Rezolūcijas priekšlikums - B6-0146/2009Rezolūcijas priekšlikums
B6-0146/2009
Eiropas Parlaments

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

16.3.2009

Pamatojoties uz jautājumiem B6‑0214/2009 un B6‑0213/2009, uz ko sniedz mutisku atbildi,
ievērojot Reglamenta 108. panta 5. punktu,
iesniedza Helmuth Markov
Starptautiskās tirdzniecības komitejas vārdā
par nolīgumu, ar kuru izveido pamatu ekonomisko partnerattiecību nolīgumam starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Austrumāfrikas Kopienas partnervalstīm, no otras puses

Procedūra : 2009/2541(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls :  
B6-0146/2009
Iesniegtie teksti :
B6-0146/2009
Debates :
Balsojumi :
Pieņemtie teksti :

B6‑0146/2009

Eiropas Parlamenta rezolūcija par nolīgumu, ar kuru izveido pamatu ekonomisko partnerattiecību nolīgumam starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Austrumāfrikas Kopienas partnervalstīm, no otras puses

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā 2003. gada 25. septembra rezolūciju par Pasaules Tirdzniecības organizācijas 5. Ministru konferenci Kankūnā[1], 2005. gada 12. maija rezolūciju par Dohas sarunu kārtas novērtējumu pēc PTO Ģenerālpadomes 2004. gada 1. augusta lēmuma[2], 2005. gada 1. decembra rezolūciju par gatavošanos Pasaules Tirdzniecības organizācijas 6. Ministru konferencei Honkongā[3], 2006. gada 23. marta rezolūciju par ekonomisko partnerattiecību nolīgumu (EPN) ietekmi uz attīstību[4], 2006. gada 4. aprīļa rezolūciju par Dohas sarunu kārtas izvērtējumu pēc PTO Ministru konferences Honkongā[5], 2006. gada 1. jūnija rezolūciju par tirdzniecību un nabadzību: tādas tirdzniecības politikas izveidošana, kas maksimāli veicinātu tirdzniecības ieguldījumu nabadzības apkarošanā[6], 2006. gada 7. septembra rezolūciju par Dohas Attīstības programmas (DAP) sarunu apturēšanu[7], 2007. gada 23. maija rezolūciju par ekonomisko partnerattiecību nolīgumiem[8], 2007. gada 12. jūlija rezolūciju par TRIPS nolīgumu un zāļu pieejamību, 2007. gada 12. decembra rezolūciju par ekonomisko partnerattiecību nolīgumiem[9] un 2008. gada 5. jūnija rezolūciju par priekšlikumu Padomes regulai par vispārējo tarifa preferenču sistēmas piemērošanu laikposmam no 2009. gada 1. janvāra līdz 2011. gada 31. decembrim, un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 552/97, Nr. 1933/2006 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 964/2007 un Nr. 1100/2006[10],

–  ņemot vērā Ekonomisko partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Austrumāfrikas Kopienas partnervalstīm, no otras puses,

–  ņemot vērā 2000. gada 23. jūnijā Kotonū noslēgto Partnerattiecību nolīgumu starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu grupas locekļiem, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses (Kotonū nolīgums),

–  ņemot vērā Vispārējo lietu un ārējo attiecību padomes secinājumus, kas pieņemti 2006. gada aprīļa, 2006. gada oktobra, 2007. gada maija, 2007. gada oktobra, 2007. gada novembra un 2008. gada maija sanāksmēs,

–  ņemot vērā Komisijas 2007. gada 23. oktobra paziņojumu „Ekonomisko partnerattiecību nolīgumi” (COM(2007)0635),

–  ņemot vērā Vispārējo vienošanos par tarifiem un tirdzniecību (GATT), jo īpaši tās XXIV pantu,

–  ņemot vērā PTO Ministru konferences 4. sesijas Ministru deklarāciju, ko pieņēma 2001. gada 14. novembrī Dohā,

–  ņemot vērā PTO Ministru konferences 6. sesijas Ministru deklarāciju, ko pieņēma 2005. gada 18. decembrī Honkongā,

–  ņemot vērā PTO Ģenerālpadomes 2006. gada 10. oktobrī pieņemto ziņojumu un ieteikumus, ko sagatavojusi Tirdzniecības atbalsta darba grupa,

–  ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas 2000. gada 8. septembra Tūkstošgades deklarāciju, kurā izvirzīti Tūkstošgades attīstības mērķi (TAM), kurus starptautiskā kopiena noteikusi par kritērijiem nabadzības izskaušanai,

