropā.

 
  
MPphoto
 
 

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. (LT) Es nobalsoju par šo dokumentu, jo uzskatu, ka ir nepieciešams turpināt kopējās lauksaimniecības politikas regulas un noteikumu vienkāršošanu, kas sākās vēl 2005. gadā. Lauksaimnieki un citi ekonomikas dalībnieki lauksaimniecības nozarē ir jāatbrīvo no birokrātijas un prasībām, kas nav vajadzīgas, lai sasniegtu politiskos mērķus un nodrošinātu nodokļu maksātāju naudas pienācīgu pārvaldību. KLP vienkāršošana ir būtiska, lai mūsu lauksaimniecības ekonomika kļūtu konkurētspējīgāka un tiktu radītas darbavietas un sekmēta mūsu lauku teritoriju veselīga attīstība. Dažu dalībvalstu pieteikumos ir konstatēts augsts kļūdu līmenis, un tas apgrūtina lauksaimniekiem palīdzības saņemšanu laikus. Dalībvalstīm iespējamo labuma ieguvēju rīcībā jānodod sistēmas, kas ir vienkāršas, skaidras un pārredzamas. Tāpēc es aicinu Komisiju iekļaut šo jautājumu divpusējās diskusijās ar dalībvalstīm.

 
  
MPphoto
 
 

  Mara Bizzotto (EFD), rakstiski. (IT) Pēc trim gadiem, kas pagājuši kopš KLP reformas, mēs tagad domājam, kā pielāgot mūsu lauksaimniecības politiku šodienas problēmām. Patstāvīgais ziņojums piedāvā lietderīgus un plašu piekrišanu guvušus ieteikumus, kā sasniegt lauksaimniecības nozares mērķi, kurā apvienojas kvalitāte un konkurētspēja. Mums atzinīgi un pozitīvi jāvērtē šā ziņojuma gars, jo ar šo ziņojumu Parlaments aicina uz jaunas KLP ieviešanu 2013. gadā, samazinot birokrātiju lauksaimniekiem. Katrs pasākums, kas spēj samazināt administratīvās procedūras un slogus, kuri nospiež lauksaimniecības ražotājus — nemaz nerunājot par attiecīgajām vietējām iestādēm —, un kas neatsaucas uz kvalitātes standartiem, neapšaubāmi ir pelnījis mūsu atbalstu. Tāds ziņojums kā šis, kas ir vērīgs pret lauksaimnieku vajadzībām, tostarp vajadzību nodrošināt, lai viņi netiktu traucēti ar pārmērīgiem birokrātiskiem slogiem, neapšaubāmi būs derīgs ieguldījums kopējās lauksaimniecības politikas reformēšanas procesā, kam acīmredzamu iemeslu dēļ ir lemts būt sarežģītam un ļoti jutīgam procesam Eiropas ekonomikas nākotnes un neskaitāmu tradicionālo vietējo ražojumu veidu aizsardzības labā. Tādēļ es nobalsoju par šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Vito Bonsignore (PPE), rakstiski. (IT) Zemkopība vienmēr ir bijusi nozīmīga Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) grupai, un mēs to uzskatām par Eiropas ekonomikas pamatnozari. Tomēr mūsu zemkopjus pārāk ilgi ir nomākuši birokrātiski un administratīvi slogi: ir laiks viņu nastu atvieglināt.

Es faktiski esmu pārliecināts, ka birokrātisko procedūru vienkāršošana, kas tiks pieņemta ar KLP reformu, sākot ar 2013. gadu, ir ne tikai vēlama, bet nepieciešama. Tāpēc es domāju, ka ir pareizi vienkāršot noteikumus par dzīvnieku elektronisko identifikāciju un radīt palīdzības tālruņa līniju katrā ES dalībvalstī, lai informācija būtu labāk pieejama. Turklāt ir svarīgi atjaunot uzticību iestāžu un lauksaimnieku starpā.

Turklāt lauksaimniekiem vairs nav dienām ilgi jātērē laiks, pildot veidlapas un deklarācijas, bet kopjot savus laukus un tādējādi gādājot labākus lauksaimniecības produktus, kas atbilst augstākiem standartiem. Tāpēc es balsoju „par” šiem pasākumiem, kas veido daļu no birokrātijas vienkāršošanas procesa, ko atklāti atbalsta mana parlamentārā grupa, un piedāvā būtisku atbildes reakciju krīzes laikos.

 
  
MPphoto
 
 

  David Campbell Bannerman (EFD), rakstiski. – Mēs balsojām pret šo ziņojumu saskaņā ar AKNP principiem un tāpēc, ka mēs atbalstām tiesību aktu tikai tad, kad tas ierobežo ES pilnvaras vai atdod tās atpakaļ nāciju valstīm. Neviens grozījums, kas, mūsuprāt, nevajadzīgi kaitē britu lauksaimniekiem, kā arī neviens grozījums, kas paplašina ES kontroli šajā nozarē, netika atbalstīts. AKNP turpinās aizstāvēt britu lauksaimnieku intereses pret ES iejaukšanos, jo mums šķiet, ka Lielbritānijas lauksaimniecība ir pilnīgi spējīga pārvaldīt pati savas lietas un tai jau ir gan augsti kvalitātes, gan nekaitīguma standarti. AKNP nepieņem to, kā KLP vēsturiski ir tikusi izmantota korumpētos veidos (piemēram, neesoši vīna dārzi) vai to, kā tā tiek izmantota, lai celtu dažu ES valstu politiķu ienākumus, kuriem pieder lauku saimniecības. AKNP iebilst arī pret to, ka Lielbritānijas nodokļu maksātājs ir spiests subsidēt saimniecības citās Eiropas daļās, kuras konkurē ar mūsu pašu lauksaimniekiem. AKNP piekrīt tirdzniecībai ar lauksaimniecības produkciju saskaņā ar PTO noteikumiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Derek Roland Clark (EFD), rakstiski. – AKNP balsoja pret ziņojumu par KLP vienkāršošanu, jo, neskatoties uz to, ka ziņojuma īstenošana padarītu politiku saprotamāku, pārredzamāku un praktiskāk izmantojamu, vienkāršojot lauku saimniecību uzraudzību, palielinot maksāšanas kārtības elastīgumu un padarot to lauksaimniekiem ērtāk lietojamu, to darīt nozīmē saglabāt KLP un potenciāli palīdzēt to pagarināt vēl par vienu paaudzi! Tāpēc AKNP balsoja pret rezolūciju kopumā, jo īpaši tāpēc, ka tai nav tiesiskas iedarbības.

 
  
MPphoto
 
 

  Lara Comi (PPE), rakstiski. (IT) Es balsoju „par” ziņojumu par kopējās lauksaimniecības politikas vienkāršošanu, un es apsveicu Ashworth kungu un ēnu referentus par teicami paveikto darbu. Mums jāsāk rīkoties, lai vienkāršotu birokrātiskās procedūras un prasības, kas uzspiestas lauku saimniecībām, lai samazinātu izmaksas un vienlaikus palielinātu konkurētspēju un juridisko noteiktību. Mēs bieži aizmirstam, ka arī lauku saimniecības, lai gan tās ražo plaša patēriņa produktu, ir uzņēmumi, kuru konkurētspēja cieš pārmērīgas birokrātijas dēļ.

Tieši šā iemesla dēļ es domāju, ka tādi ziņojumi kā šis ir svarīgi, jo tie uzsver problēmas, kas rodas nosacītības vai pārmērīgi sarežģītu procedūru dēļ, tajā pašā laikā ierosinot arī risinājumus, lai vienkāršotu un uzlabotu to, kas tomēr galu galā ir vissvarīgākā ES programma, vismaz finansiālā nozīmē. Es uzskatu, ka, nobalsojot par šo ziņojumu, Parlaments ir pavirzījies pretī KLP, kas ir mūsdienīgāka, efektīvāka un ekonomiskāka un kas galvenokārt spēj nodrošināt Eiropas pārtikas prasību apmierināšanu ne tikai šodien, bet arī turpmākos gados.

 
  
MPphoto
 
 

  Vasilica Viorica Dăncilă (S&D), rakstiski. (RO) Lauksaimnieki vienmēr ir bijuši visdedzīgākie un nelokāmākie Eiropas Savienības integrācijas atbalstītāji. Viņi stingri uzskata, ka KLP joprojām ir kopēja politika šā vārda īstajā nozīmē. Globalizētā pasaulē Eiropas Savienībai ar savu Kopienas tirgu jārīkojas vienoti, lai garantētu pārtikas apgādes drošību un veicinātu atjaunojamus resursus. Tai jāapkaro arī klimata pārmaiņas un jāpastiprina pētniecības darbs, lai vislabākā veidā izmantotu iespējas, ko pētniecība var piedāvāt.

Iespējamie KLP budžeta samazinājumi radītu ievērojamu sociālu un ekonomisku pārrāvumu, tādējādi liedzot lauksaimniecībai iespēju pārvarēt nākotnes problēmas. Mums ir svarīgi saprast, ka lauksaimnieku ieņēmumi ir atkarīgi no tiešajiem maksājumiem, neskatoties uz to, ka tie vieni paši nenodrošina lauksaimniekiem pienācīgu dzīves standartu. Vidējais lauksaimniecības ienākums Eiropas Savienībā kopā ar visiem tiešajiem maksājumiem nepārsniedz pusi no vidējās algas, kas tiek maksāta pārējās ekonomikas nozarēs.

Es uzskatu, ka tiešo maksājumu kā KLP I pīlāra sastāvdaļas samazināšana nestu postošas sekas ne tikai lauksaimniekiem, bet tikpat lielā mērā lauku teritorijām, kā arī sabiedriskajiem pakalpojumiem, kas ir saistīti ar lauksaimniecisko ražošanu, patērētājiem un sabiedrībai, kas gūst labumu no šiem maksājumiem kopumā. Tāpēc tiešie maksājumi ir dzīvībai svarīgi un saglabājami.

