Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B6-0446/2008

Iesniegtie teksti :

B6-0446/2008

Debates :

PV 24/09/2008 - 15
CRE 24/09/2008 - 15

Balsojumi :

PV 25/09/2008 - 7.5
CRE 25/09/2008 - 7.5

Pieņemtie teksti :


REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
PDF 97kWORD 53k
2008. gada 17. septembra
PE413.299
 
B6‑0446/2008
Pamatojoties uz jautājumiem, uz ko sniedz mutisku atbildi B6‑0460/2008 un B6‑0461/2008,
ievērojot Reglamenta 108. panta 5. punktu,
iesniedza Rebecca Harms, Claude Turmes un Caroline Lucas
Verts/ALE grupas vārdā
par enerģijas cenu pieaugumu

Eiropas Parlamenta rezolūcija par enerģijas cenu pieaugumu 
B6‑0446/2008

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu Eiropadomei un Eiropas Parlamentam „Enerģētikas politika Eiropai” (COM(2007)001),

–  ņemot vērā Eiropadomes 2007. gada 8.–9. marta sanāksmē pieņemtos prezidentūras secinājumus un Eiropadomes Rīcības plānu (2007.–2009. gadam) par enerģētikas politiku Eiropai (EPE),

–  ņemot vērā 2007. gada 26. septembra rezolūciju par virzību uz kopēju Eiropas ārpolitiku enerģētikas jomā,

–  ņemot vērā Reglamenta 108. panta 5. punktu;

A.  tā kā ES ekonomika un vismaz vairākas nozares nav pietiekami sagatavotas, lai pielāgotos pašreizējam enerģijas cenu, konkrēti naftas cenu pieaugumam,

B.  tā kā pieaugošas un it īpaši svārstīgas enerģijas cenas ir būtiska problēma tām ES mājsaimniecībām, kurām ir zemi ienākumi un kurām ir nesamērīgas grūtības augstu transporta un apkures izmaksu dēļ, ko galvenokārt rada augstas naftas cenas, bet arī noteiktām darbībām un pakalpojumiem, kas saistīti ar enerģijas patēriņu, piemēram, zivsaimniecībai, lauksaimniecībai, kravu autopārvadājumiem un ierobežotam skaitam augsta enerģijas patēriņa rūpniecības nozaru,

C.  tā kā tas uzskata riska ieguldījumu fondu un arī lielāko naftas, elektroenerģijas un gāzes uzņēmumu veiktās spekulācijas par būtisku faktoru cenu pieaugumam pēdējo mēnešu laikā pasaules un ES līmenī.

D.  tā kā Eiropas Parlaments apzinās to, ka enerģijas cenas ietekmē dažādi faktori, kas tieši nav atkarīgi no ES politikas veidotājiem, piemēram, nestabilās naftas cenas pasaulē un saikne starp naftas un gāzes cenu, un tā kā tādēļ tas uzskata, ka pastāv tikai ierobežota īstermiņa politisku pasākumu joma, lai samazinātu naftas, gāzes un elektroenerģijas izmaksas par vienību,

E.  tā kā Eiropas Parlaments apzinās, ka pasaules ekonomika ir uz globālas resursu krīzes robežas, ko saasina ievērojams efektivitātes trūkums resursu ziņā un pasaule, kura balstās uz fosilajiem kurināmajiem, un ka vadošais Rietumu ekonomiskais modelis ir uzņēmis ātrumu, kādu neparedzēja neviena blīvi apdzīvota jaunās tirgus ekonomikas valsts, izraisot reālu cenu kāpumu visiem enerģijas resursu veidiem, kā arī citiem resursiem un precēm, tostarp pārtikai,

F.  tā kā ar enerģijas produktivitātes un taupības paaugstināšanu ir visvairāk iespējams samazināt kopējās enerģijas izmaksas,

G.  tā kā Eiropas Parlaments arī apzinās daudzās iespējas, kas ir ES un valstu valdībām, un vietējām pašvaldībām, lai palīdzētu pilsoņiem un ekonomikas nozarēm, kuras skar enerģijas nepietiekamība, izmantojot saskaņotus īstermiņa pasākumus kā tiešos maksājumus ar mērķi mazināt enerģijas nepietiekamību, tiešo atbalstu vai nodokļu samazinājumus noteiktām ekonomikas nozarēm, labāku informāciju un vieglāku piekļuvi īsa un vidēja termiņa taupības pasākumiem,

H.  tā kā atjaunojamās enerģijas, energotaupības un energoefektivitātes politikas virzieni un pasākumi ir vienīgais veids, kā ierobežot mūsu atkarību no fosilajām degvielām,

I.  tā kā tiesību akti, lai veicinātu atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanu elektroenerģijas jomā, ir radījuši vai sekmējuši ilgtspējīgu attīstību dalībvalstīs,

J.  tā kā, lai sasniegtu 20 % atjaunojamo avotu mērķi, palielinātu mūsu neatkarību enerģijas jomā un sasniegtu ES mērķus attiecībā uz klimata pārmaiņām, ir īpaši būtiski līdz 2020. gadam paaugstināt energoefektivitāti par 20 %,

