Priekšsēdētājs. – Nākamais darba kārtības punkts ir debates par:

- jautājumu Komisijai, uz kuru jāatbild mutiski un kuru Eiropas Tautas partijas grupas (Kristīgie demokrāti) vārdā uzdeva Marian-Jean Marinescu un Mathieu Groschn, par vulkānisko pelnu izraisīto krīzi (O-0198/2010 - B7-0015/2011);

- jautājumu Komisijai, uz kuru jāatbild mutiski un kuru Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupas vārdā uzdeva Saïd El Khadraoui, par vulkānisko pelnu izraisīto krīzi (O-000052/2011 - B7-0204/2011);

- jautājumu Komisijai, uz kuru jāatbild mutiski un kuru Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupas vārdā uzdeva Gesine Meissner, par vulkānisko pelnu izraisīto krīzi (O-000049/2011 - B7-0202/2011), un

- jautājumu Komisijai, uz kuru jāatbild mutiski un kuru Eiropas Konservatīvo un reformistu grupas vārdā uzdeva Roberts Zīle, par vulkānisko pelnu izraisīto krīzi (O-000051/2011 - B7-0203/2011).

  Marian-Jean Marinescu, autors. – (RO) Priekšsēdētāja kungs, vulkāna izvirduma dēļ pagājušā gada aprīlī tika slēgti daudzi Eiropas gaisa telpas sektori. Izveidojās krīzes situācija, kas ietekmēja vairāk nekā 10 miljonus ceļotāju un radīja nopietnas ekonomiskās sekas. Vulkānisko pelnu izraisītās krīzes pārvarēšanas process būtiski atšķīrās no vēlamā, jo pietrūka koordinācijas iestāžu starpā, atbilstošu normatīvu un elastības, turklāt pieejamie tehniskie resursi netika izmantoti optimāli.

Es jau toreiz norādīju un joprojām uzskatu, ka sevišķi svarīgi ir veikt vajadzīgos pasākumus, lai mēs varētu novērst līdzīgas sekas jaunu vulkānu izvirdumu gadījumā. Atbildība par lidojumu drošību, kas ietver izvairīšanos no pelnu zonām, ir jāuzņemas operatoram un apkalpei. Operatoru rīcībā ir jābūt precīzai informācijai, lai viņi varētu īstenot labākos risinājumus. Piloti ir apmācīti rīkoties ārkārtas lidojuma apstākļos, un viņiem ir vajadzīgā pieredze, lai novērtētu risku un pieņemtu lēmumus par lidojumu novirzīšanu.

Lai šis process noritētu pēc iespējas efektīvāk, ir jāveic šādi pasākumi: jāuzlabo uzraudzība un laikapstākļu paredzēšana un jāiegulda vairāk līdzekļu zemes un gaisa telpas aprīkojumā. Tehniskajai struktūrai ir jābūt tādai, kas spēj sniegt precīzu informāciju reālajā laikā un regulāras laika prognozes, un to var panākt ar pašreizējām tehnoloģijām. Uzticot šīs informācijas apkopošanu un sniegšanu vairākiem centriem, tiktu uzlabota riska novērtēšana un attiecīgo lidojumu grafika sastādīšana. Ir jāprecizē krīžu pārvarēšanas iestāžu loma, lai nodrošinātu, ka operatori saņem vajadzīgo informāciju, lai varētu pieņemt lēmumus.

Pārvaldes iestādei ir jāuzņemas atbildība par uzraudzību, bet vulkānisko pelnu konsultatīvo centru pienākums ir ziņot aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem par izvirdumiem un augsta riska zonām. Pakalpojumu sniedzējiem ir jāinformē lidmašīnu apkalpe par zonām, kurās ir augsts pelnu piesārņojuma risks. Izmantojot simulācijas mācības, iesaistītās puses ir jāapmāca efektīvi rīkoties krīzes situācijas.

Uzskatu, ka Eiropas Aviācijas drošības aģentūrai noteikti ir jāizstrādā normatīvi, kas precizētu pienākumus un kontroli s attiecībā uz darbībām operatīvā līmenī. Vienotas Eiropas gaisa telpas izveide un jaunās paaudzes gaisa satiksmes pārvaldības sistēmas īstenošana ievērojami atvieglotu lēmumu pieņemšanas procesu un būtiski mazinātu sekas, kas rastos krīzes gadījumā. Manuprāt, šie ir galvenie jautājumi, kas mums ir jāatrisina, lai mēs būtu gatavi sekmīgi tikt galā ar šādām situācijām nākotnē.

  Brian Simpson, autors. – Priekšsēdētāja kungs, es ar prieku raugos uz iespēju, ko mums dod šis iesniegtais jautājums, proti, uz iespēju vēlreiz izskatīt problēmas, ar kurām Īslandes vulkāna izvirduma izraisītās krīzes laikā pagājušā gadā saskārās ceļotāji un plašākas aviācijas nozares aprindas.

Pagājušajā gadā atklājās, ka dalībvalstīm un ES kopumā nav plāna šādiem gadījumiem; izmantotie dati bija nepilnīgi, meteorologi nespēja palīdzēt vai nepalīdzēja, un ikviens izmantoja iespēju pilnveidot mākslu vainot citus un īstenoja politiku, kas paredz izvairīšanos no riska, nevis riska pārvaldību.

Atklāti sakot, priekšsēdētāja kungs, dalībvalstis pagājušajā gadā nobijās. Bet tas, priekšsēdētāja kungs, bija toreiz. Kā būs nākotnē? Vai mums ir visaptverošs plāns, kā rīkoties nākamā vulkāna izvirduma gadījumā? Ja tas notiktu, vai dalībvalstis spētu saskaņot savu darbību ES līmenī? Ļoti svarīgs jautājums ir — vai tās iesaistīs aviācijas nozari un jo īpaši aviokompānijas, pirms dos savus padomus? Mēs nedrīkstam atkārtot pagājušajā gadā pieļautās kļūdas, kuru dēļ izveidojās absurdā situācija, kad viena valsts slēdza savu gaisa telpu, bet kaimiņvalsts to nedarīja. Šī situācija radīja haosu, apjukumu un ievērojamas ekonomiskās sekas.

Visbeidzot, priekšsēdētāja kungs, jānorāda, ka Īslandes vulkāna pieredze vērsa uzmanību uz kādu būtisku lietu: tā apliecināja nepieciešamību izveidot vienotu Eiropas gaisa telpu labāk, nekā to spētu izdarīt jebkurš politiķis. Patlaban mūsu uzdevums ir risināt un virzīt šo jautājumu kā steidzamu, lai arī dalībvalstis, kā parasti, ir atgriezušās pie saviem vecajiem ieradumiem vilcināties attiecībā uz šo ļoti vajadzīgo projektu.

  Gesine Meissner, autore. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, mēs tikko jau runājām par dabas katastrofām, izskatot darba kārtības iepriekšējo punktu. Šajā gadījumā tieši dabas spēks pilnībā apturēja gaisa satiksmi. Eijafjatlajokutla izvirdums (iespējams, ikviens tagad zina šo vulkānu) notika pagājušajā gadā, un tas pilnībā apturēja lielu daļu gaisa satiksmes. Starp citu, iepriekšējās runas laikā es vēlreiz pārliecinājos, ka mums ir lielisks Transporta un tūrisma komitejas priekšsēdētājs, jo viņa teiktais lielā mērā atbilda tam, ko biju plānojusi teikt es. Tāpēc es mēģināšu savu runu nedaudz pamainīt.

Toreiz tik tiešām valdīja haoss — Simpson kungs jau to minēja. Mēs, Eiropas iedzīvotāji, neraugoties uz augsto tehnoloģiju iespējām un to, ka esam panākuši saskaņošanu jau tik daudzās jomās, būtībā bijām bezspēcīgi šīs dabas katastrofas priekšā, meklējot tai risinājumus. Mēs sapratām, ka ir noslēgts pārāk maz nolīgumu. Tad mēs izveidojām darba grupu. Saistībā ar šo aspektu mūs interesē, vai darba grupas darbība jau ir devusi kādus lietderīgus rezultātus, kurus varētu apspriest, un vai tā ir publicējusi kādus pētījumus? Katrā ziņā man tādi nav zināmi. Vai ir notikušas konsultācijas ar visiem starptautiskajiem ekspertiem, kas ir speciālisti šādu vulkānu izvirdumu jautājumos? Galu galā, jau pagājušajā gada plenārsēdē mēs diskutējām par to, ka citās pasaules daļās vulkānu izvirdumi notiek daudz biežāk nekā Eiropā, bet viņiem kaut kā izdodas nodrošināt atjauninātu informāciju un koordinēt šo situāciju.

Mani satrauc vēl kāds aspekts. 4. maijā arī Satiksmes ministru padomē tika norādīts, ka mums ir vajadzīga savstarpēji saistīta Eiropas transporta sistēma. Šādos gadījumos tā, neapšaubāmi, varētu palīdzēt. Cik lielā mērā mēs patlaban esam attīstījuši savu spēju labāk reaģēt jaunu vulkānu izvirdumu gadījumā? Izvirdumus paredzēt mēs, protams, nevaram. Tie vienkārši notiks.

Man ir vēl kāds jautājums: vai mēs zinām, kādas tieši tehnoloģijas būs vajadzīgas, lai mēs spētu labāk risināt šādas situācijas? Vācijā tagad visās meteoroloģiskajās stacijās ir atbilstošas ierīces, kas apkopo informāciju, un tās spēj šo atjaunināto informāciju ļoti ātri nodot aviokompāniju atbildīgajām personām un arī pilotiem, lai viņi varētu izlemt, ir vai nav droši lidot.

