REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par nespēju aizsargāt cilvēktiesības un tiesiskumu Kongo Demokrātiskajā Republikā

15.9.2010

iesniegts, ņemot vērā Padomes un Komisijas paziņojumu
saskaņā ar Reglamenta 110. panta 2. punktu

Charles Goerens, Renate Weber, Marietje Schaake, Leonidas Donskis, Sonia Alfano ALDE grupas vārdā

Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B7-0524/2010

B7‑0527/2010

Eiropas Parlamenta rezolūcija par nespēju aizsargāt cilvēktiesības un tiesiskumu Kongo Demokrātiskajā Republikā

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Kongo Demokrātisko Republiku (KDR), jo īpaši 2009. gada 18. decembra rezolūciju par bruņotu grupu seksuālo vardarbību un cilvēktiesību pārkāpumiem KDR,

–   ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas 1984. gada 10. decembra Konvenciju pret spīdzināšanu un citu nežēlīgu, necilvēcīgu vai pazemojošu rīcību vai sodīšanu un ANO Ģenerālās asamblejas 1974. gada 14. decembra Deklarāciju Nr. 3318 par sieviešu un bērnu aizsardzību krīzes un bruņotu konfliktu laikā, jo īpaši tās 4. pantu, ar ko aicina īstenot efektīvus pasākumus pret sieviešu un bērnu vajāšanu, spīdzināšanu un vardarbīgu un pazemojošu rīcību pret tiem,

–   ņemot vērā ANO Drošības padomes rezolūciju Nr. 1325 par sieviešu un bērnu dzimumtiesību un cilvēktiesību aizsardzību un ievērošanu, kurā uzsvērta visu valstu atbildība izbeigt nesodāmību un sākt to personu kriminālvajāšanu, kuras izdarījušas noziegumus pret cilvēci un kara noziegumus, tostarp noziegumus, kas saistīti ar seksuālu un cita veida vardarbību pret sievietēm un meitenēm,

–   ņemot vērā KDR Parlamenta 2006. gadā pieņemto likumu pret seksuālu vardarbību, ar ko paredz paātrināt izmeklēšanu izvarošanas lietās un nosaka bargākus sodus,

–   ņemot vērā 2007. gada 10. decembrī Nairobi parakstīto Ruandas un KDR kopīgo paziņojumu nolūkā rast visaptverošu risinājumu saistībā ar Kivu provincē dislocētajām bruņotajām grupām, kuras vainīgas seksuālā vardarbībā un citos cilvēktiesību pārkāpumos,

–   ņemot vērā ES ārpolitikas vadītājas Katrīnas Eštones un Eiropas Parlamenta attīstības komisāra Andra Piebalga 2010. gada 27. augusta paziņojumu, kurā nosodīta masveida izvarošana KDR,

–   ņemot vērā ANO ģenerālsekretāra 2010. gada 23. augusta ziņojumu par nesen notikušo civiliedzīvotāju masveida izvarošanu, kurā vainojami bruņoto grupu locekļi KDR austrumdaļā,

–   ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,

A. tā kā 2010. gada jūlija beigās 3 nakšu laikā bruņoto grupu locekļi uzbruka 13 attālākiem ciematiem, kas atrodas 20 km no Gomas, Ziemeļkivu galvaspilsētas;

B.  tā kā saskaņā ar ANO aplēsēm šajās 3 uzbrukuma dienās notika vairāk nekā 500 izvarošanas gadījumu;

C. tā kā masveida izvarošanas notika tika 10 jūdzes no ANO miera uzturēšanas bāzes Ziemeļkivu;

D. tā kā cilvēktiesību aktīvistu ziņojumi detalizēti apraksta Ruandas atbrīvošanas demokrātiskās frontes (RADF) un Ruandas hutu milicijas sīki izstrādātu stratēģiju, kura sākta šā gada sākumā un kuras nolūks ir palielināt seksuālo vardarbību un vērst plašumā ciematu, mājokļu, skolu un baznīcu dedzināšanu;

E.  tā kā pastāv aizdomas, ka izvarošanu izmanto, lai sievietes pazemotu viņu ģimeņu un kopienu priekšā, tādējādi iedragājot šo kopienu vienotību, morāli un kohēziju;

F.  pauž dziļas bažas, ka šādu noziegumu izmeklēšana ir neefektīva, nav ieviesti pasākumi liecinieku, cietušo un viņu ģimenes locekļu aizsardzībai, trūkst informācijas par izmeklējamām lietām un cietušie nesaņem pienācīgu veselības aprūpi;

G. tā kā ar izvarošanu milicija pirmām kārtām cenšas terorizēt iedzīvotājus, lai iegūtu varu Kivu apvidū, kas ir galvenais piekļuves ceļš lielākajām kasiterīta raktuvēm;

H. tā kā ANO miera uzturēšanas spēki par šiem pārkāpumiem ziņoja pēc divām nedēļām un Kongo valdība un tās bruņotie spēki demonstrēja nevēlēšanos novērst šādus noziegumus;

I.   tā kā Ruandai ir vislielākā ietekme rast atrisinājumu robežkonfliktiem;

J.   ņemot vērā, ka Kongo vadītāja Jean-Pierre Bemba Gombo lieta tiek iztiesāta Starptautiskajā Krimināltiesā, kur viņam izvirzīta apsūdzība par kara noziegumiem, tostarp par izvarošanu,

1.  stingri nosoda izvarošanas kā kara ieroča izmantošanu un atgādina, ka šie noziegumi ietilpst gan Starptautiskās Krimināltiesas, gan Kongo Demokrātiskās Republikas jurisdikcijā;

2.  jo īpaši mudina ziņot par personām, kuras pret sievietēm pielietojušas seksuālu vardarbību, un vainīgos uzrādīt, nodot kriminālvajāšanai un sodīt saskaņā ar valsts un starptautiskajām krimināltiesībām;

3.  prasa, lai KDR sadarbībā ar starptautisko sabiedrību turpina centienus izbeigt nesodāmību un strauji izmeklēt nesenos uzbrukumus, kā arī nodrošināt vainīgo saukšanu pie atbildības;

4.  pauž bažas par to, ka ANO stabilizācijas misija KDR (Monusco) nespēja izmantot savas pilnvaras un noteikumus par iesaistīšanos, lai sniegtu aizsardzību pret šādām masveida izvarošanām un citiem cilvēktiesību pārkāpumiem, ko bruņoto kustību locekļi izdarīja miera uzturēšanas spēku bāzes tuvumā;

5.  atzīmē īpašajai pārstāvei seksuālās vardarbības lietās konfliktu laikā Margot Wallström sniegto ANO ģenerālsekretāra tūlītējo instrukciju koordinēt ANO reaģēšanu un apsekošanu pēc KDR incidenta nolūkā turpmāk novērst šādus noziegumus;

6.  aicina starptautisko sabiedrību un jo īpaši ES un ĀS pilnībā atbalstīt KDR valdības centienus izskaust visa veida seksuālo vardarbību un tās izmantošanu kā kara ieroci;

7.  nosoda aizvien biežākos vardarbības aktus pret atbalsta sniedzējiem un apliecina cieņu ārkārtīgi grūtajam darbam, ko valstī sevišķi nedrošos apstākļos veic humanitārās organizācijas;

8.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju ES Padomei un Komisijai, Āfrikas Savienības iestādēm, Dienvidāfrikas attīstības kopienai un Lielo ezeru reģiona valdībām, tostarp KDR un Ruandai.