Kā Padome vērtē ES politiku attiecībā uz valodu un kultūras daudzveidības veicināšanu, jo īpaši saistībā ar tradicionāli kādā vietā ilgstoši dzīvojošām tautu grupām un mazākumtautībām?

Šī Padomes prezidentūras atbilde, kas nav saistoša ne Padomei, ne dalībvalstīm, netika mutiski sniegta Eiropas Parlamenta Strasbūras 2011. gada janvāra sesijas jautājumu laikā, kurā Padomei uzdeva jautājumus.

(EN) Padome, veidojot savu politiku kopā ar Komisiju un Eiropas Parlamentu, ir konsekventi veicinājusi kultūras un valodu daudzveidību, kā arī starpkultūru dialogu. Šī politika ir ietverta:

Līgumā par Eiropas Savienību, kurā 3. panta 3. punkta ceturtajā daļā teikts, ka ES „respektē savu kultūru un valodu daudzveidību”.

Līgumā par Eiropas Savienības darbību, kura 167. pants nosaka, ka ES „veicina dalībvalstu kultūru uzplaukumu, respektējot to nacionālās un reģionālās atšķirības...”. Turklāt arī „rīkojoties saskaņā ar citiem Līgumu noteikumiem, Savienība ņem vērā kultūras aspektus, jo īpaši, lai respektētu un veicinātu kultūru daudzveidību”.

Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, kuras 22. pantā ir noteikts, ka ES „respektē kultūras, reliģijas un valodu daudzveidību”.

UNESCO Konvencijā par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu, kuru ir ratificējusi Eiropas Savienība. Vienā no galvenajiem konvencijas principiem ir norādīts, ka „kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzības un veicināšanas priekšnoteikums ir tāds, ka tiek (...)ievērota vienāda cieņa pret visām kultūrām, to vidū — pret minoritāšu un pamatiedzīvotāju kultūru.

Padomes 2007. gada Rezolūcijā par Eiropas kultūras plānu⁽¹⁾ apstiprināja trīs stratēģiskus mērķus, no kuriem viens ir kultūras daudzveidības veicināšana un starpkultūru dialogs.

Šis mērķis kopš 2002. gada ir pārnests Padomes kultūras darba plānu prioritāšu jomā. Jaunākajā darba plānā, kas ir apstiprināts 2011.–2014. gadam⁽²⁾, ar kultūras daudzveidību un starpkultūru dialogu pirmo reizi nodarbosies dalībvalstu ekspertu darba grupa.

Padome 2008. gadu izvirzīja par Eiropas starpkultūru dialoga gadu. Lēmumā par izvirzīšanu⁽³⁾Padome uzsvēra, ka starpkultūru dialogs ir svarīga dimensija daudzos ES politikas virzienos un instrumentos tādās jomās kā jaunatne, sports, pilsonība, nodarbinātība un sociālās lietas, cīņa pret rasismu un ksenofobiju, cīņa pret diskrimināciju un sociālo atstumtību, audiovizuālā politika un patvēruma politika un imigrantu integrācija.

Padome ir atzīmējusi arī, ka starpkultūru dialogs var palīdzēt tuvināt indivīdus un tautas un palīdzēt virzībā uz konfliktu novēršanu un samierināšanas procesu, jo īpaši reģionos, kuri saskaras ar politiski bīstamām situācijām⁽⁴⁾.

Kā prezidentvalsts Ungārija ir paredzējusi sasniegt savu mērķi saistībā ar atjaunojamās enerģijas izmantošanas palielināšanu, un vai prezidentvalsts uzskata, ka stratēģija „ES 2020” ir pietiekami vērienīga? Vai prezidentvalsts uzskata, ka stratēģijā „ES 2020” izklāstītos mērķus ir iespējams īstenot? Kā prezidentvalsts Ungārija nodrošinās to, lai Eiropa arī turpmāk saglabātu pareizo virzību attiecībā uz atjaunojamās enerģijas izmantošanas palielināšanu?

Šī Padomes prezidentūras atbilde, kas nav saistoša ne Padomei, ne dalībvalstīm, netika mutiski sniegta Eiropas Parlamenta Strasbūras 2011. gada janvāra sesijas jautājumu laikā, kurā Padomei uzdeva jautājumus.

(EN) Saskaņā ar Direktīvu par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu tiek pieliktas pūles, lai sasniegtu mērķus attiecībā uz atjaunojamiem energoresursiem, kas ir ilgtermiņa projekts⁽¹⁾. Visām dalībvalstīm līdz pagājušā gada decembrim bija laiks, lai īstenotu šo direktīvu. Tā nosaka saistošus mērķus attiecībā uz atjaunojamās enerģijas īpatsvaru enerģijas patēriņā, kas jāsasniedz līdz 2020. gadam, ļaujot ES kopīgi sasniegt 20 % atjaunojamās enerģijas īpatsvaru, kā atkārtoti apstiprināts stratēģijā „Eiropa 2020”.

Šie mērķi tika rūpīgi apspriesti, lai pēc iespējas vairāk izmantotu katras dalībvalsts potenciālu, un šie mērķi ir ļoti vērienīgi. Patiešām, valstu mērķos atspoguļotais ambīciju līmenis ir tāds, ka dažām dalībvalstīm nebūs iespējams sasniegt savus mērķus, pilnībā neizmantojot sadarbības mehānismus starp dalībvalstīm, kā arī ar trešām valstīm, kas ir noteikts minētajā direktīvā. Tajā pašā laikā mērķi šķiet reāli ne tikai saistībā ar jau minētajiem sadarbības mehānismiem, bet arī tāpēc, ka dalībvalstīm ir iespēja turpināt savas valsts programmas atjaunojamo energoresursu atbalstīšanai.

Direktīva nav vienīgais ES instruments, kas varētu palīdzēt un palīdzēs virzīt Eiropu ceļā uz aizvien lielāku atjaunojamo energoresursu īpatsvaru. Dažas iniciatīvas enerģijas ražošanas atbalstam no atjaunojamiem energoresursiem jau ir ieviestas, piemēram, Eiropas enerģētikas programmas ekonomikas atveseļošanai⁽²⁾lielais ieguldījums jūras vēja enerģijā. Galvenās norises atjaunojamās enerģijas transportēšanas un tīklu pielāgošanas jomā, ieviešot viedos tīklus un viedās mērierīces, arī tiks noteiktas kā prioritātes 2011. gadā ES enerģētikas stratēģijas 2020. gadam ietvaros⁽³⁾.

Visbeidzot, bet ne mazāk svarīgi — tiks turpināta labākas energoefektivitātes veicināšana, pieņemot pārskatītu Energoefektivitātes rīcības plānu, kas ir Ungārijas prezidentūras prioritāte.

Ungārijas prezidentūras programmā īpaša uzmanība atvēlēta nelikumīgas imigrācijas problēmai un nepieciešamībai to apkarot. No otras puses — saistībā ar Ungārijas ģeogrāfisko stāvokli — būtiska nozīme ir piešķirta kaimiņattiecību politikas atjaunināšanai, kuras viens no mērķiem ir uzlabot ES sadarbību ar trešām valstīm cīņā pret nelikumīgas imigrācijas plūsmām. Jautājums Padomei:

Kādu satvaru un kādus konkrētus politikas virzienus plāno izmantot jaunā prezidentūra, lai sniegtu ieguldījumu cīņā pret nelikumīgu imigrāciju?

Vai tā plāno veicināt sadarbības politiku ar tām kaimiņvalstīm, no kurām tiek konstatētas nozīmīgas imigrantu plūsmas, un apstiprinošas atbildes gadījumā — kādā veidā?

Šī Padomes prezidentūras atbilde, kas nav saistoša ne Padomei, ne dalībvalstīm, netika mutiski sniegta Eiropas Parlamenta Strasbūras 2011. gada janvāra sesijas jautājumu laikā, kurā Padomei uzdeva jautājumus.

(EN) Trīs prezidentvalstu programmā par prioritāti tika izvirzīta cīņa pret nelegālo imigrāciju, un Ungārijas prezidentūra gatavojas turpināt Beļģijas un Spānijas prezidentūras darbu šajā jomā atbilstoši mērķiem, kas noteikti Stokholmas programmā⁽¹⁾, saskaņā ar kuru efektīva rīcība pret nelegālo imigrāciju tiek identificēta kā būtiska saistībā ar kopēju imigrācijas politiku. Stokholmas programma tāpat nosaka efektīvu un ilgtspējīgu atpakaļnosūtīšanas politiku, kas ir būtisks elements, lai efektīvi regulētu migrācijas sistēmu Eiropas Savienībā.

Attiecībā uz atpakaļuzņemšanas nolīgumiem Ungārijas prezidentūra rūpīgi uzraudzīs virzību pašreizējās sarunās, jo īpaši ar Turciju, Maroku un Kaboverdi, kā arī organizēs sarunu uzsākšanu ar Baltkrieviju. Ar šo mērķi un ar mērķi noteikt atjaunotu un saskaņotu atpakaļuzņemšanas stratēģiju prezidentūra koncentrēsies uz gaidāmo Komisijas veikto atpakaļuzņemšanas nolīguma izvērtējumu.

Arī praktiskas sadarbības veicināšana starp dalībvalstīm būs galvenais punkts Ungārijas prezidentūras programmā nelegālās imigrācijas jomā, īpašu uzmanību pievēršot Atgriešanas direktīvas efektīvai īstenošanai. Šajā saistībā tiks turpināts Beļģijas prezidentūras laikā iesāktais darbs jautājumā par atvieglotu tranzītu pa sauszemi trešo valstu pilsoņiem, kuri atgriežas brīvprātīgi, tādējādi nodrošinot humānu risinājumu nelegālajiem migrantiem, kuri brīvprātīgi atgriežas savās mītnes zemēs.

Turklāt jautājums par nelegāli mītošajiem trešo valstu pilsoņiem, kuri atbilst nerepatriēšanas principam, arī ir prezidentūras darba kārtībā.

Visbeidzot, Ungārijas prezidentūra pievērsīs uzmanību ES mēroga statistisko datu vākšanai saistībā ar nelegālo migrāciju. Ir svarīgi nodrošināt pilnīgu ainu par visiem šajā jomā savāktajiem datiem un darīt tos pieejamus dalībvalstīm, ES iestādēm un aģentūrām.

Visbeidzot, tiks turpināts darbs visos globālās pieejas migrācijai⁽²⁾ aspektos. Eiropai ir vajadzīga globāla pieeja migrācijas politikai, kas dos labumu sabiedrībai mītnes zemē, kā arī uzņēmējā valstī un, protams, arī pašiem migrantiem. Prezidentūra uzskata, ka globālā pieeja ir jālīdzsvaro tematiski (ietverot legālo imigrāciju, cīņu pret neregulāro imigrāciju un migrācijas un attīstības veicināšanu), kā arī ģeogrāfiski. Ungārijas prezidentūra piešķir lielu nozīmi Prāgas procesa — Veidojot migrācijas partnerību⁽³⁾— turpmākai attīstībai, kas vērsta uz kaimiņvalstīm austrumos un dienvidaustrumos, izstrādājot — kopā ar procesa dalībniekiem — rīcības plānu, lai īstenotu 2009. gada aprīļa Prāgas deklarāciju, kas definētu konkrētus uzdevumus un pasākumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu deklarācijā izvirzītos mērķus, tostarp attiecībā uz nelegālās imigrācijas novēršanu un apkarošanu. Ungārijas prezidentūra pievērsīsies arī 2. Ministru konferences 2011. gada novembrī sagatavošanai. Ministru konferences mērķis būs atbalstīt rīcības plānu.

Padomes pieņemtajā Stokholmas programmā ir minēti galvenie pasākumi, kas attiecas uz profilaksi, tiesību piemērošanu un upuru aizsardzību, kas jānodrošina, cīnoties ar cilvēku tirdzniecību. Īpaša vērība būtu jāvelta bērnu aizsardzībai. Tā kā bērni ir sabiedrības vājākais posms, ir jāveic ārkārtīgi lieli pūliņi.

Bērnus pārdod, lai viņus nodarbinātu piespiedu darbā un lai viņiem liktu izdarīt prettiesiskas darbības. Turklāt viņus pārdod nelegālās orgānu tirdzniecības nolūkā.

Lai labāk koordinētu cīņas pret cilvēku tirdzniecību jomā īstenoto Eiropas politiku, Padome ir nolēmusi iecelt Eiropas Savienības koordinatoru cīņai ar cilvēku tirdzniecību. Vai Padome var paskaidrot, vai Eiropas Savienības koordinators cīņai ar cilvēku tirdzniecību atbildēs arī par bērnu tirdzniecību? Kādus konkrētus pasākumus cietušo bērnu aizsardzībai ieceltais koordinators ir iecerējis veikt?

Šī Padomes prezidentūras atbilde, kas nav saistoša ne Padomei, ne dalībvalstīm, netika mutiski sniegta Eiropas Parlamenta Strasbūras 2011. gada janvāra sesijas jautājumu laikā, kurā Padomei uzdeva jautājumus.