–  ņemot vērā Lielā astoņnieka 2005. gada 8. jūlijā Glenīglsā pieņemto paziņojumu,

–  ņemot vērā Reglamenta 108. panta 5. punktu saistībā ar 103. panta 2. punktu,

A.  tā kā EPN ir jāatbilst PTO noteikumiem, un šo nolīgumu mērķis ir atbalstīt reģionālo integrāciju un veicināt ĀKK valstu ekonomikas pakāpenisku integrāciju pasaules ekonomikā, tādējādi veicinot to ilgtspējīgu sociālo un ekonomisko izaugsmi un sekmējot kopējos centienus izskaust nabadzību ĀKK valstīs;

B.  tā kā PTO noteikumi neprasa EPN valstīm uzņemties liberalizācijas saistības pakalpojumu jomā;

C.  tā kā EPN ir jāizmanto, lai veidotu ilgtermiņa attiecības, kurās tirdzniecība sekmē izaugsmi;

D.  tā kā pašreizējā finanšu un ekonomikas krīze liecina, ka taisnīgas tirdzniecības politikas attiecības jaunattīstības valstīm būs nozīmīgākas nekā jebkad agrāk;

E.  tā kā pagaidu EPN (PEPN) ir paredzēti preču tirdzniecībai un atbilstībai PTO;

F.  tā kā PEPN būs galvenā ietekme uz Austrumāfrikas Kopienas (AĀK) partnervalstu un tās tirdzniecības partneru Austrumāfrikā un Dienvidāfrikā tautsaimniecības, sociālās un vides attīstības virzību nākotnē;

G.  tā kā AĀK partnervalstis 2005. gadā izveidoja muitas savienību un strādā, lai līdz 2010. gadam izveidotu kopējo tirgu, līdz 2012. gadam — monetāro savienību, kā arī Austrumāfrikas valstu politisko federāciju;

H.  tā kā PEPN neizbēgami noteiks turpmāko starp AĀK valstīm un citiem tirdzniecības partneriem noslēgto nolīgumu darbības jomu un saturu, kā arī reģiona nostāju sarunās;

I.  tā kā starp ES un ĀKK valstīm pastāv konkurences ierobežojumi, jo ES eksporta lielāko daļu veido preces, kuras ĀKK valstis neražo, bet kuras tām ir vajadzīgas vai nu tiešajam patēriņam, vai arī tās ir izejvielas vietējās rūpniecības vajadzībām;

J.  tā kā AĀK partnervalstis ir norādījušas, ka vēlas no jauna apspriest vairākus PEPN iekļautos jautājumus;

K.  tā kā neviens no liberalizācijas grafikiem neprasa, lai attiecīgā valsts sāktu atcelt pozitīvos tarifus līdz 2015. gadam; tā kā AĀK valstīm ir doti 24 gadi, lai pabeigtu PEPN liberalizācijas procesu;

L.  tā kā papildus tirdzniecības saistībām ir jāpalielina atbalsts ar tirdzniecību saistītai palīdzībai;

M.  tā kā tirdzniecības atbalsta mērķis ir palielināt jaunattīstības valstu veiktspēju izmantot jaunās tirdzniecības iespējas, kā arī kompensēt pielāgošanas izmaksas un tirdzniecības liberalizācijas iespējamās negatīvās sekas;

N.  tā kā nekas iespējami vispilnīgākajā EPN nedrīkst skart AĀK partnervalstu veiktspēju sekmēt zāļu pieejamību,

1.  uzskata, ka PEPN ir jādod ieguldījums tirdzniecības atdzīvināšanā starp ĀKK valstīm un Eiropas Savienību, straujākā ekonomikas izaugsmē, reģionālajā integrācijā, saimnieciskās darbības dažādošanā un nabadzības samazināšanā, kā arī TAM sasniegšanā; tāpēc aicina panākt elastīgu īstenošanu, kurā ir ņemta vērā AĀK partnervalstu ierobežotā veiktspēja;

2.  uzsver, ka šādus nolīgumus var uzskatīt par apmierinošiem tikai tādā gadījumā, ja tie izpilda trīs uzdevumus: atbalsta ĀKK valstu ilgtspējīgu attīstību, to dalības globālajā tirdzniecībā veicināšanu un reģionalizācijas procesa stiprināšanu; uzsver, ka nodrošinot aizsardzību pret AĀK partnervalstu ekonomikas liberalizācijas negatīvajām sekām, Eiropas Savienībai ir jāsniedz atbalsts, kas ļauj nodrošināt patiesu ieguvumu no tirdzniecības preferencēm, kā arī ekonomikas un sociālās attīstības;