Netika pieminēts vēl kāds aspekts, kas ir svarīgs šai sakarā, proti, šī pelnu izraisītā krīze un problēmas, ko tā radīja gaisa transporta nozarē, ietekmēja 10 miljonus pasažieru un, protams, arī daudzus uzņēmumus. Daži pasažieri bija iesprostoti lidostās un nevarēja turpināt savu ceļojumu. Tāpēc rodas jautājums, kāda ir situācija pasažieru tiesību jomā. Mums ir gaisa transporta pasažieru tiesības, bet man šķiet, ka šajā gadījumā tās ne vienmēr tika pilnā mērā izmantotas. Iespējams, mums vajadzētu šīs pasažieru tiesības vēlreiz pārskatīt.

Esmu uzdevusi daudz jautājumu. Hahn kungs, es nezinu, vai jūs spēsiet atbildēt uz tiem tagad, jo transporta joma nav jūsu joma. Tomēr esmu pārliecināta, ka atbildes uz jautājumiem, ko uzdevu papildus rakstiskajam jautājumam, tiks sniegtas vēlāk. Jūs būsiet pamanījis, ka šis jautājums mūs ļoti satrauc. Galu galā gaisa transporta nozare ir ļoti svarīga nozare, un tāpēc mums ir vajadzīga vienota Eiropas gaisa telpa.

  Roberts Zīle, autors. – (LV) Es gribētu ne tik daudz atkārtot, ko teica mani kolēģi, bet faktiski — kāpēc mēs uzdodam šo jautājumu? Jo ir pagājis gandrīz gads kopš šiem notikumiem un, iespējams, ka tas parasti aizmirstas, tomēr mēs gribējām uzturēt šo jautājumu svarīgu Komisijai un sagaidām komisāra rīcību šajos apsolītajos jautājumos kā mācību no pagājušā gada vulkāna izvirduma. Faktiski tas pierādīja to, ka aviācijas tirgus ir Eiropas Savienības iekšzemes tirgus, iespējams, kā nevienā citā Eiropas transporta veidā, un tas, savukārt, nozīmē to, ka lēmumu pieņemšana, kā arī to sagatavošana, iespējams, prasa citādu rīcību nekā attiecībā uz citiem transporta veidiem. Gan šo mērījumu neesamība, gan pārvadātāju nepiedalīšanās lēmumu pieņemšanā, gan arī tas, ka lēmums tiek pieņemts dalībvalstu līmenī — kas principā, protams, izriet no likumiskās puses, taču, lai arī es pārstāvu politisko grupu, kas vienmēr atbalsta subsidiaritātes principu, šoreiz domāju, ka mums, ņemot vērā konkrēto situāciju pagājušajā gadā, uz šī piemēra pamata vajadzētu pārdomāt, vai lēmumu pieņemšanai nebūtu lielākā mērā jānotiek Eiropas līmenī. Pasažierus satrauc arī tas, ka dažādas aviokompānijas rīkojas ar pasažieriem ļoti dažādi, un vienmēr iegūt no šīm aviokompānijām tiesas ceļā kompensācijas nav pats vienkāršākais ceļš. Acīmredzot nedrīkst būt tā, ka dažādas aviokompānijas var no šādas krīzes situācijas iziet dažādi, ar dažādām izmaksām. Visbeidzot, trešais, ko es gribētu uzsvērt, ir no šīs krīzes gūtā mācība, ka Eiropas Savienībā eksistē vairākas, ja tā varētu teikt, „salas”, kas nav savienotas ar citiem transporta veidiem ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, un tas nozīmē, ka šogad, plānojot TEN-T karti, gan nākotnē finanšu perspektīvu, TEN-T budžetu, gan arī kohēzijas politikas budžetu, mums vajadzētu atrast investīcijas citiem transporta veidiem, lai savienotu šīs „salas” ar pārējo Eiropas Savienību. Paldies!

  Johannes Hahn, Komisijas loceklis. – Priekšsēdētāja kungs, Eijafjatlajokutla izvirdums Īslandē 2010. gada aprīlī radīja vērienīgas sekas, kas pieprasīja steidzamu ES rīcību. Tāpēc Komisija ierosināja nekavējoties īstenot pasākumus, kas ir vērsti uz ES nostājas saskaņošanu un tiesiskā regulējuma stiprināšanu. Šo pasākumu rezultātā Eiropa ir kļuvusi par spēcīgāku partneri pasaules mērogā.

Komisija aktīvi iesaistās praktiskajā darbā, kura mērķis ir uzlabot pašreizējās metodes, ko aviācijā izmanto, lai izvairītos no vulkāniskajiem pelniem. Piemēram, saistībā ar Septīto pamatprogrammu Komisija ir uzsākusi īpašu iniciatīvu „Tehnoloģiskais atbalsts krīzes koordinācijas pasākumu īstenošanai gaisa satiksmes sistēmā pēc notikumiem, kas rada būtiskus tās traucējumus”. Vienlaikus Eiropas Aviācijas drošības aģentūra (EADA) izstrādā noteikumus par lidotspējas prasībām un lidojumu drošības riska novērtēšanu gaisa telpā, kurā ir vulkāniskais piesārņojums.

Attiecībā uz aviokompāniju darbību ciešā sadarbībā ar EADA ir izstrādāta noteikta pieeja. Šajā pieejā ir ņemta vērā citu pasaules daļu prakse. Pamatprincipi ir šādi: pirmkārt, aviokompānija atbild par savu darbību drošumu. Pirms lidojumiem vulkānisko pelnu piesārņotā gaisa telpā aviokompānijai ir jāveic drošības riska novērtējums un jāpanāk, ka to apstiprina attiecīgās aviokompānijas uzraudzības iestāde. Būtisku izmaiņu gadījumā šī procedūra jāatkārto.

Otrkārt, aviokompānijai ir jāpierāda, ka informācijas avoti, ko tā izmanto drošības riska novērtēšanai, ir pareizi un atbilstoši. Tai arī jāpierāda sava kompetence un spējas šādus datus pareizi interpretēt. Pirms lidojumu veikšanas aviokompānijai no ražotājiem ir jāiegūst informācija par lidmašīnas jutību pret pelnu piesārņojumu gaisā un šādu pelnu ietekmi uz lidotspēju. Šie dati jāatspoguļo drošības riska novērtējumā.

Saskarē ar tādiem traucējumus izraisošiem notikumiem kā šis galvenā nozīme ir kopīgai lēmumu pieņemšanai dalībvalstu un nozares pārstāvju starpā. Lai mēs spētu īstenot visaptverošu un saskaņotu rīcību, Komisija pēc Satiksmes ministru padomes 2010. gada 4. maija sanāksmes sadarbībā ar Eirokontroli izveidoja Eiropas Aviokrīžu koordinācijas vienību. Kopš vienības izveides tās pārstāvji ir organizējuši vairākas sanāksmes, kurās ir centušies izstrādāt tās struktūras un procedūras. Lai pārbaudītu un apstiprinātu šīs vienības spēju savlaicīgi rīkoties, tās pārstāvji piedalīsies vulkāna izvirdumu gadījumiem veltītās mācībās, kas ANO aviācijas iestādes — Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas (ICAO) — vadībā notiks 2011. gada 13. un 14. aprīlī.

Vulkānisko pelnu izraisītā krīze parādīja, cik ļoti svarīgi ir izveidot vienoto Eiropas gaisa telpu. Tāpēc Komisija ir paātrinājusi šīs iniciatīvas īstenošanu, piemēram, pieņemot vienotās Eiropas gaisa telpas darbības sistēmu un ar to saistītos ES mēroga darbības mērķus, pieņemot tīkla vadības funkciju īstenošanas noteikumus, ieceļot amatā tīkla vadītāju, pieņemot īstenošanas noteikumus un norādījumus par funkcionālajiem gaisa telpas blokiem, ieceļot bijušo EP deputātu G. Jarzembowski par funkcionālo gaisa telpas bloku koordinatoru un plānojot līdz 2011. gada aprīlim pabeigt EADA kompetences paplašināšanu attiecībā uz drošības regulēšanu gaisa satiksmes pārvaldības jomā.

Nobeigumā vēlos norādīt, ka Komisija turpina darbu pie šo ļoti sarežģīto tehnisko jautājumu risināšanas. Komisija sadarbojas ar EASA, ICAO, ES dalībvalstīm un nozares pārstāvjiem, lai garantētu drošību Eiropas gaisa telpā.

  Mathieu Grosch, PPE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, Hahn kungs, jūsu atbildi es, saprotams, uzskatu par Komisijas atbildi, un arī es negaidu, lai jūs šodien sīki analizētu specifiskos jautājumus, ko ir uzdevusi Transporta un tūrisma komiteja.

Viens ir skaidrs — tika atcelti vairāk nekā 100 000 lidojumi un skartas 300 lidostas un vairāk nekā 10 miljoni pasažieru. Mums ir jāmācās no šī gadījuma. Tāpēc arī mēs šodien vēršam uzmanību uz šo jautājumu. Ļoti ātri radās nepieciešamība pēc saskaņotas rīcības, bet to, protams, mēs nesagaidījām. Bez iepriekšējas sagatavošanās nav iespējams nodrošināt saskaņotu rīcību 24 stundu laikā. Šodien mēs vēlētos dzirdēt atbildes uz turpmāk minētajiem jautājumiem, un šīs atbildes gaida ne tikai Parlaments, bet arī Eiropas iedzīvotāji.

