Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2009/0058(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumentu lietošanas cikli :

Iesniegtie teksti :

A7-0066/2009

Debates :

PV 20/10/2010 - 10
CRE 20/10/2010 - 10

Balsojumi :

PV 21/10/2010 - 7.1
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2010)0378

Debašu stenogramma
Trešdiena, 2010. gada 20. oktobris - Strasbūra Publikācija "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī"

10.  Stabilitātes instruments - Finanšu instruments sadarbībai attīstības jomā - Finanšu instruments demokrātijas un cilvēktiesību veicināšanai pasaulē - Finanšu instruments sadarbībai ar industrializētām valstīm - Finanšu instruments sadarbībai attīstības jomā (debates)
Visu runu video
PV
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. – Nākamais punkts ir kopējās debates par šādiem ziņojumiem:

- ziņojums, ko Ārlietu komitejas vārdā iesniedza Franziska Katharina Brantner, par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1717/2006, ar ko izveido Stabilitātes instrumentu (COM(2009)0195 - C7-0042/2009 - 2009/0058(COD)) (A7-0066/2009),

- ziņojums, ko Attīstības komitejas vārdā iesniedza Gay Mitchell, par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1905/2006, ar ko izveido finanšu instrumentu sadarbībai attīstības jomā, un groza Regulu (EK) Nr. 1889/2006 par finanšu instrumenta izveidi demokrātijas un cilvēktiesību atbalstam visā pasaulē (COM(2009)0194 - C7-0043/2009 - 2009/0060A(COD)) (A7-0078/2009),

- ziņojums, ko Ārlietu komitejas vārdā iesniedza Kinga Gál un Barbara Lochbihler, par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1905/2006, ar ko izveido finanšu instrumentu sadarbībai attīstības jomā, un groza Regulu (EK) Nr. 1889/2006 par finanšu instrumenta izveidi demokrātijas un cilvēktiesību atbalstam visā pasaulē (COM(2009)0194 - C7-0158/2009 - 2009/0060B(COD)) (A7-0188/2010),

- ziņojums, ko Starptautiskās tirdzniecības komitejas vārdā iesniedza Helmut Scholz, par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1934/2006, ar ko izveido finanšu instrumentu sadarbībai ar industrializētām valstīm un teritorijām un citām valstīm un teritorijām ar augstu ienākumu līmeni (COM(2009)0197 - C7-0101/2009 - 2009/0059(COD)) (A7-0052/2010) un

- ziņojums, ko Attīstības komitejas vārdā iesniedza Charles Goerens, par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1905/2006, ar ko izveido finanšu instrumentu sadarbībai attīstības jomā (COM(2010)0102 - C7-0079/2010 - 2010/0059(COD)) (A7-0285/2010).

 
  
MPphoto
 

  Franziska Katharina Brantner, referente.(DE) Priekšsēdētāja kungs! Mums šodien ir jāapspriež vairāki finanšu instrumenti. Šorīt mēs jau esam debatējuši par vienu aspektu, bet es iesākumā gribētu runāt par Stabilitātes instrumentu. Šis instruments tika izveidots 2006. gadā, un tas ir vislabāk finansētais instruments tādās jomās kā masu iznīcināšanas ieroču neizplatīšana, konfliktu novēršana, civilā aizsardzība pēc katastrofām, civiltiesiski miera uzturēšanas pasākumi un arī attiecībā uz tieslietām un policijas spēkiem pretterorisma jomā. Tomēr finansējuma apjoms ir salīdzinoši neliels. Līdz šim tas veido tikai EUR 1,4 miljardus finanšu plānā. Tā nav milzu nauda, bet tā ir laba nauda, jo to var izmantot salīdzinoši elastīgi. Vairākas reizes ir izskanējuši apsvērumi par šā finansējuma samazināšanu, bet līdz šim mēs vienmēr esam spējuši nodrošināt, ka tas nav ticis samazināts budžetā. Uz ko attiecas šā instrumenta vidusposma pārskats? Par ko ir debates? Jāsaka, jautājumu skaits ir neliels, bet dažu saturs ir nozīmīgs. Pirmkārt, ilgtermiņa pasākumi saskaņā ar 4. panta 3. punktu ir izstrādāti, lai dotu iespēju ieviest pasākumus, kas veicinātu sieviešu iesaisti politiskos procesos, jo īpaši attiecībā uz plašsaziņas līdzekļiem. Tādēļ faktiski šeit ir runa par ļoti veiksmīgas jomas pārvietošanu uz 4. panta 3. punktu. Līdz šim ir sniegts atbalsts tam, lai plašsaziņas līdzekļos ietvertu informāciju par Afganistānas sievietēm, kuras kandidē parlamenta vēlēšanās. Mēs vēlētos, lai šis jautājums tiktu iekļauts ilgtermiņa pasākumos, nevis ietilptu tikai īstermiņa pasākumos, tādējādi šīs sievietes turpmāk varētu saņemt atbalstu ilgtermiņā.

Otrkārt, mēs vēlamies, lai direktīvā tiktu skaidri pieminēta miera uzturēšanas partnerība, ne tikai tādēļ, lai piešķirtu balvu par to, ka attīstās oficiālais dialogs ar pilsonisko sabiedrību, bet arī tādēļ, lai šo jēdzienu ieviestu Eiropas Ārējās darbības dienesta jaunajā laikmetā. Tam nedrīkst ļaut izzust, un tādēļ mēs domājam, ka ir svarīgi, lai tas tiktu īpaši pieminēts.

Treškārt, mēs balsojam par to, lai 4. panta 3. punktā noteiktajiem ilgtermiņa pasākumiem finansējuma daļu palielinātu no 5 % uz 10 %. Tomēr es vēlētos vēlreiz atgādināt Augstajai pārstāvei, ka Ārlietu komiteja atbalstīja šo palielinājumu pēdējā brīdī, jo mums tika solīts, ka turpmāk instrumenta pārraudzībā tiks sākti plaši pasākumi cīņā pret kājnieku mīnām, kasešu bumbām un munīcijas pārpalikumiem. Citiem vārdiem sakot, attiecībā uz ilgtermiņa pasākumiem vienošanās par šo 5 % palielinājumu līdz 10 % no kopējās budžeta pozīcijas tika panākta, izvirzot nosacījumus, un mēs ceram, ka jūs, baronese C. Ashton, un Ārējās darbības dienests turēsieties pie šīs vienošanās un ka stratēģijas dokumentā 2012./2013. gadam tas tiks ņemts vērā. Citiem vārdiem sakot, tas mums ir svarīgi. Ja rīkotos citādi, tas neatbilstu šīs vienošanās garam.

Ja Parlaments un Komisija gūs virsroku, lielākais jauninājums vidusposma pārskata tekstā tomēr būs skaidra kompetences paplašināšana, iekļaujot kājnieku ieročus un vieglos ieročus (SALW). Šajā saistībā es gribu vēlreiz aicināt prezidentūru atzīt šo ideju. Eiropas Savienības Tiesa ir lēmusi par labu tai. Es zinu, ka dažiem vēl arvien ir sāpīgi to atzīt, bet es ceru, ka, izmantojot Ārējās darbības dienestu, mēs tagad varbūt spēsim pārvarēt šo plaisu starp Padomi un Komisiju un panākt vienošanos par to, kā turpmāk risināt šo jautājumu par kājnieku ieročiem un vieglajiem ieročiem. Manuprāt, šis ir ļoti būtisks jautājums.

Beidzamais punkts attiecas uz jautājumu par deleģētiem tiesību aktiem. Mēs šorīt jau apspriedām šo jautājumu. Es uzskatu, ka mums šajā ziņā ir vajadzīgs politisks risinājums, nevis tiesisks risinājums, kas novestu strupceļā. Noslēgumā viens ļoti īss jautājums: attiecībā uz Stabilitātes instrumentu un programmēšanu Ārējās darbības dienestā mēs esam patiesi pārliecināti, ka plānošanai un programmēšanai arī turpmāk ir jābūt to cilvēku ziņā, kuri ir bijuši par to atbildīgi līdz šim, un ka šos cilvēkus nedrīkst pazemināt amatā uz „finanšu vadības” posteni, bet viņiem ir jāturpina veikt satura plānošanu.

 
  
MPphoto
 

  Franz Obermayr (NI).(DE) Priekšsēdētāja kungs, es gribētu izteikt savu neapmierinātību par faktu, ka, lai gan mēs šodien apspriežam svarīgus tematus, piemēram, finansējumu, attīstības palīdzību un demokrātijas principus, tikai 14 deputāti — es domāju, ka esmu saskaitījis pareizi, — ir spējuši piedalīties, acīmredzot pateicoties kādam konkurējošam vai neveiksmīgā laikā notiekošam pasākumam, jo visi pārējie ir bijuši pietiekami disciplinēti, lai apmeklētu šo otru pasākumu. Tas nav godīgi pret tiem, kas iepazīstina ar jautājumiem, un pret tiem, kas šodien ir referenti, kā arī pret kolēģiem deputātiem, un es pat nepieminēšu Komisijas darbiniekus un pārstāvjus, kam ir jāsēž šeit tukšas plenārsēžu zāles priekšā.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. – Kolēģi, šis nav darba kārtības jautājums: tas ir interesants jautājums, un to varētu parādīt kādā vietējā TV kanālā, bet tas nav darba kārtības jautājums. Lūdzu, nepārtrauciet sesiju ar šādiem jautājumiem.

 
  
MPphoto
 

  Iva Zanicchi, referente.(IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Attīstības komitejas referents Mitchell kungs ir lūdzis man viņu aizstāt, jo viņš šodien nevarēja piedalīties. Es vēlos viņam pateikties par darbu, ko viņš ir veicis ar savu ierasto precizitāti, un par viņa kvalitatīvajiem priekšlikumiem, kas, es teiktu, vienprātīgi saņēma Attīstības komitejas labvēlīgu atzinumu. To iemeslu dēļ, kurus es nosaukšu, bet galvenokārt, pateicoties darbam, ko līdz šim brīdim ir veicis Mitchell kungs, es esmu pārliecināta, ka šo ziņojumu balsojumā atbalstīs pārliecinošs vairākums.

Tagad pievēršos ziņojumam. 2009. gadā Eiropas Komisija iesniedza priekšlikumu par grozījumu Regulai Nr. 1905/2006, kas izveido finanšu instrumentu sadarbībai attīstības jomā. Izmantojot šo priekšlikumu, Komisija lūdza Parlamentu pieņemt grozījumu, kas nevalstiskajām organizācijām ļautu saņemt nodokļu atvieglojumus, darbojoties jaunattīstības valstīs. Mēs pieņēmām šo pieprasījumu.

Tomēr regula par sadarbību attīstības jomā ietver arī Eiropas Savienības attīstības politikas īstenošanas noteikumus. Šie noteikumi nosaka, ka tad, kad Komisija apstiprina finansējumu, tai ir jāievēro komitoloģijas procedūras. Tas nozīmē, ka Parlaments var pārbaudīt šos finansēšanas priekšlikumus un, ja Komisija pārsniedz savas pilnvaras, Parlaments var pieņemt rezolūcijas, lai prasītu Komisijai mainīt attiecīgos lēmumus.

Kopš 2006. gada līdz šodienai Parlamentam šķita, ka Komisija ir pārsniegusi savu izpildiestādes kompetenci vismaz 12 gadījumos, bet tikai trijos no tiem Komisija faktiski grozīja vai atsauca savu lēmuma projektu. Pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā Attīstības komiteja ierosināja piemērot deleģēto aktu procedūru, ko nosaka Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pants.

Šīs procedūras piemērošana nozīmētu, ka Parlamentam būtu svarīgāka nozīme vismaz attiecībā uz stratēģiskajiem finanšu lēmumiem, kas ir jāpieņem Eiropas Komisijai. Faktiski saskaņā ar Lisabonas līgumu Parlaments dažos skaidri noteiktos gadījumos var piešķirt Komisijai pilnvaras pieņemt stratēģiskus lēmumus, bet kādi šie lēmumi varētu būt? Pēc mūsu domām, likumdevējs ir atbildīgs par izvēli, kurām valstīm jāsaņem attīstības palīdzība no Eiropas Savienības.

Vēl ir arī jautājums par to, kurām jomām piešķirt finansēšanas prioritāti: izglītībai, veselībai, vides aizsardzībai, labas pārvaldības spējām vai mazo uzņēmumu attīstībai? Turklāt, kā lai mēs nodrošinām pārredzamību attīstības palīdzības pārvaldībā?

Šīs ir tās izvēles, un šie ir tie temati, kuros Eiropas Parlamentam ir jābūt svarīgākai nozīmei nekā līdz šim. Šajās jomās tieši likumdevējam ir jābūt tam, kurš dod precīzas norādes izpildiestādei. Visbeidzot es uzskatu, ka šis ir veids, kā tiek paustas Eiropas pilsoņu prasības. Es patiesi ceru uz vislielāko vienprātību, kāda iespējama par šo Mitchell kunga ziņojumu.

 
  
MPphoto
 

  Kinga Göncz, referente. (HU) Priekšsēdētāja kungs, komisār, Ashton kundze, dāmas un kungi! Eiropas instruments demokrātijas un cilvēktiesību veicināšanai ir finanšu instruments, kas atbalsta cilvēktiesības, tiesiskumu, demokrātijas aizsardzību un konfliktu novēršanu visā pasaulē. Šā finanšu instrumenta atbalsta saņēmēji vispirmām kārtām ir pilsoniskās sabiedrības organizācijas, tās pilsoniskās sabiedrības organizācijas un privātpersonas, kas vissarežģītākajos apstākļos cīnās par cilvēktiesībām trešās valstīs. Šim finanšu instrumentam pretēji citiem ģeogrāfiskiem instrumentiem ir liela priekšrocība, proti, līdzekļus var izmaksāt bez tās valsts valdības piekrišanas, kas saņem atbalstu. Tāpēc tam ir ļoti svarīga nozīme. Tomēr ar šo instrumentu nav bijis iespējams finansēt no Kopienas līdzekļiem izmaksas, kas ir saistītas ar PVN maksājumiem. Tādēļ Eiropas Komisijas iniciatīva ieteica tehnisku grozījumu, kas būtu palīdzējis strādāt un darboties trešo valstu pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kas izmanto šos līdzekļus. Tā kā šādām organizācijām ir būtiska nozīme cilvēktiesību veicināšanā šajās valstīs un politiskā plurālisma attīstībā, ir ļoti svarīgi šo organizāciju darbu nesarežģīt vēl vairāk, jo tās jau tagad saskaras ar sarežģītām situācijām. Tāpēc mēs atzinīgi vērtējam Komisijas iniciatīvu, un ar manas kolēģes, referentes Lochbihler kundzes, piekrišanu mēs to pilnīgi atbalstām. Taču šī ir tikai viena monētas puse.

