Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2009/2182(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumentu lietošanas cikli :

Iesniegtie teksti :

A7-0267/2010

Debates :

PV 20/10/2010 - 3
CRE 20/10/2010 - 3

Balsojumi :

PV 20/10/2010 - 6.8
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2010)0376

Debašu stenogramma
Trešdiena, 2010. gada 20. oktobris - Strasbūra Publikācija "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī"

3.  Gatavošanās Eiropadomes 28. un 29. oktobra sanāksmei — Gatavošanās G20 augstākā līmeņa sanāksmei (11. un 12. novembrī) — Finanšu, ekonomikas un sociālā krīze — ieteikumi veicamajiem pasākumiem un iniciatīvām — Ekonomikas pārvaldības un stabilitātes sistēmas uzlabošana Eiropas Savienībā, it īpaši euro zonas valstīs (debates)
Visu runu video
PV
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. – Nākamais darba kārtības punkts ir kopīgas debates par šādiem jautājumiem:

– Padomes un Komisijas paziņojumi par gatavošanos G20 augstākā līmeņa sanāksmei (11.–12. novembris),

– Padomes un Komisijas paziņojumi par gatavošanos Eiropadomes sanāksmei (28.–29. oktobris),

Berès kundzes ziņojums A7-0267/2010 par finanšu, ekonomikas un sociālo krīzi ieteikumi veicamajiem pasākumiem un iniciatīvām (vidusposma ziņojums),

Feio kunga ziņojums A7-0282/2010 par ekonomikas pārvaldības un stabilitātes sistēmas uzlabošanu Eiropas Savienībā, it īpaši euro zonā.

 
  
MPphoto
 

  Olivier Chastel, Padomes priekšsēdētājs. (FR) Priekšsēdētāja kungs, Barroso kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi! Padomes vārdā es vēlētos jums, priekšsēdētāja kungs, pateikties par iespēju apspriest darbu, kas Padomē tiek veikts, gatavojoties nākamajai Eiropadomei.

Šīs Eiropadomes darba plāns būs saspringts. Tā centrālais jautājums, bez šaubām, būs ekonomikas pārvaldība. Kā jums ir zināms, priekšsēdētāja Van Rompuy kunga vadītā darba grupa pirmdien tikās un apstiprināja savu noslēguma ziņojumu.

Šajā ziņojumā ir iekļauti svarīgi un konkrēti ieteikumi un ierosinājumi, kas ļaus mums veikt kvalitatīvas pārmaiņas ekonomikas pārvaldībā. Šo rekomendāciju mērķis jo īpaši ir uzlabot fiskālo disciplīnu, paplašināt ekonomikas uzraudzību, attīstīt un paplašināt koordinēšanu, stiprināt krīzes pārvaldības sistēmu un institūcijas.

Visus šos ieteikumus ir iespējams ātri īstenot, izmantojot tiesību aktus. Protams, mēs ceram, ka Eiropadome spēs tos atbalstīt, lai ļautu Komisijai, Parlamentam un Padomei gūt straujus panākumus šajos ļoti svarīgajos jautājumos. Tas jebkurā gadījumā sniegtu pozitīvu signālu par mūsu nolūku veikt nepieciešamos pasākumus, lai risinātu nopietno ekonomikas problēmu, ar ko šobrīd sastopamies.

Tiesa, atsevišķi cilvēki ir ierosinājuši citas iespējas, kas pārsniedz šo ieteikumu un līgumu darbības jomas robežas. Es runāju par tādiem jautājumiem kā balsošanas tiesību atcelšana uz laiku vai jaunu balsošanas noteikumu, piemēram, apgrieztā vairākuma principa, ieviešana.

Šie, bez šaubām, ne tehniskā, ne politiskā ziņā nav vienkārši jautājumi. Nākamnedēļ tos apspriedīs Eiropadome.

Vēl viens svarīgs Eiropadomes darba kārtības jautājums ir gatavošanās G20 augstākā līmeņa sanāksmei. Eiropadomei tiešām būs jānosaka Eiropas Savienības nostāja, balstoties uz sagatavošanās darbu, ko vakar veica Ekonomikas un finanšu ministru padome (ECOFIN). Runājot vispārīgi, ir svarīgi, lai Seulas G20 augstākā līmeņa sanāksme iezīmētu darba paātrināšanu regulējuma īstenošanai, kas noteikts stabilākas, ilgtspējīgākas un līdzsvarotākas izaugsmes atbalstam. Mums jo īpaši ir jārisina nozīmīgākie globālās ekonomikas nelīdzsvarotības gadījumi, jo tie var apdraudēt izaugsmi.

Kopš 2008. gada, kad sākās krīze un tika veikti pasākumi tās novēršanai, citiem vārdiem, kopš ilgi gaidītā G20 nozīmes pieauguma, situācija ir radikāli mainījusies. Tā iemesls ir ļoti vienkāršs, proti, aktualitāte. Daudzi lēmumi, kuri tiešā veidā ietekmē mūsu līdzpilsoņus, dažu mēnešu laikā no vietēja vai valsts līmeņa jautājumiem ir kļuvuši par starptautiska līmeņa jautājumiem. Globalizācija nozīmē, ka tagad vairākumā jautājumu mums ir jārīkojas vienlaicīgi Eiropas un starptautiskajā līmenī.

Mēs visi zinām, ka Eiropas Savienībai bija vajadzīgs laiks, lai panāktu vienošanos par jauno līgumu, kura mērķis bija arī Savienības nozīmes nostiprināšana starptautiskajā kontekstā. Mums bija vajadzīga aizvadīto 10 gadu lielākā daļa, lai sagatavotu šo līgumu, bet, lai aptvertu, cik tas ir nozīmīgs, bija nepieciešami tikai pēdējie 10 mēneši.

G20 kopš savas izveides ir izrādījusies diezgan veiksmīga organizācija, bet es uzskatu, ka grūtākais un svarīgākais pārbaudījums to sagaida dažu nākamo nedēļu un mēnešu laikā, kad mums būs jāsastopas ar nopietnu risku zaudēt dinamiku.

Eiropas Savienība patlaban gatavojas divām svarīgām sanāksmēm, un tās abas notiks Korejā. Pirmā no šīm sanāksmēm notiks pēc divām dienām. Tā ir G20 dalībvalstu finanšu ministru un centrālo banku vadītāju sanāksme, savukārt otrā tikšanās ir G20 augstākā līmeņa sanāksme novembra vidū.

Attiecībā uz saturu Savienības ieguldījums stabilā, ilgtspējīgā un līdzsvarotā izaugsmē ir balstīts uz 1) izaugsmei labvēlīgiem un diferencētiem fiskālās konsolidācijas plāniem; 2) stratēģiju “Eiropa 2020” attiecībā uz strukturālajām reformām, kas cita starpā nepieciešamas jaunu darbavietu radīšanas atbalstam; 3) programmu finanšu nozares un tirgu reformu veikšanai; 4) Savienības ekonomikas pārvaldības nostiprināšanu. Attiecībā uz šo pēdējo punktu novembra augstākā līmeņa sanāksmē mēs varētu informēt par darba grupas secinājumiem, tiklīdz tos pieņems Eiropadome.

Piebildīšu, ka Eiropas Savienība ir ļoti ieinteresēta salīdzinošās vērtēšanas procesā G20 ietvaros. Mēs kā eiropieši esam pieraduši pie šāda veida pasākumiem, un mēs zinām, cik tie var būt interesanti un noderīgi. Bez šaubām, ikvienam ir jāveic savi pienākumi un jāpauž patiesa vēlēšanās sniegt ieguldījumu izaugsmes jomā.

Karā pret protekcionismu uzvara netiek gūta vienā kaujā, bet, ik dienu uzturot vispārēju trauksmes stāvokli. Attiecībā uz pārējo, lai gan tehnisko organizāciju, piemēram, Mario Draghi vadītās Finanšu stabilitātes padomes, darbs virzās uz priekšu labi un vispārēja integrācija, īpaši atsevišķās jomās, manuprāt, norit pareizajā virzienā, ir svarīgi īstenot arī ilgtermiņa Starptautiskā Valūtas fonda reformas.

Eiropieši ir gatavi izpildīt iepriekš pausto apņemšanos, jo īpaši solījumus, ko viņi pauda pagājušajā gadā Pitsburgā, lai nodrošinātu, ka jaunais Starptautiskais Monetārais fonds vairāk atspoguļotu jauno starptautiskās ekonomikas realitāti un attīstības valstīm tādējādi būtu lielāka nozīme un ietekme. Tomēr ļaujiet man nepārprotami norādīt — nevar gaidīt, ka visas piekāpšanās šajā jomā veiks tikai Eiropa.

Ieguldījums ir jāsniedz visām attīstītajām valstīm. Mēs jau esam paziņojuši, ka attiecībā uz pārstāvību mēs jo īpaši vēlamies apspriest pārvaldību un balsu sadalījumu. Mēs uzskatām, ka tas ir labs pamats kompromisa sasniegšanai. Tādējādi neļaujiet nevienam vainot Eiropu, ja šajā ziņā nekas nemainās.

Mēs kā Savienība esam savstarpēji apsprieduši visus šos jautājumus un šonedēļ paredzētās G20 finanšu ministru sanāksmes uzdevumus un virkni svarīgāko jautājumu. Mēs to darījām, lai nodrošinātu ne tikai to, ka eiropieši pauž vienotu nostāju, bet arī lai viņi koncentrētos uz savu svarīgāko interešu aizsardzību un atbalstu. Prezidentvalsts un Komisija darīs visu iespējamo, lai aizsargātu un atbalstītu šīs intereses, kas izriet no mūsu vienotās nostājas, kura ir visu dalībvalstu vairākus mēnešus ilga darba rezultāts.

Attiecībā uz klimata pārmaiņām teorētiski nolūks nav izvērst detalizētas diskusijas Eiropadomē, jo Vides ministru padome 14. oktobrī jau pieņēma ļoti vispusīgu tekstu ar secinājumiem, kas pauž Eiropas Savienības nostāju. Virzīšanās uz priekšu mērķtiecīgās shēmas īstenošanā cīņai ar klimata pārmaiņām pēc 2012. gada kļūst aizvien neatliekamāka, tādēļ Eiropas Savienība turpina aizstāvēt pakāpenisku pieeju, kas ir balstīta uz Kioto protokolu un Kopenhāgenas konferences rezultātiem un kas bruģē ceļu visaptverošam un tiesiski saistošam vispārējam regulējumam, ņemot vērā Kopenhāgenas konferences noslēguma dokumentā noteiktās politikas vadlīnijas.

Kankūnas konferencē ir jāpanāk līdzsvaroti rezultāti, kuros pievērsta uzmanība pušu paustajām bažām un kuri mums sniedz iespēju noteikt, kādi panākumi ir gūti līdz šim. Savienība ir paudusi, ka tā dod priekšroku vienam juridiski saistošam instrumentam, kurā būtu iekļauti galvenie Kioto protokola elementi. Tomēr atsevišķos apstākļos tā varētu paredzēt otru Kioto protokola saistību periodu. Tam būtu jānotiek plašākas vienošanās kontekstā, kurā piedalītos visas ekonomiski spēcīgākās valstis un kurā būtu atspoguļots starptautiskās rīcības mērķis un efektivitāte, un kas risinātu steidzamo nepieciešamību aizsargāt vidi.

Es īsumā vēlētos pieminēt Eiropas Savienības nostājas sagatavošanu saistībā ar augstākā līmeņa sanāksmēm ar Amerikas Savienotajām Valstīm, Krieviju un Ukrainu. Šī būs pirmā reize, kad gatavošanos augstākā līmeņa sanāksmēm ar Savienības nozīmīgākajiem partneriem ir apsprieduši valstu un valdību vadītāji saskaņā ar 16. septembra Eiropadomes secinājumiem. Nodoms ir nodrošināt atklātas valstu un valdību vadītāju debates par galvenajām problēmām attiecībās ar mūsu partneriem. Nevēloties apsteigt šī debates, ļaujiet man sniegt īsu ieskatu par šo gaidāmo augstākā līmeņa sanāksmju svarīgākajiem jautājumiem.

Bez šaubām, būs svarīgi augstākā līmeņa sanāksmi ar Amerikas Savienotajām Valstīm vērst uz atsevišķiem nozīmīgākajiem jautājumiem. Runājot vispārīgi, šai sanāksmei būs jāiezīmē transatlantiskās sadarbības nostiprināšanās, kas ir nozīmīgs instruments efektīvu risinājumu izstrādei kopīgajām problēmām, kas mūs sagaida nākotnē. Turklāt dienu pēc G20 augstākā līmeņa sanāksmes Eiropas un Amerikas Savienoto Valstu augstākā līmeņa sanāksme būs nozīmīga iespēja ņemt vērā šos rezultātus un izstrādāt vienotu pieeju vairākām patlaban aktuālām ekonomikas problēmām. Mums arī ir jācenšas izstrādāt kopēja pieeja saistībā ar jaunajām tirgus ekonomikas valstīm.

Augstākā līmeņa sanāksmei arī ir jāsniedz iespēja (vismaz mēs tā ceram) atjaunot Transatlantiskās ekonomikas padomes darbu, pārveidojot to par ekonomikas forumu, kas neaprobežojas tikai ar tīri juridiskiem jautājumiem. Pamatojoties uz nostiprinātām pilnvarām, Padome varētu efektīvi izskatīt veidus, kā pārvarēt krīzi un veicināt izaugsmi un darbavietu radīšanu.

Mēs arī gatavojamies izmantot augstākā līmeņa sanāksmi, lai sagatavotos Kankūnas sanāksmei, un mēs, protams, gaidām ievērojamu pozitīvu signālu no mūsu ASV partneriem.

Visbeidzot, darba kārtībā būs arī nozīmīgi ar ārpolitiku saistīti jautājumi, jo īpaši saistībā ar Sudānu un Irānu.

Saistībā ar augstākā līmeņa sanāksmi ar Ukrainu šajā pēcpusdienā ir plānotas vēl vienas debates, piedaloties Augstajai pārstāvei, tādējādi jūs man piedosiet, ja šorīt par šo jautājumu es vairs neizteikšos.

Augstākā līmeņa sanāksmē ar Krieviju Eiropas Savienība gatavojas paust pilnīgu atbalstu partnerattiecībām modernizācijai, kas mums ļaus nostiprināt sadarbību visās jomās, jo īpaši tādās svarīgās nozarēs kā inovācijas un enerģētika.

Priekšsēdētāja kungs, Barroso kungs, dāmas un kungi, šie ir galvenie jautājumi, kurus plānots apspriest nākamās nedēļas Eiropadomē. Tā tiešām ir saspringta un nozīmīga darba kārtība.

 
  
MPphoto
 

  José Manuel Barroso, Komisijas priekšsēdētājs. – Priekšsēdētāja kungs, šodien mēs vispirms apspriežam jautājumus, ko nākamnedēļ izskatīs Eiropadome. Es pievērsīšos tiem jautājumiem, kas, manuprāt, ir nozīmīgākie: protams, ekonomikas pārvaldība Eiropas Savienībā, un ārpolitiskajā kontekstā, līdzās ļoti nozīmīgajai augstākā līmeņa sanāksmei ar ASV, kā arī augstākā līmeņa sanāksmei ar Krieviju, kas, manuprāt, ir izšķiroši svarīgas augstākā līmeņa sanāksmes, — G20 augstākā līmeņa sanāksme Seulā, kā arī Kankūnas konference par klimata pārmaiņām.

Mūsu ekonomikas pārvaldības reforma ir ilgtspējīgas ekonomikas atveseļošanās un mūsu uzticamības stūrakmens. Tāpēc Komisija kopš šo diskusiju sākuma ir izvēlējusies ļoti mērķtiecīgu pieeju. Ierosinājumos, ko Komisija iesniedza pagājušajā mēnesī, tā ir centusies no krīzes izrietošo nepieciešamību pārveidot mērķtiecīgā tiesiskajā realitātē. Ierosinājumos ir risināti galvenie jautājumi attiecībā uz reālas ietekmes piešķiršanu Eiropas Savienībai ekonomikas politikas jomā, to panākot ar atbilstoši koordinētas fiskālās pārraudzības palīdzību un makroekonomikas nelīdzsvarotības problēmu risināšanu, lai, kā mēs bieži esam teikuši, Eiropā radītu īstu ekonomikas savienību.

Es ļoti atzinīgi vērtēju uzmanību, ko šis Parlaments velta šiem ierosinājumiem. Ātri panākta vienošanās pirmajā lasījumā apliecinātu, ka Eiropas Savienība ir apņēmības pilna praktiski īstenot savu jauno ieceri. Mums jācenšas panākt šo noteikumu stāšanos spēkā līdz nākamā gada vidum. Tāpēc es mudinu dalībvalstis darīt visu iespējamo šo svarīgo mērķu sasniegšanai un steidzamā kārtībā turpināt šīs politikas īstenošanu.

Mēs esam pietuvojušies stabilākai vienprātībai galvenajās rīcības jomās, nostiprinot Stabilitātes un izaugsmes paktu un risinot makroekonomikas nelīdzsvarotības problēmas, un tas ir panākts, arī pateicoties Herman Van Rompuy vadītās darba grupas veiktajam darbam.

Pēc visu diskusiju noslēgšanas un visu lēmumu pieņemšanas šā apvienotā procesa rezultātam būtu jābūt tādas ekonomikas pārvaldības projektam, kas ir daudz visaptverošāka, daudz vairāk pielāgota primārajai nepieciešamībai novērst problēmas un daudz stabilāka, pateicoties sankciju piemērošanai.

Bet ļaujiet man runāt skaidri. Rezultātam kopumā ir jāatspoguļo reālas pārmaiņas salīdzinājumā ar pašreizējo situāciju. Mums ir jāapliecina iedzīvotājiem, ka Eiropas Savienība no krīzes ir guvusi visus atbilstošos secinājumus un pieredzi.

Vēl ir jāatrisina vairāki citi jautājumi. Viena īpaši svarīga problēma attiecas uz jautājumu, kā aizstāt spēkā esošo krīzes mehānismu, par kuru tika panākta vienošanās maijā, ar pastāvīgāku mehānismu pēc tam, kad 2013. gadā beigsies iepriekšējā krīzes mehānisma darbība. Mēs darīsim visu iespējamo, lai izvairītos no šādu krīžu atkārtošanās, un mēs arī darīsim visu iespējamo, lai mēs būtu labāk sagatavoti kritiskiem notikumiem nekā iepriekšējā reizē. Sagatavotība, kā arī stabila un pastāvīga krīzes mehānisma darbība nākotnē var novērst šādus notikumus.

Komisija ņem vērā dalībvalstu paustos viedokļus, kuri atbalsta izmaiņu veikšanu līgumā, kam, kā visiem ir zināms, ir nepieciešama dalībvalstu vienprātība. Šajā posmā Komisija galveno uzmanību pievērsīs saturam. Ar to mēs domājam pastāvīga mehānisma izstrādi, kas var nodrošināt aizsardzību kritiskos brīžos, vienlaikus samazinot morālo kaitējumu un nodrošinot, ka šāds instruments tiks izmantots tikai kā pēdējā iespēja vispārējās interesēs.

Ja šis darbs tiks pilnībā paveikts, tas sniegs mums nepieciešamo rezultātu — sistēmu, kas dalībvalstīm nodrošina stimulus stabilu ekonomisko un fiskālo politiku īstenošanai, kā arī sistēmu, kas nodrošina stimulus investoriem atbildīgas aizdevumu izsniegšanas prakses ievērošanai.

Raugoties kopumā, manuprāt, mēs esam uz pareizā ceļa. Mēs no krīzes esam guvuši secinājumus. Eiropas Savienība savu iedzīvotāju interesēs ievieš pārvaldības sistēmu, kas salīdzinājumā ar situāciju pirms krīzes ir pilnībā atjaunota, un tagad mēs šo sistēmu balstām uz daudz stabilāka pamata.

Mūsu pieredze ekonomikas pārvaldības, kā arī stratēģijas “Eiropa 2020” un finanšu regulējuma jomā mums nodrošinās atbilstošu platformu tālākai virzībai uz G20 sanāksmi Seulā. Šī augstākā līmeņa sanāksme notiek izšķirošā laikā. Tas būs īsts pārbaudījums tam, vai G20 spēj nodrošināt pasaules ekonomikai nepieciešamo koordināciju ar kopīgiem risinājumiem pasaules līmenī. Es ticu, ka G20 to spēj, un es ticu, ka Eiropas Savienībai būs galvenā nozīme, lai nodrošinātu Seulas sanāksmes izdošanos.

Ko mēs vēlamies sasniegt Seulā? Pirmkārt, mums sev ir jāatgādina, ka G20 bija svarīga nozīme krīzes risināšanā. Šo nozīmi noteica vienota rīcība, un, uzsākot jaunu posmu, mums ir jāturpina vienots, kopīgs darbs. Tas nozīmē, ka ir jāatzīst, ka globālā nelīdzsvarotība ir mūsu visu problēma un ka visām ekonomiski spēcīgākajām valstīm ir nozīme risinājuma rašanā. Un tiešām, mēs nevaram ignorēt realitāti, ka šajā ziņā valūtas kurss ir nozīmīgs faktors.

Otrkārt, mums ir jāredz rīcība arī saistībā ar starptautiskajām finanšu iestādēm. Jo īpaši iekavēta ir Starptautiskā monetārā fonda reforma. Mums ir nepieciešams, lai arī citas iesaistītās puses apliecinātu elastību, ko Eiropas Savienība jau ir parādījusi.

Treškārt, ar šā Parlamenta atbalstu mēs atrodamies svarīgu mūsu pašu finanšu sistēmas reformu vidū, un es vēlreiz vēlētos pateikties jums par uzsvaru, ko jūs esat likuši uz nepieciešamību šīs reformas īstenot pēc iespējas drīzāk.

Mums ir arī jāsaglabā impulss saistībā ar G20. Ir gūti labi panākumi, bet tagad mums ir jānodrošina, lai darbs tiktu pabeigts.

Es vēlos, lai šajā procesā piedalītos finanšu nozare. Tāpēc Eiropas Savienībai ir jāturpina atbalstīt nodokļa piemērošana finanšu darījumiem globālā līmenī. Tajā pašā laikā Komisija vēlas izskatīt citus veidus, kā nodrošināt, lai finanšu nozare sniegtu līdzvērtīgu ieguldījumu Eiropas līmenī, piemēram, finanšu darījumiem piemērojama nodokļa veidā.

Nākamās G20 sanāksmes darba kārtībā pirmo reizi būs iekļauts arī jautājums par attīstību. Tiks pieņemts daudzgadu rīcības plāns mūsu kopējā darba vadīšanai šajā jomā. Komisija kopā ar prezidentvalsti Koreju jau kopš paša sākuma pauda noteiktu atbalstu šai idejai. Mums ir jāapliecina, ka G20 izaugsmes plāns attiecas arī uz attīstības valstīm un sniedz tām ieguvumus. Tajā pašā laikā mēs vēlamies iesaistīt jaunās tirgus ekonomikas valstis starptautiskā attīstības struktūrā, kura ir saskaņota ar galvenajiem attīstības politikas principiem un sniedz iespēju īstenot plašāku koordināciju.

Vakar, kad es šeit Strasbūrā apspriedos ar ANO ģenerālsekretāru Ban Ki-moon, viņš īpaši uzsvēra šo jautājumu un bija ļoti pateicīgs par Eiropas Savienības atbalstu šim darba plānam.

Visbeidzot, G20 ir jāuzņemas vadība tirdzniecības programmas turpināšanā. Mūsu nolīgumam ar Koreju, kas ne tuvu nav PTO alternatīva, vajadzētu iedvesmot mūsu partnerus turpināt darbu, lai panāktu drīzu Dohas sarunu kārtas noslēgumu, izmantojot īsto brīdi.

Tuvojoties Kankūnas konferencei, es par šo svarīgo konferenci vēlos piebilst pāris vārdu. Mums ir jāturpina koncentrēties uz saviem mērķiem, jābūt mērķtiecīgiem Eiropas un arī pasaules interesēs. Mums ir jāvirza uz priekšu starptautiskais process. Tas nav vienkārši. Mēs zinām, ka atsevišķu mūsu nozīmīgāko partneru gadījumā pārmaiņu temps drīzāk ir kļuvis lēnāks, nevis pieaudzis.

Atcerēsimies, ka tajā pašā laikā mēs īstenojam konkrētāko un efektīvāko emisiju samazināšanas sistēmu pasaulē. Tas ir mūsu spēcīgākais arguments, un, jo vairāk mēs tuvojamies jaunās emisiju tirdzniecības kvotu sistēmas īstenošanai, jo spēcīgāks šis arguments kļūst. Mūsu autoritātei, kas ir balstīta uz stabilu šā Parlamenta, dalībvalstu un Komisijas vienprātību par to, kas mums ir jādara, nav konkurentu.

Esot Kankūnā, neļausim argumentiem par formu novērst mūsu uzmanību. Mums ir jāiesaistās ANO procesā ar lielu pārliecinātību un noteiktību. Kankūna nebūs procesa noslēgums, izšķirošais panākums, bet tā var būt ļoti svarīgs solis ceļā uz priekšu. ES ir jāizklāsta skaidrs un saskaņots vēstījums, lai virzītu uz priekšu sarunas. Mūsu mērķim ir jābūt konkrētai uz rīcību orientētu pasākumu kopai, kas var nodrošināt uzticību un paļaušanos uz procesu un tuvināt mūs galamērķa sasniegšanai.

Tāpēc pagājušajā nedēļā es rakstiski vērsos pie Eiropadomes locekļiem. Es izklāstīju, manuprāt, reālistisku un līdzsvarotu nostāju, kas nodrošina virzību uz priekšu, neradot nereālistiskas cerības. Eiropai ir laiks izvirzīties vadībā, nosakot, kā Kankūnas sanāksme var spert virkni soļu uz priekšu, pildot vairākas svarīgas apņemšanās, piemēram, saistībā ar tūlītēju finansiālu atbalstu, un — svarīgākais — skaidri norādot, ka mēs turpinām sniegt piemēru.

