REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
16.4.2008
ievērojot Reglamenta 103. panta 2. punktu,
iesniedza Willy Meyer Pleite, Helmuth Markov, Giusto Catania, Jens Holm, Ilda Figueiredo un Pedro Guerreiro
GUE/NGL grupas vārdā
par ES un Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstu 5. augstākā līmeņa sanāksmi Limā
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B6-0147/2008
B6‑0173/2008
Eiropas Parlamenta rezolūcijas priekšlikums par ES un Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstu 5. augstākā līmeņa sanāksmi Limā
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā deklarācijas, ar ko līdz šim Riodežaneiro 1999. gada 28. un 29. jūnijā, Madridē 2002. gada 17. un 18. maijā, Gvadalaharā 2004. gada 28. un 29. maijā un Vīnē 2006. gada 12. un 13. maijā nākuši klajā četri Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstu un Eiropas Savienības un to valdību vadītāji,
– ņemot vērā Rio grupas un Eiropas Savienības ministru XIII sanāksmi, kas 2007. gada 20. aprīlī notika Santodomingo Dominikanas Republikā,
– ņemot vērā Sanhosē dialoga ministru XIII sanāksmi starp Eiropas Savienības trijotni un Centrālamerikas valstu ministriem, kas 2007. gada 19. aprīlī notika Santodomingo Dominikanas Republikā,
– ņemot vērā 2005. gada 14., 15. un 16.jūnijā Limā notikušās Eiropas Savienības un Latīņamerikas XVII parlamentu konferences noslēguma aktu,
– ņemot vērā 2001. gada 15. novembra rezolūciju par globālām partnerattiecībām un kopēju stratēģiju attiecībām starp Eiropas Savienību un Latīņameriku[1] un 2006. gada 27. aprīļa rezolūciju par pastiprinātu partnerību starp Eiropas Savienību un Latīņameriku,
– ņemot vērā ES un Latīņamerikas valstu parlamentārās asamblejas 2007. gada 20. decembra rezolūcijas,
– ņemot vērā Reglamenta 103. panta 2. punktu,
A. tā kā nākamajai Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstu un to valdību vadītāju augstākā līmeņa sanāksmei, kas notiks Limā, ir jābūt iespējai, kā rast konkrētus risinājumus šiem diviem reģioniem un attīstīt to rīcību,
B. tā kā V augstākā līmeņa sanāksmē, kas 2008. gada 16. un 17. maijā notiks Limā, Eiropas Savienība un Latīņamerika pievērsīs konkrētu uzmanību sadarbībai ilgtspējīgas attīstības, enerģētikas un klimata pārmaiņu jomā, kā arī citiem jautājumiem, kas saistīti ar vidi;
C. tā kā resursu meklēšanai un ieguvei jānotiek, ievērojot valstu neatkarību un nepieļaujot to valstu izlaupīšanu un novešanu nabadzībā, kuru rīcībā ir energoresursi,
D. tā kā nabadzība Latīņamerikā joprojām padziļinās, jo tiek īstenota neoliberāla ekonomiskā politika, tā kā 70 % no 1,3 miljoniem cilvēku, kas dzīvo galējā nabadzībā, ir sievietes un tā kā nabadzība ir galvenais migrācijas iemesls,
E. paužot bažas par pasaules finanšu krīzi un to, ka daudzām Latīņamerikas valstīm ir parādi, kā arī par pārtikas produktu pieejamības problēmu, kuras iemesls ir cenu paaugstināšanās,
F. tā kā pašreizējā finanšu situācijas attīstība, kas norāda uz būtisku krīzes risku hipotekāro kredītu jomā ASV, ir tikai izpausme daudz plašākai un dziļākai krīzei, kura skar visu pasaules finanšu sistēmu un kuras ietekme uz pasaules valstu, tostarp Eiropas Savienības, Latīņamerikas un Karību reģiona valstu ekonomiku pašlaik vēl nav paredzama,
