„Ungārijas prezidentūra īpašu uzmanību veltīs kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) reformai. KZP vienkāršošana, kas sākās 2005. gadā, Eiropas Komisijas publicētā Zaļā grāmata, 2009. gadā sāktā apspriešanās un Komisijas priekšlikumi, kas tuvākajā laikā tiks publicēti — tas viss ir vērsts uz to, lai nodrošinātu ilgtspējīgu zivsaimniecību un akvakultūru. Tiek sagaidīts, ka Ungārijas prezidentūra sāks politiskas diskusijas par šo tik svarīgo kopējo politiku. No Ungārijas būs atkarīgs, kā tiks risināts jautājums par to, vai pagarināt Kopienas pagaidu noteikumus saistībā ar zvejas horizontālajiem tehniskajiem pasākumiem.”

Saistībā ar iepriekšminēto, kā Padome ierosina risināt jautājumu par nozvejoto zivju izmešanu jūrā kā daļu no KZP reformas?

Padomes prezidentūras sagatavotā atbilde, kas nav saistoša ne Padomei, ne dalībvalstīm, netika mutiski sniegta Eiropas Parlamenta Strasbūras 2011. gada maija sesijas sanāksmes jautājumu laikā, kurā Padomei uzdeva jautājumus.

(EN) Padome jau ir atzinusi nozvejoto zivju izmešanas jūrā samazināšanas lielo nozīmi. Secinājumos par Komisijas paziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam „Politika nevēlamu piezveju samazināšanai un izmetumu novēršanai Eiropas zvejniecībā”, kuru pieņēma 2007. gada 11.–12. jūnijā⁽¹⁾, Padome apstiprināja, ka steidzami jāmeklē veidi, kā pakāpeniski […] izskaust izmetumus, un norādīja, ka šādai pieejai varētu būt vairākas sekas, piemēram, izmetumu aizliegums, ar kuru regulē nevis izkrautās zivis, bet gan noķertās, tādējādi virzoties uz pārvaldību, kuras pamatā ir rezultāti. Šajā sakarā Padome arī aicināja Komisiju, dalībvalstis un ieinteresētās personas veicināt pētījumu pasākumus zvejas rīku, zvejas metožu un zvejas prakses jomā.

Padome ar interesi gaida Komisijas tiesību aktu priekšlikumus, kuri paredzami 2011. gada jūlijā, saistībā ar kopējo zivsaimniecības politikas reformu. Padomi informēja par Komisijas apņemšanos piedāvāt izmetumu aizliegumu nākamajā KZP⁽²⁾reformas kopumā. Padome noteikti izmantos iespēju veikt padziļinātu šo jautājumu analīzi, tikko saņems priekšlikumus.

Tikmēr Padome un dalībvalstis veic aktīvu viedokļu apmaiņu par šo jautājumu.

Ungārijas prezidentūras darba programmā šim pusgadam saistībā ar pamatiniciatīvu „Eiropas platforma cīņai pret nabadzību” paziņots, ka Padome veltīs īpašu uzmanību bērnu nabadzības problēmai. Ņemot vērā to, ka no 100 miljoniem bērnu un pusaudžu vecumā līdz 18 gadiem aptuveni 20 miljonus apdraud nabadzība, kā arī to, ka nabadzība ir tieši saistīta ar ekonomikas krīzi un problēmu, ka daudzi jaunieši priekšlaicīgi pārtrauc mācības, lūdzu Padomi atbildēt uz turpmāk minētajiem jautājumiem.

Vai tā uzskata pamatiniciatīvu par piemērotu mehānismu cīņā pret bērnu nabadzību?

Tā kā nabadzības līmenis lielākajā daļā dalībvalstu pagājušajā gadā nav samazinājies vai pat ir palielinājies, lūdzu Padomi atbildēt arī uz otru jautājumu, proti, vai tā neuzskata, ka ekonomikas krīze, kas turpinās Eiropas valstīs, neapdraud stratēģijas „Eiropa 2020” mērķu īstenošanu attiecībā uz cīņu pret nabadzību un centieniem novērst to, ka daudzi jaunieši priekšlaicīgi pārtrauc mācības?

Padomes prezidentūras sagatavotā atbilde, kas nav saistoša ne Padomei, ne dalībvalstīm, netika mutiski sniegta Eiropas Parlamenta Strasbūras 2011. gada maija sesijas sanāksmes jautājumu laikā, kurā Padomei uzdeva jautājumus.

(EN) Padomes deklarācijā „Eiropas gads cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību: sadarbība cīņā pret nabadzību 2010. gadā un pēc tam”, kuru pieņēma 2010. gada 6. decembrī, tika konstatēts, ka cīņai pret bērnu nabadzību ir jābūt galvenajai ES un dalībvalstu prioritātei nākamajā dekādē un ka finanšu konsolidācijā un budžeta politikā pilnībā jāņem vērā vajadzība aizsargāt visus neaizsargātos cilvēkus un novērst sociālo atstumtību.

Šajā sakarā godātais deputāts pareizi norāda, ka bērnu nabadzības apkarošana un bērnu labklājības veicināšana ir viena no Ungārijas prezidentūras galvenajām prioritātēm sociālajā jomā.

Prezidentūra iesniegs secinājumu projektu Padomei, ņemot vērā triju dalībvalstu prezidentūras deklarāciju „Ceļvedis: ieteikumi bērnu nabadzības un bērnu labklājības jomā”, kuru pieņēma 2010. gada 2.–3. septembrī notikušās konferences beigās, kuras laikā Spānijas, Beļģijas un Ungārijas prezidentūra iesniedza vairākus ieteikumus turpmākai rīcībai.

Bērnu nabadzība ir daudzdimensiju problēma. Tādēļ tās apkarošanai vajadzīga vispārēja pieeja, kura apvieno vecāku nodarbinātību, atbalstu ienākumiem un piekļuvi sociālajiem pakalpojumiem, tostarp bērnu aprūpei, kā arī veselības aprūpes pakalpojumiem un izglītībai. Šādā vispārējā pieejā jāiekļauj pareizs cilvēkresursu un finanšu līdzekļu izmantojums, un tam jāatbilst līgumiem, Eiropas Savienības Pamattiesību hartai un ANO bērnu tiesību konvencijai.

Tādēļ svarīgi, ka dalībvalstis pareizi uzsver bērnu nabadzības aspektus savā valsts politikā un ņem tos vērā, kad izstrādā valsts reformu programmas projektu, balstot to uz pareiziem mērķiem un līdzekļiem, kā arī uzraudzības un novērtēšanas pasākumiem.

Bērnu nabadzības apkarošanai un bērnu labklājības veicināšanai jākļūst par vienu no galvenajām prioritātēm, kuras tiek risinātas, īstenojot stratēģiju „Eiropa 2020”, kurā ietverts ES pamatmērķis veicināt sociālo iekļaušanu, īpaši samazinot nabadzību. Šajā sakarā jāpiemin, ka Padome 2011. gada 7. martā atzinīgi vērtēja Komisijas paziņojumu par pamatiniciatīvu („Eiropas platforma cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību”), kurā tiek ierosināta integrēta un novatoriska pieeja, lai izveidotu kopīgu dalībvalstu apņemšanos valstu, reģionālā un vietējā līmenī, kā arī ES iestāžu un galveno ieinteresēto personu (sociālo partneru un NVO) apņemšanos cīnīties pret nabadzību un sociālo atstumtību.

Tā kā viena no Padomes prioritātēm ir uzsvērt sociālā dialoga nozīmi, vai tā uzskata, ka attiecībā uz šo jautājumu ir pietiekami labi sasniegumi arī saistībā ar Ekonomiskās pārvaldības tiesību aktu kopumu?

Padomes prezidentūras sagatavotā atbilde, kas nav saistoša ne Padomei, ne dalībvalstīm, netika mutiski sniegta Eiropas Parlamenta Strasbūras 2011. gada maija sesijas sanāksmes jautājumu laikā, kurā Padomei uzdeva jautājumus.

(EN) Ņemot vērā dažus Ekonomiskās pārvaldības tiesību aktu kopuma priekšlikumu tematus, proti, priekšlikumu par to, kā novērst un koriģēt makroekonomikas nelīdzsvarotību⁽¹⁾, priekšlikumu par efektīvu budžeta uzraudzības īstenošanu euro zonā⁽²⁾un priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par izpildes pasākumiem pārmērīgas makroekonomikas nelīdzsvarotības koriģēšanai euro zonā⁽³⁾, Komisija ierosināja pēc izvēles apspriesties ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju.

Padome apspriedās ar Komiteju 2010. gada 6. decembrī, un Komiteja pauda savu atzinumu plenārsēdē 2011. gada 4. un 5. maijā.

Savā atzinumā Komiteja norādīja, ka nobriedis un visaptverošs politiskais un sociālais dialogs ļauj pārvarēt sociālās un ekonomikas problēmas, īpaši tādus ilgstošus pārbaudījumus kā pensiju sistēmas reforma un izdevumi veselības jomā. Komiteja uzskata, ka, lai valdības sasniegtu tādus mērķus kā fiskālā stabilitāte un makroekonomikas līdzsvars, jāpanāk augsta sociālā partnerattiecību un sadarbības, tostarp politiskā konsensa, pakāpe⁽⁴⁾.

Jāatgādina, ka Eiropadomē 2011. gada 24. un 25. martā euro zonas valstu vai valdību vadītāji vienojās, ka jāveic stingrāka ekonomikas politikas koordinācija starp euro zonas dalībvalstīm un citām valstīm, kuras arī vēlas piedalīties izmaksu attīstības jautājumu risināšanā, vienlaikus ievērojot valstu tradīcijas sociālā dialoga un ražošanas attiecību jomā. Tādējādi dalībvalstis ir atbildīgas par konkrētu politisku pasākumu noteikšanu, ievērojot valsts tradīcijas sociālā dialoga un ražošanas attiecību jomā

Turklāt, lai pilnībā ievērotu valsts sociālā dialoga pasākumus, katra Padomes prezidentūra plāno tikšanos ar sociālajiem partneriem, lai risinātu dialogu par makroekonomiku. Tā notiek Padomē (ECOFIN) un nodrošina regulāru ES līmeņa sociālo partneru pārstāvju apspriešanos par galvenajām prioritātēm ekonomikas politikā ES līmenī.

Euro grupas valstu finanšu ministri vienojās dibināt nepārtrauktu EUR 700 miljardu vērtu euro zonas finansiālās stabilitātes fondu un paredzēt stabilitātes mehānismu, kuram būs izveidots euro zonas ekonomikas valdīšanas instruments. Tas palīdzētu stiprināt kohēziju, ekonomikas konkurētspēju un stabilizēt finanšu sistēmu tikai euro zonas valstīs.

Visas ES dalībvalstis, pievienodamās ES, atvēra savu iekšējo tirgu un ir apņēmušās pievienoties euro zonai, t. i., objektīvi atbilst (neveicot mākslīgas, atbilstoši noteiktas darbības) noteiktajiem kritērijiem. Krīzē visvairāk cieta ekonomiski vismazāk attīstītās ES dalībvalstis, taču šie pieņemtie lēmumi vairs nedos iespēju saņemt finansiālu palīdzību un nodrošināt straujāku ekonomikas atveseļošanos nākotnē.

