Go back to the Europarl portal

Choisissez la langue de votre document :

  • bg - български
  • es - español
  • cs - čeština
  • da - dansk
  • de - Deutsch
  • et - eesti keel
  • el - ελληνικά
  • en - English
  • fr - français
  • ga - Gaeilge
  • hr - hrvatski
  • it - italiano
  • lv - latviešu valoda
  • lt - lietuvių kalba
  • hu - magyar
  • mt - Malti
  • nl - Nederlands
  • pl - polski
  • pt - português
  • ro - română
  • sk - slovenčina
  • sl - slovenščina
  • fi - suomi
  • sv - svenska
This document is not available in your language. Please choose another language version from the language bar.

 Index 
 Full text 
Debašu stenogramma
Otrdiena, 2014. gada 11. marts - Strasbūra Pārskatītā redakcija

Sieviešu un vīriešu līdztiesība 2012. gadā (A7-0073/2014 - Inês Cristina Zuber)
MPphoto
 
 

  Inese Vaidere (PPE), rakstiski. - Lai arī 2013.[nbsp ]gada Pasaules valstu dzimumu ekonomisko, tiesisko un sociālo atšķirību indeksā Latvija ierindojusies augstajā 12.[nbsp ]vietā, kas liecina, ka dzimumu līdztiesības ziņā Latvijā ir labākā situācija Baltijas valstu vidū, tomēr problēmas kā Latvijā, tā ES kopumā joprojām pastāv. Tādēļ Eiropas Parlaments katru gadu pārskata paveikto un darāmo šajā jomā.

Ziņojums par dzimumu līdztiesību 2012.[nbsp ]gadā, analizējot statistikas datus, norāda uz virkni pastāvošu problēmu, tostarp to, ka vīriešu nodarbinātības līmenis joprojām ievērojami pārsniedz sieviešu, tāpat arī uzņēmējdarbībā dominē vīrieši. Līdztekus ziņojumā ietverti svarīgi ierosinājumi sieviešu nodarbinātības veicināšanai, piemēram, sieviešu uzņēmēju tīkla izveide, lai rastu kopīgus un solidārus risinājumus darba un ģimenes dzīves apvienošanai.

Tajā pašā laikā ziņojums satur vairākus pretrunīgus ierosinājumus, kā arī tādus, kas radītu nepamatoti lielu slogu ES un dalībvalstu budžetiem. Turklāt uzskatu, ka valsts un ES politikai ir jābūt orientētai uz tradicionālo ģimenes vērtību saglabāšanu, tādēļ ir nepieņemami ģimenes definīcijā ietvert laulības starp vienāda dzimuma partneriem. Savukārt dzimumu kvotu sistēmu iekļaušana tiesību aktos nebūtu pareizais risinājums, lai veicinātu sieviešu pārstāvību politikā. Piekrītu, ka ģimenes un profesionālās dzīves savienojamība ir jārisina, lai motivētu sievietes integrēties darba tirgū, bet tas galvenokārt jādara, stimulējot dalībvalstu ekonomikas izaugsmi, veicinot uzņēmējdarbību un jaunu darbvietu radīšanu. Turpretim vairāki no ziņojumā ietvertajiem ierosinājumiem prasītu būtisku sociālo budžetu palielināšanu laikā, kad dalībvalstis, lai arī lēnām atgūstas, joprojām nesasniedz pirmskrīzes budžeta apjomus.

 
Legal notice - Privacy policy