Eiropas Savienības ekonomika šogad piedzīvos lielāku izaugsmi nekā paredzēts, tomēr ekonomikas atveseļošanās process vēl nav stabili nostiprināts. Kā esam vairākkārt norādījuši, šajā jomā nav iemesla justies pašapmierinātiem, jo īpaši, redzot vēl joprojām augstos bezdarba rādītājus.

Mēs visi zinām, ka aizvadīto mēnešu laikā esam saskārušies ar īstām problēmām, kā skaidri izklāstīts Berès kundzes ziņojumā, ko jūs tagad apspriedīsiet. Es atzinīgi vērtēju šā Parlamenta mērķtiecību un plašo vienprātību šajos svarīgajos jautājumos, bet mēs visi zinām, ka tagad, samazinot publiskos izdevumus, mūs smagi skar bezdarbs. Mūsu iedzīvotāji pauž bažas, un mums tās ir jāņem vērā.

Tomēr mēs arī zinām, ka mēs kā Eiropas Savienība esam spējuši rast risinājumus. Mēs esam ierosinājuši vairākus svarīgus tiesību aktus par ekonomikas pārvaldību. Mēs esam piedāvājuši stratēģiju “Eiropa 2020”. Vēlos jums atgādināt, ka tā ir stratēģija izaugsmei, jo risinājums ir gudra, iekļaujoša un ilgtspējīga izaugsme. Šie jautājumi ir atspoguļoti arī teicamajā Feio kunga ziņojumā.

Mēs esam ierosinājuši virkni finanšu tirgus regulēšanas pasākumu. Ļaujiet man paust gandarījumu par likumdevēja vienošanos par mūsu ierosinājumiem finanšu pārraudzības jomā. Reālā situācija ir tāda, ka, ja pirms diviem gadiem lielākajai daļai novērotāju jautātu, vai Eiropas Savienība ir gatava Eiropas uzraudzības sistēmas ieviešanai, vairākums atbildētu “nē, tas nav iespējams”. Tagad mēs esam apliecinājuši, ka tas ir iespējams.

Mēs īstenojam visaptverošu pieeju dažādo iesaistīto dimensiju aptveršanai. Tāpēc ļaujiet man arī uzsvērt vakar Padomē panākto vienošanos par Komisijas ierosinājumu attiecībā uz riska ieguldījumu fondiem. Es ceru, ka pēc šīs nostājas pieņemšanas tagad var notikt noslēguma pārrunas Eiropas Parlamentā, lai Eiropas Savienība beidzot varētu gūt labumu no šīs ilgi gaidītās regulas, un šoreiz Seulā mēs šajā jomā būsim vadošā pozīcijā.

Tā kā mums ir jāņem vērā reālā ekonomika, mēs gūstam panākumus arī citās jomās. Ļaujiet man sveikt šo Parlamentu arī saistībā ar paveikto darbu jaunas direktīvas atbalstam par maksājumu kavējumu novēršanu komercdarījumos. Direktīva sniegs labāku aizsardzību kreditoriem, vairumā gadījumu — mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, tajā pašā laikā ievērojot līgumslēgšanas brīvību. Valsts iestādēm būs jāveic maksājumi 30 dienu laikā vai pretējā gadījumā jāmaksā procentu likme 8 % apjomā. Jūs zināt, cik ļoti šo regulu gaida mazie un vidējie uzņēmumi, kas vēl joprojām veido mūsu ekonomikas nozīmīgāko daļu.

Mūsu darbs vēl nav pabeigts. Visi ierosinājumi ir jāīsteno līdz galam, bet tie sāk sniegt rezultātus. Mērķis ir nodrošināt mūsu izkļūšanu no krīzes un vadīt mūs līdz ekonomikas atveseļošanās procesa noslēgumam, atkal sasniedzot tādus izaugsmes rādītājus, kas nodrošina nodarbinātību, un garantējot mūsu sociālās tirgus ekonomikas atbilstību 21. gadsimtam. Liels paldies par uzmanību!

 
  
  

SĒDI VADA: G. PITTELLA
Priekšsēdētāja vietnieks

 
  
MPphoto
 

  Pervenche Berès, referente.(FR) Priekšsēdētāja kungs, Chastel kungs, Barroso kungs! Finanšu, ekonomikas un sociālā krīze, kurā pasaule atrodas jau vairākus gadus, visā pasaulē izmaksās 60 triljonu ASV dolāru, kas ir pielīdzināms vienam ikgadējās izaugsmes procentpunktam. Mums šajā ziņā ir kaut kas jādara. Šā gada beigās krīzes rezultātā bezdarba līmenis Eiropas Savienībā būs 11 %. Šī situācija attīstās uz jauna valūtu kara fona, ko saskaņā ar mūsu ekonomistu vārdiem ir izraisījuši divkāršas recesijas draudi.

Saskaroties ar šo situāciju, es šajā Parlamentā jūtu tādu noskaņojumu, ka mūsu pienākums ir sniegt skaidru vēstījumu pārējām iestādēm, proti, Komisijai un Padomei, lai norādītu, ka mums atkal ir jāapvieno spēki ap Eiropas projekta pievieno vērtību un ka šī jautājuma kopsavilkumu iespējams sniegt dažos vārdos: mūs vieno kopīga atbildība un mums ir jāīsteno ES mēroga stratēģija, kas mums nodrošinās iekšpolitisku un tādējādi arī ārpolitisku stabilitāti enerģētikas jomā. Mums ir jāpaļaujas uz mūsu pašu spēku, un tam mums ir nepieciešams Eiropas līmenis.

Barroso kungs, tomēr mūsu skatījumā ekonomikas pārvaldība nav sapnis. Tas ir līdzeklis šīs stratēģijas turpināšanai, un lēmumu par to, kuri resursi ir nepieciešami, mēs pieņemam, balstoties uz šo stratēģiju. Vispirms un galvenokārt tie ir finanšu resursi. Eiropas enerģētikas kopienas interesēs ir jāspēj saskaņot finanšu perspektīvas pārskats ar šo koncentrēšanos uz stratēģiju. Ir jāizmanto ierosinājums, ko jūs noraidāt: nodokļa piemērošana finanšu darījumiem. Ir jāizsniedz ievērojams Eiropas aizdevums, lai finansētu ilgtermiņa ieguldījumus. Eiropā ir jāatjauno nodokļu līdzsvars, lai ar nodokļiem tiktu atbalstītas darbavietas, nevis kapitāls, un lai tie būtu videi nekaitīgi. Ir jāsaskaņo dalībvalstu budžeti ar Eiropas projektu, lai darbs būtu vērsts uz vienotu mērķi.

Attiecībā uz pārvaldību mēs ierosinām iecelt amatā “Euro kungu”, lai nodrošinātu saskaņotu un līdzsvarotu ekonomikas pārvaldību. Mēs arī ierosinām nevērst uzmanību tikai uz valstīm, kuras ir parādā, bet līdzsvarot šo uzmanību, to veltot arī valstīm, kurās ir budžeta pārpalikums. Turklāt mēs uzskatām, ka monetārā savienībā ir jābūt arī vienotai parādu pārvaldībai un ka mums jābūt iespējai paredzēt divpusēju parāda vērtspapīru emisiju. Mēs vēlētos, lai finanšu reforma, pie kuras īstenošanas jūs, Barroso kungs, tik centīgi strādājat, būtu vērsta uz Eiropas iedzīvotāju vajadzībām, ne tikai uz mērķiem, kas ir saistīti ar finanšu stabilitāti. Mēs vēlamies, lai finanšu tirgi tiktu reformēti tā, lai atjaunotu izpratni par ētiku un morāles vērtības, kā arī atbalstītu darbavietu radīšanu un ilgtermiņa ieguldījumus.

Neviens Eiropas mēroga projekts nevar būt veiksmīgs, ja tam nav dalībvalstu atbalsta. Vienīgais veids, kā Eiropas Savienība var parādīt savu potenciālu, ir panākt visu dalībvalstu vēlmi to atbalstīt. Debates, kuras ir vērstas tikai uz grūto sankciju piemērošanas darbu, Eiropas iedzīvotājos neradīs vēlēšanos kopā ar savām dalībvalstīm atkal iesaistīties projektā. Mēs aicinām uz stingru rīcību, kuras pamatā ir Eiropas projekta pievienotā vērtība, lai mēs varētu nodrošināt, ka Eiropas iedzīvotāji izkļūst no šīs recesijas un nākotnē ikvienam Eiropas iedzīvotājam ir darbs, nevienam nav jācieš nabadzība un visiem atkal ir ticība Eiropas projektam.

Tāds ir mūsu mērķis. Barroso kungs, es ceru, ka jūs spēsiet piekrist šim mērķim un ņemt vērā daudzus no ierosinājumiem, ko mēs šeit paužam visa šā Parlamenta vārdā.

(Aplausi)

 
  
MPphoto
 

  Diogo Feio, referents. (PT) Priekšsēdētāja kungs, Barroso kungs, Rehn kungs! Es jūs jo īpaši vēlētos sveikt saistībā ar pozitīvo dialogu starp Parlamentu un Komisiju. Padomes pārstāvji, es vēlētos sākt, paužot pateicību visiem, kuri strādāja pie šā ziņojuma sagatavošanas un padarīja to iespējamu, un jo īpaši vēlos pateikties ēnu referentiem, ar kuriem man bija iespēja apmainīties viedokļiem un panākt vienprātību. Ceļš uz vienprātību bieži vien bija sarežģīts, Parlamentā pastāvot vairākām tendencēm — no kreisā spārna līdz labajam, lielākas suverenitātes aizstāvjiem vai modernāka veida suverenitātes atbalstītājiem, kā arī konkrētu institūciju aizstāvjiem. Tika pausti tik daudzi viedokļi, bet tiem bija viens mērķis — panākt risinājumus šībrīža krīzes situācijai.

Krīze apliecināja, ka Eiropa nereaģēja savlaicīgi un bieži tās reakcija nebija atbilstoša. Krīze parādīja, ka daudzas valdības Eiropas Savienībā vēl aizvien īstenoja politiku, kas nebija balstīta uz patiesiem faktiem. Tieši šā iemesla dēļ ir nepieciešami risinājumi, un Eiropas Parlamentam ir jāierosina šie risinājumi adekvātā un noteiktā veidā. Daži no tiem būs īstermiņa un daži — ilgtermiņa risinājumi.

Faktiski mēs iesniedzam izskatīšanai astoņus ieteikumus. Tiek iesniegta ideja par daudzpusēju makroekonomisko pasākumu pārraudzību Savienībā un dalībvalstīs, lai labāk sasniegtu stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus, lai īstenotu izaugsmes Eiropas ideju un nostiprinātu paktu, kas ir veltīts ne tikai stabilitātei, bet arī izaugsmei.

Ierosinājumi tiek veikti arī Stabilitātes un izaugsmes pakta nostiprināšanai, kā arī lai īpaši detalizēti iepazītos ar situāciju saistībā ar parādu, lai uzlabotu Euro grupas īstenoto ekonomikas pārvaldību euro zonā un lai izveidotu stabilu un efektīvu pārmērīgu kredītsaistību novēršanas un noregulējuma mehānismu euro zonai, kas varētu ietvert Eiropas Monetārā fonda izveidi. Ir ierosinātas arī idejas par ES budžeta, finanšu un fiskālo instrumentu pārskatīšanu, par finanšu tirgus regulēšanu un pārraudzību ar skaidru makroekonomisko dimensiju un par ES statistikas datu uzticamības uzlabošanu.

Visbeidzot, ir ierosināts nodrošināt labāku Savienības pārstāvību ekonomikas un monetāro jautājumu jomā. Parlaments apliecina vai varētu apliecināt stingru nostāju visos šajos jautājumos. Mūsu mērķis ir labāka iestāžu koordinācija starp Eiropas Parlamentu un dalībvalstu parlamentiem. Mēs varam atbalstīt šo risinājumu, spējot nodrošināt labākas atbildes krīzes situācijām vai grūtībām nākotnē. No šā brīža Eiropas rīcībā ir instrumenti, lai labāk reaģētu ekonomikas jomā. Parlaments šajā ziņā sniedza lielu ieguldījumu un turpinās strādāt šā jautājuma labā.

Tagad mēs sākam debates par tiesību aktiem saistībā ar sešiem ierosinājumiem, ko ir iesniegusi Komisija un attiecībā uz kuriem, manuprāt, Parlaments saglabās savu nostāju. Tieši šā iemesla dēļ es arī gribētu paust savu pārsteigumu par to, ka nesen sagatavotajā Padomes dokumentā, kas tika iesniegts tikai vakardien, nav pieminēta Parlamenta nostāja un šā Parlamenta dialogs ar Padomi.

Tomēr es vēlētos noslēgt savu runu, paužot, ka Eiropas Parlamentam, neraugoties uz mūsu vidū pastāvošajām viedokļu atšķirībām, ir savas nostājas. Eiropas Parlaments ir uzticīgs spēcīgai Eiropai ar lielāku izaugsmi un lielāku pārticību.

 
  
MPphoto
 

  Marta Andreasen, Budžeta komitejas atzinuma sagatavotāja. – Priekšsēdētāja kungs, savā atzinumā par Feio kunga ziņojumu es uzsvēru trīs aspektus.

Pirmais aspekts attiecās uz nepieciešamību ar nopietnību attiekties pret sankciju piemērošanu tām dalībvalstīm, kuras pārkāpj Stabilitātes paktu. Tikai pirms pāris dienām Francijas ministru prezidents un Vācijas kanclere pat vienojās par izmaiņu veikšanu līgumā, lai ieviestu stingrākas sankcijas pret valstīm, kas apdraud euro stabilitāti. Es arī uzsvēru nepieciešamību noteikt budžeta izdevumu prioritātes gadījumā, ja ir jāglābj dalībvalsts. Visbeidzot, es informēju par nepieciešamību izvērtēt ietekmi uz Eiropas Savienības kredītreitingu, jo Eiropas Savienība rīkojās kā Eiropas finanšu stabilizācijas mehānisma galvotāja.

Attiecīgās mana atzinuma rindkopas ir labotas, un tās vairs neietilpst manā atzinumā. Šajos apstākļos es uzskatu par savu pienākumu atteikties no sava atzinuma.

 
  
MPphoto
 

  David Casa, Nodarbinātības un sociālo jautājumu komitejas atzinuma sagatavotāja. (MT) Bez šaubām, veids, kādā Eiropas Savienība izvēlējās turpināt darbu reglamentējošo un pārraudzības pasākumu jomā, bija piemēra cienīgs. Tas atspoguļojas jaunajā uzraudzības tiesību aktu kopumā, kas ļauj noteikt atsevišķus sistemātiskus riskus un noteikt tos savlaicīgi.

No otras puses, attiecībā uz ekonomikas pārvaldības koncepciju neviens nevar noliegt, ka vēl joprojām ir paveicams liels darbs. Ikviena dalībvalsts, kas ignorē savus pienākumus, jo īpaši attiecībā uz Stabilitātes un izaugsmes paktu, rada nopietnas problēmas pārējām dalībvalstīm. Tāpēc mūsu pienākums ir darīt visu iespējamo, lai veicinātu to noteikumu nopietnu ievērošanu, par kuriem tika panākta vienošanās, gan finansiālas, gan fiziskas drošības garantēšanai dalībvalstīs.

Esmu ļoti apmierināts ar atzinumā paustajiem ieteikumiem, kurus es ierosināju Nodarbinātības komitejai, un esmu gandarīts, ka tie ir ņemti vērā. Manuprāt, ziņojumā ir pamatota nepieciešamība pēc labākas nodarbinātības pārraudzības Eiropas Savienībā un Nodarbinātības komitejas nostiprināšanas.

 
  
MPphoto
 

  António Fernando Correia De Campos, Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas atzinuma sagatavotājs. (PT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Mēs visi atzīstam, ka īstermiņa un ilgtermiņa makroekonomikas mainīgo lielumu pārraudzība Eiropas Savienībā ir cietusi neveiksmi, tostarp attiecībā uz budžeta struktūrām un kopējām valsts parādsaistībām. Krīze vēl vairāk ir pastiprinājusi nepieciešamību nostiprināt vienoto tirgu, ņemot vērā Monti kunga un Grech kunga priekšlikumus. Ir svarīgi attīstīt e-komerciju un starptautisko tirdzniecību, vienkāršot tiešsaistē veicamo maksājumu procedūras, standartizēt preces un pakalpojumus, kā arī saskaņot fiskālos instrumentus, lai nostiprinātu patērētāju uzticību un veicinātu ekonomikas izaugsmi.

Savienībai no krīzes ir jāizkļūst ilgtspējīgā veidā, kas nodrošina stabilu izaugsmi un atbildīgi sagatavotus budžetus, kā arī mērķu sasniegšanu nodarbinātības jomā. Pārskata sistēmā būtu obligāti jāiekļauj tādi rādītāji kā bezdarba līmenis un nodarbinātības līmenis aktīvo iedzīvotāju vidū.

Nedrīkst aizmirst arī rādītājus, ar kuriem tiks novērtēti 2020. gada stratēģijas jomā gūtie panākumi. Priekšizpēte par eiroobligāciju izsniegšanu ir iespēja sīkāk aplūkot finanšu instrumentus aizsardzībai pret spekulācijām un tos praktiski pielietot.

Mēs būtu gandarīti, ja tas varētu būt kas vairāk nekā tikai pētījums. Eiropas Monetārā fonda izveidei būtu jāsaņem mūsu atbalsts, jo mēs šo fondu uzskatām ne tikai par disciplināru instrumentu, bet vispirms par līdzekli spekulatīvu manipulāciju samazināšanai neatkarīgo parādu tirgos. Mūsu sadarbība ar referentu Feio kungu ir bijusi produktīva un ir ļāvusi sagatavot tekstu, kas ir visaptverošs, līdzsvarots un informatīvi bagāts.

 
  
MPphoto
 

  Martin Schulz , S&D grupas vārdā.(DE) Priekšsēdētāja kungs, ja jūs ieskatīsieties jūsu rīcībā esošajā runātāju sarakstā, jūs redzēsiet, ka nākamais uzstāsies mans kolēģis Jáuregui Atondo. Pirms viņa uzstāšanās, lūdzu, ļaujiet man kā grupas priekšsēdētājam informēt Parlamentu, ka šorīt Spānijas valdība iecēla Jáuregui Atondo par tās ministru prezidentūras jautājumos. Kā jūs varat iedomāties, tas mūsu grupai ir liels gods. Es viņu no sirds apsveicu.

(Aplausi)

 
  
MPphoto
 

  Ramón Jáuregui Atondo, Konstitucionālo jautājumu komitejas atzinuma sagatavotājs.(ES) Priekšsēdētāja kungs, es vēlētos paust lielu pateicību manam draugam Schulz kungam. Manā rīcībā ir tikai viena minūte, lai jums pastāstītu, ka, manuprāt, dažu aizvadīto mēnešu laikā Eiropa ekonomikas pārvaldības jomā ir guvusi ievērojamus panākumus.

Interesanti, ka dienu iepriekš Francijas un Vācijas augstākā līmeņa sanāksmē arī radās jauna cerība — mūsu struktūru un līgumu par ekonomikas pārvaldību pārskatīšanas iespēja.

Es zinu, ka tas ir jautājums, kas mazliet biedēja dalībvalstis. Tomēr es domāju, ka mēs kā Eiropas atbalstītāji zinām, ka, lai īstenotu ekonomikas pārvaldību, kas mums ir jāizstrādā, iespējams, būs nepieciešamas reformas, par kurām būs jāpanāk vienošanās.

Tomēr es tiešām uzskatu, ka šī vienošanās starp Franciju un Vāciju rada iespēju Feio kunga ziņojumā, ko mēs vēlāk pieņemsim saskaņā ar Konstitucionālo jautājumu komitejas ierosinājumu, ņemt vērā nepieciešamību pielāgot mūsu konstitucionālo struktūru pārvaldībai, kas nav tikai stabilitātes pakts. Tā ir padziļināta pārvaldība, lai apvienotu ekonomikas konkurētspējīgā veidā, radītu darba vietas un nodrošinātu pārdali, ko mēs, sociāldemokrāti, vienmēr esam vēlējušies.

(Aplausi)

 
  
MPphoto
 

  Joseph Daul, PPE grupas vārdā.(FR) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Sarkanais pavediens starp Eiropadomes sanāksmēm un G20 ir vajadzība veikt nepieciešamos pielāgojumus pēc finanšu krīzes.

Attiecībā uz Eiropas Savienību šie pielāgojumi sastāv no mūsu attiecīgo valstu un ES publisko finanšu sakārtošanas un mūsu valūtas, euro, aizsardzības, konsolidējot to ES iekšienē un aizsargājot tās vērtību pret citām nozīmīgākajām valūtām. Eiropadomē dominēs diskusijas par Eiropas ekonomikas un finanšu pārvaldību. Eiropas Tautas partijas grupa (Kristīgie demokrāti) atbalsta sākotnējos Van Rompuy kunga vadītās darba grupas veiktos pasākumus, tostarp plānus par sankciju sistēmu pret dalībvalstīm, kuras nenodrošina atbilstību Stabilitātes pakta principiem.

Tomēr ir jāveic vēl lielāks darbs, vairāk piemērojot Kopienas metodi un mazāk — starpvaldību metodi. Es atzinīgi vērtēju darbu, ko Komisija ir īstenojusi saskaņā ar šiem principiem. Es aicinātu Padomi atcerēties, ka šis Parlaments tagad ir otrs likumdevējs un tam būs jāveic visi attiecīgie pienākumi turpmāko reformu definēšanā. Jo vairāk Parlaments tiks iesaistīts sākotnējos posmos, jo lielākas ir mūsu iespējas panākt pietiekamu un savlaicīgu rezultātu. Es aicinu priekšsēdētāju Van Rompuy kungu ieklausīties šajā vēstījumā.

Dāmas un kungi, Eiropai ir jāpanāk, lai debatēs par relatīvo valūtu vērtību tās viedoklis būtu dzirdams, un Eiropadomei ir jānosaka mūsu nostāja nākamnedēļ, pirms G20 augstākā līmeņa sanāksmes Seulā. Eiropai ir jāapvienojas ar tās partneriem, jo īpaši Amerikas Savienotajām Valstīm, atgādinot attīstības valstīm par to saistībām. Valūtas dempings un sociālās sekas, ko šāda prakse ietver, turpmāk nav pieļaujamas.

Seulas augstākā līmeņa sanāksmē tiks izskatīti trīs galvenie jautājumi: protams, starptautiskās monetārās sistēmas reformas, kā arī preču, jo īpaši pārtikas un enerģijas, stabilitāte un starptautiskā pārvaldība. Eiropai par katru no šiem jautājumiem ir sniedzams vēstījums, bet šis vēstījums būs ticams tikai tādā gadījumā, ja mēs ieviesīsim efektīvus iekšējos Kopienas mēroga instrumentus savu publisko finanšu pārvaldībai un kontrolei.

Dāmas un kungi, mēs nespēsim ietekmēt starptautisko pārvaldību un mums īsti nebūs vietas starptautiskajā kontekstā, ja mēs nespēsim veikt bieži vien nepopulāro darbu, lai sakārtotu savas finanses, un ja mēs nepieturēsimies pie savām prioritātēm attiecībā uz cīņu ar klimata pārmaiņām un attīstības politiku.

(Aplausi)

 
  
MPphoto
 

  Martin Schulz, S&D grupas vārdā.(DE) Priekšsēdētāja kungs, es vēlētos citēt nelielu fragmentu no valstu vai valdību vadītāju paziņojuma G20 augstākā līmeņa sanāksmē, kas 2009. gada 24.–25. septembrī, citiem vārdiem, pirms gada, notika Pitsburgā. Augstākā līmeņa sanāksmē valstu un valdību vadītāji pauda apņemšanos “sagatavot regulējumu, kas nosaka politiku un mūsu kopējās rīcības veidu, lai radītu stabilu, ilgtspējīgu un līdzsvarotu starptautisko izaugsmi. Mums ir nepieciešama ilgtspējīga ekonomikas atveseļošanās, kas rada labas darbavietas mūsu iedzīvotājiem”. Lieliski! Es pieļauju, ka līdzīgs fragments atkal tiks uzrakstīts šogad, nākamajā augstākā līmeņa sanāksmē, kā arī citās augstākā līmeņa sanāksmēs. Tas man liek jautāt, kas šajā laikā ir darīts, lai nodrošinātu stabilu, ilgtspējīgu un līdzsvarotu izaugsmi, kas radīs iedzīvotājiem nepieciešamās darba vietas. Apraksts ir pareizs, bet tas, kas tiek radīts, ir filozofija Eiropas līmenī, Eiropadomē, ar kuru tiek pausts, ka vienpusēja sabiedrisko pakalpojumu ierobežošana, izmantojot budžeta samazināšanas, ir panaceja mūsu kontinenta stabilizēšanai, tā vietā, lai ņemtu vērā faktu, ka ieguldījumi, kas stimulē izaugsmi, ir pamatnosacījums lielāka darbavietu skaita radīšanai un, veicinot ekonomikas izaugsmi, — valsts ieņēmumu palielināšanai, kas ir tik ļoti nepieciešams valstu budžetu konsolidācijai un sniegtu tām iespēju izpildīt to saistības. Eiropā vērojamā situācija ir vairāk vai mazāk kategoriski duālistiska procesa rezultāts, saskaņā ar kuru visi tēriņi ir slikti, bet visi samazinājumi ir labi, tādējādi mēs esam nonākuši situācijā, kurā krīzes vissmagāk skartās valstis, proti, Īrija un Grieķija, atrodas recesijas stāvoklī vai to izaugsme ir pielīdzināma nullei. Faktiski tiek panākts pretējais tam, kas te tika aprakstīts kā mērķis. Tas ir dramatisks pavērsiens. Tas ir vēl dramatiskāk, ja tie, kas ir saistīti ar krīzes cēloņiem, tie, kuri to izraisīja, proti, finanšu nozare, tie, kuri nodevās neierobežotām spekulācijām, netiek uzskatīti par atbildīgiem, nosakot viņiem pienākumu sniegt ieguldījumu valsts ieņēmumos ar tādu pasākumu palīdzību kā nodokļa piemērošana finanšu darījumiem. Iespējams, šāds pasākums tika atbalstīts Eiropas līmenī, bet pat laikā, kad tas tika atbalstīts, to atlika, kā pamatojumu minot, ka “mēs nekad šajā jautājumā neiegūsim G20 atbalstu”. Protams, mēs nepanāksim G20 atbalstu, ja mēs pat necenšamies sākumā to iegūt Eiropas līmenī!

