Monika Flašíková Beňová (S&D). – (SK) Priekšsēdētājas kundze, es balsoju par kopīgi ar Eiropas sociālistiem iesniegto rezolūciju galvenokārt tāpēc, ka ir maz izmaiņu attiecībā uz rezolūcijas svarīgumu un aktualitāti, lai arī Ungārijā ir notikušas konkrētas izmaiņas laikā starp rezolūcijas izstrādi un šodienas balsošanu par to.
Vispirms es vēlos uzsvērt mūsu vilšanos par faktu, ka Komisija no paša sākuma nolēma koncentrēties tikai uz trīs jomām saistībā ar pretrunīgo Ungārijas likumu par plašsaziņas līdzekļiem. Mēs neatlaidīgi uzstājam, ka pēc tam, kad Ungārijas valdība un parlaments būs atrisinājuši šīs trīs jomas nosacīti pieņemamā veidā, Komisijai būtu jāturpina cieši uzraudzīt Ungārijas likuma par plašsaziņas līdzekļiem atbilstība Eiropas tiesību aktiem – īpaši Pamattiesību hartai.
Mēs vēlētos arī aicināt Ungārijas varas iestādes, veicot turpmākos grozījumus likumā, vairāk sadarboties ar iesaistītajām pusēm, tai skaitā ar pilsonisko sabiedrību, jo tas ir vienīgais veids, kā var izstrādāt likumu patiesi demokrātiskā valstī. Šādā veidā ierosinājumi un ieteikumi noteikti būs stimulējoši — neatkarīgi no tā, vai tie būs mūsu – Eiropas Parlamenta, Komisijas vai Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas — vai Eiropas Padomes cilvēktiesību komisāra virzīti.
Hannu Takkula (ALDE). – (FI) Priekšsēdētājas kundze, bez šaubām, visi tie šai Parlamentā, kuri atbalsta Eiropas Savienības principus, uzskata, ka plašsaziņas līdzekļu brīvība ir ļoti svarīga. Šāda brīvība, protams, ir saistīta ar atbildību. Tomēr es balsoju pret šo priekšlikumu.
Informācija, kuru par šo jautājumu esmu saņēmis un kura šeit bijusi apgrozībā, liecina, ka Komisija iesniedza Ungārijai pieprasījumus, Ungārija uz tiem atbildēja un attiecīgi grozīja savu likumu par plašsaziņas līdzekļiem. Pēc manām domām, ar to vajadzētu pietikt. Es uzskatu, ka šo nevajadzētu padarīt par politisku jautājumu tādā veidā, ka kreisie ir acīmredzami pret labējiem, vai, lai kāda arī nebūtu situācija, — šai jautājumā uz katru attiecināmi vienādi standarti. Ja Komisija akceptēja šo Ungārijas grozījumu, tad arī es to akceptēju. Es uzskatu, ka šis ir pamatprincipu jautājums, un tāpēc diemžēl es balsoju pret šo manis paša grupas ziņojumu vai tā ideju, jo uzskatu, ka tas, ko Ungārija ir izdarījusi, ir tieši tas, ko Komisija pieprasīja tai darīt.
Daniel Hannan (ECR). – Priekšsēdētājas kundze, pirms apspriežam plašsaziņas līdzekļu brīvību Ungārijā, mums, iespējams, vajadzētu paskatīties uz to, ko mēs kā Parlaments darām.
Mums, iespējams, vajadzētu padomāt par simtiem tūkstošu euro valsts subsīdijās, ko mēs piešķiram Eiropas Žurnālistu savienībai; mums, iespējams, vajadzētu padomāt par desmitiem tūkstošu euro, ko mēs katru nedēļu iztērējam vietējo reportieru lidojumiem, īpaši uz Briseli un Strasbūru, lai viņi tur labi pavadītu laiku; un mums, iespējams, vajadzētu padomāt par veidu, kādā dučiem akreditētu korespondentu Briselē gūst papildu ienākumus kā konsultanti plašsaziņas līdzekļu jautājumos vai kā ES finansētu bezmaksas avīžu redaktori vai autori.
Ja es būtu ungārs, man būtu nopietni jautājumi ne tikai par likumu par plašsaziņas līdzekļiem, bet arī par valdības slēptajām autokrātiskajām tendencēm; bet es neesmu ungārs, tā nav mana darīšana.
Tomēr es esmu šā Parlamenta deputāts, un es domāju, ka tas, kā mēs izmantojam nodokļu maksātāju naudu šai atklātajai propagandai, ir kas tāds, kam vajadzētu pārkāpt mūsu pieklājības, taisnīguma un demokrātijas pamatprincipus. Mums vajadzētu izcelt lielo baļķi pašiem no savas acs, pirms sākam satraukties par kripatiņu Ungārijas acī.
Lara Comi (PPE). – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, es balsoju par šo svarīgo rezolūciju. Ir būtiski, lai Eiropas Savienība darītu visu, kas ir tās spēkos, lai, saskaņojot ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomi, pēc iespējas ātrāk izbeigtu ārkārtas situāciju.
Taču skaidra nosodījuma paušana, lidojumu aizlieguma zonas ierosināšana, ieroču embargo un citu sankciju ieviešana, humanitārās palīdzības sniegšana, Eiropas pilsoņu evakuācija, palīdzības nodrošināšana ietekmei pakļautajiem civiliedzīvotājiem — tie visi ir ex post līdzekļi, ar kuriem tikai aiztur katastrofu.
Tomēr Eiropas Savienībai jāuzņemas svarīgāka politiskā loma starptautiskajā līmenī un jāspēj risināt galvenās problēmas. Es domāju, ka pēc katastrofas mums būtu jāapstājas un jāpadomā, lai saprastu, kā ES varētu strādāt, lai novērstu turpmākās situācijas, kad sabrūk vāja demokrātija un pārtop humanitārā katastrofā.
Tunne Kelam (PPE). – Priekšsēdētājas kundze, es, protams, balsoju par šo rezolūciju. Bet es domāju, ka Eiropadomei, kuras sanāksme rīt paredzēta, ir steidzami jārīkojas tik drīz un noteikti, cik vien iespējams, lai, pirmkārt, ieviestu lidojumu aizlieguma zonu pār Lībiju, lai neļautu tās valdībai turpināt nogalināt tās pilsoņus, un, otrkārt, lai izveidotu attiecības ar Pagaidu nacionālo padomi. Mēs papildinājām mūsu rezolūciju ar šo aicinājumu.
Bet visumā es domāju, ka rezolūcijā ir jāuzsver šis fragments: revolucionārās izmaiņas Ziemeļāfrikā ir skaidri parādījušas, ka ES pozitīvā ietekme un ilgtermiņa uzticamība šai reģionā būs atkarīga no tās spējas uzturēt savstarpēji savienojamu kopīgu ārpolitiku, kas būs balstīta uz vērtībām un skaidri nostāsies jauno demokrātisko spēku pusē.
Pino Arlacchi (S&D). – Priekšsēdētājas kundze, es balsoju par šo rezolūciju. Es vēlos uzsvērt, ka Partnerība demokrātijai un kopīgai labklājībai ar Vidusjūras dienvidu reģionu, ko nesen uzsākusi Komisija, ir vērā ņemams pirmais solis pareizajā virzienā.
ES lielā mērā nepiedalījās Ziemeļāfrikas krīzes sākumā un pārejā uz demokrātiju, bet tagad tā, šķiet, kļuvusi aktīvāka un efektīvāka šai reģionā.
Mitro Repo (S&D). – (FI) Priekšsēdētājas kundze, Lībijas tautai jābūt tiesībām pašai izlemt savas valsts nākotni — pirms visiem pārējiem. Tā kā patiesas demokrātijas un brīvības jēdzienus rada pati tauta, tos nevar uzspiest no ārpuses.
Eiropadomes ārkārtas sanāksmē rītdien jāpanāk vienošanās par ES lomu šai reģionā. ES būtu jādara viss, ko tā spēj, lai atbalstītu demokrātijas vilni arābu pasaulē. Nebūtu jāzaudē ne mirklis laika: mums ir jāpāriet no vārdiem pie darbiem. ES jābūt konsekventai savā politikā un jāatzīst sava atbildība šai jomā šobrīd un ilgtermiņā. Ja uzbrukumi civiliedzīvotājiem turpināsies, un izskatās, ka tā arī būs, ES ir jāvienojas par ANO mandātu un rīcību, lai izveidotu lidojumu aizlieguma zonu virs Lībijas, lai izvairītos no cilvēku katastrofas. Mums šai situācijā ir jāsaglabā arī militārās iejaukšanās iespēja.
Adam Bielan (ECR). – (PL) Priekšsēdētājas kundze, mēs piedzīvojam beigas vienam no pēdējiem ilgajiem pēckara vēstures režīmiem. Tomēr Muammar al Gaddafi nav spējis ar godu atkāpties, un, lai saglabātu savu diktatorisko varu, viņš ir pieteicis karu savai paša tautai. Pavēršot savus ieročus pret iedzīvotājiem, viņš ir apšaubījis pamatus, uz kuriem balstīta modernā civilizācija. Viņš ir izdarījis noziegumu pret cilvēci. Tāpēc mums ir pienākums atbalstīt Lībijas tautu tās cīņā par brīvību, demokrātiju un pamata cilvēktiesībām.
Mums jārīkojas sadarbībā ar ANO, lai atjaunotu stabilitāti Lībijā un sodītu tos, kas vainojami noziegumos, ieskaitot pulkvedi Gaddafi. Īpaši steidzami ir jānodrošina humanitārā palīdzība civiliedzīvotājiem un jāsniedz patvērums Lībijas bēgļiem. Jau pirms 25 gadiem prezidenta Reigana administrācija mēģināja izbeigt M. Gaddafi valdīšanu. Mums šodien jāizmanto visi atbilstīgi starptautiskajām tiesībām pieļaujamie līdzekļi, lai atstādinātu viņu no amata, tāpēc es atbalstu Parlamenta rezolūciju.
Anneli Jäätteenmäki (ALDE). – (FI) Priekšsēdētājas kundze, es balsoju par šo rezolūciju, lai gan domāju, ka tajā ir konkrētas satraucošas iezīmes. Pirmkārt, es vēlos pateikt, ka mana grupa šonedēļ tikās ar Lībijas opozīcijas spēku pārstāvjiem, un viņi teica, ka nevēlas nekādu bruņotu iejaukšanos no rietumiem. To viņi lika saprast diezgan skaidri. Es domāju, ka ES nebūtu jāvicina karogs šai lietā, bet gan jārīkojas kopā ar ANO un arābu valstīm.
Šajā rezolūcijā ir runa par humanitāro iejaukšanos, bet tā pārāk bieži diemžēl nozīmē bruņotu iejaukšanos. Parlaments faktiski pieņem nostāju atbalstīt iejaukšanos, neraugoties uz smalku retoriku.
Otra lieta, kas mani satrauc, ir šī lidojumu aizlieguma zona, kura, manuprāt, izraisīs Lībijas bombardēšanu. Es domāju, ka tai jābūt ANO vadītai misijai, kurā visa arābu pasaule, Āfrika un ES rīkojas kopīgi.
Daniel Hannan (ECR). – Priekšsēdētājas kundze, tiem, kuri aicina uz militāru iejaukšanos — un lidojumu aizlieguma zona, protams, ir militārās iejaukšanās paveids, jo tā pieprasa gatavību uzbrukt uz sauszemes esošajām aviācijas darbību nodrošinošajām iekārtām —, vajadzētu atcerēties trīs lietas. Pirmā, par kuru esam dzirdējuši, ir tā, ka Lībijas opozīcija nevēlas ārvalstu iejaukšanos. Visā Bengāzī ir izvietoti plakāti, kas par to vēsta. Otrkārt, Gaddafi režīms tieši vēlas ārvalstu iejaukšanos: tā attaisnotu diktatora argumentu, ka viņš aizsargā savu valsti pret ārvalstu iebrucējiem. Treškārt, mēs nevaram to atļauties. Pirmais kuģis šai zonā pēc humanitārās krīzes sākuma bija HMS Cumberland no mūsu pašu valsts, kurš šai zonā bija tāpēc, ka to gatavojās pārvērst metāllūžņos! Pie tam mūsu flotei ir lielāks izplatījums nekā lielākās daļas pārējo dalībvalstu flotēm.
Arguments kādam tiešam uzbrukumam pret Gaddafi režīmu varēja būt 1980. gadā, kad tas bija atklāti iesaistījies starptautiskajā terorismā. Pārsteidzoši ir tas, ka tie, kuri tagad pieprasa kādu iejaukšanos, neatbalstīja šādu rīcību, kad tā būtu bijusi attaisnojama atbilstīgi starptautisko tiesību normām. Visu šo Eiropas līderu luncināšanās un svepstēšanas ainā ap šo šausmīgo režīmu ir kaut kas pretīgs. Mēs ar savu iejaukšanos šodien esam radījuši diezgan daudz problēmu paši sev. Es domāju, kas mēs esam darījuši pietiekoši daudz.
Anna Záborská (PPE). – (SK) Priekšsēdētājas kundze, es atzinīgi vērtēju rezolūciju un tāpēc to atbalstīju. Tomēr ar rezolūcijas pieņemšanu nepietiek.
Pagājušajā nedēļā Ēģiptē četri tūkstoši musulmaņu uzbruka koptu ciemam netālu no Kairas. Viņi nodedzināja divas baznīcas un neļāva ugunsdzēsējiem iekļūt ciematā. Sākotnēji armija nevēlējās iesaistīties. Kad tā beidzot tomēr iesaistījās, musulmaņu pārstāvji aizsūtīja to prom, paziņojot, ka viss ir kārtībā. Ciematā dzīvojošajiem 12 000 kristiešiem tika piemērota komandanta stunda.
Bija reiz laiks, kad Eiropa zināja, kurš bija labs, kurš bija slikts, un kāpēc. Pateicoties šo labo cilvēku atbalstam, tādi līderi kā V. Havel, L. Walesa un J.Čarnogurský tika sagatavoti komunisma sabrukumam. Taču šodien ES politiķi spiež roku diktatoriem un atsakās atzīt kristiešu vajāšanu. Viņi nedomā par labo un ļauno, jo pragmatisms neatpazīst šādas kategorijas. Kamēr tas nemainīsies, mēs Ziemeļāfrikai varam nodarīt vairāk ļaunuma nekā labuma.
Pino Arlacchi (S&D). – Priekšsēdētājas kundze, es balsoju par šo ziņojumu, jo tajā skaidri nošķirti divi galvenie dosjē par Irānu: pašreizējās valdības cilvēktiesību pārkāpumi un Irānas kodolprogramma.
Ziņojumā atbalstīta Padomes divvirzienu pieeja kodolieroču jautājumam: no vienas puses, sankcijas, bet, no otras puses, piedāvātais dialogs.
Ir obligāti jāatmasko ārkārtīgi nopietnie cilvēktiesību pārkāpumi, kas šodien notiek Irānā. Vainīgie, kuri galvenokārt ir no valsts iestādēm, rīkojas nesodīti.
Tai pašā laikā mums būtu jāizvairās no bezatbildīgiem aicinājumiem uz starptautisku bruņotu iejaukšanos pret pašreizējo tirāniju. Bruņotu uzbrukumu Irānai, lai aizstāvētu cilvēktiesības, visi irāņi neatkarīgi no savas politiskās nostājas uzskatītu par uzbrukumu valstij un par viņu pamattiesību papildu pārkāpumu.
Vienīgais ieguvējs šādā situācijā būtu Ahmadinejad kungs.
Tunne Kelam (PPE). – Priekšsēdētājas kundze, nobalsodams par šo rezolūciju, es domāju, ka ir laiks Teherānas režīmam piemērot tādu pašu pieeju, kādu mēs esam piemērojuši Lībijai un pulkvedim Gaddafi. Citiem vārdiem sakot, cerību lološana par uzticības veicināšanu vairs nav reāla izvēle. Mums vajadzētu vairāk atbalstīt opozīciju Irānā. Es esmu īpaši satraukts par L. Ashraf opozīcijas nometni, kura kopš 2009. gada jūlija ir tikusi aplenkta un pakļauta spiedienam. Humanitārā situācija tur nav panesama. Parlaments 2009. gada aprīlī pieņēma rezolūciju un pagājušā gada novembrī – rakstisku deklarāciju par šīs nometnes jautājumu, un es iesaku baronesei Ashton to nodot rīt Eiropadomei.
Adam Bielan (ECR). – (PL) Priekšsēdētājas kundze, Irāna Mahmoud Ahmadinejad valdības pakļautībā ir iemesls milzīgām bažām tās vadītāju kodolmērķu dēļ. Tās pastāvīgā atteikšanās sadarboties ar Starptautisko Atomenerģijas aģentūru un līdz ar to — uzraudzības neesamība pār Irānas kodolprogrammu liek apsvērt nepieciešamību uzsākt uzstājīgu rīcību attiecībā pret Irānu.
Ņemot vērā faktu, ka tas ir autoritārs režīms, mums ir jāpatur prātā iespēja, ka tas var radīt draudus citām valstīm, īpaši kaimiņvalstīm. Īpašas bailes rada pret Izraēlu vērstā retorika, ko jau diezgan ilgu laiku ir paudis Irānas prezidents. Es uzskatu, ka Irānas varas iestāžu nostāja šai jautājumā ir nepieņemama, un es kategoriski nosodu to. Balsojot par rezolūciju, es paužu savu opozīciju Irānas agresīvajai ārpolitikai un arī pieprasu atbrīvot politiski ieslodzītos, pārtraukt cilvēktiesību aizstāvju vajāšanu un uzsākt sadarbību ar starptautiskajām organizācijām, ieskaitot ANO iestādes. Es atbalstu arī Turcijas un Brazīlijas diplomātiskos pasākumus, ievērojot rezolūciju par kodolieroču jautājumu.
