Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2010/2087(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A7-0378/2010

Iesniegtie teksti :

A7-0378/2010

Debates :

PV 20/01/2011 - 6
CRE 20/01/2011 - 6

Balsojumi :

PV 20/01/2011 - 7.6
CRE 20/01/2011 - 7.6
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2011)0025

Debašu stenogramma
Ceturtdiena, 2011. gada 20. janvāris - Strasbūra Publikācija "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī"

6.  ES stratēģija attiecībā uz Melno jūru (debates)
Visu runu video
PV
MPphoto
 

  Priekšsēdētāja. – Nākamais darba kārtības punkts ir Traian Ungureanu ziņojums Ārlietu komitejas vārdā par ES stratēģiju attiecībā uz Melno jūru (2010/2087(INI)) (A7-0378/2010).

 
  
MPphoto
 

  Traian Ungureanu, referents. – Priekšsēdētājas kundze! Tieši pirms trīs gadiem Eiropas Parlaments apstiprināja Melnās jūras reģiona sinerģiju. Tas bija pirmais solis saskaņotas politikas virzienā vienā no neaizsargātākajām Eiropas teritorijām un solis īstajā virzienā, jo Melnā jūra pašlaik tiek plaši pētīta — kā arī apsvērta — kā vieta, kurā saplūst politiskas, stratēģiskas un drošības ieceres, priekšrocības un mērķi.

Šodien mēs varam turpināt attīstīt mūsu politiku šajā jomā. Šim Parlamentam var būt svarīga nozīme ES politikas virzienu atjaunošanā, lai tie kļūtu par pilnībā funkcionējošu ES stratēģiju. Tāda patiesībā ir ziņojuma galvenā doma, un šā ziņojuma sagatavošanu es sāku ar savu kolēģi no Ārlietu komitejas un Parlamenta vispārīgu atbalstu.

Kādēļ jauns ziņojums par Melno jūru un ES stratēģija par Melno jūru? Kāds, iespējams, sacītu, ka Melnā jūra ir maza jūra. Tā patiešām ir maza, taču, ja šo karti aizstājam ar stratēģisku karti, Melnā jūra iegūst būtisku nozīmi. Ir arī vēl viens faktors –– Melnā jūra kļūst melnāka un melnāka.

Kopš Bulgārijas un Rumānijas pievienošanās, Melnā jūra pašreiz ir daļēji kļuvusi par ES iekšējo jūru. Tomēr notikumi šajā reģionā nereti nav paredzami –– veidojas spriedze un pārpratumi. Saskaņā ar kopsavilkuma analīzi par Melno jūru var secināt, ka šajā reģionā joprojām ir negatīvās problēmas vai faktiski tās pieņemas spēkā. Gruzijas un Krievijas 2008. gada karš, neatrisinātie un tā sauktie „iesaldētie” konflikti, kā arī uztraucošā demokrātijas situācijas pasliktināšanās Ukrainā un Krievijā ir ļoti nopietni notikumi un spilgti apliecina šā reģiona drošības riskus.

Ja apsveram pašreizējos rezultātus, ko sniegusi ES iesaistīšanās šajā reģionā, tie labākajā gadījumā, šķiet, ir dažādi. ES politikas pieejā attiecībā uz Melnās jūras reģionu trūkst uzraudzības, novērtēšanas un turpmāko pasākumu mehānisma. Melnās jūras reģions nav pietiekami pamanāms debatēs, kas norisinās Briselē, un ES finansējums šim reģionam ir sadrumstalots un sarežģīts.

Vienlaicīgi attīstoties uz pirms trim gadiem pieņemtās Melnās jūras reģiona sinerģijas pamata, ir jāpieņem jauna ES stratēģija attiecībā uz Melnās jūras reģionu, kas ieviesīs spēcīgāku politiku un konkrētākus instrumentus. Es vēlētos minēt tikai divus no ziņojumā ietvertajiem ieteikumiem. Pirmais attiecas uz pietiekamiem resursiem; lai Eiropas Savienībai Melnās jūras reģionā būtu vadošā nozīme, tam jāpiešķir pietiekami resursi — gan finansiāli, gan cilvēku. Ir būtiski ES budžetā izveidot atsevišķu budžeta pozīciju. Otrs ieteikums attiecas uz ES rīcības plāna papildināšanu ar skaidriem mērķiem un uzdevumiem, ietverot regulāras attiecīgo valstu ministru sanāksmes.

ES stratēģijā attiecībā uz Melno jūru neviena no reģiona valstīm nedrīkst saņemt nepietiekamu vai pārmērīgu novērtējumu. Piešķirot svarīgu nozīmi Turcijai un Krievijai, veiksmīgas reģionālās sadarbības īstenošanā jāparedz iekļautības un reģionālās līdzdalības principi, bet šāda nozīme jānodrošina visiem reģionālajiem partneriem.

Nobeigumā vēlos pateikties visiem saviem kolēģiem par viņu konstruktīvo ieguldījumu šā ziņojuma galīgajā redakcijā. Uzskatu, ka mēs visi esam vienisprātis, ka šis Parlaments sagaida, lai Komisija un Padome šo ziņojumu realizētu. Ir jārealizē ES stratēģiska un lietderīga iesaistīšanās Melnās jūras reģionā.

 
  
MPphoto
 

  Štefan Füle, Komisijas loceklis. – Priekšsēdētājas kundze! Esmu ļoti gandarīts, ka Melnās jūras reģions ir Eiropas Parlamenta darba kārtības galvenais punkts. Eiropas Savienībai šis reģions ir svarīgs, un mums ir tam jāpievērš uzmanība, lai atspoguļotu tā īpašo nozīmi ES.

Es vēlētos pateikties Ārlietu komitejas referentam Traian Ungureanu un apsveikt viņu ar lielisko un ļoti pamatoto ziņojumu. Daudzos jautājumos ziņojums un tajā ietvertie ieteikumi ir interesanti un inovatīvi.

Kopš pēdējās Eiropas Savienības paplašināšanās, Melnā jūra ir arī ES jūra. Mēs esam par to atbildīgi, tāpat kā esam atbildīgi par visiem citiem baseina reģioniem, kuriem ir kopīga robeža ar mums. Mums ir izlēmīgi jārisina šī jaunā atbildības joma.

Saistībā ar Eiropas kaimiņattiecību politiku mums jau ir iniciatīva, kas vērsta uz šo reģionu, proti, Melnās jūras reģiona sinerģija. Tomēr mums jāatzīst, ka tās īstenošana ir izrādījusies daudz sarežģītāka, nekā bijām domājuši. Visi reģiona iedzīvotāji nebūt nav noskaņoti entuziastiski par visu, ko vēlamies paveikt.

Tieši tādēļ Parlaments ir izvēlējies pieeju, kuras pamatā ir reģionāla līdzdalība un dialoga sekmēšana. Manuprāt, pašreiz šī ir īstā pieeja, kas mums jāizmanto, taču šī apņemšanās var iegūt ticamību tikai tad, ja un kad tā nodrošinās konkrētus uzlabojumus reģiona tautām.

Tādējādi ziņojums par jaunas Eiropas Savienības stratēģijas izstrādi attiecībā uz Melnās jūras reģionu ir mūsu apņemšanās attiecībā uz reģionu un mūsu dalībvalstīm, kas ietilpst šajā reģionā, nodrošinot reģionam un šīm dalībvalstīm pilnu atbalstu, risinot problēmas, kuras saistītas ar to konkrēto ģeogrāfisko stāvokli.

Mēs saprotam, ka stratēģiju attiecībā uz Melnās jūras reģionu nedrīkst interpretēt kā pašreizējo centienu aizvietošanu, jo īpaši Melnās jūras reģiona sinerģijas gadījumā. Tai drīzāk jābūt visaptverošai programmai, kurā būs norādes par visiem Eiropas Savienības pasākumiem reģionā.