 
  
MPphoto
 
 

  Mário David (PPE), rakstiski. (PT) Vispār es balsoju „par” centieniem vienkāršot kopējo lauksaimniecības politiku (KLP). Šai vienkāršošanai ir jānes labums lauksaimniekiem, sniedzot viņiem iespēju koncentrēt uzmanību uz nekaitīgas, kvalitatīvas pārtikas ražošanu, kā arī valsts un ES iestādēm, samazinot birokrātisko slogu, kas saistīts ar KLP īstenošanu.

KLP ir ārkārtīgi svarīga Eiropas Savienībai gan tādēļ, ka tā nodrošina nekaitīgas pārtikas ražošanu, gan tās rūpju dēļ par vides vai lauku teritoriju aizsargāšanu, domājot par pienācīgi ilgtspējīgu attīstību. Vienkāršošanai jānozīmē lielāka atbildība visiem iesaistītajiem dalībniekiem.

Tāpēc es uzsvērtu nepieciešamību pārveidot KLP par vienkāršāku, godīgāku un pārredzamāku instrumentu. Kā pirmo es izceltu priekšlikumu radīt vienotu dzīvnieku identifikācijas sistēmu. Šai sistēmai jāietver pašsertifikācijas iespēja, pārbaužu kvotu samazināšana zem pašreizējām normām un jautājums par aitu un kazu gaļas izsekojamību; es runāju konkrēti par priekšlikumu mājlopu ganāmpulka identifikācijai. Visbeidzot, nepieciešamajai KLP reformai būs jāsaskata atšķirība starp individuālu lauksaimnieku vai šo indivīdu kooperatīvu atbalstīšanu un lielu agrorūpniecisku pārtikas uzņēmumu atstāšanu tirgus žēlastības varā.

 
  
MPphoto
 
 

  Robert Dušek (S&D), rakstiski.(CS) Ziņojuma projekts par kopējās lauksaimniecības politikas vienkāršošanu ir vēl viens solis pretim vienkāršākai un efektīvākai KLP. Mums, protams, jādara daudz vairāk, lai vairotu Eiropas lauksaimniecības konkurētspēju, saglabātu vecās un radītu papildu darbavietas un atbalstītu lauku teritoriju dabisku attīstību. Šajā sakarībā es vēlos pieminēt jautājumu par tiešajiem maksājumiem robežu reģionos, kuros ir negodīga konkurence un diskriminācija, kas balstās uz lauksaimniecības vienību reģistrācijas vietu.

Dalībvalstu blakus reģionos, kuros ir atšķirīgi cenu līmeņi, dažās lauksaimniecības vienībās ir pazīmes par masveida ekonomisku darbību, reaģējot uz šīm cenu atšķirībām. Lauksaimniecības vienība, kas saņem augstākas cenas savā izcelsmes valstī, veic uzņēmējdarbību citā valstī (ar zemākām tiešajām cenām) par zemākām ražošanas izmaksām un reģistrē noietu robežas pretējā pusē. Tādējādi lauksaimniecības vienības valstīs ar zemākām tiešajām cenām tiek diskriminētas un nostādītas ekonomiski nelabvēlīgā stāvoklī vietējā tirgū, bet lauksaimniecības vienības no dalībvalstīm ar augstākām tiešajām cenām ES politikas rezultātā nodrošina sev ekonomisku priekšrocību tirgū. Šo iemeslu dēļ, reformējot KLP, ir nepieciešams ņemt vērā cenu ietekmi; tas ir, salīdzinot ražošanas vietu ar vietu, kurā tiek saņemtas tiešās cenas. Ar šo regulējumu mēs sekmēsim arī jauna un godīgāka tirgus veidošanos lauksaimniecībā. Es esmu par iesniegto ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. (PT) Es nobalsoju par šo ziņojumu, jo uzskatu kopējās lauksaimniecības politikas vienkāršošanu par izšķirīgu ES lauksaimniecības konkurētspējai, darbavietu saglabāšanai un Eiropas lauku teritoriju ilgtspējīgai attīstībai. Pārbaužu noteikumi ir jāvienkāršo un jāpadara pieejamāki lauksaimniekiem ar valsts iestāžu palīdzību un padomu, lai nodrošinātu to, ka Eiropas lauksaimniecības produktu kvalitāte nerada nevajadzīgu slogu un papildu grūtības lauksaimnieciskajā darbībā iesaistītajiem dalībniekiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Tiesību aktu vienkāršošana ir būtisks mērķis, lai tuvinātu Eiropu cilvēkiem. Vienkārša un uztverama politika ir nepieciešama tiem, kas nav apguvuši Eiropas Savienības kodu un nerunā „eiropeiski”. Tieši tāpēc tik fundamentāla un pastāvīga politika kā kopējā lauksaimniecības politika (KLP) ir jāsaprot tiem, kuri ir tās galvenie labuma guvēji, šajā gadījumā — Eiropas lauksaimnieki.

Tāpēc es izteiktu atzinību par to, cik pareizi referents apgalvo, ka „jaunajai KLP jāļauj lauksaimniekiem koncentrēties uz galveno mērķi nodrošināt drošu, kvalitatīvu un izsekojamu pārtiku, kā arī jāatbalsta lauksaimnieki ārpustirgus sabiedrisko preču piegādē”. Es ceru, ka jaunā KLP būs vienkāršāka, pārredzamāka un godīgāka; ka tā mērķtiecīgāk pievērsīsies lauksaimnieku un tirgus vajadzībām un ka tās procesi būs ātrāki un mazāk birokrātiski, bet droši un efektīvi. Juridiska noteiktība neprasa sarežģītus vai kūtrus procesus, bet drīzāk vienkāršību un efektivitāti. Tiešu to mēs gribam jaunajai KLP.

 
  
MPphoto
 
 

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. (PT) Kopējai lauksaimniecības politikai (KLP), no vienas puses, jānodrošina atbilstoša nekaitīgas pārtikas apgāde un, no otras puses, jāreaģē uz tādām problēmām kā lauku teritoriju, kalnainu apvidu, nelabvēlīgu teritoriju saglabāšana un Eiropas lauksaimniecības daudzfunkcionalitāte. Tiesību aktu saskaņošanai ir jāiet kopā ar bezdarba novēršanu. Ir jācer, ka administratīvā sloga samazinājums par 25 % tiks sasniegts pirms 2012. gada. KLP ir jāvienkāršo, jo tādējādi mūsu lauksaimniecības ekonomika kļūs konkurētspējīgāka, saglabājot un radot darbavietas un sekmējot mūsu lauku teritoriju ilgtspējīgu attīstību. KLP vienkāršošanai ir jānes labums galvenokārt lauksaimniekiem, nevis tikai valsts iestādēm un maksājumu iestādēm dalībvalstīs. Lauksaimniekiem ir jābūt pieejamām ērti lietojamām sistēmām, kas ļauj viņiem viegli un bez nevajadzīgas birokrātijas iesniegt pieteikumus par tiešiem maksājumiem savā dzīvesvietā. Šim vienkāršojumam ir jāiet roku rokā ar tās īstenošanas vienkāršošanu, un dalībvalstīm līdz minimumam ir jāsamazina birokrātiskās formalitātes, ko prasa no labuma guvējiem, jo īpaši lauku attīstības jomā. Ir jābūt elastīgākiem, tāpēc mēs atbalstām tiesības uz elastīgāku maksājumu kārtību pat pirms pārbaužu pilnīgas pabeigšanas.

 
  
MPphoto
 
 

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Šajā ziņojumā ir pozitīvi aspekti, no kuriem mēs uzsvērtu šādus: kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) vienkāršošana nedrīkst nozīmēt mazāku palīdzību lauksaimniekiem un tradicionālo tirgu pārvaldības instrumentu nojaukšanu; vajadzība grozīt soda naudas, īpaši tad, kad tās saistītas ar pārkāpumiem, par kuriem ražotājs nav atbildīgs; pieteikšanās procesa vienkāršošana; un ļoti pozitīvi grozījumi attiecībā uz dzīvnieku, īpaši aitu un kazu, identifikāciju.

Tomēr referenta ierosinātā pieeja visnotaļ mērķtiecīgi pievēršas tirgum, konkurētspējai, „pārmērīga protekcionisma samazināšanai” un liberalizācijas tālākai turpināšanai ar tās labi zināmajām un postošajām sekām. Ziņojums turpina arī atbalstīt pašreizējo palīdzības sadalīšanas modeli. Tas apgalvo, ka „ar vienreizējo saimniecības maksājumu ieviešanu jānodrošina taisnīgums”, bet neierosina konkrētus pasākumus šā mērķa sasniegšanai.

Tas pauž uzskatu, ka pašreizējā lauksaimnieciskās darbības definīcija vienreizējā maksājuma vajadzībām ir pārskatāma, bet neko neierosina, lai grozītu pašreizējo modeli, kurā cilvēkiem maksā, lai viņi neražotu. Kopumā ziņojumā trūkst priekšlikumu un pasākumu, kā grozīt spēkā esošo KLP modeli, sākot (bet ne tikai) ar to, kas attiecas uz palīdzības īstenošanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Marian Harkin (ALDE), rakstiski. – Es pilnībā piekrītu, ka KLP vienkāršošanai nedrīkst samazināt atbalstu lauksaimniekiem un tā nedrīkst novest pie tradicionālo tirgus pārvaldības instrumentu sagraušanas. Turklāt es piekrītu, ka tiek atlikts aitu elektroniskās iezīmēšanas pienākums.

