Rezolūcijas priekšlikums - B6-0195/2007Rezolūcijas priekšlikums
B6-0195/2007

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

2.5.2007

Pamatojoties uz Padomes un Komisijas ziņojumiem,
ievērojot Reglamenta 103. panta 2. punktu,
iesniedza Charles Tannock, Ria Oomen-Ruijten un Tunne Kelam
PPE-DE grupas vārdā
par ES un Krievijas augstākā līmeņa sanāksmi Samārā 2007. gada 18.maijā

Procedūra : 2007/2554(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls :  
B6-0195/2007
Iesniegtie teksti :
B6-0195/2007
Debates :
Pieņemtie teksti :

B6‑0195/2007

Eiropas Parlamenta rezolūcija par ES un Krievijas augstākā līmeņa sanāksmi Samārā 2007. gada 18.maijā

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Partnerattiecību un sadarbības nolīgumu starp Eiropas Kopienām un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Krieviju, no otras puses, kas stājās spēkā 1997. gada 1. decembrī un zaudē spēku 2007. gadā,

–  ņemot vērā ES un Krievijas mērķi, kas tika izvirzīts kopējā paziņojumā Sanktpēterburgas 2003. gada 31. maija augstākā līmeņa sanāksmē, izveidot kopēju ekonomisko telpu, kopēju brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kopīgu sadarbības telpu ārējās drošības jomā, kopēju pētniecības un izglītības telpu, iekļaujot arī kultūras aspektus,

–  ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju un tās piecus protokolus,

–  ņemot vērā ES un Krievijas dialogu cilvēktiesību jomā,

–  ņemot vērā Eiropas Komitejas spīdzināšanas un necilvēcīgas vai pazemojošas rīcības vai soda novēršanai 2007. gada 13. marta publisko paziņojumu par Krievijas Federācijas Čečenijas Republiku,

–  ņemot vērā Komisijas 2007. gada 10. janvāra paziņojumu Eiropadomei un Eiropas Parlamentam "Enerģētikas politika Eiropai" (COM(2007)001);

–  ņemot vērā 2006. gada 23.  marta rezolūciju par energoapgādes drošību Eiropas Savienībā,[1]

–  ņemot vērā savas iepriekšējās rezolūcijas attiecībā uz Krieviju, īpaši,

  • -2007. gada 26. aprīļa rezolūciju par neseno demonstrāciju apspiešanu Krievijā,[2]
  • -2006. gada 13.decembra rezolūciju par ES un Krievijas augstākā līmeņa sanāksmi Helsinkos,[3]
  • -par ES un Krievijas attiecībām pēc krievu žurnālistes Annas Poļitkovskas slepkavības,[4]
  • -2006. gada 15. jūnija rezolūciju par ES un Krievijas augstākā līmeņa sanāksmi Sočos,[5]
  • 2006.19. janvāra rezolūciju par Čečeniju[6],
  • -2005. gada 15. decembra rezolūciju par cilvēktiesībām un NVO piemērojamo jauno likumdošanu[7],
  • -2005. gada 26. maija rezolūciju par ES un Krievijas attiecībām,[8]

–  ņemot vērā ES un Krievijas 19. augstākā līmeņa sanāksmi, kam jānotiek 2007. gada 18.maijā Samārā,

–  ņemot vērā Reglamenta 103. panta 2. punktu,

A.  tā kā ES un Krievijas attiecības iepriekšējos gados ir nepārtraukti paplašinājušās, veidojot dziļu un visaptverošu ekonomikas integrāciju un savstarpīgumu, kas tuvākajā nākotnē pastiprināsies;

B.  tā kā ES un Krievijas attiecībām ir milzīgs tautsaimniecisks potenciāls, tā kā abas puses iegūs no paplašinātas tautsaimnieciskās integrācijas un labām kaimiņattiecībām; tā kā ES un Krievijas sadarbība ir ļoti svarīga, lai nodrošinātu stabilitāti visās abām pusēm kopīgās savstarpēji interesējošās jomās;

C.  tā kā kopējais ES un Krievijas tirdzniecības apjoms 2005. gadā lēšams 166 miljardos eiro; tā kā Krievija ir trešais nozīmīgākais ES tirdzniecības partneris, kas veido 7,3% no ES tirdzniecības apjoma; tā kā ES ir Krievijas nozīmīgākais tirdzniecības partneris, kas veido 52,9% no Krievijas tirdzniecības apjoma;

D.  tā kā tiešo ārzemju investīciju (TĀI) kopapjoms Krievijā 2006. gadā lēšams 31 miljarda ASV dolāru apjomā, salīdzinājumā ar 14,6 miljardiem ASV dolāru 2005. gadā; tā kā ES tiešās ārzemju investīcijas (TĀI) Krievijā ir vairāk nekā divkāršojies - no 2,5 miljardiem eiro 2002. gadā līdz 6,4 miljardiem eiro 2004. gadā;

E.  tā kā principiem, kuri regulē ES un Krievijas tautsaimnieciskās un tirdzniecības attiecības jābūt savstarpīgumam, pārredzamībai, paredzamībai, uzticamībai, nediskriminācijai un labai pārvaldei;

F.  tā kā enerģijas piegāžu drošība ir viens no Eiropas sarežģītākajiem uzdevumiem un viena no nozīmīgākajām sadarbības jomām ar Krieviju; tā kā Eiropa ieved apmēram vienu ceturto daļu no tai nepieciešamās gāzes un naftas no Krievijas un ir visuzticamākais Krievijas eksporta patērētājs;

G.  tā kā 19.aprīļa Tieslietu un iekšlietu Padome apstiprināja divu nolīgumu noslēgšanu par vīzu režīma atvieglojumiem un nelegālo imigrantu atpakaļuzņemšanu un 22. aprīlī tika uzsāktas sarunas par bezvīzu režīma ieviešanu ceļošanai, norādot uz konkrētiem panākumiem kopējās brīvības, drošības un tiesiskuma telpas jomā;

H.  tā kā par pamatu sarunām attiecībā uz jauna šāda partnerattiecību nolīguma noslēgšanu jābūt ātrai un pilnīgai četru kopējo telpu — kopējās ekonomiskās telpas, brīvības, drošības un tiesiskuma telpas, ārējās drošības telpas un pētniecības, izglītības un kultūras telpas — īstenošanai;

I.  tā kā Krievija ir parakstījusi un ratificējusi Kioto protokolu;

J.  tā kā ES un Krievijas Federācijas jauna partnerattiecību un sadarbības nolīguma noslēgšana ir ļoti svarīga turpmākajai sadarbībai, īpaši ņemot vērā turpmāko tautsaimniecisko attiecību attīstību, drošības un stabilitātes nostiprināšanu Eiropā, kā arī turpmāko cilvēktiesību ievērošanu, demokrātijas un tiesiskas valsts stiprināšanu, kas ir šīs sadarbības pamats;

K.  tā kā Krievijas Federācija ir Eiropas Padomes locekle un ir apņēmusies ievērot Padomes mērķus–veicināt demokrātiju un stiprināt demokrātisko stabilitāti Eiropā;

L.  tā kā pēdējos gados Krievijā situācija demokrātijas jomā ir pasliktinājusies, īpaši saistībā ar pastiprināto valdības kontroli pār lielākajiem TV kanāliem un lielāko daļu radiostaciju, pašcenzūras izplatību drukātajos medijos, neatkarīgo mediju slēgšanu, publisku demonstrāciju tiesību ierobežošanu, klimata pasliktināšanos attiecībā uz NVO, cilvēktiesību aktīvistu vajāšanu, ievērojamu Krievijas valdības oponentu slepkavošanu, kā arī ar tiesu sistēmas politisko kontroli, piemērs – "Jukos" lieta un M.Hodorkovska un P.Ļebedeva tiesas procesi, savukārt Čečenijā joprojām nopietni tiek pārkāptas cilvēktiesības–notiek slepkavības, piespiedu pazušana, spīdzināšana, sagūstīšana un patvaļīga aizturēšana;

M.  tā kā līdz šim ES un Krievijas konsultācijas cilvēktiesību jomā nav panākta ievērojama virzība šajā jomā, kurai ir jābūt prioritātei ES un Krievijas attiecībās;

N.  tā kā pēdējā ES un Krievijas augstāka līmeņa tikšanās 2006.gada 24.novembrī bija paredzēta kā sākums jaunam posmam ES un Krievijas attiecībās, it īpaši lai uzsāktu sarunas par jaunu pamatnolīgumu starp ES un Krieviju, kas aizstātu pašreizējo Partnerības un sadarbības nolīgumu (PCA), kas zaudē spēku 2007. gadā;

O.  tā kā Polija ir bloķējusi sarunas par jauna pamatlīguma noslēgšanu uzsākšanu, padarot sarunu sākšanu atkarīgu no tā, vai Maskava atcels 2005. gadā ieviesto un 2006. gadā paplašināto aizliegumu ievest gaļu no Polijas;