Stratēģija attiecībā uz Melnās jūras reģionu var nodrošināt lielisku iespēju pārskatīt mūsu intereses saistībā ar reģionu, tostarp stratēģiskās, politiskās un ekonomiskās intereses, un apsvērt, kā tās varētu piemērotāk īstenot. Parlaments ir noteicis atbilstīgas jomas, kurās stratēģija jāizstrādā, proti, pārvaldība, drošība un enerģētika, transports, vide, tirdzniecība, vietējās ekonomikas attīstība, kā arī sociālā un tautas attīstība.

Šīs stratēģijas izstrāde var arī sniegt iespēju pašreizējos pasākumos reģionā iekļaut arī jūras dimensiju. Komisija pašlaik izstrādā visaptverošu reglamentējumu, kurā risinās jautājumus par jūras politikas iniciatīvām, dabas resursu pārvaldību un cīņu pret nelikumīgu zveju.

Mēs varam izmantot mūsu zināšanas, kas gūtas saistībā ar citām stratēģijām, piemēram, ES stratēģiju Baltijas jūras reģionam un ES stratēģiju Donavas reģionam. Donavas reģiona stratēģijai patiešām būs vajadzīga zināma mijiedarbība ar stratēģiju attiecībā uz Melnās jūras reģionu. Tomēr mēs apzināmies, ka katrs Eiropas baseina reģions ir atšķirīgs. Attiecīgi mums jānodrošina, ka visas turpmākās ES stratēģijas tiek pielāgotas savām nozaru īpatnībām, ekonomikas un sociālajai attīstībai, videi un enerģētikai, infrastruktūrai un dabas resursiem.

Ziņojums par ES stratēģiju attiecībā uz Melnās jūras reģionu sniedz pārskatu par reģiona nākotnes problēmām, taču tas būs arī būtisks, lai izveidotu stabilus sakarus ar valstu partneriem reģionā ar mērķi nodrošināt stratēģijas vienmērīgu un efektīvu īstenošanu. Mums jāizmanto šī iespēja plaši apspriesties ar visām ieinteresētajām personām, sākot ar mūsu partneriem reģionā un ar Parlamenta iesaistīšanos.

Šis ziņojums tiek vērtēts atzinīgi, un mēs esam gatavi izmantot tā ieteikumus. Ārējās darbības dienests un attiecīgie Komisijas dienesti smagi strādās, lai sagatavotu stratēģiju attiecībā uz Melno jūru, kam vēlēsimies gūt jūsu un Padomes atbalstu.

 
  
MPphoto
 

  Metin Kazak, Starptautiskās tirdzniecības komitejas atzinuma referents. (BG) Priekšsēdētājas kundze, komisār, dāmas un kungi! Es vēlos apsveikt Ungureanu kungu un kā Starptautiskās tirdzniecības komitejas referents esmu gandarīts, ka ziņojuma galvenajā redakcijā ir iekļauti daži no mūsu priekšlikumiem.

Esmu gandarīts, ka — kā jau šeit tika minēts — pēc Bulgārijas un Rumānijas pievienošanās 2007. gadā Melnā jūra, tēlaini izsakoties, kļuva par „Eiropas” jūru, kam vajadzīga vispārēja Eiropas stratēģija, kura saistīta ar samērā lieliem administratīviem un finanšu resursiem, kā arī ar labu koordināciju un pārskatatbildību.

Galvenais uzdevums ir jaunajā stratēģijā iekļaut projektu pieeju. Īpaša uzmanība ir jāpievērš kopējām interešu jomām, piemēram, videi, enerģētikai, transportam un infrastruktūrai, kam ir izšķiroša nozīme, lai reģionā nodrošinātu ilgtspējīgu attīstību.

Ir vajadzīga arī intensīva sadarbība parlamentārā līmenī, piemēram, ar tādām organizācijām kā Melnās jūras reģiona ekonomiskās sadarbības organizācijas Parlamentārā asambleja un PTO, kā arī Melnās jūras reģiona Tirdzniecības un attīstības banka. Visbeidzot, es arī uzskatu, ka mums jāapsver citas reģionālās iniciatīvas, bet nedrīkstam tām ļaut apslāpēt stratēģiju.

 
  
MPphoto
 

  Silvia-Adriana Ţicău, Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas atzinuma referente.(RO) Priekšsēdētājas kundze! Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja atbalsta pilnīgu tirgus un reglamentējošo integrāciju, pamatojoties uz ES tiesību aktiem enerģētikas jomā, un mudina Melnās jūras reģiona valstis pievienoties Enerģētikas kopienas līgumam, kā arī sniegt ES, EIB un ERAB palīdzību šā reģiona energoinfrastruktūras modernizēšanai.

Mēs uzsveram Eiropas pievienoto vērtību un gāzes tranzīta dienvidu koridora nozīmi, uzlabojot Eiropas Savienības energoapgādes drošību. Tādi projekti kā Nabucco gāzes cauruļvads, kas ir prioritārs Eiropas Savienībai, kā arī Adrijas jūras cauruļvads, Eiropas naftas cauruļvads, Turcijas, Grieķijas un Itālijas starpsavienojums vai Azerbaidžānas, Gruzijas un Rumānijas starpsavienojums uzsver gan ES pausto apņemšanos nozīmi Melnās jūras reģionā, gan turpmāku vajadzību nostiprināt sadarbību starp šā reģiona valstīm. Mēs uzsveram, ka ir svarīgi izveidot reģionālu pētniecības un izglītības tīklu plašākā Melnās jūras reģionā un tā saikni ar GEANT, kā arī aicinām Komisiju turpināt atbalstīt reģionā īstenojamos pētniecības projektus.

Es jau tuvojos noslēgumam, priekšsēdētājas kundze, un aicinu Komisiju izstrādāt Eiropas Savienības stratēģiju attiecībā uz šo reģionu, kā arī izstrādāt rīcības plānu. Mēs uzsveram vajadzību izveidot saikni starp šo stratēģiju un Eiropas Savienības stratēģiju Donavas reģionam.

 
  
MPphoto
 

  Victor Boştinaru, Reģionālās attīstības komitejas atzinuma referents. – Priekšsēdētājas kundze, komisār! Melnās jūras reģionam ir acīmredzama nozīme Eiropas Savienībai, raugoties no transporta, enerģētikas, stabilitātes, drošības un vides perspektīvas. Tieši tādēļ ES stratēģijai attiecībā uz šo reģionu noteikti būs īpaši labvēlīga ietekme uz šo reģionu un ES kopumā.

Reģionālās attīstības komiteja uzskata, ka šī stratēģija reģionā var nodrošināt izaugsmi un ilgtspējīgu attīstību. Bet tā arī uzskata, ka, lai stratēģija būtu maksimāli efektīva, tajā jāiesaistās visām reģiona valstīm neatkarīgi no tā, vai tās ir dalībvalstis vai ne. Šādai stratēģijai vajadzīgas koordinētas darbības — bet šāda koordinācija nebūs iespējama, ja tajā pienācīgi neiesaistīsies visas valstis. Koordinācija noteikti vajadzīga arī saistībā ar stratēģiju Donavas reģionam, kas drīzumā kļūs par Ungārijas prezidentūras svarīgu prioritāti.

Visās stratēģijas jomās jāveicina integrēta pieeja un pārrobežu sadarbība starp reģioniem, taču jo īpaši tas jāveicina transporta, enerģētikas un vides jomā.

 
  
MPphoto
 

  Elmar Brok, PPE grupas vārdā.(DE) Priekšsēdētājas kundze, komisār, dāmas un kungi! Es vēlos pateikties referentam par lielisko darbu, ko viņš ir paveicis, visaptverošā veidā apkopojot daudzas ieceres un tādējādi palīdzot mums turpmākos centienos.