 
  
MPphoto
 
 

  Jarosław Kalinowski (PPE), rakstiski.(PL) Ir ārkārtīgi svarīgi vienkāršot principus, kas nosaka kopējās lauksaimniecības politikas darbību. KLP nav jāreducē tikai līdz naudas sadalīšanai. Personīgi es vēlos, lai tiktu novirzīti lielāki resursi individuāliem lauksaimniecības investoriem, kas varētu efektīvāk modernizēt lauku saimniecības un paplašināt ražošanu. Tomēr tiešo maksājumu palielināšana, manuprāt, ir veids, kā saglabāt nabadzību visvairāk atpalikušajos reģionos, atbalstot cilvēkus, kuri īstenībā nav saistīti ar lauksaimniecību, un kavējot lauksaimniecības pārstrukturēšanu. Tikai „īstu” lauksaimnieku — veselīgas pārtikas un augstas kvalitātes produktu ražotāju — subsidēšana var šajā jomā garantēt drošību Eiropai un visai pasaulei.

 
  
MPphoto
 
 

  Cornelis de Jong, Kartika Tamara Liotard un Eva-Britt Svensson (GUE/NGL), rakstiski. – Es nobalsoju pret R. Ashworth ziņojumu par KLP vienkāršošanu (A7-0051/2010) 12. punkta dēļ. Lauksaimniekiem nav vajadzīgs lielāks ES tiešais atbalsts; viņiem vajadzīgas godīgākas cenas par produktiem.

Tomēr es patiešām piekrītu ziņojuma būtībai. KLP ir pārlieku sarežģīta un nevajadzīgi smagnēja lauksaimniekiem, dalībvalstīm un decentralizētām valdībām un iestādēm. Ir ļoti nepieciešams atvieglot šo administratīvo slogu un samazināt birokrātiju, īpaši šajos krīzes apstākļos.

Turklāt ir jābūt iespējai labot kļūdas, kas radušās, lauksaimniekiem bez nodoma vai no sevis neatkarīgu faktoru dēļ izdarot pārkāpumus, kuru dēļ viņi tiek sodīti, kā arī jābūt lielākai pārredzamībai attiecībā uz šiem sodiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Petru Constantin Luhan (PPE), rakstiski. (RO) Kopējā lauksaimniecības politika ir būtisks Eiropas Savienības elements, vai runājam par pārtikas nodrošināšanu mūsu pilsoņiem, vai par kalnu reģionu un lauku teritoriju, vai arī par attālāko vai mazāk attīstīto reģionu saglabāšanu un aizsargāšanu. Es balsoju „par” šo ziņojumu, jo es atbalstu nepieciešamību vienkāršot KLP. Tai jābūt orientētai uz rezultātiem un jāpiedāvā lielāka reaģēšanas spēja. Es domāju, ka ir nepieciešama arī ciešāka sadarbība starp dalībvalstīm un vietējām iestādēm attiecībā uz labākās prakses apmaiņu. Tajā pašā laikā iestādēm lauksaimnieki ir labi jāinformē un jāsniedz viņiem palīdzība.

 
  
MPphoto
 
 

  Erminia Mazzoni (PPE), rakstiski. (IT) Lauksaimniecība ir viens no galvenajiem resursiem Eiropā, bet tā ir arī nozare, uz kuru vissmagāk gulstas ES birokrātijas dzirnakmeņi. Mēs nedrīkstam arī par zemu novērtēt klimata un vides faktoru ietekmi, kas pēc savas būtības ir grūti paredzami un spiež lauksaimniecības pasauli saskarties ar jaunām un smagām problēmām globālo pārmaiņu dēļ, kuras pašlaik notiek.

Šajos apstākļos Eiropas Parlaments uzskata, ka obligāti jāatceras tas, ka mērķis samazināt administratīvo slogu par 25 %, kuru noteica 2003. gada programma, nav pietiekams un nav pietiekami vērienīgs, ņemot vērā, ka mums varbūt tas būs jāsasniedz pirms termiņa 2012. gadā. Parlaments uzskata arī, ka tam jāierosina Komisijai un Padomei neatliekama stratēģija, lai turpmāk samazinātu slogus, kas apspiež mūsu lauksaimniekus.

Priekšlikumi šajā Parlamenta rezolūcijā mēģina arī sagatavot KLP pārstrādāšanu saskaņā ar ES 2020. gada stratēģiju. Šis ir izšķirošs solis, lai nodrošinātu šīs nozares izaugsmi un piešķirtā finansējuma saglabāšanu, ņemot vērā ES resursu eroziju, kas paredzama 2013. gadā.

 
  
MPphoto
 
 

  Jean-Luc Mélenchon (GUE/NGL), rakstiski. (FR) Šā ziņojuma panākums ir tas, ka tikai sabiedriskais pakalpojums garantē pārbaužu neatkarību un bezpartejiskumu un ka ir uzsvērta ideja par lauksaimniecību kā sabiedrisku pakalpojumu. Prasība par pārtikas vielu izsekojamību arī ir svarīga, lai gan skaidrs marķējums par vides ietekmi visticamāk palielinās izpratni visu pilsoņu (ražotāju un patērētāju) starpā par to, cik svarīga ir pārvietošana un produkcijas vides kvalitāte.

Svarīga ir arī ziņojumā apliecinātā apņēmība vienkāršot kopējās lauksaimniecības politikas administratīvos noteikumus. Tomēr fakts, ka KLP tiek apskatīta tikai no konkurētspējas un neoliberālisma perspektīvas tiešajā politiskajā tradīcijā, kas pēdējos gados īstenota Eiropas Savienībā, liedz man balsot „par”. Tāpēc es atturos attiecībā uz šo tekstu kā labas gribas izpausmi par progresu, kas panākts izteiktajos nodomos.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) Ir svarīgi vienkāršot kopējo lauksaimniecības politiku, ja vēlamies sasniegt mērķi par lauksaimniecības nozares administratīvā sloga 25 % samazinājumu līdz 2010. gadam. Birokrātija ir nopietns kavēklis lauksaimniekiem, kas atstāj novārtā savus ikdienas lauku darbus, jo viņi lieki patērē daudz laika birokrātijas dēļ. Turklāt jaunie grozījumi nozīmēs arī simtiem miljonu eiro samazinājumu par administratīvo slogu, ko nes lauksaimnieki, solot jūtamu ieguvumu, īpaši, ja ņemam vērā grūto ekonomisko situāciju, kurā pašlaik atrodamies. Standartu un pārbaužu mehānismu vienkāršošana ir būtiska lauksaimniekiem, kam jānodrošina pārtikas apgāde 500 miljoniem cilvēku par saprātīgu cenu. Tieši tas noteica manu balsojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Rareş-Lucian Niculescu (PPE), rakstiski. (RO) Es nobalsoju par šo ziņojumu, kurā ir svarīgi noteikumi, lai novērstu birokrātiju, kas ietekmē Eiropas lauksaimniekus, jo īpaši tagad, kad lauksaimniecību ļoti smagi ir skārusi finanšu krīze. Es vēlos pateikties saviem kolēģiem deputātiem, kas balsoja par grozījumiem, kurus es iesniedzu, tādējādi saglabājot tekstu, kas jau tika apstiprināts komitejā.

Es galvenokārt atsaucos uz Grozījumu Nr. 49, kas attiecas uz dažās dalībvalstīs reģistrēto kļūdu augsto līmeni pieteikumos, kas iesniegti par tiešajiem maksājumiem, kas arī izceļ to, ka šīs kļūdas skaidrojamas galvenokārt ar izmantoto ortofotogrāfijas aprīkojumu, nevis pašu lauksaimnieku vainu. Es atsaucos arī uz Grozījumu Nr. 65 attiecībā uz aitu un kazu obligātās elektroniskās identificēšanas atlikšanu no 2010. gada pārmērīgi augsto izmaksu dēļ pašreizējā ekonomikas krīzē.

 
  
MPphoto
 
 

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. (IT) Priekšlikums vienkāršot KLP ir plašāka birokrātisko procedūru samazināšanas procesa daļa, procesa, ko pirms kāda laika iniciēja dažādas ES dalībvalstis, lai nodrošinātu efektīvākus un pieejamākus pakalpojumus pilsoņiem.

Šī reforma ir nepieciešama arī lauksaimniecības nozarei, lai dotu iespēju lauksaimniekiem taupīt laiku un naudu un lai viņiem būtu pieejami atbalsti nosacītības un tiešo maksājumu sistēmā, kā arī attiecībā uz dažiem lauku attīstības aspektiem un audzēto dzīvnieku identificēšanas metodēm.

Pašlaik, kad jau notiek debates par KLP pēc 2013. gada, šis priekšlikums par vienkāršošanu uzskatāms par pārbaudes stendu, kas izmantojams, lai izgaismotu iespējas un apdraudējumus un veidotu pamatu priekšlikumam par Eiropas lauksaimniecību nākotnē. Iepriekš minēto iemeslu dēļ es balsoju par šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. (PT) Ziņojums par kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) vienkāršošanu izskata jautājumu, kas ir bijis nopietnu rūpju iemesls lauksaimniekiem, kuri ir galvenie KLP labuma guvēji, un arī Eiropas sabiedrībai vispār, kas uzskata, ka KLP ir grūti saprotama savu sarežģīto mehānismu dēļ. Tāpēc visi atzīst, ka pasākumu vienkāršošana ir nepieciešama un neatliekama. Ir būtiski, ka šie pasākumi tieši ietekmē lauksaimniekus, nevis tikai katras dalībvalsts administrāciju, kā tas ļoti bieži ir bijis. Tirgus pārvaldības instrumentu atcelšanu nevar uzskatīti par vienu no vienkāršošanas līdzekļiem.