(EN) Koordinators cīņai ar cilvēku tirdzniecību, par kuru ir uzdots jautājums, ir Komisijas ierēdnis, kuru Komisija nesen apstiprināja amatā. Tādēļ Padome nav kompetenta atbildēt uz šo jautājumu.

Zemestrīcē, kas 2010. gada janvārī izpostīja Haiti, bojā gāja tūkstošiem cilvēku, un tā radīja ārkārtīgi grūtu ekonomisko un sociālo situāciju, kādā atrodas šī valsts, kura pat pirms katastrofas bija viena no pasaulē nabadzīgākajām. Humānās palīdzības organizāciju ziņojumos teikts, ka vairākus mēnešus pēc zemestrīces mirušo ķermeņi joprojām atrodas zem gruvešiem, iedzīvotāju higiēnas apstākļi ir nožēlojami un humānās palīdzības trūkums ir acīm redzams. Līdz ar to holeras epidēmija, kas sākās, bija paredzama. Garajam zemestrīces upuru sarakstam visu laiku tiek pievienoti tūkstošiem jau apstiprinātu upuru vārdi. Pamatojoties uz ANO Humānās palīdzības koordinācijas biroja sniegtajiem datiem, ir redzamas, kā parasti, lielas atšķirības starp palīdzības solījumiem un to patieso izpildi.

Vai Padome šajā sakarībā varētu atbildēt uz turpmāk izklāstītajiem jautājumiem? Kādas summas ES ir apsolījusi Haiti un kādas summas šī valsts līdz šim saņēmusi? Kādus papildu pasākumus ierosina veikt Padomes prezidentūra, lai palīdzētu tūkstošiem cilvēku, kuru dzīvība, šo palīdzību nesaņemot, ir briesmās?

Šī Padomes prezidentūras atbilde, kas nav saistoša ne Padomei, ne dalībvalstīm, netika mutiski sniegta Eiropas Parlamenta Strasbūras 2011. gada janvāra sesijas jautājumu laikā, kurā Padomei uzdeva jautājumus.

(EN) Kā godājamais deputāts zina, ES ir bijusi priekšgalā, reaģējot gan uz 2010. gada 12. janvāra zemestrīces, gan uz holeras epidēmijas uzliesmojuma oktobra beigās sekām. Sadarbībā ar starptautiskajiem partneriem ES un tās dalībvalstis nekavējoties rīkojās, lai palīdzētu cietušajiem, ātri sniedzot humāno ārkārtas palīdzību un nosūtot humānās palīdzības un civilās aizsardzības ekspertus.

Starptautisko līdzekļu devēju konferencē Haiti atjaunošanai, kas notika Ņujorkā 2010. gada 31. martā, ES sniedza kopīgu garantiju EUR 1,235 miljardu apjomā no USD 53 miljardiem, kuru garantēja visi starptautiskie līdzekļu devēji uz 18 mēnešiem, un tādējādi ES ir lielākais atbalsta sniedzējs Haiti. Pēc konferences no ES budžeta tika pievienota papildu summa EUR 62 miljoni, līdz ar to no ES budžeta atvēlēti pavisam EUR 522 miljoni. Līdz šim Komisija ir piešķīrusi EUR 322 miljonus, no kuriem par EUR 115,4 miljoniem ir jau noslēgti līgumi un EUR 62 miljoni izmaksāti. Turklāt Komisija kopš zemestrīces ir izmaksājusi pavisam EUR 57,8 miljonus, izmantojot vispārējo budžeta atbalstu, kas Haiti valdībai ļauj saglabāt kritiski svarīgos izdevumus, jo īpaši izglītības, veselības un drošības jomā⁽¹⁾. Turklāt, atbalstot Haiti ilgtermiņa atjaunošanas plānu un kopīgas ES pieejas kontekstā saistot palīdzību ar atjaunošanu un attīstību, ES un dalībvalstis kopā ar Haiti valdību pašlaik ir kopēju prioritāšu noteikšanas beigu posmā ar mērķi 2011. sākumā pieņemt kopīgu programmdokumentu.

Reaģējot uz holeras epidēmiju, papildus dāsnajiem ieguldījumiem no dalībvalstīm naudā un natūrā Komisija ir piešķīrusi EUR 12 miljonus, lai atbalstītu ECHO ĢD partnerus uz vietas. Saistībā ar situācijas pasliktināšanos Haiti Komisija ir ierosinājusi budžeta iestādēm papildināt savu humāno palīdzību ar papildu EUR 10 miljoniem, pārskaitot apropriējumus ES budžeta humānās palīdzības daļā 2010. gadam.

Kāda ir Padomes nostāja jautājumā par Palestīnas valsts atzīšanu?

Šī Padomes prezidentūras atbilde, kas nav saistoša ne Padomei, ne dalībvalstīm, netika mutiski sniegta Eiropas Parlamenta Strasbūras 2011. gada janvāra sesijas jautājumu laikā, kurā Padomei uzdeva jautājumus.

(EN) Attiecībā uz Padomes apsvērumiem par Palestīnas valsts atzīšanu Padome, atgādinot 1999. gada Berlīnes deklarāciju, 2010. gada 13. decembra sanāksmē atkārtoti apliecināja gatavību attiecīgā gadījumā atzīt Palestīnas valsti.

Padome 8. decembrī pieņēma ES stratēģiju Donavas reģionam (EUSDR) un ar to saistīto rīcības plānu. Šīs stratēģijas pievienotā vērtība izpaužas tādējādi, ka dalībvalstis var kopīgi izmantot pieejamo finansējumu, pievēršot lielāku vērību stratēģiskiem projektiem Donavas reģionā, un saistībā ar finanšu plāna termiņa vidusposma pārskatu pārskatīt arī darbības programmas, lai piešķirtu finansējumu, kas vajadzīgs EUSDR rīcības plāna projektiem. Padomes prezidentvalsts Ungārija ir paziņojusi, ka šīs stratēģijas pieņemšana un īstenošana ir viena no tās pilnvaru termiņa prioritātēm.

Vai prezidentvalsts Ungārija var norādīt, kādus pasākumus ES Padome ir paredzējusi 2011. gada pirmajā pusē, lai pieņemtu un īstenotu ES stratēģiju Donavas reģionam?

Padomes prezidentūras atbilde, kas nav saistoša ne Padomei, ne dalībvalstīm, netika mutiski sniegta Eiropas Parlamenta Strasbūras 2011. gada janvāra sesijas jautājumu laikā, kurā Padomei uzdeva jautājumus.

(EN) ES stratēģija Donavas reģionam, kuru Eiropas Komisija pieņēma 2010. gada 8. decembrī pēc dalībvalstu pieprasījuma, izpaužas Paziņojumā⁽¹⁾ un pievienotajā http://ec.europa.eu/regional_policy/cooperation/danube/documents/communication/action_plan_danube.pdf"⁽²⁾, kas tiks regulāri pārskatīti. Stratēģijā nosaka pīlārus un prioritārās jomas, galveno uzmanību veltot transporta un enerģētikas savienojumiem, videi, sociāli ekonomiskajai attīstībai un drošībai.

Ungārijas prezidentūras nodoms ir iesniegt stratēģiju apstiprināšanai Padomē 2011. gada aprīlī un Eiropadomē 2011. gada jūnijā. Paredzēts, ka Padomes sagatavošanas grupas sāks stratēģijas izskatīšanu 2011. gada janvārī.

Stratēģijas īstenošana galvenokārt ir Eiropas Komisijas prerogatīva un sāksies uzreiz, kad dalībvalstis 2011. gadā būs to apstiprinājušas. Visa termiņa laikā prezidentūra īpašu uzmanību pievērsīs jaunās stratēģijas uzsākšanai, vienlaikus saglabājot ciešu saikni ar iestādēm un citām ieinteresētajām personām, nolūkā kopīgi izstrādāt vadlīnijas par prioritāro jomu koordinatoru uzdevumiem saistībā ar uzsākšanu, kā arī par to, kā koordinē esošo līdzekļu izmantošanu.

Nāves gadījumu skaits lauksaimniecības nozarē ir pārāk liels. Piemēram, Īrijā šogad lauku saimniecībās līdz šim miruši 23 cilvēki. Pētījums par šo jautājumu parādījis, ka nāves gadījumu risks darba vietā lauksaimniekiem ir 10 reizes lielāks un ka, kaut gan lauksaimnieki veido tikai 6 % no kopējā iedzīvotāju skaita, vairāk nekā 60 % no nāves gadījumiem darba vietā notiek tieši ar lauksaimniekiem.

Ko var darīt ES līmenī, lai samazinātu nāves un nelaimes gadījumu skaitu lauku saimniecībās?

Šī Padomes prezidentūras atbilde, kas nav saistoša ne Padomei, ne dalībvalstīm, netika mutiski sniegta Eiropas Parlamenta Strasbūras 2011. gada janvāra sesijas jautājumu laikā, kurā Padomei uzdeva jautājumus.

(EN) Padomes Direktīva 89/391/EEK par pasākumiem, kas ieviešami, lai uzlabotu darba ņēmēju drošību un veselības aizsardzību darbā (pamatdirektīva)⁽¹⁾ attiecas uz visiem darba devējiem un darba ņēmējiem visās darbības nozarēs. Direktīvas jomā jo īpaši ir iekļauta lauksaimniecībā, kā noteikts 2. panta 1. punktā. Saskaņā ar šo direktīvu darba devējam ir pienākums nodrošināt darba ņēmēju drošību un veselību visos aspektos, kas saistīti ar darbu (5. panta 1. punkts), tostarp novērst arodrisku, sniegt informāciju un rīkot apmācības, kā arī nodrošināt vajadzīgo organizāciju un līdzekļus (6. panta 1. punkts). Darba devēja atbildības principu neietekmē tas, ka arī katram darba ņēmējam ir pienākums rūpēties, cik vien iespējams, par savu un citu personu drošību un veselību (4. panta 3. punkts un 13. panta 1. punkts).

Secinājumos par Kopienas stratēģiju attiecībā uz veselības aizsardzību un drošību darbā (2007.–2012.)⁽²⁾ Padome aicināja dalībvalstis cita starpā nodrošināt labāku un efektīvāku tiesību aktu izpildi un veikt atbilstošus pasākumus, lai nodrošinātu pietiekamus līdzekļus darba inspekcijām un pievērstu īpašu uzmanību jaunajām nodarbinātības tendencēm, piemēram, pašnodarbinātības, ārpakalpojumu, apakšuzņēmumu piesaistīšanas, migrējošo darba ņēmēju un norīkoto darba ņēmēju skaita pieaugumam. Tajā pašā laikā Padome aicināja Komisiju turpināt pārraudzīt un atbalstīt tiesību aktu īstenošanu visās dalībvalstīs.

Tā kā citas direktīvas darbinieku veselības aizsardzības un drošības jomā jau ir spēkā, piemēram, direktīvas par darba aprīkojumu⁽³⁾, trokšņa⁽⁴⁾ vai bioloģisko aģentu iedarbību⁽⁵⁾, Padome var tikai izskatīt jaunu tekstu, pamatojoties uz Komisijas tiesību akta priekšlikumu.

Kāda ir pašreizējā situācija saistībā ar protokola ratifikācijas procedūru, ar ko oficiāli atļautu Lihtenšteinai pievienoties Šengenas zonai?

Šī Padomes prezidentūras atbilde, kas nav saistoša ne Padomei, ne dalībvalstīm, netika mutiski sniegta Eiropas Parlamenta Strasbūras 2011. gada janvāra sesijas jautājumu laikā, kurā Padomei uzdeva jautājumus.

(EN) Godājamais Eiropas Parlamenta deputāts tiek informēts, ka Padome pašlaik gaida Eiropas Parlamenta piekrišanu Protokola⁽¹⁾ noslēgšanai, kas ļautu Lihtenšteinas Firstistei pievienoties Šengenas zonai.

Lai gan apspriešanās ar Eiropas Parlamentu bija notikusi un Protokola noslēgšana tika apstiprināta 2008. gada 8. jūlijā, Lisabonas līguma spēkā stāšanās dēļ kļuva nepieciešams atkārtoti iesniegt protokolu Eiropas Parlamentam piekrišanai, un to Padome izdarīja 2010. gada 28. maijā⁽²⁾.

Kādas iniciatīvas ieviesīs prezidentvalsts turpmākajos mēnešos, lai atbalstītu ilgstošu ekonomisko izaugsmi un darbavietu radīšanu Eiropas Savienībā?

Šī Padomes prezidentūras atbilde, kas nav saistoša ne Padomei, ne dalībvalstīm, netika mutiski sniegta Eiropas Parlamenta Strasbūras 2011. gada janvāra sesijas jautājumu laikā, kurā Padomei uzdeva jautājumus.