1.  uzsver, ka, neskatoties uz saskaņotu enerģētikas politikas un patēriņa attīstību, pieprasījums pēc enerģijas ES turpmākajās desmitgadēs turpinās paaugstināties; šajā sakarībā atzīst, ka klimata pārmaiņu apkarošana būs grūtāka, vienlaicīgi ievērojami palielinot izmaksas patērētājiem un uzņēmumiem un paaugstinot enerģijas cenas;

2.  aicina Ekonomikas un finanšu padomi stingri, bet reālistiski risināt jautājumus saistībā ar spekulācijām ar enerģijas cenām, izstrādājot kopēju rīcības kodeksu, lai nepieļautu spekulācijas sistēmās, kurās notiek tirdzniecība ar enerģiju, ieviešot saskaņotus nodokļu politikas virzienus attiecībā uz enerģijas spekulantu un lielo energouzņēmumu milzīgajiem ienākumiem; ieņēmumi no šiem ienākumiem varētu būt pamats, valsts fondu izveidei, lai risinātu augsto degvielas cenu izraisītās problēmas un veicinātu jauninājumus;

3.  aicina Komisiju izveidot kopīgu noteikumu kopumu visām ES dalībvalstīm, lai, neradot būtiskus izkropļojumus ES iekšējā tirgū, palīdzētu noteiktām ekonomikas nozarēm ar mērķtiecīgiem pasākumiem;

4.  prasa dalībvalstu valdībām visos līmeņos nopietni risināt enerģijas nepietiekamības problēmas ES un izstrādāt konkrētus ārkārtas politikas virzienus īpaši skartajām ekonomikas nozarēm;

5.  uzsver, ka valstu pasākumiem būtu jāturpina nodrošināt pašreizējo ES politikas virzienu nepārtrauktību iekšējā enerģijas tirgus jomā un attiecībā uz klimata pārmaiņu apkarošanas pasākumiem tā, lai neradītu izkropļojumus ES iekšējā tirgū, un tādēļ prasa Eiropas Komisijai, Ekonomikas un finanšu padomei un ES valstu un valdību vadītāju sanāksmei izstrādāt kopīgu obligātu standartu un noteikumu kopumu, lai stingri un saskaņoti reaģētu uz pašreizējo cenu paaugstinājumu,

6.  aicina Komisiju un Ekonomikas un finanšu padomi stingri noraidīt populistiskas un neproduktīvas iniciatīvas kā PVN samazināšanu primārās enerģijas precēm, piemēram, naftai un gāzei, un dot priekšroku inteliģentiem un ilgtermiņa strukturāliem pasākumiem kā Lielbritānijas premjerministra priekšlikumam samazināt PVN precēm un pakalpojumiem ar nelielu enerģijas patēriņu;

7.  atgādina, ka atjaunojamā enerģija un energoefektivitāte ir vieni no labākajiem veidiem, kā pasargāt gan patērētājus, gan rūpniecību no palielināta enerģijas importa un degvielas cenu paaugstināšanās divkāršās ietekmes; uzsver, ka enerģijas politikas attīstība nedrīkst radīt jaunas sociālas barjeras un ka enerģijas cenām ir jābūt pārredzamām un konkurētspējīgām;

8.  atzīst, ka pastāv plašas iespējas rentabli ierobežot enerģijas pieprasījumu; atgādina, ka enerģijas taupības potenciāls ES ir 40 %, taču, lai to sasniegtu, ir jānosprauž saistoši mērķi; šajā sakarībā pauž nožēlu par to, ka ES saistībās apkarot klimata pārmaiņas nav noteikti saistoši mērķi attiecībā uz enerģijas taupību un efektivitāti;

9.  tādēļ prasa ES un tās dalībvalstīm veikt konkrētus pasākumus, lai samazinātu enerģijas pieprasījumu, un nekavējoties veikt plašus ieguldījumus energoefektīvā ekonomikā, lai ievērojami samazinātu mūsu atkarību no fosilā kurināmā enerģijas un sasniegtu ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām un tās Kioto protokola mērķus; tādēļ aicina Komisiju uzsākt plašu programmu, kas līdz 2020. gadam padarītu ES par energoefektīvāko ekonomiku;

10.  turklāt uzsver, ka atjaunojamie enerģijas avoti kopā ar enerģijas taupības pasākumiem samazina Eiropas atkarību no enerģijas importa un līdz ar to ierobežo politisko un ekonomisko risku, ko rada šāds imports;

11.  aicina Komisiju, izstrādājot turpmāko ES enerģētikas politiku, it īpaši saistībā ar Stratēģisko enerģētikas pārskatu, nodrošināt, ka enerģijas taupībai, energoefektivitātei un atjaunojamai enerģijai tiek piešķirta prioritāte kā ilgtspējīgiem risinājumiem, lai samazinātu ES atkarību no fosilajām degvielām;

12.  uzsver nepieciešamību sekmēt jauninājumus attiecībā uz enerģiju, kas iegūta no fosilā kurināmā, piemērojot elektrostacijām, kuras izmanto fosilo kurināmo, tehnoloģiski neitrālu siltumnīcefekta gāzu emisiju ierobežojumu;

13.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai .

Pēdējā atjaunošana - 2008. gada 19. septembraJuridisks paziņojums