Vēlētos jautāt Padomei, vai tā nedomā, ka ar šiem lēmumiem tiks izveidots īpašu valstu klubs, un dalībvalstis, kas nav euro zonā, būs izslēgtas no ekonomikas un finansiālās atveseļošanās pasākumiem? Vai Padome nedomā, ka ES nepieciešama visu ES dalībvalstu ekonomiku koordinēšana un finanšu sistēmas stabilizēšana, kā arī nepieciešamo finanšu līdzekļu piešķiršana arī tām dalībvalstīm, kas nav euro zonā?

Padomes prezidentūras sagatavotā atbilde, kas nav saistoša ne Padomei, ne dalībvalstīm, netika mutiski sniegta Eiropas Parlamenta Strasbūras 2011. gada maija sesijas sanāksmes jautājumu laikā, kurā Padomei uzdeva jautājumus.

(EN) Galvenā atbildība par ekonomikas politiku gulst uz pašām dalībvalstīm. ES uzrauga un koordinē tās, jo īpaši Stabilitātes un izaugsmes pakta un ekonomikas politikas vispārējo pamatnostādņu kontekstā.

Jaunais ekonomikas pārvaldības tiesību aktu kopums, par kuru Padome cer panākt vienošanos ar Eiropas Parlamentu līdz jūnijam, paredzēts, lai izveidotu sistēmu visu dalībvalstu budžeta un makroekonomikas politikas efektīvākai uzraudzībai un koordinācijai. Eiropas pusgads, kuru ieviesa šogad, paredzēts, lai saskaņotu stabilitātes un konverģences programmu un valsts reformu programmu termiņus, nodrošinātu atbilstību visos līmeņos (budžeta disciplīna, makroekonomikas stabilitāte un izaugsme), vienlaikus oficiāli atdalot atsevišķas procedūras. Šajā procesā budžeta politikas koordinācija notiks, izmantojot iepriekšējās kontroles mehānismu, atšķirībā no pašlaik izmantojamā pēcpārbaužu mehānisma.

Visi šie elementi paredzēti, lai palīdzētu nodrošināt stabilitāti euro zonā un ES kopumā. Ja izrādīsies, ka ar tiem nepietiek minētā mērķa sasniegšanai, Eiropas Stabilizācijas mehānisms (ESM) varēs sniegt finanšu palīdzību pēc pieprasījuma no tām euro zonas dalībvalstīm, kuras skar nopietna nelīdzsvarotība, un, ja šādu lēmumu pieņēmusi ESM valde.

Attiecībā uz gadījumiem, kad atsevišķas dalībvalstis, kuras nav euro zonas dalībvalstis, skar īpašas grūtības, kuru gadījumā vajadzīga ārēja palīdzība, Padome izveidoja sistēmu saskaņā ar Padomes 2002. gada 18. februāra Regulu (EK) Nr. 332/2002, ar ko izveido vidēja termiņa finansiālās palīdzības mehānismu attiecībā uz dalībvalstu maksājumu bilancēm⁽¹⁾.

Pamatojoties uz šo regulu, Padome var pieņemt lēmumu sniegt finansiālu palīdzību valstīm, kuras nav euro zonas valstis, ja tās saskaras ar grūtībām vai tās nopietni apdraud grūtības attiecībā uz to maksājumu bilanci, kā paredzēts Līguma par Eiropas Savienības darbību 143. panta 1. punktā. Kopš globālās ekonomikas un finanšu krīzes sākuma šāda veida palīdzība piešķirta trīs dalībvalstīm — Ungārijai, Latvijai un Rumānijai.

Lai uzlabotu iedzīvotāju iesaistīšanos darba tirgū un nodrošinātu darba vietu piedāvājuma un pieprasījuma labāku atbilstību, Eiropas Komisija 2010. gada 23. novembrī nāca klajā ar savu pamatiniciatīvu „Jaunas prasmes jaunām darba vietām”, kurā paredzēts modernizēt darba tirgu un dot iespēju cilvēkiem savas iemaņas pilnveidot visu mūžu. Šo iniciatīvu vajadzētu īstenot gan dalībvalstu, gan Eiropas Savienības līmenī.

Ungārija, būdama Eiropas Savienības prezidējošā valsts šajā pusgadā, savā programmā ir apņēmusies lielu uzmanību pievērst jaunajām prasmēm, kas vajadzīgas jaunās darba vietās. Kādus konkrētus pasākumus šajā sakarībā ir pieņēmusi Padome, lai īstenotu minēto iniciatīvu?

Padomes prezidentūras sagatavotā atbilde, kas nav saistoša ne Padomei, ne dalībvalstīm, netika mutiski sniegta Eiropas Parlamenta Strasbūras 2011. gada maija sesijas sanāksmes jautājumu laikā, kurā Padomei uzdeva jautājumus.

(EN) Ungārijas prezidentūras laikā darbs ar pamatiniciatīvu „Jaunas prasmes jaunām darba vietām” ir turpinājies gan nodarbinātības, gan izglītības/apmācības jomā.

Neoficiālā nodarbinātības ministru sanāksmē, kura notika 17.–18. janvārī, viens no apspriedes tematiem bija „Jaunas prasmes jaunām darba vietām” saistībā ar jauniešu nodarbinātību un integrāciju darba tirgū, nodarbinātību veicinošas ekonomikas izaugsmes atbalstīšanu, kā arī papildu un labākas kvalitātes darba vietu radīšanu.

Trīspusējā sociālā foruma atklāšanas sēdē 2011. gada 10.–11. martā, kurā piedalījās dalībvalstis, sociālie partneri un Eiropas Savienības iestādes, prezidentūra uzsvēra partnerattiecību nozīmi pamatiniciatīvas īstenošanā.

Prezidentūra akcentēja pamatiniciatīvas saiknes ar jauniešu nodarbinātību arī citu pasākumu laikā. Konferencē, kuru prezidentūra noorganizēja 4.–5. aprīlī Budapeštā, tika akcentēta prasmju prognozēšanas un izglītības un apmācības sistēmu pielāgošanas darba tirgus vajadzībām nozīme. Nodarbinātības komiteja deva būtisku ieguldījumu konferencē, norādot, kāda rīcība vajadzīga gan valsts, gan Savienības līmenī. Jūnijā Padome (EPSCO) apspriedīs secinājumus par jauniešu nodarbinātību, tostarp apsvērumus par turpmāku pamatiniciatīvas „Jaunas prasmes jaunām darba vietām” īstenošanu.

Lai gan pamatiniciatīva, kura visstiprāk ietekmē izglītību un apmācību saskaņā ar stratēģiju „Eiropa 2020” ir Jaunatne kustībā”, tomēr šīs jomas ieņem nozīmīgu vietu arī iniciatīvā „Jaunas prasmes jaunām darba vietām”, īpaši attiecībā uz prasmju pilnveidošanu, lai tās atbilstu mainīgajām darba tirgus vajadzībām, un ciešākas sadarbības veicināšanu starp izglītības un nodarbinātības jomām. Šo nozīmi pilnībā atzina politikas debatēs par izglītības un apmācības lomu stratēģijā „Eiropa 2020”, kuras noorganizēja Ungārijas prezidentūra Padomes (Izglītības, jaunatnes, kultūras un sporta padome) sanāksmē 14. februārī.

Debatēs, kā arī Padomes secinājumos, kurus pēc tam pieņēma⁽¹⁾, tika uzsvērts lielais ieguldījums, ko labas kvalitātes un moderna izglītība var dot ES ilgtermiņa labklājības nodrošināšanā. Tika panākta vispārēja vienošanās, ka jāmodernizē prasmes kā nodarbināmības veicināšanas līdzeklis un ka, lai to sasniegtu, arī turpmāk jāuzlabo apmācības vajadzību noteikšana, lai palielinātu izglītības un apmācību atbilstību darba tirgum, atvieglotu personu piekļuvi mūžizglītības iespējām un profesionālajai orientācijai (īpaši daudziem jauniešiem, kuri pašlaik cīnās par iekļūšanu darba tirgū ekonomikas krīzes rezultātā) un nodrošinātu vieglu pāreju no izglītības un apmācības jomas uz nodarbinātības jomu. Arī dalībvalstis atzina, ka jāpadara pievilcīgāka profesionālā apmācība un pieaugušo izglītības process, atzinīgi vērtēja pāreju uz kvalifikācijas sistēmām, kas balstās uz mācību procesa rezultātiem, un neformāli un neoficiāli iegūtu iemaņu un prasmju plašākai apstiprināšanai.

Vēl viena Ungārijas prezidentūras sagatavota iniciatīva, kurā atbalsta visus minētos mērķus, ir Padomes ieteikuma par politiku, lai mazinātu mācību priekšlaicīgu pārtraukšanu⁽²⁾ pieņemšana maijā notikušajā Padomē (Izglītības, jaunatnes, kultūras un sporta padome), kurā, kā sagaidāms, uzsvērs, cita starpā, to nozīmi, kāda ir kvalitatīvu profesionālās izglītības iespēju stiprināšanai un to pievilcīguma palielināšanai, kā arī saiknes nostiprināšanai starp izglītības un apmācības sistēmām un nodarbinātības jomu, lai uzsvērtu priekšrocības, ko darba tirgū nodrošina pabeigta izglītība.

Pēc gaisa uzlidojumu sākšanas saskaņā ar ANO Drošības padomes Rezolūciju Nr. 1973 (2011) humanitārā krīze Lībijā varētu dramatiski padziļināties, izraisot jaunu migrantu vilni, kas šoreiz Eiropā ieradīsies no Lībijas. Ņemot vērā acīmredzamu resursu trūkumu un nepietiekamu nodrošinājumu migrantiem un patvēruma meklētājiem, kas jau rada tā dēvēto humanitāro krīzi Dienvideiropā, nevar sagaidīt, ka situācija uzlabosies, ja ņem vērā šī jaunā migrantu pieplūduma apjomu.

Kādus pasākumus saistībā ar visu iepriekš minēto Padome ir pieņēmusi, lai visām ES dalībvalstīm vienlīdzīgi sadalītu atbildību saistībā ar paredzamo migrantu vilni un nodrošinātu, ka tiek ievērotas bēgļu un migrantu tiesības?

Padomes prezidentūras sagatavotā atbilde, kas nav saistoša ne Padomei, ne dalībvalstīm, netika mutiski sniegta Eiropas Parlamenta Strasbūras 2011. gada maija sesijas sanāksmes jautājumu laikā, kurā Padomei uzdeva jautājumus.

(EN) Eiropadome ir pievērsusies notikumiem Lībijā un dienvidu kaimiņreģionā, tostarp ar migrāciju saistītām sekām, gan ārkārtas sanāksmē 2011. gada 11. martā⁽¹⁾, gan kārtējā sanāksmē 2011. gada 24.–25. martā⁽²⁾.

Eiropadome 2011. gada 11. martā pieņemtajā deklarācijā uzsvēra, ka tās dalībvalstis, kuras vistiešāk skārušas šīs migrācijas plūsmas, pieprasa konkrētu solidaritāti un ka ES un dalībvalstis ir gatavas sniegt vajadzīgo atbalstu, ja stāvoklis mainās. Tā arī mudināja dalībvalstis turpināt nodrošināt vajadzīgos cilvēkresursus un tehniskos līdzekļus FRONTEX. Tā atgādināja, ka attiecībā uz migrāciju jāveicina visaptveroša pieeja saskaņā ar ES vispārējo pieeju migrācijai. Turklāt Eiropadome 2011. gada 24.–25. marta secinājumos atkārtoti uzsvēra, ka ES un tās dalībvalstis ir gatavas nodemonstrēt konkrētu solidaritāti ar dalībvalstīm, kuras vistiešāk skārušas migrācijas plūsmas, un sniegt vajadzīgo atbalstu, ja stāvoklis mainās.