Daniel Hannan (ECR). – Priekšsēdētājas kundze, Irānas 1979. gada revolūciju kādu dienu uzskatīs par vēsturiski izšķirošu notikumu līdzās Francijas 1789. gada revolūcijai vai Krievijas 1917. gada revolūcijai. Tāpat kā tās, šī revolūcija nekavējoties izpletās no savu robežu puses un centās atkārtoties visā pasaulē; tāpat kā tās, šī revolūcija ignorēja visas ieviestās starptautisko tiesību, nacionālās suverenitātes un teritoriālās jurisdikcijas normas.
Kas bija šīs revolūcijas raksturīgā darbība? Tā bija ASV vēstniecības aplenkšana. Tagad apstājieties un padomājiet mirkli par to, cik tas bija neparasti, ņemot vērā valstu savstarpējo attiecību precedentu. Pat Otrā pasaules kara laikā, kad savstarpēji pretējas ideoloģijas cīnījās, lai viena otru iznīdētu, diplomātus miermīlīgi evakuēja caur neitrālām valstīm. Ja Amerikas Savienotajām Valstīm rīt būtu jāokupē Kuba, domājams, ka notiktu miermīlīga diplomātiskā personāla apmaiņa. Irāņu vēstījums bija tāds, ka viņu noteikumi neatbilst mūsējiem; viņiem vairs nerūp ideja par valsts suverenitāti, un viņi ir turpinājuši darīt tā, kā iesākuši, sponsorējot savu miliciju no Zīda ceļa hanistēm līdz Balkāniem, pat tik tālu, kā līdz Buenosairesai.
Mums būtu stingrāka nostāja, nosodot šādu režīmu, ja mēs Eiropas Savienībā pievērstu mazliet vairāk uzmanības nacionālās suverenitātes principam un nacionālās pašnoteikšanās principam.
Gianni Vattimo (ALDE). – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, es vēlējos paskaidrot, kāpēc es atturējos no galīgās balsošanas par ziņojumu par Irānu, jo, kaut arī es piekrītu visai kritikai par cilvēktiesību neievērošanu Irānā, īpaši attiecībā uz nāvessodu, seksuālo minoritāšu vajāšanu un mācīšanas brīvības neievērošanu skolās un augstskolās, es tomēr esmu pārliecināts, ka liela daļa informācijas, kas ietverta ziņojumā, nāk tieši no ASV propagandas dzirnavām, un es nevaru tai uzticēties.
Visbeidzot, kā liberāļu demokrāts — lai gan es, protams, esmu pārliecināts, ka Irānai ir visas tiesības turpināt atomizpēti miermīlīgiem mērķiem, — es nenoliedzu arī, ka tai ir tiesības izvietot kodolieročus reģionā, kur vienīgā valsts, kurai tādi ir un kurai ir atļauts tādus izvietot, ir tāda rasistu, kolonistu valsts kā Izraēla.
Hannu Takkula (ALDE). – (FI) Priekšsēdētājas kundze, attiecībā uz šo ANO cilvēktiesību rezolūciju es vēlos pateikt, ka ir ļoti būtiski mums Eiropas Savienībā aizstāvēt cilvēktiesības līdz galam. Diemžēl šī cilvēktiesību rezolūcija nebija labi sabalansēta. To lasot, īpaši 19. punktu, rodas sajūta, ka viena valsts, Izraēla, tiek nosodīta pārāk daudz un ka cilvēki cenšas novelt vainu uz šo valsti.
Mēs visi apzināmies, kāda šobrīd ir situācija Tuvajos Austrumos. Tur notiek sacelšanās, kurās tūkstošiem nevainīgu cilvēku zaudē savas dzīvības. Tāpēc šai vajadzēja būt rezolūcijai par cilvēktiesībām, nevis par Tuvajiem Austrumiem. Ja mērķis būtu bijis atrast līdzsvaru, tad tā vietā, lai vainotu Izraēlu šādā neobjektīvā veidā, iespējams, tiktu pieminēts Gilad Shalit, Izraēlas karavīrs, kuram tika liegtas cilvēktiesības 1720 dienas kā Palestīnas arābu vai Hamas ieslodzītajam.
Kad mēs izstrādājam šīs cilvēktiesību deklarācijas, mums jācenšas izmantot balansētu, taisnīgu pieeju. Tas ir vienīgais veids, kā tās var ilgtspējīgi virzīt tālāk un kā turklāt mēs varam saglabāt uzticību kā cilvēktiesību aizstāvji gan Eiropā, gan ārpus tās robežām.
Seán Kelly (PPE). – (GA) Priekšsēdētājas kundze, es priecājos, ka tika pieņemti rezolūciju priekšlikumi par cilvēktiesībām, un Eiropas Savienība rīkojās pareizi, to darot. Taču man ir jāsniedz neliels paskaidrojums.
Priekšsēdētājas kundze, attiecībā uz 2. grozījuma 8. punktu es un mani īru kolēģi — mēs savā grupā balsojām „par”, jo mēs uzskatām, ka sanitārija un galvenokārt tīrs ūdens ir pamata cilvēktiesības, un no manas personīgās pieredzes, strādājot Āfrikā kā brīvprātīgajam, es redzēju, ko atšķirība piekļuvē saldūdenim nozīmē cilvēku dzīvībām. Tāpēc es uzskatu, ka pieņemot to kā pamata cilvēktiesības, tas var mudināt steidzamības kārtā nodrošināt, lai visiem pasaules pilsoņiem būtu piekļuve tīram saldūdenim.
(GA) Tādēļ es biju priecīgs, ka to pieņēma – tas ir tas, kas man bija sakāms.
Luís Paulo Alves (S&D) , rakstiski. – (PT) Šis rezolūcijas priekšlikums tika pieņemts, ņemot vērā satraucošo situāciju ar Ungārijas likumu par plašsaziņas līdzekļiem, kurš apšauba prasību pēc sabalansēta atspoguļojuma visiem audiovizuālo plašsaziņas līdzekļu sniedzējiem, proporcionalitātes ievērošanu un vārda un informācijas pamattiesības. Tas nozīmē, ka Eiropas Drošības un sadarbības organizācijai (EDSO) un Parlamentam ir pamatotas bažas par faktu, ka šis likums ir pretrunā starptautiskajiem standartiem par vārda brīvību, par publisko plašsaziņas pakalpojumu politisko un finanšu neatkarību vai regulējuma darbības jomu. Šīs bažas ir pat vēl vairāk satraucošas, ņemot vērā Eiropas Padomes cilvēktiesību komisāra brīdinājumu. Pamatojoties uz šiem secinājumiem, būtu jāpieņem šā priekšlikuma ieteikumi, jo tie attiecas uz tiesību aktu pārskatīšanu par plašsaziņas līdzekļiem, balstoties uz Komisijas, EDSO un Eiropas Padomes novērojumiem, un tiem būtu jāmudina Komisija līdz gada beigām izstrādāt direktīvas projektu par plašsaziņas līdzekļu brīvību un plurālismu, lai risinātu jautājumu par neadekvāto ES tiesisko regulējumu un tā izvairītos no līdzīgām situācijām turpmāk.
Zigmantas Balčytis (S&D) , rakstiski. – (LT) Plašsaziņas līdzekļu plurālisms un brīvība ir viens no ES pamatprincipiem, kurš garantē brīvību paust viedokļus un saņemt un nodot informāciju bez kontroles, iejaukšanās vai varas iestāžu klātbūtnes. Starptautiskās organizācijas ir paudušas bažas par Ungārijas likumu par plašsaziņas līdzekļiem, un pēc izmeklēšanas veikšanas Eiropas Komisija secināja, ka tas neatbilst Audiovizuālo plašsaziņas līdzekļu pakalpojumu direktīvai un acquis communautaire kopumā. Es piekrītu rezolūcijā izvirzītajam priekšlikumam, ka Ungārijas varas iestādēm jāturpina pārskatīt likums par plašsaziņas līdzekļiem, ņemot vērā komentārus, ko sniedza Eiropas Komisija, Eiropas Drošības un sadarbības organizācija (EDSO) un Eiropas Padomes cilvēktiesību komisārs, Ministru komiteja un Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja, lai nodrošinātu šā likuma atbilstību ES tiesību aktiem un Eiropas vērtībām, kā arī plašsaziņas līdzekļu brīvības, plurālisma un neatkarības standartiem.
Ivo Belet (PPE) , rakstiski. – (NL) Ungārijas valdība ir izdarījusi labu darbu, tiekot galā ar visām sensācijām ap šo pretrunīgo likumu tādā veidā, ka tā skaidri liek saprast, ka preses brīvība un plašsaziņas līdzekļu plurālisms ir bijis un paliek Ungārijas pamatpīlāri. Eiropas Komisija šeit ir paveikusi lielisku darbu. Turklāt Komisija rīkosies pareizi, turpinot uzraudzīt šo jautājumu ne tikai Ungārijā, bet arī visās Eiropas Savienības dalībvalstīs.
Komisāres Kroes izsludinātā iniciatīva apvienot dažādas iesaistītās puses, lai izveidotu ekspertu grupu, kuriem tiktu uzdots risināt plašsaziņas līdzekļu plurālisma situāciju Eiropā, ir svarīgs solis uz priekšu. Šī grupa palīdzēs Komisijai iezīmēt aprises jauniem soļiem plašsaziņas līdzekļu ainavā. Mums tika uzdots garantēt plašsaziņas līdzekļu plurālismu un preses brīvību Eiropā. Tāpēc es pieņemu, ka Eiropas Parlaments aktīvi iesaistīsies tajā.
Jean-Luc Bennahmias (ALDE) , rakstiski. – (FR) Demokrātija nekādā ziņā nav pašsaprotama lieta. Tā laika gaitā attīstās, progresē un diemžēl arī regresē. Tomēr šai līmenī Ungārijas pasākumi plašsaziņas līdzekļu jomā ir nopietns solis atpakaļ. Visu Eiropas progresīvo spēku vienošanās sākotnēji radīja iespēju šo jautājumu izvirzīt Eiropas politiskās darba kārtības augšgalā, kas ir vērtējams pozitīvi. Tagad ir jābūt precīziem un stingriem jautājumos, kas turpina radīt problēmu. Plašsaziņas līdzekļu pārvaldības neatkarība un vārda brīvība nav apspriežamas.
Vilija Blinkevičiūtė (S&D) , rakstiski. – (LT) Es balsoju „par” šo rezolūcijas priekšlikumu, jo Ungārijas likums par plašsaziņas līdzekļiem būtu jāatceļ un jāpārskata, pamatojoties uz komentāriem un priekšlikumiem no Komisijas, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) un Eiropas Padomes, lai nodrošinātu tā pilnīgu atbilstību ES tiesību aktiem un Eiropas vērtībām un standartiem attiecībā uz plašsaziņas līdzekļu brīvību, plurālismu un neatkarīgu plašsaziņas līdzekļu pārvaldību. Turklāt Eiropas Parlaments atgādina, ka 1993. gadā Kopenhāgenas Eiropadomē ieviestie kritēriji dalībai ES (Kopenhāgenas kritēriji) attiecībā uz preses brīvību un vārda brīvību ir jāapstiprina visām ES dalībvalstīm un jāievieš ar attiecīgiem ES tiesību aktiem. Tādā veidā Eiropas Parlaments aicina Ungārijas varas iestādes atjaunot plašsaziņas līdzekļu pārvaldības neatkarību un pārtraukt valsts iejaukšanos vārda brīvībā un sabalansētā atspoguļojumā. Turklāt es uzskatu, ka plašsaziņas līdzekļu pārlieku reglamentācija kavē mērķa sasniegšanu, apdraudot efektīvu plurālismu publiskajā jomā. Turklāt Parlaments aicina Komisiju pirms gada beigām ierosināt tiesību akta iniciatīvu par plašsaziņas līdzekļu brīvību, plurālismu un neatkarīgu pārvaldību, lai noteiktu vismaz minimālos būtiskos standartus un lai nodrošinātu, garantētu un veicinātu plašsaziņas līdzekļu plurālisma adekvātu līmeni un plašsaziņas līdzekļu pārvaldības neatkarību ES dalībvalstīs.
Jan Březina (PPE) , rakstiski. – (CS) Plašsaziņas līdzekļu plurālisms un brīvība noteikti ir demokrātiska tiesiskuma svarīgs pīlārs. Likums par plašsaziņas līdzekļiem Ungārijā ir pelnījis kritiku, bet mēs esam redzējuši, ka Ungārijas valdība tika padarīta par mērķi un tai tika uzbrukts neapdomātā un nepamatotā veidā, un tam nevajadzēja notikt, īpaši sākoties Ungārijas prezidentūrai Eiropas Savienībā. Tomēr es priecājos, ka Ungārijas parlaments nesen apstiprināja grozījumus savā pretrunīgajā likumā par plašsaziņas līdzekļiem, lai atrisinātu jautājumus, ko ierosināja Eiropas Savienība, un to darīdams, Ungārijas parlaments novirzīja vēju no to ideologu burām, kuri radīja spriedzi. Tika izpildīta galvenā prasība, lai „sabalansētais atspoguļojums” neattiektos uz tīmekļa vietnēm, virtuālām dienasgrāmatām, debatēm un ārvalstu informatīvajiem izdevumiem. Eiropas Komisijai tagad vajadzētu pastāvīgi uzraudzīt likuma piemērošanu. Vajadzētu ticēt konstruktīvajam dialogam, kurš notika starp Ungāriju un ES un kura rezultātā tika apstiprināti likuma grozījumi.
Ārvalstu plašsaziņas līdzekļiem un žurnālistiem, kas strādā Ungārijā, vairs nedraud milzīgi sodi par Ungārijas likuma par plašsaziņas līdzekļiem pārkāpšanu, bet ir „citas juridiskas sekas”. Tomēr Ungārijas plašsaziņas līdzekļu īpašniekiem joprojām draud sodi, kas attiecas arī uz tiem, kuri formāli ir pārcēluši savas galvenās mītnes uz citām valstīm ES, lai izvairītos no Ungārijas likuma par plašsaziņas līdzekļiem. Kaut arī mēs varam nepiekrist šim grozījumam, tas ir pilnībā Ungārijas parlamenta kompetencē, un ES pārstāvjiem tas būtu jāievēro.
Maria Da Graça Carvalho (PPE) , rakstiski. – (PT) Katra indivīda vārda brīvība, brīva informācijas aprite un plašsaziņas līdzekļu brīvība un plurālisms ir Eiropas integrācijas stūrakmeņi un tās pamatvērtības. Izstrādājot un īstenojot tiesisko regulējumu par plašsaziņas līdzekļiem, būtu jāievēro demokrātiskie standarti attiecībā uz komunikāciju sistēmu uzbūvi un pārvaldību. Es aicinu Ungārijas varas iestādes atjaunot neatkarīgu plašsaziņas līdzekļu pārvaldību un izbeigt valsts iejaukšanos vārda brīvībā. Pārlieku sīka plašsaziņas līdzekļu reglamentēšana kavē mērķu sasniegšanu, jo tā kaitē patiesam plurālismam publiskajā sfērā. Es aicinu Ungārijas varas iestādes iesaistīt visas ieinteresētās puses likuma labošanā, ieskaitot opozīcijas partijas un pilsonisko sabiedrību, lai tās varētu jēgpilnā veidā piedalīties tāda tiesību akta reformās, kurš regulē tik būtisku pamataspektu demokrātiskas sabiedrības funkcionēšanai.
Carlos Coelho (PPE) , rakstiski. – (PT) Plašsaziņas līdzekļu brīvība un plurālisms ir pamattiesības, kuras nodrošina brīvību paust viedokļus un saņemt un nodot informāciju bez jebkādas iejaukšanās vai spiediena no valsts iestāžu puses. Eiropas Komisija kā Līgumu uzraudzītāja pauda savas bažas un pieprasīja informāciju no Ungārijas par šo tiesību iespējamu pārkāpšanu, proti, par faktu, ka Ungārijas likums par plašsaziņas līdzekļiem var neatbilst direktīvai par audiovizuālo plašsaziņas līdzekļu pakalpojumiem.
Es priecājos, uzzinot, ka 7. martā Ungārijas parlaments pieņēma grozījumus, kuri bija saskaņoti starp tās valdību un Komisiju, kaut arī es nevaru saprast, kāpēc sociālisti un Ungārijas zaļo partija balsoja pret to. Ņemot vērā komisāres Kroes paziņojumus, šķiet, ka vairs nav šaubu, ka Ungārija ir izpildījusi Komisijas ieteikumus un ka attiecīgā likuma grozītā versija atbilst Eiropas tiesību aktiem.
Marielle De Sarnez (ALDE) , rakstiski. – (FR) Preses brīvība nepacieš nekādus kompromisus; tas ir vēstījums, ko Parlaments vēlējās nodot ne tikai Budapeštai, bet arī Eiropas Komisijai. Eiropas Parlaments pieņēma rezolūciju, aicinot Ungārijas valdību apturēt pretrunīgā Ungārijas likuma par plašsaziņas līdzekļiem darbību un veikt tā „steidzamu pārskatīšanu”, kaut arī tas nesen tika grozīts Eiropas partneru spiediena rezultātā. Tomēr joprojām pastāv bažas, īpaši attiecībā uz Plašsaziņas līdzekļu padomi, iestādi, kas ir atbildīga par plašsaziņas līdzekļu uzraudzību, kura pilnībā sastāv no indivīdiem, kuri ir saistīti ar Orban kunga partiju. Realitātē šī uzraudzības iestāde ir perfekts rīks plašsaziņas līdzekļu cenzūrai. Šā iemesla dēļ Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupa, ES un visas pasaules pilsoņu vārda brīvības garantētāja, ir aicinājusi izbeigt valsts iejaukšanos, lai atjaunotu plašsaziņas līdzekļu brīvību.
Ioan Enciu (S&D) , rakstiski. – (RO) Es balsoju par šo rezolūciju, jo domāju, ka Eiropas Savienībai nekavējoties jāattur un jāapkaro jebkādi iespējamie uzbrukumi demokrātijas pamatvērtībām, tostarp vārda brīvībai kā vienai no tām. Es uzskatu, ka ir būtiski, lai Ungārija un citas dalībvalstis, piemēram, Rumānija atkārtoti apsvērtu savu attieksmi pret presi saskaņā ar demokrātiskajiem principiem, kas ietverti ES Pamattiesību hartā un Eiropas Cilvēktiesību aizsardzības konvencijā
Edite Estrela (S&D) , rakstiski. – (PT) Es balsoju „par” rezolūciju par Ungārijas likumu par plašsaziņas līdzekļiem, jo preses brīvība ir viena no ES pamatvērtībām. Es uzskatu, ka Komisijai būtu jāveic detalizēta izpēte par to, vai Ungārijas likums par plašsaziņas līdzekļiem atbilst Eiropas tiesību aktiem, īpaši Pamattiesību hartai.
Diogo Feio (PPE) , rakstiski. – (PT) Es uzskatu, ka nav nekādas jēgas Parlamentam sniegt atzinumu par šo jautājumu laikā, kad ir sniegtas visas garantijas par vārda brīvību, ieskaitot Ungārijas premjerministra Orbán kunga garantijas. Turklāt tas ir principa jautājums, tāpēc es atturēšos no tādu politisku, likumdošanas un jurisdikcijas aktu novērtēšanas, kuri ir stingrā likumdošanas, izpildvaras vai tiesu iestāžu kompetencē dalībvalstī, kura nav mana.
João Ferreira (GUE/NGL) , rakstiski. – (PT) Vārda un informācijas brīvība, tostarp brīvība paust viedokļus un brīvība saņemt un nodot informāciju bez iejaukšanās vai spiediena, ir sociālas vērtības, par kurām daudzi ir cīnījušies daudzus gadus, arī Portugālē. Komunisti ir bijuši un ir šobrīd šīs cīņas pirmajās rindās. Diemžēl joprojām pastāv iemesli turpināt to vairākās ES valstīs. Plašsaziņas līdzekļu brīvība un plurālisms turpina izraisīt bažas dažādās dalībvalstīs. Bieži tiek aizmirsts, ka daži no to veicinošajiem faktoriem ir veids, kādā tiek koncentrētas īpašumtiesības uz plašsaziņas līdzekļu iestādēm lielās uzņēmumu grupās, uzbrukumi plašsaziņas līdzekļu profesionāļu tiesībām un arvien nedrošāku darba attiecību pastāvēšana. Papildus tam pastāv politisko spēku iejaukšanās, kas joprojām notiek daudzās valstīs un ir iemesls bažām.
Ilda Figueiredo (GUE/NGL) , rakstiski. – (PT) Vārda un informācijas brīvība, no kuras izriet plašsaziņas līdzekļu plurālisms, tostarp brīvība paust viedokļus un saņemt un nodot informāciju bez jebkādas iejaukšanās vai spiediena no valsts iestāžu puses, ir civilizācijas sasniegums.
Tomēr diemžēl dažādās ES dalībvalstīs mēs bieži redzam uzbrukumus šīm pamattiesībām. Plašsaziņas līdzekļu plurālisms un brīvība turpina izraisīt bažas dažādās dalībvalstīs, īpaši Ungārijā, Itālijā, Bulgārijā, Rumānijā, Igaunijā un citās. Pat Portugālē ir ziņots par vairākiem gadījumiem, kad veikti uzbrukumi plašsaziņas līdzekļu plurālismam, kuri nedara neko, lai cildinātu demokrātiju.
Tomēr mēs nepiekrītam, ka pastāv pastāvīgas politiskas iejaukšanās politika no ES puses katras valsts pārvaldībā, kā minēts atsevišķos punktos. Mēs balsojām par rezolūciju par Ungārijas likumu par plašsaziņas līdzekļiem, ņemot to vērā un izvērtējot pozitīvos un negatīvos aspektus.
Mathieu Grosch (PPE) , rakstiski. – (DE) Es esmu pārliecināts, ka ļoti liels vairākums Eiropas Parlamentā atbalstīs plašsaziņas līdzekļu pamattiesības. Šo tiesību nepieciešamība tagad tiek noteikta rezolūcijā, lai gan grozījumi šai likumā, kuri tika pieņemti šonedēļ Ungārijas parlamentā, nav ņemti vērā. Tāpēc man patiktu, ja tiktu atsauktas visas rezolūcijas, kas tika izstrādātas pirms šā balsojuma Budapeštā, lai tās, pirmkārt, precizētu un tikai tad apspriestu un izvirzītu balsošanai. Rezultātā balsojumam Eiropas Parlamentā vairs nebija nekādas saistības ar preses brīvību, kurai vajadzētu būt absolūtai prioritātei, bet tā bija vienkārši spēka izmēģināšana grupu starpā.
Sylvie Guillaume (S&D) , rakstiski. – (FR) Es pilnībā atbalstu šīs rezolūcijas pieņemšanu, kad Eiropas kreisie kritizē Ungārijas likumā par plašsaziņas līdzekļiem veikto grozījumu neadekvātumu, kamēr labējie atzinīgi novērtē tos. Lai gan arī Kroes kundze šķiet apmierināta ar šīm izmaiņām, Eiropas Parlaments uzskata, ka Komisija ir koncentrējusies tikai uz dažiem tehniskiem aspektiem, kas kaitē Pamattiesību hartai. Turklāt mūsu rezolūcija nav adresēta tikai Ungārijai, bet norāda arī to, ka diemžēl plašsaziņas līdzekļu brīvību un plurālismu var graut valstīs ar konservatīvu valdību. Šai saistībā Eiropas Parlamenta deputāti ir demonstrējuši, ka viņiem rūp, lai tiktu ievērotas pamattiesības un brīvības, kuras ir demokrātijas un Eiropas Savienības galvenie principi.
Juozas Imbrasas (EFD) , rakstiski. – (LT) Es balsoju „par” šo dokumentu, jo Ungārijas varas iestādēm ir jāatjauno plašsaziņas līdzekļu pārvaldības neatkarība un jāpārtrauc valsts iejaukšanās vārda brīvībā un sabalansētā atspoguļojumā. Plašsaziņas līdzekļu pārlieku reglamentēšana kavē mērķa sasniegšanu, apdraudot efektīvu plurālismu publiskajā jomā.
Timothy Kirkhope (ECR) , rakstiski. – ECR pilnībā atbalsta brīvus un plurālus plašsaziņas līdzekļus visā Eiropas Savienībā un uzsver visu Eiropas pilsoņu informācijas brīvības nozīmi. Tomēr, ņemot vērā pastāvīgi mainīgo situāciju ap Ungārijas likumu par plašsaziņas līdzekļiem un to, ka nav bijusi iespēja tikties ar Komisiju pēc šā likuma jauno grozījumu pieņemšanas šonedēļ, mēs domājam, ka šobrīd nav piemērots laiks jaunai rezolūcijai par šo jautājumu. Šā iemesla dēļ ECR grupa ir atturējusies.
David Martin (S&D) , rakstiski. – Es balsoju „par” šo rezolūciju, jo es uzskatu, ka Ungārijas likums par plašsaziņas līdzekļiem būtu jāatceļ steidzamības kārtā un jāpārskata, pamatojoties uz komentāriem un priekšlikumiem no Komisijas, EDSO un Eiropas Padomes, lai nodrošinātu tā pilnīgu atbilstību ES tiesību aktiem un Eiropas vērtībām un standartiem attiecībā uz plašsaziņas līdzekļu brīvību, plurālismu un neatkarīgu plašsaziņas līdzekļu pārvaldību.
Iosif Matula (PPE), rakstiski. – (RO) Es atbalstu noteikumu grozīšanu Ungārijas likumā par plašsaziņas līdzekļiem, ko Eiropas Komisija uzskata par mazāk demokrātisku, un es atzinīgi vērtēju grozījumus, ko normatīvajā aktā veica Budapeštas valdība. Tomēr es nebalsoju par Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupas, Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupas, Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupas un Eiropas Apvienotās kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālās grupas parakstīto rezolūciju, jo man šķiet, ka piedāvātie pasākumi ir pārmērīgi, ņemot vērā līdzīgus likumus citās dalībvalstīs, pret ko nav veiktas publiskas sankcijas. Brīva prese nenoliedzami ir mēraukla demokrātijas līmenim sabiedrībā. Eiropas Savienībā ir vispārzināms, ka vārda brīvība ir faktiski neierobežota. Tomēr šīs pamattiesības mēs nedrīkstam sajaukt ar brīvību bezatbildīgi vai bez sekām sniegt jebkādu informāciju, ja par to nav pārliecinošu pierādījumu. Tieši tādēļ ir nepieciešami nepārprotami likumi, ar ko būs noteiktas robežas, kuru ietvaros jānodarbojas ar žurnālistiku. Ungārijas likums par plašsaziņas līdzekļiem tika sagatavots šajā kontekstā, ņemot vērā Eiropas direktīvu šajā jomā. Turklāt es uzskatu, ka mums par Ungārijas likumu par plašsaziņas līdzekļiem jādiskutē, esot par to pilnībā informētiem, ņemot vērā, ka mūs var maldināt subjektīvas ieinteresētās puses un politiskās debates.
Nuno Melo (PPE) , rakstiski. – (PT) Šis rezolūcijas priekšlikums nav atbilstošs ne laikā, ne veidā, jo visi zina, ka pēc sākotnējās kritikas par Ungārijas likumu par plašsaziņas līdzekļiem un Komisijas izvirzītajiem ieteikumiem Ungārijas valdība pārskatīja savu nostāju un mainīja visu saistībā ar šo likumu, pret ko bija vērsta Komisijas kritika. Tāpēc likums, par kuru 7. martā balsoja Ungārijas parlaments, bija tāda versija, kas pilnībā atbilda Eiropas tiesību aktiem. Šis ir iemesls, kāpēc es nesaprotu kreiso uzstājību uz balsošanu par šo rezolūciju un balsoju pret to.
Willy Meyer (GUE/NGL) , rakstiski. – (ES) Es balsoju par šo rezolūciju B7-0191/2011, jo es uzskatu, ka jaunais Ungārijas likums par plašsaziņas līdzekļiem pietiekoši negarantē vārda brīvību un plurālismu un tādā veidā traucē ieviest patiesu plurālismu publiskajā jomā.
Ungārijas valdībai būtu jānodrošina efektīvas brīvības un plurālisma garantijas plašsaziņas līdzekļos un tāpēc jāatceļ likums vai jāgroza pēc būtības, balstoties uz novērojumiem un priekšlikumiem no Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO), Eiropas Padomes Cilvēktiesību komisāra, Eiropas Savienības Padomes un uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūru, veicot atklātas un pārredzamas debates, kurās var piedalīties visas ieinteresētās puses, nevalstiskās organizācijas (NVO) un pilsoņi.
Louis Michel (ALDE) , rakstiski. – (FR) Vārda brīvība un tātad arī preses brīvība ir dažas no svarīgākajām pamattiesībām. Mums ir nenogurstot jāstrādā, lai sargātu tās, pat ja dažu viedokļu paušana mūs satrauc. Šī brīvība ir arī mūsu brīvība, un tā ir mūsu mandāta brīvas realizēšanas garantija. Pārredzamība nav iespējama bez preses brīvības. Ir milzīgs vilinājums censties kontrolēt informāciju un žurnālistus, tai skaitā mūsu Rietumu demokrātijās. Brīva un profesionāla informācija vienmēr ir vēlamāka par „baumām”, kuras bieži aizstāj presi, kad pēdējā tiek apklusināta.
Modernajiem plašsaziņas līdzekļiem ir absolūti izšķiroša loma demokrātiskā dzīvē, un tie ir būtiski, lai nodrošinātu vispārēju piekļuvi zināšanām, izklaidei un sociālajai dzīvei. Tāpēc tai, ko es saucu par „taisnīgu valsti”, jāuzņemas atbildība par brīvu plašsaziņas līdzekļu veidošanu gan vietējā, gan starptautiskā mērogā, veicinot informācijas plurālismu un kultūras attīstību un atvieglojot visiem piekļuvi šim saturam.
Alexander Mirsky (S&D) , rakstiski. – Ir zināms, ka atbilstīgi komentāriem un priekšlikumiem no Eiropas Komisijas, EDSO un Eiropadomes Ungārijas likums par plašsaziņas līdzekļiem būtu pēc iespējas ātrāk jāpārskata, lai nodrošinātu plašsaziņas līdzekļu plurālismu un neatkarību atbilstīgi ES tiesību aktiem un Eiropas vērtībām un standartiem, kuri ir saistīti ar plašsaziņas līdzekļu informācijas brīvību.
Jaunais likums tiek vainots par to, ka tas paredz, ka tikai viena persona tiktu iecelta par atbildīgo par nacionālo plašsaziņas līdzekļu un telekomunikāciju pārvaldību. Jaunais likums sagrauj plurālismu un plašsaziņas līdzekļu brīvību un atņem to politisko un finanšu neatkarību. Būtu jāizpēta visi iemesli, kuri izraisa šādu negatīvu rezultātu.
Iespējams, ka dažās ES dalībvalstīs valdošo valdību visatļautība sniedza Ungārijas valdībai ilūziju, ka kopīgi pieņemtus noteikumus var ciniski pārkāpt. Piemēram, Latvijas valdība joprojām nav ieviesusi Eiropas Parlamenta 2004. gada 11. marta rezolūciju. Un kas ir noticis? Līdz šim nekas. Iespējams, Ungārijas valdību iedvesmoja Latvijas „neatkarība”. Es balsoju „par”, cerot, ka ledus ir lūzis.
Tiziano Motti (PPE) , rakstiski. – (IT) Eiropas kreiso uzbrukumi Ungārijā nesen pieņemtajam likumam par preses brīvību būtu jālasa mazliet teatrālā kontekstā, jo mūsu institūciju radītie pieejamie rīki bieži tiek izmantoti nepiemērotā un instrumentālā veidā, lai atbalstītu starptautiska vai vietēja mēroga politiskas vai plašsaziņas līdzekļu dezinformācijas kampaņas. Šai gadījumā šādi uzbrukumi tiek veikti pilnīgi nevietā, jo debates ir bijušas atklātas un arī slēgtas: Ungārijas valdība ir labprāt akceptējusi Eiropas Komisijas sniegtos komentārus, un kā premjerministrs Orban iepriekš, 2011. gada janvāra sākumā, teica, — likums par plašsaziņas līdzekļiem tiks grozīts atbilstīgi šiem komentāriem. Uzbrukums valstij, kura prezidē Eiropas Savienībā, laikā, kad to vajadzētu atbalstīt tās pienākumu veikšanā, novājina Savienību kopumā un atņem tai ietekmi. Pastāvīga preses brīvības trūkuma novēršana ir novecojušas ziņas, tāpat kā pastāvīgas un anahroniskas atsauces uz Itālijas situāciju, kad paradoksālā kārtā lielākos laikrakstus kontrolē kreisi nosvērto plašsaziņas līdzekļu grupas, un tīmeklī informācija plūst brīvi, dažkārt pārāk brīvi.
Georgios Papanikolaou (PPE) , rakstiski. – (EL) Pēc grozījumu pieņemšanas Ungārijas parlamentā pagājušajā nedēļā Ungārijas likums tagad ir pilnībā atbilstīgs ES tiesību aktiem un normām par pamattiesībām, kā tam ir piekritusi arī Eiropas Komisija. Kopīgais priekšlikums rezolūcijai kā tāds šobrīd ir lieks, tāpēc es balsoju pret to.
Paulo Rangel (PPE) , rakstiski. – (PT) Kā man jau bija iespēja pateikt, kad piedalījos debatēs par Ungārijas prezidentūras prioritātēm, šie ir Ungārijas iekšējo attiecību aspekti, kurus var regulēt, tāpat kā iepriekš, kā daļu no veselīgām, normālām attiecībām starp Komisiju un Ungārijas valdību un parlamentu. Kā brīvības aizstāvis, īpaši vārda un preses brīvības aizstāvis, es varu tikai priecāties par šiem rezultātiem.
Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE) , rakstiski. – Šis likums ir efektīvi radīts ar nolūku ierobežot plašsaziņas līdzekļu darbību Ungārijā un ierobežot valdības kritisko pārbaudi kā daļu no plašākiem plurālisma ierobežojumiem Ungārijā. Tas ir tiešā pretrunā ES galvenajiem principiem, kas noteikti Līgumos un Pamattiesību hartā. Komisijai un Padomei jāturpina pieprasīt veikt pilnīgu likuma pārbaudi vai atcelšanu uz šā pamata.
Parlaments skaidri lika saprast, ka Komisijai nevajadzētu vienkārši pagriezties un padoties Ungārijas valdībai šai būtiskajā jautājumā. Ungārijas likums par plašsaziņas līdzekļiem ir jāvērtē arī kā jaunākais mēģinājums ierobežot plašsaziņas līdzekļu brīvību Eiropā. Tas uzsver steidzamo nepieciešamību Komisijai nākt klajā ar stingru tiesību akta priekšlikumu, lai atbalstītu šo ES pamatvērtību.
Licia Ronzulli (PPE) , rakstiski. – (IT) Es balsoju pret šo rezolūciju, jo es uzskatu, ka kreiso politiskās grupas, kuras sēž šajā plenārsēžu zālē, ir izmantojušas nacionālu politisku jautājumu, kurš jebkurā gadījumā ir jau atrisināts, par ko liecina nesenā vienošanās starp Ungārijas valdību un Eiropas Komisiju.
Es uzskatu, ka šādus nacionālos jautājumus nevajadzētu apspriest šai Parlamentā, jo tie ir atsevišķo dalībvalstu tiešā atbildībā. Pēc jautājuma būtības ir pareizi un piemēroti aizsargāt informācijas brīvību un plurālismu kā visu Eiropas Savienības valstu pamatvērtību, bet plašsaziņas līdzekļu brīvība nedrīkst būt pretrunā sabiedrības ētikai un — galvenokārt — nedrīkst iejaukties neviena privātajā dzīvē.
Ziņu industrijai vajadzētu vairāk apzināties sekas, kādas pilsoņu dzīvei un brīvībai var radīt tās varas un ietekmes nesabalansēts pielietojums. Tā tas ir tāpēc, ka pārāk bieži personas brīvība ir tikusi apspiesta preses brīvības vārdā.
Catherine Stihler (S&D) , rakstiski. – Es ļoti priecājos, ka šī rezolūcija tika pieņemta, uzsverot Eiropas Parlamenta apņemšanos nodrošināt vārda brīvību un plašsaziņas līdzekļu brīvību visās dalībvalstīs.
Angelika Werthmann (NI) , rakstiski. – (DE) Es balsoju „par” kopīgo rezolūcijas priekšlikumu. Kaut arī Ungārija un Eiropas Komisija ir vienojušās par Komisijas izvirzītajiem jautājumiem, es atbalstu aicinājumu, ko izvirzījuši mani kolēģi deputāti, lai pamatīgi pārbaudītu likuma tekstu. Komisijas panāktie uzlabojumi ir diezgan selektīvi, un lielā mērā nav ņemtas vērā bažas, ko pauda Parlaments un dažādas starptautiskas organizācijas, kā, piemēram, EDSO un Eiropas Padome. Bažas par plašsaziņas līdzekļu iestādes iecelšanu, sastāvu un pilnvarām ir īpaši labi saprotamas. Preses brīvība ir pārāk svarīga mūsu demokrātijas sastāvdaļa, lai to pakļautu juridiski ierobežojošai interpretācijai.
Joachim Zeller (PPE) , rakstiski. – (DE) Es balsoju pret šo rezolūciju, ko iesniedza Eiropas Apvienotā kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku grupa, Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupa, Zaļo/ Eiropas Brīvās apvienības grupa un Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupa. Priekšlikuma autori ir satraukti ne tik daudz par plašsaziņas līdzekļu brīvību Eiropā, kā par pilsoniskās valdības noniecināšanu, kuru ievēlēja ar absolūtu šīs valsts iedzīvotāju vairākumu un kurai ir grūtais uzdevums pārveidot valsti, kas smagi cieta iepriekšējās sociālistiskās valdības sliktās vadības dēļ. Pat Eiropas Komisija nespēja atrast nekādus nopietnus plašsaziņas līdzekļu brīvības pārkāpumus Ungārijas likumā, kurš, starp citu, ir jau grozīts. Eiropas kreisie ļoti ātri pamana zāģa skaidu kripatiņu nesociālistisko valdību acī, bet muļķīgā veidā nepievērš uzmanību baļķim sociālistisko valdību acīs.
Ir grūti saprast vācu liberāļu nostāju, kuri ar šo rezolūciju aicina regulēt plašsaziņas līdzekļu ainavu Eiropas mērogā, turpretī Vācijas un Eiropas plašsaziņas līdzekļu pārstāvji tieši šo priekšlikumu uzskata par plašsaziņas līdzekļu brīvības ierobežojumu un subsidiaritātes pārkāpšanu.
Luís Paulo Alves (S&D) , rakstiski. – (PT) Es atbalstu šo rezolūcijas priekšlikumu, jo uzskatu, ka Gaddafi režīms būtu jāiznīcina nekavējoties, ņemot vērā veidu, kā viņš apspiež Lībijas iedzīvotājus viņu politiskajos protestos, kā arī veidu, kā novērst vairāk nāves gadījumu. Es atceros, ka starptautiskā sabiedrība ir izrādījusi pilnīgu vienprātību ANO Drošības padomē par sankciju piemērošanu šim režīmam. Es stingri atbalstu ANO Drošības padomes rezolūciju Nr. 1970/2011 un Drošības padomes veicamos pasākumus, tostarp embargo (aizliegumu) tādam aprīkojumam, kuru izmanto iekšējai apspiešanai, un to cilvēku līdzekļu iesaldēšanu, kuri ir iesaistīti cilvēktiesību pārkāpumos, piesaistot uzmanību vajadzībai īstenot ES un Āfrikas rezolūciju, kura ļauj iesaldēt mantu, kas iegūta nelikumīgi. Šāda rīcība no Eiropas finanšu institūciju un dalībvalstu puses ir vajadzīga kā daļa no algotņu darbības aizlieguma. No ES un ANO puses ir nepieciešama ātra un efektīva humanitārā rīcība. Nobeigumā es vēlos sacīt, ka notikumiem Lībijā, Ēģiptē un Tunisijā vajadzīga tipiska Eiropas ārpolitikas maiņa attiecībā uz Vidusjūras Dienvidu reģiona valstīm, un es vēlētos paust savu solidaritāti ar Lībijas iedzīvotājiem.
Zigmantas Balčytis (S&D) , rakstiski. – (LT) Es balsoju „par” šo rezolūciju. Masveida protesti vairākās arābu valstīs ir parādījuši, ka nedemokrātiski un autoritāri režīmi nevar garantēt uzticamu stabilitāti un ka demokrātiskajām vērtībām ir galvenā loma ekonomiskās un politiskās partnerībās. ES ir liela interese par demokrātisku, stabilu, plaukstošu un miermīlīgu Ziemeļāfriku, bet nesenie notikumi Lībijā, Ēģiptē un Tunisijā ir uzsvēruši steidzamo nepieciešamību pārskatīt ES ārpolitiku attiecībā pret Vidusjūras reģionu. ES ir jāpārskata tās demokrātija un cilvēktiesību atbalsta politika, lai radītu īstenošanas mehānismu cilvēktiesību klauzulai visos nolīgumos ar trešām valstīm. Es piekrītu, ka Eiropas Kaimiņattiecību politikas pārskatīšanā ir jāsakārto pēc prioritātēm kritēriji attiecībā uz tiesu neatkarību, pamata brīvību ievērošanu, plurālismu, preses brīvību un korupcijas apkarošanu.
Dominique Baudis (PPE) , rakstiski. – (FR) Es balsoju „par” šo rezolūciju, kas ir solis pareizajā virzienā attiecībā uz Eiropas Savienības reakciju uz revolūciju Lībijā, revolūciju, kura kļūst par pilsoņu karu. Revolūcijas ir sapnis, kurš pārtop realitātē, bet pilsoņu karš ir murgs. Kad oponenti zaudē savas pozīcijas M. Gaddafi karaspēka un algotņu apšaudē un kad pulkvedis sūta emisārus uz Eiropas galvaspilsētām, cenšoties glābt savu režīmu, mums ir jāparāda Lībijas tautai, ka mēs esam līdzās.
Mēs dzirdējām aicinājumu, ko pauda Pagaidu pārejas nacionālā padome 5. martā. Mūsu pienākums ir atbalstīt šo alternatīvu un aizsargāt Lībijas tautu no šā režīma spēkiem. Būtu jāapsver lidojumu aizlieguma zona bez tiešas militāras klātbūtnes Lībijas teritorijā. Bet lēmums jāpieņem ANO. Tomēr šāda izvēle var pastāvēt tikai ar izteiktu Arābu līgas piekrišanu. Politiskajā un diplomātiskajā līmenī mums ir jānodrošina, lai pulkvedis Gaddafi tiktu izolēts, un jāpalīdz Lībijas tautai beidzot atgūt savu brīvību.
Sergio Berlato (PPE) , rakstiski. – (IT) Dramatiskie notikumi Lībijā un Ziemeļāfrikā turpina ielauzties Eiropas robežās: humanitārā krīze Lībijā faktiski varētu pārvērsties vēsturē vēl nebijušā migrācijas vilnī.
Atbilstoši neseniem aprēķiniem, politiskie nemieri Ziemeļāfrikā varētu izraisīt aptuveni 300 000 bēgļu nonākšanu līdz Savienības dienvidu krastiem. Tāpēc es piekrītu un atbalstu sešu ES un Vidusjūras dalībvalstu aicinājumu izveidot Solidaritātes fondu, lai palīdzētu mazinātu ietekmi, ko rada imigrācija. Es atbalstu kopējas Eiropas patvēruma sistēmas izveidošanu un taisnīgu izmaksu sadali, kas saistīta ar imigrāciju dalībvalstu starpā. Turklāt, lai ierobežotu masveida imigrāciju uz Eiropu, es aicinu apsvērt humanitārās palīdzības sūtīšanu ietekmei pakļautajiem iedzīvotājiem, lai atbalstītu gan demokratizācijas procesu, gan ekonomikas izaugsmi reģionā.
Tādēļ es aicinu Komisiju sagatavot plānu ārkārtas situācijām, kurā ņemts vērā arī tas, kā mēs varam atrisināt pat visļaunāko iespējamo situāciju, ja liels daudzums imigrantu nolemtu doties uz ziemeļiem, uz Eiropas krastiem. Manā skatījumā šāds plāns ārkārtas situācijām ir jāatbalsta ar solidaritātes principu ES dalībvalstu starpā.
Maria Da Graça Carvalho (PPE) , rakstiski. – (PT) Nesenie protesti vairākās arābu valstīs ir parādījuši, ka nedemokrātiski un autoritāri režīmi nevar garantēt uzticamu stabilitāti un ka demokrātiskām vērtībām ir galvenā loma ekonomiskās un politiskās partnerībās. Es vēlos aicināt cieši iesaistīties darba grupas darbā, kura tika izveidota, lai koordinētu ES atbildes reakciju uz krīzi Lībijā un pārējā Vidusjūras reģionā. „Savienībai Vidusjūrai” ir jāpielāgojas jaunajiem laikiem un apstākļiem, jāpārdomā nesenie notikumi un jārīkojas saistībā ar tiem nolūkā iesniegt priekšlikumus labākam veidam, kā veicināt demokrātiju un cilvēktiesības savās dalībvalstīs un šai reģionā, kurš ietver Lībiju, un priekšlikumus iespējamām reformām, lai darbotos stingrāk, saskanīgāk un efektīvāk.
Edite Estrela (S&D) , rakstiski. – (PT) Es balsoju par šo rezolūciju par „Dienvidu kaimiņattiecībām un īpaši Lībiju, ieskaitot humanitāros aspektus”, jo uzskatu, ka pulkvedim Gaddafi vajadzētu atteikties no varas nekavējoties, lai ļautu notikt miermīlīgai politiskai pārejai un novērstu jebkādu turpmāku asins izliešanu. Es kaislīgi nosodu cilvēktiesību pārkāpumus Lībijā un īpaši demokrātiju atbalstošu demonstrantu, žurnālistu un cilvēktiesību aizstāvju vardarbīgu apspiešanu, un vēlētos paust savu solidaritāti ar Lībijas tautu.
Diogo Feio (PPE) , rakstiski. – (PT) Tai pašā dienā, kad notiek balsošana par šo rezolūciju, joprojām nav skaidrs, kā attīstīsies revolūcijas, kurās tika mēģināts gāzt autoritāros režīmus, kuri ilgu laiku bijuši pie varas visā Vidusjūras reģionā. Lībijas gadījumā ir pretrunīgas ziņas par sacelšanos un to spēku panākumiem un neveiksmēm, kuri joprojām atbalsta Gaddafi diktatūru, un šķiet, ka tās saskaras ar īstu pilsoņu karu. Tomēr pastāv daudzi avoti, kas atklāj bezprecedenta brutālu vardarbību un represijas, ko piemēro Gaddafi režīms, un lielo cietušo skaitu, ko tas šķietami ir izraisījis. Apvienoto Nāciju Organizācija pati ir nosodījusi nežēlīgos nodarījumus. Šodien ir skaidrs, ka dumpinieki nevēlas dzīvot režīmā, kurš neievēro to tiesības un kurš nenodrošina ne mazumiņa demokrātijas un tiesiskuma noteikumu ievērošanu. Eiropas Savienība nevar norobežoties no tā, kas notiek. Pirmkārt, tai jāpieprasa izbeigt vardarbību, tai jābūt neatlaidīgai attiecībā uz savu nosodījumu un sankcijām, ko tā piemērojusi tiem, kuri ir atbildīgi, jāatbalsta tie, kuri cīnās par mūsu kopīgajām vērtībām, un jācenšas izrādīt solidaritāti, kā arī ciešāk sekot līdzi kustībām, kuras tiecas pēc izmaiņām, kā arī labāk saprast to centienus, vēlmes un tendences.
João Ferreira (GUE/NGL) , rakstiski. – (PT) Šī rezolūcija ir satraucoša un nepieņemama. Tā tas ir īpaši pēdējo notikumu kontekstā Lībijā, kuri atsedz nepieciešamību pēc miermīlīga politiska risinājuma, kāds iepriekš nav bijis, — bez ārējas iejaukšanās. Saskaroties ar bīstamo un nopietno notikumu attīstību, kuri, tā vietā, lai palīdzētu mazināt spriedzi, ir vērsti uz gatavošanos ASV un NATO agresijai darbībām pret Lībiju, Parlamenta vairākums atbalsta iejaukšanās, agresijas un okupācijas darbības Lībijā. Jebkāda agresija pret šo valsti neatkarīgi no ieganstiem un mandātiem radītu smagas sekas cilvēkiem, kuri jau dzīvo dziļas spriedzes un nedrošības situācijā. Tas būtu ļoti kaitējoši visiem tiem Lībijā dzīvojošajiem, kuri turpina cīnīties par savām tiesībām, demokrātiju, suverenitāti un mieru, un tas ieviestu ievērojamus nestabilitātes un konflikta elementus šai reģionā. Jebkāds militārs uzbrukums Lībijai, kurš nav atdalāms no mērķa kontrolēt Lībijas dabas resursus, tiks vērsts ne tikai pret Lībijas tautu, bet arī pret visiem cilvēkiem šai reģionā, kuri ir sacēlušies un turpina cīnīties par savām sociālajām un politiskajām tiesībām, par brīvību, demokrātiju un savu valstu patieso suverenitāti un neatkarību.
Ilda Figueiredo (GUE/NGL) , rakstiski. – (PT) Mēs vēlētos paust lielas bažas par visjaunākajiem notikumiem Lībijā, bet mēs atbalstām miermīlīgu un politisku risinājumu bez ārējas iejaukšanās. Diemžēl Parlamenta rezolūcija tagad atbalsta militāru iejaukšanos, jo nevar ieviest lidojumu aizlieguma zonu bez militāras iejaukšanās.
Tādēļ šī rezolūcija, tā vietā, lai veicinātu miermīlīgu risinājumu, šķietami ir vērsta uz gatavošanos ASV, NATO un, iespējams, ES agresijai pret Lībiju. Mēs tādā veidā vēlētos paust savu stingro opozīciju pret jebkādu ārēju militāru iejaukšanos šajā valstī.
Jebkāda agresija pret Lībiju neatkarīgi no ieganstiem un mandātiem radītu smagas sekas cilvēkiem, kuri jau dzīvo dziļas spriedzes un nedrošības situācijā; tas ļoti kaitētu visiem tiem Lībijā dzīvojošajiem, kuri turpina cīnīties par savām tiesībām, demokrātiju, suverenitāti un mieru, un tas ieviestu ievērojamus nestabilitātes un konflikta elementus šai reģionā.
Jebkāds militārs uzbrukums Lībijai no ASV un tās sabiedroto puses, kurš nav atdalāms no to mērķa kontrolēt Lībijas dabas resursus, tiktu vērsts ne tikai pret Lībijas tautu, bet arī pret visiem cilvēkiem šai reģionā, kuri ir sacēlušies un turpina cīnīties par savām sociālajām un politiskajām tiesībām, par brīvību, demokrātiju un savu valstu patieso suverenitāti un neatkarību. Mēs atbalstām šo cīņu. Tāpēc mēs balsojām pret šo rezolūciju.
Sylvie Guillaume (S&D) , rakstiski. – (FR) Šī rezolūcija, kas pieņemta ar lielu vairākumu un kuru es atbalstīju, parāda, ka Eiropas Parlaments nepaliek malā attiecībā uz situāciju Lībijā. Tieši pretēji, ar savu nostāju tas aicina Eiropas Savienību, dalībvalstis un baronesi Ashton atbalstīt tā priekšlikumus. Tas sola savu atbalstu Lībijas tautai un cita starpā aizstāv Lībijas Pagaidu pārejas nacionālās padomes atzīšanu un atbalsta lidojumu aizlieguma zonas izveidošanu atbilstīgi Apvienoto Nāciju Organizācijas mandātam un saskaņojot to ar Arābu līgu un Āfrikas savienību. Tas arī visstingrākajā veidā nosoda režīma cilvēktiesību pārkāpumus Lībijā un aicina pulkvedi Gaddafi atkāpties nekavējoties. Es paužu nožēlu tikai par bēgļu un migrantu jautājumu, kurš, pēc manām domām, nav ticis pienācīgi ņemts vērā un iesniegts izskatīšanai kā kopīga problēma šīm valstīm un Eiropas Savienībai.
Juozas Imbrasas (EFD) , rakstiski. – (LT) Es balsoju „par” šo dokumentu, jo ES ir jāiesaistās un jāatbalsta dienvidu kaimiņvalstis, īpaši attiecībā uz tiesiskuma, labas pārvaldības attīstību un konstitucionālām un vēlēšanu prasībām stabilai un miermīlīgai demokrātijai šai reģionā. „Savienībai Vidusjūrai” jāpielāgojas jaunajam laikmetam un apstākļiem, jāreaģē un jārīkojas atbilstoši pēdējiem notikumiem, lai izvirzītu priekšlikumus par to, kā vislabāk veicināt demokrātiju un cilvēktiesības savās dalībvalstīs un reģionā, tostarp Lībijā, un par iespējamām reformām, lai darbotos stingrāk, saskaņotāk un efektīvāk.
Filip Kaczmarek (PPE) , rakstiski. – (PL) Es atbalstīju rezolūciju par Dienvidu kaimiņattiecībām, kura velta īpašu uzmanību situācijai Lībijā. Lībijā tiek nogalināti cilvēki, kuri cīnās par savas valsts brīvību. Mums viņiem būtu jāpalīdz. Mūsu rezolūcija viņiem palīdz, jo tā nepārprotami nosoda diktatoru un atbalsta tos, kuri vēlas izdarīt fundamentālas izmaiņas Lībijā.
Mēs nezinām, kad vai kā pilsoņu karš beigsies. Mēs vēlētos, lai tas beidzas ātri un nes uzvaru demokrātiju atbalstošajiem spēkiem. Eiropas Savienībai būtu nekavējoties jānodibina sakari ar Pagaidu pārejas nacionālo padomi un jāsāk tās oficiālas atzīšanas process. Tai būtu arī jāmudina Lībijas iedzīvotājus veikt izmaiņas demokrātijas virzienā. Liels paldies.
David Martin (S&D) , rakstiski. – Es atzinīgi vērtēju atbalstu demokrātijai Lībijā un kaimiņvalstīs. Es aicinu pilnībā ievērot cilvēktiesības šai reģionā. Tomēr es atturējos no šīs rezolūcijas tādēļ, ka tā aicina ieviest lidojumu aizlieguma zonu. Lai ieviestu lidojumu aizlieguma zonu, mums būtu jābombardē pretgaisa raķešu izvietošanas vietas, apdraudot civiliedzīvotāju dzīvību. Mēs ļautu arī šim režīmam apgalvot, ka Rietumi uzbruka Lībijai, nevis mēģināja aizsargāt Lībijas tautu.
Jiří Maštálka (GUE/NGL) , rakstiski. – (CS) Sarunas, kas nepieciešamas Lībijā izveidojušās situācijas dēļ, jārisina jutīgā un pienācīgā veidā. Pēc tam varētu veikt papildu atbilstošus pasākumus, pamatīgi izvērtējot situāciju. Šie pasākumi varētu dot iespēju konkrētam risinājumam un atbalstam sociālajā sektorā un citās jomās. Mērķim jābūt — atrast skaidru un labi pamatotu ilgtermiņa risinājumu, kurš palīdzēs saglabāt šīs valsts suverenitāti un būs saudzīgs pret tās tradīcijām. Iespējamā daudz apspriestās lidojumu aizlieguma zonas ieviešana ir viens no pasākumiem, kurš, kā jau tika minēts, ir jāveic galvenokārt tāpēc, lai aizsargātu civiliedzīvotājus. Šai kontekstā es uzskatu, ka ir svarīgi, lai mandāts būtu skaidri akceptēts iespējami daudzās valstīs un jo īpaši, lai tas atbilstu ANO Drošības padomes mandātam. Izstrādājot rezolūcijas priekšlikumus, šīs valsts dabas resursu bagātībai nevajadzētu būt vienīgajam ietekmējošajam faktoram.
Jean-Luc Mélenchon (GUE/NGL) , rakstiski. – (FR) Es balsoju par šo tekstu un piedāvātajiem pasākumiem attiecībā uz gaisa telpu, lai palīdzētu cilvēkiem, kuri ir iesaistījušies darbībās pret tirānu, kurš tos bombardē. Mana balss tika nodota ar šādu stingru domu: par visiem karadarbības pasākumiem, kā, piemēram, lidojumu aizlieguma zonas radīšanu, var izlemt ANO un tikai ANO. Šādi pasākumi ir jānodod ANO un tikai ANO militārajā vadībā. Visus lēmumus pieņem, apspriežoties ar Āfrikas savienības un Arābu līgas organizācijām. Es esmu pilnīgi pret ASV ideju par preventīvu bombardēšanu un pret NATO iejaukšanos. Jebkādiem citiem notikumiem būtu jāizstrādā cits teksts un citi noteikumi.
Nuno Melo (PPE) , rakstiski. – (PT) Lībijā notiekošais ir pilnīgi nepieņemams, un starptautiskajai sabiedrībai jāveic konkrētāki pasākumi, kas nozīmē visu veidu uzbrukumu civiliedzīvotājiem automātisku pārtraukšanu. Pilsoņu karš Lībijā šķiet satraucoši nenovēršams, un no tā ir jāizvairās par katru cenu. ES ir jāuzņemas vadošā loma šai procesā un jāpalīdz atrast risinājumus, lai izvairītos no konflikta saasināšanās, kas šobrīd notiek šai valstī.
Willy Meyer (GUE/NGL) , rakstiski. – (ES) Es balsoju pret Eiropas Parlamenta kopīgo rezolūciju par Lībiju, jo tā aicina izveidot lidojumu aizlieguma zonu pār šo valsti, kas ir pirmais solis militāras iejaukšanās virzienā. Mēs nekādā veidā nevaram atbalstīt militāru risinājumu Lībijas krīzei vai jebkādām citām krīzēm. Mēs bijām ļoti kritiski pret militāro iejaukšanos Irākā un Afganistānā, un mums nevajadzētu izdarīt to pašu kļūdu šobrīd. Šo divu valstu piemēriem vajadzētu mums iemācīt, ka vardarbība tikai izraisa vairāk vardarbības, kas beigās rada postošas sekas civiliedzīvotājiem.
Lībijas gadījumā es nosodu vardarbību, ko Gaddafi pielieto pret savu tautu, un es jūtu līdzi cilvēku protesta kustībām. Tomēr es uzskatu, ka risinājumam Lībijā jārodas no vardarbības izbeigšanas un ar diplomātisko kanālu starpniecību.
Louis Michel (ALDE) , rakstiski. – (FR) Lībijas revolūciju brīvības, cieņas un demokrātijas vārdā uzsāka jauni cilvēki, kurus iedvesmojusi valsts statusa sajūta. Šādus brīnišķīgus, godbijību iedvesmojošus centienus var tikai atbalstīt, stingri nosodot tos, kuri cenšas tos apspiest ar spēku, bez vilcināšanās nogalinot un ievainojot tūkstošiem civiliedzīvotāju.
Es ļoti ceru, ka ANO sadarbībā ar Arābu līgu un Āfrikas savienību izdos mandātu izveidot lidojumu aizlieguma zonu virs Lībijas, lai aizsargātu tautu no iespējamiem uzbrukumiem. Es arī ceru, ka Savienības Augstā pārstāve ārlietu un drošības politikas jautājumos baronese Ashton pēc iespējas drīzāk izveidos attiecības ar Pagaidu pārejas nacionālo padomi, lai to atzītu kā likumīgu sarunu partneri demokrātiskās vēlēšanās.
Pēdējo dažu nedēļu laikā mēs esam piedzīvojuši iespaidīgu un daudzsološu apvērsumu šā ārkārtīgi jutīgā reģiona ģeopolitiskajā ietvarā. Es esmu pārliecināts, ka paveras vēl nebijusi perspektīva, kas rada vajadzīgos priekšnoteikumus miermīlīgam konflikta starp Izraēlu un Palestīnu atrisinājumam. Mums ir jāizmanto šī iespēja atbrīvot Tuvos Austrumus no konflikta, kurš jau ir izraisījis pārāk daudz sāpju, traģēdiju, aizvainojumu un pārpratumu.
Alexander Mirsky (S&D) , rakstiski. – Es ārkārtīgi priecājos par lielo skaitu skaļo nosodījuma paziņojumu un izpausmju! Kur jūs bijāt agrāk? Vai Gaddafi piedzima vakar? Vai Lībijā agrāk nebija terora? Šodien dažu ES līderu cinisms izraisa riebuma sajūtu! Līdz nesenai pagātnei visi lielāko ES dalībvalstu līderi spiedās klāt Lībijas līderim un pieglaimojās viņam. Un šodien viņi ir gatavi sist krustā Gaddafi! Ir labāk neiejaukties citas valsts iekšējās lietās, vai ne? Lai Lībijas iedzīvotāji atrisina savas problēmas paši, citādi mēs varētu piedzīvot pilna mēroga sacelšanos arābu valstīs! Es atturējos.
Andreas Mölzer (NI) , rakstiski. – (DE) Cīnoties par varas saglabāšanu, M. Gaddafi izmanto arvien smagāku artilēriju (piemēram, bombardējot sacelšanās) un nebaidās no liela kritušo skaita. Šādus līdzekļus apkārtējā pasaule ir nosodījusi visstingrākajā veidā, un Eiropas Parlaments aicina ieviest lidojumu aizlieguma zonu, lai atturētu pulkveža Gaddafi bumbvedējus no uzbrukumiem civiliedzīvotājiem, atzīt Pagaidu pārejas nacionālo padomi un demokrātijas atbalsta kustību kā Lībijas tautas likumīgus pārstāvjus un pārtraukt visas attiecības ar M. Gaddafi. Joprojām ir jāseko, vai valstu vai valdību vadītāji ievēros šo aicinājumu. Ņemot vērā iespējamo migrantu apmešanos un izplatību Eiropā, es atturējos no balsojuma.
Claudio Morganti (EFD) , rakstiski. – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es balsoju par šo kopīgo rezolūciju attiecībā uz pašreizējo situāciju Lībijā.
Pārāk daudz ļaunprātīgas rīcības un nopietnu pārkāpumu pret iedzīvotājiem ir paveicis Gaddafi režīms, un es domāju, ka mūsu pienākums ir pieņemt stingru kopīgu Eiropas nostāju. Pieņemtajā rezolūcijā piedāvātie pasākumi ir solis pareizajā virzienā, sākot ar vēlamo gaisa telpas slēgšanu virs Lībijas, proti, lidojumu aizlieguma zonas izveidošanu, lai neļautu režīmam uzbrukt civiliedzīvotājiem no gaisa.
Es domāju, ka starptautiskajai sabiedrībai un — sākotnējā stadijā — Eiropas Savienībai jābūt pienākumam izveidot attiecības ar nemiernieku Pagaidu pārejas nacionālo padomi, lai palīdzētu uzsākt demokratizācijas procesu valstī. Ir pienācis laiks Eiropai stingri nostāties un aizstāvēt savu balsi, lai izbeigtu šo dramatisko situāciju, kurai varētu būt spēcīga rezonanse visā ES, sākot ar masveida migrācijas vilni uz Itāliju un Eiropu kopumā.
Paulo Rangel (PPE) , rakstiski. – (PT) Situācijas smagums, kādu šobrīd piedzīvo Lībijas iedzīvotāji, kuri ir Gaddafi režīma vardarbīgo represiju upuri, režīma, kas izraisījis neskaitāmus nāves gadījumus, ievainojumus un cilvēkus padarījis par bēgļiem, prasa noteiktu un koncentrētu rīcību no starptautiskās sabiedrības puses, un ES būtu jāuzņemas vadošā loma un jāieņem stingra nostāja, nosodot tos, kuri ir atbildīgi par izdarītajām nežēlībām, pieņemot un īstenojot sankcijas pret viņiem, kā arī atbalstot Lībijas iedzīvotāju likumīgos demokrātiskos centienus.
Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE) , rakstiski. – Es uzskatu, ka 10. un 11. punkts (ar grozījumiem) ir īpaši svarīgi šai kontekstā:
„10. uzsver, ka ES un tās dalībvalstīm ir jāievēro viņu pienākums aizsargāt, lai paglābtu Lībijas civiliedzīvotājus no liela mēroga bruņotiem uzbrukumiem; norāda, ka tādēļ nevajadzētu izslēgt iespēju izmantot visas ANO Statūtos paredzētās iespējas; aicina Augsto pārstāvi un dalībvalstis būt gatavām ANO Drošības padomes lēmumam par turpmākiem pasākumiem, tostarp iespējai paredzēt lidojumiem slēgtas zonas izveidi, lai nepieļautu režīma vēršanos pret civiliedzīvotājiem; uzsver, ka visiem pasākumiem, ko ES un tās dalībvalstis veic, vajadzētu būt saskaņā ar ANO pilnvarām un to pamatā vajadzētu būt sadarbībai ar Arābu valstu līgu un Āfrikas Savienību, mudinot abas iestādes saskaņot to starptautiskos centienus;
11. aicina ES izveidot attiecības ar Lībijas Pagaidu pārejas nacionālo padomi, lai sekmētu pāreju uz demokrātiju, nodrošinātu visdažādāko Lībijas sabiedrības pārstāvju līdzdalību un pārejas procesā palielinātu sieviešu un minoritāšu lomu, kā arī aicina atbalstīt Lībijas Pagaidu pārejas nacionālo padomi atbrīvotajā teritorijā, lai mazinātu spiedienu uz vietējiem iedzīvotājiem un apmierinātu viņu humanitārās pamatvajadzības, tostarp sniegtu medicīnisko palīdzību.”
Licia Ronzulli (PPE) , rakstiski. – (IT) Ar šo rezolūciju Eiropas Parlaments aicina ES valdības atzīt Pagaidu pārejas nacionālo padomi kā Lībijas opozīcijas oficiālo varas iestādi.
Apstiprinātā rezolūcija aicina ES sagatavot iespējamo lidojumu aizlieguma zonas ieviešanu, lai atturētu pulkvedi Gaddafi no uzbrukumiem iedzīvotājiem un palīdzēt repatriēt tos, kas bēg no vardarbības. Es uzskatu arī, ka Eiropas Savienības Augstās pārstāves ārlietu un drošības politikas jautājumos baroneses Ashton stratēģiski svarīga iespēja ir izveidot sakarus ar nemiernieku Pagaidu pārejas nacionālās padomes pārstāvjiem, lai paātrinātu šīs iestādes oficiālo atzīšanu. Ir pienācis laiks pulkvedim Gaddafi atkāpties no varas un izbeigt cilvēktiesību sistemātisko pārkāpšanu, kas notiek viņa valstī.
Ernst Strasser (PPE) , rakstiski. – (DE) Par 15. punktu: ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 80. pantu, es joprojām — tāpat kā Austrijas valdība — aizstāvu solidaritāti uz brīvprātības pamata. Tas, cik tālu šāda solidaritāte var sniegties, būtu jāizlemj dalībvalstīm — atbilstīgi katras no tām spējām.
Marie-Christine Vergiat (GUE/NGL) , rakstiski. – (FR) Es balsoju „par” Eiropas Parlamenta rezolūciju par Lībiju, kura ir skaidrs vēstījums par politisku atbalstu Lībijas revolūcijai. Pirmkārt un galvenokārt, Eiropas Parlaments ir paudis savu solidaritāti ar Lībijas tautu un ir nosodījis cilvēktiesību pārkāpumus un vardarbīgās represijas, ko veica Gaddafi režīms.
Lidojumu aizlieguma zona, lai atturētu režīmu no uzbrukuma civiliedzīvotājiem, ir paredzēta rezolūcijas 10. punktā, un tai jābūt saskaņā ar ANO pilnvarām, sadarbojoties ar Arābu līgu un Āfrikas savienību. Tomēr šo punktu var dažādi interpretēt. Daži to uztver tikai kā Muammar al-Gaddafi lidmašīnu atturēšanu no šaušanas uz civiliedzīvotājiem. Šāda interpretācija var piešķirt tam preventīvu lomu, kas sniedzas tiktāl, lai neļautu minēto lidmašīnu apkalpēm slepkavot Lībijas iedzīvotājus. Citiem tas ir pirmais solis iespējamas militāras iejaukšanās virzienā.
Es atturējos balsot par šo divdomīgo punktu.
Es atzinīgi vērtēju šīs rezolūcijas pieņemšanu, lai gan es paužu nožēlu, ka tā neatzīst Savienības pagātnes kļūdas attiecībās ar Lībiju, tostarp imigrācijas jautājumā.