(EN) Atbalsts ekonomikai ir viens no prezidentūras darba programmas stūrakmeņiem nākamajos sešos mēnešos, laikposmā, kas iezīmē pašu pirmo „Eiropas semestri” ekonomikas politikas koordinēšanai. Šajā ziņā gan dalībvalstu, gan ES politikā tiks pieņemta visaptveroša un saskaņota pieeja attiecībā uz budžetu, makroekonomiku un izaugsmi un nodarbinātību, lai nodrošinātu, ka tiek aizsargāta finanšu stabilitāte un ka visa tautsaimniecības politika veicina spēcīgas un ilgtspējīgas nodarbinātības pieaugumu.

Turklāt Padome decembra Eiropadomei iesniedza galvenos mērķus un iniciatīvas attiecībā uz stratēģijas „Eiropa 2020” īstenošanu⁽¹⁾. Tie būtu jāatspoguļo valstu reformu programmās un var ietvert piecus galvenos ES mērķus attiecībā uz nodarbinātību, pētniecību un attīstību, enerģētiku / klimata pārmaiņām, izglītību un nabadzības apkarošanu un sociālo atstumtību, kā arī veidu, kādā dalībvalstīm ir jānosaka un jāīsteno valstu mērķi, tostarp nepieciešamība paātrināt reformas, risinot konstatētās izaugsmes grūtības. Dalībvalstis līdz 2011. gada aprīlim iesniegs savas valsts reformu programmas, lai atbalstītu mērķus un uzdevumus, kas noteikti stratēģijā „Eiropa 2020”, kopā ar plānotajām galvenajām izaugsmes veicināšanas strukturālajām reformām.

Vienotais tirgus kā izaugsmes virzītājs ir būtiski svarīgs Eiropas konkurētspējai globalizētā ekonomikā. Prezidentvalsts uzskata, ka ir ļoti svarīgi panākt vienošanos par vienotā tirgus paketi⁽²⁾.

Īpaša uzmanība tiks pievērsta jauniešu integrācijas darba tirgū veicināšanai stratēģijas „Eiropa 2020” divu galveno iniciatīvu ietvaros, proti, „Jaunatne kustībā” un „Jaunu prasmju un darbavietu programma”, kuru mērķis ir uzlabot jauno darbinieku nodarbinātību un atvieglot pāreju no izglītības uz nodarbinātību. Ungārijas prezidentūras darbs šajā jomā tiks cieši saistīts ar kopīgu Spānijas-Beļģijas-Ungārijas programmu⁽³⁾, jo jauniešu nodarbinātība ir aktuāls jautājums šajās trīs valstīs.

Turklāt, pamatojoties uz Jaunu prasmju un darbavietu programmu⁽⁴⁾, Ungārijas prezidentūra plāno izskatīt stingrākas politikas iespējas, lai atvieglotu nodarbinātībai labvēlīgu ekonomikas atgūšanos un risinātu jautājumu par reģionālās nodarbinātības atšķirībām.

Ungārijas Prezidentūra aicinās ministrus iesaistīties kopīgā šo jautājumu apspriešanā nodarbinātības ministru neformālā sanāksmē, kas notiks 2011. gada 16.–18. janvārī Gedellē.

19. decembra valsts prezidenta vēlēšanas Baltkrievijā beidzās bez īpašiem pārsteigumiem, ar 80 % no nodotajām balsīm atkārtoti ievēlot pašreizējo valsts prezidentu Aleksandru Lukašenko uz ceturto pilnvaru laiku. Turklāt vairāk nekā 600 opozīcijas aktīvistu tika arestēti protestu laikā, kas bija vērsti pret nedemokrātiskajām vēlēšanām, tostarp arī septiņi valsts prezidenta amata kandidāti. Represiju gaitā pret opozīcijas aktīvistiem Aleksandrs Lukašenko paziņojis, ka Baltkrievijā vairs nebūs „bezjēdzīga demokrātija”.

Vai Padome var sniegt šo Baltkrievijas valsts prezidenta vēlēšanu novērtējumu? Kā šīs vēlēšanas vērtējamas salīdzinājumā ar iepriekšējām vēlēšanām? Kā šo vēlēšanu norise ietekmēs ES un Baltkrievijas attiecības? Vai mums ir izstrādāta stratēģija dialogam ar Baltkrieviju?

Šī Padomes prezidentūras atbilde, kas nav saistoša ne Padomei, ne dalībvalstīm, netika mutiski sniegta Eiropas Parlamenta Strasbūras 2011. gada janvāra sesijas jautājumu laikā, kurā Padomei uzdeva jautājumus.

(EN) Baltkrievijai joprojām ir diezgan tāls ceļš ejams, lai ievērotu ar EDSO saistības attiecībā uz vēlēšanu procesu. ES atzīst nopietnas problēmas vēlēšanu norisē un balsu skaitīšanā, kā ziņoja EDSO vēlēšanu novērošanas misija, un mudināja Baltkrievijas valdību īstenot savas EDSO saistības būtiski reformēt vēlēšanu procesu. ES pauž nožēlu par Baltkrievijas valdības lēmumu izbeigt EDSO biroja misiju Minskā.

EDSO ir veikusi nozīmīgu darbu šajā valstī, jo īpaši veicinot institūciju veidošanu un tiesiskumu, kā arī atbalstot pilsoniskas sabiedrības attīstību. ES uzskata, ka šis process ir ļoti apdraudēts.

ES stingri nosoda visus vardarbības aktus un represijas, jo īpaši spēka izmantošanu pret prezidenta amata kandidātiem, politiskajiem aktīvistiem, pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem, žurnālistiem un demonstrantiem. Vairāku opozīcijas līderu, tostarp prezidenta amata kandidātu, piekaušana un aizturēšana ir nepieņemama. Kopumā vēlēšanas un to sekas ir būtisks solis atpakaļ demokrātiskas pārvaldības attīstībā un cilvēktiesību ievērošanā Baltkrievijā. ES aicināja nekavējoties atbrīvot prezidenta amata kandidātus un vairāk nekā 600 demonstrantus, kuri ir apcietināti pēc prezidenta vēlēšanām Baltkrievijā.

Demokrātijas un cilvēktiesību ievērošanai arī turpmāk būs galvenā nozīme Baltkrievijas un ES attiecību uzlabošanā. Bez būtiska progresa šajās jomās attiecības nevar uzlabot. Tieši uz šī pamata ES vērtēs Baltkrievijas valdības rīcību, lai risinātu pašreizējo situāciju un ņemtu vērā attīstību, pārskatot attiecības ar Baltkrieviju. ES plāno pastiprināt savu atbalstu un sadarbību ar Baltkrievijas iedzīvotājiem un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem.

Izraēlas armija un aviācija pēdējās dienas ir jūtami pastiprinājusi nāvējošus uzbrukumus, kuru rezultātā katru dienu ir aizvien vairāk mirušo un ievainoto palestīniešu civiliedzīvotāju, kuri jau tā cieš no okupācijas un ekonomiskās blokādes, ko īsteno Izraēla, neļaujot pat zvejniekiem izbraukt jūrā. Šāda rīcība, kuras mērķis ir terorizēt palestīniešu tautu, tiek turpināta bez pārtraukuma pat Ziemassvētku un Jaungada svētku laikā, it īpaši ap zaļās līnijas reģionu un Izraēlas uzbūvēto mūri, tostarp veicot bombardēšanas reidus Gazas joslas iekšienē. Tajā pašā laikā jānosoda tas, ka nelikumīgi ir apcietināti tūkstošiem politisko ieslodzīto (tostarp sievietes un bērni), kuri jau daudzus gadus ir ieslodzīti Izraēlas cietumos, kur apstākļi ir nepieņemami.

Vai Padome plāno nosodīt šīs jaunās Izraēlas provokācijas pret palestīniešu tautu un atzīt vienotas, suverēnas un neatkarīgas palestīniešu valsts pastāvēšanu teritorijās, kas okupētas kopš 1967. gada, par galvaspilsētu nosakot Austrumjeruzalemi? Vai tā paredz prasīt, lai nekavējoties tiktu atbrīvoti palestīniešu politieslodzītie, kas tiek turēti Izraēlas cietumos?

Šī Padomes prezidentūras atbilde, kas nav saistoša ne Padomei, ne dalībvalstīm, netika mutiski sniegta Eiropas Parlamenta Strasbūras 2011. gada janvāra sesijas jautājumu laikā, kurā Padomei uzdeva jautājumus.

(EN) Padome pastāvīgi aicina rast divu valstu izveidošanas risinājumu Izraēlas un Palestīnas konflikta gadījumā, Jeruzalemei kļūstot par abu valstu galvaspilsētu. Pavisam nesen, 2010. gada decembrī, Ārlietu Padome savos secinājumos atkārtoti pauda, ka „steidzami jāpanāk progress ceļā uz divu valstu risinājumu Izraēlas un Palestīnas konfliktā. Mēs vēlamies redzēt Izraēlu un suverēnu, neatkarīgu, demokrātisku, blakus esošu un dzīvotspējīgu Palestīnas valsti, kuras pastāv līdzās mierā un drošībā” un ka „sarunu ceļā jāatrod veids, kā atrisināt jautājumu par Jeruzalemes kā divu valstu galvaspilsētas statusu nākotnē”.

Palestīniešu aizturēto un ieslodzīto jautājums ir pamanāmi izvirzīts divpusējos kontaktos starp ES un Izraēlu, piemēram, neformālajā darba grupā cilvēktiesību jautājumos, kuras pēdējā sanāksme notika 2010. gada septembrī un kurā Padome aktīvi piedalās. Šajā darba grupā tiek izskatīti konkrēti aizturēšanas gadījumi, īpaši ja aizturētos var uzskatīt par cilvēktiesību aizstāvjiem saskaņā ar ES pamatnostādnēm. Dažiem gadījumiem tika piešķirta arī liela redzamība ar paziņojumiem, ko sniedza Augstās pārstāves Catherine Ashton birojs. (Piemēram, AP HR preses pārstāvja paziņojums par Abdullah Abu Rahma, 2010. gada 24. augustā).

Izraēlas politiskā blokāde pret Gazas sektoru ir saņēmusi Padomes kritiku, kas apraksta to kā „nepieņemamu un politiski neproduktīvu” (Padomes secinājumi 2009. gada decembrī, kas minēti 2010. gada decembra secinājumos). Lai gan daļēji Izraēlas valdības pasākumi nolūkā mazināt izolācijas politiku (pēdējais no tiem 2010. gada 8. decembrī) ir soļi pareizajā virzienā, vēl ir daudz darāmā.

Attiecībā uz iespējamiem Izraēlas pasākumiem pret civiliedzīvotājiem, godājamais deputāts zina, ka mierīgo iedzīvotāju vajāšana no valsts varas puses, kas vērsta pret savas valsts pilsoņiem vai citādi, ir pretrunā ar vispārējiem tiesiskuma un demokrātijas principiem. Plašākā nozīmē šāda rīcība ir nesavienojama ar Eiropas Savienības pamatvērtībām, īpaši tiesībām uz dzīvi drošībā. Ir svarīgi, lai apsūdzības šādās darbībās tiktu padziļināti izmeklētas un, ja tās apstiprinās, šīs darbības tiktu bargi kritizētas.

Dažādos incidentos starp Izraēlas drošības dienestiem un palestīniešiem, kā arī attiecībā uz Izraēlas okupācijas režīma politiku Padome vienmēr ir uzstājusi, ka abām pusēm jāievēro starptautiskās tiesības un tostarp starptautiskās humanitārās tiesības. Tie ir principi, kurus Ārlietu padome minēja secinājumos par Tuvo Austrumu miera procesu 2009. gada decembrī un atkārtoja pavisam nesen 2010. gada decembrī.

Ungārija, kas vēl nesen bija Padomes prezidējošā valsts, pagājušajā gadā piedzīvoja lielu dabas katastrofu — sarkano dubļu noplūdi. Kā viens no galvenajiem katastrofas cēloņiem tika minēta nelietpratīga iekārtas uzturēšana. Eiropas Savienībā nav paredzēta finanšu palīdzība dalībvalstīm tādu katastrofu gadījumā, kuras izraisa tīša vai nevērīga cilvēku rīcība. Ja katastrofas izraisītāju finanšu situācija ir vāja, dalībvalstis bieži vien nespēj vienas pašas segt šāda negadījuma radīto finanšu kaitējumu.

Vai Padomes prezidējošā valsts nedomā, ka tiesību normas, ar kurām reglamentē augsta vides riska iekārtu projektēšanu (galvenokārt veicot ietekmes uz vidi novērtējumu), uzturēšanu un ekspluatāciju, būtu jāpārbauda un jāpadara stingrākas? Vai nebūtu arī lietderīgi, ja Eiropas Savienība radītu fondu, kurā iemaksas veiktu personas, kas kontrolē augsta vides riska iekārtas, un no kura varētu vēlāk saņemt zaudējumu atlīdzību par šādu iekārtu radītajām dabas katastrofām (līdzīgu fondam, ko „British Petroleum” brīvprātīgi izveidoja, lai atlīdzinātu Meksikas līcī notikušās katastrofas radītos zaudējumus)?

