Priekšsēdētāja. – Nākamais darba kārtības punkts ir Casa kunga ziņojums Ekonomikas un monetārās komitejas vārdā par priekšlikumu Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu attiecībā uz minimālās pamatlikmes ievērošanas pienākuma ilgumu [COM(2010)0331 – C7-0173/2010 – 2010/0179(CNS)] (A7-0325/2010).

  David Casa, referents. – (MT) Priekšsēdētājas kundze! Vispirms vēlos pievērst Parlamenta uzmanību faktam, ka Ekonomikas un monetārajā komitejā patlaban notiek svarīgs balsojums, tādēļ lūdzu atvainot, ka vairāki deputāti šajās debatēs nepiedalīsies, jo mēs esam aizkavējušies un balsošanas process tikai nupat sākās.

Kā priekšsēdētāja pareizi uzsvēra, ziņojums, ko sagatavoju, ir īpaši svarīgs, jo attiecas uz PVN sistēmu, kuru cenšamies grozīt. Tātad, kā ikviens zina, jau kādu laiku norit sarunas nolūkā mainīt pašreizējo PVN sistēmu, taču konkrēts progress nav panākts. Kopš 1993. gada izmantotās pārejas sistēmas piemērošanas periods tiek pastāvīgi pagarināts, un mēs visi zinām, ka šāda situācija nav ilgtspējīga un ka mums ir jārod ilgstošāks risinājums.

Pašreizējā pārejas sistēma nesniedz iekšējam tirgum vajadzīgos rezultātus. Šī sistēma mazina uzņēmumu efektivitāti, kā arī ierobežo to pārrobežu darbības efektivitāti. Ir arī bažas, ka šī sistēma rada iespējas īstenot sarežģītus krāpniecības veidus, piemēram, „karuseļa veida” krāpniecību, ko mēs nesen apspriedām Parlamentā. Tas īpaši nelabvēlīgi ietekmē dalībvalstu ienākumus. Risinājums, kas mums jānosaka, nav viegls, un pareizo lēmumu ir iespējams pieņemt tikai pēc plašām debatēm un ilgstošiem apspriešanās periodiem.

Mēs visi zinām par Komisijas neseno apņemšanos tuvākajā laikā sagatavot Zaļo grāmatu, lai veicinātu šā jautājuma apspriešanu. Ziņojumā, par kuru esmu atbildīgs, Komisija tiek mudināta panākt, lai process būtu efektīvs un tiktu darīts viss iespējamais nolūkā nodrošināt, ka jaunā sistēma, pirmkārt, palielina iekšējā tirgus efektivitāti, otrkārt, samazina uzņēmējdarbības nozarei radīto apgrūtinājumu, un, treškārt, pēc iespējas efektīvāk apkaro krāpniecību.

Šajā ziņojumā, kuru, kā zinām, jau ir apstiprinājusi Ekonomikas un monetārā komiteja, Komisija tiek aicināta arī nodrošināt, lai līdz 2013. gadam tiek publiskoti konkrēti priekšlikumi. Ļaujiet man uzsvērt pēdējo teikumu — es neprasu, lai 2013. gadā sistēma būtu jau pieņemta un ieviesta. Es saku, ka līdz 2013. gadam ir jāpublisko priekšlikumi.

Tomēr es gribētu — un uzskatu, ka es paužu arī šā Parlamenta deputātu viedokli —, lai šī sistēma tiek ieviesta un sāk darboties pirms šā tiesību akta darbības beigām, lai nerastos vajadzība atkārtoti pagarināt pašreizējās pārejas sistēmas piemērošanas periodu. Lai gan mēs apstiprināsim jaunās sistēmas darbības perioda pagarināšanu, mēs paredzam, ka, reaģējot uz šiem jaunajiem priekšlikumiem, nekavējoties tiks īstenoti konkrēti pasākumi.