Otrajā pusē ir šā jautājuma politiskā nozīme. Finanšu instrumenta jautājums ir ticis iekļauts iestāžu savstarpējā cīņā, kas turpinās jau gadu. Tieši tādēļ, ka instruments cilvēktiesību finansēšanai ir būtisks pilsoniskās sabiedrības organizācijām, Eiropas Parlamentam ir svarīgi piedalīties stratēģisko un daudzgadu pamatprogrammu veidošanā. Mēs cīnāmies par to, lai Eiropas Parlamentam, ciktāl tas uzskata par nepieciešamu, būtu teikšana finanšu instrumenta stratēģisko plānu izstrādē, izmantojot ikgadējus pārskatus, nevis reizi septiņos gados, izmantojot pārskatu par budžeta ciklu. Tāda ir šo grozījumu jēga, kurus mēs šeit vēlamies atbalstīt. Lisabonas līgums apstiprināja Eiropas Parlamenta uzraudzības tiesības, kas faktiski ir „deleģēta akta” iestāde, ko mani kolēģi deputāti jau ir pieminējuši un kas, mūsuprāt, mums ir jāievieš un jāīsteno šajā gadījumā. Šis jautājums patiešām ir pirmais piemērs, kas apliecina Eiropas Parlamenta palielināto nozīmi kopš 2009. gada 1. decembra.

Ņemot vērā līdzšinējās diskusijas un parlamentārās debates, mēs, referenti, par finanšu instrumentu jautājumiem, esam nonākuši pie kopīga secinājuma, ka šī lieta ir jāiesniedz izskatīšanai otrajā lasījumā, un mēs sūtām nopietnu politisku vēsti iestādēm, jo tagad, kopš stājies spēkā Lisabonas līgums, mums ir jārīkojas saskaņā ar šā līguma garu. Mēs uzskatām, ka attiecībā tieši uz šiem instrumentiem ir vissvarīgāk, lai Parlaments pilnīgi īstenotu savas uzraudzības demokrātiskās tiesības.

 
  
MPphoto
 

  Barbara Lochbihler, referente.(DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Eiropas demokrātijas un cilvēktiesību instruments ir ļoti jauns instruments. Tomēr jau var teikt, ka tas veic lielu darbu, kas ir nozīmīgs un svarīgs. Par to jūs varat spriest pēc atgriezeniskās saites, ko mēs iegūstam no pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem gan ES iekšienē, gan aiz tās robežām. Tas ir arī ļoti pozitīvs papildinājums mūsu cilvēktiesību politikai Eiropas Parlamentā un Eiropas Savienībā kopumā.

Darbs cilvēktiesību jomā bieži notiek ļoti sarežģītos apstākļos. Tāpēc ir īpaši svarīgi, lai šie instrumenti nodrošinātu ES spēju piešķirt finansiālu atbalstu pilsoniskās sabiedrības struktūrām bez nosacījuma, ka jāsaņem attiecīgās valdības piekrišana, un ir iespējams, ka ES pat neinformē attiecīgo valdību par piešķirto finansiālo atbalstu. Mums daudzas reizes jāuzsver, ka šī palīdzība jāsaglabā un — ja vajadzīgs — jāpaplašina.

Tāpat kā mana koreferente Gál kundze, es varu atbalstīt Komisijas priekšlikumu, ka tajās valstīs, kurās no šā finanšu instrumenta vēl tiek iekasēti nodokļu maksājumi, ir jābūt nodokļu samazinājumam. Tas arī būtiski atvieglotu attiecīgo NVO darbu.

Tomēr es uzskatu, ka darbs ar šo finanšu instrumentu ir pastāvīgs izaicinājums, jo, no vienas puses, mums ir arī sūdzības jeb negatīva atgriezeniskā saite šajā saistībā, kura diezgan skaidri parāda, ka tas noved pie lielākas birokrātijas pilsoniskās sabiedrības organizācijās, kas meklē šā instrumenta atbalstu. No otras puses, protams, ir vajadzīga pārredzamība attiecībā uz to, par ko nauda tiek izdota un vai un kā tā tiek izmantota. Tomēr mums ir jāuztver nopietni mazo organizāciju atkārtotās sūdzības, jo īpaši par to, ka tās tiek atstumtas no šā atbalsta izmantošanas, un tas ir jautājums, kas mums tagad ir jārisina.

Tieši tāpat es uzskatu par problēmu to, ka ir grūti sasniegt daudzas vietējās organizācijas lauku apvidos atšķirībā no organizācijām, kas atrodas dienvidu puslodes metropolēs, citiem vārdiem sakot, panākt, lai tās būtu informētas par šāda rakstura finanšu instrumenta esamību un to, kā tās var to pārvaldīt. Iedomājieties šādu situāciju: lauku apvidū, kur ne vienmēr ir elektrība, dokumentu uzskaite, iespējams, ir drīzāk izņēmums, nevis noteikums, tāpēc ir jāpievērš īpaša uzmanība šo iniciatīvu īstenošanai. Es tagad saskatu iespēju ES vēstniecību paplašināšanai uz vietas, un, protams, faktiski ir noteikts, ka katrā vietējā ES vēstniecībā ir jābūt arī pienākumam runāt par cilvēktiesībām un demokrātiju, kā arī ir jābūt attiecīgiem darbiniekiem starp šiem ierēdņiem, kurus es tagad gribētu nosaukt par cilvēktiesību aģentiem un kuriem intensīvi jāiesaistās tieši starpnieku pienākumu pildīšanā, un lai viņi, pildot šo pienākumu, nodrošinātu informāciju un sakarus, un arī piekļuvi vietējām iniciatīvām, kuru ierosinātājiem varbūt nav iespēju sazināties angļu, franču, spāņu vai citā ES valodā.

Tomēr vēl ir pāragri pašlaik sākt šā instrumenta visaptverošu novērtējumu. Laika grafiks ir pārāk īss, rezultāti neizturētu kritiku. Tomēr pēc dažiem gadiem mums ļoti intensīvi jāpievēršas šādam visaptverošam novērtējumam. Ar novērtējumu es domāju ne tikai atskatīšanos uz to, kas ir izdevies labi, bet arī apsvērumus par jaunām idejām, kuras mums ir jāpieņem, un par to, kā mēs turpmāk varam attīstīt šo finanšu instrumentu.

 
  
MPphoto
 

  Andris Piebalgs, Komisijas loceklis. – Priekšsēdētāja kungs! Es gribētu pateikties visiem referentiem — Brantner kundzei, Gál kundzei un Lochbihler kundzei, kā arī Mitchell kungam, Scholz kungam un Goerens kungam.

Priekšlikumi, ko mēs pašlaik izskatām, izriet no vidusposma pārskata, kuru 2009. gadā ir veikusi Komisija pēc Parlamenta pieprasījuma. Šajā pārskatā tika secināts, ka instrumenti darbojas labi. Tas ir ļoti pozitīvi, un tas dod stabilu pamatu mūsu ārējām attiecībām līdz 2013. gadam. Dažos gadījumos Komisija ierosināja tikai tehniskus grozījumus, lai saskaņotu tos ar pārējiem instrumentiem. Mēs priecājamies par jūsu atbalstu šajos tehniskajos jautājumos.

Pārskatīšanā atklājās, ka lielas domstarpības izraisīja Parlamenta iebildumi attiecībā uz atbalstu saskaņā ar Instrumentu sadarbībai attīstības jomā (ISAJ), ko nevar uzskatīt par oficiālu attīstības palīdzību. Šajā jautājumā Komisija pilnīgi ņēma vērā Parlamenta viedokli. Mēs iesniedzām priekšlikumu, kas paplašina industriāli attīstīto valstu instrumentu, lai aptvertu tos pasākumus, kuri nevar pretendēt uz oficiālo attīstības palīdzību. Runa ir par sadarbību ar nozīmīgiem divpusējiem partneriem un globāliem dalībniekiem, ar kuriem Eiropas Savienībai ir kopīgas stratēģiskas intereses daudzveidīgu saišu veicināšanā, piemēram, ar Indiju, Ķīnu vai Brazīliju. Šīs valstis arī ir ieinteresētas iesaistīties ekonomiskās, akadēmiskās, uzņēmējdarbības un zinātniskās apmaiņās programmās ar Eiropas Savienību.

Šis grozītais instruments, ko sauc „ICI Plus”, ir īstermiņa risinājums trim gadiem. Mēs neparedzam ārējās darbības finanšu instrumentu turpmāko pārskatīšanu laikposmam pēc 2013. gada. Parlaments jau 2010. gadā ir apstiprinājis budžetu šim instrumentam. Lai īstenotu 2010. gada budžetu, instruments ir jāpieņem tagad, tādēļ es ļoti atzinīgi vērtēju to darbu, ko veikuši referenti, lai panāktu lielu vienprātību.

Attiecībā uz Stabilitātes instrumentu Komisija ierosināja iekļaut ES rīcību pret kājnieku ieroču un vieglo ieroču izplatīšanu, ņemot vērā Eiropas Kopienu Tiesas 2008. gada nolēmumu. Mēs apspriežam jautājumus, kas izvirzīti Padomē, un mums ir jāvienojas par risinājumu. Es arī varu jums apliecināt, ka finansējums pilsoniskai sabiedrībai šogad palielināsies saskaņā ar stabilitātes instrumenta daļu, kura attiecas uz gatavību krīzēm.

Turklāt no 2011. līdz 2013. gadam ir paredzēts divkāršot finansējumu miera uzturēšanas partnerībai. Tas nodrošinās plašas iespējas finansēt pilsoniskās sabiedrības pasākumus. Vēl jo svarīgāki ir 22 % civilās sabiedrības finansēšanai kopš 2007. gada saskaņā ar budžetu reaģēšanai krīzes situācijās. Tas parāda NVO spējas miera uzturēšanā un reaģēšanā krīzes situācijās. Tas ir teicams piemērs pievienotajai vērtībai, ko stabilitātes instruments ir devis visaptverošiem ES pasākumiem nestabilās un konfliktu skartās valstīs visā pasaulē.

Kopš ir ierosināti priekšlikumi attiecībā uz vidusposma pārskatu, tika iesniegts vēl viens attīstības sadarbības instrumenta (ASI) grozījums 2010. gada 17. martā. Tā sauktajiem papildu pasākumiem banānu nozarē ir skaidrs mērķis: atbalstīt banānus eksportējošo 10 ĀKK valstu pielāgošanos ES banānu importa tarifu pārmaiņām.

Banāni bija pasaulē ilgstošākā tirdzniecības strīda objekts. ES bija jārod risinājums un jānoslēdz nolīgums, kas atbilst Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) noteikumiem. Papildu pasākumi banānu nozarē ir šā nolīguma neatņemama sastāvdaļa, un tarifu samazinājumi jau ir ieviesti.

Es ļoti vēlos vēlreiz pateikties referentam par viņa ļoti konstruktīvo attieksmi. Es domāju, ka mums tagad ir efektīva programma, kas varētu sākties, tiklīdz mēs būsim to pieņēmuši. Tarifi jau ir ieviesti, un ĀKK valstis cer steidzami saņemt finanšu atbalstu, ko ES solīja sarunu gaitā.

Tagad mēs nonākam pie visplašāk apspriestā jautājuma. Komitejas ir pieņēmušas grozījumus, lai stratēģiskos dokumentus un daudzgadu programmas uzskatītu par deleģētiem aktiem saskaņā ar jauno līgumu un tiem piemērotu 290. pantā noteikto procedūru. Kā jūs zināt, Komisija un arī Padome nepiekrīt šim viedoklim. Mēs uzskatām, ka šie stratēģiskie dokumenti un daudzgadu programmas neietilpst 290. panta kompetences jomā, jo tie nepapildina un negroza noteiktus nebūtiskus tiesību akta elementus.

Tomēr mēs pilnīgi atbalstām nepieciešamību nodrošināt Parlamenta stingru iesaisti vispārēju stratēģisku lēmumu pieņemšanā. Tāpat mūsu visu interesēs ir nodrošināt, lai plānošana varētu notikt praktiskā un mierīgā veidā. Līdz šim Parlaments ir bijis iesaistīts, izmantojot demokrātiskās pārbaudes procedūru, par kuru notika vienošanās 2006. gadā attiecībā uz stratēģiskajiem dokumentiem un daudzgadu programmu plānošanu. Izmantojot šīs procedūras, Komisija iesaistās dialogā ar Parlamentu par stratēģiju saturu. Šis apspriešanās process pārsniedz komitoloģijas stingrās robežas.

Teikšu atklāti: mums noteikti ir jāatrod risinājums tagad. Komisija ir gatava diskusijām ar Parlamentu, lai rastu tādu turpmāko virzību, kurā tiek ņemtas vērā Parlamenta bažas. Visi trīs priekšsēdētāji pagājušajā nedēļā nosūtīja ielūgumu uz Parlamenta atbildīgās vadības komitejas, Komisijas un Padomes neoficiālu sanāksmi par šo jautājumu.

Mēs ļoti atzinīgi vērtējam šo ielūgumu. Augstā pārstāve, Padomes pārstāvis un es šorīt tikāmies ar vadības grupu. Tā bija ļoti rezultatīva sanāksme, un tā ļoti skaidri apstiprina, ka risinājums jāatrod iespējami ātri, lai pilnīgi īstenotu Lisabonas līgumu, ievērojot arī steidzami risināmas praktiskas problēmas, tostarp arī attiecībā uz budžetu.