3.  no jauna apstiprina savu uzskatu, ka atbilstoši sagatavoti EPN uzskatāmi paver iespējas atjaunot ĀKK un ES tirdzniecības attiecības, veicināt ĀKK valstu ekonomikas diversifikāciju un reģionālo integrāciju un mazināt nabadzību ĀKK valstīs;

4.  mudina sarunu puses noslēgt sarunas, kā plānots, 2009. gadā; mudina puses veikt jebkuru iespējamo pasākumu, lai varētu noslēgt pilntiesisku EPN starp ĀKK valstīm un Eiropas Savienību līdz 2009. gada beigām, kā plānots;

5.  atzīst priekšrocības, kādas rodas eksportētājiem PEPN parakstīšanas rezultātā, paplašinot eksporta iespējas uz Eiropas Savienību pēc Kotonū tirdzniecības režīma beigšanās 2008. gada 1. janvārī, un tādējādi izvairoties no zaudējumiem, kādi varēja rasties ĀKK eksportētājiem, ja tie būtu spiesti rīkoties saskaņā ar mazāk izdevīgām tirdzniecības sistēmām;

6.   atzinīgi vērtē to, ka Eiropas Savienība piedāvā ĀKK valstīm pieeju ES tirgum ar pilnīgu atbrīvojumu no nodokļiem un kvotām lielākajai daļai ražojumu;

7.  uzsver, ka PEPN ir nolīgums par preču tirdzniecību, kura mērķis ir saglabāt un būtiski paplašināt AĀK partnervalstu eksporta iespējas uz Eiropas Savienību gan ar pilnu piekļuvi tirgum, gan pilnveidotiem noteikumiem par izcelsmi;

8.  uzsver, ka PEPN parakstīšana ir nepieciešamais solis ceļā uz ilgtspējīgu izaugsmi šajā reģionā kopumā, un norāda, ka ir svarīgi turpināt sarunas, lai panāktu pilnīgu vienošanos, kas veicina tirdzniecību, ieguldījumus un reģionālo integrāciju;

9.  atgādina, ka īstens reģionālais tirgus ir būtisks PEPN sekmīgas īstenošanas pamats un ka reģionālā integrācija un sadarbība ir AĀK partnervalstu sociālās un ekonomiskās attīstības priekšnoteikums;

10.  prasa, lai līgumi starp Eiropas Savienības un Austrumāfrikas un Dienvidāfrikas reģiona valstīm nebūtu savstarpēji pretrunīgi un lai tie nekavētu reģionālo integrāciju šajā reģionā;

11.  atzinīgi vērtē to, ka PEPN tiek noteikts pārejas periods attiecībā uz maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), lai tie varētu pielāgoties nolīguma radītajām pārmaiņām, un mudina AĀK partnervalstu iestādes turpināt atbalstīt mazo un vidējo uzņēmumu intereses sarunās par pilntiesisku EPN;

12.  aicina Eiropas Savienību sniegt lielāku un atbilstošu palīdzību gan iestādēm ĀKK valstīs, gan privātajam sektoram, lai veicinātu šo valstu ekonomikas pāreju pēc PEPN noslēgšanas;

13.  tādēļ atbalsta pieņemtos tarifa pozīcijas izņēmumus attiecībā uz lauksaimniecības produktiem un dažiem apstrādātiem lauksaimniecības produktiem, ņemot vērā to, ka šo izņēmumu pamatā galvenokārt ir vajadzība aizsargāt jaunas nozares vai paaugstināta riska ražojumus šajās valstīs;

14.  aicina Komisiju precizēt pašreizējo finansējuma sadalījumu ĀKK reģionā, kas izriet no apsolītā prioritārā finansējuma „Atbalsta tirdzniecībai” budžeta ietvaros;

15.  aicina attiecīgās valstis nodrošināt skaidru un caurskatāmu informāciju par to ekonomisko un politisko situāciju un attīstību, lai uzlabotu sadarbību ar Komisiju;

16.  atzīst par pareizu tādas nodaļas par sadarbību attīstības jomā iekļaušanu visaptverošajā EPN, kas attiecas uz sadarbību preču tirdzniecībā, konkurenci piedāvājumu ziņā, uzņēmējdarbības veicināšanas infrastruktūru, pakalpojumu tirdzniecību, ar tirdzniecību saistītajiem jautājumiem, iestāžu darbības veicināšanu un fiskālajām korekcijām; aicina abas puses pildīt saistības, ko tās apņēmušās, lai pabeigtu sarunas par konkurenci un publisko iepirkumu tikai tad, kad būs sasniegta pienācīga veiktspēja;