Es vēlos pateikties saviem kolēģiem un jo īpaši ēnu referentiem par šo ziņojumu un prognozēju, ka par šo tematu notiks vēl dedzīgākas apspriedes, kas paātrinās problēmu atrisināšanu.

SĒDI VADA: A. VIDAL-QUADRAS
Priekšsēdētāja vietnieks

  Algirdas Šemeta, Komisijas loceklis. – Priekšsēdētāja kungs! Es vēlos pateikties Eiropas Parlamentam un jo īpaši David Casa par viņa konstruktīvo un ātri sagatavoto ziņojumu par Komisijas priekšlikumu vēl piecus gadus piemērot pašreizējos noteikumus par minimālo PVN pamatlikmi. Šis priekšlikums ir vienkāršs, un tajā nav pretrunu.

Ātri sniegts Eiropas Parlamenta atzinums par Komisijas priekšlikumu ļaus Padomei to pieņemt līdz gada beigām, tieši pirms pašreizējo noteikumu darbības beigšanās. Šis priekšlikums patiešām jau ir apspriests Padomes darba grupā, un šķēršļi tā ātrai apstiprināšanai netika konstatēti.

Kā norādīja David Casa, Komisijas priekšlikums nodrošinās uzņēmumiem vajadzīgo tiesisko noteiktību un sniegs iespēju turpināt izvērtēt PVN pamatlikmes piemērotāko līmeni ES līmenī.

Komisija patiešām pavisam drīz uzsāks plašas debates par turpmāko PVN, lai novērtētu un novērstu daudzos ES PVN sistēmas trūkumus, piemēram, tās sarežģītību, uzņēmumiem radīto lielo administratīvo apgrūtinājumu, kā arī krāpniecību.

Līdz gada beigām es ierosināšu saviem kolēģiem komisāriem publicēt Zaļo grāmatu par pašreizējās sistēmas izvērtēšanu un vēlamo turpmāko rīcību. Es sagaidu atbildes uz šādiem jautājumiem — kā padarīt PVN sistēmu vienkāršāku, stabilāku un mūsdienīgāku un kā samazināt iekasēšanas un pienākumu izpildes radītās izmaksas uzņēmumiem un, jo īpaši MVU, vienlaicīgi ierobežojot krāpniecību un nodrošinot dalībvalstīm elastību? Pamatojoties uz ierosinājumiem, Komisija 2011. gada beigās Paziņojumā par turpmāko rīcību noteiks savu turpmāko politiku PVN jomā.

Iesniegtie grozījumi skaidri apliecina Parlamenta vēlmi piedalīties šajā apspriedē par turpmāko PVN stratēģiju. Es atzinīgi vērtēju šo ieinteresētības izpausmi un ceru, ka vēlāk mums būs auglīgas debates par šo svarīgo jautājumu. Tomēr es uzskatu, ka šie grozījumi neietilpst šodien apspriestā priekšlikuma darbības jomā, jo tas attiecas uz minimālās pamatlikmes piemērošanas perioda pagarināšanu. Turklāt atsevišķi grozījumi skar debates, kuras mums vajadzētu rīkot par Zaļo grāmatu. Tas ir īpaši attiecināms uz grozījumu, kurā Komisijai pieprasīts līdz 2013. gadam izvirzīt priekšlikumu par galīgiem noteikumiem attiecībā uz PVN likmēm.

Šajā posmā Komisija nevar nosaukt datumu, kurā iesniegs priekšlikumu par PVN likmēm. Komisija nevar paredzēt, kā beigsies apspriedes, kurās tiks runāts ne tikai par PVN likmēm. Es ceru, ka šajās apspriedēs radīsies skaidrs priekšstats par turpmākās PVN sistēmas prioritātēm. Tādēļ Komisijas plāni attiecībā uz turpmākajiem likumdošanas priekšlikumiem savā ziņā būs atkarīgi no minēto apspriežu secinājumiem.

