Rezolūcijas priekšlikums - B7-0164/2009Rezolūcijas priekšlikums
B7-0164/2009

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS attiecībā uz vidi, kas brīva no tabakas dūmiem

23.11.2009

iesniegts, pamatojoties uz jautājumu B7‑0225/2009– O-0119/2009, uz ko sniedz mutisku atbildi,
saskaņā ar Reglamenta 115. panta 5. punktu

Theodoros Skylakakis PPE grupas vārdā
Edite Estrela S&D grupas vārdā
Frédérique Ries ALDE grupas vārdā
Carl Schlyter Verts/ALE grupas vārdā
Jiří Maštálka un Eva-Britt Svensson GUE/NGL grupas vārdā
Marina Yannakoudakis ECR grupas vārdā


Procedūra : 2009/2751(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls :  
B7-0164/2009

B7‑0164/2009

Eiropas Parlamenta rezolūcija par vidi, kas brīva no tabakas dūmiem

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši 152. panta 4. punkta otro daļu,

–   ņemot vērā Komisijas 2009. gada 30. jūnija priekšlikumu Padomes ieteikumam attiecībā uz vidi, kas brīva no tabakas dūmiem (COM(2009)0328),

–   ņemot vērā Komisijas 2007. gada 30. janvāra Zaļo grāmatu “Virzība uz Eiropu, kas brīva no tabakas dūmiem: politikas iespējas ES līmenī” (COM(2007)0027),

–   ņemot vērā 2007. gada 24. oktobra rezolūciju par Zaļo grāmatu “Virzība uz Eiropu, kas brīva no tabakas dūmiem: politikas iespējas ES līmenī”[1],

–  ņemot vērā 2005. gada 23. februāra rezolūciju un 2008. gada 4. septembra rezolūciju par “Eiropas Vides un veselības rīcības plānu 2004.–2010. gadam”,

–   ņemot vērā Pasaules Veselības organizācijas (PVO) 2003. gada Pamatkonvenciju par tabakas kontroli (PKTK), jo īpaši tās 8. pantu (par aizsardzību pret tabakas dūmu iedarbību) un 14. pantu (par pieprasījuma samazināšanas pasākumiem, kas paredzēti, lai pārtrauktu atkarību no tabakas un tās lietošanu),

–   ņemot vērā 2004. gadā pieņemto PVO Eiropas stratēģiju par smēķēšanas atmešanu,

–   ņemot vērā 2007. gadā pieņemtos PVO politikas ieteikumus par aizsardzību pret sekundāro tabakas dūmu iedarbību,

–   ņemot vērā ANO Konvenciju par bērna tiesībām,

–   ņemot vērā Padomes paziņojumu par vidi, kas brīva no tabakas dūmiem,

–   ņemot vērā Reglamenta 115. panta 5. punktu un 110. panta 2. punktu,

A. tā kā smēķēšana ir vienīgais no izplatītākajiem novēršamajiem nāves cēloņiem, kura dēļ ES katru gadu mirst vairāk nekā pusmiljons cilvēku[2];

B.  tā kā tiek lēsts, ka 25 % no vēža izraisītajiem nāves gadījumiem un 15 % no visiem nāves gadījumiem ES varētu būt saistīti ar smēķēšanu[3]; tā kā piesardzīgas aplēses liecina, ka 2002. gadā ES ir miruši 7300 pieaugušo, tostarp 2800 nesmēķētāju, un ka viņu nāves cēlonis ir bijusi vidē esošo tabakas dūmu (VTD) iedarbība darbavietā; un tā kā turklāt 72 000 pieaugušo, tostarp 16 400 nesmēķētāju, nāves cēlonis bija saistīts ar VTD iedarbību mājās[4],

C. tā kā Eirobarometra 2009. gada martā veiktais pētījums liecina, ka 70 % no visiem ES iedzīvotājiem ir nesmēķētāji un vairākums iedzīvotāju atbalsta smēķēšanas aizliegšanu visās sabiedriskajās vietās (darbavietās, restorānos, bāros un krogos);

D. tā kā pretēji tam, ka ir nepārprotami skaidrs, ka bērni ir īpaši neaizsargāti pret VTD, attiecīgie dati, no kuriem varētu izdarīt secinājumus par bērnu ilgstošu un regulāru pakļaušanu VTD iedarbībai, vai nu nav pietiekami, vai nav pieejami, un tā kā lielāka efektivitāte būtu tad, ja pētījumu, kas nodrošinātu attiecīgos datus, veiktu visas Eiropas mērogā, nevis 27 dažādās dalībvalstīs — 27 dažādus pētījumus;