Pirmkārt, mēs vēlētos uzzināt, vai ir iegūta pilnīgāka informācija par šādas parādības sekām un lokalizāciju?

Otrkārt, kāda būs ES iestāžu nozīme šajā jomā nākotnē un kādas lēmējtiesības tām tiks piešķirtas? Vai mums arī turpmāk būs 27 vienlaicīgi pastāvoši lēmumi, vai arī Komisijai jau ir padomā citi priekšlikumi, un cik lielā mērā šo problēmu risināšanā tiks iesaistītas aviokompānijas? Šis jautājums tiek uzdots ļoti bieži.

Krīzes komitejas pienākums ir rīkot sanāksmes — tā tik tiešām rīko sanāksmes — un tā arī veiks pārbaudes. Ļoti svarīgi būtu informēt šo Parlamentu un līdz ar to Eiropas iedzīvotājus par šo pārbaužu rezultātiem.

Attiecībā uz koordināciju jānorāda, ka ir svarīgi to nodrošināt arī ārpus ES. Mums ir jāvienojas arī par starptautiska līmeņa struktūrām, jo gaisa telpa un arī dažas dabas katastrofas šajā ziņā robežas nepazīst.

Vēl viens svarīgs aspekts, kas attiecas uz mums, ir pasažieri. Mēs runājam par aptuveni 10 miljoniem pasažieru, bet šie 10 miljoni pasažieru nebija tikai tūristi, kuriem nācās pagarināt savas brīvdienas vai kuri to darīja ar prieku. Šo cilvēku vidū bija arī tādi, kuriem vajadzēja nokļūt mājās vai steidzami nokļūt kur citur. Šajā gadījumā mēs nedrīkstam tikai atsaukties uz pasažieru tiesībām, mums ir saskaņoti jādarbojas un jānodrošina alternatīvas un citu transporta veidu plašāka izmantošana. Piemēram, vajadzības gadījumā mums ir jāspēj ātrāk piedāvāt dzelzceļa maršrutus. Arī to bez iepriekšējas sagatavošanās nav iespējams izdarīt 24 stundu laikā. Šie ir jautājumi, uz kuriem mēs iedzīvotāju un arī pasažieru vārdā vēlamies vērst uzmanību. Nav runa tikai par viņu tiesību izskaidrošanu.

Visbeidzot, es vēlos runāt par kādu ne mazāk svarīgu aspektu (un jūs to jau minējāt), proti, par gaisa telpas blokiem — ir izteikts priekšlikums samazināt to skaitu no 27 uz septiņiem. Tas varētu būt efektīvs risinājums. Tomēr es šodien uzdrošinos prognozēt, ka mēs nespēsim to izdarīt līdz 2012. gadam, jo dalībvalstis to nevēlas. Šai sakarā mums ir jāraida arī ļoti skaidrs ārējais signāls, ka gaisa telpas bloku skaita samazināšana ir ļoti vajadzīga. Arī šis varētu būt efektīvs risinājums. Hahn kungs, es aicinu jūs paviesoties Māstrihtā — tas nav pārāk tālu. Tur patlaban jau tiek īstenota trīs vai četru valstu sadarbība attiecībā uz gaisa telpas augšējo slāni un tiek risinātas visas problēmas, uz kurām valstis vērš uzmanību. Aizbrauciet uz turieni, iesakiet šādu sistēmu Komisijai un izmantojiet to kā paraugu Eiropas septiņu funkcionālo gaisa telpas bloku īstenošanai. Tad mēs spēsim atrisināt šo jautājumu divpadsmit mēnešu laikā.

  Edit Herczog, S&D grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, es neesmu Transporta komitejas locekle, tāpēc dažiem deputātiem varētu rasties jautājums, kāpēc es tik ļoti vēlos runāt par šo jautājumu. Vēlos izteikties tāpēc, ka es — tāpat kā daudzi citi — kļuvu par šī pelnu mākoņa upuri. Biju aizlidojusi uz Baku un atgriezties varēju tikai ar lielām grūtībām.

Šis jautājums skar visus Eiropas iedzīvotājus. Eiropai bija iespēja parādīt, kādu papildu labumu tā var dot, bet mums tas neizdevās. Eiropas iedzīvotāji, domājams, saprata, ka ES vēl nebija gatava vienotai rīcībai, bet mums ir jābūt drošiem, ka spēsim rīkoties vienoti līdzīgās situācijās nākotnē. Tāpēc manā skatījumā vienotas Eiropas gaisa telpas projekts mums katrā ziņā ir jāīsteno. Mēs visi esam vienisprātis šajā jautājumā.

Lai gan es neesmu Transporta komitejas locekle, vēlos norādīt, ka mums ir vajadzīga ne tikai vienota Eiropas gaisa telpa, bet arī vienota ar to saistītā Eiropas infrastruktūra. Tāpēc šajā plenārsēdē es vēlētos vērst uzmanību uz to, ka šī mērķa sasniegšanas nolūkā mums ir vajadzīga Galileo sistēma un Vides un drošības globālais monitorings, jo sekmīgas ieviešanas gadījumā tie būtu lieliska Eiropas infrastruktūra. Mēs darbojamies, lai panāktu budžeta pozīciju piešķiršanu šiem aspektiem, bet mums ir arī labāk jāskaidro Eiropas iedzīvotājiem, kāpēc šie projekti ir vajadzīgi.

Šo apsvērumu dēļ es vēlējos izmantot iespēju uzstāties un pateikt, ka līdztekus Eiropas politikas stratēģijām mums ir vajadzīga arī Eiropas infrastruktūra šajā jomā.

  Nathalie Griesbeck, ALDE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, pirms nepilna gada tika slēgtas trīssimt Eiropas lidostas 23 no 27 ES dalībvalstīm. Šī situācija radīja ievērojamus finansiālos zaudējumus un, galvenokārt, kā norādīja iepriekšējie runātāji, tās dēļ vairāk nekā 10 miljoni iedzīvotāju, kuru vidū bija arī tādi, kas nebija devušies tūrisma ceļojumos, bija spiesti atcelt ceļojumus un meklēt citas transporta iespējas.

Šāda situācija radās pilnīgi dabisku spēku izraisīta haosa dēļ. Mēs nonācām apstākļos, kuros dabas spēki noteica nepieciešamību īstenot svarīgus pasākumus un kuros Eiropas gaisa telpā valdīja vēl nepieredzēta dīkstāve.

Vulkāna izvirdumus, protams, ir grūti paredzēt, un vēl grūtāk ir paredzēt vulkānisko pelnu mākoņu veidošanos. Tas ir daudz grūtāk nekā paredzēt sniegu. Tomēr šī mākoņa izraisītā krīze parādīja visas ES gaisa satiksmes pārvaldības nepilnības un arī vairāku pārvaldības instrumentu neefektivitāti un to trūkumu.

Pamatojoties uz šiem trim faktoriem, es vēlētos nākt klajā ar trim priekšlikumiem šādu situāciju risināšanai. Pirmais priekšlikums ir saistīts ar obligāto komodalitāti, otrais — ar nepieciešamību pēc Kopienas metodes rīcībai šādos gadījumos, trešais — (šis aspekts, protams, mūs satrauc visvairāk) ar pasažieru tiesībām.

Attiecībā uz pirmo aspektu jānorāda, ka krīze ir parādījusi, cik ļoti svarīgi ir uzlabot komodalitāti Eiropas transporta jomā, jo šis pelnu mākonis atklāja ne tikai aviosistēmas iespēju robežas Eiropas līmenī, bet arī un — jo īpaši — dzelzceļa satiksmes iespēju robežas, jo daudzi ceļotāji nespēja atrast alternatīvus transporta veidus. Pēdējā gada laikā veiktajos pētījumos ir apstiprināts, ka labākas komodalitātes apstākļos šīs krīzes apmēri, iespējams, nebūtu bijuši tik lieli un nespēja rīkoties — tik izteikta.

Attiecībā uz otro aspektu jānorāda, ka, tāpat kā finanšu krīzes apstākļos un debatēs, kurās mēs Kopienas metodi salīdzinām ar starpvaldību pasākumiem, arī transporta nozarē grūtības, ar kurām saskārāmies un kuras varētu atkārtoties, drīzāk atrisinās patiesas Kopienas metodes izmantošana, nevis starpvaldību pasākumi vai sadrumstalota 27 dalībvalstu rīcība. Šai nolūkā ir jāstiprina Eirokontroles kompetences jomas Kopienas sistēmā un, protams, kā jau tika norādīts, steidzami jāpabeidz darbs pie vienotas Eiropas gaisa telpas izveides.

Treškārt, ir runa par pasažieriem, un šis aspekts mūs satrauc visvairāk ...

(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju)

No tā, ko teicu savas runas ievaddaļā, jūs droši vien jau nopratāt, ka aspekts, par kuru vēlējos runāt nobeigumā, bija visbūtiskākais.

  Eva Lichtenberger, Verts/ALE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, vispirms es vēlos pateikties Komisijai (bieži es to nedaru) par to, ka tā drošību konsekventi ir uzskatījusi par galveno prioritāti, pat neraugoties uz to, ka dažas aviokompānijas ir paudušas iebildumus un mēģinājušas mazināt šīs problēmas nozīmi, jo tā ir saistīta ar finansiālo aspektu. Arī turpmāk drošībai ir jābūt mūsu pamatprincipam. Tomēr Eiropas līmenī mums būtu jāpanāk daži uzlabojumi.