  Sari Essayah, PPE grupas vārdā. – (FI) Priekšsēdētāja kungs! Komisijas priekšlikumā galvenā uzmanība ir pievērsta atļaujai turpināt pašreizējās sistēmas darbību līdz 2015. gadam un centieniem noteikt nodokļa likmes diapazonu 10 % robežās. Tas ir īpaši svarīgi, jo pretējā gadījumā atsevišķās nozarēs var tikt izkropļota dalībvalstu konkurence.

Šī parlamentārā ziņojuma galvenais elements ir uzskats, ka Komisija pavisam drīz uzsāks plašu apspriežu programmu nolūkā izveidot jaunu pievienotās vērtības nodokļa sistēmu. Es atšķirībā no komisāra uzskatu, ka deputātu iesniegtie grozījumi ir ārkārtīgi svarīgi, jo mēs jau šajā posmā vēlamies iezīmēt virzienu, kurā, cerams, tiks izstrādāta jaunā PVN sistēma. Turpmāk mums ir jāsamazina ar PVN saistītais administratīvais apgrūtinājums, kā arī maksimāli jāatvieglo uzņēmumu un jo īpaši mazo un vidējo uzņēmumu pārskatu izstrāde, vienlaicīgi efektīvi apkarojot krāpniecību ar PVN.

Pašreiz daudzu Eiropas valstu ekonomikā valda haoss, un viens no piedāvātajiem risinājumiem ir sākt PVN likmju palielināšanu. Taču tas nepalīdzēs tām valstīm, kurās ir izplatīta izvairīšanās no PVN maksāšanas. Saistībā ar to es vēlos atsaukties uz Casa kunga ziņojumu, kas šajā Parlamentā tika pieņemts agrāk. Tajā tika pievērsta īpaša uzmanība veidiem, kā apkarot PVN krāpniecību saistībā ar tādām precēm un pakalpojumiem, ar kuriem iespējami šāda veida pārkāpumi. Es ceru, ka Komisija turpmāk patiešām sāks kaut ko darīt šajā jomā.

  George Sabin Cutaş, S&D grupas vārdā. – (RO) Priekšsēdētāja kungs! Kā norādīts Padomes direktīvas priekšlikumā, minimālā PVN likme ir palīdzējusi saglabāt pieņemamu sistēmas darbību.

Es uzskatu, ka mums jāapsver iespēja ieviest kopēju tiesisko reglamentu, kurā iekļauti secinājumi, pie kuriem esam nonākuši pēc finanšu krīzes izraisītās budžeta nelīdzsvarotības. Ir vajadzīga jauna Eiropas PVN stratēģija, kuras galvenais mērķis ir mazināt birokrātiju un fiskālos šķēršļus, kas traucē uzņēmumiem un jo īpaši MVU. Mums arī jāpievēršas vajadzībai novērst un apkarot krāpniecību. Taču, kamēr nav pabeigta šīs stratēģijas izstrāde, manuprāt, lēmums pagarināt pārejas noteikumu par minimālo PVN likmes piemērošanas periodu līdz 2015. gada 31. decembrim tiek pieņemts tādēļ, lai nomierinātu uzņēmējus, novērstu strukturālo nelīdzsvarotību Eiropas Savienībā un veicinātu fiskālo tiesību aktu saskaņošanu.

Apsverot Komisijas Zaļo grāmatu par PVN sistēmas pārskatīšanu, vēlos norādīt uz šādu tendenci — vairākas valstis, kas saskaras ar ekonomikas lejupslīdi, piemēram, Rumānija un Ungārija, ir palielinājušas PVN likmi līdz 24–25 %. Līdz šim relatīvā apņemšanās saglabāt maksimālo PVN likmi 10 % robežās virs 15 % robežlikmes ir ievērota. Tomēr es uzskatu, ka, lai novērstu 25 % sliekšņa pārkāpšanu, mums šajā jomā ir vajadzīgs pilnīgs aizliegums. Neaizmirsīsim, ka aiz statistikas skaitļiem ir vienkāršie iedzīvotāji, kuru dzīves līmeni arvien vairāk ietekmē stingra politika un pārmērīgi lieli nodokļi.