Angelika Werthmann (NI) , rakstiski. – (DE) Es balsoju par kopīgo rezolūcijas priekšlikumu. Kā blakusesošas kaimiņvalstis ar pienākumu ievērot starptautisko tiesību principus, kuri ietver arī tautu pašnoteikšanās tiesības, ir būtiski, lai mēs sniegtu palīdzību Ziemeļāfrikas tautai. Tomēr būtu uzmanīgi jāizvēlas metode, kā to darīt: Lībijas Pagaidu pārejas nacionālās padomes lūgums atturēties no tiešas militāras iejaukšanās ir jāievēro arī tāpēc, lai nepadarītu civiliedzīvotāju humanitāro situāciju vēl sliktāku.
Luís Paulo Alves (S&D) , rakstiski. – (PT) Es esmu „par” šo ziņojumu, jo uzskatu, ka Irānas valdībai būtu jāievēro savu iedzīvotāju prasības pēc pamattiesībām un uzlabotiem ekonomiskajiem un sociālajiem apstākļiem līdzās vēlmei no Irānas puses sadarboties ar starptautisko sabiedrību. ES izvēlētajai pieejai vajadzētu, no vienas puses, uzskatīt cilvēktiesību jautājumu par pamata faktoru un, no otras puses, atzīt Irānas stabilizējošo lomu reģionā ar nosacījumu, ka tā normalizēs attiecības ar savām kaimiņvalstīm un citiem starptautiskajiem dalībniekiem, atteiksies no savas kodolprogrammas un uzlabos cilvēciskos un demokrātiskos apstākļus. Es piekrītu arī Padomes nostājai par divējādo pieeju kodolieroču jautājumam: no vienas puses, sankcijas, bet, no otras puses, piedāvātais dialogs. Nobeigumā man jāsaka, ka ES attieksmei nevajadzētu būt pārāk vienkāršotai, šo jautājumu Irānai pasniedzot ar atsauci tikai uz tās kodolprogrammu, bet tai vajadzētu ņemt vērā arī cilvēktiesību jautājumus un šīs valsts stabilizēšanās iespējas reģionā.
Roberta Angelilli (PPE) , rakstiski. – (IT) Priekšsēdētāja kungs, Irānas jautājuma sāpīgās puses ir cilvēktiesību masveida pārkāpumi, īpaši nāvessoda kā soda veida piemērošana.
Lai gan 2010. gada 12. maijā ES aicināja vēlreiz Irānu ieviest moratoriju nāvessodam atbilstīgi Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas rezolūcijām Nr. 62/149 un Nr. 63/168, Irāna turpina uzturēt pasaules rekordu nāvessoda izpildē bērniem un sievietēm un, pamatojoties uz seksuālo orientāciju.
Pretrunīgā kodolprogramma izraisa arī nopietnas bažas pārredzamības trūkuma dēļ un tāpēc, ka Irāna nesadarbojas ar Starptautisko Atomenerģijas aģentūru un nepilda pienākumus, kas noteikti Kodolieroču neizplatīšanas līgumā.
Nākamā problēma ir saistīta ar telekomunikācijām un tīmekli, kurā pastāvīgi notiek pārtraukumi, pārkāpjot starptautiskās saistības aizsargāt informācijas brīvību. Tāpēc es atbalstu šo ziņojumu un ceru ļoti drīz redzēt uzlabojumus šajā situācijā.
Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. – (LT) Irānas Islāma Republika (turpmāk Irāna) saskaras ar vairākām pārvaldības problēmām — no cīņas par varu konkurējošu frakciju starpā valsts valdošajās elitēs līdz kropļojošam sociālajam un ekonomiskajam savārgumam, problemātiskai reģionālajai drošības videi un pieaugošai pašmāju tautas neapmierinātībai. Politikas, ko īsteno Irānas režīms, neatbilst Irānas pilsoņu taisnīgajām prasībām. Tautas neapmierinātība ar Irānas valdību, ko izraisījusi grūtā sociāli ekonomiskā situācija apvienojumā ar brīvības un vienkāršas cilvēka cieņas neievērošanu valstī, ir problēma, kas jāatrisina, lai šis režīms izdzīvotu. Turklāt valstī joprojām ir liels cilvēktiesību pārkāpumu skaits. Saskaņā ar ikgadējiem ziņojumiem par nāvessodu Irānā 2009. gadā izpildīto nāvessodu skaits bija vislielākais pēdējo 10 gadu laikā, padarot Irānu par valsti ar vislielāko izpildīto nāvessodu skaitu uz vienu iedzīvotāju pasaulē. Es piekrītu ziņojumā paustajam aicinājumam Irānai pilnībā atcelt nāvessodu par noziedzīgiem nodarījumiem, kas izdarīti pirms 18 gadu vecuma, un grozīt likumus, kuri pārkāpj starptautisko cilvēktiesību konvencijas, kuras Irāna ir ratificējusi, tostarp Konvenciju par bērna tiesībām un Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, un aicinājumam Irānai izdot oficiālu statistiku par nāvessoda piemērošanu.
Edite Estrela (S&D), rakstiski. – (PT) Es balsoju par šo ziņojumu, jo domāju, ka Irānai būtu jāizbeidz jebkāda diskriminācija, situācija, kura īpaši ietekmē sievietes. Irānā joprojām tiek nesodīti pārkāptas cilvēktiesības un pamattiesības. Irānas varas iestādēm reizi par visām reizēm būtu jāizbeidz jebkāda spīdzināšana vai jebkāda cita nežēlīga vai necilvēcīga attieksme gan likumos, gan praksē.
Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Irānai ir sena un bagātīga vēsture un īpaša identitāte, kura būtu jāņem vērā laikā, kad pieaug bažas par nesenajiem politiskajiem un sociālajiem notikumiem valstī. Neatsakoties no Eiropas vērtībām un prioritātes, kas piešķirta demokrātijai un cilvēktiesībām, es uzskatu, ka nebūtu jāslēdz dialoga ar Teherānu kanāli un būtu jāmēģina to motivēt veikt izmaiņas, kuras tik ļoti vajadzīgas šai valstī. Es ar bažām atzīmēju nesenos uzbrukumus opozīcijas dalībniekiem, un es ceru, ka Irānas režīms saprot, cik negatīvas sekas šāda attieksme rada un cik liela ir iespēja, ka valsts tiks starptautiski izolēta.
João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Mēs vēlreiz vēlamies paziņot, ka neatbalstām un drīzāk nosodām ierobežojošu un vispārīgu uzskatu par cilvēktiesībām. ES rīcība pret tām bieži ir liekulīga, lai slēptu ļoti atšķirīgos mērķus. Ja tas tā nebūtu, daudzi šeit paustie viedokļi un kritika izplatītos uz citām reģiona valstīm, kā, piemēram, Izraēlu vai Saūda Arābiju, un tām piemērotu tādus pašus kritērijus, kādus šobrīd piemēro Irānai.
Ir svarīgi atzīmēt, ka miera un drošības pastāvēšana reģionā nav savienojama ar pastāvīgu Izraēlas īstenotu okupāciju Palestīnas teritorijās un ar palīdzības politiku, ko tai nodrošina ASV un NATO ar ES līdzdalību. Rezolūcijā ir piemirsts to pieminēt.
Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Cilvēktiesību pārkāpšana ir peļama rīcība gan Irānā, gan jebkurā citā pasaules valstī. Šai ziņojumā Parlamenta vairākums ķeras pie savas ierastās liekulības, izmantojot it kā cilvēktiesību aizstāvību, lai maskētu faktu, ka tā mērķis ir aizsargāt lielāko valstu stratēģiskās ekonomiskās intereses, īpaši Irānas naftu, nevis Irānas tautas brīvību. Šīs brīvības piesaukšana ir skaidra atruna. Ja mērķis būtu efektīva cilvēktiesību ievērošana un reģiona drošība, tad būtu jāatmasko situācija citās valstīs šai apgabalā, kā, piemēram, Izraēlā un Saūda Arābijā, un šīm valstīm būtu jāpiemēro tādi paši kritēriji.
Turklāt šis ziņojums noklusē draudus mieram un drošībai reģionā, kuri rodas no Izraēlas pastāvīgi īstenotās okupācijas Palestīnas teritorijās un no palīdzības politikas, ko tai nodrošina ASV un NATO.
Mēs esam pret iejaukšanos valsts iekšējās lietās neatkarīgi no tā, vai tās ir pret nacionālo suverenitāti vai pret starptautiskajām tiesībām. Tāpēc mēs esam pret manipulēšanu, konkrētu spēku vai Irānas opozīcijas partiju izmantošanu un pret kampaņām, kuru mērķis ir pasargāt ES un tās sabiedroto intereses, nevis Irānas tautas intereses.
Lorenzo Fontana (EFD), rakstiski. – (IT) Belder kunga ziņojums pragmatiskā veidā uzsver visus jautājumus, par kuriem ES būtu jāuztraucas attiecībā uz Irānu. Nekontrolēti kodolieroču izmēģinājumi, pamattiesību trūkums, naidīgs klimats ārvalstu investīcijām, valdības pārkāpumi un līderu nošķirtība no pilsoniskās sabiedrības — es domāju, ka tie ir pietiekami iemesli balsot par to, lai ES pieņemtu pragmatisku attieksmi pret galveno dalībnieku Tuvo Austrumu reģionālās situācijas veidošanā un atbalstītu Belder kunga ziņojumu.
Juozas Imbrasas (EFD) , rakstiski. – (LT) Es balsoju par šo dokumentu, jo demokrātiskas izmaiņas nevar uzspiest no ārpuses vai pat ar militāriem līdzekļiem; tās ir jāpanāk ar miermīlīgu demokrātisku procesu. Kā jūs zināt, izplatīšanās draudi saistībā ar Irānas kodolprogrammu joprojām ir pamats nopietnām Eiropas Savienības un starptautiskās sabiedrības bažām, kas ir ļoti skaidri paustas daudzās Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes rezolūcijās. Stabilizējošā ietekme, kuru Irāna, iespējams, varētu atgūt, būtu noderīga visam reģionam ar nosacījumu, ka tā normalizē tās starptautiskās attiecības, īpaši ar kaimiņvalstīm, reizi par visām reizēm izkliedē visas bažas attiecībā uz kodolprogrammas patiesajiem mērķiem un garantē cilvēktiesību ievērošanu un demokrātiju.
David Martin (S&D) , rakstiski. – Es balsoju par šo ziņojumu, kurš nosoda cilvēktiesību situāciju Irānā un aicina veikt pasākumus, lai neļautu Irānai kļūt par kodolspēku. Man ir bažas par to, ka rezolūcijā atzītas „Irānas tiesības uzlabot urānu”, kas, protams, atbilst SAEA (Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras) noteikumiem, bet, ņemot vērā pastāvīgo strupceļu sarunās, tas ir pretrunā ANO Drošības padomes rezolūcijām.
Clemente Mastella (PPE) , rakstiski. – (IT) Prezidenta Ahmadinejad režīms turpina nesodīti mīdīt kājām Irānas tautas pamattiesības, tai pašā laikā pašu valdību satrauc vairākas neskaidrības. No vienas puses, iedzīvotājiem ir cerības uz demokrātiskām izmaiņām, bet, no otras puses, Irānas valdību un parlamentu traucē to frakciju klātbūtne, kuras pārstāv elites, kas cīnās par varu. Tomēr, bez šaubām, demokrātiskas izmaiņas nevar uzspiest no ārpuses, tām jābūt demokrātiska un miermīlīga procesa rezultātam, beidzot piekāpjoties aicinājumiem uz labklājību un brīvību, kas tika izteikti neseno Irānas masveida kustību laikā. Arī kodolieroču jautājums ir problēma, kas jārisina. No mūsu puses, ES būtu jāizstrādā diplomātisks risinājums, pamatojoties uz pieeju, kurā apvienots spiediens ar parastu dialogu. Būtu vēlams, piemēram, ieteikt Eiropadomei iesaldēt to indivīdu līdzekļus, kuri ir saistīti ar Irānas kodolprogrammu un ieroču programmu. Tomēr turpmāk attiecībām starp ES un Irānu jābūt koncentrētām uz daudzajiem cilvēktiesību pārkāpumiem. Savienībai īsumā būtu jāizmanto visi līdzekļi, kas ir tās rīcībā, lai radītu nepārprotamu Eiropas Savienības nostāju un liktu irāņiem saprast, ka mēs domājam par viņu nākotni. Viņu cilvēktiesības ir arī mūsu tiesības.
Nuno Melo (PPE) , rakstiski. – (PT) Ir jāņem vērā Irānas pagātne un kultūras vēsture, kad mēs pievēršamies tās pašreizējai politiskai un sociālajai attīstībai. Pastāvīgie cilvēktiesību pārkāpumi Irānā ir pamats bažām, bet tie nedrīkst kavēt dialogu ar to nolūkā izbeigt šādus gadījumus; mums jābūt proaktīviem, meklējot risinājumus, kuri tos izbeigtu. Nesenie uzbrukumi opozīcijas dalībniekiem ir satraucoši, un ir jāliek Irānas režīmam saprast, ka šāda rīcība tikai izraisa lielāku starptautisko izolāciju.
Alajos Mészáros (PPE) , rakstiski. – (HU) Irānas valdība nesen saskārās ar nopietnām problēmām, kuras radīja arvien lielāku sabiedrības neapmierinātību. Drošības spēki atbildēja ar brutālu spēku un bez kavēšanās aizturēja miermīlīgos protestētājus; tiesas masveidā rīkoja paraugprāvas pret studentiem, zinātniekiem, sieviešu tiesību aktīvistiem, advokātiem, žurnālistiem un garīdzniecības pārstāvjiem. Daudzi irāņi tika sodīti ar nāvi politisku iemeslu dēļ, un nezināms skaits cilvēku joprojām atrodas cietumā. Irāna ir viena no trim valstīm visā pasaulē, kurās ir vislielākais izpildīto nāvessodu skaits. Mums jādara viss iespējamais, lai pēc iespējas ātrāk novērstu diskrimināciju un sociālās represijas Irānā, tā nodrošinot, ka valsts var veikt savus pirmos soļus virzienā uz demokrātiskām pārmaiņām. Tomēr to nevar panākt no ārpuses vai pat ar militāriem līdzekļiem; tam jābūt miermīlīgam un demokrātiskam procesam, un tāpēc es atbalstu šo priekšlikumu ar savu balsi.
Willy Meyer (GUE/NGL) , rakstiski. – (ES) Par spīti faktam, ka šis ziņojums ir nedaudz uzlabots pēc vairāku grozījumu izdarīšanas, es balsoju pret to, jo tas aizstāv sankciju politiku, kas, manuprāt, neuzlabos Irānas tautas situāciju; patiesībā, tieši pretēji. Manuprāt, Eiropas Parlamenta ziņojumam būtu jāizkliedē spriedze, nevis jāpalielina tā, jo, ja tiks izsmelti diplomātiskie kanāli, tas pasliktinās Irānas tautas jau tā sarežģīto situāciju. Manuprāt, starptautiskās sabiedrības izteiktie draudi Irānai nav labākais veids, lai rastu pieņemamu kompromisu strīdā par kodolprogrammu. Tādēļ es balsoju pret šo ziņojumu.
Louis Michel (ALDE) , rakstiski. – (FR) Es atbalstīju šo rezolūciju, jo ārpus kodolieroču jautājuma referents nenovirzījās no valsts iekšējās situācijas, tautas tiekšanās pēc lielākas demokrātijas un cilvēktiesību situācijas.
Mums ir pienākums neapbēdināt jaunu tautu, tautu, kura tiecas dzīvot demokrātijā un respektēt cits cita idejas. Mums ir jāatbalsta tauta, kuras mērķis ir izveidot tiesiskumu, lai turpmākajām paaudzēm dāvātu likteni, kurš balstīts uz iecietību, brīvību, taisnīgumu un labklājību. Mums ir jāpaziņo par nepieņemamām izvarošanas, slepkavības, tūlītējas nāvessoda izpildes, patvaļīgas aizturēšanas un mocīšanas izpausmes.
Jebkāds cilvēktiesību pārkāpums nav pieņemams. Tomēr kopš prezidenta Ahmadinejad atkārtotas ievēlēšanas 2009. gada jūnijā mēs pieredzējām šādu pārkāpumu pieaugumu. Irānai ir vislielākais skaits izpildīto nāvessodu uz vienu iedzīvotāju pasaulē. Šī valsts ir otrā aiz Ķīnas attiecībā uz nāvessoda, apmētājot ar akmeņiem, gadījumiem, pēc izpildīto nāvessodu skaita un pirmajā vietā pēc to skaita uz vienu iedzīvotāju. Ir laiks Irānai izpildīt savus pienākumus, kas noteikti Starptautiskajā paktā par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, kuru tā ratificēja pēc savas brīvas gribas.
Miroslav Mikolášik (PPE) , rakstiski. – (SK) Irāna kā Kodolieroču neizplatīšanas līguma parakstītājvalsts ir ilgu laiku augstprātīgi ignorējusi savas saistības, īpaši slēpjot savas kodolieroču operācijas. Ja Irāna vēlas uzturēt labas attiecības ar ES un citām demokrātiskajām valstīm, tai nepārprotami jānovērš visas šaubas attiecībā uz tās kodolieroču operāciju mērķi.