Tā ir netaisnība, kas ir jo īpaši dramatiska, jo valstu vai valdības pārstāvju pasivitāte, fakts, ka viņi mūs ved nepareizajā sociālās nelīdzsvarotības virzienā, pastāvīgi pastiprinās. Ielās protestējošajiem cilvēkiem ir taisnība, ka sociālā nelīdzsvarotība Eiropā netiek apkarota, bet nepareizu politiku rezultātā tā drīzāk tiek pastiprināta. Šā Parlamenta uzdevums ir to skaidri parādīt un izstrādāt stratēģijas šīs situācijas mainīšanai. Šā iemesla dēļ mēs uzstājam uz nodokļa piemērošanu finanšu darījumiem. Berès kundzes sagatavotais ziņojums un manas kolēģes Podimata kundzes ziņojums mums parādīs, vai šis Parlaments ir gatavs teikt: “Mēs zinām, ka tas nebūs vienkārši, bet mēs uzstājam, lai Eiropas Savienība sāktu ar finanšu nozares aplikšanu ar nodokli starptautiskā līmenī, ja tai nevar piemērot nodokli valsts līmenī.”

Satraukumu palielina vēl viens notikums. Tas, ko Dovilā izdarīja Sarkozy kungs un Merkel kundze, apgriež kājām gaisā Eiropas Savienības institucionālo struktūru. Es sev jautāju, vai Van Rompuy kungs veiks atbilstošu secinājumu. Viņš tika aicināts strādāt ar savu darba grupu, lai sīki sagatavotu nepieciešamās reformas, lai gan tam īstenībā ir jābūt jūsu darbam, tādējādi lūgt Van Rompuy kungu to paveikt bija mazliet necienīgi, bet, lai to visu vainagotu, nabaga cilvēks strādā pie tā slepenībā, un, pirms viņš spēj nākt klajā ar kādiem secinājumiem, Dovilā uzrodas mūsu apburošais pāris un paziņo: “Mēs visu jau esam izlēmuši.” Tas, ko izdarīja Nicolas un Angela, šī pašpasludinātā Francijas un Vācijas pārvaldes komiteja, ir uzbrukums Eiropas Savienības iestādēm.

(Aplausi)

Ja es būtu Van Rompuy kungs, es viņiem pateiktu, kur viņi var likt savu darbu. Nav iespējams vienmēr kalpot par kājslauķi un samierināties ar tādu ņirgāšanos. Tomēr ir vēl viens aspekts: ja mūsu jaukais pāris no Dovilas paraudzītos pāri kanālam, viņi ieraudzītu Lielbritānijas piekrastes baltās klintis, kur viņu labojumu veikšanai līgumā ir nepieciešams referendums — vismaz, ja ticam Cameron kungam. Vai kāds patiešām domā, ka Cameron kungs piekristu labojumam, neiekļaujot papildu ierobežojumus, lai kavētu Eiropas Savienības tiesību aktu darbību? Tas patiešām atvērtu Pandoras lādi. Es ceru, ka mūsu šarmantais pāris nepiedzīvos skaļu izgāšanos.

Tāpēc es atkārtoju: Eiropa kā institucionālā, tā saturiskā ziņā tiek vesta nepareizā virzienā.

 
  
MPphoto
 

  Guy Verhofstadt, ALDE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, iespējams, es varu sākt savu runu ar jautājumu, pie kura apstājās Schulz kungs. Ja viņi vēlas veikt labojumus līgumā, iespējams, mēs tagad varam pieprasīt konvenciju. Parasti mums ir jāpieprasa konvencija. Tā ir pirmā lieta, kas jādara, bet, manuprāt, situācija tik tālu nav attīstījusies. Tas, kas mums tagad ir jādara, ir steidzami jāpanāk vienošanās Eiropadomē par ekonomikas pārvaldību un Stabilitātes pakta nostiprināšanu.

Ir pagājis gandrīz gads kopš Grieķijas parādu krīzes sākuma. Tā sākās 2009. gada decembrī, un tagad ir laiks nonākt pie noslēguma, pie vienošanās par šo jautājumu. Patlaban izskatīšanā faktiski ir nodoti trīs priekšlikumi. Sapratīsim situāciju pareizi. Mēs esam saņēmuši priekšlikumu no Komisijas, priekšlikumu no darba grupas, un vakar mēs saņēmām priekšlikumu saistībā ar “Dovilas vienošanos”, kā mēs to dēvējam. Tas ir trešais izskatāmais priekšlikums. Un, manuprāt, ir labi, ka šis Parlaments analizē šo trīs priekšlikumu atšķirības, lai pieņemtu lēmumu par to atbilstību.

Pirms dažām nedēļām Komisija iesniedza, manuprāt, labus, drosmīgus un saskaņotus priekšlikumus. Darba grupas priekšlikums no Komisijas priekšlikumiem atšķiras ar to, ka tajā Padomei ierosināts rīkoties, pamatojoties uz ieteikumiem, nevis Komisijas priekšlikumiem. Tā ir liela atšķirība, jo ieteikumus var grozīt, bet Komisijas priekšlikumus nevar. Turklāt darba grupas priekšlikumā ir noteikta daudz ilgāka analīzes procedūra, un arī tā ir atšķirība salīdzinājumā ar Komisijas priekšlikumu.

Tomēr mums jāsaka, ka darba grupas ierosinājumā ir saglabāts sankciju daļēji automātiskais raksturs un Komisijas ierosinātais apgrieztā vairākuma princips.

Kopš vakardienas mūsu rīcībā ir trešais priekšlikums, proti, “Dovilas vienošanās”. Man jāsaka, ka Francijas un Vācijas vienošanās bieži var palīdzēt Padomes darbam, turpretī šoreiz tas tā nav. Tā iemesls ir apstāklis, ka Francijas un Vācijas Dovilas priekšlikums vienkārši balstās uz konservatīvā kvalificētā balsu vairākuma principa saglabāšanu Padomē, tādējādi tā vietā, lai noteiktu, ka automātisko Komisijas sankciju bloķēšanai ir nepieciešams vairākums, šo abu valstu priekšlikumos noteikts, ka šāds vairākums ir nepieciešams, lai uzsāktu Komisijas ierosināto sankciju piemērošanu. Manuprāt, tā ir milzīga atšķirība, jo Dovilas priekšlikumā nav minēts Komisijas priekšlikumā iekļautais sankciju daļēji automātiskais raksturs.

Es nezinu, vai jūs pārzināt Dovilu, bet bez pludmales un dažām skaistām viesnīcām tur ir arī kazino. Tāpēc, iespējams, mums vajadzētu runāt nevis par Dovilas vienošanos, bet gan Francijas un Vācijas kazino kompromisu, jo tieši tāda ir šī vienošanās. Saskaņā ar šo priekšlikumu dalībvalstīm ir atļauts turpināt spēlēties ar euro un euro zonu.

Ja jums ir pietiekami liels atbalsts Padomē, jūs varat to darīt. Jūs varat darīt tieši to pašu, ko darīja Grieķija. Ja jums ir pietiekami liels atbalsts Padomē, dariet to. Faites vos jeux! Jūs to varat darīt.

Pirmā Dovilas vienošanās daļa vienkārši vājina ne tikai darba grupas priekšlikumu, bet vispirms jau Komisijas dokumentu paketi. Manuprāt, tas ir pilnīgi neiedomājami, katrā ziņā no Vācijas puses. Desmit mēnešus viņi pieprasīja stingrākas sankcijas, un vakar viņi rīkojās pilnīgi pretēji. Tas nozīmē Komisijas drosmīgo priekšlikumu vājināšanu. Un tas notiek tieši tajā laikā, kad Trichet kungs, Eiropas Centrālās bankas priekšsēdētājs, pieprasa tālejošākus risinājumus, tālejošākus priekšlikumus — pat tālejošākus nekā sākotnējie Komisijas priekšlikumi.

Es secinu, ka šim Parlamentam ir viens uzdevums — anulēt Dovilas vienošanos jeb kazino kompromisu. Paliksim pie labajiem priekšlikumiem no Komisijas puses un izpildīsim savu nepieciešamo likumdošanas uzdevumu.

 
  
MPphoto
 

  Daniel Cohn-Bendit, Verts/ALE Group vārdā.(FR) Priekšsēdētāja kungs, Chastel kungs, Barroso kungs, dāmas un kungi! Verhofstadt kungs šodien ir iztērējis visus savus spēkus! Tomēr viņa šīsdienas paziņojums ir svarīgs, tāpat kā Schulz kunga runa. Vēlos ar jums dalīties arī savās pārdomās.

Vai jūs visi zināt filmu Jules et Jim? Šajā filmā ir sieviete — tā ir Merkel kundze. Mēs zinām, kurš ir Jules — tas ir Sarkozy kungs. Neskaidrības ir par to, kurš ir Jim. Vai tas ir Cameron kungs vai Barroso kungs? Tā ir Komisijas dilemma.

Manuprāt, Parlamentam un Komisijai tagad savā starpā ir jārunā atklāti, jo Padomes politika (Verhofstadt kungam šajā ziņā ir taisnība), tāpat kā tās Francijas un Vācijas valdes politika ir vērsta pret Eiropas Savienību. Viņu politika neatspoguļo ES būtību, un mūsu uzdevums šodien ir pārvarēt domstarpības, kas mūs savstarpēji sašķeļ (Daul kungam šajā ziņā ir taisnība) un saglabāt Eiropas Savienības un Kopienas metodi. Lai to panāktu, Komisijai, šim Parlamentam un mums visiem ir jāsaprot, ka spēlē nebūs uzvarētāju, ja mēs attiecībās starp Komisiju un Parlamentu un Parlamentu un Komisiju neatradīsim vienotu pieeju.

Barroso kungs, kad jūs sakāt, ka vēlaties nodokļa piemērošanu finanšu darījumiem vai komercdarbībai, es jums ticu. Tā nav problēma. Problēma ir — kā mēs to faktiski darīsim? Nepietiek vien pateikt “es gribu”. “Es gribu” saka mans četrus gadus vecais dēls. Uzdevums ir izlemt, kā mēs varam sasniegt savu mērķi, un, manuprāt, Komisijai nevajadzētu pieprasīt vēl vienu pētījumu, kā to vakar izdarīja Vides padome, lai noskaidrotu, vai ekoloģiskā stāvokļa pasliktināšanās tiešām ir tik nopietna, lai mēs pastiprinātu CO2 emisiju samazināšanu Eiropā, lai gan pieprasīt jaunu pētījumu ir vienkārši smieklīgi. Nē. Ko Eiropai dotu vērienīgs pētījums par finanšu darījumiem, un ko tai sniegtu šiem darījumiem piemērots nodoklis? 0,01 % liels finanšu darījumiem piemērots nodoklis būtu EUR 80 miljardu vērts. Ja jūs atskaitāt EUR 30 miljardus valsts iemaksu samazināšanai un tādējādi valstu budžetu samazināšanai, jūs iegūstat papildu 50 miljardus ES budžetam. No EUR 120 miljardiem atņemot 30 miljardus, iegūstam 90 miljardus un, pieskaitot tiem 50, iegūstam 140 miljardus. Tādējādi ir iespējams īstenot Eiropas politikas virzienus, kas mums ir jāīsteno pēc Lisabonas līguma pieņemšanas, un dalībvalstis un Eiropa būs ieguvēja. Tomēr tā priekšnosacījums ir prasība, lai mums būtu Eiropas redzējums.

Otrkārt, Barroso kungs, runājot par deficītiem — manuprāt, ir deficīti un ir deficīti. Tas ir tāpat kā holesterīna gadījumā — ir pozitīvs un ir negatīvs līmenis. Deficīts, kas rodas, veicot ieguldījumus, tādējādi sniedzot valstij vai Eiropai iespējas, nav negatīvi vērtējams. Ja mēs veicam ieguldījumus, kā esam to darījuši agrāk, pagātnē aktuālās nozarēs, kuras nav produktīvas, — es runāju par oglēm — mēs veicam ieguldījumus nozarē, kurā ieguldījumi ir naudas izniekošana, jo šī nozare ir bez perspektīvas, un tādējādi mēs ciešam zaudējumus. Tomēr, ja mēs veicam ieguldījumus nākotnes enerģētikas nozarēs un nākotnes rūpniecībā, mēs iegūstam.

Tāpēc tas, kas mums ir jādara, un to es prasu arī no liberāļiem, ir nevis tikai jārunā par “stabilitāti, stabilitāti”, bet arī jānošķir starp to, kas mums ir jādara un kas mums vairs nav jādara. Nevis vienkārši jārunā par deficītu, bet jāsaka “tas ir produktīvi” vai “tas ir neproduktīvi”. Ja mēs vienojamies, lai gan tas būs sarežģīti, ja mēs spējam panākt vienošanos, mēs varēsim pretoties Padomes nepārtrauktajām manipulācijām.

Šībrīža problēma ir tāda, ka daudzas valdības vēlas samazināt Eiropas politikas aspektu, lai gan mūsu uzdevums ir Eiropas aspekta aizsardzība un paplašināšana, jo bez tā mēs nespēsim izkļūt no šīs situācijas.

Jūs redzat, Barroso kungs, mums ir kopīgas intereses, bet mums šis jautājums ir jānoved līdz tā noslēgumam. Jums nevajadzētu izdarīt spiedienu uz Parlamentu, bet gan uz Eiropadomi.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. – Kā jūs varat redzēt, esmu bijis visai elastīgas attiecībā uz laiku — daļēji tāpēc, ka visas runas bija ļoti pieņemamas, kā arī ļoti spēcīgas — Starptautiskais Monetārais fonds, kazino un holesterīns — viss minētais ir lielisks diskusiju avots.

 
  
MPphoto
 

  Michał Tomasz Kamiński, ECR grupas vārdā. (PL) Šodien šo debašu laikā mēs visi stāstījām dažādus notikumus, kas arī man atsauca atmiņā kādu vēsturisku asociāciju. 18 savus dzīves gadus es pavadīju īsta sociālisma valstī, kurā partijas kongresi cits pēc cita pastāvīgi noteica jaunus ekonomikas mērķus, un manas valsts iedzīvotājiem (tas pats attiecas uz citām īstā sociālisma valstīm) partijas kongresos tika vēstīts, ka situācija uzlabosies un kā tā uzlabosies. Turklāt šajā laikā manā valstī darbojās iekšējās tirdzniecības ministrija, lai gan tāda iekšējā tirdzniecība nepastāvēja.

Klausoties atsevišķās šodien izskanējušajās runās, man radās iespaids, ka Eiropas Komisijas priekšlikuma mērķis ir atjaunot ekonomikas prioritāti pār politisko domāšanu. Pār to politisko uzskatu kopumu, kas apturētu jebkuru stabilu rīcību ekonomikas jomā, jo patlaban politiķiem valsts līmenī un, kā mēs dzirdam, populistisku apsvērumu dēļ ļoti patīk ar pirkstu rādīt uz Eiropu. Viņi saka, ka mums ir jāsamazina Eiropas ietekme un ka Eiropa nav risinājums, jo šādi paziņojumi zināmā mērā viņus paglābj no nepatikšanām vēlētāju acīs. Ja mēs nerīkosimies tā, lai liktu valstīm saprast, ka no ekonomikas viedokļa nesaprātīgu politikas virzienu īstenošana radīs smagas sekas, mēs negūsim nekādus panākumus. Tomēr šajā jautājumā ir nepieciešama arī solidaritāte. Francijas un Vācijas priekšlikumā es saskatu reālus draudus nonākt situācijā, kurā spēcīgākajam valstīm būs lielāka rīcības brīvība un kurā Grieķija nespēs pārvarēt zināmus ierobežojumus. Grieķijai būs jāsamazina izdevumi, bet spēcīgākajām valstīm paveiksies, un mēs pēkšņi konstatēsim, ka tās drīkst pārkāpt šos noteikumus politisku iemeslu dēļ. Es vēlos sacīt, ka mums ir vajadzīga Eiropas solidaritāte un iepriekšminētais ir iemesls, kāpēc mums tā ir vajadzīga.

Priekšsēdētāja kungs, noslēgumā es vēlos sacīt, ka jūs esat šīs Eiropas solidaritātes aizstāvis. Eiropas Komisijas nesenais lēmums par gāzes nolīgumu starp Poliju un Krieviju, par ko es jums vēlos pateikties, ir labs piemērs tam, kā darbojas Kopienas princips un kā tas darbojas tādu valstu interesēs kā Polija. Priekšsēdētāja kungs, es vēlreiz vēlētos sacīt, ka mēs nevaram atbrīvoties no realitātes ar burvju nūjiņas palīdzību. Ja mēs nonāksim situācijā, kad politiski risinājumi apvienojumā ar populisma devu, kas patlaban ir vērojams dažās Eiropas daļās, dominēs pār ekonomikas perspektīvu, tad jūsu vērienīgie plāni intensificēt tirgu, ko es uzskatu par ļoti labu plānu (nepabeigts teikums). Es domāju, ka mēs kā Eiropas Parlamenta deputāti esam labi informēti, cik tālu mēs vēl atrodamies no vienotā tirgus, vien paraugoties uz mobilā tālruņa viesabonēšanas rēķiniem, ko mēs saņemam ik mēnesi. Ja mums ir vienots Eiropas tirgus, bet mums vēl aizvien ir jāapmaksā rēķini par viesabonēšanu, tas visai skaidri parāda, ka mums vēl ir tāls ceļš ejams līdz mūsu ekonomiskās integrācijas mērķa sasniegšanai.

 
  
MPphoto
 

  Patrick Le Hyaric, GUE/NGL grupas vārdā.(FR) Priekšsēdētāja kungs, Chastel kungs, Barroso kungs! Ja esmu pareizi jūs sapratis, Barroso kungs, mēs veicam secinājumus, balstoties uz pilnīgi pretējām analīzēm, jo jūs teicāt, ka ekonomikas krīze mums ir aiz muguras, turpretī mūsu grupa, Eiropas Apvienotā kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālā grupa, uzskata, ka krīze saasinās. Lai pārvarētu krīzi, jūs iesakāt taupību un Stabilitātes paktu, un tagad — sankciju pastiprināšanu. Manuprāt, mums būtu jārīkojas pretēji — jāuzlabo darba samaksa, jāīsteno jauna fiskālā pieeja, lai palīdzētu atbalstīt šādu risinājumu, un jāpiemēro nodoklis finanšu darījumiem, jāuzlabo sociālā labklājība, jāaizsargā sabiedriskie pakalpojumi un jāīsteno tālejoša nodarbinātības politika.

Diemžēl es baidos, ka jūsu stratēģija Eiropas Savienību varētu novest pie lielām problēmām. Vai jūs neesat dzirdējis par lielajiem cilvēku protestiem visā Eiropas Savienībā? Vakardien sesto dienu visā Francijā gājienos devās miljoniem cilvēku, un šādu rīcību atbalstīja 70 % iedzīvotāju. Vai jūs neredzat briesmas, kas mūs šodien apdraud? Tā kā Eiropas ideja ir balstīta uz konkurenci un pilnīgi brīvas tirdzniecības politiku, šajos ekonomiskajos un tagad — valūtu karos tā tiešā veidā saduras ar naudu. Kāpēc mēs neizskatām jaunu sistēmu — humānu un sociālu attīstības fondu Stabilitātes pakta vietā, kopā ar Eiropas Centrālo banku, kurai būtu jāspēj refinansēt dalībvalstu parādsaistības un valstu bankas, laižot apgrozībā naudas līdzekļus, piemērojot procentu likmes, kas būtu labvēlīgas sociālajam kritērijam?

Manuprāt, Eiropas Savienībai ir jāuzņemas iniciatīva attiecībā uz jaunas monetārās kārtības izstrādi, sākot ar Ķīnas priekšlikuma par kopēju starptautiskās tirdzniecības valūtu pieņemšanu. Kāpēc Eiropa, tāpat kā Taizeme un Brazīlija, nesāk ar nodokļa piemērošanu ārvalstu valūtai, lai atvieglotu saspringto situāciju valūtu jomā?

Komisijas priekšsēdētāja kungs, Padomes pārstāvji! Manuprāt, ir pienācis laiks, lai mēs apsvērtu jaunas iniciatīvas un ieklausītos mūsu iedzīvotājos.

 
  
MPphoto
 

  Nigel Farage, EFD grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, priekšsēdētāj Barroso kungs, jūs, bez šaubām, demonstrējat savu spēku, izmantojot pilnvaras, kuras jums piešķir Lisabonas līgums, kura pieņemšanu jūs panācāt ar nelikumīgiem līdzekļiem. Tagad jūs pasaules mērogā un Eiropas Savienībā darāt visu iespējamo, lai panāktu visus valsts statusa elementus.

Skaidrāk nekā jebkur citur tas ir ieraugāms jūsu nesen paustajā ierosinājumā par Eiropas iestāžu piemērotu tiešu nodokli šā kontinenta iedzīvotājiem.

Protams, agrāk darbojās ļoti veiksmīga neatkarības kustība, kura īstenoja kampaņu ar saukli “Nav pārstāvības, nav nodokļu!”, un jūs nekādā gadījumā neesat pārstāvis. Mēs par jums neesam balsojuši, un mēs jūs nevaram atcelt no amata, tāpēc es domāju, ka ar šo tiešo nodokli jūs esat pieļāvis kļūdu.

Un tas kļūst par tik dārgu klubu! Tikai pirms diviem gadiem Lielbritānijas neto ieguldījums bija 3 miljardi sterliņu mārciņu gadā. Šogad tie ir 6 miljardi sterliņu mārciņu. Nākamgad tie būs 8 miljardi sterliņu mārciņu. Vēl pēc gada tie būs 10 miljardi sterliņu mārciņu, un tagad mēs dzirdam, ka jūs vēlaties atcelt Apvienotās Karalistes atlaidi. Jūs vēlaties atbrīvoties no Apvienotās Karalistes atlaides, kas nozīmē, ka 2013. gadā mūsu ieguldījums būs 13 miljardi sterliņu mārciņu. Sešu gadu laikā ieguldījums būs četrkāršojies.

Apvienotās Karalistes nodokļu maksātāji, to visu aptverot, redzot jūsu tiešo nodokli, vienkārši secinās, ka mēs nevaram atļauties Eiropas Savienību.

Bet es redzu cerību — Merkel kundzes un Sarkozy kunga Dovilas vienošanos, no kuras jūs visi šodien esat tik ļoti pārbijušies. Es ceru, ka šī iecere izdosies. Sagatavosim jaunu līgumu. Jūs paši to, šķiet, gandrīz atbalstāt. Sagatavosim jaunu Eiropas līgumu un organizēsim referendumu par tā pieņemšanu virknē valstu, jo īpaši Lielbritānijā. Šīs valsts iedzīvotāji secinās, ka tas Lielbritānijai ir ļoti neizdevīgs darījums. Viņi balsos par to, lai mēs pamestu Eiropas Savienību un sāktu atbrīvošanos.

Paldies. Mēs dodamies prom ar prieku.

(Runātājs piekrita atbildēt uz jautājumu, kas uzdots, paceļot zilo kartīti saskaņā ar Reglamenta 149. panta 8. punktu)

 
  
MPphoto
 

  Martin Schulz (S&D).(DE) Priekšsēdētāja kungs, man jums, Farage kungs, ir jautājums. Iespējams, jūs būsiet tik laipns un sniegsiet mums atbildi. Jūs esat tik satraukts par Lielbritānijas nodokļu līdzekļiem. Tāpat kā man, jums šā pilnvaru laika sākumā bija iespēja izvēlēties, no kuriem līdzekļiem tiks maksātas jūsu dienasnaudas: no Apvienotās Karalistes līdzekļiem vai no Eiropas Savienības līdzekļiem. Vai jūs, lūdzu, varētu Parlamentam pastāstīt, vai jūsu dienasnaudas tiek izmaksātas no ES budžeta līdzekļiem vai arī jūs izvēlējāties valsts sistēmu Apvienotajā Karalistē?

 
  
MPphoto
 

  Nigel Farage (EFD). – Priekšsēdētāja kungs, es domāju, ka mums ir jāatsakās no Eiropas naudas jēdziena. Nepastāvot tiešajam nodoklim, nepastāv tādi līdzekļi kā Eiropas nauda, tā ir mūsu nauda. Mēs esam faktiskais maksātājs, kas veic milzīgus maksājumus Eiropas Savienības budžetā, pretī nesaņemot nekādu ekonomisko labumu! Tā ir mūsu nauda!

 
  
MPphoto
 

  José Manuel Barroso, Komisijas priekšsēdētājs. – Priekšsēdētāja kungs, parasti es neiejaucos, bet es vēlos izteikt piezīmi saistībā ar darba kārtību.

Šī nav pirmā reize, kad Farage kungs, mani uzrunājot, saka: “Jūs neesat ievēlēts.” Jūs mani noteikti neievēlējāt, bet mani ievēlēja šis Parlaments.

(Aplausi)

Mani aizklātā balsošanā ievēlēja šis Parlaments, un jūs esat Parlamenta loceklis. Es uzskatu, ka pastāvīga atkārtošana, ka es vai Komisija nav ievēlēta, ir cieņas trūkums pret Komisiju un Parlamentu, kuram jūs piederat.

(Aplausi)

 
  
MPphoto
 

  Francisco Sosa Wagner (NI).(ES) Priekšsēdētāja kungs, redzēsim, vai es spēšu viest nelielu mieru šajās asajās debatēs.

Fakts, ka atsevišķas dalībvalstis, būdamas Eiropas Savienības sastāvā, vēl aizvien ir G20 locekles. Neraugoties uz šo anomāliju, kas, bez šaubām, negatīvi ietekmē Eiropas tēlu pasaulē, būtu labi, ja pastāvētu vismaz vienota kopējā nostāja šajā pasaules forumā.

Kāda, manuprāt, būtu šī kopējā nostāja? Mans pazemīgais viedoklis ir šāds: pirmkārt, vispārējas vienošanās pieņemšanu krīzes seku risināšanai nedrīkst atlikt, pieņemot tikai vienošanos finanšu jomā. Otrkārt, Eiropai ir jāsaglabā euro kā orientējošā valūta vai, ja tam tiek dota priekšroka, kā atbalsts, lai novērstu situāciju, ka tirgus sarežģījumi mūs parauj līdzi, liekot mums atkārtot 20. gadsimta laikā pieļautās kļūdas. Treškārt, euro ir jāpopularizē tas, kādai ir jābūt Eiropas nozīmei demokrātisku vērtību un sabiedriskās brīvības pasaulē.

Apkopojot sacīto, mums ir jāapzinās, ka globalizētā pasaulē, un šī ir globalizēta pasaule, zaudē tie, kuri darbojas tikai valsts līmenī.

 
  
MPphoto
 

  Othmar Karas (PPE).(DE) Priekšsēdētāja kungs, Barroso kungs, dāmas un kungi! Šīs debates apliecina vienu aspektu — Dovilas vienošanās kavē mūsu izkļūšanu no krīzes, Dovilas vienošanās ir solis atpakaļ Eiropas Savienības attīstībā, un tas mums parāda, ka neviens no šā apburošā pāra dalībniekiem neko nav iemācījies no Francijas un Vācijas neadekvātās uzvedības 2002. un 2005. gadā, kad šīs valstis sāka Stabilitātes pakta vājināšanu. Tā vietā mēs tagad redzam šādas neadekvātas uzvedības turpinājumu.

Mēs vēlamies pārvarēt pagātnē pieļautās kļūdas. Mēs vēlamies Eiropas atbildi uz nacionālismu un veto tiesībām, kas ir iestrādātas lielākajā daļā Eiropas Savienības tiesību aktu. Tā mēs rīkojāmies finanšu tirgus pārraudzības gadījumā. Tā mēs rīkojamies saistībā ar ziņojumu, kas sagatavots, reaģējot uz krīzi. Tā mēs rīkojamies saistībā ar Feio kunga ziņojumu un mūsu ikdienas darbu likumdošanas jomā. Koncentrēsim savu uzmanību uz šiem jautājumiem un turpmāk neļausim to novērst, tostarp arī šo debašu laikā. Mums ir jāvirzās uz priekšu. Mums ir jārod risinājumi. Piecu grupu ziņojums sniedz skaidru vēstījumu. Mēs vēl neesam pārvarējuši krīzi. Fiskālā un monetārā politika nav strukturālo reformu aizstājēja. Mēs skaidri norādām, ka vēlamies, lai notiktu deficītu samazināšana kā nākotnes nodrošināšanas priekšnosacījums. Jūs nevarat samazināt deficītus, vienkārši tos apcērpot. Tam ir jānotiek reformu, ieguldījumu, uzkrājumu un pārmaiņu rezultātā. Šis ziņojums sūta skaidru vēstījumu, ka mēs kā daļu no risinājuma vēlamies lielāku Eiropas nozīmi. Nokļūsim pie nākamā integrācijas soļa, proti, ekonomikas savienības izveides, aizsardzības un drošības savienības izveides, un pārveidosim iekšējo tirgu par visu mūsu iedzīvotāju valsts tirgu. Risinājums ir Eiropas mēroga kopiena, Eiropas Savienības iniciatīva. Darba grupa un Dovilas risinājums ir cietis neveiksmi.

 
  
MPphoto
 

  Stephen Hughes (S&D). – Priekšsēdētāja kungs, kā mēs dzirdējām, Herman Van Rompuy kunga vadītā darba grupa ir sagatavojusi ziņojumu. Tajā ir minēti ierosinājumi krīzes pārvarēšanai un budžeta disciplīnai, citiem vārdiem, tā ir tikai daļa no kopainas.

Es vēlētos uzsvērt, ka tie ir tikai priekšlikumi. Esmu pārliecināts, ka ECOFIN ministri, kuriem bija galvenā nozīme šīs darba grupas darbā, vēlētos, lai tas būtu noslēgums, bet tas tā nav. Tas ir sākums. Mēs esam pašā likumdošanas procesa sākumā. Es ceru, ka visas iestādes sapratīs, ka Eiropas Parlamenta darbam pie Komisijas likumdošanas priekšlikumiem tagad būs jānorit pilnīgi demokrātiska procesa veidā sadarbībā ar Padomi.

Darba grupa informēja, ka tās mērķis bija spert nozīmīgu soli efektīvākas ekonomikas pārvaldības jomā. Manuprāt, darba grupas piedāvājums patiesībā ir drīzāk varbūtējs solis atpakaļ Eiropas labklājības un pārticības ziņā. Grupa ierosina instrumentu nostiprināšanu, tomēr tikai attiecībā uz tādiem instrumentiem, kas ir vērsti uz fiskālo disciplīnu. Tā ir problēma. Ekonomikas koordinācija ir kas vairāk par fiskālo disciplīnu, un ekonomikas savienība netiks sasniegta, pirms netiks atbilstoši atzīts šis līdzsvars. Tas nenovēršami novedīs pie izkropļotas ekonomikas politikas, kurā nepietiekamā mērā ņemti vērā citi svarīgi politikas mērķi makroekonomikas politikas īstenošanai, un ar to es domāju izaugsmi, ieguldījumus un nodarbinātību.

Priekšsēdētāj Barroso kungs, mums nav vajadzīga vēl viena darba grupa, kas ierosina līdzsvarotu politikas pasākumu kopu. Mums ir nepieciešams, lai Komisija izmantotu savas iniciatīvas tiesības priekšlikumu ierosināšanai, kas risinās ar izaugsmi, ieguldījumiem un nodarbinātību saistītus jautājumus.

Attiecībā uz izskatīšanai iesniegtajiem priekšlikumiem es uzskatu, ka uz Parlamentu turpmākajos mēnešos gulsies milzīga atbildība. Mums ir jāveic atsevišķas izmaiņas atbilstoši Feio kunga ziņojumam, par ko šodien notiks balsojums. Manuprāt, mums ir jāveic trīs galvenās izmaiņas: pārmērīgas bilances procedūrai ir jābūt pietiekami plašai, lai aptveru darba tirgus, tostarp bezdarba rādītājus, tāpēc atbilstošos gadījumos ir jāiesaista Nodarbinātības Padome, publiskā parāda līmeņu un Stabilitātes un izaugsmes pakta korektīvās daļas pārmaiņu kvalitatīvajā novērtējumā ir pilnībā jāpievēršas arī rādītājiem un pārmaiņām publisko ieguldījumu jomā, kā arī saiknei ar stratēģiju 2020. gadam ir jābūt nepārprotamai, un tā ir pēc iespējas plašāk jāizmanto.

Šajā agrīnajā posmā par pārvaldību es minētu tikai divus punktus. Padomei ir jāvada sistēma un pilnībā jāuzņemas izšķirošā politiskā atbildība, kā arī jānodrošina visu atbilstošo Padomes struktūrvienību, ne tikai ECOFIN, iesaistīšanās visos atbilstošajos gadījumos.

Visbeidzot, Eiropas Parlamentam ir pilnībā jāiesaistās visa procesa laikā, lai nodrošinātu augstāko demokrātiskās leģitimitātes līmeni. Lai redzētu, cik lielā mērā tajā visā trūkst Parlamenta līdzdalības, tikai paskatieties uz ierosinājumu Eiropas pusgadam. Daži no mums, visu politisko grupu pārstāvjiem, strādā pie nostiprinātiem priekšlikumiem par Parlamenta līdzdalību. Es ceru, ka citas iestādes tos pieņems, lai piešķirtu šim procesam nepieciešamo demokrātisko leģitimitāti.

 
  
MPphoto
 

  Olle Schmidt (ALDE).(SV) Aizvadītais gads ir apliecinājis, ka sarežģītās situācijās ES var pieņemt svarīgus lēmumus. Diemžēl dažas pēdējās dienas ir nesušas vilšanos. Kad ES ir nepieciešami skaidri un stingri budžeta noteikumi, Francija un Vācija šaubās. Tas rada bažas. Mūsu vēstījums ir: lieciet mierā Rehn kunga priekšlikumu!

Es vēlētos sirsnīgi pateikties Berès kundzei un maniem kolēģiem Īpašajā finanšu, ekonomikas un sociālās krīzes komitejā, kuri ir apliecinājuši, ka mēs Eiropas Parlamentā varam pārvarēt partiju robežas un atrast kopīgus risinājumus Eiropas interesēs. Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupa ir ierosinājusi grozījumu, lai gadījumā, ja tiek noteikta nodokļa piemērošana finanšu darījumiem, tas noteikti ir jādara pasaules mērogā.

Nedrīkst pieļaut, lai Eiropā atkal nostiprinās nacionālisms. Šī ir tirgus ekonomika ar skaidri noteiktām robežām un brīvo tirdzniecību, kas rada pārticību. Mums ir nepieciešama vienotāka, atvērtāka un spēcīgāka Eiropa — mums gluži vienkārši ir nepieciešams vairāk Eiropas.

Ierosinātās soda piemērošanas iespējas sākotnēji attieksies tikai uz euro zonas valstīm. Saistībā ar to mēs vēlētos redzēt teksta redakciju, kurā ietvertas visas 27 dalībvalstis. Tāpēc es vēlētos ierosināt mutisku Feio kunga ziņojuma grozījumu, kuru, es ceru, Parlaments spēs atbalstīt. Referents un Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupa ir paziņojusi, ka vēlas to atbalstīt. Es nolasīšu tekstu angļu valodā:

Ciktāl tas ir iespējams, pēc iespējas lielākam skaitam ekonomikas pārvaldības ierosinājumu vajadzētu attiekties uz visām 27 dalībvalstīm, atzīstot, ka to valstu gadījumā, kas neietilpst euro zonā, tas tiks darīts, ievērojot brīvprātības principu.

(SV) Patlaban nav īstais laiks radīt tādu Eiropas Savienību, ko apdraud sabrukums.

 
  
MPphoto
 

  Pascal Canfin (Verts/ALE).(FR) Priekšsēdētāja kungs, Barroso kungs, Rehn kungs! Es tiešām ceru, ka jūs iepazīsieties ar darbu, ko Eiropas Parlaments ir veicis saistībā ar jautājumiem, kurus šodien apspriežam, proti, Berès kundzes ziņojumu un Feio kunga ziņojumu, jo tagad mēs, protams, darbojamies kā otrais likumdevējs ekonomikas pārvaldības jomā. Varu jūs informēt, ka kopā ar vismaz četrām Eiropas Savienību atbalstošām Parlamenta grupām mēs esam ļoti centušies sniegt ieguldījumu tādu kompromisu sagatavošanā, kas sniegs kādus rezultātus. Mēs tikko atgriezāmies no apspriedes, lai censtos apturēt problēmu attīstību.

Daži cilvēki runā par budžetu, daži runā par pasākumiem nodokļu jomā un daži runā par pārvaldību. Tagad mums ir nepieciešams, lai Komisija — un to darīt ir jūsu pienākums, mēs to cenšamies darīt, un tas ir arī jūsu pienākums — ierosinātu visaptverošu dokumentu kopu, kurā būtu saglabāta Monti kunga ziņojuma ideja un kas arī atbilstu Michel Barnier iekšējā tirgus kontekstā veiktā darba vadlīnijām. Es no Barroso kunga gaidu visaptverošu dokumentu kopu, kurai mūs vajadzētu vadīt, lai mēs izkļūtu no ekonomikas krīzes. Tajā nevajadzētu aplūkot tikai makroekonomikas pārvaldību, bet tam vajadzētu atbilst trīs vai četru makroekonomikai, nodokļiem un budžetam veltītu dokumentu vadlīnijām, tad paziņojot, ka „šī ir dokumentu kopa”.

Esmu pārliecināts, ka, ja jūs šādi rīkosieties, jūs šai iniciatīvai Eiropas Parlamentā iegūsiet ievērojama vairākuma atbalstu. Ja mēs paraugāmies, piemēram, kaut vai tikai uz publisko finanšu jautājumu, pirms diviem vai trim gadiem Komisija un tās departamenti pauda, ka Spānija visvairāk no visām valstīm ievēro Stabilitātes un izaugsmes paktu un ka tās publiskās finanses ir labā kārtībā. Problēma ir tāda, ka nestabilitāte nāca no citas puses, un tagad Spānija, tāpat kā Īrija, ir briesmīgā situācijā. Mēs varam skaidri redzēt, ka koncentrēšanās tikai uz publiskajām finansēm mums nepalīdzēs pārvarēt krīzi.

Kompromisi, ko mēs esam ierosinājuši dažādajos šodien izklāstītajos ziņojumos, par kuriem rīt notiks balsojums, ir šo problēmu apkopojums. Šie kompromisi ir veids, kā pateikt, ka mums ir jānostiprina budžeta disciplīna. Protams, ka mums tas ir jādara. Tomēr, lai novērstu šīs budžeta disciplīnas radītu sociālo krīzi, nodrošinot, ka tās ietekme aprobežojas ar publisko izdevumu samazināšanu, mums tajā pašā laikā ir vajadzīga Eiropas budžeta pakete, kas finansēs ieguldījumus, un nodokļu pakete, kas dalībvalstīm ļaus piemērot konkrētus nodokļus.

Tāpēc mans pēdējais jautājums Rehn kungam un īpaši Barroso kungam ir šāds: vai jūs tiešām atbalstāt kopēju nodokļu bāzi? Vai jūs to tiešām atbalstāt? Komisija to ir atlikusi 10 gadus, un 10 gadus jūs neesat spējuši šo jautājumu atrisināt. Tagad ir laiks to darīt.

(Aplausi)

 
  
MPphoto
 

  Roberts Zīle (ECR). (LV) Paldies, priekšsēdētāja kungs, godātais Komisijas prezidenta kungs (kurš atstāja zāli)!

Vispirms vēlos pateikties ziņotājai, arī maniem kolēģiem ēnu ziņotājiem un komitejas vadītājam W. Klintz kungam par to kompromisu, ko mēs beigu beigās tomēr spējām panākt. Runāšu tikai par divām pozīcijām, kas mani neapmierina ziņojumā, un tās nebūs ne par Vāciju, ne Franciju. Pirmkārt, agresīvu pārrobežu investīciju rezultātā daudzās jaunajās dalībvalstīs kopš 2004. gada pieauga privātais parāds mājsaimniecībās un biznesa parāds — pat 10 reizes. Pie tam absolūtais vairums šo kredītu tika paņemti ar visu valūtas risku kredītu ņēmējiem, kas savukārt nozīmē, ka šo valstu valdības politikai makroekonomiski nav pārāk lielu manevru iespēju kā tikai griezt budžeta izdevumus un celt nodokļus. Tai pašā laikā mājsaimniecībām pirmām kārtām iznāk rūpēties tikai par kredītu parādu atdošanu eiro izteiksmē. Šī problēma ziņojumā ir diemžēl skarta ļoti minimāli.

Un otrais punkts, saistīts ar pirmo, — iedomāsimies, ka šāda jaunā dalībvalsts, kas IKP līmenī ir atkritusi atpakaļ uz līmeni pirms iestāšanas Eiropas Savienībā, pirms 2004. gada, tikai ar 10 reizes lielāku privāto parādu un piecas reizes lielāku publisko parādu, viņa no šī ziņojuma var saprast, ka arī kohēzijas politika var tikt mainīta. Tikt mainīta tā, ka galvenais kritērijs nebūs IKP uz vienu iedzīvotāju, bet krīzes pārvarēšana konkrētā teritorijā, kas var novest pie ļoti būtiskām politiskām sekām. Paldies!

 
  
MPphoto
 

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL).(PT) Priekšsēdētāja kungs, Vācijas un Francijas paziņojumi tā saucamās Dovilas vienošanās gadījumā ir nepieņemami un parāda to iesaistīto pušu patiesās sejas, kuras pieņem lēmumus ekonomikas un finanšu interešu grupu aizsardzībai. Šie paziņojumi arī parāda nepacietību, iedomību un agresiju pret to strādnieku un iedzīvotāju reakciju, kurus Grieķijā, Francijā, Spānijā vai Portugālē, kur jau 24. novembrī ir plānots vispārējais streiks, ir skārusi šo valstu neoliberālā un sabiedrībai kaitīgā politika, proti, Stabilitātes un izaugsmes pakts un konkurences politika.

Ir laiks, lai tie, kuri vada Eiropas Savienību, atzītu neoliberālās politikas neveiksmi, proti, pieaugošo bezdarbu, sociālo nevienlīdzību un nabadzību, kā arī recesiju, ko šī politika rada valstīs ar vājāku ekonomiku, kurās ES noteiktie apgrūtinājumi varētu radīt īstu sociālo katastrofu.

Diemžēl tas nenotiek. Visi solījumi pārtraukt nodokļu oāžu pastāvēšanu, piemērot adekvātus nodokļus finanšu darījumiem un apturēt spekulatīvu finanšu produktu izmantošanu ir cietuši neveiksmi.

Tāpēc mēs šeit protestējam, pārstāvot daudzus miljonus nabadzības apdraudētu strādnieku, vecus cilvēkus, kuru pensijas ir nožēlojamas, jauniešus, kuriem nav darba, nabadzības apdraudētus bērnus, kuriem viņi vēlas atņemt cilvēka cienīgu nākotni.

Ir laiks pārtraukt šādu politiku, lai mēs varētu dzīvot patiešām sociālā Eiropā, progresa un attīstības Eiropā.

 
  
MPphoto
 

  Juozas Imbrasas (EFD). (LT) Es vēlētos teikt dažus vārdus par Īpašās krīzes komitejas darbu. Šī komiteja patiešām ir paveikusi teicamu darbu un ir sniegusi labus ieteikumus un priekšlikumus. Protams, ideālā gadījumā tas viss būtu jāatspoguļo Komisijas sagatavotajos dokumentos. Ir svarīgi, lai Komisija neaizmirstu centrālos un nozīmīgākos jautājumus. Viens no tiem ir reglamentācijas un uzraudzības sistēmas izveide, kura nepieļautu neviena finanšu tirgus, finanšu instrumenta un finanšu iestādes atrašanos ārpus uzraudzības. Komisijai par savas darbības mērķi būtu jānosaka jaunu darbavietu radīšana un jāsaista šī darbība ar nabadzības un sociālās atstumtības apkarošanas pasākumiem. Visu šajā virzienā vērsto pasākumu galvenajam mērķim ir jābūt jauniešu nodarbinātībai. Krīzes pārvarēšanai ir nepieciešami steidzami infrastruktūras lēmumi atjaunojamo energoresursu, videi nekaitīgas enerģijas, transporta un celtniecības nozares energoefektivitātes un Eiropas enerģētikas tīkla jomā. Būtu labi, ja tieši gadu pēc šīs sanāksmes Komisija varētu ierasties un paziņot: “Jūsu ierosinātās rezolūcijas norādījumi nepalika tikai uz papīra. Mēs pieņēmām šos konkrētos Īpašās krīzes komitejas ierosinājumus, un tie jau ir snieguši faktiskus rezultātus.”

 
  
MPphoto
 

  Krisztina Morvai (NI). (HU) Tāpat kā iepriekšējās šeit, Eiropas Parlamentā, šonedēļ notikušajās nopietnajās diskusijās, proti, debatēs par nabadzību, Eiropas Savienības politiķi atkal ir pārsteigti un apbēdināti, redzot, ka Eiropas iedzīvotāju stāvoklis neuzlabojas, bet drīzāk pastāvīgi pasliktinās. Nepārtraukti pieaug nabadzība, tāpat arī izmisums, bezdarbs un bezpajumtnieku skaits. Un šie politiķi par to ir tik pārsteigti, it kā tas būtu skumdinošu dabas katastrofu vai cunami rezultāts. Nē, tas ir Eiropas politiķu pieņemto lēmumu rezultāts. Pieaugošais izmisums un nabadzība tiešā veidā izriet no neoliberālās politikas, kuru jūs, izņemot tos, kuri pret to iebilda, īstenojāt, un šī tendence turpināsies. Nabadzība un izmisums turpinās vairoties, ja jūs neizvēlēsieties citu vērtību sistēmu.

Šos divus ziņojumus var saistīt ar scenāriju, kurā mediķu komisija konstatē, ka ārstēšana, kas līdz šim piemērota pacientam, ir viņam kaitējusi un pasliktinājusi viņa stāvokli, un tad tā paziņo, ka ārstēšana, kas noteikta, pamatojoties uz diagnozi, ir jāturpina, ka ir jāturpina iesāktais, bet, veicot stingrāku pārraudzību un sodot pacientu, ja tas nepakļaujas — piemēram, ja viņš nedzer zāles. Šeit ir runa par apzinātu izvēli starp vērtību sistēmām. Līdz šim Eiropas Savienība ir apzināti izvēlējusies vērtību sistēmu, kurā tā vienmēr pieņem pareizo lēmumu no naudas un peļņas perspektīvas, pareizo lēmumu no starptautisko uzņēmumu un banku viedokļa, un nekad — no iedzīvotāju un sabiedrības perspektīvas. Tā vienmēr ir meklējusi pareizo risinājumu no neierobežotas konkurences viedokļa, kuru neiegrožo taisnīguma un morāla rakstura bažas, bet nekad, vadoties pēc tā, kas ir pareizi sociālā taisnīguma un solidaritātes ziņā. Tas ir jāmaina, un, sākot no šī brīža, ir jāpieņem pareizi lēmumi.

 
  
MPphoto
 

  Corien Wortmann-Kool (PPE). (NL) Priekšsēdētāja kungs, neraugoties uz dažiem pozitīviem signāliem, krīzes saasināšanās risks nav pazudis. Banku sistēma vēl joprojām ir nestabila, un vairākās dalībvalstīs pastāv risks, ka valdību deficīti kļūs nekontrolējami, ja nekas netiks darīts. Tāpēc mums steidzami ir nepieciešama ekonomikas savienība.

Priekšsēdētāja kungs, darba grupai vēl ir jāsniedz konkrēti rezultāti, bet kā šī Parlamenta referents Stabilitātes un izaugsmes pakta jomā es vēlētos sacīt komisāram Rehn kungam, ka mēs spējam strādāt ātri. Es šos vārdus veltu arī Padomei. Mēs spējam strādāt ātri, bet tikai, balstoties uz Komisijas priekšlikumiem. Vai Padome ir gatava to pieņemt?

Es arī vēlētos paust bažas par pieprasītajām izmaiņām līgumā, jo tās varētu būt lamatas, kas mūs tikai piespiedīs atlikt nepieciešamos pasākumus uz citu dienu. Tagad mums ir jādara viss iespējamais saskaņā ar Lisabonas līgumu. Parlamentam Stabilitātes un izaugsmes pakta jomā tagad ir jaunas otrā likumdevēja pilnvaras, un Parlaments tās pilnībā izmantos, lai panāktu stipru ekonomikas savienību ar funkcionējošu Stabilitātes un izaugsmes paktu.

 
  
MPphoto
 

  Sergio Gaetano Cofferati (S&D). (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Krīzei ir bijusi ļoti liela ietekme uz sabiedrību visās Eiropas valstīs. Ja mēs raugāmies uz sekām no sociālas perspektīvas, mēs ātri nonākam pie secinājuma, kas virza lielu daļu Komisijas darba, proti, ka ļaunākais vēl ir tikai gaidāms. Bezdarbs pieaug, un dažās valstīs konstatētās vājās ekonomikas atveseļošanās pazīmes nav pietiekamas, lai nodrošinātu jaunu darba vietu radīšanu. Tāpēc mums ir jāpieņem, ka būs svarīgi stāties pretī šīs krīzes akūtākajam sociālajam aspektam, kas radās finanšu sistēmā, bet ir strauji sasniedzis ekonomikas un sociālo jomu.

Tāpēc mums ir jānodrošinās ar citiem instrumentiem, lai aizsargātu vissmagāk skartos cilvēkus. Mēs apspriedīsim priekšlikumu pamatdirektīvai par minimālo garantēto ienākumu apjomu visās Eiropas valstīs, ko es uzskatu par ļoti svarīgu, no vienas puses, nabadzības apkarošanai un, no otras puses, palīdzības sniegšanai tiem cilvēkiem, kurus turpmākajās nedēļās un mēnešos skars šīs krīzes nepatīkamā noslēguma daļa.

Tomēr labākais veids krīzes apkarošanai ir izaugsmes politikas izmantošana. Izaugsmei ir vajadzīgi resursi, mērķtiecīgi ieguldījumi un skaidrs prioritāšu plāns, uz kuru ir jāvirza liela daļa no pieejamajiem resursiem. Ar Eiropas Savienības budžetu nepietiek. Tāpēc Komisija ir skaidri norādījusi, ka investīcijām infrastruktūras jomā un ieguldījumiem, kas ir paredzēti konkurences kvalitātei un nodarbinātībai, ir nepieciešams atvēlēt papildu resursus. Šis ceļš ved uz eiroobligāciju ieviešanu un nodokļa piemērošanu finanšu darījumiem. Tam nav alternatīvas. Tāpēc risinājumi, uz kuriem mēs esam norādījuši (un es ceru, ka Parlaments apstiprinās to formulējumu), ir svarīgi un novatoriski.

 
  
MPphoto
 

  Wolf Klinz (ALDE).(DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Finanšu krīzes apogejā G20 valstis apsolīja kopīgu rīcību finanšu tirgu stabilizēšanai. Šodien, kad ir pagājuši divi gadi, mēs vēl joprojām novirzāmies no globālas atbildes. Daudzos gadījumos pieņemtie pasākumi atbalsta nacionālās intereses un apsvērumus. Sākotnējā enerģija ir izsīkusi, un pārāk bieži mēs atgriežamies pie “ierastās dienas kārtības”. Mervyn King no Anglijas Bankas to formulēja īsi, sakot: “Nepieciešamībai rīkoties kopējās interesēs vēl ir jāparādās.” Īpašā finanšu, ekonomikas un sociālās krīzes komiteja savā starpposma ziņojumā skaidri norāda, ka Eiropa atrodas izšķirošās krustcelēs. Mums ir jāpastiprina mūsu integrācija, mums ir vairāk jāsaskaņo mūsu ekonomikas un budžeta politika, mums ir vajadzīgi Eiropas infrastruktūras projekti enerģētikas, transporta un telekomunikāciju jomās. Mums ir vajadzīgs funkcionējošs iekšējais tirgus un darba tirgus, un mums ir vajadzīgi nepieciešamie resursi, lai sasniegtu prasīgos izaugsmes mērķus, kas noteikti stratēģijā “Eiropa 2020”. Mums ir vajadzīgi novatoriski finansējuma avoti, ja mēs vēlamies spēt izmantot MVU nozares potenciālu. Mums ir nepieciešams plašāks Kopienas metodes pielietojums un mazāk starpvaldību principa. Dīkstāve šajā jomā nozīmē virzību atpakaļ. Tā nesaglabās status quo.

Parādu krīze Eiropā skaidri parāda, ka stabilitāte un drošība nav sasniedzama bez disciplīnas. Komisāra Rehn kunga un Van Rompuy kunga darba grupas ierosinājumi paredz nodrošināt disciplinētu dalībvalstu rīcību. Man ar nožēlu jāsaka, ka nesen Luksemburgā finanšu ministri pēc mūsu Francijas un Vācijas pāra aicinājuma noraidīja šos priekšlikumus. Tā ir zaudēta iespēja un slikta diena mūsu iedzīvotājiem, kuri visai pamatoti atkal jūtas politikas nodoti.

 
  
MPphoto
 

  Kay Swinburne (ECR). – Priekšsēdētāja kungs, šā rīta debašu apvienotajiem jautājumiem ir izteikta kopīga tēma, proti, mūsu ilgstošā atbilde finanšu krīzei un risinājumu rašanai efektīvākai risku pārvaldībai — neraugoties uz to, vai tā ir publiskā parāda riska pārvaldība, mūsu finanšu tirgu un produktu riska pārvaldība vai globālās nelīdzsvarotības riska pārvaldība. Neatkarīgi no tā, vai tā ir mūsu banku vai dalībvalstu finanšu ministriju darbība, mums attiecībā uz saskaņotu noteikumu kopas ievērošanu ir jānodrošina vispārēji augsti darbības standarti.

Ir jānodrošina stingrākas finanšu un fiskālās disciplīnas ievērošana. Mums jāgarantē, ka, Eiropas Savienībai meklējot izaugsmes iespējas, Savienība un atsevišķas dalībvalstis izmantotu augstākās kvalitātes un pēc iespējas pārredzamākus finanšu instrumentus. Pret novatoriskiem finansēšanas veidiem ir jāizturas piesardzīgi un jāņem vērā Eiropas Savienības veiktie pasākumi sava budžeta efektīvai izmantošanai, apzinoties visus riskus un morālā kaitējuma iespēju.

Eiropas Finanšu stabilitātes fonds ir liels ārpusbilances mehānisms, kas ir atkarīgs no kredītreitinga. Lai efektīvi izmantotu ES budžetu, ir uzmanīgi jāizskata Eiropas Investīciju bankas izsniegto projektu obligāciju jautājums. Kā mums visiem ir zināms, sarežģīti finanšu instrumenti un kredītsviras rada savu risku. Nav pieejami brīvi naudas līdzekļi un nav samazinājumu.

 
  
MPphoto
 

  Nikolaos Chountis (GUE/NGL).(EL) Priekšsēdētāja kungs, runājot par Berès kundzes ziņojumu Eiropas Apvienotās kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālās grupas vārdā, lai paskaidrotu, kāpēc mēs atturēsimies no balsošanas, es vēlos sacīt, ka, tā kā pastāv milzums vēsturisku atsauču, šodien izskatāmais teksts salīdzinājumā ar sākotnējo referentes iesniegto tekstu izskatās kā vecs papiruss, vecs pergaments, no kura ir nokasīts sākotnējais teksts un uzrakstīts jaunais vēstījums, atstājot iepriekšējā teksta pēdas. Tādu dokumentu mēs saucam par palimpsestu. Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupas veiktie barbariskie teksta dzēsumi no referentes sākotnējā godīgā un cienījamā mēģinājuma ieskicēt krīzes cēloņus un sniegt drosmīgus priekšlikumus ir radījuši tekstu, kas vairs nav Eiropas Parlamenta, vienīgās Eiropas Savienības demokrātiskās institūcijas, teksts. Tas ir Komisijas teksts, kas noklusē krīzes cēloni un pakļauj ES politiku Merkel kundzes, Sarkozy kunga un darba grupu iniciatīvām.

Mēs sniedzām priekšlikumus teksta uzlabošanai. Mēs kritizējām Stabilitātes paktu un Eiropas Centrālās bankas darbību. Mēs iesniedzām grozījumus, lai redzētu, vai visi, kuri pat šodien runā par to, ka Eiropas Savienība dodas nepareizā virzienā, arī domā tāpat. Mūsu priekšlikumu iedvesmoja patlaban Francijā notiekošās demonstrācijas, to strādnieku demonstrācijas Vācijā, kuru ienākumi tiek samazināti, lai uzņēmumam Siemens būtu nauda kukuļiem, to strādnieku demonstrācijas Grieķijā, pret kuriem pašlaik izturas kā pret jūrascūciņām, citiem vārdiem, teksts, kura galīgo formu mēs nevaram pieņemt.

 
  
MPphoto
 

  Mario Borghezio (EFD). (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Mums vajadzēja ieklausīties Nobela balvas laureāta Maurice Allais padomā, kurš aicināja noteikt skaidru dalījumu starp uzņēmējdarbības bankām, kredītbankām un spekulatīvajām bankām saskaņā ar Glass–Steagall akta principiem, kas šajā ziņojumā nav aplūkots.

Attiecībā uz Eiropas nodokļu maksātāju aplikšanu ar nodokli mana atbilde ir: “Nē nodoklim Eiropā!” Ja šā Eiropas Savienības ierosinājuma virzība netiks apturēta, jūs varat būt droši, ka arī mums šeit būs pašiem sava Tējas dzeršanas kustība — notiks masveida protesti. Eiropas iedzīvotājiem nav vēlēšanās maksāt par pakalpojumu, kuru viņi nesaņem, un viņiem ir pilnīga taisnība.

Mēs turpinām finansēt bankas. Tomēr ko tās dara šīs ekonomikas un finanšu krīzes vidū? Tās iepērk vērtspapīrus, pat tādus, kas ietver apšaubāmus atvasinātos instrumentus utt. Tās vēl aizvien turpina tos iepirkt. Un ko dara Eiropas Centrālā banka, kamēr tas viss notiek? Eiropas Centrālā banka, kas tika izveidota kā neapstrīdamas autoritātes iestāde, ļauj tam turpināties. Man šķiet skaidrs, ka šī ir baņķieru Eiropa. Pat ja to apgalvo masonu līderi, es neredzu iemeslu, lai mēs neapgalvotu to pašu.

Mēs uzskatām, ka ir tikai viens veids efektīvai spekulāciju apkarošanai — darījumi, kas tiek veikti tajā pašā laikā, kad notiek pārrunas, tiek apmaksāti un tikai ar skaidru naudu. Merkel kundze to uzdrošinājās pateikt, un viņa tika apklusināta. Šādai rīcībai ir jābūt kādam iemeslam.

 
  
MPphoto
 

  Sirpa Pietikäinen (PPE). – Priekšsēdētāja kungs, ir pagājuši tikai divi gadi kopš finanšu krīzes sākuma un tikai seši mēneši, kopš aktualizējās Grieķijas problēma, un mēs redzam, ka mūsu nacionālajās valstīs zūd visa apņēmība.

Šodien mūsu rīcībā ir skaidrs Eiropas Parlamenta vēstījums, kas izklāstīts Berès kundzes ziņojumā un Feio kunga ziņojumā. Mums ir nepieciešama mūsdienīgāka ekonomikas un finanšu politika. Mums ir nepieciešama stiprāka Eiropa un labāks Stabilitātes un izaugsmes pakts ar nostiprinātiem šā pakta mehānismiem. Pēdējais ECOFIN lēmums ir pliķis Eiropas iedzīvotāju sejās. Tā ir neadekvāta rīcība. Mums ir jānostiprina izaugsmes stratēģija, lai šajā vidē tā būtu ilgtspējīga un sociāli atbildīga, un mums ir nepieciešami labāki pārvaldības mehānismi stratēģijas „Eiropa 2020” īstenošanai. Mums ir vajadzīga plašāka un labāka Eiropas ekonomikas pārvaldība valstu veiktajiem pasākumiem, lai atbalstītu šo nostāju, tostarp nodokļa piemērošanu finanšu darījumiem, un es mudinu Komisiju to ļoti uzmanīgi izskatīt — arī Eiropas kontekstā. Mums ir vajadzīga labāka un spēcīgāka vienotā Eiropa, kas pasaules līmenī pauž vienotu nostāju. Mums ir nepieciešama labāka finanšu reglamentācija, un vēl ir paveicams liels darbs.

Noslēdzot runu — mums ir vajadzīga Komisijas iniciatīva. Vairāku darba grupu vietā mums ir nepieciešama Komisijas rīcība Eiropas iedzīvotāju interesēs.

 
  
MPphoto
 

  Udo Bullmann (S&D).(DE) Priekšsēdētāja kungs, Chastel kungs, komisāra kungs! Šis patiešām varēja būt teicamu risinājumu laiks, bet, paraugoties atpakaļ, tas tāds neizskatās. Iesniegtie priekšlikumi tā sauktajai Stabilitātes un izaugsmes pakta reformai nav labs risinājums. Kārtējo reizi tas, par ko bija iespējams vienoties, ir mazākais kopsaucējs, maznozīmīgs rezultāts. Es apsveicu Komisiju. Jūs joprojām piedalāties — dalībvalstis nav palikušas gluži vienas. Es apsveicu arī Padomi. Ir gūti panākumi, Francija un Vācija ir vienojušās. Mēs nezinām, vai tā ir laba vai slikta vienošanās, bet vismaz šīs valstis vairs nav iestigušas purvā.

Ko tas viss nozīmē? Tas nozīmē, ka nākamgad, ja izaugsmes rādītāji atkal cietīs sagrāvi, mēs nostāsimies visu priekšā bez risinājuma ekonomikas situācijai. Kur ir pants, tiesību akts, kurā jūs sniedzat ierosinājumu, kā mums kopā izkļūt no parādu krīzes? Tas manas grupas skatījumā ir trūkums, un par to šajā Parlamentā notiks debates. Jā, mēs piekrītam tiem Parlamenta deputātiem, kuri vēlas lielāku ieguldījumu reformu jomā. To vēlamies arī mēs. Tomēr tādā gadījumā mums ir jāapspriež saturs. Ja jūs neesat gatavi nodrošināt stabilāku pamatu mūsu budžeta politikas faktiskajai orientācijai, tad mēs neredzam iemeslu turpināt stratēģijas „Eiropa 2020” apspriešanu. Tā jau tagad ir „papīra tīģeris” — mēs to šodien varam izmest papīrgrozā, ja jūs neapspriedīsiet tās saturu ar mums daudz enerģiskāk.

Mēs vēlamies panākt pārmaiņas. Jā, ir starpība, vai mēs veicam ieguldījumus klibojošā birokrātijā vai enerģijas avotos un nākotnes darba vietās. Kur jūsu priekšlikumos ir punkts, kurā mēs varam veikt šīs pārmaiņas? Tas ir tas, ko mēs gaidām. Šīm debatēm vēl ir jānotiek. Tas mums būs izšķirošais jautājums.

Turklāt mēs nepieņemsim uz tiesību aktiem balstītu rādītāju katalogu. Šis Parlaments neļaus sevi apmānīt. Mēs vēlamies apspriest, vai nodarbinātība un bezdarbs ir vai nav svarīgs budžeta attīstības aspekts, un mēs to vēlamies darīt pirms tiesību aktu pieņemšanas.

 
  
MPphoto
 

  Ramon Tremosa i Balcells (ALDE). – Priekšsēdētāja kungs, pašreizējā finanšu krīze sniedz iespēju gūt panākumus Eiropas integrācijas procesā. Savā komentārā es vēlos pievērsties Eiropas kopējās kases izveidei euro zonas valstīm. Tas būtu nepārprotams institucionālā regulējuma uzlabojums Eiropas ekonomikas pārvaldībai.

Es zinu, ka atsevišķām valstīm šis ir ļoti jutīgs jautājums, bet turpmākajos gados mums tas būs jārisina. Eiropas kase uzlabotu dalībvalstu īstenoto stimulu politiku koordināciju. Eiropas kase arī varētu izsniegt eiroobligācijas Eiropas infrastruktūru būvniecības finansēšanai. ES ir vajadzīgi savi resursi, ņemot vērā ES dalībvalstu budžetus, kas nākotnē samazināsies. Eiropas kopējā kase, kura iekasētu atsevišķus nodokļus Eiropas līmenī, ļautu samazināt valstu pārskaitījumus ES.

Bez autonomijas ienākumu jomā nebūs īstas autonomijas izdevumu jomā. Eiropas kopējās kases izveide ir politisks lēmums. Bezizejas iemesls šajās diskusijās ir politiskās gribas trūkums vai, izsakoties precīzāk, Vācijas politiskās gribas trūkumus. 20. gadsimta 90. gados Vācijas politiskais redzējums noteica centienus panākt euro ieviešanu, neraugoties uz grūtībām tās apvienošanās procesā. Manuprāt, Vācijai tagad vajadzētu uzņemties līdera lomu un noteikt virzību uz kopējo Eiropas kasi.

 
  
MPphoto
 

  Ivo Strejček (ECR). (CS) Ja jūs klausījāties šīs debates no to sākuma, tad, manuprāt, visiem, kuri saka, ka Eiropas Savienība atrodas krustcelēs, ir taisnība. Vienā pusē ir tie, kuri atbalsta spēcīgu Kopienas mēroga pieeju. Otrā pusē, ir pamats sacīt, atrodas šā Parlamenta minoritāte, kuras pārstāvji uzskata, ka turpmāk Eiropas Savienībai vajadzētu strādāt, vairāk balstoties uz starpvaldību principu. Ierosinājums ieviest dažādas Eiropas nodokļu formas arī iederas šajā kontekstā, lai gan tā tiek dēvēta par novatorisku finansēšanu. Tas atspoguļo aicinājumus nostiprināt Eiropas Savienību, nodot vairāk pilnvaru Eiropas Komisijai uz dalībvalstu rēķina. Diemžēl neviens vēl nav paziņojis, ka Eiropas Savienībai un Eiropas Komisijai būtu jāsāk sašaurināt savas programmas, samazināt to nereti pretrunīgo aģentūru skaitu un reformēt kopējo lauksaimniecības politiku.

 
  
MPphoto
 

  Jürgen Klute (GUE/NGL).(DE) Priekšsēdētāja kungs, ekonomikas pārvaldība tajā formā, kādā tā šeit tiek izstrādāta, koncentrējas tikai uz ietaupījumiem un konkurences politiku. Kā tikko minēja godātais deputāts no Spānijas, problēma saistībā ar Vācijas orientēšanos uz eksportu vispār nav aplūkota. Tomēr tā neapšaubāmi ir centrālā problēma gan euro zonā, gan Eiropas Savienībā kopumā. Vācijas konkurences politika tiek īstenota, kaitējot Vācijas iekšējam pieprasījumam. Tas vispār netiek apspriests. Tomēr galvenais, ka šī politika tiek īstenota, nodarot kaitējumu arī algām. Tā ir cīņa par algām, algu konkurence. Šī algu konkurence rada milzīgu spiedienu uz mūsu Eiropas kaimiņvalstīm, uz Eiropas arodbiedrībām un uz Eiropas strādniekiem. Ne Komisija, ne Feio kunga ziņojums neaplūko šo problēmu. Jebkurai ekonomikas pārvaldībai, kas ir šā vārda cienīga, ir jāveic koriģējošs darbs šajā jomā, nevis jābūt pasīvai.

 
  
MPphoto
 

  Jean-Paul Gauzès (PPE).(FR) Priekšsēdētāja kungs, Chastel kungs, komisāra kungs! 1968. gadā mūsu kolēģa Cohn-Bendit kunga draugs uz Parīzes sienām rakstīja: “Vārdus, nevis darbus!” Šodien iedzīvotāji prasa pretējo — darbus, nevis vārdus. Mēs dzirdam daudz vārdu, bet mūsu līdzpilsoņi neredz rezultātus. Eiropas Savienības lēnā reakcija nav pieņemama, ņemot vērā prasības, kas mums ir jārisina.

Mums kopā ir jādodas uz priekšu vienotas Eiropas garā. Šajā ziņā es vēlētos minēt pāris vārdu par Parlamenta nozīmi. Arī šajā jomā vēl ir veicams darbs saistībā ar koplēmuma principa ievērošanu. Komisijas priekšsēdētājs vairākas reizes pateicās Parlamentam par atbalstu, bet Parlaments te nav tādēļ, lai vienkārši veiktu otršķirīgu atbalsta darbu vai lai ratificētu Padomes pieņemtos lēmumus bez iespējas tos vispirms apspriest. Parlaments atrodas vienā līmenī ar Padomi. Ir pienācis laiks to atzīt, un debates par ekonomikas pārvaldību šajā ziņā būs pārbaudījums.

Visbeidzot, attiecībā uz gaidāmo G20 augstākā līmeņa sanāksmi Eiropas Savienībai ir jāuzstājas vienoti, lai nodrošinātu, ka šī starptautiskā organizācija veic to darbu, kas no tās tiek gaidīts, nevis vienkārši nododas nebeidzamām runām.

 
  
  

SĒDI VADA: S. LAMBRINIDIS
Priekšsēdētāja vietnieks

 
  
MPphoto
 

  Elisa Ferreira (S&D).(PT) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs! Es vēlētos sākt, paužot pateicību Feio kungam par viņa kolektīvo darbu un viņa ziņojumā iedzīvināto kompromisa garu. Tomēr mūsu gūtais secinājums ir tāds, ka par atsevišķiem jautājumiem (un tā tas notika arī finanšu pārraudzības gadījumā) Parlaments ir spējīgs apvienoties un pieņemt stingru nostāju sabiedrības interešu aizsardzībai. Esam secinājuši arī to, ka Komisijai un Padomei ir jāatzīst šī stingrā nostāja. Šis jautājums ir īpaši svarīgs laikā, kad tiek sākts darbs pie sešu priekšlikumu tiesību aktu kopas, kas ir ārkārtīgi jutīgi un attiecībā uz kuriem Parlamentam ir koplēmuma pilnvaras.

Mēs būsim tikpat aktīvi, bet bez piekāpšanās. Mēs esam noskaņoti par labu dialogam, bet mēs nevēlamies atkāpties no mērķiem, kurus gatavojamies aizsargāt. Feio kungs savā ziņojumā uzsver dažus aspektus, kas ir saistīti ar šo jautājumu. Viens no šiem aspektiem ir fakts, ka ekonomikas pārvaldība ir kas vairāk nekā tikai sodu kopums. Izaugsmei un nodarbinātībai ir vajadzīgas atsevišķas iniciatīvas. Tās ir nepieciešamas, lai cīnītos ar pieaugošajām iekšējām atšķirībām Eiropas Savienībā. Ir nepieciešami konkrēti ierosinājumi par Eiropas Monetāro fondu. Ir vajadzīgi stabili risinājumi neatkarīgo parādu jomā.

Mēs atrodamies punktā, kad uzticība ir atkarīga no Komisijas un Padomes spējas reaģēt uz sabiedrības faktiskajām bažām, un tās ir bezdarbs, izaugsme un kohēzija.

 
  
MPphoto
 

  Vicky Ford (ECR). – Priekšsēdētāja kungs, ir vajadzīga labāka ekonomikas pārvaldība ar savlaicīgāku brīdināšanu un savlaicīgāku rīcību. Daudzas valstis nav ievērojušas tradicionālos parādsaistību un deficīta mērķus, bet tās mūs nebrīdinātu par gaidāmo krīzi Spānijā vai Īrijā. Ir vajadzīgi arī citi pasākumi.

Tomēr ekonomika nav eksaktā zinātne, un tā nav veltīta tikai skaitļiem. Padomju Savienības vēsture mums atgādina, ka centralizēta traktoru ražošanas uzskaite pati par sevi nenodrošina spēcīgu ekonomiku, un centralizēti nodokļi vai centralizēta kase arī nav utopisks risinājums.

Ir daudz jautājumu par to, kādus pasākumus tagad veikt. Draudi sodīt gandrīz bankrotējušu valsti šķiet tukši, un solījumi par pastāvīgām euro zonas dotācijām vienmēr radīs morālus draudus. Es zinu, ka cilvēki ir satraukti par Francijas un Vācijas vienošanos, bet, iespējams, viņiem ir taisnība. Ja tirgus aizdod naudu, tad, iespējams, tirgum, nevis nodokļu maksātājam, vajadzētu uzņemties zaudējumu segšanu.

 
  
MPphoto
 

  Danuta Maria Hübner (PPE). – Priekšsēdētāja kungs, tāpat kā parasti, mūsu realitātē un tajā, ko darām, ir gan pozitīvi, gan negatīvi aspekti. Ir svarīgi izprast pagātni un krīzes iemeslus, un es domāju, ka Eiropas Savienība šajā ziņā ir paveikusi savu mājas darbu, bet šodien uzmanība ir jāvērš uz nākotni. Starptautiskās ekonomikas un Eiropas ekonomikas pārvaldība, ko mēs izstrādājam, ir domāta nākotnei, tādējādi tas nav tikai jautājums par patlaban aktuālas krīzes risināšanu.

Eiropa nepastāv vakuumā. Nostiprinot Eiropu, mēs to darām uz pasaules fona, kura šodien ļoti atšķiras no tā, kāda tā bija 2008. gadā. Pirms diviem gadiem G20 bija vienota, atbalstot fiskālo glābšanu, bet tās vienprātību noteica bailes. Patlaban šī organizācija ir sašķelta. Kopējais pasaules labums nepastāv. Starptautiskās pasaules ekonomikas atveseļošanās vadībā un tās līdzsvara atjaunošanā ir iesaistīti daudzi spēki. Svarīga nozīme ir būtiskām strukturālām izmaiņām, kas ievērojami ietekmē Eiropas konkurētspēju. Tomēr valūtu un maiņas kursu kā starptautisku pielāgošanas instrumentu nozīme ir strauji pieaugusi. Neredzēti strauji veidojas jauna starptautiskā monetārā sistēma, un tās dalībnieku skaits palielinās.

Lai izvairītos no asimetrisku pielāgojumu radīta kaitējuma, mums steidzami ir nepieciešams dialogs un kopīga rīcība. Ja mēs to panākam, jautājums ir par to, vai Eiropa spēs veikt savus pienākumus kopīgas rīcības ietvaros. Tam nepārprotami trūkst tālejošas, modernizējošas euro zonas ārējās pārstāvības reformas. Atliekot šīs reformas, mēs atsakāmies no iespējamās ietekmes. Pašreizējos starptautiskajos apstākļos Eiropa to nevar atļauties.

 
  
MPphoto
 

  Robert Goebbels (S&D).(FR) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Eiropa ir sliktā stāvoklī, un pasaules situācija neizskatās īpaši labāk.

Iepriekš Padomes priekšsēdētājs uzsvēra, ka globalizācija nozīmē, ka mums ir jārīkojas Eiropas līmenī un starptautiskajā līmenī. Tomēr, ja mēs paraugāmies, kas notiek Eiropas Savienībā un starptautiskā mērogā, ir skaidrs, ka pietrūkst tieši šīs konkrētās rīcības.

Vienā augstākā līmeņa sanāksmē pēc otras varenie un mazāk varenie, kuriem mūs būtu jāvada, demonstrē savus uzpūstos ego un priecājas paši par saviem pompozajiem vārdiem, kamēr katras augstākā līmeņa sanāksmes galvenais secinājums ir tāds, ka tās dalībnieki sapulcēsies atkal.

Turklāt tā sauktajai starptautiskajai pārvaldībai, kura būtu jāīsteno G20, nav nekāda pamatojuma starptautiskajās tiesībās, un tā tiek īstenota ārpus Apvienoto Nāciju Organizācijas sistēmas. G20 ir pašpasludināta organizācija, tā darbojas bez rakstītiem statūtiem un ir bagātu valstu klubs, kuras ap sevi ir sapulcinājušas dažas tā sauktās attīstības valstis, tostarp tādu paraugdemokrātiju kā Saūda Arābija.

Pirms brīža Martin Schulz citēja fragmentu, kas lasāms vienā no šīm tukšajām G20 deklarācijām. Mēs varētu darīt to pašu ar saviem paziņojumiem, kas tiek publicēti pēc mūsu Eiropas augstākā līmeņa sanāksmēm. Nebeidzami solījumi un tukši vārdi, kuriem nekad neseko rīcība. Turklāt Eiropa ir pakļauta Francijas un Vācijas nelielā mēroga augstākā līmeņa sanāksmēm, kurās šis dīvainais pāris — Merkel kundze un Sarkozy kungs — apgalvo, ka rāda mums ceļu.

Guy Verhofstadt tikko runāja par kazino spēlēm. Man ir kārdinājums piebilst: “Vairs nekādu likmju!” Komisijai un Parlamentam ir jāapvienojas, lai nenotriektu Eiropas žetonus un saglabātu Kopienas metodi.

 
  
MPphoto
 

  Regina Bastos (PPE).(PT) Priekšsēdētāja kungs, es sākšu runu, sveicot referenti Berès kundzi saistībā ar ziņojumu, ko mēs šodien apspriežam, kā arī ikvienu, kurš strādāja pie tā sagatavošanas. Esot Īpašās finanšu, ekonomikas un sociālās krīzes komitejas sastāvā, es sniedzu ieguldījumu saistībā ar mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) jautājumu, uzsverot tā kā Eiropas Savienības atveseļošanās, tās turpmākās izaugsmes un labklājības dzinējspēka nozīmi.

Eiropas Savienībā ir vairāk nekā 20 miljoni MVU. Tādējādi, ja ikviens no tiem varētu radīt vienu darbavietu, tas nozīmētu tikpat lielu bezdarba samazināšanos. Šajā ziņojumā ir sniegti ieteikumi izkļūšanai no krīzes ekonomikas stratēģiju veidā. Tagad es pievērsīšos svarīgākajām no tām.

Pirmā ir nepieciešamība nostiprināt sociālu tirgus ekonomiku, izvairoties no konkurences ierobežojumiem un nodrošinot kredītu pieejamību MVU. Tālāk seko fiskālo stimulu vai pat subsīdiju piešķiršana MVU, lai saglabātu un radītu darba vietas. Nākamā stratēģija ir jauna Mazās uzņēmējdarbības akta izstrāde ar spēcīgāku sociālo dimensiju. Tālāk seko Eiropas vecāko konsultantu tīkla izveide, lai dalītos ar viņu zināšanām. Nākamais ir jauninājumi kā spēcīgākais ekonomikas izaugsmes dzinējs un tādējādi svarīgās saiknes starp rūpniecību un jauninājumiem nepieciešamība. Tālāk seko jaunu partnerattiecību izveide starp rūpniecību un akadēmisko pasauli. Visbeidzot seko tādas izglītības sistēmas izstrāde, kura atbilst darba tirgus vajadzībām, kā arī nepieciešamībai izstrādāt jaunas kvalifikācijas jauniem darba veidiem.

 
  
MPphoto
 

  Liisa Jaakonsaari (S&D). (FI) Priekšsēdētāja kungs, Komisijas priekšsēdētājs Barroso kungs sākumā sacīja, ka ekonomiskajā pārvaldībā ir noticis tik straujš progress, ka tikai pirms diviem gadiem neviens to pat nevarēja prognozēt. Tā ir taisnība, un tāpēc vienmēr ir vērts pārbaudīt, lai pārliecinātos, vai tiek ievērots pareizais virziens, ja ātrums nav svarīgākais. Berès kundzes ziņojumā šāda analīze ir veikta, un tas ir lieliski.

Tagad, kad Berès kundzes komiteja turpina savu darbu, varētu būt vērtīgi ieklausīties arī ekonomikas politikas disidentos, piemēram, Nobela prēmijas ieguvējā Paul Krugman. Viņš apgalvo, ka finanšu ministri ir pūšļotāji, kuri uz altāra ziedo darbavietas. Mums ir jāieklausās šajos cilvēkos, ja mēs vēlamies novērsties no iluzoras ekonomikas un pievērsties reālai ekonomikai. Tādā gadījumā mums ir nepieciešami arī reālās ekonomikas rādītāji, kuri ir nodarbinātība un nabadzība.

Schmidt kunga viedoklis, ka kapitāla darījumu nodokli nevar izmēģināt un ieviest visā Eiropā, man radīja vilšanās sajūtu. Tā ir liela vilšanās, jo īpaši, ņemot vērā, ka viņa secinājums bija „spēcīgāka Eiropa”.

 
  
MPphoto
 

  Iliana Ivanova (PPE).(BG) Īpašās finanšu, ekonomikas un sociālās krīzes ziņojumā mēs vispirms pieprasām Eiropas mēroga risinājumu, stabilu politisku un intelektuālu vadību ar Eiropas dimensiju, tālejošu integrāciju un vienotā Eiropas tirgus izveides pabeigšanu Eiropas iedzīvotāju interesēs.

Mēs panācām ļoti svarīgu kompromisu par nozīmīgākajiem jautājumiem, piemēram, Stabilitātes un izaugsmes paktu, tā soda mehānismiem, strukturālo reformu gaitu, budžeta konsolidāciju un Eiropas Savienības stratēģiskajiem ieguldījumiem. Īpašas nozīmes prioritāro pasākumu vidū ir ar kohēzijas politiku un maziem un vidējiem uzņēmumiem saistītas darbības.

Kohēzijas politikai ir jābūt vienam no mūsu ekonomikas politikas balstiem. Tā atbalstīs energoefektivitātes un Eiropas tīklu attīstību, kas savukārt palīdzēs atdzīvināt Eiropas ekonomiku un veicināt ilgtspējīgu izaugsmi. Mazie un vidējie uzņēmumi ir ļoti svarīgi mūsu nākotnes attīstībai, izaugsmei un pārticībai. Ir jāizstrādā jauna mazo un vidējo uzņēmumu definīcija, kas sniegs arī iespēju mērķtiecīgākai politikai uzņēmējdarbības atbalstam un atbilstošai rīcībai, lai samazinātu administratīvo slogu un birokrātiju.

Es tiešām ceru, ka mūsu ierosinājumi un ieteikumi atspoguļosies konkrētās Eiropas Komisijas un galvenokārt dalībvalstu veiktās darbībās, jo mums nav laika, ko zaudēt. Mēs saviem iedzīvotājiem esam parādā atbilstošu, operatīvu reakciju, lai mēs ātrāk un stabilāk varētu izkļūt no krīzes.

 
  
MPphoto
 

  Ivailo Kalfin (S&D).(BG) Dažādās valstīs ekonomikas recesijas radīto seku postošais spēks ir atšķirīgs. Tomēr atšķirība nesniedzas tālāk par euro zonas robežām, kā varētu gaidīt, raugoties no ekonomikas perspektīvas. Diemžēl līdz šim vienotā valūta nav nodrošinājusi ekonomikas savienības izveidi. Patiesībā ir noticis tieši pretējais. Patlaban starp euro zonas valstīm pastāv daudz vairāk atšķirību nekā laikā, kad euro tika ieviests. Tas ir ļoti bīstami.

Stabilitātes un izaugsmes pakta rādītāji neapšaubāmi ir neprecīzi, un tie nedarbojas. Tāpēc automātiska sankciju piemērošana pati par sevi nesniegs rezultātus. Tam būs vēl mazāka ietekme uz visām 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm. Var notikt pat pretējais, stereotipiem ekonomikas jomā, kas ir pašmērķi, radot jaunas problēmas.

Risinājums ir skaidrs. Ciktāl tas ir iespējams, dalībvalstu ekonomikām ir jāapvienojas, lai visur varētu piemērot vienus un tos pašus pasākumus vienādu rezultātu sasniegšanai. Tas nozīmē izteiktāku ES mēroga politiku, vairāk instrumentu Eiropas iestādēm, lielāku budžetu un lielāku budžeta neatkarību Eiropas Savienībai, tostarp palielinot tās pašas ienākumu apjomu.

 
  
MPphoto
 

  Frank Engel (PPE) . – (FR) Priekšsēdētāja kungs, krīze ne tuvu nav beigusies, un nemieri dalībvalstīs, piemēram, Francijā, ir tā apliecinājums. Manuprāt, Eiropā tā ir kļuvusi par integrācijas krīzi. Perfekts piemērs ir “Dovilas vienošanās”, kas vājina Kopienas metodi un atspoguļo lielummāniju, kas vēl aizvien piemīt dažām dalībvalstīm. Kurš galu galā ir ieguvējs?

Ciktāl es saprotu, 2050. gadā Eiropā vēl joprojām dzīvos 6–7 % pasaules iedzīvotāju, un tās ekonomiskā varenība piedzīvos norietu. Ja mēs šādā veidā turpināsim savstarpēji konkurēt, vai tas mums palīdzēs atbildēt uz starptautiskās konkurences izaicinājumiem, vai arī spēju atbildēt šiem izaicinājumiem mums sniegs paļaušanās uz pārvaldību saskaņā ar Kopienas metodi un kopīga rīcība? Lai to panāktu, Eiropai būs nepieciešami resursi: jauni un novatoriski resursi. Debates par nākotnes finanšu perspektīvu ir laba iespēja apspriest šos resursus un censties tos noteikt, attiecībā uz pētniecību un izstrādi, kā arī attiecībā uz ārējās darbības dienestu.

Kāda jēga izveidot 28. Eiropas diplomātisko korpusu, ja tas vienkārši tiek pievienots pastāvošajām organizācijām, nesamazinot to skaitu? Mums tas būtu jādara, lai sniegtu dalībvalstīm atelpas brīdi, lai tās varētu apvienoties, un mums būtu jāsniedz Eiropai tai nepieciešamie resursi, lai tā beidzot spētu īstenot politiku, kas kaut ko nozīmē mūsu iedzīvotājiem. Viņi to vēlas no mums sagaidīt.

 
  
MPphoto
 

  Burkhard Balz (PPE).(DE) Priekšsēdētāja kungs, nevēloties izklausīties iedomīgs, klausoties šārīta debates, manuprāt, mēs varam secināt, ka pēdējo mēnešu laikā ir paveikts zināms darba apjoms. Īpašā finanšu, ekonomikas un sociālās krīzes komiteja aizvadītā gada laikā arī ir paveikusi lielu darbu. Tas ir redzams, paraugoties uz 1600 grozījumiem, kas veikti sākotnējā iesniegtajā ziņojumā. Komitejas darbības laiks ir pagarināts par vēl vienu gadu. Manuprāt, tas ir visai pareizi. Krīze ne tuvu nav beigusies. Īrija tikko izvairījās no bankrota, Grieķija noteikti vēl nav atguvusi labu stāvokli, un vispārējā situācija nesniedz nekādu iemeslu paziņot, ka briesmas ir garām. Tāpēc ir jāturpina finanšu un ekonomikas reformas, un ir pāragri noslēgt debates par krīzes cēloņiem un gūstamajiem secinājumiem.

Tāpēc būtu nepareizi paziņot, ka Krīzes komitejas darbs ir vairāk vai mazāk pabeigts, un pārtraukt tās pilnvaras. Tā vietā mums ir jāturpina strādāt, pamatojoties uz līdz šim sasniegto. Tāpēc domāju, ka iesniegtais starpposma ziņojums ir pieņemams visiem. To apliecina arī plašais atbalsts, ko šis ziņojums saņēma Krīzes komitejā. Bez šaubām, attiecībā uz dažiem punktiem teksts varēja būt sagatavots zināmā mērā lakoniskāk un konspektīvāk, bet mums ir jāraugās uz šo ziņojumu kā uz pagaidu risinājumu, kāds tas arī ir.

Daudz svarīgāks par atsevišķu teksta fragmentu formulējumu ir apstāklis, ka otrajā Komitejas darba daļā mēs pamatojamies uz mūsu iepriekšējo darbu. Mums ir jāapsver, kādā veidā un kuros gadījumos Krīzes komitejas diskusijas var atbalstīt gaidāmajās likumdošanas komiteju debatēs.

 
  
MPphoto
 

  Antonio Cancian (PPE). (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Es ļoti uzmanīgi šorīt klausījos dažādās runas, bet es domāju, ka mums pietiktu ar nedaudz vairāk izskaidrotām atšķirībām starp instrumentiem, kas man, starp citu, šķiet labi formulēti un vienoti, stratēģiju un mūsu kā Eiropas Savienības iekšējo vienotību.

Attiecībā uz instrumentiem, manuprāt, ir panākts ievērojams progress, un mēs dodamies pareizajā virzienā. Tas, ko es nespēju saprast, ir stratēģija. Citiem vārdiem — vai mēs visi sekojam vienai un tai pašai pieejai? Mēs vienmēr esam runājuši par stabilitāti, bet tagad ir pienācis laiks — patiesībā tas jau ir pagājis —, lai runātu par izaugsmi. Es pilnībā piekrītu, kad mēs runājam par stabilitāti un upuriem, bet, ja mēs tajā pašā laikā par mērķi neizvirzām izaugsmi, radot darbavietas, kas šajā laikā ir izšķiroši svarīgs jautājums, manuprāt, mēs nebūs paveikuši labu darbu.

Priekšsēdētājs Barroso kungs nesen šeit ieradās, lai uzstātos ar runu par situāciju Savienībā, un, manuprāt, mums viņam par to vajadzētu atgādināt, skaidri izklāstot Savienības stratēģiju attiecībā uz finanšu tirgu. Šorīt es nedzirdēju nevienu, kas runātu par šo stratēģiju.

Ļaujiet man arī pateikt, ka būtu nepiedodama kļūda censties noslēpt acīmredzamo starp dalībvalstīm pastāvošo anarhiju aiz subsidiaritātes principa, kurš tiek pieminēts pārlieku bieži un parasti nevietā.

 
  
MPphoto
 

  Arturs Krišjānis Kariņš (PPE).(LV) Godātais priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, Padomes pārstāvji! Pēdējo divu gadu laikā ļoti daudz Eiropas Savienības iedzīvotāji ir cietuši, tieši krīzes rezultātā cietuši. Ne mazums arī manas valsts, Latvijas, iedzīvotāji ir arī cietuši. 20 % samazinājums tautsaimniecības apgrozījumā, tikpat straujš bezdarba pieaugums. Manas valsts iedzīvotāji saprata, ka šādos ārkārtas situācijas apstākļos ir jāpieņem ārkārtas risinājumi. Kas tie risinājumi ir bijuši? Lai sakārtotu mūsu publiskās finanses, manas valsts iedzīvotāji, latvieši, ir pacietīgi pacietuši vairāk nekā 30 % algas samazinājumu un vienlaikus arī nodokļu paaugstinājumu. Rezultātā mūsu finanšu stabilitāte ir izveidojusies Latvijā. Kur man ir sašutums? Man ir sašutums par to, ka šodien es lasu, ka Vācija un Francija vēlas nevis pastiprināt finanšu uzraudzību Eiropas Savienībā, bet viņu faktiski pavājina. Vai tas tad nozīmētu, ka manas valsts iedzīvotāju darbs būtu velti darīts? Kolēģi, mēs nevaram šādu situāciju pieļaut, ka dažas lielās dalībvalstis vēlas turpināt bezatbildīgi dzīvot. Mums ir jāstiprina Komisijas priekšlikums, lai Eiropā būtu stingra finanšu uzraudzība. Paldies Jums par uzmanību!

 
  
MPphoto
 

  Gunnar Hökmark (PPE). – Priekšsēdētāja kungs, manuprāt, mums ir jāsaprot viena lieta, proti, ka starptautiskā ekonomikas krīze galvenokārt skar ASV un Eiropas ekonomikas. Citās pasaules daļās izaugsmes rādītāji ir augsti, bet tā tas nav Eiropā un ASV. Šīs situācijas galvenais cēlonis ir pārtēriņš un nepietiekama izaugsme. Manuprāt, tā ir viena no svarīgākajām problēmām.

Mums ir jādod grūdiens izaugsmei, bet, to darot, mums ir nepieciešama publisko finanšu stabilitāte. Tāpēc mani, papildus tam, ko jau minēja iepriekšējie runātāji, satrauc, ka daži Eiropas līderi tagad runā par mazāk stingriem un elastīgākiem noteikumiem attiecībā uz Stabilitātes paktu un izvēlas iespēju veikt izmaiņas līgumā. Es nedomāju, ka Eiropai ir vajadzīgas desmit gadus ilgas diskusijas par izmaiņām līgumā. Tā vairāk ir sašķelšanās, nevis integrācijas un konkurētspējas politika.

Mums ir jānostiprina Stabilitātes pakts, nosakot pēc iespējas lielāku skaitu automātisko sankciju. Mums jānodrošina budžetu deficītu konfidenciāla un precīza samazināšana vienlaikus ar reformu veikšanu, lai mēs kļūtu atvērtāki lielākai ekonomikas izaugsmei, atverot Eiropas robežas un ļaujot pieaugt konkurencei. Tas ir tālu priekšā, un par to mums vajadzētu iestāties G20 augstākā līmeņa sanāksmē. Tas ir arī Eiropas darba kārtības mērķis.

 
  
MPphoto
 

  Theodoros Skylakakis (PPE).(EL) Priekšsēdētāja kungs, Berès kundzes ziņojumā par ekonomikas krīzi, kas ir viens no jautājumiem, ko šodien apspriežam debatēs, 32. pantā ir minēts, ka dažām dalībvalstīm, acīmredzot to vidū ieskaitot arī manu valstspiederības valsti Grieķiju, patlaban nav iespēju izstrādāt reālus ekonomikas atveseļošanas plānus un ka visas iespējas līdz 2012. gadam aprobežojas ar nodokļu palielināšanu, publisko izdevumu un parādsaistību samazināšanu. Šāda nostāja Grieķijai un citām valstīm ir ārkārtīgi svarīga, jo valstī ir spēki, kuri apgalvo pilnīgi pretējo.

Es personīgi vēlētos atbalstīt šo nostāju Berès kundzes ziņojumā, jo valstīm, kurām ir milzīgs deficīts un parāds, un jo īpaši valstīm, kurām vairs nav piekļuves starptautiskajam kapitāla tirgum, ir jāsamazina savu deficītu apjomi, pirms var notikt ekonomikas atveseļošanās. Nav citas iespējas. Bez deficīta samazināšanas nav iespējama piekļuve starptautiskajiem tirgiem. Bez piekļuves starptautiskajiem tirgiem nav iespējama ekonomikas atveseļošanās. Tās ir rūgtas zāles, jo īpaši iedzīvotājiem, bet mums ir jābūt drosmei, lai izklāstītu iedzīvotājiem patiesību.

 
  
MPphoto
 

  Seán Kelly (PPE). – Priekšsēdētāja kungs, es runāšu vienu minūti. Es vēlos pievērsties divām šeit šorīt izskanējušām runām. Pirmā bija Danuta Hübner runa, kurā viņa pauda, ka Eiropa neeksistē vakuumā. Otrā bija Chastel kunga runa, kurš minēja, ka Eiropa nevar būt vienīgā, kas piekāpjas.

Manuprāt, Eiropas Savienībai ir laiks ieņemt stingru nostāju, jo īpaši attiecībā uz G20 valstīm un Apvienoto Nāciju Organizāciju. Mūsu situāciju raksturo 11 % liels bezdarba rādītājs, jaunatnes bezdarba rādītājs 20 % apjomā, milzīgs publiskais parāds un miljoniem nabadzībā dzīvojošu cilvēku, un, ja citas pasaules valstis nav gatavas uzņemties daļu atbildības, mums ir jāpaziņo, ka mēs neļausim savām dalībvalstīm zaudēt konkurētspēju un palielināt nabadzību Eiropas Savienībā.

Otrkārt, es vēlos sacīt, ka Eiropā mums ne tikai ir jāuzstājas vienoti, bet arī jārīkojas kā vienotai kopienai. Nav pieļaujama turpmāka pašieceltās pārvaldītāju padomes darbība, kas šorīt šeit tika pieminēta. Viņiem ir iespēja apliecināt savu taisnību Padomei.

 
  
MPphoto
 

  Jan Kozłowski (PPE). (PL) Es vēlētos sākt, paužot savu gandarījumu saistībā ar ziņojumu par Eiropas Savienības ekonomikas pārvaldības un stabilitātes regulējuma uzlabošanu un manu pateicību par izcilo darbu, ko ir ieguldījis referents Feio kungs. Esmu pārliecināts, ka jaunās iniciatīvas, piemēram, dokumentu kopums par finanšu uzraudzību un Eiropas semestris, mums ļaus izvairīties no turpmākajām krīzēm vai vismaz mazināt to iespaidu.

Tomēr, manuprāt, galvenais jautājums ir neatlaidīga to pasākumu īstenošana, kuri ir vērsti uz labāku ar dalībvalstu ekonomikām saistīto politisko stratēģiju koordinēšanu un palielinātu pārredzamību. Es vēlētos uzsvērt laba ES un dalībvalstu līmeņa budžeta sadarbības regulējuma izveides nozīmi, tostarp valstu budžeta izdevumu kategoriju saskaņošanu ar ES budžeta izdevumu kategorijām. Tas ļautu veikt izsmeļošu un sistemātisku Eiropas publisko izdevumu analīzi.

 
  
MPphoto
 

  Gilles Pargneaux (S&D).(FR) Priekšsēdētāja kungs, es vēlētos teikt tikai dažus vārdus par Francijas un Vācijas priekšlikumiem. Manuprāt, mūsu reakcijai galu galā vajadzētu būt pozitīvai. Mēs bieži sakām, ka kopš 2007. gada ir trūcis mūsu Francijas un Vācijas dzinēja. Tajā pašā laikā ir skumji, ka šajos Francijas un Vācijas priekšlikumos ir iekļauts Franciju pakļaujošs elements, ņemot vērā to, ka šie priekšlikumi tika sagatavoti, lai palīdzētu Francijai izvairīties no grūtībām saistībā ar tās slikto finanšu un ekonomikas stāvokli.

Ir svarīgi arī norādīt, ka atšķirībā no Berès kundzes ziņojuma šie priekšlikumi nesniedz pozitīvus ieteikumus, kas mums tiešām ļautu nodrošināt īstu ekonomikas pārvaldību Eiropas Savienībā.

 
  
MPphoto
 

  Monika Flašíková Beňová (S&D). (SK) Krīze ir ļoti sarežģīts fenomens, tāpēc ļaujiet man sniegt tikai dažus komentārus, tā kā mums nav daudz laika.

Vispirms, pārāk liels uzsvars tiek likts uz publiskā parāda kritēriju valstu ekonomikās, kamēr pārējie kritēriji ir tikpat svarīgi. Tajā pašā laikā zināms publiskais parāds krīzes laikā ir neizbēgams, tā kā valdībām ir jākompensē deficīti privātajā sektorā ar ekonomisko aktivitāti publiskajā sektorā vai, izsakoties precīzāk, ar valsts stimuliem privātajam sektoram, kuri varētu palēnināt bezdarba pieaugumu. Dāmas un kungi, tā iemesls ir fakts, ka visos šajos skaitļos mēs aizmirstam par cilvēkiem, kuri neaizraisīja krīzi. Mēs aizmirstam par bezdarbu un sociālās situācijas pasliktināšanos. Es vēlētos uzsvērt arī faktu, ka bez Eiropas mēroga ekonomikas politikas koordinēšanas un finanšu nozares regulācijas krīzes pārvarēšana būs ļoti sarežģīta.

Noslēgumā man ir viens pēdējais lūgums jeb prasība. Komisāra kungs! Vairākus gadus esmu aicinājusi uz reālu rīcību saistībā ar nodokļu oāzēm.

 
  
MPphoto
 

  Anneli Jäätteenmäki (ALDE). – Priekšsēdētāja kungs, es ierosinu, lai nākotnē ekonomikas jautājumos mums būtu viens pārstāvis. Mums vajadzētu augsto pārstāvi ekonomikas jautājumos, tāpat kā mums ir augstais pārstāvis ārlietās. Nākotnē mēs varētu apvienot Rehn kunga un Barnier kunga amatus.

Attiecībā uz otru jautājumu — žēl, ka G20 sanāksmēs mēs nevaram uzstāties vienoti. Eiropas Savienība palīdz Francijai, Sarkozy kungam un G20 priekšsēdētājam. Nākotnē Eiropas Savienību šajā sanāksmē vajadzētu pārstāvēt vienai amatpersonai, vienam cilvēkam, un mums būtu jāuzstājas vienoti.

 
  
MPphoto
 

  Sven Giegold (Verts/ALE). – Priekšsēdētāja kungs, vakar vakarā preses konferencē es tiešām pārdzīvoju kopā ar Rehn kungu, redzot, kā viņam ir jāpasniedz šī vienošanās, kuras pamatā nebija tikai viņa priekšlikumi. Pēc pieredzes, ko esam guvuši saistībā ar dokumentu kopu pārraudzības jomā, manuprāt, mēs esam redzējuši, kā Parlaments un Komisija var sadarboties, lai panāktu labu rezultātu. Manuprāt, mums tieši tas tagad ir jādara.

Kad mēs paraugāmies uz deficīta un parāda procedūrām, kā arī jūsu labajiem priekšlikumiem saistībā ar makroekonomikas nelīdzsvarotību, redzams, ka, lai panāktu labu vienošanos, ir tiešām izšķiroši, lai gan valstis, kurās ir deficīts, gan tās valstis, kurās ir budžeta pārpalikums, sniegtu savu ieguldījumu euro stabilitātes atjaunošanā. Varu teikt tikai to, ka vairākums šajā Parlamentā ir gatavs atbalstīt jūsu sniegtos priekšlikumus.

 
  
MPphoto
 

  Miguel Portas (GUE/NGL).(PT) Priekšsēdētāja kungs, tā kā Francijas un Vācijas direktorāts vairs neatrodas šajā Parlamentā, es savus trīs jautājumus par neseno sodu neprātu adresēšu Komisijai un Padomei.

Pirmais jautājums ir par ideju attiecībā uz noguldījumiem ar procentiem. Kā gan jūs pamatojat viena deficīta pievienošanu citam deficītam, lai apkarotu deficītu?

Otrs jautājums ir par iespēju uz laiku pārtraukt struktūrfondu darbību, kuras vienīgās sekas būs vidēja termiņa un ilgtermiņa izaugsmes apdraudējums, tādējādi palielinot aizdevuma procentu likmi un īstermiņa deficītu.

