REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

16.1.2007

Pamatojoties uz Padomes un Komisijas ziņojumiem,
ievērojot Reglamenta 103.  panta 2.  punktu,
iesniedza Vittorio Agnoletto, André Brie un Willy Meyer Pleite
GUE/NGL grupas vārdā
par piecu bulgāru medicīnas māsu un palestīniešu ārsta ieslodzījumu un tiesāšanu Lībijā saistībā ar apsūdzībām, kas attiecas uz HIV/AIDS inficēšanās gadījumu 1999. gadā Bengāzī bērnu slimnīcā

Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B6-0024/2007

B6‑0024/2007

Eiropas Parlamenta rezolūcija par piecu bulgāru medicīnas māsu un palestīniešu ārsta ieslodzījumu un tiesāšanu Lībijā saistībā ar apsūdzībām, kas attiecas uz HIV/AIDS inficēšanās gadījumu 1999. gadā Bengāzī bērnu slimnīcā

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Vispārējo lietu un ārējo sakaru padomes 2004. gada 11. oktobra secinājumus, kuros paustas nopietnas bažas par mediķu nožēlojamo stāvokli, tā lēmumu nodrošināt palīdzību Lībijas veselības aprūpes iestādēm, ES prezidentūras deklarāciju attiecībā uz Lībijas Krimināltiesas lēmumu, ar kuru piecām bulgāru medicīnas māsām un vienam palestīniešu ārstam tika piespriests nāvessods, komisāra Ferrero-Waldner deklarāciju par Lībijas Tiesas 2006. gada 19. decembrī pieņemto spriedumu Bengāzī lietā, kā arī Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja 2006. gada 30. novembra un 20. decembra deklarācijas;

–  ņemot vērā Reglamenta 103.  panta 2.  punktu,

A.  tā kā 1999. gada 9. februārī Lībijas pārvaldes iestādes aizturēja vairākus Bulgārijas medicīnas darbiniekus, kas strādāja Al-Fatih slimnīcā Bengāzī, un tā kā 2000. gada 7. februārī Lībijas Tautas tiesā tika uzsākts process pret sešiem Bulgārijas, vienu Palestīnas un deviņiem Lībijas pilsoņiem par patvaļīgu 393 bērnu inficēšanu ar HIV vīrusu, vēlāk izbeidzot sazvērestības apsūdzību;

B.  tā kā 2004. gada 6. maijā tiesa piecām bulgāru izcelsmes medicīnas māsām un vienam palestīniešu ārstam piesprieda nāvessodu nošaujot; tā kā 2005. gada 25. decembrī Lībijas Augstākā tiesa pieņēma lēmumu par nāvessoda pārsūdzēšanu un pieprasīja jaunu tiesas prāvu; tā kā 2006. gada 11. maijā tika uzsākta jauna tiesas prāva, kas 2006. gada 19. decembrī apstiprināja nāvessodu;

C.  tā kā 2003. gadā, atsaucoties uz Lībijas pārvaldes iestāžu lūgumu, HIV/AIDS jomā atzīti starptautiski eksperti sagatavoja ziņojumu, kurā izteikts kategorisks apgalvojums, ka HIV izplatīšanās notikusi dēļ infekcijas slimnīcas iekšienē, kura sākusies pirms apsūdzētos ierašanās Lībijā; tā kā nesenā publikācijā sniegta pārliecinoši zinātniskie pierādījumi par Bengāzī infekcijas izcelsmi un laiku; tā kā visi šie pārliecinošie pierādījumi, kas pierāda apsūdzēto nevainību, ir ignorēti un nav ņemti vērā;

D.  tā kā 2004. gada novembrī ES uzsāka „Bengāzī veltītu HIV rīcības plānu ”, kurā ietverta tehniskā un medicīniska palīdzība inficētajiem bērniem un viņu ģimenēm, kā arī atbalsts Lībijas pārvaldes iestādēm AIDS slimības apkarošanai; tā kā plāna finansēšanai no Kopienas budžeta piešķirti EUR 2 miljoni; tā kā šī rīcības plāna īstenošana pašreiz notiek ar Komisijas un ES dalībvalstu atbalstu; tā kā daudzi inficētie bērni ir saņēmuši medicīnisko palīdzību dalībvalstu slimnīcās;

E.  tā kā 2006. gada janvārī kā nevalstiska bezpeļņas struktūra tika dibināts Bengāzī starptautiskais fonds, lai palīdzētu Bengāzī izveidot vietējo medicīnisko infrastruktūru, uzlabot pacientu ārstēšanu un sniegtu atbalstu attiecīgajām ģimenēm;

1.  nosoda nāvessoda piespriešanu piecām bulgāru medicīnas māsām Kristiana Vulcheva, Nasya Nenova, Valentina Siropulo, Valya Chervenyashka, Snezhana Dimitrova un vienam palestīniešu ārstam Ashraf al-Haiui, kuri jau astoņus gadus ir pavadījuši Lībijas cietumā saistībā ar HIV/AIDS lietu 1999. gadā Bengāzī slimnīcā;

2.  atkārtoti stingri un principiāli iebilst pret nāvessodu un tā izpildīšanu visā pasaulē; aicina Padomi veicināt nāvessoda atcelšanu visā pasaulē un moratorija noteikšanu tā izpildei;

3.   norāda, ka ES nevar pieņemt šādu spriedumu un pauž cerību, ka šo lietu nodos pārskatīšanai augstāka līmeņa iestādei, lai laicīgi rastu taisnīgu un godīgu risinājumu;

4.   atkārtoti pauž nopietnas bažas par to, kāds bija pamatojums lietas ierosināšanai pret apsūdzētajām personām, kā pret viņām izturējās apcietinājuma laikā un ka process tika ilgstoši novilcināts;

5.   aicina Lībijas attiecīgās pārvaldes iestādes veikt nepieciešamos pasākumus, lai pārskatītu un anulētu nāvessodu, un pavērtu iespēju savlaicīgi pieņemt rezolūciju, balstoties uz humāniem apsvērumiem, tādējādi radot nepieciešamos priekšnoteikumus, lai turpinātu kopēju politiku sadarbībai ar Lībiju;

6.   aicina Komisiju, Padomi un dalībvalstis turpināt palīdzības piešķiršanu HIV rīcības plāna īstenošanai un atbalstīt Bengāzī starptautisko fondu, lai mazinātu inficēto bērnu un viņu ģimeņu ciešanas un palīdzētu Lībijas pārvaldes iestādēm novērst un apturēt HIV infekcijas izplatīšanos valstī;

7.  uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām, Lībijas valdībai un parlamentam, Eiropas Padomes Parlamentārajai asamblejai un ANO ģenerālsekretāram.