Padome aplūkoja arī stāvokli Ziemeļāfrikā, tostarp migrācijas radīto spiedienu, ar kuru saskaras dažas dalībvalstis⁽³⁾. Padomei bija plašas debates par stāvokli 2011. gada 11. aprīļa sanāksmē, un tā pieņēma secinājumus par dienvidu kaimiņreģiona migrācijas pārvaldību⁽⁴⁾. Šajos secinājumos Padome atkārtoti apstiprināja, ka vajadzīga patiesa un konkrēta solidaritāte ar tām dalībvalstīm, kuras vistiešāk skārušas šīs migrācijas plūsmas, un aicināja ES un tās dalībvalstis turpināt sniegt vajadzīgo atbalstu, ja stāvoklis mainās, piemēram, palīdzot visvairāk skarto dalībvalstu vietējām iestādēm nekavējoties risināt migrācijas plūsmu radītās sekas vietējā ekonomikā un infrastruktūrā. Padome arī uzsvēra, ka ir svarīgi piedāvāt ilglaicīgus aizsardzības risinājumus tiem, kam ir nepieciešama starptautiskā aizsardzība dienvidu kaimiņreģiona valstīs.

Padome turpinās vērot stāvokli. Jāatceras, ka Eiropadome pievērsīsies stāvoklim dienvidu kaimiņreģionā arī gaidāmajā sanāksmē 2011. gada jūnijā.

Kā Padome vērtē pašreizējo situāciju, cenšoties izstrādāt ES ārpolitiku enerģētikas jomā, jo īpaši attiecībā uz neatkarību no Krievijas piegādēm un enerģijas avotu, un transportēšanas maršrutu dažādošanu?

Padomes prezidentūras sagatavotā atbilde, kas nav saistoša ne Padomei, ne dalībvalstīm, netika mutiski sniegta Eiropas Parlamenta Strasbūras 2011. gada maija sesijas sanāksmes jautājumu laikā, kurā Padomei uzdeva jautājumus.

(EN) Padome 2011. gada 28. februāra secinājumos uzsvēra vispārējas enerģētikas stratēģijas nozīmi, ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Enerģētika 2020 — stratēģija konkurētspējīgai, ilgtspējīgai un drošai enerģijai”⁽¹⁾un „Enerģētikas infrastruktūras prioritātes 2020. gadam un pēc tam”⁽²⁾. Īpaši Padome uzsvēra, ka visai Enerģētikas stratēģijai 2020. gadam kopumā jādod ieguldījums stingras un konsekventas ES pozīcijas nodrošināšanā ārējos enerģētikas jautājumos.

Lai uzlabotu ārējo darbību pārredzamību, konsekvenci, vienotību un ticamību enerģētikas jautājumos, Padome uzskata, ka:

jāuzlabo un savlaicīgi jāveic informācijas apmaiņa starp Komisiju un dalībvalstīm;

jānodrošina ES energodrošības apdraudējuma kopējs novērtējums un energodrošības apsvērumu pareizs atspoguļojums citās politikas jomās (piemēram, Eiropas kaimiņattiecību politikā);

pilnībā jāizmanto daudzpusējie enerģētikas forumi vai tie forumi, kuros enerģētika ir neatņemama sastāvdaļa, un jāuzlabo koordinācija šajos forumos, lai labāk izmantotu sinerģiju starp dalībvalstīm un starp Eiropas Savienību, un tās partneriem;

jāveicina dalībvalstu un Savienības pasākumu koordinācija, lai labāk aizsargātu un atbalstītu ES kolektīvās enerģētikas intereses un politiku;

jādažādo Eiropas transportēšanas maršruti un enerģijas avoti, kā arī jāturpina veicināt tādu stratēģisko koridoru pilnveide lielu gāzes apjomu transportēšanā kā Dienvidu koridors;

jāveido savstarpēji izdevīgas stratēģiskas partnerattiecības un vispārēja sadarbība ar galvenajām ražotājvalstīm, tranzītvalstīm un patērētājvalstīm, un reģioniem, kā arī ap stratēģiskajiem koridoriem. Šīm partnerattiecībām jārisina ne tikai jautājumi, kas saistīti ar gāzi/naftu/elektrību, bet arī:

jāveicina energoefektivitāte un enerģija no atjaunojamiem avotiem;

jāveicina regulējama konverģence, t. i., izmantojot ar ES enerģētikas tirgu saistītu tiesību aktu īstenošanu kaimiņvalstīs, lai atbalstītu tirgus noteikumus un izstrādātu pasākumus, kuri vajadzīgi līdzvērtīgu konkurences nosacījumu nodrošināšanai;

jāatbalsta augstāki kodoldrošības standarti;

jāpamato ES mērķi starptautiskos procesos, piemēram, sarunās par klimatu.

Eiropadome 2011. gada 4. februārī secināja, ka darbs jāturpina iespējami drīz, lai izveidotu drošas, pārredzamas un uz noteikumiem balstītas partnerattiecības ar Krieviju enerģētikas kopējo interešu jomās un sarunu ietvaros par līdzšinējo Partnerattiecību un sadarbības nolīguma procesu, kā arī ņemot vērā notiekošo darbu ar Partnerattiecībām modernizācijai un enerģētikas dialogam.

Turklāt Eiropadome aicināja Augsto pārstāvi savā darbā pilnībā ņemt vērā energodrošības dimensiju.

Sagaidāms, ka iepriekš minētais tiks atspoguļots Komisijas paziņojumā pirms vasaras iestāšanās.

Vai Padome noteiks termiņu pašreiz Eiropā vērojamās banku un parāda krīzes novēršanai?

Padomes prezidentūras sagatavotā atbilde, kas nav saistoša ne Padomei, ne dalībvalstīm, netika mutiski sniegta Eiropas Parlamenta Strasbūras 2011. gada maija sesijas sanāksmes jautājumu laikā, kurā Padomei uzdeva jautājumus.

(EN) Pamatojoties uz 2009. gada 20. oktobrī Padomes apstiprināto vispārējo ceļvedi, kurš ir uzskatāms par pabeigtu, Padome 2010. gada 7. decembra sanāksmē apstiprināja ceļvedi visas ES regulējumu krīzes pārvarēšanas, pārvaldības un likvidēšanas jomā, kurā ietverta īstermiņa un vidēja termiņa mērķi līdz 2012. gadam. Šajā ceļvedī Padome paredz attiecīgus termiņus attiecībā uz ilgstošām politiskām debatēm par krīzes pārvarēšanas un likvidēšanas regulējumu, kuras iekļaujas tiesību aktu priekšlikumu sagatavošanas darbā, ko pašlaik veic Komisija.

Eiropadome 2010. gada jūnijā konstatēja, ka reformas, kuras jāveic, lai atjaunotu Eiropas finanšu sistēmas stabilitāti, ir steidzami jāpabeidz, un apstiprināja Komisijas 2010. gada 2. jūnija paziņojumā „Finanšu pakalpojumu regulēšana ilgtspējīgai izaugsmei” norādīto pasākumu steidzamību.

Padome 2010. gada 7. decembrī uzsvēra arī nozīmi, kāda ir panākumiem Komisijas paziņojumā par ES sistēmu krīžu pārvarēšanai finanšu nozarē noteiktajos darba virzienos.

Tādēļ Padome gaida apspriešanos par tiesību aktu priekšlikumiem attiecībā uz regulējumu krīzes pārvaldības un likvidēšanas jomā banku nozarē, kuru, sagaidāms, Komisija iesniegs šovasar. Padome turpina darbu arī ar tiesību aktu priekšlikumiem, kurus Komisija jau iesniegusi, un gaida notiekošo un turpmāko sarunu ar Eiropas Parlamentu drīzu noslēgšanos.

Jaunajam ekonomiskās pārvaldības tiesību aktu kopumam, par kuru Padome centīsies vienoties ar Eiropas Parlamentu 2011. gada jūnijā, jānodrošina efektīvāka visu dalībvalstu budžeta un makroekonomikas politikas uzraudzība un koordinācija. Tās mērķis ir pievērst vairāk uzmanības parāda kritērijam, tostarp skaitliskiem rādītājiem, ar kuriem saskaņā dalībvalstīm jāsamazina savu parādu līmeņi. Valstīm, kuras neatbildīs parāda kritērijam, tiks piemērota pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūra, kas rezultātā varētu novest pie sankcijām attiecībā uz euro zonas dalībvalstīm.

Saskaņā ar spēkā esošo tiesisko regulējumu pašlaik 24 dalībvalstīm piemēro pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru. Saskaņā ar Padomes noteiktajiem termiņiem vairākām dalībvalstīm jānovērš savs pārmērīgais budžeta deficīts līdz 2011. gadam, bet lielākajai daļai valstu pēdējais termiņš noteikts 2013. gadā. Tikai Grieķijai, Īrijai un Apvienotajai Karalistei ir noteikts vēlāks termiņš. Pārmērīga budžeta deficīta novēršana termiņā palīdzēs pakāpeniski samazināt parāda līmeni.

Turklāt paktam „Euro plus”, kuru visaugstākajā līmenī 2011. gada marta Eiropadomē apstiprināja visa euro zona un sešas dalībvalstis, kuras nav euro zonā, jāmudina atsevišķas dalībvalstis uzņemties vērienīgas valstu saistības tādās jomās kā konkurētspējas un nodarbinātības veicināšana, valsts finanšu ilgtspēja un finanšu stabilitātes nostiprināšana. Visiem šiem elementiem jāpalīdz nodrošināt stabilitāti visā euro zonā un jāveicina cīņa ar parādu krīzi.

Ikvienai dalībvalstij ir jānodrošina, lai līdz 2011. gada 25. maijam sāktu darboties palīdzības tālruņa līnija 116 000 pazudušu bērnu meklēšanai. Tādējādi tiks nodrošināts, ka pazudušiem bērniem un viņu vecākiem jebkurā ES vietā būs pieejams vienots tālruņa numurs, lai izsauktu palīdzību šādā pazušanas gadījumā. Visā ES vienāds palīdzības dienesta tālruņa numurs ļaus nelaimē nonākušiem bērniem un vecākiem vieglāk un ātrāk saņemt palīdzību.

Tā kā šīs prezidentūras prioritāte ir pilsoņu tiesību aizsardzība un centieni novērst plaisu starp iestādēm un ES iedzīvotājiem, kādus pasākumus Padome veic, lai palīdzētu dalībvalstīm ieviest šo svarīgo pakalpojumu paredzētajā laikā?

Vai Padome šīs palīdzības tālruņa līnijas iekārtošanu gatavojas noteikt par politisku prioritāti?

Padomes prezidentūras sagatavotā atbilde, kas nav saistoša ne Padomei, ne dalībvalstīm, netika mutiski sniegta Eiropas Parlamenta Strasbūras 2011. gada maija sesijas sanāksmes jautājumu laikā, kurā Padomei uzdeva jautājumus.

(EN) Saskaņā ar pārskatīto Universālo pakalpojumu direktīvu⁽¹⁾ES dalībvalstis pieliek visas pūles, lai nodrošinātu palīdzības tālruņa līnijas 116 000 iekārtošanu līdz 2011. gada 25. maijam. Dalībvalstis ir atbildīgas par šīs prasības īstenošanu.