Noslēgumā vēlos sacīt, ka šāda pārmērīgi liela nodokļa iekasēšana novārgušu ekonomiku neizārstēs. Tā tikai paildzinās ekonomikas agoniju.

  Olle Schmidt, ALDE grupas vārdā. – (SV) Priekšsēdētāja kungs, komisār! Es vēlos izteikt lielu pateicību referentam. Es principiāli uzskatu, ka mums nevajadzētu kontrolēt patēriņu, izmantojot PVN likmes. Taču, kamēr izņēmumi un samazinātās PVN likmes nenodara brīvajam tirgum acīmredzamu kaitējumu, mēs esam izvēlējušies pieņemt atšķirības, kādas ir starp ES dalībvalstīm. Tomēr, kā jūs labi zināt, profesors M. Monti savā ziņojumā par vienoto tirgu ir norādījis, ka pašreizējo atšķirību ietekme uz vienoto tirgu var būt arī nelabvēlīga. Tādēļ ir būtiski, lai mēs aicinātu ieviest galīgu PVN likmju sistēmu un skaidri norādītu, ka PVN direktīvas pārskatīšanā noteicošajai ir jābūt vienotā tirgus stratēģijai, nevis atsevišķu valstu interesēm.

Kā minēja komisārs, ir svarīgi arī pievērst īpašu uzmanību administratīvā apgrūtinājuma mazināšanai, nodokļu radīto šķēršļu novēršanai un uzņēmējdarbības vides uzlabošanai, jo īpaši attiecībā uz MVU, vienlaicīgi nodrošinot tādas sistēmas izveidi, kas nepieļauj krāpniecību.

Nodokļi, protams, ir īpaši valstiska joma, kurā būtiska nozīme ir valstu pašnoteikšanās tiesībām. Vienlaicīgi ir svarīgi ņemt vērā, ka, lai iekšējā tirgus darbība būtu veiksmīga, visticamāk ir vajadzīga lielāka un ciešāka sadarbība, tostarp arī nodokļu jautājumos, nekā tā ir pašreiz. Tādēļ es ceru, ka Komisijai — un komisāram — pietiks drosmes risināt šīs problēmas turpmākajos priekšlikumos un ka to sākumpunkts, neraugoties uz valstu iebildumiem, patiešām būs iekšējā tirgus veiksmīga darbība. Lai grūtos laikos risinātu grūtus jautājumus, ir jāveic sīki izstrādāta analīze.

  Jaroslav Paška (EFD). – (SK) Priekšsēdētāja kungs! Iesniegtajā priekšlikumā Komisija ierosina turpmākos piecus gadus līdz 2015. gadam piemērot minimālo PVN pamatlikmi 15 % apmērā. Lai gan es saprotu Komisijas argumentu — tā ar šīs direktīvas palīdzību vēlas uzņēmumiem nodrošināt tiesisko noteiktību —, uzskatu, ka PVN analīzē ir jāstrādā īpaši spraigi. Manuprāt, iemesls ir tāds, ka daudzi uzņēmumi un daudzi ar nodokļa zaudējumiem pārrobežu tirdzniecībā saistīti gadījumi apliecina, ka PVN sistēma Eiropā nav pietiekami sakārtota.

Šī problēma nav saistīta tikai ar faktisko likmi, tā ir saistīta ar valsts tirgū un starptautiskajā tirdzniecībā piemērotajiem noteikumiem, kuri daudzos gadījumos ļauj krāpniekiem darboties pietiekami likumīgi. Tādēļ vēlos izmantot iespēju un savā runā aicināt pārskatīt visu PVN sistēmu, kas, manuprāt, atbilstu gan mūsu ekonomikas, gan uzņēmumu interesēm. Man šķiet, ka 2013. gads ir diezgan reāls termiņš, un mums vienkārši vajadzētu turpināt šo problēmu risināt, sakārtojot noteikumus, nevis likmes.