Vienkāršošanai jāpievēršas tieši vajadzībai novērst diskrimināciju vienotajā maksājuma shēmā dažādās dalībvalstīs, kas ir problēma, ko izraisa valsts pārvaldes neefektivitāte, piemēram, pārbaudes, termiņi, maksājumi utt.. Šādas diskriminācijas likvidācija novērsīs dažāda līmeņa KLP, kas veicina nevienlīdzību starp dažādu dalībvalstu lauksaimniekiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Daciana Octavia Sârbu (S&D), rakstiski. (RO) Es nobalsoju par R. Ashworth ziņojumu, iestājoties par vienkāršāku lauksaimniecības politiku, kas ir arī vieglāk saprotama lauksaimniekiem. Kopējās lauksaimniecības politikas administrēšana bieži ir pārāk sarežģīta. Tādējādi visai lauksaimniecības nozarei ir ārkārtīgi svarīgi to vienkāršot un atvieglot lauksaimniekiem dzīvi. Eiropas Komisijas ierosinātie noteikumi daudzos gadījumos ir ārkārtīgi grūti īstenojami, un dalībvalstīs birokrātijas līmenis ir ļoti augsts attiecībā uz lauksaimniecības tiesību aktu piemērošanu. Jo īpaši ir jāpārskata dzīvnieku identifikācijas tiesību akts, lai padarītu to elastīgāku un mazāk birokrātisku. Pašreizējās tiesību normas šajā jomā daudzos gadījumos ir pārāk sastingušas un neproduktīvas.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Teixeira (PPE), rakstiski. (PT) Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) vienkāršošana ir izšķiroša, lai padarītu Eiropas lauksaimniecības ekonomiku vairāk konkurētspējīgu, saglabātu darbavietas un veicinātu to radīšanu, kā arī sekmētu lauku teritoriju attīstību. Man šķiet būtiski, ka Komisija mēģina novērst nevajadzīgus birokrātiskus šķēršļus, vienlaikus ierosinot jaunus noteikumus šajā jomā.

Jo vienkāršākas ir tiesību normas, jo vieglāk ieinteresētajām pusēm saprast, vai tie būtu lauksaimnieki, valsts un reģionālās iestādes vai finansējuma izmantošanas pārraudzības iestādes. Tādā pašā veidā, jo mazāk laika šiem dalībniekiem vajadzīgs, lai sagatavotu pieteikumus, jo mazāk viņiem būs kļūdu. Finansējuma pārraudzības izmaksas arī būs zemākas.

Vienkāršošana ir nepieciešama arī, pārraugot, kā līdzekļi tiek izmantoti, un man šķiet, ka ārējas revīzijas ir visefektīvākais veids, kā to darīt. Soda maksas jāpiemēro tādā veidā, lai tās būtu pārredzamas un samērīgas, un ir jāņem arī vērā lauku saimniecības lielums un vietējā situācija, jo īpaši attālākajos reģionos, piemēram, Madeirā. Es šodien plenārsēžu zālē nobalsoju par šo ziņojumu, jo tas mēģina risināt šos jautājumus. Mums tagad vispārējā KLP pārskatīšanā jānodrošina labāka koordinācija starp lauksaimniecības politiku un kohēzijas politiku.

 
  
MPphoto
 
 

  Artur Zasada (PPE), rakstiski.(PL) Atbalstot šo dokumentu, mēs esam izteikuši savu apņemšanos par kopējās lauksaimniecības politikas vienkāršošanu. Šis process ir būtisks, lai garantētu pareizo konkurētspējas līmeni Eiropas lauksaimniecības nozarē. Ir skaidrs, ka, saskaņojot regulas, samazinot birokrātiskos slogus un ierobežojot izmaksas, mums ir iespēja izveidot vienkāršāku, taisnīgāku un saprotamāku kopējo lauksaimniecības politiku. Tomēr ir jāatceras, ka vienkāršošanas iecerētie adresāti nedrīkstētu būt tikai iestādes un valsts darbinieki, kas vada lauksaimniecības nozari, bet, pirmkārt un galvenokārt, lauksaimnieki, kuriem regulas ir pārmērīgs slogs.

 
  
  

Ziņojums: Heide Rühle (A7-0151/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski. (FR) Rühle kundzes ziņojums ir patstāvīgs ziņojums, kura mērķis ir izpētīt veidus, kā uzlabot publiskā iepirkuma procedūras Eiropā, lai iegūtu stabilāku un pārredzamāku tiesisko pamatnostādni. Publiska iepirkuma noteikumu nepareizs piemērojums faktiski ir viens no visizplatītākajiem kļūdu cēloņiem Eiropas struktūrfondu maksājumos. Es atbalstu patstāvīgajā ziņojumā atzīmētos galvenos punktus: aicinājumu par publiskā iepirkuma procedūru labāku koordināciju Eiropas Komisijas dažādajos direktorātos, paziņojumu, ka mērķi, kas tika izvirzīti publiskā iepirkuma direktīvu 2004. gada pārskatīšanā (noteikumu skaidrošana un lielāka juridiska noteiktība), vēl joprojām nav pilnībā sasniegti. Es apstiprinu arī nostāju, kas pausta ziņojumā par to, ka mazie un vidējie uzņēmumi jo īpaši cieš šo procedūru sarežģītības dēļ, kas dažreiz tos var atturēt no piedalīšanās iepirkuma aicinājumā juridiskas palīdzības resursu trūkuma dēļ. Tāpēc es nobalsoju „par” šo ziņojumu un cieši sekošu mūsu dalībvalstīs un īpaši Francijā to publiskā iepirkuma direktīvu pareizai īstenošanai, kuras jau ir spēkā.

 
  
MPphoto
 
 

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. (LT) Es atbalstīju šo ziņojumu, jo publiska iepirkuma sistēma, kas darbojas pareizi un pārredzami, ir īpaši svarīga iekšējam tirgum, lai veicinātu pārrobežu konkurenci un inovāciju un lai valdības iestādes panāktu optimālu labumu. Publiskā iepirkuma direktīvu 2004. gada pārskatīšanas mērķi vēl nav sasniegti, īpaši attiecībā uz iepirkumu noteikumu vienkāršošanu un lielākas juridiskās noteiktības radīšanu. Eiropas Tiesa ir izskatījusi nesamērīgi daudz lietu par pārkāpumiem publiskā iepirkuma jomā, kas norāda, ka dalībvalstīs ir notikusi cīņa par publiskā iepirkuma direktīvu ievērošanu. Pateicoties Lisabonas līgumam, Eiropas Savienības primārajos tiesību aktos pirmo reizi atzītas reģionālo un vietējo pašvaldību tiesības un konsolidēts subsidiaritātes princips. Tā kā publiskā iepirkuma tiesību aktu uzdevums ir nodrošināt sabiedrības līdzekļu saprātīgu un efektīvu pārvaldīšanu un ieinteresētajiem uzņēmumiem dot iespēju saņemt valsts līgumus taisnīgā konkurencē, es aicinu Komisiju vienkāršot publiskā iepirkuma procedūras, lai vietējām pašvaldībām un arī uzņēmumiem samazinātu milzīgo laika un naudas patēriņu, ko prasa administratīvu jautājumu kārtošana, un veicinātu MVU iespējas saņemt valsts pasūtījumu un nodrošinātu tiem vienlīdzīgākus un godīgākus konkurences apstākļus.

 
  
MPphoto
 
 

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D), rakstiski. (LT) Dalībvalstu budžetu ievērojama daļa tiek izdota par publiskiem iepirkumiem. Tāpēc es piekrītu referentes viedoklim, ka sabiedrības līdzekļiem ir jābūt pārredzamiem un pieejamiem sabiedrības rūpīgai pārbaudei. Valsts pasūtījums jāpiešķir, ievērojot pārredzamus nosacījumus, nodrošinot vienlīdzīgu attieksmi pret visām ieinteresētajām pusēm un par svarīgāko kritēriju uzskatot cenas un projekta kvalitātes attiecību, lai līgumslēgšanas tiesības tiktu piešķirtas par labāko, nevis tikai lētāko piedāvājumu. Lai palielinātu publisko iepirkumu pārredzamību, ir nepieciešams vienkāršot publiskā iepirkuma procedūras, lai vietējām pašvaldībām un arī uzņēmumiem samazinātu milzīgo laika un naudas patēriņu, ko prasa administratīvu jautājumu kārtošana. Procedūru vienkāršošana arī veicinās MVU iespējas saņemt valsts pasūtījumu un nodrošinās tiem vienlīdzīgākus un godīgākus konkurences apstākļus. Globalizācijas procesu dēļ ir īpaši svarīgi Komisijai pievērst uzmanību sociālo kritēriju īstenošanas procedūrām. Tāpēc pamatnostādnes vai cita praktiska palīdzība, ko sniedz valsts iestādēm vai citām sabiedriskām iestādēm saistībā ar ilgtspējīgu iepirkumu, ir būtiskas.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. (PT) Es atzinīgi vērtēju šo rezolūciju, kas tiecas vienkāršot publiskā iepirkuma noteikumus, vienlaikus sekmējot lielākas juridiskas noteiktības radīšanu. Eiropas iniciatīvas par publisko iepirkumu prasa Eiropas līmeņa koordinēšanu, lai izvairītos no neatbilstībām un juridiskām problēmām. Svarīgs ir arī juridisks skaidrojums, pie kādiem nosacījumiem iepirkumu tiesību akti attiecas uz institucionalizētu valsts un privātā sektora partnerību. Es aicinu Komisiju vienkāršot procedūras, lai vietējām pašvaldībām, kā arī uzņēmumiem samazinātu milzīgo laika un naudas patēriņu, ko prasa administratīvo jautājumu kārtošana. Procedūru vienkāršošana veicinās arī mazo un vidējo uzņēmumu iespējas saņemt valsts pasūtījumu un piedalīšanos vienlīdzīgākas un godīgākas konkurences apstākļos. Jāmudina valsts iestādes balstīt publisko iepirkumu uz vides, sociāliem un citiem kritērijiem. Es aicinu Komisiju izpētīt iespēju izmantot zaļus valsts pasūtījumu līgumus kā rīku ilgtspējīgas attīstības veicināšanai.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Komisija 2004. gadā veica publiskā iepirkuma direktīvu pārskatīšanu, kuras nolūks bija vienkāršot procedūras, padarot publisko iepirkumu pārredzamāku, efektīvāku, elastīgāku un mazāk birokrātisku.