Mums jāsaprot, ka šo sadarbību Melnās jūras reģionā nedrīkst jaukt ar Austrumu partnerību vai mūsu stratēģiskajām attiecībām ar Turciju un Krieviju. Tie ir atšķirīgi jautājumi, un šī sadarbība tos neaizstāj. Taču, no otras puses, man liekas īpaši aizraujoši tas, ka konkrētos jautājumos ir iespējams apvienot šīs divas atšķirīgās grupas, lai izstrādātu saskaņotu politiku, kas ir mūsu interesēs, kā arī palīdzot attiecīgajām valstīm. Šāda sadarbība, iespējams, var palīdzēt apvienot pretrunīgas politiskās un ekonomiskās intereses, lai turpmākie strīdi nebūtu tik dramatiski un bīstami, kā arī lai, piemēram, mūsu darbs saistībā ar Austrumu partnerību netiek veidots tā, ka tas ir pret kādu konkrētu personu, bet gan tā, lai viss tiek uztverts kā papildinošs pasākums. Tomēr, kad runa ir par Eiropas perspektīvu, šī uz sadarbību vērstā nostāja nedrīkst likt mums aizmirst, ka Austrumu partnerība ar šīm valstīm sniegs atšķirīgus rezultātus nekā attīstības stratēģijas, piemēram, ar Krieviju. Mums jāļauj noteikt šādas atšķirības, un komisārs noteikti labi apzinās, ka tam tā jābūt. Taču šā iemesla dēļ Melnās jūras reģiona sadarbībā ir interesēta Eiropas Savienība, Krievija, Turcija un pārējās reģiona valstis, no kurām lielākā daļa ir Austrumu partnerības dalībvalstis. Es uzskatu, ka tas būtiski veicinās Eiropas ekonomikas un politisko stabilitāti, un ceru, ka mēs varēsim cieši sadarboties ar komisāru, lai to virzītu uz priekšu.

 
  
MPphoto
 

  Ioan Mircea Paşcu, S&D grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze! Melnā jūra ir vārti uz Eiropu un no Eiropas, tāpēc tā jāapsver kā šādi vārti. Tā nav attāla, nebūtiska vieta, kas reizēm nonāk mūsu uzmanības lokā.

Patiesībā saistībā ar šo reģionu mūsu darba kārtībā jau nonākuši konkrēti jautājumi — un tie turpinās tur nonākt — vai nu saistībā ar gāzes piegādes tranzīta pārtraukšanu, kā notika 2006. un 2008. gadā, vai ar karu Gruzijā, kā notika 2008. gadā. Tomēr, neraugoties uz liecībām un to atzīto nozīmi, Melnās jūras reģionam joprojām netiek pievērsta pienācīga ES uzmanība — tādas ES uzmanība, kam šīs problēmas bija jārisina tiklīdz Bulgārija un Rumānija kļuva par tās dalībvalstīm 2007. gadā.

Melnās jūras reģiona sinerģija, ko izstrādāja neilgi pēc šo divu valstu uzņemšanas, izrādās bija steigā sagatavots dokuments, kura mērķis bija piepildīt „tukšumu” vai „melno caurumu” — kas nu jums patīk labāk — un ES šis jautājums bija jāatrisina gandrīz vienas diennakts laikā. Un to apliecina fakts, ka kopš iniciatīvas pirmās pārskatīšanas 2008. gadā nav noticis pilnīgi nekas būtisks, un mēs neesam daudz pavirzījušies saistībā ar tās īstenošanu, kā minēts ziņojumā.

Manuprāt, tam ir divi galvenie iemesli. Pirmkārt, ES dalībvalstis šķiet ir vienaldzīgas un nevēlas šos jautājumus risināt izlēmīgi. Turklāt pašreiz, kad trūkst finansiālo līdzekļu, nevēlēšanās šādi rīkoties ir tik liela kā vēl nekad.

Otrkārt, saistībā ar sākotnējo pieņēmumu, kas bija sinerģijas pamatā, proti, ka reģionam jākļūst par saskaņotu un sadarbības reģionu, lai tas iegūtu tiesības uz ES uzmanību un materiālo atbalstu, netiek ņemta vērā vienkāršā patiesība, ka vēl tikai pirms 20 gadiem šis reģions izskatījās pavisam citādi. Sagaidīt, ka tik sarežģīts un atšķirīgs reģions kļūs par saskaņotu reģionu un iegūs individuālu identitāti tik īsā laikā, ir vai nu nereāli, vai — ļoti nevēlos to minēt — ļaunprātīgi. Iespējams, ka situācija uzlabosies, kad tiks pārskatīta Austrumu partnerība.

 
  
MPphoto
 

  Ivo Vajgl, ALDE grupas vārdā.(SL) Priekšsēdētājas kundze! Ņemot vērā ziņojumu, kuru mans kolēģis Ungureanu kungs ir sagatavojis tik mērķtiecīgi un tā, ka tas veicina sadarbību, par ko esmu viņam pateicīgs, mūsu uzmanība atkal tiek pievērsta reģionam, kuram ir raksturīga daudzveidība. Politisko sistēmu, kultūras tradīciju, reliģiju, statusu un mērķu daudzveidība saistībā ar tuvināšanos Eiropas Savienībai, ekonomikas attīstību, dabas resursu pieejamību un, protams, jauno situāciju, kura radusies, jo pašlaik trīs Eiropas Savienības dalībvalstis ir mūsu apspriestā reģiona valstis.

Mums Melnās jūras reģions ir īpaši svarīgs sava ģeostratēģiskā stāvokļa dēļ, kas nodrošina vai nu pievienoto vērtību, vai nopietni apdraud mūsu drošības intereses. Šajā kontekstā es jo īpaši uzsveru energoapgādes drošību un ilgtspējīgas energoapgādes nodrošināšanu Eiropas Savienībai, infrastruktūru un mūsu iespējas ietekmēt konfliktu risināšanu, kā arī neatrisinātus jautājumus reģionā, un attīstīt partnerību ar Krieviju un Turciju. To visu var sasniegt ar reģiona valstu dziļāku iesaistīšanos un visu Eiropas Savienības dalībvalstu, kā arī citu reģiona organizāciju un tīklu, tostarp pilsoniskās sabiedrības organizāciju tīklu līdzdalību; tieši tiem vajadzīga īpaša uzmanība un atzīšana.

Lai to nodrošinātu, mums nav vajadzīgas jaunas iestādes, mums ir jānodrošina pastāvīgs finansējums un lielāka politiskā iesaistīšanās. Komisār, uzskatu, ka jūs varēsiet šo ziņojumu pienācīgi izmantot, un ar nepacietību gaidu darbu kopā ar jums.

 
  
MPphoto
 

  Werner Schulz, Verts/ALE grupas vārdā.(DE) Priekšsēdētājas kundze, komisār, dāmas un kungi! Lai Melnās jūras reģions pārtaptu par stabilitātes, drošības, demokrātijas un labklājības reģionu un lai izmantotu šīs iespējas un risinātu problēmas, mums vajadzīga visaptveroša stratēģija. Šajā rezolūcijā šis mērķis tiek ievērots, tādēļ mana grupa to atbalsta. Mēs to atbalstām arī tādēļ, ka ir iekļauti vairāki mūsu priekšlikumi, piemēram, reģiona neatrisināto konfliktu risināšana, sadarbības uzlabošana ar pilsonisko sabiedrību, atbalsts iedzīvotāju savstarpējās sadarbības projektiem un mazu projektu veicināšana pārrobežu sadarbības kontekstā.

Mēs arī vēlamies ilgtspējīgu enerģētikas politiku, lielāku energoefektivitāti un akadēmisko un studentu tīklu izveidi. Tomēr es vēlot kritizēt saskaņotas nostājas trūkumu saistībā ar energoinfrastruktūru reģionā — šajā kontekstā gribētu minēt Nabucco un „South Stream” projektu. Es patiesi nesaprotu, kādēļ ir noraidīts mūsu aicinājums par striktāku naftas platformu uzraudzību Melnajā jūrā. Tas ir pilnīgi nepieciešams, ņemot vērā katastrofu Meksikas līcī. Tieši tādēļ mēs šodien vēlreiz iesniedzam šo grozījumu.

