Priekšsēdētājs. − Nākamais darba kārtības punkts ir Jautājumu laiks (B7-0019/2011).

Padomei ir iesniegti šādi jautājumi.

Jautājums Nr. 1, ko iesniedza Bernd Posselt (H-000010/11)

Temats: Tiesiskas valsts nodrošināšana Serbijā

Kā Padome vērtē tiesiskas valsts nodrošināšanas attīstību Serbijā, jo īpaši ņemot vērā apšaubāmo procesu pret partizāniem, kas pieder albāņu mazākumtautībai Serbijas dienvidos esošajā Preševo ielejā?

  Enikő Győri, Padomes priekšsēdētāja. − (HU) Padomes atzinums par tiesiskas valsts nodrošināšanas attīstību Serbijā ir sniegts Padomes 2010. gada 14. decembra secinājumos. Šajos secinājumos Padome atzinīgi vērtē faktu, ka Serbija turpina īstenot savu reformu grafiku un ir panākusi turpmāku progresu, īstenojot noteikumus, kas paredzēti ar Eiropas Savienību noslēgtajā pagaidu nolīgumā. Savos secinājumos Padome arī atzina, ka Serbija turpina sasniegt labus rezultātus savu pienākumu izpildē saskaņā ar stabilizācijas un asociācijas nolīgumu. Tomēr šai valstij ir jāveic turpmāki pasākumi, jo īpaši šādās jomās: valsts pārvaldes reforma, tiesiskums, tostarp tiesu sistēmas reforma, cīņa pret korupciju un organizēto noziedzību, uzņēmējdarbības vides uzlabošana valstī. Padome neapsprieda tiesiskas valsts nodrošināšanas attīstību Serbijā saistībā ar šo īpašo procedūru, ko ir pieminējis Posselt kungs.

  Bernd Posselt (PPE). – (DE) Kopš es iesniedzu šo jautājumu, albāņu tautības Serbijas pilsoņu grupai īpaša tiesa ir piespriedusi maksimālos sodus paraugprāvā, kurā viņi tika apsūdzēti par noziegumiem Kosovā. Vai ar to nebija jānodarbojas Eiropas Savienības Tiesiskuma misijai (EULEX), nevis Serbijai? Vai jūs, lūdzu, varētu to izskatīt un iegūt informāciju par manā jautājumā pieminēto īpašo lietu?

  Enikő Győri, Padomes priekšsēdētāja. − (HU) Liels paldies jums, Posselt kungs. Lūdzu, ņemiet vērā, ka tā sauktie pievienošanās kritēriji, ko 1993. gadā Kopenhāgenā ir noteikusi Eiropadome, ir noteicoši apsvērumi attiecībā uz Padomes nostāju par ikvienu paplašināšanos un stabilizācijas un asociācijas nolīgumu. Šie kritēriji ietver arī cilvēktiesību un minoritāšu tiesību ievērošanu, un Padomei sarunu laikā nekas nevar būt svarīgāks par šo principu. Es jums varu teikt, ka Ungārijas prezidentvalsts, kas pārstāv Padomi, protams, atzīs jūsu pieprasījumu un šo jautājumu, tai ir zināms par šo notikumu nopietnību, un tāpat kā visās pievienošanās un asociācijas nolīguma procedūrās tā pievērš īpašu uzmanību šiem jautājumiem arī šajā lietā.

  Daniel Caspary (PPE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Man ir vēl viens papildu jautājums Padomei saistībā ar Posselt kunga jautājumu. Mani kolēģi jau ir vaicājuši, vai Padome, jo īpaši šajā konkrētajā lietā, nevar ieplānot vēlreiz sazināties ar valdību un ar atbildīgajiem uz vietas. Tādēļ es vēlētos vēlreiz vaicāt Padomes prezidentvalstij: vai prezidentvalsts var šajā konkrētajā lietā paredzēt sazināšanos ar tiem cilvēkiem, kuri ir atbildīgi uz vietas?

  Enikő Győri, Padomes priekšsēdētāja. − (HU) Priekšsēdētāja kungs! Protams, tā kā jūs pieminējāt to plašāko kontekstu un garu, kas raksturo Komisijas pieeju šādiem jautājumiem, es varu jums teikt, ka Serbijas pievienošanās jautājums virzās uz priekšu, kopš tā ir iesniegusi savu pievienošanās pieteikumu, un es uzskatu, ka pašlaik esam iesākuši jaunu posmu, jo Serbija ir atbildējusi uz Eiropas Komisijas iesniegtajiem aptaujas anketas jautājumiem. Šīs atbildes tika iesniegtas 31. janvārī. Tāpat kā visos nozīmīgos jautājumos attiecībā uz pievienošanās procedūru gan Eiropas Komisija, gan Padome, protams, pievērsīs īpašu uzmanību šādiem jautājumiem.