E.  tā kā vidē esošo tabakas dūmu (VTD) — tos dēvē arī par sekundārajiem tabakas dūmiem — iedarbība ir būtisks papildu cēlonis, kas izraisa mirstību, saslimstību un invaliditāti ES;

F.  tā kā tabakas dūmi ir dažādu toksisku vielu maisījums, ko veido vairāk nekā 4000 gāzveida vielu un to daļiņu savienojumu, tostarp 69 vielas, kas atzītas par kancerogēnām, un daudzas toksiskās vielas;

G. tā kā PVO Starptautiskā Vēža izpētes aģentūra ir klasificējusi VTD kā cilvēkiem kancerogēnu vielu;

H. tā kā nav droša aizsardzības līmeņa pret pasīvās smēķēšanas iedarbību; tā kā ikvienam ir tiesības uz augsta līmeņa veselības aizsardzību un ikvienam vajadzētu būt aizsargātam no pasīvās smēķēšanas iedarbības, un tā kā bērni ir īpaši neaizsargāti pret tabakas piesārņojumu;

I.   tā kā smēķētāji īslaicīgas vai ilgstošas slimošanas dēļ darbā neierodas biežāk nekā nesmēķētāji un bijušie smēķētāji, un tādējādi fiziskām personām, darba devējiem, uzņēmumiem un ekonomikai kopumā ievērojami palielinās izmaksas, kas saistītas ar tabakas patēriņu;

J.   tā kā bērniem nav iespēju pašiem sevi aizsargāt no VTD iedarbības slēgtās telpās un viņiem ir tiesības tikt aizsargātiem, kā arī ir jāparūpējas, lai netiktu veiktas darbības, kas nelabvēlīgi ietekmē viņu veselību;

K. tā kā vides piesārņojums ar tabakas dūmiem grūtniecības laikā grūtniecēm var izraisīt augļa bojājumus, spontānu abortu, embrija nāvi un priekšlaicīgas dzemdības, mazāku augļa garumu, mazāku tā galvas apkārtmēru un mazāku zīdaiņa dzimšanas svaru un tā kā pastāv saistība starp pasīvo smēķēšanu un vidusauss iekaisumu, plaušu funkciju traucējumiem, astmu un zīdaiņu pēkšņu nāvi;

L.  tā kā ir pierādīts, ka, ieviešot nesmēķēšanas politiku, kopumā ir uzlabojušies vispārējie darba apstākļi un ir mazinājies ar smēķēšanu saistītu saslimstību skaits, proti, akūti sirdsdarbības un elpošanas traucējumi vai infekciju slimības, kas izraisa miokarda infarktu;

M. tā kā izmaksas, ko veselības aprūpes sistēmai rada tabakas patēriņš, sedz nevis tie, kas šīs izmaksas rada, bet visi iedzīvotāji kopumā;

N. tā kā 26 ES dalībvalstis no kopumā 27 dalībvalstīm jau ir parakstījušas un ratificējušas PKTK; atgādinot arī par Pasaules Veselības organizācijas Konstitūciju, kurā teikts, ka tiesības tikt nodrošinātam ar visaugstāko iespējamo veselības aizsardzības līmeni ir vienas no cilvēku pamattiesībām;

O. tā kā PKTK 8. pantā ir noteikts, ka visām valstīm, kas parakstījušas pamatkonvenciju, ir juridisks pienākums pieņemt iedarbīgus pasākumus, lai aizsargātu iedzīvotājus pret sekundāro tabakas dūmu iedarbību darbavietu iekštelpās, sabiedriskajā transportā, sabiedrisku vietu iekštelpās un, ja nepieciešams, arī citās sabiedriskās vietās, un īstenot tos esošās valsts jurisdikcijas jomās, kā noteikts valsts tiesību aktos, kā arī aktīvi sekmēt šo pasākumu pieņemšanu un īstenošanu citos jurisdikcijas līmeņos;

P.  tā kā Parlaments ir aicinājis dalībvalstis līdz 2009. gada oktobrim ieviest neierobežojošu smēķēšanas aizliegumu visās slēgtajās darbavietās, tostarp ēdināšanas uzņēmumos, un visās slēgtajās sabiedriskajās ēkās un sabiedriskajā transportā Eiropas Savienībā;