 
  
MPphoto
 

  Paweł Robert Kowal, ECR grupas vārdā.(PL) Priekšsēdētājas kundze, komisār! Es uzskatu, ka šis dokuments ir jāatbalsta, tāpēc savas grupas vārdā es tam paužu atbalstu. Es vēlos uzsvērt, ka šodien ir jāpārskata Melnās jūras reģiona sinerģija. Cēli nodomi ne vienmēr ir efektīvi realizējušies saistībā ar šo sinerģiju, un ir ļoti labi, ka referents to uzsver. Tāpēc, manuprāt, Füle kunga svarīgākais šodienas uzdevums ir mēģināt sašķirot iniciatīvas, kas attiecas uz šo Eiropas daļu, un pierādīt, ka mūsu prioritāte ir kaimiņattiecību politika un ka citiem jautājumiem šajā kontekstā ir sekundāra nozīme. Es uzskatu, ka šāda pieeja nodrošinās Melnās jūras reģiona sinerģijas turpmāku efektivitāti, jo īpaši enerģētikas jomā. Sinerģija varētu arī būt labs instruments, piemēram, ja runājam par atbalstu Gruzijai demokrātijas un ekonomikas pārmaiņās, kas šajā valstī notiek pēdējos gados. Tomēr šodien pirmais un svarīgākais solis ir iniciatīvu sakārtošana šajā Eiropas daļā, lai mēs varētu ar tām ne tikai lepoties, bet lai tās patiešām būtu efektīvas, sasniedzot dažus konkrētus mērķus.

 
  
MPphoto
 

  David Campbell Bannerman, EFD grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze! Apspriežot Melnās jūras reģionu, prātā nāk viens vārds, proti, „piesardzība”. Šeit jābūt piesardzīgai virzībai.

Melnās jūras reģions ir Krievijas sētas puse. Tās flotes ir noenkurotas Sevastopolē uz Krimas pussalas, netālu no Krimas kara asiņainajiem cīņas laukiem. Mēs pieredzējām nevēlamo konfliktu Gruzijā, kurā vainojamas bija abas puses. Ja Gruzija būtu bijusi NATO dalībniece, sekas būtu bijušas katastrofālas. Lai gan atbalstu Gruzijas neatkarību, nav gudri izaicināt krievu lāci, tam atrodoties midzenī.

Un vēl ir Turcija, ar kuru ES rotaļājas, piedāvājot kļūt par dalībvalsti, neraugoties uz to, ka tādas dalībvalstis kā Francija šādam pieteikumam uzliks veto. Tikai 4 % Turcijas sauszemes atrodas Eiropā. Tai nav jābūt Eiropas Savienībā. Reālie draudi ir saistīti ar Turcijas turpmāku virzīšanu. Vilšanās dēļ Turcija varētu nonākt islāma ekstrēmistu rokās.

Visbeidzot, visu šo pasākumu pamatojumā ir fakts, ka Melnā jūra ir Kaspijas jūras naftas un gāzes centrs. Patiešām esiet piesardzīgi savā virzībā!

 
  
MPphoto
 

  Dimitar Stoyanov (NI) . – (BG) Priekšsēdētājas kundze! Es vēlētos pievienoties lielākajai daļai viedokļu, kas šodien pausti Parlamentā, un apsveikt referentu ar šā ziņojuma sasniegumiem. Pontus Euxinus, kā Melno jūru dēvēja antīkajā pasaulē, Eiropai vienmēr ir bijusi svarīga gan ģeostratēģiski, gan ekonomiski. Arī mūslaikos tai ir šī nozīme.

Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai šī stratēģija pārtaptu reālā darbībā, jo mums atkal ir debates, un es atceros, ka pavisam nesen mums bija līdzīgas debates. Tādēļ es vēlētos uzsvērt sociālistu grupas deputātu šodien minēto un jo īpaši paust atbalstu ierosinājumam, kas stratēģijas īstenošanai paredz atsevišķu budžeta pozīciju.

Es aicinu Komisiju rīkoties. Tikai ar atbilstīgu finansējumu mēs spēsim šajā Parlamentā šodien izrunātos vārdus pārvērst darbībā, kas ietekmē Eiropas pilsoņus.

 
  
MPphoto
 

  Iuliu Winkler (PPE). – Priekšsēdētājas kundze! Es vēlos sākt ar apsveikumu Ungureanu kungam par viņa iniciatīvu, izstrādājot ziņojumu par Melno jūru. Es arī atzinīgi vērtēju atbalstu, ko pauda vairāki iepriekšējie runātāji, mani lieliskie kolēģi, kas ir apņēmušies veicināt jaunu Eiropas redzējumu par Melnās jūras reģionu.

Melnā jūra patiešām ir daļēji kļuvusi par Eiropas Savienības iekšējo jūru. Ņemot vērā reģionālo stabilitāti, demokratizācijas procesus un saistīto energoapgādes drošību, kā arī ekonomikas un tirdzniecības jautājumus, tās ģeostratēģiskā nozīme ir ļoti būtiska. Es noteikti uzskatu, ka tieši ES, nevis citiem, jāgūst labums no Melnās jūras reģiona iespējām.

Lai sasniegtu šo mērķi, Eiropas Savienībai vairāk jāpaļaujas uz savām dalībvalstīm, kas pieder šim reģionam, jāatsakās no jebkādām pagātnes pieturvietām un jāizrāda lielāks dinamiskums, vadīšanas spēja un redzējums. Neskarot ar paplašināšanos saistītos jautājumus, es vēlētos vērsties pie visiem Melnās jūras skeptiķiem. Jebkādam palēninājumam šā reģiona integrēšanā ES būs regresa sekas uz reģiona demokrātisko attīstību. Eiropas Savienībai draud vidēja termiņa un ilgtermiņa nestabilitāte, un šīs nestabilitātes ietekmi būtu grūti novērtēt un vēl grūtāk pārvaldīt.

Nobeigumā vēlos piebilst, ka ES ir vajadzīga tās iekšējā Melnā jūra, un mums ir vajadzīga integrēta stratēģija attiecībā uz šo reģionu. Komisijai ir jāizstrādā stratēģija attiecībā uz Melno jūru, ņemot vērā mūsu referenta sagatavotos ieteikumus. Šodien šim Parlamentam no sirds ir jāatbalsta šī stratēģija.

 
  
MPphoto
 

  Maria Eleni Koppa (S&D).(EL) Priekšsēdētājas kundze! Šodien mēs runājam par īpaši svarīgu ziņojumu attiecībā uz konkrētu reģionu, kas Eiropas Savienībai ir tuvs, proti, Melnās jūras reģions. Reģions ietver ES dalībvalstis un valstis, kam ir būtiska nozīme reģionālajā sadarbībā. Tāpēc mums kopīgi ir jāaizsargā Melnās jūras reģiona miers, demokrātija, drošība un stabilitāte.

Mūsu rīcībā ir stabils sadarbības plāns, pateicoties Melnās jūras reģiona sinerģijai, ko sāka īstenot pirms laba laika, lai gan nav gūti nekādi taustāmi rezultāti. Tās sekmīga īstenošana, pateicoties visu iesaistīto valstu rīcībai, turpinās nostiprināt mūsu attiecības, pamatojoties uz kopējām vērtībām. Tai jāpapildina noteiktā Eiropas kaimiņattiecību politika un Austrumu partnerība.

Stabilitāte un drošība Melnās jūras reģionā tieši ietekmē Eiropu. Attiecīgi Eiropas Savienībai ir kopēja atbildība atbalstīt konfliktu atrisināšanu mierīgā ceļā un uzticības veidošanu. Šis reģions ir Savienībai svarīgs, jo īpaši tā enerģētikas un transporta savienojumu dēļ. Demokrātijas nostiprināšanās un spēcīga tiesiskuma sistēma veicinās tirdzniecību, ieguldījumus un personu brīvu pārvietošanos.