Jautājums Nr. 2, ko iesniedzis Jim Higgins (H-000012/11)

Temats: MVU un Ungārijas prezidentūra

Viens no Ungārijas izvirzītajiem mērķiem prezidentūras laikā ES Padomē ir uzlabot mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) situāciju. Vai Padome varētu sīkāk izklāstīt šo jautājumu un sniegt detalizētu informāciju par to, kā tā uzlabos apstākļus MVU, kuri cīnās par izdzīvošanu?

  Enikő Győri, Padomes priekšsēdētāja. − (HU) Mazie un vidējie uzņēmumi ir būtiski Eiropas ekonomikas dalībnieki. To darbības pamatnosacījumu uzlabošana ir viena no Ungārijas prezidentvalsts īpašajām prioritātēm. Turpmākajos mēnešos prezidentvalsts pievērsīsies stratēģijas „Eiropa 2020” īstenošanai un tajā noteiktajām inovāciju un rūpniecības politikas vadošajām iniciatīvām, kā arī iekšējā tirgus pilnīgai izveidei, jo pašlaik tikai 8 % no Eiropas MVU ir iesaistījušies pārrobežu darbībās.

Pamatojoties uz bijušā komisāra Mario Monti ziņojumu, šajā īstenošanā jāietver visu šķēršļu likvidēšana, kuri vēl joprojām traucē iekšējā tirgus darbībai. Mēs to varam panākt, precīzi un savlaicīgi īstenojot un ieviešot visas direktīvas, jo īpaši Pakalpojumu direktīvu - šim jautājumam šajā sesijā ir pievērsies arī Parlaments -, nodrošinot patērētājiem draudzīgus risinājumus Vienotās euro maksājumu zonas (SEPA) iekšienē, sekmējot atbilstību nodokļu noteikumiem attiecībā uz uzņēmumiem, kas veic pārrobežu uzņēmējdarbību, un veicinot mazajiem un vidējiem uzņēmumiem izdevīga ES patenta pieņemšanu, — un Parlaments otrdien, pēc pirmdien notikušajām debatēm, pieņēma ļoti nozīmīgu lēmumu šajā jautājumā. Priekšnoteikums tam visam ir tas, par ko es līdz šim esmu runājusi, proti, ka mums ir jāiedvesmo mazie un vidējie uzņēmumi veikt pēc iespējas vairāk inovatīvu ieguldījumu.

Turklāt Ungārijas prezidentvalsts sāks Eiropas Mazās uzņēmējdarbības akta vidus posma pārskatīšanu. Šim aktam ir jābūt īstai mazo un vidējo uzņēmumu Lielajai hartai. Turklāt prezidentvalsts plāno veicināt visaptverošu pieeju attiecībā uz jauno integrēto rūpniecības politiku, uz kuru pamatojoties, mēs cenšamies likvidēt visus tos šķēršļus informācijas, finanšu un tehniskā atbalsta jomā, kas traucē MVU kļūt par īstu zaļās ekonomikas mugurkaulu.

Turklāt mēs domājam samazināt administratīvo slogu un valsts darbību risku, izmantojot labāku un intelektuālāku tiesisko regulējumu, kā arī institucionālas izmaiņas. Mēs esam pārliecināti, ka ir būtiski stiprināt MVU inovatīvo jaudu, un tam ir nepieciešama jauna pieeja inovācijām, tāda pieeja, kas nekoncentrējas uz tehnoloģisku jauninājumu stimulēšanu. Es vēlētos jums atgādināt, ka 4. februārī Eiropadome arī pieņēma ļoti nozīmīgus lēmumus attiecībā uz inovācijām.

Svarīgajā jautājumā par to, kā MVU var iegūt finansējumu, var teikt, ka mēs esam apņēmušies atbalstīt veselīgus MVU kredītu un aizdevumu saņemšanā, izmantojot garantijas, inovatīvus finanšu instrumentus un bankas, kas piedāvā izdevīgus nosacījumus.

Visbeidzot, es gribētu piebilst, ka Ungārijas prezidentvalsts iesniegs priekšlikumus Padomei attiecībā uz vidusposma novērtējumu ES lielbudžeta daudzgadu izdevumu programmām pētniecības un attīstības jomā, kas ietvers arī mazajiem un vidējiem uzņēmumiem paredzētus svarīgus atbalsta instrumentus, piemēram, Riska dalīšanas finanšu mehānismu (RDFM).

  Jim Higgins (PPE). – (GA) Priekšsēdētājas kundze! Es gribētu apsveikt prezidentvalsti par to, ka tā ir šovakar šeit, un es atzinīgi vērtēju to, ko ir teikusi ministre.

Viena no sīkrūpniecības lielākajām problēmām ir pārmērīga birokrātija jeb „red tape”, kā mēs sakām angliski. Priekšsēdētājs M. Barroso 2004. gadā solīja, ka viņš darīs kaut ko būtisku, lai novērstu šo šķērsli, bet tas vēl nav noticis. Noklausoties to, ko teica Padomes priekšsēdētāja, kas pārstāv Ungāriju, ļaujiet man teikt, ka esmu noskaņots ļoti optimistiski.