G. ar lielu interesi novērojot Dienvidu bankas un Dienvidamerikas Nāciju Savienības izveidi, kā arī citas reģionālās iniciatīvas, kuru mērķis ir sociālo un ekonomisko problēmu integrācija un atrisināšana, atbrīvojoties no starptautiskajām finanšu iestādēm,
H. tā kā reģionālās integrācijas procesos ir jāievēro valstu suverenitāte un vienlīdzība, balstoties uz vērienīgu sociālo politiku un atbalstot pieeju, kas ņem vērā katras valsts, it īpaši vismazāk attīstīto valstu vajadzības, un kas veicina patiesu konverģenci starp Eiropas savienības dalībvalstīm un Latīņamerikas un Karību reģiona valstīm; tā kā šajos nolīgumos prioritāte ir jāpiešķir mieram, sabiedrības demokratizācijai, iedzīvotāju sociālo tiesību veicināšanai, ekonomisko un finanšu krīžu atrisināšanai, vides aizsardzībai un kultūru dažādībai,
I. tā kā Pekinas rīcības platforma nostiprina dzimumu perspektīvas principu visos politikas virzienos kā efektīva stratēģija, lai veicinātu dzimumu vienlīdzību, un tā kā šīs pamatnostādnes paredz saistības valdībām un citiem dalībniekiem,
J. tā kā laba sieviešu reproduktīvā un seksuālā veselība un tiesības ir priekšnoteikums, lai īstenotu dzimumu vienlīdzību,
K. tā kā nesenie notikumi, kas attiecas uz „Andu krīzi”, liecina, ka pastāv ievērojams Kolumbijas bruņotā konflikta izplatīšanās risks reģionā; paužot nopietnas bažas par militarizāciju un šā konflikta padziļināšanos, un šajā sakarībā notikušajām daudzajām slepkavībām, piespiedu pazušanām, kas galvenokārt skar arodbiedrību pārstāvjus un cilvēktiesību aizstāvjus, un paramilitāro grupējumu drošības spēku veiktajām civiliedzīvotāju slepkavībām, kā arī atentātiem un nolaupīšanām, par ko ir atbildīgi nemiernieki,
L. tā kā ir svarīgi īstenot dialogu starp diviem reģioniem, lai atbalstītu vienam otru un sadarbotos šajās jomās;
1. pauž cerību, ka nākamā Latīņamerikas un Eiropas Savienības valstu vadītāju augstākā līmeņa sanāksme, kas maija vidū notiks Limā, palīdzēs konkrēti risināt tādus svarīgus jautājumus kā miera process, abu pušu demokrātijas nostiprināšana, cilvēktiesības, migrācija, sociālais parāds, pašreizējā pasaules finanšu krīze, vide un klimata pārmaiņas, bioloģiskā dažādība, kultūru dažādības saglabāšana un minoritāšu tiesības;
2. uzskata, ka pasaules finanšu krīze, kuras epicentrs ir Ziemeļamerikas finanšu sistēma un kura izveidojās pēc spekulācijām ar nekustamo īpašumu, atspoguļo pieaugošo finanšu spekulāciju krīzi, kas aizvien vairāk attālinās no reālās ekonomikas, kā arī strādājošo atalgojuma vērtības un vistrūcīgāko iedzīvotāju pirktspējas samazināšanos, kas ir parādība, kura ir saistīta ar piespiedu nepieciešamību ņemt banku kredītus, lai nekustamo īpašumu iegādei un patēriņa vajadzībām; uzskata par nepieņemamu, ka pašreizējās finanšu krīzes smagums gulstas uz strādājošiem un vismazāk nodrošinātajiem, vēlreiz pasargājot patiesos atbildīgos par spekulatīvo politiku un ekonomikas finansializāciju un ieguvējus no tās, proti, lielās ekonomiskās un finanšu grupas;
3. iebilst pret kriminālatbildības piemērošanu sociālā protesta grupām un uzbrukumiem strādājošo tiesībām Latīņamerikā un šobrīd jau arī Eiropā, kā arī pret vairākiem vārda un politiskās brīvības ierobežošanas gadījumiem; aicina Peru valdību nodrošināt visas nepieciešamās garantijas, lai tāpat kā iepriekšējās reizēs vienlaicīgi ar oficiālo valstu vadītāju augstākā līmeņa tikšanos Limā varētu notikt arī alternatīvais EA3 sammits;
4. stingri nosoda cilvēku tirdzniecību un pauž cerību, ka tā tiks pienācīgi apkarota, taču radikāli iebilst pret emigrantu sodīšanu un iestājas par personu brīvu pārvietošanos starp abiem reģioniem; vēlas pastiprināt sadarbību starp abiem reģioniem, lai atrisinātu migrācijas problēmas ar miermīlīgiem risinājumiem un sociālo taisnīgumu, nevis ar „cietokšņu” vai mūru būvēšanu un imigrantu apspiešanu;
5. atzinīgi vērtē Santodomingo notikušās Rio grupas valstu vadītāju augstākā līmeņa tikšanās rezultātus, kas tiem ļāva atrisināt „Andu krīzi”, nosodīt trešo valstu suvereinātes pārkāpšanu ar militāriem iebrukumiem un par terorismu aizdomās turamo sarakstu izveidi, ko īsteno ASV, Kanāda un Eiropas Savienība, un atbalstīt risinājumus reģionā notiekošo konfliktu atrisināšanai sarunu ceļā;
6. uzskata, ka partnerattiecību nolīgumu apspriešanā ir jāievēro valstu suverenitāte un vienlīdzība, šādi radot iespēju uz vienlīdzības pamatiem tuvināties abiem reģioniem sarunu laikā par sadaļām, kas veltītas politiskajam dialogam, sadarbībai un tirdzniecībai godīgos un savstarpēji labvēlīgos apstākļos, kuri balstās uz papildināmību un solidaritāti, šādi atbrīvojoties no brīvās tirdzniecības modeļa, ko uzsāka pēc ASV iniciatīvas, piemēram, Centrālamerikas Brīvās tirdzniecības līguma (CAFTA);
7. aicina Komisiju uzmanīgi uzklausīt tās valstis, kuras nevēlas veidot brīvās tirdzniecības zonas kā to piedāvā Eiropas Savienība, bet gan noslēgt vienpusējus tirdzniecības nolīgumus; noraida brīvās tirdzniecības nolīgumus un aicina Komisiju meklēt alternatīvas, piemēram, līdz dažiem aspektiem ierobežot tirdzniecības atvieglojumus un uzlabot vispārējo preferenču sistēmu VPS, kas, šķiet, ir piemērotāka daudzu attīstības valstu ekonomikas un sociālajam stāvoklim;
8. vēlas, lai tiktu padziļinātas divu reģionu stratēģiskās partnerattiecības ar dubultu mērķi — palielināt iedzīvotāju labklājību un stiprināt reģionālo integrāciju, ņemot vērā gan starp valstīm, gan reģioniem pastāvošo asimetriju;
9. aicina valstu vadītājus izstrādāt risinājumus smagās pārtikas krīzes pārvarēšanai, kura skar daudzu valstu iedzīvotājus un pārtikas apgādes suverenitāti, un pieņemt piemērotus lēmumus apstākļos, kad biodegvielas nepārprotami ietekmē iedzīvotāju pārtikas apgādi un klimata pārmaiņas;
10. uzskata, ka valsts pakalpojumi ir ļoti svarīgi, lai apkarotu nevienlīdzību, nabadzību un epidēmijas; uzskata, ka īpaši būtiski ir izveidot divu reģionu sadarbību, lai saglabātu un attīstītu valsts pakalpojumus, kas ir demokrātijas pamatelements;
11. aktīvi aicina veidot tādu valsts politiku, kas rūpējas par tādu infrastruktūru, iekārtu un valsts pakalpojumu izveidi, kas nodrošina vispārēju piekļuvi dzimumizglītībai un izglītībai par sieviešu reproduktīvo lomu, tostarp par dzimstības regulēšanu, un kas atbalsta mātes un tēva tiesības, lai sievietes varētu plānot ģimeni un pārējo savu dzīvi un tiktu nodrošināti visi priekšnosacījumi viņu vienlīdzīgai iesaistei visās jomās;
12. piekrīt un atbalsta tautu cīņu, tostarp iezemiešu tautu cīņu par savu dabas resursu pārvaldi, īpaši cīņu par piekļuvi ūdenim un enerģijai un uzskata, ka tās ir cilvēka pamattiesības;
13. uzskata, ka ir nepieciešams noteikts Eiropas deputātu atbalsts Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valdību pasākumiem, kuru mērķis ir uzraudzīt, kā Eiropas multinacionālie uzņēmumi un citi šajā teritorijā strādājošie uzņēmumi ievēro cilvēktiesības, sociālās un vides tiesības;
14. uzskata, ka lauksaimniecība joprojām ir vitāli svarīga visnabadzīgāko personu vairākumam, tostarp iezemiešu tautām, un uzsver, ka svarīga ir piekļuve zemei ar lauksaimniecības reformas programmu palīdzību; uzskata, ka divpusējās un daudzpusējās sarunās, kurās piedalās abi reģioni, priekšroka ir jādod pārtikas apgādes suverenitātei un nodrošinātībai ar pārtiku, kā arī ģimenes un kooperatīvas lauksaimniecības saglabāšanai;
15. atzinīgi vērtē reģionālās integrācijas pasākumus Latīņamerikā, piemēram, Dienvidu bankas darbības uzsākšanu, Petrosur un Petrocaribe projektus; atzinīgi vērtē bankas ALBA priekšlikumu, kas skar visu Latīņamerikas tautu dzīvi pateicoties pilnīgam attīstības modelim, kura pamatā ir tautu solidaritātes, sadarbības, papildinātspējas un suverenitātes principi un kurā tirdzniecība tiek uzskatīta par instrumentu, nevis par mērķi, un kurā pirmkārt tiek domāts par cilvēku;
16. uzskata par būtisku to, ka Eiropas Parlamenta piedāvātā divu reģionu fonda uzdevums ir novērst pastāvošo nevienlīdzību, kas ir nebeidzama posta avots;
17. nosoda Bolīvijas šķelšanas mēģinājumus, ko perina oligarhu grupas, vēlēdamās monopolizēt visiem bolīviešiem piederošos dabas resursus; atgādina, ka šo vienību organizētos referendumus gan Bolīvijas vēlēšanu iestādes, gan ANO īpašais referents Rodolfo Stavenhagen ir noteikuši par nelegāliem;
18. ir ļoti noraizējies par neatlaidīgi popularizēto pasaules drošības saistīšanu ar ASV drošību, kuras uztur savas militārās bāzes visā pasaulē un proponē militāro izdevumu paaugstināšanu, kas 2007. gadā ir sasnieguši visaugstāko līmeni pēc Otrā pasaules kara; pauž bažas par šo militāro kāpinājumu, ko vada ASV un kam ir pievienojusies Eiropas Savienība, ko apliecina pretraķešu vairogs, kas tiks uzstādīts Čehijas Republikā un Polijā; prasa slēgt abos reģionos pastāvošās ārvalstu militārās bāzes;
19. atkārtoti apliecina saistības attiecībā uz Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu mērķiem un principiem; atkārtoti apliecina lēmumu atbalstīt visus centienus aizstāvēt visu valstu suverēno vienlīdzību, ievērot to teritoriālo neaizskaramību un politisko neatkarību, starptautiskajās attiecībās atturēties no draudu vai spēka pielietošanas, jo tas ir pretrunā ar ANO mērķiem un principiem, kā arī priekšroku dot domstarpību atrisināšanai ar miermīlīgiem līdzekļiem un atbilstoši tiesiskuma un starptautisko tiesību principiem;
20. atgādina, ka atbalsta Kolumbijā pastāvošā konflikta politisku atrisinājumu sarunu ceļā; atzinīgi vērtē tādu valstu kā Francija un Venecuēla veikumu, īstenojot Kolumbijas Revolucionāro bruņoto spēku (FARC) ķīlnieku un ieslodzīto apmaiņu; ļoti negatīvi vērtē organizētās noziedzības ietekmi valsts pārvaldes līmenī; nosoda Kolumbijas armijas uzbrukumu FARC Ekvadoras teritorijā, pārkāpjot šīs valsts suverenitāti un starptautiskās tiesības un izraisot nepieņemamu reģionālu krīzi;
21. atzinīgi vērtē Starptautiskās izmeklēšanas komisijas cīņai pret nesodāmību Gvatemalā (CICIG) izveidi 2008. gada janvārī, jo tas ir lielisks līdzeklis, ar kura palīdzību Gvatemala, kuru atbalsta starptautiskā sabiedrība, var atrast ceļu uz demokrātiju, uz tiesiskuma pārsvaru un cilvēktiesību aizsardzību; uzskata, ka (CICIG) ir piemērs, kam vajadzētu sekot visām tām valstīm, kuras skar nesodāmības problēma; pauž nožēlu, ka piecus mēnešus pēc darba uzsākšanas šī komisija dažās tiesu sistēmas daļās pastāvošo šķēršļu dēļ nav sniegusi pārskatu par izmeklēšanas rezultātiem; uzskata, ka ir svarīgi, lai Eiropas Savienība kā divu reģionu iestāžu sadarbības paraugu atbalstītu starptautisko nesodāmības tiesu Gvatemalā;
22. raizējas par dažu tādu Latīņamerikas valstu vēlēšanu sistēmu īpašībām, kāda pastāv, piemēram, Salvadorā, kas nenodrošina uz ticamu skaitīšanu un uz ticamām personas apliecībām balstītas vēlēšanas; prasa, lai Eiropas Savienība pārbauda iespēju apstiprināt jauno Salvadoras vēlēšanu likumu un piedalās vēlēšanu procesā šajā valstī ar mērķi nodrošināt, lai 2009. gada vēlēšanas būtu pārredzamas un taisnīgas;
23. negatīvi vērtē Salvadoras augstākās tiesas 2007. gada 16. oktobra lēmumu par Starptautiskās Darba organizācijas 87. Konvencijas par arodbiedrību brīvību un arodbiedrību tiesību aizsardzību nepiemērošanu; aicina, lai Komisija pieprasa šīs konvencijas piemērošanu kā pamatnosacījumu ES un Centrālamerikas partnerattiecību nolīguma sarunu turpināšanai;
24. stingri noraida visus tos piespiedu līdzekļus, kas ir vienpusēja rakstura un ar eksteritoriālu ietekmi un kas neatbilst starptautiskajām tiesībām un brīvās tirdzniecības jomā vispārpieņemtiem noteikumiem; uzskata, ka šādi pasākumi nopietni apdraud multilaterālismu; atgādina par ANO Ģenerālās asamblejas rezolūciju A/RES/62/3 un to, ka ar to ir noraidīti eksteritoriālie Helms‑Burton likuma noteikumi;
25. prasa atbrīvot piecus kubiešus, kas saskaņā ar ANO asamblejas Cilvēktiesību komitejas norādīto tika nepamatoti aizturēti un jau desmit gadus atrodas ieslodzījumā ASV; nosoda necilvēcīgos ieslodzījuma apstākļus un izolāciju, kādā viņi tiek turēti, liedzot pat ģimenes locekļu apmeklējumus, kas ir smags cilvēktiesību un arī ASV tiesību aktu pārkāpums;
26. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju 5. ES – Latīņamerikas un Karību jūras reģiona augstākā līmeņa sanāksmes vadībai, Padomei un Komisijai, kā arī Eiropas Savienības dalībvalstu parlamentiem un visām Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstīm, Eiropas un Latīņamerikas Parlamentārai asamblejai, Latīņamerikas Parlamentam, Centrālamerikas Parlamentam, Andu Parlamentam un Mercosur Parlamentam.
- [1] OV C 140 E, 13.6.2002., 569. lpp.