P.  tā kā ES veselības komisāra Markos Kyprianou un Krievijas lauksaimniecības ministra Alekseja Gordejeva 21.aprīļa sarunas par Krievijas un ES attiecību uzlabošanu, atceļot aizliegumu, ir nonākušas strupceļā, kas aptumšo ES un Krievijas augstākā līmeņa sanāksmi, kam jānotiek 18.maijā Samārā;

Q.  tā kā, atbilstīgi veselības komisāram Peter Mandelson ES un Krievijas attiecības pašlaik ir sasniegušas "tādu nesaprašanās vai pat neuzticēšanās līmeni, kāds nav piedzīvots kopš aukstā kara beigām", kas traucē centieniem veidot abu pušu ciešākas saites;

R.  tā kā saistībā ar nesenajiem notikumiem Igaunijā ir bloķēta normāla Igaunijas vēstniecības darbība Maskavā; tā kā dažiem vēstniecības darbiniekiem uzbruka demonstranti, kas aplenkuši Igaunijas vēstniecību un dedzina Igaunijas karogu;

S.  tā kā ir ļoti svarīgi, lai ES attiecībās ar Krieviju runā vienā balsī, izrāda solidaritāti un vienotību;

1.  no jauna apstiprina savu pārliecību, ka Krievija ir nozīmīgs pragmatiskas sadarbības partneris, ar kuru Eiropas Savienībai ir ne tikai kopīgas tautsaimnieciskās un tirdzniecības intereses, bet arī mērķis cieši sadarboties gan starptautiskajā arēnā, gan kopējās kaimiņvalstīs;

2.  uzsver, cik svarīgi ir stiprināt ES dalībvalstu vienotību un solidaritāti attiecībās ar Krieviju; atzinīgi vērtē kopējo ES nostāju sarunās ar Maskavu par Krievijas aizlieguma atcelšanu attiecībā uz Polijas gaļas eksportu;

3.  izsaka nožēlu par to, ka šīs sarunas tika pārtrauktas un turpmāk nav izdevies uzsākt sarunas par jauna ES un Krievijas pamatnolīguma noslēgšanu, mudina Vācijas prezidentūru turpināt darbu, lai pieņemtu pilnvaras sarunām, lai pēc iespējas drīzāk pieņemtu jaunu nolīgumu un nekavējoties uzsākt jaunas sarunas, kuru nosacījums ir, lai Krievija pārtrauc pielietot ekonomisku spiedienu pret ES dalībvalstīm;

4.  aicina Krieviju pilnībā ievērot Vīnes Konvencijas par diplomātiskajām attiecībām noteikumus, nodrošinot ārzemju vēstniecību aizsardzību un normālu darbību;

5.  atzinīgi vērtē atkāto diskusiju par demokrātiju un cilvēktiesībām pēdējā ES un Krievijas augstākā līmeņa sanāksmē 2006. gada 24. novembrī Helsinkos; tomēr uzsver, ka pašreizējā situācija Krievijā izraisa bažas par cilvēktiesību ievērošanu, demokrātiju un tiesisku valsti; pauž nožēlu, ka ES un Krievijas dialogs par cilvēktiesībām nav bijis sekmīgs, aicina Krievijas valdību veicināt šo apspriežu intensifikāciju, kas ir ES un Krievijas partnerības būtiska sastāvdaļa;

6.  atkārtoti pauž uzskatu, ka spēcīgai cilvēktiesību un demokrātisko vērtību aizsardzībai jākalpo par noteicošo principu ES sadarbībā ar Krieviju; mudina Komisiju nodrošināt, ka šīs vērtības nebūs otršķirīgas ES un Krievijas sarunās un ka Krievijai piešķirtais finansiālais atbalsts ir saistīts ar demokrātijas standartu nostiprināšanu šajā valstī;

7.  pauž bažas par to, ka turpinās ziņojumi no Krievijas un starptautiskajām cilvēktiesību organizācijām par spīdzināšanu, kā arī necilvēciskām un pazemojošām darbībām cietumos, milicijas iecirkņos un slepenos aizturēšanas centros Čečenijā; asi nosoda šādu praksi un aicina Krievijas iestādes nodrošināt, lai Čečenijas Republikā tiktu pilnībā ievērotas Eiropas Cilvēktiesību konvencijā, ko Krievija parakstījusi, paredzētās tiesības, un visi tie, kas pārkāpj šīs tiesības, stātos tiesas priekšā;

8.  uzsver, ka ir jāsadarbojas ar Krieviju kā nepieciešamu un svarīgu partneri, lai nodrošinātu mieru, stabilitāti un drošību, cīnītos pret starptautisko terorismu un vardarbīgu ekstrēmismu, kā arī risinātu citus drošības jautājumus, piemēram, vides un kodolkatastrofas draudus, cīņu pret narkotiku un ieroču kontrabandu, cilvēku tirdzniecību un pārrobežu organizēto noziedzību Eiropas kaimiņvalstīs;