Tas man liek uzdot trešo jautājumu — kā būtu ar sodu noteikšanu par muļķību un iedomības grēku?

 
  
MPphoto
 

  Andrew Henry William Brons (NI). – Priekšsēdētāja kungs, mums tika apsolīta ekonomikas izaugsme, bet konkurence, ar kuru Eiropas valstis sastopas no attīstības valstu puses, novedīs pie mūsu valstu ražošanas bāzu un darbavietu iznīcināšanas.

Mēs ar šīm valstīm varam konkurēt, tikai pazeminot mūsu darbinieku dzīves līmeni. Mums ir jānoraida globālisms, jāaizsargā mūsu ekonomikas un jāpārtrauc mūsu konkurentu spēka palielināšana.

Mums tika apsolīta labāka ekonomikas pārvaldība Eiropā. Tomēr dalībvalstu ekonomikas ir ļoti atšķirīgas, un viena ekonomikas recepte nederēs 27 dažādām valstīm. Katrai valstij ir jāparedz tāda pārvaldības forma, kāda tai ir piemērota.

Ekonomikas krīzes sākums izrietēja no banku aktivitātēm, bet valdības reaģēja, metoties tās glābt. Mums ir jākontrolē banku kredītu radīšanas aktivitātes, t. i., naudas radīšanas aktivitātes. Bankām ir jādarbojas mūsu ekonomikas interesēs, un nedrīkst pieļaut, ka tās seko pašas savam plānam. Bankas noteikti nedrīkst būt privileģētas mūsu palīdzības saņēmējas.

 
  
MPphoto
 

  Alajos Mészáros (PPE). (HU) Mēs esam piedzīvojuši nopietnāko sociālo un ekonomikas krīzi Eiropas Savienības vēsturē, un starp tās galvenajiem iemesliem ir globālā nevienlīdzība, vājš finanšu regulējums un Amerikas Savienoto Valstu liberālā finanšu politika. Manuprāt, Eiropas Savienības reakcija uz krīzi bija mazliet novēlota. Pirmie pasākumi, ko dalībvalstis veica, reaģējot uz krīzi, nebija savstarpēji saskaņoti. Turpmāk mums būs vajadzīgi piemēroti ekonomikas pārvaldības mehānismi, lai risinātu krīzes situācijas. Mūsu pašu drošības interesēs mums ir jāgarantē, ka Eiropas Savienība var paļauties pati uz savu spēku. Manuprāt, Īpašās finanšu, ekonomikas un sociālās krīzes komitejas darbs vēl joprojām ir nepieciešams, jo krīze vēl nav beigusies un finanšu tirgi vēl nav atguvuši stabilitāti. Dalībvalstīm ir jāsaskaņo savas budžetu politikas un jānodrošina savstarpēja informācijas apmaiņa par tām. Iekšējais tirgus ir viena no nepieciešamajām izaugsmes svirām, tādējādi stratēģijai “Eiropa 2020” ir jābūt vērstai uz ilgtermiņa ieguldījumiem un nodarbinātību. Mums ir jānostiprina MVU stāvoklis, jo to pamatuzdevums ir funkcionēt kā pētniecības, inovāciju un izaugsmes dzinējspēkam.

 
  
MPphoto
 

  Antigoni Papadopoulou (S&D).(EL) Priekšsēdētāja kungs, Eiropas Savienība patiešām atrodas krustcelēs. Starptautiskā ekonomikas krīze ir ierobežojusi izaugsmi un saasinājusi bezdarbu, nabadzību un sociālo atstumtību. Glābšanas pasākumi bija pozitīvi vērtējami, neraugoties uz nopietniem trūkumiem. Tomēr mums bez šaubām ir nepieciešama lielāka Kopienas solidaritāte un labāka valstu ekonomikas atveseļošanas plānu saskaņošana.

Eiropas Parlaments no Komisijas vēlas sagaidīt vairāk uz Eiropu vērstu pieeju, mazāk birokrātijas, atbalstu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, vairāk jaunu darba vietu, vairāk līdzekļu projektu finansēšanai svarīgās nozarēs un stingrāku Eiropas Savienības ekonomikas, fiskālās un sociālās politikas regulēšanas, pārraudzības un saskaņošanas sistēmu.

Es arī atbalstu kopēja monetārā fonda izveidi Eiropas ekonomikas pārvaldības efektīvākai kontrolei. Visbeidzot, esmu tik lepns par Nobela prēmijas ieguvēju, kiprieti Christoforos Pissalides, ka es aicinu Eiropas Parlamentu uzaicināt viņu izklāstīt savus uzskatus par to, kā risināma bezdarba problēma un citi mūsdienu izaicinājumi.

 
  
MPphoto
 

  Philippe Lamberts (Verts/ALE).(FR) Priekšsēdētāja kungs, es vēlētos uzrunāt Komisiju un Padomi, lai pievērstu uzmanību trīs trūkumiem priekšlikumos par Eiropas pārvaldību atbilstoši mūsu ieskatiem.

Pirmais trūkums ir fakts, ka ir paredzēta ļoti stingra disciplīna attiecībā uz deficītiem un parādsaistībām un ļoti vāja disciplīna attiecībā uz ieguldījumiem, un es domāju stratēģiju “Eiropa 2020”. Mums tiešām ir vajadzīga vienlīdz stingra disciplīna abās jomās, jo taupība pati par sevi neatjaunos ekonomikas aktivitāti.

Otrs trūkums ir aspekts, ka, ja mēs tik ļoti labprāt kontrolējam izdevumus, mums būtu arī jānodrošina tas, ka mēs ienesam nepieciešamos ienākumus. Es to esmu uzsvēris daudzkārt iepriekš — mums nevar būt koordinācija budžeta jomā, ja nepastāv koordinācija nodokļu jomā.

Trešais trūkums ir problēma, ko mēs uzskatām par trūkumu demokrātijas jomā, un tas manā skatījumā darba grupas priekšlikumos ir īpaši pārsteidzoši. Šķiet, ka attiecībā uz darba grupu Parlaments nepastāv. Tas nav pieņemami.

 
  
MPphoto
 

  Constance Le Grip (PPE).(FR) Priekšsēdētāja kungs, savā runā es vēlētos pievērsties gatavošanās darbam gaidāmajām G20 augstākā līmeņa sanāksmēm. Iepriekšējie runātāji ir pateikuši visu, kas ir sakāms par Eiropas ekonomikas pārvaldību, nepieciešamību nostiprināt Eiropas ekonomikas pārvaldību, nostiprināt Stabilitātes un izaugsmes paktu, un šajā procesā vairāk iesaistīt Eiropas Parlamentu un, protams, arī dalībvalstu parlamentus.

Es vēlētos ātri pieminēt divas problēmas, kas sagaida mūsu valstis un G20 locekles. Problēmas, kas, manuprāt, ir jārisina gaidāmo G20 sanāksmju laikā.

Šīs problēmas ir valūtu karš un patēriņa preču cenu nepastāvība. Manuprāt, attiecībā uz šiem diviem jautājumiem, kas rada reālus draudus globālajai izaugsmei un uz mūsu planētas izraisa ievērojamu nestabilitāti, Eiropas Savienībai ir jāapvienojas ap kopīgām nostājām, lai gaidāmajās G20 augstākā līmeņa sanāksmēs — gan Seulā, gan citās, kas sekos, — tā pasaules kontekstā spētu uzstāties vienoti un visaptverošākā veidā.

 
  
MPphoto
 

  Petru Constantin Luhan (PPE).(RO) Šķiet, ka krīzes sekas patlaban vēl nebūt nav pārvarētas. Tāpēc šajā kontekstā es jums vēlētos atgādināt par ekonomikas un sociālās kohēzijas politikas svarīgo nozīmi, tostarp par to, ka šī politika ir absolūts priekšnosacījums.

Šī politika ir kļuvusi par nozīmīgu Eiropas ekonomikas atveseļošanas paketes elementu, nodrošinot pievienoto vērtību un atbalstot modernizācijas un ilgtspējīgas izaugsmes veicināšanu, tādējādi vienlaikus apliecinot Eiropas solidaritāti. Manuprāt, pirmais un svarīgākais, kas mums ir nepieciešams, ir ievērojami ieguldījumi visa veida infrastruktūrā — neraugoties uz to, vai tas ir transports, enerģētika vai telekomunikācijas. Mums ir nepieciešami ievērojami kapitālieguldījumi no vairākiem finansējuma avotiem, gan publiskiem, gan privātiem, kā arī ieguldījumi ar partnerību starpniecību starp publiskā un privātā sektora pārstāvjiem, kuru potenciāls, man šķiet, vēl aizvien pilnībā netiek izmantots.

 
  
MPphoto
 

  Rachida Dati (PPE).(FR) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Vispirms es vēlētos apsveikt mūsu kolēģi Feio kungu saistībā ar viņa ziņojuma kvalitāti un tajā minētajiem mērķtiecīgajiem ierosinājumiem. Tas arī apliecina, ka Eiropas Parlaments pilnībā piedalās debatēs, kas ir izšķirošas Eiropas nākotnei, un mēs par to varam būt tikai gandarīti.

Turklāt Grieķijas krīze ir atklājusi trūkumus, kas vājina Eiropas Savienības ekonomikas pārvaldību. Saistībā ar šo jautājumu es vēršu uzmanību uz Feio kunga priekšlikumu izveidot pastāvīgu mehānismu finanšu stabilitātei. Mums šī problēma arī ir jārisina tās pamatos.

Manuprāt, šīs problēmas risinājums ir arī Stabilitātes un izaugsmes pakta un jo īpaši tā sankciju nostiprināšana. Tas ir ļoti svarīgi, ja mēs vēlamies panākt ilgtspējīgu dalībvalstu budžetu atveseļošanos, kas ne vienmēr gūst popularitāti. Tas ir ierobežojoši, bet mums nav izvēles.

 
  
MPphoto
 

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D). (LT) Finanšu, ekonomikas un sociālā krīze ir skārusi ikvienu Eiropas iedzīvotāju. Tomēr problēmas vēl vairāk ir izcēlušas faktu, ka dažādie dalībvalstu ekonomikas atveseļošanas plāni bija vāji koordinēti un nepietiekami efektīvi. Turklāt atsevišķām dalībvalstīm tiešām nebija iespēju izstrādāt īstus valsts ekonomikas atveseļošanas plānus, tostarp pasākumus izaugsmes un nodarbinātības stimulēšanai, jo tās recesijas laikā vēl vairāk samazināja publiskos izdevumus un palielināja nodokļus, lai samazinātu valsts parādu. Diemžēl dažās dalībvalstīs tas tiek darīts uz vienkāršo iedzīvotāju rēķina. Es vēlētos vērst uzmanību arī uz faktu, ka krīze ļoti skaidri parādīja starp dažādām sociālajām grupām pastāvošo nevienlīdzību. Piemēram, salīdzinājumā ar vīriešiem sievietes ir pakļautas daudz lielākam riskam nokļūt zem nabadzības sliekšņa. Tādējādi Eiropas Savienībai no šīs krīzes ir jāgūst secinājumi un jāīsteno tās pieņemtās iniciatīvas visās jomās, saskaņojot kopīgu rīcību ar dalībvalstīm.

 
  
MPphoto
 

  Andreas Mölzer (NI).(DE) Priekšsēdētāja kungs, mēs tikko esam puslīdz pakļāvuši kontrolei akciju tirgus monopola finanšu haizivis, kad mums jau ir jāsastopas ar starptautisku valūtu devalvācijas sacensību, kas, neraugoties uz Ķīnas šodien sniegto nelielo pakalpojumu, vēl nav novērsta. Kas tāds, ko mēs Eiropā uzskatām par pilnīgi nevēlamu, proti, devalvācija vai intervence valūtu tirgos, tagad ir problēma, ko mums uzspiež globalizācija. ASV vēlas samazināt valsts parādu, Japāna vēlas stimulēt ekonomiku un Ķīna vēlas paplašināt eksportu. Šī maigā valūtas politika, ko īsteno citas spēcīgās valstis, neapšaubāmi kaitē Eiropai, kā arī citām valstīm, un tāpēc tam jābūt svarīgam debašu jautājumam G20 augstākā līmeņa sanāksmē.

Galu galā, pasaules tirgu pārpludināšana ar lētām Ķīnas eksporta precēm ir vienkārša, ja valūtas vērtība ir mākslīgi pazemināta. Šāda veida ilgstoša intervence kropļo tirgu. Tā ir ārkārtīgi bīstama spēle, kas ļaunākajā gadījumā varētu iedzīt stūrī visu starptautisko ekonomiku.

Pat ja izredzes uz panākumiem ir apšaubāmas, ir svarīgi, lai augstākā līmeņa sanāksmē tiktu uzsākta diskusija par plāniem saistībā ar nodokļa piemērošanu finanšu darījumiem.

 
  
MPphoto
 

  Pervenche Berès, referente. (FR) Priekšsēdētāja kungs, es vēlētos pateikties deputātiem, kuri teica runas, par viņu sniegto ieguldījumu. Es vēlētos atbildēt divām vai trijām no šīm runām.

Vispirms, atbildot Zīles kungam. Manuprāt, viņa teiktais ir ļoti svarīgs, kad nonākam pie kohēzijas politikas reformām. Mums ir jānovērtē šī kohēzijas politika, lai noteiktu, vai gadu laikā, kas ir pagājuši pēc pievienošanās, spekulācijas par to, ka iekšējā nevienlīdzība daļēji varētu tikt līdzsvarota, piemērojot šos fondus, ir izrādījušās pareizas, un lai veiktu objektīvu novērtējumu nākotnē noderīgu secinājumu gūšanai.

Daudzi deputāti — un es viņiem pateicos — ir runājuši par Eiropas Savienības pārstāvību un pasaules mēroga pārvaldību. Tas mūsu Eiropas Savienībai pilnībā ir jautājums par stratēģiju — jau atkal laikā, kad, šķiet, esam uz valūtu karu sliekšņa. Gan iekšpolitikā, gan ārpolitikā mums ir jāpauž vienota Eiropas nostāja. Izmantosim savu iekšējo spēku, lai mūsu pārstāvība pasaulē būtu stipra un vienota.

Tālāk, atsaucoties uz mana kolēģa Robert Goebbels teikto, ir taisnība, ka G20 nav risinājums, ko mēs tiešām vēlētos redzēt attiecībā uz pasaules mēroga pārvaldību, kurā katram ir sava vieta un kurā ir vieta mums nepieciešamajām šķīrējtiesas iestādēm. Tas atgādina vakardienas Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāra runu par to, ka mums Apvienoto Nāciju Organizācijā ir jāseko turpmākajam virzienam, īstenojot radikālu šīs institūcijas un tās pārvaldes reformu.

Visbeidzot, priekšsēdētāja kungs, lai noslēgtu šīs debates, es vēlētos atgriezties pie jautājuma par publiskajiem ieguldījumiem un pie tā, ko teica mans kolēģis Lamberts kungs. Savā ziņojumā mēs aicinām Komisiju sagatavot ikgadēju pārskatu par vajadzībām publisko un privāto ieguldījumu jomā, kā arī aicinām ieviest darbības rādītājus, kas mums tiešām ļaus izmantot ilgtermiņa ieguldījumu stratēģiju darba vietu nodrošināšanas interesēs un tādējādi — Eiropas iedzīvotāju interesēs. Stratēģija būtu balstīta ilgtspējīgā redzējumā un solidaritātes idejā, kas stāv Eiropas Savienības centrā.

(Aplausi)

 
  
MPphoto
 

  Diogo Feio, referents.(PT) Priekšsēdētāja kungs, es vēlētos sākt, izsakot pateicību visiem deputātiem, kuri piedalījās debatēs — arī tiem, kuri vēl runās pirms debašu beigām. Ir laiks pāriet no vārdiem uz darbiem. Turpmāk, pēc šā balsojuma, kas, es ceru, būs labvēlīgs, Parlamentam būs sava nostāja par ekonomikas pārvaldību. Šajā nostājā būs pausts atbalsts Eiropas Savienības garam — lielākai pārredzamībai un lielākai atklātībai. Tajā būs pausts atbalsts ekonomikas pārvaldībai kā visu 27 Eiropas Savienības dalībvalstu izaugsmes mērķim un labākai koordinācijai starp tām, nodrošinot plašāku ekonomikas un monetāro savienību.

Īsumā sakot, šajā nostājā būs atbalstīta Eiropa, kurā pastāv lielāka solidaritāte, sagatavotība un efektivitāte, demokrātiska Eiropa, kurā pastāv viedokļu dažādība, bet kuras pamatā ir kopīgas vērtības. Eiropa ar Padomes, Komisijas un Parlamenta nostājām. Eiropa, kurā pastāv ekonomikas pārvaldība, nav Eiropa, kurā notiek divu pušu augstākā līmeņa sanāksmes. Tā ir Eiropa, kurā institūcijām ir nostāja, darbojas Eiropas Parlaments un kurā dzīvo sabiedrība, kuras viedoklim ir nozīme.

Parlamentam un dalībvalstu parlamentiem šajā jomā ir jābūt izšķirošai nozīmei. Tiem ir jābūt savam redzējumam par dalībvalstu makroekonomikas pārraudzību, un tiem ir jābūt viedoklim par to, kā tiek īstenota stratēģija “Eiropa 2020”. Šiem parlamentiem ir jāpievērš liela uzmanība Stabilitātes un izaugsmes pakta nostiprināšanas jautājumam. Parlamentam ir virkne dažādu priekšlikumu saistībā ar citām institūcijām.

Tādējādi ir pienācis laiks (priekšsēdētāja kungs, šajā punktā es beigšu savu runu), lai mēs enerģiski un vienoti apspriestu iesniegtos jautājumus.

 
  
MPphoto
 

  Olli Rehn, Komisijas loceklis. – Priekšsēdētāja kungs, ļaujiet man sākt savu runu, izsakot pateicību referentei Berès kundzei un referentam Feio kungam, kā arī godātajiem deputātiem par šo ļoti nozīmīgo un saturīgo diskusiju.

Es novērtēju to, ka komentāru daudzums atspoguļo apspriesto jautājumu nozīmīgumu. Es vēlos sniegt dažus komentārus, atbildes un piezīmes par debatēm un ziņojumiem, un es sākšu ar starptautisko kontekstu.

Pasaules ekonomikā atkārtoti parādās līdzsvara trūkums, kas bija vērojams pirms krīzes, un tas apdraud ilgtspējīgu ekonomikas atveseļošanos un jaunu darbavietu radīšanu. Tāpēc ir svarīgi, lai G20 — vispirms ministru sanāksmē šonedēļ un pēc tam augstākā līmeņa sanāksmē, kas notiks pēc divām nedēļām, — spētu īstenot efektīvu starptautiskās politikas koordinēšanu globālās izaugsmes līdzsvara atjaunošanai.

Visām valstīm ir jāiegulda darbs līdzsvara atjaunošanā: valstīm, kurās ir budžeta pārpalikums, nostiprinot vietējo pieprasījumu, un valstīm, kurās ir deficīts, koncentrējoties uz eksporta pieaugumu. Tas ir jautājums par miljoniem darbavietu pasaules ekonomikā un Eiropas Savienībā.

Eiropas Savienība strādā, lai nodrošinātu spēcīgu un stabilu starptautisko finanšu sistēmu, kurā valūtas maiņas kursiem būtu jāatspoguļo ekonomikas pamatprincipi. Tas ir svarīgs elements G20 mērķī atjaunot globālās izaugsmes līdzsvaru ilgtspējīgas ekonomikas atveseļošanas un jaunu darbavietu radīšanas labā.

Tāda paša iemesla dēļ ir svarīgi, lai Eiropas Savienība reformētu un nostiprinātu pati savu ekonomikas pārvaldību. Berès kundzes un Feio kunga sagatavotie ziņojumi šajā ziņā ir nozīmīgs ieguldījums, un Komisijas likumdošanas priekšlikumi, kad tie tiks pieņemti, būs nozīmīgs solis uz priekšu pretī īstai un efektīvai ekonomikas un monetārajai savienībai.

Izskanēja vairāki jautājumi saistībā ar Komisijas uzskatiem par nodevām un nodokļiem, kas piemērojami finanšu institūcijām. Es šo jautājumu apspriedu ar Komisijas priekšsēdētāju Barroso kungu, un mēs pieņēmām, ka būtu lietderīgi precizēt mūsu nostāju šajā jautājumā, jo saistībā ar to tika pausti atsevišķi mulsinoši viedokļi.

Mēs esam svarīgu mūsu pašu finanšu sistēmas reformu vidū, un mums ir jāuztur dinamika arī G20 ietvaros. Komisija ir ierosinājusi priekšlikumu vispirms par stabilitātes nodevu vai banku nodevu, lai nodrošinātu, ka privātais sektors, banku un finanšu sektors sniegtu savu ieguldījumu krīzes radīto izmaksu segšanā un turpmāko krīžu risināšanā.

Šāds priekšlikums ir iesniegts apspriešanai, un dažās dalībvalstīs tas tiek īstenots.

Otrkārt, Komisija vēlas, lai finanšu nozare sniegtu ieguldījumu krīzes radīto izmaksu segšanā, un tāpēc ES un Komisija ir apņēmusies atbalstīt nodokļa piemērošanu finanšu darījumiem visā pasaulē.

Treškārt, tajā pašā laikā Komisija kā vienu iespēju pašu resursiem ES budžetā ir iesniegusi ierosinājumu, ka finanšu nozarei ES līmenī būtu jāsniedz vienlīdzīgs ieguldījums, piemēram, nodoklis par komercdarbību.

Tāds ir mūsu viedoklis. Mēs esam ierosinājuši banku nodevu vai stabilitātes nodevu, mēs esam paaugstinājuši finanšu darbības nodokļa kā pašu resursu avota iespēju un, treškārt, mēs esam apņēmušies atbalstīt nodokļu piemērošanu finanšu darījumiem pasaules līmenī.

Feio kunga ziņojumā ir minēts ierosinājums izveidot Eiropas monetāro fondu. Komisija atbalsta pastāvīga mehānisma izveidi krīzes novēršanai un krīzes pārvarēšanai, kuram jābūt ar divām pusēm, diviem elementiem, divām dimensijām. Jāakcentē krīzes novēršana, kā arī krīzes pārvarēšana, jo ir labāk ievērot lielāku piesardzību, nekā vēlāk izjust nožēlu.

Attiecībā uz krīzes pārvarēšanu mēs jau maijā skaidri norādījām, ka ir nepieciešams stingrs krīzes pārvaldības regulējums euro zonai, un Komisija gatavojas savlaicīgi ierosināt priekšlikumus par pastāvīgu krīzes pārvarēšanas mehānismu.

Ir noskaidrojušies vairāki vispārēji principi, jo īpaši attiecībā uz to, ka krīzes novēršanai un pārvarēšanai ir jābūt cieši saistītām un ka jebkura finansiāla palīdzība ir pakļaujama stingriem nosacījumiem.

Šādam pastāvīgam mehānismam būtu jāmazina morālais kaitējums un jānodrošina stimuli dalībvalstīm, lai tās īstenotu atbildīgu finanšu politiku, un stimuli investoriem, lai tie īstenotu atbildīgu aizdevumu izsniegšanas praksi.

Schmidt kungs ierosināja grozījumus saistībā ar to dalībvalstu brīvprātīgu līdzdalību sankciju režīmā, kuras nav euro zonas dalībnieces. Jūs zināt, ka pirmajā posmā mēs ierosinām režīmu euro zonas dalībvalstīm un otrajā posmā — režīmu visām 27 dalībvalstīm. Komisija var pieņemt un atbalstīt šo grozījumu, kura mērķis ir ārpus euro zonas esošo dalībvalstu iesaistīšanās sankciju režīmā, pamatojoties uz brīvprātības principu.

Mēs esam sasnieguši progresu saistībā ar darba grupu un panākuši konverģenci attiecībā uz Komisijas iniciatīvām ekonomikas pārvaldības nostiprināšanai, jo īpaši pievēršot uzmanību profilaksei un brīdinājuma pasākumiem, liekot uzsvaru uz parādu ilgtspējību un vienojoties par metodi makroekonomikas nelīdzsvarotības risināšanai, kā arī izveidojot efektīvu izpildes nodrošināšanas mehānismu.

Lai gan darba grupā ir notikusi viedokļu konverģence attiecībā uz Komisijas priekšlikumiem, standarta likumdošanas process sākas tikai tagad. Līdz šim mēs esam redzējuši tikai sākumu. Iespējams, mēs esam sākuma beigās, bet standarta likumdošanas process sākas tikai tagad, un Eiropas Parlamentam kā otram likumdevējam ir tiešām izšķiroša un svarīga nozīme.

Mēs vēlamies ar jums sadarboties un mēs aicinām Padomi un Parlamentu līdz nākamā gada vasarai sagatavot likumdošanas lēmumus, lai nākamā, 2011. gada, vasarā, kad notiks nākamā efektīvas rīcības novērtējuma kampaņa, stātos spēkā jaunā ekonomikas pārvaldības sistēma.

Saistībā ar ekonomikas pārvaldību šis Eiropas Savienībai patiešām ir jautājums par uzticību, un es jums pilnībā piekrītu, ka Eiropas Savienības darbu un darba rezultātus tiešām nodrošina Kopienas metode.

Es šajā jautājumā jūs uzmanīgi uzklausīju. Es novērtēju jūsu stabilo uzticību Kopienas metodei, sākot ar Daul kunga, Schulz kunga, Verhofstadt kunga un Cohn-Bendit kunga runām, lai gan es nevaru sasniegt tādu runas eleganci kā “Dovilas vienošanās” vai “kazino kompromiss”.

Lai nu kā, kopā apliecināsim vēlreiz, ka Kopienas metode var nodrošināt un tagad tai ir jānodrošina jauna ekonomikas pārvaldības sistēma, un papildināsim stipru monetāro savienību ar stipru un efektīvu ekonomikas savienību, lai izveidotu īstu un pilnīgu ekonomikas un monetāro savienību.