  Andrew Henry William Brons (NI). – Priekšsēdētāja kungs! Labākajā gadījumā nodokļi ir vajadzīgs ļaunums, un tiem vienmēr vajadzētu atspoguļot arī vajadzīgos izdevumus. Noteikt nodokļa likmi, pirms ir pieņemts lēmums par vajadzīgajiem izdevumiem, nozīmē atņemt cilvēkiem naudu un tikai pēc tam izlemt, kā to tērēt. Tas ir ceļš uz izšķērdību.

PVN likmju saskaņošana, lai izstrādātu kopēju standartu un kopēju samazinātu likmi, ko Komisija ierosināja jau 1993. gadā, vēl vairāk mazinātu dalībvalstu pilnvaras. Aplikšana ar nodokli ir viena no izšķirīgajām suverēnas valsts pazīmēm. Tas būs vēl viens veids, kādā Eiropas Savienība kļūs par suverēnu valsti, bet tās dalībvalstis būs vien bezspēcīgi tās papildinājumi. Krāpniecības apkarošana un MVU apgrūtinājumu mazināšana ir tikai māņu kustības. PVN saskaņošanas mērķis ir centralizēt un konsolidēt ES varu.

  Elena Băsescu (PPE). – (RO) Priekšsēdētāja kungs! Jaunās PVN stratēģijas mērķim jābūt administratīvu apgrūtinājumu mazināšanai, fiskālo šķēršļu novēršanai un uzņēmējdarbības vides uzlabošanai, jo īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Iekšējā tirgus attīstībā ir ievērojama nelīdzsvarotība. Tādēļ Eiropas uzņēmumi ir nonākuši nelabvēlīgā situācijā. Turklāt PVN sistēmai, ko pašreiz izstrādājušas un īsteno dalībvalstis, ir trūkumi, ko savā labā izmanto krāpnieki.

Es vēlos aicināt Komisiju iepazīstināt ar tās sagatavoto analīžu rezultātiem. Tai arī būs jārīko apspriedes par jauno PVN stratēģiju ar visām ieinteresētajām personām. Saistībā ar to būs jāpievēršas kopējiem aspektiem, piemēram, samazinātām PVN likmēm, izņēmumiem no sistēmas, iespējai noteikt maksimālo likmi un, visbeidzot, taču ne mazāk svarīgi, nodokļa uzlikšanai ES iekšējām piegādēm.

  Algirdas Šemeta, Komisijas loceklis. – Priekšsēdētāja kungs! Es vēlos pateikties par šo debašu laikā izteiktajiem komentāriem un viedokļiem. Esmu gandarīts, redzot, ka Eiropas Parlaments un Komisija ir vienisprātis par vajadzību pārskatīt pašreizējo PVN sistēmu.

Kā norādīju savā ievadrunā, es atzinīgi vērtēju ar turpmāko PVN sistēmu saistītos grozījumus. Tomēr Komisija uzskata, ka šis tehniskais priekšlikums attiecas tikai uz periodisku minimālās PVN pamatlikmes piemērošanas pagarinājumu.

Apspriežu par PVN stratēģiju iznākums tiek pieminēts tikai tāpēc, lai norādītu, kādēļ ir pāragri noteikt pastāvīgu pamatlikmes apmēru. Tādēļ šajā situācijā un šajā posmā nav vajadzības izklāstīt jaunās PVN stratēģijas mērķus un struktūru.

Es arī atkārtoju, ka Komisija šodien nevar noteikt datumu, kurā tiks iesniegts nākamais likumdošanas priekšlikums par likmēm. Vispirms mums būs jārīko debates par PVN nākotni, lai Komisijai būtu skaidrs priekšstats par prioritātēm. Apspriežu iznākums noteiks Komisijas plānus attiecībā uz jaunu likumdošanas priekšlikumu.