Mums ir ārkārtīgi svarīgi darīt visu, lai atrisinātu šo problēmu, jo tā rada lielas grūtības cilvēkiem, kuri gatavojas nodarboties ar šo rūpniecības veidu.

  Zigmantas Balčytis (S&D). - (LT) Priekšsēdētāja kungs, jau 2008. gadā Padome apstiprināja, ka no Eiropas Investīciju bankas jāpiešķir pavisam EUR 15 miljardu, kas bija paredzēti kā galvenais instruments, lai krīzes laikā glābtu mazos un vidējos uzņēmumus. Publicētais ziņojums atklāj, ka bija zems līdzekļu piesaistes līmenis un tie tika piešķirti galvenokārt lielajai uzņēmējdarbībai, turpretim mazā uzņēmējdarbība nesaņēma vajadzīgo finansējumu. Kā Ungārijas prezidentvalsts plāno nodrošināt, ka jau pieņemtie instrumenti mazo un vidējo uzņēmumu atbalstam tiek izmantoti un īstenoti taisnīgi?

  Nicole Sinclaire (NI). - Es tikai gribētu zināt, vai mani kolēģi piekrīt, ka lielu vilšanos sagādā tas, ka nav bijis pietiekama atbalsta rakstiskajai deklarācijai, ko organizējis Malcolm Harbour, mans kolēģis no Rietummidlendas, kurš ir Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas priekšsēdētājs.

Šodien viņš izsūtīja e-pasta vēstuli, kurā teikts, ka tikai 184 no 736 kolēģiem ir parakstījuši šo deklarāciju. Vai tas rāda, ka jautājumā par visas Eiropas Savienības mazajiem uzņēmumiem sadarbība nav iespējama un patiesībā rūpes par saviem mazajiem uzņēmumiem ir jāuzņemas dalībvalstīm?

  Enikő Győri, Padomes priekšsēdētāja. − Vispirms ļaujiet man atbildēt uz Higgins kunga jautājumu par normatīvo vidi. Tas ir ļoti svarīgi MVU pastāvēšanai un darba apstākļiem.

Principa „vispirms domāt par mazākajiem” piemērošana, sagatavojot tiesību aktus un politiku, ir pamatā jaunajai sistēmai, ko mēs tiecamies izveidot. Tas ir svarīgi visos līmeņos, ne tikai ES līmenī, bet - un es domāju, ka jūs man piekrītat – arī valsts, reģionālā un pašvaldību līmenī.

Komisija ir pārskatījusi savus valsts atbalsta noteikumus, lai mudinātu dalībvalstis virzīt lielāku atbalstu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem tādās pamatjomās kā apmācība, pētniecība un attīstība (P&A) un vides aizsardzība, kā arī pārvarēt pašreizējo koncentrēšanos uz lielajiem uzņēmumiem.

Dalībvalstu nolīgums par to, lai dotu iespēju piemērot samazinātas PVN likmes vietējiem pakalpojumiem, tostarp tādiem darbietilpīgiem pakalpojumiem kā frizēšana, sabiedriskā ēdināšana un remonta pakalpojumi, vēl vairāk stimulēs saimniecisko darbību un radīs darbavietas, un Komisija ļoti atzinīgi vērtē šo lēmumu.

Labāka regulējuma jomā Komisija jau ir iesniegusi nozīmīgas likumdošanas iniciatīvas. Tā ir pieņēmusi priekšlikumu par PVN direktīvas atkārtotu izskatīšanu, lai likvidētu šķēršļus elektronisko rēķinu sagatavošanai, šim priekšlikumam vidējā termiņā ir miljardiem euro vērts izmaksu taupīšanas potenciāls.

Februārī Komisija izvirzīja arī priekšlikumu ļaut dalībvalstīm pieņemt mazāk apgrūtinošas grāmatvedības prasības mikrouzņēmumiem, tādējādi izpildot savā rīcības plānā mazajiem uzņēmumiem noteiktās saistības. Tas spēj samazināt slogu par aptuveni EUR 6 miljardiem. Komisija mudina dalībvalstis vienoties par nolīgumu pēc iespējas ātrāk, lai ļautu tām dalībvalstīm, kuras to vēlas, izmantot šīs izdevības sniegtās priekšrocības, tādēļ mums Padomē noteikti jārīkojas saskaņā ar šo nostāju.

Komisija arī rūpīgi izvērtēs katra jauna tiesību aktu priekšlikuma iespējamo slogu, ne tikai attiecībā uz MVU. Mums pašlaik apspriešanā ir diezgan daudz labu priekšlikumu, un Konkurētspējas padomē mēs sekojam šim jautājumam un cenšamies atrisināt pēc iespējas vairāk šādu jautājumu, cik vien ātri iespējams.

Pievēršoties otrajam jautājumam par finanšu pieejamības uzlabošanu, es centos uz to atsaukties pat savā ievada piezīmē. Lai atvieglotu ļoti vajadzīgā kredīta piešķiršanu, Eiropas Investīciju banka (EIB) 2008. gadā aizdeva mazajiem un vidējiem uzņēmumiem EUR 1 miljardu, kas bija par 60 % vairāk nekā 2007. gadā.