Turklāt pārskatītā Universālo pakalpojumu direktīva ļauj Komisijai pieņemt tehniskus pasākumus, lai nodrošinātu efektīvu numuru sērijas, kas sākas ar „116”, ieviešanu, īpaši attiecībā uz palīdzības dienesta numuru 116 000 pazudušu bērnu meklēšanai. Tomēr ar to neskarot un neietekmējot šo dienestu organizēšanu, kas paliek vienīgi dalībvalstu kompetencē.

Padome ir informēta⁽²⁾, ka Komisija turpina atbalstīt dalībvalstis, lai palīdzības dienesta pazudušu bērnu meklēšanai ieviešana noritētu ātri un lai tas varētu optimāli darboties. Komisija ir arī norādījusi, ka, ja saprātīgā laikposmā progress netiks novērots, Komisija apsvērs iespēju iesniegt tiesību aktu priekšlikumu, lai nodrošinātu, ka palīdzības dienesta numurs 116 000 pilnībā darbojas visās dalībvalstīs. Ja Komisija veiks šādu iniciatīvu, tad Padome pārbaudīs priekšlikumu atbilstīgi savai likumdevējas nozīmei.

Nesen prezidentūra vēstulē aicināja dalībvalstis iekārtot palīdzības tālruņa līnijas 116 000 un kopā ar Eiropas Komisiju un „Missing Children Europe” (MCE), Eiropas labdarības asociāciju, kuras nodaļas apsaimnieko palīdzības tālruņa līnijas 116 000 dalībvalstīs, noorganizēt Eiropas konferenci 25.–26. maijā, lai ņemtu vērā rezultātus šajā jomā. Šajā konferencē apspriedīs ne tikai palīdzības tālruņa līnijas 116 000 iekārtošanu, bet arī jautājumus, kas attiecas uz sistēmu brīdināšanai par bērnu pazušanu un bērniem draudzīgu tieslietu sistēmu.

Pēc Japānas kodolavārijas, kas notika Fukušimā, ES dalībvalstis 2011. gada 25. martā kopīgi vienojās par to, ka Eiropas Savienībā ir jāveic atomelektrostaciju noturības testi, un aicināja līdzīgi rīkoties visā pasaulē.

Vai Padomei ir ziņas par to, vai līdzīgi pasākumi tiks veikti attiecībā uz tiem reaktoriem (jo īpaši tādiem, kuru ekspluatācija ilgst jau vairāk nekā 20 gadu), kas darbojas citās Eiropas valstīs, kas nav ES dalībvalstis?

Attiecībā uz jaunām atomelektrostacijām ES kaimiņvalstīs — vai Padomei ir plāns, kā nodrošināt, lai šīs jaunās AES atbilstu nepieciešamajiem vides standartiem un nepārkāptu starptautiski atzītas konvencijas, kā Espo Konvencija par ietekmes uz vidi novērtējumu?

Padomes prezidentūras sagatavotā atbilde, kas nav saistoša ne Padomei, ne dalībvalstīm, netika mutiski sniegta Eiropas Parlamenta Strasbūras 2011. gada maija sesijas sanāksmes jautājumu laikā, kurā Padomei uzdeva jautājumus.

(EN) Kā pareizi uzsvēris godātais deputāts, Eiropadome 2011. gada 24. –25. marta sanāksmē⁽¹⁾ uzsvēra, ka no nesenajiem notikumiem Japānā ir jāgūst mācība. Šajā sakarā Eiropadome skaidri paziņoja, ka ES pieprasīs kaimiņvalstīs un visā pasaulē esošajās un plānotajās atomelektrostacijās veikt noturības testus, kuri līdzīgi testiem, ko veic ES. Tā norādīja, ka pilnībā jāizmanto starptautiskās organizācijas un attiecībā uz kodoldrošību jāatbalsta visaugstāko drošības standartu ievešana visā pasaulē.

Šajā sakarā ir jāpiemin divi pozitīvi notikumi starptautiskajā arēnā. Pirmkārt, augsta līmeņa SAEA konferences par kodoldrošību noorganizēšana 20.–24. jūnijā, kurā tiks dots sākotnējais Fukušimas avārijas, tās ietekmes un seku novērtējums; aplūkotas mācības, kuras jāgūst no minētās avārijas; sākts kodoldrošības nostiprināšanas process; un stiprināta reakcija kodolavārijas un ārkārtas situāciju gadījumā.

Otrkārt, Konvencijas par kodoldrošību piektajā pārskata sanāksmē iepriekšējā aprīlī visas līgumslēdzējas puses, tostarp ES kaimiņvalstis, vienojās, ka veiks avārijas analīzi līgumslēdzēju pušu ārkārtas sanāksmē 2012. gadā. Attiecībā uz atomelektrostaciju atrašanās vietu minētajā piektajā pārskata sanāksmē jau tika apspriesti jautājumi par konsultāciju sniegšanu tām līgumslēdzējām pusēm, kuras atrodas ierosināto atomelektrostaciju tuvumā.

Konvencijas par ietekmes uz vidi novērtējumu pārrobežu kontekstā (Espo konvencija) pušu sanāksmes 5. sesija 2011. gada 20.–23. jūnijā notiks Ženēvā. Šīs sanāksmes paredzamajā darba kārtībā ietilpst speciālistu grupas apspriede par projektiem, kas saistīti ar kodolenerģiju. Šīs apspriedes mērķis ir sniegt priekšstatu par to, kā Espo konvenciju piemēro projektiem, kas saistīti ar kodolenerģiju un kuriem varētu būt ievērojama negatīva pārrobežu ietekme. Grupas ziņojums tiks iesniegts augstākā līmeņa sanāksmē, un puses tiks aicinātas aplūkot iespējamās turpmākās darbības saskaņā ar konvenciju.

Sagatavošanās darbs iepriekš minētajām sanāksmēm ES tiks turpināts saskaņā ar pašreizējo praksi Padomes sagatavošanas struktūrās un vairākās koordinācijas sanāksmēs, lai ļautu ES un dalībvalstīm vienoti un efektīvi strādāt Ženēvā.

2011. gada 1. aprīlī Padome pieņēma lēmumu par Eiropas Savienības militāro operāciju „EUFOR Libya”, ar kuru tiktu sniegts atbalsts humānās palīdzības operācijām, par ES operācijas komandieri iecēla viceadmirāli Claudio Gaudiosi un operācijas štāba dislokācijai izraudzījās Romu. 2011. gada 12. aprīļa sanāksmē Padome apstiprināja 2011. gada 1. aprīlī pieņemto lēmumu un uzdeva viceadmirālim Gaudiosi izveidot operatīvo plānu, lai ciešā sadarbībā ar NATO nekavējoties sāktu operāciju, norādot, ka vēlas iesaistīt misijā arī tuvumā esošo trešo valstu bruņotos spēkus. 2011. gada otrajā pusē (no 2011. gada 1. jūlija līdz 31. decembrim) kaujas gatavībā būs divas ES kaujas vienības — EUFOR un Balkānu HELBROC, kura sastāvēs no Grieķijas, Bulgārijas, Rumānijas un Kipras bruņoto spēku pārstāvjiem, to komandēs Grieķijas pārstāvis un šīs vienības štābs būs Grieķijā.

Vai Padome plāno bruņoto spēku operācijas Lībijā? Kāda būs Grieķijas pārstāvja vadītās Balkānu kaujas grupas (HELBROC) loma „EUFOR Libya” militārajā operācijā? Kuras reģiona trešās valstis iesaistīsies šajā operācijā?

Padomes prezidentūras sagatavotā atbilde, kas nav saistoša ne Padomei, ne dalībvalstīm, netika mutiski sniegta Eiropas Parlamenta Strasbūras 2011. gada maija sesijas sanāksmes jautājumu laikā, kurā Padomei uzdeva jautājumus.

(EN) ES nolēma ANO OCHA pieprasījuma gadījumā sākt KDAP operāciju „EUFOR Libya”, lai atbalstītu humāno palīdzību šim reģionam, pilnībā ievērojot principus, kuri regulē humānās palīdzības darbību, īpaši objektivitāti un neitralitāti, kā arī starptautiski pieņemtas MCDA vadlīnijas⁽¹⁾. Šajā sakarā ES jau ir pieņēmusi lēmumu izstrādāt operāciju, iecelt operācijas komandieri un izveidot operācijas štābu Romā. Padome uzdeva operācijas komandierim steidzami sākt turpmāku plānošanu, cieši sadarbojoties un nodrošinot komplementaritāti ar ANO, NATO un citiem, lai ES varētu ātri reaģēt uz notikumiem saistībā ar cilvēktiesību un drošības situāciju. Sagatavošanās darbi ietver arī ES gatavību aplūkot ieguldījumu piedāvājumus no trešām pusēm, tostarp no valstīm šajā reģionā, pēc PSC aicinājuma.

Ja tiks saņemts minētais pieprasījums no ANO OCHA, lēmumu par ES rīcības rādītājiem, tostarp ģeogrāfisko darbības jomu, pieņems, pamatojoties uz šo pieprasījumu. Arī vajadzīgie līdzekļi būs atkarīgi no ANO OCHA izteiktā pieprasījuma. Šajā posmā nav iespējams paredzēt pieprasījuma veidu un arī vajadzīgās jaudas.

Saskaņā ar jaunāko informāciju starptautiskais apsardzes uzņēmums Group4 Securicor (G4S) ir parakstījis līgumu ar Izraēlas varas iestādēm par drošības aprīkojuma piegādi un apsardzes pakalpojumu sniegšanu Izraēlas un Rietumkrasta cietumiem, kuros tiek turēti palestīniešu politieslodzītie, Izraēlas policijas galvenajai pārvaldei Rietumkrastā, kā arī par drošības aprīkojuma piegādi okupētajās teritorijās darbojošos uzņēmumu apsardzes dienestiem. Uzņēmums ir arī piegādājis uzturēšanas aprīkojumu un sniedzis apsardzes pakalpojumus Izraēlas armijas kontroles punktos pie Rietumkrasta mūra, ko Starptautiskā Tiesa 2004. gada 9. jūlija konsultatīvajā atzinumā pasludinājusi par nelikumīgu. Par šo darbību, kas ir nelikumīga saskaņā ar Ceturto Ženēvas konvenciju, uzņēmums (kopā ar Izraēlas varas iestādēm) tika apsūdzēts starptautisko tiesību neievērošanā un līdzdalību cilvēktiesību pārkāpumos un Izraēlas īstenotajā okupācijā.

Ņemot vērā to, ka G4S darbojas ES dalībvalstīs un sadarbojas ar ES institūcijām, vai Padome nosoda līgumu, ko uzņēmums parakstījis ar Izraēlas valdību, un tā iepriekš minēto sadarbību ar Izraēlas varas iestādēm?

Padomes prezidentūras sagatavotā atbilde, kas nav saistoša ne Padomei, ne dalībvalstīm, netika mutiski sniegta Eiropas Parlamenta Strasbūras 2011. gada maija sesijas sanāksmes jautājumu laikā, kurā Padomei uzdeva jautājumus.

(EN) Padome 2009. gada 8. decembra ziņojumā par Tuvo Austrumu miera procesu apstiprināja savu nostāju, ka uz okupētas zemes uzcelta atdalošā barjera ir nelegāla saskaņā ar starptautiskām tiesībām, veido šķērsli mieram un apdraud divu valstu izlīgumu.