Es noteikti atbalstu viedokli, ka Melnās jūras reģiona sinerģijas vajadzībām jāparedz īpaša budžeta pozīcija. Tas sniegs efektīvu palīdzību saistībā ar reģiona modernizēšanu. No mums ir atkarīga mūsu politikas virzienu izmantošana, lai šīs valstis vēl vairāk pietuvinātu Eiropai, kas visiem būs ieguvums.

 
  
MPphoto
 

  Adina-Ioana Vălean (ALDE). – Priekšsēdētājas kundze! Kopš 2007. gada mēs esam atzinuši Melnās jūras reģiona nozīmi, tomēr mūsu pieejas ietekme ir bijusi, maigi izsakoties, mērena –– nekādu konkrētu projektu, nekādu konkrētu rezultātu. Mums vajadzīgs faktisks un finansiāli pamatots rīcības plāns ar skaidriem mērķiem, prioritārām darbībām un kritērijiem, kā arī piemērotāks uzdevumu sadalījums un koordinācija ar Austrumu partnerību un stratēģiju Donavas reģionam.

Mums jāuzsāk enerģētikas un transporta partnerība, vienlaicīgi izmantojot partnerību vides jomā. Tikai ar šādu uz projektiem pamatotu pieeju, kas koncentrē uzmanību uz nelieliem, konkrētiem projektiem, mēs varēsim risināt jautājumu, kas saistīts ar ļoti dažādajām un sarežģītajām interesēm reģionā. Mums jāatsakās no mūsu sadrumstalotās pieejas arī finansējuma ziņā. Līdz šim mums ir bijuši dažādi finanšu instrumenti un nepietiekama pārredzamība. Tādēļ Melnās jūras reģiona kopējai darbības programmai jākļūst par mūsu galveno instrumentu Melnās jūras stratēģijas īstenošanā, izmantojot to kā starta kapitālu, lai piesaistītu iestādes, kas ir gatavas ieguldīt reģionā, tādējādi sekmējot sadarbību.

 
  
MPphoto
 

  Oldřich Vlasák (ECR). (CS) Priekšsēdētājas kundze! Lēnais projektu īstenošanas temps, rīcības plānu un novērtējuma ziņojumu trūkums, augsta līmeņa sanāksmju trūkums, dublēšanās risks ar Austrumu partnerību un daudzas citas problēmas norāda, ka lēmums dalībvalstīm uzņemties vadošo pozīciju Melnās jūras stratēģijas īstenošanā bija neapdomīgs. Šķiet, ka Eiropas Komisijai jāuzņemas būtiskāka loma kā Melnās jūras stratēģijas sekretariātam un sekmētājai.

Esmu arī cieši pārliecināts, ka šai stratēģijai — tāpat kā citām makroreģionu stratēģijām — jāsaglabā budžeta, iestāžu un likumdošanas neitralitāte, citiem vārdiem sakot, tā nedrīkst būt saistīta ar turpmāku papildu resursu izdevumiem, jaunu iestāžu izveidi vai jaunu tiesību aktu izstrādi.

Nav nekādas vajadzības izstrādāt jaunu darbības programmu un īpašas budžeta pozīcijas, taču ir jākoncentrē uzmanība uz konkrētu projektu īstenošanu, un attiecīgajām valstīm ir patiesa ieinteresētība šajos projektos.

 
  
MPphoto
 

  Georgios Koumoutsakos (PPE).(EL) Priekšsēdētājas kundze, komisār! Šobrīd komentārs, ka Melnā jūra ir Eiropas Savienībai stratēģiski svarīgs reģions, ir tikai formalitāte. Citādi nemaz nevarētu būt, jo pēc Bulgārijas un Rumānijas pievienošanās Melnā jūra praktiski ir Eiropas Savienības iekšējā jūra. Enerģētika, drošība, stabilitāte un, protams, demokrātija ir mums ārkārtīgi nozīmīgas nozares šajā reģionā.

Kopš 2007. gada, kad sākām mūsu politikas īstenošanu šajā reģionā, kas mums ir svarīgs vairākās jomās, esam panākuši nelielu progresu un nelielas sekmes. Tomēr diemžēl esam arī varējuši vērot kavējumus un sadrumstalotas pieejas, kā arī bezdarbību. Diemžēl kopš 2008. gada nav rīkota neviena ministru līmeņa sanāksme par minēto politiku. Darbība krietni atpaliek no mūsu iecerētā, un, ņemot vērā šā reģiona ģeostratēģisko, ģeopolitisko un ekonomisko nozīmi, mums ir tikai viena izvēle, proti, nostiprināt mūsu politiku un darbību Melnās jūras reģionā.

Tādēļ es pilnībā atbalstu referenta Traian Ungureanu priekšlikumu uzlabot Eiropas politiku attiecībā uz Melno jūru, lai šī politika kļūtu par integrētu stratēģiju, ko atbalsta atsevišķa budžeta pozīcija. Tāpēc es kā Transporta un tūrisma komitejas loceklis vēlos uzsvērt šo divu nozaru nozīmi, un tām jābūt ietvertām pamata sastāvdaļās Eiropas stratēģijā attiecībā uz Melnās jūras reģionu.

Visbeidzot, nav pat jāuzsver, ka ES integrētā jūrniecības politika arī varētu sniegt būtisku ieguldījumu Melnās jūras reģiona vienmērīgā, dzīvotspējīgā attīstībā. Tas ir jāpaveic pašreiz. Tomēr paplašināšanās ir cits jautājums un tam vajadzīga plaša, rūpīga izpēte.

 
  
MPphoto
 

  Evgeni Kirilov (S&D). – Priekšsēdētājas kundze! Pievienojoties Bulgārijai un Rumānijai, Melnās jūras reģions kļuva par ES kaimiņu reģionu. Tas ir stratēģisks tilts, kas savieno Eiropu ar Kaspijas jūru un Centrālāziju. Nemitīgi palielinās tā ģeopolitiskā un ekonomiskā nozīme ES drošības, stabilitātes un enerģētikas ziņā. Tādēļ Savienībai jāpalielina tās klātbūtne, jāizstrādā aktīvi politikas virzieni un jārod ilgtspējīgi risinājumi reģiona problēmām.

Ne tikai piekrastes valstis izrāda lielu interesi par daudzpusēju reģionālo sadarbību, kas ir ļoti svarīgi, lai atrisinātu steidzamus reģionālas un Eiropas nozīmes jautājumus, piemēram, „iesaldētie” konflikti, nelikumīga tirdzniecība un citi ar drošību saistīti jautājumi.

Pašlaik ir jāvelta uzmanība vairākiem svarīgiem jautājumiem, kuros ir ieinteresētas visas piekrastes valstis. Viens šāds jautājums ir jūras drošība. Pēdējo gadu laikā Melnajā jūrā pieaudzis tādu negadījumu skaits, kuros ir zaudētas cilvēku dzīvības un radies kaitējums videi. ES jāsamazina civilās kuģniecības negadījumu risks, sniedzot palīdzību meklēšanas un glābšanas operācijās saistībā ar Eiropas integrēto jūrniecības politiku. Mēs drīz grasāmies balsot par mūsu kolēģes Iliana Malinova Iotova ziņojumu, kurā pirmo reizi risināts jautājums par ES zivsaimniecības politiku Melnajā jūrā. Tas varētu arī nodrošināt labu pamatu daudzpusējai sadarbībai reģionā.

ES atbalsts ir arī vēlams tādiem pašreizējiem projektiem kā automaģistrāle apkārt Melnajai jūrai, 8. un 9. Eiropas transporta koridors un transporta savienojumi starp Melnās jūras ostām.

Es vēlos pateikties referentam par manu grozījumu atbalstīšanu un par viņa lielisko ieguldījumu.