Šī Padomes prezidentūras atbilde, kas nav saistoša ne Padomei, ne dalībvalstīm, netika mutiski sniegta Eiropas Parlamenta Strasbūras 2011. gada janvāra sesijas jautājumu laikā, kurā Padomei uzdeva jautājumus.

(EN) Svarīgi ES tiesību akti, kas varētu palīdzēt novērst tādus negadījumus, kāds notika Ungārijā, jau ir pieņemti, jo īpaši tiesību akti par piesārņojuma integrētu novēršanu un kontroli⁽¹⁾ un par atkritumu apsaimniekošanu ieguves rūpniecības nozarēs⁽²⁾. Attiecībā uz dabas katastrofām rūpnieciskās avārijas ir ietvertas Vides atbildības direktīvā⁽³⁾, ar kuru īsteno principu „piesārņotājs maksā”.

Lai sniegtu pašreizējo tiesību aktu piemērošanas pilnīgu novērtējumu, Ungārijas iestādēm un Komisijai ir jāpabeidz Kolontarā notikušās avārijas analīze. Kad šis process tiks pabeigts, būs iespējams izvērtēt, vai ir nepieciešama turpmāka rīcība attiecībā uz ES vides tiesībām. Padome nekavējoties izskatīs jebkurus Komisijas secinājumus šajā saistībā.

Attiecībā uz godājamā deputāta ierosinājumu izveidot fondu, lai piešķirtu kompensāciju par kaitējumu, ko izraisa tīša darbība vai nolaidība, kuru finansētu to iekārtu operatori, kuras izraisa vides riskus, ir jānorāda, ka Komisijas kompetencē ir apsvērt iespējamos variantus saistībā ar šo negadījumu, tostarp iespēju, ka atbildīgie operatori varētu segt visas lielu avāriju izmaksas.

Ciktāl tas attiecas uz Eiropas Savienības Solidaritātes fondu, 2006. gadā Komisija ierosināja pārskatīt Padomes Regulu Nr. 2012/2002⁽⁴⁾. Tomēr Padome, ņemot vērā īpašo Revīzijas palātas ziņojumu par Fonda darbību⁽⁵⁾, 2008. gadā secināja, ka kopumā fonda pārvaldība ir efektīva, tomēr uzskatīja, ka ir iespējams un nepieciešams uzlabot pārvaldības ātrumu, un uzsvēra, ka Padome neuzskata par vajadzīgu šajā posmā pārskatīt Regulu (EK) Nr. 2012/2002⁽⁶⁾.

Vai Komisija var sagatavot sīki izstrādātu ziņojumu, kurā norādīti konkrēti pasākumi, kurus tā veiks, lai atbalstītu liela ātruma platjoslas tehnoloģiju izvēršanu visās ES dalībvalstīs, tostarp Īrijā?

(EN) Komisija stingri atbalsta ātrdarbīgu platjoslas tīklu izvēršanu visā Eiropā, un ir veikusi virkni pasākumu, lai sasniegtu šo mērķi.

Investīcijas, kas vajadzīgas platjoslas tīklu infrastruktūrā, lielā mērā nāks no privātā sektora. Turklāt Komisija aicina dalībvalstis atbalstīt platjoslas tīklu izvēršanu ar valsts un ES līdzekļiem, ja privātās uzņēmējdarbības ieguldījumi ir vāji.

Tikai 2010. gadā vien Komisija ir novērtējusi un apstiprinājusi gandrīz EUR 1,8 miljardu valsts atbalsta izmantošanu platjoslas tīklu attīstībai Eiropas Savienībā, kas spēj radīt EUR 3–3,5 miljardus lielu ieguldījumu šajā nozarē⁽¹⁾.

Attiecībā uz Īriju Komisija līdz šim ir novērtējusi un apstiprinājusi 3 valsts atbalsta platjoslas tīklu pasākumus šajā valstī un piešķīrusi vairāk nekā EUR 250 miljonus šajā nozarē⁽²⁾, kā arī kopīgo Īrijas un Ziemeļīrijas Kelvina projektu⁽³⁾, kura mērķis ir izveidot tiešu starptautisku savienojumu, ierīkojot zemūdens kabeli uz Īrijas Ziemeļrietumiem.

Turklāt Komisija cieši sadarbojas ar Eiropas Investīciju banku, lai noteiktu inovatīvus finansēšanas risinājumus nākamajai daudzgadu finanšu programmai, kas varētu paplašināt ieguldījumu horizontu, iekļaujot augstāku riska profila projektus mazāk apdzīvotās ģeogrāfiskās zonās ar kreditēšanas un termiņu uzlabošanas palīdzību.

2011. gadā Komisija sniegs norādījumus vietējām un reģionālajām varas iestādēm arī attiecībā uz ES līdzekļu izmantošanu platjoslas tīklu projektu izstrādei un sagatavošanai un pieņems investīciju vadlīnijas attiecībā uz platjoslas tīkliem vietējām un reģionālajām iestādēm, lai atvieglotu pilnīgu ES fondu apgūšanu. Turklāt 2013. gadam Komisija pastiprinās un racionālāk izmantos liela ātruma platjoslas tīklu finansējumu, izmantojot pašreizējā finanšu shēmā paredzētos ES instrumentus (piem., ERAF, ERDP, ELFLA, TEN, CIP).

Ņemot vērā gaidāmo NAIADES programmas īstenošanas termiņa vidusposma pārskatīšanu un to, ka ne visām dalībvalstīm, kurām ir iekšējie ūdensceļi, ir izdevies sekmīgi īstenot NAIADES, vai Komisija var norādīt, kādus pasākumus tā plāno, lai palielinātu šīs programmas pieejamību laikposmā no 2011. līdz 2013. gadam, un kādus pasākumus tā ir paredzējusi, lai uzlabotu un pagarinātu pašreizējo programmu pēc 2013. gada?

(EN) Pēdējos 5 gadus, pamatojoties uz NAIADES rīcības programmu, Komisija veidoja iekšējo kuģošanas politiku un turpinās to vēl 3 gadus. NAIADES paredz, pirmkārt, virkni likumdošanas, politikas un koordinācijas pasākumu, kuri izriet no pašreizējās politikas un spēkā esošā tiesiskā regulējuma un kuru mērķis ir uzlabot pamatnosacījumus nozarē un konsolidēt tos. Mēs jau tagad varam redzēt iekšzemes ūdensceļu transporta īpatsvara pieaugumu kopējā transportā.

Ir acīmredzams, ka šādu programmu nevar īstenot ES līmenī vien, tā prasa arī dalībvalstu un iekšzemes navigācijas nozares apņemšanos, kā arī atbilstošu īstenošanu valsts līmenī.

NAIADES bija paredzēta kā vidēja termiņa un ilgtermiņa politikas programma, kuras mērķis ir labāk izmantot attiecīgās finansēšanas programmas, piemēram, TEN-T un Marco Polo. Tomēr NAIADES nav finansiālā atbalsta programma ar saviem finanšu resursiem.

Otrais progresa ziņojums par NAIADES, kurā apkopoti galvenie līdzšinējie sasniegumi piecās prioritārās jomās, tiks publicēts 2011. gada pirmajā pusē. Attiecībā uz atlikušo laika periodu 2011.–2013. gadam Komisija plāno turpināt īstenot NAIADES jau noteiktajos virzienos.

Bet Komisijai jānodrošina Eiropas iekšzemes ūdensceļu transporta politikas ilgtermiņa attīstība un veiksmīga īstenošana arī pēc 2013. gada. Tādēļ tā plāno nākt klajā ar priekšlikumu laicīgi turpināt programmu, kas ietverta plašākā stratēģiskās politikas struktūrā, kā noteikts gaidāmajā Baltajā grāmatā, un attīstīt turpmākus sekmīgus pasākumus, kā arī ņemt vērā iespējamu „gūto pieredzi”, ja nepieciešams.

Kopš 2005. gada Regula (EK) Nr. 261/2004 tiek piemērota, lai galvenokārt aizsargātu un informētu aviopasažierus. Vai Komisija ir uzsākusi informētības uzlabošanas kampaņas, ņemot vērā, ka aviokompānijas pastāvīgi pārkāpj šo regulu, atstājot viņus bez efektīviem un ātriem aizsardzības līdzekļiem? Turklāt biļešu rezervēšana internetā ir kļuvusi par krāpšanu. Piemēram, parastā aviokompānija ar plašas reklāmas kampaņas starpniecību piedāvā biļeti no Briseles uz Strasbūru par EUR 98, taču beigās biļetes cena sasniedz EUR 219,60, tajā iekļaujot pat piemaksu par degvielu.

Vai Komisija var norādīt, kad un kā tā paredz likt dalībvalstīm piemērot Regulu (EK) Nr. 261/2004 un tām uzlikt par pienākumu izveidot efektīvu un ātru kompensēšanas kārtību?

(EN) Pirmkārt, atļaujiet Komisijai atgādināt, ka pareiza Regulas Nr. 261/2004 par gaisa transporta pasažieru tiesībām piemērošana ir jānodrošina atbildīgajām valsts izpildiestādēm. Šīs valsts izpildiestādēm (VII) ir jāveic visi nepieciešamie pasākumi, lai nodrošinātu, ka pasažieru tiesības tiek pilnībā ievērotas. Komisija pastāvīgi uzrauga šo iestāžu darbību, lai nodrošinātu, ka dalībvalstis pareizi īsteno un piemēro ES tiesību aktus.

Komisija var apliecināt godājamajam deputātam, ka ir gatava iejaukties, ja ir vairāki līdzīgi gadījumi, kas liecina par to, ka dalībvalsts nespēj izpildīt šīs regulas. Komisija ir strādājusi ciešā sadarbībā ar valstu izpildiestādēm, lai uzlabotu šīs regulas piemērošanu, jo īpaši ar vienotu interpretāciju, informācijas apmaiņu par tās izpildi, labākās prakses apmaiņu un turpmāku tādu instrumentu saskaņošanu kā statistika par sankcijām un sūdzībām. 2010. gadā Komisija ir mudinājusi valstu izpildiestādes veikt vairākus kopīgus pasākumus pret pārvadātājiem, tā lielā mērā palīdzot nodrošināt jebkādas neatbilstošas prakses sekmīgu, saskaņotu korekciju.

Otrkārt, Komisija vēlas atgādināt, ka pasažieriem ir pieejami tiesiskās aizsardzības līdzekļi. Valstu iestādes ir atbildīgas arī par pasažieru sūdzību izskatīšanu un motivētu, lai gan nesaistošu, atzinumu izdošanu, pamatojoties uz pasažiera konkrētajiem lietas apstākļiem. Turklāt gaisa satiksmes pasažieri vienmēr saglabā tiesības pieprasīt kompensāciju, izmantojot tiesas procesu. Šajā kontekstā tie var gūt labumu saskaņā ar Eiropas procedūru maza apjoma strīdu izšķiršanai: vienkāršota, paātrināta un lētāka tiesas procedūra maza apmēra pārrobežu strīdos. Tiem jābūt arī iespējai gūt labumu no Komisijas darba kolektīvās tiesiskās aizsardzības jomā. Arī turpmākās Komisijas iniciatīvas patērētāju tiesību aizsardzības jomā palīdzēs pasažieriem. Piemēram, nākamais likumdošanas priekšlikums par ADR — alternatīvo strīdu risināšanas mehānismu, par kuru atbild veselības un patērētāju politikas komisārs un kurš paredzēts Komisijas darba programmā 2011. gadā, uzlabos alternatīvas strīdu izšķiršanas mehānisma izmantošanu kā vienkāršu, lētu un ātru veidu, kā atrisināt strīdus ārpus tiesas.

Visbeidzot, godājamais deputāts izvirza jautājumu par cenu norādēm, kas norādītas rezervācijas procesā. Regulā Nr. 1008/2008 par kopīgiem noteikumiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanai Kopienā paredz cenu pārredzamības noteikumus: vienmēr jānorāda galīgā cena, kura jāmaksā, tostarp reklāmās; tajā jāiekļauj gaisa pārvadājuma maksa, kā arī piemērojamie nodokļi, nodevas, piemaksas un maksas, kuras ir obligātas un paredzamas publicēšanas brīdī. Tas attiecas arī uz tā saukto jūsu minēto degvielas piemaksu. Komisija ļoti stingri uzrauga šo svarīgo jautājumu, cieši sadarbojoties ar valstu iestādēm, kuras atbild par izpildi dalībvalstīs. 2011. gadā Komisija uzņemsies šā jautājuma padziļinātu pārskatīšanu.

Komisijai tiek atkārtoti uzdoti divi no pieciem jau iepriekš uzdotiem jautājumiem (P-9178/2010), kuri bijuši iesniegti rakstveidā, taču Transporta ģenerāldirektorāts līdz šim tos pilnībā ignorējis.