17.  atgādina, ka EPN ne tikai pēc tā struktūras un satura, bet arī pēc tā īstenošanas veida un būtības ir jābūt tādam, ar ko atbalsta AĀK partnervalstu attīstības mērķus, politikas pamatnostādnes un prioritātes;

18.  atgādina, ka 2007. gada oktobrī tika pieņemta ES Tirdzniecības palīdzības stratēģija ar apņemšanos palielināt ES kolektīvo ar tirdzniecību saistīto palīdzību līdz EUR 2000 miljardiem gadā līdz 2010. gadam (EUR 1000 miljardi no Kopienas, EUR 1000 miljardi no dalībvalstīm); uzstāj, ka AĀK partnervalstīm jāsaņem atbilstīga un taisnīga daļa;

19.  aicina Komisiju precizēt, kā tiek sadalīti līdzekļi visā reģionā, un aicina ES dalībvalstis paredzēt finansējumu papildus 2008.–2013. gada budžetā paredzētajām saistībām;

20.  mudina puses, kas iesaistījušās sarunās par jebkādu galīgo EPN, pilnībā ņemt vērā pārredzamu dabas resursu apsaimniekošanu un uzsvērt labo praksi, kas vajadzīga, lai ĀKK valstis no šiem resursiem gūtu maksimālu labumu;

21.  uzsver, ka jebkuram visaptverošam EPN ir arī jāietver noteikumi par labu pārvaldību, pārredzamību politiskajos amatos un cilvēktiesībām;

22.  uzsver iekšējās reģionālās tirdzniecības lielo nozīmi un nepieciešamību paplašināt reģionālās tirdzniecības saites, lai nodrošinātu reģiona ilgtspējīgu izaugsmi; uzsver, cik svarīga ir sadarbība un saskaņotība starp dažādām reģionālām struktūrām;

23.  aicina vēl vairāk samazināt tirdzniecībai starp attīstības valstīm un reģionālajām grupām piemērojamos tarifus, kas patlaban veido 15 līdz 25 % no tirdzniecības vērtības, lai vēl vairāk veicinātu dienvidu-dienvidu tirdzniecību, ekonomisko izaugsmi un reģionālo integrāciju;

24.  aicina Komisiju darīt visu iespējamo, lai atsāktu sarunas par DAP un nodrošinātu, ka tirdzniecības liberalizācijas nolīgumi arī turpmāk veicina nabadzīgo valstu attīstību;

25.  ir pārliecināts, ka pilnīgiem EPN ir jāpapildina DAP nolīgums, nevis jāpiedāvā alternatīva ĀKK valstīm;

26.  atzīst, ka nolīgumā ir jāiekļauj nodaļa par tirdzniecības aizsardzību, paredzot divpusējus aizsardzības pasākumus; aicina abas puses izvairīties no šo pasākumu nevajadzīgas piemērošanas;

27.  aicina nevilcināties ar ratifikācijas procedūru, lai bez liekas kavēšanās PEPN sniegtās priekšrocības darītu pieejamas partnervalstīm;

28.  atgādina, ka, lai gan PEPN var uzskatīt par pirmo procesa soli, juridiski tas ir pilnīgi neatkarīgs starptautisks nolīgums, kurš ne vienmēr var novest pie pilna EPN;

29.  uzsver, ka Parlamenta iespējamā piekrišana PEPN nenosaka Parlamenta nostāju par piekrišanu iespējamā pilnā EPN noslēgšanai, jo noslēgšanas kārtība attiecas uz diviem dažādiem starptautiskiem nolīgumiem;

30.  atgādina, ka AĀK ir vienīgais reģions, kurā visas dalībvalstis ir pievienojušās PEPN un pieņēmušas vienādus liberalizācijas grafikus; norāda, ka šie grafiki ir regulāri jāizvērtē un jāpārskata, ja izrādās, ka tos ir pārāk grūti īstenot;

31.  norāda, ka PEPN, iespējams, ietekmēs arī attiecības starp reģionu un tā tuvākajiem tirdzniecības partneriem, un ka ir jānodrošina, lai pašreizējā nolīguma noteikumi palīdzētu sekmēt turpmākos tirdzniecības nolīgumus;