Piemēram, kāda ir situācija saistībā ar centieniem uzlabot mūsu kopējās mērīšanas sistēmas? Vai ir ieviestas stratēģijas, kas nosaka, kādā veidā un kādas darba sadales apstākļos veicami mērījumi šāda piesārņojuma gadījumos, lai nodrošinātu, ka mēs ātrāk varam nākt klajā ar daļēji ticamiem paziņojumiem? Es zinu, ka to ir ļoti grūti izdarīt, jo īpaši meteoroloģisko apstākļu dēļ, bet es vēlētos uzzināt, vai ir panākts progress attiecībā uz koordināciju, lai nodrošinātu vismaz to, ka mērījumus mēs veicam un izvērtējam saskaņā ar vieniem un tiem pašiem kritērijiem.

Kopumā šī vulkānisko pelnu izraisītā krīze ir parādījusi, cik trausla ir mūsu augsti tehnoloģiskā gaisa transporta sistēma — to mēs visi skaidri redzam mūsu lidostās. Pat normālas darbības apstākļos divu vai trīs reisu aizkavēšanās rada daudzas un dažādas sekas, tā apgrūtinot pakalpojuma izmantošanu. Ja papildus rodas ar laikapstākļiem saistītas problēmas vai kas līdzīgs vulkānisko pelnu krīzei, situācija izvēršas pilnīgā haosā. Mums nav pret kļūmēm drošu sistēmu šajā jomā, mums ir jāveic uzlabojumi, jo sistēma ir tikai tik laba, cik laba ir tās spēja attiecīgos gadījumos drošā veidā reaģēt uz kļūmēm.

Ir atklājusies vēl kāda būtiska nepilnība, proti, vispārējs sadarbības trūkums dzelzceļa, ceļu un gaisa transporta jomā. Tieši šīs nepietiekamās sadarbības dēļ bija gandrīz neiespējami veikt atbilstošus kompensatoros pasākumus uz zemes.

Attiecībā uz vienoto gaisa telpu, kuras nepieciešamību šis gadījums ir apliecinājis, jo saskaņoti pasākumi jebkurā gadījumā būtu bijuši labāki, jānorāda, ka tikmēr, kamēr katra dalībvalsts uzskatīs, ka tikai tā patiesi spēj efektīvi kontrolēt savu gaisa telpu un ka neviens cits to nekādā gadījumā nespēj izdarīt (es šobrīd runāju par mūsu gaisa telpu Centrāleiropā), mēs nekādu progresu šajā jomā nepanāksim. Šis egoisms kaitē Eiropas sadarbībai un, galu galā, arī Eiropas idejai. Mums tas skaidri jāapzinās.

  Jacqueline Foster, ECR grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, debatēs tas jau tika norādīts, bet es vēlreiz atkārtošu, ka mēs visi apzināmies, cik vērienīgus traucējumus izraisīja šis vulkānisko pelnu mākonis. Iepriekšējie runātāji jau minēja, ka tika atcelti vairāk nekā 100 000 lidojumi, desmitiem miljonu pasažieru, kas bija devušies darījumu vai brīvdienu ceļojumos, nevarēja izpildīt savus ceļojuma plānus, preču un kravu pārvadājumi aizkavējās vai tika pārtraukti, tika ietekmēti uzņēmumi, un mūsu Eiropas pārvadātājiem un lidostām radās milzīgi finansiālie zaudējumi. Kopumā šī krīze Eiropas aviokompānijām izmaksāja vairāk nekā EUR 2 miljardus. Eiropas un dalībvalstu iestādes, kurām bija jāuzņemas atbildība par šādu problēmu risināšanu, pilnībā zaudēja rīcībspēju, un, atklāti runājot, šo situāciju varētu uzskatīt par smieklīgu, ja vien tā nebūtu bijusi tik nopietna.

Visā šajā haosā viens bija skaidrs. Gaisa transports ir ļoti svarīgs Eiropas ekonomikai, un mums, Eiropas iedzīvotājiem, ir vajadzīga plaukstoša un efektīva gaisa transporta nozare, kurā apkalpes un pasažieru drošība ir galvenā prerogatīva. Es ar prieku atbalstu šo jautājumu, uz kuru jāatbild mutiski, jo īpaši tāpēc, ka mūsu iepriekšējās plenārsēdes debatēs par šo jautājumu es aicināju Eiropas Savienību paraudzīties uz starptautisko paraugpraksi vulkānisko pelnu jautājuma risināšanā, un it sevišķi es aicināju mācīties no Amerikas, kura šajā ziņā vienmēr ir izmantojusi pārdomātāku pieeju. Es, protams, atzinīgi vērtēju to, ka savā krīzes novērtējumā Komisija ir atzinusi, ka Eiropai ar Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas starpniecību ir jāpārskata izmantotās procedūras.

Starptautiskā paraugprakse rāda, ka atbildība par apdraudējumu, ko varētu radīt vulkāniskie pelni, ir jānodod aviokompāniju operatoriem, kuri šo atbildību īsteno saistībā ar drošības pārvaldības sistēmām. Iestāžu uzdevums ir pārbaudīt aviokompāniju drošības pārvaldības sistēmas, lai nodrošinātu, ka tās atbilst vajadzīgajiem drošības standartiem. Šādu procedūru izmanto ASV un citas valstis, kuras vulkānu izvirdumu situācijas ir spējušas atrisināt bez būtiskiem gaisa satiksmes traucējumiem.

Ļoti svarīga ir skaidra un vienota vadība, un Eiropas Aviācijas drošības aģentūrai ir jāpanāk, lai ES dalībvalstis pielāgo pašreizējās procedūras tā, ka turpmāk atbildību uzņemas aviokompāniju operatori un ka viņi tiek atbalstīti šādu lēmumu pieņemšanā.

Visbeidzot, ir jānorāda, ka pagājušā gada aprīlī un maijā notikusī krīze pavisam skaidri parādīja, ka centieniem panākt vienotas Eiropas gaisa telpas un jaunās paaudzes gaisa satiksmes vadības sistēmas pilnīgu īstenošanu ir jābūt mūsu prioritātei. Eiropas ražotāji un nodokļu maksātāji jau ir ieguldījuši vērienīgas naudas summas šajos projektos, un mums, Eiropas likumdevējiem, ir jāturpina centieni panākt līdzsvarotu, rentablu un strukturālu reformu īstenošanu. Es atzinīgi vērtēju komisāra šodienas komentārus. Cerēsim, ka tagad attīstība notiks vēlamā virzienā.

  Juozas Imbrasas, EFD grupas vārdā. – (LT) Priekšsēdētāja kungs, tas, ka mēs šodien atkal runājam par vulkānisko pelnu izraisīto krīzi, apliecina, ka šis temats joprojām ir aktuāls un ka joprojām ir daudz neatbildētu jautājumu. Mēs apzināmies, ka vulkānu darbība nenotiek atbilstoši noteiktām likumībām, un mums ir jāpieļauj neparedzētu apstākļu veidošanās. Ir runa par aviācijas nozares izdzīvošanu, bet aviosatiksmes traucējumus rada ne tikai vulkāni, bet arī vētras, sniegs un līdzīgas parādības. Saprotams, ka nav iespējams novērst, pārtraukt vai paredzēt visas situācijas, kas aviācijas nozarē varētu rasties. Bet ir skaidrs, ka lidmašīnas drošības, cilvēku dzīvības un viņu mobilitātes apsvērumiem ir jābūt mūsu prioritātei.

Man prieks, ka, īstenojot vienotas gaisa telpas iniciatīvu, tiek uzsākta visaptveroša programma, kuras mērķis ir modernizēt gaisa satiksmes pārvaldību. Es piekrītu kolēģei, kas tikko norādīja, ka ir jāizveido arī kopēja infrastruktūra. Tomēr saistībā ar šo jautājumu es vēlētos norādīt, ka patlaban mums būtu jāapsver un jāapspriež alternatīvā transporta attīstīšanas iespējas. Mums ir jāpanāk lielāks progress šajā jomā. Šī krīze īpaši smagi skāra Eiropas Savienības austrumu daļas dalībvalstis, jo tās bija atdalītas no dažām Rietumeiropas daļām, un atšķirībā no citām Eiropas Savienības dalībvalstīm tajās nebija pietiekami lielu alternatīvo transporta veidu izvēles iespēju. Tagad mēs zinām, ka — tāpat kā tas apdomīgi ir izdarīts elektrotīklu un telekomunikācijas tīklu gadījumā — mums ir steidzami jāizveido alternatīva sekundārā mobilitātes sistēma, Eiropas komunikāciju tīkli, dzelzceļa tīkli, gaisa transporta alternatīvas. Tāpēc, ņemot vērā finanšu plānus, ir jānosaka vērienīgāki mērķi attiecībā uz Eiropas komunikāciju tīklu pārskatīšanu. Sauszemes transportam un jo īpaši dzelzceļam ir jāspēj efektīvāk aizstāt gaisa transportu gadījumos, kad gaisa satiksme ir traucēta. Ir pienācis laiks apsvērt konkrētas alternatīvas un pēc iespējas ātrāk tās īstenot.