Es uzskatu, ka ES ir pamats bažām arī par attiecību nostiprināšanos starp Irānu un Turciju, kura apliecina Savienībai, ka atzīst kopīgās vērtības, cenšoties kļūt par ES dalībvalsti, tai pašā laikā izrādot atklātas simpātijas Irānas režīmam.
Es vēlos pateikt, ka Irānai ir pasaules rekords mazgadīgajiem izpildīto nāvessodu skaita ziņā un izpildīto nāvessodu skaita ziņā uz vienu iedzīvotāju. Politisko oponentu paraugprāvas un īpaši nežēlīgā sodīšana, apmētājot ar akmeņiem, kuru likumīgi piemēro Irānā šodien, kā arī cita nežēlīga un necilvēcīga izturēšanās, spīdzināšana un sodīšana, ir raksturīgas režīmam, kurš ir pelnījis nelokāmu morālu nosodījumu.
Papildus tam, kas jau tika minēts, ES prioritātēm jāietver nelokāma prasība pēc moratorija pasludināšanas nāvessoda izpildei, kamēr nāvessods tiek atcelts, aicinājums izbeigt nesodāmību par cilvēktiesību pārkāpumiem un, protams, turpmākas destabilizācijas nepieļaušana reģionā.
Alexander Mirsky (S&D) , rakstiski. – Ir ārkārtīgi jautri un tai pašā laikā ļoti skumji runāt par tiesību un brīvību ievērošanu valstī, kurā valda persona, kura draud sakaut Amerikas Savienotās Valstis, Eiropu un Izraēlu. Nav nekādas jēgas ar viņu vest sarunas par cilvēktiesībām un vērtībām, un brīvībām. Tādi cilvēki saprot tikai spēku. Ir jābeidz būt ceremoniāliem un jāpāriet no vārdiem uz darbiem. Pilnīga izolācija, nopietnas sankcijas un skaidra un secīga nostāja dos rezultātu. Mahmoud Ahmadinejad ir apdraudējums visas pasaules sabiedrībai.
Cristiana Muscardini (PPE) , rakstiski. – (IT) Pārredzamības trūkums Irānas valdībā un ierobežotā sadarbība ar Starptautiskās Atomenerģijas aģentūru attiecībā uz kodolprogrammu katrā ziņā absolūti nepārliecina.
Pamata cilvēktiesību situācijas pasliktināšanās un tās spēja destabilizēt reģionu ar Hezbollah un Hamas starpniecību ir elementi, kuri palielina bažas, ka Irāna izplešas pa visu pasauli. Vēlēšanu krāpšanās, demonstrāciju vardarbīga apspiešana un nāvessodu izpilde, kuru skaits 2010. gadā sasniedza 680 (divreiz vairāk nekā iepriekšējā gadā), un opozīcijas līderu aizturēšana neatstāj šaubas par spēka un vardarbības pielietojumu no šā režīma puses. ES 2010. gada 26. jūlija sankcijas līdzās ANO sankcijām bija atbilstošas un nepieciešamas. Savienībai jāvelta vairāk uzmanības Irānas kodolpolitikai, lai uzraudzītu attīstību konflikta jomā.
ES būtu jāatbalsta starptautiskā diplomātija cilvēktiesību aizsardzībā. Divvirzienu pieeja atstāj durvis atvērtas dialogam, bet ir vajadzīgas vismaz divas puses, lai sanāktu dialogs, un, tā kā no Irānas puses nav labās gribas, sankcijas būtu jāpastiprina un jāpadara mērķtiecīgākas. Mēs nevaram pieņemt, ka tik lielā mērā turpina palielināties nāvessodu izpildes gadījumu skaits un ka Irānas kodolpolitika nav pakļauta starptautiskās sabiedrības kontrolei.
Mariya Nedelcheva (PPE) , rakstiski. – (FR) Es balsoju par Belder kunga ziņojumu. Mēs esam pieprasījuši Irānas režīma izmaiņas pārāk ilgi. Cilvēktiesības pastāvīgi tiek pārkāptas — to dara tie, kas slēpjas aiz šā režīma, neatkarīgi no tā, vai mēs runājam par apkaunojošiem apstākļiem, kādos tiek turēti Ashraf opozīcijas nometnes iemītnieki, par pastāvīgu sieviešu tiesību pārkāpšanu, diskrimināciju pret homoseksuāļiem, mākslinieku cenzūru u. c.
Tas, ko mēs varam darīt Eiropas mērogā, ir efektīvu sankciju piemērošana šā režīma līderiem. Tomēr ar sankciju piemērošanu nepietiek. Ir jāiedrošina tie cilvēki valstī, kuri cīnās, lai aizsargātu savas cilvēktiesības. Vai Eiropas Savienībai nevajadzētu atbalstīt visus cilvēktiesību aizstāvjus Irānā? Pašreizējā stingrā prasība pēc demokrātijas Ziemeļāfrikā būtu jāpaplašina uz Irānu.
Paulo Rangel (PPE) , rakstiski. – (PT) Es balsoju par šo ziņojumu, kurš ieskicē smago situāciju, kādā atrodas Irāna, atklājot apspiešanas praksi un sistemātiskos cilvēktiesību pārkāpumus, ko izdarījušas Irānas varas iestādes, un uzsverot vajadzību nopietni meklēt diplomātisku risinājumu kodolieroču jautājumam. Īpaši es vēlos pievienoties tiem, kas pauž solidaritāti Irānas tautai, kura ir likumīgi pieprasījusi demokrātiskas izmaiņas valstī pēc prezidenta vēlēšanām 2009. gadā.
Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE) , rakstiski. – Šis Parlamentā ir pirmais ziņojums par Irānu kopš Gahler kunga ziņojuma 2001. gadā. Tā kā visas sarunas par līgumiem starp ES un Irānu ir apturētas vairākus gadus, vienīgais veids, kā Parlaments var paust padziļinātu nostāju par šo valsti, ir, izdodot pašiniciatīvas ziņojumu, kurš ticis ierosināts ar Zaļo priekšlikumu. EFD tika dots uzdevums. 4 politiskās grupas (Zaļie, S&D, ALDE un GUE) formulēja kopīgos grozījumus projektā, kuri lielā mērā tika pieņemti, lai gan ar nelielu pārsvaru.
Svarīgie jautājumi ir šādi: ES kontakti ar Irānu (32. punkts), kurā, pamatojoties uz pretrunām par to, vai EP Irānas delegācijai vajadzētu ļaut doties uz Irānu, teksts šobrīd aicina – pretēji referenta vēlmēm – dibināt kontaktus ar plašu iesaistīto pušu loku, tieši neminot delegāciju; sankcijas (42. punkts), kurā teksts aicina ieviest mērķtiecīgas sankcijas pret galvenajiem cilvēktiesību pārkāpējiem – līdz šim ir bijušas sankcijas tikai pret personām, kuras ir saistītas ar kodolieroču lietu; un ES vēstniecības atvēršana Teherānā – paralēli gandrīz visām dalībvalstīm, kurām šai valstī ir pārstāvniecība.
Licia Ronzulli (PPE) , rakstiski. – (IT) Es atbalstu šā ziņojuma tekstu, jo tas uzsver galvenos aspektus, kuri padara Irānu par vienu no bīstamākajām valstīm starptautiskajā arēnā, gan humanitārā, gan politiskā nozīmē
Šī valsts tagad ir nopostīta, — pēc tam, kad drošības spēki patvaļīgi pielietoja vardarbību, atbildot ar nežēlīgi bargiem pasākumiem uz miermīlīgām demonstrācijām un aizturot tūkstošiem demonstrantu. Šī nepelnītā vardarbības pielietošana izraisīja Irānas tautas pamata cilvēktiesību pieaugošu pasliktināšanos, jo tauta pastāvīgi tika pakļauta sodu sistēmai, kas ir pretrunā jebkurai konvencijai par cilvēka pilsoniskajām un politiskajām tiesībām.
Ja ar to vēl nepietiek, — nāvessods, apmētājot ar akmeņiem, joprojām ir spēkā šai valstī, un tā izpildes gadījumu skaits pieaug; turklāt jāpiemin fakts, ka mums joprojām nav pierādījumu, ka kodoliekārtas šai valstī tiek izmantotas tikai miermīlīgiem nolūkiem.
Oreste Rossi (EFD) , rakstiski. – (IT) Mēs atbalstām šo ziņojumu, jo tas apskata Irānas jautājumu ar vajadzīgo stingrību un bardzību, uzsverot valstī pastāvošos kontrastus un mūsu nepieņemamo attieksmi pret to, ka šāda situācija varētu turpināties. Irānas režīms pastāvīgi piemēro represijas pret jebkuru, kurš uzdrīkstas pretoties absolūtismam, parasti piemērojot nāvessodu.
Faktiski tā ir valsts, kurai ir rekords izpildīto nāvessodu skaita ziņā attiecībā uz bērniem un uz vienu iedzīvotāju. Mēs atzīmējam arī to, ka nāvessodu, apmētājot ar akmeņiem, izpilda par tik nebūtiskiem noziedzīgiem nodarījumiem kā laulības pārkāpšana un atteikšanās no reliģijas. Ziņojumā uzsvērta arī kristiešu un Baha’i kopienas apspiešana.
Irāna turpina zaudēt starptautisko uzticību tās politiskās retorikas un agresīvā atbalsta islāma fundamentālismam dēļ. Es vēlos uzsvērt arī pastāvīgo psiholoģisko un fizisko vardarbību, kādai Irānas valdība pastāvīgi pakļauj disidentu bēgļus Ashraf nometnē.
Peter Skinner (S&D) , rakstiski. – Es priecājos, ka Belder kungs spēja iesniegt šo ziņojumu Parlamentam un veiksmīgi „izsist cauri” elementus par cilvēktiesību pārkāpumiem Irānā, jo īpaši stingro nosodījumu par Irānas opozīcijas līderu Mir Hossein Mousavi un Mehdi Karoubi un viņu sievu apcietināšanu.
Tomēr es nepiekrītu, ka Irānai ir „tiesības uzlabot urānu”, ko pieļauj SAEA noteikumi, bet kas, ņemot vērā pastāvīgo strupceļu sarunās, ir pretrunā ANO Drošības padomes rezolūcijām.
Catherine Stihler (S&D) , rakstiski. – Es atbalstīju šo ziņojumu, jo es pilnībā uzskatu, ka Irānas valdībai vajadzētu pozitīvi atbildēt uz Irānas tautas pieprasījumiem par pamata brīvībām un uzlabotiem sociālajiem un ekonomiskajiem apstākļiem. Ar šo ziņojumu Eiropas Parlaments nosoda nāvessoda piemērošanu, kā arī daudzus citus cilvēktiesību pārkāpumus.
Angelika Werthmann (NI) , rakstiski. – (DE) Es balsoju par Belder kunga ziņojumu par ES pieeju Irānai. Man ir tādas pašas bažas kā lielākai daļai eiropiešu par Irānas kodolprogrammu un Irānas režīma apgalvojumu, ka tā tiks izmantota tikai civiliem mērķiem. Neskatoties uz to, es uzskatu, ka, sadarbojoties ar trešām valstīm enerģijas nozarē, Eiropas Savienībai vajadzētu izmantot tikai ilgtspējīgus, zaļus un drošus enerģijas avotus – sekojot tās klimata aizsardzības mērķiem. Es arī atbalstu mana kolēģa deputāta viedokli, ka ES būtu jāierosina plašāka stratēģija attiecībā pret Irānu, kura sniegtos tālāk par kodoljautājumu un ietvertu arī cilvēktiesību situāciju un citus svarīgus jautājumus.
Iva Zanicchi (PPE) , rakstiski. – (IT) Es balsoju par Belder kunga ziņojumu, jo par spīti daudzajām problēmām, kas saistītas ar Irānas iekšējo un ārējo politiku, kā, piemēram, iespējamais kodolieroču pielietojums, pārredzamības neesamība konkrētos valdības lēmumos un — dažos gadījumos — cilvēktiesību neievērošana, es uzskatu, ka politika, kas balstīta tikai uz sankcijām, nevar sniegt lielu labumu.
Tāpēc es uzskatu, ka Eiropas Savienībai ir svarīgi saglabāt un, ja iespējams, uzturēt attiecības dialoga formā ar valdību Teherānā.
Luís Paulo Alves (S&D) , rakstiski. – (PT) Es bez ierunām balsoju par šo kopīgo rezolūciju, kura uzsver to jautājumu svarīgumu, kuri tika apspriesti attiecībā uz minoritātēm piederošu cilvēku tiesībām un uz cilvēktiesību un pamatbrīvību, kā arī bērnu tiesību aizsardzības veicināšanu un tai pašā laikā arī terorisma apkarošanu. Es vēlos vērst uzmanību uz secinājumiem un piekrītu, ka ES ir jāuzlabo sava spēja runāt vienbalsīgi, jo tas palielinātu tās kā pasaules mēroga dalībnieka saskatāmību un ietekmi, un delegācijām Ženēvā un Ņujorkā ir jāpalielina ES rīcības saskaņotība, saskatāmība un uzticamība Apvienoto Nāciju Organizācijas Cilvēktiesību padomē (UNHRC). Es piekrītu rezolūcijā norādītajam, ka dalībvalstīm jāmudina UNHRC piešķirt līdzvērtīgu uzmanību jebkāda veida diskriminācijai, tostarp dzimuma, invaliditātes, rases vai etniskās izcelsmes, vecuma, dzimumorientācijas un reliģijas vai pārliecības dēļ. Es piekrītu arī pārskatam, kurā uzsvērts, ka UNHRC vajadzētu vairāk būt par agrīnās brīdināšanas un novēršanas mehānismu, lai atbalstītu speciālās procedūras un nodrošinātu Augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos amata neatkarību, kā arī lai uzturētu vajadzīgo finansējumu tā reģionālo biroju saglabāšanai.
Zigmantas Balčytis (S&D) , rakstiski. – (LT) Eiropas Savienība un tās dalībvalstis ir apņēmušās garantēt cilvēktiesību ievērošanu savās politikās. Tādēļ ir ļoti svarīgi, lai ES varētu ieņemt stingru un ietekmīgu nostāju starptautiskajās organizācijās, īpaši Apvienoto Nāciju Organizācijas Cilvēktiesību padomē, nodrošinot efektīvu un konsekventu cilvēktiesību politikas īstenošanu starptautiskā mērogā. Es piekrītu, ka ir jāpārskata UNHRC darbs un mandāts, dodot iespēju novērtēt un uzlabot padomes darba metodes, lai būtu iespējams reaģēt uz cilvēktiesību pārkāpumiem, cik vien efektīvi un sistemātiski iespējams. Dažos gadījumos UNHRC nav spējusi steidzami un savlaicīgi atrisināt nopietnas cilvēktiesību situācijas, jo tai nebija piemērotu instrumentu. Tādēļ, lai risinātu gan hroniskas, gan steidzamas situācijas, UNHRC vajadzētu būt labāk aprīkotai, paplašinot cilvēktiesību instrumentu klāstu, izmantojot paneļdiskusijas ne tikai sesiju laikā, bet arī starp tām. Savukārt ES ir jāpadara UNHRC par prioritāti un labāk jāveic koordinācija dalībvalstu starpā, kas ļautu ES labāk izmantot savu ietekmi plašākā ANO sistēmā un veicinātu koordināciju un lēmumu pieņemšanu cilvēktiesību jomā.
Vilija Blinkevičiūtė (S&D) , rakstiski. – (LT) Es balsoju par šo rezolūcijas priekšlikumu, jo Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm būtu jāgarantē cilvēktiesību ievērošana savās politikās, un Eiropas Savienības nostājai Apvienoto Nāciju Organizācijas Cilvēktiesību padomē (UNHRC) vajadzētu būt stingrākai un efektīvākai. Ir vajadzīgas prioritātes Apvienoto Nāciju Organizācijas Cilvēktiesību padomes sesijai un 2011. gada pārskatam, jo tikai tad mēs varēsim novērtēt, kā Cilvēktiesību padome ir īstenojusi savu mandātu, un noteikt darba metodes, kuras ir jāuzlabo, lai UNHRC būtu efektīvāka un nekavējoties reaģētu uz cilvēktiesību pārkāpumiem. Eiropas Parlaments nožēlo faktu, ka vairākos gadījumos UNHRC nav spējusi steidzami un savlaicīgi atrisināt nopietnas cilvēktiesību situācijas piemērotu instrumentu neesamības dēļ, un aktīvi cenšas izveidot speciāli paredzētu UNHRC mehānismu, lai nekavējoties reaģētu uz cilvēktiesību krīzes situācijām, piemēram, Tuvajos Austrumos, Irānā un Baltkrievijā. Turklāt, lai risinātu gan hroniskas, gan steidzamas situācijas, ir ļoti svarīgi, lai UNHRC būtu labāk aprīkota, iespējams, paplašinot cilvēktiesību instrumentu klāstu, izmantojot paneļdiskusijas ne tikai sesiju laikā, bet arī starp tām. Parlaments arī aicina ES dalībvalstis aktīvi iesaistīties UNHRC 2011. gada pārskatā, lai stiprinātu atbilstību tās mandātam.
Edite Estrela (S&D) , rakstiski. – (PT) Es balsoju par šo rezolūciju, jo uzskatu, ka Cilvēktiesību padomes 16. kārtējās sesijas darba kārtībā ietverti svarīgi jautājumi, kuri ir īpaši aktuāli. Es vēlos uzsvērt, cik svarīga ir darba kārtība, kura ietver ziņojumus par „tādu personu tiesībām, kuras pieder nacionālām vai etniskām, reliģiskām vai lingvistiskām minoritātēm” un par „cilvēktiesību un pamattiesību veicināšanu un aizsardzību un tai pašā laikā terorisma apkarošanu”, kā arī plašas sanāksmes par bērnu tiesībām.