Vai Komisija uzskata, ka uzraudzības grupa, kas tika izveidota, lai sekotu pētījuma norisei Donavas posmā Filshofena–Štraubinga, nevar izpildīt tai no ES puses uzticēto uzdevumu kritiskā un konstruktīvā veidā „nodrošināt pienācīgu pētījuma īstenošanu”, kā arī „garantēt pārredzamību un vienprātību”, jo šo pētījumu īsteno uzņēmums Rhein-Main-Donau AG, kurš pats ir ekonomiski ieinteresēts minētā posma izbūves īstenošanā?

Vai Komisijai ir zināms, ka Vācijas Federatīvās Republikas satiksmes ministrs Peter Ramsauer (CSU) ir atkārtoti paudis atklātu atbalstu izbūves variantam C 280, kaut gan Vācijas Federatīvajai Republikai saskaņā ar lēmuma par finansējuma piešķiršanu III.2.6. pantu ir jānodrošina veiktā pētījuma neitralitāte un objektivitāte? Aicinu atbildīgo Komisijas locekli šoreiz neignorēt minētos jautājumus. Pastāv risks, ka 33 miljonus eiro vērtais pētījums Lejasbavārijā varētu kļūt par tikpat pretrunīgu un apstrīdētu iniciatīvu kā ar vērienīgiem protestiem saistītais Stuttgart 21 projekts.

(EN) ES atbalstītais pētījums veikt variantu neatkarīgu izpēti attiecībā uz modernizācijas darbiem Donavā starp Štraubingu un Filshofenu ir īpaši svarīgs centienos atrast kopumā pieņemamu izeju no šī ilgā strupceļa. Strupceļš, kas kavē iekšējam ūdensceļu transportam — šajā starpkontinentālā savienojuma daļā — izmantot savu potenciālu kā īpaši ilgtspējīgam transporta veidam gan vides, gan ekonomikas aspektā.

Iekšzemes ūdensceļu transporta saprātīga un ilgtspējīga attīstība palīdz samazināt spiedienu uz autotransportu — emisijas, troksni, satiksmes sastrēgumus — un šajā konkrētajā gadījumā veicina arī labāku reģionu, ekonomikas un iedzīvotāju sasaisti gar vienu no galvenajiem mūsu kontinenta dabiskajiem savienojumiem (austrumu-rietumu, ziemeļu-dienvidu).

Jāuzsver, starp citu, ka ekonomiskā attīstība bez pienācīgas uzmanības vides apstākļiem rada arī nevajadzīgus ekonomiskos riskus, vienlaicīgi fundamentāls aklums pret ilgtspējīgiem un līdzsvarotiem risinājumiem var radīt būtiskus draudus videi, piemēram, modālā transporta atgriezeniskā pāreja.

Donavas Bavārijas posmā starp šīm divām pilsētām upes dziļums nav pietiekams, lai veiktu drošu un ekonomiski dzīvotspējīgu kuģošanu visu gadu. Pēdējos divdesmit gados iekšzemes ūdensceļu uzņēmumi un vides organizācijas ir diskutējušas par to, kā uzlabot Donavas kuģojamību.

Vides aizsardzības organizācijas dotu priekšroku tā sauktajam „A variantam”, lai saglabātu pēdējo brīvi plūstošo posmu Donavas upes vidējā daļā, stiprinot upes krastus aizsardzībai pret plūdiem.

Transporta operatori iebilst, ka šis ir vienīgais posms no Holandes robežas pie Reinas līdz Austrijas robežai pie Donavas, kurā pārvadājumus pa iekšējiem ūdensceļiem nevar nodrošināt visu gadu, cik nepieciešams. Pārvadājumu operatori tāpēc atbalsta tā saukto C-280 variantu, kas nodrošina 2,80 metru iegrimi visu gadu, bet ir jāuzbūvē dambis.

Lai pārvarētu šo strupceļu, Vācijas valdība kopā ar Bavārijas federālās zemes valdību uzsāka trīs gadu pētījumu, lai izpētītu iespējamos alternatīvos risinājumus šiem diviem atšķirīgajiem variantiem. Pēc Eiropas transporta tīklu (TEN-T) koordinatores K. Peijs ierosinājuma 2010. gada janvārī, vienojoties abām pusēm, tika izveidota uzraudzības grupa, kas piedalīsies šajā pētījumā: tajā ir deviņas ievērojamas personas, četras no vides jomas un četras no operatora puses, un to vada neatkarīgais profesors Hans-Joachim Koch no Hamburgas universitātes.

Kopš izveides 2010. gada martā grupa ir tikusies vairākas reizes, un darbs turpinās. Ir gaidāms, ka pētījums sniegs vērtīgus un pilnībā pārredzamus rezultātus 2012. gadā, atbalstot reģionālās un valstu iestādes ekonomiski un ekoloģiski ilgtspējīga iekšējo ūdensceļu transporta attīstīšanā Donavā.

Nesen laikrakstu slejās Bavārijas/Vācijas presē tika apgalvots, ka Reinas-Mainas-Donavas (RMD) uzņēmums netieši traucē pētījuma pārredzamību un neitralitāti. Uzraudzības grupas priekšsēdētājs informējis Komisiju, ka viņam nav pamata uzskatīt, ka pētījums netiek veikts pareizi.

Pētījuma priekšmets ir atrast pieņemamu un no iepriekšējā novērtējuma neatkarīgu risinājumu un pēc savas būtības tas būs visu iesaistīto pušu, tostarp RMD, interesēs.

Komisijai, kā arī citām šajā jautājumā iesaistītajām pusēm, ir zināmi arī Vācijas Satiksmes ministra A. Ramsauer paziņojumi. Pēc Komisijas domām, šādi paziņojumi neietekmē pareizus pētījuma rezultātus, bet veicina lietderīgu pārredzamību diskusijā.

Pagājušā gada aprīlī Islandes vulkāna izvirduma dēļ tika slēgta Eiropas gaisa telpa. Saskaņā ar ekspertu viedokli ir iespējams jauns izvirdums, kas būtu tikpat postošs kā iepriekšējais.

Kādus pasākumus Komisija ir veikusi, lai sagatavotos šādam incidentam, ja tas atkārtosies?

(EN) Komisija kopā ar citām pārvaldes iestādēm un nozares ieinteresētajām personām aktīvi iesaistās, lai uzlabotu sagatavotības līmeni vulkāna izvirduma gadījumā, un līdz ar to Eiropa ir labāk sagatavota, par ko liecina saskaņotie koncentrācijas līmeņi, kādos atļaut lidojumus pelnu piesārņotā gaisa telpā, uzlabotais konsultāciju materiāls, ko izstrādājuši Vulkānisko pelnu konsultatīvie centri, uzlabotas operatīvās procedūras un Eiropas Aviācijas Krīzes koordinācijas vienības (EACCC) izveide, lai veicinātu saskaņotu dalībvalstu pieeju. Līdz ar to mums ir jābūt spējīgiem līdz minimumam samazināt iespējamos traucējumus šāda veida notikumu gadījumā nākotnē.

Komisija turpinās darbu pie visiem pasākumiem, kas ierosināti tās 2010. gada 27. aprīļa informatīvajā dokumentā un apstiprināti ārkārtas Transporta padomē 2010. gada 4. maijā, kā arī pie citiem pasākumiem, kuros Eiropas ieguldījumu uzskata par nepieciešamu, jo īpaši Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas (SCAO) Starptautiskajā Vulkānisko pelnu darba grupā.

Jo īpaši mums jāpalielina mūsu transporta sistēmas elastība, lai saglabātu pasažieru un preču mobilitāti graujošu notikumu gadījumā. Pēdējā Transporta padomē 2010. gada decembrī komisārs Kallas, kas atbild par transportu, aicināja ministru pārdomāt tieši šo aspektu.

Komisija regulāri ziņos Transporta padomei un turpinās informēt Parlamentu par notikumu gaitu.

Papildu informācija par veiktajiem pasākumiem:

- sadarbībā ar Eiropas Aviācijas drošības aģentūru ir izstrādāta jauna Eiropas pieeja. Šī pieeja nodrošina ciešu sadarbību starp aviosabiedrībām, ražotājiem un iestādēm;

- SCAO ir publicējusi pārskatītu Vulkānisko pelnu ārkārtējo darbību plānu, ko papildina ar norādījumiem drošības riska novērtējumam attiecībā uz lidojumu veikšanu zināma vai prognozēta vulkānisko pelnu piesārņojuma gadījumā;

- ir izveidota Eiropas Aviācijas Krīzes koordinācijas vienība, ar kuru tiks atvieglota koordinācijas uzlabošana un riska mazināšanas pasākumu piemērošana;

- Vulkānisko pelnu konsultatīvais centrs ir uzlabojis savus produktus, lai tā publikācijas būtu detalizētākas un biežākas, kas savukārt uzlabos operatīvo lēmumu pieņemšanas procesus;

- Eirokontrole ir izstrādājusi jaunu instrumentu, kuru sauc par Eiropas Krīzes vizualizācijas interaktīvu instrumentu gaisa satiksmes plūsmas un jaudas pārvaldībai jeb EVITA. Tas veicinās informācijas apmaiņu un lēmumu pieņemšanu starp dalībvalstīm un citiem galvenajiem dalībniekiem.

Ir pagājušas tikai dažas nedēļas kopš Spānijas gaisa satiksmes dispečeri izraisīja smagus sarežģījumus, slēdzot Spānijas gaisa telpu, kas radīja milzīgu kaitējumu iedzīvotājiem, uzņēmumiem un Spānijas ekonomikai kopumā. Šā gada aprīlī arī visā Eiropas gaisa telpā bija smagi traucējumi Islandes vulkāna izvirduma dēļ.

Attiecībā uz šādām situācijām un neskarot valstu pasākumus, vai Komisija plāno palielināt reaģēšanas kapacitāti Eiropas līmenī, it īpaši palielinot Eirokontroles pilnvaras, veicinot gaisa satiksmes dispečeru mobilitāti, veidojot Eiropas atbalsta grupas un attīstot jaunas tehnoloģijas aeronavigācijas jomā?

(EN) Eiropas gaisa satiksmes pārvaldības (ATM ) sistēmas modernizācija pēdējos gados ir bijis Komisijas mērķis. Otro pasākumu kopumu, kas saistīts ar „Eiropas vienoto gaisa telpu”, ES pieņēma 2009. gada novembrī, kas attiecas uz sniegumu drošuma, jaudas, izmaksu efektivitātes un vides jomās. Tādi neseni notikumi kā vulkānisko pelnu mākoņa krīze 2010. gada aprīlī un maijā un Spānijas gaisa satiksmes dispečeru darbības 2010. gada 3.–4. decembrī apstiprināja nepieciešamību paātrināt šo pasākumu īstenošanas procesu.

Tāpēc Komisija ir sagatavojusi virkni pasākumu, kas jau ir veikti vai tiek gatavoti ar mērķi palielināt Eiropas gaisa satiksmes pārvaldības sistēmas jaudu, piemēram:

- Krīzes koordinācijas vienības izveidošana tūlīt pēc vulkānisko pelnu mākoņa krīzes, lai labāk koordinētu valstu risku mazināšanas pasākumus krīzes gadījumā Eiropas līmenī;

- pasākumi, kas saistīti ar gaisa satiksmes vadības dispečeru mobilitāti;

- Eirokontroles izvirzīšana par tīkla pārvaldnieku attiecībā uz ATM funkcijām 2011. gada pavasarī, stiprinot tās spēju darboties kā Eiropas vienotās gaisa telpas tehniskajam atbalstam;

- aeronavigācijas pakalpojumu darbības uzlabošana no 2012. gada janvāra ar ievērojamu to maksu samazinājumu, kuras maksā aviācijas nozare;

- funkcionālo gaisa telpas bloku īstenošana līdz 2012. gada decembrim, kas novērsīs Eiropas gaisa telpas sadrumstalotību;

- SESAR programmas turpināšana un saistīto tehnoloģiju ieviešana.

Amerikas Savienotajās Valstīs tiek izteiktas bažas attiecībā uz visa ķermeņa drošības skeneru rentgena starojuma kaitīgumu, kam tiek pakļauti lidmašīnu pasažieri. Skeneru sliktas darbības rezultātā pasažieri var tikt pakļauti augsta līmeņa apstarojumam. Tādēļ ir absolūti nepieciešams nodrošināt šo rentgena iekārtu regulāru apkopi.

Vai Komisija uzrauga visa ķermeņa skeneru uzstādīšanu un darbību Eiropas Savienības lidostās?

Vai Komisija var iesniegt to lidostu sarakstu, kurās šāda veida skeneri jau tika izmantoti 2010. gada beigās?

Vai Komisija var norādīt, kādi kontroles pasākumi pašlaik tiek īstenoti saistībā ar skeneru apkopi, lai, veicot drošības pārbaudes lidostās, aizsargātu pasažierus pret visu veidu veselības apdraudējumiem?