32.  aicina Komisiju elastīgi reaģēt uz AĀK valstu prasībām, lai tiktu pārskatīti vairāku PEPN jautājumi, tostarp: „pilnīgi visas tirdzniecības” definīcija, liberalizācijas grafiki, vislielākās labvēlības režīma (MFN) klauzula, izvedmuitas nodokļu atcelšana, valsts režīms, divpusēji aizsardzības pasākumi, jaunajām nozarēm piemērojamo drošības pasākumu ilgums, lauksaimniecības subsīdiju un īpašā aizsardzības mehānisma (SSM) piemērošanas ilgums, kā arī pārtraukšanas klauzula;

33.  aicina ĀKK valstis turpināt liberalizācijas procesu un atbalsta šādu liberalizācijas reformu attiecināšanu ne vien uz preču, bet arī uz pakalpojumu tirdzniecību;

34.  norāda, ka EPN ir jāveicina TAM sasniegšana;

35.  atzīmē, ka EPN sarunu gaitā dažas ĀKK valstis, ar nolūku nodrošināt, ka visiem eksportētājiem piemērojams atbalstītākā tirdzniecības partnera statuss, ir atsaukušās uz vislielākās labvēlības režīma (MFN) klauzulu, kura nosaka normālu, nediskriminējošu tarifu preču importam;

36.  atzinīgi vērtē to, ka sarunās starp ES un ĀKK valstīm ir apspriesti jauni, elastīgāki un uzlaboti izcelsmes noteikumi, kas varētu sniegt ĀKK valstīm ievērojamus ieguvumus, ja tos atbilstoši piemērotu un pienācīgi ņemtu vērā šo valstu pazemināto veiktspējas līmeni;

37.  uzsver, ka kalnrūpniecības produktu un koksnes izvešana nedrīkst skart trauslo ekosistēmu, kurai ir liela nozīme Āfrikas kontinentā, un ka EPN ir jānodrošina mehānismi, kā atlīdzināt par AĀK partnervalstu veiktajiem vides aizsardzības darbiem;

38.  uzsver, cik svarīgi ir izveidot piemērotus un pārredzamus uzraudzības mehānismus un par šo jautājumu atbildīgās Eiropas Parlamenta komitejas pārraudzību, lai nodrošinātu tirdzniecības un attīstības politikas virzienu vispārēju saskaņotību;

39.  uzskata, ka ir svarīgi, lai EPN īstenošanas gaitā tiktu izveidota atbilstoša uzraudzības sistēma, kuru koordinētu Starptautiskās tirdzniecības komitejas un Attīstības komitejas locekļu veidota parlamentāra komiteja, un tādējādi tiktu nodrošināts līdzsvars starp Starptautiskās tirdzniecības komitejas vadošās lomas nodrošināšanu un tirdzniecības un attīstības politikas virzienu vispārēju saskaņošanu; šai parlamentārajai komitejai vajadzētu darboties elastīgi un sadarboties ar ĀKK un ES Apvienoto parlamentāro asambleju; uzskata, ka šādai uzraudzībai vajadzētu sākties pēc katra pagaidu EPN pieņemšanas;

40.  aicina izveidot piemērotus un caurskatāmus uzraudzības mehānismus ar skaidri noteiktu lomu un iedarbību, lai sekotu EPN ietekmei, pastiprināti konsultējoties ar ĀKK valstu uzņēmumu īpašniekiem un plašākām ieinteresēto personu grupām;

41.  atzinīgi vērtē PEPN iekļauto pārskatīšanas klauzulu, kas apstiprina, ka ne vēlāk kā piecus gadus pēc nolīguma parakstīšanas dienas un turpmāk reizi piecos gados tas pilnīgi jāpārskata, tostarp veicot tirdzniecības saistību īstenošanas izmaksu un seku analīzi; vajadzības gadījumā jāgroza nolīguma noteikumi un jāprecizē to piemērošanas joma, ievērojot un izpildot PTO noteikumus un procedūras;

42.  aicina Padomi piekrišanas procedūras gadījumā apspriesties ar Parlamentu un tikai pēc tam pieņemt lēmumu par starptautisku nolīgumu pagaidu piemērošanu (kā tas ir EPN gadījumā), lai pēc tam Parlamentam būtu iespēja noraidīt starptautisko nolīgumu, tādējādi atceļot pagaidu piemērošanu;

43.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, dalībvalstu un ĀKK valstu valdībām un parlamentiem, ĀKK un ES Padomei un ĀKK un ES Apvienotajai parlamentārajai asamblejai.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika