REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

14.1.2008

Noslēdzot debates par Padomes un Komisijas paziņojumiem,
ievērojot Reglamenta 103. panta 2. punktu,
iesniedza Ryszard Czarnecki, Adam Bielan, Cristiana Muscardini, Hanna Foltyn-Kubicka, Ewa Tomaszewska, Konrad Szymański, Mieczysław Edmund Janowski, Marcin Libicki un Gintaras Didžiokas
UEN grupas vārdā
par stāvokli Kenijā

B6‑0025/2008

Eiropas Parlamenta rezolūcija par stāvokli Kenijā

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Kotonū 2000. gada 23. jūnijā parakstīto un Luksemburgā 2005. gada 25. jūnijā grozīto Partnerattiecību nolīgumu starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu grupas locekļiem, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses (Kotonū nolīgums), jo īpaši šā nolīguma 8. un 9. pantu,

–  ņemot vērā Āfrikas Cilvēku un tautu tiesību hartas nostādnes par demokrātisku vēlēšanu norisi,

–  ņemot vērā Deklarāciju par starptautiskās vēlēšanu novērošanas principiem un Starptautisko vēlēšanu novērotāju rīcības kodeksu, ko 2005. gada 27. oktobrī pieņēma ANO,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības vēlēšanu novērošanas misijas (EUEOM) 2008. gada 1. janvāra provizorisko paziņojumu par vēlēšanām Kenijā,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības vārdā pieņemto ES prezidentūras 2008. gada 8. janvāra deklarāciju par prezidenta vēlēšanām Kenijā,

–  ņemot vērā Reglamenta 103. panta 2. punktu,

A.  tā kā 2007. gada prezidenta vēlēšanas Kenijā pēc būtības nenotika atbilstoši starptautiskajiem un reģionālajiem demokrātisku vēlēšanu pamatstandartiem un bija vērojams pārredzamības trūkums vēlēšanu rezultātu apstrādē un apkopošanā;

B.  tā kā, neraugoties uz vēlēšanu norises visumā labo administratīvo organizāciju līdz rezultātu apkopošanas brīdim, Kenijas demokrātiskos procesus negatīvi ietekmē šaubas par prezidenta vēlēšanu rezultātu ticamību;

C.  tā kā vēlēšanu laikā bija vērojamas plašas etniski motivētas vardarbības akcijas, kurās tika nogalināti daudzi iedzīvotāji un kuru rezultātā valstī ir iestājusies nopietna etnopolitiskā krīze;

D.  tā kā priekšvēlēšanu kampaņa noritēja diezgan atklātā un brīvā gaisotnē, visumā ievērojot informācijas, pulcēšanās un biedrošanās brīvību; tā kā priekšvēlēšanu kampaņas atmosfērai tomēr bija raksturīga arī spēcīga etnopolitiskā polarizācija divu galveno kandidātu starpā; tā kā priekšvēlēšanu periodā un pēc rezultātu paziņošanas gājuši bojā ļoti daudz cilvēku;

E.  tā kā EUEOM novērotājiem nebija vienlīdzīgu iespēju piekļūt visiem balsu skaitīšanas iecirkņiem un viņi secināja, ka pārredzamības un pienācīgu drošības procedūru trūkums ir ievērojami samazinājis ticamību prezidenta vēlēšanu rezultātiem;

F.  tā kā pēc vēlēšanām notikušajās vardarbības akcijās Kenijā bojā gājuši vairāk nekā 500 cilvēki un saskaņā ar ANO datiem šo akciju sekas izjutuši aptuveni 500000 cilvēku, no kuriem 250000 bijuši spiesti pamest savas mājvietas; tā kā saskaņā ar ANO augstā komisāra bēgļu jautājumos (UNHCR) aprēķiniem 3300 Kenijas iedzīvotāji meklējuši patvērumu Ugandā, un sākotnējās aplēses liecina, ka visvairāk cietis Rift Valley apvidus valsts rietumos;

G.  tā kā pēcvēlēšanu satricinājums izraisīja tirdzniecības pārtraukumu valūtas un vērtspapīru tirgos, kā arī tējas un kafijas izsoļu atlikšanu; tā kā finanšu ministrs Amos Kimunyu ir aprēķinājis, ka politiskais satricinājums Kenijas tautsaimniecībai radīs zaudējumus 1 miljarda dolāru apmērā;

H.  tā kā nemieru turpināšanās Kenijā negatīvi ietekmē reģiona ekonomisko stāvokli un ir izraisījusi humanitāru un ekonomisku krīzi atsevišķās Lielo ezeru reģiona daļās, un tā kā Ugandā, Ruandā un Burundi vērojamais degvielas deficīts ir atstājis sekas uz reģiona ekonomiskajām un sociālajām norisēm,

1.  nosoda nesen notikušos vardarbības aktus un pauž dziļas bažas par ziņojumiem, kuri vēstī par rasu naida kurināšanu un nesaskaņām starp Kenijas etniskajām grupām;

2.  pauž dziļas bažas par drošības situācijas pasliktināšanos pēc vēlēšanām, humanitārajiem apstākļiem un iespējamo veselības aprūpes krīzi pagaidu nometnēs, kas izvietotas skolās, slimnīcās un baznīcās;

3.  pauž nopietnas bažas par katoļu misionāru ziņojumiem, kuros vēstīts par vispārēju pārtikas, ūdens un degvielas deficītu, un par visiem pārējiem ziņojumiem, kas liecina par ēku un transportlīdzekļu masveida dedzināšanas gadījumiem un veikalu izlaupīšanu;

4.  nosoda ar pēcvēlēšanu vardarbības akcijām saistīto izvarošanas gadījumu skaita palielināšanos;

5.  pauž nožēlu, ka, neraugoties uz kopumā sekmīgajām parlamenta vēlēšanām, prezidenta vēlēšanu rezultāti nešķiet ticami, jo plaši ziņots par pārkāpumiem vēlēšanu norisē;

6.  pauž atbalstu pašreizējā Āfrikas Savienības prezidenta John Kufuor centieniem panākt pušu samierināšanu un, ņemot vērā lielos etniskā konflikta saasināšanās draudus, aicina rast uz taisnīgumu un līdzsvarotu atbildību balstītu risinājumu;

7.  pauž nožēlu, ka pašreizējais prezidents Mwai Kibaki ir atteicies pieņemt prezidenta John Kufuor piedāvājumu par samierināšanu un, iepriekš neapspriežoties, iecēlis savas valdības locekļus; uzsver — lai novērstu etniskā konflikta saasināšanos, nepieciešams izveidot nacionālās vienotības valdību, kurā pārstāvēta arī opozīcija;

8.  aicina politisko partiju līderus atsākt dialogu un darīt visu iespējamo, lai panāktu politisku un konstitucionālu vienošanos, kas veicinātu situācijas stabilizēšanos valstī;

9.  mudina abas puses steidzami veikt koriģējošas darbības, proti, uzsākt sarunas, kurās iesaistīts starptautisks samierināšanas starpnieks;

10.  aicina politisko partiju līderus uzņemties atbildību par turpmākas vardarbības novēršanu valstī, pierādīt apņemšanos ievērot tiesiskumu un nodrošināt cilvēktiesību ievērošanu;

11.  pauž bažas par to, ka pēcvēlēšanu perioda vardarbības akcijas nodarīs kaitējumu Austrumāfrikas nozīmīgākajai tautsaimniecībai un atstās negatīvas sekas uz tūrismu un reģionālo tirdzniecību;

12.  mudina Komisiju nekavējoties sniegt palīdzību visiem Kenijas iedzīvotājiem un misionāriem, kuri tur strādā sevišķi smagos apstākļos;

13.  aicina Komisiju un dalībvalstis nekavējoties reaģēt uz neseno vardarbības aktu rezultātā savas mājvietas pametušo Kenijas iedzīvotāju humanitārajām vajadzībām;

14.  aicina starptautisko sabiedrību un jo īpaši Komisiju kļūt par galveno šā strīda vidutāju, lai panāktu mierpilnu vienošanos, izvairītos no pilsoņu kara draudiem un nepieļautu Ruandas un Burundi 90. gadu traģisko notikumu atkārtošanos;

15.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām, Kenijas valdībai, ĀKK un ES Apvienotās parlamentārās asamblejas līdzpriekšsēdētājiem un Āfrikas Savienības Komisijas un Izpildu padomes priekšsēdētājam.