Q. tā kā dalībvalstu tiesību akti krasi atšķiras,

1.  pauž nožēlu, ka prezidentvalsts ir nolēmusi pieņemt Padomes ieteikumu, nesaņemot Parlamenta atzinumu;

2.  ievērojot subsidiaritātes principu, pauž nožēlu, ka ES līmenī, neraugoties uz Kopienas kompetenci attiecībā uz darbavietas reglamentējošiem tiesību aktiem, jautājums par vidi, kas brīva no tabakas dūmiem, līdz šim ir risināts tikai ar nesaistošu rezolūciju un ieteikumu palīdzību;

3.  pauž nožēlu par to, ka vairākumā dalībvalstu nav visaptverošu noteikumu (jo īpaši viesu uzņemšanas un izklaides nozarē) par vidi, kas brīva no tabakas dūmiem, un tādēļ rodas nevienlīdzība starp dažādās profesijās nodarbinātajiem un dažādu sociālekonomisko grupu pārstāvjiem, turklāt viesu uzņemšanas jomā strādājošie darbinieki vienas darbdienas piecās stundās tabakas dūmu iedarbībai ir pakļauti trīs reizes vairāk nekā biroja darbinieki;

4.  norāda, ka Parlaments konsekventi ir atbalstījis stingrākus pasākumus, lai cīnītos pret atkarību no tabakas un mazinātu pasīvās smēķēšanas iedarbību jauniešu vidū;

5.  uzsver pasīvās smēķēšanas būtisko kaitīgumu, jo īpaši sekas, ko kaitīgās vielas var izraisīt bērnības neaizsargātākajā posmā, kā arī uzsver, ka bērni nav ne tiesībspējīgi, ne rīcībspējīgi paust piekrišanu attiecībā uz regulāru un ilgstošu atrašanos tabakas dūmu piesārņotā vidē;

6.  uzsver, ka dažādie valstu tiesību akti dalībvalstīs izraisa milzīgas atšķirības, kas saistītas ar aizsardzību pret sekundāro tabakas dūmu iedarbību;

7.  uzskata, ka ir būtiski, lai spēkā esošajos tiesību aktos par smēķēšanas aizliegumiem dalībvalstīs tiktu nodrošināta ne tikai juridiskā noteiktība, bet arī tiktu ņemts vērā vienlīdzības princips attiecībā uz dažādiem uzņēmumiem viesu uzņemšanas nozarē;

8.  atzinīgi vērtē to, ka ES aktīvi izstrādā visaptverošu tabakas kontroles politiku, ko veido tiesību akti, atbalsts smēķēšanas novēršanas un atmešanas pasākumiem visā Eiropā, tabakas kontroles ietveršana daudzās citās Kopienas politikās un ES veidošana par pasaulē galveno noteicēju tabakas kontroles jomā;

9.  atzinīgi vērtē ES vēlmi mazināt tabakas izstrādājumu patēriņu, kā arī nesen panākto tās politiku saskaņotību, nosakot, ka pēc reformas, kas 2004. gadā tika īstenota tabakas nozarē, līdz 2010. gadam jāpārtrauc piešķirt tabakas audzētājiem subsīdijas, kas tieši saistītas ar ražošanu (Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regula (EK) Nr. 864/2004, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1782/2003);

10. uzsver, ka ar saistošiem tiesību aktiem, kuri pamatojas uz Līguma 137. un 152. pantu, iespējams, varētu pēc iespējas lielākā mērā mazināt VTD izplatību un attiecīgo slogu veselības aprūpei un ekonomikai; tomēr atzīst, ka minētajos Līguma pantos, jo īpaši 137. pantā, nav tieši noteikts, kā risināt īpašas problēmas, kas saistītas ar bērniem;

11. uzsver, ka darba ņēmēju un nesmēķētāju veselību var aizsargāt tikai, nosakot pilnīgu smēķēšanas aizliegumu visās slēgtajās darbavietās, tostarp ēdināšanas uzņēmumos, visās sabiedriskajās ēkās un sabiedriskajā transportā, un tādējādi smēķētājiem būs ievērojami vieglāk atmest smēķēšanu;