Diogo Feio (PPE) , rakstiski. – (PT) Apvienoto Nāciju Organizācijas Cilvēktiesību padomes 16. sesija notiks īpaši vētrainā vēsturiskā laikposmā, kurš grauj pašu tās sastāvu, ņemot vērā to, ka daži tās locekļi pilnībā neievēro Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas normas un neveicina un neaizsargā cilvēktiesības atbilstīgi savam uzdevumam. Eiropas Savienībai ir aktīvi jāpiedalās šai sesijā un jādara viss, ko tā spēj, lai nodrošinātu, ka tās vispārējais viedoklis par cilvēktiesībām, kas balstīts uz personas cieņu, tiktu arvien plašāk izplatīts un efektīvi īstenots katrā pasaules valstī. Eiropas Augstā pārstāvja cilvēktiesību jautājumos iecelšana var veicināt Savienības nostāju labāku saskatāmību un Padomes dalībvalstu uzstājību uz „viena paziņojuma ar daudzām balsīm” stratēģiju, un tai ir iespēja palielināt pieaugošu atbalstu Eiropas nostājām.
João Ferreira (GUE/NGL) , rakstiski. – (PT) Eiropas Parlamentam ilgu laiku ir bijusi dubultu standartu politika attiecībā uz cilvēktiesībām. Ir arī labi zināms, ka tai ir šaura un tikai saviem mērķiem kalpojoša koncepcija par Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas 1948. gadā pieņemto Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju. Šai ziņojumā vēlreiz kļūst skaidrs, ka pastāv atlase, kādā tiek pieminētas dažādas valstis. Valstis, ar kurām ES uztur ekonomiskās un diplomātiskās attiecības un kurām tā piešķir stratēģisku nozīmi, ir atstātas nomaļus stratēģisko interešu dēļ, neraugoties uz to nopietnajiem cilvēktiesību pārkāpumiem. Starp šādām valstīm jāmin Izraēla, Kolumbija un Maroka, ja nosauc trīs valstis dažādos kontinentos. No mūsu puses, mums nav ierobežots viedoklis par cilvēktiesībām.
Mēs uztveram nopietni visu deklarācijas saturu, kurš, pēc mūsu domām, visvairāk ir ietekmējis mūsu politisko iejaukšanos. Visbeidzot — mēs iebilstam pret ideju, ka Eiropas Savienībai jāieņem pastāvīga vieta Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālajā asamblejā, — tā vienkāršā iemesla dēļ, ka tam nebūtu jēgas, ņemot vērā organizācijas garu un principus, kas ietverti Apvienoto Nāciju Organizācijas statūtos. ANO ir neatkarīgu un suverēnu valstu organizācija, un tai jāturpina tādai būt.
Ilda Figueiredo (GUE/NGL) , rakstiski. – (PT) Ir skaidra šai ziņojumā kritizēto valstu atlase un šo debašu pašmērķīgais raksturs. Ir acīmredzams šā ziņojuma liekulīgais pielietojums, jo valstis, ar kurām ES ir labas ekonomiskās un diplomātiskās attiecības, un tās valstis, kuras ir stratēģiski svarīgas, netiek kritizētas, neskatoties uz to pieļautajiem cilvēktiesību pārkāpumiem, tostarp, piemēram, Kolumbija un Hondurasa. Nav aicinājuma izbeigt Marokas īstenoto okupāciju Rietumsahārā vai Izraēlas īstenoto okupāciju Palestīnā.
Turklāt mēs nevaram atbalstīt ideju, ka Eiropas Savienībai jāieņem pastāvīga vieta Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālajā asamblejā, jo ANO ir organizācija, kas sastāv no suverēnām un neatkarīgām valstīm, un Eiropas Savienība nav valsts atbilstīgi ANO statūtiem.
Cilvēktiesību aizsardzība veido mūsu politiskās rīcības pamatietvaru, ieskaitot faktu, ka tās ir neatņemamas un ka tām nevar piešķirt dažādas pakāpes, un ka tās ir priekšnosacījums cilvēku tiesību aizsardzībai un patiesam sociālajam taisnīgumam, mieram, brīvībai un demokrātijai. Jūs varat paļauties uz to, ka mēs aizsargāsim cilvēktiesības, bet nepaļaujieties uz mums liekulības izpausmē.
Juozas Imbrasas (EFD) , rakstiski. – (LT) Es balsoju par šo dokumentu, jo Apvienoto Nāciju Organizācijas Cilvēktiesību Padome ir unikāla platforma, kas specializējusies vispārējās cilvēktiesībās, un speciāls forums, kurš nodarbojas ar cilvēktiesībām ANO sistēmā, un tai ir arī uzticēts svarīgais uzdevums un atbildība par cilvēktiesību veicināšanas, aizsardzības un ievērošanas stiprināšanu visā pasaulē. Es vēlos uzsvērt, cik svarīga ir UNHRC 16. sesija un īpaši UNHRC pārskatīšanas process, kurš nodrošina unikālu iespēju izvērtēt, kā Padome ir īstenojusi savu mandātu, un nodrošina izdevību Padomei uzlabot sava darba metodes, lai efektīvāk un sistemātiskāk reaģētu uz cilvēktiesību pārkāpumiem. Es atzinīgi vērtēju, ka 16. kārtējās sesijas darba kārtībā ir arī ziņojums par tādu personu tiesībām, kuras pieder nacionālām vai etniskām, reliģiskām vai lingvistiskām minoritātēm, un par cilvēktiesību un pamattiesību veicināšanu un aizsardzību un tai pašā laikā terorisma apkarošanu, kā arī plašas sanāksmes par bērnu tiesībām.
Petru Constantin Luhan (PPE) , rakstiski. – (RO) ANO Cilvēktiesību padomes 16. sesija piedāvā unikālu iespēju novērtēt veidu, kādā Padome ir izpildījusi savu mandātu, un tai pašā laikā iespēju uzlabot Padomes darba metodes ar mērķi nodrošināt efektīvāku un sistemātiskāku reaģēšanu uz situācijām, kas skar cilvēktiesību pārkāpumus. Es domāju, ka ir būtiski izveidot cilvēktiesību darba grupu kā daļu no ES padomes, kura ietvers cilvēktiesību ekspertus no visām 27 ES dalībvalstīm un kura darbosies Briselē.
Būtu arī ļoti lietderīgi iecelt īpašu augsta ranga ES pārstāvi cilvēktiesību jautājumos. Es ceru, ka EĀDD, īpaši ES delegācijas Ženēvā un Ņujorkā, turpmāk uzlabos saskaņotību, paaugstinās ES profilu un palielinās uzticību ES darbībām ANO Cilvēktiesību padomē, attīstot ES spēju savstarpēji iedarboties un sadarboties starpvaldību līmenī.
Thomas Mann (PPE) , rakstiski. – (DE) Es nupat balsoju par Eiropas Parlamenta rezolūciju par ANO Cilvēktiesību padomes 16. sesijas prioritātēm. Mūsu rezolūcija ir īpaši svarīga, jo mēs šodien esam atcerējušies, kā tika apspiesti miermīlīgie protesti pret Tibetas vardarbīgo okupāciju pirms 52 gadiem. Dalai Lama vakar paziņoja par savu aiziešanu no politikas dzīves – tas ir vēsturisks zaudējums. Ir nedaudz cilvēku, kurus tur tik augstā cieņā viņu pašu tauta un lielā mērā pasaule un kuri tai pašā laikā tiek tik labi ieredzēti kā Viņa Svētība. Aizejot no politikas dzīves, Dalai Lama nekādā veidā neatsakās no savas atbildības. Viņš ir paziņojis, ka viņš joprojām apņemas saglabāt savu garīgo lomu attiecībā uz Tibetas tautas bažām. Viņa Svētība nodos Tibetas konstitūcijā noteiktās politiskās pilnvaras brīvi ievēlētai valdībai trimdā. Šādi viņš vēlreiz nostiprinās pa visiem pasaules kontinentiem izkaisītās trimdā izsūtītās Tibetas tautas demokrātiju. 20. martā tiks ievēlēts jauns premjerministrs un jauns parlaments. Es būšu klāt vēlēšanās Šveicē kā novērotājs. Mums, eiropiešiem jāpalīdz turpināt stiprināt Tibetas tautas demokrātiju un cilvēktiesības.
David Martin (S&D) , rakstiski. – Es atzinīgi vērtēju šo rezolūciju, kura uzsver pilsoniskās, politiskās, ekonomiskās, sociālās un kultūras tiesības un norāda, ka piekļuve ūdenim ir cilvēktiesības. Es īpaši atzinīgi vērtēju, ka tika pieņemts 19. grozījums, kurš aicina turpināt sekot Goldstone ziņojumam.
Nuno Melo (PPE) , rakstiski. – (PT) Pa vidu šiem grūtajiem laikiem, ar kuriem mēs saskaramies, īpaši Ziemeļāfrikas reģionos, ANO Cilvēktiesību padomes 16. sesija ir sevišķi svarīga. Tāpēc Eiropas Savienībai šai sesijā būs jāuzņemas patiesi aktīva loma un jāveic visi pasākumi, lai nodrošinātu, ka tās vispārējais viedoklis par cilvēktiesībām, balstoties uz cilvēka cieņas ievērošanu, tiktu piemērots katrā pasaules valstī. ES ir arī svarīgi, lai tiktu iecelts Eiropas Augstais pārstāvis cilvēktiesību jautājumos, kas veicinātu ES viedokļa par cilvēktiesību aizsardzību arvien plašāku izplatību.
Willy Meyer (GUE/NGL) , rakstiski. – (ES) Diemžēl es nevarēju balsot par šo Eiropas Parlamenta rezolūciju par ANO Cilvēktiesību padomes 16. sesijas prioritātēm, jo tā ietver vairākus punktus, kuriem es nepiekrītu.
Rezolūcija aicina uz koordināciju ar Amerikas Savienotajām Valstīm cilvēktiesību jomā, tā aicina iecelt Maroku par līdzkoordinatoru Apvienoto Nāciju Organizācijas Cilvēktiesību padomē un mudina ES uzturēt „kopīgās nostājas” attiecībā uz konkrētām valstīm. Tā uzstāj arī uz ES finanšu instrumentu iedarbīgumu, kuri kalpo tikai kā piemēri veidam, kādā ES manipulē ar tik svarīgiem jautājumiem kā cilvēktiesības, finansējot tās grupas, kuras nodrošina Eiropas intereses trešajās valstīs.
Manuprāt, šie ir pietiekoši iemesli, lai nebalsotu par šo rezolūciju, un tādēļ es atturējos.
Andreas Mölzer (NI) , rakstiski. – (DE) Nemieri Magribā ļoti stingri mums atgādina, ka nav viegli aizsargāt cilvēktiesības un ka tas bieži nesaskan ar ekonomiskajām un/vai militārajām interesēm. Arī terorisma apkarošanas vārdā tiek veikti pasākumi, kuri neatbilst cilvēktiesībām. Šai saistībā arī ES jāpavēro sava uzvedība – piemēram, nelikumīgo CIP pārlidojumu gadījumā. Neskatoties uz šiem trūkumiem, joprojām ir svarīgi, īpaši ES, nodoties cilvēktiesību aizsardzībai. Eiropas Savienībai jābūt īpašai attieksmei pret minoritāšu tiesību aizsardzību, īpaši kristiešu un citu reliģisko minoritāšu situācijas uzlabošanu musulmaņu valstīs, kad īpaši kristieši tiek spēcīgi vajāti un ir reliģiskās vardarbības galvenie upuri. Ņemot šo vērā, es balsoju „par”.
Rolandas Paksas (EFD) , rakstiski. – (LT) Es balsoju par šo rezolūciju, jo Apvienoto Nāciju Organizācijas Cilvēktiesību padomei ir ļoti svarīga loma visā pasaulē ar cilvēktiesībām saistītu jautājumu izskatīšanā. Pārskatīšanas process ir lieliska iespēja izvērtēt, kā Padome ir īstenojusi savu mandātu. Es piekrītu priekšlikumam, ka ES ir jārunā vienā balsī par jautājumiem, kuri tiek izskatīti. Turklāt dalībvalstīm ir aktīvi jāiesaistās Padomes darba pārskatīšanā. Es atzinīgi vērtēju faktu, ka 16. kārtējās sesijas darba kārtībā ir ziņojums par tādu personu tiesībām, kuras pieder nacionālām vai etniskām, reliģiskām vai lingvistiskām minoritātēm, par bērnu tiesībām un par terorisma apkarošanu. Tomēr, lai uzlabotu cilvēcīgus dzīves apstākļus, šai sesijā būtu jāizskata jautājumi, kas saistīti ar tiesībām uz ūdeni un sanitāriju. Mums ir jānodrošina efektīvs mehānisms, lai īstenotu un aizsargātu to, kas ir pamata cilvēktiesības. Jādara viss, lai nodrošinātu, ka šai jomā visas apņemšanās tiek īstenotas starptautiskā mērogā un lai katrai personai būtu piekļuve drošam dzeramajam ūdenim un sanitārajām iekārtām.
Paulo Rangel (PPE) , rakstiski. – (PT) Cilvēktiesību vispārējas izplatīšanas ievērošana, veicināšana un nodrošināšana ir daļa no ES tiesiskā, ētiskā un kultūras acquis, un tā ir viens no Eiropas vienotības un integritātes stūrakmeņiem. Tāpēc jādara viss, lai palielinātu Eiropas Savienības un tās dalībvalstu veikto darbību saskatāmību un efektivitāti, un ir būtiski nodrošināt, lai Eiropas Savienība apņemtos aktīvi piedalīties šajā svarīgajā ANO Cilvēktiesību padomes (UNHRC) 16. sesijā, kā arī UNHRC pārskatīšanas procesā, kurš notiks 2011. gadā.
Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE) , rakstiski. – Labs ziņojums, kurā Parlaments arī atzinīgi vērtē faktu, ka 16. kārtējās sesijas darba kārtībā ietverti ziņojumi par „tādu personu tiesībām, kuras pieder nacionālām vai etniskām, reliģiskām vai lingvistiskām minoritātēm” un par „cilvēktiesību un pamattiesību veicināšanu un aizsardzību un tai pašā laikā terorisma apkarošanu”, kā arī plašas sanāksmes par bērnu tiesībām; atzinīgi vērtē arī to, ka šogad tika iecelti īpašie referenti šajos jautājumos, un atzīmē ziņojumus, kurus iesniegs īpašie referenti par spīdzināšanu vai citu cietsirdīgu, necilvēcīgu vai pazemojošu izturēšanos vai sodīšanu, par reliģijas vai ticības brīvību un par cilvēktiesību aizstāvju situāciju; aicina ES dalībvalstis aktīvi piedalīties šajās debatēs.
Catherine Stihler (S&D) , rakstiski. – Es balsoju par šo rezolūciju, jo tā uzsver svarīgo ES lomu darbā ar Cilvēktiesību padomi. Ņemot vērā notikumus Lībijā, ir būtiski, lai mēs turpinātu piedalīties kampaņā par cilvēktiesību aizsardzību starptautiskā mērogā.
Marie-Christine Vergiat (GUE/NGL) , rakstiski. – (FR) Es atturējos no galīgā balsojuma par šo rezolūciju gan pēc būtības, gan procedūras jautājumu dēļ.
Rezolūcijas teksts pastiprina ideju par ES politikas dubultajiem standartiem attiecībā uz cilvēktiesībām, īpaši jautājumā par cilvēktiesību pārkāpumiem okupētajās Palestīnas teritorijās. Daži par šo jautājumu iesniegtie grozījumi, kurus es atbalstīju, neslēpj faktu, ka Savienība atsakās īstenot Goldstone ziņojuma vadlīnijas.
Eiropas Apvienotā kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālā grupa ir iesniegusi savu rezolūciju, kurā tiek atbalstīts cilvēktiesību vispārējais raksturs visās sociālajās, ekonomikas un kultūras jomās.
No otras puses, šīs rezolūcijas uzdevums bija balsot par mandātu Eiropas Savienības delegācijai Apvienoto Nāciju Organizācijas Cilvēktiesību padomē tās 16. sesijā, kaut arī šī sesija ir sākusies jau 28. februārī un baronese Ashton tajā ir jau teikusi vairākas runas.
Ir maza jēga balsot par šo rezolūciju, kad Cilvēktiesību padomes sesija ir jau sākusies; Eiropas Parlamentam vajadzētu paskaidrot savu pret straumi vērsto nostāju.
Angelika Werthmann (NI) , rakstiski. – (DE) Es balsoju par rezolūciju par ANO Cilvēktiesību padomes 16. sesijas prioritātēm. Es piekrītu viedoklim, ka Cilvēktiesību padome varētu būt ļoti noderīga kā „agrīnās brīdināšanas sistēma” un novēršanas mehānisms, un es sagaidu, ka Ārējās darbības dienests attiecīgi iesaistīsies šai institūcijā. Attiecībā uz Cilvēktiesību padomes pārskatu es, protams, arī atbalstu visu iekļaujoša un, galvenokārt, pārredzama procesa nepieciešamību.
Priekšsēdētājs. – Ar to tiek slēgti balsojumu skaidrojumi.