Kā saka referente, „publiskā iepirkuma pamatmērķis ir saimnieciska un izdevīga preču un pakalpojumu iegāde valsts pasūtījuma izpildei. Tomēr valsts iestādes nav parastas tirgus dalībnieces, jo to rīcībā ir valsts piešķirts finansējums, tāpēc tām jāuzņemas arī īpaša atbildība”.

Man jāatkārto vēlreiz, ka sarežģīts tiesību akts nav tas, kas vislabāk kalpo pušu interesēm; notiek tieši pretējais publiska iepirkuma gadījumā. Jo procedūras sarežģītākas, jo tās nepārredzamākas un lēnākas, jo lielāka varbūtība, ka tiesību akts tiks apiets un ka ārkārtas gadījumos būs korupcija. Tāpēc ir izšķiroši svarīgi, lai pašreizējo publiskā iepirkuma direktīvu pārskatīšanas gaitā tiktu meklēti vienkāršāki un efektīvāki noteikumi, regulējot jomu, kas pārstāv gandrīz 16 % no Eiropas Savienības IKP.

 
  
MPphoto
 
 

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. (PT) Kopējā izdevumu summa preču un pakalpojumu publiskam iepirkumam Eiropas Savienībā sasniedz EUR 1 500 miljardus jeb vairāk nekā 16 % no ES iekšējā kopprodukta. Pašreizējās ekonomikas krīzes apstākļos publiskā iepirkuma direktīvas nedrīkst pasūtījuma līgumu piešķiršanas procesu palēnināt vai sadārdzināt. Līgumu slēdzēji, īpaši mazie un vidējie uzņēmumi, prasa juridisku noteiktību un straujus procesus. Es uzskatu, ka Komisijai un dalībvalstīm jāpārskata, sadarbojoties ar reģionālām un vietējām iestādēm, dažādos noteikumu kopumus, kas piemērojami publiskam iepirkumam, lai vienādotu noteikumus un vienkāršotu visu publiskā iepirkuma juridisko pamatnostādni, samazinot kļūdīšanās risku un palielinot struktūrfondu izlietošanas efektivitāti. Ir jāatzīmē, ka nepareiza ES iepirkuma noteikumu transponēšana izraisa lielu daļu pārkāpumu Eiropas projektu īstenošanā, kurus līdzfinansē struktūrfondi un Kohēzijas fonds. Manuprāt, Komisijai jāapsver iespēja turpināt izmantot paātrinātas procedūras saistībā ar struktūrfondiem pat pēc 2010. gada, lai tādējādi dalībvalstis nešķiestu savus resursus.

 
  
MPphoto
 
 

  Françoise Grossetête (PPE), rakstiski. (FR) Lai gan es atbalstu ziņojuma mērķi aicināt Komisiju vienkāršot publiskā iepirkuma procedūras, lai vietējām pašvaldībām un uzņēmumiem nebūtu jāveltī ievērojams daudzums laika un naudas administratīvu jautājumu kārtošanai, es izsaku nožēlu par 9. punkta otrās daļas formulējumu.

Man šķiet, ka ar šādu Eiropas Savienības Tiesas nolēmuma interpretāciju, kas norāda, ka vietējās iestādes var sadarboties, neizmantojot tirgu, notiek atkāpšanās no neitralitātes principa. Tas var radīt kaitējumu uzņēmumiem (privātam vai valsts kapitālam), kuri redz, kā tos izslēdz no jebkādas iespējas sacensties par pasūtījuma līgumiem ekonomiska rakstura sabiedrisku pakalpojumu sniegšanai.

 
  
MPphoto
 
 

  Sylvie Guillaume (S&D), rakstiski. (FR) Šis ziņojums mazliet atsedz sociālos un vides standartus, kurus mums jāspēj integrēt uzaicinājumos piedalīties konkursā; tas arī piedāvā ieteikumus, lai sekmētu MVU piekļuvi publiskā iepirkuma tirgiem. Tomēr tam ir būtisks trūkums saistībā ar neatsaukšanos uz nepieciešamību pieņemt juridisku instrumentu, kas konkretizē pakalpojumu koncesiju definīciju un statusu situācijā, kad notiek publiskā pakalpojuma direktīvu pārstrādāšana. Mēs nevaram apmierināties ar pašreizējo Eiropas Kopienu Tiesas praksi par sabiedrisko pakalpojumu koncesijām; ir asi jūtama nepieciešamība pēc pamatdirektīvas par vispārējas nozīmes pakalpojumiem. Juridisks skaidrojums ir būtisks ikviena labā. Tāpēc es atturējos no galīgā balsojuma par šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Małgorzata Handzlik (PPE), rakstiski.(PL) Publiskais iepirkums Eiropas Savienības iekšējā tirgū veido aptuveni 15 % no IKP. Publiskā iepirkuma tirgus atvēršana dod labumu iestādēm pasūtītājām, jo plašāks tirgus dod lielākas izvēles iespējas un tātad arī zemākas izmaksas un labāku kvalitāti. Ir ārkārtīgi svarīgi, kā tiek izdota sabiedrības nauda, īpaši tagad, kad pēc krīzes ekonomikai vajadzīga stimulēšana un dalībvalstīm ir budžeta problēmas. Kā referente pamatoti norādīja, pašreizējais tiesību regulējums ir samērā sarežģīts, tā kļūstot par īpašu problēmu vietējām un reģionālām iestādēm un maziem un vidējiem uzņēmumiem. Turklāt joprojām nepieciešams skaidrojums par tādiem jautājumiem kā, piemēram, valsts un privātā sektora partnerība, pilsētplānošana un pakalpojumu koncesijas.

Tāpēc es piekrītu Rühle kundzes ziņojuma galvenajiem punktiem, kas rāda lielākas juridiskas pārredzamības nepieciešamību publiskā iepirkuma jomā un aicina nevis grozīt pašreizējās direktīvas šajā brīdī, bet Eiropas Komisijas dienestiem pamatīgi analizēt esošās problēmas.

 
  
MPphoto
 
 

  Petru Constantin Luhan (PPE), rakstiski. – (RO) Publiskais iepirkums veido Eiropas Savienības IKP nozīmīgu daļu. Tā nolūks ir iegādāties preces un pakalpojumus, kam ir vislabākā preces un kvalitātes attiecība. Eiropas iepirkuma direktīvas kavē līgumu piešķiršanas procesu, padara to dārgāku un ierobežo publisko iepircēju darbības lauku. Diemžēl arvien vairāk dalībvalstu ir saskārušās ar šādām problēmām. Šā iemesla dēļ es esmu nobalsojis „par” ziņojumu, jo stingri atbalstu pasākumus, kas vienkāršo un modernizē procedūras. Visām dalībvalstīm ir vajadzīgs vienkāršots, vienots tiesību akts. Tas dos iespēju kopā ar kļūdām likvidēt pašreizējās neatbilstības starp regulām, ko piemēro dalībvalstis, kā arī efektīvāk izmantot valsts naudu.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) Publisks iepirkums ir ļoti delikāts jautājums, kas ir pelnījis, lai pret to attiektos ļoti nopietni, jo tas ir saistīts ar valsts finanšu līdzekļiem. Tāpēc valsts pasūtījuma līgumiem jābūt pārredzamiem un pilnīgi atklātiem sabiedrības rūpīgai pārbaudei, lai nerastos nekāda veida aizdomas. Šādā gadījumā valsts pasūtījums jāpiešķir, ievērojot pārredzamus nosacījumus, nodrošinot vienlīdzīgu attieksmi pret visām ieinteresētajām pusēm un par svarīgāko kritēriju uzskatot cenas un projekta kvalitātes attiecību, lai līgumslēgšanas tiesības tiktu piešķirtas par labāko, nevis tikai lētāko piedāvājumu. Tieši tas noteica manu balsojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. (IT) Publiskais iepirkums veido aptuveni 18 % no Kopienas IKP, un tāpēc tam ir jāieņem svarīga vieta ekonomikas un nodarbinātības atsākšanā. Iepirkumam ir arī svarīga ietekme uz maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas bieži darbojas kā apakšuzņēmēji.

Pašreizējos apstākļos, kad sadarbība starp iekšējo tirgu un starptautiskajiem tirgiem kļūst arvien skaidrāka, Eiropas uzņēmumiem ir nopietns risks ciest negodīgas konkurences dēļ, ko rada trešo valstu (piemēram, Ķīnā) uzņēmumi, kuri gūst labumu no valsts subsīdijām, kas nav atļautas Eiropas uzņēmumiem, un kuri var piedāvāt ievērojami zemākas izmaksas un īsākus ražošanas termiņus, jo netiek ievēroti Eiropas drošības standarti un strādājošo tiesības.

Mums nepieciešama saskaņota rīcība Eiropas līmenī, lai stātos pretī šai ietekmei. Visbeidzot es vēlos atgādināt jums, cik svarīgi ievērot savstarpējības un samērības principu. Piemēram, Ķīnas uzņēmumiem ir pieejams Eiropas tirgus, bet Eiropas uzņēmumi nevar piedalīties iepirkumu uzaicinājumos Ķīnā. Es aplaudēju referentei par viņas darbu un balsoju „par” to.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Es ļoti priecājos, ka Sociālistu un demokrātu grupas ierosinātais grozījums ir noraidīts, kas ir devis iespēju mūsu grupai, Verts/ALE, balsot „par” H. Rühle ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Bernadette Vergnaud (S&D), rakstiski. (FR) Es nosodu strausa politiku, ko piekopj tie, kuri domā, ka pilnīgi pietiek ar Eiropas Kopienu Tiesas praksi par pakalpojumu koncesijām un ka nav absolūti nekādas vajadzības nodarboties ar likumdošanu. Gadiem ilgi sociālisti ir cīnījušies un organizējuši kampaņas, lai panāktu pamatdirektīvas, kas aizsargā vispārējas nozīmes pakalpojumus, un nevar būt runas par mūsu atteikšanos no šīs apņēmības. Vienīgā ilgtermiņa garantija sabiedriskiem pakalpojumiem ir reāls Eiropas tiesību akts, nevis tiesas nolēmumi, lai cik pamatoti tie arī būtu. Kā rāda Pakalpojumu direktīvas transponēšanas grūtības attiecībā uz sociāliem pakalpojumiem, tikai īpaša pamatnostādne var nodrošināt juridisku noteiktību un pakalpojuma kvalitāti. Mazie un vidējie uzņēmumi un vietējās un reģionālās iestādes gaida skaidrību un juridisku noteiktību publiskā iepirkuma līgumu, piemēram, sociālo mājokļu publiskā iepirkuma līgumu piešķiršanā. Tomēr mēs nevēlējāmies arī balsot pret šo ziņojumu, kurā ir svarīgi elementi, īpaši attiecībā uz sociālajiem un vides standartiem, kurus mums jāspēj integrēt piedāvājuma procedūrās, ieteikumiem veicināt MVU piekļuvi un skaidro aicinājumu būt vērīgiem valsts un privātā sektora partnerības līgumos.