Mērķis ir vēlāk aizdot vēl vairāk naudas attiecībā uz šiem jautājumiem. Es ļoti labi atceros, ka tad, kad es vēl biju Eiropas Parlamenta deputāte, manā atbildībā bija atzinuma sagatavošana par EIB. Manis sagatavotajā Ekonomikas un monetārās komitejas atzinumā es veicu novērtējumu. Man jums jāsaka, ka EIB ļoti ātri reaģēja uz izmainīto situāciju un pārkārtoja savas prioritātes. Tādējādi mēs šīs EIB darbības vērtējām atzinīgi.

Es piekrītu jums, ka dažreiz nauda nenonāk pie paredzētajiem saņēmējiem un šajā ziņā ir jābūt labākai organizācijai. Mans viedoklis par šo jautājumu ir, ka mums patiešām jāpievērš uzmanība EIB atbilstīgajām struktūrām dalībvalstīs, jo vairumā gadījumu šīs struktūras ir partneri. Mums nav vienmēr jāvaino EIB par īstenošanu, ko tieši nav veikusi EIB.

Tādēļ par otro jautājumu es piekrītu, ka ir ārkārtīgi svarīgi, lai Kopienas nauda un EIB aizdevumi nonāktu pie paredzētajiem saņēmējiem, tas ir, pie mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.

Es uzskatu, ka Padome nevar sniegt atzinumus par rakstiskajām deklarācijām, tādēļ, ja jūs, priekšsēdētāja kungs, neiebilstat, es to nekomentēšu.

Jautājums Nr. 3, ko iesniedza Georgios Papanikolaou (H-000014/11)

Temats: Iniciatīvas ūdens un dzeramā ūdens apsaimniekošanas jomā

Prezidējošā valsts Ungārija informatīvajā dokumentā, kurā tā iepazīstina ar savām prioritātēm, ir norādījusi, ka tā vēlas pievērst īpašu uzmanību ūdens un dzeramā ūdens apsaimniekošanai, kā arī ārkārtas stāvokļiem, kas saistīti ar ūdens resursiem.

Ņemot vērā, ka programmā nav sīkāk norādīts, kādas politikas pamatnostādnes tiks īstenotas šajos jautājumos, vai prezidentvalsts varētu sniegt Parlamentam precīzu informāciju par to, kādas iniciatīvas tā īsti gatavojas uzsākt šajā jomā? Vai prezidentvalsts uzskata, ka tuvāko gadu laikā Eiropas Savienības dalībvalstīs radīsies konkrētas problēmas saistībā ar ūdens resursu un dzeramā ūdens apsaimniekošanu un drošumu?

  Enikő Győri, Padomes priekšsēdētāja. − (HU) Es gribētu atbildēt uz Georgios Papanikolaou kunga jautājumu par ūdens resursiem. Šis temats ir īpaši nozīmīgs trijām prezidentvalstīm – Spānijai, Beļģijai un Ungārijai. Šis bija svarīgs aspekts mūsu pirms vairāk nekā diviem gadiem izstrādātajā kopējā programmā, un katra valsts to papildināja savas sešu mēnešu prezidentūras laikā, lai dotu ieguldījumu kopējās programmas īstenošanā attiecībā uz integrētu pieeju ūdens resursu politikai. Tādēļ mēs turpinām Spānijas un Beļģijas iesākto darbu un vēlētos to papildināt ar savu ieguldījumu, iesniedzot secinājumus Padomes sanāksmē 2011. gada jūnijā par politiku ūdens resursu jomā.

Šie secinājumi aptvers trīs galvenos tematus. Pirmais ir ar ūdeni saistītu ārkārtas gadījumu, piemēram, plūdu, ūdens trūkuma, pārmērīgu virszemes ūdeņu un neregulāra nokrišņu sadalījuma integrēta pārvaldība. Otrais temats ir ūdens sniegto ekoloģisko pakalpojumu nozīme. Šis ir ļoti aizraujošs temats, un es uzskatu, ka mēs par to patlaban nerunājam pietiekoši daudz. Mēs uzskatām par pašsaprotamu, ka mums ir ūdens, un mēs izmantojam tā sauktos ekoloģiskos pakalpojumus, ko mums sniedz mitrāju dzīvotnes, tomēr mums tas būtu augstu jānovērtē. Trešais temats būs sadarbības pastiprināšana ūdens resursu apsaimniekošanas jomā gan starptautiskā līmenī, gan starp ES dalībvalstīm.

Padomes secinājumos paredzēts sekmēt Eiropas Komisijas paziņojumu par Eiropas ūdeņu jēdzienu, ko paredz pieņemt 2012. gadā un kas uzsvērs ES dalībvalstu ūdens resursu ilgtspējīgas pārvaldības un ūdens resursu un ūdens apgādes drošības uzturēšanas nozīmīgumu.

