Fokuss
 

Eiropas Parlamenta tulki

Iestādes - 12-04-2006 - 10:26
Pārsūtīt / Saglabāt

Daudzo darba valodu dēļ Eiropas Parlamentu bieži salīdzina ar Bābeles torni. Taču pie Bābeles torņa neizdevās izveidot labu saziņu, savukārt Eiropas Parlamentā šāda problēma acīmredzot nepastāv. Šo atšķirību nodrošina tulki: pateicoties viņiem, Parlamenta deputātiem ir iespēja runāt savā valodā un būt saprastiem.

Eiropas Parlamenta deputātus ievēl, lai viņi pārstāvētu savu vēlēšanu apgabalu, nevis atkarībā no viņu valodu zināšanām. Lai nodrošinātu pilnīgu vienlīdzību, Eiropas Parlamentā sanāksmju laikā visiem deputātiem ir tiesības izmantot jebkuru no oficiālajām valodām. Šīs tiesības ir skaidri norādītas Eiropas Parlamenta procedūras noteikumos jeb Reglamentā.
 
EP ir lielākais tulku nodarbinātājs pasaulē. Parlamentā strādā 350 pastāvīgie tulki, kuriem sastrēgumperiodos pievienojas aptuveni 400 ārštata tulku.
 
Ikvienā Parlamenta sēdē piedalās tulki, kuri strādā skaņu necaurlaidīgās kabīnēs, kas atrodas pie sanāksmju telpām. Tulki pārtulko runātāja teikto 20 oficiālajās ES valodās. No zāles tulki ir redzami, taču viņi nekad neatrodas uzmanības centrā, kaut gan tieši viņi ir visu runātāju balss.
 
 
Ats.: 20060403FCS06935

Daži fakti un skaitļi

Lapas sākumsNākošais
 
EP tulks - © EP foto centrs

EP tulks darbā

Viss sākās 20. gadsimta piecdesmitajos gados ar četrām valodām (franču, vācu itāliešu un holandiešu), kad Beļģija, Vācija, Francija, Itālija, Luksemburga un Nīderlande izveidoja Eiropas Ogļu un tērauda savienību. Četrām valodām ir vajadzīgas tikai 12 valodu kombinācijas, tādēļ viss noritēja raiti. Pakāpeniska paplašināšanās līdz 1995. gadam ieviesa vairāk valodu un vairoja sarežģījumus,  piemēram, somu valodai, kuras zinātāju ārzemnieku vidū bija ļoti maz. Problēmas risinājums bija tā sauktā pretējā virziena tulkošana "retour", no dzimtās valodas tulkojot citā valodā. Parasti tulki no svešvalodas tulko dzimtajā valodā, un 1995. gadā somu valodas tulki bija pirmie, kas izmantoja jauno sistēmu.
 
2004. gada paplašināšanās gandrīz dubultoja Parlamentā izmantoto valodu skaitu. Izņemot Kipru, kurā runā grieķiski, visas jaunās dalībvalstis ienesa savas valodas (čehu, igauņu, latviešu, lietuviešu, ungāru, maltiešu, poļu, slovāku un slovēņu). Atrast tulkus ar atbilstošām valodu zināšanām nebija viegli, īpaši valodām, kurām ir mazāk runātāju, to skaitā maltiešu valodai, kurā runā tikai 400 000 cilvēku.
 
Šobrīd Eiropas Parlaments strādā 20 valodās, tātad ir 380 iespējamās valodu kombinācijas. Ir palielinājusies retour sistēmas pielietošana, tāpat kā tulkošana, izmantojot starpniekvalodu (relay interpreting), kad no vienas valodas tulko citā, ar trešās valodas starpniecību, taču tā kā tulki mācās jaunās valodas, tulkošana notiks tieši. Tulki strādā komandā — katrā kabīnē pa 3 tulkiem. Vienas plenārsēdes pilnā komandā ir 60 tulku.
 
Šis process nav apstājies. Tā kā 2007. gadā paredzēta Rumānijas un Bulgārijas pievienošanās, tulki jau ir sākuši darbu, lai  savas tautības novērotājiem Eiropas Parlamentā varētu sagādāt iespēju klausīties Parlamenta debates dzimtajā valodā. Iespējams, ka nākotnē Parlamentu lūgs nodrošināt tulkojumu īru valodā. Dalībai ES ir pieteikušās Horvātija un Maķedonija. Spānijas valdība izteikusi ierosinājumu darba valodām plenārsesiju laikā pievienot arī kataloņu, galīciešu un basku valodu... Un tas turpinās.
 
Lapas sākumsNākošais

Būt vai nebūt… tulkam

Lapas sākumsNākošaisIepriekšējais
 
Tulku komanda darbā - © EP foto centrs

Tulki klausās un runā vienlaicīgi

Tulki teicami runā savā dzimtajā valodā un ļoti labi prot vismaz divas svešvalodas. “Lai strādātu par tulku, ir jāmīl valodas un ar patiku jāuzņemas pūles, ko prasa mācības un valodas zināšanu uzturēšana augstā līmenī,” sacīja vācu valodas tulce Ģertrūde Dīce (Gertrude Dietze). Lielākajai daļai tulku ir četras vai piecas darba valodas, dažiem pat septiņas vai astoņas, un visiem šo valodu zināšanas ir ļoti labas. Ir ļoti svarīgi, lai tulks pilnībā saprastu teikto, jo viņam nav laika atvērt vārdnīcu vai pajautāt kolēģiem; tulks/tulce paļaujas tikai uz sevi.
 
Tomēr valodu zināšanas ir tikai darbarīks; mutiskā tulkošana nozīmē arī mutiska paziņojuma nodošanu. Ļoti daudzi cilvēki var labi runāt svešvalodā, taču tikai daži var būt labi tulki. Tā ir prasme, kas jāiemācās.
 
Tā kā Parlamenta debatēs tēmu klāsts ir gandrīz neierobežots, tulkam ir jābūt labām vispārīgām zināšanām un kompetencei visās ES darbības jomās. Ne tikai runātāja teiktais, bet arī zināšanas par EP deputāta politisko viedokli var tulkam palīdzēt saprast viņa teikto.
 
Tulki ir komunicētāji, viņu pašu domas par teikto ir mazsvarīgas. Ģ. Dīce saka: “Es lieku cilvēkiem saprast vienam otru neatkarīgi no tā, ko viņi saka, pat ja teiktais ir pretējs tam, ko uzskatu par patiesību. Mēs esam objektīvi. Ar aktiermākslu apveltītiem cilvēkiem ir vieglāk, viņi var iejusties runātāja personībā …  tad tu esi uz tā paša viļņa.”
 
Tulku darbs
 
Mutiskā tulkošana nav burtiska vārdu tulkošana, bet vienā valodā izteiktas ziņas izteikšana, to pilnībā atveidojot citā valodā. Realitātē tulkiem ir jāstrādā stresa apstākļos, sinhroni jānodod ziņa no oriģinālvalodas svešvalodā. Viņi klausās un runā vienlaicīgi, tātad tulki klausās un izvēlas, koncentrējoties uz ideju, nevis vārdiem.
 
Tā kā tulkiem kabīnēs ir maz laika, viņi pavada daudz laika, gatavojoties iepriekš, lasot atbilstošos dokumentus savās darba valodās, mēģinot nepalaist garām izmaiņas un jaunus terminus. Darba būtiska daļa ir arī regulāra dažādu valodu laikrakstu lasīšana, lai nemitīgi būtu informēti par jaunāko starptautiskajā politikā un atklājumiem. “Ir jāsaprot ideja, tad viss pie tevis atnāk pats. Pretējā gadījumā ir jāsteidzas un jāķeras pie vārdiem,” sacīja Ģ. Dīce.
 
Lielākoties Parlamenta sēdes notiek Strasbūrā vai Briselē, taču reizēm sanāksmes notiek citās valstīs, tādējādi tulkiem nākas daudz ceļot. Tas ir nogurdinoši, taču interesanti un sagādā labu iespēju mācīties. Mācības mūža garumā ir daļa no tulka darba: “Gandrīz nav tādas dienas, kad es aizietu mājās un nevarētu pateikt, ka šodien esmu atkal kaut ko jaunu iemācījusies,” stāstīja Dīce.
 
Lapas sākumsNākošaisIepriekšējais

Vairāk nekā vārdi

Lapas sākumsIepriekšējais
 
Konsole tulkošanas kabīnē - © EP foto centrs

Konsole tulkošanas kabīnē

Tulka darbs nav tik viegls, kā varētu šķist, raugoties no malas. Deputāti reti patur prātā, ka viņu sarunas tulko sinhroni, tāpēc viņi bieži runā bagātā valodā, joko un izmanto vārdu spēles, ko iztulkot ir ļoti grūti, ja ne neiespējami. Arī skaitļi, ātra runāšana un piezīmju lasīšana neatvieglo tulka dzīvi. Vārdu spēles ir viens no lielākajiem izaicinājumiem tulkam. “Ir reizes, kad vārdu spēli var iztulkot, atrodot ko piemērotu savā valodā, taču tas ir riskanti, jo to var saprast citādi nekā runātāja vārdus, un deputāts, kas klausās tulkojumu, var reaģēt uz tulka vārdiem, nevis runātāja,” sacīja holandiešu tulks Bernards Gevārts (Bernard Gevaert).
 
Ļoti ierobežotais laiks, kas plenārsēdē atvēlēts katram runātājam, arī var radīt problēmas. Tā kā deputāti vēlas pateikt ļoti daudz, viņi runā ļoti ātri, reizēm lasot no lapas iepriekš sagatavotu tekstu. Ātra runāšana nesagādā problēmas, ja runātājs improvizē, taču, ja lasa sagatavotu tekstu, tas ir īsts murgs.
 
Ir svarīgi redzēt sanāksmes telpu
 
Daļa no ziņojuma, kas jānodod tālāk, ir neverbāla, tātad tulkam jāuztver tādi vārdos neizteikti pavedieni kā balss tonis un ķermeņa valoda, tāpēc ir ļoti būtiski, lai tulks varētu redzēt runātāju un klausītājus, tādējādi redzot dažādo reakciju.
 
Es ik brīdi vēroju sanāksmes telpu,” teica Ģ. Dīce. “Ir svarīgi redzēt, kas ienāk vai iziet, vai arī ko citu, piemēram, priekšsēdētāja čukstu palīgam. Var notikt neparedzētas lietas, un tām var sagatavoties, tās paredzot.”
 
Lapas sākumsIepriekšējais