 
  
  

Ziņojums: Franziska Keller (A7-0140/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski. (FR) Eiropas attīstības politikai ir svarīgi būt saskaņotai. Tomēr šim Keller kundzes ziņojumam dažreiz ir tendence būt vai nu pārmērīgam, vai neskaidram formulējumos. Es saku ļoti skaidru „jā” ES politikas saskaņotībai, bet „nē” saistību apšaubīšanai, kuras Eiropas Savienība (un Francija) uzņēmusies Pasaules Tirdzniecības organizācijas sastāvā. Mūsu lauksaimniecībai jāattīstās pakāpeniski un, reaģējot uz grūtībām, ar kurām saskaras mūsu lauksaimnieki, kas ir galvenie dalībnieki ne tikai mūsu lauku teritorijās, bet arī mūsu pilsētās. Es tāpēc balsoju pret šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Sebastian Valentin Bodu (PPE), rakstiski. (RO) Eiropas Savienība ir vislielākais palīdzības donors pasaulē. Šogad faktiski gaida, ka palīdzība, kas sniegta to valstu attīstībai, kuras nav ES, sasniegs EUR 69 miljardus, uzrādot 20 % pieaugumu salīdzinājumā ar 2008. gadu. Nesaskaņa starp Eiropas attīstības politiku un tās tirdzniecības politiku ir realitāte. Tomēr Eiropas Savienība ir apņēmusies, ka visa ES politika, kurai ir ietekme uz jaunattīstības valstīm, ievēros pieņemtos attīstības mērķus.

Pretēji sākotnēji paredzētajam, ekonomikas krīze īpaši ietekmē trūcīgās valstis, no kurām daudzas ir iesaistītas attīstības projektos, kas tiek īstenoti ar Eiropas finansējumu. No otras puses, ES īstenotā eksporta un lauksaimniecības politika šajās valstīs negatīvi ietekmē to attīstību. Tāpēc mums jānodarbojas ar nevēlamu ietekmes iznākumu: ES veicina attīstību makrolīmenī un uzrāda negatīvu ietekmi mikrolīmenī. Šajos apstākļos mērķi, kas tika pieņemti vakar Eiropas Parlamenta plenārsēdē, nobalsojot par rezolūciju, iegūst milzīgu nozīmi un ir jāpieņem visām ES iestādēm.

 
  
MPphoto
 
 

  Carlos Coelho (PPE), rakstiski. (PT) Ekonomikas un humanitārās krīzes apstākļos, ar ko pasaule pašlaik cīnās, steidzamāk nekā jebkad Eiropas Savienības attīstības palīdzības politikas jomām jādarbojas konsekventi un savstarpēji vienoti, pilnīgā sasaistē ar Savienības politiku pārējās jomās attiecībā uz tirdzniecību, vidi utt.. Tagad ir skaidrs, ka, neskatoties uz ES saistībām sakarā ar attīstības politiku un faktu, ka tā ir lielākais attīstības palīdzības donors pasaulē, saikne starp politikas jomām ne vienmēr ir efektīva, apdraudot Tūkstošgades attīstības mērķu (TAM) sasniegšanu.

Mums ir mērķis grozīt status quo, un tam ir pilnīgs pamats. Mums jāskata Oficiālā attīstības palīdzība no ilgtermiņa viedokļa, apvienojot visu dalībvalstu sinerģiju un panākot konsekvenci politikā. Šī konsekvence ir jāpanāk, jo tā sekmē trūkumcietēju attīstības vajadzību apmierināšanu. Es atbalstu šo Eiropas Parlamenta ziņojumu vispār un uzskatu, ka ir izšķirīgi svarīgi, lai ES dalībnieki darītu visu, kas viņu spēkos, un novērstu šķēršļus attīstībai, TAM mērķu sasniegšanai, cīņai pret nabadzību un nodrošinātu, ka cilvēktiesības, sociālās, ekonomiskās un vides tiesības tiek reāli īstenotas jaunattīstības valstīs.

 
  
MPphoto
 
 

  Anna Maria Corazza Bildt, Christofer Fjellner, Gunnar Hökmark un Anna Ibrisagic (PPE), rakstiski. (SV) Zviedrijas konservatīvo delegācija vakar (2010. gada 18. maijā) balsoja pret ziņojumu A7-0140/2010 par ES attīstības politikas saskaņotību un jēdzienu „oficiālā attīstības palīdzība plus” (2009/2218(INI)). Primārais iemesls ir tas, ka mēs neatbalstām priekšlikumu par starptautisku darījumu nodokļa ieviešanu. Tobin nodokļa ieviešana vienkārši kaitētu jaunattīstības valstīm un vestu pie lielākas nabadzības. Mēs vēlamies tomēr uzsvērt, ka ziņojumā ir elementi, kas atbilst mūsu uzskatiem, piemēram, tas, ka ES eksporta subsīdijām Eiropas lauksaimniecības produktiem ir graujoša ietekme uz nodrošinātību ar pārtiku un dzīvotspējīgas lauksaimniecības nozares attīstību jaunattīstības valstīs.

 
  
MPphoto
 
 

  Marielle De Sarnez (ALDE), rakstiski. (FR) Viens miljards četri simti miljoni cilvēku pasaulē iztiek ar mazāk nekā EUR 1 dienā. Eiropas Savienības pienākums ir cīnīties pret šādu stāvokli. Tas prasa lietišķāku un efektīvāku attīstības sadarbības un palīdzības politiku. Oficiālās attīstības palīdzības (OAP) saistības vēl joprojām netiek apmierinoši pildītas. Lai pievērstos attīstības neatliekamībai, mēs aicinām Komisiju steidzami definēt tādus inovatīvus papildu finansējuma avotus attīstībai kā, piemēram, nodokli par starptautiskiem finanšu darījumiem, kas domāts papildu resursu radīšanai, lai pārvarētu krīzes vissmagākās sekas. Tādā pašā veidā dalībvalstīm vēlreiz jāapstiprina Tūkstošgades augstākā līmeņa sanāksmē pausto apņemšanos nākamajos desmit gados ziedot OAP 0,7 % no IKP, rēķinoties ar saņēmēju valstu absorbēšanas jaudām un labu pārvaldību. Visbeidzot Eiropas attīstības politikai ir jābūt saistītai ar cilvēku, preču un kapitāla kustības elastīgu regulējumu ar jaunattīstības valstīm.

 
  
MPphoto
 
 

  Lena Ek, Marit Paulsen, Olle Schmidt un Cecilia Wikström (ALDE), rakstiski. (SV) Mēs atbalstām ziņojuma mērķi par to, ka ES politikai jābūt saskaņotai ar Savienības mērķi veicināt attīstību zemu un vidēju ienākumu valstīs. Taču Keller kundzes ziņojums runā, piemēram, par attīstītu pakalpojumu tirgu un skaidriem konkurences noteikumiem kā šķēršļiem Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanai. Tā rezultātā mums nav iespējams atbalstīt ziņojumu kopumā. Skaidri pamatnoteikumi ir priekšnosacījums tirgus ekonomikas spējai funkcionēt kārtīgi, un tirdzniecība ar pakalpojumiem ir svarīgs elements valsts ekonomikas attīstībā.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Eiropas Savienība bieži atduras pret pašas radītajiem paradoksiem un neatbilstībām, ko tās politika nes dalībvalstīm un to pilsoņiem, kā arī trešām valstīm un to tautām. Kā lielākajai attīstības palīdzības devējai pasaulē Eiropas Savienībai ar dalībvalstīm jātiecas, lai attīstības palīdzības politika būtu ne tikai efektīva, bet arī konsekventa un saskaņota; tas ne vienmēr ir noticis. Atzinīgi vērtējami ir visi centieni rosināt šo konsekvenci un mēģināt turēt prātā daudzveidīgās vajadzības, kādas ir tautām, kuras saņem palīdzību. Tirdzniecības politika nevar būt imūna pret šo mērķi.

 
  
MPphoto
 
 

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Šā ziņojuma temats ir ļoti būtisks, jo mēs zinām, ka ES politika un darbība dažās jomās bieži ir pretrunā ar deklarētajiem „attīstības palīdzības” mērķiem. Ir daži svarīgi un pozitīvi aspekti, piemēram: tiek pievērsta uzmanība traģiskajam badam pasaules līmenī, norādot uz neatbilstību un neefektivitāti nolīgumos par zivsaimniecību salīdzinājumā ar deklarētajiem attīstības sadarbības mērķiem; tiek nosodīta Savienības subsīdiju ietekme uz eksportu; kritizēta pakalpojumu liberalizācija, konkurences noteikumu ieviešana, nodokļu oāzes, kapitāla aizplūšana no jaunattīstības valstīm uz ES, kam cēlonis ir nesaskaņota politika, mazais palīdzības apjoms lauksaimniecībai; un tiek aizstāvēta apvienotu patentu radīšana HIV un AIDS medikamentiem. Diemžēl nobeigumā referente pati kļūst nekonsekventa, proti, aizstāvot tādu instrumentu turpmāku attīstību kā, piemēram, brīvās tirdzniecības zonas un tā sauktie ekonomiskās partnerības nolīgumi. Referente ignorē faktu, ka šie instrumenti apdraud jaunattīstības valstu intereses vairākās jomās, kā to skaidri ir parādījusi daudzu valstu pretestība pret šo līgumu parakstīšanu, kas tika pārvarēta tikai ar nepieņemamu spiedienu un šantāžu no ES puses.