 
  
MPphoto
 

  Marek Siwiec (S&D).(PL) Priekšsēdētājas kundze! Kad runājam par Melnās jūras reģionu, jāpiebilst, ka nevienā vietā Eiropas Savienībā nav citas tādas vietas, kurā ir tik lielas atšķirības, tik daudz intensīvu konfliktu — tostarp asiņainu — un tik daudz pretrunīgu interešu. Tādēļ nedrīkstam sevi maldināt, ka, izstrādājot jebkāda veida politiku, mēs varēsim atrisināt jautājumus, ko citi politikas virzieni nevar atrisināt. Šis nav radio pieprasījumu šovs, un mēs nevaram atrisināt enerģētikas problēmas, ja Krievija nevēlas cauruļvadu, bet mēs to vēlamies. Mēs nevaram arī atrisināt reģionālus konfliktus. Faktiski tā ir īpaši ierobežota politika, taču to ir vērts īstenot.

Tā kā mēs runājam par sinerģiju saistībā ar Melnās jūras reģiona politiku, mums jāņem vērā, ka sinerģija nozīmē konkrētu pievienoto vērtību. Es vēlētos, piemēram, jautāt, kādēļ Eiropas Parlaments nestrādā ar reģionā esošajām organizācijām, piemēram, Melnās jūras reģiona ekonomiskās sadarbības organizācijas Parlamentāro asambleju (PABSEC). Tā vēlas ar mums strādāt. Eiropas Parlaments uzskata, ka ir pārāk liels un svarīgs, un nevēlas nodibināt šādu sadarbību. Es ierosinu sākt šo sadarbību un rīkoties kopā ar citiem.

 
  
MPphoto
 

  George Sabin Cutaş (S&D).(RO) Priekšsēdētājas kundze! Melnās jūras reģions Eiropas Savienībai ir stratēģiski svarīgs. Tomēr nav strukturizētas pieejas attiecībā uz šo reģionu. Nav izstrādāts nekāds rīcības plāns attiecībā uz Melnās jūras reģiona sinerģiju, un finansējums tiek nodrošināts, izmantojot vairākus nekoordinētus instrumentus. Tas nozīmē, ka ir obligāti jāizstrādā ES stratēģija attiecībā uz Melno jūru, kam ir tāda pati prioritāte, kāda ir citām Eiropas Savienības stratēģijām, un kurā uzmanība ir vērsta uz trīs galvenajām jomām, proti, ekonomikas, sociālo un tautu attīstību; enerģētiku, transportu un vidi; drošību un labu pārvaldību.

Konkrētiem Eiropas ekonomikai svarīgiem projektiem, piemēram, Nabucco gāzes cauruļvadam, kas nodrošinātu lielāku neatkarību no energoresursiem, vai Melnās jūras ostu attīstībai, vajadzīga tūlītēja iniciatīva, kuru var sasniegt, tikai pamatojoties uz kopēju stratēģiju.

 
  
MPphoto
 

  Niki Tzavela (EFD).(EL) Priekšsēdētājas kundze! Melnā jūra ir ļoti svarīga Eiropas energoapgādes drošībai. Komisār, jautājums par Nabucco gāzes cauruļvadu ir svarīgs, no tā savā ziņā ir atkarīga Eiropas energoapgādes drošība. Tomēr informācija ir ļoti neskaidra, kad runājam par šā lielā gāzes cauruļvada piegādātāju. Vakar Komisijas priekšsēdētājs M. Barroso mums pastāstīja, ka viņš esot apmeklējis Azerbaidžānu un Turkmenistānu un ka apspriedes bijušas sekmīgas. Ko tas nozīmē? Kaut kad mums ir jānosaka termiņš. Kad mēs uzzināsim, vai Nabucco gāzes cauruļvada izmantošana ir iespējama vai nav, lai mēs velti nešķiestu enerģiju un varētu meklēt citas alternatīvas? Jautājums par Nabucco gāzes cauruļvadu, kas ir viens no Eiropas energoapgādes drošības pamatjautājumiem, ir ļoti svarīgs, un tas ir jānoskaidro. Vai mums ir piegādātājs vai nav?

 
  
MPphoto
 

  Petru Constantin Luhan (PPE).(RO) Priekšsēdētājas kundze! Es vēlos sākt runu ar apsveikumu referentam Traian Ungureanu par patiesi veiksmīgo darbu, ko viņš paveicis, sagatavojot šo ziņojumu, kurš ir īpaši svarīgs gan ģeopolitiski, gan ekonomiski. Reģionam ir būtiskas enerģijas ražošanas nodrošināšanas iespējas, tāpēc tam jāpievērš lielāka uzmanība, jo īpaši lai nodrošinātu Eiropas Savienības energoapgādes drošību.

Ņemot vērā to, ka līdz šim ES darbības nav pietiekami skaidras un Melnās jūras reģiona sinerģija nav sasniegusi iecerētās iespējas, es patiešām ceru, ka Eiropas Ārējās darbības dienestam būs pieejami cilvēkresursi un materiālie resursi, kas vajadzīgi, lai pabeigtu šo trīs partnerību īstenošanu, proti, vides, transporta un enerģētikas jomā. Es uzskatu, ka Eiropas Savienība nedrīkst neņemt vērā šo reģionu. Gluži pretēji — tai jānodrošina tās klātbūtne ar konsekventos, ilgtermiņa pasākumos, kas ļauj izmantot attīstības iespējas.

 
  
MPphoto
 

  Csanád Szegedi (NI).(HU) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Kā Ungārijas deputāts es vēlos paust savas domas par stratēģiju attiecībā uz Melnās jūras reģionu, jo esmu pamanījis, ka divi ziņojumā ietvertie mērķi ir vienādi ar Ungārijas prezidentūras galvenajām prioritātēm.

Pirmkārt, ziņojumā ir pausta apņemšanās veicināt reģionālo attīstību starp Eiropas Savienību un šo reģionu. Ungārijas deputātiem tas ir īpaši svarīgi, lai atbalstītu stratēģiju Donavas reģionam, jo jebkāda prasība sniegt atbalstu Donavas reģiona stratēģijai, var būt ticama tikai tad, ka saglabājam atvērtību un sniedzam atbalstu arī citām stratēģijām.

Otrkārt, vispārīga energoapgādes drošība. Papildus nolūkam reģionā nodrošināt mieru un stabilitāti, iespējams, ka stratēģijas attiecībā uz Melnās jūras reģionu svarīgākais mērķis energoapgādes drošības jomā ir nodrošināt vispārīgu energoapgādes drošību, un, kā vakar tika minēts, energoapgādes drošība ir vēl viena svarīga Ungārijas prezidentūras prioritāte, tādēļ tā ir mūsu visu interesēs.

 
  
MPphoto
 

  Lambert van Nistelrooij (PPE).(NL) Priekšsēdētājas kundze! Melnā jūra ir pie mūsu sliekšņa un, raugoties no enerģētikas perspektīvas, tā patiesi ir Eiropas jūra. Kā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ēnu referents no Eiropas Tautas partijas grupas (Kristīgajiem demokrātiem) un kā reģionālās politikas koordinators, es vēlētos vēlreiz apstiprināt šo viedokli. Melnā jūra piedāvā lielisku iespēju. Tāpēc ļoti svarīga ir sadarbība. Mēs nupat apspriedām ieguldījumus saistībā ar Nabucco; šādi jautājumi var būt sekmīgi tikai tad, ja ir izveidotas stabilas attiecības. Vakar Barroso kungs sniedza ziņojumu par Azerbaidžānā un Turkmenistānā panākto. Vārdu sakot, šādu stratēģiju pievienotā vērtība nav apstrīdama, tas ir skaidrs, un, starp citu, Brok kungs to uzsvēra.