Tomēr Padome nevar izteikt komentārus par konkrētām līgumattiecībām starp privātām juridiskām personām un trešām personām.

Kā Padome norādīja 2010. gada 13. decembra secinājumos par Tuvo Austrumu miera procesu, tā vēlas redzēt suverēnu, neatkarīgu, demokrātisku un līdzās esošu Izraēlas valsti un dzīvotspējīgu Palestīnas valsti, kuras viena otrai blakus un pastāvētu mierā un drošībā.

Vai Padome apzinās, ka dalībvalstīm paredzētais finanšu palīdzības pasākumu kopums veicina arvien skeptiskāku noskaņojumu pret ES gan palīdzības saņēmēju vidū, kuri uzskata, ka maksa ir pārāk liela, gan to valstu iedzīvotāju vidū, kas nodrošina finansējumu?

Somijā nesen notikušo vēlēšanu rezultāti varētu liecināt par vilšanos ES. Vai Padome ir apspriedusi šo problēmu, un kādas iniciatīvas tā ierosinātu, lai cīnītos pret arvien pieaugošo plaisu starp tā dēvēto „centru” un „perifēriju”?

Padomes prezidentūras sagatavotā atbilde, kas nav saistoša ne Padomei, ne dalībvalstīm, netika mutiski sniegta Eiropas Parlamenta Strasbūras 2011. gada maija sesijas sanāksmes jautājumu laikā, kurā Padomei uzdeva jautājumus.

(EN) Bažas, kas attiecas uz sabiedrisko domu gan saņēmējās dalībvalstīs, gan valstīs, kuras nodrošina ieguldījumu finansiālā atbalsta pasākumiem, tiek plaši apspriestas vienošanās procesā par jebkuru finansiālā atbalsta un ekonomikas pielāgošanas programmu.

Šajā sakarā jāatceras konkrēti finansiālā atbalsta sistēmas organizācijas aspekti:

1. Finansiālu atbalstu sniedz tikai pēc tās dalībvalsts nepārprotama lūguma, kura saskaras ar grūtībām.

2. Finansiālu atbalstu sniedz tikai euro zonas dalībvalstīm, lai saglabātu stabilitāti visā euro zonā.

3. Lēmumu par finansiāla atbalsta piešķiršanu euro zonas dalībvalstij pieņem vienprātīgi.

4. Finansiālu atbalstu sniedz ekonomikas pielāgošanas programmas kontekstā un saistībā ar SVF finansiālo un tehnisko līdzdalību.

Šajā sakarā galvenā ekonomikas pārvaldības reforma ES ir krietni pavirzījusies — notiek sarunas par sešiem tiesību aktiem, kuri stiprinās ekonomikas koordinācijas sistēmu ES. Turklāt ir panākta vienošanās par paktu „Euro plus”, saskaņā ar kuru visas euro zonas dalībvalstis, kā arī visas citas dalībvalstis, kas vēlas to darīt, uzņemsies konkrētas saistības ekonomikas politikas jomā, uz kuru attieksies salīdzinoša vērtēšana visaugstākajā politiskajā līmenī.

Euro zonas un visas ES ekonomikas saskaņotība un savstarpējā saistība jāuzlabo, izmantojot šīs reformas un finansiālā atbalsta sistēmu, kura ir izstrādāta, lai jebkura dalībvalsts vajadzības gadījumā to izmantotu.

Vai Padome var sniegt vispusīgu pārskatu par diskusijām finanšu ministru neformālajā sanāksmē, kas notika 2011. gada 7.–9. aprīlī Budapeštā?

Padomes prezidentūras sagatavotā atbilde, kas nav saistoša ne Padomei, ne dalībvalstīm, netika mutiski sniegta Eiropas Parlamenta Strasbūras 2011. gada maija sesijas sanāksmes jautājumu laikā, kurā Padomei uzdeva jautājumus.

(EN) Diskusijās finanšu ministru neformālajā sanāksmē galveno uzmanību pievērsa, cita starpā, nesenajiem notikumiem ekonomikas un finansiālās stabilitātes jomā euro zonā, G20 ministru sanāksmes sagatavošanai Vašingtonā, notikumiem preču tirgos, Eiropas uzraudzības sistēmai, stresa testiem.

Ministri un centrālo banku vadītāji izskatīja jautājumu par preču tirgiem un ar tiem saistītos atvasinātos finanšu tirgus. Tika panākta vienošanās, ka gan fizisko, gan atvasināto tirgu pārredzamības un integritātes palielināšanai ir liela nozīme, lai nodrošinātu to atbilstošu darbību. Ministri un vadītāji piedalījās viedokļu apmaiņā ar uzaicinātiem vieslektoriem prof. Alexandre Lamfalussy, Jacques de Larosière kungu, Sharon Bowles kundzi un jauno iestāžu vadītājiem par to, kā jaunās Eiropas uzraudzības iestādes un ESRK var palīdzēt risināt problēmas, ar kurām šodien saskaramies finanšu nozarē, un kāds ir viņu redzējums attiecībā uz jaunajām institūcijām. Viņi sprieda arī par jautājumiem, kas saistīti ar šā gada stresa testa pārbaudi banku un apdrošināšanas nozarē, galveno uzmanību pievēršot tādām vajadzībām kā pārredzamība, ticamība un vajadzība pēc valdību izstrādātas politikas, ko izmantot, lai reaģētu uz stresa scenārijiem.

Eurogroup un ECOFIN ministru ziņojums apstiprināja Portugāles iestāžu lūgumu sniegt finansiālu palīdzību. Ministri aicināja Komisiju, ECB, SVF un Portugāli izstrādāt programmu un veikt atbilstošas darbības, lai nodrošinātu finansiālo stabilitāti. Kopīgās ES un SVF programmas kontekstā finansiālās palīdzības kopums Portugālei jāfinansē no Eiropas puses saskaņā ar Eiropas finanšu stabilizācijas mehānismu (EFSM) un Eiropas finanšu stabilitātes instrumentu (EFSI). Portugāle nekavējoties sāks sagatavošanās darbus, lai panāktu vienošanos starp visām pusēm, nodrošinot, ka pielāgošanas programma tiek pieņemta līdz maija vidum un īstenota tūlīt pēc jaunās valdības izveides. Programmas pamatā būs trīs pīlāri:

Vērienīga fiskālā korekcija, lai atjaunotu fiskālo stabilitāti.

Izaugsme un konkurētspēja, kas veicina reformas, tostarp vērienīga privatizācijas programma.

Pasākumi finanšu nozares likviditātes un maksātspējas uzturēšanai.

Pēc vienošanās panākšanas ar Portugāles iestādēm un ar galveno politisko partiju atbalstu programmu apstiprinās ECOFIN Padome un Eurogroup saskaņā ar valsts procedūrām, pamatojoties uz Komisijas un ECB novērtējumu.

Vašingtonas sanāksmē 2011. gada 14.–15. aprīlī diskusijas notika pēc būtības un visi galvenie dalībnieki izrādīja patiesu vēlmi virzīt tālāk starptautisko ekonomiskās darbības programmu.

Iespējams, vislielākais ieguldījums bija panāktā vienošanās par indikatīvajām pamatnostādnēm, kurās paredzētos rādītājus turpmāk izmantos, lai noteiktu esošo lielo nelīdzsvarotību, kuras novēršanai G20 dalībniekiem jāveic politikas pielāgojumi.

To nevar uzskatīt par nelielu sasniegumu: šis acīmredzami tehniskais nolīgums ietver nopietnas visu ekonomiski ietekmīgāko valstu — gan attīstīto, gan jaunietekmes — saistības sākt to attiecīgo politiku savstarpēja novērtējuma/salīdzinošas vērtēšanas procesu, kuras ietekmē globālo izaugsmi.

Pamatojoties uz vienošanos, kas panākta par indikatīvajām vadlīnijām, G20 jāsasniedz konkrēti rezultāti līdz gada beigām, proti, vispārējs rīcības plāns, kurā ietverti katrai valstij paredzēti ieteikumi.

Komisija, ECB un Padomes prezidentūra sniedz būtisku ieguldījumu visā pārbaudē, jo jaunā pārvaldības sistēma starptautiskā līmenī pārstāv iezīmes, kuras daudzējādā ziņā ir līdzīgas iezīmēm ES līmenī.

Pēdējos mēnešos Ziemeļāfrikā un Tuvajos Austrumos ir pieaugusi vardarbība pret kristiešiem un citām reliģiskām minoritātēm. Vai Padome var norādīt, kādus konkrētus pasākumus tā veic, lai aizsargātu kristiešus un citas reliģiskās minoritātes, kas dzīvo Ziemeļāfrikā un Tuvajos Austrumos?

Padomes prezidentūras sagatavotā atbilde, kas nav saistoša ne Padomei, ne dalībvalstīm, netika mutiski sniegta Eiropas Parlamenta Strasbūras 2011. gada maija sesijas sanāksmes jautājumu laikā, kurā Padomei uzdeva jautājumus.

(EN) Reliģijas vai ticības brīvības veicināšana un aizsardzība, nenosakot nekādas atšķirības, ir ES cilvēktiesību politikas svarīga prioritāte. Šo ciešo apņemšanos Padome atkārtoti apstiprināja 2009. gada novembra sanāksmē. Turklāt Padome 2011. gada februārī pieņēma secinājumus, kuros nosoda nesen notikušo vardarbību un terora aktus dažādās valstīs, tostarp Ziemeļāfrikā un Tuvajos Austrumos, pret kristiešiem un viņu reliģiskajiem centriem, musulmaņu svētceļniekiem un citām reliģiskām kopienām. Padome apstiprināja, ka starptautiskajai sabiedrībai jāapvienojas kolektīvā reakcijā pret tiem, kuri vēlas izmantot reliģiju kā šķelšanas, ekstrēmisma kurināšanas un vardarbības instrumentu. ES sadarbosies ar partnervalstīm, starptautiskiem forumiem, īpaši ANO, lai sniegtu starpkultūru atbalstu cīņā pret reliģisko neiecietību.

Pēc Padomes 2009. gada secinājumiem Padome aicināja Augsto pārstāvi ziņot par veiktajiem pasākumiem reliģijas vai ticības brīvības jomā. EĀDD vēl ciešāk jāuzrauga ierobežojumi reliģijas vai ticības brīvības jomā visā pasaulē, kuriem pievērsīsies nākamajā ES ikgadējā ziņojumā par cilvēktiesībām. Reliģijas vai ticības brīvības jautājumu arvien biežāk aplūko dialogos par cilvēktiesībām, kuros valstis tiek mudinātas izskaust diskrimināciju un neiecietību. Tiek veidoti un uzturēti kontakti ar vietējiem cilvēktiesību aizstāvjiem, kuri strādā šajā jomā. Iespēju robežās tiek piedāvātas iespējas finansēt projektus, izmantojot EIDHR (Eiropas Demokrātijas un cilvēktiesību instruments) valstu atbalsta shēmas.

Līdzās katrai valstij paredzētiem pasākumiem ES turpina aktīvi atbalstīt reliģijas vai ticības brīvību daudzpusējos forumos. ES bija virzītājspēks, kura darbības rezultātā 2010. gada decembrī vienprātīgi pieņēma ANO Ģenerālās asamblejas rezolūciju par visu veidu tādas neiecietības un diskriminācijas novēršanu, kas balstīta uz reliģiju vai ticību. ES sniedza spēcīgu pārreģionālu atbalstu reliģijas vai ticības brīvības iniciatīvai ANO Cilvēktiesību padomē 2011. gada martā.

Lauksaimniecība ir atbildīga par 13,5 % siltumnīcefektu izraisošo gāzu emisiju pasaulē. Eiropas Savienībā lauksaimniecības nozare rada 9 % no kopējā emisijas daudzuma. Eiropas un Īrijas lauksaimnieki ir būtiski progresējuši „zaļās” attieksmes veicināšanā, samazinot emisiju un pēc iespējas ganību un āboliņa ganību platības izmantojot par oglekļa dioksīda piesaistītāju.

Tā kā Eiropas lauksaimniecības nozare jau efektīvi darbojas un ir ieviestas vides ilgtspējības un saglabāšanas politikas un pasākumi, būtu ļoti sarežģīti šajā nozarē nodrošināt vēl straujāku progresu.

Tā kā šajā nozarē progress siltumnīcefektu izraisošo gāzu emisijas samazināšanā var būt tikai ierobežots, ko Komisija var darīt, lai palīdzētu lauksaimniekiem vēl vairāk samazināt siltumnīcefektu izraisošo gāzu emisiju un nodrošinātu to, ka šī nozare netiek sodīta ES vērienīgo plānu dēļ?

(EN) Lauksaimniecība rada apmēram 9 % no kopējām ES siltumnīcefektu izraisošo gāzu emisijām (SEG) un, kaut gan emisijas kopš 1990. gada ir samazinājušās, jāturpina veikt pasākumi, lai izpildītu vērienīgo ES klimata un enerģētikas programmu.

ES klimata pārmaiņu politikā nav noteikti mērķi atsevišķām nozarēm, piemēram, lauksaimniecībai. Tomēr Komisija ir norādījusi lauksaimniecības ilgtermiņa ieguldījuma diapazonu rentabilitātes jomā Ceļvedī virzībai uz konkurētspējīgu ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni 2050. g.⁽¹⁾. Lēmuma par kopīgiem centieniem (ESD) 406/2009/EK⁽²⁾mērķis ir samazināt SEG par 10 % nozarēs, kuras nav iekļautas ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā. Izmantojot sloga dalīšanas mehānismu, dalībvalstis dod ieguldījumu atbilstīgi to relatīvajai labklājībai (IKP uz vienu iedzīvotāju), kur mērķi svārstās no – 20 % līdz + 20 % 2020. gadā salīdzinājumā ar 2005. gadu. Tādēļ valstu pienākums ir samazināt emisijas ESD nozarēs un noteikt lauksaimniecības un citu nozaru ieguldījumu.

CO2 emisijas un piesaistes, kuras saistītas ar izmaiņām zemes izmantojumā un mežsaimniecību (LULUCF), vēl nav iekļautas pašreizējās saistībās. 2008. gada klimata un enerģētikas tiesību aktu kopumā Komisijai pieprasīja veikt novērtējumu un izstrādāt atbilstošu tiesību akta priekšlikumu minēto emisiju un piesaistu iekļaušanai samazinājuma saistībās līdz 2011. gada vidum. Plašas apspriedes ar sabiedrību, uzņēmējiem, NVO, dalībvalstīm un ekspertiem pēdējos gados norāda, ka vairākums atbalsta LULUCF iekļaušanu, vismaz tajos gadījumos, kad kopīgais mērķis pārsniedz 20 %. Komisija plāno publicēt paziņojumu 2011. gada vasarā. Iekļaušana varētu stiprināt klimata saistību ekoloģisko integritāti, nodrošinot, ka visas emisijas ir aptvertas. Tas varētu arī mudināt zemes apsaimniekotājus padarīt redzamākus viņu centienus paplašināt piesaistītājsistēmas, izmantojot zemes ilgtspējīgas apsaimniekošanas praksi, lai reaģētu uz visām veicināšanas shēmām, kuras paredzētas kopējā lauksaimniecības politikā (KLP) pēc 2013.

Ar pašreizējiem KLP instrumentiem risina klimata pārmaiņu problēmas, galvenokārt izmantojot neskaitāmus papildu stimulus lauksaimniecības un vides politikā, kā arī klimata politikā. Ar ekoloģisku pirmo pīlāru (ar ārpuslīgumiskiem, ikgadējiem vides pasākumiem, kas attiecas uz plašāku darbību spektru nekā savstarpējās atbilstības noteikumi) un ar otro pīlāru, kas orientēts uz klimatu,, kuru atbalsta profesionāls lauksaimniecības konsultāciju dienests, varētu pielāgot KLP reformas, lai palīdzētu lauksaimniekiem palielināt efektivitāti un tādējādi stiprināt ES lauksaimniecības konkurētspēju, vienlaikus dodot ieguldījumu klimata (ietekmes mazināšanas) pasākumos un samazinot neaizsargātību pret klimata pārmaiņām (pielāgošanās). Komisijas nodoms nav sodīt lauksaimnieku kopienu, bet palīdzēt un iedrošināt viņus ražot drošu un emisiju jomā efektīvu produkciju „veicinot dabas resursu ilgtspējīgu pārvaldību”, kā norādīts paziņojumā „KLP 2020. gada perspektīvā”⁽³⁾. ES ražotāji ir vieni no pasaulē efektīvākajiem oglekļa emisiju jomā un var kļūt par pasaules līderiem, demonstrējot, kā ražot saistībā ar emisiju efektīvu lauksaimniecības produkciju, tādējādi samazinot globālās emisijas no lauksaimniecības.

Eiropas Parlaments un Padome 2009. gada 25. novembrī pieņēma Direktīvu 2009/138/EK par uzņēmējdarbības sākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Maksātspēja II). Līdz 2012. gada 31. decembrim dalībvalstīm principā būtu jānodrošina, ka šī direktīva ir stājusies spēkā.

Vai šīs direktīvas preambulā paredzētie izņēmumi (4., 5., 6., 19., 20., 84. un 85. apsvērums) un 2. iedaļas 4. pantā noteiktie izņēmumi no piemērošanas jomas attiecas arī uz brīvprātīgo veselības apdrošināšanas aģentūrām (AMV) Bulgārijā?

Vai AMV var pievienot to iestāžu sarakstam, uz kurām direktīva neattiecas (2. iedaļas 8. pants)?

Vai direktīva automātiski attiecas uz AMV vai arī AMV tiek uzskatītas par izņēmumu?

Vai pēc direktīvas transponēšanas uz AMV joprojām attiecas Bulgārijas tiesību akti veselības apdrošināšanas jomā, un to darbībā jāievēro valsts tiesību akti veselības aprūpes jomā, nevis apdrošināšanas kodekss?

(EN) Bulgārijas apdrošināšanas uzņēmumiem, kuri veic brīvprātīgu un komerciālu veselības apdrošināšanu, nepiemēro Direktīvas 2009/138/EK 8. pantā paredzētos izņēmumus, kas attiecas uz nelielu iestāžu skaitu ar ļoti konkrētām iezīmēm⁽¹⁾. Komisija neuzskata, ka šis pants būtu jāgroza.

Principā, tas nozīmē, ka ES apdrošināšanas tiesību aktus piemēro Bulgārijas brīvprātīgās veselības apdrošināšanas nozarei. Tomēr uz dažiem uzņēmumiem vai daļu no to darbībām var attiekties citi izņēmumi, kā minēts Direktīvas 2009/138/EK I sadaļas I nodaļas 2. iedaļā.

Direktīvas ir saistošas katrai dalībvalstij, lai tiktu sasniegts rezultāts, kurš tajās paredzēts, bet valsts iestāžu ziņā ir formas un metožu izvēle tās īstenošanai.

Komisija ir ļoti sekmīgi koordinējusi pēc postošās zemestrīces un cunami sniegto ES palīdzību Japānai. Savukārt kā Komisija ir sagatavojusies potenciālai liela mēroga kodolkatastrofai Japānā?

(EN) Godātais deputāts ir uzdevis jautājumu par kodolavāriju Fukušimas daïchi atomelektrostacijā pēc postošās zemestrīces un cunami, kurš skāra Japānu 2011. gada 11. martā. Eiropas Komisija un Eiropas Ārējās darbības dienests uzmanīgi seko situācijai. Mēs uzturam ciešus sakarus ar Japānas iestādēm un tiekam informēti par notiekošajiem pasākumiem, lai stabilizētu situāciju, apturētu radioaktīvo vielu izplatīšanos un uzraudzītu apkārtējās vides apstākļus.

Apspriedes turpināsies nākamajā ES un Japānas augstākā līmeņa sanāksmē, kura notiks 2011. gada 28. maijā, kā arī gaidāmajās starptautiskajās sanāksmēs (Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra, G8/G20 utt.).

Attiecībā uz jautājumu par to, kā ES varētu reaģēt uz hipotētisku kodolavāriju trešā valstī, kuras laikā avārijas mērogs pārsniegtu attiecīgās valsts jaudas, kas paredzētas šādu katastrofu gadījumā, ES rīcībā ir dažādi instrumenti, kurus var mobilizēt šādā situācijā, piemēram:

1) ES civilās aizsardzības mehānisms. Mobilizētā palīdzība būtu atkarīga no kodolavārijas/katastrofas veida pēc attiecīgās skartās valsts lūguma, kā arī no dalībvalstīs pieejamajām jaudām. Vispārīgi, šī palīdzība var ietvert, cita starpā, sākotnējā novērtējuma, paraugu ņemšanas un prognozēšanas posmu; meklēšanas un glābšanas pasākumus; masveida atsārņošanas aprīkojumu un tehniskās iekārtas, piemēram, drošai un bezriska atkritumu savākšanai, kā arī ekspertīzes veikšanai, pieaicinot civilās aizsardzības ekspertus.

2) Instruments sadarbībai kodoldrošības jomā (NSCI, Padomes 2007. gada 19. februāra Regula (Euratom) Nr. 300/2007). NSCI sniedz finansiālu palīdzību, lai atbalstītu trešās valstis kodoldrošības un aizsardzības līmeņa palielināšanā pret starojumu, nodrošinātu drošu transportu, radioaktīvo atkritumu savākšanu un iznīcināšanu. Šo programmu īsteno EuropeAid sadarbībā ar Eiropas Ārējās darbības dienestu, Eiropas Komisijas direktorātiem, kuri atbild par enerģētiku un transportu, kā arī ar Komisijas Kopīgā pētniecības centra tehnisko atbalstu.

3) Stabilitātes instruments (Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. novembra Regula (EK) Nr. 1717/2006⁽¹⁾). Šo instrumentu var izmantot arī, lai finansētu īstermiņa un ilgtermiņa iniciatīvas, piemēram, pasākumus, kas paredzēti, lai nekavējoties reaģētu uz dabas vai cilvēka izraisītu katastrofu, tādu kā valsts iekšienē pārvietotu personu uzraudzība un izvietošana, kodolnozares drošība un drošums, uzkopšanas pasākumi, kritiskās infrastruktūras aizsardzība, enerģijas sadale, ārkārtas rīcība un pirmās palīdzības sniegšana.

Atbildot uz manu 2011. gada 8. marta jautājumu http://www.europarl.europa.eu/sides/getDoc.do?type=QT&reference=H-2011-000072&language=LV" , Komisija norāda, ka tā neveiks atkārtotu aspartāma novērtēšanu līdz 2020. gada 31. decembrim.