 
  
MPphoto
 
 

  Georgios Papastamkos (PPE), rakstiski. (EL) Es pilnībā atzīstu ES attīstības politikas un palīdzības svarīgo nozīmi jaunattīstības valstīm. Tomēr es balsoju pret F. Keller ziņojumu tajā paustās nostājas dēļ attiecībā uz ES lauksaimniecības eksporta subsīdiju ietekmi uz lauksaimniecības nozari jaunattīstības valstīs, kas ir absolūtu neprecīza.

Turklāt ES ir īpaši atvērts tirgus attiecībā uz importa produktiem no jaunattīstības valstīm, pateicoties, cita starpā, „Visu, izņemot ieročus” un citiem preferenču nolīgumiem. Ir jāatzīmē, ka PVO dalībvalstu saistības, ko tās uzņēmās ministru līmeņa sanāksmē Honkongā (2005), attiecas uz eksporta subsīdiju paralēlu atcelšanu un disciplīnas noteikšanu visiem eksporta pasākumiem ar ekvivalentu iedarbību uz konkurētspēju.

 
  
MPphoto
 
 

  Evelyn Regner (S&D), rakstiski. (DE) Es nobalsoju „par” šo ziņojumu, jo man īpaši rūp, lai starptautiskos brīvās tirdzniecības nolīgumos būtu iekļauti tiesiski saistoši sociālie un vides standarti. Manuprāt, Eiropas Savienībai ir īpaši svarīgi piemērot sociālās tirgus ekonomikas principu ne tikai ES, bet arī ārpus savām robežām. Mūsu brīvās tirdzniecības nolīgumu partneriem jāievēro noteikti standarti, un es arī uzskatu, ka mums jāizbeidz sarunas ar valstīm, kas neievēro šādus standartus.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Es ar sajūsmu balsoju „par” Franziska Keller ziņojumu par attīstības politikas saskaņotību, un es ļoti priecājos par to, ka tas tika pieņemts ar balsu vairākumu. Es paužu nožēlu par EPP un ECR grupu negatīvo balsojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Alf Svensson (PPE) , rakstiski. (SV) Eiropas Parlamenta balsošanā es balsoju pret ziņojumu „ES politikas saskaņotība un jēdziens „oficiālā attīstības palīdzība plus””. Atbildīgas, efektīvas attīstības politikas īstenošanai jābūt Eiropas Parlamenta uzmanības centrā. Tam veltīts mans ikdienas darbs kopā ar daudziem citiem Attīstības komitejā. Ir pilnīgi absurdi un visādā ziņā bezatbildīgi Eiropas Savienībai ar vienu roku ņemt — piemēram, ar lauksaimniecības subsīdijām, kas samazina jaunattīstības valstu spējas konkurēt — un tad ar otru roku sniegt palīdzību, lai „novērstu kaitējumu”. Debates par ES attīstības politikas saskaņotību ir svarīgas un vērtīgas.

Tomēr pašreizējā ziņojumā ir elementi, kurus es nevaru atbalstīt, piemēram, punkts par nodokļa uzlikšanu finanšu darījumiem un neskaidri definētā jēdziena „vides tiesības” izmantošana. Tomēr liela daļa ziņojumā — par ko tika balsots plenārsēdē — ir ļoti saprātīga, un mans „nē” balsojumā nav skaidrojams kā nevēlēšanās piedalīties darbā pie attīstības politikas saskaņotības. Tieši otrādi — tas ir process, kurā es esmu ļoti ieinteresēts, un es esmu ieinteresēts, lai tas notiktu vislabākajā veidā, kāds iespējams.

 
  
MPphoto
 
 

  Marc Tarabella (S&D), rakstiski. (FR) Es jo īpaši priecājos par to, ka ir pieņemts ziņojums par ES attīstības politikas saskaņotību un jēdzienu „oficiālā attīstības palīdzība plus”, kurš ir teicams ziņojums ar mērķi nodrošināt lielāku cieņu pret jaunattīstības valstīm. Es jo īpaši atzinīgi vērtēju to, ka ar nelielu vairākumu tika pieņemts 70. punkts, kurš aicina Komisiju tirdzniecības nolīgumos sistemātiski ietvert juridiski saistošus sociālos un vides standartus, par kuriem sarunas ir risinājusi Eiropas Savienība. Tas ir svarīgs solis pretī godīgākai tirdzniecībai. Eiropas Savienībai ir jādod piemērs šajā jomā.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Teixeira (PPE), rakstiski. (PT) Ņemot vērā pašreizējo globālās ekonomikas krīzes situāciju, šis ziņojums ir ārkārtīgi svarīgs, jo mēģina padarīt Savienības politiku konsekventāku, lai tā sasniegtu pati savus noteiktos mērķus, piemēram, Tūkstošgades attīstības mērķus. ES ir lielākais attīstības palīdzības donors pasaulē — jaunākās summas norāda uz aptuveni EUR 49 miljoniem — un tā ar savām intervencēm pievērš uzmanību gan valstīm, gan to pilsoņiem, tādējādi tā ir tālejoša Savienības politika, kas skar tirdzniecību, vidi un sociālos jautājumus.

Šeit tiek uzsvērta nepieciešamība veicināt šo valstu produktu piekļuvi Eiropas tirgiem, cita starpā — Savienības instrumentu attīstību muitu tarifu pazemināšanai. Tomēr es vēlos izteikt bažas attiecībā uz dažiem ierosinājumiem, jo jāsaka, ka tie varētu radīt Eiropas ražotājiem sekas, tostarp ģeogrāfiskā novietojuma dēļ, kam ir vērts pievērst uzmanību. Attīstības palīdzība un nabadzības izskaušana ir vissvarīgākā prasība, kas pelna manu atbalstu. Tomēr es domāju, ka saistības, kuras nevar izpildīt, neapdraudot mūsu līdzpilsoņu intereses, nedrīkst uzņemties. Mēs nedrīkstam aizmirst vai pakārtot kaut kam savus pilsoņus: mums pret viņiem ir īpaši pienākumi.

 
  
  

Ziņojums: Hella Ranner (A7-0130/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski. (FR) Es balsoju „par” šo Eiropas Parlamenta patstāvīgo ziņojumu, kas ir atbilde uz Eiropas Komisijas analīzi par sodiem, kas paredzēti par sociālās jomas noteikumu nopietniem pārkāpumiem autotransporta nozarē. Šodien dalībvalstu starpā pastāv atšķirības, kas negatīvi ietekmē iekšējā tirgus godīgu darbību un autoceļu drošību. Eiropas Parlamenta Transporta un tūrisma komiteja šajā sakarībā ierosina dažus risinājumu veidus. Ziņojums jo īpaši ierosina sodu saskaņošanu, izmantojot kopēju soda maksu iedalīšanu kategorijās. Tas aicina radīt koordinācijas iestādi, kas ir atbildīga par sadarbības uzlabošanu starp dalībvalstīm sociālās jomas noteikumu īstenošanā, kā arī par kontroles iestāžu izveidošanu. Visbeidzot ziņojums uzsver nepieciešamību apgādāt pārvadātājus un autovadītājus ar pietiekamu informāciju par attiecīgajiem sociālās jomas noteikumiem un sodiem par pārkāpumiem, izmantojot tipogrāfiski iespiestus materiālus, informācijas tehnoloģiju un inteliģentas transporta sistēmas. Tā kā es pilnībā atbalstu šos priekšlikumus, es balsoju „par” šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. (LT) Sodu sistēma Eiropas Savienības dalībvalstīs uzrāda lielas atšķirības, un tāpēc juridiskā nostāja attiecībā uz starptautiskām transporta darbībām ir kļuvusi ļoti grūti izprotama uzņēmumiem un, jo īpaši, autovadītājiem. Pašlaik spēkā esošās regulas un direktīva par sociālās jomas noteikumiem autotransporta nozarē dod dalībvalstīm plašu interpretācijas brīvību, un tādēļ nav panākta to vienota transponēšana dalībvalstu nacionālajos tiesību aktos. Lisabonas līgums paredz iespēju tuvināt dalībvalstu krimināltiesību un citu tiesību noteikumus. Es uzskatu, ka Komisijai jāizmanto šī iespēja, lai attīstītu un veicinātu šādas saskaņotas pieejas kontrolēm un uzsāktu regulējošu rīcību, lai tādējādi novērstu šķēršļus Eiropas vienotajam tirgum un uzlabotu autoceļu drošību. Lai nodrošinātu pēc iespējas efektīvāku sociālās jomas noteikumu īstenošanu autotransporta nozarē, Eiropas Komisijai jāizstrādā vienota un saistoša regulas interpretācija attiecībā uz braukšanas un atpūtas laiku, kas valsts kontroles iestādēm jāņem vērā.

 
  
MPphoto
 
 

  Jean-Luc Bennahmias (ALDE), rakstiski. (FR) Kopš 2006. gada Eiropas regula ir noteikusi pienākumu visiem pārvadātājiem, kas brauc pa Eiropas autoceļiem, ievērot vienotu maksimālo auto vadīšanas limitu dienā un atpūtas laiku, lai garantētu drošību uz Eiropas autoceļiem. Diemžēl šo pasākumu piemērošanas veids nav optimāls: sodi par pārkāpumu ir pilnīgi atšķirīgi dažādās dalībvalstīs.