 
  
MPphoto
 

  Olivier Chastel, Padomes priekšsēdētājs.(FR) Priekšsēdētāja kungs, es runāšu īsi un sākšu, Padomes vārdā izsakot pateicību abiem referentiem — Berès kundzei un Feio kungam. Viņi simbolizē Parlamenta iesaistīšanos tik svarīgās tematiskajās jomās kā šis jautājums. Es vēlos arī sacīt, ka mudinu jūs bez kavēšanās veikt ar ekonomikas pārvaldību saistīto iniciatīvu analīzi, proti, Komisijas iniciatīvu analīzi, kurām mūs būtu jānodrošina ar iespēju īstenot Eiropas ekonomikas pārvaldību, jo īpaši saistībā ar koplēmuma principu.

Pieņemu, ka Padome ir Parlamenta rīcībā, lai saistībā ar šiem priekšlikumiem tiktu gūti reāli panākumi.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. – Debates ir slēgtas.

Balsošana notiks šodien, trešdienā, 2010. gada 20. oktobrī.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 149. pants)

 
  
MPphoto
 
 

  Paolo Bartolozzi (PPE), rakstiski. (IT) Es vēlētos paust savu atzinību svarīgajam ieguldījumam, ko šis darbs sniegs pasākumu kopas noteikšanā, kas veicami pašreizējās krīzes pārvarēšanai un turpmāku krīžu iespējas novēršanai.

Pēc tam, kad nesenā krīze satraucošā mērā izcēla pašregulācijas ierobežojumus, mums aizvien neatliekamāk jāizvēlas globālās kontroles sistēma. Pašreizējais ekonomikas un finanšu nestabilitātes posms, kas ir postošākais desmitgažu laikā, ir novedis pie tāda mēroga nodarbinātības un sociālās krīzes, ka ir nepieciešama izlēmīga rīcība, lai novērstu tās negatīvo rezonansi, un jānosaka par prioritātēm iespējas, kas rodas globalizētā ekonomikā.

Krīze pēdējo gadu laikā ir nežēlīgi pārbaudījusi lielāko daļu attīstīto valstu. Ekonomikas atveseļošana dažu valstu gadījumā ir lēna pat tagad, un pastāvīgais finanšu tirgu trauslums nosaka, ka pasaules mēroga koordinācija un piemērotu ekonomikas un rūpniecības stratēģiju izvēle ir nozīmīgākie aspekti cīņā ar finanšu krīzi. Turklāt pasaules mēroga pārraudzībai ir jāveicina noteikta finanšu tirgu stabilizācija un jānostiprina notiekošā ekonomikas atveseļošana, garantējot stabilu pieprasījuma un nodarbinātības līmeņu izaugsmi.

 
  
MPphoto
 
 

  Elena Băsescu (PPE), rakstiski.(RO) Pašreizējā ekonomikas krīze apliecina, ka pašlaik Eiropas Savienībā izmantotais pārvaldības modelis nav darbojies pietiekami labi, tādējādi nespējot panākt pilnīgu konverģenci starp dalībvalstīm. Šī situācija nosaka nepieciešamību pēc ekonomikas regulējuma uzlabojuma un mērķtiecīgu pārraudzības instrumentu izstrādes, kas ir precīzāk definēti un mērķtiecīgāki. Ir svarīgi, lai dalībvalstis ievērotu Eiropas līmenī noteiktās regulas un lēmumus, jo īpaši saistībā ar Stabilitātes un izaugsmes paktu. Ņemot to vērā, es vēlos apsveikt Feio kunga iniciatīvu, kuras mērķis ir tādu pasākumu veicināšana kā lielāka skaita kontroles mehānismu izstrāde un uzmanīgāka tendenču novērošana valsts parāda un ienākumu jomā.

Es vēlētos noslēgt savu runu, piebilstot, ka Rumānijas valdība nesen pieņēma fiskālā budžeta stratēģiju 2011.–2013. gadam, ietverot pasākumus, kas nepieciešami budžeta deficīta atjaunošanai zem 3 % robežas un parāda saglabāšanai zem 60 % līmeņa. Šis reformu process radīs ekonomikas atveseļošanai nepieciešamos apstākļus.

 
  
MPphoto
 
 

  Dominique Baudis (PPE), rakstiski.(FR) Finanšu, ekonomikas un sociālā krīze plosās divus gadus. Tās rezultātā bezdarba līmenis ir pārsniedzis 10 % un Eiropas Savienību apdraud jauna recesija. Tā ir krīze, kuru mēs nespējam pakļaut savai kontrolei.

Nākamā G20 augstākā līmeņa sanāksme notiks 11. un 12. novembrī Seulā Francijas prezidentūras vadībā. G20 izveide bija prezidenta Sarkozy kunga iecere, kurš uzskata, ka mūsdienās globālo ekonomiku vairs neregulē tikai 8 valstis, bet arī visas nozīmīgākās attīstības valstis. Šis regulējums ļauj izstrādāt mērķtiecīgu ilgtermiņa redzējumu. Šī krīze nosaka nepieciešamību pēc īstas ekonomikas pārvaldības, noteikumiem, kas ierobežo sociālo dempingu attīstības valstīs, finanšu regulējuma un starptautiskās monetārās sistēmas reformas. Lai to panāktu, Eiropai ir jāzina, kā paust vienotu, noteiktu un stingru nostāju.

 
  
MPphoto
 
 

  Ivo Belet (PPE), rakstiski. (NL) Priekšsēdētāja kungs, viens no pamanāmākajiem elementiem šajos ieteikumos ir nodokļa piemērošana finanšu darījumiem. Šāds pasākums mums ļaus nošaut vairākus zaķus ar vienu šāvienu: tas ir efektīvs instruments pret spekulācijām, un ienākumi mums ļaus risināt problēmas saistībā ar valdību deficītu un finansējumu neatliekamiem sociālajiem projektiem (vide, attīstības palīdzība, infrastruktūras problēmas utt.). Parlaments tagad ir skaidri norādījis, ka mums Eiropā ir jāseko šādam rīcības plānam, pat ja pārējā pasaule pašlaik šaubās, jo tā ir pārbijusies. Nākamais solis ir Eiropas Komisijas sagatavots priekšizpētes ziņojums. Tas, par ko mēs šodien esam izšķīrušies, ir konkrēta intervence un atbilde finanšu krīzei. Tas arī sniedz skaidru signālu Eiropas iedzīvotājiem, ka mēs esam mācījušies no visām dažu aizvadīto gadu laikā piedzīvotajām neveiksmēm un ka mēs risinām krīzes problēmu, lai nostiprinātu Eiropu, jo īpaši Eiropas iedzīvotāju interesēs.

 
  
MPphoto
 
 

  George Sabin Cutaş (S&D), rakstiski.(RO) Regulatīvās struktūras, kas Eiropas Savienībā un Amerikas Savienotajās Valstīs pastāvēja pirms ekonomikas un monetārās krīzes, apliecināja saskaņotības trūkumu un bija pārmērīgi balstītas atšķirīgās makroekonomikas analīzēs. Šajās regulatīvajās struktūrās vērojamās vispārējas saskaņotības trūkuma dēļ valstis reaģēja patstāvīgi. Tās neņēma vērā, ka globalizētā pasaulē valsts mērogā pieņemtai monetārajai politikai ir ievērojama ietekme uz citu valstu ekonomikām. Eiropas Sistēmisko risku komitejas un Eiropas finanšu uzraudzības iestāžu izveide nostiprina finanšu pārvaldību Eiropas Savienībā. Tomēr starptautiskajā līmenī pastāvošie regulējumi krīžu pārvaldībai finanšu nozarē aizvien ir nepietiekami. Eiropas Savienībai G20 sanāksmē, kas notiks novembrī, ir jāuzsver nozīme, kas ir pārraudzības un regulējuma sistēmai, kura cita starpā ietvers obligātu finanšu darījumu un instrumentu reģistrāciju. Mums ir atbildība attiecībā uz ekonomiku, un mums vispirms ir jābūt spēcīgiem Eiropas Savienības līmenī, lai mēs spētu nodrošināt starptautisku vadību.

 
  
MPphoto
 
 

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski.(PT) Beidzot ES un tās līderiem nāksies atzīt, ka smagā krīze, ko mēs piedzīvojam, nenāca no ASV! Tā ir sistēmiska krīze, kas izriet no kapitālisma tā pašreizējā attīstības posmā, proti, no neoliberālisma. Ņemot to vērā, krīze Eiropas Savienībā izriet no pašiem Eiropas Savienības pamatiem, neoliberālismam esot vienai no galvenajām dogmām. Sastopoties ar savu īstenoto politiku postošajām sekām, varas, kas būtībā ir noteikušas ES virzienu, izrāda satraucošas iedomības un agresivitātes pazīmes, cenšoties nepieņemamā veidā aizturēt attīstību, jo īpaši attiecībā uz strādniekiem un neaizsargātāko valstu iedzīvotājiem, veicot nepieļaujamu uzbrukumu to suverenitātei. Tāda ir Vācijas un Francijas kopīgā paziņojuma jēga, ar ko tās nolēma nākt klajā Dovilā pirms G20 un Eiropas Komisijas sanāksmes. Šīs valstis, šķiet, ignorē faktu, ka došanās uz priekšu pa to ceļu, pa kuru mēs šeit nonācām, var novest tikai pie apkaunojuma. Šāds vēstījums atbalsojas visā Eiropā notiekošajos strādnieku un iedzīvotāju protestos. Šīm valstīm ir laiks ieklausīties! Īstā atbilde uz krīzi ir vērtības piešķiršana darbam un ienākumu godīgāka sadale, proti, izmantojot nodokļus, tādējādi sniedzot labumu darbam kā kapitāla pretmetam.

 
  
MPphoto
 
 

  Louis Grech (S&D), rakstiski. – Mēs esam krīzes vidū, kas ir lielā mērā traumējusi finanšu, ekonomikas un sociālo nozari un ir negatīvi ietekmējusi iekšējā tirgus integrācijas procesu. Vienotais tirgus varētu būt nepieciešamais katalizators, lai ierosinātu īstu Eiropas ekonomikas un finanšu atveseļošanos no krīzes un atjaunotu ļoti nepieciešamo uzticību mūsu iedzīvotāju vidū. Krīze kā tāda var kalpot kā iespēja, lai īstenotu pasākumus, kas var stimulēt ekonomikas izaugsmi, konkurētspēju un progresu sociālajā jomā Eiropā, Eiropas ekonomikas centrā nostādot iedzīvotājus. Es atbalstu referenta centienus sniegt skaidras norādes izkļūšanai no krīzes: īstenot konkrētus pasākumus un iniciatīvas, kuras ir vērstas uz iekšējā tirgus, nodarbinātības un MVU svarīgo nozīmi. Turklāt ir jāpieņem jauna visaptveroša un iekļaujoša pieeja, ar kuras palīdzību iedzīvotāju mērķi, jo īpaši tie, kas ir saistīti ar iedzīvotāju bažām ekonomikas, sociālajā, veselības aprūpes un vides jomā, būtu pilnībā integrēti ekonomikā. Mums ir vajadzīga jauna politiskās domāšanas paradigma, kurā par galveno parametru Eiropas Savienības tiesiskā regulējuma un politikas noteikšanā un formulēšanā ir izvirzīts Eiropas iedzīvotājs.

 
  
MPphoto
 
 

  Marian-Jean Marinescu (PPE), rakstiski.(RO) Eiropā notiek ekonomikas atveseļošana. Tomēr vēl joprojām saglabājas nenoteiktības gaisotne. Starptautiskā ekonomikas atveseļošanās vēl aizvien ir trausla, dažādās valstīs atšķiroties procesa tempam. Vēl joprojām svarīgākā prioritāte ir stabila pamata izveide, kas sistemātiski atbalstīs ilgtspējīgu, līdzsvarotu ekonomikas izaugsmi. Šim nolūkam mums ir jāizstrādā sistēma, kas vienlaikus atbalstīs atbildi uz krīzi, profilaksi, vidēja termiņa un ilgtermiņa sadarbību. Eiropas Savienībai ir jābūt spēcīgai partnerei, kura ne tikai spēj piemērot savu pieredzi ekonomikas un politikas integrācijā, bet arī sniegt ievērojamu ieguldījumu pasaules mēroga ekonomikas pārvaldībā. Mums ir jāizstrādā uzticama un dzīvotspējīga vidēja termiņa ekonomikas politika un jākoordinē makroekonomikas politika, kas būs balstīta uz regulējumu ilgtspējīgai, līdzsvarotai izaugsmei, ko sagatavos G20. ES ekonomikas politikas stratēģijā ir jāietver šādi elementi: rīcības plāns strukturālo reformu izmantošanai ekonomikas izaugsmes un nodarbinātības veicināšanai, konsolidēta fiskāla reforma un pieaugoša ekonomikas pārvaldība ES un euro zonā. Ir jāpieņem G20 attīstības plāns ar daudzgadu rīcības programmu, kas atbalstīs attīstības valstu ekonomikas izaugsmi un elastību.

 
  
MPphoto
 
 

  Alexander Mirsky (S&D), rakstiski.(LV) Pats galvenais un pats svarīgākais izveidotajā situācijā ir noteikt diagnozi un iemeslus, kuri noveda pie krīzes. Dažādās ES valstīs to iedzīvotāji dažādi izjuta krīzes sekas. Ir nepieciešams skaidri piefiksēt nacionālo valdību kļūdas, ļaunprātības un neprofesionalitāti, lai turpmāk nepieļautu iedzīvotāju situācijas pasliktināšanos. Latvijas valdība, piemēram, jau aizņēma no starptautiskajām finansu institūcijām summu, kas divreiz pārsniedz valsts gada budžetu. Latvijas valdība katru dienu pieņem tautai nelabvēlīgos lēmumus attiecībā uz nodokļu sistēmu un fiskālo politiku kopumā, kas noved pie uzņēmumu likvidācijas un Latvijas uzņēmēju aizbraukšanas uz ārzemēm. Latvijas valdība pastāvīgi cenšas grozīt pensiju likumu, lai samazinātu izmaksas pensionāriem. Tas ved pie sociālā sprādziena un globālā netaisnīguma. Mums ir nepieciešams sniegt skaidru signālu nacionālajām valdībām, ka sociālo izmaksu un pensiju samazināšana krīzes laikā ir noziegums pret tautu. Esmu pārliecināts, ka neaizsargātajiem, mazturīgajiem sabiedrības slāņiem nav jānes atbildība par valdības kļūdām.

 
  
MPphoto
 
 

  Sławomir Witold Nitras (PPE), rakstiski. (PL) Es vēlētos pateikties Feio kungam par viņa darbu ziņojuma projekta sagatavošanā. Man šķiet, ka attiecībā uz draudiem, ar ko sastopas Eiropa, mēs pārāk drīz atgriežamies pie ierastās darba kārtības. Mēs nepievēršam atbilstošu uzmanību brīdinājuma signāliem no finanšu tirgiem vai no tādiem cilvēkiem kā priekšsēdētājs Trichet kungs, kurš Komisijas priekšlikumu nosauca par labu, bet neadekvātu soli virzībā uz Stabilitātes un izaugsmes pakta nostiprināšanu. Mūsu kā Eiropas Parlamenta uzdevums šodien ir aizsargāt Eiropas Komisijas priekšlikumus pret dalībvalstu valdībām, kuras acīmredzot no krīzes nav guvušas nekādus secinājumus.

Ja Eiropadome būtu pienācīgi ievērojusi pakta noteikumus, Eiropas krīzes mērogs publisko finanšu jomā būtu bijis daudz mazāks. Ja mēs šodien ļausim valdībām, jo īpaši Francijas un Vācijas valdībai, ierobežot Komisijas priekšlikumus, krīze padziļināsies un mums nāksies šaubīties, vai visam vienotās valūtas projektam pašreizējā formā ir kāda jēga un vai mēs nejauši neapliecināsim, ka euro ir neveiksmi cietis eksperiments. Parlamentu sagaida nozīmīgs uzdevums. Mums ir jāaizsargā euro un jāiebilst pret jebkādiem īstermiņa politiskajiem mērķiem. Mums ir jāpiespiež visas dalībvalstis īstenot atbildīgu budžeta politiku, lai arī tas varētu būt sāpīgi. Paldies par uzmanību!

 
  
MPphoto
 
 

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. (IT) Vārds “krīze” ir cēlies no vārda Krino grieķu valodā, kas burtiski nozīmē “izlemt”, “izvēlēties”. Tādējādi tas norāda uz brīdi, kas nošķir vienu posmu no cita. Mums ir jāraugās tālāk un jāņem vērā pagātne, lai īstenotu strukturālās pārmaiņas, kas vairos mūsu mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspēju un spēju stāties pretī lielākam spiedienam, ko radīs globalizētā vide.

To darot, mums ir arī jānodrošina darbs ievērojamam daudzumam cilvēku no mūsu darbaspēka mazāk aizsargātās daļas un viņu ģimenēm. Eiropas Savienībai ir nepieciešama jauna ekonomikas pārvaldība, kas nodrošinās valsts finanšu stabilitāti un stingrību. Tāda finanšu un ekonomikas krīze, kādu mēs pašlaik piedzīvojam, nekad nedrīkst atkārtoties. Eiropas jaunajā ekonomikas pārvaldībā jāņem vērā ne tikai valdības parāda līmenis, bet arī tā ilgtspējība vidējā termiņā un ilgtermiņā. Valsts finanšu stabilitātei privātais parāds un sociālās drošības sistēmas ilgtspējība ir tikpat nozīmīga kā valdības parāds kā tāds. Valstis, kas kontrolēja valdības parādu, ir nokļuvušas dziļā krīzē tieši ģimeņu un uzņēmumu ievērojamo parādsaistību dēļ, kamēr valstis ar lielu valdības parādu ir labi izkļuvušas no krīzes.

 
  
MPphoto
 
 

  Richard Seeber (PPE), rakstiski.(DE) Ekonomikas un finanšu krīze ir nepārprotami atklājusi pastāvošo ekonomikas un valūtas politikas koordinēšanas instrumentu un metožu trūkumus un vājos punktus. Iepriekš dažas dalībvalstis, īpaši Francija un Vācija, pārāk vilcinājās ieviest stingrāku regulējumu. Ekonomikas krīzes pārvarēšana ir viena no lielākajām problēmām, ar ko esam saskārušies, un uz to ir iespējama tikai Eiropas, nevis valsts mēroga atbilde. Tas attiecas arī uz sankciju mehānismiem, kurus vēl joprojām bloķē dažas dalībvalstis. Tomēr saskaņā ar jaunajiem iekšējā finanšu tirgus noteikumiem ir īstais laiks nostiprināt valūtas savienību un tajā pašā laikā jo īpaši samazināt publisko parādu, lai nodrošinātu Eiropas Ekonomikas zonas nākotni. Šajā procesā jo īpaši intensīvāk ir jāiesaista dalībvalstu parlamenti, lai eiropeizētu debates dalībvalstīs. Tikai tad būs iespējams rast Eiropas mēroga atbildi, ar kuras palīdzību pārvarēt krīzi un panākt stabilu un stipru ekonomikas savienību.

 
  
MPphoto
 
 

  Jutta Steinruck (S&D), rakstiski.(DE) Kopš 2008. gada finanšu krīzes G20 valstu vai valdību vadītāji regulāri, ik pēc sešiem mēnešiem, satiekas, lai apspriestu ekonomikas un finanšu jautājumus un uzlabotu sadarbību, lai sasniegtu stabilu un ilgtspējīgu pasaules ekonomikas izaugsmi mūsu visu labā. Tomēr, manuprāt, lai iegūtu ilgtspējīgu un atbilstošu atbildi krīzes radītajām finanšu, ekonomikas vai sociālajām problēmām, mums ir vajadzīga plašāka pieeja un līdzsvarotāka perspektīva, raugoties uz šīm problēmām. Dalībvalstu finanšu ministri nevar novērtēt situāciju darba tirgū un sniegt atbildes uz neatliekamajām nodarbinātības un sociālās politikas problēmām, kurās pienācīgi ņemtas vērā darbinieku vai iedzīvotāju problēmas kopumā. Tāpēc es aicinu organizēt regulāras nodarbinātības un sociālo jautājumu ministru sanāksmes G20 ietvaros. Turklāt es aicinu ES un tās dalībvalstis, kuras ir pārstāvētas G20, tālāk attīstīt šo ideju un ciešāk savstarpēji sadarboties nodarbinātības un sociālās politikas jomā, un censties panākt līdzsvarotāku pieeju augstākā līmeņa sanāksmē. Mēs nedrīkstam pieļaut, ka konkurence vājina darbinieku tiesību aizsardzību. Mums ir jānostiprina šīs tiesības ne tikai attiecībā uz Eiropas Savienības iedzīvotājiem, bet arī citu valstu iedzīvotājiem visā pasaulē.

 
  
MPphoto
 
 

  Silvia-Adriana Ţicău (S&D), rakstiski. – (RO) Eiropas Savienība ar tās 500 miljoniem iedzīvotāju, kas ir 7 % pasaules iedzīvotāju skaita, rada 30 % pasaules IKP. Jaunākie statistikas dati apliecina, ka 2008. gada augustā ES reģistrēja tirdzniecības deficītu EUR 17,3 miljardu apjomā. Pirmā pusgada laikā ES fiksēja lielāko eksporta pieaugumu uz Brazīliju (+57 %), Ķīnu (+41 %) un Turciju (+38 %), kamēr lielākais importa pieaugums bija no Krievijas (+43 %), Ķīnas un Indijas (abos gadījumos +25 %).

Lai sasniegtu stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus, ES būtu jāsamazina tās atkarība no tradicionālajiem piegādātājiem enerģētikas jomā. Šā gada pirmo 6 mēnešu laikā Eiropas Savienības 27 dalībvalstu tirdzniecības deficīts enerģētikas nozarē salīdzinājumā ar to pašu periodu pagājušajā gadā pieauga par EUR 34,3 miljardiem. Turklāt Eiropas Savienībai ir nepieciešama ekoloģiski efektīva rūpniecības politika, kas nodrošinātu saikni starp novatoriskajām spējām un ES ražotnēm, tādējādi palīdzot radīt darba vietas visā ES un saglabāt tās globālo konkurētspēju.

Tāpēc Eiropadomei savā darba kārtībā sanāksmes laikā 28. un 29. oktobrī būtu jāietver nākotnes rūpniecības politika un ES energodrošība, kā arī priekšlikumi par to, kā samazināt klimata un demogrāfisko pārmaiņu ietekmi.

 
  
  

SĒDI VADA: J. BUZEK
Priekšsēdētājs

 
  
MPphoto
 

  Janusz Wojciechowski (ECR). (PL) Vakar Lodzā, Polijā, savā darba vietā tika noslepkavots Eiropas Parlamenta vēlēšanu apgabala biroja darbinieks. Viņš bija mans asistents Marek Rosiak. Tas, ko nozieguma paveikšanas laikā teica slepkava, neatstāj nekādas šaubas par to, ka viņa motīvs bija naids pret Likuma un tiesiskuma partiju, Polijas nozīmīgāko opozīcijas partiju. Naida kampaņa, kas jau zināmu laiku tiek vērsta pret šo partiju, ir sasniegusi kulmināciju traģēdijā. Eiropas Parlamentam ir jānosoda ne tikai noziegums kā tāds, bet arī naids un vardarbība, kurai nav vietas Eiropas politikā un Eiropas demokrātijā. Priekšsēdētāja kungs, es jūs lūdzu pasludināt minūti klusuma, pieminot Marek Rosiak, cilvēku, kurš mira, veicot darba pienākumus Eiropas Parlamenta labā.

 
  
 

(Parlamenta deputāti piecēlās kājās un ievēroja minūti klusuma)

 
  
MPphoto
 

  Ria Oomen-Ruijten (PPE). (NL) Priekšsēdētāja kungs, mēs tikko apliecinājām, cik mēs, Parlaments, varam būt cieņpilni. Tomēr, pirms īsa brīža ienākot Parlamenta ēkā, man vispirms uzbāzās cilvēki, kuri uzskata, ka mums ir jāparaksta kaut kādas rezolūcijas, un vēlāk mani ielenca baloni, ar kuriem tiek pausts atbalsts kaut kādu grozījumu veikšanai. Priekšsēdētāja kungs, es šādu uzvedību uzskatu par šā Parlamenta cieņu aizskarošu, un es jūs aicinātu apdomāt šo jautājumu divreiz un noskaidrot, kā mēs varam nodrošināt, lai Parlamenta gaiteņos nekas tāds nebūtu vērojams.

 
  
MPphoto
 

  Gerard Batten (EFD). – Priekšsēdētāja kungs, vai es jūs, lūdzu, varētu palūgt sagatavot nolēmumu? Mēs redzam, ka Parlamentā ir izvietoti baloni. Vai jūs varat sagatavot nolēmumu par to, vai tas ir vai nav pieļaujams? Ja tas nav pieļaujams, vai šos balonus drīkst aizvākt? Ja tas ir atļauts, man un maniem kolēģiem ir daži gaumīgi Apvienotās Karalistes Neatkarības partijas baloni purpura un dzeltenā krāsā, ko mēs nākamreiz gribētu paņemt līdzi.

(Aplausi)

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. – Godātie kolēģi, mēs šodien balsosim par šo ļoti svarīgo jautājumu. Šis jautājums ir saistīts ar šeit notiekošo demonstrāciju. Es jūs lūdzu ignorēt šo jautājumu līdz balsošanai, kas notiks pēc aptuveni 40 minūtēm. Es jums to lūdzu. Tas ir neliels žests no mūsu visu puses. Vispārīgi runājot, es jūs atbalstu, bet, lūdzu, nepiedalieties demonstrācijās Parlamentā.

(Aplausi)

 
Juridisks paziņojums - Privātuma politika