  Diane Dodds (NI). – Priekšsēdētāja kungs, tāpat kā citi deputāti arī es neesmu Transporta un tūrisma komitejas locekle, bet es nāku no Ziemeļīrijas — salas, kas atrodas pašā Eiropas nomalē. Tāpēc jūs varat iedomāties, cik liela nozīme labai gaisa un jūras satiksmei ir gan saistībā ar mūsu ekonomiku, gan individuālajiem ceļojumiem.

Vairākus pēdējos mēnešus un pat šonedēļ esmu veltījusi uzmanību vēl neizskatītajām sūdzībām, kuras iesnieguši atsevišķi šīs krīzes skartie vēlētāji. Vulkānisko pelnu izraisītās krīzes laikā Apvienotās Karalistes lidojumu izmaksas vien pārsniedza GBP 200 miljonus dienā. Lai izvairītos no līdzīgām situācijām nākotnē, mums ir jāīsteno ciešāka sadarbība un labāk jāpārzina paraugprakse, jo tad mums būs plāns, kā novērst turpmākus traucējumus un šādu graujošu ietekmi uz ekonomiku.

Kā jau norādīju, esmu saņēmusi daudz sūdzību no atsevišķiem vēlētājiem, un lielākā daļa no tām ir bijušas vērstas pret aviokompānijām, to attieksmi pret šīm personām un nevēlēšanos atzīt savu pienākumu palīdzēt. Es aicinu Komisiju vērst uzmanību arī uz šo aspektu.

  Ville Itälä (PPE). – (FI) Priekšsēdētāja kungs, mēs, protams, esam informēti par skumjajiem stāstiem par laiku, kad veidojās pelnu mākonis. Daudzi cilvēki nevarēja nokļūt uz tuvinieku bērēm, uz bērnu kāzām vai līdzīgiem notikumiem. Ir runa ne tikai par ļoti personīgām un neapskaužamām situācijām, bet arī par finansiālajām izmaksām, ko šīs 10 miljonu iedzīvotāju ciešanas radīja. Kā jūs saprotat, tobrīd nekas nedarbojās.

Mēs nevarējām teikt, ka ES ir risinājums šādām situācijām, un Transporta un tūrisma komitejas priekšsēdētājs pareizi norādīja, ka šo risku nebija iespējams paredzēt, to nebija iespējams kontrolēt, un situācija izvērtās pilnīgā haosā.

Tagad Komisijai pēc iespējas ātrāk ir jāsniedz sabiedrībai atbildes, ko tā vēlas saņemt — atbildes uz jautājumu, vai jau ir izstrādāti tehniskie risinājumi, vai arī par tiem atbildīgas būs aviokompānijas? Ja šādi risinājumi ir izstrādāti, kādus pasākumus tie varētu ietvert? Kādas būs pasažieru tiesības, ja atkal radīsies līdzīga situācija, kad cilvēki nevar aizlidot vai nokļūt mājās? Kad tiks izveidota efektīva kopējā Eiropas gaisa telpa? Atbildi iedzīvotāji, neapšaubāmi, vēlas saņemt pēc iespējas ātrāk, jo viņi nevēlas, lai šī situācija ieilgst. Kāds ir alternatīvais plāns? Kādus transporta veidus plānots izmantot? Šajā reizē iedzīvotāji nezināja, ko iesākt. Daži ar taksometru brauca no Spānijas uz Somiju, maksājot tūkstošiem euro par braucienu. Šāda situācija nedrīkst atkārtoties — ir jābūt plānam, kā labāk nodrošināt cilvēkiem šos alternatīvos risinājumus.

Šai sakarā es vēlos vērt uzmanību uz vēl vienu šodien jau pieminētu aspektu un vēl vienu dabas parādību — sniegu. Desmitiem tūkstoši iedzīvotāju decembrī bija iesprostoti Eiropas lidostās sniega dēļ. Manā valstī Somijā pastāvīgi stipri snieg un ir bargs sals, bet lidostas strādā. Tāpēc mums ir jāpanāk, lai atbilstoši darbojas arī Eiropas lidostas. Tas nav pārāk grūti, un mēs nevaram vienkārši padoties — šie jautājumi ir jārisina tā, lai nodrošinātu iedzīvotājiem iespēju vērsties tiesu iestādēs.

  Silvia-Adriana Ţicău (S&D). – (RO) Priekšsēdētāja kungs, Īslandes vulkāna izvirdums, kā arī milzīgais sniega daudzums, kas uzsniga pagājušajā gadā, nopietni traucēja Eiropas gaisa satiksmi un radīja būtiskas ekonomiskās un sociālās sekas. Lai nepieļautu šādu situāciju atkārtošanos nākotnē, es vēlos jautāt Komisijai, kādus jaunus noteikumus tā plāno pieņemt, lai uzlabotu tiesisko regulējumu to pasažieru tiesību jomā, kuri izmanto gaisa satiksmi.

Līdztekus Vulkānisko pelnu konsultatīvajiem centriem Londonā un Tulūzā, kuri ietilpst starptautiskā tīklā, ko veido deviņi šādi Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas izveidoti centri, un specializētajam centram Londonā, kas sastāda vulkānisko pelnu mākoņu riska kartes, mums ir arī jāuzlabo Eiropas infrastruktūra, ieviešot sistēmu vulkānisko pelnu mākoņu koncentrācijas mērīšanai reālajā laikā.

Regula (EK) Nr. 1070/2009 par Eiropas aviācijas sistēmas darbības uzlabošanu nosaka, ka dalībvalstīm ir jāveic nepieciešamie pasākumi, lai līdz 2012. gada 4. decembrim nodrošinātu funkcionālo gaisa telpas bloku īstenošanu.

Es vēlos jautāt Komisijai, vai vienotās Eiropas gaisa telpas īstenošana notiks paredzētajā termiņā. Eiropas Savienībai ir arī jānodrošina komodalitāte un attiecībā uz Eiropas maršrutiem jāievieš tāda biļešu rezervēšanas un izsniegšanas sistēma, kas ietver vairākus transporta veidus. Eiropas Savienībai ir vajadzīga ātrgaitas dzelzceļu sistēma, kas savieno visas Eiropas galvaspilsētas un lielpilsētas.

  Liam Aylward (ALDE). – Priekšsēdētāja kungs, vulkānisko pelnu izraisītās krīzes dēļ pagājušajā gadā tika atcelti gandrīz 100 000 lidojumi, un pasažieriem nācās piedzīvot pilnīgu haosu. Es šodien vēlos vērst Komisijas uzmanību tieši uz to, kā šī krīze ietekmēja pasažierus.

Krīze skāra vairāk nekā 10 miljonus cilvēku, un lidojumu atcelšana tūkstošiem pasažieru radīja būtiskus finansiālos zaudējumus. Lai gan lidostās ir norādes un bukleti, kas informē ceļotājus par viņu tiesībām lidojumu atcelšanas vai būtisku traucējumu gadījumā, piemēram, pelnu mākoņa radīto traucējumu gadījumā, tiem ir maza nozīme. ES tiesību akti nosaka, ka pasažieriem ir tiesības saņemt informāciju un palīdzību no viņu aviokompānijas.

Tomēr patiesā situācija ir tāda, ka lielākajai daļai pasažieru, kuriem ir radušās problēmas ar ceļojumu, nākas veltīt daudz laika un naudas, cenšoties iegūt informāciju, citas biļetes vai kompensāciju no aviokompānijām. Komisijai šis jautājums būtu jārisina efektīvāk. Vislielākās problēmas šādās situācijās pasažieriem rodas, cenšoties iegūt informāciju, sazināties ar aviokompānijām. Lai gan viņi zina savas tiesības, tas nepalīdz, ja viņi ir iesprostoti lidostā vai gaida iespēju sazināties ar aviokompāniju.

Es saprotu, ka pelnu krīzes laikā aviokompānijām bija vēl nepieredzēts noslogojums, jo apkalpot vajadzēja tūkstošiem pasažieru (un jāatzīst, ka dažas ar to brīnišķīgi tika galā), tomēr kopumā cilvēkiem vajadzības gadījumā bija ļoti grūti iegūt informāciju vai palīdzību.

To apliecina arī haoss ceļošanas jomā 2010. gada decembrī, kas radās slikto laikapstākļu dēļ. Pasažieriem ir vajadzīga atjaunināta informācija un iespēja sazināties ar aviokompānijām, lai izmantotu savas tiesības. Ir jānodrošina labāka aviokompāniju, lidostu klientu apkalpošanas centru un informācijas pieejamība pasažieriem, kuru ceļojumā ir radušies traucējumi. Nepietiek ar to vien, ka Eiropas Savienības iedzīvotāji tiek informēti par pasažieru tiesībām, viņiem ir jāpalīdz izmantot šīs tiesības apstākļos, kad ceļošanas jomā valda haoss.

  Michael Cramer (Verts/ALE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, šī dabas katastrofa ļoti nopietni ietekmēja daudzus cilvēkus. Tomēr, salīdzinot to ar plūdiem un vienlaicīgo viesuļvētru Austrālijā vai ar zemestrīci Kraistčērčā Jaunzēlandē, jāsecina, ka mēs visi tikām cauri sveikā. Drošība bija absolūta prioritāte, un pamatoti. Komisārs Kallas, vienojoties ar ES dalībvalstu satiksmes ministriem, pieņēma pareizo lēmumu.