Manuprāt, mūsu enerģijas plūsmas dažādošana būtu ārkārtīgi svarīga saistībā ar daudz plašāku reglamentējumu. Es arī vēlos pateikties referentam T. Ungureanu par šo spēcīgo un vajadzīgo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 

  Vasilica Viorica Dăncilă (S&D).(RO) Priekšsēdētājas kundze! Melnā jūra ir svarīga Eiropas Savienībai ne tikai saistībā ar tās stratēģisko atrašanās vietu, bet arī saistībā ar pieejamām ekonomikas iespējām un spēcīgākas reģionālās attīstības nosacījumiem. Ieguvumi, ko nodrošina stratēģija attiecībā uz šo reģionu, izriet no tās ieguldījuma ekonomikas darbību dažādošanā starp jūras piekrastes valstīm, palielinot izglītības un pētniecības sadarbības iespējas, kā arī nostiprinot sadarbību reģionā, lai nodrošinātu būtisku aizsardzību dabas resursiem.

Es uzskatu, ka Eiropas Savienībai jāmudina Melnās jūras reģiona valstis pienācīgi izmantot dabiskās vides resursus, nodrošināt reģiona ilgtspējīgu attīstību, uzlabot dzīves kvalitāti šajā reģionā un izveidot vietēja un reģionāla līmeņa partnerības.

 
  
MPphoto
 

  Štefan Füle, Komisijas loceklis. – Priekšsēdētājas kundze! Šobrīd man ir tikai trīs komentāri. Pirmkārt, es jau debašu sākumā paudu savu pateicību saistībā ar šo savlaicīgo ziņojumu par Melnās jūras reģionu.

Otrkārt, vēlos paust atzinību skaidrajiem apliecinājumiem, ko pierāda mūsu debates, par nozīmi, kādu jūs attiecināt uz šo īpašo reģionu un kādu atbalsta arī Ārējās darbības dienests un Komisija.

Treškārt, es ar nepacietību gaidu sadarbību ar Parlamentu saistībā ar stratēģiju attiecībā uz Melnās jūras reģionu un tās turpmāku īstenošanu.

 
  
MPphoto
 

  Traian Ungureanu, referents. – Priekšsēdētājas kundze! Man paveicies, ka varu runāt īsi; ne tikai trokšņa dēļ, bet arī tādēļ, ka būtībā mani atbalstīja abas šā Parlamenta puses. Es uzskatu, ka, kā uzsvēra Brok kungs savos lieliskajos komentāros, ziņojums, par ko šodien grasāmies balsot, ir ļoti labs piemērs starppartiju sadarbībai šajā Parlamentā; man īpaši jāpateicas Paşcui kungam, kurš aktīvi un godīgi atbalstīja šo ziņojumu.

Es nevēlos minēt citus uzvārdus, jo tas būtu netaisnīgi, tā kā visiem bija kas svarīgs sakāms par šo ziņojumu, proti, par Melnās jūras telpas unikalitāti, par tās neaizsargātību un par vajadzību būt piesardzīgiem, izstrādājot politiku attiecībā uz Melnās jūras reģionu.

Protams, ir svarīgi norādīt nepieciešamību pēc Nabucco projekta un tā nozīmi visai Eiropai. Es arī vēlos pateikties komisāram Füle par viņa komentāriem, jo īpaši attiecībā uz jūras dimensiju, ko Komisija pašlaik izstrādā, un, protams, par vajadzīgās saiknes norādīšanu starp stratēģiju attiecībā uz Melnās jūras reģionu un stratēģiju Donavas reģionam.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētāja. – Debates tiek slēgtas.

Balsojums notiks pēc neilga brīža.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 149. pants)

 
  
MPphoto
 
 

  Elena Băsescu (PPE), rakstiski.(RO) Pirmkārt es vēlos apsveikt savu kolēģi Traian Ungureanu ar šā ziņojuma izstrādi, kas ir īpaši svarīgs Rumānijai. Mana valsts ir aktīvākā ES dalībvalsts, kas veicina Melnās jūras stratēģisko nozīmi un Eiropas Savienības vajadzību palielināt ES nozīmi šajā reģionā. Reģiona nozīme ir izklāstīta vairākos dokumentos, kas atbalsta ES austrumu kaimiņus. Tomēr Melnās jūras reģiona sinerģija ir sniegusi nelielus rezultātus. Es uzskatu, ka ES prioritātes jāvērš uz stabila, demokrātiska reģiona konsolidēšanu. Neatrisināti konflikti ir Melnās jūras reģiona sāpīgākie punkti. Jebkurā brīdī šie konflikti var uzplaiksnīt no jauna, apdraudot reģionālo drošību. Melnā jūra ir arī īpaši svarīga ES energoapgādes drošībai. Eiropas Komisijai jāturpina koncentrēt uzmanība tieši uz plānotajiem enerģētikas projektiem šajā reģionā.

 
  
MPphoto
 
 

  Corina Creţu (S&D), rakstiski.(RO) Neskaidrie mērķi un sadarbības veidu dublēšanās rada risku, ka ES stratēģijai attiecībā uz Melnās jūras reģionu nebūs satura. Situācija, visticamāk, neuzlabosies, jo iesaistītajām valstīm ir atšķirīgi statusi attiecībā pret Eiropas Savienību, jo šajā sadarbībā iesaistīto dalībnieku intereses nereti ir atšķirīgas un trūkst redzējuma, kas ir acīmredzams arī T. Ungureanu ziņojumā. Ja vēlamies paātrināt neatrisināto konfliktu atrisināšanas procesu reģionā, mums jāsāk ar novērojumu, ka šo rīcību ir būtiski aizkavējuši dažādu plānu sponsori, kas sacenšas viens ar otru, tādējādi aizkavējot procesu par vairāk nekā 15 gadiem. Patiešām šī sacenšanās nodod viņu dažādās intereses, kas vairumā gadījumu ir tieši vai netieši saistītas ar kontroli pār transporta ceļiem reģionā. Es uzskatu, ka jautājums noskaidrosies tikai tad, kad kļūs neapšaubāmi skaidrs, kas notiks ar Turcijas pievienošanos ES un kāds būs Krievijas statuss saistībā ar Eiropas Savienību. Tikai tad, kad šie jautājumi tiks noskaidroti, neatrisinātie konflikti tiks atrisināti un reģionā tiks izveidota ilgtermiņa stabilitāte.

 
  
MPphoto
 
 

  András Gyürk (PPE), rakstiski.(HU) Paredzams, ka stratēģijai attiecībā uz Melnās jūras reģionu būs pieaugoša nozīme Eiropas Savienības nākotnē. To samērā labi pierāda kopīgā deklarācija, kuru pagājušā nedēļā parakstīja Eiropas Komisija un Azerbaidžāna un kurā Azerbaidžāna sniedz rakstisku apņemšanos Eiropai nodrošināt pieejamību lielam gāzes apjomam. Es ar gandarījumu atzīmēju, ka Eiropas Komisija beidzot rīkojas, lai veicinātu Nabucco projektu, jo piekļuves nodrošināšana gāzes resursiem Kaspijas jūras reģionā jāuzskata par īpašu prioritāti. Tomēr vienlaicīgi mēs nedrīkstam aizmirst par gāzes transportēšanu uz Eiropu, ko var realizēt, sadarbojoties tikai ar Melnās jūras reģiona valstīm.

ES un Melnās jūras reģiona valstu dialoga intensificēšana varētu veicināt būtisku progresu, lai nodrošinātu Eiropas energoapgādes drošību, jo Nabucco gāzes cauruļvada izbūve dalībvalstīm, kam pašlaik ir ļoti vāja resursu daudzveidība, sniegtu piekļuvi jauniem gāzes avotiem. Tomēr cauruļvadu izbūvei būs arī vajadzīgs aktīvs iesaistīto valstu ieguldījums. Pārredzams, nediskriminējošs transporta tīkls un uzņēmējdarbības vide, kas atbalsta ieguldījumus, ir ne tikai svarīgs ES dalībvalstu energoapgādes drošībai, bet arī īpaši svarīgs reģiona stabilitātei un labklājībai. Manuprāt, Melnās jūras reģions no Nabucco cauruļvada izbūves gūtu tikai ieguvumus, proti, tas nodrošinās paredzamu ienākumu avotu reģiona valstīm un vienlaicīgi sniegs tām tiešu piekļuvi pasaules lielākajam gāzes tirgum.