Tādējādi autovadītājam, kas pārsniedz maksimālo auto vadīšanas laika limitu dienā par vairāk nekā divām stundām, uzliktais naudas sods ir desmit reizes augstāks Spānijā nekā Grieķijā. Dažās dalībvalstīs var tikt piemērots cietumsods par nopietniem pārkāpumiem, bet citās — vienkārši tiek atņemta autovadītāja apliecība. Šis saskaņotības trūkums grauj regulas efektivitāti un ievieš ievērojamu juridisku nenoteiktību autoceļu pārvadātājiem.

Es balsoju par Ranner kundzes ziņojumu, kas aicina Komisiju ierosināt minimālus un maksimālus sodus par pārkāpumiem, kas būtu saskaņoti visās dalībvalstīs. Ziņojums arī aicina radīt vienkāršu un pieejamu informācijas brošūru, kas informē kravas autovadītājus par riskiem, kas viņiem draud, ja notiek pārkāpums.

 
  
MPphoto
 
 

  Sebastian Valentin Bodu (PPE), rakstiski. (RO) Eiropas Savienības bažas par vienotas sistēmas trūkumu sodu regulēšanai autotransporta jomā dalībvalstu līmenī ir pamatotas. Šādu sodu, vismaz tādu sodu, kas nav naudas izteiksmē, noteikšana visiem autovadītājiem dalībvalstīs mazinātu apjukumu, ko izjūt daudzi pārvadātāji vai individuāli autovadītāji tiesisko neatbilstību dēļ, kas pastāv starp izcelsmes valsti un trešo ES dalībvalsti, kurā viņi brauc.

No otras puses Eiropas Komisijai un profesionālajām Parlamenta komitejām ir taisnība, sakot, ka ir par agru mums pat domāt par finansiālo sodu standartizēšanu, kurus piemēro satiksmes pārkāpumos. Eiropas Savienībā ir būtiskas atšķirības attiecībā uz uzņēmumu un iedzīvotāju ekonomisko stāvokli, kas nozīmē, ka sodi, ko nosaka par vienu un to pašu ceļa pārkāpumu, nevar būt vienādi visur visās dalībvalstīs. Tomēr regulu standartizēšana attiecībā uz pasažieru transportu noteiktu lielāku atbildību transporta uzņēmumiem.

Regulu saskaņošana visās dalībvalstīs, ko atbalsta stingra izpilde, neatstājot katrai dalībvalstij iespēju lemt par Eiropas ieteikumu pieņemšanu vai nepieņemšanu, arī palielinātu Eiropas autoceļu drošību.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Pārkāpumi ir nopietna problēma autotransporta jomā, radot būtiskus jautājumus attiecībā uz robežu šķērsošanu. Tāpēc ir svarīgi Komisijai apsvērt situāciju dažādajās dalībvalstīs, kā arī to, kas tiek uzskatīts par pārkāpumu dažādās valsts tiesību sistēmās, un attiecīgos sodus un soda maksas. Referente par šo aspektu apgalvo, ka „efektīva, samērīga un preventīva sodu sistēma var balstīties tikai uz skaidriem, pārredzamiem un salīdzināmiem sodiem dalībvalstīs”, un „aicina dalībvalstis rast juridiskus un praktiskus risinājumus, lai mazinātu dažkārt būtiskās atšķirības piemēroto sodu veidā un apjomā”.

Es sliecos piekrist tam, cik svarīga ir efektīva un samērīga sodu sistēma, un ka dalībvalstīm kopā jāstrādā, lai mazinātu atšķirības, kā tiek risināti pārkāpumi autotransporta jomā. Tomēr grūtāk man ir iedomāties, ka valsts likumdevējam būtu jāzaudē sava kompetence kriminālnoziegumos par labu saskaņošanai Savienības līmenī attiecībā uz sodu veidu un soda naudas lielumu.

 
  
MPphoto
 
 

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Ziņojums, ko sagatavojusi Eiropas Komisija, apkopo dažādos sodu veidus, kas noteikti dalībvalstīs, un parāda atšķirības starp katrā dalībvalstī pieņemtajām sistēmām šajā jomā, secinot, ka situācija ir neapmierinoša. Tāpēc tas aicina dalībvalstis saskaņoti piemērot sociālās jomas noteikumus autotransporta nozarē. Eiropas Parlamenta referente ierosina palielināt saskaņošanas centienus šajā jomā, jo īpaši „sociālās jomas tiesību aktu” un sodu „piemērošanas interpretācijas” līmenī, „iedalot kategorijās” un cenšoties „izveidot iekšējo tirgu autotransporta nozarē un palielināt juridisko noteiktību”.

Autoceļu drošība bez šaubām ir svarīgs jautājums, jo uzlabo darba apstākļus autotransporta nozarē, tostarp auto vadīšanas un atpūtas laiku. Mēs vēlētos vēlreiz apstiprināt to, ka šie mērķi nav obligāti sasniedzami ar vispārējas saskaņošanas palīdzību. Saskaņošana patiešām ir nepieciešama, bet ar progresa palīdzību, nevis visus sametot vienādi zemā līmenī, kā parasti ir noticis, kad tika izdarīti mēģinājumi „panākt iekšējo tirgu”. Ir nepieciešama lielāka autoceļu drošība, tāpat vajadzīgi arī uzlaboti darba apstākļi autotransporta nozarē. Tas nodrošinās labāku autoceļu drošību katrā dalībvalstī.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) Autotransporta drošība vienmēr ir bijusi ES uzmanības lokā. Šīs rezolūcijas pieņemšana ir vēl viens solis pretī nopietnu sociālās jomas noteikumu pārkāpumu likvidēšanai šajā nozarē. Lielāka sadarbība dalībvalstu starpā ir nepieciešama, lai radītu ērtu komunikāciju tīklu visiem nozares profesionāļiem, kad viņi strādā dalībvalstī, kas nav viņu pašu valsts. Ir nepieciešams arī finansiāls ieguldījums, lai izveidotu atbilstošu infrastruktūru, tostarp drošas stāvvietas un pakalpojumus pietiekošā skaitā Eiropas autoceļu tīklā, lai autovadītāji varētu faktiski ievērot noteikumus par auto vadīšanas ilgumu un atpūtas laiku. Tieši tas noteica manu balsojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. (DE) Statistika rāda, ka lielas kravnesības transporta līdzekļu īpatsvars satiksmes negadījumos ir īpaši augsts. Tieši tāpēc daudz svarīgāk ir tas, lai transporta līdzeklis būtu nevainojamā stāvoklī. Autovadītāju uzmanību samazina nogurums gandrīz tāpat kā alkohola ietekme. Tātad vispārējas drošības vārdā mums jānodrošina šo regulu ievērošana. Šajā sakarībā ir svarīgi, ka vienādi nosacījumu attiecas uz darba ņēmējiem un pašnodarbinātām personām, lai nespiestu arvien lielāku cilvēku skaitu kļūt par viltus pašnodarbinātiem, kas tad tiek izmantoti līdz vai pat pāri viņu pacietības līmenim.

Naudas sodi bieži ir nepiemērots veids, kā garantēt atpūtas laika ievērošanu, kas var būt iespējams tikai tad, ja transporta līdzeklis tiek imobilizēts. Tā kā šo autoceļu drošības pasākumu paplašināšana netiek plānota, es balsoju „nē”.

 
  
MPphoto
 
 

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. (IT) Ranner kundzes ziņojums, par ko es viņu apsveicu, parāda ne tikai naudas sodu atšķirības dažādās dalībvalstīs, bet arī atšķirības, kas saistītas ar sodu veidiem, izgaismojot to, cik neapmierinoša ir šāda situācija autovadītājiem un autotransporta uzņēmumiem.

Es piekrītu Parlamenta ziņojuma pieejai, kas uzsver to, cik svarīga ir sociālās jomas noteikumu īstenošana iekšējam tirgum, piemērojot, ja nepieciešams, biežākas pārbaudes, izveidojot Eiropas koordinācijas instrumentu un saskaņojot pārkāpumus un ar tiem saistītos sodus. Tikai ar vienotas kārtības ieviešanu būs iespējams nodrošināt, ka summas, kas pienākas par pārkāpumiem, tiek ātri saņemtas. Tāpēc es balsoju „par”.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Teixeira (PPE), rakstiski. (PT) Šis ziņojums, ko sniedza mana Transporta un tūrisma komitejas kolēģe, ir teicama iniciatīva dažu esošo problēmu risināšanai autotransporta nozarē attiecībā uz sodiem, kas piemērojami nopietniem pārkāpumiem. Noteikumi, kas piemērojami nopietnu sociālās jomas noteikumu pārkāpumu gadījumā, ievērojami atšķiras katrā dalībvalstī attiecībā uz naudas sodu lielumu un sodu veidu un dalījumu kategorijās, radot nepieciešamību veikt lielāku saskaņošanu.

Es atzinīgi vērtēju ziņojumā piedāvātos risinājumus šīm atšķirībām, tostarp nopietnu pārkāpumu nepieciešamo saskaņoto sadalīšanu kategorijās un pārbaužu sistēmu īstenošanu — ko Eiropas līmenī koordinē atbilstoša rakstura iestāde — kuru nolūks būtu uzlabot sadarbību sociālās jomas noteikumu īstenošanā un nodrošināt apmācības pārbaužu veicējiem, kuru pienākums ir piemērot šos noteikumus.

Es gribu arī uzsvērt, ka ir svarīgi attīstīt iniciatīvas atbilstošas informācijas sniegšanai par sociālās jomas noteikumiem un radīt atbilstīgu infrastruktūru un automašīnu stāvvietas, lai nodrošinātu šo noteikumu ievērošanu. Iepriekš minēto iemeslu dēļ es šodien balsoju „par” Parlamentam iesniegto ziņojumu.

 
Juridisks paziņojums - Privātuma politika