Man nav izprotama pret aviokompānijām vērstā kritika. Tās nenoliedzami cieta zaudējumus — tika minēts, ka to apmērs sasniedza 2 miljardus. Tomēr nav pareizi uzvelt aviokompānijām atbildību par lidojumu atļaušanu vai atcelšanu. Šis lēmums ir jāpieņem politiskā līmenī. Drošībai ir jābūt augstākajai prioritātei. Iedomājieties, kas notiktu, ja vulkānisko pelnu dēļ kāda lidmašīna būtu avarējusi. Tad mēs diskutētu par pavisam citu jautājumu, proti, par to, cik bezatbildīgi bija atļaut pacelties gaisā kaut vienai lidmašīnai.

Kā jau pareizi tika norādīts, mums ir vajadzīgs plāns B, un dzelzceļu sistēma ir iespējamā alternatīva. Aviokompānijas ir atbrīvotas no degvielas nodokļa maksājumiem, tāpēc ik gadu no Eiropas nodokļu maksātājiem tās saņem EUR 30 miljardus. Šie līdzekļi ir jāiegulda dzelzceļu sistēmā, vismaz daļā no tās, lai nodrošinātu, ka mums ir alternatīvi risinājumi šādu katastrofu gadījumā.

Drošība pirmajā vietā — šādu aicinājumu pamatoti pauž iedzīvotāji. Šis princips jāievēro arī turpmāk.

  Ryszard Czarnecki (ECR). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, šis gadījums parādīja, ka Eiropa patiesībā nebija gatava šādai krīzei. Pretēji tam, kas tiek apgalvots šajā zālē, speciālisti norāda, ka mēs reaģējām pārlieku piesardzīgi un ka daļu lidojumu noteikti varēja atļaut. Tas tikai parāda to, cik mēs bijām nespējīgi rīkoties. Protams, ka iepriekšējiem runātājiem, kuri aicināja nodrošināt alternatīvus risinājumus, attīstot dzelzceļa tīklu, ir taisnība. Tas ir pilnīgi skaidrs. Aviācijas nozarē šīs problēmas risinājums noteikti ir labāka koordinācija un Eiropas Aviācijas drošības aģentūras stiprināšana. Piebildīšu, ka es atzinīgi vērtēju to, ka novembrī Eiropas Parlaments pieņēma atbilstošu regulu par šo jautājumu. Tas bija solis pareizajā virzienā.

  Béla Kovács (NI). – (HU) Priekšsēdētāja kungs, šis vulkāna izvirdums liek mums no jauna apsvērt transporta jomas prioritātes. Ir pienācis laiks sākt atbalstīt vidēji garu distanču dzelzceļa pārvadājumus maršrutos līdz 1500 km. To vajadzībām varētu izmantot subsīdijas, nodokļus un citus regulējošos mehānismus. Svarīgs aspekts ir būtiskais iekšējā tirgus pieprasījums saistībā ar dzelzceļa sliežu modernizāciju un arī ritošā sastāva ražošanu. Abas šīs jomas varētu būt daudzu jaunu darbavietu avots. Ņemot vērā laika patēriņu, ko rada reģistrācijas un pārsēšanās vajadzības, lidmašīnas salīdzinājumā ar ātrgaitas vilcieniem neļauj ietaupīt laiku vai ļauj to ietaupīt tikai nedaudz, toties rada ievērojamu oglekļa dioksīda un trokšņa piesārņojumu. Mēs nevaram novērst vulkānu izvirdumus, bet mēs varam uzlabot to prognozēšanā izmantotās tehnoloģijas un to, kā mēs novērtējam šo izvirdumu sekas. Tomēr patiesi efektīvu risinājumu var panākt, tikai pārveidojot transporta, enerģētikas un rūpniecības politiku, jo dzelzceļa satiksmi vulkānu izvirdumi neietekmē vai ietekmē tikai noteiktās zonās.

  Christine De Veyrac (PPE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi, daudzi deputāti jau šodien norādīja, ka Īslandes vulkāna izvirdums pagājušā gada aprīlī sāpīgā veidā parādīja, cik sadrumstalota un neefektīva ir Eiropas gaisa telpa. Šī situācija tieši skāra ikvienu, kas atrodas šajā zālē. Pieci miljoni mūsu iedzīvotāju tika iesprostoti lidostās, un viņiem nebija pieejamas citas pārvietošanās iespējas. Gadu pēc šī ārkārtas notikuma jaunie Eiropas pasākumi joprojām nav pieņemti.

Komisāra kungs, jūs minējāt, ka pirmās mācības, kas saistītas ar vulkānisko pelnu izraisītām krīzes situācijām, ir plānotas 13. un 14. aprīlī un ka tās koordinēs Eirokontrole, Starptautiskā civilās aviācijas organizācija (ICAO) un Starptautiskā gaisa transporta asociācija (IATA), bet ir svarīgi, lai Eiropas Aviācijas drošības aģentūra (EASA) uzņemas patiesu vadību drošības pasākumu saskaņošanā Eiropas līmenī.

Nav šaubu, ka, izmantojot mūsdienīgākas tehnoloģijas, ir jāuzlabo Londonas un Tulūzas vizuālās pieejas kartēs (VAC) sniegtā informācija. Pagājušā gada aprīlī mēs pārliecinājāmies, ka šie dati var būt pretrunīgi un ka tie var mudināt dalībvalstis lēmumus par savas gaisa telpas slēgšanu pieņemt, balstoties vairāk uz emocijām, mazāk uz informāciju.

Šai sakarā jānorāda, ka EASA ir būtiska nozīme, ierosinot interpretēt datus saskaņoti un arī nodrošinot šīs informācijas centralizāciju un atbilstīgu izplatīšanu. Līdztekus VAC sniegtajai informācijai EASA ir jāievieš mehānisms, kas ļautu apkopot pieejamos datus ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm, aviokompānijām un to pilotiem.

Šī informācijas centralizācija un visu iesaistīto pušu koordinācija nepieļaus tāda haosa un konsekvences trūkuma attīstību, kādu vērojām pagājušajā gadā. Tāpēc es ceru, ka Komisija, sadarbojoties ar EASA, tuvākajā laikā spēs iesniegt konkrētus priekšlikumus, kuri tiks pilnībā integrēti vienotās Eiropas gaisa telpas īstenošanas procesā.

  James Nicholson (ECR). – Priekšsēdētāja kungs, vulkānisko pelnu izraisītā krīze pagājušā gada aprīlī un maijā radīja būtiskus traucējumus. Kā norādīja Foster kundze, daudzi no mums saprata, cik lielā mērā mūsdienās esam atkarīgi no gaisa ceļojumiem. Protams, ja cilvēks nāk no tādas vietas kā es, no kuras uz darbu var nokļūt tikai ar lidmašīnu, tad viņš šo situāciju ļoti labi saprot. Ikviens, kas šajā laikā ceļoja, droši vien var pastāstīt savu stāstu, un daži no ceļotājiem tika skarti ļoti smagi. Turklāt aviokompānijām un citiem uzņēmumiem sakarā ar atceltajiem lidojumiem un lidostās iesprostotajiem pasažieriem radās būtiski finansiālie zaudējumi.

Vairāki cilvēki pieļāva iespēju, ka līdzīga situācija varētu atkārtoties. Manuprāt, mums ir jāsagatavo sevi šādiem gadījumiem, jo pagājušajā gadā patiešām bija vērojama ļoti liela neizlēmība. Būšu pavisam atklāts — esmu cilvēks, kas lido katru nedēļu, un, atrodoties tur augšā, 39 000 pēdu virs zemes, es vispirms vēlos justies droši, tāpēc es nekad neapšaubu drošības svarīgumu. Mums ir jāpanāk, ka pasažieru drošība tiek uzskatīta par galveno prioritāti. Manuprāt, šādi vispārējos vilcienos var raksturot to situāciju, kas mums būtu jāatbalsta.

  Artur Zasada (PPE). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, es atkārtošu vēlreiz — 100 000 atceltu lidojumu, 10 miljoni pasažieru, kas nenokļuva līdz galamērķim, aviokompāniju zaudējumi EUR 2 miljardu apmērā. Es nespēju atcerēties, ka Eiropā jebkad agrāk būtu bijusi līdzīga apmēra gaisa satiksmes darbībspējas paralīze. Eiropas Savienība sabiedriskās domas un aviācijas nozares ietekmē jau pagājušā gada aprīlī paziņoja, ka rīkosies ātri un izlēmīgi. Diemžēl vulkāniskie pelni izklīda, un līdz ar tiem zuda arī Komisijas apņemšanās. Eiropas krīzes pārvarēšanas plāns līdzīgām situācijām joprojām nav izstrādāts. Tāpat līdz šim nav bijis iespējams panākt vienošanos par kopīgu nostāju starp drošības speciālistiem, lidmašīnu ražotājiem, aviokompānijām un tirgus regulētājiem. Tāpēc šodien vēlos jautāt — kas pēdējā gada laikā ir darīts šajā jautājumā? Ja šodien notiktu līdzīgs vulkāna izvirdums, vai mēs spētu reaģēt citādi nekā pirms gada? Kad mums tiks piedāvāti konkrēti pasākumi?

Mēs ilgstoši risinām dialogu par vienotu Eiropas gaisa telpu, par cilvēku un šķidrumu skenēšanas ierīcēm un par procedūrām, kas būtu īstenojamas dabas katastrofu gadījumā, piemēram, vulkāna izvirduma vai bargas ziemas gadījumā. Bet gaisa satiksmes pārvadājumu skaits Eiropā tikmēr ar katru gadu kļūst arvien lielāks. Diskusiju laiks drīz beigsies. Attiecībā uz Eiropas gaisa telpu ir vajadzīgi steidzami un efektīvi nākotnes risinājumi, un es apņēmīgi mudinu Komisiju pabeigt šo darbu. Liels paldies!