12. atzinīgi vērtē to dalībvalstu rīcību, kuras jau ir pieņēmušas iedarbīgus pasākumus, lai nodrošinātu aizsardzību pret pasīvās smēķēšanas ietekmi; aicina dalībvalstis turpināt strādājošo veselības aizsardzības jomā ieviest noteikumus par nesmēķētāju aizsardzību un stiprināt nepārtrauktos centienus aizsargāt nesmēķētājus;

13. aicina Komisiju līdz 2011. gadam iesniegt Parlamentam un Padomei priekšlikumu tiesību aktam strādājošo veselības aizsardzības jomā par smēķēšanas aizliegumu visās darbavietu slēgtajās telpās, tostarp visās sabiedrisko ēku slēgtajās telpās un sabiedriskajā transportā ES;

14. aicina Komisiju sagatavot ziņojumu par izmaksām, kas smēķēšanas dēļ radītas valsts veselības sistēmām un ES ekonomikai, un par sekām, ko rada vides piesārņojums ar tabakas dūmiem;

15. ierosina Padomei ieteikt dalībvalstīm sākt nepārtrauktu dialogu un apspriedes ar visām attiecīgajām ieinteresētajām personām saskaņā ar 2009. gada Pušu konferencē pieņemtajām PKTK 5.3. panta īstenošanas vadlīnijām, lai nodrošinātu atbalstu visām pusēm, kas iesaistītas tabakas kontroles stratēģiju un programmu īstenošanā valstīs;

16. atkārtoti aicina Komisiju iesniegt priekšlikumu, lai izdarītu grozījumus Direktīvā 2001/37/EK[5] par tabakas izstrādājumiem, ietverot tajā vismaz tās izmaiņas, kas norādītas Eiropas Parlamenta 2007. gada rezolūcijā[6];

17. aicina Komisiju veikt visaptverošu pētījumu par to, kā bērnus ietekmē ilgstoša un regulāra pasīvā smēķēšana visās viņu uzturēšanās vietās;

18. mudina Komisiju turpināt atbalsta pasākumu īstenošanu ES līmenī, piemēram, informētības palielināšanas pasākumus;

19. aicina Komisiju un dalībvalstis izmantot gan ieteikumu, gan dalībvalstu paraugpraksi, uz ko pamatojoties tās varētu ieguldījumu, formulējot PKTK 14. panta (par pieprasījuma samazināšanas pasākumiem, kas paredzēti, lai pārtrauktu atkarību no tabakas un tās lietošanu) īstenošanas vadlīnijas, kuras jāpieņem nākamajā to Pušu konferencē, kas parakstījušas PVO Pamatkonvenciju par tabakas kontroli;

20. mudina Komisiju turpināt atbalsta pasākumu īstenošanu ES līmenī, piemēram, tādus informētības palielināšanas pasākumus, tostarp norādot informāciju uz tabakas izstrādājumu iepakojuma, kuri ir integrēti valstu komunikāciju kampaņās, kas paredzētas, lai veicinātu smēķēšanas atmešanu;

21. uzskata, ka attiecībā uz pasākumiem, kuri paredzēti, lai “Eiropa būtu brīva no tabakas dūmiem”, ir ārkārtīgi svarīgi, lai Komisija, cieši sadarbojoties ar dalībvalstīm, varētu izstrādāt jaunus paņēmienus, kā cīnīties pret dažāda veida nelikumīgu tirdzniecību ar tabakas izstrādājumiem, galvenokārt internetā, un tabakas izstrādājumu viltošanu, ņemot vērā tiešo un pastiprināto apdraudējumu, ko šie izstrādājumi nodara patērētāju veselībai;

22. atgādinot par nepieciešamību pēc stingriem pasākumiem, lai nodrošinātu pilnīgu un rūpīgu uzraudzību un īstenošanu, aicina tās dalībvalstis, kuras jau ir ratificējušas FKTK, īstenot ierosinātos ieteikumus saskaņā ar FKTK 8. pantā noteiktajām saistībām un divas reizes gadā ziņot Komisijai par ieteikumu īstenošanas gaitu;

23. tādēļ vēlreiz aicina priekšsēdētāju un Prezidija locekļus, ņemot vērā to pienākumu rādīt dalībvalstīm priekšzīmi, pieņemt smēķēšanas aizliegumu, kas bez izņēmumiem tūlīt stātos spēkā visās Eiropas Parlamenta darba vietās; prasa, lai šis aizliegums tiktu strikti ievērots;

24. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un PVO.