Visbeidzot, dāmas un kungi, Ungārijas prezidentvalsts termiņa laikā notiks arī konferences un pasākumi par ūdens resursu jautājumiem, piemēram, konference par Eiropas saldūdens resursu nākotni, kas notiks no 23. līdz 25. martam Budapeštā kopā ar vides ministru neoficiālo sanāksmi. Lūdzu, ļaujiet man izteikt vēl pēdējo komentāru. Ungārijas prezidentvalsts prioritārs mērķis ir nodrošināt ES stratēģijas izveidi Donavas reģionam, un arī šajā kontekstā ūdens resursiem, mūsu dzeramā ūdens bāzei un integrētai ūdens resursu politikai, protams, būs īpaša nozīme.

  Georgios Papanikolaou (PPE). – (EL) Priekšsēdētāja kungs, ministre! Liels paldies jums par jūsu atbildi. Es vēlētos piebilst, ka 2007. gadā Komisija savā paziņojumā „Meklējot risinājumu sausuma un ūdens trūkuma problēmai Eiropas Savienībā” norādīja, ka tā uzskata, ka Eiropas Savienība varētu nodrošināt līdzekļus, lai palīdzētu izveidot papildu ūdensapgādes infrastruktūras.

Es arī atgādinu, ka daudzi attāli Eiropas reģioni, jo īpaši mazi arhipelāgi dienvidos, piemēram, Egejas salas saskaras ar nopietnām ūdensapgādes un dzeramā ūdens problēmām un ka tādas metodes kā, piemēram, atsāļošana ir ļoti dārgas.

Tādēļ jautājums ir skaidrs: vai jūs to paredzat un esat labvēlīgi noskaņoti attiecībā uz domu veicināt debates par Kopienas tiešu atbalstu attālu reģionu ūdensapgādes shēmām?

  Silvia-Adriana Ţicău (S&D). – (RO) Ņemot vērā, ka Ungārija un Rumānija 3. februārī tika ieceltas par prioritāro jomu koordinatorēm attiecībā uz Donavas reģiona vides aizsardzību, jo īpaši, lai atjaunotu un saglabātu ūdens kvalitāti, es vēlētos jums vaicāt, kad šie koordinatori gatavojas īstenot prioritāros pasākumus, jo tie dos mums iespēju garantēt dzeramā ūdens kvalitāti. Pateicoties projektiem, kas sniegti kā piemēri, mēs veicam ieguldījumus ne tikai, lai būvētu notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, bet arī, lai izstrādātu dzeramā ūdens avotu aizsardzības metodes un instrumentus. Tādēļ ir svarīgi, lai mēs apspriestu jautājumu par to, kā tiek īstenota ES stratēģija Donavas reģionam.

  Paul Rübig (PPE). – (DE) Mans jautājums arī attiecas uz ES stratēģiju Donavas reģionam. Mēs, protams, vēlamies ievērojami uzlabot Donavas ūdens kvalitāti. Vai visas dalībvalstis plāno izstrādāt attiecīgu rīcības plānu, kurā pakāpeniski tiktu arī ņemti vērā pieteku kanalizācijas uzņēmumi, lai mums tādējādi būtu arī tīrākas pietekas un lai ūdens kvalitāte Donavā uzlabotos līdz pat tās grīvai? Vai visas attiecīgās dalībvalstis ir paredzējušas izstrādāt rīcības plānus?

  Enikő Győri, Padomes priekšsēdētāja. − (HU) Liels paldies jums par jautājumiem, un jautājumi arī norāda, ka šis temats ir ļoti nozīmīgs Eiropas Savienībai, un es uzskatu, ka mēs nekur neveltām ne tuvu tik daudz laika šiem jautājumiem, cik tie būtu pelnījuši. Ar pašu lēmumu iesniegt secinājumus un pievērst uzmanību, piemēram, ārkārtēju laika apstākļu izraisītām ūdens resursu problēmām Ungārijas prezidentvalsts paredz bruģēt ceļu tam, lai Eiropas Komisija varētu iesniegt šā 2012. gada „ūdens projekta” labākos iespējamos priekšlikumus attiecīgajai prezidentvalstij un Padomei.

Papanikolaou kungs minēja Egejas jūras salu problēmas. Es uzskatu, ka tas ir ļoti svarīgi cilvēkiem, kuri tur dzīvo, un tikpat svarīgi tas ir Dienviditālijā vai Barselonā – mēs visi varētu atcerēties, ka Barselonā bija tāds dzeramā ūdens trūkums, ka saldūdeni uz turieni vajadzēja transportēt ar tankkuģiem – un tādēļ tas viss kopumā parāda, ka ir būtiski, lai mēs pievērstos šiem jautājumiem.

Formulējot Padomes secinājumus, mēs sniedzam iedvesmu Komisijai, un es ticu, ka, piemēram, sākoties debatēm par daudzgadu finanšu shēmu, mums būs tie jāformulē tā, lai mēs varētu pēc iespējas labāk novirzīt līdzekļus Eiropas Savienības kopējo problēmu risināšanai.