 
  
MPphoto
 
 

  Danuta Jazłowiecka (PPE), rakstiski.(PL) Apspriestā ziņojuma autors skaidri norāda, ka tā dēvētā Melnās jūras reģiona sinerģija, ko pieņēma 2007. gada, nav pilnībā piepildījusi uz to liktās cerības. Eiropas Savienības paplašināšanās, pievienojoties Bulgārijai un Rumānijai, nozīmēja, ka šis reģions nonāca mūsu uzmanības centrā. Pēc situācijas stabilizēšanās Centrāleiropā un Austrumeiropā šķita, ka Eiropas Savienībai ir pienācis laiks vērst koncentrētu uzmanību uz Melnās jūras reģionu. Tomēr globālā ekonomikas krīze lika šim tematam burtiski izzust no Eiropas darba kārtības. Mēs nedrīkstam aizmirst, ka Eiropas Savienībai nav tikai Baltijas jūras vai Vidusjūras baseins. Protams, pašreizējie notikumi Tunisijā pierāda, ka arī šiem reģioniem vajadzīga mūsu uzmanība. Tomēr mums jāsāk apzināties, ka pakāpeniski palielinās Melnās jūras reģiona nozīme, raugoties no Eiropas perspektīvas. Tieši tur rodams risinājums mūsu problēmām enerģētikas jomā. Tieši tur atrodas sakaru ceļi, kas ir svarīgi mūsu ekonomikai. Tieši tur ir arī nestabilitātes avoti, kas mums var radīt lielu apdraudējumu. Visu minēto iemeslu dēļ jāpiekrīt referentam, ka ir pienācis laiks izstrādāt visaptverošu ES politiku attiecībā uz Melnās jūras reģionu. Turklāt, šķiet, ka Lisabonas Līguma ieviestās izmaiņas varētu veicināt šāda plāna efektīvu ieviešanu. Tāpat piemērotas nodaļas izveide Eiropas Ārējās darbības dienestā varētu novērst lielāko daļu pašreizējās Melnās jūras reģiona sinerģijas trūkumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Jaromír Kohlíček (GUE/NGL), rakstiski. (CS) Eiropas Savienības stratēģija attiecībā uz Melnās jūras reģionu atgādina jetiju. Visi par to runā, bet neviens nav to redzējis. Šo manu pārliecību nostiprina pretrunas, ko pamanu rezolūcijas pašā sākumā. Pirmkārt, Melnās jūras reģiona definīcija. Dīvaini, ka Azerbaidžāna kā Kaspijas jūras reģiona valsts ir iekļauta šajā definīcijā, savukārt Maķedonijas tur nav, lai gan divi tās tuvākie kaimiņi — Bulgārija un Grieķija — ir ietverti Melnās jūras reģionā „saskaņā ar Eiropas Komisijas definīciju”. Man nebija ne mazākās nojausmas, ka Grieķijas teritorija stiepjas līdz pat Melnās jūras krastiem. Un 13 sadarbības jomas, kurās tiek sagaidīta lielāka ES iesaistīšanās reģionā, ir ļoti plašs saraksts. Šķiet, ka Komisija iepriekš nenovērtēja šā reģiona nozīmi. Visbeidzot, ņemot vērā to, ka šā gada pavasarī izmēģinājuma projektam par vidi un reģiona attīstību atņēma 1,5 miljonus eiro, ko novirzīja uz projektu par banāniem ĀKK valstīs, es apšaubu informāciju, pamatojoties uz kuru Komisija pieņēma šādu lēmumu. Dīvaini, ka autors „nepamanīja” „South Stream” gāzes cauruļvadu, tomēr piemin pretrunīgo un nepilnīgi finansēto Nabucco projektu. Es vēlos uzsvērt, ka iespēja iesaistīties partnerattiecībās ar dažādiem ES reģioniem būs īpaši svarīga reģiona turpmākai attīstībai, izņemot iepriekš minēto jomu. Trūkst pēdējo debašu secinājumu par vīzu izsniegšanas apturēšanu ar Ukrainu.

 
  
MPphoto
 
 

  Iosif Matula (PPE), rakstiski. – (RO) Šodien debatējam par projektu, kas Eiropas Savienības nākotnei ir svarīgs no vairākām perspektīvām. Rumānijas un Bulgārijas pievienošanās ES ir nodrošinājusi pievienoto vērtību, sniedzot piekļuvi Melnajai jūrai — reģionam, kas arī apvieno Eiropas Savienības kaimiņvalstis, tostarp stratēģiskus partnerus. Kopējas stratēģijas attiecībā uz Melnās jūras reģionu izstrāde mums ļaus būtiski progresēt saistībā ar stabilitātes, drošības, demokrātijas un labklājības telpas izveidi. Šajā kontekstā mēs kopējās, integrētās iniciatīvas, ko ir pieņēmušas reģiona valstis, varam uzskatīt par provizorisku soli mūsu kontinenta atkalapvienošanās virzienā.

Gan kā rumānis, gan kā Reģionālās attīstības komitejas loceklis es atbalstu to, ka tiek noteikta saikne starp paredzamo stratēģiju attiecībā uz Melnās jūras reģionu un stratēģiju Donavas reģionam, kuru nesen uzsāka Eiropas Komisija. Es uzskatu, ka ES vairāk jāiesaistās Melnās jūras reģionā un jāsadarbojas ar trešām valstīm, jo mūsu reģioni ir teritoriāli un ekonomiski savstarpēji saistīti. Tas mums ļaus nodrošināt lielāku energoapgādes drošību nākotnē, īstenojot tādus infrastruktūras projektus kā Dienvidu koridors vai sašķidrinātās gāzes termināli, kā arī dažādojot piegādes ceļus un avotus.

Turklāt mums jāpievērš pienācīga uzmanība to finanšu instrumentu koordinēšanai, kas pieejami Melnās jūras reģionam, jāattīsta un jāmodernizē tās ostas, kā arī jāsamazina piesārņojums šajā reģionā.

 
  
MPphoto
 
 

  Zbigniew Ziobro (ECR), rakstiski.(PL) Melnās jūras reģiona sinerģija ir vēl viens apliecinājums zaudētai iespējai attiecību jomā ar reģioniem, kas ir ģeopolitiski un stratēģiski svarīgi tās nākotnei. Pieņemot stratēģiju, prioritāti piešķīra enerģētikas starpsavienojumu izveidei starp Melnās jūras reģiona valstīm un Eiropas Savienību. Galvenais ieguldījums, kas ļautu sasniegt šo mērķi, ir Nabucco gāzes cauruļvads. Diemžēl mēs jau ilgstoši varam novērot Briseles apņēmības trūkumu šajā jautājumā. To apgalvo arī kaimiņvalstis, kas ir ieinteresētas šā cauruļvada izbūvē. Nu jau gadu Azerbaidžāna norāda uz nepieciešamību Savienībai rīkoties, lai noslēgtu līgumus par gāzes piegādi no Kazahstānas un Tadžikistānas, jo bez šo valstu iesaistīšanās cauruļvada izbūve nebūs finansiāli izdevīga. Vienlaicīgi konkurējošs projekts, kas apiet Kaukāza valstis — Krievijas „South Stream” cauruļvads — saņem klusu piekrišanu tā izbūvei. Mēs nedrīkstam šādi strādāt. Enerģētikas ziņojuma informācija nav pietiekama. Tai jābūt precīzākai, papildinot to ar informāciju par līdzekļiem, kas ir rezervēti ES nākotnei stratēģiski svarīgiem ieguldījumiem.

 
  
  

(Sēdi uz dažām minūtēm pārtrauca)

 
  
  

SĒDI VADA: G. PITTELLA
Priekšsēdētāja vietnieks

 
Juridisks paziņojums - Privātuma politika