  Ismail Ertug (S&D). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi, vulkāniskie pelni pagājušajā gadā spilgti parādīja, kur ir mūsu vājās vietas. Tāpēc rodas jautājums, kā mums šādās situācijas būtu jārīkojas nākotnē. Svarīgākais aspekts, neapšaubāmi, ir ar lidmašīnu ceļojošo cilvēku drošība. Protams, mums jādomā arī par to, kā mēs risināsim finansiālo zaudējumu problēmu. Tāpēc vēlos jautāt Komisijai (Hahn kungs, varbūt jūs varētu informēt par šo jautājumu arī Kallas kungu) — kas konkrēti tiek plānots? Manuprāt, īpaši svarīgi ir, lai mēs uzņemtos koordinācijas funkciju attiecībā uz pārbaudes lidojumiem un robežvērtībām. Tas ir ļoti svarīgi, lai mēs zinātu, kuras lidmašīnas un kad drīkst pacelties gaisā.

Vēlos norādīt, komisāra kungs, ka ir ļoti svarīgi (un tas tika uzsvērts jau vairākkārt) izveidot vienotu Eiropas gaisa telpu. Ko Komisija plāno darīt, lai mudinātu dalībvalstis izpildīt to saistības šajā jomā? Galu galā, tās ar parakstu ir apliecinājušās savu apņemšanos tās pildīt.

Vēl viens svarīgs aspekts, kas šodien tika pieminēts vairākkārt, ir jautājums par to, kā mainīsies situācija gaisa satiksmes pasažieru tiesību jomā. Kopš 2004. gada spēkā ir Regula (EK) Nr. 2061. Ko Komisija plāno darīt šai sakarā? Mēs esam informēti par finansiālo zaudējumu problēmu, kas skāra dažādas aviokompānijas. Es vēlētos vēlreiz norādīt arī uz to, ka mums ir jāattīsta gaisa transporta alternatīvas, proti, dzelzceļa sistēma. Arī es esmu viens no tiem, kuri uzskata, ka mums ir savā starpā jāsavieno lielās pilsētas — Eiropas galvaspilsētas. Arī šajā gadījumā risinājums ir lielāka, nevis mazāka, Eiropas iesaistīšanās.

Es priecātos, ja Komisija pievērstu šiem jautājumiem uzmanību.

  Carlo Fidanza (PPE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi, vispirms es vēlos pateikties Marinescu kungam par apņēmīgajiem centieniem panākt, lai šīs debates notiek.

Gandrīz gadu pēc notikuma, kura dēļ pasažieriem un uzņēmumiem, kas darbojas gaisa sektorā un, neaizmirsīsim, arī citās nozarēs, radās milzīgi zaudējumi, mēs esam sapulcējušies šajā zālē, lai apspriestu šo delikāto jautājumu.

Es uzskatu, ka mums ir jādarbojas divos virzienos. Pirmkārt, ir jāuzlabo sadarbība starp iestādēm un ieinteresētajām personām un beidzot jāīsteno reformas Eirokontrolē, kura, protams, nav iestāde, kas tieši ziņo Eiropas iestādēm, bet kurai bija būtiska nozīme saistībā ar šīs krīzes pārvarēšanu un tās neefektivitāti.

Šī krīze parādīja, ka matemātiskās modelēšanas metodes, kuras izmantojot, atsevišķu valstu iestādes pilnībā slēdza savu gaisa telpu pat gadījumos, kad tas nebija vajadzīgs, ir neatbilstošas. Attiecīgajā jomā pārbaudītu modelēšanas metožu un progresīvāku tehnoloģiju trūkuma dēļ tika ievērota pārmērīga piesardzība, kas radīja ļoti nopietnus zaudējumus un neērtības.

Mums ir arī izlēmīgi jācenšas panākt progress attiecībā uz vienotas Eiropas gaisa telpas izveidi, veicinot ātrāku visu funkcionālo gaisa telpas bloku ieviešanu, lai mazinātu sadrumstalotību gaisa telpas pārvaldībā un uzlabotu šīs pārvaldības efektivitāti. Otrkārt, ir jānodrošina pasažieru tiesības. Šai sakarā es ceru, ka Komisija pēc iespējas ātrāk iesniegs pārskatīto Direktīvu par kompleksiem ceļojumiem, lai precizētu noteikumus par garantijām un atbildību ārkārtas situācijās, un arī grozījumus regulā par pasažieru tiesībām ieilgušu ārkārtas situāciju gadījumos.

Kā jau citi kolēģi minēja, ir vajadzīgs operatīvās rīcības plāns, lai nodrošinātu alternatīvas mobilitātes iespējas, alternatīvus transporta veidus gadījumā, ja rastos līdzīga situācija.

  Dominique Riquet (PPE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, es vēlos pateikties visiem iepriekšējiem runātājiem, kuri vērsa uzmanību uz visām Eiropas gaisa transporta integrācijas nepilnībām, kas saistītas ar gaisa telpas, zemes struktūru un tirdzniecības tīklu izmantošanu. Es vēlos vērst uzmanību arī uz aspektiem, kas nav saistīti ar gaisa telpu, bet kuri ir izkristalizējušies saistībā ar šo vulkāna izraisīto krīzi, proti, ir runa par to, ka mums trūkst gaisa satiksmei alternatīvu transporta tīklu, jo īpaši dzelzceļa tīklu, kā šorīt jaut tika norādīts, un galvenokārt — mums trūkst integrētu informācijas sistēmu, kas dotu pasažieriem iespēju ātri iegūt informāciju par pieejamajiem alternatīvajiem transporta veidiem.

Šai krīzei ir jāmudina mūs darboties, lai izveidotu alternatīvus, efektīvus un konkurētspējīgus transporta veidus. Pirmā dzelzceļa nozares tiesību aktu kopuma pārskatīšanai un arī infrastruktūras politikas stratēģiju atjaunošanai saistībā ar Eiropas transporta tīklu ir jābūt vērstai šajā virzienā.

Es arī aicinu Komisiju nopietni apsvērt iespēju izveidot vienotu informācijas un biļešu rezervācijas saskarni visiem savstarpēji saistītajiem transporta veidiem.

  Bogdan Kazimierz Marcinkiewicz (PPE). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, Eiropa nebija gatava šādam haosam, un par krīzes pārvarēšanu atbildīgās iestādes nebija uzdevumu augstumos. Gaisa satiksmes aizlieguma dēļ aviokompāniju zaudējumi sasniedza USD 400 miljonus dienā. Ar biļešu tirdzniecību saistītajiem zaudējumiem jāpieskaita izmitināšanas, maltīšu un transporta izmaksas, kas radās lidostās iesprostotajiem pasažieriem.

Seismiskā un vulkānu aktivitāte nav nekas jauns šajā pasaulē, un nākotnē ir iespējami jauni vulkānu izvirdumi. Diemžēl mums nav piemērotu līdzekļu šādu situāciju risināšanai. Eiropas Savienībai šādās situācijās galvenokārt būtu jārūpējas par lidmašīnām alternatīvu transporta līdzekļu nodrošināšanu iedzīvotājiem. Labs risinājums, kas tiks īstenots saistībā ar Eiropas transporta tīkla izveidi ES, būs kopēja dzelzceļu satiksmes tīkla izveide un koncentrēšanās uz ātrgaitas dzelzceļa transporta uzlabošanu. Tas noteikti būtu efektīvs veids, kā risināt šāda veida problēmas. Paldies!

  Karin Kadenbach (S&D). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, Hahn kungs, arī es neesmu Transporta un tūrisma komitejas locekle, bet es uzskatu, ka ir svarīgi, lai mēs visi gūtu mācību no šīs pelnu izraisītās krīzes. Kā šodien jau tika norādīts, principam „drošība pirmajā vietā” turpmāk ir jābūt vadošajai koncepcijai risinājuma meklējumos. Mums ir jāattīsta dzelzceļi un Eiropas dzelzceļu tīkls. Tomēr mums ir vajadzīga arī pasažieru un kravu pārvadājumu vispārēja koordinācija zemestrīču, pelnu mākoņu, plūdu vai līdzīgu dabas katastrofu gadījumos neatkarīgi no tā, vai ir runa par gaisa, dzelzceļa vai autoceļu satiksmi.

Pašsaprotams risinājums šai problēmai būtu valstu kontaktpunkti (līdzīgus kontaktpunktus mēs patlaban veidojam veselības aprūpes nozarē, lai nodrošinātu pārrobežu pacientu aprūpi) — valstu kontaktpunkti, kuros varētu vērsties visu paaudžu cilvēki. Būtībā patlaban gaisa transporta jomā es saskatu zināmu paaudžu nevienlīdzību. Bez interneta mūsdienās ir gandrīz neiespējami iegūt informāciju. Mums būtu jāsadarbojas, lai atrisinātu arī šo jautājumu.