Ticau kundze un Rübig kungs uzdeva savus jautājumus par Donavas stratēģiju. Ja jūs man ļausiet, es vēlētos atbildēt uz abiem jautājumiem kopā. Mums bija liels gandarījums, ka komisārs J. Hahn februāra sākumā Ungārijā iepazīstināja ar rīcības plāniem. Ir 13 rīcības plāni, un, runājot par jūsu šeit uzdotajiem jautājumiem gan par dzeramā ūdens bāzi, gan par notekūdeņu attīrīšanu, ir tā sauktie rīcības plāni par jautājumiem saistībā ar visu veidu plūdiem un sausumu, un katru no šiem rīcības plāniem vada divas valstis. Es uzskatu, ka šis ir ļoti labs veids, lai kopā ar Donavas stratēģiju arī stiprinātu reģionālo sadarbību. Turklāt šajā stratēģijā piedalās astoņas ES dalībvalstis un sešas trešās valstis, un tas ir ļoti iedvesmojoši, ka mums ir šāda visaptveroša stratēģija, kas ļauj mums veikt konkrētus pasākumus visos šajos jautājumos. Ir taisnība, ka šim mērķim nav piešķirti jauni līdzekļi, bet es esmu pārliecināta, ka, izmantojot šo shēmu, esošos projektus var pārkārtot un, pastiprinot pārrobežu sadarbību, mēs varēsim sasniegt daudz efektīvāku rezultātu nekā tad, ja visas valstis censtos darboties katra atsevišķi. Nav iespējams veikt atsevišķus pasākumus attiecībā uz upi, kas saista mūs visus.

Mums tomēr, protams, var būt lieliski plāni, ja mēs neīstenojam šos, un tādēļ es ļoti ceru, ka mēs tos Padomes sastāvā varēsim apspriest tagad, kamēr vēl nav beidzies Ungārijas prezidentvalsts termiņš. Mēs iekustinājām šo procesu Vispārējo lietu padomē 31. jūnijā un uzmanīgi uzraugām, kā šis darbs sokas. Šis darbs attīstās diezgan labi, arī darba grupu līmenī, un, tuvojoties Ungārijas prezidentvalsts termiņa beigām, mēs varēsim Vispārējo lietu padomē pieņemt šo stratēģiju; Eiropadome varēs apliecināt mums savu attiecīgo atbalstu, un tad mūsu ziņā būs īstenot to pēc iespējas pilnīgāk, ietverot gan notekūdeņu attīrīšanu, gan mūsu dzeramā ūdens bāzes saglabāšanu.

Jautājums Nr. 4, ko iesniedza Vilija Blinkeviciute (H-000016/11)

Temats: Personu ar invaliditāti un viņu pārstāvošo organizāciju līdzdalība lēmumu pieņemšanā par personām ar invaliditāti

Komisijas publicētā Eiropas stratēģija personām ar invaliditāti 2010.–2020. gadam attieksies uz aptuveni 80 miljoniem invalīdu Eiropas Savienībā. Komisija ir noteikusi astoņas pamata darbības jomas: pieejamība, līdzdalība, vienlīdzība, nodarbinātība, izglītība un apmācība, sociālā aizsardzība, veselība un ārējā darbība. ES iestādes un dalībvalstis ir aicinātas kopīgi īstenot šo stratēģiju. Saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencija par personu ar invaliditāti tiesībām dalībvalstīm, kuras pieņem lēmumus attiecībā uz personām ar invaliditāti, ir cieši jākonsultējas ar invalīdiem un viņi, kā arī viņus pārstāvošās organizācijas jāiesaista šajā procesā. Diemžēl jaunajā stratēģijā personām ar invaliditāti šāds noteikums nav paredzēts.

Vai Padome ir pieņēmusi konkrētus pasākumus, lai nodrošinātu, ka tiek ievērots ANO Konvencijā par personu ar invaliditāti ietvertais princips – „nekādas rīcības attiecībā uz personām ar invaliditāti bez viņu līdzdalības”? Turklāt, kāda ir Padomes nostāja par komitejas personām ar invaliditāti izveidi, kas būtu atbildīga Nodarbinātības, sociālās politikas, veselības un patērētāju tiesību aizsardzības padomei (EPSCO) un ko vadītu Eiropas Savienības prezidējošā valsts? Vai Padome piekrīt, ka Komisija un dalībvalstis šādi tiktu labāk iesaistītas ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām īstenošanā?