Vai Komisija paredz iesaistīties šo jautājumu risināšanā?

(EN) Šobrīd nav ES tiesību aktu par drošības skeneru regulāru lietošanu ES lidostās. Dalībvalstis var izmantot drošības skenerus tikai izmēģinājumam uz ierobežotu laiku, stingrākiem pasākumiem vai demonstrācijai. Līdz ar to skeneru izmantošana patlaban nav iekļauta Komisijas pārbaužu programmā.

Saistībā ar ietekmes novērtējuma sagatavošanu attiecībā uz drošības skeneru izmantošanu 2010. gada rudenī Komisija ir informēta, ka drošības skeneri, pamatojoties uz dažādām tehnoloģijām, tiek vai ir bijuši izmantoti šādās ES lidostās: Amsterdamas Šipholas, Londonas Hītrovas, Mančestras, Helsinku, Hamburgas un Parīzes Šarla de Golla lidostā. Saskaņā ar šo informāciju, rentgena drošības skenerus pašlaik izmanto Londonas Hītrovas un Mančestras lidostās. Komisija ir zināms arī, ka drošības skeneru demonstrācijas notika Romas Leonardo da Vinči, Venēcijas, Milānas Malpensas, Palermo un Kopenhāgenas lidostās. Tomēr Komisija nav saņēmusi nekādu oficiālu apstiprinājumu no attiecīgajām Itālijas un Dānijas iestādēm.

Pašlaik Komisijai nav aktuālu pārskatu par precīzākiem valstu noteikumiem, kas attiecas uz uzturēšanas kontroli, lai aizsargātu pasažierus no veselības riskiem drošības kontroles punktos. Tomēr tiek piemēroti veselības aizsardzības noteikumi, kurus paredz ES un EURATOM tiesību akti.

Jo īpaši, attiecībā uz rentgena iekārtām, drošības skeneru, tāpat kā citu jonizējošā starojuma iekārtu, izmantošanā jāievēro attiecīgās tiesiskās normas. Patiešām, ilgtermiņa ietekmes uz veselību risks, ko rada jonizējošais starojums, kaut arī ļoti mazs niecīgu devu gadījumā, ir labi zināms. Šī iemesla dēļ attiecībā uz visām iekārtām ievēro Direktīvas 96/29/Euratom⁽¹⁾ noteikumus, tostarp piemērojot šādus galvenos principus:

iekārtas lietošanas pamatojums, pirms to pirmo reizi nodod ekspluatācijā, attiecībā uz tās ekonomisko, sociālo vai citu labumu salīdzinājumā ar kaitējumu veselībai, kuru tā var izraisīt;

aizsardzības optimizācija, lai nodrošinātu, ka radiācijas devas praktiski tiek uzturētas tik zemas, cik vien iespējams, ņemot vērā ekonomiskos un sociālos faktorus;

iedarbības ierobežojums, lai nodrošinātu, ka visu attiecīgo darbības devu summa nepārsniedz juridisko devas ierobežojumu darbiniekiem vai plašai sabiedrībai.

Nodrošināt, ka par atbilstību iepriekš minētajiem noteikumiem atbild valsts iestādes.

Apzinātai cilvēku pakļaušanai jonizējošā starojuma iedarbībai tādu iemeslu dēļ, kas nav medicīniski, tostarp drošības nolūkos, tiek pievērsta īpaša uzmanība⁽²⁾pašlaik pārstrādātajā Direktīvā 96/29/Euratom ar citām direktīvām, īpaši Direktīvu 97/43/Euratom⁽³⁾par ārstnieciski diagnostisko apstarošanu.

Komisija pašlaik izvērtē iespējamo drošības skeneru ietekmi ES lidostās attiecībā uz atklāšanas rezultātiem, pamattiesībām un veselību.

Vai Komisija var īsumā aprakstīt pasākumus, ko tā veiks, lai uzlabotu Eiropas transporta infrastruktūras darbību pēc nesenajiem sniegputeņu izraisītajiem gaisa satiksmes traucējumiem?

(EN) Visā Eiropā 2010. gada decembrī tika stipri traucēts gaisa satiksmes transports un mazākā mērā — sauszemes transports. Daudzi mūsu lielākie centri tika daļēji slēgti vienā no gada noslogotākajām nedēļas nogalēm: Ziemassvētku brīvdienu sākumā. Tika atcelti tūkstošiem lidojumu un desmitiem tūkstošu cilvēku tika iesprostoti lidostās, nemaz nerunājot par lielajām bagāžas apstrādes problēmām. Komisijas pienākums ir samazināt šo ekstrēmo laika apstākļu ietekmi, ja tie notiktu vēlreiz. Tomēr Komisija ir ļoti apmierināta, ka nav noticis neviens nelaimes gadījums un ka tika nodrošināta drošība.

Attiecībā uz visu transporta tīkla uzlabošanu krīzes gadījumā Komisija arī plāno izmantot to darbu, kas tika paveikts pēc pelnu mākoņa krīzes 2010. gada aprīlī: Komisija ir apdomājusi iespējas nodrošināt, lai operatoriem vai dalībvalstīm būtu mobilitātes plāni attiecībā uz pasažieriem un kravām pēkšņas transporta krīzes gadījumā. Šajā saistībā Komisija ir iesniegusi jautājumu sarakstu dalībvalstīm pēdējā Transporta padomē 2010. gada 2. decembrī.

Pirmkārt, mums ir jāmācās no tā, kas ir noticis. Kā 2010. gada decembrī paziņoja komisārs S. Kallas, kas atbild par transportu, 2011. gada 19. janvārī viņš tiksies ar lidostu pārstāvjiem, lai pārrunātu, kas tieši bija noticis un ko varētu darīt, lai izvairītos no līdzīgām situācijām nākotnē. Komisija, protams, labprāt apspriedīs jebkuru risinājumu, kas ļautu izvairīties no 2010. gada decembra notikumu atkārtošanās.

Komisijas dienesti strādās arī kopā ar dalībvalstu iestādēm un izmanto šo iespēju paust atzinību tām dalībvalstīm, kuras bija gatavas dalīties savos atzinumos ar Komisiju un vajadzības gadījumā atbalstīt rīcību ES līmenī.

Pamatojoties uz šīm diskusijām, par transportu atbildīgais komisārs novērtēs, vai ir vajadzība, lai Komisija ierosinātu jaunus pasākumus. Ja ir, tad viņš nekavējoties rīkosies. Lidostu pakete, ar kuru viņš nāks klajā vēlāk 2011. gadā, būs ļoti nozīmīga.

Komisija ir paredzējusi pilnveidot citas plānotās iniciatīvas. Gaidāmā Gaisa pasažieru tiesību regulas pārskatīšana varētu būt iespēja uzlabot komunikāciju ar pasažieriem, kā arī mainīt grūtībās nonākušo pasažieru maršrutus, piemēram, uz laiku atliekot nakts komandanta stundu ierobežojumus.

Komisija ir apņēmusies strādāt, lai uzlabotu Eiropas gaisa satiksmes sistēmu, lai nodrošinātu, ka Eiropas iedzīvotājiem nebūs vēlreiz jāpārdzīvo līdzīga pieredze.

Komisija 2010. gada 21. septembrī iepazīstināja ar stratēģiju sieviešu un vīriešu līdztiesībai 2010.–2015. Saskaņā ar atzinumu par turpmāko politiku dzimumu līdztiesības jomā pēc 2010. gada pausts viedoklis, ka šīs stratēģijas mērķus būs ievērojami grūtāk sasniegt, jo pasākumiem dzimumu līdztiesības veicināšanai nav atvēlētas īpašas izdevumu kategorijas ne ES, ne dalībvalstu budžetos. Kas, pēc Komisijas domām, būtu jādara, lai risinātu šo jautājumu?

Vairākumā dalībvalstu sievietes joprojām ir nepietiekami iesaistītas lēmumu pieņemšanā un nepietiekami pārstāvētas atbildīgos, ar lēmumu pieņemšanu saistītos amatos. Kādus pasākumus Komisija paredz veikt, lai veicinātu sieviešu pārstāvību atbildīgos, ar lēmumu pieņemšanu saistītos amatos? Vai tā patlaban apsver konkrētas iniciatīvas, kas paredzētas dzimumu līdztiesības veicināšanai jaunākās paaudzes vidū? Vai, pēc Komisijas domām, būtu lietderīgi ierosināt finansējumu specifiskiem darbības virzieniem šajā jomā, piemēram, ES apmācību programmām vai jauno tehnoloģiju izmantošanas sekmēšanai?

(FR) Komisijas jaunajā stratēģijā par vienlīdzību starp sievietēm un vīriešiem (2010.–2015.)⁽¹⁾noteiktas piecas prioritārās jomas, kā arī savstarpēji saistītas darbības. Dokumentā, kas pievienots stratēģijai⁽²⁾, ir noteikti pasākumi, kurus dažādi Komisijas dienesti īstenos nākamajos gados, jo īpaši galvenajās finansējuma programmās, kuru mērķis ir veicināt līdztiesību starp sievietēm un vīriešiem.

Eiropas Sociālais fonds (ESF) ir ES galvenais finanšu instruments apmācības un nodarbinātības veicināšanas jomā. No tā finansē daudzas darbības jomas, lai veicinātu līdztiesību starp sievietēm un vīriešiem darba tirgū. Turklāt Komisija savā paziņojumā par budžeta pārskatīšanu⁽³⁾, kā arī piektajā ziņojumā par secinājumiem par „ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju: turpmāko kohēzijas politiku”⁽⁴⁾ norādīja, ka ir nepieciešams izpētīt, kā Eiropas Savienība varētu panākt paredzamākus ESF finansējuma apjomus. Šāda attīstība varētu palīdzēt palielināt izpratni par Eiropas fondiem, kas piešķirti, lai veicinātu līdztiesību starp sievietēm un vīriešiem.

Līdztiesība lēmumu pieņemšanā ir viena no piecām prioritārajām darbības jomām Komisijas jaunajā stratēģijā. Dokumentā, kas pievienots šai stratēģijai, arī izklāstīti pasākumi, kurus dažādi Komisijas dienesti īstenos šajā jomā.

Eiropas Revīzijas palātas publicētajā ziņojumā par cukura nozares reformu Eiropas Savienībā 2005. un 2006. gadā bija uzsvērts, ka lēmumi attiecībā uz cukura nozari Īrijā tika pieņemti, pamatojoties uz 2001. gadā publicētajiem rādītājiem, kas neatspoguļo starplaikā notikušo nozares pārstrukturizāciju. Vai Komisija paredz veikt pasākumus, lai risinātu situāciju, jo īpaši attiecībā uz iespēju atbalstīt cukura nozares atjaunošanu Īrijā, kas cita starpā nepieciešama biodegvielas ražošanai, ar ko varētu veicināt 2020. gadam izvirzīto mērķu sasniegšanu?

(FR) Komisija apzinās, ka Īrijai ir sāpīgs tādas tradicionālas nozares zaudējums kā cukura nozare.

Komisija nepieņēma lēmumu atteikties no Īrijas cukura kvotas, pamatojoties uz pieejamo informāciju reformas laikā; to pieņēma Īrijas cukura fabrikas vadība, kas neapšaubāmi var vislabāk novērtēt rūpnīcas produkcijas konkurētspēju nākotnē iekšējā cukura tirgū apstākļos, kādi izveidojās pēc reformas.

Tomēr atteikšanās no visas Īrijas cukura ražošanas kvotas neietekmē iespēju Īrijā ražot biodegvielu no cukurbietēm.

Polijā pašreiz ceļ kopumā 50 km garu automaģistrāles Nr. A2 trases posmu, kas savieno Varšavu un Lodzu. Šā posma celtniecību finansē no Eiropas atbalsta līdzekļiem (ES struktūrfondiem), kā arī ar EIB aizdevuma palīdzību. Pasūtījumu šā posma celtniecībai Polijas Valsts ceļu un autostrāžu ģenerāldirekcija piešķīrusi Ķīnas valsts celtniecības uzņēmumu apvienību konsorcijam ar nosaukumu „COVEC”.

Sacenšoties ar Eiropas celtniecības uzņēmumiem, Ķīnas pretendenta piedāvājuma cena bija vairāk nekā uz pusi mazāka par konkursu izsludinājušās iestādes veiktajiem tāmes aprēķiniem un attiecīgi par trešdaļu mazāka par tā pretendenta piedāvājuma cenu, kurš piedāvājis otru zemāko cenu. Savukārt Ķīnas tirgus jebkādai ārvalstu uzņēmumu konkurencei būvniecības nozarē tikpat kā nav pieejams.