Vai Komisija varētu precizēt, cik liels pārtikas produktu vai zāļu daudzums ir jāpatērē, lai sasniegtu maksimālo pieļaujamo dienas devu 40 mg/kg?

Vai nebūtu jāapšauba Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EPNI) 2011. gada 28. februāra paziņojums, uzzinot, ka EPNI Pārtikas piedevu komitejas ekspertei Dominique Parent-Massin ir bijis noslēgts līgums ar lielu šā saldinātāja rūpniecisko patērētāju Coca-Cola un pasaules lielāko aspartāma ražotāju Ajinomoto?

Kā Komisija rīkosies, uzzinot par šo jauno interešu konfliktu?

(EN) Pēc apspriedes, kura nesen notika Parlamenta Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejā attiecībā uz godātā deputāta iepriekšējo mutisko jautājumu http://www.europarl.europa.eu/sides/getDoc.do?type=QT&reference=H-2011-000072&language=LV" ⁽¹⁾par aspartāmu, Komisija pašlaik apsver iespēju sākt pilnīgu aspartāma atkārtotu novērtēšanu agrāk nekā atkārtotā novērtēšana bija plānota, t. i., ne vēlāk kā 2020. gada decembrī saskaņā Komisijas Regulu (ES) Nr. 257/2010⁽²⁾, ar ko izveido programmu, lai atkārtoti novērtētu pārtikas piedevas.

Aspartāms ir apstiprināta pārtikas piedeva vairākās dažādās pārtikas grupās un dažādos maksimāli pieļaujamos līmeņos. Parasti pārtikas piedevu iespējamā uzņemšana ar pārtiku ir atkarīga no vairākiem kritērijiem, piemēram, dažādu pārtikas grupu relatīvā ietekme uz diennakts devu un pārtikas piedevas koncentrācija, kuru izmanto katrā no šīm pārtikas grupām. Turklāt ir svarīgi norādīt mērķa patērētāju (bērns vai pieaugušais), jo konkrētās pārtikas (kura satur pārtikas piedevu) daudzums, lai sasniegtu pieļaujamo diennakts devu (ADI), būs atkarīgs no mērķa patērētāja svara, ņemot vērā, ka ADI nosaka uz ķermeņa svara kilogramu (kg). Aspartāma iespējamā uzņemšana ar zālēm arī ir atkarīga no dozu skaita dienā un pacienta vecuma. Turklāt ārstēšanu var noteikt tikai uz ierobežotu dienu skaitu. Tādēļ uz šo jautājumu nav iespējams atbildēt vispārīgi.

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) apstiprināja 2006. gada atzinumā, ka ar pārtiku iespējami uzņemtā aspartāma daudzums⁽³⁾nedrīkst pārsniegt ADI 40 miligramus uz ķermeņa svaru dienā pat intensīva patēriņa gadījumā.

Saskaņā ar EFSA noteikumiem par iespējamo interešu konfliktu eksperts kā jebkurš cits eksperts, kuru citē godātais deputāts savā mutiskajā jautājumā, ir parakstījis ieinteresētības paziņojumu, kuru novērtēja EFSA. Saskaņā ar EFSA noteikumiem par interešu konfliktu šis eksperts nepiedalījās apspriedē par aspartāmu, kuru vadīja EFSA zinātnes ekspertu grupa jautājumos, kas saistīti ar pārtikas piedevām un pārtikai pievienotajiem uzturvielu avotiem (ANS). Turklāt EFSA 2011. gada 28. februāra ziņojumu izstrādāja EFSA, nevis EFSA un ANS grupa. Tādējādi Komisija nesaskata šajā gadījumā interešu konfliktu.

Pirms gada es Komisijai uzdevu jautājumu, vai ir lietderīga pāreja no vasaras laika uz ziemas laiku (Jautājums Nr. http://www.europarl.europa.eu/sides/getDoc.do?type=QT&reference=H-2010-0103&language=LV" ). Tagad es gribētu jautāt, vai Komisijas nostāja joprojām ir tāda pati, kāda pirms gada.

Vai Komisija ir iepazinusies ar jaunākajiem pētījumiem enerģētikas jomā, kuros norādīts, ka pulksteņlaika maiņa neietekmē enerģijas bilanci?

Vai Komisijai ir zināms, ka jaunākajos medicīnas pētījumos minēts, ka pulksteņlaika maiņa nelabvēlīgi ietekmē cilvēku veselību?

Kāda ir Komisijas nostāja attiecībā uz to, ka vairākas valstis ir nolēmušas atteikties no pulksteņlaika maiņas?

Vai iepriekš minētie faktori nav pietiekami, lai Komisija mainītu savu nostāju, tādējādi ES iedzīvotāju dzīvi padarot veselīgāku un ekonomiskāku?

(EN) Kā Komisija skaidroja atbildē uz 2010. gada marta sēdes mutisko jautājumu Nr. http://www.europarl.europa.eu/sides/getDoc.do?type=QT&reference=H-2010-0103&language=LV" par līdzīgu tematu⁽¹⁾, ziņojumā par pašreizējā vasaras laika režīma ietekmi, kuru Komisija pieņēma 2007. gadā, secināts, ka vasaras laika režīmam nav negatīvas ietekmes, un tas rada enerģijas ietaupījumus. Pašreizējā kārtība nerada iemeslu bažām ES dalībvalstīs, kuras pārgājušas uz vasaras laiku valstī, un kopš tā laika tās nekad nav apšaubījušas šo lēmumu.

Komisijas rīcībā nav informācijas, kas liecinātu, ka situācija ir mainījusies kopš ziņojuma publicēšanas un īpaši, kopš tā atbildēja uz minēto 2010. gada mutisko jautājumu.

Komisija nav informēta par jauniem reprezentatīviem pierādījumiem, kuri norāda uz pašreizējā vasaras laika kārtības negatīvo ietekmi ES.

Komisija ņēma vērā, ka nesen Krievija nolēma atteikties no pulksteņlaika maiņas prakses.

Nesen publicētajā zinātnieku ziņojumā „A Sustainable Global Society” ir vērsta uzmanība uz to, ka tuvākajos trīsdesmit gados varētu tikt izsmelti fosfāta akmens krājumi (no tā ražo svarīgāko mēslojumu kviešiem, rīsiem un kukurūzai). Austrālijā, kas ir septītā lielākā kviešu ražotāja, jau nākas saskarties ar pieaugošu fosfora trūkumu lauksaimniecības zemē. Šajā ziņojumā ir norādīts, ka ir nepieciešamas investīcijas jauniem fosfāta avotu meklējumiem, kā arī tādu tehnoloģiju izstrādei, ar kuru palīdzību fosfātu varētu iegūt no ūdens.

Vai Komisija varētu sniegt atbildes uz šādiem jautājumiem?

Vai ir pieejama informācija par fosfāta akmens rezervēm pasaules līmenī?

Kā pēdējos gados mainījušās mēslojuma, kam pamatā ir fosfāts, cenas?

Vai Komisija gatavojas atbalstīt pētījumus šajā jomā, lai meklētu jaunus fosfāta resursus vai produktus, kas tos aizstāj?

(EN) Pēdējos dažos gados ir publicēti vairāki zinātniski pētījumi par fosfāta akmens krājumiem pasaulē. Taisnība, ka dažos no šiem pētījumiem ir vērsta uzmanība uz to, ka tuvākajos trīsdesmit gados varētu tikt izsmeltas fosfāta akmens rezerves, tomēr nesen saņemtā informācija liecina par lielākiem krājumiem, ar kuriem pietiktu pašreizējo vajadzību apmierināšanai ilgākā laikposmā⁽¹⁾.

Tomēr minētajā informācijā norādīts, ka šie jaunie krājumi lielā koncentrācijā atrodas vienā noteiktā ģeogrāfiskā teritorijā, kas rada jautājumus par ieguves drošību. Turklāt ir pierādījumi, kas liecina, ka minētajos krājumos ir liels kadmija un citu smago metālu piejaukums, tādējādi radot draudus, ka attīrīšanai no šiem piesārņotājiem būs vajadzīgas lielākas izmaksas vai arī tiks piesārņota augsne, izmantojot šo zemākas kvalitātes mēslojumu⁽²⁾.

Komisijai pieejamā informācija par cenām norāda uz strauju fosfāta akmens cenu pieaugumu 2008. gadā, kuram sekoja stabilizācija un pakāpeniskāks pieaugums 2010. un 2011. gadā.

Pēdējos piecos gados Komisija ir pasūtījusi divus pētījumus par šo tematu⁽³⁾, kā arī papildu izpētes projektus, kuros pievēršas dažiem šīs problēmas aspektiem. Turpmāki šādi izpētes un inovācijas pasākumi varētu nākotnē notikt saistībā ar vispārēju pieeju lauksaimnieciskās ražošanas un pārtikas nodrošinājuma ilgtspējas uzlabošanai. Tomēr nav informācijas, kas liecinātu, ka būs iespējams aizvietot fosfora būtisko lietojumu mēslojumā un barības piedevās. Nav arī alternatīvu preču, kuras varētu aizstāt fosfāta akmeni.

Tomēr informācijā, kuru sanāksmē 2011. gada 17. februārī iesniedza Komisijas ekspertu grupa par fosfora ilgtspējīgu izmantošanu, norādīts, ka jaunu fosfāta krājumu prognozes ir uzlabojušās un ka ir ievērojams potenciāls, lai izmantotu šos dabas resursus efektīvāk. Efektīvāka izmantošana padarītu iespējamu šī resursa ilgāku pieejamību, vienlaikus samazinot ar pārmērīgu izmantošanu saistītās vides problēmas. Iespējamie pasākumi ilgtspējīgākas izmantošanas jomā ietver efektīvāku meklēšanu un ieguvi; rūpīgāku blakusproduktu pārstrādi; biotehnoloģijas izmantošanu, lai uzlabotu barības un mēslojuma efektivitāti; lauksaimniecības paņēmienu modifikāciju, lai samazinātu mēslojuma izlietojumu vai fosfora zaudējumus (tostarp labāks barības vielu režīma plānojums saimniecības līmenī); izmainot patērētāju uzvedību, tā pārtikas daudzuma samazināšanu, kurš nonāk atkritumos; un fosfora otrreizēju ieguvi no kūtsmēsliem, notekūdeņiem, notekūdeņu nogulsnēm un notekūdeņu nogulšņu pelniem.

Komisija plāno turpināt pārbaudīt šo jauno resursu jautājumu nākamā resursu efektivitātes ceļveža kontekstā, kurš paredzēts ne vēlāk kā 2011. gadā.

Pēc kodolavārijas, kas notika Fukušimas AES, Komisija savā 2011. gada 25. marta Regulā (ES) Nr. 297/2011 ir noteikusi īpašus nosacījumus, kuri reglamentē pārtikas un barības importu no Japānas. Viens no tajā noteiktajiem jaunajiem pasākumiem paredz veikt stingras, sistemātiskas pārbaudes produktiem, ko ieved no Japānas. Turklāt, balstoties uz lēmumu, ko pieņēma Komisija un Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgā komiteja (Pastāvīgās komitejas 2011. gada 8. aprīļa lēmums), tika pazemināti maksimāli pieļaujamie radioaktīvā piesārņojuma līmeņi pārtikas produktiem.

Vai Regula (ES) Nr. 297/2011 pieprasa, lai no ES tirgus tiktu izņemti visi pārtikas produkti no Japānas? Vai dalībvalstis jau ir iesniegušas paziņojumus ātrās reaģēšanas sistēmā attiecībā uz produktiem, kam konstatēts pārāk augsts radioaktīvā piesārņojuma līmenis?

(EN) Komisijas 2011. gada 25. marta Īstenošanas regulā (ES) Nr. 297/2011, ar ko pēc avārijas Fukušimas atomelektrostacijā paredz īpašus nosacījumus, kuri reglamentē Japānas izcelsmes pārtikas un barības importu un pārtikas un barības sūtījumus no Japānas⁽¹⁾, kas grozīta ar 2011. gada 11. aprīļa Regulu (ES) Nr. 351/2011⁽²⁾, netiek pieprasīts, lai no ES tirgus tiktu izņemti visi pārtikas produkti no Japānas.

Tikai tā barība un pārtika, kura neatbilst dažādu radionuklīdu maksimāli pieļaujamajai koncentrācijai barībā un pārtikā, kas paredzēta Regulas (ES) Nr. 297/2011 II pielikumā, ir jāizņem no tirgus. Līdz 2011. gada 2. maijam ātrās brīdināšanas sistēma pārtikas un barības jomā (RASFF) vēl nebija saņēmusi nevienu paziņojumu par augsta līmeņa radioaktīva piesārņojuma atrašanu barībā vai pārtikā, kuras izcelsmes valsts ir Japāna vai kas sūtīta no Japānas.

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 297/2011 8. pantu dalībvalstis katru nedēļu informē Komisiju par visiem iegūtajiem analītiskajiem rezultātiem. Līdz 2011. gada 2. maijam Komisija ir saņēmusi analītiskos rezultātus par 98 paraugiem, kuri paņemti no barības un pārtikas no Japānas, un lielākā daļa paraugu neuzrādīja nosakāmu radionuklīdu joda-131, cēzija-134 un cēzija-137 daudzumu. Dažos paraugos, kuros tika noteikts radioaktivitātes līmenis, tas bija tuvu atklāšanas līmenim un ievērojami zemāks par maksimāli pieļaujamo līmeni.

Turklāt dažos paraugos tika analizēti citi radionuklīdi, kuri nav jods-131, cēzijs-134 un cēzijs-137, un neviens no tiem netika atklāts.

Grieķijas valdība 2008. gadā paziņoja par atbalsta pasākumu kopumu Grieķijas finanšu sistēmai, kas sastāvēja no priviliģēto akciju emisijas EUR 5 miljardu apjomā, garantiju kopuma EUR 15 miljardu apjomā un valdības obligāciju emisijas EUR 8 miljardu apjomā. Arī pēc tam, proti, 2010. gadā tika sniegtas garantijas attiecīgi EUR 15 miljardu un EUR 25 miljardu apjomā. Pēc Komisijas apstiprinājuma saņemšanas Grieķijas valdība tagad cenšas pieņemt vēl vienu garantiju kopumu EUR 30 miljardu apjomā.

Ņemot to vērā:

kā Komisija vērtē Finanšu stabilitātes fonda (FSF) līdzšinējo darbību, ko euro zonas dalībvalstis un SVF izveidoja saskaņā ar Grieķijas ekonomikas atbalsta mehānismu, lai stabilizētu Grieķijas banku sistēmu?

Kā Komisija vērtē fonda ieguldījumu, lai nostiprinātu to kredītiestāžu kapitāla pietiekamību, attiecībā uz kurām saistības uzņēmusies Grieķijas valsts?

Vai Komisijai ir informācija par to, kādā apjomā Grieķijas valdības garantijas ir novirzītas reālajā ekonomikā?

Vai ir noteikti mērķi attiecībā uz to garantiju minimālo apjomu procentos, kuras paredzētas Grieķijas ekonomikai piešķiramo kredītu apjoma palielināšanai?

(EN) Grieķijas Finanšu stabilitātes fonds (HFSF) darbojas un ir jau saņēmis pirmo finansējuma daļu. Valde strādā no 2010. gada oktobra. Lai novērtētu iespējamās turpmākās HFSF rekapitalizācijas vajadzības, Grieķijas Banka veic regulāras maksātspējas prognozes pārbaudes Grieķijas komercbankām. HFSF palīdz Grieķijas banku nozarei un ir gatavs atbalstīt to, ja būs tāda vajadzība.

FSF palīdzības pieejamība bankām, kuras saskaras ar maksātspējas risku, ir devusi pozitīvu ieguldījumu Grieķijas finansiālajā stabilitātē. Piemēram, vairākas bankas varēja palielināt kapitālu, izmantojot privātus ieguldītājus (NBG, Piraeus), neraugoties uz problēmām. Vairākas bankas ir uzlabojušas savu kapitāla pietiekamību, samazinot aizņemto līdzekļu īpatsvaru (Eurobank, Alpha).

Tika apstiprināta finansējuma nākamā daļa EUR 30 miljardu apmērā valdības garantētos bankas vērtspapīros, lai turpmāk uzlabotu likviditātes nodrošinājumu sistēmā, kura atbild par depozītu aizplūšanu un Eurosystem ieķīlāta nodrošinājuma novājināšanu, kas notika tirgus svārstīguma dēļ, valsts parāda samazināšanu un ECB nodrošinājuma noteikumu izmaiņas. Lai bankas piekļūtu jaunai finansējuma daļai, tām jāpieņem vidēja termiņa finansējuma plāni, kuros norādīti banku mērķi un pasākumi atkarības samazināšanai no Eurosystem likviditātes. Vienlaikus šiem plāniem jāatbilst makroekonomikas un finanšu pamatnostādnēm programmas kontekstā un pārstrukturēšanas plāniem, kuri vajadzīgi saskaņā ar ES valsts atbalsta noteikumiem.

Saskaņā ar informāciju, kuru saņēma Komisija, šādi mērķi nav izvirzīti. Tomēr kreditēšanas izaugsme Grieķijā tiek plānota, ņemot vērā programmas pamatnostādnes makroekonomikas jomā.

Vai Komisija var sniegt jaunāko informāciju par to, kā darbojas Augsta līmeņa forums par pārtikas piegādes ķēdes darbības uzlabošanu un jo īpaši Ekspertu platforma par līgumu slēgšanu starp uzņēmumiem (B2B).

Vai Komisija var atsevišķi komentēt dalībnieku līdzdalības līmeni B2B platformā, turpmākos soļus un iespējamos iznākumus? Vai Komisija uzskata, ka Ekspertu platformas, kas veido Augsta līmeņa forumu, darbojas pareizajā virzienā un nodrošinās apmierinošu iznākumu visiem pārtikas piegādes ķēdes dalībniekiem?

(FR) Komisijas izveidotais⁽¹⁾Augsta līmeņa forums par pārtikas piegādes ķēdes darbības uzlabošanu pirmajā sapulcē 2010. gada 16. novembrī centās sākt tehnisko darbu četrās jomās, proti, līgumu slēgšana starp uzņēmumiem pārtikas piegādes ķēdē, ES pārtikas cenu uzraudzības instruments, konkurētspēja lauksaimniecības un pārtikas nozarē un lauksaimniecības loģistika. Komisija jau ir izveidojusi ekspertu platformas pirmajās trīs jomās un plāno izveidot šādu platformu lauksaimniecības loģistikas jomā 2011. gadā. Notikušo un nākamo sanāksmju grafiks ir pieejams Komisijas tīmekļa vietnē⁽²⁾.

Ekspertu platformā par līgumu slēgšanu starp uzņēmumiem pārtikas piegādes ķēdē Komisija norādīja uz debatēs iesaistīto ieinteresēto personu apņemšanos izstrādāt kopīgu pieeju godīguma jēdzienam līgumu slēgšanā starp uzņēmumiem. Ekspertu platformai jāpiedāvā godīgu attiecību definīcija 2011. gada septembrī, pamatojot to ar praksi, kura faktiski ir novērota minētajā ķēdē, un iespēju robežās uzsverot pozitīvākos gadījumus. Ieinteresētās personas kopīgi izstrādāja ceļvedi šī mērķa sasniegšanai. Atkarībā no panākumiem, kuri gūti no šā brīža līdz jūnijam, Komisija varēs apstiprināt šo pieeju vai arī ierosināt jaunu darba metodi, lai nodrošinātu apmierinošu rezultātu ieguvi.

Turklāt saskaņā ar paziņojumu „Ceļā uz aktu par vienoto tirgu”⁽³⁾un ziņojumu par mazumtirdzniecības uzraudzības ziņojumu⁽⁴⁾ Komisija plāno 2011. gada rudenī pieņemt paziņojumu, kurā definēta negodīgas komercprakses problēma, piedāvājot informāciju attiecībā uz valstu noteikumiem šo prakšu jomā un to īstenošanu, kā arī norādot uz iespējamiem darbības virzieniem. Arī 2011. gada rudenī Komisija iesniegs ekspertu platformai un forumam ziņojumu par valsts lauksaimniecības un pārtikas nozares kompetento iestāžu paveikto darbu.

Izmantojot šo faktu analīzi, ekspertu platformai par līgumu slēgšanu starp uzņēmumiem pārtikas piegādes ķēdē ir jāizpēta otrajā posmā iespējamās darbības un īstenošanas instrumenti, ņemot vērā iespējamos Augsta līmeņa foruma ieteikumus.

Ieinteresētās personas ekspertu platformā par pārtikas cenu uzraudzības instrumentu jau ir devušas Komisijai dažus noderīgus ieteikumus par to, kā uzlabot instrumentu. Turklāt platforma ir nozīmīgs forums sinerģijas pilnveidē starp ES līmenī izstrādāto instrumentu un cenas uzraudzības centriem, kuri jau darbojas vairākās dalībvalstīs.

Ekspertu platformas par konkurētspēju lauksaimniecības un pārtikas nozarē uzdevums ir uzraudzīt vairāku Augsta līmeņa foruma ieteikumu īstenošanu, kurš strādāja pie šī jautājuma 2008. un 2009. gadā. Izmantojot ieinteresēto personu ieguldījumu, Komisija ierosināja darbā ar platformu galveno uzmanību pievērst četriem tematiem, kuros dialogs starp ieinteresētajām personām un forumu varētu sniegt ievērojamu pievienoto vērtību. Minētie temati ir: ilgtspējīgas konkurētspējas sociālais pīlārs, marķējums, inovācija un iekšējais tirgus. Šajā izvēlē ņemts vērā darbs, kuru paveikuši citi forumi, tostarp dažādas ieinteresētās personas, piemēram, Apaļais galds: Eiropas Pārtikas ilgtspējīgs patēriņš un ražošana, un tā paredzēta, lai izvairītos no darba dublēšanas. Katrs no izvēlētajiem tematiem tiks izskatīts tam veltītā seminārā. Seminārs, kurš notika 2011. gada 3. maijā, bija veltīts svarīgiem sociāliem jautājumiem pārtikas piegādes ķēdē un tajā sāka konstruktīvas debates par uzņēmumu sociālās atbildības nozīmi un ANO vadlīnijām uzņēmējdarbības un cilvēktiesību jomā.

Ekspertu platformas iesniegs ziņojumus Augsta līmeņa forumam. Foruma dalībnieki 2011. gada novembrī satiksies sanāksmē otro reizi, lai plānotu tehnisko darbu nākamajam gadam. Komisija uzskata, ka, pamatojoties uz panākumiem, kas būs gūti līdz minētajai sanāksmei, Augsta līmeņa forums varēs sasniegt apmierinošus rezultātus pirms savu pilnvaru beigām 2012. gada decembrī.