  Enikő Győri, Padomes priekšsēdētāja. − (HU) Priekšsēdētāja kungs! Es arī esmu ļoti priecīga, ka mēs tomēr varējām atrast laiku šim jautājumam. ANO Konvencija par personu ar invaliditāti tiesībām ir piemērots un efektīvs līdzeklis, lai veicinātu un aizsargātu personu ar invaliditāti tiesības Eiropas Savienībā, un gan Kopiena, gan tās dalībvalstis piešķir tai būtisku nozīmi. Padome vēlētos atgādināt cienījamajai deputātei, ka tā daudzkārt jau ir apstiprinājusi, ka, ja mēs esam paredzējuši apmierināt invalīdu vajadzības un vēlamies nodrošināt šo personu vienlīdzīgu sabiedrisko līdzdalību, mums ir svarīgi iesaistīt personas ar invaliditāti to lēmumu un tās politikas izveidē, kas ir piemērojami attiecībā uz šīm personām.

Padome savās rezolūcijās, kas pieņemtas 2008. un 2010. gadā, pastāvīgi mudināja, lai personas ar invaliditāti un viņu organizācijas tiktu iesaistītas politikas veidošanā. Mēs atgādinām, ka Padome arī pieņēma direktīvu, kas nosaka uz invaliditāti pamatotas diskriminācijas aizliegumu nodarbinātības jomā un darbavietā. Minētā direktīva arī nodrošina dalību un piedalīšanos darba ņēmēju un darba devēju organizācijās, tādējādi tas ir īpašs pasākums, ko pieņēmusi Padome, lai nodrošinātu, ka personas ar invaliditāti patiešām var piedalīties lēmumu pieņemšanā.

Komisijai arī ir jauna invaliditātes stratēģija. Mums bija liels gandarījums, ka tā tika publicēta rudenī, un tā koncentrējas galvenokārt uz ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām īstenošanu. Ungārijas prezidentvalsts gatavojas iesniegt Padomei secinājumu projektu saistībā ar šo stratēģiju, lai pieņemtu to Ungārijas prezidentvalsts termiņa noslēguma posmā, jūnijā. Attiecībā uz atsevišķas invaliditātes komitejas izveidi Padome līdz šim nav saņēmusi nekādus priekšlikumus, kas būtu jāpārbauda saistībā ar šo jautājumu. Šajā kontekstā mēs atgādinām, ka Padome var veikt savas likumdevēja funkcijas tikai, pamatojoties uz Komisijas iesniegtajiem priekšlikumiem, tomēr mēs, protams, vienmēr turam redzeslokā Parlamentu, bet likumdošana darbojas šādi Eiropas Savienībā.

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D). - (LT) Priekšsēdētāja kungs, šā gada janvārī Eiropas Invaliditātes foruma ierosinātajā sanāksmē Eiropas Parlamentā Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietniece Viviane Reding paziņoja, ka dažas Eiropas Savienības dalībvalstis neatbalsta Padomes direktīvu par vienlīdzīgu attieksmi pret personām neatkarīgi no reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas. Tādēļ pretdiskriminācijas direktīva ir viens no vissvarīgākajiem jautājumiem cilvēktiesību jomā, jo īpaši attiecībā uz invalīdu tiesību garantēšanu. Vai Ungārija, valsts, kas pašlaik ir Eiropas Savienības Padomes prezidentvalsts, plāno veikt kādus īpašus pasākumus saistībā ar šīs direktīvas pieņemšanu un pārskatīšanu, un kādus īpašus pasākumus jūs veiksiet, lai atbrīvotu ceļu šai direktīvai?

  Ádám Kosa (PPE). – (HU) Ministres kundze! Liels paldies jums par jūsu atbildi. Es vēlētos mudināt Padomi pievērst uzmanību cilvēku ar invaliditāti iesaistīšanas nozīmei. Šim jautājumam ir ietekme arī uz Parlamenta darbu attiecībā uz deputātu spēju iesaistīties šajā procesā, jo, tā sakot, mēs esam tie, kas pārstāv cilvēkus. Es gribētu apsveikt prezidentvalsti par pievēršanos invaliditātes jautājumam augstā līmenī līdz trīs prezidentvalstu termiņa beigām. Mans jautājums ir, vai nākamās prezidentvalstis arī plāno pievērsties šim invaliditātes jautājumam tajā pašā līmenī.

  Enikő Győri, Padomes priekšsēdētāja. − (HU) Liels paldies jums par papildjautājumiem. Attiecībā uz pirmo Blinkevičiūtė kundzes jautājumu par situācijas attīstību saistībā ar pretdiskriminācijas direktīvu, es varētu jums teikt, piemēram, „tagad mēs to atrisināsim”, jo es varētu tā teikt par to, kas ir tā vērts, bet es neteikšu šādus vārdus. Mēs visi zinām, cik ārkārtīgi lēna pēdējos trīs gados ir bijusi šī tiesību akta projekta attīstība. Mēs, protams, arī plānojam panākt progresu. Lai varētu to veikt un saglabāt uzticamību, mēs cenšamies koncentrēties tieši uz to šīs direktīvas daļu, kura attiecas uz invaliditāti. Tādēļ mēs plānojam apspriest invaliditātes aspektus divās kārtās un ceram, ka mēs varēsim pārliecināt dalībvalstis gūt panākumus vismaz šajā ziņā. Tādējādi mēs netiecamies visos virzienos, bet toties vēlamies koncentrēt savu uzmanību uz šo jautājumu.