Vai Komisija, ņemot vērā šo faktu, konstatējusi, ka tādējādi attiecībās starp ES un Ķīnu ievērojami tiek pārkāpts internacionālajās tiesībās paredzētais savstarpīguma princips, kas ir elementārs pamats starptautiskām sarunām par tirdzniecības sakariem? Kādus pasākumus Komisija paredzējusi veikt, lai nodrošinātu pretdarbību šai tendencei?

(EN) Komisijai ir saprotamas godātā deputāta bažas. Līdzīgas rūpes ir pauduši arī citi Parlamenta deputāti, dalībvalstis un Eiropas rūpniecība.

ES veicina vērienīgu pieeju pasaules iepirkuma tirgu atvēršanai. Tādēļ ES ir pievienojusies Valsts iepirkuma nolīgumam (VIN), kas pasaules attīstītākajās valstīs atver valsts iepirkuma tirgus. Turklāt ES ir noslēgusi brīvās tirdzniecības līgumus, kuros ir publiskā iepirkuma sadaļas, ar vairākiem tirdzniecības partneriem (tostarp, piemēram, ar Čīli, Meksiku, Koreju un Šveici), kas atvērs šo partneru iepirkuma tirgus uz abpusēja pamata.

Tomēr valsts iepirkuma jomā ES nav starptautisku saistību ar Ķīnu. Tāpēc Ķīnai un tās piegādātājiem nav tiesību uz vienlīdzīgu attieksmi ar ES VIN partneriem.

Tā kā Ķīna pašlaik apspriež pievienošanos VIN, šī situācija varētu mainīties tuvākajos gados. Saistībā ar pievienošanās procesu Eiropas Savienība pieprasa Ķīnai apņemties noteikt vērienīgus tirgus piekļuves mērķus. Paralēli šīm sarunām Komisija vada intensīvu dialogu ar Ķīnu, kura mērķis ir uzlabot Ķīnas regulatīvo iepirkumu sistēmu, lai padarītu to atbilstošu VIN prasībām.

Turklāt Komisija paziņojumos „Ceļā uz vienotu tirgus likumu”⁽¹⁾un „Tirdzniecība, izaugsme un pasaules norises”⁽²⁾ir norādījusi, ka 2011. gadā tā iesniegs tiesību akta priekšlikumu, precizējot ES starptautiskā tirgus pieejas saistības publiskā iepirkuma jomā. Šā priekšlikuma mērķis ir atjaunot vienlīdzīgu konkurenci iekšējā tirgū un nodrošināt lielāku ES ietekmi starptautiskās sarunās. Tas arī noskaidros to trešo valstu (un to piegādātāju) nostāju, kuras nav pievienojušās starptautiskajām saistībām šajā jomā uz vienlīdzīga pamata ar ES, un tā pamatā būs savstarpīgums. Komisija pašlaik veic iespējamo risinājumu ietekmes novērtējumu.

Krasta erozija arvien vairāk apdraud plašas teritorijas Portugāles krastos — no ziemeļiem līdz dienvidiem. Tam ir dažādi cēloņi, piemēram, vidējā okeāna līmeņa celšanās, piekrastes nogulšņu samazināšanās, cilvēku darbības rezultātā notiekoša dabas struktūru izpostīšana, kā arī dažādi krasta veidošanās tipi. Tagad šī parādība apdraud cilvēku un īpašumu drošību daudzos reģionos un jau ir novedusi pie nopietniem negadījumiem. Ja tā netiks apturēta un novērsta, tā varētu izraisīt nākotnē ievērojamus postījumus un tai varētu būt liela netieša ietekme ekonomikas, sociālajā un vides ziņā.

Kādi pasākumi ir īstenoti ES līmenī, lai risinātu šo krasta erozijas problēmu?

Kā Komisija integrēs krasta erozijas jautājumu Kopienas pieejā cilvēka darbības izraisītu katastrofu un dabas katastrofu novēršanai? Kādas iniciatīvas ir tikušas izstrādātas?

Kādi instrumenti ir pieejami tām dalībvalstīm, kuras ir vismazāk aizsargātas pret krasta erozijas sekām?

(EN) Piekrastes erozija nopietni ietekmē aptuveni 25 % no Eiropas krastiem⁽¹⁾. Problēma, iespējams, pieaugs saistībā ar klimata pārmaiņu ietekmi, piemēram, jūras līmeņa paaugstināšanos un biežākām un stiprākām vētrām. Turklāt, palielinot piekrastes attīstību, var traucēt dabisko nogulšņu procesus vai palielināt īpašumu un iedzīvotāju risku krasta erozijas un applūšanas dēļ. Visu Eiropu aptverošā pētījumā EUROSION⁽²⁾ tika konstatēti Eiropas piekrastes erozijas problēmas apmēri un sniegti ieteikumi, gadījumu izpēte un politikas koncepcijas, lai efektīvāk cīnītos ar piekrastes eroziju. 2010. gadā projektā CONSCIENCE⁽³⁾izstrādāja turpmākās politikas koncepcijas un ieteica veidus, kā tos īstenot. Turklāt projekti un pētījumi apstiprina, ka piekrastes aizsardzības un adaptācijas pasākumu finansiālās izmaksas ir ievērojamas. Profilakse un savlaicīga pielāgošanās klimata riskam ir izrādījusies rentablas politikas iespēja⁽⁴⁾. Komisijas 2009. gada Baltajā grāmatā par pielāgošanos klimata pārmaiņām⁽⁵⁾ir aplūkoti piekrastes riski, tostarp piekrastes erozija, un ierosināti pasākumi, lai palielinātu piekrastes un jūras teritoriju izturētspēju. Pašlaik tiek strādāts, lai nodrošinātu, ka adaptācija piekrastes zonās ir iekļauta integrētajā jūrniecības politikā.

Pētījumi apliecina, ka ir vajadzīga visaptveroša un integrēta pieeja, lai atbilstoši novērstu piekrastes erozijas risku. Šādas integrētas pieejas pamats ir noteikts 2002. gada Parlamenta un Padomes ieteikumā par integrētu piekrastes zonas pārvaldību (IPZP)⁽⁶⁾. Arī citi spēkā esošie ES instrumenti, piemēram, Ietekmes uz vidi novērtējuma direktīva⁽⁷⁾un Plūdu direktīva⁽⁸⁾, ir svarīgi, lai samazinātu krasta erozijas risku. Attiecībā uz Vidusjūras reģiona piekrastes zonām 2010. gada septembrī ES ratificēja Barselonas konvencijas IPZP protokolu⁽⁹⁾. Protokols ietver īpašus nosacījumus attiecībā uz krasta eroziju.

Komisija šo piekrastes riska problēmu ņems vērā ietekmes novērtējumā IPZP Ieteikuma izpildes pārbaudei, kas paredzēta 2011. gada beigās. Ņemot vērā, ka teritorijas plānošana ir noteikta kā svarīgs instruments, lai samazinātu piekrastes zonu neaizsargātību, ietekmes novērtējumā ņem vērā gan piekrastes pārvaldību, gan jūras teritoriālo plānošanu (JTP)⁽¹⁰⁾. Pašlaik Komisija turpina atbalstīt pieredzes apmaiņu un labāko praksi IPZP īstenošanā, izmantojot OURCOAST iniciatīvu⁽¹¹⁾. Šī iniciatīva sniegs interaktīvu datu bāzi ar vismaz 350 gadījumiem un norādījumus par konkrētiem tematiem un IPZP principiem, tostarp par pielāgošanos riskiem un klimata pārmaiņu vadību.

Turklāt Komisija veic vairākus pasākumus, lai pilnībā īstenotu ES regulējumu katastrofu novēršanai, kā ierosināts Paziņojumā par dabas un cilvēka izraisītām katastrofām, kuru pieņēma 2009. gada februārī⁽¹²⁾ un papildināja Padome⁽¹³⁾. Šajā saistībā 2010. gada 21. decembrī Komisija izdeva⁽¹⁴⁾ vadības dokumentu par riska izvērtēšanu valsts līmenī un katastrofu kartēšanas pārvaldību, kas tika izstrādāts sadarbībā ar valsts iestādēm dalībvalstīs. Riska novērtēšanas un kartēšanas vadlīniju katastrofu pārvaldībai mērķis ir uzlabot dalībvalstīs valsts līmenī izstrādāto riska novērtējumu saskaņotību un salīdzināmību. Nesaistošas pamatnostādnes, pamatojoties uz riska daudzveidību un multiriska pieeju, sniedz norādījumus terminoloģijas, dažādu nozaru un ieinteresēto pušu iesaistīšanas jautājumos, kā arī ļoti noderīgas metodes un koncepcijas.

Papildus Baltajai grāmatai par pielāgošanos klimata pārmaiņām Komisija arī veido adaptācijas informācijas centru, kas sāks darbību 2012. gada sākumā un aptvers galvenās politikas jomas, tostarp piekrastes zonas. Informācijas centru mērķis ir veicināt valsts, reģionālo vai vietējo lēmumu pieņēmēju informētību, sniedzot norādījumus, instrumentus un labāko praksi attiecībā uz neaizsargātības pret klimata pārmaiņām novērtējumiem dažādos ģeogrāfiskos līmeņos. Izvēršot Baltās grāmatas īstenošanu, Komisija līdz 2013. gadam izstrādās visaptverošu ES adaptācijas stratēģiju.

Attiecībā uz finansēšanas iespējām 2007.–2013. gadā kohēzijas politikas ietvaros tiks ieguldīti aptuveni EUR 5,8 miljardi dabas risku novēršanai. Saskaņā ar „dalītas pārvaldības” principu dalībvalstu ziņā ir izvēlēties un īstenot līdzfinansētus projektus, pamatojoties uz noteiktajām prioritātēm attiecīgās rīcības programmās. Šajā sistēmā var tikt atbalstīti piekrastes aizsardzības pasākumi. Attiecībā uz Portugāli ir plānots ieguldīt EUR 513 684 600 „riska profilaksē”, izmantojot kohēzijas politikas rīcības programmas 2007.–2013. gadam. Atlantijas starpvalstu Programma atbalsta ANCORIM (Atlantijas tīkls piekrastes riska pārvaldībai)⁽¹⁵⁾, un tas attiecas arī uz Portugāles partneriem.

Grieķijas, ES un SVF noslēgtās vienošanās memorandā ir iekļautas skaidras norādes attiecībā uz sabiedriskā transporta biļešu cenu paaugstināšanu. Saskaņā ar presē parādījušos informāciju šo biļešu cenas pieaugs par aptuveni 30–50 %.

Tā kā Komisijas uzdevums ir veicināt sabiedriskā transporta līdzekļu izmantošanu un tā kā jebkāda biļešu cenu paaugstināšana radīs nopietnas ekonomiskas sekas vistrūcīgākajiem iedzīvotājiem, Komisiju lūdz atbildēt uz turpmāk minētiem jautājumiem.

Vai Komisija apstiprina, ka sabiedriskā transporta biļešu cenas tiks paaugstinātas minētajā apmērā, ko būtu grūti paciest? Vai Komisija uzskata, ka papildus milzīgai tiešo un netiešo nodokļu paaugstināšanai ir nepieciešams ieviest arī šo pasākumu, kas būtībā ietekmēs visneaizsargātāko iedzīvotāju grupas?

Vai Komisija uzskata, ka šis pasākums ir savietojams ar ES politikas pamatvirzieniem, kas ir izstrādāti, lai veicinātu sabiedriskā transporta līdzekļu izmantošanu, ņemot vērā to, ka šie transporta līdzekļi ir ekonomiskāki un videi nekaitīgāki?

(EN) Vienošanās memorands (VM) 2010. gada rudens atjauninājumā ir publiski pieejams dokuments, kuru var atrast šeit:

http://ec.europa.eu/economy_finance/publications/occasional_paper/2010/op72_en.htm"

Saskaņā ar Memorandu pasākumi attiecībā uz valsts uzņēmumiem tiek veikti ar mērķi, lai cīnītos pret izšķērdību un nesaimniecisku darbību valsts uzņēmumos, samazinot to izmaksas un uzlabotu to finansiālo stāvokli. Transporta pakalpojumi un tīkli ir jāracionalizē pēc lietotāju pieprasījuma.

Pašlaik Eiropas Savienība cīnās ar nelegāli ieceļojušo ārvalstnieku problēmu. Taču vairākas valstis nesen nolēma vairs neuzņemt atpakaļ Grieķijas deportētos patvēruma meklētājus, neraugoties uz Dublinas noteikumu. Nesenā Grieķijas apmeklējuma laikā LIBE komiteja ir konstatējusi, ka viens no iemesliem ir tas, ka Alžīrijas, Marokas, Turcijas, Tunisijas un Pakistānas vēstniecības atsakās laikus izsniegt repatriācijas dokumentus, un līdz ar to Grieķijas teritorijā turpina pieaugt nelegāli ieceļojušo ārvalstnieku skaits.