9.  aicina Komisiju un Padomi kopīgi ar Krievijas valdību turpināt pasākumus drošības un stabilitātes stiprināšanai kopējās kaimiņvalstīs, īpaši izmantojot kopēju krīzes pārvaldību Ukrainā un Baltkrievijā, kā arī kopīgas pūles, lai beidzot atrisinātu iesaldēto konfliktu ar Kalnu Karabahu, Moldovu un Gruziju, nodrošinot pilnīgu šo valstu teritoriālo integritāti; aicina ES un Krieviju kā ANO Drošības padomes locekli uzņemties atbildību saistībā ar Irānas atomenerģijas jautājumu, kā arī kā četrinieka loceklēm iesaistīties Vidējo Austrumu konflikta risināšanā, kā arī veicināt centienus sarīkot starptautisku miera konferenci par reģionālu mieru Vidējos Austrumos; aicina Krieviju kā kontaktgrupas locekli un ANO Drošības padomes locekli sadarboties, lai rastu ilgtspējīgu risinājumu Kosovas problēmai, kā arī kā sešu pušu sarunu dalībnieci palīdzēt rast risinājumu atomieroču izplatīšanai Ziemeļkorejā;

10.  uzsver, ka ļoti svarīga ir Krievijas pievienošanās PTO, ir pārliecināts, ka līdzdalība PTO būs nozīmīgs signāls ārzemju investoriem, veicinās tautsaimniecības izaugsmi Krievijā un uzlabos tirdzniecību ar ES; uzskata, ka pievienošanās PTO rezultāts būs dziļāka ES un Krievijas tautsaimniecības integrācija;

11.  tāpēc atkārtoti pauž viedokli, ka svarīgi ir izveidot Kopējo ekonomisko telpu (KET) un turpmāk izvērst tos mērķus, kas nosprausti Kopējās ekonomiskās telpas Ceļa kartē, īpaši attiecībā uz ES un Krievijas atvērta un integrēta tirgus izveidi;

12.  uzsver, ka ir svarīgi uzlabot investīciju vidi Krievijā, ko var panākt tikai veicinot un sekmējot nediskriminējošus un pārredzamus biznesa noteikumus, samazinot birokrātiju un divvirzienu investīcijas; pauž bažas par to, ka veids, kādā iestādes piemēro likumus, nav iepriekš paredzams;

13.  atzinīgi vērtē Krievijas enerģētikas ministra Viktora Hristenko un enerģētikas komisāra Andra Piebalga vienošanos par ES un Krievijas enerģētikas dialoga tematisko grupu pārstrukturēšanu; uzsver, ka jaunas grupas pievērsīsies šādiem jautājumiem–i) enerģētikas stratēģijas, prognozes un scenāriji, ii) tirgus attīstība, kā arī iii)enerģētika, kā arī sarunas par agrās brīdināšanas sistēmas izveidi attiecībā uz enerģētikas krīzēm;

14.  uzsver, ka ir svarīgi stiprināt dialogu ar Krieviju kā lielāko piegādātāju ES par enerģētikas jautājumiem, ar mērķi nodrošināt piegāžu drošību un pieprasījuma drošību pieaugošās savstarpējās energoatkarības kontekstā; uzsver, ka šīs sadarbības pamatā jābūt principiem, kas noteikti Enerģētikas hartā, īpaši tai pievienotajā Tranzīta protokolā, kā arī savstarpīgumam attiecībā uz investīcijām, piekļuvi tirgum un infrastruktūrām;

15.  atbalsta informācijas apmaiņu par modernām enerģētikas tehnoloģijām un mudina veicināt ES un Krievijas enerģētikas nozares dalībnieku kontaktus, kā arī centienus, kas nepieciešami, lai uzlabotu enerģijas efektivitāti un attīstītu tehnoloģijas bez CO2 izmešiem, kas sniedz vērā ņemamas sadarbības iespējas īpaši rūpniecībā, ES un Krievijas apmaiņā ar labāko praksi un tehnoloģijām; aicina Krieviju un ES dalībvalstis sasniegt Kioto protokolā nospraustos mērķus;

16.  uzsver, ka Eiropas Savienībai tās centienos nostiprināt attiecības ar Krieviju ir jārīkojas vienoti un noteikti; atzinīgi vērtē Vācijas prezidentūras nodomus piešķirt lielāku nozīmi šim svarīgajam jautājumam;

17.  uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu un Krievijas valdībām un parlamentiem, kā arī Eiropas Padomei.