Esmu pārliecināts, ka mēs varam rast risinājumu, ja mēs rīkojamies kopā.

 
  
MPphoto
 

  Olivier Chastel, Padomes priekšsēdētājs.(FR) Priekšsēdētāja kungs, baronese C. Ashton, komisār A. Piebalg, godātie deputāti! Es arī Padomes vārdā, protams, vēlētos pateikties referentiem par viņu darbu un viņu iesaistīšanos. Ļaujiet man piebilst dažus vārdus komisāra A. Piebalga komentāriem, kurus Padome, protams, pilnīgi atbalsta.

Komisārs pamatoti pievērsa uzmanību galvenajam jautājumam, kas paliek neatrisināts, proti, Parlamenta vēlmei uzskatīt stratēģiskos dokumentus un daudzgadu plānošanu par deleģētiem aktiem. Es negatavojos šeit šopēcpusdien sīki izklāstīt Padomes nostāju, bet es tikai teikšu, ka prezidentūra acīmredzami ar vislielāko prieku gribētu panākt tādu vienošanos, kas apmierina visas trīs iestādes un dod mums iespēju pieņemt finanšu instrumentus pēc iespējas ātrāk. Jāatzīst, ka es šajā saistībā konkrētāk domāju par iepriekš pieminēto „ICI Plus” un par papildu pasākumiem banānu nozarē.

Es esmu gandarīts par šā rīta sanāksmi, kurā piedalījās baronese C. Ashton, komisārs A. Piebalgs un referenti. Mēs jūtam, ka šī sanāksme ir skaidrs apliecinājums mūsu trīs iestāžu patiesajai vēlmei panākt vienošanos, un, kā jūs zināt, prezidentūra uzskata, ka pašreizējās debates par finanšu instrumentiem ir jānošķir no notiekošajām sarunām starp Parlamentu un Padomi attiecībā uz komiteju procedūru un deleģētiem aktiem.

Pagaidām, kā jūs esat informēti, Padome vēl arvien pārbauda šos divus jautājumus, un katrs iespējamais risinājums Parlamentam patiešām ir jāatbalsta. Tāpēc, ievērojot steidzamo vajadzību pieņemt šos finanšu instrumentus, mums ir jāveic ārkārtas pasākums, proti, jāizstrādā tāds risinājums, kas ir tiem īpaši piemērots.

Beļģijas prezidentūra no savas puses nodrošinās, lai tiktu ātri veikts darbs, ko pieprasīja šā rīta sanāksmē, un tam būs jūtami rezultāti, kas ļaus mums panākt vienošanos pēc iespējas ātrāk. Šā rīta sanāksme liek mums domāt, ka Parlaments pilnīgi atbalsta šo mērķi.

 
  
MPphoto
 

  Barbara Lochbihler, Ārlietu komitejas atzinuma sagatavotāja.(DE) Priekšsēdētāja kungs! Es runāju par instrumentu „ICI Plus”. Instruments sadarbībai ar industrializētām valstīm un citām valstīm un teritorijām ar augstu ienākumu līmeni (ICI) tika sākts iepriekšējā parlamentārā sasaukuma laikā. Atzinumā Ārlietu komiteja aicināja izveidot ārlietām paredzētu finanšu instrumentu, kas nebūtu saistīts ar attīstības palīdzību, bet bija domāts Latīņamerikas, Āzijas un Tuvo Austrumu valstīm. Tad Komisija izveidoja nelielu instrumentu, un tas ir ICI instruments. Diemžēl Komisija uzskatīja to par pagaidu risinājumu. Tas palielināja Attīstības sadarbības instrumenta (ASI) valstu skaitu, bet citādi neradīja neko jaunu, un to izmantoja kā tirdzniecības instrumentu. Tādēļ Ārlietu komiteja iesniedza grozījumu par instrumenta nosaukumu, kas izskaidroja sākotnējo nodomu noteikt to kā ārpolitikas instrumentu. Jaunais nosaukums ir „Finanšu instruments sadarbībai ar Tuvo Austrumu, Āzijas, Amerikas un Dienvidāfrikas valstīm”. Mēs šajā jautājumā lūdzam jūsu atbalstu. Būtu vairāk nekā žēl, ja Eiropas Savienībai nebūtu ārpolitikas finanšu instrumenta, kas faktiski tā tika nosaukts.

 
  
MPphoto
 

  Nirj Deva, Attīstības komitejas atzinuma sagatavotājs. – Priekšsēdētāja kungs! Mums ir jāparaugās uz to, cik svarīgi šie finanšu instrumenti — Attīstības sadarbības instruments (ASI), stabilitātes instrumenti un cilvēktiesību instrumenti — ir miermīlīgajai ietekmei, ko Eiropas Savienība īsteno visā pasaulē. Šī miermīlīgā ietekme palielinās, kā to ir parādījusi mūsu vēlēšanu pārraudzība, novērošana, kampaņas par demokrātiju un tā tālāk.

Parlaments atteicās no 16 kontroles instrumentiem, kad tas izveidoja ASI. Mums bija 16 centrālās lēmuma pieņemšanas pilnvaras, ko mēs nodevām Komisijai, lai kontrolētu ASI instrumentu un veicinātu plašāku sadarbību. Tas darbojas labi. Tagad mums ir stabilitātes instruments pēckrīzes attīstībai. Tas ir jāstiprina ar ievērojamu naudas summu, jo visā pasaulē notiek daudzas civilās krīzes, civiliedzīvotāju krīzes un militārās krīzes. Pašreiz notiek 36 pilsoņu kari.

Manuprāt, cilvēktiesību instrumentam ir vajadzīgs tāds pats spars. Ar to vien nepietiek, ka mēs runājam un runājam, un runājam: mums ir vajadzīgi cilvēki uz vietas, instrumenti vēlēšanu pārraudzībai, laba pārvaldība un visas pārējās lietas, kurām mēs prasām līdzekļus. Man ir liels prieks to atbalstīt.

 
  
MPphoto
 

  Ivailo Kalfin, Budžeta komitejas atzinuma sagatavotājs.(BG) Ļaujiet man sākumā paust pilnīgu atbalstu Goerens kunga ziņojuma secinājumiem par to, ka arī turpmāk ir vajadzīgs Attīstības sadarbības instruments (ASI) un Eiropas Savienības politikas jomām arī turpmāk jāgūst no tā labums.

Es arī piekrītu, ka Eiropas Savienībai ir jāatrod veids, kā turpināt atbalstīt banānu ražotājvalstis pat pēc tam, kad Pasaules Tirdzniecības organizācija šā gada sākumā aizliedza saudzīgu nosacījumu piešķiršanu. Starp citu, ir diezgan dīvaini, ka Komisija kopš 1994. gada nav ne reizi veikusi novērtējumu par palīdzības ietekmi uz šīm 12 valstīm, un šajā ziņā turpmāk ir jāveic izmaiņas.

Jautājums, uz ko uzstāj Budžeta komiteja un kam mēs nepiekrītam, ir par to, ka resursi tiek atņemti citām politikas jomām, lai attiecīgie EUR 190 miljoni tiktu piešķirti nākamiem trim gadiem. Ir kāds princips, un mēs uzstājam, ka tas ir jāaizsargā, proti, jaunas politikas jomas ir jāfinansē, izmantojot jaunus resursus. Tas nozīmē, ka šo jauno politiku, kaut arī to varētu iekļaut Eiropas Komisijas finanšu plānā, vajadzētu paredzēt budžetā, nevis finansēt uz citu programmu rēķina.

 
  
MPphoto
 

  Tunne Kelam, PPE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, Augstā pārstāve, komisār! Vispirms es gribētu atzinīgi novērtēt komisāra A. Piebalga sīki izstrādāto un pozitīvo paziņojumu par situāciju un viņa secinājumus, ka finanšu instrumenti darbojas labi.

Es domāju, ka stabilitātes instruments ir bijis ļoti noderīgs konfliktu un krīžu risināšanā un tāpēc mums vairāk uzmanības jāpievērš novēršanai un turpmākiem pasākumiem. Tas nozīmē arī spēcīgu atbalstu pilsoniskas sabiedrības veidošanai. Arī šajā ziņā paziņojums par būtisku finansējuma palielināšanu miera uzturēšanai ir atzinīgi vērtējams.

Mēs arī atzinīgi vērtējam ziņas par maksimālās robežas paaugstināšanu no 7 % līdz 10 % 4. panta 1. punktā noteiktajiem pasākumiem un saprotam, ka tas ir vajadzīgs. Vienlaikus ir būtiski nodrošināt, lai dažādi ES instrumenti un ES programmas tiktu izmantoti saskaņoti un ar sapratni par papildināmību.

Lisabonas līguma rezultātā Eiropas Savienībai ir jākļūst saskaņotākai un efektīvākai. Mēs šajā Parlamentā esam sapratuši, ka ir vajadzīgi tehniski grozījumi. Bet jautājums ir par politisko risinājumu, kā jau ir ticis norādīts. Tas attiecas uz deleģētiem aktiem un Eiropas Parlamenta pārbaudes tiesībām.

Šodien mani ir iedrošinājuši gan Padomes, gan Komisijas atklātie paziņojumi. Tā ir zīme, ka jūs esat gatavi panākt vienošanos tik ātri, cik vien iespējams. Es ļoti ceru, ka mēs varam panākt tādu vienošanos, kas garantētu pilntiesīgu līdzsvaru starp Eiropas Savienības trim iestādēm.

 
  
MPphoto
 

  Gianluca Susta, S&D grupas vārdā.(IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Vispirms es vēlētos apsveikt Scholz kungu par to, ka viņš ir izstrādājis šo ziņojumu, kas izveido finanšu instrumentu sadarbībai ar industrializētām valstīm. Ir pareizi, ka šo instrumentu pārvalda Starptautiskās tirdzniecības komiteja, jo tas vispirms attiecas uz sadarbību ar industrializētām valstīm un jaunietekmes valstīm, tādējādi šeit ir zināma atšķirība, salīdzinot ar citiem instrumentiem.

Pirmkārt un galvenokārt, es domāju, ka ir jāuzsver Parlamenta nozīme. Mēs esam zaudējuši pārāk daudz laika, cīnoties ar Padomi un Komisiju par nepārprotamu jautājumu pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā. Mums ir jāizsargā Parlamenta galvenā nozīme attiecībā gan uz deleģētiem aktiem, gan uz izpildvaras aktiem. Otrkārt, es domāju, ka ir svarīgi uzsvērt visas šīs kopējās sadarbības stratēģisko nozīmi, un, treškārt, jāuzsver vajadzība intensīvāk sadarboties ar jaunattīstības valstīm un jaunietekmes valstīm, neatņemot naudu visnabadzīgākajām valstīm.

Mums ir jāpieliek pūles, lai, izmantojot Eiropas Savienības budžetu, lielākus resursus novirzītu visnabadzīgākajām valstīm, paturot prātā, ka jaunietekmes valstu problēmas galvenokārt ir jārisina, izmantojot noteikumus, nevis finansējumu. Katrā gadījumā jāatbalsta arī inovācija, bet, izmantojot papildu resursus, kuri nav atņemti visnabadzīgākajām valstīm.

 
  
MPphoto
 

  Annemie Neyts-Uyttebroeck, ALDE grupas vārdā.(NL) Chastel kungs, baronese C. Ashton, dāmas un kungi! Šodien mēs apspriežam dažādus finanšu instrumentus, kas Eiropas Savienībai ļauj darboties ārlietu jomā. Visi šie instrumenti ir salīdzinoši jauni, un turklāt tie ir diezgan oriģināli. Mums iepriekš nav bijis nekā līdzīga, ar ko varētu salīdzināt, un citur pasaulē vai citās starptautiskās vai pārvalstiskās iestādēs faktiski ir ļoti maz tādu instrumentu paraugu, kādus veido Eiropas Savienība. Šo instrumentu novatoriskā rakstura dēļ mēs saprātīgi vienojāmies, ka mēs tos novērtēsim tikai pēc dažiem gadiem un vajadzības gadījumā tos pielāgosim. Tieši ar to mēs šopēcpusdien šeit nodarbojamies.

Taču pa šo laiku ir notikušas citas svarīgas pārmaiņas. Pašlaik mums ir Augstā pārstāve, kas ir arī Komisijas priekšsēdētāja vietniece. Šajā sēdē mums ir lūgts apstiprināt pamatdokumentus attiecībā uz Eiropas Ārējās darbības dienestu, kas ir, tā teikt, Eiropas Savienības diplomātiskais spēks. Tas arī ir ļoti svarīgs jauninājums.

Pēdējais, bet ne mazāk svarīgais aspekts ir tas, ka šā Parlamenta pilnvaras ir būtiski paplašinātas. Līdz šim mums ir bijušas plašas iespējas izmantot šīs pilnvaras, un, kā tas, šķiet, notiek ar jaunām iestādēm, tiek darīts viss iespējamais, lai pilnīgi apliecinātu šīs jaunās pilnvaras. Tāpēc pašreiz mēs ar pārējām iestādēm apspriežam, kur tieši ir jāiezīmē robežas.

Es arī esmu gandarīta par komisāra A. Piebalga un Padomes priekšsēdētāja apliecināto vēlmi panākt vienošanos. Ņemot vērā to, ka iepriekš es savā valstī esmu pārstāvējusi izpildvaru, es saprotu visas šā strīda puses un ceru, ka mēs panāksim vienošanos. Es arī uzdrīkstos cerēt, ka šis Parlaments nepārcentīsies, kā angļi dažreiz saka.

Noslēgumā attiecībā uz Stabilitātes instrumentu – man vēl ir dažas sekundes – es vēlētos teikt, ka ļoti atzinīgi vērtēju komisāra A. Piebalga teikto, ka nodoms patiešām ir tāds, ka mums cita starpā jākoncentrējas uz cīņu pret kājnieku ieroču un vieglo ieroču nelegālo tirdzniecību. Nodoms ir ciešāk iesaistīt nevalstiskās organizācijas Stabilitātes instrumenta darbībā un pilnīgi izmantot pat vēl novatoriskākus miera uzturēšanas instrumentus. Ja tas kļūs par realitāti, jūs varēsiet paļauties uz mūsu grupas pilnīgu atbalstu.

 
  
MPphoto
 

  Franziska Keller, Verts/ALE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs! Es gribētu pievērsties jautājumam par instrumentu sadarbībai attīstības jomā (ASI), kurā es kopā ar kolēģiem no Attīstības komitejas saskatu steidzamu vajadzību stiprināt Parlamenta kontroles pilnvaras. Tas ir tādēļ, ka Parlamentam ir pienākums kontrolēt, kur Komisija izdod naudu un vai nauda tiek izdota, kā paredzēts, šajā gadījumā attiecībā uz oficiālo attīstības palīdzību (OAP).

Mēs iepriekš esam atklājuši sliktus piemērus, kad nauda netika izdota saskaņā ar OAP kritērijiem vai kad mēs atklājām neatbilstību nabadzības izskaušanas mērķim. Kad mums bija tikai konsultēšanas tiesības, mūsu priekšlikumi un idejas netika ņemti vērā. Tas skaidri parāda, ka mums ir vajadzīga stingrāka nostāja. Mums ir vajadzīgas pilnvaras, lai kopīgi lemtu par to, kur tiek novirzīta nauda.

Ne tikai Komisijai, bet arī mums kā Parlamentam ir pienākums attiecībā uz politikas saskaņotību attīstības jomā. Mums arī ir jāpārliecinās, ka izdotā nauda aiziet pareizajā virzienā un ka citās politikas jomās arī pievēršanas nabadzības izskaušanai.

Parlamentam ir arī atbildība pret Eiropas Savienības pilsoņiem. Mums ir labāk jākontrolē, kur nauda tiek izdota, proti, attiecībā uz nabadzības izskaušanu. Eiropas pilsoņi atbalsta attīstības palīdzību. Kā parādījušas aptaujas, viņi atbalsta pat lielākas attīstības palīdzības nodrošināšanu, bet mums arī ir skaidri jāparāda, kā mēs izdodam naudu un ka mēs to izdodam nabadzīgu cilvēku labā.

Tādēļ es kopā ar Attīstības komiteju mudinu pieņemt deleģētos aktus par ASI.

 
  
MPphoto
 

  Charles Tannock, ECR grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs! ES ir pasaules lielākā daudzpusējā līdzekļu piešķīrēja attīstības palīdzībai un humānai palīdzībai. Tai ir arī būtiska politiska nozīme, atbalstot cilvēktiesību un demokrātijas veicināšanu trešās valstīs.

Mana grupa, ECR grupa, stingri uzskata, ka tāpēc būtiska nozīme ir jauniem ES finanšu instrumentiem, kas ir pareizi strukturēti. Tie nodrošina, ka ES nodokļu maksātāju nauda tiek izmaksāta efektīvāk un iedarbīgāk, un ļauj Parlamentam, jo īpaši pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā, kontrolēt tēriņus un stratēģisko politiku atklātāk un pārredzamāk.

Šī demokrātiskā pārskatatbildība ir būtiska, jo īpaši laikā, kad dalībvalstis pašas nopietni samazina savus valsts izdevumus. Ieguldījumi un attīstība, demokrātija un cilvēktiesības var būt nozīmīgs veids, kā atbalstīt — jo īpaši ar miermīlīgas ietekmes palīdzību — ES plašākas ārpolitikas mērķus un sekmēt iekšējās migrācijas radītā spiediena samazināšanu uz ES ārējām robežām. Spēcīgi mehānismi, lai novērstu korupciju un ES naudas ļaunprātīgu izmantošanu, tomēr ir būtiski, un mums ir arī jāuzmanās un nav jāuzspiež savas rietumu liberālās vērtības, jo īpaši tā sauktās reproduktīvās tiesības, tiem, kuri nav tām sagatavoti vai izvairās tās pieņemt cilvēktiesību ietērpā.

 
  
MPphoto
 

  Sabine Lösing, GUE/NGL grupas vārdā.(DE) Priekšsēdētāja kungs! Šobrīd ir svarīgi precizēt, ka jautājumā par ES ārpolitikas finanšu instrumentiem Lisabonas līgums atcēla Eiropas Parlamenta uzraudzības tiesības. Tādējādi šie finanšu instrumenti pilnīgi nonāca Komisijas un Augstās pārstāves kompetencē un kopā ar viņu — Eiropas Ārējās darbības dienesta kompetencē. Es uzskatu par pilnīgi nepieņemamu, ka Parlaments un Padome tiek ignorēta, lai gan jautājums ir par tālejošiem Eiropas Savienības ārpolitikas pasākumiem un to īstenošanu.

Mēs atbalstām visu Parlamenta grupu centienus, kuru mērķis ir atjaunot finanšu instrumentu parlamentāro uzraudzību. Tāpēc mēs atbalstīsim attiecīgos deleģēto aktu grozījumus, kuri, protams, tika iepriekš apspriesti. Tomēr nobeigumā es gribētu paust nopietnas bažas attiecībā uz Stabilitātes instrumentu un Eiropas Demokrātijas un cilvēktiesību instrumentu, jo uzskatu, ka šie instrumenti tiek izmantoti nedemokrātiski un nepārredzami un dažos gadījumos pretēji attiecīgo valstu gribai, kas padara tos līdzīgus ES ārpolitiskai intervencei.

 
  
MPphoto
 

  William (The Earl of) Dartmouth, EFD grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs! Ir kāda anekdote, ko stāsta Karači tirgos, un tā skan aptuveni šadi: zaglis apstādina Pakistānas prezidentu un saka: „Es vēlos tavu naudu.” Pakistānas prezidents saka: „Es esmu prezidents Zardari, tavs prezidents.” Zaglis saka: „Tādā gadījumā es vēlos savu naudu!”

Tas attiecas uz šīsdienas debatēm, jo uzsver galveno jautājumu. Eiropas Komisijai nav naudas. Visa Komisijas nauda nāk no dalībvalstu nodokļu maksātājiem vai, precīzāk sakot, no to 14 dalībvalstu nodokļu maksātājiem, kuras ir faktiskās maksātājas. Pat ja Komisija kādreiz iegūs pati savus resursus, kas nomācošā veidā šķiet iespējams, pamatojoties uz šodien iepriekš notikušo balsojumu, Komisijas izdotā nauda joprojām būs nodokļu maksātāju nauda.

Tāpēc es jums uzdodu jautājumu un lūdzu to ļoti rūpīgi apsvērt: vai jūs tiešām varat iedomāties, ka grūtībās nonākušie Eiropas nodokļu maksātāji un Apvienotās Karalistes nodokļu maksātāji, jo īpaši pašreizējos apstākļos, patiešām vēlas, ka papildus tiek izdoti EUR 2 miljardi — jo to paredz šie priekšlikumi —, lai tādējādi ES komisārs varētu lepni izrādīties pasaules mērogā?

 
  
MPphoto
 

  Andreas Mölzer (NI).(DE) Priekšsēdētāja kungs! ES finanšu organizācijām, kā vienmēr, ir dažas problēmas. Finanšu palīdzību ir grūti iegūt sarežģīto procedūru dēļ, jo uzraudzības sistēmas joprojām netiek veidotas optimāli. Viens piemērs tam ir pirmspievienošanās palīdzība, kura, kā mēs zinām, tiek piešķirta iespējamām kandidātvalstīm, bet kuru ir jēga maksāt tikai tad, ja attiecīgās valstis nopietni sāk risināt korupcijas problēmas vai ja faktiski ir izveidotas vajadzīgās struktūras. Šajā saistībā es ceru, ka ES ir guvusi mācību no savas pārsteidzīgās paplašināšanās 2007. gadā. Runājot par Stabilitātes un attīstības sadarbības instrumentu, jāsaka, ka budžeta līdzekļi pārāk bieži nenonāk vai tikai daļēji nonāk līdz vietējām iestādēm, kurām tie bija domāti. Iemesls tam daļēji ir saņēmējvalstu vājās iestādes, bet arī nepareizas stimulēšanas struktūras un dokumentētas pārskatatbildības trūkums. Ir viela pārdomām par to, ka saskaņā ar SVF pētījumu valsts izdevumi 33 valstīs ir vairāk par 50 % atkarīgi no starptautiskās attīstības palīdzības. Attiecībā uz jebkuru finanšu palīdzību no Eiropas Savienības uzraudzība ir jāpadara stingrāka.

 
  
MPphoto
 

  Godelieve Quisthoudt-Rowohl (PPE).(DE) Priekšsēdētāja kungs! Vispirms es vēlētos sirsnīgi pateikties referentam Scholz kungam par pozitīvo un atklāto sadarbību, kas mums izveidojās. Trīspusējā sarunā ne vienmēr tās dalībnieki bija vienisprātis, bet mums bija konstruktīva atmosfēra diskusijām.

Paplašinot finanšu instrumentu sadarbībai ar industrializētām valstīm un teritorijām un citām valstīm un teritorijām ar augstu ienākumu līmeni, Eiropas Savienībai būs iespēja uz līdzvērtīgiem principiem veidot sadarbību ar būtiskām jaunietekmes un jaunattīstības ekonomikām. Tas ietver izglītības apmaiņas programmas saskaņā ar Erasmus Mundus sistēmu, atbalstu uzņēmējdarbības vai kultūras jomā, un to es vērtēju ļoti atzinīgi. Ir viens jautājums, kam es vēlētos pievērst jūsu uzmanību, un, proti, ka, ņemot vērā ES pašreizējo finanšu situāciju, kā arī katras dalībvalsts situāciju, Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) grupa uzskata, ka ir nepieņemami pieprasīt jaunu, pašreiz nepieejamu finansējumu, lai īstenotu tikko aprakstītos pasākumus. Ir nepieciešams finanšu izlīdzinājums attiecībā uz finanšu instrumentu sadarbībai attīstības jomā, kura resursi bija paredzēti tikai visām jaunietekmes un jaunattīstības ekonomikām. Tāpēc es PPE grupas vārdā esmu iesniegusi grozījumu, kas dod iespēju panākt šādu finanšu līdzsvaru.

Es arī vēlos teikt dažus vārdus par deleģētiem aktiem. Tas ir svarīgs jautājums – tas šorīt ir ticis jau divreiz pieminēts. Manuprāt, nav pilnīgi nekādu šaubu, ka, izmantojot deleģētos aktus, Parlamentam ir jābūt uzraudzības un veto tiesībām pār visu pasākumu kopumu attiecībā uz ārvalstu sadarbības finansēšanu, kas pašlaik tiek apspriesta. Šeit jāizpaužas Lisabonas līguma garam. Nevar būt kompromisa jautājumā par to, vai deleģētie akti ir vai nav iekļaujami finanšu instrumentos.

 
  
MPphoto
 

  Ana Gomes (S&D). – Priekšsēdētāja kungs! Eiropas Demokrātijas un cilvēktiesību instruments ir būtisks ES ārpolitikai, kas ir nopietni apņēmusies veicināt demokrātiju, tiesiskumu un cilvēktiesības visā pasaulē. Tas ir vienīgais instruments, ko mēs tagad varam mobilizēt, lai palīdzētu tiem, kas iestājas par demokrātiju un cilvēktiesībām valstīs, kurās pamatbrīvības ir ierobežotas. Mēs to varam darīt bez attiecīgo valstu valdību piekrišanas. Skaidrs, ka šāds vērtīgs instruments Eiropas Parlamentam ir pienācīgi jākontrolē, un tādēļ mēs pieprasām deleģēto aktu procedūru.

Tomēr mums ir jāapzinās, ka šis instruments ir diezgan ierobežots pieejamā finansējuma izteiksmē un liela daļa no tā faktiski tiek maksāta par ES vēlēšanu novērošanas misijām: 22 % par laikposmu no 2011. gada līdz 2013. gadam. Tas nozīmē, ka Eiropas Demokrātijas un cilvēktiesību instrumentam piešķirtais budžets ir būtiski jāpalielina.

Es vēlētos izmantot šo iespēju, lai norādītu uz jaunu rīku, ko Eiropas Parlamentam jāpalīdz izveidot un ko šis instruments varētu finansēt, lai pat vēl efektīvāk un elastīgāk palīdzētu cilvēkiem, kas bieži riskē ar savu dzīvību, cīnoties par demokrātiju, tiesiskumu un cilvēktiesībām valstīs, kurās ir diktatūra vai despotiski režīmi, un valstīs, kas tiecas pāriet uz demokrātiju, bet kur tās sastopas ar vardarbīgiem un antidemokrātiskiem spēkiem un kur vajadzīga daudz lielāka palīdzība, lai vairotu spējas sakaut šos antidemokrātiskos spēkus.

Mums ir vajadzīgs daudzu partiju nevalstisks Eiropas fonds, kas ir līdzīgs ASV Kongresa izveidotajam Nacionālajam fondam demokrātijai (National Endowment for Democracy).

(Runātāja piekrita atbildēt uz jautājumu, kas tika uzdots atbilstoši zilās kartītes procedūrai saskaņā ar Reglamenta 149. panta 8. punkts)

 
  
MPphoto
 

  Heidi Hautala (Verts/ALE). – Priekšsēdētāja kungs, paldies par man doto iespēju uzstāties! Mans jautājums Gomes kundzei saistībā ar viņas lielisko priekšlikumu. Es gribētu vaicāt, ko, pēc viņas domām, mēs faktiski varētu mācīties no ASV paraugiem šādai elastīgākai un, teiksim, mazāk birokrātiskai demokratizācijas un cilvēktiesību finansēšanai.

 
  
MPphoto
 

  Ana Gomes (S&D). - Priekšsēdētāja kungs! Tieši šajā elastībā ir visa būtība. Ja mums būtu daudzu partiju fonds, mēs varētu noteikt īpašus gadījumus, kurus mēs plašākā līmenī uzskatītu par tādiem, kam nepieciešama īpaša palīdzība, lai, izvairoties no traucējošām valdībām vai iestādēm, vai spēkiem, palielinātu jaudu tiem, kuri cīnās par cilvēktiesībām. Es domāju, ka piemērs, ko dod ASV Nacionālais fonds demokrātijai (NED), ir patiešām ļoti pamācošs un mums nav jāvairās pārņemt to, kas darbojas, no citām pasaules daļām, šajā gadījumā no mūsu amerikāņu partneriem.

Mums jau ir dažādu partiju fondi, kas darbojas Eiropā, bet bieži tiem ir dažādas darba programmas, un noteikti ir daudz gadījumu, kad tiem būtu jātiek vērstiem vienā virzienā, un tad tie efektīvāk nodrošinātu palīdzību tiem, kuri cīnās par demokrātiju un cilvēktiesībām.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. - Ana, jūs mani maldinājāt. Es domāju, ka jūs esat beigusi, kad jūs pēkšņi turpinājāt savu runu, tādēļ es nezināju, vai klaudzināt vai neklaudzināt ar sēdes vadītāja āmuriņu. Zilās kartītes procedūrā personai, kas uzdod jautājumu, ir 30 sekundes un personai, kas atbild, arī ir tikai 30 sekundes.

 
  
MPphoto
 

  Louis Michel (ALDE).(FR) Priekšsēdētāja kungs! Es esmu ļoti apmulsis, jo būtu vēlējies piedalīties šajā diskusijā. Es ļoti šaubos, vai ASV modelis ir efektīvāks par Eiropas modeli. ASV modelis attiecībā uz cilvēktiesībām būtībā ir selektīvs un pilnīgi egoistisks, jo faktiski ASV modelis, pirmkārt un galvenokārt, attiecas uz aktīvām divpusējām attiecībām.

Es gribētu apsveikt savu kolēģi Charles Goerens par viņa darbu, jo viņš ir veiksmīgi stiprinājis šīs pieejas attīstības dimensiju, un es, protams, vēlētos pateikties komisāram A. Piebalgam par to rūpīgo un labvēlīgo attieksmi, kāda viņam ir bijusi attiecībā uz šo pieprasījumu.

No savas puses es vēlētos izteikt trīs īsus novērojumus. Pirmkārt, Kopienas preferenču sistēmas pārāk ātrai izjaukšanai varētu būt un būs dramatiskas sekas dažās ĀKK reģiona valstīs, kas vēl eksportē banānus. Dažas no šīm sekām tieši ietekmēs ĀKK valstu spēju veicināt ilgtspējīgu attīstību. Tieši tāpēc es vēlētos iestāties par palīdzības piešķiršanas kritēriju saprātīgu un nedaudz elastīgu interpretāciju. Palīdzība ir prioritāri jāpiešķir tām ĀKK valstīm, kuras vēlas saglabāt banānu nozari, ņemot vērā tās ietekmi uz valsts ilgtspējīgo attīstību. Šajā ziņā būtu bijis lietderīgi — tas tika pieprasīts, bet netika saņemts —, ja būtu jau veikts iepriekšējs ietekmes novērtējums par banānus eksportējošo valstu stāvokli.

Man ir vēl divi citi vispārēji novērojumi, un es noteikti tiem pievērsīšos turpmākajās nedēļās. Pēc manām domām, vislabākais veids, kā ievirzīt šo palīdzību, neapšaubāmi ir vispārēja budžeta palīdzība, kur tas iespējams, un nozaru palīdzība, kur tas vēlams. Varbūt būtu bijis arī lietderīgi, ja būtu notikušas debates par palīdzības apjomu un par to saistību pildīšanu, ko dalībvalstis uzņēmās 2005. gadā. Tas ir svarīgi debatēm. Turklāt ļoti uztrauc tas, ko es šeit esmu dzirdējis no dažiem kolēģiem deputātiem. Acīmredzot savtīgums ņem virsroku. Man ir jāsaka, ka tas ir diezgan pārsteidzoši.

Noslēgumā, lai atbildētu uz vairākiem jautājumiem, es arī tomēr vēlētos atdzīvināt ideju par Eiropas Attīstības fonda iekļaušanu budžetā, jo tas acīmredzami ļautu mums tiešā veidā pārraudzīt Komisijas politisko rīcību.

 
  
MPphoto
 

  Catherine Grèze (Verts/ALE).(FR) Priekšsēdētāja kungs! Es vēlos pateikties Goerens kungam par to, ka viņš ir ņēmis vērā starptautiskos standartus par darba ņēmēju veselību un drošību un starptautiskos vides standartus, jo īpaši tos, kas attiecas, protams, uz saskari ar pesticīdiem.

Pēc manām domām, ir būtiski, ka šis ziņojums aizsargā mazos ražotājus, jo es gribētu atgādināt, ka viņi beigās saņem tikai 1,5 % no cenas, ko ir samaksājis gala patērētājs. Ir vērts atcerēties, ka katru gadu, kā jūs jau zināt, miljoniem mazo lauksaimnieku ir spiesti pāriet uz būdu pilsētiņām.

Tagad, kad mēs šajā plenārsēdē pievēršamies cīņai pret pesticīdiem un liela mēroga saskarei ar pesticīdiem, es uzskatu, ka ir būtiski piemērot tās pašas prasības Franču Rietumindijai, kur tiek izmantots hlordekons, un attālākajiem reģioniem. Es aicinu Komisiju darīt tieši to.

Noslēgumā, kaut arī es atzinīgi vērtēju panākto progresu, es vēlētos vēlreiz atkārtot, ka banānu tirdzniecības pamatproblēma acīmredzami ir lauksaimniecības modelis, kas ir jāpārskata, jo tas ir pielāgots tikai eksportam. Lauksaimniecības modelis ir jāpārveido lielākas pašpietiekamības virzienā.

 
  
MPphoto
 

  Marek Henryk Migalski (ECR).(PL) Es pilnīgi piekrītu Gomes kundzei, ka cilvēktiesību jautājums ir viens no vissvarīgākajiem jautājumiem, kas mums jāizskata, un tādēļ es pilnīgi nesaprotu Lösing kundzes paziņojumu, ka nauda, ko izdod par cilvēktiesībām, dažreiz, ja ne bieži, tiek iztērēta neatbilstoši. Cilvēktiesības ir mūsu kā Eiropas Kopienas svarīgs, ja ne pats svarīgākais, uzdevums.

Es vēlos pievērsties arī vienam no instrumentiem demokrātijas un cilvēktiesību atbalstam visā pasaulē un paziņojumam, ka šie instrumenti ir jāievieš un tiem ir jākļūst darboties spējīgiem neatkarīgi no tā, vai trešās puses un citas valsts iestādes ir devušas savu piekrišanu. Es uzskatu, ka tas ir pats svarīgākais paziņojums, kas izskaidro mūsu pienākumu. Dažreiz mums jāpalīdz veidot demokrātiju un stiprināt cilvēktiesības, neņemot vērā dažu valstu valdību. Es uzskatu, ka tā ir vērtīga rīcība, jo īpaši un galvenokārt tur, kur tiek pārkāptas tiesības uz vārda brīvību. Tas ir mūsu pienākums.

 
  
MPphoto
 

  Joe Higgins (GUE/NGL). - Priekšsēdētāja kungs! Šajās debatēs lielai daļai teiktā ir nerealitātes pieskaņa. Visi šie ziņojumi par demokrātisko tiesību un cilvēktiesību veicināšanu visā pasaulē un finanšu instrumentiem sadarbībai attīstības jomā ir jāskata tā stindzinošā paziņojuma kontekstā, ko vakar šajā sēžu zālē sniedza ANO ģenerālsekretārs. Viņš teica, ka mūsu pasaulē šajā gadā vien vēl 65 miljoni cilvēku tiks iegrūsti galējā nabadzībā.

Tāda ir skarbā realitāte, kas neatbilst valdības un Komisijas skaistajiem vārdiem. Aiz šīs sēžu zāles durvīm lieli transparenti ar ES logotipiem sludina: Apturiet nabadzību! Tomēr ES Komisija — un arī šā Parlamenta galvenās grupas — iestājas par neoliberālo ekonomisko politiku, kas samazina budžetus un sabiedriskos pakalpojumus, mežonīgi samazinot vienkāršo cilvēku dzīves līmeni, vienlaikus novirzot milzīgus resursus palīdzībai bankām un spekulantiem.

Attiecībā uz finansējumu sadarbībai attīstības jomā Komisija apsveic pati sevi par jaunajiem tarifu samazinājumiem banānu nozarē, par kuriem ir noslēgts nolīgums ar Latīņamerikas banānu ražotājiem, bet faktiski šī jaunā kārtība darbojas vareno transnacionālo korporāciju labā. Lielie banānu eksportētāji, piemēram, Chiquita un Del Monte, būs lieli ieguvēji, bet Āfrikas, Karību un Klusā okeāna valstis un mazie ražotāji tiks izpostīti. Protams, subsīdijas mazajiem banānu audzētājiem, kuri tiek izputināti jaunā nolīguma dēļ, nav jāizmaksā no izveidotajiem sociālajiem fondiem, bet gan no kādiem citiem ES budžeta līdzekļiem. Ieguvējiem no tirdzniecības ir jābūt mazajiem ražotājiem un strādājošiem cilvēkiem, proti, vairākumam, nevis lielākajām transnacionālajām korporācijām.

 
  
MPphoto
 

  Nikolaos Salavrakos (EFD).(EL) Priekšsēdētāja kungs! Es esmu nobažījies, ka Eiropas Savienības budžets 2011. gadam ir kļūdains gan noteikumos par vidusposma pārskatu, gan tiešu ieņēmumu izveidē no jauniem nodokļiem, ko beigu beigās samaksās gala lietotāji, citiem vārdiem sakot, Eiropas pilsoņi. Man šķiet, ka tagad nav īstais laiks iekasēt šos nodokļus, jo Eiropa grimst lejupslīdē un darba ņēmēji zaudē savas darbavietas, savu pirktspēju un, kas vēl svarīgāk, savas apdrošināšanas tiesības. Mēs nevis dodam Eiropas patērētājiem, mēs viņiem atņemam. Kārtējo reizi šķiet, ka ar saviem centieniem panākt budžeta disciplīnu mēs esam atteikušies no saviem plāniem par izaugsmi un ka, piemērojot ekonomikas teoriju, mēs esam aizmirsuši politikas teoriju.

Mums ir jāpārliecina Eiropas pilsoņi ar piemēru, ka mēs par viņiem rūpējamies vislabākajā iespējamā veidā. Tāpēc šādos īpašos apstākļos mums nevajag uzvesties kā Marijai Antuanetei. Tāpēc man ir divi konkrēti priekšlikumi: pirmkārt, mūsu kā EP deputātu alga 2011. gadā ir jāsamazina par EUR 1000, un mums katram ir jāizmanto šī nauda, lai dotu darbu kādam jaunam, par bezdarbnieku kļuvušam Eiropas pilsonim no mūsu pašu valsts. Otrkārt, mums ir jāsamazina savi ceļa izdevumi un jālido ekonomiskajā klasē.

 
  
MPphoto
 

  Nick Griffin (NI). – Priekšsēdētāja kungs! Kā tas bieži ir ar ES priekšlikumiem, šie finanšu instrumenti ietver pasākumus, kuriem ir liela emocionāla pievilcība. Visi pieklājīgi cilvēki, tāpat kā mēs, vēlas izbeigt narkotiku kontrabandu, cilvēku tirdzniecību un kājnieku ieroču piegādes konflikta zonām, bet ir ļoti viegli būt emocionālam un dāsnam, izmantojot citu cilvēku naudu.

Situācijā, kad samazinājumi un nodokļi ir saplosījuši vienkāršo cilvēku sabiedrības un salauzuši to muguru Grieķijā, Francijā, Īrijā un Lielbritānijā, H. Scholz ziņojums pieliks pie jau piesaistītajiem EUR 172 miljoniem vēl EUR 176 miljonus, lai palīdzētu trešo valstu kapitālistiem aprīt pat vēl vairāk mūsu darbavietu. Ch. Goerens ziņojums paņems EUR 190 miljonus, tostarp EUR 17,4 miljonus par iespēju ātri reaģēt uz pārtikas cenu paaugstināšanos jaunattīstības valstīs. Varbūt jūs to neesat ievērojuši, bet pārtikas cenas paaugstinās arī mūsu vēlēšanu apgabalos.

Tomēr vissliktākais ir F. K. Brantner ziņojums. Šeit, devītajā lappusē, tiek runāts par finanšu asignējumu EUR 2062 miljardu apmērā līdz 2013. gadam. Tā, protams, ir iespiedkļūda. Lai Dievs dod, ka tā ir iespiedkļūda, bet fakts, ka šāda smieklīga kļūda var paslīdēt garām visiem ekspertiem un Eiropas Parlamenta deputātiem, kas ir lasījuši šo ziņojumu, skaidri parāda, ar kādu bezrūpīgu nepiespiestību Eiropas Savienība tērē naudu.

Šī nauda neaug kokos. To neizsniedz milzīga „zobu feja”. Tā nav Komisijas nauda; tā nav EP deputātu nauda. Tā ir nodokļu maksātāju nauda, un neizmērojami nesamērīga daļa no tās ir Apvienotās Karalistes nodokļu maksātāju nauda.

 
  
MPphoto
 

  Maurice Ponga (PPE).(FR) Priekšsēdētāja kungs, komisār, dāmas un kungi! Daudzus gadus Eiropas Savienība ir uzturējusi īpašas un stipras attiecības ar ĀKK valstīm. Šo īpašo attiecību īpašais rezultāts ir tarifu preferenču piešķiršana. Tā tas ir banānu nozarē, kurā ĀKK valstis ir guvušas labumu no preferenciālas tirdzniecības kārtības attiecībā uz savu eksportu uz Eiropas Savienību.

Šī preference ir apstrīdēta Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO), jo īpaši to apstrīdēja Latīņamerikas valstis, kas ir lielas banānu eksportētājas. Tāpēc, lai būtu atbilstība PTO noteikumiem un lai izbeigtu ilgo strīdu, Eiropas Savienība 2009. gada decembrī piekrita samazināt savus tarifus banānu nozarē.

Ņemot vērā priviliģēto partnerību, ko tā uztur ar ĀKK valstīm, Eiropas Savienība tomēr vēlējās palīdzēt ĀKK banānu ražotājvalstīm tikt galā ar šo palielināto konkurenci. Rezultātā Eiropa ir apsolījusi EUR 190 miljonus līdz 2013. gadam, lai palīdzētu ĀKK banānu ražotājvalstīm pielāgoties, būt konkurētspējīgām un vajadzības gadījumā pārstrukturēt savu nozari.

Ziņojumā, par kuru mēs rītdien balsosim, Eiropas Parlaments atkārtoti apstiprina savas saistības un atbalstu attiecībā uz ĀKK banānu ražotājvalstīm, un es to vērtēju ļoti atzinīgi. Tādējādi mēs cita starpā esam ieteikuši, ka Eiropas Savienība varētu pieņemt papildu pasākumus laikposmam pēc 2013. gada, ja tas nepieciešams.

 
  
MPphoto
 

  Thijs Berman (S&D). – Priekšsēdētāja kungs! Mums jātiecas pēc maksimālas pārredzamības un pārskatabildības par budžetu, jo tādā veidā tiks lielā mērā veicināta ES ārpolitikas leģitimitāte.

Mēs runājam par nozīmīgām summām, kas tiek tērētas, pamatojoties uz regulām, kuras atstāj ievērojamu rīcības brīvību Komisijai. Tas ir labi, bet mums pilnīgi jāveic stratēģijas dokumentu, daudzgadu indikatīvo programmu un tamlīdzīgu dokumentu rūpīga pārbaude, jo to darbības joma ir vispārēja un tie papildina finanšu instrumentus, nosakot prioritāras jomas un mērķus.

Komisijai jārāda savi rezultāti gada ziņojumā Parlamentam, veltot īpašu uzmanību atbilstībai OAP izvēles kritērijiem visos projektos. Programmēšana un plānošana jāveic tiem pašiem ekspertiem, kas to dara tagad, bet pašam Ārējās darbības dienestam vajag vairāk attīstības un cilvēktiesību ekspertu, lai saprastu un strādātu ar šiem sarežģītajiem instrumentiem Briselē un ES delegācijās trešās valstīs.

 
  
MPphoto
 

  Takis Hadjigeorgiou (GUE/NGL).(EL) Priekšsēdētāja kungs! Es vēlos īsi pievērsties jautājumam par demokrātiju un finansējumu tās atbalstam ārzemēs. Mēs uzskatām, ka demokrātija ir cilvēces sasniegums, kas jāaizsargā. Taču vai demokrātija, ko pazīstam, ir tā demokrātija, kuru mēs gribam — un kuru vajag — eksportēt? Es esmu pilnīgi pārliecināts, ka pirmā lieta, kas mums jādara, ir jāpilnveido demokrātija savās mājās. Ja mums ir valsts, kurā atturējušos ir vairāk nekā 50 %, kā mēs varam runāt par demokrātiju? Ja miljoniem cilvēku ir bez darba, vai varam runāt par demokrātiju? Ja demokrātija tiek pausta nevis ar ievēlētu pārstāvju palīdzību, bet galvenokārt ar plašsaziņas līdzekļiem, kas vienlaikus to arī kontrolē, tad ko mēs varam pateikt? Vai par šādu demokrātiju mēs varam būt lepni un vēlamies to eksportēt?

Es uzskatu, ka patiešām ir tautas, kurām vajadzīga palīdzība, lai viņu valdības pienācīgi atzītu un pieņemtu tautas tiesības. Tomēr tas noteikti jādara piesardzīgi, veicot ilgstošu izmeklēšanu, lai izpētītu iespējamos negatīvos, nevis pozitīvos rezultātus. Vai kāds var pateikt, ka demokrātijas finansējums Afganistānā virzīja demokrātiju uz priekšu? Es domāju, ka mēs daudz vairāk varam darīt, lai mūsu demokrātija būtu paraugs, ko vērts atdarināt, nevis maksāt cilvēkiem, lai tie mūs atdarina.

 
  
MPphoto
 

  Alf Svensson (PPE).(SV) Ar Lisabonas līgumu un jauno Ārējās darbības dienestu mums ir lielāka iespēja atrasties pasaules arēnā. Līdz ar to, protams, nāk arī lielāka atbildība.

Mums ir īpaša atbildība par visām attiecībām saistībā ar palīdzību vai tirdzniecību ar valstīm, kas nav demokrātijas. Eiropai un ES vajadzētu uzņemties un ir jāuzņemas vadība. ES jārāda ceļš. Starp finanšu instrumentiem, par kuriem mēs tagad debatējam, ir nepieciešamie materiāli, kas nodrošina mums priekšnosacījumus tam, lai ieviestu pārmaiņas. Priekšnosacījumi ir, bet tas nenozīmē, ka mums automātiski veiksies. Lai katrs palīdzības eiro dotu vislabāko efektu, mūsu attīstības darbam pastāvīgi jābūt demokrātiju veicinošu iniciatīvu un sabiedriskās domas veidošanas cauraustam. Tas var likties pašsaprotami, bet faktiski ne visiem tā šķiet.

Apvienoto Nāciju Organizācijā tieši ES ir tā, kura saņem belzienus. Tieši ES ir tā, kura sarunās nostājas pret totalitāriem režīmiem, un tieši mēs konsekventi un nepiekāpīgi stāvam visneaizsargātāko pusē, un, protams, tieši tā tam ir jābūt. Tāpēc ir vilšanās, redzot, ka pārmaiņu virziens globāli nav tāds, kādu mēs būtu gribējuši, runājot par demokrātiju un cilvēktiesībām, un man rodas sajūta, ka daži mūsu Parlamenta deputāti pilnīgi nenovērtē, cik svarīga ir demokrātija, būdama visnozīmīgākais un būtiskākais attīstību veidojošais elements.

Mēs Attīstības komitejā novērojam regulārus centienus ierosināt dokumentus, kuros delikātā, starp rindām slēptā vai pat gluži atklātā veidā izrādīta piekāpšanās totalitāriem režīmiem. Nesen apgalvoja, piemēram, ka diktatūru galvenā problēma ir tā, ka pastāv risks, ka veselības aprūpe tiks privatizēta. To, ka demokrātijā nekad nav bijis vispārējs bads, nekad neviens nav akcentējis.

Šāda attieksme gluži vienkārši nav loģiska. Lai mūsu finanšu instrumenti palīdzības budžetā funkcionētu vislabākajā veidā, mums visu savu ārējo attiecību centrā jāliek demokrātijas veicināšana, un tas nedrīkst notikt tikai oficiālās situācijās un verbālā izteiksmē bez praktiskas rīcības.

 
  
MPphoto
 

  Patrice Tirolien (S&D) . – (FR) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Es savā runā pievērsīšos Goeren kunga ziņojumam, kas iztirzā ĀKK papildu pasākumus banānu nozarē (BAM).

Tā kā es pats pārstāvu vienu no vienīgajiem Eiropas reģioniem, kas ražo banānus, es varu izrādīt tikai solidaritāti attiecīgajiem ĀKK ražotājiem. Solidaritāti vispirmām kārtām ciešās vēsturiskās saiknes dēļ, kas vieno Eiropas Savienību ar šīm valstīm, un mums jādara viss, kas mūsu spēkos, lai nodrošinātu, ka arī viņi var maksimāli izmantot savā labā globalizāciju, kurai viņi visbiežāk kļūst par pirmajiem upuriem.

Solidaritāti arī tāpēc, ka tirdzniecības koncesijas, ko Komisija devīgi piešķīrusi PTO, rada nāvējoša trieciena draudu šai lauksaimniecības nozarei mūsu ĀKK partnervalstīs. Visbeidzot solidaritāti, bet noteikti ne naivitāti, jo Komisijas iesniegtais priekšlikums par BAM regulu pārāk stingri uzsvēra tautsaimniecības dažādošanas aspektu.

Ņemot vērā tarifa preferenču zaudējumu PTO nolīguma dēļ, šīs programmas galvenais mērķis ir skaidri nodrošināt ĀKK banānu eksporta ilgtspēju un tādējādi palīdzēt tām kļūt konkurētspējīgām.

Turklāt būsim godīgi, finanšu līdzekļi, ko paredz BAM, nekādā ziņā nav pietiekami un nav paredzēti pietiekami ilgam laikposmam, lai varētu ieviest dažādību.

Visbeidzot es vēlos piebilst, ka, apzinoties situācijas neatliekamību, mēs varam pieņemt, ka šie papildu pasākumi tiek finansēti, plaši pārgrupējot budžeta IV pozīciju. Padomei jābūt atbildīgai un jāstrādā tā, lai atrastu ilgtspējīgu risinājumu šīs programmas daudzgadīgai finansēšanai.

 
  
MPphoto
 

  Lena Kolarska-Bobińska (PPE).(PL) Eiropas demokrātijas un cilvēktiesību instruments, manuprāt, ir instruments, kura izmantošana un pieeja pašlaik ir pārāk tehniska. Tam jābūt Eiropas Savienības politiskam rīkam augstākā pakāpē, jo tam ir liels potenciāls demokrātijas atbalstīšanai un veicināšanai. Taču tas prasītu pieejas maiņu šim Eiropas finanšu instrumentam. Līdz šim demokrātijas atbalstīšanas jautājumu ir aizēnojies cilvēktiesību jautājums. Protams, cilvēktiesības ir ārkārtīgi svarīgas, bet es uzskatu, ka pašas demokrātijas — un tā ir pavisam cita lieta — atbalstīšanai ir piešķirams daudz augstāks statuss un lielāks svars.

Tieši tāpēc mums arī jāstiprina nevalstiskas iestādes valstīs ar autoritārām valdībām. Šajās valstīs mums jākoncentrējas uz iedzīvotājiem tuvas demokrātijas augšupēju celtniecību. Tas nozīmē pievēršanos pilsoniskām sabiedrības organizācijām, kas piedāvā novatoriskas metodes publiskās telpas paplašināšanai. Lai gūtu panākumus, mums vispirms tajās organizācijās, kuras saņem Eiropas finansējumu, jāievieš regulāra ietekmes pārraudzība. Tā kā tam piekrīt pašas organizācijas, mums arī jāizveido forums, kurā notiek regulāras sanāksmes, lai veicinātu saziņu donoru un saņēmēju starpā, turklāt tie ir donori ne tikai no Eiropas Savienības, bet arī citurienes. Ir jāvienkāršo mūsu pieteikumu veidlapas. Pašlaik tās daudziem ir pilnīgi nesaprotamas. Visbeidzot Komisijai jāstrādā tā, lai atvieglotu finanšu regulējumu.

 
  
MPphoto
 

  Kader Arif (S&D).(FR) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Šo debašu nosaukums var radīt noteiktu optimismu, jo teorētiski tas runā par procedūru noteikšanu, lai palīdzētu ĀKK banānu ražotājvalstīm. Realitāte ir pavisam cita, un man jāsaka, ka veids, kā šajā ziņojumā tās tiek apskatītas, ir gluži vienkārši nepieņemams. Mums, pirmkārt un galvenokārt, jātur prātā, ka banānu nozare ir vitāli svarīga daudzām Āfrikas un Karību jūras valstīm.

Neatkarīgi no tā šī valstis tomēr ir pielikušas pūles pieņemt PTO nolīgumu, kas pazemina muitas tarifu līdz EUR 114 par tonnu, lai izbeigtu ilgstošo strīdu ar Latīņamerikas ražotājvalstīm. Taču šķiet, ka Komisija ir aizmirsusi informēt tās par sāktajām divpusējām sarunām ar šīm pašām valstīm par daudz zemāku tarifu: EUR 75 par tonnu. Citiem vārdiem sakot, šo nolīgumu komerciālās sekas būs dziļi jūtamas situācijā, kad Eiropas banānu tirgus lauvas tiesa jau ir Latīņamerikas daudznacionālo korporāciju rokās.

Šajā situācijā ĀKK un ES Asamblejas pēdējā plenārsēdē Tenerifē visi dalībnieki vienprātīgi piekrita pieņemt deklarāciju ar aicinājumu nekavējoties īstenot atbalsta pasākumus, kas pielāgoti ražotāju vajadzībām.

Atgriežoties Briselē un Strasbūrā, es redzu, ka diemžēl — un tas nav pārsteigums — labējie atkāpjas un pat pretojas jebkādai atsaucei uz šo deklarāciju Es esmu noguris no šīs divkosības, bet, galvenais, baidos, ka arī mūsu vēsturiskie partneri ir piekusuši un vairs netic mūsu gribai patiesi atbalstīt viņu attīstību.

 
  
MPphoto
 

  Richard Howitt (S&D). – Priekšsēdētāja kungs! Es atzinīgi vērtēju šo Eiropas demokrātijas un cilvēktiesību iniciatīvas (EIDHR) vidusposma pārskatu, izsaku uzslavu referentam un atzinīgi vērtēju grozījumus, kas ļauj veikt nodokļu maksājumus. Divas trešdaļas no visām cilvēktiesību organizācijām nav varējušas iegūt vietējos atbrīvojumus, tādējādi šis trūkums, kas ir mazinājis projektu reālās vajadzības, tagad tiks labots.

Vēršoties pie Komisijas, es atzinīgi vērtēju strukturēto sadarbību, kas ir devusi Parlamentam iespēju tikt uzklausītam par jūsu gada plāniem, un es šodien atbalstu turpmākos grozījumus attiecībā uz deleģētiem aktiem. Es arī atgādinu jums, ka tas, kas tika konstatēts vēlēšanu novērošanas misijās, ir jāintegrē darbības turpinājumā valstī.

Un, vēršoties pie dalībvalstīm, es jums atgādinu, ka, domājot par nākamo finanšu plānu, nepadodieties kārdinājumam samazināt EIDHR. To ir mēģinājuši darīt jau iepriekš, un tas nav izdevies, un šis Parlaments panāks, ka arī šoreiz tas neizdosies.

 
  
MPphoto
 

  Elena Băsescu (PPE).(RO) Es vēlos akcentēt Eiropas demokrātijas un cilvēktiesību instrumenta īstenošanu Piedņestras separātistu reģionā Moldovas Republikā. Piedņestrā notiek nopietni pārkāpumi demokrātijas un cilvēktiesību ievērošanas jomās. Šā instrumenta izmantošana tādējādi piedāvā labu veidu, kā veicināt demokrātiju, tiesiskumu un cilvēktiesību ievērošanu šajā reģionā.

Ir sākti projekti kā daļa no instrumenta, tostarp 2009. gadā iesāktais projekts spēju veidošanai un cilvēktiesību un demokrātisku iestāžu veicināšanai Moldovas Piedņestras reģionā. Tas bija saistīts ar reģiona pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanu demokrātiskajā procesā. Tomēr pieredze rāda, ka šis instruments nav ticis maksimāli izlietots, jo īstenošana bieži ir kavējusies un ir bijušas pārredzamības problēmas. Man jāuzsver vajadzība pārskatīt šo instrumentu, lai šim reģionam izstrādātu efektīvu īstenošanas stratēģiju.

 
  
MPphoto
 

  Miroslav Mikolášik (PPE).(SK) Eiropas instruments demokrātijas un cilvēktiesību veicināšanai ar savu budžetu EUR 1,1 miljards 2007.-2013. gada laikposmam dod nozīmīgu ieguldījumu cilvēktiesību saglabāšanā un attīstīšanā un demokrātijas stiprināšanā visā pasaulē.

Es esmu gandarīts, ka papildu grozījumu un papildinošo pasākumu kopums ņem vērā un vienlaikus gatavojas pārmaiņām, kas izriet no Lisabonas līguma, pienācīgi stiprinot Parlamenta kontroles tiesības šajā jomā. Es uzskatu arī, ka būtisks ieguvums Parlamentam ir skaidri noteiktā iespēja iebilst pret deleģēto aktu divu mēnešu laikā pēc paziņošanas dienas. Es uzskatu, ka Parlamenta autoritātes palielināšana palīdzēs padarīt šo instrumentu elastīgāku, ievērot jaunās prasības, ko nosaka Līgums par Eiropas Savienības darbību, un labāk pārvarēt grūtības, kas saistītas ar cilvēktiesību un demokrātijas aizsardzību visā pasaulē.

 
  
MPphoto
 

  Corina Creţu (S&D).(RO) Kopsaucējs šiem trim ziņojumiem, kurus mēs pašlaik apspriežam, faktiski ir tas, ka tie pārbauda instrumentus, kas domāti attīstības sadarbības un demokrātijas un cilvēktiesību veicināšanas pasākumu finansēšanai pasaules mērogā.

Es uzskatu, ka mums dabiski jāvērtē šādi instrumenti attīstības sadarbības finansēšanai, tāpat kā es uzskatu, ka ir dabiski, ka mēs īstenojam savas kontroles tiesības kā komitoloģijas procedūras daļu un pievēršam uzmanību virknei problēmu, kas saistās ar veidu, kā Komisija ir īstenojusi instrumentu un interpretējusi dažus tā pamatnoteikumus.

Es gribēju runāt, lai atbalstītu Attīstības komitejas iesniegtos priekšlikumus, kas papildinās pārējos Komisijas ierosinātos pasākumus, jo īpaši attiecībā uz banānu nozari. No otras puses, es vēlos atgādināt visiem, ka Eiropas Savienības attīstības politikas nolūks ir samazināt un ilgtermiņā izskaust nabadzību. Es arī uzskatu, ka papildus cilvēktiesībām un demokrātijas veicināšanai mēs nedrīkstam aizmirst šo pamatmērķi par nabadzības izskaušanu.

 
  
MPphoto
 

  Jaroslav Paška (EFD).(SK) Komisijas priekšlikums, ar ko groza un papildina instrumentu sadarbībai ar industrializētām valstīm, attiecas uz ģeogrāfiskās jurisdikcijas paplašināšanu no sākotnējām 17 valstīm līdz turpmākām 46 valstīm, uz kurām līdz šim attiecās attīstības sadarbības finansēšanas instruments.

Es priecājos, ka Eiropas Savienība ir nolēmusi paplašināt sadarbību atbilstīgi programmai par instrumentu sadarbībai ar industrializētām valstīm, iekļaujot tajā vairāk valstu. Tomēr es nesaprotu motivāciju dažu valstu iekļaušanai šajā sarakstā. Es apbrīnoju Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas pilsoņus par to, ka viņi gadu desmitiem pacieš un panes militārā režīma amatpersonas, bet man nav saprotami Komisijas ierēdņi, kas iesniegtajā priekšlikumā netieši iesaka mums palīdzēt Kim Jong II uzlabot savas militārās rūpniecības tehnoloģisko bāzi, lai viņš tādā veidā varētu efektīvāk vērst pret kaimiņvalstīm iebiedēšanu un draudus. Es esmu stingri pārliecināts, ka Korejas tautas demokrātiskās armijas modernizācijai nav jābūt prioritātei, kurā Eiropas Savienības pilsoņiem vajadzētu ieguldīt līdzekļus, un Korejas Tautas Demokrātiskā Republika vēl nav to valstu sarakstā, kas ir Komisijas ierosinātajā pielikumā.

 
  
MPphoto
 

  Franz Obermayr (NI).(DE) Priekšsēdētāja kungs! Pirms es sāku runāt, es vēlos pateikties jums par konstruktīvo veidu, kā jūs vadāt mūsu sēdi, un par jūsu taisnīgumu, nosaucot tos, kuriem jārunā un kuriem nav jārunā.

EDSO valstis piešķir vairāk nekā USD 100 miljardus gadā attīstības palīdzībai. Tas nozīmē, ka tās pasaulē dod 90 % no publiski finansētās attīstības palīdzības. ES ir pasaulē vislielākā attīstības palīdzības sniedzēja. Tomēr katru gadu tiek zaudēta palīdzība EUR 3 miljardu vērtībā kvalitātes trūkumu dēļ. Kas te ir darāms? Turpmāk mēs gaidām pārraudzību, kas nodrošina to, lai finanšu līdzekļi tiktu izmantoti pārredzami un ilgtspējīgi.

Mēs gaidām arī to, lai saņēmējām valstīm tiktu atgādināti viņu pienākumi, piemēram, attiecībā uz sadarbību nelegālu migrantu repatriācijā. Ir iespējams pilnīgi izmantot attīstības palīdzību kā līdzekli spiediena izdarīšanai, lai noslēgtu atpakaļuzņemšanas nolīgumus. Miljoniem nelegālo migrantu izcelsmes valstīm, kuras nesadarbojas, nedrīkst ļaut joprojām gaidīt uz attīstības palīdzības miljoniem. Nākamajā ES un Āfrikas augsta līmeņa sanāksmē novembrī es gaidu skaidrus izteikumus attiecībā uz šo jautājumu.

 
  
  

SĒDI VADA: M. A. MARTÍNEZ MARTÍNEZ
Priekšsēdētāja vietnieks

 
  
MPphoto
 

  Mariya Nedelcheva (PPE).(FR) Priekšsēdētāja kungs, komisār, dāmas un kungi! Finanšu instrumentiem attīstības sadarbībai un demokrātijas un cilvēktiesību veicināšanai jābūt elastīgiem, lai novērstu tādas strupceļa situācijas, kādas mēs jau daudzreiz esam pieredzējuši.

Eiropas Savienība faktiski atvēl lielus finanšu līdzekļus. Šos līdzekļus nedrīkst padarīt nepieejamus pārāk sarežģītu procedūru dēļ. Tomēr papildus šiem instrumentiem piešķirtajai elastībai es vēlos uzsvērt to, cik svarīgi ir reāli nodrošināt, ka arī mazas organizācijas un struktūras var izmantot šos piešķīrumus, jo pašlaik mēs diemžēl pārāk bieži saskaramies ar situācijām, kad tikai lielas NVO ir to saņēmējas un tikai uz īsu laikposmu.

Patiešām, es uzskatu, ka mazo NVO prioritāte ilgākā laikposmā varētu dot daudz labākus rezultātus. Mūsdienās ir daudz mazu vietēju organizāciju, kas veic izcilu ilgtermiņa darbu vietējā līmenī. Tās ir reālie pārmaiņu spēki, un tieši tāpēc arī tām ir jābūt iespējai saņemt šīs palīdzības atbalstu.

 
  
MPphoto
 

  Andrew Henry William Brons (NI). – Priekšsēdētāja kungs! Naudas došana no savas kabatas ir cēlsirdīgs žests. Naudas došana no citu cilvēku, no nodokļu maksātāju kabatām, ir gan mazāk cēlsirdīgi, gan mazāk godīgi. Papildu EUR 176 miljoni tiks doti ne tikai visnabadzīgākajām valstīm, bet arī jaunietekmes valstīm, kuru eksports jau tagad arvien vairāk grauj mūsu ražošanas pamatus un mūsu nodokļu maksātāju darbavietas.

ES vēlmi veicināt demokrātiju un cilvēktiesības trešā pasaulē varētu apbrīnot, ja vien nebūtu tā, ka Eiropas Savienības valstis var apcietināt un patiešām arī apcietina cilvēkus nevis par varmācību vai zādzību, bet vienkārši par ķecerīgu vai disidentisku uzskatu paušanu par politiskiem vai akadēmiskiem tematiem.

Eiropas Savienības valstis var aizliegt partijas, un tās patiešām to arī dara atklāti, piemēram, Beļģijā un Vācijā, vai aplinkus, izvirzot civilprasību, piemēram, Apvienotajā Karalistē. Ja vēlamies izplatīt demokrātiju un cilvēktiesības visā pasaulē, mēs to varētu izdarīt efektīvāk un lētāk, ja dotu labu piemēru.

 
  
MPphoto
 

  Andris Piebalgs, Komisijas loceklis. Priekšsēdētāja kungs! Šīs debates bija aizraujošas. Savā veidā tās lielā mērā atbilst ģenerālsekretāra Ban Ki-moon vakardienas runai, kurā viņš teica, ka ES un Apvienoto Nāciju Organizācijai šajā pasaulē ir kopēja atbildība cīņā pret nabadzību, cīņā pret klimata pārmaiņām un cīņā pret kodolieroču izplatīšanu. Tā ir kopēja problēma, ar ko mēs sastopamies.

Kopumā mūsu pilsoņi šodien nav pārāk noraizējušies par šo jautājumu, jo viņi uzskata, ka mēs rūpējamies par šo jautājumu un arī veicinām savas vērtības. Tika pieminēta Piedņestra. Tā nav tūkstošiem kilometru tālu no mums, tā ir ļoti tuvu. Kas attiecas uz mieru un drošību, ir taisnība, ka mums nav daudz konfliktu, bet tas ir tāpēc, ka mums ir ārkārtīgi aktīva ārējā politika, lai novērstu katru konfliktu, tiklīdz tas sākas.

Es uzskatu, ka mums ir pieredze, par kuru mēs varam būt lepni. Finanšu instrumenti noteikti palīdz mums nodarboties ar šīm problēmām. Es uzskatu, ka šīsdienas debates būtībā bija pozitīvas attiecībā uz pieredzi, ko esam guvuši par finanšu instrumentiem. Vienlaikus es vēlos uzsvērt, ka mums ir pilnīga pārskatatbildība un ka tā ir nodokļu maksātāju nauda. Vienmēr, sākot projektu, notiek ex ante kontroles, un pēc tam ir ex post kontroles. Ir Eiropas Savienības Revīzijas palāta, kas uzrauga ne tikai to, vai nauda ir pareizi izdota, bet arī politiskos apsvērumus, kas to nosaka. Budžeta kontroles komiteja ir diezgan nelokāma attiecībā uz visiem Komisijas tēriņiem, tāpēc es varu apgalvot jums, ka nodokļu maksātāju nauda tiek ļoti augsti vērtēta un tiek izdota labam mērķim.

Mēs vienmēr apspriežam, kā panākt lielāku efektivitāti, bet es varu apliecināt jums, ka mēs izpildām politikas mērķus, par kuriem ir bijusi vienošanās ar Parlamentu. Šīsdienas debates jau ir aizsākušas nākamās debates, jo līdz šim iecere par finanšu instrumentu pārskatīšanu ir bijusi samērā pieticīga. Mēs tikai gribējām tos pieņemt līdz 2013. gadam, ievērojot dažas īpatnības.

Daži no jums pievēršas problēmai sakarā ar valstīm, kurām ir īpaši jautājumi saistībā ar mūsu nolīgumiem par banānu tirdzniecību. Banānu jomā papildu pasākumi jāpieņem tik ātri, cik vien iespējams. Runa nav tikai par mūsu ticamību; valstīm patiešām rodas problēma. Tādi ir apsvērumi, kas šeit ir pamatā. Es uzskatu, ka Parlaments to visnotaļ atbalstīja. Mēs esam sākuši debatēt par to, kas notiks pēc 2013. gada, un es vēlos pievērst jūsu uzmanību tam, ka šis ir debašu sākums. Mēs nesteidzam spriest, kas notiks pēc 2013. gada. Komisija vakar pieņēma budžeta pārskatu; tas tiks izskatīts Parlamentā.

Es plānoju apspriest Komisijā Zaļo grāmatu par modernizāciju un attīstības politiku. Es uzskatu, ka mani kolēģi arī nāks klajā ar jautājumiem. Mums jau krietni iepriekš jāvienojas par politikas prioritātēm un arī finanšu instrumentiem, lai mums vēlāk nevajadzētu veikt pielāgojumus, atklājot, ka nav pietiekami daudz naudas vienā instrumentā, un mēģinot nosegt dažas prioritātes ar pārdalīšanas palīdzību.

Es saprotu, ka šis nav vislabākais veids no visiem iespējamiem veidiem, bet tas nozīmē, ka pirms finanšu plāna pielāgošanas mums jāvienojas, ko mēs vēlamies sasniegt, kuri instrumenti jāpiemēro un kādu apjomu mēs vēlamies redzēt.

Es vēlos uzsvērt, ka man kā komisāram ir divas budžeta iestādes. Viena noteikti ir Parlaments, bet otra ir Padome. Manuprāt, tas nozīmē, ka visās kontrolēs, kuras mēs veiksim un par kurām mums jāvienojas, mums jāpilda Lisabonas līguma burts politiskā vēlmē panākt pareizo kompromisu, lai tādā veidā demokrātiskā kontrole varētu tikt pilnīgi akcentēta, rādot, ka tā ir lietišķa, ātra un efektīva.

Tieši par to mēs šodien spriedām sanāksmē, kuru es pieminēju savā pirmajā runā. Man ir pilnīgs pamats uzskatīt, ka mēs panāksim vajadzīgo kompromisu. Tas nebūs viegli; tas prasīs ļoti daudz politiskās gribas. Mums, Komisijai, noteikti ir politiskā griba, jo es zinu, kādas ir likmes, jo īpaši dažiem pasākumiem, kad mums vajadzīgs šā procesa ātrs noslēgums.

Liels paldies jums! Es izsaku lielu atzinību referentu darbam, ko mēs no savas puses ļoti novērtējām.

 
  
MPphoto
 

  Franziska Katharina Brantner, referente. – Kas notiks pēc 2013. gada?

Attiecībā uz stabilitātes instrumentu mēs redzam, ka tas ir brīnišķīgs, jo tas ir elastīgāks par pārējiem instrumentiem, bet ka tas dažkārt noved arī pie nelikumīga izlietojuma pārtikas krīzēm, humanitārām un dabas katastrofām. Tas patiešām ir jāpārtrauc un attiecībā uz laikposmu pēc 2013. gada mums jāpaskaidro, ka tas faktiski ir domāts konfliktu situācijām, un varbūt jāpalielina vēl pārējo instrumentu elastīgums, lai vairāk pievērstos ārkārtas situācijām.

Ir vēl viena lieta, kuru es vēlos akcentēt. Nesenajā Lielbritānijas aizsardzības pārskatā konfliktu novēršana atrodas Ārējās darbības dienesta pienākumu centrā. Es uzskatu, ka tas ir interesanti un pareizi. Es domāju, ka ir pareizi, virzoties uz priekšu, teikt, ka Ārējās darbības dienestam jākļūst par konfliktu novēršanas galveno centru iekšējās saskaņotības interesēs. Tam vajadzīgo rīku starpā ir stabilitātes instruments. Es redzu vēl citus, piemēram, starpniecības vienību, ko rada piemērotajās struktūrās. Es domāju, ka mums jāpamatojas uz to, skatoties uz laikposmu pēc 2013. gada, un jājautā: kas mums vajadzīgs naudas un resursu izteiksmē, lai reāli kļūtu par konfliktu novēršanas virzošo spēku?

 
  
MPphoto
 

  Iva Zanicchi, referente.(IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Vispirms es vēlos nodot sirsnīgus sveicienus komisāram A. Piebalgam un lūgt viņu aktīvi piedalīties, ko, es patiesi ceru, viņš arī darīs, pasākumos, par kuriem mēs rītdien balsosim, jo tas ir ļoti svarīgs jautājums Eiropas Parlamentam, kam būs lielākas pilnvaras pēc Lisabonas līguma. Paldies, komisār A. Piebalg!

Es vēlos pateikties arī visiem runātājiem, kas izteica atbalstu šīsdienas debatēs. Es patiesi ceru, ka rītdienas balsojums gūs, ja ne vienbalsīgu, tad ļoti plašu vairākuma atbalstu, tādējādi nodrošinot Mitchell kunga ziņojumam lielu uzvaru tieši tādēļ, ka Eiropas Parlamentam ir svarīgi iegūt lielākas pilnvaras pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā.

 
  
MPphoto
 

  Kinga Göncz, referente. (HU) Es vēlos pateikties saviem kolēģiem deputātiem par piedalīšanos debatēs. Jūs savās piezīmēs faktiski esat pievērsuši uzmanību tiem pašiem jautājumiem, ar kuriem mums, referentiem, nācās iepriekš cīkstēties. Es vēlos pateikties komisāram par viņa konstruktīvo pieeju šīm debatēm. Šodien mēs redzējām, ka — kā gandrīz visi runātāji to apstiprināja — Eiropas finanšu instruments demokrātijai un cilvēktiesībām ir ļoti svarīgs un, iespējams, vienīgais Eiropas Savienības instruments trešo valstu demokratizācijai un cilvēktiesību aizsardzībai, kas izveidots tādā veidā, lai pilsoniskās sabiedrības organizācijas to varētu saņemt tieši. To var izmaksāt tieši organizācijām, kas darbojas šajā jomā, neprasot trešās valsts atbalstu. Tieši tāpēc ir svarīgi un, mūsuprāt, arī vajadzīgi veicināt katru tehnisku uzlabojumu, kas ļauj šīm organizācijām piekļūt palīdzībai, kura bieži ir būtiska to izdzīvošanai.

Vienlaikus šā paša iemesla dēļ, tā kā šī programma ietver ļoti prioritāru jomu un mēs runājam par instrumentu, kas ir iecerēts tieši šīm NVO un pilsoniskās sabiedrības organizācijām, ir svarīgi, lai Parlamentam būtu ietekme stratēģijas un ilgtermiņa programmas izstrādāšanā, un ir būtiski, lai Parlaments biežāk nekā tikai septiņu gadu finanšu pamatplāna beigās redzētu, kā šie finanšu līdzekļi tiek izmantoti. Tieši tāpēc mēs uzskatām, ka ir svarīgi uzsvērt Parlamenta demokrātiskās uzraudzības tiesības un tā tiesības izteikties. Es uzskatu, ka tiks panākts kopīgs risinājums, jo īpaši pēc tikšanās šorīt gan ar Ashton kundzi, gan komisāru A. Piebalgu, un es nopietni ticu, ka tiesiskie šķēršļi tiks pārvarēti, ja vien būs politiskā griba. Tādai būtu jābūt mūsu attieksmei, raugoties uz priekšu nākamajās nedēļās.

 
  
MPphoto
 

  Barbara Lochbihler, referente.(DE) Priekšsēdētāja kungs! Sadarbība starp Komisiju un Parlamentu saistībā ar instrumentu demokrātijai un cilvēktiesībām bija laba; attiecības faktiski bija ļoti kooperatīvas. Dažreiz EP deputāti tika aicināti piedalīties viedokļu apmaiņā starp Komisiju un pilsonisko sabiedrību par konkrētām programmām. Arī debates parādīja, ka nav bijušas gandrīz nekādas problēmas ar instrumenta administratīvo vadību. Tomēr tas nenozīmē, ka mēs varam izslēgt problēmu iespēju turpmākā piemērošanā. Tieši tāpēc Parlamenta uzraudzības tiesības ir ļoti svarīgas. Tomēr punkts, kurā līdz šim mēs neesam varējuši panākt vienošanos, ir saistošu tiesību noteikšana Parlamentam, ko Lisabonas līgums pieļauj. Tāpēc es pievienojos tiem daudzajiem, kuri ir izteikuši cerību, ka mēs panāksim kompromisu — ātri un tādu, kas pilnīgi ņem vērā Parlamenta tiesības.

 
  
MPphoto
 

  Helmut Scholz, referents.(DE) Priekšsēdētāja kungs, komisār A. Piebalg, dāmas un kungi! Tā kā debates tuvojas noslēgumam, es tikai vēlos vēlreiz izteikt sirsnīgu paldies ēnu referentiem un Lochbihler kundzei par konstruktīvo un uz iznākumu virzīto sadarbību, kas ilga visu kopā nostrādāto gadu.

Debates šodien ir apliecinājušas, ka finanšu jautājumi, budžeta resursu izlietošana, plānošana un instrumentu politiskā kontrole ir augstākā mērā politiski jautājumi. Tāpēc, lai noslēgtu debates, es vēlos apkopot, kāds veids šiem instrumentiem jāpieņem. Tas, kā mēs tos īstenojam, lielā mērā saistīts ar to, kā Eiropas pilsoņi uztver Eiropas Savienību, un tādējādi arī ar to, kā pilsoņi pieņem viena vai otra instrumenta resursu izlietošanu. Es tāpēc varu tikai ziņot, ko šorīt teicu baronesei C. Ashton un jums, komisār, vadības komitejas informatīvajā sanāksmē darba grupai par deleģētiem aktiem, un, proti, ka, manuprāt, steidzami jāpanāk risinājums attiecībā uz deleģētiem aktiem, vienlaikus saglabājot likumdevēja un Komisijas tiesisko un politisko atbildību. Šajā parlamentārajā sasaukumā instruments sadarbībai ar industrializētām valstīm un citām valstīm un teritorijām ar augstu ienākumu līmeni (ICI) tiek pamatīgi grozīts. Mēs plānojam atvēlēt gandrīz EUR 348 miljonus sadarbībai zinātnes, akadēmisko apmaiņas programmu, Erasmus Mundus programmas, kultūras, vides aizsardzības un atjaunojamu energoresursu avotu jomā un divpusējo tirdzniecības attiecību stimulēšanai. Mērķis ir pievērst īpašu uzmanību maziem un vidējiem uzņēmumiem.

Man jāsaka tukšajiem soliem, kas veras manī, tostarp tāpēc, ka Griffin kunga šeit vairs nav, šādi vārdi: es uzskatu, ka šis ir ļoti svarīgs ieguldījums, ejot pretī Eiropas Savienības atvērtībai pārējai pasaulei un pretī tam, ka to pieņem gan paši pilsoņi, gan citas valstis, ar kurām mēs veicam apmaiņu.

Noslēgumā jāsaka, ka mēs esam iedarbinājuši šo finansēšanas instrumentu veiksmīgajās kompromisa sarunās starp Padomi un Parlamentu un esam mēģinājuši pielāgot to nākotnes problēmām un panākt vienošanos par visiem satura jautājumiem. Es ceru, ka ar šo balsojumu Parlamentā rītdien mēs būsim nozīmīgi pavirzījušies uz priekšu.

 
  
MPphoto
 

  Charles Goerens, referents.(FR) Priekšsēdētāja kungs! Es neslēpju to, ka noteikumi, kas iekļauti papildu pasākumos banānu nozarē, ir spēle uz nākotnes rēķina dažādu iemeslu dēļ.

Pirmkārt, vispārējā tendence samazināties tirgus preferencēm, ko ĀKK valstis līdz šim ir saņēmušas, tik drīz nemainīsies. Topošās sarunas jau izvirza mērķi par tarifiem, kas tuvu EUR 75 par tonnu banānu, bet mēs šeit strādājam, pamatojoties uz EUR 114 par tonnu.

Otrkārt, Komisijai nebija nekādas citas izvēles kā vien piekrist sarunām par tarifu samazināšanas nolīgumu ar valstīm, kas konkurē ar ĀKK banānu eksportvalstīm. Alternatīva būtu nozīmējusi atstāt problēmas izšķiršanu Strīdu izšķiršanas padomei. Personiski es uzskatu, ka sarunu ceļā panākts risinājums ir mazākais ļaunums ĀKK valstīm un tādā noskaņā mums jāizskata arī papildu pasākumi banānu nozarē, jo tie nebūtu automātiski iekļauti Strīdu risināšanas padomes spriedumā.

Treškārt, tā kā pasaulei nepienāks gals 2013. gadā, kad beigsies papildu pasākumi banānu nozarē, mēs joprojām uzskatām, ka ir svarīgi tagad tūlīt sākt gatavoties laikposmam pēc 2013. gada.

Patiešām, EUR 114 tarifs, ko maksā uz Eiropas Savienības robežām par katru tonnu banānu, praksē drīz tiks pārsniegts. Es teicu sākumā, ka mēs jau runājām par EUR 75 par tonnu.

Es uzskatu, ka ir prātīgi — un tas ir ceturtkārt — saglabāt Eiropas Parlamenta uzraudzības pilnvaras. Mums jānodrošina, lai tiesības pārbaudīt stratēģijas dokumentus, kas noteiktas 290. pantā, nepaliktu tikai uz papīra. Es domāju, ka mēs droši varam teikt, ka šajā gadījumā mūsu sadarbība ar Komisiju ir bijusi ārkārtīgi auglīga. Šis Parlaments nav nemiera cēlējs; tieši otrādi, tas vienmēr bagātina debates un palīdz Komisijai virzīties uz priekšu šajā lietā.

Visbeidzot, priekšsēdētāja kungs, šis ir personisks novērojums, bet es to saku vairāk kā referents. Mēs vēlreiz esam liecinieki strīdam starp jaunietekmes valstīm, no vienas puses, un vismazāk attīstītajām valstīm, no otras puses. Turklāt, ja Eiropas Savienība nerīkotos kā vājo sabiedrotais, lai mazinātu tirdzniecības nolīguma gaidāmos efektus visā to brutalitātē, vismazāk attīstītās valstis justos vēl vairāk izolētas.

Es aicinu Komisiju nekavējoties sākt domāt par laikposmu pēc 2013. gada, jo uzskatu, ka pasākumi, par kuriem tiks nolemts tagad un kuri, cerams, drīz stāsies spēkā, būs pietiekami, lai banānu ražošana kļūtu ilgtspējīga attiecīgajās valstīs. Es ceru, ka šie pasākumi varēs palīdzēt nodrošināt ilgtermiņa izdzīvošanu banānu nozarei un ka tie, kuri nespēs turpināt ražošanu, varēs atrast alternatīvas.

Es domāju, ka laikposmā pēc 2013. gada, kā jau es teicu, ūdens joprojām tecēs zem tiltiem pār Reinu un problēmas attiecībā uz banānu nozari joprojām būs, kā bijušas. Mums jau jādomā par stratēģiju pēc 2013. gada.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs . – Debates tiek slēgtas.

Balsojums notiks ceturtdien, 2010. gada 21. aprīlī, plkst. 12.00.

 
Juridisks paziņojums - Privātuma politika