Mēs šobrīd beidzam darbu pie Zaļās grāmatas un tuvāko nedēļu laikā sagatavosim faktiskos jautājumus debatēm ar visām iesaistītajām pusēm — sabiedrību, Eiropas Parlamenta deputātiem, ieinteresētajām personām un dalībvalstīm. Izvirzītie jautājumi noteikti attieksies uz šodienas debatēs minētajiem tematiem.

Es ceru, ka tuvāko mēnešu laikā notiks auglīgas debates, kas palīdzēs Komisijai izstrādāt daudz labāku turpmāko PVN stratēģiju.

  David Casa, referents. – (MT) Priekšsēdētāja kungs! Jā, es patiešām esmu gandarīts par to, ka komisārs saprata, ka mēs aicinām nekavējoties sagatavot Zaļo grāmatu, lai veicinātu plašākas debates par Komisijas priekšlikumiem. Kā minēja mani kolēģi, šī Parlamenta deputāti, mums ir ātri jāatbrīvo sistēma no visu veidu krāpniecības un, cik vien iespējams, jāpalīdz uzņēmējdarbības nozarei, novēršot pašreizējās sistēmas radītos šķēršļus. Mēs arī vēlamies, lai iekšējais tirgus būtu efektīvāks.

Šodien mēs neapspriedām to, kādi ir vajadzīgie risinājumi. Mēs aicinām Komisiju nekavējoties izvirzīt priekšlikumus, lai palīdzētu rosināt pienācīgas apspriedes par jauno sistēmu, kas mums palīdzētu pēc iespējas ātrāk uzlabot pašreizējo situāciju. Es saprotu, ka šī ziņojuma īstais mērķis ir pagarināt laika periodu. Tomēr es gribu pievērst Komisijas uzmanību faktam, ka mēs vēlamies, lai tā, cik vien ātri iespējams, iesniedz mums priekšlikumus, jo tādējādi mēs varēsim iepazīstināt arī ar mūsu idejām un galu galā izveidot sistēmu, kas būs godīgāka pret visiem.

  Priekšsēdētājs. – Debates ir slēgtas.

Balsojums notiks rīt plkst. 11.30.

Rakstiski paziņojumi (Reglamenta 149. pants)

  Franz Obermayr (NI), rakstiski. – (DE) Vairumam to ES dalībvalstu un trešo valstu, kuru tirgi ir cieši saistīti starptautiskajā tirgū, PVN (jeb pārdošanas nodoklis) ir viens no galvenajiem valsts finansējuma avotiem. Tādēļ pārdošanas nodoklis ir vismaz tikpat svarīgs kā tiešie nodokļi. Turpmākos piecus gadus saglabājot minimālo pamatlikmi 15 % apmērā, tiks veicināta konkurence iekšējā tirgū un uzņēmumiem nodrošināta tiesiskā noteiktība. Ja tiks samazinātas PVN likmes atsevišķiem pakalpojumiem, piemēram, remontdarbu, frizieru vai skaistumkopšanas pakalpojumu uzņēmumiem, Komisijai saistībā ar samazinātām PVN likmēm ES būs jārūpējas arī par konkurences izkropļošanas novēršanu. Šāda veida nodokļu atvieglojumi nelabvēlīgi ietekmē, piemēram, Austrijas mazos uzņēmumus, kuri iespējams nespēs konkurēt ar Slovākijas vai Ungārijas pakalpojumu sniedzējiem. To var risināt šādi — ATBALSTĪT mērķtiecīgu mazo un vidējo uzņēmumu subsidēšanu, tostarp izmantojot pārdošanas nodokli, TAČU vienlaicīgi novērst dalībvalstu konkurences izkropļošanu.