  Pat the Cope Gallagher (ALDE). – Priekšsēdētāja kungs, kā vairāki kolēģi jau norādīja, vulkānisko pelnu izraisītā krīze 2010. gadā radīja būtiskus gaisa satiksmes traucējumus un ekonomiskos zaudējumus. Šo zaudējumu apmērs joprojām nav precīzi nosakāms. Šī krīze tieši ietekmēja vairāk nekā 10 miljonus pasažieru, jo visā Eiropā tika atcelti 100 000 lidojumi. Esmu no Īrijas, un Īrijas pasažieri šī pelnu mākoņa dēļ saskārās ar ļoti lielām grūtībām, jo Īrijai nav sauszemes savienojumu ar Eiropas cietzemi. Lai nokļūtu šeit, Strasbūrā, man nācās izmantot jūras transportu, vilcienus, taksometrus un automašīnas. Ceļā bez gulēšanas pavadīju vairāk nekā 24 stundas. Protams, šis nav nekāds lielais upuris. Mums ir jānodrošina, ka drošība ir pirmajā vietā.

Šī situācija apliecināja, cik ļoti vajadzīga ir kopēja politika. Es atbalstu komisāra Kallas pēdējā laika centienus īstenot vienoto Eiropas gaisa telpu un izveidot funkcionālu gaisa telpu. Atzinīgi vērtēju arī to, ko šodien teica komisārs Hahn, un es pilnībā atbalstu šos pasākumus, jo vulkānisko pelnu mākoņi nepazīst politiskās vai ģeogrāfiskās robežas.

  Ádám Kósa (PPE). – (HU) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, kā jau norādīja mans kolēģis Marinescu kungs, vulkānisko pelnu izraisītā krīze parādīja, ka Eiropa ne stratēģiski, ne tehnoloģiski nebija gatava šādai situācijai. Vēlos vērst Komisijas uzmanību uz to, ka būtiski tika ietekmēta arī informācijas izplatīšana un pieejamība. Sakaru jomā valdīja haoss, tāpēc šīs krīzes nelabvēlīgo ietekmi īpaši juta neaizsargātās iedzīvotāju grupas, piemēram, ģimenes ar maziem bērniem un personas ar spēju traucējumiem, kuras nespēja atbilstoši reaģēt. Vēlos jautāt Komisijai, vai laikposmā pēc 2010. gada aprīļa līdzīgā krīzes situācijā ikvienam ceļotājam būs pieejama vajadzīgā informācija, lai viņš varētu pienācīgi izmantot savas tiesības uz informāciju?

  Johannes Hahn, Komisijas loceklis. – Priekšsēdētāja kungs, vēlos pateikties godātajiem deputātiem par sapratni, ko man izrādījāt, zinot, ka es nepārzinu šo jautājumu. Godātie deputāti, jums taisnība, ka mans kolēģis, priekšsēdētāja vietnieks S. Kallas, veic lielisku darbu, un vajadzības gadījumā jūs saņemsiet rakstiskas atbildes uz jūsu specifiskajiem jautājumiem. Es pateicos jums par interesantajām debatēm, jo īpaši tāpēc, ka arī mani — tāpat kā jūs — šie notikumi dažādos veidos skāra personiski. Rezumējumā vēlos teikt šādus vārdus.

Pagājušā gada vulkānisko pelnu izraisītā krīze skaidri parādīja, ka mums ir jāsadarbojas, lai rastu veidus, kā nepieļaut līdzīga apmēra gaisa telpas slēgšanu nākotnē. Uz šo mērķi vērstās darbības nedrīkst mazināt drošības līmeni, kura dēļ aviācijas nozare ir pazīstama visā pasaulē, un pagājuša gada aprīlī šis apsvērums tika ņemts vērā.

Krīzes situācijas Eiropas Savienībai nav nekas jauns, un ES reaģēja uz šo krīzi savlaicīgi un efektīvi. Šī krīze parādīja, cik svarīga ir centralizēta Eiropas rīcība vērienīgās krīzes situācijās. Notikumi saistībā ar Eijafjatlajokutla izvirdumu vēlreiz apliecināja vienotās Eiropas gaisa telpas iniciatīvas koncepcijas, mērķu un uzdevumu svarīgumu. Kā atzina Ministru padome, ir jāveicina šīs iniciatīvas īstenošana, lai mēs varētu izmantot visus ieguvumus, ko sniedz tās piemērošana.

Komisija arī turpmāk galveno uzmanību pievērsīs centieniem nodrošināt saskaņotu pieeju un saskaņotu pasākumu piemērošanu turpmākās krīzes situācijās. Ieguvēji no šīm darbībām būs visi Eiropas iedzīvotāji. 2012. gadā mēs plānojam pārskatīt aviopasažieru tiesības. Nobeigumā vēlos norādīt uz kādu ne mazāk svarīgu aspektu, proti, nozares līdzdalībai ir svarīga nozīme, lai veicinātu saskaņotu lēmumu pieņemšanas procesu.

  Priekšsēdētājs. – Debates tiek slēgtas.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 149. pants)

  David Martin (S&D), rakstiski. – Pagājušā gada aprīlī, slēdzot lielu daļu Eiropas gaisa telpas sakarā ar vulkāna izvirdumu Īslandē, tika radīti nopietni satiksmes traucējumi un ekonomiskie zaudējumi, un šī situācija tieši ietekmēja 10 miljonus pasažieru. Es uzskatu, ka atbildība par lidojumu drošību galvenokārt ir jāuzņemas operatoriem. Tāpēc viņu rīcībā ir jābūt precīzai informācijai. Piloti ir apmācīti rīkoties ārkārtas lidojuma apstākļos, komercaviokompāniju drošības rokasgrāmatas pārskata, pārrauga un apstiprina pārvaldes iestādes, un aviokompāniju rādītāji drošības jomā liecina, ka tām ir vajadzīgā pieredze darbībai vulkānu zonās. Tāpēc aviokompānijas operatoram (pilotam) ir jāuzņemas atbildība par riska novērtēšanu un lidojumu drošību, piemēram, izvēloties maršrutus vai lemjot par maršruta maiņas nepieciešamību, ņemot vērā visu pieejamo informāciju (plašākas informācijas sniegšana un uzlabota lidmašīnu tehniskā aprīkojuma nodrošināšana). Es ceru, ka Komisija uzturēs sakarus ar attiecīgajām iestādēm, lai nodrošinātu, ka turpmāk tās spēj veiksmīgi tikt galā ar savu darbu.

  Wojciech Michał Olejniczak (S&D), rakstiski. – (PL) Šodien Eiropas Parlamentā notika debates par vulkānisko pelnu izraisīto krīzi. Vulkāna izvirdums Īslandē pagājušajā gadā radīja nopietnus gaisa satiksmes traucējumus visā Eiropā. Tas radīja būtiskus finansiālos zaudējumus un tieši ietekmēja 10 miljonus pasažieru. ES, protams, nav ieinteresēta mēroties spēkiem ar dabas parādībām, bet, precīzāk paredzot līdzīgu krīžu rašanās iespēju nākotnē, noteikti tiktu samazināti finansiālie zaudējumi un Eiropas iedzīvotājiem nerastos tik lielas neērtības.

Debašu laikā tika apspriesti jautājumi, kas saistīti ar panākto progresu attiecībā uz ieguldījumiem tehnoloģiskajā aprīkojumā un datu pārsūtīšanas sistēmās, kas spētu nodrošināt laika prognožu pieejamību reālajā laikā. Eiropas Komisijai tika uzdoti jautājumi par kopīga lēmumu pieņemšanas procesa pārredzamību un veicamo pretpasākumu labāku saskaņošanu. Tika runāts arī par to, kādas sekas nākotnē varētu radīt gaisa pārvadājumu apjoma palielināšanās un kādi pasākumi būtu jāveic, lai panāktu, ka atbildība par operatīvo pārmaiņu īstenošanu ir Eiropas Aviācijas drošības aģentūras pienākums.

  Nuno Teixeira (PPE), rakstiski. – (PT) Ir pieaudzis ne tikai dabas katastrofu biežums, bet arī to intensitātes pakāpe. Vulkānisko pelnu mākonis, kas nesen — pagājušā gada aprīlī un maijā — tika novērots Īslandē, nopietni ietekmēja visu Eiropas gaisa telpu, pārtraucot darbību 75 % lidostu no kopējā tīkla; tas radīja būtiskus finansiālos zaudējumus un skāra aptuveni 10 miljonus pasažieru.

Lai nepieļautu turpmākus gaisa satiksmes traucējumus, steidzami ir jādomā par krīzes pārvarēšanas pasākumiem. Proti, ir jāiegulda līdzekļi tehnoloģiskā aprīkojuma uzlabošanā uz zemes un gaisā, lai nodrošinātu precīzas informācijas pieejamību reālajā laikā. Svarīgi ir arī definēt dažādu iestāžu nozīmi un funkciju krīzes pārvarēšanā, lai nodrošinātu saskaņotu koordināciju un izvairītos no lielāku zaudējumu rašanās dažādiem dalībniekiem. Šis notikums parāda, cik ļoti svarīgi ir nodrošināt Eiropas gaisa telpas saliedētību, īstenojot vienotas Eiropas gaisa telpas iniciatīvu. Gaisa pārvadājumu apjoma palielināšanās, Eiropas gaisa telpas sadrumstalotība un tādi neparedzēti notikumi kā vulkānisko pelnu mākonis apliecina, ka ES ir jākoordinē un jāsaskaņo ar gaisa satiksmi saistītās procedūras, lai nodrošinātu pievienoto vērtību Eiropas gaisa satiksmes nozarei.

(Sēdi pārtrauca plkst. 11.35 un atsāka plkst. 12.00)

SĒDI VADA: J. BUZEK
Priekšsēdētājs