Man ir jāteic, ka tas ir ļoti sarežģīti. Dalībvalstis bieži atsaucas uz finanšu jautājumiem un finanšu grūtībām. Manas izcelsmes valsts bijusī valdība arī bija spiesta pieprasīt pagarinājumu, lai varētu īstenot ES politiku un iekšpolitiku, piemēram, šķēršļu likvidēšanas jomā, un krīzes un taupības laikā tas viss dalībvalstīm ir ļoti sarežģīti. Tomēr, manuprāt, jo īpaši uzskatot, ka mēs esam apņēmušies izveidot tādu prezidentvalsti, kuras uzmanības centrā ir cilvēks, mums patiešām ir jāpanāk progress šajā ļoti svarīgajā jautājumā – jo, kā to vienmēr saka Kósa kungs, tas attiecas ne vien uz personām ar invaliditāti, bet uz daudziem citiem, sākot ar jaunajām māmiņām un beidzot ar veciem cilvēkiem, kuru ir daudz vairāk nekā to personu, kuras mēs saucam par cilvēkiem ar invaliditāti — tas nozīmē, ka Padome ir lielā mērā atbildīga par to, lai panāktu progresu šajā jautājumā.

Kósa kungs vaicāja, kā mēs varam labāk iesaistīt Parlamentu, vai kā mēs varam strādāt kopā. Es uzskatu, ka Kósa kungs kā Starpdienestu grupas invaliditātes jautājumos priekšsēdētājs veic lielisku darbu un uztur ļoti labas attiecības ne vien ar Padomi un Padomes prezidentvalsti, bet arī ar Komisiju. Kā mēs varam redzēt vairākos jautājumos, ja Parlamentam ir vadošā nozīme, un es esmu pārliecināta, ka Parlamentam ir vadošā nozīme invaliditātes jautājumos, tad Komisija un Padome var tikai rīkoties pēc tā ieteikumiem. Tādēļ tos patiešām var ietvert Komisijas priekšlikumos, kuri pēc tam tiek iesniegti Padomei. Domājot par romu stratēģiju, Lívia Jároka ziņojumam, kas šo pirmdien tika pieņemts Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejā, ir labas izredzes tikt ietvertam Komisijas priekšlikumā un pēc tam iesniegtam Padomei. Tādēļ es gribētu ieteikt šo ceļu, un es atzinīgi vērtētu to, ja šī lieliskā sadarbība varētu turpināties.

Mēs nosūtīsim rakstiskas atbildes uz tiem jautājumiem, uz kuriem nevarējām atbildēt laika trūkuma dēļ.

  Priekšsēdētājs. − Tas ir pareizi, bet es ļaušu Chountis kungam izteikt papildinājumu par šo jautājumu.

  Nikolaos Chountis (GUE/NGL). – (EL) Priekšsēdētāja kungs! Es nevēlos, lai manis iesniegtais jautājums tiktu izskatīts debatēs. Es atzinīgi vērtēju jūsu centienus, un es nevēlos izjaukt kārtību.

Man ir tikai viens komentārs, kas neattiecas konkrēti uz priekšsēdētāju un neietekmē viņu, un es izteikšos īsi. Es tikai gribu teikt, ka tādēļ, ka mums, kā jūs ļoti labi zināt, ir problēma parlamentārās kontroles jautājumā, plenārsēdē ir bijuši trīs gadījumi, kad mums nebija jautājumu Padomei, un procedūras galu galā samazina pieejamo laiku. Tādēļ vai jūs, lūdzu, varētu apspriest ar Prezidiju, kā šo laiku varētu nodalīt.

Liels paldies par jūsu pieliktajām pūlēm. Es nevēlos pārsniegt laiku, es nevēlos arī, lai mans jautājums tiktu debatēts, un es pateicos ministrei, kura bija sagatavojusies un gaidīja.

  Priekšsēdētājs. − Chountis kungs, man ir zināma jūsu sūdzība, kuru es pilnībā atbalstu.

Tomēr Prezidijs nepieņem lēmumus par debašu laiku, debašu saturu vai uzstāšanās laiku, dīvainā kārtā tā ir Priekšsēdētāju konference, kas vienmēr cenšas pārāk daudz ietvert darba kārtībā. Prezidija locekļiem, arī man, ir jārisina šādi radušās problēmas un jāsakārto juceklis.

Es atvainojos visiem, kuri netika aicināti. Kā pareizi saka Győri kundze, visi jautājumi, uz kuriem viņai nav bijis laika šovakar atbildēt – un uz tiem jautājumiem, uz kuriem viņa ir atbildējusi, viņa ir atbildējusi ļoti prasmīgi – saņems rakstiskas atbildes.

Jautājumi, uz kuriem laika trūkuma dēļ nav sniegta atbilde, saņems rakstisku atbildi (sk. Pielikumu).

Jautājumu laiks tiek slēgts.