Ko Eiropas Savienība dara, lai šīm trešām valstīm liktu pienācīgi uzraudzīt savas valsts robežas ar ES? Vai Eiropas Savienības turpmākā palīdzība šīm valstīm un sadarbība ar tām būs atkarīga no to īstenotās robežu uzraudzības un repatriācijas politikas? Vai Komisija, izvērtējot atbalstu, ko Turcija saņem ar pirmspievienošanās palīdzības instrumenta starpniecību, plāno ņemt vērā Turcijas īstenoto robežu uzraudzību un drīzu nolīguma noslēgšanu ar Frontex?

(EN) Komisija ļoti labi apzinās grūto situāciju dalībvalstīs, kuras saskaras ar neregulāras migrācijas apkarošanu.

Komisijai ir bažas, jo īpaši par stāvokli Grieķijā gar tās sauszemes robežu ar Turciju, kur pašlaik notiek 90 % no visas konstatētās migrantu nelegālās robežšķērsošanas gar ES ārējām robežām.

Jāuzsver, ka atbildību par ārējo robežu kontroli saskaņā ar prasībām, kas noteiktas Eiropas tiesību aktos, proti, Šengenas Robežu kodeksā, pilnībā uzņemas dalībvalstis. Tāpēc Grieķijai, tāpat kā jebkurai citai dalībvalstij, ir jādara viss iespējamais, lai panāktu atbilstību šīm prasībām.

Tomēr Eiropas Savienībai ir jāparāda solidaritāte un jāpalīdz dalībvalstīm to centienos panākt nelegālās migrācijas kontroli.

Ar šo mērķi ES veicina vairākas iniciatīvas, piemēram, kopīgas operācijas, un atbalsta konkrētus projektus, izmantojot finanšu resursu sadali atbilstoši attiecīgajam fondam (Ārējo robežu fondu, Eiropas Bēgļu fondu un Atgriešanās fondu).

Grieķija ir bijusi galvenā „atbalsta saņēmēja” FRONTEX operatīvajos pasākumos 2010. gadā, kurā notika kopīgas operācijas pie sauszemes un jūras robežām, lai palielinātu robežu pārvaldības efektivitāti (tostarp novērošanu, kontroli un nelegālo imigrantu identifikāciju, lai nodrošinātu to atgriešanos, ievērojot iespējamo vajadzību pēc aizsardzības). Saistībā ar ārkārtējo nelegālās imigrācijas spiedienu pie tās ārējām robežām 2010. gada 24. oktobrī Grieķija lūdza ātrās reaģēšanas robežapsardzes vienību (RABIT) palīdzību, un neilgi pēc tam tika pieņemts lēmums izmantot šo grupu. RABIT izvietošanai jau ir bijis preventīvs efekts, un tiek lēsts, ka kopumā nelegālo migrantu skaits, kas pārtverti uz Grieķijas un Turcijas sauszemes robežas, ir samazinājies par 43 %.

Nelegālās imigrācijas apkarošanā ir ārkārtīgi svarīgi sadarboties ar izcelsmes valstīm un tranzītvalstīm. Tādēļ Komisija mudina dalībvalstis un FRONTEX izveidot praktisku sadarbību ar šīm valstīm.

Konkrēti tas varētu ietvert tādas iniciatīvas kā informācijas apmaiņu par nelegālo migrantu modus operandi un palīgiem, kopīgu riska analīzes izstrādi attiecībā uz nelegālo migrantu pārvietošanos, kontaktpunktu noteikšanu FRONTEX un trešo valstu iestādēs, lai nodrošinātu nepārtrauktu, operatīvu informācijas apmaiņu un sadarbību attiecībā uz nelegālo imigrantu atgriešanos.

Turklāt Komisija aktīvi attīsta arī tiešu dialogu un sadarbību ar visām migrācijas izcelsmes un tranzīta valstīm, lai tās pārliecinātu pastiprināt savus centienus, lai novērstu un apkarotu nelegālo migrāciju un uzņemtu atpakaļ nelegālos migrantus, kas tranzītā dodas caur attiecīgās valsts teritoriju.

Attiecībā uz valstīm, kuras min godājamais deputāts, Komisija tieši uzņemas konkrētas iniciatīvas ar visām no tām. Komisija ir uzsākusi sarunas par atpakaļuzņemšanas nolīgumu ar Maroku, tā pieliek nopietnus centienus, lai sāktu sarunas par atpakaļuzņemšanas nolīgumu ar Alžīriju, ir ierosinājusi, lai Tunisija pieņem tādu noteikumu iekļaušanu jaunajā ES un Tunisijas rīcības plānā, kas attiecas uz sadarbību nelegālo imigrantu atpakaļuzņemšanā, un atpakaļuzņemšanas nolīgumu ar Pakistānu, kurā Komisija sekmīgi vienojusies ar šo valsti Eiropas Savienības vārdā un kas stājās spēkā 2010. gada 1. decembrī.

Šajā saistībā īpaša uzmanība tiek pievērsta Turcijai, caur kuru liels daudzums nelegālo imigrantu un patvēruma meklētāju, kuru izcelsmes valstis ir Āfrikā un Āzijā, tranzītā dodas uz Eiropas Savienību.

Tiek gaidīts, ka Turcija kā Eiropas Savienības kandidātvalsts pieliks īpašas pūles, lai uzlabotu savu politiku un tiesību aktus robežu, migrācijas un patvēruma pārvaldības jomā, kā arī attiecīgo iestāžu administratīvās jaudas nodrošināšanā saskaņā ar Eiropas Savienības standartiem. Komisija stingri uzrauga Turcijas progresu tās iespēju attīstībā un sniedz nozīmīgu finansiālu un tehnisku palīdzību šajos centienos. Tikmēr Komisija turpina sarunas par atpakaļuzņemšanas nolīgumu ar Turciju Eiropas Savienības vārdā, tajā pašā laikā FRONTEX ir uzsākusi sarunas par darba kārtību ar Turcijas iestādēm.

Noslēdzot brīvās tirdzniecības nolīgumu (BTN) ar Mercosur tirdzniecības savienību, nopietni var ciest lauksaimnieciskā ražošana Eiropas Savienībā. Vai Komisija var minēt liellopu gaļas importa kvotas, kuras, iespējams, Mercosur pieprasīs sarunās?

Mercosur 2006. gadā iesniedza dokumentu, kurā bija pieprasīts piešķirt liellopu gaļas tarifa kvotu 300 000 tonnu apmērā⁽¹⁾. Komisija, atbildot uz šo piedāvājumu, to raksturoja kā „nedaudz modificētu, taču arī kā tādu, kas joprojām […] ievērojami pārsniedz pašreizējo Eiropas Kopienas piedāvājuma limitu”⁽²⁾.

Vai tagad arī Komisija uzskata, ka šāda apjoma kvota būtu lielāka par ES piedāvājumu limitu? Kā Komisija ir iecerējusi ierobežot galīgo nolīgumā noteikto kvotu, lai tā būtu ievērojami mazāka par 300 000 tonnām? Kādam kvotas apjomam Komisija varētu piekrist?

Vai Komisija var komentēt bažas, ka sarunās Mercosur varētu pieprasīt kvotu tikai attiecībā uz augstvērtīgo liellopu gaļas tirgus segmentu? Kādus ierobežošanas pasākumus Komisija apsver veikt, lai neļautu Mercosur ražotājiem pārdot tikai šā tirgus segmenta produkciju?

(EN) Sarunas ar Mercosur atsākās 2010. gada maijā, un, lai gan sarunās tika panākts progress attiecībā uz līguma normatīvo daļu, sarunas par tirgus pieejamību precēm līdz šim nav notikušas. Komisija pilnībā apzinās, ka ir daži svarīgi jutīgie jautājumi saistībā ar lauksaimniecības produktiem ES, un ņems tos vērā sarunās ar Mercosur. Liellopu gaļa acīmredzami ir viens no lauksaimniecības produktiem, attiecībā uz kuriem jutīgums ir ļoti liels.

Abas puses pašlaik strādā, lai sagatavotu savus priekšlikumus, ar kuriem būtu jāapmainās 2011. gada pirmajā ceturksnī. No ES puses ir skaidrs, ka attiecībā uz paaugstināta jutīguma produktiem, tostarp liellopu gaļu, veicot divpusējus piedāvājumus Mercosur, tiks ņemti vērā priekšlikumi, kurus ES izvirzīja Dohas Attīstības programmā (DAP).

Tā kā diskusijas par konkrētiem piedāvājumiem attiecībā uz piekļuvi tirgum vēl nav notikušas, šajā posmā nav iespējams noteikt, kādas būtu Mercosur prioritātes attiecībā uz konkrētām apakšnozarēm.

Komisijas paziņojumā „ES iekšējās drošības stratēģija darbībā – pieci soļi pretim drošākai Eiropai” (COM(2010)0673), ir ierosināts līdz 2013. gadam izveidot Eiropas centru kibernoziedzības novēršanai.

Kādas būs kibernoziedzības novēršanas centra kompetences? Kādi būs šā centra mērķi un misija? Kādas prasības attiecībā uz profesionālo kvalifikāciju tiks izvirzītas, pieņemot darbā personālu? No kādiem līdzekļiem tiks nodrošināts centra izveidei nepieciešamais finansējums? Kur, pēc Komisijas domām, vajadzētu atrasties centra mītnei?

(EN) Komisijas apņemšanās tās paziņojumā „ES iekšējās drošības stratēģija darbībā — pieci soļi pretim drošākai Eiropai” izveidot centru kibernoziedzības novēršanai ir atbilde uz pieaugošajiem kibernoziedzības draudiem. Tas ir arī apliecinājums, ka gan valsts, gan Eiropas līmenī ir jāuzlabo esošās jaudas izmantošana, lai efektīvāk apkarotu kibernoziegumus. Paziņojumā jau norādīts, ka starp centra mērķiem būs „attīstīt darbības un analītiskās spējas izmeklēšanas jomā, kā arī sadarbību ar starptautiskiem partneriem. Centrs uzlabos esošo novēršanas un izmeklēšanas pasākumu novērtēšanu un uzraudzību, sniegs atbalstu tiesībaizsardzības un tiesu iestāžu apmācības un izpratnes veicināšanas attīstīšanai, izveidos sadarbību ar Eiropas Tīklu un informācijas drošības aģentūru (ENISA) un saskarni ar valstu un valsts pārvaldes iestāžu reaģēšanas grupu datorapdraudējumu gadījumos (CERT) tīklu. Kibernoziegumu centram būtu jākļūst par kontaktiestādi Eiropas cīņā pret kibernoziegumiem”⁽¹⁾. Šie mērķi ir saskaņā arī ar 2010. gada 26. aprīļa „Padomes secinājumiem par rīcības plānu, lai īstenotu saskaņotu stratēģiju cīņai pret kibernoziegumiem”, kuros Komisija tiek aicināta sagatavot tehniski ekonomiskā pamatojumu attiecībā uz iespēju izveidot centru⁽²⁾.

Līdz ar to Komisija vēl nevar sniegt faktisku informāciju par pienākumiem, personālu, finansējumu un atrašanās vietu, tie būs atkarīgi no 2011. gadā veiktā tehniski ekonomiskā pamatojuma. Tā nolūkā tiks veiktas plašas konsultācijas ar dalībvalstīm, attiecīgajām aģentūrām un iestādēm, privāto sektoru un pilsonisko sabiedrību.

Pēc ilgstošas procedūras visas ES iestādes beidzot ir vienojušās par ES budžetu 2011. gadam. EP nācās atkāpties no sākotnējā pieprasījuma palielināt budžetu par vairāk nekā 6 % salīdzinājumā ar 2010. gadu. Galīgajā kompromisa priekšlikumā ir saglabāts budžeta palielinājums tikai par 2,91 %, kopsummā par EUR 126,5 miljardiem, lai gan no šī nelielā palielinājuma būs jāfinansē jaunas struktūras, piemēram, Eiropas Ārējās darbības dienests.

Vai Komisija var precizēt, kā šīs 2011. gada apropriācijas ietekmēs maksājumus Lietuvas, kā arī citu ES dalībvalstu lauksaimniekiem? Vai Komisija varētu sniegt precīzus skaitļus?

(FR) Komisija vēlētos pateikties cienījamajai deputātei par šo jautājumu, kas ļauj tai uzsvērt, ka 2010. gada decembrī Parlamenta un Padomes pieņemtais budžets neietekmēs maksājumu apjomus ne lauksaimniekiem Lietuvā, ne citās Eiropas Savienības dalībvalstīs.

Patiesībā apstiprinātajā budžetā tika integrēta grozījumu vēstule, kurus Komisija pieņēma 2010. gada 20. oktobrī. Šajā grozījumu vēstulē Komisija iekļāva jaunākās aplēses attiecībā uz izdevumiem lauksaimniecībai — tirgus un tiešajiem maksājumiem.

Budžets ir izstrādāts visai ES-27 kopumā, nevis katrai dalībvalstij atsevišķi. Tomēr Komisija var informēt cienījamo deputāti, ka Lietuvai budžeta pozīcija VPM ietver EUR 262 miljonus.